Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "akciju sertifikāts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "depozitārais sertifikāts" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

"12) emitents — persona, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī persona, kura savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem par emitentu uzskata to vērtspapīru emitentu, uz kuriem tiesības ir nostiprinātas depozitārajā sertifikātā;";

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

"18) Latvijas Centrālais depozitārijs — kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita šajā likumā noteiktajā kārtībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus par darījumiem, kas noslēgti ar finanšu instrumentiem;";

papildināt pantu ar 21.1 punktu šādā redakcijā:

"211) nozīmīga līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no emitenta balsstiesīgā kapitāla;";

papildināt pantu ar 26.1, 26.2, 26.3, 26.4, 26.5 un 26.6 punktu šādā redakcijā:

"261) dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

262) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

263) Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav jebkurā citā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

264) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

265) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

266) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;";

izteikt 31.punktu šādā redakcijā:

"31) depozitārie sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta finanšu instrumentus, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajos finanšu instrumentos nostiprinātās tiesības;";

papildināt 33.punkta "b" un "c" apakš­punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";

izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

"36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktā emisijā vai vismaz divās atsevišķās emisijās, kuras notikušas 12 mēnešu laikā no publiskā piedāvājuma sākuma datuma;";

papildināt pantu ar 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktu šādā redakcijā:

"45) parāda vērtspapīri — obligācijas vai cita veida pārvedami vērtspapirizēti parādi, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi kapitāla vērtspapīriem;

46) kontrolēta komercsabiedrība — tāda komercsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) komercsabiedrībā personai ir balss­tiesību vairākums,

b) personai tieši vai netieši ir tiesības ievēlēt vai atsaukt vairākumu valdes vai padomes locekļu, un šī persona vienlaikus ir arī komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks),

c) komercsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgās komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem,

d) personai ir kontrole pār komercsabiedrību, un šī persona to faktiski izmanto vai var izmantot;

47) obligātā informācija — visu veidu informācija, kuru emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 54.panta un D sadaļas III, IV un VI nodaļas prasībām;

48) elektroniskie līdzekļi — elektroniskais aprīkojums datu apstrādei, uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radioviļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

49) tirgus uzturētājs — persona, kas pastāvīgi nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu aktīvu tirdzniecību (likviditāti) tirdzniecības dienas laikā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus pašas noteiktās cenas robežās un par saviem līdzekļiem;

50) tirdzniecības diena — diena vai laikposms attiecīgajā dienā, kad saskaņā ar tirgus organizētāja noteikumiem attiecīgajā regulētajā tirgū ir iespējams veikt darījumus ar finanšu instrumentiem;

51) pašu kapitāls — ieguldījumu brokeru sabiedrības revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;

52) vērtspapirizētais parāds — aktīvu kopums (aktīvu portfelī iekļautie aktīvi), kas nodots vai pārdots īpašam nolūkam izveidotai komercsabiedrībai, kas to ir pārveidojusi vērtspapīros."

3. 3.pantā:

papildināt ceturto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.";

izslēgt piektās daļas 6.punktu;

papildināt septītās daļas 8. un 10.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";

papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.

(9) Šā likuma 54.panta trešās, septītās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.

(10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību."

4. 3.1 pantā:

aizstāt vārdu "valsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā);

papildināt otrās daļas 2.punkta "a" apakš­punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa un kuru pienākums ir sniegt obligāto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī;

2) emitents sniedz šā likuma 57.1 pantā minēto informāciju, ja tas ir reģistrēts ārvalstī.

(5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 eiro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 eiro, un kura pienākums ir sniegt obligāto informāciju.

(6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus. Informāciju par savu izvēli emitents paziņo saskaņā ar šā likuma 61.1 panta astotās daļas un 64.2 panta prasībām."

5. Papildināt 3.2 panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

6. Papildināt likumu ar 3.3 pantu šādā redakcijā:

"3.3 pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts

Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, obligātās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām."

7. Papildināt 4.panta ceturto daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"8) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni;

9) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, kurus tā ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pir­mās daļas 11.punkta prasību īstenošanai;

10) pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai tā piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu."

8. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi."

9. Papildināt 16.panta otrās daļas 4. un 5.punktu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

10. Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos valdes pienākumus tirgus organizētājs var deleģēt tirgus organizētāja padomes apstiprinātajai neatkarīgu ekspertu komitejai, kuras darbību regulē tirgus organizētāja padomes apstiprināts nolikums."

11. Izteikt 39.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām."

12. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

13. Papildināt 49.1 panta piekto daļu pēc vārda "eiro" ar vārdiem "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa".

14. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

"54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(2) Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē. Akciju sabiedrība katrai personai, kura ir tiesīga balsot akcionāru sapulcē, kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par akcionāru sapulci;

2) dividenžu piešķiršanu un izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs sabiedrības dažādas kategorijas akcijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.

(3) Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:

1) to personu sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;

2) procentu izmaksām;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta prasības.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta oficiālajai obligātās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai (turpmāk — oficiālā glabāšanas sistēma) saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām.

(6) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā nosūta sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos vai mainīt juridisko adresi, grozījumu projektu dara zināmu saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām un vismaz 30 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas.

(7) To pārvedamu vērtspapīru emitents, kurus atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts.

(8) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības:

1) tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas;

2) tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju;

3) akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā;

4) izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(9) Gadījumos, kad uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 50 000 eiro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija."

15. 55.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja tirgus organizētājs vai Komisija ir pieņēmusi lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo akciju emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un tā izskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja, balsojot par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, akcionārs atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tie akcionāri, kuri balsojuši "par" akciju izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju izņemšanu no regulētā tirgus ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos balss­tiesīgo akcionāru skaita.";

papildināt pantu ar jaunu sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) To akciju sabiedrību sanācijas gadījumā, kuru akcijas saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu ir izslēgtas no regulētā tirgus un kuras dienā, kad tika pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu, bija pasludinātas par maksātnespējīgām, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, sasaucot akcionāru sapulci un balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.

(7) Ja akciju sabiedrība, kuras akcijas ir izslēgtas no regulētā tirgus saskaņā ar tirgus organizētāja vai Komisijas lēmumu, pasludināta par maksātnespējīgu līdz šā panta piektajā daļā minētās akcionāru sapulces sasaukšanai vai līdz dienai, kad pieņemts šā panta piektajā daļā minētais lēmums par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, tad tās sanācijas gadījumā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, balsojot tādā kārtībā, kā noteikts šā panta piektajā daļā.";

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par astoto daļu un izteikt šādā redakcijā:

"(8) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu par akciju neizņemšanu no regulētā tirgus, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta akcijas tika izslēgtas no regulētā tirgus. Akciju sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi nodrošina, ka ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti tiek iesniegti Komisijai."

16. Izteikt D sadaļas III un IV nodaļu šādā redakcijā:

"III nodaļa

Regulāri sniedzamā informācija

56.pants. Gada pārskats

(1) Gada pārskats sastāv no:

1) revidētiem finanšu pārskatiem;

2) vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras.

(2) Ja kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, revidētie finanšu pārskati sastāv no konsolidētā finanšu pārskata, ko sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un kapitālsabiedrības nekonsolidētā finanšu pārskata, kas sagatavots saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu finanšu pārskatu sagatavo saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(4) Ja kapitālsabiedrībai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem.

(5) Kapitālsabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta atzinumu iesniedz oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.

(6) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.

56.1 pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija

(1) Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī:

1) kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos;

2) ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;

3) personas, kurām ir tiešā vai netiešā veidā iegūta būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;

4) akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu;

5) veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;

6) balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;

7) akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām, arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprinā­šanu;

8) noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;

9) valdes locekļu pilnvaras, tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;

10) visas būtiskās vienošanās un līgumus, kurus noslēgusi mērķa sabiedrība un kuros paredzēts, ka kontroles veida maiņas gadījumā tie stājas spēkā, kuriem beidzas termiņš vai kuri tiek grozīti, un to spēkā stāšanās, izbeigšanās vai grozīšanas sekas. Ja šādas informācijas izpaušana nopietni kaitētu komercsabiedrībai, Komisija ir tiesīga pēc sabiedrības lūguma atļaut minēto informāciju neizpaust;

11) visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.

57.pants. Starpperiodu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starp­periodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem.

(2) Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā iesniedz starpperiodu pārskatu par sešiem un divpadsmit mēnešiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais starpperiodu pārskats par sešiem un divpadsmit mēnešiem sastāv no:

1) saīsinātajiem finanšu pārskatiem;

2) starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz saīsinātajiem finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un, ja tas ir sešu mēnešu pārskats, norāda neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem finanšu gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, papildus norāda arī svarīgākos darījumus ar saistītajām personām;

3) paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, saīsinātie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētie starp­periodu pārskati par trim un deviņiem mēnešiem sastāv no saīsinātajiem finanšu pārskatiem, kuriem pievieno starpperiodu vadības ziņojumu, ja kopš pēdējā starpperiodu vadības ziņojuma publiskošanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies.

(6) Kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta otrās un trešās daļas prasības, saīsinātos finanšu pārskatus par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.

