2. pants. Nodokļa maksātāji

Nodokli maksā fiziskās personas (turpmāk — maksātāji):

1) kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk — arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs;

2) kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji (turpmāk — arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā;

3) individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli;

4) mikrouzņēmuma īpašnieki atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.

(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 09.08.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

5. pants. Ierobežojumi darba devējam

(Izslēgts ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

6.¹ pants. No Latvijas dalības Eiropas Savienībā izrietošie speciālie nosacījumi

1. Lai atbilstoši Eiropas Savienības dibināšanas līgumam nodrošinātu brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību:

1) Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes nodokļa maksātāja ienākumiem, kas gūti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (šo ienākumu izcelsmes valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts), piemēro tādus pašus nosacījumus kā Latvijā gūtajiem ienākumiem, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi;

2) ārvalstu nodokļu maksātājs, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ir tiesīgs, aprēķinot nodokli, piemērot nodokļa atbrīvojumus un veikt likumā noteiktos atskaitījumus (neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām, attaisnotos izdevumus, kā arī no taksācijas gada ienākuma atskaitīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) tādā pašā apmērā kā rezidents, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijā guvis ienākumu, kurš ir lielāks par 75 procentiem no visiem kopējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem.

2. Nosacījumi, kas likumā noteikti attiecībā uz iemaksām Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos, visu veidu ienākumu izmaksām no minētajiem fondiem, kā arī pienākumiem un tiesībām, kas rodas maksātājam saistībā ar veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos vai gūtajiem ienākumiem no minētajiem fondiem, ir attiecināmi arī uz atbilstoša veida iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) 2. panta 2. punktā minētā termina "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts" jeb "PEPP" izpratnē) un izmaksām no tiem.

(16.11.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

6.² pants. Šā likuma noteikumu attiecināšana uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību

Šā likuma 8. panta 2.³ daļa, 8.¹ panta otrās daļas 2. un 3. punkts un septītā daļa, 9. panta pirmās daļas 4.², 33., 33.¹ punkts un 35. punkta "a", "c" un "d" apakšpunkts, 10. panta pirmās daļas 2. punkts, 11.⁷ panta trešās daļas 3. punkta "e" apakšpunkts, 11.⁹ panta 7.³ daļa, 13. panta pirmās daļas 1. punkta "j", "k", "l", "m" un "n" apakšpunkts, 14. panta 1.¹ daļa attiecībā uz šā likuma 10. panta pirmās daļas 2., 5. un 6. punktā minētajiem attaisnotajiem izdevumiem, 17. panta 11.⁶ daļa, 19. panta sestās daļas 6. punkts un 22. panta sestā daļa attiecināma arī uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas.

(09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

8.² pants. Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums

1. Fiziskajai personai, kurai aizdevumu izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (turpmāk šajā pantā — aizdevējs), ja šī fiziskā persona neņem aizdevumu savas saimnieciskās darbības ietvaros, samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp procentu maksājumiem, kas aprēķināti, izsniegtajam aizdevumam piemērojot Latvijas Bankas noteikto pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi izsniegtajiem kredītiem attiecīgajā valūtā pirmstaksācijas gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7 (turpmāk — nosacītā tirgus cena), un atbilstoši aizdevuma līgumam taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem.

2. Šā panta pirmajā daļā minētais aizdevējs var būt gan rezidents, gan nerezidents.

3. Ja aizdevējam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām, aizdevējs samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" nosacījumiem aprēķinātajiem procentu maksājumiem un atbilstoši aizdevuma līgumam taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem.

4. Ja samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, un ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā panta trešo daļu, atšķiras, par samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu uzskata mazāko no abiem.

5. Ja aizdevums tiek pielīdzināts ienākumam saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu, par ienākumu uzskatāmi arī aizdevuma līgumā noteiktie, bet faktiski nesamaksātie procentu maksājumi (nesamaksātā procentu maksājumu daļa).

6. Ja aizdevums izsniegts uz laikposmu, kas īsāks par kalendāra gadu, šā panta pirmajā daļā minēto ienākumu nosaka proporcionāli mēnešu skaitam līdz aizdevuma līgumā noteiktajam aizdevuma atmaksas termiņam.

7. Šā panta nosacījumus nepiemēro procentu maksājumiem par aizdevumiem, kurus izsniegusi kredītiestāde vai Attīstības finanšu institūcija, vai krājaizdevu sabiedrība vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

8. Šā panta nosacījumus nepiemēro, ja aizdevējs ir individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), bet aizdevuma ņēmējs — šā individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Grozījumi septītajā daļā stājas spēkā 01.03.2015. Sk. pārejas noteikumu 113.punktu)

11.¹ pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā

1. Maksātājs, kas atbilstoši Grāmatvedības likumam kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā — rezultāts).

2. Maksātājs, kas atbilstoši Grāmatvedības likumam izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar Grāmatvedības likuma 23. panta trešo daļu.

3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par:

1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;

2) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām:

a) kas pārsniedz 145 euro, ja par notikušo nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm, kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt kriminālprocesu, vai

b) pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo triju taksācijas gadu faktiskajiem zudumiem;

3) (izslēgts ar 28.07.2017. likumu);

4) bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst šā likuma 11.³ pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.³ pantā noteiktajos gadījumos;

5) maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu;

6) maksājumu summu par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu;

7) darbinieku labā izdarītajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8. panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

8) (izslēgts ar 23.03.2023. likumu);

9) apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm;

10) darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm;

11) (izslēgts ar 28.07.2017. likumu).

5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par saskaņā ar Grāmatvedības likumu un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) — par saskaņā ar šā likuma 11.⁵ panta un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu.

5.¹ Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvus un pasīvus, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējās kalendāra dienas beigās un, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ņem vērā attiecīgos ienākumus vai zaudējumus.

6. (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

6.¹ (Atzīta par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 07.01.2022. spriedumu)

7. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem saimnieciskās darbības veidiem, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos.

8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.

9. (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc kārtas.

11. Šā panta noteikumus, izņemot otro daļu, nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.

12. Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus, kas radušies maksātājam — mikrouzņēmuma īpašniekam, kad tas bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nedrīkst pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem, nosakot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu.

13. Saimnieciskās darbības izdevumi, kas attiecas uz taksācijas periodiem, kuros maksātājs bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, netiek ņemti vērā, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.

14. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šo pantu, vienlaikus nevar būt samazinātās patentmaksas vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 01.12.2009., 09.08.2010., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015., 28.07.2017., 27.11.2020., Satversmes tiesas 07.01.2022. spriedumu, 20.10.2022., 23.03.2023. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

11.² pants. Īpaši noteikumi fiziskās personas — individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) īpašnieka — saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai

(Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

11.³ pants. Zaudētie parādi

1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā;

2) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs — rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents;

3) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitors ir izslēgta no Komercreģistra;

5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma.

2. Ja debitors ir fiziskā persona un ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (ja rezultāts negatīvs, — palielina) par zaudētā parāda summu pēc attiecīgā debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu).

2.¹ Ja debitors ir juridiskā persona un ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (ja rezultāts negatīvs, — palielina) par zaudētā parāda summu, kas ir atzīta saskaņā ar kreditora prasījumu reģistru, kad debitoram ir pabeigts maksātnespējas process un par to ir pieņemts tiesas nolēmums.

2.² Ja debitoram piemēro tiesiskās aizsardzības procesu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, kuru apstiprinājusi tiesa, ir paredzēta proporcionāla debitora pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana, rezultātu samazina (ja rezultāts negatīvs, — palielina) par attiecīgi samazināto vai dzēsto parāda summu.

3. Ja maksātājam (tā individuālajam uzņēmumam) norēķinu kontā atradās naudas summas brīdī, kad konta turētājam tiek pabeigts maksātnespējas process, maksātājs piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma attiecīgās normas.

4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.

5. Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par parāda summām, kas radušās taksācijas gadā, kurā saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas grozīta ar 09.08.2010., 15.12.2011., 19.09.2013. un 28.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

11.⁴ pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie saimnieciskās darbības zaudējumi

1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

2. Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.

3. Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, — atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

11.⁶ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu

1. Ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā tiek izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu.

1.¹ Ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā nosaka kā apmaiņā iegūto kapitāla daļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma atlikušās vērtības starpību. Nosakot ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, saimnieciskās darbības izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, visā laikā, kad nekustamais īpašums tika lietots saimnieciskajā darbībā, neņem vērā.

2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk — pārklasificēts) un pārdots 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

2.¹ Ja nekustamais īpašums tiek pārklasificēts un 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā apmaiņā pret kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām, tad ienākums, kas gūts brīdī, kad nekustamais īpašums ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nosakāms atbilstoši šā panta 1.¹ daļai.

3. Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli (diena, kad nekustamais īpašums klasificēts par saimnieciskajā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un diena, kad nekustamais īpašums no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma tiek pārklasificēts, nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums, taksācijas periodi, kuros norakstīts nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

4. Ja nekustamais īpašums saimnieciskajā darbībā ir ticis izmantots daļēji, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem nosaka proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās nekustamā īpašuma daļas īpat­svaram.

5. Šā panta noteikumi piemērojami arī, lai noteiktu nerezidentu ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktam.

6. Šā panta noteikumus nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu un veic nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pārkvalificēšanu.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008., 16.06.2009., 01.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

11.⁸ pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem

(Izslēgts no 01.01.2016. ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 96.punktu)

11.¹³ pants. Īpaši noteikumi ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanai

1. Lai ienākums tiktu kvalificēts kā ienākums no ieguldījumu konta, ieguldījumu kontam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

2. Ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un maksātāju — konta īpašnieku (turpmāk — konta īpašnieks) — atvērts konts vai, ja katrai valūtai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs atver atsevišķu kontu, vairāku kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti šā panta sestajā daļā minēto darījumu veikšanai. Ieguldījumu kontam var būt piesaistīts viens vai vairāki konta īpašnieka finanšu instrumentu un naudas līdzekļu uzskaites konti vai viens vai vairāki naudas līdzekļu konti termiņnoguldījumu darījumu norēķiniem (turpmāk — piesaistītie konti).

3. Šā panta piemērošanas mērķiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vienlaikus atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

1) tā ir kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle vai komersants, kas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam ir saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) tas ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

4. Ieguldījumu kontā atļauts ieskaitīt tikai naudas līdzekļus, kā arī finanšu instrumentus, kas tiek pārvesti no cita ieguldījumu konta, vai tādus finanšu instrumentus, kas iegūti ieguldījumu konta ietvaros veikto darījumu rezultātā.

5. Ieguldījumu kontam piesaistītajos kontos atļauts ieskaitīt naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus tikai no ieguldījumu konta vai citiem tam piesaistītajiem kontiem, kā arī naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus, kas iegūti ieguldījumu konta ietvaros veikto darījumu rezultātā.

6. Ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros maksātājs veic šādus darījumus ar ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu līdzekļiem (turpmāk šā panta izpratnē — ieguldījumu konta darījumi):

1) darījumus ar finanšu instrumentiem (turpmāk — finanšu instrumentu darījumi), kuros ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir darījuma otrā puse, kā arī finanšu instrumentu darījumus regulētajā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, organizētā tirdzniecības sistēmā vai citā tirdzniecības vietā, finanšu instrumentu darījumus ar sistemātisko internalizētāju vai finanšu instrumentu darījumus, kas tiek slēgti ārpus regulētā tirgus ar finanšu iestādi vai tiek slēgti finanšu instrumentu sākotnējās izvietošanas vai izsoļu ietvaros, kuros ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina konta īpašnieka rīkojuma par finanšu instrumentu darījumu izpildi vai nodošanu izpildei;

2) termiņnoguldījumu darījumus, kuros ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir darījuma otrā puse;

3) naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu pārvedumus finanšu nodrošinājuma sniegšanai, ja nodrošinājums tiek sniegts tādu konta īpašnieka saistību nodrošināšanai, kuras izriet no ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros noslēgtajiem darījumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, un nodrošinājuma ņēmējs ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs;

4) valūtas maiņas darījumus;

5) naudas līdzekļu pārvedumus starp ieguldījumu kontu un tam piesaistītajiem kontiem.

7. Ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros atļauts piešķirt konta īpašniekam finansējumu finanšu instrumentu darījumu veikšanai, ja ieguldījumu konta ietvaros turētie finanšu instrumenti kalpo kā izsniegtā kredīta vai aizdevuma nodrošinājums un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīts finanšu instrumentu darījumā. Šādā gadījumā piešķirtais finansējums netiek uzskatīts par ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanai saskaņā ar šā likuma 11.⁹ panta 12.² daļu.

