Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Finanšu instrumentu tirgus likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;

2) kategorija — viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus;

4) profesionālie ieguldītāji:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, sabiedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, pensiju fonds, apdrošinātājs un pārapdrošinātājs,

b) starptautiska finanšu iestāde,

c) jebkura persona, kura par profesionālu ieguldītāju tiek uzskatīta saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem,

d) jebkura cita juridiskā persona, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, iesniegusi iesniegumu ar lūgumu uzskatīt sevi par profesionālu ieguldītāju;

5) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

6) izcelsmes valsts — dalībvalsts, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 3.1 panta prasībām;

7) dalībvalsts uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Savienības Komisijai;

8) regulētais tirgus — organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu;

9) regulētā tirgus organizētājs — kapitālsabiedrība, kas organizē regulēto tirgu;

10) oficiālais saraksts — tāds regulētais tirgus, kuram tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām;

11) publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem;

12) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā;

13) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā iegūšana;

14) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem emitents vēlas izteikt publisko piedāvājumu;

15) prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kurus emitents vēlas iekļaut regulētajā tirgū;

16) mērķa sabiedrība — akciju sabiedrība, kuras akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un par kuras akcijām ir izteikts atpirkšanas piedāvājums;

17) piedāvātājs — persona vai personu grupa, kura izsaka obligāto, brīvprātīgo vai galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu vai kurai ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

18) Latvijas Centrālais depozitārijs — kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita šajā likumā noteiktajā kārtībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par darījumiem, kas noslēgti ar finanšu instrumentiem;

19) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki — kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, sabiedrības, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, tirgus organizētāji, Latvijas Centrālais depozitārijs un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības;

20) būtiska līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

21) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

211) nozīmīga līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;

22) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

23) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

24) finanšu iestāde — kapitālsabiedrība, kas nodibināta, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā;

25) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt (ieguldījumu brokeru sabiedrības un citu finanšu iestāžu aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā veido vairāk par pusi no visu finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas finanšu iestādes, turklāt vismaz viena no tām ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

26) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;

261) dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

262) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

263) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav jebkurā citā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

264) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

265) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

266) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

27) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 vai vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 vai vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

28) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību,

b) akciju (daļu) emisijas uzcenojums,

c) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi),

d) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk — zvērināts revidents) ziņojums par peļņas esamību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējās darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā;

29) sākotnējais reģistrs — saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav pārvietojušas no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu;

30) kapitāla vērtspapīri — akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā, kā arī jebkura cita veida vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekš minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka šos vērtspapīrus emitējis to akciju emitents, uz ko tie attiecas, vai kapitālsabiedrība, kas ietilpst minētā emitenta uzņēmumu grupā;

31) depozitārie sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta finanšu instrumentus, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajos finanšu instrumentos nostiprinātās tiesības;

32) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) depozitārie sertifikāti,

d) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā vai paredzēti norēķini naudā;

33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

34) publiskā piedāvājuma izteicējs — persona, kas publiski piedāvā pārvedamus vērtspapīrus;

35) piedāvājuma programma — pasākumu kopums līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedamu vērtspapīru (izņemot kapitāla vērtspapīrus) nepārtrauktai vai atkārtotai emisijai noteiktā laika posmā;

36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;

37) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

38) kvalificētie ieguldītāji:

a) Latvijas Republikā vai citā valstī reģistrēta banka, sabiedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība, pensiju fonds, apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, preču dīleri, kā arī juridiskās personas, kuras ir licencētas veikt darbības finanšu tirgos, vai arī personas, kuras nav šādā veidā licencētas vai regulētas, bet kuru komercdarbības mērķis ir vienīgi ieguldīšana vērtspapīros,

b) valstis un pašvaldības, valstu centrālās bankas un starptautiskas finanšu iestādes,

c) citas juridiskās personas, kas nav uzskatāmas par mazajiem vai vidējiem komersantiem,

d) fiziskās personas, kas par kvalificētiem ieguldītājiem ir atzītas saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu,

e) mazie un vidējie komersanti, kas par kvalificētiem ieguldītājiem ir atzīti saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu;

39) publiskais piedāvājums — ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta tāda informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ļauj ieguldītājiem lemt par šo vērts-papīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem;

40) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

41) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt emisijas prospektu un prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

42) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu;

43) atpirkšanas piedāvājums — publiski izteikts piedāvājums (kas nav pašas mērķa sabiedrības izteikts piedāvājums) mērķa sabiedrības akcionāriem iegādāties no tiem visas akcijas vai daļu akciju, lai iegūtu kontroli mērķa sabiedrībā;

44) personas, kuras rīkojas saskaņoti — piedāvātājs un personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar vienošanos, lai iegūtu mērķa sabiedrībā kontroli vai izjauktu veiksmīgu piedāvājumu;

45) parāda vērtspapīri — obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem;

46) kontrolēta komercsabiedrība — tāda komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrībā personai ir balss­tiesību vairākums,

b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks),

c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,

d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot;

47) obligātā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 54.panta un D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām;

48) elektroniskie līdzekļi — elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

49) tirgus uzturētājs — persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem;

50) tirdzniecības diena — diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem;

51) pašu kapitāls — ieguldījumu brokeru sabiedrības revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;

52) vērtspapirizētais parāds — aktīvu kopums (aktīvu portfelī iekļautie aktīvi), kas nodots vai pārdots īpašam nolūkam izveidotai komercsabiedrībai, kas to ir pārveidojusi vērtspapīros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt finanšu instrumentu tirgus funkcionēšanu, veicinot:

1) ieguldītāju interešu aizsardzību;

2) finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību;

3) informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas un uzraudzības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.

(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem;

2) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) naudas tirgus instrumentiem — īstermiņa (kuru dzēšanas termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem) parāda instrumentiem (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citiem instrumentiem, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) atvasinātiem finanšu instrumentiem — finanšu instrumentiem (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, preču cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasināta finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

5) atvasinātiem preču instrumentiem — atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā esošais primārais aktīvs ir preces un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā (vai citos finanšu instrumentos) bez preces fiziskas piegādes.

(3) Šis likums attiecas arī uz šā panta otrajā daļā neminētiem finanšu instrumentiem, ja tie atbilst šā likuma 1.panta 1.punktā sniegtajam termina skaidrojumam.

(4) Ieguldījumu pakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei;

2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina;

3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu;

4) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neizpērk finanšu instrumentus vai negarantē to izpirkšanu;

5) finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana;

6) darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde uz kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina;

7) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu);

8) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(5) Ieguldījumu blakuspakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) finanšu instrumentu turēšana;

2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem kā darījuma otrā puse;

3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;

4) tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 5.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

6) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu).

(6) Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.

(7) Šā likuma C sadaļas noteikumi neattiecas uz:

1) atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra, organizācijas, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

3) akcijām dalībvalstu centrālo banku kapitālā;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ar nosacījumu, ka:

a) šie pārvedamie vērtspapīri nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) šie pārvedamie vērtspapīri nedod tiesības parakstīties uz cita veida pārvedamiem vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem,

c) šie pārvedamie vērtspapīri realizē atmaksājamu noguldījumu saņemšanu,

d) uz šiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecas dalībvalstu normatīvie akti par noguldījumu garantiju shēmām;

7) neatvietojamām kapitāla daļām, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt to turētājam tajās ietvertās tiesības izmantot dzīvokli vai cita veida nekustamo īpašumu vai tā daļu, turklāt šīs kapitāla daļas nevar pārdot, paturot šajās daļās ietvertās tiesības;

8) vērtspapīriem, kas iekļauti piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir mazāka nekā 2500000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

9) Zviedrijas banku atkārtoti emitētām ķīlu zīmēm bostadsobligationer, kuru galvenais mērķis ir garantēt hipotekāros aizdevumus, ja:

a) emitētās bostadsobligationer ir no vienas sērijas,

b) bostadsobligationer ir nepārtraukti emitētas noteiktā emisijas laika posmā,

c) noteikumi, kas attiecas uz bostadsobligationer, emisijas laika posmā nav mainīti,

d) summas, kas iegūtas no minēto bostadsobligationer emisijas, saskaņā ar statūtiem tiek iegrāmatotas aktīvos, kas nodrošina pietiekamu segumu no vērtspapīriem izrietošām saistībām;

10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par piedāvājumu ir mazāka nekā 50000000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri:

a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.

(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.

(9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.

(10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

3.1 pants. Izcelsmes dalībvalsts noteikšana

(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus;

2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētajā tirgū, ja:

a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa,

b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents;

3) pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pirmo reizi pēc 2003.gada 31.decembra vai kurā ir iesniegts pirmais iesniegums atļaut tirdzniecību regulētā tirgū attiecīgi pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kura lūdz iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū. Šā punkta prasības piemērojamas tiem ārvalstīs reģistrētajiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti šā panta otrās daļas 2.punktā. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes dalībvalsti, ja sākotnēji tā netika noteikta pēc emitenta izvēles.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis eiro, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 eiro.

(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuru pienākums ir sniegt obligāto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī;

2) emitents sniedz šā likuma 57.1 pantā minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī.

(5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kura pienākums ir sniegt obligāto informāciju.

(6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.1 panta astotās daļas un 64.2 panta prasībām.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006.un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

3.2 pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju

(1) Par kvalificētajiem ieguldītājiem Komisija var atzīt tādas fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un izteikušas attiecīgu lūgumu, ja tās atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) ieguldītājs ir veicis būtiska apjoma darījumus pārvedamu vērtspapīru tirgos — četrus ceturkšņus pēc kārtas katrā ceturksnī vismaz 10 darījumus;

2) ieguldītāja pārvedamu vērtspapīru portfeļa vērtība pārsniedz 500000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

3) ieguldītājs strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu sektorā specialitātē, kurā nepieciešamas zināšanas par pārvedamu vērtspapīru ieguldījumiem.

(2) Par kvalificētajiem ieguldītājiem Komisija var atzīt mazos un vidējos komersantus, kuru juridiskā adrese ir Latvijā un kuri ir izteikuši skaidru lūgumu.

(3) Par kvalificētajiem ieguldītājiem saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām atzīto personu saraksts ir pieejams Komisijas mājas lapā internetā.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

3.3 pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts

Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, obligātās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

4.pants. Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā noteiktajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošajām tiesību normām, ja likums nenosaka citādi.

(3) Ja dokumenti Komisijā tiek izskatīti atkārtoti, Komisija nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā jau bija izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

(4) Komisijas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums:

1) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu;

2) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai;

3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai;

4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu;

7) aizliegt izmantot balsstiesības;

8) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni;

9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pir­mās daļas 11.punkta prasību īstenošanai;

10) pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

5.pants. Tiesiskās garantijas

Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem vai trešajām personām, un tos nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.pants. Atbildība

(Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

B sadaļa
Būtiska līdzdalība

7.pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīgas iegūt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kuras ir bijušas finansiāli stabilas vismaz pēdējos trīs gadus un šo finansiālo stāvokli var dokumentāri pierādīt;

3) kuras iespējams identificēt.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt uz būtisku līdzdalību pretendējošajām, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām, tajā skaitā juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, informāciju, kas nepieciešama, lai spriestu par šo personu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību. Persona, kas vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju par brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādāto regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akciju (daļu) apmērā.

(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo juridisko personu īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem)— fiziskajām personām. Lai šīs personas tiktu identificētas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums Komisijai iesniegt tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri (dalībnieki) nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus (dalībniekus) un regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(5) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

8.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

9.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības iegūšanas un palielināšanas gadījumā

(1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 9.pantā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās un ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību.

(2) Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība, persona, kas kontrolē dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu personai aizliegt iegūt vai palielināt regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā būtisku līdzdalību un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai un regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) šādas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību;

2) personai nav nevainojama reputācija, nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes vai tās mantiskais stāvoklis ir neapmierinošs;

3) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

4) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams Komisijai sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

5) līdzekļi, ko persona ieguldījusi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, iegūti neparastu vai aizdomīgu darījumu rezultātā.

(4) Šā panta trešās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība.

(5) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tad persona būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisijai iesniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums.

(6) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi (padomi) vai kādu valdes (padomes) locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju (daļu) balsstiesības.

(7) Šā panta trešajā un sestajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

11.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības samazināšanas un izbeigšanas gadījumā

(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju (daļu) apmēru procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai.

12.pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(1) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

13.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Komisija piemēro šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

C sadaļa
Publiskā piedāvājuma izteikšana

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu un emisijas prospekts ir publicēts saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) publiskā piedāvājuma izteicēja lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisku piedāvājumu, ja publiskā piedāvājuma izteicējs ir juridiskā persona.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu;

4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(6) Ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitē emitents, kura pārvedami vērtspapīri nav iekļauti regulētā tirgū un kurš iepriekš nav izteicis publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, Komisija ir tiesīga iesnieguma izskatīšanas termiņu pagarināt līdz 20 darba dienām.

(7) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(8) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(10) Ja Komisija lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu nav pieņēmusi šajā pantā minētajā termiņā, tas emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam nedod tiesības izteikt publisko piedāvājumu. Šādā gadījumā Komisija nosūta emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam motivētu paskaidrojumu par jautājuma atlikšanu un norāda, kad lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu tiks pieņemts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē emisijas prospektu.

(2) Izsakot publisko piedāvājumu par šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs ir tiesīgs brīvprātīgi sagatavot un publicēt emisijas prospektu saskaņā ar šā likuma C sadaļas prasībām.

(3) Ja tālāk tiek pārdoti pārvedami vērtspapīri, par kuriem saskaņā ar šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem nebija jāpublicē emisijas prospekts, tad Komisija izvērtē, vai tas ir uzskatāms par publisku piedāvājumu šā likuma izpratnē. Izvietojot pārvedamus vērtspapīrus ar finanšu starpnieku palīdzību, piedāvājums ir uzskatāms par publisku piedāvājumu un emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam ir pienākums publicēt emisijas prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu nav izpildīts neviens no šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem.

16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(1) Prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru emisiju:

1) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, ja šādu jaunu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar komercsabiedrības pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalsts regulētā tirgū, vai saistītais uzņēmums, ja publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem.

(2) Piedāvājums netiek uzskatīts par publisku un prasība sagatavot emisijas prospektu neattiecas uz piedāvājumu:

1) kas izteikts tikai kvalificētajiem ieguldītājiem;

2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami izteikts mazāk nekā 100fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas nav kvalificētie ieguldītāji;

3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 50000 eiro un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām;

4) kurā piedāvātā viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru emisijas apjoms 12 mēnešu laikā nepārsniedz 100000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektā viegli analizējamā un saprotamā veidā iekļauj informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai ieguldītājs varētu pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli, bilanci, darbības rezultātus (peļņu vai zaudējumus) un attīstības prognozi, pārvedamos vērtspapīrus un tajos nostiprinātās tiesības, kā arī izvērtēt emitenta un jebkura galvotāja nākotnē iespējamo finanšu stāvokli.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu var sagatavot kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Ja emisijas prospektu sagatavo kā atsevišķus dokumentus, katram no tiem ir jābūt reģistrētam Komisijā. Emisijas prospektam pievieno kopsavilkumu, kas ir sagatavots saskaņā ar šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām.

(3) Emisijas prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, veido:

1) reģistrācijas dokuments, kurā ietver informāciju par emitentu;

2) vērtspapīru apraksts, kurā ietver informāciju par pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti;

3) kopsavilkums, kurā īsi, neizmantojot speciālo terminoloģiju, un valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots emisijas prospekts, atspoguļo būtisko emitentu raksturojošo informāciju un riskus, kas saistīti ar emitentu, galvotāju (ja tāds ir) un pārvedamiem vērtspapīriem. Kopsavilkumā uzsver brīdinājumu par to, ka:

a) tas ir uzskatāms par emisijas prospekta ievadu,

b) jebkuram lēmumam ieguldīt pārvedamos vērtspapīros jābūt balstītam uz ieguldītāja izvērtējumu par emisijas prospektu kopumā,

c) ja tiesā ir celta prasība attiecībā uz emisijas prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam, kas cēlis prasību tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, būs jāsedz emisijas prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības uzsākšanas,

d) personas, kuras iesniegušas kopsavilkumu, tajā skaitā veikušas tā tulkošanu un pieteikušās tā paziņošanai, var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai tad, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām, pretrunīgs.

(4) Detalizētu emisijas prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004).

(5) Ja Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004 noteiktā emisijas prospektā iekļaujamā informācija neatbilst emitenta darbības jomai, juridiskajai formai vai pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, tad emisijas prospektā iekļauj informāciju, kas ir līdzvērtīga prasītajai. Ja šādas līdzvērtīgas informācijas nav, minēto informāciju emisijas prospektā neiekļauj.

(6) Ja emisijas prospektā nevar norādīt piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamu vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, tad tajā iekļauj nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks noteikts pārvedamo vērtspapīru daudzums vai cena, bet, ja nav norādīta galīgā pārdošanas cena, norāda maksimālo piedāvājuma cenu.

(7) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nevar nodrošināt šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu izpildi, personai, kas parakstījusies uz piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc tam, kad informācija par piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamo vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, ir iesniegta Komisijai un publicēta saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām.

(8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 prasības attiecībā uz prospekta saturu.

17.1pants. Pamatprospekta saturs

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta vietā var sagatavot pamatprospektu par šādiem pārvedamu vērtspapīru veidiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, to skaitā jebkura veida garantijas vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar piedāvājuma programmu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, šādos gadījumos:

a) ja summas, kas iegūtas no minēto vērtspapīru emisijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek izvietotas aktīvos, kuri līdz to termiņa beigām nodrošina pietiekamu segumu saistībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem,

b) ja iesaistītās bankas maksātnespējas gadījumā minētās summas ir prioritāri paredzētas, lai atmaksātu pamatsummu un procentus, kam pienācis atmaksas termiņš, nepārkāpjot Kredītiestāžu likuma prasības par saistību izpildes kārtību maksātnespējas gadījumā.

(2) Pamatprospekts ir prospekts, kurš satur visu šajā sadaļā minēto informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un kurā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs var neiekļaut informāciju par piedāvājuma galīgajiem noteikumiem.

