Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Finanšu instrumentu tirgus likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kategorija — viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma izpratnē;

3) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

4) izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts saskaņā ar šā likuma 3.1 panta prasībām;

5) dalībvalsts uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šo funkciju tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai;

6) regulētais tirgus — daudzpusēja sistēma, kuru organizē vai pārvalda regulētā tirgus organizētājs un kurā atbilstoši daudzpusējas sistēmas noteikumiem, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts darījums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar daudzpusējas sistēmas noteikumiem, un kurai ir atļauts darboties, un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar šā likuma D sadaļas I nodaļu;

7) regulētā tirgus organizētājs — kapitālsabiedrība, kas organizē vai pārvalda regulēto tirgu;

8) oficiālais saraksts — tāds regulētais tirgus, kuram regulētā tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām;

9) publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem;

10) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai ir pieteikusi iekļaušanai regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz regulētajā tirgū iekļautajiem depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā neatkarīgi no tā, vai šie vērtspapīri ir vai nav iekļauti regulētajā tirgū;

11) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā izvietošana;

12) (izslēgts 12.12.2019. likumu);

13) prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu vai kurus persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut regulētajā tirgū;

14) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

15) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

16) centrālais vērtspapīru depozitārijs — kapitālsabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr.  909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr.  236/2012 (turpmāk — Regula Nr. 909/2014) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē;

17) centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieks — dalībnieks likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 6. punkta izpratnē;

18) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki — kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, sabiedrības, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, regulētā tirgus organizētāji, centrālie vērtspapīru depozitāriji, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības;

19) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv citas attiecības — analogas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām;

21) nozīmīga līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;

22) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

23) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

24) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

25) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 vai vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 vai vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

26) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

27) sākotnējais reģistrs — saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti (turpmāk arī — finanšu instrumentu īpašnieki) un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav pārvietojušas no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu;

28) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

29) depozitārie sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū un apliecina īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, un vienlaikus iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no šāda emitenta vērtspapīriem;

30) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kas tirgojami kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, tostarp:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) parāda vērtspapīri,

c) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ko nosaka pārvedami vērtspapīri, valūta, procentu likme vai ienesīgums, preces, indekss vai rādītājs;

31) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

32) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

33) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

34) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

35) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kura nav izcelsmes dalībvalsts un kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū, vai valsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai valsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā no attāluma, ja šī valsts atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

36) kvalificētie ieguldītāji — ieguldītāji, kas par tādiem noteikti šā likuma 124.1 panta otrajā daļā vai atbilst šā panta otrajā vai piektajā daļā minētajām prasībām un kritērijiem, kā arī personas, kuras atbilstoši šā likuma 124.2 panta noteikumiem atzītas par tiesīgiem darījuma partneriem;

37) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

38) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

39) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

40) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu;

41) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

42) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

43) parāda vērtspapīri — obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, kā arī depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

44) kontrolēta komercsabiedrība — komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrībā personai ir balsstiesību vairākums,

b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks),

c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,

d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot;

45) regulētā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu saskaņā ar šā likuma 3.1, 54. panta, D sadaļas III, IV nodaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas (ES) Nr.  596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (turpmāk — Regula Nr.  596/2014) 7. un 19. panta prasībām;

46) elektroniskie līdzekļi — elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

47) tirgus uzturētājs — persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem;

48) tirdzniecības diena — diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar regulētā tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem;

49) daudzpusējā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — DT sistēma) — sistēma, kuru organizē ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs un kurā, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus, apvieno trešo pušu finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas rīkojumus tā, ka tiek noslēgts darījums;

50) daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kas saskaņā ar DT sistēmas noteikumiem nodrošina tās darbību;

51) piesaistītais aģents — fiziskā vai juridiskā persona, kas vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā klientiem vai iespējamiem klientiem reklamē vai citādi veicina ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu izmantošanu, kurus sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pieņem no klientiem un nosūta norādījumus vai rīkojumus attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus vai sniedz ieguldījumu konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem;

52) piesaistītā aģenta atbildīgā persona — pašnodarbinātā persona, piesaistītā aģenta izpildinstitūcijas loceklis vai cita persona, kas atbilstoši kompetencei piesaistītā aģenta vadības līmenī ir atbildīga par piesaistītā aģenta profesionālo darbību;

53) sistemātisks internalizētājs — ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas organizēti, bieži, sistemātiski un nozīmīgā apjomā veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas bez daudzpusējas sistēmas organizēšanas. Sistemātiskā internalizētāja darbības biežumu un sistemātiskumu nosaka pēc to finanšu instrumentu ārpusbiržas pārdošanas darījumu skaita, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde veikusi savā vārdā, pildot klientu rīkojumus. Darbības apjoma nozīmīgumu nosaka vai nu pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai kredītiestādes ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes kopējo tirdzniecības apjomu ar konkrēto finanšu instrumentu, vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret konkrētā finanšu instrumenta kopējo tirdzniecības apjomu Eiropas Savienībā;

54) ierobežojošs rīkojums — rīkojums pirkt vai pārdot noteiktu finanšu instrumentu daudzumu par īpaši noteiktu cenu vai par labāku cenu;

55) ieguldījumu konsultācija — personalizēta ieteikuma sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem;

56) rīkojumu izpilde klientu vārdā — darbība, kuru veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā, un kurā ietilpst līgumu slēgšana par brokeru sabiedrības vai kredītiestādes emitēto finanšu instrumentu pārdošanu emitēšanas brīdī;

57) darījumu veikšana savā vārdā — tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu (līdzekļus), kuras rezultātā tiek veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

58) portfeļa pārvaldība — individuālu klientu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši katra klienta pilnvarojumam, ja šādos portfeļos ietverts viens vai vairāki finanšu instrumenti;

59) klients — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus;

60) profesionāls klients — klients, kuram ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai patstāvīgi pieņemtu ieguldījumu lēmumu un pienācīgi novērtētu riskus, ko viņš uzņemas;

61) privāts klients — klients, kas nav profesionāls klients;

62) finanšu analītiķis — ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes darbinieks, kas izstrādā ieguldījumu pētījuma saturu;

63) korporatīvā pārvaldība — pasākumu kopums komercsabiedrības darbības mērķu sasniegšanai un komercsabiedrības darbības kontrolei, kā arī ar komercsabiedrības darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai;

64) ieraksta datums — tās darbdienas datums, pēc kuras līdz akcionāru sapulcei atliek vēl piecas darbdienas un kuras beigās tiek fiksēti attiecīgās akciju sabiedrības akcionāri un tiem piederošais akciju skaits akcionāra dalībai attiecīgajā akcionāru sapulcē, vai emitenta vai piedāvātāja noteikts datums, kurā tiek noteiktas tiesības uz labumiem, kas tiks gūti finanšu instrumentu notikumu rezultātā;

65) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem;

66) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

67) (izslēgts ar 12.12.2019. likumu);

68) finanšu instrumentu turēšana — finanšu instrumentu turēšana un administrēšana klientu vārdā, tostarp ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu nodrošināšanai nepieciešamo naudas līdzekļu turēšana un citu ar finanšu instrumentu turēšanu vai administrēšanu saistīto pakalpojumu sniegšana, izņemot vērtspapīru kontu uzturēšanu augstākajā līmenī;

69) oficiāla vienošanās — līgums, kas ir saistošs saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un paredz personai tiesības no finanšu instrumentiem izrietošo tiesību izpildes dienā iegūt emitenta balsstiesīgās akcijas akciju sabiedrībā;

70) finanšu instrumentu garā pozīcija — finanšu instrumenti, kas pieder personai, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu iegūt finanšu instrumentus;

71) finanšu instrumentu īsā pozīcija — personas saistības, kas izpildāmas finanšu instrumentos, vai finanšu instrumenti, kas personai dod tiesības vai uzliek pienākumu atsavināt finanšu instrumentus;

72) finanšu instrumentu notikums — jebkurš fakts vai apstāklis, kas iespaido finanšu instrumentu nominālvērtību vai citus raksturlielumus, kā arī emitenta rīcība, izpildot saistības pret personu, kurai ir tiesības uz labumiem finanšu instrumentu notikumu rezultātā (dividenžu izmaksa, procentu izmaksa, emisijas sadalīšana, emisijas apvienošana un citi līdzīgi fakti vai apstākļi);

73) mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus — daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kurai piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statuss saskaņā ar šā likuma 133.11 pantu;

74) enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi — iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kas ir minēti šā likuma 3. panta otrās daļas 6. punktā un attiecas uz oglēm vai naftu, tiek tirgoti organizētā tirdzniecības sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi;

75) daudzpusēja sistēma — sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties sistēmā;

76) organizētā tirdzniecības sistēma (turpmāk arī — OT sistēma) — daudzpusēja sistēma, kura nav regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma un kurā var mijiedarboties vairākas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem tā, ka tiek noslēgts darījums;

77) tirdzniecības vieta — regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai organizētā tirdzniecības sistēma;

78) likvīds tirgus — finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā nepārtraukti ir kāds tirgus dalībnieks, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un kurš ir izvērtēts atbilstoši šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

a) darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu,

b) tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku skaita un tirgoto instrumentu attiecība konkrētam produktam,

c) vidējais starpības apmērs starp pirkšanas un pārdošanas interesēm, ja tāds ir pieejams;

79) grupa — mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi;

80) sapārota tirdzniecība — darījums, kurā starpnieks iesaistās starp pircēju un pārdevēju tā, lai visa darījuma izpildes laikā starpnieks nekad netiktu pakļauts tirgus riskam, pirkšana un pārdošana tiek veikta vienlaikus, un kuru noslēdz par cenu, ar kādu starpniekam nav nekādas citas peļņas vai zaudējumu, kā vien iepriekš atklāta komisijas maksa par darījumu;

81) algoritmiskā tirdzniecība — finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, tostarp — vai un kurā brīdī iniciēt rīkojumu, rīkojumā norādīto cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, darbojoties ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās, un neietver sistēmas, kas tiek izmantotas, tikai lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstrādātu rīkojumus, neietverot tirdzniecības parametru noteikšanu, vai apstiprinātu rīkojumus, vai apstrādātu izpildītus rīkojumus pēc tirdzniecības;

82) augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode — algoritmiskās tirdzniecības metode, kuru raksturo:

a) infrastruktūra, kas paredzēta, lai mazinātu datu tīkla un cita veida aizturi, tostarp tai piemīt vismaz viena no šādām īpašībām: klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās vienā datu centrā, klienta algoritmiskās tirdzniecības sistēmas un darījumu apstrādes sistēmas atrašanās atsevišķos datu centros, kas savā starpā savienoti ar ātru un zemas aiztures savienojumu vai arī sistēmas savā starpā savienotas ar ātru un tiešu elektronisko piekļuvi,

b) automātiska sistēma, kas pati bez cilvēka iesaistes iniciē, ģenerē, novirza (maršrutē) vai izpilda atsevišķus tirdzniecības darījumus vai rīkojumus,

c) liels vienas dienas laikā nosūtīto ziņojumu, proti, rīkojumu, kotējumu vai anulāciju, daudzums;

83) tieša elektroniskā piekļuve — iespēja personai elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai, lietojot tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta tirdzniecības kodu un izmantojot biedra, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas biedra, dalībnieka vai klienta sakaru sistēmu (tieša piekļuve tirgum) vai neizmantojot šo infrastruktūru (sponsorēta piekļuve);

84) kombinētās pārdošanas prakse — ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu vienā paketē vai viens vai vairāki produkti vai pakalpojumi ir kā nosacījums citam produktam vai līgumam vai to paketei;

85) strukturētais noguldījums — noguldījums, kas definēts Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā un kas ir pilnībā atmaksājams, beidzoties noguldījuma termiņam, atbilstoši nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jebkādus procentus vai prēmijas aprēķina pēc formulas, kurā var tikt ņemti vērā šādi faktori:

a) indekss vai indeksu kombinācija, izņemot mainīgas likmes noguldījumus, kuru ienesīgums ir tieši saistīts ar procentu likmju indeksu, tostarp Euribor vai Libor,

b) finanšu instruments vai finanšu instrumentu kombinācija,

c) prece vai preču kombinācija vai citi materiāli vai nemateriāli neatvietojamu lietu aktīvi,

d) valūtas kurss vai valūtas kursu kombinācija;

86) biržā tirgots fonds — fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu tirdzniecības dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā būtiski neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un, ja tāda ir, — no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības;

87) sertifikāti — vērtspapīri, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulas (ES) Nr.  600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza regulu (ES) Nr.  648/2012 (turpmāk — Regula Nr.  600/2014) 2. panta 1. punkta 27. apakšpunktā;

88) strukturētā finansējuma produkti — vērtspapīri, kas noteikti Regulas Nr.  600/2014 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktā;

89) atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas noteikti šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā;

90) preču atvasinātie instrumenti — instrumenti, kas definēti:

a) šīs daļas 30. punkta "c" apakšpunktā un saistīti ar preci vai šā likuma 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto bāzes aktīvu,

b) šā likuma 3. panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā;

91) centrālais darījumu partneris — persona, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (EK) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) 2. panta 1. punktā;"

92) apstiprināta publicēšanas struktūra — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm pakalpojumu publicēt to vārdā ziņojumus par darījumiem atbilstoši Regulas Nr.  600/2014 20. un 21. pantam;

93) konsolidētu datu lentes nodrošinātājs (turpmāk arī — KDL nodrošinātājs) — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības sniegt pakalpojumu — ziņojumu vākšanu par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas minēti Regulas Nr.  600/2014 6., 7., 10., 12., 13., 20. un 21. pantā, no regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un ziņojumu konsolidēšanu nepārtrauktā elektroniskā faktiskā datu apstrādes procesa norises laika (turpmāk –– reāllaiks) datu plūsmā, nodrošinot datus par katra finanšu instrumenta cenu un apjomu;

94) apstiprināta ziņošanas sistēma — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu vārdā ir tiesības sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei ziņojumus par darījumu detaļām;

95) ārvalsts sabiedrība — sabiedrība, kas būtu pielīdzināma kredītiestādei, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja šīs sabiedrības galvenais birojs atrastos Eiropas Savienībā;

96) vairumtirdzniecības energoprodukti — vairumtirdzniecības energoprodukti, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (turpmāk — Regula Nr. 1227/2011) 2. panta 4. punktā;

97) lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti — atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk — Regula Nr. 1308/2013) 1. pantā un I pielikuma I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX, XX daļā un XXIV daļas 1. iedaļā minētajiem produktiem, kā arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra regulas (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 104/2000 I pielikumā minētajiem produktiem;

98) valsts emitents — jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:

a) Eiropas Savienība,

b) dalībvalsts, tostarp attiecīgās dalībvalsts valdības departaments, aģentūra vai īpašam nolūkam dalībvalsts dibināta sabiedrība,

c) federālas dalībvalsts gadījumā — federācijas loceklis,

d) vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība,

e) starptautiska finanšu institūcija, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud,

f) Eiropas Investīciju banka;

99) valsts parāds — parāda instruments, ko emitē valsts emitents;

100) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija būtu pieejama turpmākai izmantošanai laikposmā, kas atbilst informācijas mērķim, un ļauj nemainītā veidā uzrādīt uzglabāto informāciju;

101) (izslēgts 28.04.2022. likumu);

102) naudas tirgus instrumenti — finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū: valsts parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un komercsabiedrību parādzīmes, izņemot maksāšanas līdzekļus;

103) augstākā vadība — tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi;

104) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā. Visas struktūrvienības, kuras vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas atrodas citā dalībvalstī, uzskatāmas par vienu filiāli;

105) vērtspapīru finansēšanas darījums — darījums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 2015/2365) 3. panta 11. punktā noteiktajam;

106) pilnvarotais padomdevējs — juridiskā persona, kura savas saimnieciskās darbības ietvaros veic izpēti un sniedz padomus un ieteikumus attiecībā uz balsstiesību izmantošanu dalībvalstī reģistrētā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū;

107) elektroniskā forma — informācijas sniegšanas vai saņemšanas veids, izmantojot jebkuru patstāvīgu informācijas nesēju, izņemot papīru.

(2) Šādi termini atbilst Regulā Nr.  575/2013 lietotajiem terminiem:

1) mātes sabiedrība — terminam "mātesuzņēmums" Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta izpratnē;

2) meitas sabiedrība — terminam "meitasuzņēmums" Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē;

3) jaukta pārvaldītājsabiedrība — terminam "jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība" Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 22. apakšpunkta izpratnē.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem terminiem Regulas Nr. 575/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulas (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK (turpmāk — Regula Nr. 2017/1129) izpratnē ir lietoti šādi termini:

1) finanšu iestāde — finanšu iestāde Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē;

2) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunkta izpratnē;

3) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 30. apakšpunkta izpratnē;

4) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

5) pašu kapitāls — pašu kapitāls, kas attiecīgajam finanšu tirgus dalībniekam noteikts saskaņā ar tā darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

6) kapitāla vērtspapīri — pašu kapitāla vērtspapīri Regulas Nr. 2017/1129 2. panta "b" punkta izpratnē;

7) publiskais piedāvājums — vērtspapīru publiskais piedāvājums Regulas Nr. 2017/1129 2. panta "d" punkta izpratnē;

8) publiskā piedāvājuma izteicējs — piedāvātājs Regulas Nr. 2017/1129 2. panta "i" punkta izpratnē.

(4) Likumā lietotais termins "saistītā puse" atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra regulas (EK) Nr.  1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.  1606/2002 pielikumā minētajā 24. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm" lietotajam terminam.

(5) Piemērojot šā likuma tiesību normas, kurās ir ietverti šā panta pirmajā daļā minētie termini, ievēro Komisijas 2016. gada 25. aprīļa deleģēto regulu (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (turpmāk — Regula Nr.  2017/565) un Komisijas 2017. gada 28. augusta deleģēto regulu (ES) 2017/2294, ar ko deleģēto regulu (ES) 2017/565 groza attiecībā uz sistemātisko internalizētāju definīcijas konkretizēšanu direktīvas 2014/65/ES vajadzībām.

(6) (Daļa stājas spēkā 22.11.2022. un iekļauta likuma redakcijā uz 22.11.2022. Sk. Pārejas noteikumu 77. punktu)

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019., 12.12.2019., 31.03.2022. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt finanšu instrumentu tirgus funkcionēšanu, veicinot:

1) ieguldītāju interešu aizsardzību;

2) finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību;

3) informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas, darbības un uzraudzības kārtību, kompetento institūciju sadarbības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un šā likuma 4.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minēto personu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā šādu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē:

1) Komisijas 2003.gada 22.decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003);

2) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004);

3) Komisijas 2006.gada 10.augusta regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (turpmāk — Regula Nr. 1060/2009);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta regula (EK) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (turpmāk — Regula Nr. 236/2012);

6) Regula Nr.  648/2012;

7) Regula Nr. 575/2013;

8) Regula Nr. 596/2014;

9) Regula Nr. 909/2014;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regula (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk — Regula Nr. 537/2014) gadījumos, kas noteikti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.5 pantā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regula (ES) Nr.  1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — Regula Nr.  1286/2014);

12) Regula Nr. 2015/2365;

13) Regula Nr.  600/2014;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr.  596/2014 (turpmāk — Regula Nr.  2016/1011);

15) Regula Nr. 2017/1129.

(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) pārvedami vērtspapīri;

2) naudas tirgus instrumenti;

3) ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības (daļas) un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

4) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, emisijas kvotām vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finanšu rādītājiem, par kuriem var norēķināties, izmantojot fizisku piegādi vai naudā;

5) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu izbeigšanu;

6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā, izņemot vairumtirdzniecības energoproduktus, kas tiek tirgoti OT sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi;

7) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, kuri nav minēti šīs daļas 6. punktā un nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības;

8) atvasinātie kredītriska pārvešanas instrumenti;

9) finanšu līgumi par starpību;

10) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr.  2017/565, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas rādītājiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, kā arī jebkādiem citiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un rādītājiem, kuri nav iepriekš minēti šajā daļā un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā;

11) emisijas kvotas, kas sastāv no emisijas vienībām, kuras atzītas par atbilstošām emisijas kvotu tirdzniecības jomā noteiktajām prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma).

(3) (Izslēgta ar 13.01.2011. likumu)

(4) Šis likums attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām (turpmāk — ieguldījumu pakalpojumi), kuras šā likuma izpratnē ir:

1) rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

2) rīkojumu izpilde klientu vārdā;

3) darījumu veikšana savā vārdā;

4) portfeļa pārvaldība;

5) ieguldījumu konsultācijas;

6) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;

7) finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;

8) DT sistēmas organizēšana;

9) OT sistēmas organizēšana.

(5) Šis likums attiecas uz ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kuri šā likuma izpratnē ir:

1) finanšu instrumentu turēšana;

2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem;

3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;

4) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

6) ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana;

7) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(51) Netirdzniecības portfeļa finanšu instrumentu pozīciju turēšana, lai ieguldītu kredītiestādes vai brokeru sabiedrības pašu kapitālu, nav uzskatāma par darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi uz kredītiestādes vai brokeru sabiedrības rēķina.

(52) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(6) Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.

(7) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz ieguldījumu fondu un atvērto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.

(9) Šā likuma 54.panta trešās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.

(10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību.

(11) (Izslēgta ar 11.06.2015. likumu)

(12) Šā likuma 103.2 pantu, 124. panta otrās daļas 1. un 6. punktu, 124.2 pantu, 126. panta pirmo daļu, 126.2 panta pirmo, 1.1, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 127. panta pirmo, septīto, 7.1, 7.2 un vienpadsmito daļu, 128. pantu un 128.1 panta pirmo, 1.1, trešo, ceturto, 4.1, astoto, devīto un desmito daļu, 138. pantu, 148. panta astoto, 8.1 un 8.2 daļu, 150. panta pirmo, otro, trešo, ceturto, devīto un desmito daļu piemēro arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem.

(13) Šā likuma 125.1, 125.2, 125.3, 129., 129.1, 129.2, 131.1, 133.16, 133.17, 133.18, 133.19 un 133.20 pantā noteiktās prasības attiecībā uz klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzību piemēro arī:

1) ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem;

2) kredītiestādēm, kuras nesniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, bet piedāvā strukturētos noguldījumus.

(14) Šā likuma 132.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības piemēro arī šā likuma 101. panta septītās daļas 1., 5., 12., 15. un 16. punktā minētajām personām, kuras ir regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki.

(15) Finanšu instrumentu daudzpusējā sistēma darbojas vai nu kā DT sistēma, vai OT sistēma, vai regulētais tirgus saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(16) Gadījumos, kad emitents izsaka publisko piedāvājumu par paša izdotiem pārvedamiem vērtspapīriem, piedāvājuma izteikšana nav uzskatāma par ieguldījumu pakalpojumu šā likuma izpratnē un uz to neattiecas šā likuma F sadaļas noteikumi, ja vienlaikus tiek izpildīti visi šādi noteikumi:

1) emitents atbilst maza vai vidēja uzņēmuma pazīmēm;

2) kopējā aprēķinātā samaksa par pārvedamiem vērtspapīriem 36 mēnešos nepārsniedz 3 000 000 euro;

3) emitents izsaka ne vairāk par diviem publiskiem piedāvājumiem 36 mēnešu laikā;

4) piedāvājums izteikts par kapitāla vai parāda vērtspapīriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 08.11.2012., 09.07.2013., 19.09.2013., 24.04.2014., 11.06.2015., 26.05.2016., 15.12.2016., 21.09.2017., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 12.12.2019., 23.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

3.1 pants. Izcelsmes dalībvalsts noteikšana

(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(21) Paziņojumiem par izcelsmes dalībvalsti izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 euro un kuru pienākums ir sniegt regulēto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir:

1) dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī;

2) dalībvalsts, kuru emitents izvēlējies par izcelsmes dalībvalsti no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri, ja emitents ir reģistrēts ārvalstī. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes dalībvalsti saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu, par to nekavējoties informējot kompetentās uzraudzības institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu;

3) dalībvalsts, kuras regulētajā tirgū ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri vai kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir izslēgti no regulētā tirgus emitenta sākotnēji izvēlētajā izcelsmes dalībvalstī, kas tika noteikta saskaņā ar šīs daļas 2.punktu vai šā panta sesto daļu, bet kuri joprojām ir iekļauti regulētajā tirgū citās dalībvalstīs.

(5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 euro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 euro, un kura pienākums ir sniegt regulēto informāciju.

(6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta pārvedami vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus šajā dalībvalstī vai šo triju gadu laikā uz emitentu nevar attiecināt dalībvalsts noteikšanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(71) Informāciju par savu izcelsmes dalībvalsts izvēli emitents nekavējoties, ievērojot šā likuma 64.2 pantā regulētās informācijas izplatīšanai un pieejamībai noteikto kārtību, paziņo:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja tā ir emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija un emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām.

(72) Ja emitents, kurš izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai, triju mēnešu laikā, kopš pirmo reizi tā pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, par izcelsmes dalībvalsts izvēli attiecīgajām kompetentajām institūcijām nepaziņo, par šāda emitenta izcelsmes dalībvalsti uzskata dalībvalsti, kurā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vairākās dalībvalstīs, tad par izcelsmes dalībvalsti ir uzskatāmas visas minētās dalībvalstis līdz dienai, kad emitents no tām izvēlas vienu izcelsmes dalībvalsti un par to nekavējoties informē kompetentās institūcijas.

(73) Emitents, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kuram izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai un kurš par izcelsmes dalībvalsts izvēli informējis kompetentās institūcijas līdz 2015.gada 27.novembrim, neinformē kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu, ja vien pēc 2015.gada 27.novembra neizvēlas citu izcelsmes dalībvalsti.

(8) Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, — dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.

(9) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013., 26.05.2016., 21.09.2017., 21.06.2018., 12.12.2019. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

3.2 pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju

(Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

3.3 pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts

Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, regulētās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

3.4 pants. Finanšu instrumentiem piemērojamais likums

(1) Tiesību jautājumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri ir pārvedami ar ierakstu (grāmatojumu) finanšu instrumentu kontā vai reģistrā, piemēro tās valsts likumu, kurā ir reģistrēts attiecīgā finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājs. Norāde uz attiecīgās valsts likumu nozīmē tādu valsts likuma normu piemērošanu, kuras nav starptautisko privāto tiesību normas.

(2) Ja finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājam ir filiāle citā valstī, ar kuras starpniecību tiek uzturēts finanšu instrumentu konts, attiecīgo filiāli uzskata par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta pirmās daļas izpratnē.

(3) Ja finanšu instrumentus tur ar vairāku finanšu instrumentu kontu vai reģistru uzturētāju starpniecību, piemērojamo likumu tiesību jautājumiem attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem nosaka atsevišķi katram finanšu instrumentu kontam vai reģistram, kurā šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti.

(4) Par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta izpratnē uzskata kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu personu, kura sniedz finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturēšanas un finanšu instrumentu turēšanas pakalpojumus, kā arī centrālo vērtspapīru depozitāriju.

(5) Par finanšu instrumentu konta turētāju šā panta izpratnē uzskata personu, uz kuras vārda ir atvērts finanšu instrumentu konts.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem tiesību jautājumiem:

1) finanšu instrumentu tiesiskais statuss un piederība;

2) finanšu instrumentu iegūšana un atsavināšana, kā arī iegūšanas un atsavināšanas spēkā esamība;

3) atsavinātāja vai ieguvēja tiesības uz dividendēm vai citu ienākumu finanšu instrumentu atpirkšanas, dzēšanas vai citā gadījumā;

4) vairāku personu tiesību uz finanšu instrumentiem savstarpējā prioritāte, tai skaitā finanšu instrumentu ieguvēja labticības noskaidrošana;

5) finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja pienākumi pret personu, kas nav finanšu instrumentu konta turētājs un kas vienlaikus ar finanšu instrumentu konta turētāju vai citu personu prasa atzīt tās tiesības uz finanšu instrumentu kontā iegrāmatotajiem finanšu instrumentiem;

6) nodrošinājuma (izņemot finanšu nodrošinājumu) izmantošanas noteikumi;

7) tiesības uz finanšu instrumentiem, ja ir uzsākts finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja likvidācijas, maksātnespējas, reorganizācijas process vai tiem līdzīgs process saskaņā ar attiecīgās valsts likumu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

4.pants. Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā noteiktajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(3) Ja dokumenti Komisijā tiek izskatīti atkārtoti, Komisija nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā jau bija izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

(4) Komisijas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums:

1) ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu;

2) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai;

4) apturēt vai aizliegt finanšu instrumentu tirdzniecību;

41) izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus;

5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā;

51) ierobežot centrālā vērtspapīru depozitārija tiesības sniegt pakalpojumus;

52) anulēt centrālajam vērtspapīru depozitārijam izsniegto atļauju;

53) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta kontroli ieguvušo personu ietekme centrālajā vērtspapīru depozitārijā;

6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja vai centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu;

7) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, pārkāpjot šā likuma normas;

71) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā;

8) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

9) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

10) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

11) noteikt centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus centrālajā vērtspapīru depozitārijā;

12) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

121) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz Regulas Nr. 909/2014 63. panta 1. punktā minēto pārkāpumu;

13) sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība.

(5) Pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, Komisija ņem vērā jebkādas pārkāpuma potenciālās sistēmiskās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 29.05.2008., 23.10.2008., 22.03.2012., 24.04.2014., 26.05.2016., 14.09.2017., 23.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Pirmās daļas jaunā redakcija, ceturtās daļas ievaddaļas jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

4.1 pants. Tiesības pieprasīt informāciju un pienākums to sniegt

(1) Komisijai, uzraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem informāciju un dokumentus par to darbību.

(2) Finanšu instrumentu tirgus dalībnieki pieprasīto informāciju iesniedz Komisijas noteiktajos termiņos. Minēto prasību izpildi nedrīkst atteikt, tai skaitā aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(3) Komisijai, pārraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt jebkurai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija:

1) sniegt šīs personas rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā tādu, kas satur komercnoslēpumu;

2) ierasties Komisijā un sniegt šīs personas rīcībā esošo informāciju klātienē.

(4) Komisijai ir tiesības pieprasīt jebkurai personai informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām, ja ir pamats uzskatīt, ka šo personu rīcībā varētu būt informācija, kas Komisijai nepieciešama, lai uzraudzītu šā likuma prasību izpildi. Lai identificētu minētās fiziskās personas, attiecīgajām personām ir pienākums iesniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija Komisijai nav pieejama publiskajos reģistros. Fiziskās personas sniedz informāciju par sevi vai arī norāda, kura cita persona ir uzskatāma par patieso labuma guvēju.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām Komisija nosaka saprātīgus termiņus, kādos tās iesniedz pieprasīto informāciju vai ierodas Komisijā informācijas sniegšanai klātienē. Ja šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto informāciju vai ierasties Komisijā informācijas sniegšanai klātienē Komisijas noteiktajā termiņā, tās rakstveidā paziņo par to Komisijai, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta vai persona ieradīsies Komisijā informācijas sniegšanai klātienē.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

4.2 pants. Tiesības izdot normatīvos noteikumus

Komisija ir tiesīga nolūkā nodrošināt finanšu tirgus dalībnieku darbību atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām papildus noteikt finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošas prasības jomās, kuras netiek regulētas ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, attiecībā uz Latvijas finanšu tirgum un finanšu tirgus dalībnieku darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem, lai mazinātu finanšu tirgus dalībnieku darbības radītos riskus un aizsargātu ieguldītāju un klientu intereses, kā arī noteikt prasības, kuras izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

5.pants. Tiesiskās garantijas

Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem vai trešajām personām, un tos nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.pants. Atbildība

(Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

B sadaļa
Būtiska līdzdalība

7.pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1) Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā ir tiesīga iegūt tikai persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā sadaļā — persona), kas atbilst šajā likumā regulētā tirgus organizētāja akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām un nodrošina šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tostarp par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām —, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus vai dalībniekus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums sniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to līdzdalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un regulētā tirgus organizētāju.

(5) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi, un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 14.09.2017., 21.06.2018. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

8.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

9.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības iegūšanas un palielināšanas gadījumā

(1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(2) Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no regulētā tirgus organizētāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(3) Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Komisijai šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 14.09.2017. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 9. panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādājamo regulētā tirgus organizētāja akciju vai daļu apmērā, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāja noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Komisija ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība regulētā tirgus organizētāja akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs regulētā tirgus organizētāja darbību;

21) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);

3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu regulētā tirgus organizētājā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

4) vai regulētā tirgus organizētājs spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā regulētā tirgus organizētājs iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(11) Nosakot, vai ir izpildīti šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji, Komisija neņem vērā tādas balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem vai to piedāvājumu, sniedzot šā likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punktā minēto pakalpojumu, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šīs balsstiesīgās akcijas vai kapitāla daļas atsavina.

(12) Ja Komisija saskaņā ar šā panta otro un 2.1 daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(2) Pieprasot šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, nav pakļauta, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī.

(21) Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 111.1 pantam līdzīgiem noteikumiem saistībā ar atļaujas piešķiršanu, Komisijai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz izvērtēšanu.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, ja:

1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(4) Komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā.

(5) Ja Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā.

(6) Šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(7) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, šī persona savu būtisko līdzdalību regulētā tirgus organizētājā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 9.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai regulētā tirgus organizētājā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(8) Izvērtējot šā likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs regulētā tirgus organizētājā ir citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kredītiestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, regulētā tirgus organizētājs kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(81) Komisija savā izvērtējumā norāda ikvienu atbildīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pausto viedokli par potenciālo šā panta astotajā daļā minēto līdzdalības ieguvēju vai iebildumu pret to.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(10) Šā panta trešajā un devītajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(11) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(12) Ja Komisija paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu centrālajā vērtspapīru depozitārijā vai vienā un tajā pašā regulētā tirgus organizētājā ir saņēmusi no diviem vai vairākiem potenciālajiem līdzdalības ieguvējiem, šos paziņojumus izskata nediskriminējošā veidā.

(26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2009., 09.07.2013., 24.04.2014., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 12.12.2019., 29.04.2021., 23.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Desmitās daļas jaunā redakcija un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

11.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības samazināšanas un izbeigšanas gadījumā

(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju (daļu) apmēru procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no regulētā tirgus organizētāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

12.pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(1) Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Regulētā tirgus organizētājs līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 14.09.2017. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

13.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Komisija piemēro šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

C sadaļa
Publiskā piedāvājuma izteikšana

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) publiskā piedāvājuma izteicēja lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisku piedāvājumu, ja publiskā piedāvājuma izteicējs ir juridiskā persona.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu;

4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(5) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(6) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(7) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām;

3) liecina, ka emisija var aizskart ieguldītāju intereses.

(8) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(10) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(11) Prospektu sagatavošanas, apstiprināšanas, publicēšanas un izplatīšanas kārtību nosaka Regula Nr. 2017/1129.

(12) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(13) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā panta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006.. 22.03.2012., 26.05.2016. un 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

16.1 pants. Atbrīvojums no prospekta sagatavošanas pienākuma

Ja publiskais piedāvājums tiek izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem aprēķinātā kopējā samaksa Eiropas Savienībā 12 mēnešu laikā ir no 1 000 000 līdz 8 000 000 euro un netiek prasīta paziņošana saskaņā ar Regulas Nr. 2017/1129 25. pantu, publiskā piedāvājuma izteicējs var nesagatavot Regulā Nr. 2017/1129 minēto prospektu. Šādā gadījumā publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē piedāvājuma dokumentu saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem.

(12.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

17. pants. Prospekta saturs

(1) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(2) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(3) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(4) Detalizētu prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par prospekta saturu.

(5) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(6) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(7) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma, Regulas Nr. 2017/1129 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz prospekta saturu.

(9) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 08.11.2012., 26.05.2016., 20.06.2019. un 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

17.1pants. Pamatprospekta saturs

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

17.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

17.3pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

20.pants. Prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai pretrunā ar pārējām prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 12.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

20.1pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

22.1pants. Valodu lietošana

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

24.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, lai prospektā tiek ietverta papildu informācija, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības;

8) apturēt apstiprināšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt vai ierobežot publisko piedāvājumu, ja Komisija izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 42. pantu, līdz šāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai;

9) atteikties apstiprināt uz laiku līdz pieciem gadiem jebkuru prospektu, ko sagatavojis konkrēts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja minētais emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs atkārtoti un būtiski pārkāpis šā likuma un Regulas Nr. 2017/1129 noteikumus.

(2) (Izslēgta 12.12.2019. likumu)

(3) (Izslēgta 12.12.2019. likumu)

(4) Komisijai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 12.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

D sadaļa
Finanšu instrumentu publiskā apgrozība
I nodaļa
Regulētā tirgus organizētāja darbība

25.pants. Regulētā tirgus organizētājs

(1) Regulētā tirgus organizētājs darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.

(2) Tikai regulētā tirgus organizētājam ir tiesības firmā izmantot vārdu savienojumu "regulētā tirgus organizētājs" vai "fondu birža".

(3) Regulētā tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus. Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības arī uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

(4) Komisija izveido un kārto visu tās licencēto regulētā tirgus organizētāju organizēto regulēto tirgu sarakstu un nosūta šo sarakstu un visas izmaiņas sarakstā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Sarakstā Komisija iekļauj tikai tādus regulētos tirgus, kuri atbilst šā likuma prasībām.

(5) Ja regulētā tirgus organizētājs nepilda šā likuma prasības vai regulētais tirgus neatbilst šā likuma noteikumiem, Komisija izslēdz attiecīgo regulēto tirgu no regulēto tirgu saraksta un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

26.pants. Regulētā tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls

(1) Regulētā tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls ir vismaz 730 000 euro.

(2) Regulētā tirgus organizētāja pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apmaksāto minimālo pamatkapitālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

27.pants. Regulētā tirgus organizētāja pienākumi un tiesības

(1) Regulētā tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2) Regulētā tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(21) Regulētā tirgus organizētājs veic nepieciešamos pasākumus, lai:

1) identificētu un pārvaldītu iespējamos interešu konfliktus starp regulētā tirgus organizētāja vai tā akcionāru interesēm un pienākumu nodrošināt regulētā tirgus stabilu darbību, kā arī novērstu šāda interešu konflikta nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā biedru vai dalībnieku interesēm, īpaši tad, ja šādi interešu konflikti var kaitēt regulētā tirgus organizētāja tiesībām veikt tirgus uzraudzības funkciju;

2) identificētu riskus, kam tas pakļauts, un šos riskus atbilstoši pārvaldītu, ieviešot efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

3) nodrošinātu sistēmas tehnisko darbību pienācīgu vadību, tajā skaitā izstrādātu rīcības plānu sistēmas traucējumu riska kontrolei ārkārtas situācijā;

31) ieviestu pārskatāmus un saistošus noteikumus un procedūras, kas paredz godīgu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei;

4) nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

5) licences piešķiršanas brīdī un turpmāk nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus, lai veicinātu regulētā tirgus atbilstošu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kuri noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kuriem tas pakļauts;

6) sekmētu regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku piekļuvi informācijai, ko emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, publisko saskaņā ar šo likumu un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(3) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina:

1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām;

2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību saistībā ar informācijas atklāšanu atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai;

4) darījumu slēgšanas drošumu;

5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību;

6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4) Regulētā tirgus organizētājs organizē vienu regulēto tirgu, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības (tādas kā apmaksātais minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars), bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

(5) Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru vai dalībnieku veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

(6) Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem, regulētā tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus regulētā tirgus organizētājs tur kontā dalībvalsts vai ārvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, vai kredītiestādē, informējot attiecīgo iestādi, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7) Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot regulētā tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad regulētā tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8) Regulētā tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas regulētā tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9)  Regulētā tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(10) Regulētā tirgus organizētājs nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(11) Regulētā tirgus organizētājs ievieto savā mājaslapā internetā to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība regulētā tirgus organizētāja kapitālā, un šo sarakstu pastāvīgi atjauno.

(12) Regulētā tirgus organizētājs katra kalendāra gada pirmo triju darba dienu laikā publicē attiecīgā kalendāra gada finanšu instrumentu tirdzniecības dienu kalendāru savā mājas lapā internetā.

(13) Regulētā tirgus organizētājs nedrīkst izpildīt klienta rīkojumu, veicot darījumu savā vārdā, vai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā nevienā no regulētajiem tirgiem, kurus tas organizē.

(14) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/568, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu pielaišanu tirdzniecībā regulētajos tirgos.

(15) Ja regulētais tirgus ir juridiskā persona, kuru vada vai organizē regulētā tirgus organizētājs, kas pats nav regulētais tirgus, šajā likumā noteikto pienākumu sadalījumu starp šiem subjektiem katrā individuālā gadījumā nosaka Komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 22.05.2008., 14.09.2017., 21.06.2018. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

28.pants. Regulētā tirgus organizētāja noteikumi

(1) Regulētā tirgus organizētāja noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā biedriem vai dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(11) Regulētā tirgus organizētājs ievieš, īsteno un uztur pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko tiek reglamentēta piekļuve regulētajam tirgum vai līdzdalība tajā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs izstrādā noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un regulētā tirgus organizētāja pienākumu sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(3) Regulētā tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas regulētā tirgus organizētāja valdē. Regulētā tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.

(4) Regulētā tirgus organizētāja noteikumus, kuros izvirzītas prasības Komisijas sastādītajā regulēto tirgu sarakstā iekļauto regulēto tirgu darbībai, pēc apstiprināšanas Komisija nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Noteikumos regulētā tirgus organizētājs reglamentē:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētā tirgus uzbūvi un pārvaldību;

3) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

4) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

5) finanšu instrumentu un naudas tīrvērtes un norēķinu kārtību;

6) regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru vai dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī biedra vai dalībnieka statusa apturēšanas kārtību un profesionālās prasības biedra vai dalībnieka statusā esošas sabiedrības darbiniekiem, kas veic darījumus regulētajā tirgū;

7) kārtību, kādā identificē un novērš darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju un tirgus manipulācijas;

8) garantiju fonda darbības kārtību;

9) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(6) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007., 24.04.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

29.pants. Licence regulētā tirgus organizēšanai

(1) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas Komisijā.

(2) Licenci regulētā tirgus organizēšanai (turpmāk šajā nodaļā — licence) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(3) Licenci izsniedz Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, kuras:

1) apmaksātais minimālais pamatkapitāls un pašu kapitāls atbilst šā likuma 26.panta prasībām;

2) organizatoriskā struktūra un darbības noteikumi nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 27.pantā minēto pienākumu sekmīgu izpildi;

3) valdes un padomes locekļi atbilst šā likuma prasībām;

4) akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, atbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

30.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti

(1) Lai saņemtu licenci, regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) dokumentus, kuros ir ziņas par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem:

a) paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā minētā informācija,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem regulētā tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība:

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un citās dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) regulētā tirgus organizētāja organizatoriskās struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes un valdes tiesības, pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti regulētā tirgus organizētāja struktūrvienību uzdevumi un struktūrvienību vadītāju un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras;

4) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu aprakstu;

5) vadības informācijas sistēmu aprakstu;

6) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7) iekšējā audita sistēmas aprakstu;

8) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras;

9) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo regulētā tirgus organizētāja darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (regulētā tirgus organizētāja bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), tirgus izpētes plānus un citu informāciju, kuru regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu un kura dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

10) šā likuma 28.pantā minēto noteikumu projektu par katru regulēto tirgu, kuru tas plāno organizēt.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda katrs regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) regulētā tirgus organizētāja firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kapitālsabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(4) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kapitālsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(5) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos regulētā tirgus organizētājs pēc licences saņemšanas iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu pieņemšanas dienas vai pēc dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tam zināma.

(6) Komisija var atteikties apstiprināt grozījumus dokumentos, ja paredzamās izmaiņas apdraud finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

31.pants. Prasības regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem

(1) Par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Ja persona jau pilda pārvaldes institūcijas locekļa pienākumus citā regulētā tirgus organizētājā, kas šā likuma vai dalībvalsts normatīvā akta kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, tā ir uzskatāma par atbilstošu šā panta pirmās daļas prasībām.

