Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"4. Atbilstoši šā panta trešās daļas 7.¹ punktam nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā (likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē), ja atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā gada sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā gada laikā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā atsavināšanas gadā.

5. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas nosaka saskaņā ar šā likuma 8.panta sesto, septīto, astoto un devīto daļu."

2. 8.pantā:

papildināt trešo daļu ar jaunu 11.punktu šādā redakcijā:

"11) ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi;";

uzskatīt līdzšinējo 11.punktu par 12.punktu;

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus un skaitli "kuras kopā nepārsniedz 10 procentus" ar vārdiem un skaitli "kuras kopā nepārsniedz 20 procentus";

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"6. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā panta trešās daļas 11.punktam nosaka kā nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu, — valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.

7. Šā panta trešās daļas 11.punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā (likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē), ja atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Šo ienākumu nosaka kā kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtības un iegūšanas vērtības starpību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā gada sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā gada laikā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā atsavināšanas gadā.

8. Ja persona iegulda nekustamo īpašumu Latvijā vai ārvalstī izveidotā personā (likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē), nekustamā īpašuma atsavināšanas brīdī ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas ar nodokli neapliek. Ja atsavina minētās kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalību un atsavināšanas gadā vai iepriekšējā gadā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums, ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas apliek ar nodokli. Šo ienākumu nosaka kā kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas vērtības un nekustamā īpašuma iegūšanas vērtības starpību un iekļauj tā taksācijas gada apliekamajā ienākumā, kad tiek atsavinātas attiecīgās daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība, neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir saņemta naudā.

9. Šā panta trešās daļas 11.punktā noteiktais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ietver arī ienākumus no darījumiem, kas vērsti uz nekustamā īpašuma iegūšanas tiesību atsavināšanu."

3. 9.pantā:

aizstāt pirmās daļas 19.punkta ievaddaļā vārdu "pārdošanas" ar vārdu "atsavināšanas";

izteikt pirmās daļas 19.punkta "b" apakš­punktu šādā redakcijā:

"b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem,";

izslēgt pirmās daļas 19.punkta "c" apakš­punktu;

papildināt pirmo daļu ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

"19¹) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).";

papildināt pirmo daļu ar jaunu 30.punktu šādā redakcijā:

"30) ienākums no fiziskajai personai piederošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārdošanas;";

uzskatīt līdzšinējo 30.punktu par 31.punktu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"7. Ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), ienākums no šīs nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli, izņemot šā likuma 11.⁷ pantā noteiktos gadījumus."

4. 10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus "bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma";

aizstāt pirmās daļas 5.punktā skaitli "10" ar skaitli "20" un izslēgt vārdus "kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu)";

aizstāt pirmās daļas 6.punktā skaitli "10" ar skaitli "20" un izslēgt vārdus "kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos";

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;";

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

"1.³ Šā panta pirmās daļas 3., 5., 6. un 7.punktā minētie maksātāja attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma."

5. Papildināt 11.panta divpadsmito daļu pēc vārdiem "izīrējot nekustamo īpašumu" ar vārdiem "(arī pārdodot īres tiesības)".

6. Papildināt likumu ar 11.⁶ un 11.⁷ pantu šādā redakcijā:

"11.⁶ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu

1. Ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā tiek izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu.

2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk — pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 19.¹ punktam, un pārdots 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

3. Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli (diena, kad nekustamais īpašums klasificēts par saimnieciskajā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un diena, kad nekustamais īpašums no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma tiek pārklasificēts, nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums, taksācijas periodi, kuros norakstīts nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.

4. Ja nekustamais īpašums saimnieciskajā darbībā ir ticis izmantots daļēji, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem nosaka proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās nekustamā īpašuma daļas īpat­svaram.

5. Šā panta noteikumi piemērojami arī, lai noteiktu nerezidentu ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktam.

11.⁷ pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā neiekļauj ienākumu, kas gūts, atsavinot lauksaimniecības uzņēmumu, tā daļu vai piemājas saimniecību, izpildot nosacījumus, lai saņemtu Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda atbalstu lauku attīstībai saistībā ar priekšlaicīgu aiziešanu pensijā.

2. Uzņēmums šā panta pirmās daļas izpratnē ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst maksātājam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus maksātājs izmanto saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmuma atsavināšana šā panta izpratnē nav akciju vai kapitāla daļu atsavināšana.

3. Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti abi turpmākie nosacījumi:

1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā — kā saimnieciskās darbības veicēja;

2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šīs panta daļas 1.punktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks."

7. Papildināt 17.pantu ar 11.³ daļu šādā redakcijā:

"11.³ Šā panta vienpadsmitās daļas 2.punkta noteikumus kredītiestāde nepiemēro ienākumam no noguldījumiem. Paziņojumu par fiziskās personas — iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākumu no noguldījumiem, ja tie pārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, kredītiestāde iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim."

8. Aizstāt 32.panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "un 11.¹ daļā" ar skaitļiem un vārdiem "11.¹ un 11.³ daļā".

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 37.punktu šādā redakcijā:

"37. Attiecībā uz ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas bija maksātāja īpašumā dienā, kad stājās spēkā tie grozījumi šajā likumā, kas paredz 9.panta pirmās daļas 19.punkta "c" apakšpunkta izslēgšanu, līdz 2010.gada 1.jūlijam piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a) īpašuma tiesības uz maksātājam piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

b) īpašuma tiesības uz maksātājam piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai nav nostiprinātas zemesgrāmatā, bet tiek nostiprinātas zemesgrāmatā līdz 2008.gada 31.decembrim;

c) līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā tā iemesla dēļ, ka pastāv strīds par īpašuma tiesībām un ir pieņemts tiesas nolēmums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

d) līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā, bet ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, maksātājs ir tiesīgs veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, bet šī iemērīšana nav veikta."