(3) Ja piedāvājuma galīgie noteikumi nav iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumā, tos par katru publisko piedāvājumu, cik drīz vien iespējams, un, ja iespējams, pirms piedāvājuma sākšanās dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz Komisijai. Visos šādos gadījumos piemērojamas šā likuma 17.panta sestās daļas prasības.

(4) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 14.panta prasībām.

(5) Pamatprospektā sniegto informāciju, ja nepieciešams, papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, ievērojot šā likuma 18.panta prasības.

17.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Emisijas prospektā informāciju var iekļaut kā atsauci uz vienu vai vairākiem iepriekš vai vienlaikus publicētiem dokumentiem, ko reģistrējusi Komisija vai kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šā likuma prasībām. Šādā gadījumā emisijas prospektā iekļauj atsauču sarakstu, kas ļautu ieguldītājiem viegli identificēt konkrēto informāciju. Atsauču veidā sniegtajai informācijai jābūt jaunākajai, kāda ir pieejama emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam. Kopsavilkumā neiekļauj informāciju atsauces veidā.

17.3pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, kuram ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri tiek publiski piedāvāti. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā sniedz informāciju, ko parasti ietver reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad Komisijā tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds šā likuma 18.pantā paredzētais papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstus un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no emisijas prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru izvietošanas termiņa beigām rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo emisijas prospekta papildinājumus.

(2) Emisijas prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumos.

(3) Emisijas prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu emisijas prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai emisijas prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc emisijas prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja un galvotāja, ja tāds ir, pašreizējo un nākotnē iespējamo finanšu stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu emitentu, publiskā piedāvājuma izteicēju un galvotāju, ja tāds ir, kā arī par piedāvātajos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām.

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Emisijas prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par emisijas prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No emisijas prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

20.1pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Publiskā piedāvājuma emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1 panta pirmās daļas 2.punktā, emisijas prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Emisijas prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros iekļautā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 17.3 panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, dara pieejamu sabiedrībai emisijas prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms publiskā piedāvājuma, bet ne vēlāk kā publiskā piedāvājuma sākumā.

(3) Tādu viena veida un vienas kategorijas pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma gadījumā, kuri tiks iekļauti regulētajā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darba dienas pirms piedāvājuma beigām. Šī prasība nav spēkā, ja saskaņā ar šā likuma 17.panta astoto daļu ir sagatavots viens prospekts.

(4) Emisijas prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās ir izteikts publiskais piedāvājums, vai

2) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā Komisijas mājas lapā internetā.

(5) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem, kas publicē savus emisijas prospektus saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, arī publicēt emisijas prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek publicēts paziņojums, kurā jānorāda, kā emisijas prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(6) Gadījumā, kad emisijas prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido emisijas prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu emisijas prospektu veidojošos dokumentus.

(7) Emisijas prospekta un emisijas prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai redakcijai, kas reģistrēta Komisijā.

(8) Ja emisijas prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam, publiskā piedāvājuma izteicējam vai finanšu starpniekam, kas izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var izteikt publisko piedāvājumu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrētais emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskā piedāvājuma izteikšanai, ja attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija par emisijas prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 18.pantā un kas radušās kopš emisijas prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija var pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar prasībām, kas noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos par emisijas prospekta saturu un sagatavošanas kārtību, un minētā emisijas prospekta kopiju šādā kārtībā:

a) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu;

b) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar emisijas prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc emisijas prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru emisijas prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam neiekļaut kādu informāciju emisijas prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

22.1pants. Valodu lietošana

(1) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, tam ir jāsagatavo emisijas prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja izvēles dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt emisijas prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek publiski piedāvāti citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 22. un 22.1panta prasības.

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklāmā norāda to, ka emisijas prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt emisijas prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nedrīkst izplatīt informāciju par pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, kura ir neprecīza vai maldinoša un kura nav iekļauta emisijas prospektā vai šā prospekta papildinājumos. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kura iekļauta emisijas prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj emisijas prospektā, ja emisijas prospektu publicē vēlāk.

(3) Ja atbilstoši šā likuma prasībām emisijas prospekts nav jāsagatavo, būtisku informāciju, ko sniedz emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs un kas adresēta kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, tajā skaitā informāciju par sanāksmēm, kuras attiecas uz vērtspapīru piedāvājumiem, izziņo visiem kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, kurām piedāvājums ir sevišķi adresēts.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā.

24.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, lai emisijas prospektā tiek ietverta papildu informācija, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības.

(2) Ja Komisija konstatē, ka emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir pārkāpusi šā likuma C sadaļas prasības vai nepilda šā likuma C sadaļā noteiktos pienākumus, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(3) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas ir atbildīga par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt šā likuma C sadaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

D sadaļa
Finanšu instrumentu publiskā apgrozība
I nodaļa
Regulētā tirgus organizētāja darbība

25.pants. Regulētā tirgus organizētājs

(1) Regulētā tirgus organizētājs (turpmāk — tirgus organizētājs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.

(2) Tikai tirgus organizētājam ir tiesības firmā izmantot vārdu savienojumu "tirgus organizētājs" vai "fondu birža".

(3) Tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus.

(4) Komisija izveido un kārto visu tās licencēto tirgus organizētāju organizēto regulēto tirgu sarakstu un nosūta šo sarakstu Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Sarakstā Komisija iekļauj tikai tādus regulētos tirgus, kuri atbilst šā likuma prasībām.

(5) Ja tirgus organizētājs nepilda šā likuma prasības vai regulētais tirgus neatbilst šā likuma noteikumiem, Komisija izslēdz attiecīgo regulēto tirgu no regulēto tirgu saraksta un paziņo par to Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

26.pants. Tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls

(1) Tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls ir vismaz 250 000 latu.

(2) Tirgus organizētāja pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apmaksāto minimālo pamatkapitālu.

27.pants. Tirgus organizētāja pienākumi un tiesības

(1) Tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Komisijas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2) Tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(3) Tirgus organizētājs nodrošina:

1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām (piemēram, emitenti, dalībnieki);

2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību;

3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai;

4) darījumu slēgšanas drošumu;

5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību;

6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4) Tirgus organizētājs organizē vienu regulēto tirgu, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības (tādas kā apmaksātais minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars), bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

(6) Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder tirgus organizētāja biedriem, tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus tirgus organizētājs tur kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7) Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8) Tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9) Tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(10) Tirgus organizētājs nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

28.pants. Tirgus organizētāja noteikumi

(1) Tirgus organizētāja noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Tirgus organizētājs izstrādā noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un tirgus organizētāja pienākumu sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, tirgus organizētājs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(3) Tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas tirgus organizētāja valdē. Tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.

(4) Tirgus organizētāja noteikumus, kuros izvirzītas prasības Komisijas sastādītajā regulēto tirgu sarakstā iekļauto regulēto tirgu darbībai, pēc apstiprināšanas Komisija nosūta Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Noteikumos tirgus organizētājs izvirza vismaz šādas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem, un kas reglamentē:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

3) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

4) finanšu instrumentu un naudas norēķinu kārtību;

5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību;

6) tirgus manipulāciju identificēšanas un novēršanas kārtību;

61) Garantiju fonda darbības kārtību;

7) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

29.pants. Licence regulētā tirgus organizēšanai

(1) Tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas Komisijā.

(2) Licenci regulētā tirgus organizēšanai (turpmāk šajā nodaļā — licence) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(3) Licenci izsniedz Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, kuras:

1) apmaksātais minimālais pamatkapitāls un pašu kapitāls atbilst šā likuma 26.panta prasībām;

2) organizatoriskā struktūra un darbības noteikumi nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 27.pantā minēto pienākumu sekmīgu izpildi;

3) valdes un padomes locekļi atbilst šā likuma prasībām;

4) akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, atbilst šā likuma prasībām.

30.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti

(1) Lai saņemtu licenci, tirgus organizētājs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) dokumentus, kuros ir ziņas par tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem:

a) paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā minētā informācija,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība:

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) tirgus organizētāja organizatoriskās struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes un valdes tiesības, pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti tirgus organizētāja struktūrvienību uzdevumi un struktūrvienību vadītāju un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras;

4) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu aprakstu;

5) vadības informācijas sistēmu aprakstu;

6) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu;

8) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras;

9) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo tirgus organizētāja darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tirgus organizētāja bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), tirgus izpētes plānus un citu informāciju, kuru tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu un kura dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

10) šā likuma 28.pantā minēto noteikumu projektu par katru regulēto tirgu, kuru tas plāno organizēt.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda katrs tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) tirgus organizētāja firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kapitālsabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(4) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kapitālsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(5) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos tirgus organizētājs pēc licences saņemšanas iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu pieņemšanas dienas vai pēc dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tam zināma.

31.pants. Prasības tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem

(1) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

32.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata kapitālsabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti saskaņā ar visām šajā likumā noteiktajām normatīvo aktu prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, pieņem lēmumu.

(2) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot tirgus organizētāju, nav ievēroti likumi un citi normatīvie akti;

2) tirgus organizētāja iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas ziņas;

3) tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šā likuma prasībām;

4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība;

5) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka tirgus organizētājs nespēs nodrošināt šā likuma 27.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi;

6) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētais tirgus, kuru plāno organizēt tirgus organizētājs, neatbilst šā likuma prasībām;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda tirgus organizētāja pamatkapitālā vai kurus paredzēts izmantot tirgus organizētāja komercdarbībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīts šo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskums;

8) tirgus organizētāja darbība nav ekonomiski pamatota.

33.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Komisija pārreģistrē licenci, ja tiek mainīta tirgus organizētāja firma.

(2) Tirgus organizētājs iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā tirgus organizētājs nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

34.pants. Licences anulēšanas kārtība

Komisija anulē kapitālsabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja:

1) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci;

2) tirgus organizētājs regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

3) tirgus organizētājs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

4) tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu;

5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta tirgus organizētāja bankrota procedūra;

6) tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu licences anulēšanai.

35.pants. Tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Tirgus organizētāja valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā;

2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu;

3) lemj par tirgus organizētāja biedru uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par tirgus organizētāja biedra statusa apturēšanu;

4) apstiprina tirgus organizētāja noteikumus un nodrošina tajos minēto prasību ievērošanu;

5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un tirgus organizētāja biedru darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis.

(3) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu.)

(4) Tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

36.pants. Tirgus organizētāja biedri

(1) Tirgus organizētāja biedrs ir persona, kas ir tiesīga veikt darījumus kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru:

1) atverot filiāli, ja darījumu veikšanai tirgus organizētāja regulētajos tirgos ir nepieciešama tieša biedra klātbūtne;

2) bez filiāles atvēršanas, ja darījumus tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par tirgus organizētāja biedru tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Pirms tam, kad šā panta trešajā un piektajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par tirgus organizētāja biedru, tirgus organizētājs pārliecinās, ka tā izpilda un ievēro šajā likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības.

(7) Tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem tirgus organizētāja biedriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ziņo par notikušajiem darījumiem ne retāk kā reizi darbdienā:

1) attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tirgus organizētāja biedrs;

2) Latvijas Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir vai nav Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz šādiem regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem:

1) akcijām;

2) obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem;

3) tiesībām iegādāties akcijas, obligācijas un citus parāda vērtspapīrus;

4) depozitārajiem sertifikātiem;

5) atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā ir akcijas.

(3) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(4) Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) finanšu instrumenta nosaukumu un skaitu;

2) darījuma noslēgšanas datumu un laiku;

3) darījuma cenu (ja tā ir zināma);

4) paziņojuma iesniedzēja firmu.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz par darījumiem, par kuriem attiecīgā regulētā tirgus tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta ceturtajā daļā noteiktā informācija.

(6) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums neattiecas uz darījumiem ar šā panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, kas iekļauti citu dalībvalstu regulētajos tirgos.

(7) Šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā vismaz 10 gadus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vismaz 10 gadus glabā arī šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem.

(8) Latvijas Centrālais depozitārijs pēc šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu saņemšanas nekavējoties nosūta tirgus organizētājam informāciju par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Latvijas Centrālais depozitārijs un tirgus organizētājs savstarpēji vienojas par kārtību, kādā nosūtāma informācija par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Tirgus organizētājs apkopo informāciju par darījumiem ar attiecīgajā regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi notikuši ārpus regulētā tirgus.

(9) Šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktās informācijas kopsavilkumu tirgus organizētājs ievieto savā mājas lapā internetā. Tirgus organizētājs var papildus publicēt šo informāciju arī jebkurā citā veidā atbilstoši tirgus organizētāja noteikumos izvirzītajām prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana

(1) Tirgus organizētājs nodrošina ieguldītājus ar informāciju, kas ļauj tiem novērtēt iespējamo darījumu noteikumus un pēc tam vismaz šajā pantā noteiktajā apmērā pārbaudīt apstākļus, kādos darījums ir veikts.

(2) Par katru regulēto tirgu reizi tā darbdienā pirms tirdzniecības uzsākšanas publicē katra tajā tirgotā finanšu instrumenta vidējo svērto cenu, augstāko cenu, zemāko cenu un iepriekšējā attiecīgā regulētā tirgus darbdienā notikušo darījumu kopējo apjomu latos.

(3) Attiecībā uz regulētajiem tirgiem, kuros notiek nepārtraukta tirdzniecība par mainīgām cenām vai nepārtraukta tirdzniecība par nemainīgām cenām:

1) katras tirdzniecības stundas beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un notikušo darījumu kopējo apjomu pēdējo sešu tirdzniecības stundu laikā;

2) katru 20 tirdzniecības minūšu beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un augstāko un zemāko cenu pēdējo divu tirdzniecības stundu laikā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto informāciju tirgus organizētājs ir tiesīgs neapkopot un nepublicēt, ja tā ir pieejama visā tirdzniecības gaitā reālā laika režīmā.

(5) Ja attiecīgajā regulētajā tirgū ieguldītājiem pirms darījumu uzsākšanas ir pieejama informācija par finanšu instrumentu cenām un skaitu, tirgus organizētāja pienākums ir nodrošināt šādas informācijas pieejamību visā attiecīgo finanšu instrumentu tirdzniecības laikā. Tāpat tiek atklāti noteikumi, kas personai jāizpilda, ja tā vēlas veikt darījumu ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem par paziņoto cenu un paziņotajā daudzumā.

(6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs atlikt vai pārtraukt šajā pantā noteiktās informācijas publicēšanu, ja attiecīgajā regulētajā tirgū novērojama ārkārtas situācija un ja Komisija neiebilst.

(7) Šajā pantā noteikto informāciju tirgus organizētājs publicē savā mājas lapā internetā.

39.pants. Tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību

(1) Tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un tirgus organizētāja noteikumos reglamentētajā kārtībā.

(2) Tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai atklātu darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai tirgus manipulācijas, un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

(3) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību tirgus organizētāja biedra statusam.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar tirgus organizētāja biedriem, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām.

(6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar emitentu, kurš iekļauj savus finanšu instrumentus regulētajā tirgū, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

(8) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un tirgus organizētāja biedriem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par tirgus organizētāja biedru klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.

(9) Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

40.pants. Tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Tirgus organizētājs nodrošina Komisiju (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar tirgus organizētāja biedru un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Komisijai nepieciešama uzraudzības nolūkos.

(2) Komisijai ir tiesības pārbaudīt tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus (kopijas).

(3) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma tirgus organizētājs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju.

(4) Komisijai ir tiesības piedalīties tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām.

(5) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja šie lēmumi neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.

II nodaļa
Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos

(Nodaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

41.pants. Vispārīgās prasības iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētajā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) Ja regulētajā tirgū paredzēts iekļaut šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 9. un 10.punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai tās personas iesniegumu, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

42.pants. Prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija ir vismaz 1000000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa dienā, kad tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1000000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas kursa. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā uz Latvijas Republikas emitētajiem parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro hipotekāro ķīlu zīmju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektam, ko sagatavo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū, piemēro šā likuma 17.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un astotās daļas prasības.

(2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par 50000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.1panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Lai emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, atbrīvotu no pienākuma iekļaut prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr. 809/2004, piemēro šā likuma 19.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

44.1pants. Pamatprospekta saturs

(1) Pamatprospektu sagatavo saskaņā ar šā likuma 17.1panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.

(2) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.

(3) Informāciju, kas sniegta pamatprospektā, ja nepieciešams, saskaņā ar šā likuma 45.panta prasībām papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks iekļauti regulētajā tirgū.

44.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Informācijas iekļaušanai prospektā atsauces veidā piemēro šā likuma 17.2panta prasības.

44.3pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kam ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā ietver informāciju, ko parasti sniedz reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds šā likuma 45.pantā paredzētais papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

45.pants. Prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanai regulētajā tirgū rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt pārvedamu vērtspapīru novērtējumu, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sagatavo prospekta papildinājumus.

(2) Prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā. Ja emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jau iesniegusi tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tā iesniedz prospekta papildinājumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 52.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par tajā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ viņš cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

47.pants. Prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

Pienākums sagatavot prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū:

1) akcijām, kas 12 mēnešu laika posmā veido mazāk nekā 10 procentus no tādas pašas kategorijas akciju skaita, kas jau ir iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

2) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka minētās akcijas ir tāda paša veida akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ievērojot nosacījumu, ka minētie pārvedamie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kādi jau iekļauti tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

7) akcijām, kas rodas citu vērtspapīru konversijas vai apmaiņas rezultātā vai to tiesību izmantošanas rezultātā, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

8) pārvedamiem vērtspapīriem, kas jau iekļauti citā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a) šie pārvedamie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri ir jau vairāk nekā 18 mēnešus iekļauti citā regulētajā tirgū,

b) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti regulētā tirgū pēc 2003.gada 31decembra, iekļaušana citā regulētajā tirgū ir saistīta ar reģistrētu prospektu, kas darīts pieejams sabiedrībai saskaņā ar šā likuma 51.pantu,

c) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri pirmo reizi iekļauti dalībvalstu biržas sarakstos no 1983.gada 30.jūnija līdz 2005.gada 30.jūnijam un par kuriem prospekti reģistrēti saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuros pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas šā punkta "b" apakšpunkts,

d) ir izpildītas saistības par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību citā regulētajā tirgū,

e) persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū atbilstoši šim atbrīvojumam, dara pieejamu sabiedrībai kopsavilkuma dokumentu latviešu valodā,

f) kopsavilkuma dokuments, kas minēts šā punkta "e" apakšpunktā, ir darīts pieejams sabiedrībai tajā dalībvalstī, kuras regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus ir lūgts iekļaut,

g) kopsavilkums atbilst šā likuma 17.panta trešās daļas 3.punkta prasībām un ir norādīts, kur var iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko saskaņā ar sev saistošo izziņošanas pienākumu publicējis emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;

4) valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētajā tirgū.