(4) Komisija nosaka prasības regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem attiecībā uz viņu funkcijām iekšējās kontroles sistēmas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

31.1 pants. Noteikumi par regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļa ieņemamo valdes un padomes locekļa amata vietu kopējo skaitu

(1) Nosakot, cik valdes un padomes locekļa amata vietas regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuālie apstākļi, kā arī regulētā tirgus organizētāja darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīga regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnvarots pārstāvēt Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu valdes vai padomes locekļa amata vietu tiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) sabiedrībās (tostarp tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās regulētā tirgus organizētājam ir būtiska līdzdalība.

(4) Komisija var atļaut regulētā tirgus organizētāja valdes vai padomes loceklim papildus ieņemt vienu padomes locekļa amata vietu.

(5) Komisija regulāri sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei informāciju par šā panta ceturtajā daļā minētajām atļaujām.

(6) Šā panta izpratnē par valdes vai padomes locekļa amata vietu netiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

32.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata kapitālsabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti saskaņā ar visām šajā likumā noteiktajām normatīvo aktu prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, pieņem lēmumu.

(2) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot regulētā tirgus organizētāju, nav ievēroti likumi un citi normatīvie akti;

2) regulētā tirgus organizētāja iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas ziņas;

3) regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šajā likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos ietvertajām prasībām, kā arī tad, ja Komisija nav guvusi pietiekamu pārliecību, ka regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka regulētā tirgus organizētāja valde un padome var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī tirgus integritāti;

4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām regulētā tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība;

5) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētā tirgus organizētājs nespēs nodrošināt šā likuma 27.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi;

6) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētais tirgus, kuru plāno organizēt regulētā tirgus organizētājs, neatbilst šā likuma prasībām;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda regulētā tirgus organizētāja pamatkapitālā vai kurus paredzēts izmantot regulētā tirgus organizētāja komercdarbībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīts šo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskums;

8) regulētā tirgus organizētāja darbība nav ekonomiski pamatota.

(3) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādam regulētā tirgus organizatoram:

1) kurš ir dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kurš ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(4) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencēta regulētā tirgus organizētāja uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par regulētā tirgus organizētāja akcionāru piemērotību un valdes un padomes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību pārvaldē, kurā tiks iekļauts attiecīgais regulētā tirgus organizētājs.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras paredz Komisijas 2017. gada 7. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/981, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanās veikšanai ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (turpmāk — Regula Nr.  2017/981).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 21.06.2018. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

33.pants. Licences pārreģistrācija

(1) Komisija pārreģistrē licenci, ja tiek mainīta  regulētā tirgus organizētāja firma.

(2) Regulētā tirgus organizētājs iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(5) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

34.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē kapitālsabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja:

1) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci;

2) regulēta tirgus organizētājs regulāri neievēro šā likuma, Regulas Nr.  600/2014 un citu normatīvo aktu prasības;

3) regulētā tirgus organizētājs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

4) regulētā tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu;

5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta regulētā tirgus organizētāja bankrota procedūra;

6) regulētā tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu licences anulēšanai;

7) regulētā tirgus organizētājs nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

8) regulētā tirgus organizētājs nav veicis licencē norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem;

9) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētājs vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām licences saņemšanai;

10) tiek konstatēts, ka regulētā tirgus organizētāja akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus;

11) pieņemts lēmums neveikt noregulējuma darbību attiecībā uz regulētā tirgus organizētāju.

(2) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, ka licence regulētā tirgus organizēšanai ir anulēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 21.06.2018. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

35.pants. Regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Regulētā tirgus organizētāja valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā;

2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu;

3) lemj par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka statusa apturēšanu;

4) apstiprina regulētā tirgus organizētāja noteikumus un nodrošina tajos minēto prasību ievērošanu;

5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas regulētā tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis.

(3) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(4) Regulētā tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus regulētā tirgus organizētājs var deleģēt regulētā tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.09.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

35.1 pants. Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

(1) Regulētā tirgus organizētājs ievieš efektīvas sistēmas un procedūras un izstrādā noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama kapacitāte, kas ļauj apstrādāt rīkojumus un ziņojumus brīžos, kad to skaits veido ļoti lielu apjomu, tās spēj nodrošināt pienācīgu tirdzniecību saspringtos tirgus apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas un testētas, lai nodrošinātu minēto nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi komercdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādu savas tirdzniecības sistēmas darbības kļūmju gadījumā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir:

1) rakstveidā noslēgti līgumi ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras ir tirgus uzturētāji tā organizētajā regulētajā tirgū;

2) shēmas, lai panāktu, ka ir pietiekami liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu, ar kurām noslēgti līgumi par tirgus uzturētāja funkciju veikšanu tā organizētajā regulētajā tirgū, kurā ir paredzēta prasība nodrošināt kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai tirgū būtu regulāra un paredzama likviditāte, ja šāda prasība atbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos līgumos norāda vismaz šādu informāciju:

1) tirgus uzturētāja pienākumus attiecībā uz likviditātes nodrošināšanu un, ja nepieciešams, jebkādus citus pienākumus, kas izriet no piedalīšanās šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā shēmā;

2) jebkādu regulētā tirgus piedāvātu atlīdzību, atlaides vai jebkādus citus stimulus tirgus uzturētājam par to, lai tas nodrošina regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū, un, ja nepieciešams, jebkādas citas tiesības, kas rodas tirgus uzturētājam no piedalīšanās šā panta otrās daļas 2. punktā minētajā shēmā.

(4) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga, lai tirgus uzturētājs ievērotu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto līgumu prasības, un nodrošina to ievērošanu.

(5) Regulētā tirgus organizētājs informē Komisiju par šā panta otrajā daļā minēto līgumu saturu un pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu tai nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu pārliecināties, ka regulētā tirgus uzturētājs ievēro šā panta ceturtajā daļā noteikto.

(6) Regulētā tirgus organizētājs izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, lai tā organizētajā regulētajā tirgū netiktu pieņemti rīkojumi, kas pārsniedz regulētā tirgus organizētāja noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas nepārprotami ir kļūdaini.

(7) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir iespēja uz laiku apstādināt vai ierobežot tirdzniecību, ja īsā laikposmā notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības tā organizētajā regulētajā tirgū vai saistītajā tirgū, un izņēmuma gadījumā atcelt vai labot jebkuru darījumu, kas noslēgts tā organizētajā regulētajā tirgū. Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tirdzniecības apstādināšanas parametrus atbilstoši pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu klases un apakšklases likviditāti, tirgus modeļa būtību un lietotāju veidus, un ka tie ir pietiekami, lai izvairītos no normālas tirdzniecības darbības būtiskiem traucējumiem.

(8) Regulētā tirgus organizētājs paziņo Komisijai tā noteiktos tirdzniecības apstādināšanas parametrus un konsekventā un salīdzināmā veidā informē Komisiju par jebkādām būtiskām izmaiņām šajos parametros. Saņemto informāciju par minētajiem parametriem un to izmaiņām Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Regulētā tirgus organizētājs, kurš ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nodrošina, ka tam ir izveidotas nepieciešamās sistēmas un procedūras, lai informētu Komisiju par tirdzniecības apstādināšanu, lai Komisija koordinētu reakciju visā tirgū kopumā un noteiktu tirdzniecības apstādināšanas lietderību citās tirdzniecības vietās, kurās tirgo attiecīgo finanšu instrumentu.

(9) Regulētā tirgus organizētājs ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieprasa organizētā regulētā tirgus biedriem vai dalībniekiem veikt atbilstošas algoritmu pārbaudes un testus, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē un atvieglo minēto algoritmu testēšanu, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nekaitē normālai tirdzniecības darbībai, un lai pārvaldītu visus normālas tirdzniecības darbības traucējumus, ko rada vai var radīt algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, tostarp sistēmas, kas ierobežo rādītāju — biedru vai dalībnieku iesniegtie neizpildītie rīkojumi attiecībā pret noslēgto darījumu skaitu —, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja pastāv risks, ka tiek sasniegta tirdzniecības sistēmas rīkojumu apstrādes maksimālā kapacitāte, kā arī ierobežot un uzraudzīt cenas izmaiņas minimālo soli, ko piemēro tirgū.

(10) Regulētā tirgus organizētājs, kas atļauj tiešu elektronisko piekļuvi tā organizētajam regulētajam tirgum, izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu pakalpojumu saviem klientiem var sniegt tikai tādi regulētā tirgus biedri vai dalībnieki, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, kam ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī, un ka tiek noteikti kritēriji attiecībā uz to personu piemērotību, kurām šādu tiešu elektronisko piekļuvi var piedāvāt, un ka regulētā tirgus biedrs vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un darījumiem, kas iesniegti vai noslēgti, izmantojot šo pakalpojumu. Regulētā tirgus organizētājs arī nosaka atbilstošus standartus attiecībā uz risku kontroli un tirdzniecības apjomiem, izmantojot šādu piekļuvi, kā arī, ja nepieciešams, lai no citiem attiecīgā biedra vai dalībnieka rīkojumiem vai darījumiem nošķirtu rīkojumus vai apstādinātu tirdzniecību, ko veic persona, kas izmanto tiešu elektronisko piekļuvi. Regulētā tirgus organizētājs ievieš atbilstošus pasākumus, lai apturētu vai pārtrauktu konkrētā biedra vai dalībnieka tiesības piedāvāt klientiem tiešu elektronisko piekļuvi regulētajam tirgum, ja netiek ievēroti šīs daļas noteikumi.

(11) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem būtu pārredzami, taisnīgi un nediskriminējoši.

(12) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tā pakalpojumu komisijas maksas, tostarp maksa par darījumu izpildi, citas papildu komisijas maksas un visas atlaides, ir pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas un nerada stimulu iesniegt, labot vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti neatbilstoši tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Regulētā tirgus organizētājs piešķir atlaides par tirgus uzturēšanu attiecībā uz konkrētām akcijām vai uz akciju grozu. Regulētā tirgus organizētājs var koriģēt komisijas maksas apmēru par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bijis izvietots tirdzniecības sistēmā, un strukturēt komisijas maksas apmēru katram finanšu instrumentam, uz ko tā attiecas. Regulētā tirgus organizētājs var piemērot augstāku komisijas maksu rīkojumiem, kuri vēlāk tiek atcelti, nekā rīkojumiem, kuri tiek izpildīti, un noteikt augstāku maksu biedriem vai dalībniekiem, kuriem ir proporcionāli vairāk atcelto rīkojumu salīdzinājumā ar izpildītajiem rīkojumiem, kā arī tiem biedriem vai dalībniekiem, kuri izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai atspoguļotu papildus radīto slogu sistēmas veiktspējai.

(13) Regulētā tirgus organizētājs, pamatojoties uz pazīmi vai marķējumu, ko norāda biedri vai dalībnieki, nodrošina iespēju identificēt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību, dažādus algoritmus, kas izmantoti rīkojumu radīšanai, un attiecīgās personas, kas iesniedz šos rīkojumus. Minēto informāciju regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(14) Regulētā tirgus organizētājs, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai datus par regulētajā tirgū iesniegtajiem rīkojumiem (rīkojumu reģistrs vai grāmata) vai nodrošina Komisijai piekļuvi šiem datiem tādā veidā, lai tai būtu iespēja veikt tirdzniecības uzraudzību.

(15) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka šādi Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti:

1) Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētā regula (ES)  2017/584, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām attiecībā uz tirdzniecības vietu organizāciju (turpmāk — Regula Nr. 2017/584);

2) Komisijas 2016. gada 13. jūnija deleģētā regula (ES)  2017/578, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām (turpmāk — Regula Nr. 2017/578);

3) Komisijas 2016. gada 18. maija deleģētā regula (ES) 2017/566, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem nolūkā novērst nesakārtotus tirdzniecības apstākļus papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem;

4) Komisijas 2016. gada 6. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/573, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām nodrošināt taisnīgus un nediskriminējošus līdzāsatrašanās pakalpojumus un maksas struktūras papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (turpmāk — Regula Nr.  2017/573);

5) Komisijas 2016. gada 26. maija deleģētā regula (ES) 2017/570, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu būtisku tirgu no likviditātes viedokļa attiecībā uz paziņojumiem par tirdzniecības pagaidu pārtraukšanu.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

35.2 pants. Finanšu instrumentu cenas izmaiņas minimālais solis

(1) Regulētā tirgus organizētājs nosaka cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus tā organizētajos regulētajos tirgos attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri noteikti Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētajā regulā (ES) 2017/588, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un biržā tirgotiem fondiem (turpmāk — Regula Nr.  2017/588).

(2) Cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus, kas minēti šā panta pirmajā daļā, nosaka:

1) tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma cenas un pieprasījuma cenas starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, bet nepamatoti neierobežojot turpmāku starpības samazināšanu;

2) pielāgojot cenas izmaiņas minimālo soli atbilstoši katram finanšu instrumentam.

(3) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Regula Nr.  2017/588.

(4) Regulētā tirgus organizētājs drīkst savietot liela apjoma rīkojumus Regulas Nr. 600/2014 4. panta izpratnē par cenu, kas atbilst savietošanas brīža pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma cenas viduspunktam, atkāpjoties no šajā pantā noteiktās prasības par cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu piemērošanu.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2020.)

35.3 pants. Pulksteņu sinhronizācija

(1) Tirdzniecības vieta un tās biedri vai dalībnieki sinhronizē savus pulksteņus, kurus tie izmanto, lai fiksētu datumu un laiku jebkurai tirdzniecības vietā notikušai darbībai, par kuru nepieciešams ziņot.

(2) Precizitātes līmeni, ar kādu pulksteņi sinhronizējami atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosaka Komisijas 2016. gada 7. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/574, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par uzņēmumu pulksteņu precizitātes līmeni.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

36.pants. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki

(1) Regulētā tirgus organizētāja biedrs vai dalībnieks ir persona, kas ir tiesīga veikt darījumus kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem. Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka regulētā tirgus organizētāja biedram vai dalībniekam ir iespēja kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku ar tiešu piekļuvi vai ar piekļuvi no attāluma.

(2) Par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku var kļūt tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku var kļūt citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku:

1) ar tiešu piekļuvi, atverot filiāli;

2) ar piekļuvi no attāluma bez filiāles atvēršanas, ja darījumus regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Pirms tam, kad šā panta trešajā un piektajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku, regulētā tirgus organizētājs pārliecinās, ka tā izpilda un ievēro šajā likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības.

(7) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra vai dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā un trešajā daļā, bet kura saskaņā ar regulētā tirgus organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša, kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību regulētajā tirgū un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.

(8) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki, slēdzot savstarpējus darījumus regulētajā tirgū, var neievērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki piemēro šīs daļas otrajā teikumā minēto šā likuma pantu prasības attiecībā uz saviem klientiem, ja, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus regulētajā tirgū.

(9) Regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku sarakstu un nekavējoties informē Komisiju par sarakstā izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem.

(10) Regulētā tirgus organizētājs paredz regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem tiesības darījumu slēgšanai regulētajā tirgū izraudzīties citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā regulētā tirgus organizētājs.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad:

1) starp regulētā tirgus organizētāja piedāvāto finanšu instrumentu norēķinu sistēmu un izraudzīto norēķinu sistēmu pastāv tāda saikne vai mehānisms, kas nodrošina efektīvus un ekonomiskus norēķinus;

2) tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kurš noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā regulētā tirgus organizētājs, nodrošina pienācīgu finanšu tirgus darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

(Izslēgts ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39.pants. Regulētā tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību

(1) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un regulētā tirgus organizētāja noteikumos reglamentētajā kārtībā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai identificētu regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr.  596/2014, vai sistēmas traucējumus attiecībā uz finanšu instrumentu un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

(3) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem vai dalībniekiem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka statusam.

(4) (Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)

(5) Regulētā tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām.

(6) (Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)

(7) Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par būtiskiem tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, neatbilstošiem tirdzniecības apstākļiem vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr.  596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

(71) Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta septīto daļu, Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Par rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr.  596/2014, Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja ir pārliecinājusies, ka šāda rīcība ir veikta vai tiek veikta.

(72) Regula Nr.  2017/565 nosaka apstākļus, kuros piemērojama šā panta septītajā un 7.1 daļā minētā informācijas sniegšanas prasība.

(73) Regulētā tirgus organizētājs sniedz Komisijai vai attiecīgām tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamo informāciju visu to faktu un apstākļu noskaidrošanai, kuri attiecas uz iespējamiem Regulas Nr.  596/2014 pārkāpumiem.

(8) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt regulētā tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama regulētā tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.

(9) Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, regulētā tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 29.03.2007., 15.10.2009. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta regulētā tirgus organizētāja darbība Latvijas Republikā

(1) Citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.

(2) Citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt šā panta pirmajā daļā minēto darbību Latvijas Republikā pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no regulētā tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt regulētā tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par to Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir šajā valstī licencēta regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki.

(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39.2 pants. Latvijas Republikā licencēta regulētā tirgus organizētāja darbība citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību citā dalībvalstī, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.

(2) Latvijas Republikā reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.

(3) Iesniegumu par darbības uzsākšanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un par savu lēmumu informē regulētā tirgus organizētāju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Regulētā tirgus organizētājs var uzsākt darbību, kad Komisija ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par to ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir reģistrētas šajā dalībvalstī un kas ir Latvijas Republikā licencēta regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki.

(5) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū, regulētā tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi tīrvērtes centram, centrālajam darījumu partnerim vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja tā var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

39.3 pants. Sadarbība ar centrālajiem darījumu partneriem attiecībā uz tīrvērtes un norēķinu kārtību

(1) Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū neatkarīgi no Regulas Nr.  648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā, regulētā tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi tīrvērtes iestādei, centrālajam darījumu partnerim vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī.

(2) Neatkarīgi no Regulas Nr.  648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā Komisija var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, kad tā pierāda, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai, ņemot vērā šā likuma 133.12 panta otrās daļas nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības un uzraudzības institūcijas.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

40.pants. Regulētā tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Regulētā tirgus organizētājs nodrošina Komisiju (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Komisijai nepieciešama uzraudzības nolūkos.

(2) Komisijai ir tiesības pārbaudīt regulētā tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt regulētā tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem regulētā tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus (kopijas).

(3) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma regulētā tirgus organizētājs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar regulētā tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju.

(4) Komisijai ir tiesības piedalīties regulētā tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām.

(5) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja šie lēmumi neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai regulētā tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt regulētā tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.

(6) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāju uzraudzību.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

40.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta regulētā tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Ja citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Komisija par to nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt to par veiktajiem pasākumiem.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktie pasākumi izrādās neefektīvi, Komisija par to informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam turpināt darbību Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Komisija ir tiesīga vērsties pie Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ar lūgumu izskatīt citā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja pārkāpumu.

(4) Par šā panta otrajā daļā veiktajiem pasākumiem vai noteikto aizliegumu Komisija informē attiecīgo regulētā tirgus organizētāju.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

II nodaļa
Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos

(Nodaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

41.pants. Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma, Regulas Nr. 2017/1129 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu par prospektu saturu prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais regulētā tirgus organizētājs. Prasībām attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu un atvasināto preču instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū jābūt tādām, kas nodrošina, ka atvasinātā instrumenta līguma noteikumi pieļauj precīzu cenas noteikšanu un efektīvu norēķinu nosacījumus.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem regulētā tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai tās personas iesniegumu, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(7) Pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts vienā regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas var iekļaut citā regulētajā tirgū. Tā regulētā tirgus organizētājs, kurā pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas, par to informē emitentu. Šajā gadījumā emitents tiek atbrīvots no pienākuma saskaņā ar šā likuma D sadaļas II un III nodaļas prasībām sniegt informāciju tam regulētā tirgus organizētājam, kura regulētajā tirgū pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas.

(8) Ja pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas sāk tirgot daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, emitents tiek atbrīvots no pienākuma atklāt informāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja sistēmas organizētājs ir noteicis prasības informācijas atklāšanai.

(9) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiek lūgta Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(10) Prospektu sagatavošanas, apstiprināšanas, publicēšanas un izplatīšanas kārtību nosaka Regula Nr. 2017/1129.

(11) Pēc tam kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulētā tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājaslapā internetā.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2016., 21.06.2018. un 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

42.pants. Prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija dienā, kad regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā, ir vismaz 1 000 000 euro. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1000000 euro;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī regulētā tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011., 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200000 euro. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Regulētā tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita regulētā tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā uz Latvijas Republikas emitētajiem parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro segto obligāciju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011., 19.09.2013., 21.06.2018. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

44.pants. Prospekta saturs

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

44.1 pants. Pamatprospekta sagatavošana un reģistrācija

(1) (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu)

(2) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.

(3) (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu)

(4) (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015. un 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

44.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

44.3pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

45.pants. Prospekta papildinājumi

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par tajā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ viņš cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs, ir pretrunā ar pārējām prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

47.pants. Prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

3) (izslēgts ar 22.03.2012. likumu).

(11) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;

4) valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētajā tirgū.

(3) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(4) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(5) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 26.05.2016., 21.06.2018. un 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

48.1pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

49.1 pants. Valodu lietošana

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

49.2pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

(1) Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz attiecīgā regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Regulētā tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta regulētā tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai regulētā tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.

(4) Regulētā tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā prospekts reģistrēts Komisijā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds reģistrēts Komisijā;

2) ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;

3) ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka firmu un juridisko adresi;

4) ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.

(7) Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kas nodrošina norēķinus par regulētajā tirgū noslēgtiem darījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 26.05.2016., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas centrālajā vērtspapīru depozitārijā.

(3) (Izslēgta ar 14.09.2017. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(11) Šā panta otrā, 2.1, sestā, desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā un trīspadsmitā daļa attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū.

(12) Šā likuma 54.2, 54.3, 54.4, 54.5 un 54.6 pants attiecas uz akciju sabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un tās akcionāriem.

(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē. Kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu akciju sabiedrības valde akcionāriem nodrošina pilnvaras veidlapu;

2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs sabiedrības dažādas kategorijas akcijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.

(21) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata ne vēlāk kā trīsdesmitajā dienā pirms sapulces dienas.

(22) Lai pieņemtu lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru sapulce ar divu trešdaļu klātesošo akcionāru balsu vairākumu var nolemt, ka paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata vēlāk nekā norādīts šā panta 2.1 daļas termiņā, vai var lemt par statūtu grozījumiem, kas paredz, ka paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata vēlāk, nekā norādīts šā panta 2.1 daļas termiņā, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:

1) attiecīgā akcionāru sapulce notiek ne agrāk kā desmitajā kalendāra dienā pēc tās sasaukšanas;

2) tiek veikti Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā norādītie agrīnas intervences pasākumi vai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir iecelts pilnvarnieks;

3) pamatkapitāla palielināšana ir nepieciešama, lai neiestātos noregulējuma nosacījumi.

(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības, kuras parāda vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) to personu sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;

2) procentu izmaksām;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.

(4) Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta prasības.

(5) Šā panta otrajā, 2.1 un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde izplata saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām. Kapitālsabiedrības, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, valde ir atbrīvota no Komerclikumā noteiktā pienākuma publicēt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā nosūta oficiālajai regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai (turpmāk — oficiālā glabāšanas sistēma) akcionāru sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus, tajā skaitā lēmumu projektus, kurus iesnieguši akcionāri.

(7) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts.

(8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības:

1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas;

2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju;

3) akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā;

4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(9) Gadījumos, kad uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 100 000 euro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

(91) Šā panta devītās daļas noteikumi par akcionāru sapulces vietas izvēli attiecas arī uz tām personām, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri pirms 2010.gada 31.decembra ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti. Šie noteikumi ir spēkā, ja emitenta izraudzītajā dalībvalstī personām, kurām pieder minētie parāda vērtspapīri, ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

(10) Šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā izplatītajā paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu papildus informācijai, kas noteikta Komerclikumā, norāda:

1) kārtību, ko akcionāriem nepieciešams ievērot, lai varētu piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, tajā skaitā informāciju par:

a) akcionāru tiesībām iekļaut jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībā, iesniegt apspriešanai lēmumu projektus un uzdot jautājumus par akcionāru sapulces darba kārtības jautājumiem, kā arī normatīvajos aktos noteikto šo tiesību izmantošanas termiņu. Paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu var norādīt tikai akcionāru tiesību izmantošanas termiņu, ja detalizētāka informācija par šīm tiesībām ir pieejama akciju sabiedrības norādītajā mājaslapā internetā, uz kuru paziņojumā tiek dota atsauce,

b) balsošanas kārtību uz pilnvaras pamata, īpaši — par balsošanai izmantojamām veidlapām un veidu, kādā akcionārs, ievērojot Elektronisko dokumentu likumu, var iesniegt akciju sabiedrībai elektronisko paziņojumu par sava pārstāvja iecelšanu, ja kapitālsabiedrības statūtos ir noteikta pārstāvja iecelšanas noformēšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus,

c) kārtību, kādā notiek balsošana pa pas­tu vai izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja šādi balsošanas veidi paredzēti akciju sabiedrības statūtos;

2) ieraksta datumu un paskaidrojumu, ka tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas piedalīties akcionāru sapulcē;

3) vietu un veidu, kādā akcionāri var saņemt šā panta vienpadsmitās daļas 3. un 4.punktā minētos dokumentus;

4) adresi, kur mājaslapā internetā pieejama šā panta vienpadsmitajā daļā minētā informācija.

(11) Likumā noteiktajos termiņos 30 dienu periodā pirms akcionāru sapulces un akcionāru sapulces dienā akciju sabiedrība mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, akcionāriem nodrošina pieeju vismaz:

1) informācijai par paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu;

2) informācijai par akciju sabiedrības kopējo akciju skaitu un kopējo balsstiesīgo akciju skaitu paziņojuma izplatīšanas dienā. Ja sabiedrības pamatkapitāls sastāv no vairāku kategoriju akcijām, tad norāda informāciju arī par katras kategorijas akciju skaitu;

3) sabiedrības rīcībā esošajiem lēmumu projektiem vai tās institūcijas, kura akcionāru sapulci sasauc, paskaidrojumiem par tiem akcionāru sapulces darba kārtības jautājumiem, kuros nav paredzēts pieņemt lēmumus;

4) veidlapām, kuras izmanto, lai nobalsotu uz pilnvaras pamata. Ja veidlapu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievietot mājaslapā internetā, akciju sabiedrība norāda veidu, kādā akcionārs to var saņemt. Akciju sabiedrība nodrošina, ka veidlapas ir pieejamas bez maksas ikvienam akcionāram, kurš tās pieprasa.

(12) Akciju sabiedrība pēc akcionāru sapulces nekavējoties šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā izplata informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

(13) 14 dienu laikā pēc akcionāru sapulces akciju sabiedrība mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, ievieto informāciju par balsošanas rezultātiem tādā apmērā, kas apliecina, ka katrs lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. Pēc akcionāra pieprasījuma sabiedrība norādītajā mājaslapā internetā sniedz arī balsošanas rezultātos ietverto informāciju par kopējo piedalījušos balsstiesīgo akciju skaitu, par katru lēmumu nodoto balsu skaitu atbilstoši balsstiesīgo akciju skaitam un ar nodotajām balsīm akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla daļu, kā arī par katru lēmumu nodoto “par” un “pret” balsu skaitu.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 09.07.2013., 19.09.2013., 11.06.2015., 26.05.2016., 15.12.2016., 21.09.2017., 14.09.2017., 21.06.2018. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

54.1 pants. Revīzijas komiteja

(Izslēgts ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

54.2 pants. Kārtība, kādā iesniedzami lēmumu projekti par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un ierosinātajiem papildu jautājumiem

(1) Akcionāriem septiņu dienu laikā no dienas, kad izplatīts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu, ir tiesības iesniegt lēmumu projektus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Akcionāriem ir tiesības iesniegt lēmumu projektus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem sapulces laikā, ja visi šā panta kārtībā akcionāru sapulcei iesniegtie lēmumu projekti ir izskatīti un noraidīti.

(2) Akcionāriem, kas ierosina papildu jautājumu iekļaušanu akcionāru sapulces darba kārtībā, ir pienākums iesniegt institūcijai, kura akcionāru sapulci sasauc, lēmumu projektus par jautājumiem, kuru iekļaušanu sapulces darba kārtībā tie ierosina, vai paskaidrojumu par tiem jautājumiem, kuros nav paredzēts pieņemt lēmumus.

(3) Akciju sabiedrība nekavējoties pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu projektu saņemšanas ievieto tos mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, un oficiālajā glabāšanas sistēmā. Ja par akcionāru ierosināto papildu darba kārtības jautājumu nav paredzēts pieņemt lēmuma projektu, mājaslapā internetā, kura norādīta paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu, un oficiālajā glabāšanas sistēmā ievieto informāciju par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauto papildu darba kārtības jautājumu un paskaidrojumu par tā iekļaušanu darba kārtībā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.3 pants. Akcionāra piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Tiesības piedalīties akcionāru sapulcē ir tiem akcionāriem, kuriem ieraksta datumā pieder akcijas.

(2) Kārtību, kādā akciju sabiedrība akcionāru saraksta sastādīšanai noskaidro akcionārus, kuriem ieraksta datumā pieder akcijas, nosaka centrālais vērtspapīru depozitārijs.

(3) Akciju sabiedrība statūtos var paredzēt akcionāriem tiesības:

1) piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus;

2) balsot pa pastu par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, savu balsojumu akciju sabiedrībai nosūtot pirms akcionāru sapulces.

(4) Ja akciju sabiedrība ir paredzējusi šā panta trešajā daļā minētās tiesības, tā statūtos nosaka prasības akcionāru identifikācijai un kārtību, kādā akcionāri var izmantot šīs tiesības.

(5) Ja akciju sabiedrības statūtos paredzēta iespēja pirms attiecīgās sapulces balsot pa pastu par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem:

1) akcionārs var balsot pa pastu, sākot ar trīspadsmito dienu pirms akcionāru sapulces;

2) akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri izsludināti šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā;

3) akcionāru iekļauj akcionāru sarakstā, kuru saskaņā ar Komerclikumu sastāda valde pirms akcionāru sapulces atklāšanas, ja akcionāra balsojums saņemts ne vēlāk kā dienu pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(15.10.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

54.4 pants. Akcionāru pārstāvju iecelšana un atsaukšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus

(1) Akciju sabiedrība statūtos var noteikt, ka akcionāriem ir tiesības noformēt saviem pārstāvjiem pilnvaras, iesniegt tās akciju sabiedrībai, kā arī atsaukt pārstāvjus, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(2) Ja statūti akcionāriem paredz šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, akciju sabiedrība nodrošina, ka:

1) statūtos ir noteikta kārtība, kādā akcionāri var noformēt pilnvaru kā elektronisko dokumentu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām un iesniegt to elektroniski;

2) tiek ieviesta elektronisko dokumentu aprite atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) akciju sabiedrība var pārbaudīt, ka ir izmantots drošs elektroniskais paraksts atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

4) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad pilnvara parakstīta un iesniegta akciju sabiedrībai.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.5 pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdus starp akcionāriem un akciju sabiedrību, kuri saistīti ar lēmumu projektu iesniegšanu un iekļaušanu akcionāru sapulces darba kārtībā, akcionāru pārstāvju iecelšanu, akcionāru vai to pārstāvju piedalīšanos un balsošanu akcionāru sapulcē, risina Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

54.6 pants. Īpaši noteikumi dokumentu noformēšanai padomes un valdes locekļu ievēlēšanai

(1) Ja akcionārs vai akcionāru grupa iesniedz priekšlikumu par vienu vai vairākiem saviem virzītajiem padomes locekļa kandidātiem, akciju sabiedrība reģistrē no akcionāra vai akcionāru grupas saņemto priekšlikumu, norādot informāciju par akcionāru vai akcionāriem, kas priekšlikumu iesniedz, un informāciju par katru izvirzīto padomes locekļa kandidātu. Saņemtais priekšlikums ir reģistrējams neatkarīgi no tā, vai šī informācija saņemta rakstveidā vai mutvārdos, un neatkarīgi no tā, cik dienas pirms akcionāru sapulces norises dienas tā ir saņemta.

(2) Ja akcionāru sapulcē tiek ievēlēti akciju sabiedrības padomes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akcionāru sapulces protokolā tiek norādīta vismaz šāda informācija:

1) informācija, kas identificē katru akcionāru vai akcionāru grupā esošo akcionāru, kurš izvirzījis katru konkrēto padomes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tadā gadījumā, ja attiecīgā akcionāra vai akcionāru grupas virzītais padomes locekļa kandidāts akciju sabiedrības padomē netiek ievēlēts;

2) informācija par katra akcionāra balsojumu "par" vai "pret" padomes locekļa ievēlēšanu;

3) informācija par katru padomes locekļa kandidātu nodoto balsu skaitu un akcionāriem, kuri balsoja par attiecīgo kandidātu, norādot arī par katru padomes locekļa kandidātu katra akcionāra nodoto balsu skaitu.

(3) Ja akciju sabiedrības padomes sēdē tiek ievēlēti akciju sabiedrības valdes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akciju sabiedrības padomes sēdes protokolā papildus tām prasībām, kas noteiktas Komerclikumā, tiek norādīta vismaz šāda informācija:

1) informācija, kas identificē katru padomes locekli, kurš izvirzījis konkrēto valdes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tādā gadījumā, ja attiecīgā padomes locekļa virzītais valdes locekļa kandidāts akciju sabiedrības valdē netiek ievēlēts;

2) informācija par katra padomes locekļa balsojumu "par" vai "pret" valdes locekļu ievēlēšanu;

3) informācija par katru valdes locekļa kandidātu nodoto balsu skaitu, norādot padomes locekļus, kuri balsoja par attiecīgo kandidātu.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, ir regulētā tirgus organizētājam, ja emitents nepilda finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu prasības par obligātās informācijas atklāšanu vai saskaņā ar šā likuma 28. pantu regulētā tirgus organizētāja izdoto noteikumu prasības vai arī emitenta stāvoklis ir kļuvis tāds, ka tas apdraud ieguldītāju intereses.

(11) Ja regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus, tas, ja nepieciešams atbalstīt minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus lemj arī par šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto tādu atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to.

(2) Par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var iesniegt sūdzību Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) (Izslēgta ar 31.03.2022. likumu)

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kura lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(5) Lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu.

(51) Ja tiek apturēta finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecība vai tie tiek izslēgti no regulētā tirgus, Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr.  596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(52) Ja Komisija atbilstoši šajā pantā noteiktajam ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tā regulētā tirgus vai ja Komisija pati ir pieņēmusi šādu lēmumu, tā publisko lēmumu un informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas. Ja saskaņā ar šā panta 5.1 daļu Komisija pieņēmusi lēmumu nepieprasīt, lai tiek apturēta tirdzniecība vai izslēgts no tirdzniecības vietas finanšu instruments vai atvasinātais instruments, kas minēts šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā un kas attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu, tā nosūta informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un pievieno attiecīgu paskaidrojumu.

(53) Ja Komisija no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tādi paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr.  596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(54) Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/569, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un atcelšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (turpmāk — Regula Nr.  2017/569), Komisijas 2017. gada 15. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1005, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un termiņiem, kas izmantojami paziņojumiem un publikācijām par finanšu instrumentu tirdzniecības pārtraukšanu un atcelšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (turpmāk — Regula Nr.  2017/1005) un Regula Nr.  2017/565.

(6) Ja akciju sabiedrības akcijas vai kapitālsabiedrības parāda vērtspapīri tiek izslēgti no regulētā tirgus emitenta vainas dēļ, jo emitents nav pildījis šā likuma vai regulētā tirgus organizētāja noteikumus, ar lēmumu par akciju vai parāda vērtspapīru izslēgšanu no regulētā tirgus saistītos strīdus starp akcionāriem un akciju sabiedrību vai starp personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, un kapitālsabiedrību risina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

55.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

2) pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus par akciju pārdošanu uz laiku līdz 10 darbdienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

8) aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus;

10) apturēt reģistrēšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt vai ierobežot atļauju veikt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Komisija izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 42. pantu, līdz šāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai;

11) atteikties reģistrēt uz laiku līdz pieciem gadiem prospektu, ko sagatavojusi konkrētā persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ja minētā persona atkārtoti pārkāpusi šā likuma un Regulas Nr. 2017/1129 noteikumus.

(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai emitents atklāj visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;

2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;

3) veikt uzraudzību, lai nodrošinātu, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visām personām, kurām pieder vērtspapīri un kuras ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū;

4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.

(3) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(4) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)

(5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 26.05.2016., 12.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

II1 nodaļa
Revīzijas komiteja

(Nodaļa 15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.2 pants. Vispārīgas prasības revīzijas komitejai

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība), izveido revīzijas komiteju. Revīzijas komiteja darbojas atbilstoši šajā likumā un Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām prasībām.

(2) Kapitālsabiedrība nodrošina revīzijas komitejas darbībai nepieciešamos finanšu un citus resursus, kā arī šīs komitejas pieprasīto informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu izpildei.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.3 pants. Revīzijas komitejas uzdevumi

(1) Revīzijas komitejai ir šādi uzdevumi:

1) uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata sagatavošanas procesu un sniegt kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei priekšlikumus gada pārskata un konsolidētā gada pārskata ticamības un objektivitātes nodrošināšanai;

2) uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas darbības efektivitāti, ciktāl tā attiecas uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu ticamības un objektivitātes nodrošināšanu, un sniegt priekšlikumus attiecīgās sistēmas trūkumu novēršanai;

3) uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) norisi. Lai uzraudzītu šajā punktā minētās revīzijas (pārbaudes) norisi, revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas (kā kompetentās iestādes saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu) veiktajā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudē (inspekcijā) izdarītos un Finanšu ministrijas mājaslapā internetā publicētos secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk arī — zvērināts revidents) profesionālās darbības kvalitāti;

4) pārbaudīt un uzraudzīt, vai kapitālsabiedrības ieceltais zvērināts revidents pirms kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — pirms konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) uzsākšanas un tās veikšanas laikā ievēro Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības, Regulas Nr. 537/2014 6.panta noteikumus par sagatavošanos minētās revīzijas (pārbaudes) veikšanai un neatkarības apdraudējuma novērtēšanu un šīs regulas 5.pantā noteiktos ar revīziju (pārbaudi) nesaistītu pakalpojumu sniegšanas aizliegumus;

5) informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — par konsolidētā gada pārskata revīzijā (pārbaudē) zvērināta revidenta izdarītajiem secinājumiem un sniegt viedokli par to, kā šī revīzija (pārbaude) ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata ticamību un objektivitāti, kā arī informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme šajā procesā;

6) nodrošināt zvērinātu revidentu kandidātu atlases procesu kapitālsabiedrībā saskaņā ar Regulas Nr. 537/2014 16.pantu un ieteikt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei zvērināta revidenta kandidātu revīzijas pakalpojuma sniegšanai, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar minētās regulas 16.panta 8.punktu kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ir izveidojusi citu struktūru, kuras uzdevums ir sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei ieteikumu kapitālsabiedrības zvērināta revidenta izvēlei.

(2) Revīzijas komiteja pilda arī Regulā Nr. 537/2014 revīzijas komitejai noteiktos uzdevumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.4 pants. Revīzijas komitejas tiesības

(1) Revīzijas komitejai papildus Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām tiesībām ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes un zvērināta revidenta, kā arī no iekšējā audita dienesta, revidenta iekšējās revīzijas veikšanai vai kapitālsabiedrības kontroliera (ja tādi ir) informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai revīzijas komiteja varētu izpildīt šajā likumā un Regulā Nr. 537/2014 noteiktos uzdevumus;

2) piedalīties kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcēs;

3) sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei un padomei (ja tāda ir izveidota) viedokli un ziņojumus par revīzijas komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām institūcijām, struktūrvienībām un personām ir pienākums sniegt revīzijas komitejai vai tās locekļiem informāciju, kas nepieciešama šīs komitejas uzdevumu izpildei, ja revīzijas komitejas pieprasītā konkrētā informācija ir saistīta ar šīs komitejas uzdevumu veikšanu.

(3) Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar šā likuma 55.3 pantā un Regulā Nr. 537/2014 tai noteiktajiem uzdevumiem.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.5 pants. Revīzijas komitejas papildu uzdevumi un kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju rīcība saistībā ar revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu

(1) Papildus šā likuma 55.3 pantā noteiktajiem uzdevumiem revīzijas komiteja veic arī šādus uzdevumus:

1) ne retāk kā reizi gadā sniedz kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei rakstveida ziņojumu par savu darbību un šai komitejai noteikto uzdevumu izpildi (turpmāk — revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums);

2) ziņo kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei par konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem (ja tādi bijuši) kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un revīzijas (pārbaudes) procesā, kā arī iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas efektivitātē saistībā ar šo pārskatu kvalitātes nodrošināšanu;

3) nekavējoties ziņo kapitālsabiedrībai, ja ir konstatēts, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas revīzijas (pārbaudes) veikšanai vai ka zvērināts revidents nav ievērojis Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības.

(2) Ja kapitālsabiedrībai ir padome, tā savā ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, kuru padome sagatavo saskaņā ar Komerclikuma 175.pantu, iekļauj arī savu vērtējumu par revīzijas komitejas darbību, kā arī pievieno šim ziņojumam revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu.

(3) Ja kapitālsabiedrībai nav padomes, tad revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu izskata tajā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kuras darba kārtībā ir paredzēta tā kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tādu sagatavo) apstiprināšana, par kuru ir sniegts revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums.

(4) Kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam izvērtēt revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.6 pants. Revīzijas komitejas sastāvs un struktūra

(1) Revīzijas komiteja ir koleģiāla institūcija, kuru ievēlē kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē un kura sastāv vismaz no trim locekļiem, no kuriem vismaz viens ir kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis un pārējie ir kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ievēlēti citi locekļi.

(2) Revīzijas komiteja savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ir objektīva un neatkarīga. Revīzijas komitejas loceklis pilda savus pienākumus godprātīgi un neapdraud revīzijas komitejas neatkarību.

(3) Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir neatkarīgi. Revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:

1) līdzdalība (lielāka par 20 procentiem kapitāldaļu vai balsstiesīgo akciju) kapitālsabiedrībā vai tās kontrolētajā komercsabiedrībā (meitas sabiedrībā);

2) pastāv vai pēdējo triju gadu laikā ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību;

3) laulība, radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar šīs kapitālsabiedrības valdes locekli vai akcionāru (dalībnieku), kura līdzdalība šajā kapitālsabiedrībā ir ne mazāka par 20 procentiem;

4) cita veida personiska vai mantiska ieinteresētība, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādu atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.

(4) Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija un nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. Personai ir nevainojama reputācija, ja uz to neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:

1) persona ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) persona ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata.

(5) Par revīzijas komitejas locekli nedrīkst būt:

1) kapitālsabiedrības valdes loceklis, zvērināts revidents, kas kapitālsabiedrībai sniedz revīzijas pakalpojumu vai ir tai sniedzis šo pakalpojumu pēdējo triju gadu laikā pirms kandidēšanas uz revīzijas komitejas locekļa amatu, kapitālsabiedrības prokūrists vai komercpilnvarnieks;

2) kapitālsabiedrības kontrolētās komercsabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai cita persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto komercsabiedrību (meitas sabiedrību).

(6) Revīzijas komitejas loceklis nedrīkst uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir ar zināšanām nozarē, kurā darbojas kapitālsabiedrība. Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā vai šo pārskatu revīzijas (pārbaudes) veikšanā vai arī attiecīgais revīzijas komitejas loceklis ir zvērināts revidents.

(8) Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus vai prasības revīzijas komitejas loceklim.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.7 pants. Revīzijas komitejas locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Revīzijas komiteja tiek ievēlēta kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņu.

(2) Persona, kas kandidē uz revīzijas komitejas locekļa amatu, rakstveidā apliecina piekrišanu ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu un norāda, ka attiecībā uz šo personu nepastāv nekādi šā likuma 55.6 panta ceturtajā un piektajā daļā minētie ierobežojošie apstākļi un kapitālsabiedrības statūtos papildus noteiktie ierobežojošie apstākļi (ja tādi ir), kas neļautu šai personai ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu. Revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts, kas tiek virzīts kā neatkarīgais revīzijas komitejas loceklis, rakstveidā papildus apliecina, ka uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 55.6 panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem.

(3) Kapitālsabiedrības akcionāram vai akcionāru grupai, kurai ir ne mazāk par pieciem procentiem no balsstiesīgā kapitāla, ir tiesības izvirzīt vienu revīzijas komitejas locekļa amata kandidātu. Katrs izvirzītais revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts ir iekļaujams revīzijas komitejas locekļu vēlēšanu sarakstā.