8. Finanšu instrumentu grāmatojumus, kas saistīti ar ieguldījumu konta darījumu izpildi vai finanšu instrumentu notikumiem, var veikt ieguldījumu kontā vai ieguldījumu kontam piesaistītajā finanšu instrumentu kontā.

9. Ieguldījumu kontam piesaistītajā termiņnoguldījuma kontā vai termiņnoguldījuma norēķiniem paredzētajā kontā nogulda tikai naudas līdzekļus no ieguldījumu konta vai tam piesaistītiem kontiem.

10. Naudas līdzekļi, kas iegūti ieguldījumu konta darījumu izpildes rezultātā, kā arī dividendes, procentu ienākumi un citi naudas līdzekļi, kas tiek saņemti par ieguldījumu kontā un tam piesaistītajos kontos esošajiem finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem, tiek ieskaitīti ieguldījumu kontā vai tam piesaistītajos kontos.

11. Par naudas līdzekļu izmaksu no ieguldījumu konta uzskata jebkuru izmaksu no ieguldījumu konta vai tam piesaistītajiem kontiem (tai skaitā maksājumus, pamatojoties uz trešās puses piedziņu, kas vērsta pret konta īpašnieku), ieguldījumu konta atsavināšanu, finanšu instrumentu pārvedumus, kā arī ieguldījumu konta līdzekļu izlietojumu tādu darījumu veikšanai, kas neatbilst šā panta sestajā daļā uzskaitītajiem darījumiem, izņemot šādas operācijas:

1) naudas līdzekļu pārskaitījumu, kas nepieciešams ieguldījumu konta darījumu izpildei;

2) naudas līdzekļu pārskaitījumu, kas nepieciešams ar ieguldījumu konta darījumiem saistīto komisijas maksu, ar ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu apkalpošanu saistīto komisijas maksu, citu ar ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros sniegto pakalpojumu saistīto komisijas maksu, kā arī ar ieguldījumu kontu un tam piesaistītajiem kontiem saistīto līgumsodu, nokavējuma naudas vai procentu samaksai;

3) naudas līdzekļu pārskaitījumu, kas veikts, realizējot kredītiestādes nodrošinājuma tiesības, ja līdzekļi ieguldījumu kontā vai tam piesaistītajos kontos izmantoti kā finanšu nodrošinājums no ieguldījumu konta pakalpojumiem izrietošo konta īpašnieka saistību izpildei;

4) naudas līdzekļu pārskaitījumu šā panta septītajā daļā minētā finansējuma atmaksai un ar to saistīto komisijas maksu un procentu maksājumiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam.

12. Ja finanšu instrumenti no ieguldījumu konta tiek pārvesti uz citu ieguldījumu kontu, pārvesto finanšu instrumentu iegādes vērtība tiek uzskatīta par iemaksu šajā ieguldījumu kontā. Notiekot izmaksai no šāda ieguldījumu konta, tiek piemērota metode "Pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO princips) un finanšu instrumenti tiek novērtēti pēc to iegādes vērtības. Ja šādi pārvesto finanšu instrumentu kopējā iegādes vērtība pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu kopsummu, pārsnieguma daļa ir pielīdzināma naudas līdzekļu izmaksai no ieguldījumu konta.

13. Konta īpašnieks sniedz ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam informāciju par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam un tam piesaistītajiem kontiem. Šajā daļā minētā prasība ir attiecināma tikai uz gadījumu, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā.

14. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu, ir Kontu reģistra likuma subjekts, tas sniedz informāciju par atvērto ieguldījumu kontu Kontu reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

15. Ja Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu, nav Kontu reģistra likuma subjekts, šī iestāde ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām sniedz informāciju par atvērto ieguldījumu kontu Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

16. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu, nav Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, nodokļu maksātājs pats ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām informē Valsts ieņēmumu dienestu par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu šādam kontam, norādot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja juridisko nosaukumu, reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti un atvērtā ieguldījumu konta numuru (numurus, ja ieguldījumu kontu nav iespējams nepārprotami identificēt, pamatojoties tikai uz vienu konta numuru).

17. Ja Valsts ieņēmumu dienests nav laikus informēts par kādu nodokļu maksātāja ieguldījumu kontu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, to nevar uzskatīt par pamatu konta neatzīšanai par ieguldījumu kontu. Šī daļa neatbrīvo nodokļu maksātāju no pienākuma laikus deklarēt ienākumus no ieguldījumu konta.

18. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina nodokļu maksātājam iespēju pēc pieprasījuma gūt informāciju par visiem nodokļu maksātāja ieguldījumu kontiem, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests ir informēts.

(22.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

15. pants. Nodokļa likmes un to piemērošana

1. Gada apliekamais ienākums tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā pantā noteiktajām likmēm.

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, izņemot šā panta piektajā, sestajā, septītajā, 7.¹, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktos ienākuma veidus, ir šāda:

1) 20 procenti — gada ienākumam līdz 20 004 euro;

2) 23 procenti — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;

3) 31 procents — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.

3. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, ja šā panta sešpadsmitajā vai septiņpadsmitajā daļā nav noteikts citādi, ir šāda:

1) 20 procenti — mēneša ienākumam (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) līdz 1667 euro;

2) 23 procenti — mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz 1667 euro.

4. Ja kalendāra mēneša laikā viens ienākuma izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus (kuriem nepiemēro šā panta piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktās likmes), tad:

1) ienākumiem, kas nav apliekami ar algas nodokli, piemēro 23 procentu likmi, ja šā panta astoņpadsmitajā daļā nav noteikts citādi;

2) no ienākumiem, kas nav apliekami ar algas nodokli, šā likuma 3. panta otrās daļas 1. punktā minētos izdevumus, kā arī šā likuma 3. panta otrās daļas 2. un 3. punktā minētos izdevumus (ja to segšanai nav pietiekami algota darba ienākumi) atskaita tā, kā tas saskaņā ar šā panta piecpadsmito daļu noteikts maksātāja mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 euro mēnesī. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā minētos izdevumus no ienākuma atskaita pirms nodokļa aprēķināšanas.

5. Nodokļa likmi 20 procentu apmērā piemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma.

6. Nodokļa likmi 10 procentu apmērā piemēro:

1) šā likuma 3. panta trešās daļas 9.¹ punktā un 8. panta trešās daļas 15. punktā minētajam ienākumam;

2) šā likuma 3. panta trešās daļas 9.² punktā un 8. panta trešās daļas 15.¹ punktā minētajam ienākumam;

3) šā likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minētajam ienākumam.

7. Šā likuma 3. panta trešās daļas 7.¹ punktā minētajam ienākumam, ja šā ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17. panta divpadsmitajai un 12.² daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota trīs procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.

7.¹ Šā likuma 3. panta trešās daļas 3. punktā un 12. punkta "a" apakšpunktā minētajam ienākumam tiek piemērota 23 procentu likme.

7.² Šā likuma 3. panta trešās daļas 11. punktā minētajam ienākumam, no kura šā ienākuma izmaksātājs — Latvijas rezidents — atbilstoši šā likuma 17. panta divpadsmitajai daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota piecu procentu likme, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) izmaksa ir veikta ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja, tai skaitā centrālā vērtspapīru depozitārija, starpniecību par tādu finanšu instrumentu, kura emisijas organizētājs ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kuru uzrauga atvasināta publiska persona, kas regulē un uzrauga finanšu tirgus un to dalībniekus;

2) saņēmējs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs;

3) attiecīgais finanšu instruments nav iekļauts publiskajā apgrozībā.

7.³ Šā panta 7.² daļas 2. punkta piemērošanai ienākuma saņēmēja rezidence tiek noteikta, pamatojoties uz klienta paša apliecinājumu, kas sniegts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vai ar centrālā vērtspapīru depozitārija starpniecību, saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūru automātiskās informācijas apmaiņai par finanšu kontiem.

8. Šā likuma 3. panta trešās daļas 12. punkta "b" apakšpunktā minētajam ienākumam tiek piemērota piecu procentu likme.

9. (Izslēgta ar 27.11.2020. likumu)

10. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumam piemēro nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.

11. Ja maksātājs guvis ienākumu saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu un aizdevuma izsniegšanas dienā ir aizdevēja darbinieks, valdes vai padomes loceklis, attiecīgajam ienākumam papildus šā panta otrajā daļā noteiktajai likmei piemēro 22 procentu papildu likmi.

12. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 euro katrā nodarbinātības dienā.

13. Uz personālsabiedrības biedru attiecināmajai alternatīvo ieguldījumu fonda (kas ir nodibināts kā komandītsabiedrība) un ārvalsts personālsabiedrības (ja ārvalsts personālsabiedrība nav ārvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja) ar nodokli apliekamā ienākuma daļai, kas ir ienākums no kapitāla, kā arī ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro attiecīgo šā panta piektajā daļā minēto likmi.

14. Šā likuma 11.⁹ panta piecpadsmitās daļas 1. punktā minētajam ienākumam tiek piemērota algota darba ienākumam noteiktā nodokļa likme, kas noteikta ienākuma gūšanas gadā, bet šā likuma 11.⁹ panta piecpadsmitās daļas 2. punktā minētajam ienākumam — šā panta piektajā daļā noteiktā nodokļa likme.

15. Ja maksātājam piemēro atskaitījumus saskaņā ar šā likuma 3. panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu un šā likuma 3. panta 2.⁴ daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā, maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro gadā (1667 euro mēnesī), piemēro nodokļa likmi saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. un 3. punktu vai šā panta trešās daļas 2. punktu, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz 20 004 euro, reizinot ar nodokļa likmi 20 procentu apmērā. Ja šā likuma 10. pantā noteikto attaisnoto izdevumu vai 13. pantā noteikto nodokļa atvieglojumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 20 procentu apmērā.

16. Ja algas nodokļa maksātājs ir persona, uz kuru attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, un maksātāja algota darba ienākums mēnesī pārsniedz vienu divpadsmito daļu no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra, viņa mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra, piemēro nodokļa likmi 31 procenta apmērā.

17. Nodokļa likme, ja maksātājs ienākuma izmaksātājam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, ir 23 procenti, ja šā panta sešpadsmitajā, astoņpadsmitajā vai divdesmitajā daļā nav noteikts citādi. No maksātāja mēneša ienākuma šā likuma 3. panta otrās daļas 1. punktā minētos atskaitāmos izdevumus atskaita tā, kā tas saskaņā ar šā panta piecpadsmito daļu noteikts maksātāja mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 euro mēnesī. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā minētos izdevumus no ienākuma atskaita pirms nodokļa aprēķināšanas.

18. Nodokļa likmi 20 procentu apmērā taksācijas gada laikā piemēro šā likuma 8. panta trešās daļas 8. punktā minētajam ienākumam.

19. Šā panta septiņpadsmitajā, astoņpadsmitajā, divdesmitajā un divdesmit ceturtajā daļā minētos ienākumus iekļauj taksācijas gada kopējā apliekamajā ienākumā un tiem rezumējošā kārtībā piemēro šā panta otrajā daļā noteiktās likmes.

19.¹ Nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti.

19.² Ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu, ir tiesības izvēlēties piemērot 15 procentu nodokļa likmi ienākumam, kas gūts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai ienākumam, kas gūts saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad minētais ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas Republikas rezidentu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

20. Šā panta trešajā daļā noteiktās nodokļa likmes ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā piemēro šādiem kalendāra mēneša laikā izmaksātajiem ienākumiem:

1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajam pārejošas darba nespējas pabalstam;

2) piešķirtajai pensijai (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) vai pārrēķinātajai pensijai pēc 1996. gada 1. janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensijai atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgtajam mūža pensijas apdrošināšanas līgumam (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam).

21. Šā panta otrās vai trešās daļas piemērošanai gada ienākuma vai mēneša ienākuma apmēru nosaka, neņemot vērā:

1) šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus;

2) saskaņā ar šā likuma 8. pantu no apliekamā ienākuma izslēgtos ienākumus;

3) saskaņā ar šā likuma 24. panta septīto daļu no apliekamā ienākuma izslēgtos ienākumus;

4) ar algas nodokli apliekamos ienākumus, no kuriem darba ņēmējs ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.

22. Ja taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šos ienākumu veidus iekļauj attiecīgā pirmstaksācijas gada ienākumu apmērā un piemēro attiecīgās pirmstaksācijas gada nodokļa likmes. Ar algas nodokli apliekamajā mēneša ienākumā iekļauj ienākumu, kas aprēķināts par attiecīgo mēnesi.

23. Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu ienākuma izmaksātājam vai maksātāja veiktu atzīmi grāmatiņā, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23 procentu likmi arī no ienākumiem, kuriem saskaņā ar šā panta otro, trešo vai astoņpadsmito daļu piemērojama nodokļa likme 20 procentu apmērā. Ja nodokli ietur saskaņā ar 23 procentu likmi, pamatojoties uz maksātāja veiktu atzīmi grāmatiņā, šo likmi sāk piemērot ar nākamā mēneša 1. datumu.

24. Ja maksātājs laimējis izložu vai azartspēļu laimestu, kas pārsniedz 3000 euro, un tas izmaksāts vienā reizē vai summējot visā azartspēles organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 3000 euro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, taksācijas gada laikā piemēro nodokļa likmi 23 procentu apmērā, bet izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, piemēro nodokļa likmi 31 procenta apmērā.

(28.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2017., 31.05.2018., 13.12.2018., 21.03.2019., 27.11.2020., 16.11.2021., 20.10.2022. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2023. Grozījums par panta papildināšanu ar 19.² daļu stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 195. punktu)

16. pants. Vērtības izteiksme

1. Ienākumi, attaisnotie izdevumi un izdevumi, kas izdarīti, veicot saimniecisko darbību, tiek noteikti euro. Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas bija spēkā attiecībā pret euro ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienas sākumā.

2. Naturālā (mantiskā) izteiksmē un pakalpojumu veidā gūtie ienākumi un izdarītie izdevumi tiek novērtēti naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.¹ pants. Iznomāta personāla ienākums vai tam pielīdzināts ienākums

1. Par personālu šā likuma izpratnē uzskata jebkuru fizisko personu, kuru cita persona (personāla iznomātājs) piesaista, lai veiktu darbu personāla nomnieka labā neatkarīgi no tā, vai starp personāla iznomātāju un attiecīgo fizisko personu pastāv darba tiesiskās attiecības.

2. Par personāla nomu šā panta izpratnē uzskata personāla iznomātāja, kas nav Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, personāla nosūtīšanu apmaiņā pret atlīdzību Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā, lai šis personāls veiktu darbības saistībā ar personāla nomnieka saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijā vai ārvalstīs, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;

2) personāla nomnieks nosaka iznomātā personāla skaitu un kvalifikāciju;

3) personāla integrācija personāla nomnieka uzņēmumā. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus;

4) atlīdzība par personāla nomu tiek aprēķināta atkarībā no iznomātā personāla darba laika, paveiktā darba vai citas attiecības starp personāla iznomātāja atlīdzību un personāla darba samaksu;

5) personāla nomnieks nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.

2.¹ Personāla nomnieku identificē, ņemot vērā atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu, tajā skaitā (bet ne tikai) izvērtē, vai pēc personāla nomnieka un personāla iznomātāja noslēgtā līguma personāls tiek nodots citai personai, lai veiktu darbības saistībā ar šīs citas personas saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijā vai ārvalstī (šādā gadījumā par personāla nomnieku ir atzīstama šī cita persona, kuras labā personāls veic darbu).

3. Personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz personāla iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt iznomāto personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas), darba samaksu un citu informāciju par gūto ienākumu. Nodokļa aprēķinā tiek ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, ja to samaksu apliecina ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprināts dokuments.

4. Ja personāla iznomātājs nevar personāla nomniekam iesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu tiek uzskatīts personāla nomnieka kopējais maksājums personāla iznomātājam. Nosakot katras iznomātā personāla ietvaros piesaistītās fiziskās personas ar nodokli apliekamo ienākumu, tiek uzskatīts, ka šīs fiziskās personas ir guvušas ienākumu vienādās daļās no personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības. Nodokļa aprēķinā tiek ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

17.³ pants. Ienākums no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā

1. Par ārvalsts sabiedrību šā likuma izpratnē uzskata ārvalsts kapitālsabiedrību, personālsabiedrību vai citu juridisko personu, ārvalsts nodibinājumu, trastu vai citu juridisku veidojumu, kurš atrodas, ir izveidots vai nodibināts normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās un kura akcijas netiek kotētas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.

2. Par juridisku veidojumu šā likuma izpratnē uzskata jebkuru ar līgumu saistītu personu grupu vai aktīvus, kas saskaņā ar līgumu ir nodoti citas personas pārvaldībā.

3. Tiek uzskatīts, ka maksātājam (rezidentam) pieder būtiska līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ja tam tieši vai netieši pieder vismaz 25 procenti ārvalsts sabiedrības pamatkapitāla daļu, akciju, paju, balsstiesību vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta būtiska ietekme vai tiesības piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē. Par maksātāja netiešu līdzdalību ārvalsts sabiedrībā netiks uzskatīta tāda līdzdalība, ja kādā starpposmā starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību ir akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.

4. Maksātāja (rezidenta) līdzdalības apmēru ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesību vai citu tiesību apmēru, kas dod tiesības piedalīties peļņas (vai aktīvu vērtības pieauguma) sadalē, nosaka attiecīgā taksācijas gada pēdējā dienā.

5. Uz maksātāja (rezidenta) ienākumu attiecina ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) daļu, kura ir proporcionāla maksātāja (rezidenta) līdzdalībai ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē.

6. Nosakot maksātāja (rezidenta) ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā, ņem vērā ārvalsts sabiedrības peļņu, kas noteikta saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

7. Maksātājs (rezidents), kas taksācijas gadā guvis šajā pantā minēto ienākumu, taksācijas gada deklarācijai pievieno pielikumu, kurā brīvā formā norāda šādu informāciju:

1) ārvalsts sabiedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja sabiedrība saskaņā ar likumu jāreģistrē) un juridisko adresi (ja sabiedrība saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja sabiedrība saskaņā ar likumu nav jāreģistrē);

2) līdzdalības apmēru ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, kura tam tieši vai netieši pieder taksācijas gada pēdējā dienā, vai balsstiesības vai citas tiesības, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē;

3) ja ir netieša līdzdalība, — starpposmus starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

20. pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ja viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz 10 000 euro vai šo neapliekamo ienākumu veido vienīgi no Latvijas budžeta izmaksātie šā likuma 9.panta pirmās daļas 37., 37.¹, 37.², 38., 39. un 40.punktā minētie pabalsti vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie pabalsti, vai kam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums ir piemērojams arī tad, kad iekšzemes nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai atsevišķus iepriekš minēto ienākumu veidus.

2. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajai informācijai rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa atbilst maksātāja taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un iemaksājama budžetā. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, kā arī Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši valsts informācijas sistēmās esošajai informācijai deklarācijā nav aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo summu, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā.

3. Ārvalsts nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents:

1) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7. un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no komercsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;

2) saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 7.¹ un 17. punktā minētos ienākumus, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas brīdī;

2¹) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 9.¹ punktā minētos ienākumus, par kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā;

3) būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada diferencēto neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu.

4. Šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem:

1) kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības;

2) kuriem rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar šā likuma 15. panta otrajā daļā minētās progresīvās likmes piemērošanu;

3) kuriem rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu.

(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 30.11.2000., 11.12.2003., 20.12.2004., 19.12.2006., 01.12.2009., 09.08.2010., 17.12.2014., 16.06.2016., 28.07.2017., 21.03.2019., 27.11.2020. un 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

20.¹ pants. Nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa

1. Nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa ir nodokļa pārmaksas atmaksa, kuru Valsts ieņēmumu dienests bezskaidrā naudā veic maksātājam, kurš nav iesniedzis deklarāciju līdz nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas dienai un uz kuru attiecas šā likuma 20. pantā noteiktie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi.

2. Nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa notiek, ja atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajai informācijai pārmaksu veido šādi faktori:

1) gada diferencētais neapliekamais minimums;

2) pensionāra neapliekamais minimums;

3) papildu atvieglojums (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem);

4) progresīvā nodokļa likme;

5) atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, ja maksātājs, kuram ir tiesības uz šo atvieglojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniedzis paziņojumu par apgādībā esošām personām un Valsts ieņēmumu dienests ir izdarījis attiecīgu ierakstu algas nodokļa grāmatiņā;

6) maksātāja attaisnotie izdevumi saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, ja Valsts ieņēmumu dienests par tiem ir saņēmis informāciju atbilstoši šā likuma 19. panta desmitajai daļai.

3. Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu veic, ja tā rīcībā ir informācija par aktuālo maksātāja kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, uz kuru veicama pārmaksas atmaksa, un maksātājam nav nodokļu parādu. Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu neveic, ja tā rīcībā ir informācija, ka uz atmaksas dienu maksātāja konts, par kuru tika sniegta informācija, ir slēgts.

4. Lai saņemtu nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu, maksātājs līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā sniedz informāciju par aktuālo personīgo kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kur vēlas saņemt nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu. Informāciju par kontu Valsts ieņēmumu dienestam var nesniegt, ja maksātājs šādu informāciju ir sniedzis iepriekš un tajā nav veicami precizējumi.

5. Ja maksātājs līdz nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas dienai nav iesniedzis deklarāciju, ar to viņš apliecina, ka uz viņu attiecas šā likuma 20. pantā noteiktie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi un ka viņš apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotajā deklarācijā iekļauto informāciju. Ja maksātājs līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nav atteicies no pārmaksātā nodokļa automātiskās atmaksas saņemšanas, ar to viņš apliecina, ka piekrīt pārmaksātā nodokļa automātiskās atmaksas saņemšanai.

6. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu rakstveidā neizdod. Lēmumu paziņo ar nodokļa pārmaksas atmaksas veikšanu maksātāja kredītiestādes kontā vai maksātāja norēķinu kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vienlaikus nosūtot maksātājam par to informāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 156. un 158. punktu)

21. pants. Kontrolējošā finanšu iestāde

Valsts ieņēmumu dienests:

1) pārbauda deklarācijā uzrādīto datu ticamību un pareizību;

2) veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontroli;

3) veic šā likuma 11. pantā minēto ieņēmumu un izdevumu pilnīguma un pareizības uzskaites kontroli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.1994., 25.11.1999., 11.12.2003., 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

23. pants. Deklarācijas koriģēšana

1. Ja iesniegtajā deklarācijā ir faktoloģiskas un/vai aprēķina neprecizitātes, Valsts ieņēmumu dienests izlabo pieļautās kļūdas un izlaboto deklarāciju kopā ar norādi par maksātāja pieļautajām kļūdām nosūta maksātājam.

2. Maksātāja pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas dienas iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu.

3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā kļūdaini iemaksāto nodokļu summu maksātājam 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts maksātāja iesniegums.

3.¹ (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

4. Konstatējot likuma pārkāpumus, ienākumu nepilnīgu uzrādīšanu vai slēpšanu un citus pārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienests sastāda aktu par pārkāpumu un piemēro likumos paredzētās sankcijas.

(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 11.12.2003., 20.10.2005., 28.09.2006., 16.06.2009. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

24. pants. Starpvalstu līgumu piemērošana

1. Ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas.

2. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot ienākumus, kas minēti šā panta septītajā daļā, vai gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

3. Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

3.¹ Nodokli, kas aprēķināts par ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā, samazina par zemu nodokļu un beznodokļu valstī vai teritorijā samaksātā nodokļa daļu, kas ir proporcionāla ienākumam no attiecīgās ārvalsts sabiedrības, kas saskaņā ar šā likuma 17.³ pantu tiek attiecināts uz maksātāju (rezidentu), ja nodokļa samaksa attiecīgajā valstī vai teritorijā ir apliecināta ar attiecīgās valsts vai teritorijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa. Minētā nodokļa samazināšanas kārtība piemērojama arī par nodokli, kas attiecināms uz maksātāju un kas samaksāts par ārvalsts sabiedrības taksācijas gada laikā aprēķinātajām ārkārtas dividendēm.

4. Šā panta trešajā daļā minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

5. Šā panta ceturtā daļa nav piemērojama attiecībā uz īpašo nodokli, ko Eiropas Savienības dalībvalstis, to saistītās un atkarīgās teritorijas, valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ietur no uzkrājumu ienākuma (turpmāk — nodoklis no uzkrājumu ienākuma). Kopējo Latvijā aprēķināto nodokli samazina par visu ārvalstī ieturēto nodokļa no uzkrājumu ienākuma summu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksā uzkrājumu ienākuma faktiskajam īpašniekam summu, par kādu nodoklis no uzkrājumu ienākuma pārsniedz Latvijā aprēķināto nodokli, ja šā nodokļa summa ir lielāka par kopējo Latvijā aprēķināto nodokli.