(3) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(5) Ja Komisija šajā pantā noteiktajos termiņos nav pieņēmusi lēmumu, prospekts nav uzskatāms par reģistrētu. Šādā gadījumā Komisija sniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, argumentētu paskaidrojumu par aizkavēšanās iemeslu un norāda, kad lēmums par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu tiks pieņemts.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam.

48.1pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ja ir ievērotas šā likuma 45.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.1panta pirmās daļas 2.punktā, prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 44.3panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 57.1panta pirmās daļas prasības.

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuras prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var lūgt iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrēts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcija par prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 45.pantā un kas radušās kopš prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija ir tiesīga pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Latvijas kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka prospekts ir sagatavots saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par prospekta sagatavošanu, un minētā prospekta kopiju šādā kārtībā:

1) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu;

2) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 44.panta trešās daļas noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, neiekļaut kādu informāciju prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

49.1 pants. Valodu lietošana

(1) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, tai ir jāsagatavo prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai tās personas izvēles, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja iekļaušana regulētajā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

49.2pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek iekļauti regulētā tirgū citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 49. un 49.1panta prasības.

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

(1) Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz attiecīgā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.

(4) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā prospekts reģistrēts Komisijā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā ieguldījumu fonds reģistrēts Komisijā;

2) ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;

3) ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības firmu un juridisko adresi;

4) ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam ieguldījumu fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam ieguldījumu fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.

(7) Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā. Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, publisko šo prospektu, taču jebkurā gadījumā savlaicīgi pirms pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, bet ne vēlāk kā dienā, kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti regulētā tirgū, vai

2) drukātā veidā. Šādā gadījumā tas bez maksas jādara pieejams sabiedrībai tā regulētā tirgus organizētāja birojā, kurā pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti organizētajā regulētajā tirgū, vai emitenta juridiskās adreses birojā un to finanšu starpnieku birojos, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

4) elektroniskā veidā tā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, kurā ir lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem vai personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un publicē savus prospektus saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu, arī publicēt prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta trešās daļas 3. punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(5) Gadījumā, kad prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu prospektu veidojošos dokumentus.

(6) Prospekta un prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai versijai, kas reģistrēta Komisijā.

(7) Ja prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(8) Komisija reizi gadā savā mājas lapā internetā publicē to prospektu sarakstu, kurus tā ir reģistrējusi pēdējo 12 mēnešu laikā.

52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklāmā nedrīkst ietvert neprecīzu vai maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

(2) Informācijai, kas jebkādā veidā sniegta par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

(3) Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un saņēmis Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētos dokumentus.

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē. Akciju sabiedrība katrai personai, kura ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par akcionāru sapulci;

2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs sabiedrības dažādas kategorijas akcijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.

(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) to personu sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;

2) procentu izmaksām;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta prasības.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta oficiālajai obligātās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai (turpmāk — oficiālā glabāšanas sistēma) saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām.

(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi, grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas.

(7) To pārvedamu vērtspapīru emitents, kurus atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts.

(8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības:

1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas;

2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju;

3) akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā;

4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(9) Gadījumos, kad uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 50 000 eiro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši "par".

(5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo akciju emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un tā izskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju izņemšanu no regulētā tirgus ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos balss­tiesīgo akcionāru skaita.

(6) To akciju sabiedrību sanācijas gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.

(7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta piektajā daļā minētais lēmums par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tad tās sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.

(8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu par akciju neizņemšanu no regulētā tirgus, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta akcijas tika izslēgtas no regulētā tirgus. Akciju sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

55.1pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) motivēti pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

8) aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus.

(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai emitents izziņo visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;

2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis, pēc Komisijas domām, ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;

3) nodrošināt, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visiem pārvedamu vērtspapīru turētājiem, kuri ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū;

4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.

(3) Ja Komisija konstatē, ka emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1panta prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(4) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.1panta prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

III nodaļa
Regulāri sniedzamā informācija

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

56.pants. Gada pārskats

(1) Gada pārskats sastāv no:

1) revidētiem finanšu pārskatiem;

2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras.

(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā finanšu pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un kapitālsabiedrības nekonsolidētā finanšu pārskata, kas sagatavots saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.

(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu iesniedz oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.

(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.

56.1 pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija

(1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī:

1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos;

2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;

3) personas, kurām ir tiešā vai netiešā veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;

4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu;

5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;

6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;

7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām, arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprinā­šanu;

8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;

9) valdes locekļu pilnvaras, tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;

10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust;

11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.

57.pants. Starpperiodu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starp­periodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem.

(2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par sešiem un divpadsmit mēnešiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no:

1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem;

2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un, ja tas ir sešu mēnešu pārskats, norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām personām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētie starp­periodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies.

(6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.

(7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem.

(8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā.

(9) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā.

57.1 pants. Informācija

(1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starp­tautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publicēšanas.

(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz tiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

58.pants. Atbrīvojumi

Šā likuma 56. un 57.panta prasības neattiecas uz:

1) dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras tādu organizāciju, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, kā arī Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu.

59.pants. Būtiski notikumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk, kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

(3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem.

IV nodaļa
Nozīmīgas līdzdalības iegūšana

(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

60.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst vai atsavina Latvijas Republikas regulētajā tirgū iekļautās akcijas.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

(3) Šā likuma 61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos.

(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3.panta otrajā daļā un kas dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc tādas personas iniciatīvas, kurai pieder finanšu instrumenti, iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas.

61.pants.Paziņošanas pienākums

(1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 61.1 panta otrajā daļā noteikto dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit, divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem procentiem.

(2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem procentiem.

(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas balsstiesīgajām akcijām.

(4) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.

(5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās akcionāram piederošo balsstiesību īpat­svars un tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par to īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā, akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai.

(6) Šajā pantā minētās prasības akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī.

(7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas brīža dara to publiski pieejamu šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā daļā minēto akciju balsstiesību aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendārā mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un pamatkapitālu, publiskojot to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība publicējusi saskaņā ar šā panta septītās daļas prasībām.

(10) Ja regulētajā tirgū iekļautu akciju emitents iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru publisko pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu.

61.1 pants. Paziņošanas kārtība

(1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā ietver informāciju par:

1) balsstiesību sadalījumu paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;

2) kontrolētām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir balsstiesības;

3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pir­majā un otrajā daļā noteiktais balsstiesību īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts;

4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.

(2) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai iesniedzams pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta trešajā daļā:

1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā;

2) tiek informēta par notikumu, kas minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā.

(3) Aprēķinot šā likuma 60.panta pir­majā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot balss­tiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(5) Aprēķinot šā likuma 60.panta pir­majā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpat­svaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē šā likuma 60.panta otrajā daļā un 61.pantā minētās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda kā klienta akcijas saskaņā ar individuālu pilnvarojumu šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus;

3) izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.

(6) Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no mātes sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(7) Paziņojumiem izmanto veidlapu, kuras paraugu apstiprina Komisija.

(8) Emitents, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām.

62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi

(1) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi klīringa un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz finanšu starpnieka turējumā esošajām akcijām, ja finanšu starpnieks no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis akcionārs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā norēķinu cikla ilgums ir trīs dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas.

(3) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz gadījumu, kad tirgus uzturētājs ieguvis vai zaudējis tādu nozīmīgu līdzdalību, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja tirgus uzturētājs šajā statusā darbojas, ievērojot nosacījumu, ka tas:

1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldē, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu.

(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru tirdzniecības portfelī ir iekļautas balsstiesīgās akcijas, ja to kopējais īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja no šādām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas.

(6) Šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.

(7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas ieguvusi akcijas netiešās līdzdalības veidā, tad personām, ar kuru palīdzību ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

63.pants. Prasības ārvalstī reģistrētam emitentam

(1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54.panta trešās daļas 6.punkta, 54.panta astotās daļas, 56., 57., 57.2 panta un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu. Informāciju, kādu emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas sniedz arī šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav obligātā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuru sniegšanai dalībvalstī tai ir nepieciešama ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas atļauja, tai nav jāsummē šā likuma 61.1 panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās akcijas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija.

(4) Komisija nosaka prasības un kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai informācija, kas sniegta saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, kā arī nosaka prasības un kritērijus ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības neatkarības nosacījumu izvērtēšanai.

64.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības.

(2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros.

64.1 pants. Valodu lietošana obligātās informācijas iesniegšanai

(1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienīgi Latvijas Republikā, obligāto informāciju sniedz valsts valodā.

(2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū gan Latvijas Republikā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un — atkarībā no emitenta izvēles — vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas Republiku, obligāto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū.

(6) Akcionāri, depozitāro sertifikātu ieguvēji un personas, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, obligāto informāciju akciju sabiedrībai var sniegt valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(7) Gadījumos, kad pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 50 000 eiro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju pēc emitenta vai tās personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās obligātās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem.

64.2 pants. Obligātās informācijas sniegšana un pieeja obligātajai informācijai

(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju nosūta oficiālajai glabāšanas sistēmai un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai vienlaikus izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs.

(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības obligātās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Komisija.

(3) Minimālās prasības emitentiem obligātās informācijas izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos nosaka Komisija.

(4) Obligātā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās obligātās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.

(6) Lai nodrošinātu, ka jebkuram interesentam ir viegli atrodama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām publiskota informācija, Komisija savā mājaslapā internetā ievieto sarakstu ar tirgus organizētāju, Uzņēmumu reģistra, kā arī citu dalībvalstu oficiālo glabāšanas sistēmu interneta mājaslapu adresēm.

64.3 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, depozitāro sertifikātu ieguvējiem, personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, kā arī no personām, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē;

2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas ini­ciatīvas;

3) pieprasīt emitentam, akcionāram, depozitārā sertifikāta ieguvējam, citu finanšu instrumentu turētājam vai personām, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;

4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu;

6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;

7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kurai ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

8) pārbaudīt, vai obligātā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi;

9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi.

(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents vai šāda emitenta akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu, akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

64.4 pants. Zvērināta revidenta atbildība

Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.3 panta pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā.

V nodaļa
Akciju atpirkšanas piedāvājums

65.pants. Šīs nodaļas darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi par obligātā, brīvprātīgā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu un obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas sekām attiecas uz personām, kuras izsaka vai kurām ir pienākums izteikt mērķa sabiedrības akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās:

1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita;

2) akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi "par". Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums. Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši "par", pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.

(11) Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka, ja persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto balsstiesību daudzumu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā.

(2) Persona nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības, ja šī persona:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

2) izsaka akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas neatbilst likuma prasībām;

3) nav šajā likumā noteiktajā kārtībā veikusi norēķinus ar ieguldītājiem, kuri pieņēmuši akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot balsstiesības pretēji šā panta otrās daļas noteikumiem, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

67.pants. Brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona ir tiesīga brīvprātīgi izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tās mērķis ir iegūt akcijas tādā daudzumā, kas nodrošina ne mazāk kā 10 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Persona, kas izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, nosaka minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tā piedāvā atpirkt.

(3) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas ir lielāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk proporcionāli no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu. Atpirkto akciju kopskaits nedrīkst būt mazāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu.

(4) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā piedāvājums nav spēkā tikai tad, ja piedāvājuma prospektā paredzēts, ka piedāvājums zaudē spēku, ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu.

68.pants. Konkurējošais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu uzskata brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas izteikts attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām, kamēr spēkā ir cits piedāvājums attiecībā uz šīm akcijām.

(2) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu nedrīkst izteikt persona, kura ir:

1) vienā koncernā ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju;

2) noslēgusi vienošanos ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju par kopīgu darbību attiecībā uz piedāvājumu;

3) saņēmusi spēkā esošā piedāvājuma izteicēja pilnvarojumu balsot tā vārdā mērķa sabiedrības akcionāru sapulcē.

(3) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt, ja no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz spēkā esošā piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz piecas darbdienas.

69.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma vispārīgie noteikumi

(1) Lai nodrošinātu mērķa sabiedrības akcionārus ar pietiekamu informāciju pamatota lēmuma pieņemšanai par piedāvājumu, piedāvātājs sagatavo un iesniedz Komisijai akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(2) Piedāvātājs piedāvā visiem vienas kategorijas mērķa sabiedrības akciju īpašniekiem vienādus akciju atsavināšanas noteikumus.

(3) Akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām un garāks par 70 dienām, skaitot no tā izteikšanas dienas. Ja brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā tiek nolemts sasaukt mērķa sabiedrības akcionāru sapulci, kuras darba kārtībā ir iekļauts jautājums par izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma termiņš tiek pagarināts par laiku, kas nepieciešams sapulces sasaukšanai, bet tas nedrīkst pārsniegt 70 dienas.

(4) Obligātā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā nedrīkst:

1) aprēķināt mērķa sabiedrības dividendes;

2) mainīt mērķa sabiedrības akciju nominālvērtību;

3) apvienot un dalīt mērķa sabiedrības akciju emisijas.

(5) Ja kāda no šā panta ceturtajā daļā minētajām darbībām ir iepriekš ieplānota un publiski izziņota, Komisija nosaka obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma sākuma termiņu pēc minētās darbības pabeigšanas. Šādā gadījumā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cena tiek precizēta pēc šā panta ceturtajā daļā minētās darbības pabeigšanas.

(6) Nekādi mērķa sabiedrības statūtos vai mērķa sabiedrības un tās akcionāru savstarpējos līgumos noteiktie akciju atsavināšanas ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēju akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā.

(7) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, mērķa sabiedrības darbību nedrīkst kavēt ilgāk nekā nepieciešams, lai varētu veikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, un brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt garāks par šā panta trešajā daļā noteikto termiņu.

(8) Ja komercsabiedrība ir emitējusi akcijas ar dažādas nominālvērtības balsstiesīgo kategoriju akcijām, akcionāru sapulcē, kurā lemj par aizstāvības pasākumiem pret sabiedrības pārņemšanu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma laikā, katra akcionāra balsstiesību skaits atbilst viņa ieguldījumam mērķa sabiedrības kapitālā.

(9) Ja komercsabiedrība ir emitējusi akcijas ar dažādas nominālvērtības balsstiesīgo kategoriju akcijām, pirmajā akcionāru sapulcē, ko pēc piedāvājuma beigu termiņa sasauc pēc piedāvātāja iniciatīvas, lai grozītu statūtus vai atbrīvotu no amata esošos padomes locekļus un ieceltu amatā jaunus padomes locekļus, katra akcionāra balsstiesību skaits atbilst viņa ieguldījumam mērķa sabiedrības kapitālā.

(10) Ja pēc piedāvājuma izteikšanas piedāvātājam ir vismaz 75 procenti balsstiesīgo akciju, mērķa sabiedrības akcionāriem nav saistoši mērķa sabiedrības statūtos noteiktie akciju atsavināšanas vai balsstiesību ierobežojumi. Nav spēkā arī mērķa sabiedrības statūtos vai akcionāru savstarpējos līgumos noteiktās izņēmuma tiesības kādam no akcionāriem ievēlēt amatā vai atbrīvot no amata valdes vai padomes locekļus.

(11) Ja, pamatojoties uz šā panta piekto, septīto, astoto un devīto daļu, tiek ierobežotas kāda mērķa sabiedrības akcionāra tiesības un tādēļ viņam rodas zaudējumi, šim akcionāram ir tiesības pieprasīt no akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja atbilstošu kompensāciju. Ja puses nespēj vienoties par kompensācijas apmēru, to nosaka tiesa.

(12) Šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktie ierobežojumi nav spēkā, ja balsstiesību ierobežojumiem ir paredzēta atbilstoša mantiska kompensācija.

(13) Šo pantu nepiemēro attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām, dalībvalstu tiesību aktos paredzētām īpašām tiesībām, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, un gadījumos, kad dalībvalstīm pieder mērķa sabiedrības akcijas, kuras tām piešķir īpašas tiesības, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

69.1 pants. Atpirkšanas piedāvājumu uzraudzība

(1) Akciju atpirkšanas piedāvājumu regulē šis likums, un tā norisi uzrauga Komisija, ja:

1) mērķa sabiedrības juridiskā adrese ir Latvijā un tās akcijas ir iekļautas Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū;

2) mērķa sabiedrības juridiskā adrese nav Latvijā, bet tās akcijas ir iekļautas Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū;

3) mērķa sabiedrības juridiskā adrese nav Latvijā un tās akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā Latvijā un citā dalībvalstī, bet Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū tās ir iekļautas pirms laišanas publiskajā apgrozībā šajā dalībvalstī.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā vienlaikus vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, mērķa sabiedrība nosaka, kuras dalībvalsts uzraudzības iestāde uzraudzīs akciju atpirkšanas piedāvājumu. Ja mērķa sabiedrība par iestādi, kas uzraudzīs akciju atpirkšanas piedāvājumu, izvēlas Komisiju, mērķa sabiedrība paziņo par to regulētā tirgus organizētājiem, kuru organizētajos regulētajos tirgos ir iekļautas mērķa sabiedrības akcijas, un Komisijai pirmajā dienā, kad vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

70.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta iesniegšanas kārtība

(1) Piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktā minēto apstākļu iestāšanās vai 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas, vai piedāvātāja lēmuma izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu iesniedz Komisijai iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu piedāvātājs iesniedz:

1) akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā tekstu elektroniskā veidā;

2) piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējumu;

3) reģistrācijas apliecības kopiju, ja piedāvātājs ir nerezidents, vai personu apliecinoša dokumenta kopiju, ja piedāvātājs ir fiziskā persona;

4) dokumentus, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(3) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējums nav jāsniedz.