(4) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem vienā balsojumā, visiem akcionāriem (dalībniekiem) balsojot vienlaikus. Kapitālsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(5) Par ievēlētām revīzijas komitejā uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot kapitālsabiedrības statūtos noteikto maksimālo revīzijas komitejas locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki revīzijas komitejas locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kurš no viņiem uzskatāms par ievēlētu, jautājums skatāms atkārtoti tajā pašā akcionāru (dalībnieku) sapulcē un izlemjams ar akcionāru (dalībnieku) sapulces atkārtotu balsojumu par katru no šiem kandidātiem, kuri turpina kandidēt uz revīzijas komitejas locekļa amatu. Par ievēlētu uzskatāms tas kandidāts, kurš atkārtotā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(6) Revīzijas komitejas locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumu.

(7) Revīzijas komitejas loceklis var jebkurā laikā atstāt revīzijas komitejas locekļa amatu, par to rakstveidā paziņojot kapitālsabiedrībai.

(8) Revīzijas komitejas loceklis ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad uzzinājis par apstākļiem, kuri viņam liedz turpināt ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu vai kuri apdraud viņa neatkarību, rakstveidā informē par tiem kapitālsabiedrību. Ja pēc šīs daļas pirmajā teikumā minētās rakstveida informācijas saņemšanas kapitālsabiedrība konstatē, ka revīzijas komiteja vairs neatbilst šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tad kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad tā ir konstatējusi revīzijas komitejas neatbilstību šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajām izmaiņām revīzijas komitejas sastāvā.

(9) Ja revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņa beigām, kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ka revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu, vai no dienas, ar kuru tas atsaukts no amata, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) lemtu par jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanu un nodrošinātu revīzijas komitejā atbilstošu tās locekļu skaitu. Jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšana notiek, pārvēlot visu revīzijas komiteju. Pārvēlētās revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņš sākas tās pārvēlēšanas dienā.

(10) Revīzijas komitejas loceklis (izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli) nedrīkst būt darba tiesiskajās attiecībās ar kapitālsabiedrību. Atlīdzību revīzijas komitejas loceklim nosaka kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.

(11) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti pirmo reizi, revīzijas komiteju ievēlē nākamajā akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kas notiek pēc pārvedamo vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, ja vien tajā dienā, kad tās pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti, tai jau nav šā likuma prasībām atbilstoši izveidota revīzijas komiteja vai tai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.8 pants. Revīzijas komitejas vadība un sēdes

(1) Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru no revīzijas komitejas locekļu vidus ievēlē revīzijas komitejas locekļi.

(2) Prombūtnes laikā revīzijas komitejas priekšsēdētāju pēc viņa rakstveidā noformēta norādījuma aizstāj cits revīzijas komitejas loceklis.

(3) Revīzijas komitejas sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes gadā.

(4) Tiesības pieprasīt revīzijas komitejas sēdes sasaukšanu ir katram revīzijas komitejas loceklim, kā arī kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) un kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.9 pants. Revīzijas komitejas locekļa atbildība

(1) Ja revīzijas komitejas loceklis rīkojas prettiesiski, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro tiesību aktus, kapitālsabiedrības statūtus vai akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumus, vai darbojas ļaunprātīgi vai nolaidīgi, viņš atbild par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti kapitālsabiedrībai un citām personām.

(2) Kapitālsabiedrība prasību pret revīzijas komitejas locekļiem var celt, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību attiecībā uz sabiedrības prasību celšanu.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.10 pants. Informācijas neizpaušanas prasības

(1) Revīzijas komitejas loceklim ir aizliegts izpaust trešajām personām informāciju, kas viņam uzticēta vai kļuvusi zināma, pildot revīzijas komitejas locekļa amata pienākumus, tostarp komercnoslēpumu. Revīzijas komitejas loceklis ir atbildīgs par jebkādas tādas informācijas, tai skaitā komercnoslēpuma, prettiesisku izpaušanu, kura saņemta savu pienākumu pildīšanas laikā un nav publiski izplatīta.

(2) Atstājot revīzijas komitejas locekļa amatu, revīzijas komitejas loceklim ir pienākums nodot kapitālsabiedrības rīcībā visus dokumentus (Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē), kas nodoti viņa rīcībā vai kurus viņš pats sagatavojis, pildot revīzijas komitejas locekļa pienākumus, kā arī saistībā ar minēto pienākumu izpildi viņa rīcībā nodoto un saglabāto informāciju (arī to, kas saglabāta datorā vai elektroniskajos datu nesējos). Kapitālsabiedrībai ir pienākums no revīzijas komitejas locekļa saņemtos dokumentus un informāciju nodot revīzijas komitejai, nodrošinot šo dokumentu un informācijas satura nemainīgumu no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad tie nodoti revīzijas komitejai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais aizliegums uz revīzijas komitejas locekli attiecas arī pēc tam, kad viņš ir atstājis revīzijas komitejas locekļa amatu.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

55.11 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz revīzijas komitejas darbību

(1) Kapitālsabiedrībā, kas atbilst mazā un vidējā komersanta kritērijiem, revīzijas komitejas uzdevumus var pildīt kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota).

(11) Mazais un vidējais komersants šā panta izpratnē ir kapitālsabiedrība, kas saskaņā ar tā pēdējo pieejamo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) vidējais darbinieku skaits finanšu gadā ir mazāks par 250;

2) bilances (pārskata par finanšu stāvokli pārskata perioda beigu datumā) kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro;

3) gada neto apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro.

(2) Lēmums par to, ka revīzijas komitejas funkcijas pildīs kapitālsabiedrības padome, pieņemams kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē. Lai nodotu revīzijas komitejas funkciju pildīšanu kapitālsabiedrības padomei, ir nepieciešama visu padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus.

(21) Kapitālsabiedrība, kurā saskaņā ar šā panta pirmo daļu revīzijas komitejas funkciju izpilde ir uzticēta kapitālsabiedrības padomei, var nepiemērot šā likuma 55.7 pantā minēto revīzijas komitejas pilnvaru termiņu, uzticot kapitālsabiedrības padomei revīzijas komitejas funkciju izpildi uz visu padomes pilnvaru termiņu.

(3) Ja tādā kapitālsabiedrībā, kurā revīzijas komitejas uzdevumus pilda kapitālsabiedrības padome, tiek pārvēlēta kapitālsabiedrības padome, akcionāru (dalībnieku) sapulce vienlaikus ar padomes ievēlēšanu lemj jautājumu par to, vai revīzijas komitejas uzdevumus uzticēt jaunievēlētajai padomei. Šādā gadījumā ir nepieciešama visu jaunievēlētās padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētā informācija par piekrišanu, kas saņemta no katra padomes locekļa, ierakstāma kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā.

(31) Ja kapitālsabiedrībā padomes locekļa ievēlēšana notiek saskaņā ar Komerclikuma 296. panta vienpadsmitajā daļā noteikto kārtību, nepieciešama jaunievēlētā padomes locekļa piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētā informācija par piekrišanu, kas saņemta no jaunievēlētā padomes locekļa, ierakstāma kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā.

(4) Kapitālsabiedrība var neveidot revīzijas komiteju, ja:

1) tā pārvalda ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, vai alternatīvo ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam;

2) tās vienīgā komercdarbība ir tādu uz aktīviem balstītu vērtspapīru emisija, kuri noteikti Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2.panta 5.punktā. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība publicē savā mājaslapā internetā informāciju par to, ka revīzijas komiteja netiek izveidota. Ja kapitālsabiedrība izlemj, ka nav nepieciešams revīzijas komitejas uzdevumu izpildi nodot kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijai, tad kapitālsabiedrība arī par to publicē informāciju savā mājaslapā internetā;

3) tā ir reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un tai jau ir izveidota revīzijas komitejai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par to, kura institūcija kapitālsabiedrībā veic šā likuma 55.3 pantā minētos uzdevumus un kāds ir tās personālsastāvs;

4) tā ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība, un koncerna (konsolidācijas grupas) līmenī izveidotā struktūra revīzijas komitejas uzdevumu izpildei nodrošina šā likuma 55.2, 55.3 pantā, 55.4 panta trešajā daļā, 55.6 panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā un septītajā daļā, 55.7 panta otrajā daļā, 55.8 panta pirmajā daļā un 55.11 panta pirmajā daļā minēto prasību, kā arī Regulas Nr. 537/2014 11.panta 1. un 2.punktā un 16.panta 5.punktā minēto prasību ievērošanu. Par koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības meitas sabiedrību.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

III nodaļa
Regulāri sniedzamā informācija

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

56.pants. Gada pārskats

(1) Gada pārskats sastāv no:

1) revidētiem finanšu pārskatiem;

2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras;

4) paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, ja kapitālsabiedrība šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu;

5) nefinanšu paziņojuma, ja saskaņā ar šā likuma 56.3 panta prasībām kapitālsabiedrībai ir pienākums sagatavot šādu paziņojumu un tā šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu;

6) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu).

(2) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētos finanšu pārskatus tā sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — Regula Nr. 1606/2002), bet finanšu pārskatus — saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, ja vien kapitālsabiedrība nav izvēlējusies savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(3) Ja kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā vai kapitālsabiedrības parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, tā savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(4) Ja kapitālsabiedrībai nav pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem, ja vien kapitālsabiedrība nav izvēlējusies savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.

(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.

(7) Finanšu pārskatus, vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību sagatavo saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģētajā regulā (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (turpmāk — Regula Nr.  2019/815) noteikto. Šā panta pirmās daļas 4. un 5. punktā minētās gada pārskata sastāvdaļas un revidenta ziņojumu sagatavo atbilstoši Regulā Nr.  2019/815 noteiktajam, ja kapitālsabiedrība tā ir izvēlējusies.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016., 15.12.2016., 20.06.2019. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

56.1 pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija

(1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī:

1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos;

2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;

3) personas, kurām ir tiešā vai netiešā veidā iegūta nozīmīga līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;

4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu;

5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;

6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;

7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām, arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprinā­šanu;

8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;

9) valdes locekļu pilnvaras, tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;

10) visus tādus nozīmīgos līgumus un to būtību, kurus noslēgusi kapitālsabiedrība un kuri stājas spēkā, tiek grozīti vai izbeigti, ja akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā mainās kontrole kapitālsabiedrībā. Ja informācijas izpaušana var kaitēt kapitālsabiedrībai, Komisija pēc kapitālsabiedrības lūguma var atļaut šādu informāciju nenorādīt;

11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

56.2 pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.

(2) Lai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniegtu pietiekami skaidru, precīzu un plašu informāciju par to, kādā veidā kapitālsabiedrība tiek pārvaldīta, par korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošanu un kapitālsabiedrību raksturojošiem rādītājiem, tai skaitā kapitāla struktūru un personām, kurām pieder akcijas, kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai būtisku informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, kuru piemēro papildus minētajiem ieteikumiem;

2) informāciju par to, kur ir publiski pieejami ieteikumi, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai informāciju par šīs daļas 1.punktā minēto praksi;

3) ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus, — par to, kuri principi netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu, pietiekami skaidri, precīzi un plaši paskaidrojot:

a) nepiemērošanas iemeslu attiecībā uz katru konkrēto principu, kas netiek piemērots, iespējamās sekas un veidu, kādā pieņemts lēmums par šā principa nepiemērošanu,

b) kad plānots uzsākt konkrētā principa piemērošanu, ja šā punkta "a" apakšpunktā minētais lēmums attiecas uz ierobežotu laikposmu,

c) kādā veidā pasākums, kas veikts konkrētā principa piemērošanas vietā (ja tāds bijis), sasniedz šā principa vai korporatīvās pārvaldības ieteikumu (kuros iekļauts šis princips) mērķi vai veicina labu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā;

4) ja kapitālsabiedrība vispār nepiemēro korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — šādas rīcības pamatojumu;

5) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;

6) šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju;

7) pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu;

8) ja kapitālsabiedrība īsteno politiku attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu sastāva dažādību (daudzpusības politika), — aprakstu par šīs politikas mērķiem, īstenošanas pasākumiem un rezultātiem pārskata gadā.

(21) Šā panta otrās daļas 8.punkts neattiecas uz tādu šā panta otrajā daļā minēto kapitālsabiedrību, kura pirmajā pārskata gadā, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem:

1) vidējais darbinieku skaits — 250;

2) aktīvu kopsumma bilances datumā — 20 000 000 euro;

3) gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) — 40 000 000 euro.

(3) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot tādu kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj:

1) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;

2) (izslēgts ar 22.03.2012. likumu).

(4) Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības ievēro šā panta otrās daļas prasības, ja tām ir akcijas, kas tiek tirgotas daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.

(5) Ja šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā minēto informāciju kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, jau sniegusi gada pārskatā vai citā publiski pieejamā dokumentā, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību var iekļaut atsauci, norādot, kur šī informācija ir publiski pieejama.

(6) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu. Ja paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu, to publicē kopā ar vadības ziņojumu vai arī norāda vadības ziņojumā savas mājaslapas internetā adresi, kurā paziņojums par korporatīvo pārvaldību ir publiski pieejams elektroniski.

(7) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kā arī šā panta otrās daļas 5. un 8.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju un saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu sniedz zvērināta revidenta viedokli par to, vai ir izpildītas šā panta otrās daļas 5. un 8.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteiktās prasības.

(8) Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām to iekļauj vienā no šiem pārskatiem. Papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai tā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniedz informāciju par konsolidācijā iesaistīto komercsabiedrību iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 29.10.2015., 15.12.2016. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

56.3 pants. Nefinanšu paziņojums

(1) Kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ja šīs kapitālsabiedrības pirmajā pārskata gadā, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā pārsniedz 20 000 000 euro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) pārsniedz 40 000 000 euro, ir pienākums šā likuma 56.pantā minētajā vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu.

(2) Ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu izpratni par šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī par tās komercdarbības ietekmi uz vidi, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem aspektiem, cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas pasākumiem (turpmāk — korporatīvās sociālās atbildības jomas), nefinanšu paziņojumā sniedz vismaz šādu informāciju:

1) kapitālsabiedrības komercdarbības modeļa īsu aprakstu, kas var ietvert vispārīgu informāciju par kapitālsabiedrības galvenajiem saimnieciskās darbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, sadarbības partneriem, klientiem, svarīgākajiem izmantojamiem resursiem, izdevumu un ienākumu plūsmu un citu komercdarbību raksturojošu informāciju;

2) aprakstu par kapitālsabiedrības politikām, kuras tā īsteno attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, tai skaitā aprakstu par to, kādas procedūras kapitālsabiedrībā ir ieviestas, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību šo politiku īstenošanas procesam;

3) informāciju par šīs daļas 2.punktā minēto politiku īstenošanas rezultātiem;

4) informāciju par galvenajiem ar korporatīvās sociālās atbildības jomām saistītajiem riskiem, kuri raksturīgi kapitālsabiedrības darījumiem, un, kad tas ir būtiski un samērīgi, arī informāciju par riskiem, kuri izriet no kapitālsabiedrības komercdarbības ietvaros noslēgtajiem tiesiskajiem darījumiem vai ir saistīti ar tās ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un kuri var radīt negatīvas sekas korporatīvās sociālās atbildības jomās, kā arī par to, kā kapitālsabiedrība šos riskus pārvalda;

5) galvenos nefinanšu rādītājus, kas raksturīgi konkrētajai kapitālsabiedrībai un nozarei, kurā tā darbojas.

(3) Nefinanšu paziņojumā iekļauj arī atsauces uz finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja finanšu pārskatā norādītā summa ir saistīta ar kādu no kapitālsabiedrības korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(4) Lai sniegtu informāciju par korporatīvās sociālās atbildības jomām, šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība var izmantot Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību aktos vai Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vai citas starptautiskās organizācijas izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus (turpmāk — Latvijas, Eiropas Savienības vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumi). Vadības ziņojumā norāda, kuras Latvijas, Eiropas Savienības vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus kapitālsabiedrība izmanto.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu, kādēļ to nedara.

(6) Izņēmuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai par sarunu procesā esošiem jautājumiem, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) šīs kapitālsabiedrības valde rakstveida ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu šīs kapitālsabiedrības komercdarbībai;

2) minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes iegūšanai par kapitālsabiedrības attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tās komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība ir atbrīvota no pienākuma iekļaut vadības ziņojumā nefinanšu paziņojumu, ja tā nefinanšu paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šajā pantā nefinanšu paziņojumam noteiktajām prasībām, un to publicē kopā ar vadības ziņojumu kā gada pārskata sastāvdaļu.

(8) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība nefinanšu paziņojumu ir iekļāvusi vadības ziņojumā vai to sagatavojusi kā šā panta septītajā daļā minēto atsevišķo dokumentu, tā ir atbrīvota no gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma attiecībā uz noteiktu nefinanšu rādītāju sniegšanu un analīzi vadības ziņojumā.

(9) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība, kura ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot nefinanšu paziņojumu, ja šajā paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta tajā mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus, un ja šis konsolidētais vadības ziņojums vai atsevišķais dokuments ir publiskots šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(10) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots nefinanšu paziņojums, kā arī to, vai nefinanšu paziņojums ir iekļauts vadības ziņojumā vai šā panta septītajā daļā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šā panta devītajā daļā minētajā gadījumā — vai no nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības nefinanšu paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

56.4 pants. Konsolidētais nefinanšu paziņojums

(1) Kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kura ir tāda koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kuram pirmajā darbības gadā, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā konsolidēti pārsniedz 20 000 000 euro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) konsolidēti pārsniedz 40 000 000 euro, ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā ietvert konsolidēto nefinanšu paziņojumu.

(2) Ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu izpratni par šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) attīstību, darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, kā arī par tā komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedz informāciju par šo koncernu (konsolidācijas grupu) kopumā, attiecīgi piemērojot šā likuma 56.3 panta otrās un ceturtās daļas noteikumus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētais koncerns (konsolidācijas grupa) neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu, kādēļ to nedara.

(4) Konsolidētajā nefinanšu paziņojumā iekļauj arī atsauces uz konsolidētajā finanšu pārskatā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja konsolidētajā finanšu pārskatā norādītā summa attiecas uz kādu no koncerna (konsolidācijas grupas) korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(5) Izņēmuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai sarunu procesā esošiem jautājumiem, kuri attiecas uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) šīs mātes sabiedrības valde rakstveida ziņojumā minētās mātes sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu šā koncerna (konsolidācijas grupas) komercdarbībai;

2) minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes iegūšanai par koncerna (konsolidācijas grupas) attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tā komercdarbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība neiekļauj konsolidētajā vadības ziņojumā konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tā šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu dokumentu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā konsolidētajam nefinanšu paziņojumam noteiktajām prasībām, un to publicē kopā ar vadības ziņojumu kā konsolidētā gada pārskata sastāvdaļu.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība konsolidēto nefinanšu paziņojumu ir iekļāvusi konsolidētajā vadības ziņojumā vai to sagatavojusi kā šā panta sestajā daļā minēto atsevišķo dokumentu, tā ir atbrīvota no gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma attiecībā uz noteiktu nefinanšu rādītāju sniegšanu un analīzi savā vadības ziņojumā un konsolidētajā vadības ziņojumā.

(8) Šā panta pirmajā daļā minētā koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kura ir cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tajā sniedzamā informācija (gan par minēto mātes sabiedrību, gan par tās meitas sabiedrībām) ir iekļauta šā cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķa dokumenta veidā sagatavotā konsolidētajā nefinanšu paziņojumā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus, un ja šis konsolidētais vadības ziņojums vai atsevišķa dokumenta veidā sagatavotais konsolidētais nefinanšu paziņojums ir publiskots šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots konsolidētais nefinanšu paziņojums, kā arī to, vai šis paziņojums ir iekļauts konsolidētajā vadības ziņojumā vai šā panta sestajā daļā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šā panta astotajā daļā minētajā gadījumā — vai no konsolidētā nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā nefinanšu paziņojumā sniedzamā informācija ir iekļauta cita koncerna (citas konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķajā dokumentā, kas sagatavots, ņemot vērā šā panta noteikumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

56.5 pants. Par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu un izplatīšanu atbildīgā persona

Par gada pārskata un, ja kapitālsabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbilstoši šā likuma prasībām, kā arī par šo pārskatu izplatīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīga kapitālsabiedrības valde.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

57.pants. Starpperiodu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem un to izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto starpperiodu pārskatu kapitālsabiedrība izplata ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais starpperiodu pārskats par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sastāv:

1) vismaz no saīsinātajiem finanšu pārskatiem;

2) no starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju:

a) par būtiskiem notikumiem attiecīgajā pārskata periodā un to ietekmi uz finanšu pārskatiem, kā arī apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem pārskata gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus,

b) kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un uz kuru attiecas šā panta devītā daļa, — par tās svarīgākajiem pārskata periodā veiktajiem darījumiem ar saistītajām personām, kā arī par jebkurām izmaiņām būtiskos darījuma nosacījumos attiecībā uz darījumiem ar saistītajām personām, kuri bija norādīti iepriekšējā gada pārskatā,

c) kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un uz kuru neattiecas šā panta devītā daļa, — par tās darījumiem ar saistītajām personām saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) no paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

(4) Sagatavojot finanšu pārskatus par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem, ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādi tika izmantoti, sagatavojot gada pārskatu, to attiecīgi norādot pielikumā, ja vien tas nav norādīts jau paziņojumā par vadības atbildību. Ja izmantotās uzskaites metodes tiek mainītas, tas attiecīgi paskaidrojams pārskata pielikumā. Starpperiodu pārskata pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci.

(5) Starpperiodu pārskata par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem katru bilances posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās. Katru peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.

(6) Kapitālsabiedrība, kura atbilstoši šā likuma 56.panta otrajai vai trešajai daļai sagatavo vai atbilstoši 56.panta otrajai vai ceturtajai daļai ir izvēlējusies finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002, finanšu pārskatus par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(7) Ja kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības un kura atbilstoši 56.panta ceturtajā daļā noteiktajam nav izdarījusi izvēli savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002, tās finanšu pārskati par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sastāv vismaz no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma. Saīsinātajā bilancē un saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas kapitālsabiedrības pēdējā gada pārskatā. Bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņus, kuros nav skaitļu (summas), uzrāda tikai tad, ja salīdzinošajos datos ir attiecīgs postenis ar skaitli (summu). Papildu posteņus iekļauj tad, ja, tos nenorādot, starpperiodu pārskats sniegtu maldinošu priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(8) Informāciju par to, vai starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem ir vai nav revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, skaidri norāda izplatāmās informācijas titullapā. Ja starpperiodu pārskatu ir revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, šo pārskatu izplata kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(9) Kapitālsabiedrība starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sagatavo konsolidētā veidā, ja tai bija pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un šāds pienākums ir spēkā arī datumā, attiecībā uz kuru tiek sagatavots starpperiodu pārskats.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)

57.1 pants. Informācija

(Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

57.2 pants. Finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, sagatavo finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem un izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu informāciju kapitālsabiedrība izplata ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā perioda beigām, par kuru ir izplatāma attiecīgā informācija.

(3) Sagatavojot finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem, ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādi tika izmantoti, sagatavojot gada pārskatu, un to attiecīgi norāda paziņojumā par vadības atbildību.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un paziņojuma par vadības atbildību. Saīsinātajā bilancē, saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, saīsinātajā naudas plūsmas pārskatā un saīsinātajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas pēdējā gada pārskatā.

(5) Ja kapitālsabiedrība finanšu informāciju sagatavo, izmantojot Regulas Nr. 1606/2002 apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, tās finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sastāv no saīsinātā finanšu stāvokļa pārskata, saīsinātā visaptverošā ienākumu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un paziņojuma par vadības atbildību. Saīsinātajā finanšu stāvokļa pārskatā, saīsinātajā visaptverošo ienākumu pārskatā, saīsinātajā naudas plūsmas pārskatā un saīsinātajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas pēdējā gada pārskatā.

(6) Šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajā paziņojumā par vadības atbildību norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu informācija ir sagatavota saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(7) Izplatot finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem, tai pievieno starpperiodu vadības ziņojumu (paziņojumā par vadības atbildību norādot, ka vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija), ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kopš iepriekšējā vadības ziņojuma izplatīšanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies;

2) ir mainītas izmantotās uzskaites metodes. Uzskaites metožu maiņa attiecīgi paskaidrojama vadības ziņojumā.

(8) Finanšu informācijas par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem katru bilances posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās. Katru peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.

(9) Kapitālsabiedrība, kura finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sagatavo, izmantojot šā panta piektajā daļā minēto starptautisko grāmatvedības standartu posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, katru finanšu stāvokļa pārskata posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās un katru visaptverošā ienākumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.

(10) Informāciju par to, vai finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem ir vai nav revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, skaidri norāda izplatāmās informācijas titullapā. Ja finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem ir revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, šo informāciju izplata kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(11) Kapitālsabiedrība finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sagatavo konsolidētā veidā, ja tai bija pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un šāds pienākums ir spēkā arī datumā, attiecībā uz kuru tiek sagatavota finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 54. punktu)

57.3 pants. Paziņojums par maksājumiem pārvaldes iestādēm

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kura darbojas pirmatnējo mežu izstrādē vai nodarbojas ar derīgo izrakteņu, naftas, dabasgāzes vai citu materiālu izpēti, meklēšanu, atklāšanu, izstrādi un ieguvi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulas (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk — Regula Nr. 1893/2006) I pielikuma A sadaļas 02.nodaļas 02.2.grupā vai I pielikuma B sadaļas 05., 06., 07. un 08.nodaļā noteiktajai saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai, sagatavo paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm saskaņā ar likuma "Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm" prasībām. Paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm sniedz konsolidētā veidā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu kapitālsabiedrība izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz 10 gadus.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

58.pants. Atbrīvojumi

Šā likuma 56., 57. un 57.2 panta prasības neattiecas uz:

1) dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras, tādas organizācijas, kura ir starptautisko publisko tiesību subjekts un kurā viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilitātes pamatnolīgumu, jebkuras citas iestādes, kas izveidotas, lai saglabātu Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitāti, sniedzot pagaidu finansiālu palīdzību dalībvalstīm, kuru valsts valūta ir euro, kā arī Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 100 000 euro ekvivalentu;

3) emitentiem, kuri ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un kuru vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā pirms 2010.gada 31.decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

59.pants. Būtiski notikumi

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

59.1 pants. Netipiska un nozīmīga apjoma darījuma ar saistīto pusi noslēgšana un atklāšana

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū.

(2) Netipisks darījums šā panta izpratnē ir kapitālsabiedrības darījums, kas nav slēgts kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem.

(3) Netipisku darījumu ar saistīto pusi slēdz Komerclikumā noteiktajā kārtībā par darījuma slēgšanu ar saistīto personu.

(4) Pirms tiek noslēgts netipisks darījums ar saistīto pusi, valde par darījumu sniedz revīzijas komitejai (ja tāda ir izveidota) šādu informāciju:

1) ziņas par saistīto pusi (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts);

2) darījuma nepieciešamības pamatojumu;

3) darījuma noteikumus;

4) izvērtējumu par darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem;

5) izvērtējumu par darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības akcionāriem, kuri attiecībā uz minēto darījumu nav uzskatāmi par saistītajām pusēm.

(5) Kapitālsabiedrības padome var lūgt revīzijas komitejas (ja tāda ir izveidota) viedokli vai pieaicināt neatkarīgu ekspertu atzinuma sniegšanai par paredzēto netipisko darījumu ar saistīto pusi. Lemjot par revīzijas komitejas vai neatkarīga eksperta pieaicināšanu, ieinteresētajam kapitālsabiedrības padomes loceklim (Komerclikuma izpratnē) nav balsstiesību, un tas ierakstāms padomes sēdes protokolā. Eksperta piesaistes izmaksas sedz no kapitālsabiedrības līdzekļiem.

(6) Kapitālsabiedrība izstrādā iekšējo procedūru, saskaņā ar kuru tā konstatē, vai darījums ar saistīto pusi ir netipisks. Vismaz reizi gadā kapitālsabiedrība izvērtē, vai ir identificēti tās netipiskie darījumi, kas noslēgti ar saistītajām pusēm, un ievērota šo darījumu noslēgšanas un atklāšanas kārtība. Kapitālsabiedrība nodrošina, ka minēto izvērtējumu neveic tās valdes vai padomes locekļi vai citi tās darbinieki, ar kuriem vai ar kuru saistītajām pusēm izvērtējamie darījumi ir slēgti.

(7) Nozīmīga apjoma darījums šā panta izpratnē ir kapitālsabiedrības darījums, kura rezultātā samaksātā vai saņemamā naudas summa, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtība vai kapitālsabiedrības saistības, kuras izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, ir vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pašu kapitāla saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) — atkarībā no tā, kurš no rādītājiem ir mazāks, bet ne mazāk par 35 000 euro. Kapitālsabiedrības statūtos vai padomes lēmumā var noteikt stingrākus kritērijus, saskaņā ar kuriem darījums uzskatāms par nozīmīga apjoma darījumu.

(8) Par nozīmīga apjoma darījumu šā panta izpratnē uzskatāmi arī vairāki darījumi, kurus kapitālsabiedrība 12 mēnešu periodā noslēgusi ar vienu un to pašu saistīto pusi vai vienas un tās pašas saistītās puses interesēs un kuru kopējā vērtība atbilst šā panta septītajā daļā noteiktajai.

(9) Pirms tiek noslēgts nozīmīga apjoma darījums ar saistīto pusi, valde sniedz revīzijas komitejai (ja tāda ir izveidota) šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju par darījumu.

(10) Informāciju par nozīmīga apjoma darījumu ar saistīto pusi kapitālsabiedrība pēc darījuma noslēgšanas vai pēc tādu apstākļu iestāšanās, kad sasniegti šā panta septītajā vai astotajā daļā noteiktie kritēriji, nekavējoties izplata šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā. Informāciju par netipisku darījumu ar saistīto pusi kapitālsabiedrība izplata pirms darījuma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā dienā, kad saistīto pušu darījumam ir dota piekrišana Komerclikumā noteiktajā kārtībā (padomē vai akcionāru sapulcē). Kapitālsabiedrība sniedz vismaz informāciju par:

1) saistīto pusi (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts);

2) kapitālsabiedrības un saistītās puses attiecību veidu;

3) darījuma noslēgšanas dienu (datumu), darījumā saņemamo vai maksājamo naudas summu, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtību vai par kapitālsabiedrības saistībām, kuras izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, kā arī par samaksas noteikumiem un maksājumu grafiku (ja tāds ir), tai skaitā par naudas summu, ko paredzēts saņemt vai samaksāt nākamajos periodos, par darījuma vai saistību izpildes termiņu, kā arī saņemamiem vai maksājamiem procentiem (ja tādi paredzēti);

4) darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem;

5) darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības akcionāriem, kuri minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm;

6) to, vai ir saņemts revīzijas komitejas viedoklis vai neatkarīga eksperta atzinums (ja tāds tika prasīts).

(11) Papildus šā panta desmitajā daļā minētajai informācijai kapitālsabiedrības pienākums ir sniegt arī citu informāciju par darījumu, ja tā ir būtiska vai var būtiski ietekmēt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai iespējas veikt noteikta veida komercdarbību vai ja tās atklāšana var būtiski ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto kapitālsabiedrības akciju novērtējumu, tādējādi nodrošinot ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību.

(12) Kapitālsabiedrība nodrošina, ka tā saņem informāciju no meitas sabiedrības par darījumiem starp kapitālsabiedrības saistīto pusi un meitas sabiedrību, ja šis darījums vienlaikus ir netipisks un nozīmīga apjoma. Kapitālsabiedrība informāciju par šādiem darījumiem izplata šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā. Kapitālsabiedrība sniedz šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto informāciju, papildus norādot arī informāciju par darījuma ietekmi uz meitas sabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem un uz meitas sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem).

(21.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

III1 nodaļa
Atalgojuma politika un ziņojums

(Nodaļa 20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

59.pants. Šīs nodaļas darbības joma

Šīs nodaļas prasības attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība).

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

59.pants. Atalgojuma politika

(1) Kapitālsabiedrība izstrādā, akcionāru sapulcē apstiprina un publisko valdes un padomes atalgojuma politiku (turpmāk — atalgojuma politika). Kapitālsabiedrība nodrošina, ka atalgojums valdes un padomes locekļiem tiek noteikts atbilstoši atalgojuma politikai, kas apstiprināta akcionāru sapulcē.

(2) Kapitālsabiedrības valde izstrādā atalgojuma politiku un iesniedz to apstiprināšanai kapitālsabiedrības akcionāru sapulcē ne retāk kā reizi četros gados pēc iepriekšējās atalgojuma politikas apstiprināšanas. Ja atalgojuma politikā tiek veikti grozījumi, tie apstiprināmi akcionāru sapulcē un uzskatāms, ka ar grozījumu apstiprināšanu ir apstiprināta atalgojuma politika jaunā redakcijā.

(3) Atalgojuma politikā tiek ietverta vismaz šāda informācija:

1) apraksts par atļautajām nemainīgā un mainīgā atalgojuma sastāvdaļām (tostarp visām prēmijām un citiem jebkura veida ieguvumiem) un to relatīvo (procentuālo) daļu no kopējā atalgojuma;

2) skaidrojums, kā atalgojuma politika un tajā ietvertās konkrētās atalgojuma sastāvdaļas veicinās kapitālsabiedrības stratēģijas īstenošanu, ilgtermiņa intereses un ilgtspēju;

3) skaidrojums, kā atalgojuma politikas izstrādē ņemti vērā kapitālsabiedrības darbinieku atalgojuma un nodarbinātības nosacījumi;

4) mainīgā atalgojuma (ja tāds paredzēts) piešķiršanas kritēriji, tā noteikšanai izmantojamie kapitālsabiedrības darbības rezultātu kritēriji, metodes šo kritēriju izpildes noteikšanai, mainīgā atalgojuma izmaksas atlikšanas laikposmi un informācija par kapitālsabiedrības iespēju atprasīt mainīgo atalgojumu;

5) ar akciju piešķiršanu saistīta atalgojuma (ja tāds paredzēts) svarīgākie nosacījumi, tai skaitā tiesību piešķiršanas laikposmi un tiesības paturēt akcijas pēc to piešķiršanas;

6) valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un piemērojamie atsaukšanas termiņi, galvenās iezīmes attiecībā uz papildu pensiju vai paātrinātās pensionēšanās plāniem, ar līgumu izbeigšanu saistītie nosacījumi un maksājumi valdes un padomes locekļiem;

7) atalgojuma politikas noteikšanas, pārskatīšanas un piemērošanas nosacījumi;

8) pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no interešu konfliktiem vai tos novērstu;

9) atalgojuma komitejas vai citas kapitālsabiedrības institūcijas (ja tāda paredzēta) loma atalgojuma politikas noteikšanā, pārskatīšanā un piemērošanā;

10) apraksts un skaidrojums par veiktajām būtiskajām izmaiņām atalgojuma politikā un to, kā jaunajā atalgojuma politikā ir ņemts vērā akcionāru sapulces balsojums un akcionāru viedokļi par atalgojuma politiku un atalgojuma ziņojumiem, kas akcionāru sapulcē izskatīti pēc iepriekšējās akcionāru sapulces balsojuma par atalgojuma politiku.

(4) Kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāru sapulces apstiprinātā atalgojuma politika (pilns teksts jaunajā redakcijā) kopā ar akcionāru sapulces balsojuma datumu un balsojuma rezultātiem pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēta kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tā bez maksas ir publiski pieejama vismaz tik ilgi, kamēr ir piemērojama. Balsojuma rezultātos ietver vismaz informāciju par kopējo piedalījušos balsstiesīgo akciju skaitu, nodoto balsu skaitu atbilstoši balsstiesīgo akciju skaitam un ar nodotajām balsīm akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla daļu, kā arī par atalgojuma politikas apstiprināšanu nodoto "par" un "pret" balsu skaitu.

(5) Līdz jaunas atalgojuma politikas apstiprināšanai akcionāru sapulcē kapitālsabiedrība atalgojumu valdes un padomes locekļiem maksā atbilstoši iepriekšējai atalgojuma politikai vai, ja tādas nav, saskaņā ar kapitālsabiedrībā pastāvošo praksi. Ja akcionāru sapulce neapstiprina valdes izstrādāto atalgojuma politiku, valde nākamajā akcionāru sapulcē iesniedz apstiprināšanai pārskatītu atalgojuma politiku kopā ar skaidrojumu par tajā veiktajām izmaiņām.

(6) Izņēmuma gadījumā kapitālsabiedrība var piemērot pagaidu atkāpi no atalgojuma politikas, ja tajā paredzēta procesuālā kārtība atkāpes piemērošanai un atalgojuma politikas sastāvdaļas, kurām atkāpe ir iespējama. Par izņēmuma gadījumu var uzskatīt tikai kapitālsabiedrības ilgtermiņa interešu, ilgtspējas vai tās maksātspējas nodrošināšanu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

59.pants. Atalgojuma ziņojums

(1) Kapitālsabiedrības valde sagatavo skaidru un saprotamu ikgadējo ziņojumu par atalgojumu, kas piešķirts vai izmaksāts iepriekšējā finanšu gadā vai kas pienākas par iepriekšējo finanšu gadu katram esošajam un bijušajam valdes un padomes loceklim (turpmāk — atalgojuma ziņojums). Atalgojuma ziņojumā tiek ietverta identificējošā informācija par katru valdes un padomes locekli (vismaz vārds, uzvārds un amats), kā arī vismaz šāda informācija par katra valdes un padomes locekļa atalgojumu:

1) kopējais atalgojums, kas sadalīts pa atalgojuma sastāvdaļām, un nemainīgā un mainīgā atalgojuma relatīvā (procentuālā) daļa;

2) skaidrojums par to, kā kopējais atalgojums atbilst atalgojuma politikai, kā tas veicina kapitālsabiedrības ilgtermiņa darbības rezultātus un kā atalgojuma noteikšanā tika piemēroti kapitālsabiedrības darbības rezultātu kritēriji;

3) pēdējo piecu finanšu gadu periodā notikušās izmaiņas salīdzināmā veidā attiecībā uz valdes un padomes atalgojumu, kapitālsabiedrības darbības rezultātiem un kapitālsabiedrības ekvivalentas vienības pilnas slodzes darbinieku (izņemot valdes un padomes locekļus) vidējo atalgojumu;

4) atalgojums, kas saņemts no citas sabiedrības, kura ietilpst tajā pašā koncernā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē;

5) piešķirto un piedāvāto akciju un akciju opciju skaits un galvenie opciju izmantošanas nosacījumi, tostarp to izmantošanas cena un datums, un to izmaiņas (ja tādas bijušas);

6)  informācija par gadījumiem, kad ir atprasīta mainīgā atalgojuma daļa;

7) piemērotās pagaidu atkāpes, tostarp izņēmuma gadījuma būtības skaidrojums un norāde uz konkrētām atalgojuma politikas sastāvdaļām, kurām piemērota pagaidu atkāpe.

(2) Ja kapitālsabiedrībā netiek piemērota vai uz to neattiecas kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām, tas atalgojuma ziņojumā nepārprotami norādāms.

(3) Atalgojuma ziņojumā neietver valdes un padomes locekļu īpašu kategoriju personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9. panta 1. punkta izpratnē un personas datus, kuri attiecas uz valdes un padomes locekļu ģimenes stāvokli. Šajā gadījumā atalgojuma ziņojumā ietver atalgojuma sastāvdaļas, kas saistītas ar ģimenes stāvokli, norādot tikai piešķirtā atalgojuma apmēru un nenorādot piešķiršanas pamatojumu.

(4) Kapitālsabiedrības valde sagatavo atalgojuma ziņojumu un iesniedz to izskatīšanai akcionāru sapulcē, kuras darba kārtībā ir paredzēta kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tādu sagatavo) apstiprināšana. Valde atalgojuma ziņojumā skaidro, kā ir ņemts vērā akcionāru sapulces balsojums un akcionāru viedokļi par iepriekšējo atalgojuma ziņojumu.

(5) (Izslēgta ar 31.03.2022. likumu)

(6) Kapitālsabiedrība nodrošina, ka atalgojuma ziņojums pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēts kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tas bez maksas ir publiski pieejams 10 gadus no publicēšanas dienas. Kapitālsabiedrība atalgojuma ziņojumā iekļauto informāciju var darīt pieejamu ilgāk, ja tā izslēdz no šā ziņojuma fizisko personu datus.

(7) Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots atalgojuma ziņojums, un saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu sniedz zvērināta revidenta viedokli par to, vai atalgojuma ziņojumā ir ietverta šajā pantā minētā informācija un vai atalgojuma ziņojumā ir konstatētas būtiskas neatbilstības saistībā ar gada pārskatā norādīto finanšu informāciju.

(8) Kapitālsabiedrība, kas uzsāk akciju tirdzniecību regulētajā tirgū, atalgojuma ziņojumu izstrādā par to finanšu gadu, kurš sākas pēc dienas, kad akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Šādā gadījumā šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto izmaiņu salīdzinājumu sniedz vismaz par to pēdējo piecu finanšu gadu periodu, kurš sākas pēc dienas, kad akcijas iekļautas regulētajā tirgū.

(20.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

59.pants. Atbildība par šīs nodaļas prasību izpildi

(1) Par pārkāpumiem attiecībā uz atalgojuma politiku un atalgojuma ziņojumu kapitālsabiedrība vai attiecīgās amatpersonas atbild civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ja atalgojuma politika vai atalgojuma ziņojums nav publiskots šā likuma 59.3 un 59.pantā noteiktajā kārtībā, kapitālsabiedrībai iestājas atbildība saskaņā ar šā likuma 148. pantu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

IIInodaļa
Prasības akcionāru identitātes noskaidrošanai, akcionāru tiesību nodrošināšanai un pilnvaroto padomdevēju darbības pārredzamībai

(Nodaļa 20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

59.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas prasības attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras juridiskā adrese ir Latvijas Republikā un kuras akcijas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība), kā arī uz finanšu instrumentu konta uzturētāju, kurš sniedz kapitālsabiedrības akciju turēšanas pakalpojumus.

(2) Par finanšu instrumentu konta uzturētāju šīs nodaļas izpratnē uzskatāms centrālais vērtspapīru depozitārijs, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā arī cita persona, kas sniedz finanšu instrumentu konta uzturēšanas un kapitālsabiedrības akciju turēšanas pakalpojumus neatkarīgi no tās juridiskās adreses vai galvenā biroja atrašanās vietas.

(3) Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, finanšu instrumentu konta uzturētājs, ja tam ir līgums ar citu finanšu instrumentu konta uzturētāju, kura juridiskā adrese vai galvenā biroja atrašanās vieta neatrodas dalībvalstī, šajā līgumā iekļauj noteikumus, kas nodrošina šīs nodaļas noteikumu izpildi.

(4) Šīs nodaļas noteikumu izpildi uzrauga Komisija.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)

59.pants. Akcionāru noskaidrošana

(1) Kapitālsabiedrība var pieprasīt finanšu instrumentu konta uzturētājam Komisijas 2018. gada 3. septembra īstenošanas regulas (ES) 2018/1212, ar ko nosaka minimālās prasības, lai attiecībā uz akcionāru identifikāciju, informācijas nodošanu un akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2007/36/EK (turpmāk šajā nodaļā — īstenošanas regula) pielikuma 2. tabulas C sadaļā minēto informāciju par tās akcionāru. Kapitālsabiedrība var pilnvarot citu personu šajā nodaļā minēto tiesību izmantošanai.

(2) Kapitālsabiedrība var pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs, kurā sākotnēji iegrāmatotas kapitālsabiedrības akcijas, apkopo informāciju par kapitālsabiedrības akcionāriem.

(3) Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, pēc kapitālsabiedrības pieprasījuma saņemšanas finanšu instrumentu konta uzturētājs nekavējoties nodod pieprasījumu nākamajam finanšu instrumentu konta uzturētājam. Finanšu instrumentu konta uzturētājs, kura rīcībā ir informācija par akcionāru, nekavējoties to nodod kapitālsabiedrībai. Kapitālsabiedrība var pieprasīt informāciju par akcionāru jebkuram finanšu instrumentu konta uzturētājam, kura rīcībā ir šāda informācija.