6. Ja no uzkrājumu ienākuma, kas saņemts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās saistītajā vai atkarīgajā teritorijā vai valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ar kuru Eiropas Kopiena noslēgusi Latvijai saistošu starptautisko līgumu par uzkrājumu ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, ir ieturēts gan ienākuma nodoklis, gan nodoklis no uzkrājumu ienākuma, vispirms piemēro šā panta trešo daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto ienākuma nodokli un pēc tam piemēro šā panta piekto daļu attiecībā uz ārvalstī samaksāto nodokli no uzkrājumu ienākuma.

7. Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, ja vienlaikus izpildīti šādi nosacījumi:

1) algota darba ienākumi gūti par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;

2) gūtie algota darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli;

3) maksātājs nav personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam — Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā šā likuma 17.¹ panta izpratnē.

7.¹ Ja šā panta septītajā daļā minētā Latvijas rezidenta darba devējs ir Latvijas rezidents, tajā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams, ja minētais darba devējs pirms tam, kad darbinieks uzsāk darbu ārvalstī, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida apstiprinājumu par to, ka ārvalstī nodarbinātās personas algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Apstiprinājumā darba devējs sniedz informāciju par valsti, kurā tiek veikts algotais darbs, nodarbinātajiem darba ņēmējiem un nodarbinātības periodu. Darba devējs informē nodarbināto personu par šāda paziņojuma iesniegšanu.

8. Šā panta septīto daļu nepiemēro šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajiem ienākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 20.12.2004., 22.09.2011., 15.12.2011., 15.11.2012. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

25. pants. Nodokļa maksāšanas vieta

1. Iekšzemes nodokļa maksātāja (rezidenta) nodokļa summa tiek iemaksāta budžetā, pamatojoties uz šā likuma 26.panta nosacījumiem.

2. Nodokļa summas, ko iemaksājušas šā likuma 2.panta 2.punktā minētās personas, tiek ieskaitītas pašvaldības budžetā pēc darba devēja (ienākuma izmaksātāja) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

29. pants. Darba devēja pienākumi

1. Darba devēja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā:

1) aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām;

2) informēt darbinieku un Valsts ieņēmumu dienestu par taksācijas gadā darbiniekam izmaksātajām summām un no tām budžetā iemaksāto algas nodokli;

3) uzglabāt darba samaksas aprēķināšanu un izmaksu apliecinošus dokumentus Grāmatvedības likuma 28. pantā noteikto termiņu;

4) par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām, kas ieturētas vai aprēķinātas no darbinieku darba ienākuma un iemaksājamas budžetā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam, iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam termiņā, kāds darba devējam atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir noteikts ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

5) par nerezidentiem ieturēto nodokli no ienākumiem, no kuriem saskaņā ar šā likuma 17.panta divpadsmitās daļas noteikumiem ir jāietur nodoklis izmaksas vietā, iesniegt pārskatu līdz nākamā mēneša 15.datumam;

6) par katru mēnesi ieturēto un budžetā ieskaitīto nodokli no fizisko personu tāda ienākuma, no kura nodoklis ieturams izmaksas vietā, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam;

7) (izslēgts ar 16.11.2021. likumu).

2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka, ir aizliegts, izņemot soda sankcijas, kas darba devējam jāmaksā par nodokļu likumu pārkāpumiem, šā likuma 8.panta septiņpadsmitajā daļā, 8.¹ un 11.¹¹ pantā noteiktos gadījumus, kā arī veicot nodokļa aprēķina precizējumus gadījumos, kad aprēķinātās nodokļa summas nav iespējams ieturēt no darbinieka vai ienākuma saņēmēja.

3. Šā un 31., 31.², 32., 33. panta noteikumi attiecas arī uz personu — ienākuma izmaksātāju, kas izmaksā ienākumu, no kura saskaņā ar šo likumu vai citiem nodokļu likumiem ir jāietur nodoklis ienākuma izmaksas vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.1994., 19.12.1996., 25.11.1999., 30.11.2000., 19.12.2006., 16.06.2009., 01.12.2009., 22.09.2011., 06.11.2013., 23.11.2016., 23.05.2019., 16.11.2021. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

31. pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli

1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) ieturēto nodokli šā likuma 17.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iemaksājis budžetā, viņš budžetā iemaksā nesamaksātā nodokļa (pamatparāds) summu un nokavējuma naudu atbilstoši šā panta trešās daļas noteikumiem.

2. (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu.)

3. Par termiņā ieturēto, bet šā likuma 17.panta piektajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

31.¹ pants. Maksātāja atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli

1. (Izslēgta ar 23.03.2023. likumu)

2. Ja maksātājs šā likuma 19.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, viņam, sākot ar nākamo maksājuma termiņam sekojošo dienu, ir aprēķināma nokavējuma nauda atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem.

(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 23.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2023. Grozījums par pirmās daļas izslēgšanu piemērojams ar 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 193. punktu)

31.³ pants. Maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu

1. Ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa, nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajam apmēram.

1.¹ Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja taksācijas gada laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas — pozitīvs un taksācijas gada laikā neveidojas kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva.

2. (Izslēgta ar 08.11.2007. likumu.)

3. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) taksācijas gada laikā nav ieturējis nodokli no maksātāja apliekamā ienākuma, no kura atbilstoši šā likuma noteikumiem tas bija jāietur ienākuma izmaksas vietā, ir pārtraucis savu darbību Latvijā, ir likvidēts vai citādu iemeslu dēļ nav atrodams, taksācijas gada iztrūkstošā nodokļa summa ir jāsamaksā pašam maksātājam, izņemot gadījumus, kad tas likvidēts atbilstoši likumdošanas aktu normām un nodokļu parādi dzēsti atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pantam.

(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005., 28.09.2006., 19.12.2006., 08.11.2007. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

32. pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

1. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17. panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā, 11.¹ daļā un 29. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteikto pārskatu — iesniegšanas termiņu neievērošanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) piemērojama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā administratīvā atbildība.

2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav reģistrējis saimniecisko darbību vai nav informējis Valsts ieņēmumu dienestu saskaņā ar šā likuma 28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tiek uzskatīts, ka maksātājs veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā administratīvā procesa ietvaros paredzētā atbildība.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 16.06.2009., 17.12.2014. un 27.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

32.¹ pants. Maksātāja atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

1. (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu.)

2. (Izslēgta no 01.06.2014. ar 06.11.2013. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 100.punktu)

3. Par deklarācijas, deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma un informatīvo deklarāciju — šā likuma 17. panta 9.¹, vienpadsmitajā un 11.¹ daļā, un 28. panta 7. punktā noteikto paziņojumu — iesniegšanas termiņu neievērošanu maksātājam piemērojama likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā administratīvā atbildība.

4. Ja pēc nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanas Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis informāciju, kas apliecina, ka maksātājam nebija tiesību uz pārmaksātā nodokļa automātisko atmaksu, maksātājam ir pienākums 30 dienu laikā no dienas, kad viņš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņojumu par minēto faktu, iemaksāt budžetā nepamatoti izmaksāto nodokļa pārmaksas summu.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000., 19.12.2006., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 27.11.2020. un 23.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2023. Grozījums trešajā daļā par skaitļa un vārdu "18. panta sestajā daļā" izslēgšanu piemērojams ar 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 193. punktu)

33. pants. Termiņā nesamaksāto nodokļa maksājumu iekasēšana bezstrīda kārtībā

Termiņā nesamaksātās nodokļa summas piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumiem.

(19.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

34. pants. Citu subjektu pienākumi un atbildība

1. Komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un citām personām savas kompetences ietvaros ir pienākums, ja maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, to pieprasa, izsniegt viņam maksātāja izdarīto izdevumu rakstveida apliecinājumu (kvīti).

2. Ja saņemts nepamatots atteikums izpildīt šā panta pirmajā daļā minēto prasību, Valsts ieņēmumu dienests uzliek vainīgajam administratīvo sodu.

3. Ja maksātājam izsniegts rakstveida apliecinājums par izdevumiem, kuri faktiski nav izdarīti, Valsts ieņēmumu dienests uzliek vainīgajam naudas sodu nepamatoti izsniegtajā dokumentā norādītās summas divkāršā apmērā.

(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

35. pants. Citu subjektu līdzdalība deklarācijas izpildīšanā

1. Maksātājam ir tiesības pilnvarot deklarācijas izpildīšanai zvērinātu revidentu.

2. Maksātājam ir pienākums iepazīstināt deklarācijas izpildītāju ar visiem viņa rīcībā esošajiem datiem, kas saistīti ar nodokļa aprēķināšanu. Minēto datu nodošanas fakts ir apliecināms ar datu nodošanas un pieņemšanas aktu, kuru paraksta maksātājs un deklarācijas izpildītājs.

3. Deklarācijas izpildītājs ir atbildīgs par nodokļa pareizu aprēķināšanu. Deklarācijas izpildītāja atbildības pakāpi nosaka nodošanas un pieņemšanas aktā minēto datu apjoms.

36. pants.

(Izslēgts ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

37. pants. Ienākuma nodokļa maksātāja kods

Visas personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras gūst ienākumus, tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā, un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas atbilst individuālajam personas kodam, ar kādu šī persona reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā, vai nodokļa maksātāja kods, ko piešķir Valsts ieņēmumu dienests gadījumos, kad persona nav reģistrēta Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrā.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

(19.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

1. 1996.gada 19.decembrī izdarītie grozījumi likuma 19.panta otrajā daļā un 20.pantā piemērojami arī 1996.gada ienākumu deklarēšanai. Pensijas saņēmējam, ja tas 1996.gadā nav saņēmis citus ar nodokli neapliekamus ienākumus vai to kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, piemērojot grozījumus likumā 20.pantā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju.

2. Ministru kabinetam 15 dienu laikā pēc likuma izsludināšanas apstiprināt 1996.gada ienākumu deklarācijas veidlapu.

3. (Izslēgts ar 02.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.10.1997.)

4. Persona, kura, pamatojoties uz likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunktu, ir iesniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu, kurā lūdz piešķirt pensiju no jauna, un kurai iepriekš saņemtā pensija ir jāatmaksā valsts pensiju speciālajā budžetā, iepriekš samaksātā nodokļa apmēru par 1997.—1999.gadu koriģē rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Iepriekš samaksātā nodokļa pārrēķinu veic šādā kārtībā:

1) par nodokli no 1997.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1997.gada ienākumu deklarāciju no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.aprīlim;

2) par nodokli no 1998.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1998.gada ienākumu deklarāciju no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.aprīlim;

3) par nodokli no 1999.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1999.gada ienākumu deklarāciju no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.aprīlim.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

5. Grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktā attiecībā uz ienākumu aplikšanu ar nodokli no to akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

6. Likuma 29.¹ pants stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

7. 9.panta piektās daļas noteikumus piemēro, sākot ar 1999.gadu.

(27.01.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2000.)

8. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 38.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Līdz šajos noteikumos izdarīto attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(30.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

9. (Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2002.)

10. Grozījumi šā likuma 8.panta trešās daļas 3.punktā tiek piemēroti ar taksācijas gadu, kas sākas 2003.gadā.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

11. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā stājas spēkā ar īpašu likumu.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

12. (Izslēgts ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

13. Līdz šā likuma 26.panta otrajā daļā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.145 "Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

14. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

15. Fiziskajai personai — tādas kapitālsabiedrības dalībniekam, kuras kapitāla daļu vai akciju vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vai akciju vērtības palielinājumu apliek ar nodokli tajā taksācijas periodā, kurā ir veikta kapitāla daļas vai akciju vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

16. Ar nodokli apliek fiziskajai personai — kapitālsabiedrības dalībniekam — no speciālās rezerves izmaksātās summas, kas tajā ieskaitītas no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, ja tās nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

17. Ienākuma izmaksātājs pārejas noteikumu 15. un 16.punktā noteiktajos gadījumos ietur nodokli izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ievērojot šā likuma 17.panta vienpadsmitās daļas nosacījumus. Ja ienākuma izmaksātājs ir fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, pārejas noteikumu 15.punktā minētais kapitālsabiedrības dalībnieks deklarē gūtos ienākumus un maksā nodokli rezumējošā kārtībā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, kā arī Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, ir tiesīgi 2005.gadā aprēķināto nodokli samazināt par ziedotajām summām. Kopējais apliekamā ienākuma samazinājums saskaņā ar likuma 10.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no gada apliekamā ienākuma.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

19. Šā likuma 12.pantā paredzēto mēneša neapliekamā minimuma apmēru un šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 1.² daļā paredzēto mēneša nodokļa atvieglojuma apmēru 2005.gadam nosaka likums "Par valsts budžetu 2005.gadam".