(4) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, piedāvātājs papildus iesniedz:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu, kurā norādīti akcionāri, kas balsojuši "par";

2) dokumentus, kas apliecina piedāvātāja tiesības izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu to akcionāru vārdā, kuri balsojuši "par".

(5) Par dokumentiem, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā, uzskata:

1) Komisijai adresētu rakstveida apliecinājumu (saistību rakstu) par līdzekļu piešķiršanu piedāvātājam piedāvājumā paredzēto saistību izpildei, kuru izsniegusi kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, kas reģistrēta:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī,

b) ārvalstī, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju;

2) izziņas par piedāvātāja mērķa noguldījumu, kuru tas ir tiesīgs izmantot tikai norēķiniem par akciju atpirkšanu, ja tās izsniegusi:

a) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde,

b) dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus,

c) ārvalstī (bet ne dalībvalstī) reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

71.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekts

Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā norāda:

1) mērķa sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un interneta mājaslapas adresi (ja tāda ir izveidota);

2) informāciju par piedāvātāju un personām, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību, ja iespējams, norādot to attiecības ar piedāvātāju un mērķa sabiedrību:

a) fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

b) juridiskajām personām — firmu, reģistrācijas numuru, datumu un vietu, kā arī juridisko adresi;

3) piedāvājuma veidu (obligātais vai brīvprātīgais). Ja izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, norāda, kurš no normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem attiecīgā piedāvājuma izteikšanai ir iestājies;

4) akciju ISIN kodu (unikāla burtu vai ciparu kombinācija, ko Latvijas Centrālais depozitārijs pirms iegrāmatošanas piešķir finanšu instrumentiem, lai tos identificētu) un, ja izteikts brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, maksimālo vai minimālo akciju skaitu (daļu procentos no akciju kopskaita), ko piedāvātājs apņemas iegādāties;

5) vienas akcijas atpirkšanas cenu un tās noteikšanai izmantotās metodes (ja izteikts obligātais vai galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums);

6) informāciju par akciju apmaksas un maiņas kārtību un termiņiem, bet gadījumos, ja kā atlīdzība par akcijām tiek piedāvāti citi finanšu instrumenti, — informāciju par šiem finanšu instrumentiem;

7) piedāvājuma termiņu;

8) kārtību, kādā mērķa sabiedrības akcionāri var pieņemt piedāvājumu, atsevišķi norādot kārtību, kādā piedāvājumu var pieņemt:

a) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā esošas mērķa sabiedrības akcijas,

b) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā neesošas mērķa sabiedrības akcijas;

9) piedāvātāja nodomus par mērķa sabiedrības turpmāko darbību, darba vietu saglabāšanu, ieskaitot visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos, piedāvātāja komercsabiedrību (ja piedāvātājs ir juridiskā persona un piedāvājums ietekmē tā turpmāko darbību) un stratēģiskos plānus attiecībā uz abām komercsabiedrībām un to iespējamo ietekmi uz mērķa sabiedrības un piedāvātāja komercsabiedrības nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu;

10) citu būtisku informāciju, kura tieši attiecināma uz piedāvājumu un kuru piedāvātājs uzskata par nepieciešamu;

11) piedāvāto zaudējumu kompensācijas apmēru mērķa sabiedrības akcionāriem, kuru tiesības tiek ierobežotas saskaņā ar šā likuma 69.panta vienpadsmito daļu, sniedzot detalizētu informāciju par to, kā šī kompensācija tiks izmaksāta, un norādot metodi, kas izmantota kompensācijas noteikšanā;

12) informāciju par piedāvājuma finansēšanas avotiem;

13) kādi tiesību akti reglamentēs piedāvātāja un mērķa sabiedrības akcionāru noslēgtos līgumus saistībā ar piedāvājumu, un informāciju par tiesām, kas izskata savstarpējos strīdus.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

72.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta izskatīšanas kārtība

(1) Komisija, saņemot prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, izmantojot tai pieejamos sakaru un informācijas līdzekļus, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju:

1) 71.panta 2.punktā minēto informāciju par piedāvātāju;

2) vienas akcijas atpirkšanas cenu;

3) piedāvājuma termiņu.

(2) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(3) Komisija izskata iesniegumu un akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un 10 dienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu.

(4) Ja Komisijai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai tie nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Komisija nelemj par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu un rakstveidā piedāvātājam dara zināmus konstatētos trūkumus, kā arī termiņu to novēršanai. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā novērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, iesniegums uzskatāms par iesniegtu Komisijai pirmreizējā tā iesniegšanas dienā un Komisija pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā nenovērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, iesniegums uzskatāms par neiesniegtu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt piedāvājumu, Komisija par to vienlaikus informē gan piedāvātāju, gan arī attiecīgo tirgus organizētāju, kura regulētajā tirgū iekļautas akcijas, un elektroniskā veidā nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties ievieto akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu savā mājas lapā internetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

72.1 pants. Atpirkšanas piedāvājuma prospektu savstarpēja atzīšana

(1) Pēc atpirkšanas piedāvājuma prospekta apstiprināšanas piedāvātājs, pārtulkojis atpirkšanas piedāvājuma prospektu attiecīgo dalībvalstu kompetento institūciju atzītās valodās un papildinājis to ar attiecīgo dalībvalstu normatīvajos aktos noteikto informāciju, ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas mērķa sabiedrības akcijas.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt atpirkšanas piedāvājumu par Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū iekļautu citā dalībvalstī reģistrētu sabiedrību akcijām, iesniedzot Komisijai šajā dalībvalstī apstiprinātu akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā, papildinot akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu, iekļaujot tajā kārtību, kādā piedāvājumu var pieņemt Latvijā esošie mērķa sabiedrības akcionāri, un kārtību, kādā notiks norēķini par šīm akcijām.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

73.pants. Informācijas atklāšana par akciju atpirkšanas piedāvājumu

(1) Persona, kas pieņēmusi lēmumu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, vai persona, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, pēc lēmuma pieņemšanas vai attiecīgo apstākļu iestāšanās nekavējoties informē par to mērķa sabiedrības valdi.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Piedāvātājs pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, nekavējoties rakstveidā informē mērķa sabiedrību par piedāvājuma noteikumiem un nodrošina tās valdei iespēju iepazīties ar piedāvājuma prospektu.

(4) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(5) Piedāvātājs, kurš izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar šā likuma 67.panta otrās daļas noteikumiem, publikācijā norāda arī minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tas plāno atpirkt.

(6) Piedāvātājs, kurš atbilstoši šā likuma 67.panta piektās daļas noteikumiem neatpirks akcijas, ja mērķa sabiedrības akcionāri nepieņems piedāvājumu vismaz minimālajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteiktajā apjomā, to nepārprotami norāda publikācijā.

74.pants. Akcijas cenas noteikšana obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

(1) Izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, vienas atpērkamās akcijas cena nedrīkst būt zemāka par:

1) cenu, par kādu piedāvātājs vai personas, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, pēdējo 12 mēnešu laikā ir ieguvušas mērķa sabiedrības akcijas. Ja akcijas iegādātas par dažādām cenām, atpirkšanas cena ir augstākā akciju iegādes cena pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;

2) akcijas vidējo svērto cenu regulētajā tirgū pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;

3) akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu. Tīros aktīvus aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības. Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, aprēķinot akcijas vērtību, tīros aktīvus sadala proporcionāli katras nominālvērtības akciju īpatsvaram pamatkapitālā.

(2) Nosakot vienas atpērkamās akcijas vērtību saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā akcionāru sapulcē apstiprinātā mērķa sabiedrības gada pārskata, par kuru sniegts zvērināta revidenta ziņojums. Laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 16 mēnešiem. Ja atbilstoši normatīvajiem aktiem mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 19 mēnešiem. Akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā mērķa sabiedrības ceturkšņa pārskata, ja akciju vērtība, kas aprēķināta, izmantojot ceturkšņa pārskata datus, ir vismaz par 10 procentiem lielāka nekā akcijas vērtība, kas noteikta, izmantojot pārskata gada datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo arī konsolidēto gada pārskatu, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto konsolidētā pārskata datus. Ja mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatus gan saskaņā ar reģistrācijas valsts likumiem, gan saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, tad, nosakot atpērkamās akcijas vērtību, izmanto saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotā pārskata datus.

(3) Ja obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izsaka pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā norādīto apstākļu iestāšanās, piedāvājuma cenas noteikšanā netiek piemērots šā panta pirmās daļas 1.punkts.

(4) Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, vienas atpērkamās akcijas cenu nosaka katras nominālvērtības akcijām atsevišķi.

(5) Ja piedāvātājs no dienas, kad iestājušies apstākļi, kuros viņam jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, līdz piedāvājuma termiņa beigu dienai noslēdz darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka nekā piedāvājumā noteiktā cena, šā darījuma cena kļūst par piedāvājuma cenu.

(6) Sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies piedāvājuma termiņš, piedāvātājs ir tiesīgs slēgt darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka, nekā noteikts piedāvājumā, tikai tad, ja tas izmaksā cenu starpību visām personām, kuras tam pārdevušas akcijas, atsaucoties uz akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

75.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumu grozīšanas kārtība

(1) Ja līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz 10 darbdienas, piedāvātājam ir tiesības grozīt šādus akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus:

1) pagarināt piedāvājuma termiņu, nepārsniedzot šā likuma 69.panta trešajā daļā noteiktos termiņa ierobežojumus;

2) paaugstināt vienas atpērkamās akcijas cenu;

3) grozīt citus noteikumus, ja nepasliktinās pārējo mērķa sabiedrības akcionāru stāvoklis un ja nerodas apstākļi, kas nostāda mazāk izdevīgā stāvoklī tos mērķa sabiedrības akcionārus, kuri jau pieņēmuši piedāvājumu.

(2) Ja piedāvātājs nolemj grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus, tas sagatavo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumus un iesniedz tos Komisijai tādā pašā kārtībā kā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(3) Komisija triju darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu grozīt piedāvājuma noteikumus un par to nekavējoties informē piedāvātāju.

(4) Par atļauju grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus Komisija nekavējoties informē arī attiecīgo tirgus organizētāju un elektroniskā veidā nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma grozījumu tekstu.

(5) Tirgus organizētājs grozījumus, kas izdarīti akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(6) Piedāvātājs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju grozīt piedāvājuma noteikumus, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par grozījumiem akciju atpirkšanas piedāvājumā.

76.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanas kārtība

(1) Komisija ir tiesīga atcelt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tā konstatē normatīvo aktu pārkāpumus vai arī no piedāvātāja neatkarīgus apstākļus, kuru rezultātā piedāvājumu nav iespējams izpildīt nepārvaramas varas dēļ.

(2) Lēmumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanu Komisija nekavējoties paziņo piedāvātājam un attiecīgajam tirgus organizētājam.

77.pants. Mērķa sabiedrības pienākumi

(1) Mērķa sabiedrības valde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad publicēts sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, sagatavo atzinumu, kurā pauž savu viedokli par piedāvājumu un tā pamatojumu, par piedāvājuma īstenošanas ietekmi uz mērķa sabiedrības interesēm (īpaši — uz nodarbinātību), kā arī par piedāvātāja stratēģiskajiem plāniem attiecībā uz mērķa sabiedrību un šo plānu iespējamo netiešo ietekmi uz nodarbinātību un komercsabiedrības atrašanās vietas maiņu.

(2) Mērķa sabiedrības valde savu viedokli pauž, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek informēts iespējami plašāks to personu loks, kuru intereses skar piedāvājums.

(3) Mērķa sabiedrības valde informē par savu viedokli tirgus organizētāju, kurš nekavējoties šo informāciju ievieto savā mājas lapā internetā vai dara to publiski pieejamu citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

(4) Mērķa sabiedrības valde par savu viedokli informē mērķa sabiedrības darbiniekus vai viņu pārstāvjus. Ja mērķa sabiedrības darbinieku pārstāvji līdz valdes viedokļa publicēšanai ir iesnieguši valdei atsevišķu atzinumu par piedāvājuma ietekmi uz nodarbinātību, šo atzinumu pievieno valdes atzinumam.

(5) Mērķa sabiedrības valde un padome no brīža, kad piedāvātājs ir informējis valdi un padomi par savu nodomu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz piedāvājuma termiņa beigām pirms tādu pasākumu veikšanas, kuri var izjaukt atpirkšanas piedāvājuma sekmīgu norisi, iegūst akcionāru sapulces atļauju šādām darbībām. Minētā atļauja nav nepieciešama, ja tiek meklēti alternatīvi akciju atpirkšanas piedāvājumi.

(6) Ja šā panta piektajā daļā noteiktie lēmumi ir pieņemti pirms tam, kad mērķa sabiedrības valde vai padome ir uzzinājusi par brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, un piedāvājums vēl nav daļēji vai pilnīgi īstenots, akcionāru sapulces piekrišana ir nepieciešama jebkuram lēmumam, kurš nav daļa no mērķa sabiedrības parastās saimnieciskās darbības un kura īstenošana var izjaukt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

78.pants. Aizliegums traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi

(1) Mērķa sabiedrības padomes un valdes locekļiem ir aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi.

(2) Pēc tam, kad sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vai ar brīdi, kad mērķa sabiedrībai kļūst zināma informācija par pienākumu izteikt obligāto piedāvājumu, mērķa sabiedrība nedrīkst veikt jaunas akciju vai konvertējamu obligāciju emisijas, kuru rezultātā mainās vai var mainīties balsstiesību sadalījums akcionāru sapulcē.

(3) Mērķa sabiedrība nedrīkst pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar šā likuma 69.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktais aizliegums ir spēkā līdz akciju atpirkšanas piedāvājumā noteiktā apmaksas termiņa beigām.

79.pants. Ziņošana par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem

(1) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc piedāvājuma termiņa beigām iesniedz Komisijai, attiecīgajam tirgus organizētājam un mērķa sabiedrībai ziņojumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā norāda:

1) šā likuma 71.panta 1. un 2.punktā minēto informāciju;

2) pārdošanai piedāvāto akciju skaitu;

3) akciju skaitu, kas pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes būs piedāvātāja rīcībā.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņēmuši brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas pārsniedz piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju daudzumu, ko piedāvātājs plāno atpirkt, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minēto informāciju piedāvātājs norāda arī proporcionālās sadales koeficientu.

(3) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā ietverta šā panta pirmajā daļā minētā informācija.

(4) Ziņojumu Komisijai un tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

80.pants. Norēķini

(1) Piedāvātājs papildus mērķa sabiedrības akciju apmaksai naudā var paredzēt arī to apmaiņu pret citiem pārvedamiem vērtspapīriem vai to iegūšanas tiesībām. Ja piedāvātājs šīs tiesības izmanto, to norāda akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, minot apmaiņas noteikumus. Maiņas kārtībai jābūt tādai, kas nepieļauj risku, ka tie mērķa sabiedrības akcionāri, kuri atsaukušies uz piedāvājumu, nesaņem apmaināmos pārvedamus vērtspapīrus.

(2) Ieguldītājs, kurš nolēmis pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju atpirkšanas termiņā iesniedzis attiecīgu iesniegumu, ir tiesīgs atsaukt iesniegumu līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām.

(3) Ja ieguldītājs izvēlas kā atlīdzību par akcijām saņemt pārvedamus vērtspapīrus, to norāda iesniegumā.

(4) Akciju atpirkšanas vai apmaiņas maksimālais termiņš ir piecas dienas no akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienas.

(5) Publiskajā apgrozībā esošo akciju atpirkšana vai maiņa notiek saskaņā ar vienlaicīguma principu — piegāde pret samaksu vai piegāde pret piegādi.

(6) Slēgto emisiju akciju apmaksa notiek atbilstoši piedāvājuma prospektā noteiktajai kārtībai. Grozījumus, kurus mērķa sabiedrības akcionāru reģistrā nepieciešams izdarīt pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās, izdara mērķa sabiedrības valde, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina akciju apmaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

81.pants. Galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona, kura, ievērojot visas šā likuma prasības, tiešā veidā iegūst vai brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā ir noslēgusi līgumus, saskaņā ar kuriem tā tiešā veidā iegūs no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, var pieprasīt, lai pārējie akcionāri tai pārdod viņiem piederošās akcijas. Šāds piedāvājums uzskatāms par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(2) Ja 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita personai nodrošina gan tiešā, gan netiešā līdzdalība, galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu šī persona ir tiesīga izteikt tikai tad, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos ir ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu netiešā veidā.

(21) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu persona ir tiesīga izteikt triju mēnešu laikā no brīža, kad tā ieguvusi tādu akciju skaitu, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus balsstiesīgo akciju kopskaita.

(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus "par" ir balsojuši vairāki akcionāri un viens no tiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, šī persona var apvienot galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu ar obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, bet kuri neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.

(4) Akciju atpirkšanas cenu šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajos gadījumos nosaka saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmās daļas prasībām. Ja persona iegūst šā panta pirmajā daļā noteikto balsstiesību daudzumu brīvprātīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā, tā ir tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par cenu, kāda bija noteikta brīvprātīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pārējiem akcionāriem ir pienākums pārdot sev piederošās akcijas.

(6) Galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

82.pants. Galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas kārtība

(1) Ja piedāvātājs nolemj izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, tas sagatavo piedāvājuma prospektu un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar iesniegumu un šā likuma 70.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajiem dokumentiem.

(2) Ja galīgā akciju piedāvājuma izteicējs daļu līdzdalības ieguvis netiešā veidā, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem dokumentiem tas iesniedz Komisijai arī dokumentus (līgumus, pilnvaras u.c.), kas apliecina tā tiesības uz netiešo līdzdalību.

(3) Galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā ietver vismaz šā likuma 71.panta 1., 2., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minēto informāciju.