(4) Lai kapitālsabiedrība varētu sazināties ar akcionāru nolūkā veicināt tā tiesību izmantošanu, kapitālsabiedrībai un finanšu instrumentu konta uzturētājam ir tiesības glabāt šajā pantā noteiktajā kārtībā iegūto informāciju par akcionāru ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad kapitālsabiedrība vai finanšu instrumentu konta uzturētājs uzzinājis par akcionāra statusa zaudēšanu.

(5) Akcionārs var prasīt, lai finanšu instrumentu konta uzturētājs izlabo neprecīzu informāciju par akcionāru. Ja informāciju par akcionāru uztur kapitālsabiedrība, akcionārs (ar finanšu instrumentu konta uzturētāja starpniecību vai bez tās) var prasīt, lai kapitālsabiedrība izlabo neprecīzu informāciju par akcionāru.

(6) Informācijas sniegšana par kapitālsabiedrības akcionāru šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par līgumā vai likumā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)

59.pants. Informācijas nosūtīšana

(1) Kapitālsabiedrība savlaicīgi, ievērojot īstenošanas regulā noteiktās prasības, nosūta finanšu instrumentu konta uzturētājam informāciju, kas nepieciešama akcionāra tiesību izmantošanai. Finanšu instrumentu konta uzturētājs šo informāciju īstenošanas regulā minētajā kārtībā nekavējoties pārsūta kapitālsabiedrības akcionāram.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā informācija ir pieejama kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, pēc kapitālsabiedrības pieprasījuma saņemšanas finanšu instrumentu konta uzturētājs nosūta kapitālsabiedrības akcionāram paziņojumu ar precīzu norādi, kur kapitālsabiedrības mājaslapā internetā informācija ir pieejama.

(3) Kapitālsabiedrība var pati nosūtīt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju vai paziņojumu akcionāram, ja to atļauj līgums, kas noslēgts ar centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā sākotnēji iegrāmatotas kapitālsabiedrības akcijas.

(4) Finanšu instrumentu konta uzturētājs nekavējoties nosūta kapitālsabiedrībai no akcionāra saņemto informāciju, kas saistīta ar akcionāra tiesību izmantošanu.

(5) Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, finanšu instrumentu konta uzturētājs informāciju, kas nepieciešama akcionāra tiesību izmantošanai, nekavējoties nodod nākamajam finanšu instrumentu konta uzturētājam, ja vien tas šo informāciju nevar nosūtīt tieši attiecīgi akcionāram vai kapitālsabiedrībai.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)

59.pants. Akcionāru tiesību izmantošanas veicināšana

(1) Finanšu instrumentu konta uzturētājs veicina akcionāra piedalīšanos akcionāru sapulcē un citu no akcijām izrietošo tiesību izmantošanu vai arī akcionāra tiešā uzdevumā pats īsteno no akcijām izrietošās tiesības.

(2) Ja balsošana akcionāru sapulcē notiek, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kapitālsabiedrība personai, kura balsojusi akcionāru sapulcē, nosūta apstiprinājumu par nodotās balss saņemšanu.

(3) Akcionārs var prasīt apstiprinājumu par to, ka viņa nodotās balsis ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas. Šīs tiesības akcionārs var izmantot mēneša laikā no akcionāru sapulces norises dienas.

(4) Ja finanšu instrumentu konta uzturētājs saņem šā panta otrajā un trešajā daļā minēto apstiprinājumu no kapitālsabiedrības, tas atbilstoši īstenošanas regulā noteiktajai kārtībai nekavējoties nosūta šo apstiprinājumu akcionāram. Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, finanšu instrumentu konta uzturētājs nekavējoties nodod saņemto apstiprinājumu nākamajam finanšu instrumentu konta uzturētājam, ja vien tas šo apstiprinājumu nevar nosūtīt tieši akcionāram.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)

59.10 pants. Samaksa par finanšu instrumentu konta uzturētāja pakalpojumiem

(1) Finanšu instrumentu konta uzturētājs publisko informāciju par jebkuru samaksu, ko tas piemēro akcionāram, kapitālsabiedrībai vai citam finanšu instrumentu konta uzturētājam par šā likuma 59.7, 59.8 un 59.pantā minētajiem pakalpojumiem.

(2) Jebkura samaksa par pakalpojumiem ir nediskriminējoša un samērīga attiecībā pret to sniegšanas faktiskajām izmaksām.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019. Pants stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)

59.11 pants. Pilnvarotā padomdevēja darbības pārredzamība

(1) Pilnvarotais padomdevējs publisko informāciju par tā darbībā piemērojamo kodeksu (turpmāk — darbības kodekss).

(2) Ja pilnvarotais padomdevējs nepiemēro darbības kodeksu, tas sniedz šādas rīcības pamatojumu. Ja pilnvarotais padomdevējs nepiemēro vienu vai vairākus darbības kodeksa ieteikumus, tas sniedz informāciju par to, kurš ieteikums netiek piemērots, šādas rīcības pamatojumu un informāciju par alternatīviem pasākumiem.

(3) Pilnvarotais padomdevējs nodrošina šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā un atjauno to ne retāk kā reizi gadā.

(4) Pilnvarotais padomdevējs par veiktajām izpētēm, sniegtajiem padomiem un ieteikumiem attiecībā uz balsstiesību izmantošanu katru gadu publisko vismaz šādu informāciju:

1) piemēroto metožu un modeļu būtiskās iezīmes;

2) galvenos informācijas avotus;

3) procedūras izpētes, padomu un ieteikumu attiecībā uz balsošanu kvalitātes nodrošināšanai;

4) procedūras savu darbinieku kvalifikācijas nodrošināšanai;

5) ar konkrētās dalībvalsts regulēto tirgu un tam piemērojamo likumu saistīto jautājumu ietekmi uz izpētes veikšanu un padomu un ieteikumu attiecībā uz balsošanu sniegšanu;

6) ar akciju sabiedrību, par kuru tiek veikta izpēte un sniegti padomi un ieteikumi attiecībā uz balsošanu, saistīto specifisko jautājumu ietekmi uz izpētes veikšanu un padomu un ieteikumu attiecībā uz balsošanu sniegšanu;

7) katram tirgum, kurā pilnvarotais padomdevējs veic izpēti un sniedz padomus un ieteikumus attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akciju sabiedrībā, piemērojamās balsošanas politikas būtiskākās iezīmes;

8) informāciju par komunikāciju ar akciju sabiedrību, par kuru tiek veikta izpēte un sniegti padomi un ieteikumi attiecībā uz balsošanu;

9) informāciju par komunikāciju ar tās akciju sabiedrības ieinteresētajām personām, par kuru tiek veikta izpēte un sniegti padomi un ieteikumi attiecībā uz balsošanu;

10) interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politiku.

(5) Pilnvarotais padomdevējs nodrošina šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā ne mazāk kā trīs gadus no informācijas publicēšanas dienas.

(6) Pilnvarotais padomdevējs identificē un nekavējoties atklāj saviem klientiem interešu konfliktu, kas var ietekmēt izpētes veikšanu un padomu un balsošanas ieteikumu sniegšanu. Pilnvarotais padomdevējs nekavējoties atklāj darbības, kuras veiktas interešu konflikta novēršanai un pārvaldīšanai.

(7) Šā panta noteikumu izpildi uzrauga Komisija, ja pilnvarotā padomdevēja juridiskā adrese ir Latvijas Republikā. Komisija uzrauga šā panta noteikumu izpildi, ja pilnvarotā padomdevēja juridiskā adrese nav dalībvalstī, bet pilnvarotā padomdevēja galvenā biroja atrašanās vieta ir Latvijas Republikā. Komisija uzrauga šā panta noteikumu izpildi, ja pilnvarotā padomdevēja juridiskā adrese vai galvenā biroja atrašanās vieta nav dalībvalstī, bet Latvijas Republikā ir reģistrēta pilnvarotā padomdevēja filiāle.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

IV nodaļa
Nozīmīgas līdzdalības iegūšana

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

60.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām:

1) kuras iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā;

2) kuras iegūst vai atsavina depozitāros sertifikātus, kas emitēti par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām akcijām;

3) kuras iegūst vai atsavina finanšu instrumentus, kuri no šiem finanšu instrumentiem izrietošo tiesību izpildes dienā dod personai tiesības saskaņā ar oficiālu vienošanos iegūt emitenta balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā;

4) kuras iegūst vai atsavina finanšu instrumentus, kuru atsauce ir akciju grozs (dažādu akciju kopums) vai indekss, kurā ietvertas akcijas, kas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz depozitāro sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

(3) Šīs nodaļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos.

(4) Šīs nodaļas prasības attiecas arī uz personām, kurām pieder šā panta pirmās daļas 3.punktā minētie finanšu instrumenti, ievērojot nosacījumu, ka tām saskaņā ar oficiālo vienošanos noteiktajā termiņā ir neierobežotas tiesības iegūt attiecīgās akcijas vai arī izvēles tiesības pēc saviem ieskatiem tās iegūt vai neiegūt.

(5) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētie finanšu instrumenti ir arī tādi finanšu instrumenti, attiecībā uz kuriem nav šā panta ceturtajā daļā minēto nosacījumu, bet kuri ir saistīti ar emitenta, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, balsstiesīgajām akcijām vai potenciāli iegūstamajām balsstiesībām, kuru ekonomiskā ietekme ir līdzīga, neatkarīgi no tā, vai šie finanšu instrumenti piešķir vai nepiešķir tiesības veikt norēķinus finanšu instrumentos.

(6) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu sarakstu nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(7) Šīs nodaļas prasības piemēro arī tad, ja akciju sabiedrība, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū Latvijas Republikā, ir reģistrēta ārvalstī.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.pants. Paziņošanas pienākums, ņemot vērā balsstiesību īpatsvaru

(1) Persona paziņo par savu balsstiesību īpatsvaru, kad akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 5, 10, 15, 20, 25, 30, 50 vai 75 procentiem.

(2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, persona paziņo arī par savu balsstiesību īpatsvaru, kad akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par 90 procentiem.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

61.1 pants. Balsstiesību īpatsvara aprēķināšana

(1) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta.

(2) Informācijā par balsstiesību īpatsvaru norāda ziņas par visām balsstiesīgajām akcijām, atsevišķi norādot katras kategorijas akcijas.

(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, persona summē visas balsstiesības, kuras izriet no viena emitenta emitētajām balsstiesīgajām akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem, šā likuma 60.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ja tiks realizētas tiesības, kas izriet no šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(4) Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.

(5) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, summē tieši un netieši iegūtās līdzdalības apmēru un tieši un netieši iegūstamās līdzdalības apmēru, kuru iegūs, ja tiks realizētas tiesības, kas izriet no šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(6) Šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu balsstiesību īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā pilnā apmērā pamatakcijas, kas iegūstamas no finanšu instrumentiem izrietošo tiesību realizācijas. Ja par finanšu instrumentiem paredzēts norēķinus veikt tikai naudā, balsstiesību īpatsvaru aprēķina ar delta korekciju, reizinot pamatakciju nosacīto apmēru ar finanšu instrumentu delta koeficientu. Persona summē visus finanšu instrumentus, kas saistīti ar vienu un to pašu emitentu, un paziņojumā ietver informāciju par visiem šiem finanšu instrumentiem. Aprēķinot pamatakciju kopējo apmēru, persona ņem vērā tikai finanšu instrumentu garās pozīcijas, neveicot ar vienu un to pašu emitentu saistītu garo un īso pozīciju ieskaitu.

(7) Šā panta sestajā daļā minētā delta koeficienta noteikšanas metodes un balsstiesību īpatsvara aprēķināšanas metodes finanšu instrumentiem, kuru atsauce ir akciju grozs vai indekss, nosaka Eiropas Komisijas 2014.gada 17.decembra deleģētā regula (ES) Nr. 2015/761, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz konkrētiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par nozīmīgu līdzdalību (turpmāk — Regula Nr. 2015/761).

(8) Pamatakcijas šīs nodaļas izpratnē ir emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, emitētas balsstiesīgās akcijas, kuras saskaņā ar oficiālu vienošanos ir tiesības iegūt šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu ieguvējam.

(9) Lai atvieglotu akciju balsstiesību īpatsvara aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendāra mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un pamatkapitālu, izplatot to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

61.2 pants. Paziņošanas kārtība un paziņojuma saturs

(1) Persona paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai, iesniedzot attiecīgu paziņojumu (turpmāk šajā nodaļā — paziņojums), kad tās balsstiesību īpatsvars akciju iegūšanas, atsavināšanas, pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas vai kādu citu notikumu rezultātā sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(2) Ja paziņojums tiek sniegts saskaņā ar šā likuma 60.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām un finanšu instrumenta bāzes aktīvs ietver vairāku akciju sabiedrību emitētās akcijas (akciju grozs vai indekss), paziņojumu sniedz katrai attiecīgajai akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai.

(3) Paziņojumā ietver informāciju par:

1) balsstiesību sadalījumu paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;

2) komercsabiedrībām, kurās personai ir kontrole un ar kuru starpniecību akcionāram ir balsstiesības;

3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktais balsstiesību īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts, vai samazinājās;

4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 8.panta noteikumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.

(4) Paziņojumā persona atsevišķi norāda balsstiesību īpatsvaru, kas tai izriet no akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem, šā likuma 60.panta pirmās daļas 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un ko tā iegūs, ja tiks realizētas tiesības, kuras izriet no šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(5) Paziņojumā persona atsevišķi norāda šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minētos finanšu instrumentus, nodalot tos finanšu instrumentus, kuri piešķir tiesības veikt norēķinus naudā, no tiem finanšu instrumentiem, kuri piešķir tiesības iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus, veicot norēķinus ar finanšu instrumentiem.

(6) Ja paziņojums jau tika sniegts šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā minēto finanšu instrumentu iegūšanas gadījumā, persona atkārtoti sniedz paziņojumu, ja tā ir iegādājusies pamatakcijas tādā daudzumā, ka iegādes rezultātā šīs personas balsstiesību īpatsvars viena emitenta pamatkapitālā sasniedz vai pārsniedz šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(7) Paziņojumam izmanto veidlapu, kuru apstiprina Komisijas normatīvie noteikumi.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.3 pants. Paziņošanas termiņš un paziņojuma izplatīšana

(1) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai iesniedzams nekavējoties, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā pēc dienas, kad persona:

1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā. Šā punkta izpratnē uzskatāms, ka persona par balsstiesību iegūšanu, atsavināšanu vai iespēju tās izmantot uzzina ne vēlāk kā divu tirdzniecības dienu laikā pēc darījuma dienas;

2) tiek informēta par tādu notikumu, kura rezultātā personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(2) Lai noteiktu šā panta pirmajā un trešajā daļā un šā likuma 61.4 pantā minētās tirdzniecības dienas, izmanto emitenta izcelsmes dalībvalsts tirdzniecības dienu kalendāru, ko attiecīgais regulētā tirgus organizētājs ir publicējis savā mājaslapā internetā. Komisija savā mājaslapā internetā publicē katra regulētā tirgus organizētāja, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, noteikto tirdzniecības dienu kalendāru.

(3) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.4 pants. Akciju sabiedrības paziņojums par savu akciju iegūšanu vai atsavināšanu

Ja regulētajā tirgū iekļautu akciju emitents iegūst vai atsavina savas akcijas, par tām emitētus depozitāros sertifikātus vai šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos finanšu instrumentus pats vai ar citas personas starpniecību, kura darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents informāciju par iegūto vai atsavināto līdzdalības apmēru izplata pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja līdzdalības apmērs sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai 10 procentiem no kopējā balsstiesīgo akciju skaita.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.5 pants. Prasības paziņošanai netiešas līdzdalības gadījumā

(1) Par netieši iegūtās līdzdalības apmēru, kad tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru, paziņo katrs akcionārs vai katra persona, kas netieši ieguvusi līdzdalību saskaņā ar šā likuma 8.pantu, vai arī visas personas, ja katras šādas personas balsstiesību īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru.

(2) Par šā likuma 8.panta 1.punktā minēto gadījumu visas personas, kas noslēgušas vienošanos, sniedz kopīgu paziņojumu.

(3) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja akcionārs izdod pilnvaru par pārstāvību vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaras izsniegšanas dienā. Paziņojumā arī norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

(4) Šā likuma 8.panta 8.punktā noteiktajā gadījumā, ja pilnvarnieks vienā dienā saņēmis vienu vai vairākas pilnvaras pārstāvībai vienā akcionāru sapulcē, sniedzams viens paziņojums pilnvaru saņemšanas dienā. Paziņojumā arī norāda, kāds būs balsstiesību sadalījums pēc tam, kad pilnvarnieks vairs nebūs tiesīgs izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem.

(5) Ja paziņošanas pienākums attiecas uz vairākām personām, var sniegt vienu kopīgu paziņojumu. Kopīga paziņojuma sniegšana neatbrīvo no atbildības saistībā ar paziņojumu personas, kurām ir pienākums šo paziņojumu sniegt.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

61.6 pants. Paziņošanas kārtība, kad līdzdalību iegūst ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība un to mātes sabiedrība

(1) Aprēķinot šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība nesummē tai piederošās akcijas ar akcijām, kuras pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrības.

(2) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais izņēmums attiecas arī uz depozitārajiem sertifikātiem, kas emitēti par akcijām, un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

(3) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot balsstiesības, kas piešķirtas šīm akcijām; tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai cita ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība. Šā panta izpratnē tiešs norādījums ir jebkurš norādījums, ko sniedz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība un ar ko nosaka, kā meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība konkrētajā gadījumā izmanto balsstiesības. Šā panta izpratnē netiešs norādījums ir jebkurš vispārējs vai konkrēts norādījums, ko sniedz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība, ierobežojot meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības izvēles brīvību attiecībā uz balsstiesību izmantošanu tā, lai kalpotu noteiktām ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības darījumu interesēm.

(4) Aprēķinot šā likuma 61.panta pirmajā vai otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība nesummē tai piederošās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība individuāli pārvalda saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā noteiktā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanai;

2) var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus;

3) izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrības.

(5) Šā panta ceturto daļu nepiemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem izrietošās balsstiesības, un tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai cita ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(6) Šā panta pirmo un ceturto daļu piemēro gadījumos, ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — mātes sabiedrība) atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā nedrīkst ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem vai citādā veidā ietekmēt no tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībai (turpmāk šajā pantā abas kopā vai katra atsevišķi — meitas sabiedrība) piederošajām akcijām un par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem izrietošo balsstiesību izmantošanu;

2) meitas sabiedrība var brīvi un neatkarīgi no mātes sabiedrības izmantot balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām un par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem.

(7) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta pirmajā un ceturtajā daļā paredzēto izņēmumu, tā nekavējoties nosūta emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai šādu informāciju:

1) meitas sabiedrību sarakstu, norādot katras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas vai norādot, ka šādu uzraudzības institūciju nav. Sniedzot šo informāciju, nav nepieciešams norādīt attiecīgos emitentus;

2) apliecinājumu, ka attiecībā pret katru savu meitas sabiedrību mātes sabiedrība ir izpildījusi šā panta sestajā daļā minētos nosacījumus.

(8) Mātes sabiedrība pastāvīgi atjauno šā panta septītās daļas 1.punktā minēto sarakstu un par to informē emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju.

(9) Ja mātes sabiedrība vēlas piemērot šā panta pirmās un ceturtās daļas prasības tikai finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 60.panta pirmās daļas 3.punktā, tā attiecīgā emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai nosūta tikai šā panta septītās daļas 1.punktā minēto sarakstu.

(10) Pēc Komisijas pieprasījuma mātes sabiedrības pienākums ir pierādīt, ka:

1) mātes sabiedrības un meitas sabiedrības organizatoriskā struktūra ir tāda, ka meitas sabiedrībai ir iespējams izmantot no tās pārvaldīšanā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības;

2) personas, kas pieņem lēmumus par balsstiesību izmantošanu, rīkojas neatkarīgi;

3) ja mātes sabiedrība ir meitas sabiedrības klients vai arī pārvalda tādus pašus finanšu instrumentus, kādus pārvalda meitas sabiedrība, mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir noslēgusi rakstveida vienošanos, ka abas puses attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akcionāru sapulcēs rīkojas neatkarīgi.

(11) Uzskatāms, ka šā panta desmitās daļas 1.punkts ir ievērots, ja mātes sabiedrība un meitas sabiedrība ir izstrādājusi vismaz politikas un procedūras, kas nodrošina ar balsstiesību izmantošanu saistītās informācijas neizplatīšanu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību.

(26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi

(1) Šā likuma 61.2 panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi tīrvērtes un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz finanšu starpnieka turējumā esošajām akcijām, ja finanšu starpnieks no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis akcionārs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā norēķinu cikla ilgums ir divas tirdzniecības dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas.

(3) Šā likuma 61.2 panta prasības neattiecas uz gadījumu, kad tirgus uzturētājs ieguvis vai zaudējis tādu nozīmīgu līdzdalību, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja tirgus uzturētājs šajā statusā darbojas, ievērojot nosacījumu, ka tas:

1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldē, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai tiktu pirktas akcijas vai uzturēta akciju cena;

3) ievēro šā likuma 62.1 panta prasības.

(4) Kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, neņem vērā tās tirdzniecības portfelī iekļautās balsstiesīgās akcijas, par tām emitētos depozitāros sertifikātus un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos finanšu instrumentus, ja kopējais balsstiesību īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un minētās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.2 panta prasības neattiecas uz akcijām, par tām emitētiem depozitārajiem sertifikātiem un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem, kas piešķirti Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja no šādām akcijām izrietošās balsstiesības neizmanto.

(6) Šā likuma 61.2 panta pirmajā daļā noteikto paziņojumu nesniedz, ja akcijas, par tām emitētus depozitāros sertifikātus un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos finanšu instrumentus iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.

(7) Ja par akciju, par tām emitēto depozitāro sertifikātu un šā likuma 60.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto finanšu instrumentu iegūšanu šā likuma 61.2 pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas ieguvusi akcijas netiešās līdzdalības veidā, tad personām, ar kuru starpniecību ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

(8) Šā likuma 61.2 pantā noteikto paziņojumu nesniedz, ja balsstiesības izriet no darījuma ar akcijām, kas vērsts uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikts atbilstoši Eiropas Komisijas regulas Nr. 2273/2003 noteikumiem, ja no akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi izlietotas, lai ietekmētu emitenta pārvaldes institūciju darbu un tās saimniecisko un finanšu darbību.

(9) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētā piecu procentu īpatsvara aprēķināšanas metodi un gadījumus, kad uz darījumiem nav attiecināmas paziņošanas prasības, nosaka Regula Nr. 2015/761.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.05.2016. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

62.1 pants. Tirgus uzturētāja kontrole

(1) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā paziņo Komisijai par to, ka attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem tas rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus uzturētājs. Ja tirgus uzturētājs attiecībā uz konkrētā emitenta emitētiem finanšu instrumentiem vairs nerīkojas kā tirgus uzturētājs, tas pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā par savu lēmumu paziņo Komisijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem paziņojumiem izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Komisija.

(3) Ja tirgus uzturētājs vēlas izmantot šā likuma 62.panta trešajā daļā minēto atbrīvojumu, Komisija var pieprasīt, lai tirgus uzturētājs norāda tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs. Tirgus uzturētājs minētos finanšu instrumentus norāda ar jebkuriem pārbaudāmiem līdzekļiem, bet, ja tirgus uzturētājs nespēj precīzi norādīt tos finanšu instrumentus, ar kuriem tas veic tirdzniecību kā tirgus uzturētājs, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai identifikācijas nolūkos tirgus uzturētājs šos finanšu instrumentus tur atsevišķā finanšu instrumentu kontā.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

63.pants. Prasības ārvalstī reģistrētam emitentam

(1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54.panta trešās daļas 6.punkta, 54.panta astotās daļas, 56., 57., 57.2, 58.panta un 61.1 panta devītās daļas, 61.3 panta trešās daļas un 61.4 panta prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu. Informāciju, kādu emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas sniedz arī šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav regulētā informācija šā likuma izpratnē, izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuru sniegšanai dalībvalstī tai ir nepieciešama ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas atļauja, tai nav jāsummē šā likuma 61.6 panta pirmajā, trešajā un piektajā daļā minētās akcijas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija.

(4) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016. un 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

63.1 pants. Ārvalstī reģistrēta emitenta sniegtās informācijas atzīšana par līdzvērtīgu

(1) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tā vadības ziņojums sagatavots saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā sniedz vismaz:

1) skaidru pārskatu par emitenta komercdarbības attīstību un darbības finansiālajiem rezultātiem, kā arī pārskatu par galvenajiem riskiem un neskaidrajiem apstākļiem, ar kuriem tas saskaras. Pārskats sniedz visaptverošu un izsmeļošu emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu analīzi, ņemot vērā emitenta darījumu apjomu un sarežģītību. Šajā punktā minētajā analīzē, ciktāl tas ir nepieciešams emitenta komercdarbības attīstības un darbības finansiālo rezultātu izpratnei, iekļauj galveno finansiālo un, ja iespējams, nefinansiālo darbības rezultātu rādītājus, kas raksturo attiecīgo komercdarbības jomu;

2) informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš iepriekšējā finanšu gada beigām;

3) informāciju par paredzamo emitenta turpmāko attīstību.

(2) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība papildus starpperiodu vadības ziņojumam iesniegt saīsinātos finanšu pārskatus, šāda emitenta sagatavotais starpperiodu vadības ziņojums uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 57.panta trešās daļas 2.punkta prasībām, ja tajā ir informācija vismaz par:

1) attiecīgo starpperiodu;

2) paredzamo emitenta attīstību finanšu gada nākamajos sešos mēnešos;

3) lielākajiem darījumiem ar saistītajām personām. Šī prasība attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, ja šāda informācija jau nav sniegta.

(3) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka emitenta persona vai personas ir atbildīgas par gada un pusgada finanšu informācijas sagatavošanu, it īpaši attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanas atbilstību spēkā esošajiem finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumiem vai grāmatvedības standartiem, kā arī par paziņojuma par vadības atbildību patiesumu, šāda emitenta sagatavotais paziņojums par vadības atbildību uzskatāms par līdzvērtīgu šā likuma 56.panta pirmās daļas 3.punkta un 57.panta trešās daļas 3.punkta prasībām.

(4) Gadījumos, kad emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos nav noteikta prasība papildus konsolidētajam gada pārskatam iesniegt arī kapitālsabiedrības gada pārskatu, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas noteikumiem, ja konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem.

(41) Papildus starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem sešu mēnešu starpperiodu finanšu pārskatiem par līdzvērtīgiem starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem uzskata:

1) starptautiskus finanšu pārskatu standartus ar noteikumu, ka pārbaudīto vai revidēto finanšu pārskatu pielikumā ietverts skaidrs un tiešs paziņojums, ka šie finanšu pārskati atbilst 1.Starptautiskajam Grāmatvedības standartam “Finanšu pārskatu sniegšana”, kas pieņemts ar Eiropas Komisijas 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr. 1274/2008, ar kuru attiecībā uz 1.Starptautisko Grāmatvedības standartu (SGS) groza regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002;

2) Japānas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

3) Amerikas Savienoto Valstu vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

4) Ķīnas Tautas Republikas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

5) Kanādas vispārpieņemtos grāmatvedības principus;

6) Korejas Republikas vispārpieņemtos grāmatvedības principus.

(42) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, paziņojumu par datumu, kurā tas pāriet uz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā, un Komisija prasību par līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz šo emitentu atceļ ar šajā paziņojumā minēto datumu.

(43) Gadījumos, kad emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un tas neizmanto starptautiskos finanšu pārskatu standartus vai līdzvērtīgus starptautiskos finanšu pārskatu standartus, sagatavotais konsolidētais gada pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta otrās daļas prasībām, ja tas ietver informāciju par:

1) dividenžu aprēķinu un spēju izmaksāt dividendes. Šī prasība attiecas uz akciju emitentiem;

2) emitenta likviditāti un minimālā kapitāla prasībām, ja šādas prasības attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos ir noteiktas.

(5) Emitents pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma iesniedz tai zvērināta revidenta pārbaudītu informāciju par saviem nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas saistīta ar konsolidētajā gada pārskatā iekļauto informāciju. Šāda informācija var būt sagatavota saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām.

(6) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un saskaņā ar šīs ārvalsts normatīvo aktu prasībām emitents nesagatavo konsolidēto gada pārskatu, bet tā finanšu pārskats tiek sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām, šāda emitenta sagatavotais finanšu pārskats uzskatāms par atbilstošu šā likuma 56.panta trešās un ceturtās daļas prasībām. Emitenta finanšu pārskatam ir jābūt revidētam.

(7) Ja ārvalsts emitenta finanšu pārskats nav sagatavots saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām, šis emitents finanšu pārskatā papildus norāda arī datus, kas aprēķināti saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu un starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.

(8) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvo aktu prasības paredz, ka kopējais termiņš informācijas saņemšanai par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un tās izplatīšanai ir septiņas tirdzniecības dienas vai īsāks, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.3 panta pirmajā daļā noteiktajai. Termiņi, kādos emitentu informē par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu un saņemto informāciju izplata, var atšķirties no šā likuma 61.3 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktā.

(9) Ārvalsts normatīvo aktu prasības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.panta desmitās daļas prasībām, ja emitentam, kura juridiskā adrese ir šajā ārvalstī, ir pienākums ievērot šādas prasības:

1) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido līdz pieciem procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz šis īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu;

2) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido no pieciem līdz 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu;

3) ja emitentam ir atļauts turēt savas akcijas, kas veido vairāk par 10 procentiem no balsstiesību īpatsvara, tas katru reizi, tiklīdz piecu vai 10 procentu īpatsvars tiek sasniegts vai pārsniegts, sniedz par to paziņojumu.

(10) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība, ka 30 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad pieaudzis vai samazinājies balsstiesīgo akciju skaits vai pamatkapitāls, emitents šo informāciju izplata, uzskatāms, ka šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 61.panta astotās daļas prasībai.

(11) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikta prasība sniegt informāciju par akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, uzskatāms, ka attiecībā uz minētās informācijas saturu šāda ārvalsts normatīvo aktu prasība ir līdzvērtīga šā likuma 54.panta otrās daļas 1.punkta un 54.panta trešās daļas 1.punkta prasībām.

(12) Ārvalsts normatīvo aktu prasības uzskatāmas par līdzvērtīgām šā likuma 61.6 panta pirmās un piektās daļas prasībām, ja tās paredz, ka šā likuma 63.panta trešajā daļā minētās komercsabiedrības ievēro šādus nosacījumus:

1) meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, brīvi un neatkarīgi no tās mātes sabiedrības izmanto balsstiesības, kas izriet no tās pārvaldīšanā esošajiem finanšu instrumentiem;

2) jebkāda interešu konflikta gadījumā meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, balso neatkarīgi no mātes sabiedrības vai tās kontrolētas komercsabiedrības interesēm.

(13) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība ievēro šā likuma 61.6 panta septītās daļas 1.punkta un devītās daļas prasības, kā arī sniedz apliecinājumu tam, ka mātes sabiedrība attiecībā uz katru tās meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai meitas ieguldījumu brokeru sabiedrību ir izpildījusi šā panta divpa­dsmitajā daļā minētos nosacījumus.

(14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētā mātes sabiedrība pierāda Komisijai, ka ir izpildījusi šā likuma 61.1 panta 6.5 daļā noteikto pienākumu.

(15) Ja emitenta juridiskā adrese ir ārvalstī un šīs ārvalsts normatīvajos aktos ir noteikts pienākums publicēt starpperiodu pārskatus un finanšu informāciju par pirmajiem trim, sešiem un deviņiem pārskata gada mēnešiem, uzskatāms, ka šāda prasība ir līdzvērtīga šā likuma 57.panta pirmās daļas un 57.2 panta pirmās daļas prasībām.

(22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 08.11.2012. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

64.pants. Neziņošanas sekas

(Izslēgts ar 22.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2008.)

64.1 pants. Valodu lietošana regulētās informācijas iesniegšanai

(1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienīgi Latvijas Republikā, regulēto informāciju sniedz valsts valodā.

(2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū gan Latvijas Republikā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulēto informāciju sniedz valsts valodā un — atkarībā no emitenta izvēles — vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas Republiku, regulēto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un šā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, regulēto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū.

(6) Akcionāri, depozitāro sertifikātu ieguvēji un personas, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, regulēto informāciju akciju sabiedrībai var sniegt valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(7) Gadījumos, kad pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 100 000 euro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, regulēto informāciju pēc emitenta vai tās personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās regulētās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem.

(9) Šā panta septītās daļas prasības attiecas arī uz tām personām, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā pirms 2010.gada 31.decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013. un 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

64.2 pants. Regulētās informācijas izplatīšana un pieeja regulētajai informācijai

(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulēto informāciju dara zināmu atklātībai, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas izplatīšanas kanālus (turpmāk šajā pantā — plašsaziņas līdzekļi), ievērojot šā panta noteikumus un tādā veidā, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un pēc iespējas vienlaikus savā izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs, un tajā pašā laikā nosūta regulēto informāciju savas izcelsmes dalībvalsts oficiālajai glabāšanas sistēmai šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības regulētās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Komisija. Prasības regulētās informācijas sagatavošanai, ievietošanai un meklēšanai, identifikatoru piešķiršanas kārtībai Eiropas elektroniskās piekļuves punktā nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū

(3) Regulēto informāciju plašsaziņas līdzekļiem izplata kā negrozītu pilnu tekstu. Attiecībā uz regulēto informāciju, kas minēta šā likuma 56., 56.1, 57. un 57.2 pantā, šo prasību uzskata par izpildītu, ja plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā paziņojumā norādīts, kādā mājas lapā internetā papildus oficiālajai glabāšanas sistēmai regulētā informācija ir izplatīta.

(31) Regulēto informāciju plašsaziņas līdzekļiem sniedz tā, lai:

1) nodrošinātu norādi uz regulētās informācijas avotu un komunikāciju drošību, mazinātu risku, ka dati varētu tikt sagrozīti vai būtu iespējama neatļauta piekļuve tiem;

2) nepārprotami būtu skaidrs, ka tā ir regulētā informācija, skaidri norādot attiecīgo emitentu, regulētās informācijas priekšmetu, kā arī laiku un datumu, kad regulētā informācija ir sniegta.

(32) Lai garantētu drošību attiecībā uz regulētās informācijas nodošanu plašsaziņas līdzekļiem, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc iespējas ātrāk novērš konstatētās komunikācijas kļūdas vai traucējumus, ja tādi radušies informācijas nodošanas procesā. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, nav atbildīgi par to plašsaziņas līdzekļu sistēmiskām kļūdām vai trūkumiem, kuriem nodota regulētā informācija.

(4) Regulētā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz 10 gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās regulētās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.

(6) Lai nodrošinātu, ka jebkuram interesentam ir viegli atrodama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām publiskota informācija, Komisija savā mājaslapā internetā ievieto sarakstu ar regulētā tirgus organizētāju, Uzņēmumu reģistra, kā arī citu dalībvalstu oficiālo glabāšanas sistēmu interneta mājaslapu adresēm.

(7) Prasības finanšu pārskatu elektroniskajam ziņošanas formātam finanšu pārskata ievietošanai Eiropas elektroniskās piekļuves punktā nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 22.03.2012., 26.05.2016., 21.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

64.3 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu datu apstrādē, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, depozitāro sertifikātu ieguvējiem, personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, kā arī no personām, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē;

2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas ini­ciatīvas;

3) pieprasīt emitentam, akcionāram, depozitārā sertifikāta ieguvējam, citu finanšu instrumentu turētājam vai personām, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;

4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu;

6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;

7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kurai ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

8) pārbaudīt, vai regulētā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi;

81) pārbaudīt, vai regulētā informācija patiesi un godīgi atspoguļo informāciju par emitentu, tā darbību un korporatīvo pārvaldību;

9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi;

10) pieprasīt visu tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no tirgus uzturētāja, tai skaitā starp tirgus uzturētāju un regulētā tirgus organizētāju vai emitentu noslēgto līgumu, ja tāds ir;

11) pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, šādas ziņas par regulētās informācijas sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem:

a) tās personas vārds un uzvārds, kura nodevusi plašsaziņas līdzekļiem regulēto informāciju,

b) regulētās informācijas nodošanas procesā ievērotā drošība,

c) datums un laiks, kad regulētā informācija tika nodota plašsaziņas līdzekļiem,

d) informācijas nesējs, ar kuru regulētā informācija tika nodota,

e) ziņas par jebkādiem emitenta noteiktajiem regulētās informācijas izpaušanas ierobežojumiem, ja tādi ir.

(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents vai šāda emitenta akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) (Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 22.03.2012., 26.05.2016. un 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)

64.4 pants. Zvērināta revidenta atbildība

Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.3 panta pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā.

V nodaļa
Akciju atpirkšanas piedāvājums

(Nodaļa izslēgta ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

65. pants. Šīs nodaļas darbības joma

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

67.pants. Brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

68.pants. Konkurējošais akciju atpirkšanas piedāvājums

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

69.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma vispārīgie noteikumi

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

69.1 pants. Atpirkšanas piedāvājumu uzraudzība

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

70.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta iesniegšanas kārtība

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

71.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekts

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

72.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

72.1 pants. Atpirkšanas piedāvājuma prospektu savstarpēja atzīšana

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

73.pants. Informācijas atklāšana par akciju atpirkšanas piedāvājumu

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

74.pants. Akcijas cenas noteikšana obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

74.1 pants. Akcionāra tiesības prasīt akciju atpirkšanu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas gadījumā

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

75.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumu grozīšanas kārtība

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

76.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanas kārtība

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

77.pants. Mērķa sabiedrības pienākumi

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

78.pants. Aizliegums traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

79.pants. Ziņošana par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

80.pants. Norēķini

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

81. pants. Galīgā akciju atpirkšana

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

82. pants. Galīgās akciju atpirkšanas dokumentu izskatīšana

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

83. pants. Akciju atsavināšana par labu personai, kas veic galīgo akciju atpirkšanu

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

83.1 pants. Mazākuma akcionāru pieprasījums atpirkt akcijas

(Izslēgts ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

VI nodaļa
Iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizliegums

84. pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šī nodaļa papildus Regulā Nr. 596/2014 paredzētajam nosaka Komisijas kā kompetentās iestādes Regulas Nr. 596/2014 izpratnē tiesības un pienākumus iekšējās informācijas izmantošanas uzraudzībā un manipulāciju novēršanā finanšu tirgos.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto tiesību un pienākumu izpildi, Komisija izdod normatīvos noteikumus, kas nosaka:

1) informāciju, kas uzskatāma par iekšējo informāciju un atklājama sabiedrībai;

2) gadījumus, kad iekšējās informācijas publiskošanas aizkavējums var maldināt sabiedrību vai tūlītēja informācijas atklāšana var apdraudēt emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka likumīgās intereses;

3) prasības attiecībā uz kārtību, kādā persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar to cieši saistītās personas paziņo par veiktajiem darījumiem.

(12.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

84.1 pants. Atbildība par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu, izpaušanu un manipulācijām finanšu tirgos

(1) Par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā finanšu tirgos, ja tiek konstatēts Regulas Nr. 596/2014 14.panta "a" vai "b" apakšpunktā minētā aizlieguma pārkāpums, kā arī šīs regulas 8.pantā paredzētās darbības, persona Krimināllikumā paredzētajos gadījumos saucama pie kriminālatbildības. Pārējos gadījumos, kad tiek konstatēts Regulas Nr. 596/2014 14.panta "a" vai "b" apakšpunktā minētā aizlieguma pārkāpums, kā arī šīs regulas 8.pantā paredzētās darbības, personai iestājas atbildība saskaņā ar šā likuma 148.pantu.

(2) Ja personas rīcībā ir vai ir bijusi finanšu tirgus iekšējā informācija un personas rīcība ir likumīga saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 9.pantu, nav uzskatāms, ka minētā persona ir nelikumīgi izmantojusi šo informāciju un iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā finanšu tirgos saistībā ar vērtspapīru iegādi vai atsavināšanu.

(3) Par finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu, ja tiek konstatēts Regulas Nr. 596/2014 14.panta "c" apakšpunktā minētais iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums, kā arī šīs regulas 10.pantā paredzētās darbības, persona Krimināllikumā paredzētajos gadījumos saucama pie kriminālatbildības. Nav uzskatāms, ka persona nelikumīgi izpaudusi finanšu tirgus iekšējo informāciju, ja informācijas izpaušana notiek, personai veicot darba, amata vai profesionālos pienākumus vai kad izpaušana uzskatāma par tirgus izzināšanu, kas veikta saskaņā ar Regulas Nr. 596/2014 11.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu.

(4) Par manipulācijām finanšu tirgos persona Krimināllikumā paredzētajos gadījumos saucama pie kriminālatbildības, ja konstatēts Regulas Nr. 596/2014 15.pantā minētais manipulāciju aizlieguma pārkāpums, personai izdarot kādu no šādām darbībām:

1) iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma iesniegšana vai jebkura cita rīcība, ar kuru:

a) tiek sniegtas nepareizas vai maldinošas norādes par finanšu instrumenta vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu,

b) tiek nodrošināta viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma cenas noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, izņemot gadījumus, kad iemesli, kādēļ persona iesaistījusies darījumā vai iesniegusi tirdzniecības rīkojumu, ir likumīgi un minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums ir saderīgs ar tirgus praksi attiecīgajā tirgus vietā;

2) iesaistīšanās darījumā vai tirdzniecības rīkojuma došana, vai jebkura cita darbība vai rīcība, kas ietekmē cenu vienam vai vairākiem finanšu instrumentiem vai saistītam tūlītējam preču darījuma līgumam, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida maldināšanu vai viltu;

3) tādas informācijas izplatīšana, izmantojot presi vai citus plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu, vai kādus citus līdzekļus, kas sniedz nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu vai nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma cenas noteikšanu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī;

4) nepatiesas vai maldinošas informācijas nosūtīšana, nepatiesu vai maldinošu datu sniegšana vai jebkura cita rīcība, kas izpaužas kā manipulēšana ar etalona aprēķināšanu.

(5) Gadījumos, kad par manipulācijām finanšu tirgos persona nav saucama pie kriminālatbildības, bet tiek konstatētas šā panta ceturtajā daļā un Regulas Nr. 596/2014 12.pantā minētās darbības, personai iestājas atbildība saskaņā ar šā likuma 148.pantu.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

85.pants. Iekšējās informācijas izmantošanas aizliegums

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

86.1pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

88.pants. Tirgus manipulāciju aizliegums

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

88.1 pants. Pieņemtā tirgus prakse

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

89.pants. Pienākums atturēties no darījuma izpildes

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

90.pants. Komisijas tiesības

Lai nodrošinātu Regulas Nr. 596/2014 un šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu ierakstus un cita veida datu pārraides ierakstus;

2) pieprasīt no tirgus dalībniekiem standartizētu informāciju un ziņojumus par darījumiem ar preču atvasinātajiem instrumentiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos, kā arī tieši piekļūt šādām tirdzniecības sistēmām;

3) uzdot kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām apturēt finanšu instrumentu operācijas personas kontā vai naudas līdzekļu kustību personas kontā uz Komisijas lēmumā noteikto laiku;

4) uz laiku apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar Regulas Nr. 596/2014 un šīs nodaļas noteikumiem;

6) uz laiku ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību;

7) tās noteiktajā termiņā pieprasīt, lai emitents vai cita persona, kas atklājusi vai izplatījusi nepareizu vai maldinošu informāciju, Regulā Nr. 596/2014 noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par iepriekš sniegtās informācijas labošanu;

8) vērsties tiesībaizsardzības iestādēs ar pieteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 03.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

91.pants. Civiltiesiskā atbildība

(Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu)

E sadaļa
Centrālais vērtspapīru depozitārijs

(Sadaļas nosaukums 14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

92. pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija darbība

Centrālais vērtspapīru depozitārijs darbojas saskaņā ar Regulu Nr. 909/2014, šo likumu un citiem likumiem, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un attiecīgā centrālā vērtspapīru depozitārija statūtiem.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

92.1 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija darbības nepārtrauktība

(1) Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs nevar sniegt Regulas Nr. 909/2014 pielikuma A iedaļā minētos pakalpojumus maksātnespējas, likvidācijas vai citu iemeslu dēļ, centrālais vērtspapīru depozitārijs informāciju (tai skaitā uzskaites un reģistru datus), kas nepieciešama, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekiem un emitentiem, nodod citam centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurš saņēmis Komisijas atļauju centrālā vērtspapīru depozitārija darbībai vai Regulas Nr. 909/2014 23. pantā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2) Centrālais vērtspapīru depozitārijs turpina sniegt pakalpojumus un Komisija veic centrālā vērtspapīru depozitārija uzraudzību līdz brīdim, kad cits centrālais vērtspapīru depozitārijs sāk sniegt attiecīgos depozitārija pakalpojumus.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

92.2 pants. Noapaļošana finanšu instrumentu notikumu rezultātā

Ja finanšu instrumentu notikumu rezultātā tiek reģistrēta jauna emisija vai vairākas jaunas emisijas, apvienojot vairākas esošas finanšu instrumentu emisijas vai sadalot esošu finanšu instrumentu emisiju, tad finanšu instrumentu skaits, kas pienākas ieguldītājam šādas reorganizācijas rezultātā, tiek noapaļots uz leju līdz veselam skaitlim. Šādas noapaļošanas rezultātā radītie zaudējumi personām, kurām pieder finanšu instrumenti, tiek kompensēti kārtībā, kas noteikta attiecīgā emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajā lēmumā par emisiju apvienošanu vai sadalīšanu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

93. pants. Informēšana par personām, kurām pieder finanšu instrumenti, un par finanšu instrumentu notikumiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras finanšu instrumentu kontus savu un klientu finanšu instrumentu turēšanai nav atvērušas centrālajā vērtspapīru depozitārijā, bet centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu turēšanu nodrošina ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ir pienākums pēc tās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pieprasījuma, kuras kontos tās tur centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatotos finanšu instrumentus, un šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes noteiktajā termiņā:

1) sniegt informāciju par personām, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas finanšu instrumenti;

2) izplatīt klientiem informāciju par finanšu instrumentu īpašnieku sapulcēm un vismaz tādiem finanšu instrumentu notikumiem, kad emitents ir noteicis finanšu instrumentu īpašnieku izvēles tiesības attiecībā uz saņemamiem labumiem;

3) iesniegt šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei to personu finanšu instrumentu bloķēšanas uzdevumu, kurām pieder finanšu instrumenti un kuras vēlas piedalīties finanšu instrumentu īpašnieku sapulcēs.