(7) Ja uz kapitālsabiedrību attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības, tās starpperiodu pārskati sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Sagatavojot starpperiodu pārskatus, emitents ievēro tādus pašus principus posteņu atzīšanai un novērtēšanai, kādus tas izmanto, gatavojot gada pārskatu. Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem.

(8) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu ir pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, to iesniedz kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu nav pārbaudījis vai revidējis zvērināts revidents, kapitālsabiedrība to norāda starpperiodu vadības ziņojumā.

(9) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pārskatus iesniedz konsolidētā veidā.

57.1 pants. Informācija

(1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starp­tautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publicēšanas.

(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz tiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

58.pants. Atbrīvojumi

Šā likuma 56. un 57.panta prasības neattiecas uz:

1) dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras tādu organizāciju, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, kā arī Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis eiro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu.

59.pants. Būtiski notikumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk, kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, ziņo par būtiskiem notikumiem, informāciju sniedzot oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

(3) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par tam būtiskiem notikumiem.

IV nodaļa

Nozīmīgas līdzdalības iegūšana

60.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst vai atsavina Latvijas Republikas regulētajā tirgū iekļautās akcijas.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti depozitārie sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

(3) Šā likuma 61.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas prasības attiecas arī uz personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos šā likuma 8.pantā minētajos gadījumos.

(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz personu, kura tieši vai netieši ir ieguvusi līdzdalību, pamatojoties uz balsstiesībām, kas izriet no finanšu instrumentiem, kas minēti šā likuma 3.panta otrajā daļā un kas dod personai tiesības saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos pēc tādas personas iniciatīvas, kurai pieder finanšu instrumenti, iegūt emitenta, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, jau emitētās balsstiesīgās akcijas.

61.pants. Paziņošanas pienākums

(1) Akcionārs, kas iegūst vai atsavina balsstiesīgās akcijas tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, šā likuma 61.1 panta otrajā daļā noteikto dienu laikā paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem, desmit, piecpadsmit, divdesmit, divdesmit pieciem, trīsdesmit, piecdesmit un septiņdesmit pieciem procentiem.

(2) Ja akciju sabiedrībai Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts, šā panta pirmajā daļā minētās personas paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai par savu balsstiesību īpatsvaru akciju iegūšanas vai atsavināšanas rezultātā, kad šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par deviņdesmit un deviņdesmit pieciem procentiem.

(3) Aprēķinot balsstiesību īpatsvaru, ņem vērā visas balsstiesīgās akcijas, pat ja balsstiesību izmantošana ir apturēta. Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz arī par visām vienas kategorijas balsstiesīgajām akcijām.

(4) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības īpatsvaru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.

(5) Ja kādu notikumu rezultātā mainās akcionāram piederošo balsstiesību īpat­svars un tas sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par to īpatsvaru, kas paredzēts šā panta pirmajā un otrajā daļā, akcionārs par to paziņo akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai.

(6) Šajā pantā minētās prasības akcionārs ievēro arī tad, ja emitents reģistrēts ārvalstī.

(7) Akciju sabiedrība ne vēlāk kā vienas tirdzniecības dienas laikā no šajā pantā minētā paziņojuma saņemšanas brīža dara to publiski pieejamu šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(8) Lai atvieglotu šā panta pirmajā daļā minēto akciju balsstiesību aprēķināšanu, akciju sabiedrība katra kalendārā mēneša pēdējā datumā, ja šā mēneša laikā ir radies balsstiesīgo akciju skaita vai pamatkapitāla pieaugums vai samazinājums, atjauno informāciju par tās kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un pamatkapitālu, publiskojot to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība publicējusi saskaņā ar šā panta septītās daļas prasībām.

(10) Ja regulētajā tirgū iekļautu akciju emitents iegūst vai atsavina savas akcijas pats vai ar citas personas starpniecību, kas darbojas savā vārdā, bet emitenta labā, šis emitents informāciju par iegūto paša akciju īpatsvaru publisko pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā četrās tirdzniecības dienās, skaitot no nākamās dienas pēc iegūšanas vai atsavināšanas dienas, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz vai kļūst mazāks par pieciem vai desmit procentiem balsstiesību. Šo īpatsvaru aprēķina, ņemot vērā balsstiesīgo akciju kopējo skaitu.

61.1 pants. Paziņošanas kārtība

(1) Šā likuma 61.pantā minētajā paziņojumā ietver informāciju par:

1) balsstiesību sadalījumu paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski, procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;

2) kontrolētām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir balsstiesības;

3) dienu, kurā šā likuma 61.panta pir­majā un otrajā daļā noteiktais balsstiesību īpatsvars tika sasniegts vai pārsniegts;

4) akcionāra identitāti, pat ja akcionārs nav tiesīgs izmantot balsstiesības saskaņā ar šā likuma 60.panta trešās daļas nosacījumiem, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības akcionāra vārdā.