(4) Komisija iesniegumu un galīgo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu izskata 10 darbdienu laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Komisija nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju un nosūta tam galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(7) Komisija nekavējoties nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam lēmuma par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu kopiju un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Latvijas Centrālais depozitārijs nosūta galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru kontos Latvijas Centrālajā depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.

(8) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu vai to saņemt.

83.pants. Akciju atsavināšana par labu galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējam

(1) Ja akcionārs nav pieņēmis galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu tā izteikšanas termiņā, nākamajā dienā pēc akciju atpirkšanas termiņa beigu dienas akcijas tiek bloķētas akcionāra kontos un akcionārs zaudē tiesības rīkoties ar tām. Par akciju bloķēšanu ir atbildīgas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(2) Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības akcijas bloķē, pamatojoties uz galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu, kas saņemts no Latvijas Centrālā depozitārija.

(3) Piecu dienu laikā pēc galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas termiņa beigu dienas piedāvātājs ieskaita Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā tādu naudas summu latos, kas atbilst kopējai vēl neatpirkto akciju vērtībai saskaņā ar galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteikto vienas akcijas vērtību.

(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību Latvijas Centrālajā depozitārijā atvērtajos korespondējošajos kontos iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām dzēst attiecīgās akciju sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru finanšu instrumentu kontos.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vienas darbdienas laikā pēc naudas saņemšanas no Latvijas Centrālā depozitārija šo naudas summu ieskaita to personu naudas kontos atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam, kuru finanšu instrumentu kontos galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas.

(6) Atlīdzību tiem akcionāriem, kuru akcijas galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā atrodas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, ieskaita Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

83.1 pants. Mazākuma akcionāru pieprasījums atpirkt akcijas

Ja personai tiešā vai netiešā veidā pieder 90 vai vairāk procentu no kapitālsabiedrības akcijām, katrs no pārējiem šīs kapitālsabiedrības akcionāriem līdz brīdim, kad tiek izteikts galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, var pieprasīt, lai šī persona atpērk viņam piederošās akcijas par cenu, kas nav mazāka par to cenu, ko nosaka atbilstoši šā likuma 74.pantam.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

VI nodaļa
Iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizliegums

84.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi ir saistoši visām personām attiecībā uz finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem:

1) kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

2) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem;

3) kurus tirgo kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

4) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(2) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstīs vai ārvalstīs.

(3) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā.

(4) Šīs nodaļas noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu attiecas arī uz tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem, bet kuru cena ir atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(5) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem, kurus veic Latvijas Republika, Latvijas Banka vai cita valsts pilnvarota institūcija, Eiropas Centrālā banka, dalībvalstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu pilnvarotas institūcijas, lai īstenotu monetāro, valūtas maiņas kursa vai valsts parāda pārvaldes politiku.

(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem ar pašu akcijām atpirkšanas programmās vai uz pasākumiem, kas vērsti uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikti atbilstoši Komisijas 2003.gada 22.decembra regulai (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

85.pants. Iekšējās informācijas izmantošanas aizliegums

(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta precīza informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu. Par precīzu uzskatāma tāda informācija, kas norāda uz pastāvošu vai nākotnē iespējamu apstākļu kopumu vai bijušu vai varbūtēju notikumu un ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumus par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenām. Par informāciju, kuras atklāšana būtiski ietekmētu emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu, uzskatāma informācija, ko vidusmēra ieguldītājs visdrīzāk izmantotu, pieņemot lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.

(2) Iekšējā informācija ir arī tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta informācija, kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus un kuru persona, kas pieņem un izpilda vai nodod tālāk izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ir uzzinājusi no ieguldītāja, un kura izriet no ieguldītāja iesniegtā rīkojuma par darījumu.

(3) Attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem iekšējā informācija ir tāda ar vienu vai vairākiem atvasinātiem preču instrumentiem saistīta informācija, kura nav tikusi publiski atklāta, bet kura parasti ir pieejama attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībniekiem vai kuru atklāj saskaņā ar normatīvo aktu vai noslēgto līgumu prasībām, tirgus praksi vai tirgus darbības noteikumiem.

(4) Par pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājiem uzskata personas, kurām iekšējā informācija kļuvusi zināma:

1) veicot pienākumus emitenta pārvaldes institūcijās;

2) kā personai, kurai ir līdzdalība emitenta kapitālā;

3) veicot profesionālos pienākumus kā emitenta darbiniekam vai uz citu līgumisku vai likumisku attiecību pamata;

4) veicot krimināli sodāmas darbības.

(5) Neviena persona, kura ir pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētāja, nedrīkst:

1) izpaust, izmantot vai nodot trešajām personām iekšējo informāciju, izņemot gadījumu, kad šādu informāciju izpauž vai nodod, veicot savus darba vai profesionālos pienākumus;

2) pamatojoties uz iekšējo informāciju, iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus savā vai citas personas vārdā, kā arī ieteikt vai uzdot citai personai iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz personu, kura nav minēta šā panta piektajā daļā, ja šī persona zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir iekšējā informācija.

(7) Ja pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājs ir juridiskā persona, šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz fiziskajām personām, kas piedalās lēmumu pieņemšanā par darījumu veikšanu šīs juridiskās personas vārdā.

(8) Šā panta aizliegums iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus savā vai citas personas vārdā neattiecas uz darījumiem, kuru izpildes pienākums izriet no līgumiem, kas noslēgti, pirms persona kļuva par iekšējās informācijas turētāju attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem.

(9) Informācija, kas balstās uz analīzi, kura veikta vienīgi uz publiski pieejamas informācijas pamata, nav uzskatāma par iekšējo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj informāciju par:

1) emitenta valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību;

4) personām, kas cieši saistītas ar šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem vismaz gadu ar minēto personu ir kopīga saimniecība, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos iekšējos noteikumus un iekšējās informācijas turētāju sarakstu emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, kurā saraksts ir sastādīts vai tajā ir izdarīti grozījumi.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam. Grozījumus sarakstā izdara nekavējoties, ja saraksts papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās pamatojums iekšējās informācijas turētāja iekļaušanai sarakstā vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, ar kuru sākot attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama. Tirgus organizētājs nodrošina Komisijai elektronisku pieeju datiem par iekšējās informācijas turētāju sarakstiem un to grozījumiem, kā arī iespēju izsekot grozījumu izdarīšanai.

(5) Tirgus organizētājs tā noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina biedriem pieeju tā rīcībā esošajiem aktuālajiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.

(6) Emitents uzglabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus 10 gadus no tā sastādīšanas dienas, nodrošinot, ka grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

86.1pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem

(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu rakstveidā valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, sniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārajā gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:

1) paziņojumu sniedzošo personu identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) paziņojuma sniegšanas pienākuma pamatojumu;

3) emitenta firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi;

4) finanšu instrumentu raksturojošu informāciju, kura nepārprotami ļauj identificēt finanšu instrumentu (finanšu instrumenta veids, ISIN kods u.tml.);

5) darījuma veidu (pirkšana, pārdošana);

6) darījuma datumu un vietu;

7) darījuma apjomu un cenu.

(4) Komisija ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti vai atvasināti preču instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, nodrošina pēc iespējas ātrāku un precīzāku tādas iekšējās informācijas publisku atklāšanu, kas tieši attiecas uz šo emitentu vai tā emitētajiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Emitents nodrošina vienlaicīgu iekšējās informācijas publisku atklāšanu dalībvalstīs, kurās tas ir iesniedzis iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū vai saņēmis apstiprinājumu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū. Iekšējās informācijas atklāšanu nedrīkst maldinošā veidā apvienot ar emitenta darbības reklamēšanu. Emitents ir nodrošinājis iekšējās informācijas atklāšanu, ja tas nekavējoties informējis sabiedrību par apstākļu kopuma iestāšanos vai notikumu, pirms to var uzskatīt par oficiāli notikušu.

(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu oficiālajai glabāšanas sistēmai. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājaslapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājaslapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas. Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus.

(3) Oficiālajā glabāšanas sistēmā ievietotā iekšējā informācija ir pieejama, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.

(4) Emitentam ir tiesības aizkavēt iekšējās informācijas publicēšanu, lai aizsargātu savas likumīgās intereses, ja šīs iekšējās informācijas publicēšanas aizkavēšana nemaldina ieguldītājus un ja emitents var nodrošināt šīs iekšējās informācijas konfidencialitāti.

(41) Likumīgās intereses var attiekties uz:

1) sarunām, kuras notiek, vai ar tām saistītām norisēm, ja publiska izziņošana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu, īpaši apstākļos, kad ir apdraudēta emitenta finansiālā stabilitāte un informācijas publiskošana nopietni apdraudētu esošo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot uz emitenta finansiālās stabilitātes atjaunošanu virzītu sarunu pabeigšanai;

2) emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajiem lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem, kam nepieciešams citas emitenta institūcijas apstiprinājums, lai tie stātos spēkā, ja emitenta organizatoriskā struktūra paredz pārvaldes institūciju nodalīšanu, gadījumā, kad iekšējās informācijas publiska izziņošana pirms šādas apstiprināšanas, vienlaikus paziņojot, ka joprojām tiek gaidīts attiecīgais apstiprinājums, varētu ietekmēt sabiedrības vērtējumu par emitentu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos emitents nekavējoties informē Komisiju, norādot nepublicētās iekšējās informācijas saturu un nepublicēšanas iemeslus.

(6) Ja emitents vai tā pilnvarota persona, kura ir emitenta darbinieks vai kurai ar emitentu ir citas līgumiskas vai likumiskas attiecības, pildot savus darba vai profesionālos pienākumus, atklāj iekšējo informāciju trešajām personām, emitents nodrošina šīs iekšējās informācijas publicēšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta apzināti, tās publicēšanai jānotiek vienlaikus ar atklāšanu. Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta neapzināti, emitentam jānodrošina tās publicēšana nekavējoties, tiklīdz tas iespējams.

(8) Šā panta sestās un septītās daļas noteikumus emitents ir tiesīgs neievērot, ja personai, kurai iekšējā informācija tikusi atklāta, jānodrošina tās konfidencialitāte saskaņā ar likumiem, citiem tiesību aktiem, līgumu vai statūtiem.

(9) Personas, kas veic vai izplata pētījumus par finanšu instrumentiem, atvasinātiem preču instrumentiem vai to emitentiem, kā arī personas, kas sagatavo un izplata cita veida informāciju par ieguldījumu stratēģiju, kura paredzēta publicēšanai, dara visu iespējamo, lai šī informācija būtu objektīva un nesaturētu maldinošas ziņas, kā arī atklāj savas intereses un iespējamos interešu konfliktus attiecībā uz tiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem, par kuriem šī informācija tiek publicēta. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai novērstu minēto interešu konfliktu rašanos.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās personas ievēro Komisijas noteikumus, kuri izvirza minimālās prasības attiecībā uz pētījumu saturu vai to saturu, kas ietverams cita veida informācijā par finanšu instrumentiem un to emitentiem (arī to dokumentu saturu, kas iesaka ieguldījumu stratēģiju), un interešu vai interešu konflikta atklāšanas kārtību.

(11) Valsts iestādes, kas izplata statistisko informāciju, kura var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu un atvasinātu preču instrumentu tirgu, izplata šo informāciju godīgā un nepārprotamā veidā.

(12) Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi par iekšējās informācijas konfidencialitāti, emitents:

1) izveido efektīvu sistēmu nolūkā ierobežot tādu personu piekļuvi iekšējai informācijai, kurām tā nav nepieciešama, pildot darba pienākumus emitentā;

2) informē personas, kurām ir pieejama emitenta iekšējā informācija, par normatīvo aktu prasībām un sankcijām, kuras var piemērot par šādas informācijas ļaunprātīgu vai nepienācīgu izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

88.pants. Tirgus manipulāciju aizliegums

(1) Negodīgi darījumi un tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem ir aizliegtas.

(2) Par negodīgiem uzskatāmi darījumi, kuri neatbilst Civillikuma vispārīgajiem noteikumiem un kuru rezultātā tiek aizskartas līdzēju vai citu personu tiesības vai likumīgās intereses.

(3) Tirgus manipulācijas ir:

1) darījumu veikšana vai arī finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu iesniegšana ar šādu mērķi:

a) radīt finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta šķietamu apgrozību,

b) radīt nepatiesu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu,

c) mākslīgi ietekmēt (uzturēt, paaugstināt, pazemināt) finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu,

d) būtiski traucēt finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirgus normālu funkcionēšanu;

2) tādas informācijas izplatīšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kura rada vai var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu, pieprasījumu vai piedāvājumu, tai skaitā apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, ja persona, kas izplata šo informāciju, zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā norādītās darbības uzskatāmas par manipulācijām neatkarīgi no tā, vai mērķis tiek sasniegts.

(5) Par manipulācijām neuzskata finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu cenas uzturēšanu, ko veic persona, kas organizē finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu sākotnējo izvietošanu, ja emisijas prospektā norādīts cenas uzturēšanas laiks un uzturamās cenas lielums, ieskaitot zemāko pieļaujamo cenu.

(6) Par manipulācijām neuzskata darbības, kas atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū, kuru izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija šā likuma 88.1pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Izvērtējot tirgus manipulācijas, ņem vērā šādus apstākļus:

1) vai iesniegto rīkojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veikto darījumu apjoms ir būtisks salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījumu attiecīgajā regulētajā tirgū, īpaši gadījumā, kad rīkojumi vai darījumi būtiski ietekmē attiecīgā finanšu instrumenta cenu;

2) vai tirdzniecības rīkojumi, ko iesniegusi persona, kura pērk vai pārdod būtisku finanšu instrumentu apjomu, vai šādas personas veiktie darījumi izraisa ievērojamas regulētajā tirgū iekļauta finanšu instrumenta vai saistīta atvasināta instrumenta, vai finanšu instrumenta pamatā esoša primārā aktīva cenas izmaiņas;

3) vai veikto darījumu rezultātā regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta patiesais labuma guvējs paliek nemainīgs;

4) vai īsā laika posmā tiek iesniegti pretēji rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, vispirms iesniedzot pirkšanas rīkojumu un pēc tam pārdošanas rīkojumu, vai otrādi, un vai šie rīkojumi veido nozīmīgu attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījuma daļu attiecīgajā regulētajā tirgū, un kādā apmērā iesniegtie rīkojumi var izraisīt regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta cenas izmaiņas;

5) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktie darījumi ar finanšu instrumentiem koncentrējas īsā laika posmā tirdzniecības sesijā un vai šie rīkojumi izraisa finanšu instrumenta cenas izmaiņas, kuras pēc tam mainās pretējā virzienā;

6) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, kurus atsauc pirms to izpildes, ietekmē sniedzamo informāciju par regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta labāko piedāvājuma vai pieprasījuma cenu vai tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju par iesniegtajiem rīkojumiem;

7) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību iesniedz un vai darījumus veic laikā, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un novērtējumi, un kādā mērā rīkojumi vai darījumi ietekmē šīs cenas un novērtējumus;

8) vai pirms vai pēc iesniegtajiem rīkojumiem par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktajiem darījumiem iesniedzējs vai ar to saistītas personas neizplata nepatiesu vai maldinošu informāciju;

9) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību neiesniedz vai darījumus neveic pirms vai pēc tam, kad rīkojuma iesniedzējs vai ar to saistītas personas izstrādā vai izplata pētījumus vai ieguldījumu rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām ir pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

88.1pants. Pieņemtā tirgus prakse

(1) Pieņemtā tirgus prakse ir vienā vai vairākos finanšu instrumentu tirgos iespējama prakse, kuru Komisija apstiprinājusi šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai noteiktu, vai attiecīgā tirgus prakse ir pieļaujama attiecīgajā tirgū, Komisija izvērtē šādus apstākļus:

1) attiecīgās tirgus prakses caurskatāmības pakāpi tirgum kopumā;

2) nepieciešamību aizsargāt tirgus darbību, piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, izvērtējot attiecīgās tirgus prakses ietekmi uz galvenajiem tirgus parametriem, tajā skaitā vidējo svērto cenu tirdzniecības sesijā vai dienas slēgšanas cenu;

3) pakāpi, kādā attiecīgā tirgus prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti;

4) pakāpi, kādā attiecīgajā tirgus praksē tiek ievērots attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānisms un dota iespēja tirgus dalībniekiem pienācīgi un savlaicīgi reaģēt uz prakses radīto jauno situāciju tirgū;

5) risku, ko attiecīgā tirgus prakse var radīt to tieši vai netieši saistīto, regulēto vai neregulēto tirgu integritātei Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, kuros tirdzniecībā atrodas attiecīgais finanšu instruments;

6) rezultātus, ko uzraudzības vai cita institūcija, ar kuru Komisija sadarbojas, ieguvusi, veicot izpēti, kuras ietvaros izvērtēts, vai attiecīgā tirgus prakse pārkāpj attiecīgajā tirgū vai tieši vai netieši saistītajos tirgos Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā pastāvošās normatīvo aktu prasības tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai;

7) attiecīgā tirgus strukturālo raksturojumu (regulētā vai neregulētā tirgus veids, apgrozībā esošo finanšu instrumentu un tirgus dalībnieku kategorijas).

(2) Komisija, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, konsultējas ar emitentu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, tirgus organizētāja un patērētāju pārstāvjiem, kā arī struktūras, apgrozījuma un darījumu veidu ziņā līdzvērtīgu finanšu instrumentu tirgu uzraudzības institūcijām.

(3) Komisija, publicējot lēmumu par pieņemto tirgus praksi savā mājas lapā internetā, sniedz attiecīgās tirgus prakses aprakstu un norāda apstākļus, kurus tā ņēmusi vērā, atzīstot tirgus praksi par pieļaujamu, īpaši ja citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmums, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, atšķiras. Ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, Komisija saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto procedūru atjauno informāciju par pieņemtajām tirgus praksēm.

(4) Informāciju par šā panta kārtībā apstiprinātu tirgus praksi Komisija nekavējoties nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

89.pants. Pienākums atturēties no darījuma izpildes

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atturas no darījuma izpildes ieguldītāja uzdevumā, ja rodas aizdomas, ka šis darījums tiek izpildīts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde saskaņā ar tās iekšējā procedūrā noteikto kārtību nekavējoties ziņo Komisijai par darījumiem, no kuriem tā atturējusies saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav iespējams atturēties no darījuma izpildes, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir tiesības izpildīt darījumu, vienlaikus par to ziņojot Komisijai.