(2) Centrālais vērtspapīru depozitārijs līgumā ar tā dalībnieku paredz, ka tā dalībnieks, dalībnieka klienti un citas personas, kas tur attiecīgajā centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatotus finanšu instrumentus trešo personu labā, savstarpējos līgumos ietver šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, ciktāl tas nav pretrunā ar attiecīgās valsts piemērojamiem tiesību aktiem.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

95.pants. Centrālā depozitārija dalībnieki

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

95.1 pants. Būtiskas izmaiņas licencēšanai iesniegtajā informācijā

(1) Regulas Nr. 909/2014 16. panta 4. punktā minētajā gadījumā Komisija izvērtē plānoto izmaiņu atbilstību centrālā vērtspapīru depozitārija darbību reglamentējošu normatīvo aktu prasībām. Komisijai ir tiesības izteikt iebildumus pret plānotajām izmaiņām 20 darbdienu laikā pēc to saņemšanas, ja tā konstatē plānoto izmaiņu neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja Komisijai ir pienākums konsultēties ar citām uzraudzības vai pārraudzības iestādēm saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts uz Regulas Nr. 909/2014 24. panta 4. punkta pamata, Komisija ir tiesīga šo termiņu pagarināt līdz 40 darbdienām, nosūtot attiecīgu paziņojumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam.

(2) Ja Komisija šā panta pirmajā daļā minētajos termiņos nav izteikusi iebildumus, centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs ieviest plānotās izmaiņas.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

95.2 pants. Kontrole centrālajā vērtspapīru depozitārijā

(1) Par centrālā vērtspapīru depozitārija akcionāru var būt persona, kas atbilst Regulas Nr. 909/2014 27. panta 6. punktam.

(2) Kontroles iegūšanu un maiņu centrālajā vērtspapīru depozitārijā īsteno, ievērojot Regulas Nr. 909/2014 27. panta 7. un 8. punktu.

(3) Komisija pēc Regulas Nr. 909/2014 27. panta 7. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē personas finansiālo stabilitāti un plānotās kontroles iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tā centrālā vērtspapīru depozitārija noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt kontroli, kā arī personas iespējamo ietekmi uz centrālā vērtspapīru depozitārija vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Komisija ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība centrālā vērtspapīru depozitārija akcionāriem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās kontroles iegūšanas rezultātā vadīs centrālā vērtspapīru depozitārija darbību;

3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, kurā plānots iegūt kontroli;

4) vai centrālais vērtspapīru depozitārijs spēs pildīt normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā centrālais vērtspapīru depozitārijs iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto kontroles iegūšanu ir veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(4) Komisijai Regulas Nr. 909/2014 27. panta 8. punktā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajam.

(5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 30 darbdienām. Ja Komisija ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(6) Komisija nosaka prasības attiecībā uz informāciju, kuru persona, kas vēlas iegūt kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, sniedz Komisijai, lai varētu izvērtēt šīs personas atbilstību šā panta pirmās un trešās daļas kritērijiem.

(7) Personas, kuras ir ieguvušas kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, neievērojot šajā pantā noteikto kārtību, nevar izmantot visu tām piederošo akciju balsstiesības, bet akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un citos publiskos reģistros. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un centrālo vērtspapīru depozitāriju.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

95.3 pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes sastāvā centrālais vērtspapīru depozitārijs iesniedz Komisijai paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu centrālais vērtspapīru depozitārijs iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti Komisijas 2016. gada 11. novembra deleģētās regulas (ES) 2017/392, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanas, uzraudzības un operacionālajām prasībām centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/392) 13. pantā.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

96. pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūcijas un to pienākumi

(1) Par centrālā vērtspapīru depozitārija valdes un padomes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem centrālais vērtspapīru depozitārijs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc attiecīgās valdes vai padomes sēdes informē Komisiju. Centrālais vērtspapīru depozitārijs iesniedz Komisijai šo sēžu protokolus, tiklīdz tie ir parakstīti.

(2) Centrālā vērtspapīru depozitārija attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst Regulas Nr. 909/2014 27. panta prasībām.

(3) Centrālā vērtspapīru depozitārija lietotāju komiteju un citu komiteju izveidošanas un darbības kārtību, kā arī to sastāvu apstiprina centrālā vērtspapīru depozitārija padome.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

97.pants. Prasības valdes un padomes locekļiem

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

98.pants. Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvju ievēlēšana padomē

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.pants. Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.1 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija naudas līdzekļu konti

(1) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs atvērt naudas līdzekļu kontus dalībvalsts vai ārvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu, vai kredītiestādē, lai nodrošinātu naudas līdzekļu norēķinus par finanšu instrumentu norēķinu sistēmā iesniegtajiem pārveduma rīkojumiem, kā arī naudas līdzekļu norēķinus par finanšu instrumentu notikumiem. Šajos naudas līdzekļu kontos ieskaitītos līdzekļus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos naudas līdzekļus nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālajam vērtspapīru depozitārijam pasludināts maksātnespējas process.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

99.2 pants. Sākotnējais reģistrs

(1) Sākotnējo reģistru uztur centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas ir Latvijas Centrālā depozitārija tiesību un saistību pārņēmējs.

(2) Sākotnējā reģistrā bez finanšu instrumentiem var tikt uzskaitītas arī tiesības uz naudas līdzekļiem, kuri ir saņemti finanšu instrumentu atpirkšanas un finanšu instrumentu notikumu rezultātā un kuri ir attiecināmi uz personām, kurām pieder sākotnējā reģistrā uzskaitītie finanšu instrumenti.

(3) Centrālais vērtspapīru depozitārijs šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Šos naudas līdzekļus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur Latvijas Bankā vai kredītiestādē, informējot attiecīgo iestādi, ka šie naudas līdzekļi ir centrālā vērtspapīru depozitārija turējumā esoša trešo personu manta.

(4) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus izvietot augsti likvīdos zema riska parāda vērtspapīros un izmantot ienākumus (turpmāk šajā pantā — augļi), kas iegūti no šā ieguldījuma, ieskaitot tos savos ieņēmumos. Ja, ieguldot šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus, rodas zaudējumi, centrālais vērtspapīru depozitārijs tos sedz no saviem līdzekļiem, bet ne vairāk kā pēdējos 10 gados saņemto augļu apmērā. Šos parāda vērtspapīrus centrālais vērtspapīru depozitārijs tur šķirti no saviem aktīviem. Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs šādus vērtspapīrus tur kontā pie trešās personas, šis konts tiek identificēts kā nominālais konts.

(5) Par parāda vērtspapīriem, kuri ir augsti likvīdi un kuriem ir zema riska pakāpe, tiek uzskatīti tādi parāda vērtspapīri, kas atbilst Regulas Nr. 909/2014 46. panta 3. un 6. punkta prasībām.

(6) Šā panta otrajā daļā minētos naudas līdzekļus un šā panta ceturtajā daļā minētos vērtspapīrus nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālais vērtspapīru depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(7) Centrālais vērtspapīru depozitārijs ir tiesīgs no sākotnējā reģistrā uzskaitītajiem naudas līdzekļiem ieturēt izdevumus, kas saistīti ar šo līdzekļu glabāšanu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.pants. Centrālā depozitārija uzraudzība

(Izslēgts ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.1 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija konti

(1) Centrālais vērtspapīru depozitārijs nodrošina vismaz šādus finanšu instrumentu kontus finanšu instrumentu norēķinu sistēmā, kurai ir piemērojami Latvijas normatīvie akti:

1) dalībnieka konts — finanšu instrumentu konts, kurā uzskaita centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam piederošos finanšu instrumentus;

2) dalībnieka klientu konts — finanšu instrumentu konts, kurā kopīgi uzskaita centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientiem piederošos vai to turējumā esošos finanšu instrumentus;

3) individuālais konts — finanšu instrumentu konts, kurā ar vai bez dalībnieka klienta identificēšanas uzskaita centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka vienam klientam piederošos vai tā turējumā esošos finanšu instrumentus.

(2) Par šā likuma F sadaļas prasību izpildi attiecībā uz dalībnieka klientu, uz kura vārda ir atvērts individuālais konts, ir atbildīga tā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar kuras starpniecību individuālais konts ir atvērts un ar kuru dalībnieka klients ir noslēdzis līgumu par individuālā konta apkalpošanu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.2 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka konta apkalpošana pēc dalībnieka darbības apturēšanas

(1) Ja centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam ir sākta maksātnespējas procedūra likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 11. punkta izpratnē, centrālais vērtspapīru depozitārijs nekavējoties, tiklīdz šī informācija ir kļuvusi tam zināma, aptur šā dalībnieka darbību finanšu instrumentu norēķinu sistēmā.

(2) Ja centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka darbība finanšu instrumentu norēķinu sistēmā ir apturēta šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, centrālais vērtspapīru depozitārijs pabeidz to pārveduma rīkojumu norēķinus, kas ir spēkā saskaņā ar likumu "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", un pēc tam šāda dalībnieka kontā finanšu instrumentu norēķinu sistēmā izpilda tikai tādus pārveduma rīkojumus, kuru rezultātā samazinās šā dalībnieka un šā dalībnieka klientu kontu atlikums.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.3 pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem Regulas Nr. 909/2014 pārkāpumiem

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

100.4 pants. Centrālā vērtspapīru depozitārija uzraudzība

(1) Papildus Regulā Nr. 909/2014 un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteiktajām tiesībām Komisijai uzraudzības funkciju veikšanai ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar visiem centrālā vērtspapīru depozitārija dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt no tiem izrakstus, izgatavot norakstus (kopijas);

2) prasīt centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūciju lēmumu atcelšanu, ja tie neatbilst Regulai Nr. 909/2014, citiem centrālā vērtspapīru depozitārija darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, centrālā vērtspapīru depozitārija statūtiem vai citiem dokumentiem vai var būtiski ietekmēt centrālā vērtspapīru depozitārija finansiālo stāvokli;

3) ierobežot centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumu sniegšanu, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu stabilu finanšu tirgus funkcionēšanu, tai skaitā pieprasīt izbeigt darbības, kas ir pretrunā ar Regulu Nr. 909/2014, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

4) ja tas ir pamatots ar šīs daļas 3. punktā norādītajiem apstākļiem, pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs:

a) ierobežo vai aptur uzturētās finanšu instrumentu norēķinu sistēmas dalībnieka darbību sistēmā,

b) ierobežo, aptur vai izbeidz saikni Regulas Nr. 909/2014 2. panta 29. punkta izpratnē ar citu centrālo vērtspapīru depozitāriju;

5) izdot normatīvos noteikumus, kas nosaka informāciju, ko centrālais vērtspapīru depozitārijs sniedz Komisijai par tā sniegtajiem pakalpojumiem un tā darbību, tai skaitā pārskatus prudenciālai uzraudzībai, pārskatus par aktivitātēm finanšu instrumentu norēķinu sistēmās, kuras uztur centrālais vērtspapīru depozitārijs, kā arī šīs informācijas sniegšanas kārtību un termiņus.

(2) Ja akcionārs ieguvis kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, neievērojot šā likuma 95.2 pantā noteikto kārtību, un ir izmantojis savas balsstiesības akcionāru sapulcē centrālā vērtspapīru depozitārija padomes locekļu ievēlēšanai, Komisijai ir tiesības apturēt centrālā vērtspapīru depozitārija valdes un padomes locekļu darbību un pilnvarot Komisijas pārstāvjus veikt centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūciju funkcijas līdz brīdim, kad tiek novērsti visi pārkāpumi.

(3) Centrālais vērtspapīru depozitārijs nekavējoties informē Komisiju, ja tam ir kļuvis zināms vai radušās aizdomas, ka tā dalībnieks sistemātiski neievēro darbībai centrālajā vērtspapīru depozitārijā noteiktās prasības.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.5 pants. Centrālajam vērtspapīru depozitārijam piemērojamie ierobežojumi

(1) Ja Komisija konstatē, ka centrālais vērtspapīru depozitārijs neievēro, vai Komisijai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tā pieņēmusi lēmumu par šajā pantā minēto darbību īstenošanu, tas neievēros prasības, kas noteiktas šajā likumā, Regulā Nr. 909/2014, minētajai regulai pakārtotos tieši piemērojamos Eiropas Savienības institūciju izdotos normatīvajos aktos vai Komisijas lēmumos vai normatīvajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 100.4 panta pirmās daļas 5. punktu, vai ja centrālā vērtspapīru depozitārija darbība apdraud tā stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas finanšu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai, tad Komisija, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) dot centrālā vērtspapīru depozitārija valdes un padomes locekļiem saistošus rakstveida norādījumus, kas nepieciešami šādas situācijas novēršanai;

2) noteikt centrālā vērtspapīru depozitārija tiesību un darbības ierobežojumus, tai skaitā pilnīgi vai daļēji apturēt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumu sniegšanu, kā arī noteikt saistību izpildes ierobežojumus;

3) iecelt centrālajā vērtspapīru depozitārijā vienu vai vairākus Komisijas pilnvarniekus;

4) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, ja tas nerada saistību neizpildi;

5) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai skaitā pārskatus par centrālā vērtspapīru depozitārija kapitāla un likviditātes pozīcijām un pārskatus par sākotnējā reģistra pozīcijām;

6) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs pēc nodokļu nomaksas novirza peļņu pašu kapitāla stiprināšanai;

7) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem ieņēmumiem un ļauj centrālajam vērtspapīru depozitārijam uzturēt stabilu kapitāla bāzi;

8) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami Regulas Nr. 909/2014 prasību izpildei;

9) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs izstrādā plānu Regulas Nr. 909/2014 un citu normatīvo aktu prasību ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus;

10) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs samazina tā darbībai, pakalpojumiem vai sistēmām piemītošos riskus;

11) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs sašaurina vai ierobežo komercdarbību vai atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tā stabilitāti.

(2) Komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās darbības arī tad, ja centrālā vērtspapīru depozitārija konsolidācijas grupā esošas komercsabiedrības darbība apdraud vai var apdraudēt centrālā vērtspapīru depozitārija stabilu darbību.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.6 pants. Pilnvarnieka iecelšana centrālajā vērtspapīru depozitārijā

(1) Pilnvarnieku ieceļ Komisija uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja gada laikā no pilnvarnieka iecelšanas nav novērsti šā likuma 100.5 panta pirmajā daļā minētie apstākļi, Komisija šo termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Personu nevar iecelt par pilnvarnieku bez tās rakstveida piekrišanas.

(2) Komisijas lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieka darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, pilnvarnieka atalgojuma apmērs, pilnvarnieka uzdevumu veikšanai pieļaujamo izdevumu apmērs, kā arī citi noteikumi, kurus Komisija uzskata par būtiskiem.

(3) Ja tiek iecelti vairāki pilnvarnieki, tad papildus šā panta pirmajā daļā minētajam lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu tiek noteikts pilnvarnieku pilnvaru apjoma sadalījums un viņu savstarpējā pakļautība.

(4) Pilnvarnieka iecelšana centrālajā vērtspapīru depozitārijā neierobežo Komerclikumā noteiktās akcionāru tiesības.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.7 pants. Prasības pilnvarniekam

(1) Par pilnvarnieku centrālajā vērtspapīru depozitārijā var būt:

1) fiziskā persona, kura atbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam;

2) kapitālsabiedrība, kuras valdes locekļi atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajam un kuras valdes locekļu vairākums atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajam.

(2) Par pilnvarnieku centrālajā vērtspapīru depozitārijā var iecelt fizisko personu, kurai ir:

1) valsts atzīta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai augstākā akadēmiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija;

2) atbilstoša kompetence un pietiekama profesionālā darba pieredze;

3) nevainojama reputācija.

(3) Par pilnvarnieku centrālajā vērtspapīru depozitārijā nevar iecelt fizisko personu:

1) kura ir atzīstama par centrālā vērtspapīru depozitārija saistīto pusi šā likuma 1. panta ceturtās daļas izpratnē;

2) pret kuru kā pret parādnieku ir pabeigta vai ierosināta maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi maksātnespējas lietā un šī lieta nav izbeigta;

3) kura ir bijusi notiesāta par noziegumu pret valsti, noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

4) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir kriminālprocesā aizdomās turētais;

5) kura ir notiesāta par šīs daļas 3. punktā noteiktā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

6) pret kuru kriminālprocess par šīs daļas 3. punktā noteiktā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

7) kurai Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir ierobežotas tiesības veikt noteiktu komercdarbību vai ieņemt attiecīgus amatus;

8) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

(4) Ja lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu atbilstoši šā likuma 100.8 panta pirmās daļas 3. punktam ir noteikts, ka pilnvarnieks veic centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldīšanu, papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam par pilnvarnieku var būt šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība vai tāda fiziskā persona, kura ir Komisijas darbinieks vai kura iecelta maksātnespējas procesa administratora amatā saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.8 pants. Pilnvarnieka tiesības un pienākumi

(1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu Komisija var noteikt šādas pilnvarnieka tiesības un pienākumus:

1) sasaukt centrālā vērtspapīru depozitārija akcionāru sapulci, padomes un valdes sēdi un piedalīties tajā ar tiesībām ierosināt sapulcē un sēdē izskatāmos jautājumus;

2) lemt par atļauju centrālajam vērtspapīru depozitārijam veikt maksājumus, slēgt jaunus darījumus, kā arī grozīt vai izbeigt esošos darījumus;

3) veikt centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldīšanu.

(2) Ja lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu ir noteiktas viņa tiesības atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. punktam, attiecīgās centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūcijas lēmums nav pieņemts, ja pret to iebilst pilnvarnieks.

(3) Ja Komisija lemj par centrālā vērtspapīru depozitārija padomes, valdes vai prokūrista darbības apturēšanu un aizliegumu centrālajam vērtspapīru depozitārijam rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tā valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, tad šīs tiesības iegūst pilnvarnieks.

(4) Ja pilnvarniekam ir noteiktas tiesības pārstāvēt centrālo vērtspapīru depozitāriju, tad lēmumu par šādu tiesību noteikšanu Komisija publicē savā mājaslapā internetā.

(5) Pilnvarnieks savu uzdevumu veikšanai ir tiesīgs:

1) izdot saistošus rīkojumus visām centrālā vērtspapīru depozitārija pārvaldes institūcijām un darbiniekiem;

2) neievērot centrālā vērtspapīru depozitārija statūtos, nolikumos un citos dokumentos noteiktos ierobežojumus;

3) rīkoties ar centrālā vērtspapīru depozitārija mantu, ja šo darbību mērķis ir nodrošināt centrālā vērtspapīru depozitārija darbības nepārtrauktību;

4) sastādīt un apstiprināt centrālā vērtspapīru depozitārija finanšu pārskatus.

(6) Pilnvaras sasaukt akcionāru sapulci un noteikt tās darba kārtību pilnvarnieks var īstenot tikai ar Komisijas piekrišanu.

(7) Pilnvarniekam ir pienākums Komisijas noteiktajos termiņos sniegt tai pārskatu par savu darbību un nekavējoties ziņot Komisijai par atklātajiem faktiem, kas var ietekmēt centrālā vērtspapīru depozitārija finansiālo stāvokli.

(8) Pilnvarnieks, izpildot savus uzdevumus, rūpējas par valsts tautsaimniecības interesēm, Latvijas finanšu sektora drošību un stabilitāti, kā arī par centrālā vērtspapīru depozitārija rūpīgu un piesardzīgu pārvaldību.

(9) Pilnvarnieks ir tiesīgs atteikties no savu pienākumu veikšanas, iesniedzot Komisijai motivētu iesniegumu, kam pievienojams pilnvarnieka darbības pārskats par visu viņa darbības laiku.

(10) Komisija izskata pilnvarnieka iesniegumu par atteikšanos no pienākumu veikšanas un viena mēneša laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas lemj par savu turpmāko rīcību. Līdz šā lēmuma pieņemšanai un lietu nodošanai pilnvarnieks turpina veikt viņam noteiktos pienākumus.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.9 pants. Pilnvarnieka atlīdzība

(1) Komisija izmaksā pilnvarniekam atalgojumu un sedz viņa uzdevumu veikšanai nepieciešamos izdevumus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajā apmērā. Šajā daļā noteiktās izmaksas centrālais vērtspapīru depozitārijs kompensē Komisijai tās noteiktajā termiņā.

(2) Pilnvarniekam par viņa uzdevumu veikšanu nav tiesību saņemt jebkāda veida atlīdzību vai citus ienākumus papildus lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajam.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.10 pants. Sadarbība ar pilnvarnieku

(1) Centrālā vērtspapīru depozitārija padomes un valdes locekļiem, darbiniekiem, citiem pārstāvjiem un akcionāriem ir pienākums sadarboties ar pilnvarnieku un pēc viņa pieprasījuma nodot viņam lietas un informāciju, kas nepieciešama pilnvarnieka funkciju veikšanai.

(2) Pilnvarnieks nekavējoties ziņo Komisijai par šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu neizpildi, kā arī par citiem šķēršļiem viņa uzdevumu izpildei.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

100.11 pants. Pilnvarnieka pilnvaru izbeigšanās

(1) Komisija uzrauga pilnvarnieka darbību.

(2) Pilnvarnieka pilnvaras izbeidzas:

1) izbeidzoties lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu noteiktajam termiņam;

2) ar Komisijas lēmumu par pilnvarnieka atcelšanu;

3) pilnvarniekam atsakoties no savu pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 100.8 panta devīto un desmito daļu.

(3) Komisija lemj par pilnvarnieka atcelšanu, ja konstatē, ka pilnvarnieks neievēro šā likuma vai citu centrālā vērtspapīru depozitārija darbību reglamentējošu normatīvo aktu noteikumus vai neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(4) Pilnvarnieks, izbeidzoties pilnvarām, Komisijas noteiktajā termiņā nodod lietas Komisijai vai tās noteiktajai personai.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)

E1 sadaļa
Datu ziņošanas pakalpojumi

(Sadaļa izslēgta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.12 pants. Tiesības sniegt datu ziņošanas pakalpojumus

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.13 pants. Vispārīgās prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.14 pants. Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja valdes un padomes locekļiem

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.15 pants. Dokumenti, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz atļaujas saņemšanai

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.16 pants. Atļaujas piešķiršanas kārtība

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.17 pants. Atļaujas anulēšanas kārtība

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.18 pants. Apstiprinātu publicēšanas struktūru organizatoriskās prasības

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.19 pants. Konsolidētu datu lentes nodrošinātāja organizatoriskās prasības

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

100.20 pants. Apstiprinātu ziņošanas sistēmu organizatoriskās prasības

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

F sadaļa
Ieguldījumu pakalpojumi
VII nodaļa
Vispārīgie noteikumi

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, apdrošināšanas brokeri, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt arī ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru filiāles saņēmušas atļauju Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā. OT sistēmu ir tiesīgs organizēt arī regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un šā likuma 103.1 pantā noteiktajā kārtībā — atļauju organizēt OT sistēmu.

(11) Apdrošināšanas brokeris ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņem licenci šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā un ievēro ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai izvirzītās prasības.

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī citās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(31) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos:

1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība;

2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;

3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī ja kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas normatīvos noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras.

(6) Komisija izveido un uztur ieguldījumu brokeru sabiedrību un to kredītiestāžu reģistru, kurām Latvijas Republikā ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Reģistrā norāda tā ieguldījumu pakalpojuma vai blakuspakalpojuma veidu, kura sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi licenci vai kura sniegšanas tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi kredītiestāde. Reģistru Komisija ievieto savā mājaslapā internetā. Par visām izsniegtajām licencēm un atļaujām Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(7) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz:

1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem;

2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām;

3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem;

5) Latvijas Republikā licencētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus, darbību, ciktāl tā nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, kā arī turētājbankas vai līdzekļu turētāja funkciju atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā un Privāto pensiju fondu likumā noteiktajam;

6) personām, kuras tikai veic darījumus savā vārdā ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, un kuras nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, bet kuras nav:

a) tirgus uzturētāji,

b) regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki, no vienas puses, vai tādas personas, kurām ir tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai, no otras puses, izņemot nefinanšu sabiedrības, kas tirdzniecības vietā veic darījumus, kurus var objektīvi izmērīt kā tādus, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šo nefinanšu sabiedrību vai to grupu komercdarbību vai kases finansēšanas darbību,

c) personas, kuras izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi,

d) personas, kuras, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā;

7) Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citām līdzīgu funkciju veicošām valsts iestādēm, un tām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā, kā arī starptautiskām finanšu institūcijām, kuras dibinājušas divas vai vairākas dalībvalstis, lai piesaistītu finanšu līdzekļus un finansiāli palīdzētu šo starptautisko finanšu institūciju locekļiem, kuriem ir nopietnas finanšu problēmas vai pastāv šādu problēmu risks;

8) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

9) personām, kuras, veicot ar šo likumu nereglamentētu profesionālo darbību, sniedz ieguldījumu konsultācijas un nesaņem par to atsevišķu atlīdzību;

10) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

11) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

12) operatoriem, kuriem piemērojamas likuma "Par piesārņojumu" prasības un kuri, tirgojot emisijas kvotas, nepilda klienta rīkojumus un nesniedz nekādus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic nekādas ieguldījumu darbības, izņemot tirdzniecību savā vārdā, ar noteikumu, ka minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi;

13) pārvades sistēmas operatoriem Elektroenerģijas tirgus likuma vai Enerģētikas likuma izpratnē, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajiem likumiem vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu, vai citiem tiesību aktiem, kas pieņemti atbilstoši minētajām regulām, un ikvienu personu, kura sniedz pakalpojumus šo operatoru vārdā;

14) centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, ciktāl tie regulēti tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos;

15) personām, kuras tirgojas savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kas slēdz darījumus ar preču atvasinātiem instrumentiem vai emisijas kvotām, vai to atvasinātiem instrumentiem, izņemot personas, kuras, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā;

16) personām, kuras klientiem vai piegādātājiem atbilstoši savai pamatdarbībai sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem vai emisijas kvotām, vai to atvasinātiem instrumentiem;

17) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 7. oktobra regulas (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza regulu (ES) 2017/1129 un direktīvu (ES) 2019/1937 2. panta 1. punkta "e" apakšpunkta definīcijai.

(8) Šā panta septītās daļas 13. punktā noteiktais attiecas tikai uz šajā  punktā minētajām personām, ja tās sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, tikai lai veiktu šā panta septītās daļas 13. punktā minētās darbības. Minētais neattiecas uz otrreizējā tirgus darbību, tostarp platformu otrreizējai tirdzniecībai ar finansiālās pārvades tiesībām Komisijas 2016. gada 26. septembra regulas (ES) 2016/1719, ar ko izveido nākotnes jaudas piešķiršanas vadlīnijas izpratnē.

(9) Šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto personu darbība ir papilddarbība to pamatdarbībai komercsabiedrību grupas ietvaros. Ja šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minētās personas neietilpst komercsabiedrību grupā, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu pakalpojumu vai Kredītiestāžu likumā noteikto finanšu pakalpojumu sniegšana vai tirgus uzturēšana attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem, minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi un pēc Komisijas pieprasījuma informē par to, ka tās izmanto šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto atbrīvojumu, kā arī sniedz to iemeslu skaidrojumu, kuru dēļ tās šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minēto darbību uzskata par savas pamatdarbības papilddarbību.

(10) Personas, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar šā panta septītās daļas 1., 5. vai 15. un 16. punktu, var neievērot minētās daļas 6. punktā noteiktos nosacījumus, lai atbilstu atbrīvojuma kritērijiem.

(11) Šā panta septītajā daļā minētie subjekti ievēro šā likuma 133.14 un 133.15 panta prasības.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras regulēti, bieži, regulāri un būtiski darbojas savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmā vai OT sistēmā, darbojas saskaņā ar Regulas Nr.  600/2014 III sadaļu.

(13) Neatkarīgi no Regulas Nr.  600/2014 23. un 28. pantā noteiktā attiecībā uz visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas nav noslēgti daudzpusējā sistēmā vai sistemātiskā internalizētājā, ievēro Regulas Nr.  600/2014 III sadaļas noteikumus.

(14) Regula Nr. 2017/565 nosaka gadījumus, kad šā panta septītās daļas 3. punktā minētā darbība uzskatāma par tādu, ko veic neregulāri.

(15) Komisijas 2016. gada 1. decembra deleģētā regula (ES) 2017/592, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz nosakāmajiem kritērijiem, ja darbību uzskata par papilddarbību pamatdarbībai nosaka kritērijus, pēc kuriem konstatē, vai šā panta septītās daļas 15. un 16. punktā minētās darbības uzskatāmas par papilddarbību komercsabiedrību grupas ietvaros.

(16) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums visā Komisijas izsniegtās licences vai atļaujas darbības laikā nodrošināt likuma prasību izpildi.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 09.07.2013., 26.05.2016., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 31.03.2022. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus atbilstoši šā likuma un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasībām.

(2) Šā likuma prasības netiek piemērotas komercsabiedrībām, kuras sniedz tikai šā likuma 3. panta piektās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

103. pants. Kredītiestādes, apdrošināšanas brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Latvijas Republikā licencētas kredītiestādes, ārvalstu kredītiestāžu filiāles, apdrošināšanas brokeri, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kas to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmuši licenci savas pamatdarbības veikšanai, pirms uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;

2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

21) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;

3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās;

4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

5) dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā kredītiestādes, ārvalstu kredītiestāžu filiāles, apdrošināšanas brokera, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka stratēģijā saskaņā ar šā likuma 126.3 pantu iekļauj akcionāra tiesību izmantošanu, ja paredzēts sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumus, portfelī ietverot tādas akciju sabiedrības akcijas, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(2) Latvijas Republikā licencētas kredītiestādes, ārvalstu kredītiestāžu filiāles, apdrošināšanas brokeri, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki ir tiesīgi uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmuši Komisijas iebildumus.

(3) Jaundibināmas kredītiestādes un jaunatveramas ārvalstu kredītiestāžu filiāles, kuras vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai vienlaikus ar pārējiem dokumentiem, ko tās saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem iesniedz Komisijai, lai saņemtu licenci kredītiestādes darbības uzsākšanai.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā pēc tam, kad saskaņā ar likumu tās ir tiesīgas uzsākt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(5) Kredītiestādei ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ievērojot šā likuma 128.1 panta astoto, devīto un desmito daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 26.05.2016., 21.06.2018., 20.06.2019. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

103.1 pants. Tirgus organizētāja tiesības sniegt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un organizētās tirdzniecības sistēmas organizēšanas ieguldījumu pakalpojumu

(1) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, pirms DT sistēmas vai OT sistēmas darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) DT sistēmas organizēšanas pakalpojuma gadījumā — šā likuma 133.4 un 133.5 pantā minēto noteikumu projektus;

2) OT sistēmas organizēšanas pakalpojuma gadījumā — šā likuma 133.4 un 133.6 pantā minēto noteikumu projektus;

3) grozījumus šā likuma 30. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā minētajos dokumentos, ja šādi grozījumi izdarāmi saistībā ar DT sistēmas vai OT sistēmas organizēšanu.

(2) Latvijas Republikā reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt DT sistēmas vai OT sistēmas darbību, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas iebildumus.

(3) Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs organizēt DT sistēmu vai OT sistēmu Latvijas Republikā, ja izcelsmes valstī ir ieguvis tiesības veikt šo ieguldījumu pakalpojumu. Citā dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt DT sistēmas vai OT sistēmas darbību Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 113.2 panta noteikumiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

103.2 pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana ar piesaistīto aģentu starp­niecību

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistītos aģentus, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā reklamētu un piedāvātu sabiedrības sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai saņemtu rīkojumus no klientiem vai iespējamiem klientiem un pārsūtītu šos rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu ieguldījumu konsultācijas par šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības izmantot piesaistīto aģentu, ja tas reģistrēts šā panta sestajā daļā minētajā piesaistīto aģentu reģistrā.

(2) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu;

2) kura ieguvusi vismaz vidējo izglītību;

3) kura ieguvusi nepieciešamās profesionālās zināšanas par izplatāmo ieguldījumu pakalpojumu un piedāvājamiem finanšu instrumentiem, lai spētu nodrošināt šā panta pirmajā daļā noteiktos piesaistītā aģenta uzdevumus;

4) kurai ir nevainojama reputācija un uz kuru neattiecas neviens no šā panta trešajā daļā minētajiem ierobežojumiem.

(3) Par piesaistītā aģenta atbildīgo personu un darbinieku, kas ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina piesaistītā aģenta atbildīgās personas un to darbinieku apmācību, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, lai sniegtu viņiem nepieciešamās zināšanas par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek izplatīti ar piesaistītā aģenta starpniecību.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki, kuri ir tieši iesaistīti šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, atbilstu šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(51) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas vēlas izmantot piesaistīto aģentu, iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu par piesaistītā aģenta reģistrēšanu piesaistīto aģentu reģistrā, norādot šā panta sestajā daļā minēto informāciju, un pievieno apliecinājumu, ka piesaistītā aģenta atbildīgā persona un darbinieki atbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(52) Komisija 10 darbdienu laikā pēc šā panta 5.1 daļā minētā iesnieguma saņemšanas reģistrē piesaistīto aģentu piesaistīto aģentu reģistrā vai nosūta atteikumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei reģistrēt piesaistīto aģentu, ja tas neatbilst šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Komisija uztur piesaistīto aģentu reģistru, kurā ieraksta šādas ziņas:

1) piesaistītā aģenta firma vai vārds un uzvārds (fiziskajai personai), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa vai telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese;

2) piesaistītā aģenta atbildīgās personas vārds un uzvārds;

3) dalībvalsts, kurā piesaistītais aģents veic šā panta pirmajā daļā minētās ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības.

(7) Piesaistīto aģentu reģistrs ir publiski pieejams Komisijas mājaslapā internetā, tam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības ar to iepazīties.

(8) Piesaistītais aģents, veicot profesionālo darbību, klientiem pilnībā atklāj informāciju par savu statusu un ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kuru viņš pārstāv. Par piesaistītā aģenta profesionālo darbību pilnīgi un bez nosacījumiem ir atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kuras vārdā piesaistītais aģents darbojas.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga izraudzīto piesaistīto aģentu darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nekavējoties paziņo Komisijai, ja tās izraudzītais piesaistītais aģents neatbilst šā panta prasībām vai ir pārkāpis šā likuma prasības.

(10) Komisija anulē piesaistītā aģenta reģistrāciju un izslēdz piesaistīto aģentu no piesaistīto aģentu reģistra, ja:

1) piesaistītais aģents pārkāpis šā likuma prasības;

2) piesaistītais aģents pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības;

3) piesaistītais aģents, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos un citos finanšu instrumentu tirgu regulējošos normatīvajos aktos ietvertās prasības;

4) piesaistītais aģents lūdz anulēt ierakstu piesaistīto aģentu reģistrā;

5) piesaistītais aģents tiek likvidēts.

(11) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par ieraksta anulēšanu piesaistīto aģentu reģistrā tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta izpildi.

(12) Piesaistītajam aģentam — juridiskajai personai — ir pienākums pašam vai pēc Komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata piesaistītā aģenta atbildīgo personu vai darbinieku, kurš ir tieši iesaistīts šā panta pirmajā daļā minēto ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību veikšanā, ja:

1) tiek konstatēts, ka tas radījis situāciju, kas var apdraudēt piesaistītā aģenta klientu intereses;

2) tas neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to var attiecināt kādu no šā panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem;

3) tas pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošu normatīvo aktu prasības;

4) tas pārkāpis šā likuma prasības.

(13) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta divpadsmitajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, šī pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(04.10.2007.likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

104.pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisijas tiesības ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un turēt finanšu instrumentus nosaka Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums.

(2) Komisija ir tiesīga ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) kredītiestāde nav pildījusi likumos vai citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) kredītiestāde nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas normatīvo noteikumu izpildi;

3) Komisija ir piemērojusi kredītiestādei pastiprinātās uzraudzības kārtību;

4) Komisija ir saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā;

5) Komisija ir saņēmusi iesniegumu par kredītiestādes likvidāciju;

6) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(3) Ja Komisija ierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, tai ir tiesības uzdot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pārvest visus klientiem piederošos finanšu instrumentus uz citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas veic finanšu instrumentu turēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 04.10.2007. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

VIII nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšana

(Nodaļa izslēgta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

105. pants. Vispārīgās prasības licences saņemšanai

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

105.1 pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem)

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

106. pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonām

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

106.1 pants. Noteikumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļa ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu kopējo skaitu

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

107.pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

107.1 pants. Papildu prasības informācijas sagatavošanai

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

108.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

108.pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

109.pants. Licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņa

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

110. pants. Licences pārreģistrācija

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

111.pants. Licences anulēšanas kārtība

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

VIII1 nodaļa
Atļauja pārvaldītājsabiedrībai un licence (atļauja) ārvalsts grupā ietilpstošai ieguldījumu brokeru sabiedrībai

(Nodaļa izslēgta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

111.1 pants. Papildu prasības pārvaldītājsabiedrībām

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

111.2 pants. Papildus prasības ārvalsts grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībai

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

IX nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana Eiropas Savienības iekšējā tirgū

112.pants. Kārtība, kādā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā

(1) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde Latvijas Republikā ir tiesīga sniegt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai kredītiestāde saņēmusi atļauju savas izcelsmes valstī.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā atbilstoši Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasībām.

(3) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(4) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(5) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(6) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(7) Ja citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, uzsākot ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, plāno izmantot tās izcelsmes dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, kredītiestādes izcelsmes valsts uzraudzības institūcija viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo Komisijai to piesaistīto aģentu identificējošus datus, kurus kredītiestāde plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Komisija savā mājaslapā internetā publisko piesaistīto aģentu sarakstu.

(8) Ja kredītiestāde izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvo aktu prasības kredītiestādes filiālei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 21.06.2018. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir tiesīga sniegt citā dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi atļauju Komisijā.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā.

(3) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(4) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(41(Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(42(Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(5) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(51(Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(6) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(7) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(8) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(9) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(10) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(11) Kredītiestāde, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, neatverot filiāli, bet izmantojot citā dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, iesniegumā papildus šā panta trešajā daļā minētajai informācijai norāda piesaistītos aģentus identificējošus datus, aprakstu par šo aģentu plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, kā arī to, kāda ir šo aģentu iesaiste kredītiestādes korporatīvajā struktūrā.

(12) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētu piesaistīto aģentu, Komisija izskata viena mēneša laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo kredītiestādi.

(13) Komisija triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu neatļaut kredītiestādei uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, izmantojot piesaistītos aģentus, ja kredītiestādes struktūra vai finansiālā situācija neatbilst plānotajai darbībai. Par savu lēmumu Komisija rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un kredītiestādi.

(14) Kredītiestādes piesaistītais aģents drīkst uzsākt darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta divpadsmitajā daļā minēto informāciju.

(15) Ja kredītiestāde izmanto ārpus savas izcelsmes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei, un uz to attiecas normatīvo aktu prasības kredītiestādes filiālei.

(16) Kredītiestāde rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta vienpadsmitajā daļā minētajā informācijā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības izbeigšanas.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

113.1 pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētājs uzsāk darbību citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā licencēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs citā dalībvalstī uzsākt darbību, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi DT sistēmai vai OT sistēmai.

(2) Latvijas Republikā licencēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.

(3) Komisija viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta paziņojumu attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs drīkst uzsākt darbību ar dienu, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi Komisijas paziņojumu.

(4) Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas ir DT sistēmas vai OT sistēmas biedri vai dalībnieki šajā dalībvalstī.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.2 pants. Kārtība, kādā citā dalībvalstī reģistrēts daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētājs un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētājs uzsāk darbību Latvijas Republikā

(1) Citā dalībvalstī reģistrēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi DT sistēmai vai OT sistēmai.

(2) Citā dalībvalstī reģistrēts DT sistēmas organizētājs vai OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību Latvijas Republikā, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no DT sistēmas organizētāja vai OT sistēmas organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt DT sistēmas organizētāja vai OT sistēmas organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par DT sistēmas vai OT sistēmas biedriem vai dalībniekiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.3 pants. Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības iekšējā tirgū

(1) Detalizētāku informāciju, kas paziņojama šajā nodaļā minētajiem subjektiem, nosaka Komisijas 2016. gada 29. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/1018, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē informāciju, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem un kredītiestādēm ir jāpaziņo.

(2) Šajā nodaļā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 14. decembra īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/2382, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām informācijas nodošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

IX 1 nodaļa
Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības

(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

113.4 pants. Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

113.5 pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana pēc klienta iniciatīvas

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

113.6 pants. Atļaujas anulēšanas kārtība

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

X nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

114.pants. Komisijas tiesības

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

115.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

116.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata posteņu novērtēšanas principi

(Izslēgts ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

117.pants. Vadības ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

118.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata pārbaude

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

119.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

XI nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības

(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

119.1 pants. Vispārīgie jautājumi

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls

(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

121.1 pants. Kapitāla rezervju prasības, sadales ierobežojumi un kapitāla saglabāšanas plāns

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

122.1 pants. Risku pārvaldība un rīcības plāni

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

122.2 pants. Atveseļošanas plāna un noregulējuma plāna izstrāde

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

122.3 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības etalona portfeļu pašu kapitāla prasības aprēķins

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

123.pants. Subordinētais kapitāls

(Izslēgts ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.1 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

123.2 pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

123.3 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības risku segšanai pietiekamā kapitāla uzturēšanas līmenis

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

123.4 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību plānu, politiku, procedūru un mehānismu piemērošanas līmenis

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

123.5 pants. Regulā Nr. 575/2013 paredzēto izvēles iespēju piemērošana, pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtība, makroprudenciālo vai sistēmisko risku izvērtējums un rīcība

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

XII nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana

124.pants. Vispārīgās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šā likuma un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasības.