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

20. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

21. Fiziskās personas ienākums, kas 2005. un 2006.taksācijas gadā gūts no augoša meža pārdošanas vai no kokmateriālu pārdošanas, netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(10.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

22. Šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts, divpadsmitā un 12.² daļa attiecībā uz augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumiem, kā arī 10.² daļa 2005. un 2006.gadā netiek piemērota. Nodokļa maksātājs, kuram 2005.gadā, izmaksājot augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas ienākumu, no tā ir ieturēts nodoklis atbilstoši šim likumam, par 2005.gadu maksājamo nodokli pārrēķina rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

(10.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

23. Ministru kabinets izvērtē šā likuma pārejas noteikumu 21.punktā paredzētās normas ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem 2005.gadā un, ja tas nepieciešams, sagatavo grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2005.gadam", lai segtu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu.

(10.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

24. Šā likuma 3.panta trešās daļas, 8., 17. un 34.panta normas, kurās ietverta atsauce uz komercsabiedrību vai kapitālsabiedrību, piemērojamas arī attiecībā uz uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, kura nav pārreģistrējusies komercreģistrā un ir maksātnespējas procesā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

25. Grozījums šā likuma 38.panta pirmajā daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

26. Līdz šā likuma 39.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

27. Grozījums šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320 latiem uz 1980 latiem) stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī. Šajā punktā minētajām personām 2006.gadā gada neapliekamo minimumu nosaka kā summu no 1/12 no gada neapliekamā minimuma apmēra, kas bija spēkā no 2006.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, reizināta ar 9, un no 1/12 no gada neapliekamā minimuma, kas ir spēkā no 2006.gada 1.oktobra, reizināta ar 3. Ja personai pensija piešķirta pēc 2006.gada 1.janvāra, neapliekamo minimumu nosaka proporcionāli laikposmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām, ņemot vērā 2006.gada janvārim — septembrim noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru un no 2006.gada 1.oktobra noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

28. Ministru kabinets izvērtē grozījuma šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320 latiem uz 1980 latiem) ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem 2006.gadā un, ja tas nepieciešams, sagatavo grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2006.gadam", lai segtu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu."

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

29. Ja individuālais uzņēmums (zemnieku vai zvejnieku saimniecība) pārreģistrējas par individuālo komersantu, individuālais komersants ir tiesīgs pārņemt individuālā uzņēmuma (zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pirmstaksācijas perioda zaudējumus un segt tos likumā noteiktajā kārtībā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

30. Atmaksājamai pensijas daļai, kuru izmaksā saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 47.punktu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atmaksājamās pensijas izmaksas vietā piemēro šādi:

1) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu, neapliekamais minimums ir atmaksājamās pensijas daļas apmērā;

2) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, atmaksājamai pensijas daļai piemēro neapliekamā minimuma daļu, ko nosaka kā starpību starp 2000., 2001. un 2002.taksācijas gada pensiju neapliekamā minimuma apmēru un attiecīgajā taksācijas gadā maksātāja pensijai piemēroto neapliekamo minimumu.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

31. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības izmantot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā noteiktos atvieglojumus un maksātāja algas nodokļa grāmatiņa bija iesniegta pensijas izmaksas vietā (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā), atmaksātajai pensijas daļai minētos atvieglojumus piemēro 2000., 2001. un 2002.taksācijas gadam noteiktajā apmērā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

32. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības uz šā likuma 10.pantā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem un tie netika izmantoti pilnā apmērā, maksātājs ir tiesīgs iekļaut gada ienākumu deklarācijā par 2007.gadu to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadu, kas nav deklarēta attiecīgajā gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

33. Līdz likuma "Par grāmatvedību" 9.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 "Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

34. Grozījums šā likuma 9.panta pirmajā daļā par 23.punkta izslēgšanu netiek piemērots attiecībā uz nodibinājuma "Sorosa fonds — Latvija" līdz 2006.gada 31.decembrim apstiprināto projektu ietvaros izmaksājamo stipendiju un atlīdzību, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu "Sorosa fonds — Latvija", bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

35. Līdz šā likuma 38.panta otrajā daļā paredzētās gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtības apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā ir līdzšinējās, uz šā likuma 38.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata Ministru kabineta apstiprinātās deklarācijas, pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapu formas un to izpildīšanas kārtība.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

36. Grozījumus šā likuma 15.panta pirmajā daļā un 15.panta 2.¹ daļu piemēro ar taksācijas gadu, kas sākas 2008.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.01.2007.)

37. (Izslēgts ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

38. Grozījumi šā likuma 1.panta pir­mās daļas 2.punktā un otrajā daļā, grozījums 4.panta pirmās daļas 3.punktā, 11.⁵ panta astotā daļa, 11.⁸ pants, 15.panta piektā daļa, 18.panta ceturtās daļas izslēgums, 18.panta devītā daļa, 19.panta 3.¹ daļa, 19.panta 4.¹ daļas izslēgums, grozījums 19.panta sestās daļas 3.punktā, grozījumi 26.panta pirmajā daļā, kā arī likuma pielikums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2007.)

39. Patenta darbības laikā maksātājs piemēro šā likuma normas, kas bija spēkā līdz 2008.gada 1.janvārim. Ja maksātājam uz 2008.taksācijas gadu ir izsniegts patents un 2008.taksācijas gadā viņa saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 10 000 latu, šis maksātājs ir tiesīgs izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ar 2009.taksācijas gadu.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2007.)

40. Piemērojot šā likuma 19.panta desmito un vienpadsmito daļu, apdrošināšanas sabiedrība un privātais pensiju fonds informāciju par 2007.taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2008.gada 1.martam.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2007.)

41. Šā likuma 3.panta 2.¹ un 2.² daļa, kā arī grozījumi 15.panta pirmajā daļā un likuma pielikumā piemērojami ar 2008.gada 1.janvāri.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2008.)

42. Ministru kabinets izvērtē šā likuma 3.panta 2.¹ un 2.² daļas ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem 2008.gadā un, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”, lai segtu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2008.)

43. Grozījumi šā likuma 19.panta 3. un 3.¹ daļā attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām par 2008.gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2008.)

44. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2008., 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023. taksācijas gadā gūtos ienākumus, kas izmaksāti no pašvaldības budžeta kā atlīdzība fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23.panta trešo daļu, ja persona, kas saņem minēto atlīdzību, nav darba tiesiskajās attiecībās ar atlīdzības izmaksātāju un pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a) persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar citu personu, no kuras gūst lielāko ienākuma daļu un šos ienākumus neveido atlīdzība par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu;

b) persona saņem pensiju atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensiju, vai speciālo valsts pensiju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(24.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 15.11.2012., 17.12.2014., 28.07.2017. un 27.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

45. Šā likuma 2.panta 3.punkta izslēgums, kā arī grozījumi 3.panta trešās daļas 9.punktā, 8.panta otrajā daļā, trešās daļas 1., 2. un 9.punktā, 9.panta pirmās daļas 2.punktā, 11.panta 1.¹ un desmitajā daļā, 11.¹ panta trešajā daļā, 11.³ panta trešajā daļā, 17.panta desmitajā, vienpadsmitajā, 11.² un 12.¹ daļā, 18.pantā attiecībā uz termina “individuālais darbs” izslēgšanu un zemnieka un zvejnieka saimniecību turpmāko statusa maiņu un 19.panta astotās daļas izslēgums stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

(14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

45.¹ Šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto grozījumu spēkā stāšanās tiek atcelta.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

46. Šā likuma 3.panta 2.³ daļa piemērojama attiecībā uz ienākumu, kas gūts, sākot ar 2008.gadu.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

47. Grozījumi šā likuma 8.panta 2.¹ daļā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

48. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” un pensijas (kopā ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) apmērs pārsniedz 12.panta piektajā daļā noteikto neapliekamā minimuma apmēru, neapliekamais minimums ir šīs pensijas (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) apmērā.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

49. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

50. Maksātājam, kas, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, atsavina līdz 2009.gada 31.decembrim iegādātu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību, apliekamo ienākumu no kapitāla pieauguma no ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības nosaka, no ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības atsavināšanas vērtības atņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības iegādes vai ieguldījumu vērtību, dalot ar visa ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības turēšanas laika mēnešu skaitu un reizinot ar mēnešu skaitu no 2010.gada 1.janvāra līdz atsavināšanas mēnesim ieskaitot.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

51. Laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim attiecībā uz ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksām piemērojami tie šā likuma noteikumi, kas bija spēkā 2009.gada 31.decembrī, ja attiecīgās izmaksas veiktas līdz 2009.gada 31.decembrim un ieguldījumu apliecības bija fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus, un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma vai minētās izmaksas kopā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā minētajiem attaisnotajiem izdevumiem nepārsniedz 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

52. No aplikšanas ar nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024., 2025. un 2026. gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" vai "Izaugsme un nodarbinātība" vai Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem vai Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

53. (Izslēgts ar 09.08.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

54. Atbalsta summas, kas piešķirtas par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2010.)

55. Kredītiestādes, kas laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim šā likuma izpratnē izmaksā procentu ienākumu, ir tiesīgas nepiemērot šā likuma 17.panta desmitās daļas 13.punktā un 17.panta vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā noteikto attiecībā uz nodokļa ieturēšanas un paziņošanas pienākumu. Ja kredītiestāde laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim nav ieturējusi nodokli no maksātājam izmaksāto procentu ienākuma, tā līdz 2010.gada 15.martam sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fizisko personu gūtajiem procentu ienākumiem, norādot katras fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja tāds nav piešķirts, dzimšanas vietu un datumu, izmaksas datumu un procentu ienākuma summu, kā arī līdz 2010.gada 15.martam paziņo maksātājam, ka nodoklis no attiecīgajā laika posmā izmaksātā procentu ienākuma nav ieturēts un nav iemaksāts budžetā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

56. Maksātājs, kurš laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim šā likuma izpratnē ir guvis procentu ienākumu, no kura nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā, nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā veic rezumējošā kārtībā, ja nodokļa apmērs par šo laika posmu nepārsniedz 5 latus. Maksātājs, kurš laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 28.februārim šā likuma izpratnē ir guvis procentu ienākumu, no kura nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā un nodokļa apmērs par procentu ienākumu par šo laika posmu pārsniedz 5 latus, par šajā laika posmā gūto procentu ienākumu līdz 2010.gada 31.martam iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla Valsts ieņēmumu dienestam un līdz 2010.gada 15.aprīlim iemaksā budžetā aprēķināto nodokļa summu.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

57. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim nosaka:

1) šā likuma 8.panta 2.³ daļā paredzēto labuma guvējam doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem, par kuru jāmaksā algas nodoklis, un šo ienākumu noteikšanas kārtību;

2) šā likuma 11.¹⁰ panta septītajā daļā paredzēto kārtību, kādā reģistrē patentmaksas maksātāju, maksā patentmaksu, kā arī saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā patentmaksu, patentmaksas apmēru sadalījumā pa profesijām un darbībām, kas saistītas ar meža un pļavu velšu vākšanu, un saimnieciskās darbības ierobežojumus patentmaksas maksātājam;

3) šā likuma 16.¹ panta ceturtajā daļā paredzēto kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja darījuma ar kapitāla aktīviem līguma noslēgšanas diena, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā;

4) šā likuma 38.panta otrajā daļā paredzētās deklarācijas par ienākumu no kapitāla veidlapu formu un to aizpildīšanas kārtību.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

58. Līdz šā likuma 39.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

59. Ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas (kapitāla pieaugums), kas tiek gūti uz tādu darījumu pamata, kuri noslēgti un reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada 31.decembrim, netiek aplikti ar nodokli. Šī norma attiecas uz visiem šādiem ienākumiem, kas saņemti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri. Maksātāji, kas par šajā punktā noteikto ienākumu jau ir aprēķinājuši vai samaksājuši nodokli, koriģē to, iesniedzot deklarāciju par 2010.gadu.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2010.)

60. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta “c” un “d” apakšpunktu, 10.panta 1.⁴ daļu, grozījumus 11.panta trešās daļas 14.punktā, 11.panta trešās daļas 14.¹ punktu, grozījumus 11.⁹ panta pirmajā un piektajā daļā, 11.⁹ panta 5.¹ daļu, grozījumus 11.⁹ panta septītajā daļā un 11.⁹ panta 7.¹ daļu piemēro ar taksācijas gadu, kas sākas 2010.gadā.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2010.)