(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir atturējusies no darījuma izpildes atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz rakstveidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai mutvārdos. Ja paziņojums ir sniegts mutvārdos, Komisija var pieprasīt šāda paziņojuma rakstveida apstiprinājumu. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) darījuma aprakstu, tajā skaitā rīkojuma veidu, tirdzniecības veidu;

2) ziņas par apstākļiem, kas ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

3) patieso labuma guvēju un darījumā iesaistītās personas identificējošus datus;

4) paziņojuma sniedzēja statusu (brokeris, aģents, finanšu instrumenta sākotnējais izvietotājs);

5) citu informāciju, kas var būt nozīmīga, izvērtējot iespējamo tirgus manipulāciju vai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(6) Ja brīdī, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz paziņojumu Komisijai, šā panta piektajā daļā norādītā informācija nav pieejama pilnībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz vismaz informāciju par apstākļiem, kuri ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulāciju. Pārējo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz Komisijai, tiklīdz šī informācija ir pieejama.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst informēt personu, kas devusi rīkojumu par darījuma izpildi, vai trešās personas par šā panta kārtībā Komisijai iesniegto paziņojumu.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šā panta kārtībā ziņojusi par darījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu.

(9) Komisija nedrīkst izpaust ziņas par personām, kas tai sniegušas šajā pantā minēto paziņojumu, ja ziņu izpaušana var radīt kaitējumu šīm personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

90.pants. Komisijas tiesības

Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt šādu personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu ierakstus un cita veida datu pārraides ierakstus;

3) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem;

4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) dot kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām rīkojumu apturēt finanšu instrumentu debeta operācijas ieguldītāja kontā vai naudas līdzekļu kustību ieguldītāja kontā uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

6) uz laiku līdz sešiem mēnešiem ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību.

91.pants. Civiltiesiskā atbildība

Ja ir pārkāptas šā likuma 85. un 88.panta normas, ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās personas, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā.

E sadaļa
Latvijas Centrālais depozitārijs

92.pants. Latvijas Centrālā depozitārija darbība un funkcijas

(1) Latvijas Centrālais depozitārijs (turpmāk — Centrālais depozitārijs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, statūtiem un Centrālā depozitārija noteikumiem.

(2) Centrālā depozitārija funkcijas ir šādas:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu;

2) uzraudzīt kopējā katras emisijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;

3) atvērt finanšu instrumentu kontus ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras veic finanšu instrumentu turēšanu;

4) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem;

5) sniegt Centrālā depozitārija dalībniekiem pakalpojumus, kas saistīti ar to emitentu pienākumiem pret finanšu instrumentu īpašniekiem, kuru emitētie publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā;

6) izdot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas Centrālajā depozitārijā atvērušas kontus, iegrāmatojumus apliecinošus dokumentus par tiem finanšu instrumentiem, kuri iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kontos Centrālajā depozitārijā;

7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar finanšu instrumentiem;

8) reģistrēt ķīlas tiesības darījumos, kuros ķīlas devējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas Centrālajā depozitārijā atvērusi finanšu instrumentu kontu, un kuros ķīlas priekšmets ir Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

9) saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību;

10) kārtot sākotnējo reģistru;

11) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam dalībniekam.

(3) Šā panta otrajā daļā, izņemot 3.punktu, minētās funkcijas Latvijas Republikā ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības sniegt arī citus pakalpojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

93.pants. Publiskajā apgrozībā esošo finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtība

(1) Publiskajā apgrozībā tiek laisti tikai dematerializēti finanšu instrumenti.

(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā emitents ir tiesīgs izteikt finanšu instrumentu publisko piedāvājumu vai laist finanšu instrumentus publiskajā apgrozībā, kā arī ir iesniedzis Centrālajam depozitārijam citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras vēlas veikt tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuri atrodas publiskajā apgrozībā un ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā, atver kontus Centrālajā depozitārijā vai citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kura reģistrēta Latvijas Republikā un kura nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem vai pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu turēšanu Centrālajā depozitārijā.

(4) Centrālais depozitārijs veic ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu uzskaiti un visu attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem piederošo un to turējumā esošo finanšu instrumentu kopīgo uzskaiti.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina katra klienta finanšu instrumentu uzskaiti atbilstoši Centrālā depozitārija noteiktajiem uzskaites principiem un kārtībai.

(6) Attiecībā uz finanšu instrumentu iegrāmatošanu finanšu instrumentu kontos vienmēr piemēro principu, saskaņā ar kuru tie viena un tā paša veida un kategorijas finanšu instrumenti, kuri pirmie iegrāmatoti kontā, uzskatāmi par pirmajiem, kas norakstīti no tā.

(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu uzskaiti, nosaka Komisija.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos naudas līdzekļus Centrālais depozitārijs ir tiesīgs izvietot dalībvalstu emitētajos vērtspapīros vai citos zema riska parāda vērtspapīros un izmantot ienākumus (augļus), kas iegūti no šā ieguldījuma.

(10) Šā panta astotajā daļā minētos līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā, un šā likuma 94.panta otrās daļas 5. un 6.punktā minētajos jautājumos arī tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras nav Centrālā depozitārija dalībnieki, bet veic Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu turēšanu.

(2) Lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto funkciju izpildi, Centrālais depozitārijs noteikumos reglamentē vismaz:

1) finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtību;

2) Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī dalībnieka statusa apturēšanas kārtību;

3) kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes var atvērt finanšu instrumentu kontus Centrālajā depozitārijā;

4) kārtību, kādā veicami norēķini par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem;

5) dividenžu, procentu, pamatsummu un citu ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem saistītu ienākumu izmaksas kārtību;

6) kārtību, kādā Centrālā depozitārija dalībnieks emitenta statusā var noskaidrot personas, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

7) Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu ieķīlāšanas kārtību;

71) sākotnējā reģistra izveidošanas un kārtošanas kārtību;

8) citus jautājumus, kas saistīti ar Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

(3) Centrālais depozitārijs izstrādā šā panta otrajā daļā paredzēto noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un Centrālā depozitārija funkciju sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, Centrālais depozitārijs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija padomē. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.

(5) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

95.pants. Centrālā depozitārija dalībnieki

(1) Centrālā depozitārija dalībnieks ir juridiskā persona, kas noslēgusi ar Centrālo depozitāriju līgumu par finanšu instrumentu emisijas iegrāmatošanu, finanšu instrumentu kontu atvēršanu vai ar finanšu instrumentiem saistītu darījumu apkalpošanu.

(2) Par Centrālā depozitārija dalībnieku var kļūt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi tādu licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, kas dod tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura veic finanšu instrumentu turēšanu.

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku no dienas, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku no dienas, ar kuru tā likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīga veikt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, ja šīs kredītiestādes reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(6) Par Centrālā depozitārija dalībnieku emitenta statusā var kļūt emitents, kurš noslēdzis līgumu ar Centrālo depozitāriju par tā emitēto finanšu instrumentu iegrāmatošanu.

(7) Par Centrālā depozitārija dalībnieku speciālajā statusā var kļūt Latvijas Republika, dalībvalsts, Latvijas Republikas un dalībvalsts pašvaldības, Latvijas Banka, tirgus organizētājs.

(8) Centrālais depozitārijs nodrošina vienādas tiesības visiem vienā statusā esošajiem tā dalībniekiem.

96.pants. Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Centrālā depozitārija valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iegrāmatošanu;

2) lemj par Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par Centrālā depozitārija dalībnieku statusa apturēšanu;

3) nodrošina Centrālā depozitārija noteikumos izvirzīto prasību ievērošanu;

4) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un, ja nepieciešams, lemj par tās uzlabošanu.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi sasaukt nav iespējams, par Centrālā depozitārija dalībnieka darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt valdes loceklis, kuram šādu pilnvarojumu devusi padome.

(3) Centrālā depozitārija padome apstiprina:

1) šā likuma 94.pantā minētos Centrālā depozitārija noteikumus;

2) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus.

(4) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus un to grozījumus Centrālā depozitārija padome apstiprina tikai pēc konsultācijām ar visiem Centrālā depozitārija dalībniekiem.

(5) Centrālā depozitārija attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

97.pants. Prasības valdes un padomes locekļiem

(1) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta tajā sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot tai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Vismaz divi Centrālā depozitārija padomes locekļi ir Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvji.

98.pants. Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvju ievēlēšana padomē

(1) Centrālajam depozitārijam ir pienākums reizi gadā pirms kārtējās akcionāru sapulces organizēt dalībnieku sapulci, kurā tiek ievēlētas divas personas, kuras Centrālā depozitārija akcionāriem kārtējās akcionāru sapulces laikā jāieceļ Centrālā depozitārija padomē.

(2) Vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām personām ievēlē dalībnieki, kas Centrālajā depozitārijā atvēruši finanšu instrumentu kontus, otru — Centrālā depozitārija dalībnieki emitenta statusā.

(3) Katram Centrālā depozitārija dalībniekam ir tiesības izvirzīt vienu pārstāvi padomes locekļa amatam. Katram dalībniekam padomes locekļu amata kandidātu vēlēšanās ir viena balss. Ja Centrālā depozitārija dalībnieks vienlaikus ir gan dalībnieks emitenta statusā, gan persona, kas atvērusi Centrālajā depozitārijā finanšu instrumentu kontu, tas izvirza tikai vienu pārstāvi un tam ir viena balss.

(4) Centrālā depozitārija dalībnieki ievēlē savu pārstāvi ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kāds no Centrālā depozitārija dalībnieku ievēlētajiem padomes locekļu kandidātiem pēc apstiprināšanas padomes locekļa amatā atsakās no šā amata, tā vietu līdz nākamajām vēlēšanām ieņem nākamā persona, kas saņēmusi lielāko balsu skaitu Centrālā depozitārija dalībnieku sapulces laikā notikušajās vēlēšanās.

99.pants. Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

(1) Centrālais depozitārijs nosaka finanšu instrumentu uzskaites principus un kārtību, kas ir saistoša visiem tā dalībniekiem.

(2) Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids paredzēts Centrālā depozitārija noteikumos.

(3) Centrālais depozitārijs uzrauga, lai tā dalībnieki ievērotu Centrālā depozitārija noteikumu prasības, kā arī piemēro Centrālā depozitārija noteikumos paredzētās sankcijas prasību neievērošanas gadījumā. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un Centrālā depozitārija noteikumu pārkāpumiem, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem pārkāpumiem.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības atvērt finanšu instrumentu kontus ārvalstu centrālajos depozitārijos vai finanšu instrumentu norēķinus organizējošās organizācijās, kā arī atvērt pie sevis finanšu instrumentu kontus šīm organizācijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā kontu atvēršana iespējama pēc līguma noslēgšanas ar attiecīgajām organizācijām. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par šādu līgumu noslēgšanu.

(6) Centrālajam depozitārijam, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas Centrālā depozitārija darbības nodrošināšanai un šā likuma 92.pantā minēto funkciju veikšanai.

(7) Centrālais depozitārijs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(8) Centrālais depozitārijs nedrīkst deleģēt:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai depozitārija statūtiem noteiktos tā pārvaldes institūciju pienākumus;

2) funkcijas, kuras saskaņā ar šā likuma 92.panta trešo daļu ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

100.pants. Centrālā depozitārija uzraudzība

(1) Komisijai ir tiesības pārbaudīt Centrālā depozitārija darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes Centrālajā depozitārijā. Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem Centrālā depozitārija dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt no tiem izrakstus, izgatavot norakstus (kopijas).

(2) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma Centrālais depozitārijs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu informāciju, kas saistīta ar Centrālā depozitārija darbību.

(3) Komisijai ir tiesības sasaukt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdes, noteikt to darba kārtību, kā arī piedalīties Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdēs bez balsstiesībām.

(4) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 92.pantā noteikto funkciju izpildi, Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai Centrālā depozitārija statūtiem vai noteikumiem, vai kas var būtiski ietekmēt Centrālā depozitārija finansiālo stāvokli.

(5) Šā likuma 10.panta sestajā daļā minētajos gadījumos Komisijai ir tiesības apturēt Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu darbību un pilnvarot Komisijas pārstāvjus veikt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju funkcijas līdz brīdim, kad tiek novērsti visi pārkāpumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

F sadaļa
Ieguldījumu pakalpojumi
VII nodaļa
Vispārīgie noteikumi

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos:

1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība;

2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;

3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar Centrālajā depozitārijā iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī Centrālā depozitārija noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus.

(6) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz:

1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem;

2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām;

3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem, un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, — arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem;

5) Latvijas Republikā reģistrētām sabiedrībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, vai dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kuras pārvalda kolektīvos ieguldījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — licence).

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga saņemt licenci tikai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

(3) Licenci Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku. Licencē norāda, kurus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 112.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu vai citu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu brokeru sabiedrība" vai tās saīsinājums "IBS". Tikai sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" vai tās saīsinājumu "IBS".

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ievērojot šā likuma F1 sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, apdrošināšanas sabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst:

1)deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

103.pants. Kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Latvijas Republikā reģistrētas bankas, ārvalstu banku filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai, pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;

2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

21) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;

3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.

(2) Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmušas Komisijas iebildumus.

(3) Jaundibināmas bankas un jaunatveramas ārvalstu banku filiāles, kuras vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai vienlaikus ar pārējiem dokumentiem, ko tās saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem iesniedz Komisijai, lai saņemtu licenci kredītiestādes darbības uzsākšanai.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā pēc tam, kad saskaņā ar likumu tās ir tiesīgas uzsākt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

104.pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija ir tiesīga ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi likumos un citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas noteikumu izpildi;

3) tiesā ir iesniegts ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas pieteikums vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu;

4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas process;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(2) Komisija ir tiesīga ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) kredītiestāde nav pildījusi likumos vai citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) kredītiestāde nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas noteikumu izpildi;

3) Komisija ir piemērojusi kredītiestādei pastiprinātās uzraudzības kārtību;

4) Komisija ir saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā;

5) Komisija ir saņēmusi iesniegumu par kredītiestādes likvidāciju;

6) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(3) Ja Komisija ierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, tai ir tiesības uzdot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pārvest visus klientiem piederošos finanšu instrumentus uz citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas veic finanšu instrumentu turēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

VIII nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšana

105.pants. Vispārīgās prasības licences saņemšanai

Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt licenci tikai tad, ja tā nodrošina, ka:

1) tās sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma un Komisijas izdoto noteikumu prasībām;

2) tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi atbilst šā likuma prasībām;

3) tās akcionāri (dalībnieki) atbilst šā likuma prasībām;

4) valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir kompetenti ieguldījumu jautājumos.

106.pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļiem un daļu īpašniekiem (akcionāriem)

(1) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze attiecīga lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze attiecīga lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(4) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības daļu īpašnieki (akcionāri), kuriem ir būtiska līdzdalība, var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir pietiekami finanšu līdzekļi, kuru ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt;

3) kuras iespējams identificēt.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

107.pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai

(1) Lai saņemtu licenci, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tā vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus:

1) valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu:

a) paziņojumu, kurā ietver šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras aprakstus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,

b) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenos principus,

c) vadības informācijas sistēmas aprakstu,

d) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus,

e) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu,

f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,

g) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus;

4) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tai skaitā bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā), tirgus izpētes aprakstus, citu informāciju, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskata par nepieciešamu un kura ļauj gūt skaidru un patiesu priekšstatu par plānoto darbību;

5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;

51) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

6) ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem):

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja tā neplāno veikt finanšu instrumentu turēšanu, neiesniedz finanšu instrumentu uzskaites kārtību reglamentējošos noteikumus un finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(5) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(6) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(7) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

108.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un pieņem lēmumu triju mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(2) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) dibinot ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekļi neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

(3) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(4) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(5) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un valdes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

108.1pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

109.pants. Licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņa

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādīta ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;

3) grozījumus esošajos ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;

4) (izslēgts ar 09.06.2005. likumu);

5) kapitāla pietiekamības aprēķinu, ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla prasība.

(3) Komisija 15 dienu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

110.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta ieguldījumu brokeru sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

111.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība atkārtoti vai ilgstoši neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrība pati uzsākusi likvidācijas procesu;

7) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota procedūra;

8) ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi rakstveida iesniegumu par licences anulēšanu.

(2) Komisija īsteno šajā likumā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnībā nokārtojusi saistības pret saviem klientiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

IX nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana Eiropas Savienības iekšējā tirgū

112.pants. Kārtība, kādā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā

(1) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība Latvijas Republikā ir tiesīga sniegt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci savas izcelsmes valstī.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēkā esoša licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība,

f) izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēs Latvijas Republikā un netraucēs Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes beigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājušas 30 dienas kopš dienas, kad Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts.

113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā minētos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.

X nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

114.pants. Komisijas tiesības

(1) Komisija nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku.

(2) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētu gada pārskatu, kura sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Komisija.

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība papildus iesniedz zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības risku analīzi un novērtējumu par atbilstību normatīvo aktu un Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām.

115.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības ziņojumu.

(2) Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar šo likumu un no šā likuma izrietošiem Komisijas norādījumiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

(3) Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

116.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata posteņu novērtēšanas principi

(1) Gada pārskata posteņi tiek novērtēti pēc šādiem vispārīgiem principiem:

1) tiek pieņemts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība darbosies arī turpmāk;

2) tiek saglabātas tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu;

3) novērtēšana visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus noteikumus:

a) pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu,

b) tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laikā starp pārskata gada beigām un gada pārskata apstiprināšanas dienu,

c) tiek ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) pārskatā tiek atspoguļoti visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņi tiek novērtēti atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

(2) Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā panta pirmajā daļā minētajiem novērtēšanas principiem, pamatojot jebkuru šādu atkāpšanos pielikumā, kurā norāda, kā tā ietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvus, saistības, finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumus.

117.pants. Vadības ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu

(1) Ziņojumā tiek ietverts ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokļa un attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā.

(2) Ziņojumā sniedzamas arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par ieguldījumu brokeru sabiedrības paredzamo attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

118.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata pārbaude

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes, atbildīgo amatpersonu un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju.