(2) Paziņojums akciju sabiedrībai un vienlaikus arī Komisijai iesniedzams pēc iespējas drīzāk, taču ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā, skaitot no dienas, kas seko pēc dienas, kad akcionārs vai persona, kas minēta šā likuma 60.panta trešajā daļā:

1) uzzina par balsstiesību iegūšanu vai atsavināšanu, vai iespēju tās izmantot vai arī, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāuzzina par to neatkarīgi no dienas, kurā balsstiesību iegūšana vai atsavināšana, vai balsstiesību izmantošanas iespēja stājas spēkā;

2) tiek informēta par notikumu, kas minēts šā likuma 61.panta piektajā daļā.

(3) Aprēķinot šā likuma 60.panta pir­majā un otrajā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpatsvaru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē tai piederošās akcijas ar akcijām, ko pārvalda meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ja vien meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība izmanto balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai cita tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus tādās pašās akcijās, kādās ir ieguldīti meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļi, un meitas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot balss­tiesības, kas piešķirtas šīm akcijām, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(5) Aprēķinot šā likuma 60.panta pir­majā daļā minēto balsstiesīgo akciju īpat­svaru, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai nav jāsummē šā likuma 60.panta otrajā daļā un 61.pantā minētās akcijas ar akcijām, kuras tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda kā klienta akcijas saskaņā ar individuālu pilnvarojumu šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) ir saņēmusi licenci šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) var izmantot no šādām akcijām izrietošās balsstiesības tikai saskaņā ar rakstveidā vai elektroniski sniegtiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrību nesaistītas personas norādījumiem vai tā nodrošina, ka ieguldījumu portfeļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus veic neatkarīgi no visiem citiem pakalpojumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilst tiem, kuri paredzēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, piemērojot attiecīgus mehānismus;

3) izmanto savas balsstiesības neatkarīgi no mātes sabiedrības.

(6) Šā panta piekto daļu nepiemēro, ja mātes sabiedrība vai tās kontrolēta komercsabiedrība ir veikusi ieguldījumus akcijās, ko pārvalda tās meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība, un meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga pēc saviem ieskatiem izmantot no mātes sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības, tā šīs balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem, ko devusi mātes sabiedrība vai cita mātes sabiedrības kontrolēta komercsabiedrība.

(7) Paziņojumiem izmanto veidlapu, kuras paraugu apstiprina Komisija.

(8) Emitents, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, bet kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi Latvijas Republikas regulētajā tirgū un nav iekļauti izcelsmes dalībvalsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju dara zināmu atklātībai saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām.

62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi

(1) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas iegūtas vienīgi klīringa un norēķinu mērķiem parastajā norēķinu ciklā, kā arī uz finanšu starpnieka turējumā esošajām akcijām, ja finanšu starpnieks no akcijām izrietošās balsstiesības var izmantot tikai saskaņā ar norādījumiem, ko rakstveidā vai elektroniski sniedzis akcionārs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā parastā norēķinu cikla ilgums ir trīs dienas pēc darījuma noslēgšanas dienas.

(3) Šā likuma 61.panta prasības neattiecas uz gadījumu, kad tirgus uzturētājs ieguvis vai zaudējis tādu nozīmīgu līdzdalību, kas sasniedz vai pārsniedz piecu procentu īpatsvaru, ja tirgus uzturētājs šajā statusā darbojas, ievērojot nosacījumu, ka tas:

1) ir saņēmis izcelsmes dalībvalsts licenci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

2) nepiedalās attiecīgā emitenta pārvaldē, kā arī nekādā veidā neietekmē emitentu, lai emitents pirktu akcijas vai uzturētu akciju cenu.

(4) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz bankām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Latvijas Republika ir izcelsmes dalībvalsts un kuru tirdzniecības portfelī ir iekļautas balsstiesīgās akcijas, ja to kopējais īpatsvars nepārsniedz piecus procentus no visām balsstiesīgajām akcijām un banka vai brokeru sabiedrība nodrošina, ka no tai piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas vai kā citādi lietotas, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(5) Šā likuma 8.panta 3.punkta un 61.panta prasības neattiecas uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši, veicot savas funkcijas kā monetārās iestādes, tostarp uz akcijām, kas piešķirtas Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekiem vai ko tie piešķīruši saskaņā ar ķīlas līgumu, atpakaļpirkuma līgumu vai līdzīgu vienošanos saistībā ar likviditāti, kas sniegta monetārās politikas mērķiem vai maksājumu sistēmā. Tas attiecas arī uz iepriekš minētajiem darījumiem, kas ilgst īsu laikposmu, ja no šādām akcijām izrietošās balsstiesības netiek izmantotas.

(6) Šā likuma 61.1 panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz, ja akcijas iegūst meitas sabiedrība un paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība vai pati mātes sabiedrība ir kontrolēta komercsabiedrība un paziņojumu ir sniegusi tās mātes sabiedrība.

(7) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas ieguvusi akcijas netiešās līdzdalības veidā, tad personām, ar kuru palīdzību ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

63.pants. Prasības ārvalstī reģistrētam emitentam

(1) Emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, var nepiemērot šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas, 54.panta trešās daļas 6.punkta, 54.panta astotās daļas, 56., 57., 57.2 panta un 61.panta septītās, astotās un desmitās daļas prasības, ja informācija, ko emitents sniedz saskaņā ar savas valsts normatīvo aktu prasībām, ir tāda pati kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā vai ja Komisija to ir atzinusi par līdzvērtīgu. Informāciju, kādu emitents, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, tas sniedz arī šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Latvijas Republikas regulētajā tirgū ir iekļauti tāda emitenta pārvedami vērtspapīri, kura juridiskā adrese ir ārvalstī, informāciju, ko tas ir darījis zināmu ārvalstī, bet kas ir svarīga arī Latvijā, pat ja tā nav obligātā informācija šā likuma izpratnē, dara zināmu oficiālajai glabāšanas sistēmai šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuru sniegšanai dalībvalstī tai ir nepieciešama ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas atļauja, tai nav jāsummē šā likuma 61.1 panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās akcijas ar tās mātes sabiedrības akcijām, ja tā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst tādiem darbības neatkarības nosacījumiem, ko noteikusi Komisija.

(4) Komisija nosaka prasības un kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai informācija, kas sniegta saskaņā ar ārvalsts normatīvo aktu prasībām, ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, kā arī nosaka prasības un kritērijus ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības neatkarības nosacījumu izvērtēšanai.

64.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona šajā nodaļā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības.

(2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus nekādos publiskajos reģistros.

64.1 pants. Valodu lietošana obligātās informācijas iesniegšanai

(1) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vienīgi Latvijas Republikā, obligāto informāciju sniedz valsts valodā.

(2) Ja emitenta izcelsmes valsts ir Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū gan Latvijas Republikā, gan vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un — atkarībā no emitenta izvēles — vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latvijas Republiku, obligāto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz vai nu valodā, ko attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(4) Ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un attiecīgā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti vienīgi regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju sniedz valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū ir lūdzis nevis pats emitents, bet gan cita persona, šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības attiecas nevis uz emitentu, bet gan uz personu, kura lūgusi atļauju pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū.

(6) Akcionāri, depozitāro sertifikātu ieguvēji un personas, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, obligāto informāciju akciju sabiedrībai var sniegt valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(7) Gadījumos, kad pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai, ja parāda vērtspapīru vērtība izteikta citā valūtā, nevis eiro, to vienas vienības nominālvērtība emisijas dienā ir līdzvērtīga vismaz 50 000 eiro ekvivalentam, ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs, obligāto informāciju pēc emitenta vai tās personas izvēles, kura lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara zināmu atklātībai valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(8) Ja dalībvalsts iesniedz tiesā prasību par sniegtās obligātās informācijas saturu, tad izmaksas, kas radušās, tulkojot nepieciešamo informāciju, sedz saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem.

64.2 pants. Obligātās informācijas sniegšana un pieeja obligātajai informācijai

(1) Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, obligāto informāciju nosūta oficiālajai glabāšanas sistēmai un vienlaikus dara to publiski pieejamu tādiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nodrošina informācijas izplatīšanu pēc iespējas plašākai sabiedrībai vienlaikus izcelsmes dalībvalstī un citās dalībvalstīs.

(2) Oficiālās glabāšanas sistēmas izveidošanas un uzturēšanas kārtību, tajā skaitā oficiālās glabāšanas sistēmas drošības prasības un prasības obligātās informācijas izplatīšanai, kā arī kārtību, kādā informācija nosūtāma oficiālajai glabāšanas sistēmai, nosaka Komisija.

(3) Minimālās prasības emitentiem obligātās informācijas izplatīšanai plašsaziņas līdzekļos nosaka Komisija.

(4) Obligātā informācija ir brīvi pieejama ikvienam interesentam vismaz piecus gadus kopš tās ievietošanas oficiālajā glabāšanas sistēmā.

(5) Emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par šajā likumā minētās obligātās informācijas sniegšanu nav tiesību ņemt maksu no ieguldītājiem.

(6) Lai nodrošinātu, ka jebkuram interesentam ir viegli atrodama saskaņā ar normatīvo aktu prasībām publiskota informācija, Komisija savā mājaslapā internetā ievieto sarakstu ar tirgus organizētāju, Uzņēmumu reģistra, kā arī citu dalībvalstu oficiālo glabāšanas sistēmu interneta mājaslapu adresēm.

64.3 pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 54.panta, kā arī D sadaļas III un IV nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no zvērinātiem revidentiem, emitentiem, akcionāriem, depozitāro sertifikātu ieguvējiem, personām, kas ir tiesīgas iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, kā arī no personām, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē;

2) tās noteiktajā termiņā un kārtībā pieprasīt, lai emitents saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu dara zināmu atklātībai Komisijas pieprasīto informāciju, ja Komisija to uzskata par nepieciešamu. Ja emitents vai personas, kurām ir kontrole pār komercsabiedrību vai kuras atrodas to kontrolē, neizpilda Komisijas prasību, pēc emitenta viedokļa uzklausīšanas Komisija var publicēt šo informāciju pēc savas ini­ciatīvas;

3) pieprasīt emitentam, akcionāram, depozitārā sertifikāta ieguvējam, citu finanšu instrumentu turētājam vai personām, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, paziņot informāciju, ko pieprasa finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt sniegt papildu informāciju vai dokumentus;

4) apturēt vai pieprasīt, lai regulētā tirgus organizētājs aptur pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību uz laiku līdz 10 dienām, ja tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka emitents ir pārkāpis finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

5) aizliegt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū, ja tā atklāj, ka ir pārkāptas finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, vai tai ir pamatotas aizdomas par šādu pārkāpumu;

6) pārraudzīt, vai emitents laikus publisko informāciju, lai nodrošinātu sabiedrības efektīvu un vienlīdzīgu pieeju informācijai visās dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, ja attiecīgo normatīvo aktu prasības netiek ievērotas;

7) publiski paziņot faktu, ka emitents, akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kurai ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, nav izpildījusi finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

8) pārbaudīt, vai obligātā informācija ir sagatavota atbilstoši finanšu pārskatu sagatavošanas prasībām, un veikt nepieciešamos pasākumus, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi;

9) klātienē pārbaudīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasību izpildi.

(2) Ja Komisija konstatē, ka citas dalībvalsts emitents vai šāda emitenta akcionārs, depozitārā sertifikāta ieguvējs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības vienā vai vairākos gadījumos, kas minēti šā likuma 8.pantā, ir pārkāpusi vai nepilda finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(3) Ja Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, bet veiktie pasākumi izrādījušies neefektīvi un šā panta otrajā daļā minētās personas turpina pārkāpt vai nepildīt finanšu instrumentu tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu, akcionāru, finanšu instrumentu turētāju vai personu, kas minēta šā likuma 60.panta otrajā daļā, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu instrumentu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

64.4 pants. Zvērināta revidenta atbildība

Ja zvērināts revidents Komisijai sniedz informāciju, ko tā pieprasījusi saskaņā ar šā likuma 64.3 panta pirmās daļas 1.punktu, to neuzskata par informācijas atklāšanas aizlieguma pārkāpumu un zvērinātu revidentu nevar saukt pie atbildības, kas paredzēta normatīvajos aktos vai starp zvērinātu revidentu un kapitālsabiedrību noslēgtajā līgumā."

17. 86.1 pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu rakstveidā valsts valodā un valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, sniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, vai piecu darbdienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārajā gadā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārajā gadā nepārsniedz 5000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to oficiālajā glabāšanas sistēmā."

18. Izteikt 87.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu oficiālajai glabāšanas sistēmai. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājaslapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājaslapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas. Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus.

(3) Oficiālajā glabāšanas sistēmā ievietotā iekšējā informācija ir pieejama, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas."

19. 92.panta otrajā daļā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt identificējošo pazīmju (ISIN koda) piešķiršanu;

2) uzraudzīt kopējā katras emisijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoto finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;";

papildināt daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) nodrošināt finanšu instrumentu uzskaites nodošanu no viena Centrālā depozitārija dalībnieka citam dalībniekam."

20. Papildināt XI nodaļu ar 119.1 pantu šādā redakcijā:

"119.1 pants. Vispārīgie jautājumi

Šajā nodaļā noteiktās prasības, izņemot 120.panta prasības, nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām saņemtā licence atļauj tikai pieņemt un nodot izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem vai sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, kuras neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu un kurām nevar izveidoties saistības pret klientiem."

21. Izteikt 120., 121. un 122.pantu šādā redakcijā:

"120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz:

1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 8.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus;

3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. vai 6.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. vai 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas, nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

2) tā apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 1 000 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(3) Komercsabiedrība, kas vēlas saņemt licenci tikai šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1. un 8.punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai bez klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanas un kas ir reģistrēta apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā apdrošināšanas brokera statusā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu, papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru nodrošina, lai tiek izpildīta viena no turpmāk minētajām prasībām:

1) tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 25 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

2) tā papildus apdrošina savu civiltiesisko atbildību, kas iestājas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības profesionālās darbības kļūdu vai nolaidības dēļ tiek nodarīti zaudējumi klientiem. Civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 750 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, bet vienam apdrošināšanas gadījumam — mazāks par 500 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa;

3) tā, kombinējot sākotnējo kapitālu un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu, nodrošina segumu tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīs daļas 1. vai 2.punktā minētās prasības ievērošanai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto prasību minimālais apmērs, kas izteikts eiro, tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir mainījies un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par indeksācijas veikšanu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu.

121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar kopsummu, ko veido šādas kapitāla prasības:

1) kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā astoņus procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas;

2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība un preču riska kapitāla prasība;

3) parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un, ja ir saņemta Komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam;

4) operacionālā riska kapitāla prasība.

(2) Komisija nosaka gadījumus, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai var nepiemērot šā panta pirmās daļas prasības, mainot tai noteikto kapitāla prasību kopsummas noteikšanas kārtību.

(3) Kredītriska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

(4) Saņemot atļauju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam piemērot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību.

(5) Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrība var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, izmantot iekšējos modeļus.

(6) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Komisija to atļauj, alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šajā pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitinga aģentūras) kredīta novērtējumu, kuru Komisija ir atzinusi par piemērotu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma noteikumiem.

(8) Komisija nosaka pašu kapitālā iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību.

(9) Komisijai ir tiesības papildus šajā likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.

122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus:

1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Darījumu risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

2) ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

3) ja klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

4) ar tādām personām veikto riska darījumu kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šīs daļas 3.punktā minētajiem riska darījumiem.

(2) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, ja:

1) vienai no šīm personām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, izņemot gadījumus, kad personas, kurām ir tieša vai netieša kontrole pār citu personu vai citām personām, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības;

2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu samaksas grūtības, kaut arī starp šīm personām nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības.

(3) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kam ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiešā vai netiešā veidā iegūta līdzdalība, kas rada iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un darbinieki, sabiedrības kontrolieris un citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību un kuri atbild par to;

4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.

(4) Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Komisija. Komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība aprēķina papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.

(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos ierobežojumus riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un šā panta pirmās daļas 3.punktā minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Komisija, citas dalībvalsts uzraudzības institūcija vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm."

22. Izslēgt 123.pantu.

23. Papildināt likumu ar 123.1, 123.2, 123.3 un 123.4 pantu šādā redakcijā:

"123.1 pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls risku segšanai

(1) Papildus 121.panta prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un veic nepieciešamos pasākumus nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai.

123.2 pants. Ar regulējošajām prasībām saistītās informācijas atklāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību. Komisija nosaka prasības šīs informācijas atklāšanai.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc tās komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, nepieciešamības gadījumā nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu. Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu.

(3) Komisija var noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramai informācijai, ja finanšu sektorā izveidojusies prakse nenodrošina pietiekamu šā panta otrajā daļā minētā iekšējā reitinga pamatojuma skaidrojumu.

123.3 pants. Regulējošo prasību individuāla ievērošana ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121., 122. un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības ievēro individuāli.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.1 pantā minētās prasības ievēro individuāli.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav pakļauta 123.4 pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasību ievēro individuāli.

(4) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību, Komisija tam piekritusi un:

1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības;

2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldi un garantē savas meitas sabiedrības saistību izpildi vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī;

3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību;

4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldes struktūras locekļu vairākumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas šā likuma 123.4 panta prasības ievēro konsolidācijas grupas līmenī, ja Komisija tam piekritusi.

(6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Komisija.

123.4 pants. Regulējošo prasību ievērošana konsolidācijas grupas līmenī

(1) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta, 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība. Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasības ievēro individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(5) Komisija Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 123.2 panta pirmās daļas prasību ievērošanas, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina 123.2 panta pirmās daļas prasībām līdzvērtīgu informāciju.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde, kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, tad šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šā likuma 121.panta, 122.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta un 123.1 panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un meitas sabiedrības ievēro šā likuma 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to iekšējā kontroles sistēma ir pietiekami konsekventa un integrēta, lai nodrošinātu visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētajai uzraudzībai.

(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, atsevišķu notikumu paziņošanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Komisija.

(9) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir Latvijas Republikas mātes ieguldījumu sabiedrība, ir meitas sabiedrība — kredītiestāde, šā panta prasības tiek ievērotas tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(10) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība Latvijas Republikas mātes kredītiestādei vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitas sabiedrība finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kurai meitas sabiedrība ir arī kredītiestāde, regulējošās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro individuāli."

24. Papildināt 124.panta pirmo daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10) nodrošina citu ar šā likuma XII nodaļas prasību ievērošanu saistīto dokumentu uzglabāšanu 10 gadus. Nepieciešamo dokumentu sarakstu nosaka Komisija;

11) nodrošina savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītības pakāpei piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus pamatelementus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienību un atbildīgo darbinieku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu darījumu veikšanā un kontrolē,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un paziņošanas sistēmu,

c) iekšējās kontroles procedūras."

25. 131.pantā:

papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārda "kontu" ar vārdiem un skaitli "šā likuma 129.pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitīto klienta naudas līdzekļu";

papildināt ceturto, piekto, sesto, septīto un divpadsmito daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem un skaitli "šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem".

26. Papildināt 132.panta pirmo daļu pēc vārda "kontiem" ar vārdiem un skaitli "šā likuma 129.pantā minētajiem ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskaitītajiem klienta naudas līdzekļiem".

27. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, Komisija tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga:

1) noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pienākumu uzturēt tādu pašu kapitāla līmeni, kas pārsniedz šā likuma 121.panta pirmajā daļā paredzēto minimālo līmeni;

2) uzlikt par pienākumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai pārskatīt procedūras, lai pastiprinātu pasākumus, ko tā ieviesusi šā likuma 123.1 panta un 124.panta pirmās daļas 11.punkta prasību ievērošanai;

3) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība piemēro speciālu uzkrājumu politiku vai aktīvu atzīšanas politiku saistībā ar pašu kapitālu."

28. Izteikt 142.pantu šādā redakcijā:

"142.pants. Konsolidētā uzraudzība

Komisija veic Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto uzraudzību, pēc analoģijas piemērojot šo sabiedrību uzraudzībai Kredītiestāžu likuma 101.4, 101.5, 101.6, 101.7, 101.8, 101.9, 101.10, 101.11, 101.12, 101.13, 101.14, 101.15 panta attiecīgos noteikumus par Latvijas Republikas mātes kredītiestādes un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes konsolidēto uzraudzību."

29. Papildināt likumu ar 144.3 pantu šādā redakcijā:

"144.3 pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu obligātās informācijas atklāšanu

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 54.pantā, kā arī D sadaļas III, IV un VI nodaļā tai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju."

30. 147.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) gadījumiem, kas minēti šā likuma 64.3 panta trešajā daļā.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija informē Eiropas Komisiju, kā arī pārējās dalībvalstis par tiem starpperiodu finanšu pārskatiem, kas jāiesniedz kapitālsabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un par šā likuma 62.panta ceturtās daļas prasību piemērošanu."

31. 148.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "tirgus organizētājam";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Par šā likuma 54.panta otrās daļas 5.punkta, trešās daļas 6.punkta un septītās daļas, 56. un 57.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības emitentam izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 10 000 latiem."

32. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

"22. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūnijam akcionārs, uz kuru attiecas šā likuma D sadaļas IV nodaļas prasības, informē emitentu par to balsstiesību un kapitāla īpatsvaru, kas tam pieder informācijas sniegšanas dienā, ja vien šis akcionārs nav iesniedzis līdzvērtīgu informāciju pirms šā likuma stāšanās spēkā.

23. Ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30.jūlijam emitents saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām publisko informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar šo pārejas noteikumu 22.punkta prasībām.

24. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionāla riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro no 2008.gada 1.janvāra.

25. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

26. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šo pārejas noteikumu 28. un 29.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

27. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

28. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

29. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

30. Šo pārejas noteikumu 25., 26., 27., 28. un 29.punkta prasību izpildei ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību raksturojošos rādītājus aprēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 123.3 un 123.4 pantu.

31. Līdz 2007.gada 31.decembrim ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot, piemērojot Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

32. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 121.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot saskaņā ar Komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

33. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, tai šā likuma 123.1 un 123.2 panta prasības nepiemēro līdz 2007.gada 31.decembrim.

34. Izmantojot šo pārejas noteikumu 31.punktā minēto iespēju, ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 121.panta pir­mās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kāda noteikta kā to riska darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem kredītriska kapitāla prasība tiek aprēķināta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu.

35. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šo pārejas noteikumu 31.punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība lielo riska darījumu un ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina saskaņā ar kārtību, kādu Komisija bija noteikusi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

36. Šā likuma 124.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī."

33. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību."

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 29.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 17.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 29.03.2007.Stājas spēkā: 01.05.2007. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 62 (3638), 17.04.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
155886
01.05.2007
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)