61. Grozījumus likuma 11.¹ panta ceturtajā daļā, 16.¹ panta 3.¹ daļu un grozījumu 20.panta trešās daļas 2.punktā piemēro ar taksācijas gadu, kas sākas 2010.gadā.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

62. Grozījumi attiecībā uz likuma 11.⁹ panta papildināšanu ar 9.¹ daļu, 15.panta piektajā daļā un likuma pielikuma izslēgums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

63. Grozījumi šā likuma 18.panta trešajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

64. Grozījumi šā likuma 19.panta pirmajā, trešajā un piektajā daļā, kā arī 19.panta 5.⁴ un 5.⁵ daļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un ir piemērojami ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

65. Grozījumus šā likuma 10.panta piektajā daļā, 12.panta devītajā daļā un 13.panta trešajā daļā piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

66. Summām, kas saņemtas par 2010.gadu un izmaksātas kā valsts atbalsts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids, par 2010.gadā gūto ienākumu piemērojama 10 procentu likme.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

67. Deklarācija par 2010.gadā gūto ienākumu ar tai pievienotajiem dokumentiem iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam no 2011.gada 1.februāra līdz 2011.gada 1.aprīlim.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

68. Maksātājs, kurš vēlas piemērot šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus, 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus 2010.gadā gūtajiem ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.¹ daļā un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajam ienākumam, deklarācijā norāda, ka izvēlējies piemērot minētos nodokļa atvieglojumus, un aprēķina par gadu maksājamā nodokļa vidējo svērto likmi, pamatojoties uz katra ienākuma, kam piemērota atšķirīga likme, daļu kopējā apliekamajā ienākumā, kā arī atmaksājamo nodokli nosaka pēc aprēķinātās vidējās svērtās likmes.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

69. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc šo pārejas noteikumu 68.punktā noteiktās vidējās svērtās likmes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību, piemērojot vidējo svērto nodokļa likmi.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

70. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 42.punktu piemēro, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2011.)

71. Šā likuma 4.panta pirmās daļas 6.punkts, 9.panta pirmās daļas 36.¹ punkts un 17.panta 7.² daļa stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2011.)

72. Grozījumus attiecībā uz likuma 3.panta trešās daļas papildināšanu ar 10.¹ punktu, 8.panta trešās daļas papildināšanu ar 12.¹ punktu un vienpadsmito daļu, 11.⁹ panta vienpadsmitās daļas papildināšanu ar 1.¹ punktu, 16.¹ panta papildināšanu ar 8.¹ daļu, grozījumu 17.panta desmitās daļas 12.punktā un divpadsmitajā daļā piemēro dividendēm pielīdzināmam ienākumam ar 2012.gada 1.janvāri.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2011.)

73. No individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, 2010.gada un 2011.gada laikā personīgajām vajadzībām izņemtos līdzekļus neiekļauj maksātāja apliekamajā ienākumā.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2011.)

74. Veicot 2011.gada pārskata gada peļņas un gadu pirms minētā pārskata gada nesadalītās peļņas sadali, no individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, personīgajām vajadzībām izņemtos līdzekļus neiekļauj maksātāja apliekamajā ienākumā.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2011.)

75. Maksātāji, kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā un 2010.gadā ir saņēmuši vienotā platībmaksājuma, papildu valsts tiešo maksājumu un agrovides maksājumu avansus, kas atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirti, lai kompensētu izdevumus, kas maksātājam faktiski radušies Vienotā platībmaksājuma un Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Agrovides maksājumu administrēšanai un izmaksai saimnieciskajā gadā, kas sākas 2010.gada 1.jūlijā un beidzas 2011.gada 30.jūnijā, šīs summas iekļauj 2011.gada saimnieciskās darbības ieņēmumos.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2011.)

76. Grozījumus šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā un otrajā daļā un grozījumu attiecībā uz likuma 9.panta papildināšanu ar 3.⁵ daļu piemēro, precizējot deklarāciju par 2010.gadu un aprēķinot apliekamo ienākumu par turpmākajiem taksācijas gadiem.

(08.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2011.)

77. Šā likuma 3.panta trešās daļas 9.² punktu, 8.panta trešās daļas 15.¹ punktu, 9.panta pirmās daļas 19.² punkta “c” apakšpunktu, grozījumu 11.pantā attiecībā uz septītās daļas izslēgšanu, grozījumu 15.panta septītajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes noteikšanu 3.panta trešās daļas 9.² punktā un 8.panta trešās daļas 15.¹ punktā minētajam ienākumam, kā arī grozījumu 17.panta divpadsmitajā daļā attiecībā uz daļas papildināšanu ar skaitli “9.²” piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2011.)

78. Grozījumus šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkta “f” apakšpunktā piemēro, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2011.)

79. Grozījumu 24.panta otrajā daļā un grozījumu attiecībā uz šā panta papildināšanu ar septīto daļu piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2011.)

80. Šā likuma 24.panta septītajā daļā minētajiem ienākumiem, kas gūti 2008., 2009. un 2010.taksācijas gadā, piemēro 5 procentu nodokļa likmi.

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2011.)

81. Maksātāji, kuri 2008., 2009. un 2010.taksācijas gadā no šā likuma 24.panta septītajā daļā minētajiem ienākumiem nodokli samaksājuši atbilstoši nodokļa likmei, kas attiecīgajā taksācijas gadā noteikta algota darba ienākumiem, ir tiesīgi saņemt pārmaksātās nodokļa summas atmaksu, ko nosaka kā starpību starp samaksāto nodokļa summu, piemērojot nodokļa likmi, kas taksācijas gadā noteikta algota darba ienākumiem, un nodokļa summu, kas no minētajiem ienākumiem noteikta, piemērojot 5 procentu likmi.

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2011.)

82. Šā likuma 24.panta septīto daļu un pārejas noteikumu 79., 80. un 81.punktu nepiemēro šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajiem ienākumiem un fizisko personu gūtajiem ienākumiem par taksācijas gadu, par kuru ir veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa revīzija (audits).

(22.09.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2011.)

83. (Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

84. (Izslēgts ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

85. Apliekamo ienākumu no tādiem spēkā esošiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti līdz 2009.gada 31.decembrim un paredz daļēju uzkrājuma izmaksu līguma darbības laikā, nosaka šādi:

1) veicot pirmo daļēju uzkrājuma izmaksu pēc 2009.gada 31.decembra, nosaka starpību starp daļējas uzkrājuma izmaksas apmēru un visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summu. Ja iegūtā starpība ir negatīva, apliekamais ienākums neveidojas un turpmākajās uzkrājuma izmaksas reizēs apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar šā punkta 2.apakšpunktu. Ja iegūtā starpība ir pozitīva, tā veido apliekamo ienākumu, un turpmākajās daļējas uzkrājuma izmaksas reizēs apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar šā punkta 3.apakšpunktu;

2) veicot katru nākamo daļēju uzkrājuma izmaksu, nosaka starpību starp summu, ko veido kārtējās daļējas uzkrājuma izmaksas un visas iepriekš — pēc 2009.gada 31.decembra — veiktās daļējas uzkrājuma izmaksas, un visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summu. Apliekamais ienākums rodas tajā daļējas uzkrājuma izmaksas reizē, kad šajā apakšpunktā minētā starpība ir pozitīva. Turpmākajās daļējas uzkrājuma izmaksas reizēs apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar šā punkta 3.apakšpunktu;

3) veicot katru nākamo daļēju uzkrājuma izmaksu, apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp summu, ko veido kārtējās daļējas uzkrājuma izmaksas un visas iepriekš — pēc 2009.gada 31.decembra — veiktās daļējas uzkrājuma izmaksas, un visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summu, iegūto rezultātu samazinot par iepriekšējās daļējas uzkrājuma izmaksas reizēs noteikto apliekamo ienākumu summu.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

86. Attiecībā uz zaudēto parādu summām debitoriem, kuriem maksātnespējas process pasludināts līdz 2010.gada 31.oktobrim, piemēro šā likuma 11.³ panta otrās un trešās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā tie šā likuma 11.³ panta otrajā un trešajā daļā izdarītie grozījumi, kuri paredzēja papildināt šā likuma 11.³ pantu ar 2.¹ un 2.² daļu.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

87. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 34.¹ punktu un 11.panta septiņpadsmito daļu piemēro ar 2011.gada 1.janvāri.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

88. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs par 2012.taksācijas gadu šā likuma 28.panta 11.punktā minēto informāciju ir tiesīgs iesniegt līdz 2012.gada 15.janvārim.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

89. Grozījumus šā likuma 10.panta piektajā daļā, 12.panta devītajā daļā un 13.panta trešajā daļā, ar kuriem tiek izslēgta atsauce uz šā likuma 8.panta ceturtajā daļā minētajiem ienākumiem, piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2012.)

90. 2014. un 2015.taksācijas gadā šā likuma 15.panta otrās un 2.¹ daļas un 17.panta septiņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas piemērošanai nodokļa likme ir:

1) 2014.taksācijas gadā — 24 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2014.taksācijas gadu;

2) 2015.taksācijas gadā — 23 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2015.taksācijas gadu.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

91. Ja 2013., 2014., 2015. taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šiem ienākumu veidiem piemēro attiecīgajā pirmstaksācijas gadā spēkā esošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

(24.05.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

92. Ja maksātājs 2012. taksācijas gadā ir reģistrēts kā patentmaksas maksātājs no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, tas attiecīgajā taksācijas gada periodā, kurā ir reģistrēts kā patentmaksas maksātājs, piemēro tās šā likuma normas, kuras bija spēkā līdz dienai, kad stājās spēkā grozījums šā likuma 11.¹⁰ pantā attiecībā uz otrās daļas 9.punkta izslēgšanu.

(31.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.06.2012.)

93. Akciju pirkuma tiesību īstenošanas ienākumam, ja akciju pirkuma tiesības ir piešķirtas līdz 2012.gada 31.decembrim, bet akciju pirkuma tiesību īstenošanu plānots uzsākt pēc 2013.gada 1.janvāra, ir piemērojams šā likuma 9.panta pirmās daļas 43.punktā un vienpadsmitajā daļā noteiktais atbrīvojums, ja īstenojas šajās normās minētie nosacījumi un darba devējs līdz 2013.gada 1.martam ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 11.¹¹ panta ceturtajā daļā minēto informāciju.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

94. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj 2013., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

(30.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.2017. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2023.)

95. Līdz 2012.gada 31.decembrim izsniegtajiem skaidrās vai bezskaidrās naudas avansiem, kurus darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, biedrības, nodibinājumi, individuālie uzņēmumi, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, organizācijas, individuālie komersanti vai fiziskās personas, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, un par kuriem nav veikti norēķini līdz 2013.gada 30.jūnijam, 2013.gada 1.jūlijā piemēro šā likuma 8.panta 2.⁷ un 2.⁸ daļu un aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli no algota darba ienākumam pielīdzināta ienākuma. Attiecībā uz komandējumiem vai darba braucieniem, kuriem skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss izsniegts līdz 2012.gada 31.decembrim, bet no kuriem darbinieks atgriežas pēc minētā datuma, šā likuma 8.panta 2.⁷ daļu piemēro vispārējā kārtībā.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

96. Šā likuma 1.panta pirmās daļas 2.punkta izslēgums, grozījumi 1.panta otrajā daļā, 4.panta pirmās daļas 3.punktā, 10.panta piektajā daļā attiecībā uz vārdu "vai fiksētais ienākuma nodoklis" izslēgšanu, 11.⁵ panta astotajā daļā, 11.⁸ panta izslēgums, grozījumi 12.panta devītajā daļā attiecībā uz vārdu "vai fiksētais ienākuma nodoklis" izslēgšanu, 13.panta trešajā daļā attiecībā uz vārdu "vai fiksētais ienākuma nodoklis" izslēgšanu, 15.panta piektās daļas, 18.panta devītās daļas, 19.panta 3.¹ daļas un 28.panta 9.punkta izslēgums, grozījumi 28.panta 11.punktā, kā arī 28.panta 13. un 14.punkta izslēgums stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

97. Ar 2014.gada 1.janvāri vairs netiek reģistrēti jauni fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

98. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā fiksēto ienākuma nodokli, vienlaikus nevar būt saimnieciskās darbības veicējs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot 11.panta divpadsmito daļu) vai 11.¹ pantu, patentmaksas vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

99. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot 11.panta divpadsmito daļu) vai 11.¹ pantu, vienlaikus nevar būt fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

100. Grozījumi šā likuma 6.pantā, 14.panta otrajā daļā un 32.¹ panta otrās daļas izslēgums stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

101. Individuālais komersants vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība), kas reģistrēts un veic saimniecisko darbību īpaši atbalstāmajā teritorijā, kurai šāds statuss bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai bija īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, turpina segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.pantam.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

102. Individuālais komersants vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kas reģistrēts un veic saimniecisko darbību īpaši atbalstāmajā teritorijā, kurai šāds statuss bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, atbilstoši šā likuma 11.panta trešās daļas 4.punktam noraksta pamatlīdzekļu nolietojumu, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.panta pirmās daļas 9.punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim).