(3) Ja zvērināta revidenta atzinums ir ar piezīmēm (iebildēm), dividendes var izmaksāt tikai ar Komisijas piekrišanu.

119.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai gada pārskatu, akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolu (protokola izrakstu) par gada pārskata apstiprināšanu un zvērināta revidenta ziņojumu 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās vadībai adresēta zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams ieguldījumu brokeru sabiedrībā ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī un lai jebkurai ieinteresētai personai būtu iespējams saņemt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus.

(4) Pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata iesniegšanas Komisijai ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas Republikas teritorijā, ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā. Šo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība ievieto arī savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota).

(5) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats netiek publicēts pilnībā, publikācijā skaidri norāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, kā arī to, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Publicējot saīsinātu gada pārskatu, norāda zvērināta revidenta ziņojuma esamību, kā arī informāciju par to, vai zvērināts revidents atteicies sniegt atzinumu, vai zvērināts revidents sniedzis negatīvu atzinumu un vai zvērināta revidenta atzinums ir ar vai bez piezīmēm (iebildēm). Ja zvērināts revidents vērš uzmanību uz kādiem apstākļiem, neizsakot piezīmes (iebildes), šādu faktu norāda, publicējot saīsināto gada pārskatu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats tiek publicēts pilnībā, tam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto pārskatu, turklāt kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu par gada pārskatu.

XI nodaļa
Kapitāla prasības

119.1 pants. Vispārīgie jautājumi

Šajā nodaļā noteiktās prasības, izņemot 120.panta prasības, nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām saņemtā licence atļauj tikai pieņemt un nodot izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem vai sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuras neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu un kurām nevar izveidoties saistības pret klientiem.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz:

1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus;

3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. vai 6.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(3) Komercsabiedrība, kas vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. un 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas un kas ir reģistrēta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 25 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 750 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto prasību minimālais apmērs, kas izteikts eiro, tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar kopsummu, ko veido šādas kapitāla prasības:

1) kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā astoņus procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas;

2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība un preču riska kapitāla prasība;

3) parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un, ja ir saņemta Komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam;

4) operacionālā riska kapitāla prasība.

(2) Komisija nosaka gadījumus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai var nepiemērot šā panta pirmās daļas prasības, mainot tai noteikto kapitāla prasību kopsummas noteikšanas kārtību.

(3) Kredītriska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

(4) Saņemot atļauju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam piemērot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību.

(5) Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, izmantot iekšējos modeļus.

(6) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šajā pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) kredīta novērtējumu, kuru Komisija ir atzinusi par piemērotu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma noteikumiem.

(8) Komisija nosaka pašu kapitālā iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību.

(9) Komisijai ir tiesības papildus šajā likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus:

1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Darījumu risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

2) ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

3) ja klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

4) ar tādām personām veikto riska darījumu kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šīs daļas 3.punktā minētajiem riska darījumiem.

(2) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, ja:

1) vienai no šīm personām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, izņemot gadījumus, kad personas, kurām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības;

2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu samaksas grūtības, kaut arī starp šīm personām nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības.

(3) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kam ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiešā vai netiešā veidā iegūta līdzdalība, kas rada iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un darbinieki, sabiedrības kontrolieris un citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību un kuri atbild par to;

4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.

(4) Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Komisija. Komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.

(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos ierobežojumus riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un šā panta pirmās daļas 3.punktā minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Komisija, citas dalībvalsts uzraudzības institūcija vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.pants. Subordinētais kapitāls

(Izslēgts ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.1 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai

(1) Papildus 121.panta prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.2 pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. Komisija nosaka prasības šīs informācijas atklāšanai.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc tās komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, nepieciešamības gadījumā nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu. Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu.

(3) Komisija var noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramai informācijai, ja finanšu sektorā izveidojusies prakse nenodrošina pietiekamu šā panta otrajā daļā minētā iekšējā reitinga pamatojuma skaidrojumu.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.3 pants. Regulējošo prasību individuāla ievērošana ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121., 122. un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības ievēro individuāli.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.1 pantā minētās prasības ievēro individuāli.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasību ievēro individuāli.

(4) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību, Komisija tam piekritusi un:

1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības;

2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldi un garantē savas meitas sabiedrības saistību izpildi vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī;

3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību;

4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldes struktūras locekļu vairākumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas šā likuma 123.4 panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī, ja Komisija tam piekritusi.

(6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Komisija.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

123.4 pants. Regulējošo prasību ievērošana konsolidācijas grupas līmenī

(1) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta, 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība. Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(5) Komisija Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasību ievērošanas, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina 123.2 panta pirmās daļas prasībām līdzvērtīgu informāciju.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde, kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, tad šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta, 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un meitas sabiedrības ievēro šā likuma 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to iekšējā kontroles sistēma ir pietiekami konsekventa un integrēta, lai nodrošinātu visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētajai uzraudzībai.

(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Komisija.

(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu sabiedrība, ir meitas sabiedrība — kredītiestāde, šā panta prasības tiek ievērotas tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība Latvijas Republikas mātes kredītiestādei vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai meitas sabiedrība ir arī kredītiestāde, regulējošās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

XII nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana

124.pants. Vispārīgās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos;

4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs;

5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu;

10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību ievērošanu saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Nepieciešamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;

11) nodrošina savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītības pakāpei piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienību un atbildīgo darbinieku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un paziņošanas sistēmu,

c) iekšējās kontroles procedūras.

(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības:

1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

4) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007. Pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 01.11.2007. Sk. Pārejas noteikumus.)

125.pants. Tiesības uz finanšu instrumentiem

(1) Finanšu instrumenti pieder ieguvējam ar brīdi, kad šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti to ieguvēja finanšu instrumentu kontā.

(2) Pierādījums tam, ka finanšu instrumenti pieder personai, ir iegrāmatojums šīs personas finanšu instrumentu kontā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai Centrālais depozitārijs var atvērt tādu finanšu instrumentu kontu, kurā uzskaita personu turējumā esošos finanšu instrumentus (nominālais konts).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai ar finanšu instrumentiem veiktie darījumi tiktu nekavējoties reģistrēti un šo darījumu rezultātā iegūtie finanšu instrumenti nekavējoties iegrāmatoti klientu finanšu instrumentu kontos.

(5) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

(6) Finanšu instrumentus, par kuriem ieguldītājs iesniedzis ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei atsavināšanas uzdevumu, pamatojoties uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzsākusi darījuma izpildi, nedrīkst izmantot atsavinātāja kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(7) Juridiskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Fiziskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai arestēt, pamatojoties uz prokurora sankciju.

(9) Piedziņu uz juridiskajām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst vērst tikai, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma — nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma — arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(10) Piedziņu uz fizisko personu finanšu instrumentiem drīkst vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai uz nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

126.pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu

(1) Pirms uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu. Minētajā līgumā norāda:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klienta identifikācijas datus un klienta adresi; ja tiek atvērts nominālais konts, — nominālā konta atvērēja identifikācijas datus un adresi;

2) kārtību, kādā klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei dod rīkojumu darījuma veikšanai ar finanšu instrumentiem, un klienta identifikācijas kārtību;

3) kārtību, kādā notiek ar finanšu instrumentu darījumu veikšanu saistītās informācijas apmaiņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu (piemēram, informācijas nodošanas un saņemšanas veidi, līdzekļi, termiņi);

4) ar finanšu instrumentiem saistīto norišu (piemēram, akcionāru sapulce, dividenžu, procentu izmaksa, parāda finanšu instrumentu dzēšana, finanšu instrumentu nominālvērtības maiņa, finanšu instrumentu emisiju apvienošana, finanšu instrumentu emisiju dalīšana, parakstīšanās tiesību emitēšana) kārtību;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes un klienta norēķinu kārtību par finanšu instrumentu darījumu veikšanu;

6) kārtību, kādā informē klientu ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pakalpojumu tarifu maiņas gadījumā;

7) savstarpējo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību;

8) savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību;

9) līguma grozīšanas kārtību.

(2) Līgumu drīkst slēgt elektroniskā veidā tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms tam ar klientu ir noslēgts rakstveida līgums, kurš paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei tiesības savstarpējos līgumus ar klientu slēgt elektroniskā veidā un kurā ir paredzēta klienta identifikācijas procedūra.

(3) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir pilnībā atklāt klientam informāciju, kura attiecas uz konkrēto pakalpojumu un ar to saistītiem finanšu riskiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam turpina atklāt pastāvīgi bez klienta īpaša pieprasījuma visā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā, ja attiecīgā informācija mainās vai papildinās.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde no klienta, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai un atbilstoši attiecīgā pakalpojuma raksturam un apjomam, pieprasa ziņas par klienta:

1) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem;

2) mērķiem, kurus tas vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem;

3) finansiālo stāvokli.

(6) Pieprasot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vienlaikus informē klientu par to, ka viņam ir tiesības atteikties sniegt pieprasītās ziņas.

(7) Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta piektajā daļā minētās ziņas vai nesniedz informāciju par izmaiņām šajā informācijā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā.

(8) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā.

(9) Šā panta piekto un astoto daļu nepiemēro profesionāliem ieguldītājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

127.pants. Interešu konflikts

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina tādu iekšējo struktūru, kas maksimāli samazina interešu konflikta rašanās iespēju starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu, kā arī starp tās klientiem.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde strukturāli nodala šādu pienākumu veikšanu:

1) lēmumu pieņemšana par ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšanu, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

2) klientu rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un izpilde vai nodošana izpildei;

3) klientiem piederošo finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

4) ar finanšu instrumentiem veikto darījumu iegrāmatošana;

5) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai ar to saistīto pakalpojumu sniegšana.

(3) Visos gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma izpilde, kas attiecas uz vienu un to pašu finanšu instrumentu vienā un tajā pašā darījuma veidā (pirkšana vai pārdošana), vēl nav uzsākta, klienta rīkojumu izpilda pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta, kas var rasties sakarā ar klienta rīkojuma izpildi, bet, ja interešu konflikts ir neizbēgams, klienta rīkojumu izpilda, pienācīgi ievērojot tā intereses, vai arī atsakās no klienta rīkojuma izpildes.

(5) Par interešu konfliktu šā panta izpratnē uzskatāma situācija, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pilnvaroti pārstāvji vienlaikus pieņem lēmumus, kuri saistīti ar ieguldījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai pašas personas vārdā vai interesēs un kuru rezultātā varētu nelabvēlīgi tikt skartas klientu intereses attiecībā uz šā paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs.

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pilnvarojusi veikt šādas darbības, ir tiesīgas pieņemt lēmumus par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un sniegt klientiem konsultācijas par ieguldījumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina savstarpēji vienveidīgas informācijas sniegšanu visiem klientiem.

(6) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

(7) Klienta uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus) saskaņā ar klienta norādījumiem par uzdevuma izpildi.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts bez klienta piekrišanas veikt darījumus ar klientam piederošiem vai klienta turējumā esošiem finanšu instrumentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus, kas izmantojami tikai ar finanšu instrumentiem veicamo klienta darījumu nodrošināšanai saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstī reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ja šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības turēt klientu naudas līdzekļus tās reģistrācijas valstī, un informē attiecīgo kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ka kontā esošie naudas līdzekļi pieder tās klientiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti.

(4) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

130.pants. Finanšu instrumentu konti un to izraksti

(1) Pirms finanšu instrumentu konta atvēršanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde identificē personu, kas vēlas atvērt kontu, kā arī noskaidro, vai kontā iegrāmatojamie finanšu instrumenti piederēs šai personai vai arī tie būs personas turējumā esoši finanšu instrumenti. Kontu, kurā iegrāmatotie finanšu instrumenti ir personas turējumā esoši finanšu instrumenti, identificē kā nominālo kontu.

(2) Aizliegts atvērt finanšu instrumentu kontus bez klienta identifikācijas. Šī prasība attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajiem klientu naudas kontiem, kas atvērti ar finanšu instrumentiem veicamo klientu darījumu nodrošināšanai.

(3) Nominālā konta atvēršanas gadījumā konta identifikācijā atspoguļo informāciju par to, ka tas ir nominālais konts un tajā esošie finanšu instrumenti nepieder personai, kas atver kontu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga atvērt nominālo kontu tikai tad, ja persona, kurai tiek atvērts nominālais konts, darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās prasības attiecībā uz klientu identifikāciju nav mazāk stingras par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) Identificējot personu, kura vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa no attiecīgās personas informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma 86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju sarakstā. Ja persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā pēc tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei.

(6) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par:

1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem;

4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem.

(8) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošos datus, klientu identificējošos datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošos datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgus datus, kas sniedz šā panta septītajā daļā minētajai informācijai par finanšu instrumentu kontu līdzvērtīgu informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

131.pants. Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu.

(2) Kredītiestāde garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši Kredītiestāžu likuma un šā panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība garantē klientu finanšu instrumentu kontu, šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma.

(6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstveida līgumu sniedz trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā.

(7) Ziņas par fizisko un juridisko personu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tādu finanšu instrumentu sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts iepirkumus;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā;

5) valsts drošības iestādēm — pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām pieder finanšu instrumenti.

(8) Notāram, kurš izskata mantojuma lietu, ziņas sniedzamas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši attiecīgā likuma prasībām.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt savai mātes komercsabiedrībai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar šo likumu, Komisijas noteikumiem vai Komisijas un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības sniegt Centrālajam depozitārijam un tirgus organizētājam ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, kuras tam nepieciešamas šajā likumā noteikto funkciju pildīšanai.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

132.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu

(1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem, šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā daļā minētajai personai, kā Centrālā depozitārija vai tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, soda arī tad, ja pārkāpumi izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijā, valsts institūcijā vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

133.pants. Regulāri sniedzamā informācija

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par klientu finanšu instrumentu turējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu), lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) Kredītiestāde sagatavo un iesniedz Komisijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotu pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu.

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības un ar to saistītajām sabiedrībām konsolidētos finanšu pārskatus, kuru iesniegšanas kārtību un termiņus reglamentē Komisijas noteikumi.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

XIII nodaļa
Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju reģistrācija

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

134.pants. Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības

(1) Ārvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī (turpmāk šajā nodaļā — ārvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru un Centrālā depozitārija dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.

(2) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(3) Ārvalsts sabiedrības reģistrācija Komisijā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā nedod tiesības attiecīgajai sabiedrībai sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

135.pants. Reģistrācija Komisijā

(1) Komisija reģistrē ārvalsts sabiedrību tikai pēc tam, kad ar tās reģistrācijas valsts uzraudzības institūciju noslēgts līgums par tās informācijas apmaiņu, kura Komisijai nepieciešama ārvalsts sabiedrības uzraudzības veikšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšana nav nepieciešama, ja attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai ir pienākums sniegt Komisijai informāciju Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas dalībvalstu noslēgtā līguma ietvaros.

(3) Ārvalsts sabiedrība iesniedz reģistrācijai Komisijā šādus dokumentus:

1) iesniegumu, kurā norāda:

a) sabiedrības firmu,

b) sabiedrības adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) reģistrācijas apliecības kopiju;

3) sabiedrības reģistrācijas valstī izsniegtas licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai kopiju vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas apliecinātu sarakstu par ieguldījumu pakalpojumiem, kurus šī sabiedrība ir tiesīga sniegt;

4) to personu sarakstu, kuras var pārstāvēt ārvalsts sabiedrību attiecībās ar Komisiju, tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju, un šo personu parakstu paraugus, kurus apliecinājusi attiecīgā ārvalsts sabiedrība.

(4) Lēmumu par ārvalsts sabiedrības reģistrāciju Komisija pieņem 30 dienu laikā pēc visu šajā pantā noteikto normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(5) Komisija nereģistrē ārvalsts sabiedrību, ja:

1) šī sabiedrība nevar dokumentāri pierādīt, ka izpilda un ievēro šajā likumā un Komisijas noteikumos izvirzītās kapitāla pietiekamības prasības vai tām ekvivalentas prasības;

2) Komisijas rīcībā ir dokumentāri pamatota informācija, ka ārvalsts sabiedrība piedalās noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijā vai šīs sabiedrības reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasības noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ir mazāk stingras par Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

(6) Reģistrējot ārvalsts sabiedrību, Komisija iekļauj to speciālā reģistrā. Par ārvalsts sabiedrības iekļaušanu reģistrā Komisija informē tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju.

(7) Ārvalstu sabiedrību reģistru Komisija ievieto savā mājas lapā internetā, un tam ir publiska ticamība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

136.pants. Reģistrētas sabiedrības pienākumi

(1) Ja šā likuma 135.panta trešajā daļā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi vai mainījusies tajos sniegtā informācija, ārvalsts sabiedrība 15 dienu laikā par to rakstveidā informē Komisiju.

(2) Ja ārvalsts sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, attiecīgā sabiedrība nekavējoties par to informē Komisiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

137.pants. Izslēgšana no reģistra

Komisija izslēdz ārvalsts sabiedrību no reģistra, ja:

1) sabiedrība nav pildījusi normatīvo aktu prasības, tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija noteikumos izvirzītās prasības vai Komisijas likumiskās prasības;

2) sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

3) sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) saņemts sabiedrības iesniegums ar lūgumu izslēgt to no reģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

XIV nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzība

138.pants. Uzraudzības institūcijas

(1) Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija, Komisijas licencēts tirgus organizētājs un Centrālais depozitārijs.

(2) Komisija uzrauga arī tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija veiktā uzraudzības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(3) Lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, Komisija tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga:

1) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni;

2) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, ko tā ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību ievērošanai;

3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

139.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība

(1) Komisijai un tās pilnvarotajām personām ir tiesības pārbaudīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

(2) (Izslēgta ar 09.06.2005. likumu.)

(3) Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem ieguldījumu brokeru sabiedrības dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, veikt no tiem izrakstus, izgatavot to norakstus (kopijas), kā arī saņemt no ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem un citām atbildīgajām personām pārbaudes veikšanai nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju.

(4) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību saistīto informāciju.

(5) Par pārbaudes rezultātiem Komisija iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai rakstveida ziņojumu, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmākajā darbībā.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nepiekrīt Komisijas ziņojumam par veikto pārbaudi, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Komisijas padomei. Komisijas padome ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu ziņojumā par veikto pārbaudi, vai arī noraidīt sūdzību.

(7) Komisijai ir tiesības neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(8) Komisijai ir tiesības atcelt ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumus par valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

140.pants. Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības.

(2) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas Latvijas Republikā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(5) Šā panta noteikumi neierobežo dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem.

(6) Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pēc savas iniciatīvas un pēc izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir tiesīgas veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pašas vai pilnvarot citas personas veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju.

(7) Komisija aizliedz dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

141.pants. Uzraudzība pār Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kura šajā dalībvalstī sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija ir tiesīga pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc Komisijas lūguma veikt iekšējo pārbaudi Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kas darbojas tās teritorijā.

(3) Par licences anulēšanu tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru filiāles darbojas dalībvalstīs vai kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstīs, neatverot filiāli, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas.

142.pants. Konsolidētā uzraudzība

Komisija veic Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto uzraudzību, pēc analoģijas piemērojot šo sabiedrību uzraudzībai Kredītiestāžu likuma 101.4, 101.5, 101.6, 101.7, 101.8, 101.9, 101.10, 101.11, 101.12, 101.13, 101.14, 101.15 panta attiecīgos noteikumus par Latvijas Republikas mātes kredītiestādes un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes konsolidēto uzraudzību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

F1 sadaļa
Ārpakalpojumu sniegšana

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

142.1 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas kārtība

(1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(2) Ārpakalpojumus tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus ārpakalpojumu sniedzējam plāno deleģēt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānotā ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(4) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai grozījumus ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(5) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu.

(6) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(7) Komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tajā skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(8) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt ārpakalpojumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs 30 dienu laikā no šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta attiecīgā ārpakalpojuma saņēmēja piekrišana. Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz šā panta trešajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

142.2 pants. Ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija aizliedz regulētā tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart to klientu likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot ārpakalpojuma saņēmēja pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, ārpakalpojuma saņēmēja statūtos vai citos iekšējos aktos tam noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(2) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo tirgus organizētāju, Centrālo depozitāriju un ieguldījumu brokeru sabiedrību no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar to klientiem. Ārpakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu veikumu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai ārpakalpojuma saņēmējs pārtrauc ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā pārtraukšanas termiņu.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē:

1) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) būtiskus trūkumus ārpakalpojumu sniedzēja darbībā, kuri apdraud vai var apdraudēt ārpakalpojuma saņēmēja saistību izpildi;

4) ka iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties informē Komisiju, ja tas konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.

(6) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo ārpakalpojuma saņēmēju no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar tā darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(7) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

G sadaļa
Informācijas apmaiņa

143.pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda ir) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

144.pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šā likuma D sadaļas VI nodaļā noteiktos iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu savus iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(3) Ja Komisijas rīcībā nav informācijas, ko pieprasa dalībvalstu uzraudzības institūcijas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tā veic savā kompetencē esošas darbības, lai iegūtu pieprasīto informāciju.

(4) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasīto informāciju Komisijai nav iespējams iegūt, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, norādot iemeslus, kuru dēļ tai nav iespējams sniegt pieprasīto informāciju.

(5) Komisijai ir tiesības nesniegt dalībvalsts uzraudzības institūcijai tās pieprasīto informāciju, ja:

1) šīs informācijas sniegšana nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(6) Ja Komisija nesniedz informāciju dalībvalsts uzraudzības institūcijai, pamatojoties uz kādu no šā panta piektās daļas apakšpunktiem, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot tai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(7) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija veic pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Komisijai ir arī tiesības pieprasīt, lai šajā pārbaudē piedalās Komisijas pilnvarotas personas.

(8) Komisijai pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas motivēta pieprasījuma ir pienākums veikt pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu Latvijas Republikas teritorijā.

(9) Komisijai ir tiesības atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, ja:

1) šāda pārbaude vai dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(10) Ja Komisija atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā vai atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, pamatojoties uz kādu no šā panta devītās daļas apakšpunktiem, tā informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot šai institūcijai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(11) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcija mēneša laikā nav atbildējusi uz šā panta pirmajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu vai šā panta septītajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par pārbaudes veikšanu vai Komisijas pilnvarotu personu piedalīšanos pārbaudē, kā arī ja Komisija saņēmusi no dalībvalsts uzraudzības institūcijas atteikumu, kurā nav norādīti atteikuma iemesli, Komisijai ir tiesības par to informēt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komisiju.

144.1 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt publiskā piedāvājuma un finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļā Komisijai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un apmainās ar to funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Komisijai ir pienākums sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja:

1) emitentam ir vairāk nekā viena izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija tā dažādo pārvedamu vērtspapīru kategoriju dēļ;

2) tiek pieprasīta tirdzniecības apturēšana vai aizliegums attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas tirgoti dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu dažādām tirdzniecības vietām un nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos Komisija ir tiesīga lūgt palīdzību izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai, sākot no brīža, kad uzsākta lietas apstākļu pārbaude, īpaši attiecībā uz jauna tipa vai retas formas pārvedamiem vērtspapīriem. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas lūgt Komisijai informāciju par jebkuriem elementiem, kas raksturīgi Komisijas uzraudzītajam tirgum.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

144.2 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām akciju atpirkšanas piedāvājumu uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisija ir atbildīga par informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru mērķis ir nodrošināt akciju atpirkšanas piedāvājumu norises uzraudzību visu dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju un dokumentus par akciju atpirkšanas piedāvājumu, mērķa sabiedrības akcionāriem, darījumiem ar mērķa sabiedrības akcijām un citu informāciju, kas dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepieciešama akciju atpirkšanas piedāvājumu uzraudzības nodrošināšanai vai iespējamo ar akciju atpirkšanas piedāvājumu saistīto pārkāpumu izmeklēšanai.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

144.3 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu obligātās informācijas atklāšanu

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54.pantā, kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā tai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

145.pants. Informācijas apmaiņa ar ārvalstu uzraudzības institūcijām

(1) Komisija ir tiesīga slēgt līgumus par informācijas apmaiņu uzraudzības funkciju veikšanai ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, kā arī pievienoties Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas līgumam par informācijas apmaiņu.

(2) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par ārvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

146.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija, ko Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā noteiktā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot, veicot savas funkcijas:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas nolūkā saņemt licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) lai pārliecinātos par kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atbilstību likuma prasībām;

3) lai piemērotu likumos noteikto atbildību par šā likuma pārkāpumiem;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Šā panta noteikumi neierobežo Komisijas tiesības sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu, apdrošinātāju, citu finanšu institūciju un finanšu tirgus uzraudzību;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību bankrota un likvidācijas procedūru;

3) personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās finanšu institūcijās, veicot finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas;

4) iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija tām nepieciešama savu funkciju veikšanai.

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un institūcijām, kas dalībvalstīs nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja Komisija uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo institūciju atbilstošu rīcību, ja norēķinu dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

147.pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Savienības Komisijai

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību;

3) gadījumiem, kas minēti šā likuma 24.1panta trešajā daļā un 55.1panta ceturtajā daļā;

4) akciju atpirkšanas piedāvājumiem, kas izteikti par mērķa sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā Latvijā;

5) gadījumiem, kas minēti šā likuma 64.3 panta trešajā daļā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

(4) Komisija informē Eiropas Komisiju, kā arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, kas jāiesniedz kapitālsabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

H sadaļa
Atbildība par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem

(Sadaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

148.pants. Atbildība

(1) Par finanšu instrumentu publisku piedāvāšanu, neievērojot šā likuma prasības, Komisijai ir tiesības izteikt emitentam brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem.

(2) Par nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu par emitentam būtiskiem notikumiem Komisijai ir tiesības izteikt emitentam brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(3) Par šā likuma 61.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības personai, kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu un nav noteiktā kārtībā ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu akciju sabiedrībā, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem.

(4) Ja persona, kurai saskaņā ar šā likuma 55. un 66.panta un pārejas noteikumu nosacījumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, to noteiktajā kārtībā neizdara, Komisijai ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(5) Par citiem šā likuma un saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem Komisijai ir tiesības izteikt normatīvos aktus pārkāpušajai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(6) Par publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajos tirgos un Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10000 latiem.

(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

149.pants. Soda naudu iekasēšana

Par šā likuma 148.pantā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par vērtspapīriem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 14., 23.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 6., 13.nr.; 2001, 12., 23.nr.).

2. Persona, kas tieši vai netieši ieguvusi līdzdalību akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz 10 procentus no balsstiesīgo akciju skaita, iesniedz paziņojumu akcionāru sapulcei, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu. Paziņojumā ietver visu šā likuma 61.panta sestajā daļā minēto informāciju.

3. Mēneša laikā pēc akcionāru sapulces, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu, akciju sabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to personu sarakstu, kuras tieši vai netieši ieguvušas līdzdalību šajā akciju sabiedrībā. Publikācijā norāda, cik procentu no balsstiesīgo akciju skaita katra persona ieguvusi, kā arī katras personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru.

4. Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru sapulce ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja akcionārs, balsojot jautājumā par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis "pret" akciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu neiekļaut akcijas regulētajā tirgū, skaitot kopā "pret" nodotās balsis un to akcionāru balsis, kuri balsojumā atturējās, tie akcionāri, kuri balsoja "pret" un balsojumā atturējās, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot tās prasības, kuras attiecas uz šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem akciju atpirkšanas gadījumiem. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu iekļaut akcijas regulētajā tirgū, tad ne vēlāk kā triju mēnešu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti jāiesniedz Komisijai. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos akcionāru balsu skaita. Par akcionāru sapulces sasaukšanu ir atbildīga akciju sabiedrības valde.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

4.1 Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū un kuras ir pieņēmušas lēmumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, līdz 2005.gada 31.decembrim iesniedz Komisijai šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos dokumentus.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

4.2 Tām akciju sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, kuras ir pasludinātas par maksātnespējīgām:

1) un atrodas sanācijas procesā, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū šo pārejas noteikumu 4.punktā noteiktajā kārtībā;

2) un attiecībā uz kurām ir uzsākta bankrota procedūra, Komisija pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no publiskās apgrozības un emisijas apliecības anulēšanu.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

4.3 Ja akciju sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, šādas sabiedrības akciju ieguvējiem:

1) šā likuma 61.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktais paziņojums jāiesniedz Komisijai un akciju sabiedrībai 61.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) šajā likumā noteiktajā kārtībā jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums 66.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

4.4 Akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, un šādu sabiedrību akciju ieguvēji par šā likuma pārkāpumiem atbild saskaņā ar šā likuma 148.pantu.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

5. Akcionāri, kuriem šā likuma spēkā stāšanās dienā ir būtiska līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, 10 dienu laikā informē par to Komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Šā likuma 69.panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz tiem akciju atsavināšanas ierobežojumiem, kuri noteikti likuma "Par akciju sabiedrībām" 34.pantā, ja akciju sabiedrība līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav pārreģistrējusies Komercreģistrā.

7. Mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" spēkā esošos noteikumus, kas ir saistoši Centrālā depozitārija dalībniekiem un nodrošina šajā likumā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

8. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas Komisijas licenci starpniekdarbības veikšanai, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārreģistrē licenci Komisijā, pārreģistrācijas iesniegumā norādot, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tās vēlas sniegt.

9. (Izslēgts ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

10. Šā likuma 22.pants, 25.panta ceturtā un piektā daļa, 28.panta ceturtā daļa, 36.panta trešā un ceturtā daļa, 37.panta septītās daļas otrais teikums, 48.panta trešā daļa, 49.pants, 50.panta trešā un septītā daļa, 84.panta trešā daļa, 95.panta trešā un ceturtā daļa, 102.panta ceturtā daļa, 103.panta ceturtā daļa, 112., 113., 140., 141.pants, 142.panta piektā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa un 147.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

11. Šā likuma X nodaļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. Gada pārskatu par 2003. un 2004.gadu ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo atbilstoši likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" prasībām.

12. Grozījums šā likuma 93.panta trešajā daļā un 93.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

13. Tie emitenti, kuri ir reģistrēti kādā ārvalstī un kuru pārvedami vērtspapīri jau ir iekļauti regulētajā tirgū, savu izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju izvēlas atbilstoši šā likuma prasībām un paziņo savu lēmumu izraudzītajai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai līdz 2005.gada 31.decembrim.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

14. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu līdz 2005.gada 1.jūlijam, emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus no lēmuma pieņemšanas dienas.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

15. Ja Komisija ir reģistrējusi prospektu līdz 2005.gada 1.jūlijam, piemēro šā likuma 50.panta pirmās daļas prasības.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

16. Ja emisijas prospektu vai prospektu Komisija ir apstiprinājusi līdz 2005.gada 1.jūlijam, bet emitents, publiskā piedāvājuma izteicējs vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc šā likuma spēkā stāšanās vēlas izteikt publisko piedāvājumu vai lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū arī citā dalībvalstī, tai ir jāsagatavo jauns emisijas prospekts vai prospekts atbilstoši šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļas prasībām.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

17. Ja mērķa sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā vienlaikus vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un nevienā no tām neatrodas mērķa sabiedrības juridiskā adrese, Komisija kopā ar pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādēm četru nedēļu laikā pēc šā likuma 56.1 panta spēkā stāšanās vienojas, kura no uzraudzības iestādēm uzraudzīs atpirkšanas piedāvājumus, kas tiks izteikti attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām. Ja Komisija kopā ar pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādēm noteiktā termiņā nav vienojušās, tad pirmajā dienā pēc minētā četru nedēļu termiņa beigām mērķa sabiedrība nosaka, kura no minētajām iestādēm uzraudzīs atpirkšanas piedāvājumus, kas tiks izteikti attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

18. Šā likuma 56.1 un 57.2 pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

19. Akciju sabiedrību (kuru akcijas laistas publiskajā apgrozībā) akcionāri, kuri ieguvuši vismaz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, ir tiesīgi izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu triju mēnešu laikā no šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās dienas.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

20. Akciju sabiedrību (kuru akcijas ir izņemtas no publiskās apgrozības 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās) akcionāri, kuri ir ieguvuši vismaz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, triju mēnešu laikā no šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās dienas ir tiesīgi izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, neiekļaujot akciju sabiedrības akcijas regulētajā tirgū.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

21. Persona, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību akciju sabiedrībā (kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū) tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu divdesmito daļu, bet nepārsniedz vienu desmito daļu no balsstiesīgo akciju kopskaita, triju mēnešu laikā pēc šā likuma 69.1 panta spēkā stāšanās dienas par to informē tirgus organizētāju, kura regulētajos tirgos ir iekļautas šīs akciju sabiedrības akcijas, un pašu akciju sabiedrību.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2006.)

22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūnijam akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas prasības, informē emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder informācijas sniegšanas dienā, ja vien šis akcionārs nav iesniedzis līdzvērtīgu informāciju pirms šā likuma stāšanās spēkā.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūlijam emitents saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām publisko informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar šo pārejas noteikumu 22.punkta prasībām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

24. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionāla riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro no 2008.gada 1.janvāra.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

25. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

26. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

27. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

28. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

29. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

30. Šo pārejas noteikumu 25., 26., 27., 28. un 29.punkta prasību izpildei ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturojošos rādītājus aprēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 123.3 un 123.4 pantu.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

31. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

32. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 121.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

33. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tai šā likuma 123.1 un 123.2 panta prasības nepiemēro līdz 2007.gada 31.decembrim.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

34. Izmantojot šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.panta pir­mās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kāda noteikta kā to riska darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem kredītriska kapitāla prasība tiek aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

35. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība lielo riska darījumu un ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar kārtību, kādu Komisija bija noteikusi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

36. Šā likuma 124.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, ar ko groza direktīvu 2001/34/EK;

2) Padomes 1993.gada 15.marta direktīvas 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Padomes 1993.gada 10.maija direktīvas 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 7.novembra direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK un 93/22/EEK par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 28.maija direktīvas 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 6.jūnija direktīvas 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu);

10) Komisijas 2003.gada 22.decembra direktīvas 2003/124/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju;

11) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/72/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 20.novembrī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2003.gada 11.decembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 20.11.2003.Stājas spēkā: 01.01.2004. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 175 (2940), 11.12.2003., "Ziņotājs", 2, 29.01.2004.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
81995
{"selected":{"value":"01.05.2007","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-31.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.11.2017","iso_value":"2017\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"17.10.2017","iso_value":"2017\/10\/17","content":"<font class='s-1'>17.10.2017.-08.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.10.2017","iso_value":"2017\/10\/04","content":"<font class='s-1'>04.10.2017.-16.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-03.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2016","iso_value":"2016\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2016","iso_value":"2016\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2016.-02.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2016","iso_value":"2016\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2016.-28.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-28.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2015","iso_value":"2015\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.05.2014","iso_value":"2014\/05\/28","content":"<font class='s-1'>28.05.2014.-13.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-27.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2013","iso_value":"2013\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2012","iso_value":"2012\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2012.-06.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.07.2012","iso_value":"2012\/07\/10","content":"<font class='s-1'>10.07.2012.-30.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.04.2012","iso_value":"2012\/04\/25","content":"<font class='s-1'>25.04.2012.-09.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.02.2011","iso_value":"2011\/02\/11","content":"<font class='s-1'>11.02.2011.-24.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-10.02.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.03.2009","iso_value":"2009\/03\/25","content":"<font class='s-1'>25.03.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-24.03.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2008","iso_value":"2008\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","iso_value":"2008\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-31.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.06.2008","iso_value":"2008\/06\/25","content":"<font class='s-1'>25.06.2008.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.11.2007","iso_value":"2007\/11\/08","content":"<font class='s-1'>08.11.2007.-24.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2007","iso_value":"2007\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2007.-07.11.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2007","iso_value":"2007\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-31.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2006","iso_value":"2006\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2006.-30.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-12.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.07.2005","iso_value":"2005\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.05.2005","iso_value":"2005\/05\/13","content":"<font class='s-1'>13.05.2005.-11.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-12.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2007
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)