(11) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(12) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(13) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(14) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(15) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(16) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(17) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības:

1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, auditu, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

4) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu un citu sniegto pakalpojumu un veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu piecus gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos un Regulā 2017/565 izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu. Komisija ir tiesīga pagarināt šajā punktā noteikto termiņu līdz septiņiem gadiem;

7) nodrošina attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasību ievērošanu arī attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, vismaz attiecībā uz darījumiem, kas veikti savā vārdā, un pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi. Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādas, kuru mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kuri ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šo sarunu un saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti. Lai nodrošinātu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasības izpildi attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, kredītiestāde:

a) veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgās telefonsarunas un elektronisko saziņu, kas veikta, nosūtīta vai saņemta, izmantojot ierīces, kuras kredītiestāde nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuru lietošanu darbiniekam vai līgumslēdzējam akceptējusi vai atļāvusi kredītiestāde,

b) klientiem dara zināmu, ka telefonsarunas vai saziņa starp kredītiestādi un klientiem, kā rezultātā tiek noslēgti darījumi vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstīta. Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz — pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas klientiem,

c) neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski attiecībā uz klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu vai saziņas ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi,

d) var izvietot klientu rīkojumus, izmantojot citus saziņas kanālus un vienlaikus nodrošinot, ka šāda saziņa notiek saglabājamā formā. Ar klientu klātienē notikušo attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstveida protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa tālruni,

e) veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic, nosūta vai saņem attiecīgo telefonsarunu zvanus un elektroniskos vēstījumus privātajās ierīcēs, tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībai liedzot iespēju tos ierakstīt vai kopēt;

8) nodrošina ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu, izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras;

9) veic visus nepieciešamos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu šā likuma 127.pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm;

10) izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanu un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti.

(21) Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai nosaka Regula Nr.  2017/565.

(3) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(4) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 24.04.2014., 21.06.2018. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

124.1 pants. Klienta statuss

(1) Personai, kurai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, var būt profesionāla klienta, privāta klienta vai tiesīgā darījumu partnera statuss.

(2) Profesionāli klienti attiecībā uz visiem ieguldījumu pakalpojumiem un instrumentiem ir:

1) Latvijas Republikā vai citā valstī darbībai finanšu tirgū licencētas vai regulētas personas:

a) kredītiestādes,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības,

c) citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes,

d) ieguldījumu fondi un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

d1) alternatīvo ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki;

e) apdrošinātāji,

f) pensiju fondi un pensiju fondu pārvaldnieki,

g) preču dīleri,

h) sabiedrības, kas iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai atvasināta instrumenta bāzes aktīva tirgos veic darījumus savā vārdā, kuru vienīgais mērķis ir ierobežot finanšu risku atvasināto finanšu instrumentu tirgū, vai kas veic darījumus uz citu šo tirgus dalībnieku rēķina vai veido tiem cenas, un ko garantē norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū, ja atbildību par šādu sabiedrību noslēgto līgumu izpildes nodrošināšanu uzņemas norēķinu sistēmas dalībnieki šajā tirgū,

i) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;

2) komercsabiedrības un citas juridiskās personas, kas atbilst divām no minētajām trim prasībām:

a) pašu kapitāls — ne mazāks kā 2 miljonu euro,

b) neto apgrozījums — ne mazāks kā 40 miljonu euro,

c) bilances vērtība — ne mazāka kā 20 miljonu euro;

3) valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu, valstu centrālās bankas, Pasaules Banka, Starp­tautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un citas starptautiskās finanšu institūcijas;

4) citas komercsabiedrības, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp tādas, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu vērtspapirizēšanu vai citu darījumu finansēšanu, un kuras šādus ieguldījumus veic lielos apmēros;

5) persona, kura citā valstī atzīta par profesionālu klientu saskaņā ar procedūru, kas līdzvērtīga šajā pantā noteiktajai.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē klientu par tā statusu.

(4) Klientam ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tam citu klienta statusu. Privāts klients var iegūt profesionāla klienta statusu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Profesionāls klients var iegūt privāta klienta statusu šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientu par šīm tiesībām saskaņā ar šā likuma 126.1 pantā noteikto kārtību.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ir tiesīga atzīt par profesionālu klientu ikvienu personu, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet ir izteikusi attiecīgu lūgumu, kuras zināšanas un pieredzi ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir izvērtējusi un kura atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) persona ir veikusi būtiska apmēra darījumus attiecīgajā tirgū — vismaz 10 darījumus ceturksnī iepriekšējo četru ceturkšņu laikā;

2) personas finanšu instrumentu portfeļa vērtība, kas aptver finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, pārsniedz 500 000 euro;

3) personai ir vismaz vienu gadu ilga pieredze finanšu sektorā amatā, kurā nepieciešamas zināšanas attiecībā uz darījumiem un pakalpojumiem, ko persona plāno veikt vai saņemt kā profesionāls klients.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pirms atzīt šā panta piektajā daļā minēto personu par profesionālu klientu, izvērtē tās kompetenci, pieredzi un zināšanas, lai gūtu apliecinājumu, ka, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, klients patstāvīgi spēj pieņemt ieguldījumu lēmumu un apzinās attiecīgos riskus.

(7) Profesionāla klienta statusu šā panta piektajā daļā minētajai personai var piešķirt kopumā vai attiecībā uz ieguldījumu pakalpojuma atsevišķu veidu, darījuma veidu vai konkrētu darījumu vai produktu. Persona, kura vēlas, lai to atzīst par profesionālu klientu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru tā vēlas saņemt profesionāla klienta statusu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pirms profesionāla klienta statusa piešķiršanas personai to rakstveidā brīdina par ieguldītāja aizsardzības tiesībām, ko tā var zaudēt profesionāla klienta statusā, un persona paraksta apliecinājumu, ka tā šādu brīdinājumu ir saņēmusi un apzinās šādu tiesību zaudējuma sekas. Par profesionāla statusa piešķiršanu tiek noslēgta rakstveida vienošanās.

(8) Persona, kura atzīta par profesionālu klientu šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā minētajā kārtībā, sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredīt­iestādei informāciju par tās darbībā notikušajām izmaiņām, kas var ietekmēt šīs personas atbilstību profesionāla klienta statusam izvirzītajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņem informāciju, ka klients vairs neatbilst profesionālam klientam izvirzītajām prasībām, pieņem lēmumu par šāda statusa atsaukšanu un rakstveidā informē par to attiecīgo personu.

(9) Profesionālam klientam privāta klienta statusu var piešķirt kopumā uz visiem sniedzamajiem pakalpojumiem vai uz atsevišķiem ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidiem. Profesionāls klients, kas vēlas, lai viņam piešķir privāta klienta statusu, iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei iesniegumu, tajā norādot ieguldījumu pakalpojuma, darījuma vai produkta veidu, attiecībā uz kuru viņš vēlas saņemt privāta klienta statusu.

(10) Lai profesionālam klientam piešķirtu privāta klienta statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde un persona, kas tiek uzskatīta par profesionālu klientu, noslēdz rakstveida vienošanos. Šāda vienošanās paredz ieguldījumu pakalpojumu, darījumu vai produktu veidus, kuriem tiek piemērots privāta klienta statuss.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, izstrādā un apstiprina iekšējo politiku un procedūru, kas nodrošina šā panta prasību ievērošanu attiecībā uz klientu statusu.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 09.07.2013., 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

124.2 pants. Tiesīgie darījumu partneri

(1) Par tiesīgo darījumu partneri var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, pensiju fonds un tā pārvaldes sabiedrības, citas finanšu iestādes, kas licencētas un darbību veic saskaņā ar finanšu pakalpojumus regulējošiem dalībvalsts vai ārvalsts normatīvajiem aktiem, valstu valdības un citas valsts iestādes, kuras pārvalda valsts parādu, centrālā banka un pārnacionālas organizācijas.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tiesīgā darījumu partnera statusu var piemērot arī šā likuma 124.1 panta otrās daļas 1.punkta "g", "h", "i" apakšpunktā, 2. un 3.punktā minētajām personām.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgo darījumu partneri, nepiemērojot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128. pantā (izņemot 128. panta septīto daļu), 128.1 panta pirmajā daļā, 128.2 un 128.3 pantā noteiktās prasības.

(21) Attiecībās ar tiesīgiem darījumu partneriem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā tiesīgā darījumu partnera un tā komercdarbības būtību.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas informē šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības par tām piemēroto tiesīgā darījumu partnera statusu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības šā likuma 124.1 pantā noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piešķir tām profesionāla vai privāta klienta statusu. Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tieši nenorāda, kādu statusu - profesionāla vai privāta klienta statusu - tai piešķirt, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piešķir tai profesionāla klienta statusu.

(5) Lai 124.1 panta otrās daļas 1.punkta "g", "h", "i" apakšpunktā, 2. un 3.punktā minētajām personām piemērotu tiesīgā darījumu partnera statusu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir jāsaņem šīs personas piekrišana. Piekrišanu var saņemt attiecībā uz sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem kopumā, individuāliem ieguldījumu pakalpojumiem vai individuāliem darījumiem.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes potenciālais klients ir šā panta 1.daļā minētajām komercsabiedrībām līdzvērtīga komercsabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var piemērot tai tiesīgā darījuma partnera statusu, ievērojot šā panta noteikumus.

(7) Papildu prasības šā panta noteikumu piemērošanai nosaka Regula Nr.  2017/565.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 21.06.2018. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

125.pants. Tiesības uz finanšu instrumentiem

(1) Finanšu instrumenti pieder ieguvējam ar brīdi, kad šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti to ieguvēja finanšu instrumentu kontā.

(2) Pierādījums tam, ka centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēti finanšu instrumenti pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam, ir iegrāmatojums dalībnieka kontā.

(21) Pierādījums tam, ka centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēti finanšu instrumenti pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam, kura uzdevumā centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir atvērts individuālais konts, identificējot dalībnieka klientu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, ir iegrāmatojums šajā individuālajā kontā.

(22) Pierādījums tam, ka centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēti finanšu instrumenti pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam, kura uzdevumā centrālajā vērtspapīru depozitārijā ir atvērts individuālais konts, neidentificējot dalībnieka klientu centrālajā vērtspapīru depozitārijā, ir iegrāmatojums klienta kontā, kas atvērts pie dalībnieka.

(23) Gadījumā, kas nav minēts šā panta otrajā, 2.1, 2.2 un trešajā daļā, pierādījums tam, ka finanšu instrumenti pieder personai, ir iegrāmatojums ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtajā šīs personas finanšu instrumentu kontā.

(24) Ķīlas tiesību pierādījums attiecībā uz finanšu instrumentiem ir attiecīgs iegrāmatojums finanšu instrumentu kontā — ieraksts, kurā apliecina finanšu instrumentu piederību.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai centrālais vērtspapīru depozitārijs dalībniekam vai dalībnieka klientam var atvērt tādu finanšu instrumentu kontu, kurā uzskaita šā klienta, dalībnieka vai dalībnieka klienta turējumā esošos finanšu instrumentus (nominālais konts).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai ar finanšu instrumentiem veiktie darījumi tiktu nekavējoties reģistrēti un šo darījumu rezultātā iegūtie finanšu instrumenti nekavējoties iegrāmatoti klientu finanšu instrumentu kontos.

(41) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(42) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(43) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(5) Finanšu instrumentus, kas pieder centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka kreditoru, ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru vai kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālā vērtspapīru depozitārija dalībniekam, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pasludināts maksātnespējas process.

(51) Finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti finanšu instrumentu kontā, kurš ir atvērts centrālā vērtspapīru depozitārija uzturētā finanšu instrumentu norēķinu sistēmā un kurā tiek uzskaitīti dalībnieka vai dalībnieka vienam vai vairākiem klientiem piederoši vai turējumā esoši finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot centrālā vērtspapīru depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad centrālajam vērtspapīru depozitārijam pasludināts maksātnespējas process.

(6) Finanšu instrumentus, par kuriem ieguldītājs iesniedzis ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei atsavināšanas uzdevumu, pamatojoties uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzsākusi darījuma izpildi, nedrīkst izmantot atsavinātāja kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(7) Juridiskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam piederoši finanšu instrumenti, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti dalībnieka kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Fiziskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam piederoši finanšu instrumenti, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai uzlikt tiem arestu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Piedziņu uz juridiskajām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija dalībnieka klientam piederoši vērtspapīri, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti dalībnieka kontā, drīkst vērst, tikai pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma — nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma — arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(10) Piedziņu uz fiziskajām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā vai individuālajā kontā, kurā tiek uzskaitīti centrālā vērtspapīru depozitārija klientam piederoši vērtspapīri, drīkst vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

125.1 pants. Klienta finanšu instrumentu izmantošana

(1) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā vai uz cita klienta rēķina, tostarp vērtspapīru finansēšanas darījumos. Šo prasību nepiemēro, ja klients ir devis iepriekšēju piekrišanu savu finanšu instrumentu izmantošanai ar klienta noteiktiem īpašiem nosacījumiem un šī piekrišana apliecināta ar klienta parakstu vai parakstam pielīdzināmu apstiprinājumu un klienta finanšu instrumentu izmantošana ir ierobežota ar nosacījumiem, kuriem klients piekritis.

(2) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem un kas tiek uzskaitīti nominālajā kontā, kurš atvērts pie trešās personas un kurā vienkopus tiek turēti vairāku klientu finanšu instrumenti, nedrīkst izmantot vērtspapīru finansēšanas darījumos vai citos darījumos, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā, izņemot gadījumu, kad papildus šā panta pirmās daļas prasībām tiek ievērots viens no šādiem noteikumiem:

1) visi klienti, kuriem piederošie finanšu instrumenti tiek turēti nominālajā kontā, ir devuši iepriekšēju piekrišanu šāda veida darījumiem;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcībā ir sistēma vai kontroles mehānisms, kas nodrošina, ka tiek izmantoti tikai iepriekšēju piekrišanu devušam klientam piederošie finanšu instrumenti.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā veic finanšu instrumentu uzskaiti, kas nodrošina informāciju par klientiem, kuru finanšu instrumenti ir izmantoti, lai nodrošinātu zaudējumu, ja tādi radušies, atbilstošu sadali.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu klientu finanšu instrumentu neatļautu izmantošanu savās vai jebkuras citas personas interesēs, tostarp:

1) noslēdzot vienošanos ar klientu par pasākumiem, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei veicami gadījumā, kad norēķinu dienā klienta kontā nav pietiekami liela nodrošinājuma;

2) īpaši uzraugot tās prognozēto spēju piegādāt vērtspapīrus norēķinu dienā un ieviešot korektīvus pasākumus, ja tas nav iespējams;

3) īpaši uzraugot un nekavējoties pieprasot nodrošināt vērtspapīrus, kas nav piegādāti norēķinu dienā vai pēc tās.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka īpašu kārtību attiecībā uz visiem klientiem, lai nodrošinātu, ka persona, kas aizņemas klienta finanšu instrumentus, sniedz atbilstošu nodrošinājumu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzrauga šāda nodrošinājuma pastāvīgu atbilstību un veic nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu tā atlikumu atbilstošu klienta finanšu instrumentu vērtībai.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ar privātajiem klientiem nedrīkst slēgt līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību nodošanu, lai garantētu šo klientu pašreizējās vai turpmākās, faktiskās vai iespējamās saistības.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

125.2 pants. Neatbilstoša līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā — un var pierādīt, ka tā ir pienācīgi ņēmusi vērā, — līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanas saikni starp klienta saistībām pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klienta aktīviem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde piemēro noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu.

(2) Izvērtējot un dokumentējot līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanas atbilstību, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā visus šādus apstākļus:

1) vai pastāv tikai ļoti vāja saikne starp klienta saistībām pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu izmantošanu, tostarp to, vai klienta iespējamā saistība pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi ir maza vai vērā neņemama;

2) vai klienta naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu apjoms, kuriem piemēro noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, ievērojami pārsniedz klienta saistības vai ir pat neierobežots, ja klientam vispār ir kādas saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi;

3) vai visu klientu finanšu instrumentiem vai naudas līdzekļiem ir piemērojami noteikumi, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, neatkarīgi no tā, kādas katram klientam ir saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi.

(3) Piemērojot noteikumus, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde profesionālajiem klientiem un tiesīgajiem darījumu partneriem īpaši norāda saistītos riskus un ietekmi, kādu uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem atstāj jebkādi noteikumi, kas izriet no līguma par nodrošinājuma ar īpašumtiesību nodošanu.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

125.3 pants. Pārvaldības kārtība attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde norīko vienu darbinieku, kuram ir pietiekamas prasmes un pilnvaras un kurš konkrēti atbild par jautājumiem saistībā ar to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro savus pienākumus klienta finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzības un šķirtas turēšanas jomā.

(2) Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību šā likuma 125.1, 125.2, 129., 129.1, 129.2 un 131.panta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var izlemt, vai norīkotais darbinieks veic vienīgi šo uzdevumu vai var efektīvi pildīt savus pienākumus, vienlaikus pildot citus pienākumus.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

126. pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu

(1) Pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, kurā norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz pakalpojumu klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var noteikt, norādot atsauci uz citiem dokumentiem.

(2) Prasības līguma saturam nosaka Regula Nr.  2017/565.

(3) Līgumu drīkst slēgt rakstveidā (papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju).

(4) Pirms tiek noslēgts līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

126.1 pants. Ar ieguldījumu pakalpojumiem saistītās informācijas apmaiņas veidi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam paredzēto informāciju sniedz, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina klientam izvēles tiesības attiecībā uz informācijas apmaiņas veidu. Informācijas apmaiņas veidu, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz informāciju klientam, paredz līgumā par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Klientam paredzēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz elektroniski, ja:

1) informācijas sniegšana elektroniskā veidā ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu;

2) klientam, kuram sniegs informāciju, ir piedāvāta iespēja izvēlēties, vai viņš saņems informāciju papīra formā vai elektroniski, un klients ir īpaši norādījis, ka vēlas saņemt informāciju šādā veidā.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga sniegt klientam paredzēto informāciju, kas nav adresēta personīgi viņam, ar interneta starpniecību, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) klients ir apstiprinājis, ka viņam ir pieejams internets;

2) klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt informācijas sniegšanai šādā veidā;

3) klientam elektroniski ir paziņota interneta mājaslapas adrese un vieta mājaslapā, kurā ir pieejama informācija;

4) informācija tiek savlaicīgi atjaunota;

5) informācija šajā interneta mājaslapā ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

126.2 pants. Ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma piemērotība un atbilstība klienta interesēm

(1) Lai noteiktu ieguldījumu pakalpojuma atbilstību klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām ieguldījumu jomā attiecībā uz konkrēto piedāvāto vai pieprasīto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav ieguldījumu konsultācijas vai portfeļa pārvaldība. Ja ir paredzēts piedāvāt klientam pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.5 daļu, novērtējums aptver vispārēju kopējās paketes atbilstību klientam.

(11) Lai noteiktu, vai ieguldījumu pakalpojums, kas ir ieguldījumu konsultācijas vai portfeļu pārvaldība, ir piemērots klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde no klienta vai iespējamā klienta pieprasa ziņas par viņa pieredzi un zināšanām ieguldījumu jomā attiecībā uz konkrēto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu, personas finansiālo stāvokli, tostarp tās spēju ciest zaudējumus, ieguldījumu mērķiem, ietverot personas noturību pret risku. Ja ieguldījumu konsultācija ietver pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.5 daļu, novērtējums aptver vispārēju kopējās paketes piemērotību klientam.

(2) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta 1.1 daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai, pienācīgi ievērojot piedāvātā pakalpojuma veidu un apjomu, noteiktu, ka konkrētais ieteiktais darījums, sniedzot ieguldījumu konsultācijas, vai izpildītais darījums, veicot portfeļu pārvaldību:

1) ir piemērots attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim;

2) ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem;

3) ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku.

(3) Informāciju, ko iegūst saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izmanto, lai noteiktu, vai klientam ir nepieciešamās zināšanas, lai izprastu ar piedāvātā pakalpojuma vai produkta veidu saistītos riskus.

(4) Informācija par klienta vai iespējamā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver ziņas par:

1) pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidiem, kurus klients pārzina;

2) klienta darījumiem ar finanšu instrumentiem — to raksturu, apjomu, biežumu un laikposmu, kurā tie ir veikti;

3) klienta vai iespējamā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju.

(5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā tādus faktorus kā klienta statuss (privāts klients, profesionāls klients), veicamā pakalpojuma veids un apjoms, produkta vai paredzētā darījuma veids, pakalpojuma sarežģītība un ar to saistītie riski.

(6) Informācija par klienta vai iespējamā klienta ieguldījumu mērķiem, ja nepieciešams, ietver informāciju par termiņu, kādā klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkiem.

(7) Informācija par klienta vai iespējamā klienta finansiālo stāvokli, ja nepieciešams, ietver informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamajiem īpašumiem un par viņa regulārajām finanšu saistībām.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga aicināt klientu nesniegt šajā pantā minētās ziņas.

(9) Ja, sniedzot ieguldījumu konsultācijas vai veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav ieguvusi šā panta 1.1 daļā minēto informāciju, tā nav tiesīga ieteikt klientam vai iespējamam klientam finanšu instrumentus vai veikt viņa portfeļa pārvaldību.

(91) Sniedzot ieguldījumu konsultācijas vai veicot portfeļa pārvaldību, kas saistīta ar finanšu instrumentu maiņu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iegūst nepieciešamo informāciju par klienta ieguldījumu un analizē finanšu instrumentu maiņas izmaksas un ieguvumus. Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu par to, vai šādas finanšu instrumentu maiņas radītie ieguvumi ir lielāki par izmaksām, kas ar to saistītas. Finanšu instrumentu maiņa ir finanšu instrumenta pārdošana un cita finanšu instrumenta pirkšana vai tiesību izmantošana veikt izmaiņas attiecībā uz esošo finanšu instrumentu, sniedzot ieguldījumu konsultācijas vai veicot portfeļa pārvaldību.

(10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums neatbilst klientam, tā brīdina klientu. Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta pirmajā daļā minētās ziņas vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir informācija, ka šīs ziņas ir nepilnīgas vai nesatur pēdējās izmaiņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde brīdina klientu vai iespējamo klientu par to, ka nav iespējams izvērtēt paredzētā pakalpojuma vai produkta atbilstību klientam. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir klientu brīdinājusi, bet klients nav sniedzis papildu ziņas, tā nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju, nepilnīgas informācijas sniegšana vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētos brīdinājumus var izteikt standartizētā formā.

(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz klientam tikai šā likuma 3. panta ceturtās daļas 1. vai 2. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus ar vai bez šā likuma 3. panta piektās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajiem ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tā nepieprasa klientam šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) pakalpojums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

a) akcijām, kuras ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū vai līdzvērtīgā ārvalsts tirgū, vai DT sistēmā, izņemot akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments,

b) obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem, kuri ir iekļauti dalībvalsts regulētajā tirgū vai līdzvērtīgā ārvalsts tirgū, vai DT sistēmā, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina ar attiecīgo finanšu instrumentu saistītā riska izpratni,

c) naudas tirgus instrumentiem, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina ar attiecīgo finanšu instrumentu saistītā riska izpratni,

d) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām, izņemot strukturētas ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības saskaņā ar Komisijas 2010. gada 1. jūlija regulas (ES) Nr. 583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē 36. panta 1. punktu,

e) strukturētiem noguldījumiem, izņemot tos, kuru struktūra ir tāda, kas klientam apgrūtina izprast ar strukturētiem noguldījumiem saistīto risku un ienesīgumu vai izmaksas, kuras attiecas uz pirmstermiņa atteikšanos no produkta,

f) citiem vienkāršiem finanšu instrumentiem;

2) pakalpojums tiek sniegts pēc klienta vai iespējamā klienta iniciatīvas;

3) klients vai iespējamais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot šo pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neizvērtē sniegtā ieguldījumu pakalpojuma vai piedāvātā instrumenta atbilstību klientam un ka tādēļ klients negūst atbilstošu aizsardzību;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma 127. pantā un Regulā Nr.  2017/565 noteiktās prasības interešu konflikta novēršanai.

(121) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz klientam ieguldījumu pakalpojumus kopā ar šā likuma 3.panta piektās daļas 2.punktā minēto ieguldījumu blakuspakalpojumu, nosakot ieguldījuma pakalpojuma atbilstību klientam, tā ņem vērā finanšu produkta uzbūvi, kas veidojas minētā ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas rezultātā.

(122) Piemērojot šā panta divpadsmito daļu, ārvalsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētajam tirgum, ja Eiropas Komisija saskaņā ar noteikto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par līdzvērtīgumu.

(13) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(14) Šā panta prasības nepiemēro attiecībā uz profesionāliem klientiem, jo profesionāls klients ir uzskatāms par tādu, kam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē kā profesionālu klientu, un par tādu, kas ir spējīgs finansiāli uzņemties risku par jebkuru zaudējumu, ko ieguldījums var radīt.

(15) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(16) Ja kredītlīgums par mājokļa īpašumu, uz kuru attiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumi par patērētāja kredītspējas novērtējumu, ietver priekšnoteikumu tam pašam patērētājam par ieguldījumu pakalpojumiem saistībā ar ķīlu zīmēm, kas speciāli emitētas un kam ir tādi paši nosacījumi, kādi paredzēti mājokļa īpašuma kredītlīgumos, lai nodrošinātu finansējumu kredīta izmaksai, refinansēšanai vai dzēšanai, uz minēto pakalpojumu neattiecas šajā pantā ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei noteiktie pienākumi.

(17) Pasākumus un noteikumus šajā pantā noteikto prasību izpildei nosaka Regula Nr.  2017/565.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 21.06.2018., 20.06.2019. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

126.pants. Iesaistīšanās politikas atklāšana

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumu, portfelī ietverot tādas akciju sabiedrības akcijas, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā politiku (turpmāk šajā pantā  —  iesaistīšanās politika), kurā apraksta un skaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šādas akciju sabiedrības pārvaldē.

(2) Iesaistīšanās politikā apraksta, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pārrauga akciju sabiedrības darbību vismaz šādos jautājumos:

1) stratēģija;

2) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks;

3) kapitāla struktūra;

4) sociālā ietekme;

5) ietekme uz vidi;

6) korporatīvā pārvaldība.

(3) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai apraksta, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde:

1) īsteno dialogu ar akciju sabiedrību;

2) izmanto balsstiesības un citas no akcijām izrietošas tiesības akciju sabiedrībā, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai;

3) sadarbojas ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem;

4) sazinās ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām;

5) pārvalda faktiskos un iespējamos interešu konfliktus attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai publiskots pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā papildus tiek iekļauta šāda informācija:

1) vispārīga informācija par to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde īstenojusi balsstiesības;

2) svarīgāko balsojumu skaidrojums;

3) informācija par pilnvaroto padomdevēju pakalpojumu izmantošanu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde papildus šā panta ceturtajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta prasības. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nepiemēro kādu no šā panta prasībām, tā sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma 127. panta prasības attiecībā uz ieguldījumiem akciju sabiedrības akcijās un dalību akciju sabiedrības pārvaldē.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

127.pants. Interešu konflikts

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus atbilstošos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas laikā var rasties starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, tostarp to darbiniekiem, piesaistītajiem aģentiem, personām, kuras tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, un klientu, kā arī starp tās klientiem, tostarp identificē un novērš tādus interešu konfliktus, kas varētu rasties trešo personu pamudinājuma 133.18 panta izpratnē rezultātā vai ieguldījumu brokeru sabiedrības atalgojuma politikas un citu stimulēšanas principu rezultātā.

(2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā situācijas, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar to saistītā persona vai persona, kura tieši vai netieši kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi:

1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz klienta rēķina;

2) ir ieinteresēta klientam sniegtā pakalpojuma vai klienta vārdā veiktā darījuma rezultātā, kas neatbilst klienta interesēm;

3) ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai;

4) veic to pašu profesionālo darbību, ko veic klients;

5) saņem vai saņems par klientam sniegto pakalpojumu atlīdzību no citas personas naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu.

(3) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā, apstiprina un ievieš tās lielumam, organizācijai, profesionālās darbības veidam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties grupā ietilpstošās citas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde interešu konfliktu novēršanas politikā:

1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm, atsaucoties uz konkrētiem ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vai trešā persona tās vārdā;

2) nosaka nepieciešamās procedūras un veicamos pasākumus interešu konflikta novēršanai.

(5) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina to samērīgumu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, vai grupas, kurā tā ietilpst, lielumu un profesionālo darbību, kā arī klientu interešu apdraudējuma būtiskumu.

(6) Izpildot šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atbilstoši tās struktūrai un sniegto ieguldījumu pakalpojumu veidiem paredz:

1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp saistītajām personām, kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

2) atsevišķu uzraudzību saistītajām personām, kuru galvenie pienākumi ir darbību veikšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai kuras pārstāv citas intereses, tajā skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes intereses, kas var nonākt konfliktā ar klienta interesēm;

3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst saistītās personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām;

4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas gaitu;

5) pasākumus, kas novērstu vai kontrolētu saistītās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pienācīgu pārvaldību;

6) citas papildu procedūras un pasākumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu rašanos saistīto personu darbībā.

(7) Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks klientu interesēm būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde skaidri atklāj klientam interešu konfliktu būtību vai avotus, kā arī veicamos pasākumus, lai mazinātu šos riskus, pirms uzsākusi attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu klientam, ņemot vērā šā likuma 126.1 panta prasības.

(71) Šā panta septītajā daļā minētā informācija tiek atklāta uz pastāvīga informācijas nesēja un, ņemot vērā klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

(72) Ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecībā uz interešu konfliktu pārvaldību ievēro Regulu Nr. 2017/565.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uzglabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu veidiem, kurus sniegusi sabiedrība vai kuri sniegti tās vārdā un kuri izraisījuši vai var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un ievieš sistēmu, lai nodrošinātu Regulā Nr.  2017/565 noteikto prasību izpildi attiecībā uz personīgo darījumu veikšanas ierobežojumiem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izplata ieguldījumu pētījumus, interešu konfliktu novēršanai papildus šajā pantā noteiktajām prasībām veic Regulā Nr.  2017/565 noteiktos pasākumus.

(11) Lai nodrošinātu interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde:

1) ja klientiem pārdošanai izstrādā finanšu instrumentus,  pirms pārdošanas vai izplatīšanas klientiem uztur, īsteno un pārskata katra finanšu instrumenta apstiprināšanas un izstrādāto finanšu instrumentu būtiskas pielāgošanas procesu;

2) produktu apstiprināšanas procesā precizē katra finanšu instrumenta attiecīgās klientu kategorijas konkrēto gala klientu mērķtirgu un nodrošina, lai visi konkrētajā mērķtirgū pastāvošie attiecīgie riski tiktu novērtēti un paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilstu konkrētajam mērķtirgum;

3) regulāri pārskata arī savus piedāvātos vai pārdotos finanšu instrumentus, ņemot vērā visus gadījumus, kuri varētu būtiski ietekmēt konkrētā mērķtirgus iespējamo risku, lai novērtētu vismaz to, vai attiecīgais finanšu instruments joprojām atbilst konkrētā mērķtirgus vajadzībām un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša;

4) ja izstrādā finanšu instrumentus, dara pieejamu izplatītājiem visu informāciju par attiecīgo finanšu instrumentu un produktu apstiprināšanas procesu, tostarp šā finanšu instrumenta konkrēto mērķtirgu;

5) ja piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus neizstrādā, veic pasākumus, kurus īstenojot iegūst šīs daļas 4. punktā minēto informāciju un gūst priekšstatu par katra finanšu instrumenta raksturlielumiem un identificēto mērķtirgu.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

127.1 pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

127.2 pants. Interešu konfliktu novēršanas pasākumi personām, kas izstrādā ieguldījumu pētījumu

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, lai finanšu instrumentiem, kurus tā izstrādājusi pārdošanas nolūkā, ir noteikts konkrēts mērķtirgus un šie finanšu instrumenti atbilst attiecīgā mērķtirgus gala klientu vajadzībām, kā arī finanšu instrumentu izplatīšanas stratēģija atbilst konkrētajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu finanšu instrumentu izplatīšanu konkrētajā mērķtirgū.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tā saprot finanšu instrumentus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piedāvā vai iesaka, novērtē finanšu instrumentu saderību ar to klientu vajadzībām, kuriem tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ņemot vērā arī šā likuma 127. panta vienpadsmitajā daļā noteikto, un nodrošina, ka finanšu instrumenti tiek piedāvāti vai ieteikti tikai tādā gadījumā, ja tas atbilst klienta vajadzībām.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbrīvota no šā panta 1.1 un 1.2 daļā un šā likuma 127. panta vienpadsmitajā daļā noteiktā šādos gadījumos:

1) tās sniegtais ieguldījumu pakalpojums attiecas uz obligācijām, kurās nav ietverts neviens cits atvasinātais instruments kā vien emitenta iespēja priekšlaikus dzēst obligāciju pilnā apmērā, nodrošinot, ka šādā gadījumā emitents maksā ieguldītājam, kas tur obligāciju, tādu summu, kura vienāda ar tās atlikušo līdz termiņa beigām sagaidāmo kupona maksājumu neto pašreizējo vērtību un obligācijas nominālvērtību;

2) finanšu instrumenti tiek tirgoti vai izplatīti vienīgi atbilstīgiem darījumu partneriem.

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kuri būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas fiziskās personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence, ir tiesīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā sniegt klientiem ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju, kas apliecina šajā daļā noteikto prasību izpildi.

(4) Prasības šā panta trešajā daļā minētajām nepieciešamajām darbinieku zināšanām un kompetencei nosaka Komisija.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka visa klientiem vai iespējamiem klientiem adresētā informācija, ieskaitot mārketinga paziņojumus, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Mārketinga paziņojumi ir skaidri identificējami.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai iespējamam klientam laikus atklāj šādu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, rīkojumu izpildes vietām un visām izmaksām un izdevumiem:

1) attiecībā uz ieguldījumu konsultāciju sniegšanu — pirms ieguldījumu konsultāciju sniegšanas — par to:

a) vai ieguldījumu konsultācija tiek sniegta neatkarīgi,

b) vai ieguldījumu konsultācija pamatota uz plašu vai ierobežotu dažādu veidu finanšu instrumentu analīzi, īpaši par to, vai piedāvājums aptver tikai finanšu instrumentus, kurus ir emitējušas vai piedāvā personas, kas ir cieši saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, vai par cita veida juridiskām vai ekonomiska rakstura attiecībām,

c) vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde turpmāk periodiski veiks vērtējumu par klientam ieteikto finanšu instrumentu piemērotību šim klientam;

2) attiecībā uz finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām — attiecīgas norādes un brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un par to, vai finanšu instruments ir paredzēts privātiem klientiem vai profesionāliem klientiem, ņemot vērā finanšu instrumentiem noteikto mērķtirgu saskaņā ar šā likuma 128. panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām;

3) attiecībā uz visām izmaksām un izdevumiem — informāciju, kas attiecas gan uz ieguldījumu pakalpojumiem, gan ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tostarp ieguldījumu konsultāciju izmaksas, klientam ieteiktā vai piedāvātā finanšu instrumenta izmaksas un informāciju, kā klients var par to samaksāt, ietverot arī jebkādus maksājumus trešām pusēm.

(61) Šā panta sestajā daļā minēto informāciju par visām izmaksām un izdevumiem, izņemot tādus, kuri ir radušies no finanšu instrumenta pamatā esošā tirgus riska gadījuma iestāšanās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz apkopotā veidā, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Pēc klienta pieprasījuma ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde šo informāciju sniedz izvērstā veidā pa pozīcijām. Informāciju par visām izmaksām un izdevumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam sniedz regulāri — vismaz reizi gadā visā ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas laikā.

(62) Šā panta sestajā un 6.1 daļā noteikto profesionāliem klientiem piemēro tikai attiecībā uz ieguldījumu konsultācijām un portfeļa pārvaldību.

(63) Ja vienošanās par finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu ir noslēgta, izmantojot attālinātas saziņas līdzekļus, kas neļauj pirms tam sniegt informāciju par izmaksām un izdevumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība tūlīt pēc darījuma noslēgšanas var sniegt šo informāciju vai nu elektroniskā, vai papīra formā, ja to pieprasa privātais klients un ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina klientam iespēju pirms darījuma noslēgšanas informāciju par izmaksām un izdevumiem saņemt pa tālruni;

2) klients ir piekritis saņemt minēto informāciju nekavējoties pēc darījuma noslēgšanas;

3) pirms tiek noslēgta vienošanās, ieguldījumu brokeru sabiedrība ir informējusi klientu par iespēju atlikt darījuma noslēgšanu līdz brīdim, kad klients saņem informāciju.

(7) Šā panta sestajā, 6.1, divpadsmitajā un 12.1 daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj bez maksas tā, lai klienti vai iespējamie klienti var pienācīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma, ieguldījumu blakuspakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un riskus un tādējādi pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Šo informāciju sniedz elektroniskā formā, izņemot gadījumus, kad klients vai iespējamais klients ir privāts klients, kurš saņem informāciju papīra formā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība minētajiem klientiem var piedāvāt turpmāk sniegt informāciju elektroniskā formā, vismaz divus mēnešus iepriekš informējot klientu, ka:

1) pastāv izvēles iespēja saņemt informāciju elektroniskā vai papīra formā;

2) pāreja uz elektronisko formu notiks tad, ja divu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas netiks pieprasīta turpmāka informācijas sniegšana papīra formā.

(8) Prasības attiecībā uz tās informācijas saturu, ko ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas gaitā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz klientam par ieguldījumu pakalpojumu, finanšu instrumentiem, pakalpojuma izmaksām un veiktajiem darījumiem, nosaka Komisija.

(81) Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citas normatīvo aktu prasības, kas saistītas ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šā panta piektajā, sestajā, 6.1 un septītajā daļā noteiktie pienākumi.

(82) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta kā neatkarīga ieguldījumu konsultācija, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde:

1) novērtē pietiekami lielu klāstu tirgū pieejamo finanšu instrumentu, kuri ir dažādi attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piedāvātājiem, lai panāktu klienta ieguldījumu mērķu atbilstošu sasniegšanu, un tiem nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, kurus emitē vai piedāvā:

a) pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, vai persona, kurai ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi,

b) cita persona, ar kuru ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir juridiska vai ekonomiska rakstura attiecības, kas var apdraudēt sniegto konsultāciju neatkarību;

2) nedrīkst pieņemt un paturēt maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kuri spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties klienta interesēs, ir skaidri atklājami klientam, un uz tiem neattiecina šo punktu.

(9) Klienta rīkojuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus), taisnīgi un saskaņā ar klienta norādījumiem par rīkojuma izpildi. Izpildot klienta rīkojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā šā likuma 128.1 pantā noteiktās prasības.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumu, saskaņā ar šā likuma 128.2 panta prasībām veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus klientam.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 126.1 panta prasībām un Komisijas normatīvajiem noteikumiem sniedz klientam atbilstošus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem. Šie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu veidu un sarežģītību un klientam sniegtā pakalpojuma būtību, tostarp, ja nepieciešams, informāciju par izmaksām, kas saistītas ar darījumiem, kuri veikti klienta uzdevumā.

(111) Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pirms darījuma noslēgšanas, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, izsniedz klientam paziņojumu par ieguldījumu konsultācijas piemērotību klientam, norādot attiecīgu ieteikumu un to, kā minētais ieteikums atbilst privāta klienta mērķiem un citiem raksturlielumiem. Ja tiek noslēgts līgums par finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu, izmantojot neklātienes sakaru līdzekļus, kuru dēļ nav iespējams iepriekš sniegt paziņojumu par piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var nodot rakstveida paziņojumu par piemērotību, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, tūlīt pēc tam, kad klientam šis līgums kļūst saistošs, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

1) klients ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību tūlīt pēc darījuma noslēgšanas;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir devusi klientam iespēju aizkavēt darījuma noslēgšanu, lai paziņojumu par piemērotību klients saņemtu pirms tam.

(112) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pārvalda portfeli vai ir informējusi klientu, ka tā veiks regulāru piemērotības novērtējumu, periodiskajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, kā ieguldījums atbilst privāta klienta mērķiem un citiem raksturlielumiem.

(113) Šā panta vienpadsmitajā, 11.1 un 11.2 daļā noteikto nepiemēro profesionāliem klientiem, ja vien profesionāls klients nav informējis ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, ka tas vēlas minēto prasību piemērošanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde veic profesionālo klientu paziņojumu uzskaiti.

(12) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu maksā jebkādas maksas vai komisijas naudas vai sniedz jebkādu nefinansiālu labumu trešai personai, kas nav klients, vai personai, kas rīkojas klienta vārdā, vai saņem no trešās personas, kas nav klients, vai personas, kas rīkojas klienta vārdā, šādas maksas vai komisijas naudas, vai nefinansiālu labumu, uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neievēro šā panta pirmās daļas un šā likuma 127. panta prasības, izņemot gadījumus, kad šie maksājumi vai labums:

1) paredzēts, lai uzlabotu klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti;

2) nepasliktina to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ievēro tās pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klienta interesēs.

(121) Šā panta divpadsmitajā daļā minētās maksas vai labuma esība, veids un apjoms vai — gadījumā, ja par apjomu nav iespējams pārliecināties, — šā apjoma aprēķināšanas metode, ir nepārprotami jādara zināmi klientam tā, lai šī informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi. Ja nepieciešams, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu arī par mehānismiem, kurus izmantojot klientam pārskaita maksu vai komisijas naudu vai nodod finansiālu vai nefinansiālu labumu, kas saņemts saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(122) Šā panta divpadsmitajā daļā noteiktais neattiecas uz maksājumiem vai labumiem, kuri nepieciešami attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai, tostarp finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, darījumu norēķinu un konvertācijas maksas, normatīvajos aktos noteiktās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuri pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

(123) Veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kuri spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumu rīkoties klienta interesēs, ir skaidri atklājami klientam, un uz tiem neattiecina šo daļu.

(124) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, neatalgo vai nevērtē savu darbinieku sasniegtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā ar tās pienākumu rīkoties klientu interesēs. Jo īpaši tās nedrīkst noteikt sistēmu attiecībā uz atalgojumu, pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt to darbiniekus ieteikt privātam klientam konkrētu finanšu instrumentu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var piedāvāt atšķirīgu finanšu instrumentu, kurš klienta interesēm atbilst labāk.

(125) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ieguldījumu pakalpojumu klientam piedāvā kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde informē klientu par to, vai ir iespējams iegādāties dažādas komponentes atsevišķi, un sniedz klientam informāciju par katras komponentes izmaksām un maksām. Ja no privātam klientam piedāvāta šāda līguma vai paketes izrietošie riski var atšķirties no riskiem, kas saistīti ar atsevišķām komponentēm, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz līguma vai paketes dažādo komponenšu un to savstarpējās ietekmes radīto riska izmaiņu aprakstu.

(126) Detalizētākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus saviem klientiem, ievēro šajā pantā noteiktās prasības, nosaka Regula Nr. 2017/565.

(13) Klientam ir tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei iesniegt ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītu sūdzību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido, īsteno un ievēro efektīvas procedūras, saskaņā ar kurām tiek reģistrētas un izskatītas privāto klientu un iespējamo privāto klientu sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šīm sūdzībām.

(14) Klienti, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(15) Komisija sniedz klientiem atzinumus par sūdzībām par šā likuma un citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(16) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018., 12.12.2019. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

128.1 pants. Klienta rīkojumu izpildes noteikumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas saņēmusi licenci rīkojumu izpildei klientu vārdā, veic nepieciešamos pasākumus un ievieš procedūras, kas paredz godīgu un ātru klientu rīkojumu izpildi attiecībā pret citiem klientu rīkojumiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tirdzniecības interesēm. Minētie pasākumi un procedūras paredz, ka salīdzināmus klientu rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda atbilstoši to saņemšanas secībai.

(11) Procedūru un pasākumu nosacījumus un būtību, kad rezultāts ir godīga un ātra klientu rīkojumu izpilde, un situācijas vai darījumu veidus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes var pamatoti atturēties no tūlītējas rīkojuma izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, nosaka Regula Nr.  2017/565.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kā arī ar tām saistītās personas, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem klienta uzdevumiem.

(3) Ja klients ir iesniedzis ierobežojošo rīkojumu par akcijām, kas iekļautas regulētajā tirgū vai tiek tirgotas tirdzniecības vietās, un šis rīkojums pastāvošajos tirgus apstākļos nav izpildīts nekavējoties, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai nodrošinātu iespējami drīzu minētā rīkojuma izpildi, publiski atklājot informāciju par šo rīkojumu citiem tirgus dalībniekiem viegli pieejamā veidā. Uzskatāms, ka šī prasība ir ievērota, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniegusi ierobežojošo rīkojumu tirdzniecības vietā.

(4) Komisijai ir tiesības atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi no šā panta trešajā daļā minētā pienākuma publiski atklāt ierobežojošo rīkojumu, kas ir liela apjoma rīkojums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts Regulas Nr.  600/2014 4. pantā.

(41) Metodes, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu atklāt tirgum klientu ierobežojošu rīkojumu, kas nav tūlīt izpildāms, nosaka Regula Nr.  2017/565.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības apvienot klienta rīkojumu ar darījumu savā vārdā vai cita klienta rīkojumu tikai tad, ja iestādē ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta rīkojumu izpildes politikā, un tā paredz:

1) rīkojumus ir tiesības apvienot tikai tad, ja pastāv neliela varbūtība, ka rīkojumu vai darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms rīkojumu vai darījumu apvienošanas ir pienākums informēt katru klientu, kura rīkojums ir apvienots ar cita klienta rīkojumu, ka šāda apvienošana var radīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto rīkojumu;

3) apvienotu rīkojumu un darījumu godīgu sadalījumu un īpaši paredz skaidrojumu, kā rīkojumu apjoms un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu katrā atsevišķā gadījumā;

4) kārtību, kā tiek sadalīti apvienotie klientu rīkojumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji;

5) kārtību, kas nodrošina šā panta sestās un septītās daļas prasību izpildi attiecībā uz apvienotu klienta rīkojumu un darījumu savā vārdā sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir apvienojusi darījumus savā vārdā ar vienu vai vairākiem klientu rīkojumiem, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm.

(7) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde apvieno klienta rīkojumu ar darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt rīkojumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību saņem klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, var paļauties uz klienta informāciju, ko sniegusi šī cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kā arī paļauties uz visiem ieteikumiem, ko klientam attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas klienta vārdā nodod citai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par:

1) pārsūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti;

2) klientam sniegto konsultāciju un ieteikumu piemērotību.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību saņem klienta norādījumus vai rīkojumus par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ir atbildīga par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darījumu noslēgšanu, pamatojoties uz informāciju vai ieteikumiem, ko klientam sniegusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

128.2 pants. Labāko rezultātu nodrošināšana klientam

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izpildot klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, veicot portfeļa pārvaldību saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņemot un nododot izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, nodrošina pēc iespējas labākus rezultātus klientam, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apjomu, specifiku vai jebkādus citus apsvērumus attiecībā uz rīkojuma izpildi.

(2) Lai nodrošinātu labāko rezultātu klientiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 128.3 panta prasībām izstrādā un apstiprina rīkojumu izpildes politiku.

(3) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts veikt darījumus ar klientam piederošiem vai klienta turējumā esošiem finanšu instrumentiem, ja tā, noslēdzot līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, nav saņēmusi klienta piekrišanu tās rīkojumu izpildes politikai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde var veikt darījumus ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai OT sistēmas, saņemot klienta iepriekšēju piekrišanu par katru atsevišķu darījumu vai paredzot šo iespēju līgumā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pēc klienta pieprasījuma pierādīt rīkojuma izpildes atbilstību rīkojumu izpildes politikai un pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā ievēro šā panta un 128.3 panta prasības.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda rīkojumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas aptver finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar rīkojuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksu, norēķinu maksu, kā arī maksu citām rīkojuma izpildē iesaistītajām personām.

(7) Lai nodrošinātu klientam labākos rezultātus, ja klienta rīkojums par darījumu ar finanšu instrumentiem var tikt izpildīts vairākās rīkojumu izpildes politikā paredzētajās tirdzniecības vietās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē klientam sasniedzamos rezultātus katrā tirdzniecības vietā un šos rezultātus salīdzina. Izvērtējumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde papildus ņem vērā tās noteikto komisijas maksu un izmaksas par rīkojuma izpildi katrā tirdzniecības vietā. Nosakot komisijas maksu par rīkojuma izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nepamatoti diskriminēt dažādas tirdzniecības vietas.

(71) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nedrīkst saņemt atlīdzību, atlaidi vai nefinansiālu labumu par klienta rīkojumu novirzīšanu uz kādu noteiktu tirdzniecības vietu vai izpildes vietu. Pretējā gadījumā šādu rīcību uzskata par to interešu konfliktus vai pamudinājumus 133.18 panta izpratnē reglamentējošu prasību pārkāpumu, kuras noteiktas šā likuma 127. un 128. pantā.

(72) Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem piemēro Regulas Nr.  600/2014 23. un 28. pantā noteikto tirdzniecības pienākumu, katra tirdzniecības vieta un sistemātiskais internalizētājs un — attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem — visas izpildes vietas vismaz reizi gadā bez maksas publisko pieejamos datus par darījumu izpildes kvalitāti šajās vietās. Minētajos regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumenta cenu, izmaksām, izpildes ātrumu un iespējamību.

(73) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc darījuma izpildes klienta vārdā informē klientu par rīkojuma izpildes vietu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbrīvota no pienākuma nodrošināt pēc iespējas labākus rezultātus klientam saskaņā ar rīkojumu izpildes politiku, ja klients ir devis īpašus norādījumus par to, kā izpildāmi darījumi ar finanšu instrumentiem, par rīkojumu izvietošanu, veicot klienta portfeļa pārvaldību, par personu, kurai nododams izpildei klienta rīkojums. Šajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro klienta īpašos norādījumus.

(9) Regula Nr.  2017/565 detalizētāk nosaka:

1) to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijus, kurus var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot rīkojuma apjomu un veidu, kā arī to, vai klients ir privāts klients vai profesionāls klients;

2) faktorus, ko var ņemt vērā ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

3) tās informācijas veidu un apjomu, kas sniedzama klientiem par savu rīkojumu izpildes politiku.

(10) Ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kuri publiskojami saskaņā ar šā panta 7.2 daļu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu, nosaka Komisijas 2016. gada 8. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/575, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saistībā ar darījumu izpildes kvalitātes datiem, kas jāpublicē izpildes vietām.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

128.3 pants. Rīkojumu izpildes politika

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem klienta vārdā, klientu rīkojumu izpildes politikā par katru finanšu instrumentu kategoriju paredz:

1) informāciju par tirdzniecības vietām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izpilda klienta rīkojumus. Rīkojumu izpildes politikā paredz vismaz tās tirdzniecības vietas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde plāno pastāvīgi nodrošināt labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

2) faktorus, kas noteikuši tirdzniecības vietas izvēli attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic portfeļa pārvaldību saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu vai pieņem un nodod izpildei klienta rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, tā rīkojumu izpildes politikā norāda informāciju par iestādēm, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvieto rīkojumus vai nodod izpildei klienta rīkojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klienta rīkojumus ir tiesīga nodot izpildei tikai tādām iestādēm, kurām ir apstiprināta politika, kas nodrošina klientam labāko iespējamo rezultātu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri izvērtē klienta rīkojuma izpildes politikas efektivitāti. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā vai gadījumā, ja rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes spēju turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta rīkojumu, pastāvīgi izmantojot rīkojumu izpildes politikā minētās tirdzniecības vietas, pārskata rīkojumu izpildes politiku un rīkojumu izpildes pasākumus. Ja tiek veikti būtiski grozījumi rīkojumu izpildes politikā, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē par tiem klientus.

(31) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izpilda klienta rīkojumus, katru gadu apkopo un publisko katras finanšu instrumentu kategorijas piecas izpildes vietas, kurās ir bijis vislielākais tirdzniecības apjoms un kurās tās iepriekšējā gadā ir izpildījušas klienta rīkojumus, kā arī publisko informācijas kopsavilkumu par rīkojumu faktiskās izpildes kvalitāti.

(4) Ja rīkojumu izpildes vietu uzskaitījumā tiek izdarīti grozījumi, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzskata par būtiskiem, tā izdara attiecīgus grozījumus rīkojumu izpildes politikā un attiecīgi informē par tiem klientus.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms noslēdz līgumu par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, informē klientu par šajā pantā noteiktajā kārtībā izstrādāto rīkojumu izpildes politiku. Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klienta vārdā izpildīs rīkojumus.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde savā rīkojumu izpildes politikā paredz iespēju izpildīt klienta rīkojumu ārpus regulētā tirgus, DT sistēmas vai OT sistēmas, tā skaidri informē savus klientus par šo iespēju.

(7) Tās informācijas saturu un formātu, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm publicējama saskaņā ar šā panta 3.1 daļu, detalizētāk nosaka Komisijas 2016. gada 8. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/576, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību veikto ikgadējo informācijas publicēšanu par izpildes vietu identitāti un izpildes kvalitāti.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 21.06.2018. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu, veicot atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti kontā vai kontos, kas nodalīti un identificēti atsevišķi no kontiem, kurus izmanto pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošo naudas līdzekļu turēšanai:

1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm šādu pakalpojumu;

2) Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē;

3) naudas tirgus fondā, kas atbilst šā panta piektajā daļā minētajām prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus naudas tirgus fondā tikai ar klienta iepriekšēju piekrišanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientus, ka naudas līdzekļi, kas tiks turēti naudas tirgus fondā, netiks turēti saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām par klientu naudas līdzekļu aizsardzību.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, pieņemot lēmumu par kredītiestādi vai fondu, kurā turēt klientam piederošos naudas līdzekļus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs kredītiestādes vai fonda kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tiesu praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās kredītiestādes kompetenci un klienta naudas līdzekļu turēšanas nosacījumus.

(41) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klientu naudas līdzekļus tās pašas grupas kredītiestādē vai naudas tirgus fondā, kurā ietilpst pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, tā ierobežo to naudas līdzekļu apjomu, kurus attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība tur jebkurā šīs grupas vienībā vai jebkurā šīs grupas vienību kombinācijā, lai minētie naudas līdzekļi nepārsniegtu 20 procentus no klientu naudas līdzekļu kopsummas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var neievērot šo ierobežojumu, ja tā spēj pierādīt, ka minētās prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās darbības būtību, apjomu un sarežģītību, kā arī drošību, ko piedāvā minētās trešās personas, un ja ieguldījumu brokeru sabiedrības turēto klienta naudas līdzekļu apjoms ir neliels. Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata savus novērtējumus, kas veikti saskaņā ar šo daļu, un iesniedz Komisijai savu sākotnējo novērtējumu un pārskatītos novērtējumus.

(5) Naudas tirgus fonds, kurā saskaņā ar šā panta otro daļu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt finanšu līdzekļus, ir atvērtais ieguldījumu fonds, kas licencēts un tiek uzraudzīts dalībvalstī un atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt fonda neto aktīvu vērtību nemainīgu pēc nominālvērtības, atskaitot peļņu, vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu;

2) tas galvenā ieguldīšanas mērķa nodrošināšanai veic ieguldījumus vienīgi augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos ar dzēšanas vai atlikušo dzēšanas termiņu, kas nepārsniedz 397 dienas, vai naudas tirgus instrumentos, kuru ienesīguma korekcija tiek aprēķināta regulāri šajā termiņā un kuru vidēji svērtais dzēšanas termiņš ir 60 dienas. Šā mērķa nodrošināšanai tas ir tiesīgs papildus veikt noguldījumus kredīt­iestādēs;

3) tā likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.

(6) Augstas kvalitātes naudas tirgus instruments šā panta izpratnē ir naudas tirgus instruments, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pati veic dokumentētu novērtējumu par naudas tirgus instrumentu kredītkvalitāti, kas tai ļauj uzskatīt, ka naudas tirgus instrumentam piemīt augsta kvalitāte. Ja viena vai vairākas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē reģistrētas un uzraudzītas kredītreitingu aģentūras ir sniegušas šā instrumenta reitingu, ieguldījumu brokeru sabiedrība savā iekšējā novērtējumā ņem vērā arī minētos kredītreitingus.

(61) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē šā panta otrajā daļā minētās personas, ka naudas līdzekļi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība nodevusi tām turēšanā, pieder tās klientiem.

(62) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem, kas trešai pusei dod iespēju atsavināt klienta naudas līdzekļus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti naudas līdzekļi. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta naudas līdzekļiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti. Klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt viena klienta naudas līdzekļus no cita klienta naudas līdzekļiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas uzskaiti, kurā sabiedrība tur klientu līdzekļus;

3) uzskaites ieraksti un uzskaite nodrošina tās pareizību un jo īpaši tās atbilstību klientu naudas līdzekļu apmēram un dod iespēju to izmantot kā pārbaudes vai revīzijas liecību.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

(81) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta naudas līdzekļu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldības, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

(9) Ja kredītiestāde klientu uzdevumā tur pie trešās personas klientu naudas līdzekļus, kas nepieciešami ar finanšu instrumentu veicamo darījumu nodrošināšanai, neatspoguļojot minētos klientu naudas līdzekļus kredītiestādes bilancē, tā ievēro šā panta otrās, trešās, ceturtās, 4.1, piektās, sestās, 6.1, 6.2, septītās, astotās un 8.1 daļas prasības.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016., 21.06.2018. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

129.1 pants. Klientu finanšu instrumentu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga turēt klienta finanšu instrumentus saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rakstveida līgumu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam piederošos finanšu instrumentus tur šķirti no saviem finanšu instrumentiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt pie trešās personas. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pieņemot lēmumu par trešo personu, pie kuras turēt klientam piederošos finanšu instrumentus, ar pienācīgu prasmi un rūpību izvērtē šīs personas kompetenci un reputāciju finanšu tirgū, kā arī attiecīgajā valstī spēkā esošās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu finanšu instrumentu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klienta intereses. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde reizi gadā atkārtoti izvērtē izraudzītās personas kompetenci un klienta finanšu instrumentu turēšanas nosacījumus.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga klientam piederošos finanšu instrumentus turēt tikai pie tādas trešās personas, kura ir pakļauta attiecīgajā valstī spēkā esošajām prasībām par klienta finanšu instrumentu šķirtu turēšanu un tiek uzraudzīta.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nav tiesīga nodot klientam piederošos finanšu instrumentus ārvalstī reģistrētai trešajai personai, ja šajā valstī netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana trešo personu labā, izņemot gadījumu, kad izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) finanšu instrumenta vai ar šo instrumentu saistīta ieguldījumu pakalpojuma raksturs prasa, lai tas tiktu nodots turējumā trešajai personai šajā valstī;

2) finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta vārdā un klients ir rakstveidā pieprasījis ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodot tos trešās personas turējumā šajā valstī.

(51) Šā panta ceturtās un piektās daļas prasības piemēro arī tad, ja šī trešā persona kādu no savām funkcijām attiecībā uz finanšu instrumentu turēšanu un glabāšanu ir deleģējusi kādai citai trešai personai.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic tās turējumā esošo klienta finanšu instrumentu uzskaiti un attiecīgu uzskaites ierakstu saglabāšanu. Klientam piederošo finanšu instrumentu uzskaitē ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina:

1) iespēju jebkurā brīdī nošķirt vienam klientam piederošos finanšu instrumentus no citam klientam piederošiem finanšu instrumentiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošiem finanšu instrumentiem;

2) uzskaites regulāru salīdzināšanu ar tās trešās personas finanšu instrumentu uzskaiti, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tur klientu finanšu instrumentus;

3) uzskaites ierakstu un uzskaites pareizību un atbilstību klientu finanšu instrumentu apmēram un dod iespēju uzskaites datus vizuāli attēlot lasāmā veidā, lai tos izmantotu kā pārbaudes vai revīzijas liecību;

4) finanšu instrumentu uzskaites reģistru kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā;

5) ierakstu veikšanu klientu kontos uz attaisnojuma dokumentu pamata.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas klientam piederošos finanšu instrumentus tur pie trešās personas, nodrošina, ka klientam piederošie finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai vai pašai sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem, izmantojot kontus ar dažādiem nosaukumiem trešās personas grāmatvedības dokumentos vai līdzīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni.

(71) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka netiek pieļautas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumi (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem, kas trešai personai dod iespēju atsavināt klienta finanšu instrumentus, lai atgūtu parādus, kuri nav saistīti ar klientu vai pakalpojumu sniegšanu klientam, ja vien to neparedz normatīvie akti, kas piemērojami tās ārvalsts tiesību sistēmā, kur tiek turēti finanšu instrumenti. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums slēgt līgumu, kas rada šādas ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde attiecīgo informāciju atklāj klientam, norādot ar minēto līgumu saistītos riskus. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir radījusi ar nodrošinājumu saistītas intereses, apgrūtinājumus (ķīlas tiesības) vai ieskaita tiesības attiecībā uz klienta finanšu instrumentiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tiek informēta, ka tās ir piešķirtas, to ietver klienta līgumā un ieraksta pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes grāmatvedības dokumentos, lai skaidri norādītu klienta aktīvu īpašumtiesību statusu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido atbilstošu organizatorisku struktūru, lai mazinātu klienta finanšu instrumentu vai ar tiem saistīto tiesību zaudējuma vai samazinājuma risku, kas var rasties aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

(9) Komisija var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, turēt finanšu instrumentus savā vārdā (uzņemties savā vārdā saistības un risku, kas izriet no finanšu instrumentu pozīcijām), ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) šādu finanšu instrumentu pozīciju iemesls ir vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības nespēja savstarpēji savietot ieguldītāju rīkojumus;

2) šādu finanšu instrumentu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla, kas noteikts Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 92., 93., 94. un 95.pantā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības;

4) šādām finanšu instrumentu pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs, un tās pastāv vienīgi uz laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu minēto darījumu ar finanšu instrumentiem.

(04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 22.03.2012., 15.12.2016., 21.06.2018. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

129.2 pants. Zvērināta revidenta ziņojums par klientu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu

Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka zvērināts revidents vismaz reizi gadā pārbauda, vai tās veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 125.1, 125.2, 125.3, 129. un 129.1 pantā noteiktās prasības. Zvērināts revidents iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

130.pants. Finanšu instrumentu konti

(1) Pirms finanšu instrumentu konta atvēršanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde identificē personu, kas vēlas atvērt kontu, kā arī noskaidro, vai kontā iegrāmatojamie finanšu instrumenti piederēs šai personai vai arī tie būs personas turējumā esoši finanšu instrumenti. Kontu, kurā iegrāmatotie finanšu instrumenti ir personas turējumā esoši finanšu instrumenti, identificē kā nominālo kontu.

(2) Aizliegts atvērt finanšu instrumentu kontus bez klienta identifikācijas. Šī prasība attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajiem klientu naudas kontiem, kas atvērti ar finanšu instrumentiem veicamo klientu darījumu nodrošināšanai.

(3) Nominālā konta atvēršanas gadījumā konta identifikācijā atspoguļo informāciju par to, ka tas ir nominālais konts un tajā esošie finanšu instrumenti nepieder personai, kas atver kontu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga atvērt nominālo kontu tikai tad, ja persona, kurai tiek atvērts nominālais konts, darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās prasības attiecībā uz klientu identifikāciju nav mazāk stingras par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(9) (Izslēgta ar 04.10.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

130.1 pants. Finanšu instrumentu un naudas kontu izraksti

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par:

1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā par veiktajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem;

3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem;

4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem.

(2) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošus datus, klientu identificējošus datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošus datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina, ka konta izraksts tiek nosūtīts klientam vismaz reizi gadā, ja tajā ietveramā informācija gada laikā klientam nav sniegta citādi. Izrakstā ietverama šāda informācija:

1) informācija par klientam piederošajiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti kontā tā laikposma beigās, par kuru tiek sniegts izraksts. Ja klienta finanšu instrumentu portfelī konta izraksta sniegšanas dienā ir viens vai vairāki nepabeigti darījumi, informāciju par finanšu instrumentiem atspoguļo, piemērojot darījuma dienas vai norēķinu dienas uzskaites veida datus. Izraudzīto uzskaites veidu konta izrakstos piemēro konsekventi;

2) norāde, vai klienta finanšu instrumenti ir izmantoti vērtspapīru finansēšanas darījumos, un apmērs, kādā tie izmantoti;

3) labums, ko klients guvis no viņam piederošo finanšu instrumentu izmantošanas vērtspapīru finansēšanas darījumos, un labuma gūšanas pamatojums.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura veic klienta portfeļa pārvaldību, šajā pantā minēto informāciju var iekļaut pārskatā par ieguldījumu pakalpojumu, ko tā sniedz klientam saskaņā ar šā likuma 128.panta vienpadsmitās daļas noteikumiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgos datus, kas par finanšu instrumentu kontu sniedz šajā pantā minētajai informācijai līdzvērtīgu informāciju.

(04.10.2007. likuma redakcijāar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

131.pants. Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu.

(2) Kredītiestāde garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši Kredītiestāžu likuma un šā panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība garantē klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem un to pārvaldes institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma.

(6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstveida līgumu sniedz trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā.

(7) Ziņas par fizisko un juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tādu finanšu instrumentu sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts iepirkumus;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā;

5) valsts drošības iestādēm — pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām pieder finanšu instrumenti.

(71) Ziņas par finanšu instrumentu kontu atlikumu zvērinātam tiesu izpildītājam sniedz, ja šādas ziņas nepieciešamas piedziņas vēršanai uz parādniekam — finanšu instrumentu konta turētājam — piederošiem finanšu instrumentiem, bet ziņas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — konta atlikumu sniedz arī gadījumos, kad šādas ziņas nepieciešamas inventāra saraksta sastādīšanai.

(8) Notāram, kurš izskata mantojuma lietu, ziņas sniedzamas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši attiecīgā likuma prasībām.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt savai mātes komercsabiedrībai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar šo likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem vai Komisijas un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai.

(11) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, kā arī par veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautajiem finanšu instrumentiem sniedzamas regulētā tirgus organizētājam pēc tā pieprasījuma, ja šīs ziņas ir nepieciešamas tirdzniecības vietas organizētājam, lai nodrošinātu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirto uzraudzības funkciju veikšanu.

(111) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, kā arī par veiktajiem darījumiem ar centrālajā vērtspapīru depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem sniedzamas centrālajam vērtspapīru depozitārijam pēc tā pieprasījuma, ja šīs ziņas ir nepieciešamas centrālajam vērtspapīru depozitārijam, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2017/392 67. panta 1. punktā noteikto uzraudzības funkciju veikšanu.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 04.10.2007., 14.09.2017. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

131.1 pants. Pieeja informācijai par klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem

(1) Papildus šā likuma 131. pantā noteiktajam ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes informāciju, kas attiecas uz klienta finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem, dara brīvi pieejamu:

1) Komisijai;

2) ieceltiem maksātnespējas procesa administratoriem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija ietver:

1) iekšējos uzskaites ierakstus un uzskaites dokumentus, kas pienācīgi atspoguļo katra klienta uzdevumā turēto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu atlikumus;

2) informāciju par personām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 129. pantu tur klienta naudas līdzekļus, detalizētu informāciju par kontiem, kuros tiek turēti klienta naudas līdzekļi, un par attiecīgiem līgumiem ar minētajām personām;

3) informāciju par trešām personām, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saskaņā ar šā likuma 129.1 pantu tur klientu finanšu instrumentus, detalizētu informāciju par kontiem, kas atvērti pie trešām personām, un par attiecīgiem līgumiem ar minētajām personām;

4) detalizētu informāciju par trešām personām, kas veic jebkādas ar klientu aktīvu uzskaiti saistītas funkcijas kā ārpakalpojumu, un par funkcijām, kuras tiek veiktas kā ārpakalpojumi;

5) informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes atbildīgajiem darbiniekiem, kas iesaistīti attiecīgajos procesos, tostarp darbiniekiem, kuri atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu pārraudzību attiecībā uz klienta aktīvu aizsardzību;

6) līgumus, kas reglamentē klienta īpašumtiesības uz aktīviem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

132.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu

(1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā daļā minētajai personai, kā centrālā vērtspapīru depozitārija vai regulētā tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, soda arī tad, ja pārkāpumi izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijā, valsts institūcijā vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 04.10.2007., 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

132.pants. Algoritmiskā tirdzniecība un tieša elektroniskā piekļuve tirdzniecības vietai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ievieš efektīvas sistēmas un riska kontroli, lai nodrošinātu savu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un pietiekamu kapacitāti un lai nodrošinātu, ka tām ir noteiktas tirdzniecības robežvērtības un limiti, kā arī lai tās novērš kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmu darbību, kas var apdraudēt normālu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir arī efektīvas sistēmas un riska kontrole, lai nodrošinātu, ka to tirdzniecības sistēmas nevar izmantot tādā nolūkā, kas neatbilst Regulas Nr.  596/2014 noteikumiem vai tirdzniecības vietas, ar kuru tās savienotas, noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš efektīvus darbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas savu tirdzniecības sistēmu kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un testētas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šīs daļas prasībām.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, paziņo Komisijai, ja tā veic algoritmisko tirdzniecību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kura veic algoritmisko tirdzniecību, paziņo par to arī tās tirdzniecības vietas organizētājam, kura organizētajās tirdzniecības vietās tā izmanto algoritmisko tirdzniecību kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks.

(3) Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz aprakstu par tās algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām un sistēmu pārbaudes rezultātiem, lai pārliecinātos, ka tiek ievērots šā panta pirmajā daļā noteiktais. Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei jebkuru citu informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un tirdzniecības sistēmām, kuras tā izmanto. Komisija no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes saņemto informāciju var sniegt tās tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei pēc šīs iestādes pieprasījuma, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde veic algoritmisko tirdzniecību kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina uzskaiti un pierakstus par visām šajā pantā minētajām darbībām attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību, kā arī to, ka uzskaite un pieraksti noformēti tādā veidā, lai Komisija, tos izmantojot, varētu pienācīgi veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes uzraudzību attiecībā uz darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, nodrošina, ka dati par visiem tās tirdzniecības vietā iesniegtajiem rīkojumiem, tostarp rīkojumu atcelšanu, izpildītiem rīkojumiem un kotējumiem tirdzniecības vietā, tiek precīzi un hronoloģiskā secībā reģistrēti, izmantojot Komisijas 2016. gada 19. jūlija deleģētajā regulā (ES)   2017/589, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas precizē algoritmiskajā tirdzniecībā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskās prasības (turpmāk — Regula Nr.  2017/589) noteikto formu. Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt minētos uzskaites datus un pierakstus, un ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tos iesniedz nekavējoties.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību savā tirgus uzturētāja stratēģijā, ņemot vērā tirgus likviditāti, apjomu, raksturu un tirgojamā instrumenta pazīmes:

1) veic šo tirgus uzturēšanu nepārtraukti kādā noteiktā tirdzniecības vietas darbības laikposmā, izņemot ārkārtas situācijas, nodrošinot tirdzniecības vietā regulāru un paredzamu tirgus likviditāti;

2) rakstveidā noslēdz ar tirdzniecības vietas organizētāju līgumu, kurā precīzi noteikti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pienākumi, kas minēti šīs daļas 1. punktā;

3) ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu šīs daļas 2. punktā minētajā līgumā noteikto pienākumu pastāvīgu izpildi.

(7) Atbilstoši šā panta noteikumiem un šā likuma 35.1 pantam ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas veic algoritmisko tirdzniecību, uzskatāma par tirgus uzturētāju, ja tā kā tirdzniecības vietas biedrs vai dalībnieks vienā vai vairākās tirdzniecības vietās veic tirdzniecību savā vārdā un īsteno stratēģiju, veidojot vienlaicīgu divvirzienu kotējumu par konkurētspējīgu cenu un ar līdzvērtīgu apjomu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vienā tirdzniecības vietā vai dažādās tirdzniecības vietās un tādējādi regulāri nodrošinot tirgus likviditāti kopumā.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi novērtēta un regulāri pārskatīta šo pakalpojumu izmantojošo klientu piemērotība, ka šie klienti nepārsniedz attiecīgās iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta limitus un ka tirdzniecība, ko klienti veic, izmantojot tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, tiek pienācīgi uzraudzīta, lai nepieļautu, ka tā var radīt risku pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei vai var apdraudēt normālu tirgus darbību, vai var būt par vienu no šo darbību traucējošiem faktoriem, vai arī neatbilst Regulas Nr.  596/2014 prasībām vai tirdzniecības vietas noteikumiem.

(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav šā panta astotajā daļā minētās sistēmas vai kontroles mehānismu, tai ir aizliegts piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir pilnībā atbildīga par to, ka klienti, kas izmanto tās sniegto pakalpojumu — tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai —, ievēro šā likuma prasības un tirdzniecības vietas noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina visu darījumu uzraudzību, lai varētu identificēt šo noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus vai rīcību, kas varētu ietvert ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un par ko ir pienākums ziņot Komisijai. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu, kurā ietver abu pušu būtiskākos pienākumus un tiesības, kas izriet no pakalpojuma — tiešas elektroniskās piekļuves tirdzniecības vietai — piedāvāšanas, ietverot līgumā nosacījumu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga saskaņā ar šo likumu.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika un kura piedāvā klientiem tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, paziņo par to Komisijai un tās tirdzniecības vietas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina tiešu elektronisko piekļuvi.

(12) Komisijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde iesniedz šā panta astotajā daļā minēto sistēmu un kontroles mehānismu aprakstu, kā arī pierādījumus, ka tie tiek piemēroti. Komisija no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes saņemto informāciju var sniegt pēc pieprasījuma tās tirdzniecības vietas izcelsmes valsts kompetentajai iestādei, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nodrošina tiešu elektronisko piekļuvi.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina uzskaiti un pierakstus par visām šajā pantā minētajām darbībām attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietai, kā arī to, ka uzskaite un pieraksti ir noformēti tādā veidā, lai Komisija, tos izmantojot, varētu pienācīgi veikt ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes uzraudzību par darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks citām personām, ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pakalpojumi tiek piedāvāti tikai tādām personām, kuras atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem, un uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei un tirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu, kurai piedāvā tīrvērtes pakalpojumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā ietverti abu pušu būtiskākie pienākumi un tiesības, kas izriet no tīrvērtes pakalpojuma.

(15) Detalizētākas prasības šā panta prasību piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/589 un Regula Nr. 2017/578.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.pants. Regulāri sniedzamā informācija

(Izslēgts ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 78. punktu)

133.1 pants. Finanšu instrumentu tirdzniecība daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

DT sistēmu var organizēt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci DT sistēmas organizēšanai;

2) kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības organizēt DT sistēmu;

3) regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības organizēt DT sistēmu.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.2 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumi

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.3 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas biedri vai dalībnieki

(1) DT sistēmas biedrs vai dalībnieks ir persona, kas saskaņā ar šā likuma 133.4 panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem ir tiesīga veikt darījumus šajā sistēmā.

(2) Par DT sistēmas biedru vai dalībnieku var kļūt:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

2) citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(3) DT sistēmas organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra vai dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā daļā, bet kura saskaņā ar sistēmas organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša un kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību DT sistēmā, un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu DT sistēmas biedra vai dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.4 pants. Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un organizētajā tirdzniecības sistēmā

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas vai OT sistēmas, izstrādā pārskatāmus godīgas un sakārtotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka objektīvus kritērijus rīkojumu efektīvai izpildei. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstošu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus.

(2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā un apstiprina noteikumus par kritērijiem finanšu instrumentiem, kurus var tirgot to sistēmās.

(3) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nodrošina publisku pieejamību informācijai, lai ļautu tās lietotājiem novērtēt finanšu instrumentus un pieņemt ieguldījumu lēmumus, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs var nepubliskot minēto informāciju, ja ir pārliecināts, ka šāda informācija ir publiski pieejama.

(4) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā, publicē, saglabā un īsteno pārskatāmus un nediskriminējošus, uz objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi tā sistēmai.

(5) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu iespējamās nelabvēlīgās sekas attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas darbību vai attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja biedriem vai dalībniekiem un lietotājiem saistībā ar jebkādu interešu konfliktu starp DT sistēmu, OT sistēmu, to īpašniekiem, DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja interesēm un DT sistēmas vai OT sistēmas drošu darbību.

(6) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs ievēro šā likuma 35.1 un 35.2 panta prasības un ievieš visas nepieciešamās efektīvās sistēmas, procedūras un noteikumus, ar kuru palīdzību to var izdarīt.

(7) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs skaidri informē tās biedrus vai dalībniekus par viņu pienākumiem un atbildību attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nosaka nepieciešamos pasākumus un kārtību, lai veicinātu efektīvus norēķinus par darījumiem, kas noslēgti attiecīgajā DT sistēmā vai OT sistēmā.

(8) DT sistēma un OT sistēma nodrošina, ka tai ir vismaz trīs nozīmīgi un aktīvi biedri vai dalībnieki vai lietotāji, kuriem ir iespējas un spējas iesaistīties darījumos ar citiem biedriem vai dalībniekiem vai lietotājiem attiecībā uz cenas noteikšanu.

(9) Ja pārvedamus vērtspapīrus, kuri ir iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas tirgo arī DT sistēmā vai OT sistēmā, uz emitentu neattiecas pienākumi par sākotnējo, pastāvīgo vai pēc nepieciešamības pieprasīto finanšu informācijas atklāšanu saistībā ar minēto DT sistēmu vai OT sistēmu.

(10) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nekavējoties izpilda visus Komisijas norādījumus atbilstoši šā likuma 138. pantam apturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt to no tirdzniecības DT sistēmas vai OT sistēmas.

(11) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs iesniedz Komisijai sīki izstrādātu DT sistēmas vai OT sistēmas darbības aprakstu, tostarp neatkarīgi no šā likuma 133.6 panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā visu to savienojumu aprakstu ar citām tirdzniecības vietām (regulētais tirgus, DT sistēma, OT sistēma) vai sistemātisku internalizētāju, kas ir tam pašam DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam, un to biedru vai dalībnieku vai lietotāju sarakstu. Komisija šo informāciju pēc pieprasījuma nodod Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(12) Par jebkuru DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam piešķirto atļauju darboties kā DT sistēmai un OT sistēmai Komisija nosūta paziņojumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētā apraksta un divpadsmitajā daļā minētā paziņojuma saturu un formātu nosaka Komisijas 2016. gada 25. maija īstenošanas regula (ES) 2016/824, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz saturu un formātu aprakstam par daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un organizēto tirdzniecības sistēmu darbību un paziņojumam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)

133.5 pants. Īpašas prasības daudzpusējai tirdzniecības sistēmai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas papildus šā likuma 133.4 pantā noteiktajām prasībām, izstrādā un ievēro noteikumus par rīkojumu izpildi sistēmā.

(2) DT sistēmas organizētājs nodrošina, ka DT sistēmas noteikumi par piekļuvi šai sistēmai, kas izstrādāti saskaņā ar šā likuma 133.4 panta ceturto daļu, atbilst šā likuma 36. pantā noteiktajām prasībām.

(3) DT sistēmas organizētājs nodrošina:

1) pienācīgu aprīkojumu, lai pārvaldītu riskus, kuriem tas ir pakļauts, ieviešot nepieciešamos pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus savai darbībai nozīmīgos riskus, kā arī pasākumus, kas efektīvi mazina minētos riskus;

2) efektīvu un savlaicīgu sistēmā veikto darījumu pabeigšanu;

3) nepārtraukti pieejamus pietiekamus finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu DT sistēmas pienācīgu darbību, ņemot vērā tirgū noslēgto darījumu raksturu un apjomu un riskus, kas saistīti ar DT sistēmas darbību.

(4) Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti saskaņā ar DT sistēmas noteikumiem starp DT sistēmas biedriem vai dalībniekiem vai starp DT sistēmu un DT sistēmas biedru vai dalībnieku, nepiemēro šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības. DT sistēmas biedri vai dalībnieki pilda pienākumus, kas paredzēti šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus DT sistēmā.

(5) DT sistēmas organizētājam ir aizliegts izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā, un iesaistīties sapārotā tirdzniecībā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.6 pants. Īpašas prasības organizētajai tirdzniecības sistēmai

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē OT sistēmas, nedrīkst savā organizētajā OT sistēmā izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā vai uz citas ar OT sistēmas organizētāju vienā grupā vai koncernā ietilpstošas vienības vai juridiskās personas rēķina. OT sistēmas organizētājs izstrādā attiecīgus noteikumus vai kārtību, kas nosaka šīs daļas noteikumu ievērošanu.

(2) OT sistēmas organizētājs drīkst iesaistīties sapārotā tirdzniecībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un noteiktiem atvasinātiem instrumentiem, ja klients ir piekritis šādai rīcībai.

(3) OT sistēmas organizētājs neiesaistās sapārotā tirdzniecībā, lai izpildītu klientu rīkojumus savā organizētajā OT sistēmā, ar tādu atvasinātu finanšu instrumentu klasi, kurai saskaņā ar Regulas Nr.  648/2012 5. pantu piemērojams tīrvērtes pienākums.

(4) OT sistēmas organizētājs īsteno pasākumus, nodrošinot, ka tā veiktā sapārotā tirdzniecība atbilst šā likuma 1. panta pirmās daļas 80. punktā minētā termina skaidrojumam.

(5) OT sistēmas organizētājs ir tiesīgs veikt darījumus savā vārdā citā veidā, nevis iesaistoties sapārotā tirdzniecībā, tikai ar valsts parāda instrumentiem, kuriem nav likvīdā tirgus.

(6) Viena juridiskā persona vienlaikus nevar būt OT sistēmas organizētājs un sistemātisks internalizētājs. OT sistēmu nedrīkst savienot ar sistemātisko internalizētāju tādā veidā, ka OT sistēmā iesniegtie rīkojumi un sistemātiskajā internalizētājā iesniegtie rīkojumi vai kotējumi var mijiedarboties un cits citu ietekmēt. OT sistēmu nedrīkst savienot ar citu OT sistēmu tādā veidā, ka iesniegtie rīkojumi dažādās OT sistēmās var mijiedarboties un cits citu ietekmēt.

(7) OT sistēmas organizētājs var piesaistīt ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas neatkarīgi darbojas kā tirgus uzturētājs tā organizētajā OT sistēmā. Šā panta izpratnē par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas neatkarīgi darbojas kā tirgus uzturētājs, neuzskata tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kam ir ciešas attiecības ar OT sistēmas organizētāju.

(8) Rīkojumu izpilde OT sistēmā tiek veikta atbilstoši OT sistēmas organizētāja ieskatiem šādā veidā:

1) OT sistēmas organizētājs izmanto tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem tikai vienā vai abos šādos gadījumos:

a) pieņemot lēmumu par rīkojuma izvietošanu tā organizētajā OT sistēmā vai rīkojuma atsaukšanu no tā organizētās OT sistēmas,

b) pieņemot lēmumu nesavietot konkrētu klienta rīkojumu ar citiem sistēmā pieejamiem rīkojumiem noteiktā laikā, ja tas atbilst klienta sniegtiem īpašiem norādījumiem un ir saskaņā ar šā likuma 128.2 pantā noteiktajiem pienākumiem;

2) OT sistēmas organizētājs var nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sistēmā savietot. Saskaņā ar šā panta pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto un septīto daļu un neatkarīgi no šā panta piektajā daļā noteiktā par sistēmu, kurā veic darījumus ar vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, OT sistēmas organizētājs var sekmēt klientu savstarpējās pārrunas tā, lai darījumā tiktu ievērotas divas vai vairākas iespējami saderīgas darījumu intereses.

(9) Šā panta astotajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz šā likuma 128.2 un 133.4 pantu.

(10) Komisijai gan tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs iesniedz pieprasījumu par atļauju darboties kā OT sistēmas organizētājam, gan citos gadījumos ir tiesības pieprasīt, lai tiktu sniegts detalizēti izstrādāts paskaidrojums, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai kāpēc tā nevar darboties kā regulētais tirgus, DT sistēma vai sistemātisks internalizētājs, un detalizēti izstrādāts apraksts par to, kā tiks izmantotas šā panta astotās daļas 1. punktā minētās iespējas rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo sevišķi gadījumos, kad var atsaukt OT sistēmā iesniegtu rīkojumu, kā arī tad, kad (un kādā veidā) OT sistēmā tiks savietoti divu vai vairāku klientu rīkojumi. OT sistēmas organizētājs sniedz Komisijai tās pieprasīto informāciju, paskaidrojot, kā tiek izmantota sapārotā tirdzniecība. Komisija uzrauga OT sistēmas organizētāja veikto sapāroto tirdzniecību, nodrošinot, lai tā atbilstu šādu tirdzniecību skaidrojošam terminam un neradītu interešu konfliktus starp OT sistēmas organizētāju un tā klientiem.

(11) Darījumiem, kas noslēgti OT sistēmā, piemēro šā likuma 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā noteiktās prasības.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.7 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētāja noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas vai OT sistēmas, izstrādā procedūras un īsteno pasākumus, lai regulāri uzraudzītu to biedru vai dalībnieku vai lietotāju atbilstību DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja noteikumiem. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs uzrauga biedru vai dalībnieku vai lietotāju sistēmā iesniegtos rīkojumus, tostarp atceltos rīkojumus, un noslēgtos darījumus, lai identificētu sistēmas noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus, iespējamus Regulas Nr.  596/2014 pārkāpumus vai sistēmas traucējumus attiecībā uz finanšu instrumentu, un nodrošina nepieciešamos resursus, lai šāda uzraudzība būtu efektīva.

(2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nekavējoties informē Komisiju par būtiskiem tā noteikumu pārkāpumiem, neatbilstošiem tirdzniecības apstākļiem, iespējamiem Regulas Nr.  596/2014 pārkāpumiem vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu. Saņemto informāciju Komisija nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām. Par iespējamiem Regulas Nr.  596/2014 pārkāpumiem Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu attiecīgās uzraudzības institūcijas, ja ir pārliecināta, ka tiešām pārkāptas Regulas Nr.  596/2014 prasības.

(3) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs sniedz Komisijai vai attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm faktu un apstākļu noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iespējamiem Regulas Nr.  596/2014 pārkāpumiem.

(4) Apstākļus, kas raksturo šā panta otrajā daļā minētos gadījumus, nosaka Regula Nr.  2017/565.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.8 pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un izslēgšana no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas

(1) Neatkarīgi no šā likuma 138. pantā noteiktajām Komisijas tiesībām prasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus, DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāji var apturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, ja finanšu instruments vairs neatbilst DT sistēmas vai OT sistēmas noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.

(2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēdz finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, aptur vai izslēdz arī šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu, kurš ir saistīts ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs lēmumu par finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas publisko un informē Komisiju par šāda lēmuma pieņemšanu. Komisija pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no citiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr.  596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Komisija nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām.

(3) Ja Komisija ir saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, tā pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no regulētajiem tirgiem, DT sistēmas, OT sistēmas un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr.  596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Komisija par savu rīcību informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu neapturēt vai neizslēgt finanšu instrumentu vai šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētos atvasinātos finanšu instrumentus, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, tā pievieno šāda lēmuma skaidrojumu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ievēro arī tad, ja tiek atcelts lēmums par finanšu instrumenta vai to šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ievēro arī tad, ja lēmumu par finanšu instrumenta vai to šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, vai šāda lēmuma atcelšanu ir pieņēmusi Komisija saskaņā ar šā likuma 138. pantu.

(6) Situācijas un gadījumus, kad reizē ar finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas ir apturami vai izslēdzami arī šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie instrumenti, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, nosaka Regula Nr.  2017/569.

(7) Formātu un termiņu, kādā izpildāmas šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktās prasības, nosaka Regula Nr.  2017/1005.

(8) Situācijas, kuras šā panta izpratnē nopietni kaitē ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, nosaka Regula Nr.  2017/565.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

XII1 nodaļa
Finanšu tirgus atklātības prasības

(Nodaļa izslēgta ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.6 pants. Paziņojumi par darījumiem ar finanšu instrumentiem

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.7 pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas pienākums ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, kas ir sistemātisks internalizētājs

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.8 pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.9 pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.10 pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

XII 2 nodaļa
Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgi

(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.11 pants. Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgi

(1) DT sistēmas organizētājs var lūgt, lai Komisija piešķir tā organizētajai DT sistēmai mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu.

(2) Komisija piešķir DT sistēmai mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu pēc attiecīga DT sistēmas organizētāja iesnieguma saņemšanas, ja DT sistēma atbilst šā panta trešajā daļā minētajam.

(3) DT sistēmai izstrādā un ievieš noteikumus, sistēmas un procedūras, nodrošinot, ka:

1) brīdī, kad DT sistēmai tiek piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statuss, un katru gadu pēc tam vismaz 50 procentu no emitentiem, kuru emitētie finanšu instrumenti tiek tirgoti DT sistēmā, ir mazie un vidējie uzņēmumi;

2) finanšu instrumentu iekļaušanai tirdzniecībai DT sistēmā ir noteikti atbilstoši kritēriji, kurus pastāvīgi ievēro, kamēr finanšu instruments ir iekļauts tirdzniecībai DT sistēmā;

3) sākotnēji iekļaujot finanšu instrumentu tirdzniecībai DT sistēmā, publiski ir pieejama informācija, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldīšanu šādos finanšu instrumentos, vai atbilstošs piedāvājuma dokuments, vai prospekts, ja piemērojamas publiskā piedāvājuma izteikšanas prasības;

4) emitenti vai to pilnvarotās personas regulāri publicē finanšu pārskatus, tostarp revidētus gada pārskatus;

5) emitenti saskaņā ar Regulas Nr.  596/2014 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktu, persona, kas veic pārvaldības pienākumus saskaņā ar Regulas Nr.  596/2014 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktu, un cieši saistītās personas saskaņā ar Regulas Nr.  596/2014 3. panta 1. punkta 26. apakšpunktu ievēro Regulas Nr.  596/2014 prasības;

6) emitentu regulāri sniegtā informācija tiek uzglabāta un publicēta;

7) ir efektīvas sistēmas un kontrole, lai saskaņā ar Regulu Nr.  596/2014 konstatētu un novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie kritēriji neskar DT sistēmas organizētāja pienākumu ievērot arī citas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz DT sistēmas organizēšanu. DT sistēmas organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

(5) Komisija var atcelt DT sistēmas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu, ja:

1) DT sistēmas organizētājs ir iesniedzis attiecīgu iesniegumu par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa atcelšanu tā organizētajai DT sistēmai;

2) DT sistēma neatbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

(6) Pieņēmusi lēmumu par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa piešķiršanu DT sistēmai vai par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa atcelšanu DT sistēmai, Komisija nekavējoties par to paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(7) Finanšu instrumentu, kas iekļauts tirdzniecībai kādā no mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgiem, var iekļaut tirdzniecībai arī citā mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgū, ja šo finanšu instrumentu emitents par to ir ticis informēts un nav iebildis pret to. Šādā gadījumā emitentam nav pienākuma pret mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgu, kurā emitenta finanšu instrumenti iekļauti bez emitenta iniciatīvas, ievērot prasības attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnējās, periodiskās vai ārkārtas informācijas atklāšanu.

(8) Šā panta trešajā daļā noteikto prasību piemērošanu nosaka Regula Nr.  2017/565.

(9) Šā panta izpratnē mazie un vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuru vidējā tirgus kapitalizācija ir mazāka nekā 200 000 000 euro, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendāra gados.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

XII 3 nodaļa
Piekļuve centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām

(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.12 pants. Piekļuve centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu

(1) Neatkarīgi no Regulas Nr.  648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā centrālie darījumu partneri, tīrvērtes un norēķinu sistēmas Latvijas Republikā nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm no citām dalībvalstīm ir iespēja tiešai vai netiešai piekļuvei tām, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu. Uz citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiešo vai netiešo piekļuvi centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām Latvijas Republikā attiecina tādus pašus nediskriminējošus, pārskatāmus un objektīvus kritērijus, kādus piemēro Latvijas Republikā reģistrētiem centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmu biedriem vai dalībniekiem.

(2) Regulētā tirgus organizētājs piedāvā tā organizētā regulētā tirgus biedriem vai dalībniekiem iespēju izraudzīties vērtspapīru norēķinu sistēmu norēķinu veikšanai par regulētajā tirgū noslēgtajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) ir izveidotas tādas saites starp attiecīgo vērtspapīru norēķinu sistēmu un regulētā tirgus tirdzniecības infrastruktūru vai jebkuru citu nepieciešamo sistēmu vai infrastruktūru, lai nodrošinātu efektīvus un ekonomiski pamatotus norēķinus;

2) ir saņemta Komisijas atļauja izmantot attiecīgo vērtspapīru norēķinu sistēmu.

(3) Komisija izsniedz šā panta otrās daļas 2. punktā minēto atļauju vērtspapīru norēķinu sistēmas izmantošanai, ja tā ir novērtējusi un atzinusi, ka attiecīgās vērtspapīru norēķinu sistēmas tehniskie nosacījumi neapdraud stabilu finanšu tirgus darbību.

(4) Komisija pirms šā panta otrās daļas 2. punktā minētās atļaujas izsniegšanas konsultējas ar iestādēm, kas veic regulētā tirgus biedru vai dalībnieku izraudzītās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību un pārraudzību. Šā panta trešajā daļā minētais Komisijas novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Komisija ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.13 pants. Noteikumi attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērti un norēķiniem daudzpusējā tirdzniecības sistēmā

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei un regulētā tirgus organizētājam, kas organizē DT sistēmas, ir tiesības izmantot citas dalībvalsts centrālos darījumu partnerus vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, lai nodrošinātu tīrvērti vai norēķinus atsevišķiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši DT sistēmas biedri vai dalībnieki tā organizētajā DT sistēmā.

(2) Komisijai ir tiesības neatļaut DT sistēmas organizētājam izmantot citas dalībvalsts centrālos darījumu partnerus vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu attiecīgās DT sistēmas normālu darbību, ņemot vērā šā likuma 133.12 pantā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Minēto tiesību izmantošanas gadījumā Komisija ņem vērā tīrvērtes un norēķinu sistēmas pārraudzību, ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetence attiecas uz šādām sistēmām, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

XII 4 nodaļa
Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču atvasinātajos instrumentos un ziņošana par pozīcijām

(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.14 pants. Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču atvasinātajos instrumentos

(1) Komisija izdod normatīvos noteikumus, nosakot pozīciju limitus attiecībā uz to, cik liela var būt preču atvasināto instrumentu neto pozīcija, kuru persona var turēt visu laiku attiecībā uz tirdzniecības vietās tirgotiem preču atvasinātiem instrumentiem un ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas līgumiem. Nosakot minētos pozīciju limitus, Komisija izmanto Komisijas 2016. gada 1. decembra deleģētajā regulā (ES) 2017/591, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem (turpmāk — Regula Nr.  2017/591) noteikto aprēķināšanas metodoloģiju. Šos limitus nosaka, pamatojoties uz visām pašas personas turētajām pozīcijām, kā arī pozīcijām, ko tās vārdā tur kopējā grupas līmenī, lai:

1) novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

2) atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas un jo īpaši nodrošinātu saskaņotību starp atvasinātā instrumenta cenu piegādes mēnesī ar atvasinātā instrumenta pamatā esošās preces tūlītējo cenu, neskarot atvasinātā instrumenta pamatā esošās preces cenas atklāšanu tirgū.

(2) Pozīciju limitus nepiemēro tādām pozīcijām:

1) kuras tur nefinanšu sabiedrība vai kuras tiek turētas tās vārdā un kuras var objektīvi noteikt kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šīs nefinanšu sabiedrības komercdarbību;

2) kuras tur finanšu struktūra vai kuras tiek turētas tās vārdā, ja finanšu struktūra pieder pie grupas, kuras pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu vai Kredītiestāžu likumā noteikto finanšu pakalpojumu sniegšana un kura nav tirgus uzturētājs preču atvasinātajiem instrumentiem, bet darbojas šīs grupas nefinanšu sabiedrības vārdā, un ja minētās pozīcijas var objektīvi noteikt kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šīs nefinanšu sabiedrības komercdarbību;

3) kuras tur šā likuma 101. panta septītās daļas 6. punktā minētās personas attiecībā uz pozīcijām, kuras objektīvi var izmērīt kā izrietošas no darījumiem, kas noslēgti, lai izpildītu pienākumu nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā;

4) kuras veido šā likuma 1. panta pirmās daļas 30. punkta "c" apakšpunktā minētie pārvedami vērtspapīri, ja tie attiecas uz preci vai šā likuma 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto finanšu instrumentu pamatā esošo aktīvu.

(3) Pozīciju limitos skaidri nosaka kvantitatīvas robežvērtības maksimālajiem pozīcijas apjomiem preču atvasinātajā instrumentā, ko personas var turēt.

(4) Komisija nosaka limitus katram preču atvasinātā instrumenta līgumam un limitus kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem un lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietās, kuru izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika. Minētais pozīcijas limits attiecas arī uz ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Preču atvasinātos instrumentus uzskata par kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem, ja galīgo pozīciju turētāju visu neto pozīciju summa veido galīgo pozīciju turētāju atvērto pozīciju apmēru un sasniedz vidēji vismaz 300 000 partiju viena gada laikā (turpmāk — kritiski svarīgie vai nozīmīgie preču atvasinātie instrumenti). Komisija pārskata pozīciju limitus, ja notiek būtiskas izmaiņas tirgū.

(5) Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei konkrētos pozīciju limitus, ko tā plāno noteikt. Komisija apstiprina pozīciju limitus tikai pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinums par noteikto limitu atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajai aprēķināšanas metodoloģijai. Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādīts, ka plānotie pozīciju limiti ir izmaināmi, un Komisija piekrīt šīs iestādes atzinumam, tā apstiprina pozīciju limitus atbilstoši Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādītajam. Ja Komisija nepiekrīt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumam, tā sniedz šai iestādei pamatojumu, kāpēc uzskata, ka izmaiņas nav nepieciešamas. Ja Komisija apstiprina pozīciju limitus, kuros nav ņemts vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādītais, tā nekavējoties savā mājaslapā internetā publisko paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

(6) Ja ar to pašu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, vai ar kritiski svarīgu vai nozīmīgu preču atvasināto instrumentu, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, plaša apjoma tirdzniecība notiek vairākās tirdzniecības vietās, kuru izcelsmes dalībvalsts nav Latvijas Republika, vienotus pozīciju limitus attiecībā uz šo preču atvasināto instrumentu nosaka tās tirdzniecības vietas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir lielākais tirdzniecības apjoms (turpmāk — centrālā kompetentā iestāde). Šos vienotos pozīciju limitus piemēro visai ar minēto atvasināto instrumentu līgumiem saistītajai tirdzniecībai.

(7) Ja Komisija ir centrālā kompetentā iestāde, tā, nosakot vienotos pozīciju limitus vai pārskatot tos, konsultējas ar citu tādu tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti tiek tirgoti plašā apjomā vai kurās tiek tirgoti kritiski svarīgie vai nozīmīgie preču atvasinātie instrumenti.

(8) Ja centrālā kompetentā iestāde konsultējas ar Komisiju un Komisija uzskata, ka centrālās kompetentās iestādes plānotie vienotie pozīciju limiti neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajai aprēķināšanas metodoloģijai, tā rakstveidā detalizēti paziņo centrālajai kompetentajai iestādei iemeslus, kāpēc Komisija tā uzskata. Visas domstarpības, kas rodas starp kompetentajām iestādēm, tiek risinātas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr.  1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/77/EK 19. pantā noteiktajam.

(9) Komisija īsteno sadarbības pasākumus, tostarp savstarpēji apmainās ar attiecīgiem datiem, ar to citu tirdzniecības vietu izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tiek tirgots tas pats lauksaimniecības preču atvasinātais instruments, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, vai kritiski svarīgs vai nozīmīgs preču atvasinātais instruments, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, un attiecīgā preču atvasinātā instrumenta pozīciju turētāju valsts kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt vienotā pozīcijas limita ievērošanas uzraudzību.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kura organizētajā tirdzniecības vietā tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti (turpmāk šajā pantā — tirdzniecības vietas organizētājs), īsteno pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus. Lai īstenotu minētos pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus, tirdzniecības vietas organizētājam ir šādas tiesības:

1) uzraudzīt personu atvērtās pozīcijas;

2) iegūt informāciju, tostarp visu attiecīgo dokumentāciju, no personām par pozīciju vai uzņemtā riska lielumu (apmēru), pozīciju īpašniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem, visām saskaņotajām darbībām un visiem saistītajiem aktīviem vai saistībām pamatā esošo preču tirgū, kā arī par pozīcijām, kuras ar biedru un dalībnieku starpniecību tiek turētas preču atvasinātajos instrumentos, kuru pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības, citās tirdzniecības vietās un ekonomiski līdzvērtīgos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos;

3) pieprasīt, lai persona uz laiku pārtrauc, izbeidz vai samazina darbības, ja tas nepieciešams, vai, ja minētā persona šo pieprasījumu neievēro, — vienpusēji nodrošināt minēto darbību pārtraukšanu, izbeigšanu vai samazināšanu;

4) pieprasīt, lai persona no jauna uz laiku nodrošina tirgū likviditāti par saskaņoto cenu un saskaņotajā apjomā, tādējādi mazinot lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi.

(11) Tirdzniecības vietas organizētājs nodrošina, ka pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi ir pārredzami un nediskriminējoši, un norāda, kā tie attiecas uz personām, ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu, un kā tie izmanto preču atvasināto instrumentu līgumus, kas tiek iesniegti tirdzniecībai.

(12) Tirdzniecības vietas organizētājs sniedz Komisijai detalizētu informāciju par pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem. Komisija šo informāciju, kā arī informāciju par tās noteiktajiem pozīciju limitiem paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(13) Kopsavilkums par visiem aktuālajiem pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem ir pieejams datubāzē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes mājaslapā internetā.

(14) Šā panta pirmajā daļā minētos pozīciju limitus Komisija nosaka un to ievērošanu uzrauga saskaņā ar šā likuma 138. panta pirmās daļas 16. punktu.

(15) Detalizētākas prasības šā panta prasību piemērošanai nosaka Regula Nr.  2017/591.

(16) Komisija var noteikt vairāk ierobežojošus pozīciju limitus par tiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja tas ir pamatoti un samērīgi, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un normālu šā tirgus darbību. Komisija mājaslapā internetā publicē informāciju par vairāk ierobežojošiem pozīciju limitiem. Nosakot vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, sākotnēji tos var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus no to publicēšanas dienas Komisijas mājaslapā internetā. Laikposmu, uz kādu sākotnēji noteikti vairāk ierobežojoši pozīciju limiti, var pagarināt uz ilgāku laikposmu, kas vienā reizē nepārsniedz sešus mēnešus, ja saglabājas pamatojums šādu vairāk ierobežojošu pozīciju limitu nepieciešamībai. Ja noteikto ierobežojošo pozīciju limitu laikposms netiek pagarināts, pēc sešiem mēnešiem tie automātiski zaudē spēku.

(17) Ja Komisija plāno noteikt vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, tā paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei par to. Paziņojumā ietver pamatojumu, kāpēc noteikti vairāk ierobežojoši pozīciju limiti. Komisija apstiprina vairāk ierobežojošus pozīciju limitus tikai pēc tam, kad Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir publicējusi savā mājaslapā internetā atzinumu par to, vai vairāk ierobežojoši pozīciju limiti konkrētajā gadījumā ir nepieciešami. Ja Komisija ir noteikusi vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, kas neatbilst Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumam, tā nekavējoties savā mājaslapā internetā publisko paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

(18) Komisija ir tiesīga piemērot šajā likumā noteiktās sankcijas un administratīvos pasākumus, ja tiek pārkāpti šajā pantā noteiktie pozīciju limiti:

1) attiecībā uz pozīcijām, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas Latvijas Republikā vai ārpus tās, un kas pārsniedz Komisijas noteiktos preču atvasināto instrumentu līgumu limitus attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietās, kas atrodas vai darbojas Latvijas Republikā, vai ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem;

2) attiecībā uz pozīcijām, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas Latvijas Republikā, un kas pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

133.15 pants. Ziņošana par pozīcijām pa pozīciju turētāju kategorijām

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kura organizētajās tirdzniecības vietās tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas, vai to atvasinātie instrumenti (turpmāk šajā pantā — tirdzniecības vietas organizētājs), veic šādas darbības:

1) ja personu skaits un to atvērtās pozīcijas pārsniedz noteikto minimālo robežvērtību, tirdzniecības vietas organizētājs katru nedēļu publisko un nosūta Komisijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei paziņojumu par dažādu kategoriju personu turēto pozīciju kopumu attiecībā uz dažādiem preču atvasinātiem instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietas organizētāja organizētajā tirdzniecības vietā, norādot:

a) īso un garo pozīciju skaitu katrā šādā kategorijā un izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma,

b) atvērto pozīciju procentuālo daļu katrā kategorijā,

c) pozīciju turētāju skaitu katrā kategorijā saskaņā ar šā panta piekto daļu;

2) vismaz reizi dienā sniedz Komisijai pārskatu par visu personu, tostarp tirdzniecības vietas biedru vai dalībnieku un to klientu, šajā tirdzniecības vietā turēto pozīciju pilnīgu sadalījumu.

(11) Pozīciju paziņošanu nepiemēro par šā likuma 1. panta pirmās daļas 30. punkta "c" apakšpunktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ja tie attiecas uz preci vai šā likuma 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto finanšu instrumentu pamatā esošo aktīvu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā paziņojumā un 2. punktā minētajā pārskatā nošķir:

1) pozīcijas, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām;

2) citas pozīcijas.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tirgo preču atvasinātos instrumentus vai emisijas kvotas vai to atvasinātos instrumentus ārpus tirdzniecības vietas, tā vismaz reizi dienā centrālajai kompetentajai iestādei vai gadījumos, kad centrālās kompetentās iestādes nav, kompetentajai iestādei tirdzniecības vietā, kur tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie instrumenti, sniedz pārskatu par savām turētajām pozīcijām tirdzniecības vietā tirgotajos preču atvasinātajos instrumentos vai emisijas kvotās vai to atvasinātajos instrumentos un ekonomiski līdzvērtīgu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat gala klientam, atbilstoši Regulas Nr.  600/2014 26. pantā un Regulas Nr. 1227/2011 8. pantā noteiktajam.

(4) Tirdzniecības vietas organizētājs nodrošina, ka regulētā tirgus un DT sistēmas biedri vai dalībnieki un OT sistēmas klienti vismaz reizi dienā ziņo tirdzniecības vietas organizētājam par savām pozīcijām, ko tie tur, izmantojot šajā tirdzniecības vietā tirgotos līgumus, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat gala klientam.

(5) Tirdzniecības vietas organizētājs klasificē personas, kas tur atvasināto instrumentu vai emisijas kvotu, vai to atvasināto instrumentu pozīcijas, atbilstoši to pamatdarbības raksturam, ievērojot šādu iedalījumu:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

2) ieguldījumu fondi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē vai alternatīvo ieguldījumu fondi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē;

3) citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē un pensiju fondi Privāto pensiju fondu likuma izpratnē;

4) saimnieciskās darbības veicēji;

5) emisiju kvotu vai to atvasināto instrumentu gadījumā — operatori, kuriem ir saistoši likumā "Par piesārņojumu" noteiktie pienākumi.

(6) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētā paziņojuma un 2. punktā minētā pārskata saturu un formātu nosaka Eiropas Komisijas 2017. gada 20. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1093, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus operatoru pozīciju ziņojumu formātu.

(7) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās minimālās robežvērtības nosaka Regula Nr.  2017/565.

(8) Dienu un laiku, kad šā panta pirmās daļas 1. punktā minētais paziņojums nosūtāms Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, nosaka Komisijas 2017. gada 6. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/953, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un grafiku tādiem ziņojumiem par pozīcijām, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas pārvalda tirdzniecības vietas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019., 31.03.2022. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 78. punktu)

XII 5 nodaļa
Produktu pārvaldības prasības

(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.16 pants. Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izstrādā finanšu instrumentus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izstrādājot finanšu instrumentus, kas ietver finanšu instrumentu izveidošanu, pilnveidošanu vai emitēšanu, ievēro šā panta prasības. Piemērojot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā, četrpadsmitajā, piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā noteiktās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tās izpilda atbilstoši un samērīgi, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš, īsteno un uztur procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentu izstrāde atbilst prasībām par interešu konfliktu pareizu pārvaldību, tostarp darbinieku atalgojumu. Jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, ka finanšu instrumenta uzbūvei, tostarp tā elementiem, nav nelabvēlīgas ietekmes uz gala klientiem un tie nerada problēmas tirgus integritātes jomā, ļaujot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei mazināt vai izslēgt savu risku vai risku, kas izriet no produkta pamatā esošajiem aktīviem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā jau tur pamatā esošos aktīvus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums analizēt iespējamos interešu konfliktus ikreiz, kad tiek izstrādāts finanšu instruments. Jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē, vai finanšu instruments rada situāciju, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gala klientus, ja tie veic:

1) riska darījumu, kas ir pretējs tam, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pati iepriekš ir veikusi;

2) riska darījumu, kas ir pretējs tam, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vēlas veikt pēc produkta pārdošanas.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms tās pieņem lēmumu laist produktu tirgū, izvērtē, vai finanšu instruments var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību vai stabilitāti.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka attiecīgajam personālam, kas ir iesaistīts finanšu instrumentu izstrādāšanā, ir nepieciešamās specifiskās zināšanas, lai izprastu to finanšu instrumentu īpatnības un riskus, kurus paredzēts izstrādāt.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās valdei ir iedarbīga ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes produktu pārvaldības procesa kontrole. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes valde darbības atbilstības ziņojumos sistemātiski iekļauj informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes izstrādātajiem finanšu instrumentiem, tostarp informāciju par izplatīšanas stratēģiju. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc pieprasījuma iesniedz darbības atbilstības ziņojumus Komisijai.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās darbības atbilstības funkcijas izpildes ietvaros tiek pārraudzīta produktu pārvaldības kārtības izstrāde un tās periodiska pārskatīšana, lai atklātu jebkādu risku, ka netiek izpildīti šajā pantā noteiktie pienākumi.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sadarbojas ar personām, kas nav licencētas un netiek uzraudzītas ieguldījumu pakalpojumu jomā, vai ar ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai izveidotu, pilnveidotu vai emitētu produktu, tās noslēdz rakstveida līgumu, kurā nosaka savstarpējos pienākumus.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pietiekami detalizētā līmenī nosaka potenciālo mērķtirgu katram finanšu instrumentam un precizē to klientu veidu, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments atbilst. Šā procesa ietvaros ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka to klientu grupu, kuras vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments neatbilst. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes sadarbojas finanšu instrumenta izstrādē, nosaka tikai vienu mērķtirgu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā finanšu instrumentus, kurus izplata ar citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu starpniecību, nosaka to klientu vajadzības un īpatnības, kuriem šis produkts atbilst, pamatojoties uz savām teorētiskajām zināšanām un pieredzi darbā ar finanšu instrumentu vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, finanšu tirgiem un potenciālo gala klientu vajadzībām, īpatnībām un mērķiem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic scenārija analīzi attiecībā uz saviem izstrādājamiem finanšu instrumentiem, izvērtējot risku saistībā ar produkta nelabvēlīgu iznākumu gala klientiem un apstākļus, kādos šāds iznākums var rasties. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē finanšu instrumentus nelabvēlīgu apstākļu gadījumā un to, kas var notikt, ja:

1) tirgus vide pasliktinās;

2) izstrādātājs vai trešā persona, kas darbojas finanšu instrumenta izstrādāšanā vai funkcionēšanā, nonāk finansiālās grūtībās vai ir īstenojies risks, kas saistīts ar citu darījuma partneri;

3) finanšu instruments nespēj kļūt komerciāli dzīvotspējīgs;

4) pieprasījums pēc finanšu instrumenta ir daudz augstāks, nekā tika paredzēts, radot spiedienu uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes resursiem vai finanšu instrumenta pamatā esošā aktīva tirgu.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka, vai finanšu instruments atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp izvērtējot šādus elementus:

1) finanšu instrumentu riska un ienesīguma profila atbilstību mērķtirgum;

2) vai finanšu instrumenta izveides pamatā ir tas, ka šis finanšu instruments nes labumu klientam, nevis ir komercdarbības modelis, kas balstās uz vāju iespēju klientiem gūt peļņu;

3) (punkts stājas spēkā 22.11.2022. un iekļauts likuma redakcijā uz 22.11.2022. Sk. Pārejas noteikumu 77. punktu).

(12) Nosakot ar finanšu instrumentu saistīto izmaksu struktūru, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē un ņem vērā:

1) kā finanšu instrumenta izmaksas un maksas atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem;

2) vai izmaksas neapdraud finanšu instrumenta sagaidāmo peļņu;

3) vai ar finanšu instrumentu saistīto izmaksu struktūra ir mērķtirgum pietiekami pārredzama.

(13) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka, sniedzot izplatītājiem informāciju par finanšu instrumentu, tajā tiek ietverta informācija par atbilstošiem finanšu instrumentu izplatīšanas kanāliem, produktu apstiprināšanas procesu un mērķtirgus novērtējumu un tā atbilst attiecīgiem standartiem, lai izplatītāji varētu pareizi saprast un ieteikt vai pārdot finanšu instrumentu.

(14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata finanšu instrumentus, kurus tā izstrādā, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt iespējamo risku noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē, vai finanšu instruments joprojām atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem un vai tas tiek izplatīts mērķtirgum, vai sasniedz klientus, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem šis finanšu instruments neatbilst.

(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pārskata finanšu instrumentus pirms turpmākas emitēšanas vai atkārtotas laišanas tirgū, ja tām ir informācija par jebkādu notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt ieguldītāju iespējamo risku, un regulāri izvērtē, vai finanšu instrumenti funkcionē, kā bija paredzēts. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka, cik regulāri tiek pārskatīti to finanšu instrumenti, pamatojoties uz attiecīgiem faktoriem, tostarp faktoriem, kas saistīti ar īstenoto ieguldījumu stratēģiju sarežģītību vai novatorisko būtību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde identificē arī būtiskākos notikumus, kas varētu ietekmēt iespējamo risku vai finanšu instrumenta peļņas izredzes, tostarp:

1) tādas robežvērtības pārsniegšanu, kas ietekmēs finanšu instrumenta peļņas profilu;

2) to emitentu maksātspēju, kuru vērtspapīri vai garantijas var ietekmēt finanšu instrumenta snieguma rādītājus.

(16) Iestājoties kādam no šā panta piecpadsmitajā daļā minētajiem notikumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic attiecīgus pasākumus, kas var ietvert šādas darbības:

1) sniegt visu nozīmīgo informāciju par attiecīgo notikumu un tā ietekmi uz finanšu instrumentu klientiem vai izplatītājiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pati tieši nepiedāvā vai nepārdod finanšu instrumentu klientiem;

2) mainīt produkta apstiprināšanas procesu;

3) apturēt turpmāku finanšu instrumentu emitēšanu;

4) veikt finanšu instrumenta izmaiņas, lai izvairītos no netaisnīgiem līguma noteikumiem;

5) apsvērt, vai pārdošanas kanāli, pa kuriem finanšu instrumenti tiek pārdoti, ir piemēroti, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei kļūst zināms, ka finanšu instruments netiek pārdots, kā bija paredzēts;

6) sazināties ar izplatītāju, lai apspriestu izmaiņas izplatīšanas procesā;

7) pārtraukt attiecības ar izplatītāju;

8) informēt attiecīgo kompetento iestādi.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījumi devītajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā stājas spēkā 22.11.2022. un iekļauti likuma redakcijā uz 22.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. un 77. punktu)

133.17 pants. Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz izplatītājiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, lemjot par finanšu instrumentu klāstu, ko tā emitējusi pati vai ko emitējusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un pakalpojumiem, ko tā plāno piedāvāt vai ieteikt klientiem, atbilstoši un samērīgi ievēro šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktās prasības, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro šā likuma prasības arī tad, kad piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus izstrādā personas, kam nepiemēro šo likumu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš atbilstošu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka produkti un pakalpojumi, ko tā plāno piedāvāt vai ieteikt, atbilst noteiktā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem un ka paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilst noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde attiecīgi apzina un izvērtē to klientu apstākļus un vajadzības, pie kuriem tās gatavojas galvenokārt vērsties, lai nodrošinātu, ka klientu intereses netiek apdraudētas komerciāla vai finansēšanas spiediena rezultātā.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, lemjot par finanšu instrumentu un pakalpojumu klāstu, ko tā piedāvā vai iesaka, un attiecīgo mērķtirgu, uztur procedūras un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību visām piemērojamām prasībām saskaņā ar šo likumu, tostarp prasībām, kas attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotības vai atbilstības novērtējumu, pamudinājumiem 133.18 panta izpratnē un interešu konfliktu atbilstošu pārvaldību.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata un atjaunina savu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir stabila un atbilst paredzētajam mērķim, un, ja nepieciešams, veic attiecīgas izmaiņas.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata piedāvātos vai ieteiktos ieguldījumu produktus un sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā visus notikumus, kas varētu būtiski ietekmēt iespējamo risku noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē vismaz to, vai produkts vai pakalpojums joprojām atbilst noteiktā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās darbības atbilstības funkcijas izpildes ietvaros tiek pārraudzīta produktu pārvaldības kārtības izstrāde un tās periodiska pārskatīšana, lai atklātu jebkādu risku, ka netiek izpildīti šajā pantā noteiktie pienākumi.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka attiecīgajam personālam ir nepieciešamās specifiskās zināšanas, lai izprastu to produktu īpatnības un riskus, kurus plānots piedāvāt vai ieteikt, un sniegtos pakalpojumus, kā arī noteiktā mērķtirgus vajadzības, īpatnības un mērķus.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās valde efektīvi kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes produktu pārvaldības procesu, lai noteiktu to ieguldījumu produktu klāstu, kurus tā piedāvā vai iesaka, un attiecīgajiem mērķtirgiem sniegtos pakalpojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes valde darbības atbilstības ziņojumos sistemātiski iekļauj informāciju par produktiem, ko tā piedāvā vai iesaka, un sniegtajiem pakalpojumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc pieprasījuma iesniedz darbības atbilstības ziņojumus Komisijai.

(9) Izplatītāji sniedz izstrādātājiem informāciju par produktu pārdošanu un, ja nepieciešams, informāciju par šajā pantā minēto produktu pārskatīšanu, tādējādi atbalstot izstrādātāju veikto produktu pārskatīšanu.

(10) Ja vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sadarbojas, izplatot produktu vai pakalpojumu, tai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kurai ir tiešās attiecības ar klientu, ir galvenā atbildība par šajā pantā noteiktajām produktu pārvaldības prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks produkta izplatīšanā:

1) nodrošina, ka attiecīgā informācija par produktu nonāk no izstrādātāja līdz ķēdes gala izplatītājam;

2) palīdz izstrādātājam iegūt informāciju par produktu pārdošanu, ja izstrādātājs to pieprasa, lai izpildītu savus produktu pārvaldības pienākumus;

3) attiecīgā gadījumā piemēro izstrādātājiem noteiktos produktu pārvaldības pienākumus attiecībā uz pakalpojumiem, ko tā sniedz.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

XII 6 nodaļa
Pamudinājumi

(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.18 pants. Pamudinājumu vispārīgās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas maksā vai saņem maksu vai komisijas naudu vai sniedz vai saņem nefinansiālu labumu (turpmāk arī — pamudinājums) saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu klientam, nodrošina, ka vienmēr tiek izpildīti visi nosacījumi un prasības, kas noteiktas šā likuma 128. panta divpadsmitajā, 12.1 un 12.2 daļā un šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā.

(2) Maksu, komisijas naudu vai nefinansiālu labumu uzskata par tādu, kas paredzēts, lai uzlabotu klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) tas ir pamatots ar papildu vai augstāka līmeņa pakalpojuma sniegšanu attiecīgajam klientam proporcionāli saņemto pamudinājumu līmenim, tostarp:

a) sniedzot tādas ieguldījumu konsultācijas, kas nav neatkarīgas, par piemērotiem plaša klāsta finanšu instrumentiem un piekļuvi šādiem finanšu instrumentiem, tostarp atbilstošu skaitu finanšu instrumentu, ko piedāvā trešo pušu produktu piedāvātāji, kam nav ciešu attiecību ar pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi,

b) sniedzot tādas ieguldījumu konsultācijas, kas nav neatkarīgas, apvienojumā ar ikgadēju piedāvājumu klientam izvērtēt, vai tie finanšu instrumenti, kuros klients ir veicis ieguldījumu, joprojām ir piemēroti, vai apvienojumā ar citu pastāvīgu pakalpojumu, kas klientam varētu būt vērtīgs,

c) par konkurētspējīgām cenām sniedzot piekļuvi plašam finanšu instrumentu klāstam, kas varētu atbilst klienta vajadzībām, tostarp atbilstošu skaitu finanšu instrumentu, ko piedāvā trešo pušu produktu piedāvātāji, kam nav ciešu attiecību ar pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi;

2) tas nenes tiešu labumu saņēmējai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās akcionāriem, dalībniekiem vai darbiniekiem bez jūtama labuma attiecīgajam klientam;

3) tas ir pamatots ar pastāvīga labuma sniegšanu attiecīgajam klientam saistībā ar pastāvīgu pamudinājumu.

(3) Maksa, komisijas nauda vai nefinansiāls labums nav uzskatāms par pieņemamu, ja tā dēļ attiecīgu pakalpojumu sniegšana klientam ir neobjektīva vai izkropļota.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pastāvīgi ievēro šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības, kamēr vien tā turpina maksāt vai saņemt maksu, komisijas naudu vai nefinansiālu labumu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā pierādījumus, ka maksas, komisijas naudas vai citi nefinansiāli labumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir maksājusi vai saņēmusi, paredzēti, lai uzlabotu attiecīgā klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti:

1) saglabājot sarakstu ar visām maksām, komisijas naudām un nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir saņēmusi no trešās personas saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu;

2) dokumentējot, kā maksas, komisijas naudas un nefinansiāli labumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir maksājusi vai saņēmusi vai ko plāno izmantot, uzlabo attiecīgajiem klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un kādi pasākumi veikti, lai negatīvi neietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši klienta interesēm.

(6) Attiecībā uz jebkādu maksājumu vai labumu, kas saņemts no trešām personām vai maksāts tām, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj klientam šādu informāciju:

1) pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj klientam informāciju par attiecīgo maksājumu vai labumu saskaņā ar šā likuma 128. panta 12.1 daļu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā. Pārējiem nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saņēmusi vai maksājusi saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu, cenu nosaka un informāciju atklāj atsevišķi;

2) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nevarēja iepriekš (ex-ante) novērtēt jebkura saņemamā vai maksājamā maksājuma vai labuma summu un tā vietā atklāja klientam šīs summas aprēķināšanas metodi, tā sniedz saviem klientiem arī informāciju par faktisko maksājuma vai labuma summu, kas saņemta vai samaksāta (ex-post);

3) vismaz reizi gadā, ja vien ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saņem pastāvīgus pamudinājumus saistībā ar attiecīgiem klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem, tā individuāli informē savus klientus par faktiski saņemto vai samaksāto maksājumu vai labumu summu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā.

(7) Īstenojot šā panta sestajā daļā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā noteikumus par izmaksām un izdevumiem, kas minēti šā likuma 128. panta sestās daļas 3. punktā un Regulas Nr.  2017/565 50. pantā.

(8) Ja produktu izplatīšanas kanālā ir iesaistītas vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, katra ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ievēro savus pienākumus attiecībā uz informācijas atklāšanu saviem klientiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.19 pants. Pamudinājumi attiecībā uz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai uz portfeļa pārvaldības pakalpojumiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, cik drīz vien iespējams, pēc saņemšanas atmaksā klientam jebkādas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, attiecībā uz pakalpojumiem, kuri sniegti minētajam klientam. Visas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, kas saņemti no trešām personām saistībā ar sniegto neatkarīgo ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldību, pilnībā pārskaita klientam.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un īsteno politiku, lai nodrošinātu, ka jebkādas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, saistībā ar sniegto neatkarīgo ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldību, attiecīgi sadala un pārskaita katram atsevišķajam klientam.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientus par tiem pārskaitītām maksām, komisijas naudām vai jebkādiem finansiāliem labumiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, nepieņem nefinansiālus labumus, kas nav atzīstami par pieņemamiem nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem saskaņā ar šā panta piekto un sesto daļu.

(5) Šādus labumus var uzskatīt par pieņemamiem nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem tikai tad, ja tie ir:

1) informācija vai dokumentācija attiecībā uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu, kas ir vispārīga pēc savas būtības vai individualizēta, lai atspoguļotu individuāla klienta apstākļus;

2) trešās personas rakstveida informācijas materiāls, ko ir pasūtījis un apmaksājis emitents vai iespējamais emitents, lai veicinātu jaunu emisiju, vai ja trešai personai ir līgumiskas saistības ar emitentu un emitents tai maksā, lai attiecīgā persona regulāri izstrādātu šādu informācijas materiālu, ar nosacījumu, ka šīs attiecības ir skaidri atspoguļotas informācijas materiālā un šādu materiālu vienlaikus dara pieejamu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm, kas to vēlas saņemt, vai plašākai sabiedrībai;

3) dalība konferencēs, semināros un citos apmācības pasākumos par konkrēta finanšu instrumenta vai ieguldījumu pakalpojuma labumiem un iezīmēm;

4) viesmīlības izpausmes ar saprātīgu minimālo (de minimis) vērtību;

5) ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto nefinansiālo labumu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;

6) pakalpojumi un dažādu veidu atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības vai individuālie komersanti un kas ir publiski pieejamas.

(6) Pieņemami nebūtiski nefinansiāli labumi ir pamatoti, samērīgi un tādā apmērā, ka tie, visticamāk, nekādā veidā neietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcību tādā veidā, kas radītu kaitējumu attiecīgā klienta interesēm.

(7) Informāciju par nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem atklāj klientiem pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas. Saskaņā ar šā likuma 133.18 panta sestās daļas 1. punktu nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

133.20 pants. Pamudinājumi attiecībā uz pētījumiem

(1) Pētījumi, kurus trešās personas sagatavo ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas klientiem sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai citus ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, nav uzskatāmi par pamudinājumu, ja vien tie tiek saņemti apmaiņā pret kādu no šādiem maksājumiem:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes tiešiem maksājumiem no saviem līdzekļiem;

2) maksājumiem no atsevišķa pētījumu maksājumu konta, kuru kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar noteikumu, ka attiecībā uz konta darbību ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) konta līdzekļus veido no klientiem iekasētās maksas par pētījumiem,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izveidojot pētījumu maksājumu kontu un vienojoties ar saviem klientiem par pētījumu maksu, ievieš pasākumus, kuri nosaka pētījumu budžeta veidošanu un regulāru novērtēšanu,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par pētījumu maksājumu kontu,

d) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri novērtē iegādāto pētījumu kvalitāti, pamatojoties uz noteiktiem kvalitātes kritērijiem, un savas iespējas sekmēt labāku ieguldīšanas lēmumu pieņemšanu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde izmanto šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pētījumu maksājumu kontu, tā saviem klientiem sniedz šādu informāciju:

1) pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas klientiem — informāciju par pētījumu budžeta summu un katra klienta maksājamās pētījumu maksas aplēsi;

2) ikgadēju informāciju par izmaksu kopsummu, ko katrs klients maksājis saistībā ar trešo personu pētījumu nodrošināšanu.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uztur pētījumu maksājumu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir pienākums pēc klientu vai Komisijas pieprasījuma sniegt kopsavilkuma informāciju par pētījuma piegādātājiem samaksātajām maksām no šā konta — kopsummu, kas tiem samaksāta noteiktā laikposmā, ieguvumiem un pakalpojumiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir saņēmusi, un no šā konta samaksātās kopsummas attiecību pret budžetu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde izveidojusi minētajam laikposmam, norādot atlaides vai līdzekļu pārnešanu uz citu laikposmu, ja kontā ir atlikuši naudas līdzekļi. Šā panta pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētā maksa par pētījumiem:

1) balstās vienīgi uz pētījumu budžetu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veido, lai konstatētu vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem attiecībā uz tās klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

2) nav saistīta ar to darījumu apjomu vai vērtību, kuri ir izpildīti klientu uzdevumā.

(4) Ja pētījuma maksu no klienta iekasē nevis atsevišķi, bet kopā ar komisijas naudu par darījumu, klientam norāda atsevišķi identificējamu pētījuma maksu, pilnībā ievērojot šā panta pirmās daļas 2. punktu un otro daļu.

(5) No klientiem saņemto pētījuma maksu kopsumma nevar pārsniegt pētījumu budžetu.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde līgumā ar klientu vienojas par pētījuma maksu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iekasēs no klienta saskaņā ar pētījumu budžetu, un par to, cik reizes gadā no klienta naudas līdzekļiem tā tiks iekasēta. Pētījumu budžetu palielina tikai pēc tam, kad klientam ir sniegta nepārprotama informācija par šādu plānotu palielinājumu. Ja laikposma beigās pētījumu maksājumu kontā ir izveidojies pārpalikums, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piemēro procedūru, kurā šos naudas līdzekļus atmaksā klientam vai tos pārnes uz nākamā perioda pētījumu budžetu kā klienta pētījuma maksas ieskaitu.

(7) Šā panta pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā minēto pētījumu budžetu pārvalda pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, balstoties uz saprātīgu novērtējumu par vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde kontrolē un pārrauga pētījumu budžeta līdzekļu izlietošanu trešo personu veiktu pētījumu iegādei, lai nodrošinātu, ka pētījumu budžets tiek pārvaldīts un izlietots ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes klientu interesēs. Minētā kontrole ietver arī revīzijas izsekojamības dokumentāciju par maksājumiem, kas veikti pētījumu piegādātājiem, un par to, kā samaksātās summas tika noteiktas, ņemot vērā kvalitātes kritērijus, kas minēti šā panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pētījumu budžetu un pētījumu maksājumu kontu neizmanto pašas iekšēji veikto pētījumu finansēšanai.

(8) Piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktu, pētījumu maksājumu konta pārvaldību var deleģēt trešai personai, ja vien tas atvieglo trešās personas veikto pētījumu iegādi un maksājumu veikšanu pētījumu piegādātājiem ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā bez liekas kavēšanās un saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes norādījumiem.

(9) Piemērojot šā panta pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde visus nepieciešamos elementus iekļauj rakstveida politikā, ko dara pieejamu saviem klientiem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz rīkojumu izpildes pakalpojumus, atsevišķi norāda tādas maksas par šiem pakalpojumiem, kuras atspoguļo tikai darījuma izpildes izmaksas. Citiem labumiem vai pakalpojumiem, kurus tā pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas reģistrētas Eiropas Savienībā, piemēro atsevišķi identificējamu maksu, un par rīkojumu izpildes pakalpojumiem veiktās samaksas apmērs neietekmē un nerada nosacījumus attiecībā uz minēto labumu vai pakalpojumu sniegšanu un maksu par tiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

XIII nodaļa
Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju reģistrācija

(Nodaļa izslēgta ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

134.pants. Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

135.pants. Reģistrācija Komisijā

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

136.pants. Reģistrētas sabiedrības pienākumi

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

137.pants. Izslēgšana no reģistra

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

137.1 pants. Uzraudzības institūcijas

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

XIV nodaļa
Likuma prasību izpildes uzraudzība

(Nodaļas nosaukums 21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

137.2 pants. Komisijas tiesības, uzraugot likuma prasību izpildi

(1) Ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija.

(2) Komisija ievieš atbilstošus uzraudzības pasākumus, kas nodrošina šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm noteikto prasību izpildi.

(3) Komisijai ir tiesības izdot normatīvos noteikumus:

1) par informācijas sniegšanu par darbību ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas jomā;

2) par kārtību, kādā sniedzama informācija par darījumiem ar finanšu instrumentiem.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

137.3 pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem

(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

138. pants. Komisijas tiesības uzraudzības īstenošanā

(1) Komisija papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, šajā likumā un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām tiesībām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, regulētā tirgus organizētāja darbību un šā likuma XII4 nodaļā noteiktajām prasībām ir tiesīga piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

1) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

2) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

3) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

4) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

5) pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai cita veida īpašuma lietošanas ierobežojumus;

6) uz laiku ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību, tostarp ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai turēt finanšu instrumentus;

7) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

8) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

9) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

10) (izslēgts ar 31.03.2022. likumu);

11) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma un Regulas Nr.  600/2014 prasībām;

12) veikt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu to ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, regulētā tirgus organizētāju un citu personu, tai skaitā apstiprinātu publicēšanas struktūru un apstiprinātu ziņošanas sistēmu, darbības atbilstību, uz kurām attiecas šā likuma vai Regulas Nr.  600/2014 prasības;

13) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

14) pieprasīt, lai finanšu instrumenti tiek izslēgti no tirdzniecības vietas;

15) pieprasīt jebkurai personai, lai tā veic atbilstošus pasākumus pozīcijas vai riska darījuma apjoma samazināšanai;

16) ierobežot jebkuras personas iespēju piekļūt preču atvasinātajam instrumentam, tostarp nosakot limitus attiecībā uz pozīcijas apjomu, kādu jebkura persona visu laiku drīkst turēt saskaņā ar šā likuma 133.14 pantā noteiktajām pras