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

103. Aizdevuma ņēmējs līdz 2014.gada 30.jūnijam sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par aizdevumiem (to daļu), kas tam ir izsniegti un nav atmaksāti līdz 2013.gada 31.decembrim, ja neatmaksātais aizdevums (tā daļa) no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro. Minētā informācija ietver aizdevēja un aizdevuma ņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, nodokļa maksātāja personas kodu vai reģistrācijas numuru, kā arī informāciju par aizdevuma izsniegšanas datumu, tā neatmaksāto daļu uz 2013.gada 31.decembri un līgumā paredzēto atmaksas termiņu. Informācija nav jāsniedz par aizdevumiem, ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kā arī ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

104. Nosakot izsniegto aizdevumu kopējo summu saskaņā ar šā likuma 8.¹ panta piekto daļu, aizdevējs kopējā vienai fiziskajai personai izsniegto aizdevumu summā (aizdevuma ņēmējs — no viena aizdevēja saņemto aizdevumu summā) ieskaita arī aizdevumus (to daļu), kas fiziskajai personai ir izsniegti un nav atmaksāti līdz 2013.gada 31.decembrim un nepārsniedz 15 000 euro.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

105. Ja aizdevums (tā daļa) fiziskajai personai ir izsniegts līdz 2013.gada 31.decembrim, tas netiek pielīdzināts ienākumam, izņemot šo pārejas noteikumu 106.punktā noteiktos gadījumus.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

106. Ja informācija par aizdevumiem (to daļu), kas fiziskajai personai izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim, bija jāsniedz, bet netiek sniegta šā likuma pārejas noteikumu 103.punktā noteiktajā kārtībā, minētos aizdevumus pielīdzina ienākumam, kas gūts 2014.gada 1.janvārī. Ja nodokļu administrācija pēc 2016.gada 31.decembra, veicot pārbaudi, konstatē, ka nedeklarētais, līdz 2013.gada 31.decembrim saņemtais aizdevums nav atmaksāts, tiek pieņemts, ka ienākums gūts tā taksācijas gada pēdējā dienā, par kuru nodokļu maksātājs vai nodokļu administrācija var precizēt apliekamo ienākumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

107. Šā likuma 8.² pantu piemēro arī aizdevumiem, kuri fiziskajai personai izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim un kurus tā neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros, un kurus tai ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

108. Šī likuma 11.⁷ panta trešās daļas 3.punktā noteiktos kritērijus nepiemēro no 2014.gada 1.jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015., 28.07.2017. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2023.)

109. Ar nodokli neapliek summas (piemēram, bēru pabalsts, ziedojums, kompensācija), ko fiziskās un juridiskās personas izmaksājušas 2013.gada 21.novembra traģēdijā tirdzniecības centrā Priedaines ielā 20, Rīgā, cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem saistībā ar šo traģēdiju.

(28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.11.2013.)

110. Šā likuma pārejas noteikumu 109.punktu piemēro attiecībā uz summām, kas izmaksātas pēc 2013.gada 21.novembra.

(28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.11.2013.)

111. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 37.¹ un 37.² punktu piemēro ar 2014.gada 1.janvāri.

(20.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.2014.)

112. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 11.¹² panta devītajā daļā minētos noteikumus.

(06.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2014.)

113. Grozījumi šā likuma 8.¹ panta septiņpadsmitajā daļā un 8.² panta septītajā daļā stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

114. Grozījumu attiecībā uz 15.panta papildināšanu ar vienpadsmito daļu piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

115. Šā likuma 19.panta 2.⁴ daļu piemēro, sākot ar taksācijas gadu, kas sākas 2015.gadā.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

116. Grozījums šā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā, 10.panta pirmās daļas 8.punkts, kā arī grozījumi 10.panta 1.¹, 1.³, trešajā un piektajā daļā stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(30.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2015.)

117. Likuma 17.² panta otrās daļas 5.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2015.gada 30.jūnijam, 17.² panta otrās daļas 5.punktu piemēro ar 2016.gada 1.jūliju.

(30.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2015.)

118. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 9.panta pirmās daļas papildināšanu ar 44.punktu un 17.panta desmitās daļas papildināšanu ar 21.punktu stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

119. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izdod noteikumus šā likuma 9.panta pirmās daļas 44.punktā noteikto izdevumu sastāva un normu noteikšanai.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

120. Grozījumi šā likuma 11.¹⁰ panta otrajā un trešajā daļā un grozījums attiecībā uz šā panta papildināšanu ar 3.¹ daļu, un 28.panta 16.punkts stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

121. Šā likuma 19.panta 10.¹ daļu piemēro, sākot ar 2017.gada 1.janvāri. Izglītības un zinātnes ministrija šā likuma 19.panta 10.¹ daļā minēto informāciju par 2016. taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017.gada 1.februārim.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

122. Vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes šā likuma 19.panta 10.² daļā minēto informāciju par 2015. taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2016.gada 1.februārim.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

123. Sākot ar 2016.gada 1.maiju, no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) līdzfinansētā projekta Nr.VS/2015/0206 "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" ietvaros elastīgā bērnu uzraudzības pakalpojuma līdzfinansējuma veidā darbinieka gūtos ienākumus, ja darbinieks strādā nestandarta darba laiku un piedalās minētajā projektā.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2016.)

124. Lai uzsāktu šā likuma 10.panta 1.⁶ un 1.⁷ daļas un 28.panta 17.punkta piemērošanu ar 2017. taksācijas gadu, privātie pensiju fondi šā likuma 19.panta desmitās daļas 1.punktā minēto informāciju par individuālo iemaksu veicēju uzkrāto papildpensijas kapitālu 2016.gada 31.decembrī elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017.gada 1.septembrim.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

125. Piemērojot šā likuma 10.panta 1.⁶ daļu 2017. taksācijas gadā, ja maksātājs — pensiju plāna dalībnieks — 2017. taksācijas gadā veic iemaksas privātā pensiju fonda pensiju plānā un iekļauj tās 2017. taksācijas gada attaisnotajos izdevumos saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu, bet 2017. taksācijas gada vai pēctaksācijas gada (2018.gada) laikā veic arī izmaksas no pensiju plāna, maksātāja pēctaksācijas gada (2018.gada) apliekamo ienākumu palielina par taksācijas gada (2017.gada) un pēctaksācijas gada (2018.gada) laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu summas un pirmstaksācijas gada (2016.gada) 31.decembrī uzkrātā pensiju kapitāla pozitīvo starpību.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

126. Grozījumus šā likuma 8. panta piektās daļas 1. punktā un 5.¹ daļā, 10. panta sestajā un astotajā daļā un 16.¹ panta 3.² daļā piemēro tādiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

127. Piemērojot šā likuma 12. panta piekto daļu, pensionāra neapliekamais minimums:

1) 2018. gadā ir 3000 euro;

2) 2019. gadā ir 3240 euro;

3) 2020. gadā ir 3600 euro.

(28.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

128. Maksātājs par pamatlīdzekļiem, kuri ir iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanai ir tiesīgs izvēlēties vienu no šādām aprēķināšanas metodēm, kuru maksātājam nebūs tiesību turpmāk mainīt:

1) likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. pantā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) noteikto kārtību;

2) šā punkta 1. apakšpunktā noteikto kārtību, nepiemērojot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13. panta pirmās daļas 3. un 3.¹ punktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) nodokļa likmei noteikto divkāršo apmēru un koeficientu.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

129. Ja 2018. taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šiem ienākumu veidiem piemēro attiecīgajā pirmstaksācijas gadā spēkā esošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

130. Dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

131. Dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras izmaksā ārvalsts kapitālsabiedrība (izņemot ārvalsts kapitālsabiedrību, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās), 2018. un 2019. taksācijas gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā, ja vien nodokļa maksātājs nepierāda, ka dividendes tiek izmaksātas no peļņas, kas radusies, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

132. Dividendēm pielīdzināmo ienākumu, kuru personālsabiedrības biedram izmaksā personālsabiedrība 2018. taksācijas gadā un turpmākajos taksācijas gados, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek, ja tā izmaksas avots ir uz maksātāju attiecināmā aprēķinātā personālsabiedrības peļņas daļa, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, un par to ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

133. Dividendēm pielīdzināmajam ienākumam, kuru individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, izmaksā individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašniekam, veicot iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas (kura radusies līdz 2017. gada 31. decembrim) sadali, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

134. Peļņu, uz kuru attiecināms pārejas noteikumu 130., 131., 132. un 133. punkts, nosaka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

135. Šo pārejas noteikumu 130. punktu nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju aprēķinātajām un izmaksātajām dividendēm un nosacītajām dividendēm, kā arī dividendēm un nosacītajām dividendēm no peļņas, kuras uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs guvis laikā, kamēr tam ir bijis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss. Šo pārejas noteikumu 130. punktu piemēro, ja dividendes un nosacītās dividendes ir aprēķinātas un izmaksātas no peļņas, kuru mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs guvis laikā, kad tas ir bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs.

(22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

136. Šā likuma 3. panta trešās daļas 26. punktu un šā likuma 8. panta trešās daļas 20.⁴ punktu nepiemēro ienākumam no momentloterijas "Simtgades loterija".

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

137. Ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti līdz 2017. gada 31. decembrim, bet nav pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

138. Grozījums likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā attiecībā uz tā papildināšanu ar "l", "m" un "n" apakšpunktu stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

(28.07.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

139. Kontiem finanšu instrumentu darījumu veikšanai, kas atvērti līdz 2018. gada 1. janvārim un atbilst šā likuma 11.¹³ panta nosacījumiem, maksātājs ir tiesīgs piešķirt ieguldījumu konta statusu ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim, informējot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina informācijas sniegšanu par atvērtajiem kontiem saskaņā ar Kontu reģistra likumu, maksātājs ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim informē Valsts ieņēmumu dienestu par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu šādiem kontiem. Ar ieguldījumu konta statusa piešķiršanas brīdi šādā kontā esošie finanšu instrumenti tiks pielīdzināti finanšu instrumentiem, kas iegūti ieguldījumu kontā ieskaitīto naudas līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, finanšu instrumentu vērtību nosakot atbilstoši to iegādes vērtībai.

(22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

140. 2018. un 2019. gada deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir 2020. gada 1. decembris, ja īstenojas šādi nosacījumi:

1) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;

2) taksācijas gada ienākums, izņemot šā likuma 9. pantā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, atbilst šādām pazīmēm:

a) ir gūts tikai Latvijā,

b) nepārsniedz šā likuma 15. panta otrās daļas 2. punktā noteikto slieksni (2018. gadam — 55 000 euro, bet 2019. gadam — 62 800 euro),

c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis,

d) ir ienākums, kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un šā likuma 13. pantā noteiktos atvieglojumus.

(21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2019.)

141. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 26.¹ punkts stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2019.)

142. Grozījumus šā likuma 19. panta otrajā daļā un 20. panta pirmajā daļā attiecībā uz skaitļa "4000" aizstāšanu ar skaitli "10 000" piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2019. gada 1. janvāri.

(21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2019.)

143. Grozījumi šā likuma 19. panta trešajā daļā attiecināmi uz deklarācijām par 2018. gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.

(21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2019.)

144. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 25.¹ panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(23.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

145. Grozījums šā likuma 9. panta pirmās daļas 27. punktā attiecībā uz tā pirmā teikuma papildināšanu stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.08.2020.)

146. Dividendēm, dividendēm pielīdzināmajam ienākumam un nosacītajām dividendēm, kas radušās, veicot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ienākumu (peļņas) sadali, ja šis saimnieciskās darbības ienākums (peļņa) radies līdz 2020. gada 31. decembrim, nepiemēro šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.¹ punktā noteikto atbrīvojumu.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

147. Likvidējot mikrouzņēmumu, likvidācijas kvotai (nesadalītās peļņas apmērā, kas radusies līdz 2020. gada 31. decembrim) nepiemēro šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.² punktā noteikto atbrīvojumu.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

148. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītās dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, Latvijas Republikā ir samaksāts mikrouzņēmumu nodoklis saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakciju, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

149. Grozījumi šā likuma 9. panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 45. punktu ir piemērojami ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

150. Grozījumi šā likuma 10. panta 1.⁴ daļā un 14. panta 1.¹ daļā ir piemērojami par attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

151. Piemērojot šā likuma 11.¹⁰ pantu ar 2021. gadu, maksātāji, kas patentmaksas maksājumu par 2021. gadu ir veikuši līdz 2020. gada 31. decembrim, patentmaksas režīmu varēs piemērot arī 2021. gadā laika periodā, par kādu tika veikta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Maksātāji, kas piemēro patentmaksas režīmu 2021. gadā, attiecībā uz patentmaksām piemēro šā likuma normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

152. Ja maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegta.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

153. Grozījumi šā likuma 19. panta 5.⁴ daļā un 20. panta otrajā daļā, kā arī 29.¹ panta trešā daļa ir attiecināma uz deklarācijām par 2020. gadu un turpmākajiem gadiem.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

154. Šā likuma 19. panta 10.³, 10.⁴ un 10.⁶ daļa piemērojama ar 2022. gada 1. janvāri par 2022. taksācijas gadu un turpmākajiem gadiem.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

155. Šā likuma 19. panta 10.⁵, 10.⁷ daļa un 30. panta 9. punkts piemērojams ar 2022. gada 1. janvāri.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

156. Šā likuma 19. panta 4.² daļa, 20.¹ pants, 28. panta 19. punkts, 29.¹ panta ceturtā daļa un 32.¹ panta ceturtā daļa piemērojama nodokļa pārmaksām, kuras nosaka rezumējošā kārtībā, aprēķinot nodokli par 2022. taksācijas gadu un turpmākajiem gadiem.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

157. Grozījumi šā likuma 38. panta otrajā daļā un 38. panta trešā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

158. Nodokļa maksātājs, lai saņemtu nodokļa pārmaksas automātisku atmaksu 2023. gadā par 2022. gadu, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā šā likuma 20.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informāciju sniedz līdz 2023. gada 30. septembrim.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

159. No aplikšanas ar nodokli 2021. un 2022. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro.

(27.11.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

160. Šā likuma pārejas noteikumu 159. punktu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;

3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

161. Šā likuma pārejas noteikumu 159. punktu nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

162. Grozījumus šā likuma 3. panta trešās daļas 12. punkta "a" apakšpunktā, 8. panta 2.¹² daļā (attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu), trešās daļas 8. punktā, 8. panta 11.² un 11.³ daļu, grozījumus 10. panta pirmās daļas 4. punktā, 11. panta 3.⁵, 3.⁶ daļu un divdesmit otro daļu, kā arī grozījumus 15. panta astoņpadsmitajā daļā un 17. panta desmitās daļas 1., 2. un 7. punktā un 10.¹ daļā piemēro ar 2021. gada 1. jūliju.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

163. Maksātājam (rezidentam), kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja minētais maksātājs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, minētajiem ienākumiem piemēro šā likuma pārejas noteikumu 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170. un 171. punkta nosacījumus.

(27.11.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021., 01.12.2022. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

164. No šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētajiem maksātāja ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ietur nodokli izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot maksātāja ieņēmumiem 25 procentu likmi.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

165. Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, pēc personas — nodokļa maksātāja — pieprasījuma saņemšanas izsniedz šai personai paziņojumu par šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētajiem maksātāja ienākumiem un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

166. Maksātājs par šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minēto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju par attiecīgo taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 28. februārim, ja šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētais ienākums:

1) periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim vai 2022. un 2023. taksācijas gadā ir:

a) saņemts no vairākiem ienākuma izmaksātājiem un tas kopā pārsniedz 25 000 euro,

b) gūts ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis;

2) 2024. taksācijas gadā ir gūts ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

167. Maksātājs šā likuma pārejas noteikumu 166. punktā minētajā autoratlīdzības saņēmēja attiecīgā gada deklarācijā deklarē visus laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim gūtos ienākumus un 2022., 2023. un 2024. taksācijas gada laikā gūtos ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas un atbilstoši šā likuma pārejas noteikumu 164. punktā noteiktajam aprēķināto nodokli.
 

(27.11.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021., 01.12.2022. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

168. Ja, iesniedzot autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju, uz tās pamata maksātājam veidojas nodokļa piemaksa, maksātājs trūkstošo nodokļa summu piemaksā rezumējošā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūnijam.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

169. Ja maksātājs šā likuma pārejas noteikumu 166. punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju, Valsts ieņēmumu dienests līdz taksācijas gadam sekojošā gada 5. martam aizpilda minēto deklarāciju ar informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka autoratlīdzības saņēmēja attiecīgā gada deklarācija ir iesniegta. Minētais nosacījums ir piemērojams attiecībā uz šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētajiem ienākumiem, kas gūti periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

170. Ja maksātājs laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim gūst šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minēto ienākumu un izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs:

1) šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētie ienākumi netiek ietverti taksācijas gada kopējā ar nodokli apliekamajā ienākumā, kuram tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, un tie netiek ņemti vērā, nosakot maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu;

2) šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētajiem ienākumiem netiek piemēroti šā likuma 10., 12. un 13. pantā noteiktie atskaitījumi.

(27.11.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2021., 01.12.2022. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

171. Vienotajā nodokļu kontā iemaksāto nodokli no šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētā ienākuma attiecina un ieskaita šādā sadalījumā:

1) 80 procentus attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā;

2) 20 procentus attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

172. Ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2021. taksācijas gadā, maksātājam 2021. taksācijas gadā attiecībā uz ienākumu no minētā autoratlīdzības līguma piemēro šā likuma normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī.

(27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

173. Ministru kabinets izvērtē šā likuma 12. pantā noteiktā regulējuma (par ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu remigrējušu diasporas locekļu no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam) piemērošanas rezultātus un līdz 2030. gada 1. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par minētā regulējuma turpmākās piemērošanas lietderīgumu. Veicot izvērtējumu, ņem vērā regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību — nodokļu ieņēmumiem, patēriņu, veselības aprūpes budžetu un reģionu attīstību.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021.)

174. Šā likuma 12. pantā noteikto regulējumu (par ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu remigrējušu diasporas locekļu no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam) piemēro arī pirms tā spēkā stāšanās Latvijā reģistrētu nodokļu rezidentu, kuri ir remigrējuši diasporas locekļi, no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam (tai skaitā Repatriācijas likuma izpratnē).

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021.)

175. Šā likuma 12. pantā noteikto regulējumu (par ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu remigrējušu diasporas locekļu no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam) piemēro attiecībā uz remigrējušu diasporas locekļu pensiju ienākumiem, kas gūti no visām ārvalstīm, tai skaitā no tām, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, izņemot gadījumus, kad šādā līgumā paredzēts personai labvēlīgāks regulējums.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021.)

176. Grozījumi šā likuma 12. pantā par tā papildināšanu ar trīspadsmito, četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu, kā arī grozījums šā likuma 30. pantā par tā papildināšanu ar 10. punktu ir piemērojami, sākot no 2021. gada 1. janvāra.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2021.)

177. Grozījums šā likuma 9. panta pirmās daļas 43. punkta "e" apakšpunktā par tā papildināšanu ar izņēmumu attiecībā uz aizdevumiem, kurus izsniedz šā likuma 8.¹ panta septiņpadsmitajā daļā minētā persona, kas ir kapitālsabiedrība, ir piemērojams, sākot no 2021. gada 12. janvāra.

(04.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.02.2021.)

178. Likuma 9. panta pirmās daļas 47. punktu piemēro, sākot ar 2021. taksācijas gadu.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

179. Ja dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu), kurā apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir viena un tā pati persona, ir noslēgts līdz 2021. gada 31. decembrim un uzkrājums tiek veidots bērnam, kuram ir tiesības saņemt uzkrātos naudas līdzekļus apdrošināšanas līguma termiņa beigās, nodokļa maksātājs savos attaisnotajos izdevumos var turpināt iekļaut saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu periodā līdz 2023. gada 31. decembrim veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus, iesniedzot deklarāciju par 2021., 2022. un 2023. gadu. Nodokļa maksātājs saskaņā ar šiem apdrošināšanas līgumiem sākot ar 2024. gada 1. janvāri veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus attaisnotajos izdevumos var iekļaut tad, ja apdrošināšanas līguma noteikumi ir grozīti, nosakot, ka atlīdzības saņēmējs apdrošināšanas termiņa beigās ir apdrošinātā persona.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

180. Grozījumi šā likuma 11.⁷ panta ceturtajā un piektajā daļā, kas paredz atbrīvot no aplikšanas ar nodokli ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, ir attiecināmi uz darījumiem, kas uzsākti, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, un piemērojami, ja nodokļa maksātājam ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, ne vecāks par 12 mēnešiem no dienas, kad noslēgts atsavināšanas līgums.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

181. Grozījumi šā likuma 12. panta piektajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Piemērojot šā likuma 12. panta piekto daļu, pensionāra neapliekamais minimums 2022. gadā ir šāds:

1) no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam — 2100 euro;

2) no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim — 3000 euro.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

182. Ministru kabinets katram laika periodam atsevišķi (laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam un laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim) nosaka šādus diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinā par 2022. taksācijas gadu izmantojamos lielumus:  

1) maksimālo neapliekamo minimumu;

2) apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu;

3) apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

183. 2022. taksācijas gadā Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt:

1) laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam — vienu sesto daļu no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam;

2) laika periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim — vienu sesto daļu no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

184. Ja, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu par 2022. taksācijas gadu, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai maksātājs nav guvis ar nodokli apliekamos ienākumus šā likuma 12. panta 1.⁴ daļas 1. vai 2. punktā minētajos laika periodos, vai maksātājs taksācijas gadā ir ieguvis rezidenta statusu, Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst:

1) laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam — vienai sestajai daļai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam, dalot to ar divi;

2) laika periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim — vienai sestajai daļai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim, dalot to ar divi.

(16.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

185. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 32.² punkts stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā un ir attiecināms uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kuri dzimuši pēc 2021. gada 31. decembra.

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022.)

186. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 34.³ punkts stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

187. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 35.⁶ punktu piemēro, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

188. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 35.⁷ punkts un 16.¹ panta septiņpadsmitā daļa attiecināma uz to fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros atsavināto kapitāla aktīvu, kas atsavināts pēc šo normu spēkā stāšanās dienas.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

189. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūnijam izvērtē šā likuma 9. panta pirmās daļas 35.⁷ punkta piemērošanu praksē un iesniedz Saeimai izvērtējumu par nepieciešamību atcelt attiecīgo izņēmumu.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

190. Šā likuma 11. panta 3.¹ daļu un 11.¹ panta 6.¹ daļu nepiemēro par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 6. janvārim.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

191. Grozījumus šā likuma 11. pantā attiecībā uz 3.², 3.³ un 3.⁴ daļas izslēgšanu, grozījumu 11. panta 3.⁵ un devītajā daļā, grozījumu 11.¹ panta astotajā daļā un grozījumu 19. panta devītajā daļā piemēro, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

192. Ministru kabinets izvērtē un līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par šā likuma 15. panta 7.² un 7.³ daļā, kā arī 17. panta desmitās daļas 13. punkta otrajā teikumā noteiktā regulējuma turpmākās piemērošanas lietderīgumu. Veicot izvērtējumu, ņem vērā regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību — kapitāla tirgus pieaugumu, jaunu investīciju piesaisti, nodokļu ieņēmumus un atbilstību starptautiskajiem standartiem nodokļu informācijas apmaiņas jomā.

(20.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2022.)

193. Grozījumi, ar kuriem izslēgta šā likuma 4. panta trešā daļa, 18. pants, 31.¹ panta pirmā daļa, un grozījums 32.¹ panta trešajā daļā ir piemērojami ar 2023. gada 1. janvāri.

(23.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2023.)

194. Šā likuma 8. panta 2.¹³ daļa, grozījumi 9. panta pirmās daļas 8.² punktā un 6.³ daļa, 16.¹ panta 16.¹ daļa, kā arī 28. panta 21. punkts stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

195. Šā likuma 10. panta 5.¹ daļa, grozījumi 12. panta devītajā daļā un 13. panta trešajā daļā, kā arī 15. panta 19.² daļa stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī un ir attiecināma uz ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi.