Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 651

Rīgā 2019. gada 18. decembrī (prot. Nr. 59 51. §)

Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam

1. Atbalstīt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un pasākumu izpildes koordinēšanā.

3. Noteikt Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā.

4. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus 2019. un 2020. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

5. Plānā paredzētajiem pasākumiem, kuru īstenošana turpināsies pēc 2020. gada 31. decembra, piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Jautājumu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" sagatavošanas procesā.

6. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei atbilstoši kompetencei koordinēt plāna izpildi un pasākumu īstenošanu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 

(Ministru kabineta
2019. gada 18. decembra
rīkojums Nr. 651)

Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. gadam

Satura rādītājs

Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni

Kopsavilkums

Ievads

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1.1. Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijas 2013.-2018. gadam realizācija

1.2. Operacionālās telpas raksturojums

1.3. Tiesiskais ietvars

1.3.1. ES tiesiskais ietvars

1.3.2. Nacionālais tiesiskais ietvars

1.4. Valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītās iestādes

2. Valsts robežas integrētās pārvaldības horizontālie elementi.

2.1. Pamattiesību jautājumi

2.2. Izglītība un apmācības

2.3. Attīstība un inovācijas

3. Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

4. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības redzējums

5. Pasākumi mērķa sasniegšanai

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

7. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2019.-2020. gadam īstenošana un uzraudzība

Izmantotie saīsinājumi un jēdzieni

ABC Automātiskā robežkontrole

AFIS Automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma

AiM Aizsardzības ministrija

AIS Aeronavigācijas informācijas sistēma

API Sākotnējā informācija par pasažieri

ARCC Aviācijas meklēšanas un koordinācijas centrs

ĀM Ārlietu ministrija

CAA Civilās aviācijas aģentūra

CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija

EEZ Eiropas Ekonomikas zona

EPAB Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

ERKA Eiropas Robežu un krasta apsardze

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums

ETIAS Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma

EURODAC Eiropas Savienības pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēma

EUROPOL Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra

EUROSUR Eiropas Robežu uzraudzības sistēma

FM Finanšu ministrija

FRONTEX Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

IBM Integrētā robežu pārvaldība

IeM Iekšlietu ministrija

IeM IC Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

IIS Ieceļošanas/Izceļošanas sistēma

IIIS Integrētā iekšlietu informācijas sistēma

IKT Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas

INTERPOL Starptautiskā kriminālpoliciju organizācija

KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

LGS Latvijas Gaisa satiksme

LM Labklājības ministrija

MKP Muitas kontroles punkts

NBS Nacionālie bruņotie spēki

NKC EUROSUR Nacionālais koordinācijas centrs

NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

NVA Nodrošinājuma valsts aģentūra

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

PVD Pārtikas un veterinārais dienests

RAIS Robežapsardzības informācijas sistēma

REIS Robežkontroles elektroniskās informācijas sistēma

RSN Teritoriālās pārvaldes robežapsardzības nodaļa

RŠV Robežšķērsošanas vieta

SAB Satversmes aizsardzības birojs

SIS II Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma

SM Satiksmes ministrija

SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs

TNGIIB Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VDD Valsts drošības dienests

VID Valsts ieņēmumu dienests

VID MP Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde

VIS Vīzu informācijas sistēma

VM Veselības ministrija

VMIS Vienotā migrācijas informācijas sistēma

VNĪ Valsts nekustamie īpašumi

VP Valsts policija

VRK Valsts robežsardzes koledža

VRS Valsts robežsardze

VVD Valsts vides dienests

VVD RDC Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs

ZM Zemkopības ministrija

ZS Latvijas Republikas Zemessardze

Kopsavilkums

Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. gadam ir izstrādāts, lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna1 Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 198.1 pasākuma izpildi t.i. nodrošinātu Latvijas Republikas valsts robežas integrētu pārvaldību, pēctecīgi realizētu Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam paredzētos uzdevumus2 un nodrošinātu pilnvērtīgu valsts robežas integrētās pārvaldības pieejas realizāciju divu gadu periodā3, kā arī integrētās pārvaldības principu un mērķu sasniegšanu, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulas (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (turpmāk - Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes tehniskās un operacionālās integrētās robežu pārvaldības stratēģijas (turpmāk - ERKA TO IBM).

Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam ir definēta valsts robežas integrētās pārvaldes vīzija, misija, kā arī nosprausts stratēģiskais mērķis - izveidot ietvaru drošai un efektīvai personu, transportlīdzekļu un preču ārējās robežas šķērsošanai un migrācijas plūsmas pārvaldībai, novērst iespējamos apdraudējumus robežu drošībai un veicināt atgriešanas pasākumus:

1) novēršot neaizsargātības;

2) nodrošinot drošu, aizsargātu un labi funkcionējošo ārējo robežu drošības sistēmu;

3) garantējot pastāvīgu spēju uzturēšanu, balstītu uz solidaritāti un līdzdalībā ar sadarbības partneriem.

Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam ir iekļauti vienpadsmit rīcības virzieni:

1) nodrošināt un pilnveidot robežkontroli;

2) nodrošināt un pilnveidot glābšanas un meklēšanas aktivitātes jūras robežu uzraudzības laikā;

3) veikt un pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi, kas var ietekmēt ārējo robežu drošību;

4) nodrošināt dalību ES dalībvalstu sadarbībā, ko koordinē un atbalsta FRONTEX;

5) nodrošināt un pilnveidot sadarbību starp tām valsts iestādēm, kas atbild par robežkontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām;

6) nodrošināt un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm;

7) nodrošināt un uzlabot tehniskos un operatīvos pasākumus Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelegālo imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību;

8) nodrošināt un uzlabot trešo valstu piederīgo atgriešanu, kā arī stiprināt darbību patvēruma jomā;

9) nodrošināt un veicināt progresīvo tehnoloģiju, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu izmantošanu;

10) izveidot kvalitātes kontroles mehānismu, lai nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā;

11) izmantot solidaritātes mehānismus, jo īpaši ES finansēšanas instrumentus.

Rīcības virzienu īstenošanai kopumā Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam ir paredzēti 82 uzdevumi.

Saskaņā ar Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes lēmumu4 Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam izstrādē piedalījās AiM, ĀM, IeM, SM, VARAM, ZM, IeM IC, NBS, NVA, PVD, VDD, VVD, VID, VP, VRS, VAS Starptautiskā lidosta "Rīga", VNĪ, ZS amatpersonas.

Ievads

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību viens no dotajiem uzdevumiem iekšējās drošības jomā ir izveidot Latvijas interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi.

Valdības rīcības plānā5 Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai IeM kā atbildīgajai institūcijai un AiM, ZM, SM, VID, PVD, VVD, NBS kā līdzatbildīgajām institūcijām ir dots uzdevums sasniegt konkrētu darbības rezultātu - izveidot ietvaru drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas šķērsošanas un migrācijas plūsmas pārvaldībai, izstrādāt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam un nodrošināt tā īstenošanu.

Modernās sabiedrības dinamiskas attīstības apstākļos, nodrošinot valsts robežas drošību, vienlaikus tiek īstenoti mērķi valsts iekšējās un ārējās drošības sekmēšanai. Valsts robežas drošība ir nacionālās drošības sastāvdaļa.

Valsts robežas integrētās pārvaldības pieeja sniedz atbalstu iesaistīto iestāžu darbības tiesiskā un institucionālā ietvara noteikšanā, palīdz izstrādāt kopīgus riska analīzes produktus un vienoties par kopīgiem kontroles mehānismiem, veicina lietderīgāku resursu pārvaldību un apmācību organizēšanu, ļauj efektīvāk izmantot infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī pilnveido sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.

Valsts robežu šķērsojošās personas, transportlīdzekļus un kravu plūsmas jāpakļauj kontrolei, identificējot riska ceļotājus, viltotus vai zagtus dokumentus, zagtus transportlīdzekļus un riska kravas. Lai kontrolētu pārrobežu plūsmu sarežģītos procesus no drošības viedokļa, Latvijā tiek īstenota uz riska analīzi balstīta valsts robežas integrētā drošības politika. Valsts robežas integrētās pārvaldības politikas risinājumiem jābūt pārdomāti saistītiem ar pasākumiem valsts robežas drošības nodrošināšanai, vienlaikus neliekot šķēršļus likumīgai personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai.

Viens no aspektiem, kas nodrošina Šengenas ārējo robežu pārvaldību, ir vienota vīzu politika, kas ir efektīvs migrāciju regulējošs instruments. Tā nosaka ceļošanas dokumentu, ieceļojošo personu datu un ieceļošanas nosacījumu pārbaudi, lai atklātu un novērstu iespējamos apdraudējumus Šengenas dalībvalstu drošībai, sabiedriskajai kārtībai un veselībai. Vīzu politikā galvenais uzsvars tiek likts uz likumīgas ieceļošanas, legālas migrācijas veicināšanu un nelegālās migrācijas novēršanu.

Latvijas vīzu politika ir balstīta uz kopējo ES vīzu politiku, kas nosaka, ka visas Šengenas līguma dalībvalstis vīzu izsniegšanā vadās pēc vienotiem kritērijiem. Latvijā vadošā iestāde vīzu politikas veidošanā ir IeM, savukārt ĀM un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir atbildīgas par praktisku vīzu politikas īstenošanu. Izvērtējot vīzu pieteikumus, konsulāro amatpersonu uzdevums ir nepieļaut tādu personu ieceļošanu, kas varētu apdraudēt valsts drošību vai pārkāpt uzturēšanās nosacījumus.

Muitas iestādes īsteno pasākumus, kas saistīti ar ES un tās dalībvalstu finansiālo un ekonomisko interešu aizsardzību, veicot no/uz trešajām valstīm pārvietoto preču kontroli, likumīgās tirdzniecības gaitas vienkāršošanu un paātrināšanu un ES konkurētspēju sekmēšanu, vienlaicīgi nodrošinot ES un tās iedzīvotāju drošību un drošumu.

Kontrolēs uz valsts robežas iesaistīto dienestu mērķu un uzdevumu īstenošanai būtiska ir sadarbība ar citām kompetentajām iestādēm, uzņēmējiem un starptautiskajiem partneriem.

Galvenie izaicinājumi valsts robežas integrētajai pārvaldībai saistīti ar drošas un adekvātas kontroles nodrošināšanu par pastāvīgi pieaugošo ceļotāju, transportlīdzekļu un kravu plūsmas pieaugumu robežšķērsošanas vietās, iespējamo nelegālo migrantu pēkšņu pieplūdumu, atkārtoto pārvietošanos, organizēto pārrobežu noziedzību un terorisma draudiem. Nelegālās migrācijas maršruti un modus operandi var mainīties ļoti ātri, vienlaikus hibrīd draudi rada arvien lielākus riskus gan valsts robežas drošībai, gan valsts drošībai kopumā. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. ir attīstības plānošanas dokuments, kas pēctecīgi turpina realizēt Latvijas Republikas valsts robežas integrēto pārvaldību. Laika posmā no 2013.-2018. gadam valsts robežas integrētā pārvaldība tika realizēta pamatojoties uz ar Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 667 apstiprināto koncepciju - Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija 2013.-2018. gadam, kurā noteikti 53 uzdevumi ar apakšuzdevumiem. Daļa no Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam identificētajām problēmām un nepieciešamie risinājumi (uzdevumi), kas vērsti uz valsts robežas drošības stiprināšanu, robežkontroles un muitas kontroles procedūru uzlabošanu, nodrošinot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības pieeju, vēl joprojām ir aktuāli, ņemot vērā faktu, ka tos nebija iespējams realizēt iepriekšējā plānošanas periodā ierobežoto finanšu resursu dēļ. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt vairāku identificēto aktuālo uzdevumu turpmāku realizāciju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu valsts robežas integrētās pārvaldības pieejas realizāciju, kā arī integrētās pārvaldības principu sasniegšanu, kas izriet no Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas.

Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 9. panta sesto daļu starptautiski ierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionālo plānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstības plānošanas dokumenta veidu. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums6 izveidot darba grupu jauna politikas plānošanas dokumenta - plāna7 2019.-2020. gadam izstrādei integrētās valsts robežas pārvaldības jomā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" IX. nodaļas Noslēguma jautājumi 59. punktu, izstrādājot vidējā termiņa plānošanas dokumentus, kuru darbība attiecināma uz 2014.-2020. gada plānošanas periodu, paredz, ka to darbības termiņš nepārsniedz 2020. gada 31. decembri.

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1.1. Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijas 2013.-2018. gadam realizācija

Lai risinātu Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam (turpmāk - koncepcija) norādītās problēmas un reaģētu uz izaicinājumiem un draudiem, koncepcijā tika piedāvāti trīs risinājuma varianti. 2013. gada 18. decembrī Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietverto 1.risinājuma variantu - attīstīt integrētu robežu pārvaldību, lai saglabātu iesaistīto iestāžu kapacitāti esošo funkciju izpildei, kā arī nodrošinātu starptautisko saistību izpildi.

Latvijas Republikas valsts robežas integrēta pārvaldība tika īstenota piecos līmeņos:

1. līmenis - robežkontrole (robežpārbaudes un robežuzraudzība), kā definēts Šengenas Robežu kodeksā8, un muitas uzraudzība un kontrole saskaņā ar ES Muitas kodeksu9, ietverot saistīto risku analīzi un kriminālizlūkošanu.

2. līmenis - pārrobežu noziegumu atklāšana un izmeklēšana, saskaņoti rīkojoties visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm.

3. līmenis - četrpakāpju pieejas kontroles modelis (pasākumi trešajās valstīs; sadarbība ar kaimiņvalstīm; robežkontrole un muitas kontrole; kontroles pasākumi brīvas pārvietošanās telpā, iekļaujot atgriešanu);

4. līmenis - starpinstitūciju sadarbība robežu pārvaldībai un starptautiskā sadarbība.

5. līmenis - valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācija, tiesību aktu pilnveidošana, cilvēkresursu pārvaldība un pretkorupcijas pasākumi.

Koncepcijas 1. risinājuma variants paredzēja 53 uzdevumus (ar apakšuzdevumiem). Attiecībā par katru uzdevumu tika noteiktas:

1) atbildīgās un izpildē iesaistītās institūcijas;

2) izpildes termiņš;

3) piešķirtais finansējums un papildus nepieciešamais finansējums.

Tabulā ir apkopota informācija par koncepcijā plānoto uzdevumu realizāciju.

Līdz 2018. gada 31. decembrim pilnība tika izpildīti 28 uzdevumi - 53 % no sākotnēji plānotā.

Tabula Nr. 1

Informācija par koncepcijā plānoto uzdevumu realizāciju

Līmenis Uzdevumi Izpildīti Zaudējuši aktualitāti Izpilde uzsākta, nepieciešams turpināt nākamajā plānošanas periodā Izpilde nav uzsākta

1.līmenis

17 5 0 12 0

2.līmenis

3 2 1 0 0

3.līmenis

19 9 1 9 0

4.līmenis

5 5 0 0 0

5.līmenis

9 7 1 1 0

Kopā

53 28 3 22 0

Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcijā 2013.-2018. gadam identificētās problēmas un nepieciešamie risinājumi (uzdevumi), kas vērsti uz valsts robežas drošības stiprināšanu un robežkontroles un muitas kontroles procedūru uzlabošanu, nodrošinot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības pieeju, vēl joprojām ir aktuāli, par ko liecina fakts, ka 22 uzdevumus ir nepieciešams turpināt nākamajā plānošanas periodā un iekļaut Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā 2019.-2020. gadam.

No visiem uzdevumiem tikai trīs uzdevumi ir zaudējuši savu aktualitāti, jo attiecīgais rezultāts mērķa sasniegšanai tika nodrošināts ar citiem spēkiem un līdzekļiem, līdz ar to nebija nepieciešams uzsākt to izpildi.

Kā veiksmīgu var raksturot Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācijas mehānisma pilnveidi - ir apstiprināts "Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikums", veikti grozījumi Ministru kabineta instrukcijā "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", kā arī ir noslēgta starpresoru vienošanās "Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos", izveidota riska analīzes ekspertu pastāvīgā darba grupa. Vienlaikus ir nodrošināta tiesiskā ietvara pilnveide jautājumos, kas skar integrētu valsts robežas pārvaldību - attiecīgu likumprojektu izstrāde un pieņemšana Latvijas Republikas Saeimā, kā arī Ministru kabineta noteikumu un rīkojumu izstrāde.

2018. gada 21. aprīlī stājās spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. 2017. gada 25. oktobrī ĀM tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols. Šobrīd ir uzsākts darba pie Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas-Krievijas valsts robežas režīmu. Savu darbību ir uzsācis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs "Mucenieki", kurā iespējams izmitināt līdz 84 ārzemniekiem.

Atsevišķu plānoto uzdevumu izpildes termiņu ievērošanu ir kavējuši sekojoši faktori:

1) nepietiekami finanšu līdzekļi konkrētā uzdevuma realizācijai;

2) atšķirīgas uzdevumu izpildes interpretācijas no to izpildē iesaistītajām iestādēm;

3) sadarbības procesa vilcināšana no attiecīgajiem ārvalstu sadarbības partneriem.

Šobrīd Latvijas Republikā izveidotā valsts robežas integrētās pārvaldības sistēma nodrošina visu ES līmenī definēto integrētās robežas pārvaldības līmeņu vadīšanu nacionālajā līmenī pieejamo tehnisko un personāla resursu ietvaros.

Izveidotā valsts robežas integrētās pārvaldības sistēma kopumā ir gatava:

1) aizsargāt fiziskās robežas;

2) atbildēt uz mainīgiem terorisma un organizētās noziedzības draudiem;

3) reaģēt uz migrācijas, starptautisko ceļojumu un tirdzniecības pieaugumu;

4) kļūt uz apsteidzošu kriminālizlūkošanu un risku analīzi balstītai;

5) modernizēt tehniskos līdzekļus un infrastruktūru;

6) sasniegt operacionālu efektivitāti ar efektīvu pārvaldību;

7) saistīt finansējumu ar izpildījumu un rezultātiem;

8) sasniegt informācijas sistēmu augstāku sadarbspēju un iestāžu informācijas labāku pārvaldību;

9) aizsargāt privātumu un saglabāt iedzīvotāju uzticību;

10) vairot tirdzniecības atvieglojumus un stiprināt likuma varu;

11) reaģēt uz dzīvnieku un augu slimību draudiem;

12) reaģēt uz iespējamiem cilvēku saslimšanas gadījumiem ar bīstamām infekcijas slimībām un cita veida sabiedrības veselības apdraudējumiem;

13) ierobežot riskus muitas jomā, aizsargājot Latvijas Republikas un ES finanšu intereses, tirdzniecības politikas pasākumus, iedzīvotāju drošību, drošumu un veselību;

14) aizsargāt Latvijas Republiku un ES pret negodīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu komercdarbību;

15) uzturēt racionālu līdzsvaru starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības atvieglošanu.

1.2. Operacionālās telpas raksturojums

Latvijas Republikas valsts robeža jūrā un pa sauszemi pavisam ir 1885,5 kilometru garumā. Latvijas Republikas ārējā jūras robeža Baltijas jūrā ir 498 kilometrus gara.

Iekšējā sauszemes robeža ar Igaunijas Republiku ir 343 km, ar Lietuvas Republiku 588 km garumā.

Latvijas Republikai ir 456,5 kilometrus gara ārējā sauszemes robeža - ar Krievijas Federāciju 283,6 km un Baltkrievijas Republiku 172,9 km.

Tā kā Latvija atrodas tranzīta ceļu krustpunktā, robežu drošību ietekmē politiskie procesi, kas norisinās gan tālu no valsts robežām, gan to tuvumā.

Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Šie draudu avoti ir saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, šo valstu sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu.

Cilvēku kontrabandas organizācijas kļuvušas efektīvākas un, reaģējot uz valstu īstenoto migrantu kontroles un ierobežošanas politiku, spēj ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ātri veicot izmaiņas migrantu plūsmu sastāvā un izmantotajos maršrutos.

Nelegālās imigrācijas "Ziemeļu maršruts" (caur Krievijas Federāciju uz Somiju un Norvēģiju) un tā atzars caur Krievijas Federācijas - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas - Igaunijas Republikas robežām arvien ir uzskatāms par būtisku apdraudējumu, ievērojot Krievijas Federācijas mainīgo pretdarbības intensitāti šāda kanāla novēršanai, ko būtiski ietekmē arī politiskā situācija un Krievijas Federācijas robežsargu reakcija uz to.

Atsevišķu nelegālo imigrantu grupu - piemēram, Vjetnamas pilsoņu nelegālās imigrācijas tranzītu caur Krievijas Federāciju uz Latvijas Republiku un tālāk uz Poliju, Čehiju, Vāciju ietekmē iepriekšējas ekonomiskās saites un lielas šo pilsoņu diasporas mērķa valstīs, kā arī imigrācijas tiesiskā regulējuma pastiprināšana Krievijas Federācijā, kas nosaka stingrākas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļaujas un darba atļaujas saņemšanu; tas piespieda daudzus Krievijas Federācijā ilglaicīgi dzīvojušus ekonomiskos migrantus meklēt jaunas peļņas iespējas ES dalībvalstīs.

Muitas jomā joprojām ir aktuāls akcīzes preču nelegālas pārvietošanas risks, tostarp izmantojot iekšējās robežas starp Latviju un citām ES dalībvalstīm, tāpēc tiek plānoti un īstenoti mērķtiecīgi pasākumi, iesaistot kompetentās valsts tiesībaizsardzības iestādes.

Veicot kravu plūsmas kontroli uz robežas, tiek īstenoti kontroles pasākumi, lai nodrošinātu komerciālo un nekomerciālo transportlīdzekļu atlasi uz kontroli pēc nejaušības principa. Vienlaikus tiek veikti pastiprināti kontroles pasākumi tiem riska objektiem, kuriem bija identificēta saistība ar akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu. Tādējādi tiek garantēta standartizēta un sistemātiska pieeja kontroles pasākumu veikšanā attiecībā uz akcīzes preču kontrabandā iesaistītajām personām un transportlīdzekļiem.

Starptautiskās organizētās noziedzības grupas mēģina izmantot Latviju kā ES ārējās robežas šķērsošanas valsti narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru nelikumīgai ievešanai ES, gan kā tranzīta valsts šo vielu pārvietošanai no ES uz NVS valstīm. Vielu pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai ir konstatēta, gan tās ievedot Latvijā, gan izvedot no valsts, izmantojot dažādus transporta un piegādes veidus, tai skaitā, pa sauszemes ceļiem, ostās, lidostā un pasta vai kurjerpastu sūtījumos.

Kā viens no potenciāliem draudiem jāmin stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Nacionālā līmenī regulāri tiek saņemta informācija par gadījumiem, kad uzņēmumiem vai personām tiek atteikta stratēģiskas nozīmes preču licences izsniegšana. Tādējādi muitas iestādes, īstenojot muitas kontroles pasākumus, veic nepieciešamus pasākumus šo draudu novēršanai.

Skaidras naudas kontrole arī ir viens no būtiskiem aspektiem, kuram VID pievērš pastiprinātu uzmanību, lai savas kompetences ietvaros novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. RŠV, kur nav izveidoti muitas kontroles punkti, skaidras naudas kontroli veic VRS.

Palielinoties migrantu skaitam no Āzijas valstīm, ES dalībvalstu teritorijā joprojām ir augsts pieprasījums pēc ūdenspīpju tabakas. Tādēļ pieaug mēģinājumi nelegāli ievest šāda veida tabaku, izmantojot aviotransportu, kā arī jūras pārvadājumus. Tālāk tā tiek nosūtīta uz valstīm, kurās ir vislielākais ūdenspīpju tabakas pieprasījums - Vāciju, Franciju, Lielbritāniju.

Būtisks faktors, kas ietekmē valsts robežas drošību ir valsts robežas demarkācija. Robežas demarkācija ar Baltkrievijas Republiku pabeigta 2008. gadā. 2013. gada 10. aprīlī tika parakstīts un 2013. gada 22. novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu.

2017. gada 25. oktobrī ĀM tika parakstīti Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas gala dokumenti: Demarkācijas karte, Robežas apraksts, Robežzīmju protokoli, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogs un Noslēguma protokols. 2018. gada beigās Krievijas puse informēja par gatavību uzsākt Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par Latvijas-Krievijas valsts robežas režīmu sagatavošanu. Latvijas puse atbalstīja šādu piedāvājumu un ir uzsākta līguma projekta izstrāde.

Uz ārējās sauszemes robežas pavisam izvietotas 15 VRS teritoriālo pārvalžu robežapsardzības nodaļas, katra nodaļa kontrolē robežuzraudzības iecirkni garumā no 22 līdz 40 kilometriem.

Uz ārējās robežas izveidotas 29 robežšķērsošanas vietas (10 uz autoceļiem, 10 - ostās, 6 - lidostās10 un lidlaukos, 3 uz dzelzceļiem). Uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku šķērsošana pagaidām nenotiek vienā (Vorzova) no četrām robežšķērsošanas vietām, kas izveidotas vietējai pierobežas satiksmei.

Piecas uz autoceļiem izvietotās robežšķērsošanas vietas funkcionē visu diennakti (24/7 režīms), savukārt Pededzes robežšķērsošanas vieta darbojas tikai noteiktajā darba laikā (12 stundas diennaktī).

Robežšķērsošanas vietās vietējai pierobežas satiksmei un Pededzes robežšķērsošanas vietā pārbaudes nodrošina tikai VRS.

Latvijā ir 10 funkcionējošas jūras ostas, kurās ir izveidotas robežšķērsošanas vietas: Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure, Lielupe (Jūrmala)11, Rīga, Skulte un Salacgrīva.

Latvijā ir sešas lidostas (lidlauki) - Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils12, Tukums un Lielvārde. Lielākā ir starptautiskos lidojumus apkalpojošā lidosta "Rīga". Militārais lidlauks Lielvārdē tiek izmantots NBS vajadzībām.

Uz valsts ārējās robežas un iekšzemē izveidoti 19 MKP. Uz ES ārējās robežas darbojas trīs kontroles punkti ostās, pieci uz autoceļiem, seši uz dzelzceļa un MKP lidostā "Rīga". Iekšzemē darbojas četri MKP. Muitas kontrole tiek veikta arī brīvajās zonās, muitas noliktavās un preču pagaidu uzglabāšanas vietās, kā arī valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" starptautisko sūtījumu šķirošanas terminālī.

Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrole tiek veikta 15 robežkontroles punktos (piecās autoceļu, divās dzelzceļa, sešās ostu, lidostas "Rīga") uz valsts ārējās robežas un septiņās muitas noliktavās, kas atzītas trešo valstu dzīvnieku kravu uzglabāšanai, kā arī robežkontroles punktā, kas izvietots valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts", Rīgā.

Jonizējošā starojuma kontrolei uz valsts robežas ir izveidota radiometriskās kontroles sistēma. Kontrolē ir iesaistīta VRS, VID MP, PVD, VVD RDC un citas iestādes. Svarīgs faktors šajā kontrolē ir tehniskais nodrošinājumam. Kopumā radiometriskā kontrole tiek veikta visās robežšķērsošanas vietās, atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija notikumu Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" prasībām. VRS nodrošina sākotnējos radiometriskos mērījumus un, konstatējot paaugstinātu jonizējošā starojuma objektu, to ar ziņojumu nodod VID MP. Turmākie kontroles pasākumi noteik sadarbībā starp VID MP un VVD RDC, kas pēc ziņojuma par precēm, kravām un personām ar paaugstinātu jonizēto starojumu saņemšanas pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Nepieciešamības gadījumā VVD RDC nodrošina detalizētu izpēti uz vietas un gadījumos, ja tiek atrasts jonizējošā starojuma avots, organizē tā nogādāšanu uz izcelsmes valsti vai radioaktīvo atkritumu glabātavu "Radons".

Uz Latvijas Republikas-Krievijas Federācijas robežas atrodas šādas robežšķērsošanas vietas uz autoceļiem, kas atvērtas starptautiskai satiksmei - RŠV "Terehova", RŠV "Grebņeva" un RŠV "Vientuļi". Vienīgi RŠV "Grebņeva" ir veikti atsevišķi modernizācijas pasākumi, 2009. gadā pabeidzot darbus Latvijas Republikā ieceļojošajā plūsmā. 2016. gadā pabeigta jaunas un modernas robežšķērsošanas vietas izbūve - RŠV "Vientuļi", ieguldot vairāk nekā 13 milj. EUR finansējuma kontroles ēku, transporta infrastruktūras un kontroles aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā. RŠV "Terehova", kas atrodas uz A12 valsts galvenā autoceļa un ir visnoslogotākā RŠV uz Austrumu robežas autoceļiem, infrastruktūra atrodas vissliktākā stāvoklī, jo RŠV izbūve veikta 1997.-1998. gados, kontroles ēku telpu plānojums neatbilst mūsdienu kontroles prasībām un esošajai satiksmes plūsmas intensitātei.

Uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas atrodas šādas robežšķērsošanas vietas uz autoceļiem, kas atvērtas starptautiskai satiksmei - RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki". Kontroles ēku infrastruktūra izbūvēta 1999.-2000. gados un RŠV projektētā jauda neatbilst esošajai transportlīdzekļu plūsmai. Transportlīdzekļu plūsma RŠV "Silene" vieglajiem transportlīdzekļiem 2,3 reizes pārsniedz projektēto jaudu, RŠV "Pāternieki" - ir sasniegtas jaudas rezerves gan kravas, gan vieglajam autotransportam. RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki" infrastruktūra ir modernizējama, lai tā atbilstu esošajai transporta plūsmai un mūsdienu kontroles prasībām.

Ievērojot 1979. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR 1979) prasības, Krasta apsardzes dienesta sastāvā esošais Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (Maritime Rescue Coordination Centre) (MRCC) veic pastāvīgu Globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas monitoringu un ir pastāvīgā gatavībā koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas Latvijas Republikas noteiktajā atbildības rajonā. Primārie glābšanas resursi atrodas augstā tehniskā gatavībā un ir piesaistīti 3 lielākajām Latvijas ostām - Rīgai, Liepājai un Ventspilij.

PMLP 30 teritoriālās nodaļas izvietotas pa visu Latvijas Republiku. Ropažu novadā Muceniekos atrodas patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs (izmitināšanas kapacitāte 400 patvēruma meklētāji).

1.3. Tiesiskais ietvars

1.3.1. ES tiesiskais ietvars

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ES veido politiku, lai veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību, kā arī pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

Vienlaikus piemērojot 77. panta 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

Integrētā robežu pārvaldība ir dalītā atbildība starp ES institūcijām un dalībvalstīm. Eiropas Robežu un krasta apsardzes regula paredz 3 pakāpju Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģiju:

1) ES līmeņa stratēģija;

2) ERKA TO IBM;

3) dalībvalsts nacionālā stratēģija.

Eiropas integrētā robežu pārvaldība ir balstīta uz četru pakāpju piekļuves kontroles modeli:

1) pasākumi trešajās valstīs - šie pasākumi trešajās valstīs (nelegālās migrācijas izcelsmes valstīs vai tranzīta trešajās valstīs) iekļauj sevī informācijas apmaiņu un konsulāro dienestu darbības, kas saistītas ar vīzu režīma nodrošināšanu un apmācībām attiecīgajām amatpersonām ar mērķi vērst uzmanību uz nelegālās migrācijas pamata avotiem;

2) pasākumi ar trešajām kaimiņvalstīm - šie pasākumi iekļauj sevī sadarbību starp robežu drošības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm, izmantojot standartizētos sadarbības mehānismus un nepieciešamas informācijas izplatīšanu un apmaiņu;

3) robežkontroles pasākumi pie ārējās robežas - šo pasākumu kopums iekļauj sevī ne tikai robežkontroles pasākumus uz ārējās robežas, bet arī pārbaudes, kas vērstas uz kriminālo aktivitāšu atklāšanu;

4) riska analīze un pasākumi Šengenas zonas ietvaros - pasākumu kopums iekļauj sevī imigrācijas kontroli, papildus imigrācijas policejiskās pārbaudes, VRS un VP sadarbību, kā arī riska analīzi, ar mērķi apkarot nelegālo migrāciju, nodrošināt trešās valsts valstspiederīgo atgriešanu un starptautiskās aizsardzības pieteicēju izdalīšanu kopējās migrācijas plūsmās. Vienlaikus šie pasākumi iekļauj sevī izraidīšanas aktivitātes.

Eiropas integrētā robežu pārvaldība sevī ietver 11 stratēģiskās komponentes, kas ir definētas Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 4. pantā:

1) robežkontrole, tostarp pasākumi likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanai un vajadzības gadījumā pasākumi, kas saistīti ar tādas pārrobežu noziedzības novēršanu un atklāšanu kā migrantu kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un terorisms, un pasākumi tādu personu nosūtīšanai, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

2) tādu personu meklēšanas un glābšanas operācijas, kuras jūrā atrodas briesmās, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 14. maija regulu (ES) Nr. 656/2014 (1) un starptautiskajām tiesībām uzsāk un veic situācijās, kādas var rasties jūras robežu uzraudzības laikā;

3) iekšējās drošības risku analīze un to draudu analīze, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

4) dalībvalstu sadarbība, ko atbalsta un koordinē FRONTEX;

5) starpaģentūru sadarbība starp tām valsts iestādēm katrā dalībvalstī, kas atbild par robežkontroli vai par citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp regulāra informācijas apmaiņa, izmantojot esošos informācijas apmaiņas rīkus, piemēram, Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

6) sadarbība ar trešajām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņvalstīm un uz tām trešajām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā nelegālas imigrācijas izcelsmes un/vai tranzīta valstis;

7) tehniskie un operatīvie pasākumi Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelegālu imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību;

8) tādu trešās valsts valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmums;

9) progresīvas tehnoloģijas, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu, izmantošana;

10) kvalitātes kontroles mehānisms, jo īpaši Šengenas izvērtēšanas mehānisms un iespējami valstu mehānismi, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā;

11) solidaritātes mehānismi, jo īpaši Savienības finansēšanas instrumenti.

Vienlaikus, Eiropas integrēto robežu pārvaldību caurvij 3 horizontālie elementi:

1) pamattiesību jautājumi;

2) izglītība un apmācības;

3) attīstība un inovācija.

2018. gada 14. martā Eiropas Komisija publicēja komunikāciju (dok.7199/18) adresētu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei ar progresa ziņojumu par Eiropas dienas kārtības migrācijas jomā realizāciju. Eiropas Komisija arī informēja, ka komunikācijas 6. pielikums "Galvenie elementi Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģijas izstrādei" ir Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģija.

Savukārt Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes secinājumos13, kuri pieņemti 2018. gada 4.-5. jūnija sanāksmē, tiek uzsvērts Eiropas integrētās robežu pārvaldības mērķis un atkārtoti minēta dalībvalstu loma Eiropa integrētās robežu pārvaldības attīstības un ieviešanas procesā, kā arī minēts provizorisks dalībvalstu nacionālo stratēģiju novērtēšanas norises periods - 2019. gadā un 2020. gadā.

Eiropas integrētā robežu pārvaldība kalpo tam, lai labāk aizsargātu ES kopējās ārējās robežas, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu īpašo situāciju, jo īpaši to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principi starp dalībvalstīm, kā noteikts Lisabonas līguma 80. pantā, būtu pilnībā jāintegrē tās izstrādē. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto visi pieejamie līdzekļi un instrumenti ES un valstu līmenī, un tas jādara pilnīgi integrētā veidā, kas novērš sadrumstalotību un nepilnības un nodrošina pasākumu nepārtrauktību, sākot no robežkontroles līdz personu atgriešanai. Šiem elementiem ir būtiska nozīme, lai saglabātu un stiprinātu savstarpējo uzticēšanos starp visām Šengenas valstīm.

Integrētās robežu pārvaldības būtība ir tāda, ka tā ir integrēta - visos līmeņos, visos robežu pārvaldības sadarbības un informācijas apmaiņas veidos. Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai visās robežu pārvaldības un atgriešanas darbībās ir jānodrošina, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, tostarp neizraidīšanas principa ievērošana, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātām personām un nepilngadīgajiem.

ERKA TO IBM Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai paredz sasniegt augstāku drošības un sadarbības spēju ES līmeni trijos stratēģiskajos virzienos:

1) ārējo robežu neaizsargātību novēršana, pamatojoties uz vispusīgu situācijas pārzināšanu;

2) drošas un labi uzraudzītas ES ārējās robežas pastāvēšanas nodrošināšana;

3) noturīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzes spēju nodrošināšana.

Saskaņā ar ERKA TO IBM Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai nosacījumiem ir izveidota augsta līmeņa dalībvalstu un FRONTEX ekspertu grupa. Minētā darba grupa ir oficiāls formāts, kurā dalībvalstis diskutē piemērošanas problemātiku ES līmenī, kā arī apspriež pielāgošanas problemātiku nacionālajā līmenī, tādējādi panākot iespējami ciešāko ieviešanas harmonizāciju ES un dalībvalstu līmenī.

1.3.2. Nacionālais tiesiskais ietvars

Latvijas Republikas pievienošanās 1985. gada 14. jūnija Nolīgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk - Šengenas līgums) 2007. gada 21. decembrī (uz gaisa robežām - 2008. gada 31. martā) bija vēsturisks pagrieziens Latvijas Republikas valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā. Latvijas Republika uzņēmās jaunu atbildību - stabilas un uzticamas robežkontroles un imigrācijas kontroles sistēmas uzturēšanu atbilstoši Šengenas līguma dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās un savstarpējas atbildības principam. Ikdienā kontrolējot ārējās robežas, Latvija rūpējas ne tikai par savu iekšējo drošību, bet arī visu citu Šengenas līguma dalībvalstu iekšējo drošību, jo robežkontrole uz iekšējām robežām ir atcelta visā Šengenas telpā. Robežkontrole jāveic saskaņā ar Šengenas acquis prasībām un pēc iespējas ieviešot labāko robežkontroles praksi.

Lai veicinātu ar valsts robežas drošību saistītas politikas plānošanu un īstenošanu, kā arī valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, biedrību, nodibinājumu un komersantu sadarbību valsts robežas drošības politikas jomā, Latvijas Republikā ir izveidota14 Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padome.

Valsts robežu drošība sastāv no daudziem sektoriem, un atbildībai par kompetentajiem sektoriem jābūt skaidri sadalītai starp vairākām iestādēm. Sasniedzamais rezultāts ir tāds, ka iestāžu atbildības kompetenču mijiedarbība nenozīmē funkciju un uzdevumu pārklāšanos, bet savstarpēju sadarbību un atbalstu kopēju mērķu sasniegšanai valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšanā.

Detalizēts nacionālo tiesību aktu uzskaitījums, kuriem ir būtiska nozīme valsts robežas integrētajā pārvaldībā pievienots pielikumā Nr. 1.

1.4. Valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītās iestādes

Galvenā atbildība par valsts robežas integrētās pārvaldības izveidi un koordinēšanu izpildvaras līmenī ir IeM, savukārt kā līdzatbildīgās ministrijas tiek iesaistītas - FM, ZM, ĀM, AiM, SM, LM un VARAM, kas ir vadošās valsts pārvaldes iestādes konkrētajās nozarēs.

Valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistīto iestāžu kompetence un loma turpmāk izklāstīta tikai valsts robežas integrētās pārvaldības ietvarā:

1) IeM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, kas ietver noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas un pilsonības jautājumu apakšnozares;

2) VRS ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. VRS ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana, VRS ir vadošā iestāde sadarbībai ar FRONTEX aģentūru;

3) PMLP ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, nosaka personu tiesisko statusu valstī, veic iedzīvotāju uzskaiti valstī, kā arī izsniedz personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, PMLP ir vadošā iestāde sadarbībai ar EPAB;

4) VP ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši kompetencei īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā. VP ir vadošā iestāde sadarbībai ar EUROPOL un INTERPOL, kā arī VP sastāvā ir izveidots SIRENE Latvijas birojs;

5) VDD ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts drošības jomā un veic Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, un likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktās funkcijas un uzdevumus;

6) IeM IC ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir veicināt noziedzības novēršanu un apkarošanu, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzību, izmantojot informācijas apstrādes un analīzes līdzekļus, kā arī nodrošināt ministriju un tās padotībā esošās iestādes ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem un ES prasībām atbilstošām operatīvo radiosakaru un privāto elektronisko sakaru tīklu sistēmām;

7) NVA ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt IeM un tās padotībā esošo iestāžu darbību nekustamo īpašumu, publisko iepirkumu un valsts materiālo rezervju jomā, veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu un administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kā arī veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem;

8) VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās. Muitas iestādes veic preču un citu priekšmetu muitas kontroli, ievedmuitas nodokļu iekasēšanu un valsts ekonomiskās robežas aizsardzību;

9) VNĪ nodrošina lielo robežšķērsošanas vietu, kas atvērtas starptautiskiem kravu pārvadājumiem un ārvalstu robežšķērsotājiem infrastruktūras attīstību un apsaimniekošanu;

10) NBS veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību un neaizskaramības nodrošināšanu, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli, aizsardzību un neaizskaramības nodrošināšanu;

11) Krasta apsardzes dienests ir NBS Jūras spēku vienība, kas veic krasta apsardzes funkcijas. Krasta apsardzes dienests kontrolē kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī palīdzības sniegšanas koordināciju un patvēruma piešķiršanu kuģiem Krasta apsardze veic saskaņā ar 1979. gada Sarptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu jūrā un Straptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokagrāmatas prasībām;

12) Latvijas Republikas ZS ir NBS sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē. Latvijas Republikas ZS var sniegt atbalstu VRS robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto kārtību, tādas personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu;

13) PVD ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam) un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu;

14) VVD ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības, radiācijas drošības un kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomā, kā arī veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. VVD, atbilstoši izstrādātajam inspekcijas plānam, veic pārrobežu atkritumu sūtījumu pārbaudes, t.i. to atbilstību Bāzeles Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. jūlija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem prasībām, sadarbība ar VID MP un VP, lai novērstu nelikumīgu atkritumu pārrobežu sūtījumus uz/no Latvijas. VVD RDC pārstāvji sadarbojas ar robežsargiem un muitas amatpersonām atbilstoši kompetencei, veicot darbības, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu pāri valsts robežai, kuros radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu;

15) VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" nodrošina kompetentās iestādes ar pārbaužu veikšanai nepieciešamajām komunikācijām aprīkotām vietām un telpām;

16) Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām;

17) Bāriņtiesas veic nepilngadīgā bez pavadības tiesību un labāko interešu pārstāvniecību atgriešanas procesā un patvēruma procedūras laikā.

2. Valsts robežas integrētās pārvaldības horizontālie elementi

2.1. Pamattiesību jautājumi

Pamattiesību ievērošana ir viens no Iekšlietu ministrijas iestāžu, sadarbības institūciju un VRS darbības pamatprincipiem.

VRS amatpersonas savu dienesta pienākumu izpildi veic, ievērojot Pamattiesību hartā, Frontex aģentūras pamattiesību stratēģijā, Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā un Robežsardzes likumā, kā arī Valsts robežsardzes darbinieka Ētikas kodeksā noteikto. Tiek respektēta cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, tiesiskums, cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Pamattiesības kā atsevišķs mācību jautājums tiek mācīts profesionālās tālākizglītības programmas "Robežapsardze" mācību priekšmeta "Tiesību un likumdošanas pamati" un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Robežapsardze" mācību kursā "Politoloģija". Taču kopumā gan pamattiesības, gan starptautiskās drošības aspekti tiek pastarpināti mācīti visos mācību priekšmetos un kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, kuras skar robežpārbaudes/imigrācijas un patvēruma jomu/robežuzraudzību/saskarsmi ar robežšķērsotāju utt.

Muitas jomu reglamentējošajā normatīvajā regulējumā ietverts nepieciešamo pasākumu kopums personu pamattiesību nodrošināšanai un aizsardzībai, kā arī VID savā ikdienas darbā ievēro personu pamattiesības, stiprinot to vērtību un aizsargājot to tiesiskumu, kas ir noteikts ES līgumos un Pamattiesību hartā.

PMLP darbinieki regulāri papildina profesionālās zināšanas par pamattiesībām un starptautisko aizsardzību, ES patvēruma likumdošanu un politiku, īpaši aizsargājamu personu intervēšanu, starptautiskās aizsardzības izbeigšanu, cilvēktirdzniecību utml.

Viens no VP darbības principiem ir cilvēka tiesības, kas ir noteikts likumā "Par policiju". Valsts policijas koledžā visās īstenojamās formālās (pilna laika klātienes un nepilna laika neklātienes) un neformālās izglītības programmās ir iekļauti pamattiesību jautājumi, atbilstoši mācību un studiju saturam.

Formālās izglītības programmās: Arodizglītības programmā "Policijas darbs" mācību priekšmetā "Policijas tiesības" ir iekļauta tēma par policijas darbību cilvēktiesību un bērnu tiesību aizsardzības jomā. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs" izstrādāts atsevišķais studiju kurss "Cilvēktiesības policijas darbā" 2 kredītpunktu apjomā.

Neformālās izglītības programmās: Profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darbs" pamattiesību jautājumi tiek aplūkoti mācību priekšmeta "Policijas tiesības" tēmā "Valsts policijas darbs cilvēktiesību ievērošanas jomā".

Tāpat tiek īstenotas tādas pieaugušo neformālās izglītības programmas kā "Policijas amatpersonas atbildība par tiesību pārkāpumiem, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, personu aizturēšanā un konvojēšanā", "Policijas darbs daudznacionālā (multikulturālā) sabiedrībā", "Cilvēktiesību ievērošana Valsts policijas darbā", "Pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām vērstu kibernoziegumu kvalifikācija un izmeklēšanas īpatnības".

Lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību, Latvijā ir izveidota fzisko personu datu aizsardzības sistēma. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu Datu valsts inspekcija ir datu uzraudzības iestāde Vispārējās datu aizsardzības regulas15 izpratnē. Datu valsts inspekcijas mērķis ir aizsargāt cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības datu aizsardzības jomā.

Fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā reglamentē speciāls likums - "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā".

2.2. Izglītība un apmācības

Sekmīgas un ilgtspējīgas valsts robežas integrētās pārvaldības pamatā ir lojāls/ uzticams un profesionāls iestādes personāls, kurš iegūtās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci pielieto ar nolūku sekmēt valsts iekšējo un ārējo drošību.

VRS, VID, PVD, VP un VVD sadarbības ietvars tālākizglītības un apmācību jomā ir 2016. gada 21. aprīlī noslēgtā vienošanās Nr. 1 "Par sadarbību valsts drošības jautājumos". Lai stiprinātu valsts robežas drošību un pilnveidotu amatpersonu un darbinieku profesionālo meistarību, dienesti savstarpēji sadarbojas tālākizglītības un kvalifikācijas celšanas jomā, apmainoties ar informāciju par nepieciešamajām mācībām un sniedzot iespēju citos dienestos nodarbinātājiem iegūt zināšanas kompetencē esošajās jomās.

Profesionālās izglītības ieguve un kvalifikācijas paaugstināšana VRS tiek īstenota, balstoties uz Šengenas Robežu kodeksa (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/399, 2016. gada 9. marts) 16. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto, saskaņā ar VRS personāla profesionālās sagatavošanas pamatnostādnēm, kā arī iekšējiem normatīvajiem aktiem.

VRS personāla profesionālās izglītības ieguve un profesionālā pilnveide tiek īstenota sekojošās izglītības programmās:

1) profesionālā tālākizglītības programma "Robežapsardze" (robežsargu pamatizglītības programma) - 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Programma tiek apgūta uzsākot dienestu VRS. Programmā ietvertas ES prasības, kuras izstrādāja Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra. Līdz ar to, šo prasību izpilde kopš 2011. gada ES dalībvalstu robežsargiem nodrošina uz vienādiem principiem balstītu pamatizglītību ("Common Core Curriculum for Border and Coast Guard Basic Training in the EU"). Programmu īsteno VRK;

2) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Robežapsardze" - 4. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Programmu īsteno VRK;

3) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Robežapsardze" - 5. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Programmu īsteno Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija sadarbībā ar VRK;

4) Eiropas kopīgā maģistra studiju programma "Stratēģiskā robežu pārvaldība".

Minētās mācību/studiju programmas ir pēctecīgas un sniedz robežsarga dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences. Jāatzīmē, ka kopīgā maģistra studiju programma "Stratēģiskā robežu pārvaldība" sniedz dalībvalstu robežsargiem vienotu izpratni augstākā līmenī par jautājumiem robežkontroles jomā, nodrošinot dalībvalstu robežsargiem pilnu augstākās izglītības ciklu saskaņā ar Boloņas Deklarāciju, kā arī respektējot ES robežu dažādību. Līdz ar to, VRS amatpersonas pēc kopējās maģistra studiju programmas apguves iegūst VRS vecākā virsnieka amatam atbilstošas profesionālās kompetences, pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas sekmē vecāko un augstāko virsnieku veiksmīgu darbību ES integrētās robežu pārvaldības sistēmas ietvaros.

VRS personāla mācību vajadzību apzināšana, kvalifikācijas paaugstināšana un profesionālā apmācība izriet no amata pienākumu pildīšanas un ir saistītas ar:

1) ikdienas dienesta (darba) pienākumu izpildes aktualizēšanu;

2) ikdienas dienesta (darba) rezultātiem;

3) izmaiņām normatīvajos aktos;

4) jaunu tehnoloģiju ieviešanu;

5) personāla mainību.

VRS personāla kvalifikācijas paaugstināšana norit kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, semināros un darba grupās Latvijā un ārvalstīs (tajā skaitā arī FRONTEX īstenotajās aktivitātēs) ar mērķi pilnveidot ieņemamajam amatam atbilstošas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Kvalifikācijas pilnveidē īpaša uzmanība tiek pievērsta robežsargu kvalitatīvai sagatavošanai amata pienākumu pildīšanai, pilnveidojot prasmes:

1) dokumentu pārbaudē;

2) valodas lietojumā;

3) pamattiesību ievērošanā;

4) viltoto/falsificēto dokumentu atklāšanā;

5) zagto transportlīdzekļu atklāšanā;

6) risku analīzē un pārvaldībā;

7) cilvēktirdzniecības upuru atpazīšanā.

VID Muitas pārvaldes darbinieki savas profesionālās iemaņas un prasmes pilnveido piedaloties gan iestādes iekšienē organizētajās apmācībās (muitas noteikumu pārkāpumu identificēšana, riska pārvaldība, darbs ar muitas tehnisko aprīkojumu u.c.). Mācību programmu nosaka VID iekšējais normatīvais regulējums ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai. Nepieciešamības gadījumos tiek organizēti semināri/apmācības, kuras organizē nozaru speciālisti, tostarp ārvalstu speciālisti (intelektuālā īpašuma aizsardzība, darbs ar kravas kontroles rentgeniekārtām, skenēto attēlu analīze u.c.).

VID muitas iestāžu amatpersonu mācību pasākumu kopumu veido jauno darbinieku mācības, profesionālo kompetenču attīstībai nepieciešamās mācības un darbības kompetenču attīstības mācības.

PMLP darbiniekiem tiek organizētas mācības par migrācijas jautājumiem: ielūgumi, izsaukumi, vīzas, par bērnu tiesību aizsardzību, migrantu tiesībām, rīcību, ja nav iespējama trešo valstu pilsoņu izraidīšana vai atgriešana izcelsmes valstī, par brīvu darbaspēka pārvietošanos utml.

PMLP darbinieki kā mācībspēki piedalās konsulāro amatpersonu (ĀM) un VRS darbinieku apmācībās (vīzu izsniegšanas teorētiskie un praktiskie jautājumi, īpaši pirkstu nospiedumu noņemšana un biometrisko datu apstrāde).

PVD par vienu no galvenajiem resursiem tiek uzskatīts tā personāls. Personāla vadības daļa, sadarbībā ar attiecīgo struktūrvienību, nodrošina, lai personāla resursi un kompetence atbilst dienesta veicamo funkciju apjomam.

PVD personāla attīstības mērķis ir profesionāli un kompetenti speciālisti, kas nodrošina patērētājiem nekaitīgas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieka veselības un labturības, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanas kontroli, aktīvi piedalās eksporta veicināšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā. Personālam, esošo finansiālo līdzekļu ietvaros tiek nodrošināta nepieciešamā apmācība, organizējot specifiskas apmācības, kā arī nodrošinot iespēju paaugstināt kvalifikāciju piedaloties semināros, konferencēs, kongresos un citos pasākumos. Tāpat personāls regulāri piedalās pieredzes apmaiņas pasākumos. Reizi gadā notiek ierēdņu un darbinieku darbības novērtēšana.

Katra kalendārā gada sākumā tiek izstrādāts mācību plāns un apstiprināta mācību programma (iepriekšējā perioda mācību plāna izpilde), ņemot vērā:

1) izmaiņas normatīvajos aktos;

2) jaunu funkciju deleģēšanu;

3) ārkārtas situācijas;

4) PVD strādājošo darba novērtējumu (virsuzraudzību un ikgadējo novērtēšanu);

5) iekšējos un ārējos auditus;

6) konstatējumus, sūdzības, priekšlikumus, ieteikumus.

Attiecībā uz radiometrisko kontroli iesaistītajām iestādēm ir jānodrošina darbinieku apmācība radiācijas drošības jautājumos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 25. septembra noteikumiem Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos" apmācības radiācijas drošības jautājumos tiek nodrošinātas robežsargiem, VID muitas iestāžu un PVD amatpersonām, ostas un lidlauka (lidostas) nodarbinātajiem, kuri iesaistīti radiometriskajā kontrolē.

VVD RDC personāls regulāri tiek apmācīts par jonizējošā starojuma mēriekārtu lietošanu, rīcību, ja tiek konstatēts jonizējošā starojuma avots, aizsardzības pasākumiem, u.c. jautājumiem radiācijas drošībā, piedaloties starptautiskos pasākumos un organizējot arī iekšējās mācības. Papildus VVD RDC organizē dažāda veida apmācības radiācijas drošības jautājumos citām iestādēm, piemēram, dalība Starptautiskās atomenerģijas aģentūras apmācību kursos, nacionālie semināri. Papildus arī ASV sniedz atbalstu apmācību jautājumos par radiācijas drošības kontroli uz valsts robežas.

Valsts policijas koledža nodrošina amatpersonu profesionālās izglītības ieguvi arodizglītības programmā "Policijas darbs" (arodizglītības programma), pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs" (studiju programma) un profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darba pamati" (pilnveides programma).

Kārtību, kādā tiek organizēta VP personāla kvalifikācijas paaugstināšana nosaka VP 2019. gada 11. marta iekšējie noteikumi Nr. 3 "Kārtība, kādā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības ieguvi Valsts policijas koledžā, amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un dienesta suņu apmācību".

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem VP personāla apmācības nodrošina Valsts policijas koledža. Valsts policijas koledža sagatavo pieaugušo neformālās izglītības programmu plānu mācību gadam, izstrādā jaunas programmas vai aktualizē esošās. Ja Valsts policijas koledžai nav nepieciešamo resursu, lai īstenotu kādu īpašu programmu, tiek pieaicināti speciālisti no citām iestādēm vai tiek pirkts pakalpojums no komersanta par konkrētu mācību apgūšanu.

Kvalifikācijas paaugstināšana tiek organizēta kā pieaugušo neformālās izglītības programmas apguve Valsts policijas koledžā, vai kā mācību kursa apguve pie cita izglītības pakalpojuma sniedzēja un mācību dienesta vietā apguve. Mācības dienesta vietās tiek organizētas saskaņā ar Valsts policijas koledžas izstrādātajām vadlīnijām.

Interneta vidē ir izveidota interaktīva mācību platforma, kas nodrošina dienesta vajadzībām atbilstoša mācību satura pieejamību un mācību īstenošanu.

2.3. Attīstība un inovācijas

Latvijas Republikas robežu drošība un valsts drošība kā tāda ir stratēģiski nozīmīgs pamatelements drošas valsts pastāvēšanai. Drošības nodrošināšana pati par sevi prasa pastāvīgu uzmanību un atbilstību mūsdienu prasībām un drošības tendencēm pasaulē, kas izriet no riska analīzes datiem, tehnoloģiju attīstības un adekvātās pretdarbības pasākumiem, kas rada riskus valsts un robežas drošībai.

Mūsdienu tehnoloģijas attīstās ļoti ātri, un ražotāji, konkurences ietekmē, ļoti ātri pielāgojās tirgus vajadzībām un piedāvā arvien modernākus tehnoloģiskus risinājumus par arvien pieejamāko cenu, kas veicina tehnoloģiju arvien plašāku pieejamību ne tikai robežu drošībā iesaistītajām iestādēm, bet arī subjektiem, kas pretdarbojas un meklē iespējas, kā apiet radītos drošības risinājumus. Šajā kontekstā īpašs uzsvars būtu liekams uz tādu tehnoloģiju izpēti, iegādi un izmantošanu, kuras nav pieejamas brīvajā tirgū un to specifikācijas ir īpaši aizsargātas vai pat klasificētas.

Latvijas Republikas ārējām robežām perspektīvā ir vajadzīga modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu pārvaldība un "zaļās" robežas uzraudzības modernizēšana, kas balstās uz jauno tehnoloģiju izmantošanu. Jauno un modernizēto tehnoloģiju ieviešana uzlabos ES ārējo robežu pārvaldību un valsts drošību kopumā.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu situācijas pārzināšanu robežu drošības jomā no attīstības un tehnoloģiju inovāciju skatu punkta, notiek aktīva sadarbības ar atsevišķiem industriju pārstāvjiem un zinātniskiem pārstāvjiem kopīgo pētījumu realizācijā un labāko risinājumu meklēšanā.

VRS aktīvi sadarbojas ar Latvijas izglītības iestādēm ar pētniecības potenciālu modernāko tehnoloģiju jomā (Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija), kā arī ir iesaistīta ES pētniecības un inovācijas programmā Horizonts 2020 laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam. Tā ir ietvara programma, kurā ir apvienotas trīs iepriekšējā ES aktivitātes - Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības 7. Ietvara programma (FP7), ar inovāciju saistītā daļa no Konkurētspējas un inovācijas ietvara programmas (CIP) un Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT).

Horizonts 2020 ir izstrādāts, lai palīdzētu īstenot labas idejas, pārvēršot tās tirgū konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos. Tajā ir uzsvars uz saites veidošanu starp pētniecību un inovāciju.

VRS iekšējo vajadzību nodrošināšanai tiek izmantots arī VRK potenciāls un robežsargu - studentu veiktie pētnieciskie darbi.

3. Darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Tabula Nr. 2

Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji 2016.-2018. gadā un prognoze 2019.-2020. gadam

  2016. gada izpilde 2017. gada izpilde 2018. gada izpilde 2019. gada prognoze 2020. gada prognoze
Robežpārbaudes

Personu robežpārbaudes (skaits)

4 120 000 4 552 631 4 875 560 5 000 000 5 100 000

Transportlīdzekļu robežpārbaudes (skaits)

1 230 000 1191277 1246753 1250000 1250000

Vilcienu robežpārbaudes (skaits)

25 900 23 241 26 972 27000 28 000

Kuģošanas līdzekļu robežpārbaudes (skaits)

10 569 10960 11689 11 100 11000

Robežpārbaudēs un imigrācijas kontrolē atklāta un novērsta viltotu dokumentu izmantošana (skaits)

47 67 166 130 140

Valstī neielaisti ārzemnieki, kas neizpilda ieceļošanas nosacījumus (skaits)

791 1064 1685 1800 1850
Robežuzraudzība

Aizturētas robežu nelikumīgi šķērsojošas personas (skaits)/ novērsta nelikumīga preču pārvietošana pār valsts robežai (skaits)

376/22 111/41 202/17 150/20 150/20
Imigrācijas kontrole

Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli valsts iekšienē (skaits)

56541 55 692 55 805 54 000 30 000

Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli uz tranzītceļiem, ostās un lidostās (skaits)

190 979 156 135 142 897 150 000 150 000

Ārzemnieki, kuri pārkāpuši uzturēšanās nosacījumus valstī (konstatēti valsts iekšienē un personām izceļojot no valsts) (skaits)

1670 1919 2093 2000 2000
Ārzemnieku atgriešana un darbības ar patvēruma meklētājiem

Apstrādāti patvēruma pieprasījumi (skaits)

170 397 185 180 180

Piespiedu kārtā izraidīti ārzemnieki (skaits)

415 272 184 180 180

Izsniegti labprātīgas izbraukšanas rīkojumi (skaits, VRS kompetences ietvaros)

801 954 1185 1200 1250
Pārrobežu noziedzība

Aizturētas meklēšanā esošas personas (skaits)

181 520 639 500 500

Aizturēti meklēšanā esoši transportlīdzekļi (skaits)

17 80 103 90 100

4. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības redzējums

Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. gadam stratēģiskie mērķi sakrīt ar ERKA TO IBM un veicina ES IBM ieviešanu nacionālajā līmenī. Vienlaikus plāns nodrošina ciešu saikni starp ERKA TO IBM un pasākumiem mērķu sasniegšanai, kas tiek realizēti nacionālajā līmenī, lai veidotu kopīgu, vispusīgu un noturīgu integrētās robežu pārvaldības sistēmu Latvijā.

Lai nodrošinātu reaģēšanu uz izaicinājumiem un garantētu valsts robežas drošību nākotnē, nepieciešams:

1) stiprināt VRS spējas, lai nodrošinātu Latvijas ieguldījumu ES robežu drošībā;

2) turpināt pilnveidot valsts robežas integrētās pārvaldības koordinācijas mehānismu, nodrošināt tā atbilstību Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulai un ERKA TO IBM prasībām;

3) nodrošināt valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu iekārtošanu, turpināt darbu pie Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projekta par valsts robežas režīmu;

4) veikt pasākumu kompleksu, lai nodrošinātu sadarbības uzlabošanu konkrētos darbības virzienos ar kaimiņvalstīm un citām ārvalstīm - turpināt VRS sakaru virsnieku un VID muitas atašeju darbību ārzemēs, noslēgt līgumu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku par valsts robežas uzturēšanu un robežpilnvaroto darbību, noslēgt līgumu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku par valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto darbību;

5) palielināt robežsargu skaitu uz "zaļās" robežas, lai neapdraudētu valsts robežas drošības sistēmu, robežuzraudzības kvalitāti un savlaicīgi reaģētu uz iespējamajiem likumpārkāpumiem;

6) veikt robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizāciju, kā arī robežšķērsošanas vietu uzturēšanu, lai uzlabotu gan robežšķērsošanas procesa kvalitāti un ātrumu, gan radītu atbilstošus darba vides apstākļus robežšķērsošanas vietās dienesta (darba) pienākumus pildošām kompetento iestāžu amatpersonām;

7) nodrošināt valsts robežu šķērsojošo personu, transportlīdzekļu un kravu apjomam atbilstošu amatpersonu skaitu robežšķērsošanas vietās;

8) turpināt EUROSUR attīstību;

9) stiprināt VRS mobilitāti, gan iegādājoties nepieciešamos sauszemes transportlīdzekļus, gan veicot VRS gaisa kuģu un VRS kuģošanas līdzekļu plānveida atjaunošanu, kā arī esošo gaisa kuģu un kuģošanas līdzekļu darbības spēju nodrošināšanu;

10) veikt pasākumu kompleksu informācijas un komunikācijas sistēmu ieviešanai, robežpārbaudes un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu ieviešanai un atjaunošanai, pilnveidojot atbilstoši mūsdienu prasībām un izaicinājumiem;

11) nodrošināt par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem aizturēto ārzemnieku izmitināšanu un izraidīšanu, tajā skaitā pēc patvēruma procedūras beigām;

12) nodrošināt personāla apmācību, lai garantētu kvalitatīvu amata pienākumu izpildi.

Valsts robežas integrētās pārvaldības vīzija - funkcionāla, vienota un rīcībspējīga valsts robežas integrētā pārvaldība.

Valsts robežas integrētās pārvaldības misija - caur sadarbības prizmu nodrošināt drošu un pārraudzītu, bet vienlaikus līdzsvarotu un ātru personu robežu šķērsošanu un preču pārvietošanu pāri robežai, piemērojot noteiktās pārbaudes procedūras.

Valsts robežas integrētās pārvaldības stratēģiskais mērķis - izveidots ietvars drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas šķērsošanai un migrācijas plūsmas pārvaldībai, veikta pastāvīga riska analīze, novērsti iespējamie apdraudējumi robežu drošībai un veicināti atgriešanas pasākumi šādos virzienos16:

1) ārējo robežu neaizsargātību novēršana, pamatojoties uz vispusīgu situācijas pārzināšanu (A);

2) drošas, aizsargātas un labi funkcionējošas ES ārējo robežu drošības sistēmas pastāvēšana (B);

3) noturīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzes spēju garantēšana (C).

5. Pasākumi mērķa sasniegšanai

Nr.p.k Pasākums Darbības rezultāts
Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem
Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem17
1.

Nodrošināt un pilnveidot robežkontroli

Pasākuma mērķis - nodrošināt uz riska analīzi balstītu personu, transportlīdzekļu un kravu plūsmai atbilstošu robežkontroli.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk - Šengenas robežu kodekss) 2. panta 10. punktam robežkontrole ir darbības, ko saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību.

Vienlaikus robežkontroli pastiprina pārbaužu kopums robežu drošības kontekstā, kas iekļauj sevi efektīvas muitas pārbaudes, veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontroles, jonizējošā starojuma kontrole, drošības pārbaudes, kā arī citu iestāžu pārbaudes to kompetences ietvaros, ar mērķi veicināt nelegālās migrācijas, preču nelikumīgas pārvietošanas novēršanu pārrobežu noziedzības (tajā skaitā organizētas noziedzības), terorisma un kiberdraudu atklāšanu, novēršanu un prevenciju. Visas minētās pārbaudes sniedz neapsveramo ieguldījumu drošības garantēšanā Latvijas Republikā, padarot valsti par uzticamo partneri ES kopējās drošības nodrošināšanā. Valsts robežsardzes robežkontroles struktūrvienībās 2 reizes mēnesī tiek veiktas teorētiskas un praktiskas amatpersonu apmācības par rīcību ārkārtas situācijās atbilstoši iepriekš izstrādātajiem un apstiprinātajiem ārkārtas situāciju novēršanas plāniem.

Pārbaudes robežšķērsošanas vietās: robežpārbaude, ko veic VRS amatpersonas; kravu un personas bagāžas muitas kontrole, ko veic VID muitas iestāžu amatpersonas; veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrole, ko veic PVD amatpersonas, kā arī radiometriskā kontrole, ko veic normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas.

Pārbaudes robežšķērsošanas vietās tiek veiktas saskaņā ar Šengenas robežu kodeksa, Robežsardzes likuma, Imigrācijas likuma un Latvijas Republikas valsts robežas likuma prasībām. Būtiska nozīme ir informācijas sistēmu izmantošanai - IIIS, VIS, VMIS, SIS II, Interpol utml., kā arī nepieciešamības gadījumā detalizētas informācijas noskaidrošana caur SIRENE Latvijas biroju.

Robežkontrolei jābūt balstītai uz efektīvu resursu pārvaldību, mūsdienīga aprīkojuma izmantošanu un profesionalitāti, kas veicina dažādu formu pārrobežu noziedzības atklāšanu, novēršanu un prevenciju, vienlaikus veicinot personu likumīgu robežu šķērsošanu, pārrobežu satiksmi un preču pārvietošanu.

Robežpārbaudes

Atbilstoši Robežsardzes likuma 3. pantam un Šengenas Robežu kodeksa 4. un 7. pantam Latvijas Republikā robežpārbaudes tiek veiktas ievērojot cilvēku pamattiesības un principus, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Robežsargi, veicot robežpārbaudes, pilnībā respektē cilvēku cieņu, nediskriminē personas ņemot vērā to dzimumu, rasi vai izcelsmi, ticību vai reliģisko piederību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

Robežpārbaudes tiek veiktas tā, lai netiktu ierobežotas personu pārvietošanās brīvība. Robežpārbaudes tiek organizētas un veiktas stigri ievērojot likumības principu, proti, personu ieceļošanas un izceļošanas nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem dokumentiem.

Katra robežšķērsošanas vieta ir aprīkota ar robežpārbaudes tehniskajiem līdzekļiem (I un II līnijas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai), muitas kontroles tehniskajiem līdzekļiem un kompleksu videonovērošanas sistēmu, kas ļauj nodrošināt robežšķērsošanas vietas režīma kontroli.

Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem" nosaka tehnisko līdzekļu veidus un kategorijas, kas tiek izmantoti robežpārbaudes un robežuzraudzības funkciju nodrošināšanai. Robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamo tehnisko līdzekļu daudzumu VRS struktūrvienībās nosaka VRS priekšnieks, ņemot vērā katras attiecīgās struktūrvienības veicamos uzdevumus, to apjomu, kā arī struktūrvienības izvietojumu un darbības taktiku.

Valsts robežas drošības nodrošināšanas viens no pamatnosacījumiem ir robežpārbaudes tehnisko līdzekļu pietiekamība, tehniskā atbilstība noteikto uzdevumu izpildei un savlaicīga to nomaiņa, ievērojot strauji pieaugošo tehnisko progresu. VRS robežpārbaudē izmanto nacionālo ieceļošanas/izceļošanas sistēmu REIS-2002. Latvijas Republikas ārējām robežām perspektīvā ir vajadzīga modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu pārvaldība, tostarp nacionālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības pilnveidošana, kas ietver sagatavošanas pasākumus REIS-2002 savienošanai ar IIS un ETIAS. Informācijas sistēmu savienošanas rezultātā tiks panākta droša, paātrināta un atvieglota robežkontroles procedūra un Šengenas robežu likumīga šķērsošana.

Efektīvas robežpārbaudes nodrošināšanas viens no pamatelementiem ir aktuālās informācijas apmaiņa ar citām kompetentajām iestādēm, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu risku novērtējumu. Lai nodrošinātu minēto, ir noteikts strikts informācijas apmaiņas mehānisms, kas izpaužas kā pastāvīga informācijas apmaiņa starp Robežpārbaudes norīkojuma vecāko, VID MKP muitas maiņas vadītāju un PVD Kontroles punkta amatpersonu. Informācijas apjoms, mehānisms un regularitāte ir noteikta 2012. gada 17. aprīļa starpresoru vienošanās Nr. 60 "Par iestāžu darbības un sadarbības organizēšanu robežšķērsošanas vietās" un robežšķērsošanas vietu pārbaužu tehnoloģijās.

Veicot dienesta pienākumus attiecīgajā robežšķērsošanas vietā, ir iespēja izmantot citas iestādes esošos tehniskos līdzekļus. To izmantošana tiek veikta Robežpārbaudes norīkojuma vecākajam un VID MKP muitas maiņas vadītājam savstarpēji vienojoties par pārbaudes apjomu un nepieciešamā tehniskā līdzekļa pielietošanas nepieciešamību.

Pamatojoties uz VRS, VID, PVD, VP un VVD 2016. gada 21. aprīļa vienošanos Nr. 1 "Par sadarbību valsts drošības jautājumos", ir izveidota iestāžu Riska analīzes darba grupa, kuras ietvaros tiek veidota kopīgā riska analīze par valsts drošību, t.sk. robežšķērsošanas vietās. Atbilstoši kopējai riska analīzei, tiek gatavota riska analīze arī konkrētajai robežšķērsošanas vietai, ko veic katra iestāde atsevišķi. Papildus ikdienā tiek veikta informācijas apmaiņa starp robežkontrolē iesaistīto iestāžu amatpersonām par iespējamajiem riskiem.

Saskaņā ar iepriekš izstrādātiem un apstiprinātiem ārkārtas situāciju novēršanas plāniem tiek veiktas gan VRS robežkontroles struktūrvienību, gan arī kopīgā robežpārbaudē iesaistīto iestāžu amatpersonu apmācības par rīcību ārkārtas situācijās. Papildus iestādes nodrošina arī otras iestādes apmācības par specifiskiem jautājumiem. Robežšķērsošanas vietās tiek organizētas arī operācijas, kuru ietvaros tiek iesaistīta arī pārbaudes procedūrās iesaistītās iestādes. Piemēram, VRS kopīgi organizētajās operācijās ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas Robežsardzes dienestiem iesaistītas arī muitas amatpersonas. Atsevišķu likumpārkāpumu konstatēšanas gadījumos tiek veiktas kopīgas izmeklēšanas darbības.

Uz ārējās un iekšējās robežas (atsevišķi autoceļi) ir izveidota VID MP Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS). VRS un VID vienošanās paredz, ka aktīvās un pasīvās piekļuves tiesības ir piešķirtas VRS. VRS var iegūt informāciju par valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekli, kā arī veikt dienesta atzīmes par konkrētu transportlīdzekli, lai nodrošinātu operatīvos pasākumus, veiktu padziļinātu pārbaudi pēc nepieciešamības un izmantotu informāciju riska analīzes sagatavošanai.

TLKAIS modernizēšana (sistēma uzstādīta 2007. gadā) un uzstādīšana visās robežšķērsošanas vietās uz ES ārējās robežas (arī Liepājas ostas MKP, Ventspils ostas MKP un robežšķērsošanas vietās Pededze, Meikšāni un Kaplava) sniegtu būtisku atbalstu riska mazinošo pasākumu īstenošanā, jo tādejādi būtu nosegtas visas ārējās robežas autoceļu robežšķērsošanas vietas. Šādas sistēmas nepieciešamība ir būtiska ne tikai VID, bet arī citām valsts tiesībaizsardzības iestādēm, kā KNAB, VP, VDD, VRS, SAB, kuras jau šobrīd izmanto TLKAIS datus.

VID, vairāku gadu garumā mērķtiecīgi īstenojot dažādus projektus, ir nodrošinājis visu ES ārējās austrumu robežas muitas kontroles punktu aprīkošanu ar kravu kontroles rentgeniekārtām, kas būtiski atvieglo pārbaužu veikšanu un samazina transportlīdzekļu un kravu kontrolēm nepieciešamo pārbaudes laiku, tomēr, ņemot vērā robežkontrolē iesaistīto dienestu atbildību drošības un drošuma garantēšanā, kā arī dienestu rīcībā esošā aprīkojuma nolietošanās ciklu un jaunu tehnoloģiju attīstības ātrumu un to radīto iespēju paplašināšanos, tehniskā aprīkojuma modernizācija ir jāturpina - jānodrošina kravas kontroles rentgeniekārtu nomaiņa Grebņevas MKP un Zilupes MKP, kā arī jaunas bagāžas kontroles rentgena iekārtas iegāde Terehovas MKP.

Tāpat nepieciešams turpināt darbu pie muitas rīcībā esošā muitas tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu savstarpējās integrācijas, lai vienkopus nodrošinātu pilnu informāciju par muitas kontroles laikā veiktajām kontroles darbībām un uzlabotu riska analīzes iespējas.

Lai stiprinātu muitas kontroles pasākumus uz Latvijas Republikas iekšējās un ārējās robežas, muitas fiziskās kontroles procesā tiek iesaistīti kinologi ar speciāli apmācītiem narkotisko vielu, tabakas izstrādājumu un skaidras naudas meklēšanas darba suņiem.

Kā instruments drošības un kārtības nodrošināšanai, nopietnu draudu novēršanai, muitas amatpersonu darbības procesu uzraudzībai tiek izmantota videonovērošanas sistēma. Tiek paaugstināta muitas un robežkontroles efektivitāte, nodrošinot valsts ekonomiskās robežas aizsardzību un muitas lietās pieņemto lēmumu kontroli.

Ir izstrādāts VRS informācijas sistēmas "RAIS2009" apakšmodulis "Automatizētā robežpunkta gaitas kontroles sistēma" (turpmāk - ARGKS). No 2018. gada 12. septembra līdz 2018. gada 11. decembrim Vientuļu II kategorijas robežkontroles punktā tika realizēts ARGKS pilotprojekts. Plānots, ka ARGKS aizstās pašreiz esošos transportlīdzekļu, gājēju un ārpus kārtas robežu šķērsojošās kravas reģistrācijas papīra kontroles talonus, automatizējot kontroles mehānismu kopumā. Pašlaik notiek ARGKS pilnveidošana, tehniskā aprīkojuma uzlabošana un ARGKS normatīvās bāzes izstrāde. Plānots turpināt darbu pie ARGKS ieviešanas visās robežšķērsošanas vietās uz ārējās sauszemes robežas.

Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras uzlabošanai 2019.-2023. gadā ir plānots ieviest šādus modernizācijas projektus RŠV "Terehova", RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki":

1) 2019. gada maijā tika uzsākt RŠV "Terehova" attīstības modernizācijas projekta 1. etapa būvdarbi, izbūvējot jaunu muitas kontroles ēku padziļinātajai kontrolei, veicot ārējo inženiertehnisko tīklu pārbūvi, pārbūvējot sešus esošos kontroles paviljonus un paplašinot nojumes virs kontroles zonas, tās aprīkojot ar elektroniskajām informācijas zīmēm, lai pīķa stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi, noteiktā teritorijā uzlabojot asfalta seguma kvalitāti un paplašinot kontroles joslu negabarīta transportlīdzekļiem;

2) 2019. gada maijā tika uzsākti būvdarbi divās robežšķērsošanas vietās, plānojot paplašināt ceļu starp RŠV "Silene - Urbāni (Baltkrievija)" un RŠV "Pāternieki - Grigorovščina (Baltkrievija)", papildus izbūvējot perimetra apsardzes signalizāciju, videonovērošanas sistēmu un uzstādot satiksmes organizācijas aprīkojumu (paceļamās barjeras, hidrauliskos ceļu satiksmes bloķētājus, elektroniskos satiksmes organizācijas informatīvos paneļus, luksoforus);

3) 2019. gada februārī ir uzsākts darbs pie sagatavošanas darbu izstrādes projektēšanas un līdz 2020. gada maijam ir plānots izstrādāt būvprojektu RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieku" attīstības modernizācijas 1. posma aktivitāšu veikšanai, lai modernizētu esošo infrastruktūru RŠV "Silene" un "Pāternieki" saistībā ar Rīgā un Minskā plānoto Pasaules Hokeja čempionātu 2021. gadā, kā arī izveidotu pieslēgumu Krāslavas novada loģistikas centram.

4) 2018./2019. gados uzsākts darbs pie RŠV "Terehova" 2. posma uzsākšanas, kurā paredzēts izbūvēt rokas bagāžas kontroles termināli un veikt galvenās, administratīvās ēkas pārbūvi. Būtiski projektu turpināt, noslēdzot līgumu par EEZ programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" finansējuma piešķiršanu projektam un uzsākt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi.

5) Pamatojoties uz to, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Rīgas domes Satiksmes departaments līdz 2023. gada beigām plāno realizēt virkni būvprojektu saistībā ar Rīgas pilsētas ceļu infrastruktūras attīstību Daugavas labajā krastā ostas apkārtnē, būtiski mainot kravu satiksmes organizāciju, augšminētās iestādes ir aktualizējušas jautājumu saistībā ar esošo Rīgas ostas muitas kontroles punkta 0210 Uriekstes ielā pārcelšanu uz citu vietu, izveidojot jaunu robežšķērsošanas vietu Kundziņsalā Rīgas brīvostas teritorijā. Par projekta ideju izstrādāts Ministru kabineta rīkojums, kas iespējami tuvākā laikā jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabineta rīkojums paredz projekta īstenošanu divos posmos - pirmajā posmā veikt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi par valsts budžeta līdzekļiem, otro posmu - būvniecības darbus, uzsākt pēc atkārtota jautājuma izskatīšanas Ministru kabinetā un veikt visas nepieciešamās darbības, lai būvniecības darbiem piesaistītu ESF finansējumu NAP 2021-2027.

Lai nodrošinātu nepieciešamo caurlaidības kapacitātes palielināšanu saskaņā ar esošo un prognozēto transportlīdzekļu plūsmas pieaugumu, no 2021. gada RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki", VID, VRS un PVD ir nepieciešams palielināt personāla resursu skaitu, kas spētu nodrošināt nepieciešamās dokumentu un fiziskās kontroles saskaņā ar noteiktajām kontroles procedūrām.

Prognozējot pasažieru pieaugumu starptautiskajā lidostā "Rīga" tiek realizēts darbs pie lidostas attīstības projekta izstrādes un realizācijas. Pēc tā īstenošanas, starptautiskā lidosta "Rīga" spēs apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā. Lai lidostas "Rīga" RŠV nodrošinātu efektīvas robežpārbaudes, ieskaitot plānoto ABC vārtu apkalpošanu, neveicinot garas pasažieru rindas pirms robežpārbaudes, provizoriski nepieciešams palielināt personāla skaitu par 36 amata vietām18.

Robežuzraudzība

"Zaļās" robežas uzraudzību nodrošina 15 VRS struktūrvienības. Valsts robežas uzraudzību ar dažādiem taktiskajiem paņēmieniem veic mobilās (ar patrulēšanas transportlīdzekļiem, kvadricikliem, motocikliem, sniega kamanām) un kājnieku patruļas, pamatojoties arī uz veikto riska analīzi.

Valsts robežas uzraudzībai no gaisa tiek izmantoti divi divdzinēju helikopteri "Agusta 109E Power" (iegādāti 2007. gadā) un divi viendzinēju helikopteri "Agusta Bell 206" (iegādāti 2012. gadā). VRS gaisa kuģi tiek izmantoti kā kompensējošais mehānisms robežincidentiem ar nepārtrauktu gatavību īsā laikā nogādāt robežsargu norīkojumu uz attālinātu apdraudētu valsts robežas posmu. Kopš VRS Aviācijas pārvaldes izveidošanos 2008. gadā tika izstrādāta aviācijas komponenta izmantošanas taktika, palielinoties helikopteru skaitam un attīstoties pilotu un speciālā aprīkojuma operatoru kompetencēm uzlabojas robežas uzraudzības rezultāti un tika paaugstināta taktisko spēku mobilitāte. Helikopteri "Agusta 109E Power" ir aprīkoti ar elektrooptisko sensoru, kura pateicoties infrasarkanā izstarojuma reģistrācijas tehnoloģijai ļauj efektīvi meklēt likumpārkāpējus naktī un meža masīvā. Gaisa kuģu efektīva izmantošana veicina atklāto pārkāpumu palielinājumu, kā arī robežpārkāpumu skaita samazinājumu. Kopš 2008. gada VRS tika izveidota atsevišķa speciālo operāciju vienība, kura sniedz atbalstu VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienībām kriminālprocesuālo un operatīvo darbību veikšanā, lai atklātu noziedzīgus nodarījumus, meklētu un aizturētu personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pierobežā, ka arī valsts iekšienē. Speciālo operāciju vienība ir VRS priekšnieka kompensācijas līdzeklis pārrobežu noziedzības apkarošanā. Ņemot vērā tendences, likumpārkāpēju agresīvāko uzvedību un pretošanos, minētās struktūrvienības izveidošana un amatpersonu kompetenču attīstīšana palīdzēja būtiski paaugstināt kriminālizmeklēšanas struktūrvienību darbības kvalitāti.

Robežuzraudzībā plaši tiek izmantoti dienesta suņi, kuru iesaisti robežuzraudzībā arī turpmāk plānots attīstīt.

Informācijas iegūšanai par situāciju uz valsts robežas tiek izmantotas uz novērošanas torņiem izvietotas dienas un nakts novērošanas kameras, kā arī dažāda tipa sensoru sistēmas. Ātrai reaģēšanai uz pārkāpumiem izveidota speciāli apmācīta robežsargu vienība, kas nepieciešamības gadījumā sniedz atbalstu VRS struktūrvienībām.

Robežuzraudzības taktiskā plānošana balstīta uz robežuzraudzības posmu sadali. Pamatojoties uz riska analīzi ir noteikti īpaši svarīgi posmi un posmi, kas nav noteikti par īpaši svarīgiem posmiem.

VRS jūras robežuzraudzības teritorija ir sadalīta 3 operatīvi taktiskajos rajonos - L, V un R. Pamatojoties uz riska analīzi tie tiek sadalīti īpaši svarīgās vietās, īpaši svarīgos kvadrātos un svarīgos kvadrātos. Jūras robežas uzraudzību nodrošina VRS rīcībā esošie kuģi, kuteri, mobilie novērošanas kompleksi un VRS jūras video novērošanas sistēma. Operacionālajā līmenī jūras uzraudzība tiek realizēta kopā ar NBS un sadarbībā ar VVD un VID muitu. Latvijas jūras robežas uzraudzībai tiek izmantota VRS jūras video novērošanas sistēma, NBS Latvijas jūras un krasta uzraudzības sistēma - LSCSS (Latvian Sea and Coastal Surveillance System) un AIS. LSCSS sistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt ar jūras novērošanas informāciju Latvijas jūras krasta joslā, izmantojot radaru sistēmu un tālas redzamības optisko sistēmu, kura sevī ietver dienas un nakts video sensorus, liela attāluma radaru sistēmu, kas kalpo par pamatu mērķu noteikšanai.

Sistēmas uzbūve paredzēta cīņai ar kontrabandu, nelegālu zvejošanu un citām nelegālām darbībām Latvijas jurisdikscijā esošajos ūdeņos. Sistēmas uzkrātā informācija pieejama lietošanai glābšanas dienestiem (SAR), kā arī citām ārējām apakšsistēmām vai droša pieslēguma attālinātiem termināliem. Sistēma izstrādāta, lai tā priekšlaicīgi varētu noteikt un sekot kuģiem vai laivām, precīzi nosakot to atrašanās vietu, lai patruļas kuģi ātri varētu pārbaudīt aizdomīgus mērķus.

Sistēmas vadības centrs atrodas Jūras spēku Flotiles komandcentrā (FCC) Liepājā. FCC nonāk informācija no visām novērošanas stacijām. Informācija no dažādiem novērošanas elementiem (kameras, radari utt.) tiek apstrādāta un attēlota, sniedzot operatoriem pārskatāmu kopskatu. LSCSS sistēmas situācijas attēls ir pieejams arī VRS Ventspils pārvaldes Jūras operāciju koordinācijas centrā 24/7 režīmā.

Nākotnes pamats sauszemes un jūras robežas uzraudzībai ir EUROSUR sistēma, kuras pārvaldību un izmantošanu nodrošina VRS sadarbībā ar līdzatbildīgajām iestādēm. EUROSUR darbība (2012. gada beigās izveidots NKC), turpmāk pakāpeniski attīstot EUROSUR kapacitāti, būtiski atbalstīs robežuzraudzības pasākumus.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados:

1) saglabāsies nelegālās imigrācijas risks uz robežas posmiem ārpus robežas šķērsošanas vietām no ekonomisko imigrantu puses no Vjetnamas un citām ekonomiski mazāk attīstītām valstīm;

2) saistībā ar politisko situāciju un militāriem konfliktiem Tuvo Austrumu valstīs, organizētās nelegālās migrācijas līmenis saglabāsies augstā līmenī gan uz ārējām, gan uz iekšējām robežām;

3) prognozējas riska saglabāšanās attiecībā uz ļaunprātīgu patvēruma procedūras izmantošanu, tādēļ būtu nepieciešams piemērot iesnieguma izskatīšanu robežprocedūras ietvaros, piemērojot drošas trešās valsts konceptu;

4) bijušo/esošo teroristu no Irākas un Sīrijas iefiltrēšanās ES, izmantojot patvēruma meklētāju plūsmu;

5) prognozējas riska līmeņa saglabāšanās attiecībā uz robežas nelikumīgu šķērsošanu apslēptā veidā smagajās kravas automašīnās, treileros un mikroautobusos;

6) saglabāsies augsts narkotisko vielu, akcīzes un citu preču kontrabandas, sabiedrībai bīstamu preču ieviešanas skaidras naudas nelegālās pārvietošanas risks;

7) augstā līmenī saglabāsies ļaunprātīgas bezvīzu režīma izmantošanas risks un ar to saistītais nelegālas nodarbinātības risks (galvenokārt, Ukrainas valstspiederīgajiem), kā arī trešo valstu pilsoņiem izsniegto vīzu negodprātīhgas izmantošanas risks, tajā skaitā gadījumos, kad vīzas izsniegtas ar mērķi mācības un nodarbinātība Latvijā;

8) personāla skaita palielināšana ņemot vērā prognozējamo ceļotāju plūsmas palielināšanos un robežšķērsošanas vietu attīstību;

9) robežkontroles nodrošināšanai nepieciešama tehniskā aprīkojuma pilnveidošana un modernizēšana, lai nodrošinātu atbilstību arvien pieaugošajai ceļotāju plūsmai un mūsdienīgo tehnoloģiju prasībām.

Nr.p.k Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem19 Rezultatīvais rādītājs20 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
1.1.

A, B, C

Uzstādīt un ieviest darbībā ABC vārtu sistēmu starptautiskajā lidostā "Rīga" 30% procenti ES/EEZ pasažieru šķērso valsts robežu lidostā "Rīga" izmantojot ABC vārtu sistēmu

(2.1.1., 3.3.2.)

Uzstādītas 8 vārtu sistēmas, apmācīts personāls darbībai ar sistēmu VRS VAS Starptautiskā lidosta "Rīga"
SM
31.03.2020. (2 000 000 EUR)

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)

1.2.

A, B, C

VRS struktūrvienību mobilitātes uzlabošana Uzlabojusies VRS mobilitāte un spēja reaģēt uz robežpārkāpumiem

(2.1.1.)

Iegādāti 23 transportlīdzekļi VRS - 30.12.2020. (464 000 EUR)

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) (1 015 880 EUR)

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)

Iegādāti 119 transportlīdzekļi un 35 piekabes vieglajiem transportlīdzekļiem VRS - 30.12.2020.

turpināsies līdz 2023. gadam

2020.gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts.

Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:
2021. gads - 942 500 EUR;
2022. gads - 2 428 200 EUR;
2023. gads - 189 700 EUR;
turpmāk ik gadu - 202 300 EUR

1.3.

A, B, C

Video kameru un sensoru sistēmas atjaunošana Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem

(2.2.1.)

Iegādātas līdz 19 videonovērošanas kameras un līdz 96 sensoru sistēmas VRS - Video novērošanas kameras 30.06.2020

Sensoru sistēmas 11.09.2020

(3 092 354 EUR)

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) (412 842 EUR)

Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai

1.4.

A, B

Papildus žoga būvniecība uz KF sauszemes robežas Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem

(2.2.1.)

Žogs uz LV-KF robežas 100 km garumā VRS NVA 30.12.2020.

turpināsies 2021. un 2022. gadā

2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts.

Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gads - 1 500 000 EUR;
2022.gads - 4 100 000 EUR

1.5.

A, B, C

2 helikopteru iegāde VRS mobilitātes uzlabošanai, esošo vieglo helihopteru parka plānveida atjaunošana Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem

(2.2.1.)

Iegādāti 2 helikopteri. Nodrošināta gaisa kuģu uzturēšana VRS - 30.12.2020 (10 019 498 EUR)

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

Nodrošināta turpmākā VRS gaisa kuģu uzturēšana un dzinēja kapitālais remonts; Iegādāta pārvietojamā modulārā ēka VRS - 30.12.2020. (979 507 EUR)

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

1.6.

A, B, C

VRS speciālo uzdevumu dienesta "Sigma" tehniskās bāzes un mobilitātes uzlabošana Uzlabojusies VRS spēja reaģēt uz incidentiem

(2.2.1., 2.3.1.)

Iegādāti tehniskie līdzekļi un 4 speciālo uzdevumu veikšanai aprīkoti transportlīdzekļi VRS NVA 30.12.2020.

turpināsies līdz 25.12.2023.

2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts.

Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:

2021. gads - 451 566 EUR; 2022.gads - 367 098 EUR; 2023.gads - 166 462 EUR

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)

168 498 EUR

1.7.

A, B

RŠV infrastruktūras modernizācija RŠV "Terehova", RŠV "Pāternieki" un RŠV "Silene"I etaps Uzlabojusies kontroles iestāžu (VID, VRS) iespējas nosargāt valsts austrumu robežu uz autoceļiem

(2.2.1.)

Uzlabojumi veikti 3 RŠV VNĪ VID

VRS

PVD

30.12.2020. (15 774 170 EUR)

Piešķirtā
2018.-2021. gadam finansējuma ietvarā:

10 036 027 EUR, tajā skaitā valsts budžeta finansējums 8 783 270 EUR un VNĪ pašu līdzekļi 1 252 757 EUR;

5 738 143 ESF finansējums pārrobežu programmu ietvaros, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums.

1.8.

A, B

Sagatavot izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumu par muitas kontroles punkta 0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu Uzlabojušās kontroles iestādes (VID, VRS) iespējas valsts robežas apdraudējumu novērst atbilstoši kravu satiksmes plūsmai nosargāt valsts

(2.2.1.)

Uzlabojumi veikti 1 RŠV VID VNĪ

VRS

PVD

30.12.2020. n/a
1.9

A, B

RŠV infrastruktūras modernizācija RŠV "Terehova" II etapa uzsākšana Uzlabojusies kontroles iestāžu (VID, VRS) iespējas nosargāt valsts austrumu robežu uz autoceļiem

(2.2.1.)

Uzlabojumi veikti 1 RŠV VNĪ VID

VRS

PVD

30.12.2020. (1 699 000 EUR)

EEZ programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" finansējums

1.10.

A, B

Realizēt pasākumus nacionālās iepriekšējās pasažieru informācijas apstrādes sistēmas izveidei, lai nodrošinātu labāku

funkcionēšanu, pārvadātāju un VRS datu apstrādes formātu savietojamību

Nodrošināta situācijas analīze

(1.3.1., 3.1.4.)

Veikti iepriekšējās pasažieru informācijas apstrādes sistēmas izveidei nepieciešamiem sagatavošanas darbi, finansējuma aprēķināšana un finansējuma avotu meklēšana VRS IeM IC

VDD

30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
1.11.

A, B, C

REIS modernizācija un savietošana ar Eiropas Savienības IIS/ETIAS Nacionālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības pilnveidošana un sagatavošana savietošanai ar Eiropas Savienības IIS/ETIAS

(1.3.1.)

Pilnveidota IT sistēma IeM IC VRS 30.12.2020. Finansējuma un to avotu apzināšana paredzēta realizējot abu sistēmu ieviešanas nacionālajos plānos
1.12.

B

Personāla profesionalitātes pilnveide radiometriskās kontroles nodrošināšanai Uzlabojusies valsts iestāžu reaģēšanas spēja

(2.1.1., 3.3.2.)

Organizētas 2 kopīgās mācības VVD VRS

VID

PVD

30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā.
1.13.

B, C

Nodrošināt VRK Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra paplašināšanu un modernizāciju Efektivizēti un stiprināti robežkontroles pasākumi uz ES ārējās.

Veicināts Latvijas izglītības pakalpojumu eksports

(2.1.1.)

Pilnveidota VRS (VRK) kinologu apmācību vietas infrastruktūra IeM VRS

VRK

30.12.2020

turpināsies 2021. un 2022. gadā

2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts.

Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:

2021. gads - 2 987 730 EUR;
2022. gads - 1 468 699 EUR; turpmāk ik gadu - 37 754 EUR

1.14. VID apmācību infrastruktūras attīstība kinoloģijas jomā Efektivizēti un stiprināti muitas kontroles pasākumi uz ES ārējās un iekšējās robežas

(2.1.1.)

Pilnveidota VID kinologu apmācību vietas infrastruktūra VID VNĪ 30.12.2020

turpināsies 2021. un 2022. gadā

(838 315 EUR)

Valsts budžeta finansējums (dotācija) un ārvalstu finanšu līdzekļi

1.15.

A, B

TLKAIS modernizācija un paplašināšana Nodrošināta pilnvērtīga un operatīva informācija par transportlīdzekļu kustību, operatīvi organizēti un veikti kontroles pasākumi

(2.1.1.)

TLKAIS uzstādīta Liepājas ostas MKP, Ventspils ostas MKP un Kaplavas, Meikšānu un Pededzes RŠV VID - 30.12.2020

turpināsies 2021. gadā

(4 050 980 EUR)

Valsts budžeta finansējums (dotācija un ārvalstu finanšu līdzekļi

1.16.

A, B

Kravas kontroles rentgena iekārtu nomaiņa Grebņevas MKP un Zilupes MKP Nodrošinās ātrāk atklāt preču kontrabandu, t.sk., narkotisko vielu un citu neatļautu preču pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī kalpo kā preventīvs līdzeklis

(2.2.1.)

Iegādātas un uzstādītas jaunas rentgena iekārtas Grebņevas un Zilupes MKP VID _ 30.12.2020

turpināsies 2021. un 2022. gadā

(7 112 795 EUR)

(Valsts budžeta finansējums (dotācija))

1.17.

A, B

Bagāžas kontroles rentgena iekārtas nomaiņa Terehovas MKP Nodrošināta ātra personu pārvietojamās bagāžas kontrole

(2.2.1)

Nomainīta bagāžas kontroles rentgena iekārta Terehovas MKP VID VNĪ 30.12.2020 73 000 EUR

(Valsts budžeta finansējums (dotācija))

1.18.

A, B, C

Pamatfunkciju nodrošināšanai un ERKA kapacitātes stiprināšanai nepieciešamo amata vietu nokoplektēšana Nodrošināta personāla pietiekamība

(2.2.1., 3.2.1., 3.2.4.)

Nokoplektēti 93% no pamatfunkciju veikšanai un ERKAS kapacitātes stiprināšanai nepieciešamajām amata vietām VRS VRK 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā.
1.19.

B

Latvijas Republikas valsts robežas joslas gar Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve Nodrošināta ārējās robežas uzbūve un aprīkošana

(1.3.2., 2.2.1.)

Paaugstināta Valsts robežsardzes kapacitāte robežuzraudzības veikšanā uz KF (283,6 km) un BY (172,9 km) ārējās robežas VRS NVA 30.12.2020

turpināsies līdz 2023. gadam

(31 389 082 EUR, t.sk. 2019.-2020.gadā - 13 438 382 EUR)

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:

2021. gadā - 4 271 759 EUR

1.20.

B, C

Jaunā formas tērpa ieviešana un amatpersonu ar specialajām dienesta pakāpēm formas tērpa atjaunošana Nodrošināta jaunā parauga dienesta formas tērpu pieejamība Personāls nodrošināts ar jaunā parauga dienesta formas tērpu VRS NVA 30.12.2020

turpināsies līdz 2023. gadam

(1 125 278 EUR)

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:

2021. gadā - 171 930 EUR;

2022. gadā - 1 909 902 EUR;

2023. gadā - 1 533 673 EUR un turpmāk ik gadu 241 814 EUR

2.

Nodrošināt un pilnveidot glābšanas un meklēšanas aktivitātes jūras robežu uzraudzības laikā

Pasākuma mērķis - nodrošināt koordinācijas un sadarbības līmeņa palielināšanu cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumu laikā maksimāli samazinot apdraudējumu cilvēku dzīvībai.

Meklēšanas un glābšanas pasākumi uz jūras tiek veikti saskaņā ar Operatīvā rīcības plānu cilvēku meklēšanai un glābšanai Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā (turpmāk - Operatīvais rīcības plāns), kurš nosaka kārtību, kādā kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā", rīkosies cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas (Search and Rescue) (turpmāk - SAR operāciju) gadījumā MRCC atbildības rajonā, ieskaitot ostu akvatorijas. Operatīvajā rīcības plānā norādītajām iestādēm, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām, ar kurām ir saskaņots Operatīvais rīcības plāns, ir pienākums pēc Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) vai Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (turpmāk - ARCC) amatpersonu rīkojuma nekavējoties iesaistīties SAR operācijā un sniegt palīdzību avārijā nonākušiem cilvēkiem.

Cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas laikā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar:

1) NBS vienībām;

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

3) VP, pašvaldības policiju un ostas policiju;

4) VRS (tai skaitā ARCC);

5) valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra";

6) valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija";

7) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;

8) ostu dienestiem;

9) citām Latvijas Republikas un ārvalstu institūcijām un trešajām personām, ja tas nepieciešams.

VRS rīcībā esošie kuģi ir iekļauti Operatīvais rīcības plānā kā primārie glābšanas līdzekļi, savukārt kuteri kā sekundārie glābšanas līdzekļi.

Robežu uzraudzības operācijās, ko veic dalībvalstis pie Latvijas Republikas ārējām jūras robežām saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē FRONTEX tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas Nr. 656/2014 ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām nosacījumi.

ARCC darbība tiek nodrošināta, realizējot civilās aviācijas normatīvajos aktos VRS noteiktos uzdevumus - nodrošināt civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbu, aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas koordināciju, kā arī paša ARCC nepārtrauktu darbību 24/7 režīmā.

Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajām prasībām un nodrošinātu Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta pilnvērtīgu funkcionēšanu, kā to nosaka 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 12. pielikums un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas, no 2014. gada 1. novembra ARCC darbību nodrošina VRS. Līdz 2019. gada 1. maijam ARCC uzdevumus nepārtraukti 24/7 režīmā veica VRS Operatīvās vadības pārvaldes NKC. VRS funkcionālās un strukturālās optimizācijas rezultātā ARCC pienākumus no 2019. gada 1. maija veic VRS Aviācijas pārvalde.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados:

1) uzturēt un pilnveidot ARCC darbību;

2) izstrādāt un noslēgt nepieciešamās vienošanās ARCC darbības nodrošināšanai;

3) veikt pasākumu kompleksu ARCC Operatīvā rīcības plāna izstrādāšanai un tā turpmākai regulārai aktualizēšanai;

4) sadarbībā ar valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" ieviest ICAO un IAMSAR aprakstītos gaisa kuģu meklēšanas procesus ARCC darbībā;

5) nodrošināt ARCC ar visu nepieciešamo dokumentāciju, kas regulē un nosaka aviācijas meklēšanas un glābšanas pasākumus;

6) izstrādāt un īstenot ARCC personāla apmācību plānu;

7) nodrošināt un aprīkot ARCC ar tā darbībai nepieciešamo aprīkojumu un sistēmām;

8) piedalīties meklēšanas un glābšanas pasākumu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādes un pilnveidošanas procesā;

9) organizēt un piedalīties ARCC teorētiskās un praktiskās mācībās.

  Pasākums Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem21 Rezultatīvais rādītājs22 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
2.1.

A, B

Izstrādāt Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) operatīvās rīcības plānu. Saskaņots un ieviests ARCC operatīvās rīcības plāns

(3.4.1.)

Plāns VRS CAA
VUGD
NMPD
VP
NBS
TNGIIB
LGS
ĀM
LPS
30.12.2019 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
2.2.

A, C

Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu (IAMSAR) vadlīniju ieviešana. Ieviestas Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas

(3.4.1.)

nodrošināts ARCC personāla nokomplektējums VRS - 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
ieviesti ICAO un IAMSAR noteiktie gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas procesi VRS CAA 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
2.3.

B, C

ARCC Operatīvā rīcības plānā noteikto uzdevumu realizācija Nodrošināta ARCC Operatīvās rīcības plānā noteikto uzdevumu realizācija

(2.3.1., 3.4.1.)

Organizētas teorētiskās civilās aviācijas meklēšanas un glābšanas mācības VRS CAA
VUGD
NMPD
VP
NBS
TNGIIB
30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
Organizētas praktiskās aviācijas meklēšanas un glābšanas mācības VRS CAA
VUGD
NMPD
VP
NBS
TNGIIB
30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
2.4.

B, C

ARCC plānveida personāla apmācības Veikta ARCC plānveida personāla apmācības, paaugstināta personāla profesionalitāte

(2.3.2., 3.3.2.)

nodrošinātas regulāras aviācijas angļu valodas apguve un Meklēšanas koordinatora (SMC) kursu apguve VRS CAA
LGS
30.12.2020. (64 000 EUR)

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

2.5.

A, B, C

VRS aviācijas meklēšanas un glābšanas uzlabošana Uzlabota VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem

(2.3.2., 3.3.2.)

Apmācīti piloti un speciālā aprīkojuma operatori darbam ar helikoptera vinču un elektrooptisko kameru, iegādāts aviācijas glābšanas inventārs VRS - 30.12.2020.
2.6.

A, B, C

Kuģu RK-03 "TIIRA" un RK-12 "VALPAS" Kuģošanas spējas apliecību atjaunošana, kā arī iekārtu, sistēmu un mezglu atjaunošana un uzturēšana atbilstošā tehniskā kārtībā Uzlabota VRS reaģēšanas spēja jūrā robežkontroles pasākumos, kā arī meklēšanas un glābšanas pasākumos

(2.3.1., 2.2.1., 3.2.2., 3.2.5., 3.2.7.)

Nodrošināta VRS kuģošanas līdzekļu atbilstoša darbība kārtība un reaģēšanas spēja. VRS - 30.12.2020.

turpināsies līdz 2022. gadam

2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts.

Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums:

2021. gads - 610 000 EUR; 2022.gads - 2 939 000 EUR

3.

Veikt un pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi, kas var ietekmēt ārējo robežu drošību

Pasākuma mērķis - nodrošināt noturīgu un kvalitatīvu starp iestāžu analītisko produktu izstrādes spēju stratēģiskajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

Latvijas atbildība par ES un Šengenas līguma telpas ārējās robežas drošību saistīta ar skaidru, aptverošu un apsteidzošu situācijas novērtējumu (risku analīzi). Izsvērtā un pietiekoši precīzā situācijas novērtējumā svarīga loma ir arī pareizajā laikā veiktai uzticamas informācijas apmaiņai gan starptautiski, gan Latvijas Republikas kompetento iestāžu ietvaros.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" tiesībaizsardzības iestādes organizē sadarbību, pamatojoties uz valsts robežas drošības apdraudējuma iespējamības (riska) analīzes rezultātiem. Ne retāk kā vienu reizi gadā Sadarbības vadības grupa kopīgi izstrādā vienotu riska analīzi (stratēģiskais līmenis). Šī vienotā riska analīze tiek nosūtīta arī Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei.

Pašlaik starp iestādēm notiek pastāvīga un regulāra informācijas apmaiņa nacionālajā un starptautiskajā līmenī par aktuālām problēmām un tendencēm, kas saistītas ar nelegālo imigrāciju un pārrobežu noziegumiem. Tiek veikta iegūtās informācijas apkopošana un analīze, uz kā pamata tiek noteiktas tendences un to attīstība, kā arī riska pakāpes attiecīgajās jomās.

Nacionālajā līmenī apdraudējumu analīzi robežas drošības jomā nodrošina speciāli izveidota grupa, kura izstrādā gala produktu reizi gadā. Apdraudējumu analīzi izstrādā VRS, VP, VID Muitas pārvalde, Pārtikas veterinārais dienests un VVD. Katra iestāde sniedz ieguldījumu Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros.

Pamatojoties uz noslēgtām vienošanām notiek regulāra informācijas un darbības rezultātu apmaiņa starp VRS, VP, VID Muitas pārvaldi, PVD un VVD gan lokālajā, gan reģionālajā, gan centrālajā līmenī.

Starptautiskā sadarbība riska analīzes nolūkam tiek organizētas starp kaimiņvalstīm (Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju), BSRBCC un FRONTEX austrumu robežas riska analīzes tīkla ietvaros.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes lēmumu, no 2014. gada ir izveidota un darbojas Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts vides dienesta riska analīzes ekspertu patstāvīgā darba grupa, kurai deleģēta sekojošu uzdevumu izpilde:

1) veikt Latvijas Republikas valsts robežas drošības apdraudējuma riska analīzi;

2) koordinēt riska analīzes datu apmaiņu, kopīgi izmantot riska analīzes rezultātus, nodrošināt ar nepieciešamo informāciju iestāžu riska analīzes veicējus.

Riska analīze robežkontroles ietvarā

Riska analīzes sistēma VRS balstās uz FRONTEX rekomendācijām - Vienoto Integrēto riska Analīzes modeli (Common Integrated Risk Analysis Model - CIRAM), FRONTEX Riska analīzes tīkla izstrādātajām rekomendācijām un izstrādātajiem riska indikatoriem.

VRS (taktiskajā un operacionālajā līmenī), kā arī nacionālajā līmenī ir izveidota labi funkcionējoša riska analīzes sistēma.

Sistēmas pamatā ir skaidri definēti principi informācijas vākšanai, tās apmaiņai un analīzei.

Taktiskajā līmenī informācija tiek apkopota lokāla līmeņa struktūrvienībās balstoties uz ikdienas novērojumiem un darbības rezultātiem. Katrā struktūrvienībā, piem. robežšķērsošanas vietā, robežapsardzības nodaļā vai imigrācijas kontroles struktūrvienībā tiek nozīmēta speciāli apmācīta amatpersona, kuras funkcionālajos pienākumos ietilpst riska analīzes veikšana. Būtu jāatzīmē, ka riska analīze tiek veikta gan ikdienā, gan mēneša griezumā, gan gada griezumā. Attiecīgi tiek sagatavoti riska analīzes produkti. Nepieciešamības gadījumā riska analīzes rezultāti tiek darīti zināmi attiecīgām VP struktūrvienībām, kā arī muitas un PVD amatpersonām robežšķērsošanas vietās.

Reģionālās pārvaldes ir atbildīgas par informācijas apkopošanu un riska analīzes veikšanu operacionālajā līmenī. Speciāli apmācītas amatpersonas nodrošina riska analīzes veikšanu izmantojot datus no robežpārbaužu, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles un kriminālizmeklēšanas jomas. Turklāt, papildus informācija no citiem avotiem, piem. kaimiņvalsts robežsardzes dienesti, VP, VID Muitas pārvalde, PVD, VVD u.c., tiek ņemta vērā. Riska analīzes produkti tiek gatavoti reizi divos mēnešos, kā arī apkopojums reizi gadā. Taktiskie brīdinājumi tiek gatavoti nepieciešamības gadījumā. Būtu jāatzīmē, ka kopīga riska analīze tiek veikta Reģionālās sadarbības grupu līmenī, kur katra iesaistītā iestāde sniedz ieguldījumu ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos definētas kompetences.

VRS Operatīvās vadības pārvaldes Analītiska nodaļa nodrošina riska analīzes veikšanu iestādes līmenī. Tās veikšanai tiek izmantota plaša veida informācija no dažādiem avotiem, pamatā koncentrējoties uz datiem no VRS struktūrvienībām robežpārbaužu, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, kriminālizmeklēšanas jomās. Liela uzmanība tiek pievērsta datiem no citām Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm (VP, VDD, VID Muitas pārvalde u.c.), preses, kaimiņvalsts robežsardzes dienestiem utt.

Riska novērtējuma struktūra ir sekojoša:

1) iekšējo un ārējo apdraudējumu raksturojums;

2) konstatēto pārkāpumu analīze;

3) identificētie riska profili;

4) prognozējamā pārkāpēju rīcība (modus operandi);

5) situācijas attīstības tendences un prognozes;

6) secinājumi un rekomendācijas;

7) apdraudējumu raksturojošie statistiskie rādītāji.

Tiek veidoti šādi riska analīzes produkti:

1) apsteidzoša informācija;

2) taktiskais brīdinājums;

3) riska analīze par robežkontroles un imigrācijas kontroles rezultātiem 2 mēnešu laika periodam un uzdevumiem nākamajam atskaites periodam;

4) ikgadējā Latvijas Republikas Valsts robežas drošības apdraudējumu (risku) analīze;

5) taktiski brīdinājumi uz ārzemēm;

6) mērķtiecīgās riska analīzes.

Riska pārvaldība muitas jomā balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk - SMK), noteiktiem principiem. Proti, lai līdz minimumam samazinātu risku Savienībai, tās pilsoņiem un tirdzniecības partneriem, muitas kontroles saskaņotai piemērošanai dalībvalstīs vajadzētu balstīties uz kopēju riska pārvaldības sistēmu, kas ietver sistemātisko riska apzināšanu, tostarp ar izlases veida pārbaudēm, un visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai ierobežotu jebkādu risku.

Jebkādai muitas kontrolei, kas nav izlases veidā, jābūt balstītai uz riska analīzes rezultātiem.

Saskaņā ar SMK muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos. Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šī procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, ES un valsts avotiem un stratēģijām.

Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.

VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļa nodrošina nacionālās un starptautiskās muitas riska informācijas apstrādi un analīzi, nodrošinot risku mazinošo pasākumu īstenošanu un riska mazinošu pasākumu plānošanu, organizēšanu un veikšanu preču, transportlīdzekļu un personu bagāžas pārvietošanai pāri ES ārējai robežai, kā arī muitas risku pārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu muitas jomā. Īstenojot ar riska pārvaldības uzturēšanu saistītus uzdevumus, būtiska loma ir riska informācijas un riska analīzes rezultātu apmaiņai ar Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm.

Kopš 2017. gada VID īsteno pasākumus Muitas kontroles atbalsta centra izveidei. Muitas kontroles atbalsta centra mērķis ir analītiskā atbalsta sniegšana reālajā laikā muitas kontrolē iesaistītām struktūrvienībām, ka arī operatīva riska informācijas un riska rezultātu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām, citu ES dalībvalstu un trešo valstu muitas dienestiem, Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm.

Riska analīze veterinārajā, pārtikas un fitosanitārajā ietvarā

Riski, kas attiecas uz ievestajiem produktiem, tiek novērtēti un balstīti pamatojoties uz briesmām, kādas šīs produkts rada cilvēkam, dzīvniekiem un augiem - jo augstāks risks, jo stingrākas ievešanas prasības un kontrole.

Īpaši augstu riska pakāpi veido dzīvi dzīvnieki, jo dzīvnieku veselība cieši saistīta ar sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma aspektu, kā arī ar ekonomiskajām izmaksām, kas var rasties slimību uzliesmojumu gadījumos.

Arī dzīvnieku izcelsmes produkti ir augsta riska produkti, jo var būt gan dzīvnieku, gan cilvēku slimību pārnēsātāji.

Augsts risks pastāv arī dzīviem augiem un augu produktiem, jo ar tiem var ievest jaunus kaitēkļus un augu slimības, kas rada bīstamas sekas lauksaimniecības kultūrām un videi, samazinot augu dekorativitāti un ražu vai iznīcinot augus.

Salīdzinoši mazāku risku veido ne-dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un zāļu ievešana, tomēr atsevišķām ne-dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu grupām, ņemot vērā ES noteiktos īpašos piesardzības pasākumus, saistībā ar pārtikas augsto piesārņojuma risku, jāveic piesardzības pasākumi vai pastiprināta identitātes un fiziskā kontrole (ar paraugu ņemšanu), lai nepieļautu piesārņotu produktu ievešanu Latvijā un ES.

Iepriekš minēto risku mazināšanai regulāri tiek veikta 100 % visu ievesto produktu dokumentālā un identitātes kontrole.

Pārbaudes robežkontroles punktos tiek veiktas, pamatojoties uz līdzvērtīgiem noteikumiem, kuri iekļauj vienādas prasības telpām, iekārtām un kontroles procedūrām. Augu, dzīvnieku un produktu importa un tranzīta kontroles sistēma ir izstrādāta un apstiprināta atbilstoši normatīvo aktu regulējumam.

Radiācijas drošības jomā riska analīze tiek balstīta uz iepriekšējo gadu gadījumiem, kuros ir novērtēts paaugstināts jonizējošais starojums, un tiem gadījumiem, kad VVD RDC ir konstatējis priekšmetus ar paaugstinātu jonizējošā starojumu un jonizējošā starojuma avotus radiometriskajā kontrolē, kā arī uz citu valstu un starptautisko organizāciju sniegtās informācijas.

VP sadarbojas ar VRS Eiropas multidisciplinārās platforma pret kriminālapdraudējumiem (EMPACT) prioritātes A ""Nelegālā imigrācija" ietvaros.

Tāpat VP regulāri tiek veikta noziedzības riska analīze dažādu pasākumu ietvaros:

1) smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējumam (SOCTA), kur VP, sadarbībā ar vairākām tiesību aizsardzības iestādēm sniedz informāciju Eiropolam kopējā ES SOCTA sagatavošanai;

2) tiek gatavots tiesībaizsardzības iestāžu kriminālizlūkošanas pusgada un gada analītiskais ziņojums Nacionālās kriminālizlūkošanas modeļa (NKIM) ietvaros;

3) VP kriminālizlūkošanas ietvaros tiek gatavots ikmēneša Taktiskais novērtējums.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados riska analīzes jomā:

1) analītiskās kapacitātes stiprināšana iestādēs, piesaistot attiecīgi apmācītus ekspertus, kā arī esošā personāla profesionalitātes līmeņa celšana caur apmācībām un pieredzes apmaiņas programmām;

2) riska analīzes metodoloģiju pielāgošana starp institucionālas riska analīzes nodrošināšanai operacionālajā (reģionālajā) un stratēģiskajā (centrālajā) līmenī;

3) vienotas programmatūras neesamība automātiskai vai daļēji automātiskai datu apstrādei riska analīzes nolūkā.

  Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
3.1.

A, C

Sagatavot ikgadējo Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīzi Veikta visaptveroša riska analīze

(1.1.1.)

Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīze 2019

Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīze 2020

VRS VP
VID
PVD
VVD
Par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 15. martam Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
3.2.

A, C

Izvērtēt nepieciešamību palielināt personāla skaitu riska analīzes jomā Veikts izvērtējums

(1.1.1.)

Izvērtējums VRS - 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
3.3.

A, C

Personāla skaita palielināšana riska analīzes vajadzībām muitas jomā (1.1.1.)

Pārdalot VID resursus, nodrošināts personāla skaita palielinājums riska analīzes vajadzībām muitas jomā

2019. gada +10 amata vietas

2020. gadā + 8 amata vietas

VID   30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
3.4.

A, C

Personāla profesionalitātes celšana riska analīzes jomā Paaugstinājies riska analīzes veicēju profesionālās sagatavotības līmenis

(1.1.1.. 1.2.1., 3.3.2.)

Nodrošināta ne mazāk kā 40 robežsargu apmācība VRS VRK 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā vai FRONTEX finansējums
3.5.

C

Personāla profesionalitātes celšana muitas risku jomā Paaugstinājies riska analīzes veicēju profesionālās sagatavotības līmenis

(1.1.1., 3.3.2.)

Nodrošināta ne mazāk kā 50 muitas amatpersonu apmācība VID - 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā.

Ārvalstu finanšu instrumenti

3.6.

B, C

Izvērtēt iespēju iegādāties programmatūru analītisko datu apstrādei Veikts izvērtējums

(1.1.1.)

Izvērtējums VRS IeM IC 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
4.

Nodrošināt dalību ES dalībvalstu sadarbībā, ko koordinē un atbalsta FRONTEX

Pasākuma mērķis - stiprināt un attīstīt Latvijas Republikas pārstāvību FRONTEX pasākumos.

Saskaņā ar Eiropas Robežu un Krasta apsardzes regulu uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām bāzes tika izveidota Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (FRONTEX), lai nodrošinātu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt ārējo robežu robežkontroli ar plašāku darbības amplitūdu un jaunu funkcionalitāti.

FRONTEX tagad ir uzticētas pastiprinātas operacionālās pilnvaras, kas skar visas Eiropas integrētās robežas pārvaldības galvenās sastāvdaļas, pamatojoties uz FRONTEX operacionālajiem uzdevumiem robežkontrolē, lai nodrošinātu migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību, tostarp pilnvaras īstenot kopīgus atgriešanas reisus, un nodrošināt augstu drošības līmeni ES, arī veicot obligātos neaizsargātības novērtējumus. Vienlaikus tā palīdz aizsargāt brīvās pārvietošanas tiesības Šengenas dalībvalstu teritorijā, visās FRONTEX aktivitātēs pilnībā jāievēro pamattiesības. FRONTEX sadarbojas gan ar ES dalībvalstu iestādēm, gan ar trešo valstu kompetentajām iestādēm. FRONTEX ir tiesīga organizēt kopīgās operācijas ne tikai ES dalībvalstu teritorijā, bet arī trešajās valstīs. Reaģējot uz izaicinājumiem, ar ko saskaras dažas dalībvalstis "karstajos punktos (hotspot)", tiek izvērstas migrācijas pārvaldības atbalsta vienības. Šajās vienībās tiek apvienots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EPAB), EUROPOL un FRONTEX - partnerībā ar valstu iestādēm un citām aģentūrām, lai identificētu, pārbaudītu un reģistrētu migrantus, viņiem iekļūstot ES, kā arī organizētu atgriešanas operācijas tiem, kuriem nav tiesību uzturēties ES.

FRONTEX kopš 2017. gada realizē neaizsargātības novērtēšanu par situāciju uz Latvijas Republikas ārējās robežas, ar mērķi identificēt vājos punktus ārējās valsts robežas drošības nodrošināšanā, un sniegtu atbalstu Latvijas Republikai iespējamo vājo punktu novēršanai.

FRONTEX jaunā paplašinātā funkcionalitāte viennozīmīgi uzliek saistības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai un VRS. Kopš 2016. gada ir dubultojusies VRS personāla un tehniskā aprīkojuma iesaiste FRONTEX kopīgās operācijās un pilotprojektos, kā arī robežsargu vienotu izglītības standartu un apmācību platformu īstenošanā, tajā skaitā jautājumos, kas reklamē pamattiesību nozīmīgumu robežsargu darbībā uz robežas un valsts iekšienē, kā arī darbu ar mazāk aizsargāto personu kategoriju un nepilngadīgajiem. VRS nodrošina kuģa, kuteru, helikoptera, lidmašīnas, mobilo videonovērošanas kompleksu, patrulēšanas transportlīdzekļu, dienesta suņu, kā arī cita tehniskā aprīkojuma izvietošanu un darbību FRONTEX kopīgo operāciju teritorijās.

Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka līdzi VRS personālam, sadarbībā ar FRONTEX ir iesaistīts VP un VID Muitas pārvaldes personāls, kurš sniedz ievērojamo ieguldījumu gan kopīgajās operācijās, gan profesionālās kvalifikācijas celšanas apmācības kursu programmu izstrādē un realizācijā. Vienlaikus FRONTEX vadībā tiek īstenoti soļi, lai sasniegtu augstāku un ES vērtībām balstītu sadarbspēju starp VRS un Muitas pārvaldi (ir izstrādāta un tiek realizēta apmācību un pieredzes apmaiņas programma ES robežsardzes un muitas dienestu pārstāvjiem sadarbības jautājumos).

Kopš 2016. gada oktobra VRS atbilstoši Regulas 2016/1624 prasībām nodrošina Ātrās reaģēšanas rezerves (30 amatpersonas un vairākas tehniska aprīkojuma vienības) esamību un pieejamību dalībai pasākumos ārzemēs pēc FRONTEX pieprasījuma.

Visās FRONTEX koordinētajās darbības jomās, tajā skaitā ar pārstāvību FRONTEX Valdē, VRS aktīvi līdzdarbojas kā pilntiesīga ES robežkontroles iestāde.

Pēdējo divu gadu laikā veiktajos FRONTEX darbības izvērtējumos ir konstatēti nepieciešamie uzlabojumi, lai nodrošinātu ES ārējo robežu drošību. Ņemot vērā minēto, 2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jauno priekšlikumu Regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību Nr. 98/700/TI, Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1052/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2016/1624 (turpmāk - Regulas priekšlikums). Regulas priekšlikums paredz:

1) izveidot pastāvīgu 10 000 cilvēku operacionālo korpusu ar savu aprīkojumu;

2) piešķirt FRONTEX pastāvīgajiem darbiniekiem izpildvaras funkcijas un plašākas atbalsta funkcijas dalībvalstīm atgriešanas procedūras īstenošanai, neskarot dalībvalstu kompetenci atgriešanas lēmumu pieņemšanā;

3) veidot ciešu sadarbību starp FRONTEX un ES Patvēruma atbalsta biroju (EASO);

4) pastiprināt FRONTEX sadarbību ar trešajām valstīm, paredzot iespēju uzsākt kopīgas operācijas un izvietot personālu tajās;

5) paplašināt un stiprināt Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) darbības jomas.

Ar katru gadu pieaug sadarbība ar Eiropas patvēruma atbalsta biroju (EASO) un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), kā arī VRS, VP un PMLP iesaiste šo organizāciju pasākumos un aktivitātēs ES līmenī.

2019. gada 27. martā tika parakstīts "Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Eiropas Robežu krasta apsardzes aģentūras saprašanās memorandu par sadarbības koordinatora uzņemšanu Latvijas Republikā". Saprašanās memorands nosaka ar FRONTEX sadarbības koordinatora izvietošanu saistītus organizatoriskus jautājumus un sadarbības jautājumus ar memoranda īstenošanā iesaistītajām valsts iestādēm, piemēram, regulāra informācijas apmaiņa par situāciju, tendencēm, iespējamiem draudiem pie ārējām robežām, pārrobežu noziedzību un terorismu, kā arī atgriešanas jomā.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados sadarbības jomā ar FRONTEX:

1) FRONTEX mandāta pārskatīšana un paplašināto funkciju realizācija Latvijā, iesaistot Latvijas Republikas valsts robežas integrētājā pārvaldībā iesaistītās iestādes;

2) FRONTEX sadarbības koordinatora uzņemšana un izvietošana Latvijas Republikā (darbības atbildības reģions Lietuva, Latvija un Igaunija), saprašanās memoranda noslēgšana starp Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītajām iestādēm un FRONTEX, kā arī sadarbības dibināšana un attīstība ar FRONTEX sadarbības koordinatoru;

3) Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistīto iestāžu sadarbības intensificēšana ar FRONTEX;

4) Eiropas Robežu un krasta apsardzes operacionālā korpusa komplektēšana, kā arī personāla dalības nodrošināšana operacionālā korpusa pasākumos;

5) tehniskā aprīkojuma (3 patrulēšanas kuteru) iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām;

6) tehniskā aprīkojuma (1 mobilais video novērošanas komplekss) iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām.

  Pasākums Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
4.1.

C

FRONTEX mandāta pārskatīšana un paplašināto funkciju realizācija Latvijā, iesaistot Latvijas Republikas valsts robežas integrētaja pārvaldībā iesaistītās iestādes

Pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes regula sader ar nacionālajam interesēm

(2.3.1.)

Regulas normu harmonizēšana ar nacionālajiem tiesību aktiem. VRS IeM 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
4.2.

A, B, C

FRONTEX sadarbības koordinatora uzņemšana un izvietošana Latvijas Republikā (darbības atbildības reģions Lietuva, Latvija un Igaunija) un saprašanās memoranda noslēgšana starp Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītajām iestādēm un FRONTEX

FRONTEX sadarbības koordinators uzsāka darbu Latvijas Republikā Parakstīts saprašanās memorands.

Sadarbības koordinators uzsācis darbību.

IeM (VRS) VP
VDD
PMLP
IeM IC
ĀM
VID
AiM (NBS)
ZM (PVD)
VARAM
SAB
VM
SM
31.05.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
4.3.

A, B, C

Sadarbības dibināšana un attīstība ar FRONTEX sadarbības koordinatoru

Izveidota noturīga un abpusēji izdevīga sadarbība Nodrošināta ERKA regulas 9. panta izpilde nacionālajā līmenī VRS IEM
VP
VDD
PMLP
IeM IC
ĀM
VID
AiM (NBS)
ZM (PVD)
VARAM
SAB
VM
SM
Plāna darbības periods. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
4.4.

A, B, C

Eiropas Robežu un krasta apsardzes operacionālā korpusa komplektēšana

Nodrošināta saistību izpilde, kas izriet no Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas (jaunais regulējums) Atbilstoši regulā noteiktajām lielumam VRS VP
PMLP
VID
Atbilstoši regulā noteiktajām termiņam Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

EK finansējums

4.5.

B, C

3 patrulēšanas kuteru iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām

Papildināta FRONTEX tehniskā aprīkojuma vienība Iegādāti un tiek ekspluatēti 3 kuteri VRS - 31.01.2020. (1 659 371 EUR)

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)

4.6.

B, C

1 mobilā video novērošanas kompleksa iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām

Papildināta FRONTEX tehniskā aprīkojuma vienība Iegādāts un tiek ekspluatēts 1 mobilais video novērošanas komplekss VRS - 30.12.2020. (500 000 EUR)

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)

4.7.

B, C

Nodrošināt dalību FRONTEX kopīgajās operācijās un pilotprojektos

Nodrošināta ERKA regulas saistību izpilde 450 personu iesaistes reizes gada laikā VRS VP Pastāvīgi FRONTEX, vidēji 7 000 000 EUR/gadā
Solidāra tehnisko resursu iesaiste
5.

Nodrošināt un pilnveidot sadarbību starp tām valsts iestādēm, kas atbild par robežkontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

Pasākuma mērķis - efektīvas un visaptverošas sadarbības visos līmeņos nodrošināšana.

Latvijas Republikā ir izveidota23 Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padome, kuras uzdevumi ir:

1) veicināt vienotas valsts pārvaldes iestāžu politikas izstrādāšanu un īstenošanu valsts robežas drošības jomā;

2) koordinēt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju sadarbību;

3) izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības politikas īstenošanai;

4) izskatīt informāciju par valsts robežas drošības un koordinācijas jautājumiem;

5) izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto politikas plānošanas dokumentu īstenošanas gaitu;

6) izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto investīciju programmu projektus, lai novērstu funkciju dublēšanos;

7) veicināt starptautisko sadarbību valsts robežas drošības jomā;

8) izskatīt ar valsts robežas drošību saistītos riskus.

Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes sastāvu veido 15 amatpersonas - 3 ministri (iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, zemkopības ministrs), 4 valsts sekretāri (IeM, ĀM, AiM, SM) un 8 iestāžu vadītāji (VID ģenerāldirektors, PVD ģenerāldirektors, VRS priekšnieks, VID Muitas pārvaldes direktors, VP priekšnieks, VDD priekšnieks, PMLP priekšnieks, VVD RDC direktors).

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 32. pantu24 ir izdota Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" (turpmāk - instrukcija Nr. 5). Instrukcija Nr. 5 nosaka sadarbības mehānismu starp VRS, VP, VID, PVD un VVD. Sadarbība notiek sekojošos jautājumos:

1) pārrobežu noziedzības apkarošanā;

2) valsts robežas režīma un robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā;

3) meklēšanā esošu personu aizturēšanā;

4) iestāžu amatpersonu nelikumīgu darbību novēršanā un atklāšanā;

5) radiometriskajā kontrolē konstatēto pārkāpumu novēršanā un nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu atklāšanā.

Sadarbība tiek organizēta pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas drošības apdraudējuma iespējamības (risku) analīzes rezultātiem.

Sadarbība tiek nodrošināta divos līmeņos:

1) sadarbības vadības grupa, kuru veido iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki;

2) sadarbības reģionālās grupas, kuras veido atbilstoši VRS teritoriālo pārvalžu atbildības rajoniem, un tās veido VRS teritoriālo pārvalžu, VP reģionālo pārvalžu, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vadītāji vai viņu pilnvarotas amatpersonas, kā arī pilnvarotas PVD un VVD amatpersonas.

2016. gada 21. aprīlī ir noslēgta starpresoru vienošanās "Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos starp VRS, VP, VID, PVD un VVD."

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 696 "Par atbildīgās institūcijas noteikšanu Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) ieviešanā" (turpmāk - Rīkojums) IeM ir noteikta par atbildīgo institūciju EUROSUR ieviešanā nacionālajā līmenī. Saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu starpinstitūciju sadarbības rezultātā ir izstrādāts EUROSUR ieviešanas rīcības plāns. EUROSUR ieviešanu Latvijā sadarbībā ar IeM, AiM, NBS, FM un SM realizē VRS.

Saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu tika izstrādāts Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas ieviešanas plāns (turpmāk - EUROSUR ieviešanas plāns) 2011.-2013. gadam (apstiprināts ar IeM 01.03.2011.rīkojumu Nr. 335), EUROSUR ieviešanas plāns 2014.-2015. gadam (apstiprināts ar IeM 17.09.2013. rīkojumu Nr. 1-12/2136) un EUROSUR ieviešanas plāns 2015.-2017. gadam (apstiprināts ar IeM 24.04.2015. rīkojumu Nr. 1-12/964), kuru uzdevumu izpilde pakāpeniski un secīgi tuvināja Latvijas Republiku visu EUROSUR regulas nosacījumu izpildei. Ņemot vērā EUROSUR projekta attīstības tendences ES līmenī, ir izstrādāts EUROSUR ieviešanas plāns 2019.-2022. gadam, lai turpinātu konsekventu EUROSUR regulas nosacījumu izpildi Latvijā.

Pamatojoties uz apstiprinātajiem EUROSUR ieviešanas plāniem, VRS sagatavoja un realizē 7 EUROSUR ieviešanas projektu aktivitātes Latvijā, kas būtiski tuvina EUROSUR regulas nosacījumu izpildi, kompetentām iestādēm iesaistoties Eiropas situācijas attēla veidošanā, kā arī ES ārējās robežas stiprināšanā.

Sekojot EUROSUR regulas nosacījumu un iepriekšminēto ES dalībvalstīm uzdoto EUROSUR pamatuzdevumu izpildei, VRS jau ir nodrošinājusi EUROSUR ieviešanas projektu aktivitātes īstenošanu šādā apmērā:

1) izveidots NKC, kurš darbojas 24/7 režīmā un veic informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu NKC, kā arī veic Nacionālā situāciju attēla veidošanu un uzturēšanu (izpildīti EUROSUR regulas 4. un 5. panta nosacījumi, izpilde 100%);

2) uzsākti pasākumi vienoto informācijas apmaiņas un apstrādes platformu robežuzraudzības un kontroles komponentu apvienošanai, izbūvējot Robežkontroles un uzraudzības sistēmu, kurā jau ir integrēta sauszemes ārējās robežas videonovērošanas sistēma, kā arī nodrošināta VRS resursu ģeopozicionēšana (uzsākta EUROSUR regulas 5., 9. un 10. panta nosacījumu izpilde, izpilde 50%);

3) uzsākts darbs pie starpresoru vienošanās par informācijas apmaiņas un sadarbības kārtību EUROSUR ietvaros starp VRS un NBS spēkiem, kā arī starp VRS un VID Muitas pārvaldi (uzsākta EUROSUR regulas 9. un 10. panta nosacījumu izpilde, izpilde 10%).

Lai koordinētu iestāžu sadarbību un saskaņotu rīcību saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm, ar MK kabineta 2012. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 312 ir apstiprināts Pasākumu plāns institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm.

ZS var sniegt atbalstu VRS:

1) valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto kārtību;

2) tādas personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Ar 2012. gada 13. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 14 25. §) "Informatīvais ziņojums "Par robežšķērsošanas vietu attīstību uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas"" (turpmāk - MK protokollēmums Nr. 14) 3.1. punktu tika izveidota robežšķērsošanas vietu darba grupa, kas darbojas VNĪ vadībā, tās sastāvā iekļaujot ar robežšķērsošanas vietu modernizāciju saistīto iestāžu pārstāvjus no VID, VRS, PVD, SM (valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi"), ĀM, EM un IeM. RŠV ekspertu darba grupa aktīvi darbojās no 2014.-2016. gadam, risinot ar robežšķērsošanas vietu un ar to turpmāko attīstību saistītu problēmjautājumu risināšanā, nodrošinot starp iesaistītajām iestādēm nepieciešamo koordināciju. Ņemot vērā to, ka risināmo jautājumu loks pārsniedza VNĪ kompetencē esošo jautājumu loku un neaprobežojās tikai ar RŠV infrastruktūras attīstības un uzturēšanas jautājumiem, bet ietvēra arī valsts stratēģiskās plānošanas un finansējuma piesaistes jautājumus, kopš 2017. gada janvāra darba grupa vairs netika sasaukta un jautājumi tiek risināti pēc nepieciešamības, iesaistītām iestādēm sadarbojoties, kad rodas nepieciešamība. Taču šāda sadarbība vairs nav regulāra un secīga. Rezultātā RŠV darba grupā iesaistās iestādes vairākkārt ir izteikušas nepieciešamību pēc RŠV ekspertu darba grupas darbības atjaunošanas, kas risinātu ar RŠV infrastruktūras attīstību, tai skaitā ES finanšu piesaisti saistītus jautājumus, bet jau augstākā vadības līmenī. Lai nodrošinātu konsolidētu un koordinētu RŠV infrastruktūras attīstību valsts ārējās robežas aizsardzībai un identificēto risku novēršanai, ir iespējams atjaunot minētās RŠV ekspertu darba grupas darbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes ietvaros.

Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (turpmāk - LOTLP), kuru vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir satiksmes ministrs, divi satiksmes ministrijas pārstāvji, Rīgas domes, Liepājas domes un Ventspils domes priekšsēdētāji un attiecīgie ostu pārvaldnieki, Latvijas mazo ostu asociācijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, iekšlietu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, zemkopības ministrs, ĀM valsts sekretārs, Jūrniecības savienības pārstāvis, AiM pārstāvis. Tas nozīmē, ka jautājumi, kas skar robežškērsošanas vietu attīstību ostās, tiek risināti LOTLP. 2018. gada 6. jūnijā LOTLP sēdē tika izskatīts jautājums par aktuālo informāciju par projektu "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kudziņsalu". Sēdes dalībnieki konceptuāli atbalstīja Muitas kontroles punkta 0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu, ņemot vērā projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kudziņsalu" un Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu ieviešanu un sēdes dalībnieki aicināja FM un VNĪ sadarbībā ar IeM, ZM, VID, VRS, PVD, Rīgas brīvostas pārvaldi sagatavot priekšlikumu par Rīgas brīvostas muitas kontroles punkta 0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu, ietverot veicamās darbības, nepieciešamo finansēšanas apjomu laika grafiku un virzīt izskaitīšanai Ministru kabinetā (2018. gada LOTLP sēdes 2. protokols, 7. punkts).

2016. gadā tika izveidota Muitas austrumu un dienvidaustrumu sauszemes robežas ekspertu grupa (CELBET), kurā darbojas 11 ES dalībvalstu muitas iestādes, apvienojot resursus efektīvākai darbībai uz ES ārējās sauszemes robežas. CELBET projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas "Muita 2020" atbalstu, lai stiprinātu savstarpējo operatīvo sadarbību un veicinātu efektīvu un vienotu muitas kontroli 11 CELBET dalībvalstīs, kas atrodas pie ES ārējās austrumu un dienvidaustrumu robežas. CELBET ir iesaistīti VID MP eksperti, kuri kopā ar ārvalstu kolēģiem dalās zināšanās un pieredzē, izvērtē iespējas apvienot resursus un izstrādā priekšlikumus efektīvākai muitas kontrolei uz ES ārējās sauszemes robežas. CELBET aktivitātes ir saistītas ar riska vadību, operatīvo kontroli, muitas darbinieku apmācībām, muitas kontroles aprīkojumu un savstarpējo sadarbību. Ekspertu grupas izveide ir ļāvusi iesaistīto dalībvalstu muitas iestādēm intensīvāk risināt Savienības austrumu un dienvidaustrumu sauszemes robežu pārvaldības jautājumus. Ekspertu grupa ir saņēmusi Eiropas Komisijas, FRONTEX un ES tiesībaizsardzības aģentūras atzinību par veiksmīgo projekta norisi.

Eiropas Komisija 2017. gadā veica izvērtējumu par iestāžu atbilstību konkrētam sadarbības līmenim (A, B vai C) atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajām Vadlīnijām par Muitas un Robežsardzes sadarbību (TAXUD/A1/D(2015)604293). Turpinās darbs pie minēto sadarbības vadlīniju ieviešana ar mērķi uzlabot sadarbības līmeni.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados sadarbības jomā:

1) EUROSUR plāna sekmīga ieviešana;

2) koordinētas sadarbības nodrošināšana visos sadarbības līmeņos;

3) sadarbības kvalitātes un pēctecības nodrošināšana, ja mainās nozīmētās sadarbības personas.

  Pasākums Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem25 Rezultatīvais rādītājs26 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
5.1.

A, B

Nodrošināt Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes darbību

Nodrošināta valsts robežas integrētās pārvaldības koordinācijas mehānisms)

(3.6.1.)

Sēdes protokols ar konkrētiem un terminētiem uzdevumiem valsts robežas drošības jomā. IeM ĀM

AiM

FM

SM

ZM

VRS

VDD

PVD

VVD

Pastāvīgi Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.2.

A, B, C

Izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos"

Izvērtēts sadarbības ietvars

(2.1.3.)

MK instrukcija IeM(VRS) VP

VID

PVD

VVD

31.03.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.3.

A, B, C

Nodrošināt sadarbības vadības grupas darbu saskaņā ar MK 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos"

Koordinēta un plānota iestāžu sadarbība

(2.1.3.)

Sēdes protokols ar uzdevumiem un darbības virzieniem IeM(VRS) VP

VID

PVD

VVD

Ne retāk kā reizi ceturksnī (pēc grozījumu izdarīšanas MK 2010. gada 5. maija instrukcijā Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", ne retāk kā reizi gadā) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.4.

A, B, C

Nodrošināt sadarbības reģionālo grupu darbu saskaņā ar MK 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos"

Plānota un koordinēta sadarbība attiecīgajos atbildības rajonos

(2.1.3.)

Sēdes protokols ar uzdevumiem un darbības virzieniem VRS VP

VID

PVD

VVD

Ne retāk kā reizi ceturksnī Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.5.

A, B, C

Izvērtēt starpresoru vienošanās "Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos starp Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts vides dienestu" darbību un pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus

Izvērtēti spēkā esošie sadarbības mehānismi starpresoru vienošanās ietvaros un pie nosacījuma, ja kādā sadarbības jomā nepieciešami uzlabojumi efektīvai pārvaldībai, izstrādāti grozījumi starpresoru vienošanā Izvērtējums katras iesaistītās iestādes ietvaros (5) un viens kopējs izvērtējums VRS VP

VID

PVD

VVD

31.05.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.6.

A, B, C

Nodrošināt EUROSUR ieviešanas plānā 2019.-2022. gadam paredzētos pasākumus

Nodrošināta EUROSUR regulā paredzēto pasākumu īstenošana Latvijas Republikā

(1.3.3., 1.3.5., 3.1.4.)

Pasākumu kopums VRS IeM IC

IeM

VP

AiM

NBS

VID

30.12.2020.

turpināsies līdz 2022. gadam

Iekšējās drošības fonds.

Finansējums atbilstoši EUROSUR ieviešanas plānam 2019.-2022. gadam.

5.7.

A, B, C

Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus MK 2012. gada 4. jūlija rīkojumā Nr. 312 "Par pasākumu plānu institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartajām valstīm"

Nodrošināta iestāžu saskaņota rīcība patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā

(2.1.3., 2.3.1.)

Izvērtējums.

Grozījumi MK rīkojumā.

IeM VRS

VP

VUGD

VDD

PMLP

AM

ĀM

LM

SM

VM

ZM

NVA

NBS

NMPD

PVD

31.10.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.8.

A, B, C

Izvērtēt nepieciešamību izveidot RŠV ekspertu darba grupu Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes ietvaros

Nodrošināta iestāžu saskaņota rīcība un koordinācija RŠV infrastruktūras attīstības jautājumos

(2.1.3.)

Izvērtējums IeM FM (VNĪ)

VRS

ĀM

SM

ZM

PVD

VID

IeM IC

NVA

31.05.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.9.

C

Starpinstitucionālā sadarbībā izstrādāt priekšlikumu par Rīgas brīvostas RŠV "Kundziņsala" izveidi

Nodrošināta iestāžu saskaņota priekšlikuma izstrāde Rīgas ostas RŠV attīstībai

(2.1.3.)

Tiesību akta projekts iesniegts izskatīšanai MK FM (VNĪ) VRS

Rīgas Brīvosta

SM

ZM

IeM

PVD

VID

NVA

VVD

30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.10.

A, B

Sagatavot grozījumus 2015. gada 21. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts vides dienesta starpresoru vienošanās par informācijas apmaiņu radiācijas drošības jomā

Precizēta iestāžu rīcība radiometriskās kontroles laikā

(2.1.3.)

Grozījumi starpresoru vienošanā. VVD VID 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
5.11.

A, B, C

Sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos"

Uzlabot iestāžu sadarbību radiometriskās kontroles laikā

(3.3.2.)

Grozījumi MK noteikumos VARAM VVD

VRS

VID

PVD

30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
6.

Nodrošināt un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm

Pasākuma mērķis - izveidot efektīvu sadarbību ar kaimiņvalstīm (trešajām valstīm) un iespēju robežās ar citām trešajām valstīm, kuras rada imigrācijas un nelikumīgas preču pārvietošanas riskus Latvijas Republikai.

Sadarbība ar trešajām valstīm notiek dažādos formātos, pamatojoties gan uz sadarbības līgumiem, vienošanām un protokoliem, kuri noslēgti valdību līmenī, gan daudzpusējiem un divpusējiem līgumiem vai sadarbības protokoliem, kuri noslēgti gan ministriju, gan iestāžu līmenī.

Sadarbība starp Latvijas Valsts robežsardzi un Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta Robežsardzes dienestu notiek balstoties uz 1996. gada 26. februāra Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanos par sadarbību robežapsardzības jautājumos un uz tās pamata parakstīto 2002. gada 18. februāra Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Krievijas Federācijas Federālā Robežsardzes dienesta protokolu par tikšanās norises kārtību. Informācijas apmaiņas notiek pamatojoties uz 1996. gada 15. novembrī parakstīto Protokolu par informācijas apmaiņas kārtību par situāciju uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas.

Pamatojoties uz 1996. gada 15. novembrī Rīgā parakstīto Protokolu par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēku un Krievijas Federācijas robežapsardzības dienesta sadarbību, veicot operatīvos pasākumus robežapsardzības interesēs tiek organizēta sadarbība starp abu valstu robežapsardzības iestāžu operatīvajām struktūrvienībām.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Apvienotās Latvijas- Krievijas darba grupas par jautājumiem cīņā pret nelegālo migrāciju izveidošanu, jau no 2006. gada sekmīgi darbojas Apvienotā Latvijas-Krievijas darba grupu par jautājumiem cīņā pret nelegālo migrāciju, kurā no Latvijas Puses ir pārstāvēta IeM, ĀM, VRS un PMLP. Grupas ietvaros notiek aktīvs darbs ar mērķi uzlabot Latvijas un Krievijas darbības koordināciju nelegālās migrācijas novēršanas un apkarošanas jomā, stiprināt valstu kompetento institūciju sadarbību, tai skaitā organizējot pušu iestāžu pārstāvju stažēšanos.

Sadarbība ar Baltkrievijas Valsts robežapsardzības komiteju notiek pamatojoties uz 2014. gada 10. aprīļa parakstīto Protokolu par sadarbību starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības komiteju un Protokolu par savstarpējo sadarbību informācijas apmaiņas jomā par situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas un robežas drošības apdraudējumiem starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Baltkrievijas Republikas Valsts robežapsardzības komiteju.

Vienlaikus sadarbība ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par jautājumiem, kas skar Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas tiek realizēta valsts robežas pilnvaroto līmenī, pamatojoties uz 1994. gada 14. decembrī noslēgto Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanos par robežas pārstāvju darbību un 2013. gada 10. aprīlī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu.

VRS ir nozīmēta kā koordinators un tai ir vadošā loma Robežu pārvaldības Centrālajā Āzijā - 9. fāzes (turpmāk - BOMCA 9) projekta Konsorcija vadīšanā. Saskaņā ar BOMCA 9 projekta nosacījumiem, Konsorcijs atbalsta iniciatīvas, kas saistītas ar operatīvās sadarbības stiprināšanu Centrālās Āzijas reģionā. 2018. gadā BOMCA 9 Konsorcijs kopā ar ES finansēto programmu "Robežu pārvaldība Ziemeļu Afganistānā" (BOMNAF) organizēja Reģionālo sadarbības konferenci robežas drošības jautājumos Centrālajā Āzijā "Isikula Iniciatīva 2018" ar mērķi veicināt ciešāku sadarbību starp robežpārvaldības aģentūrām Centrālās Āzijas reģionā. Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts ir apstiprinājis BOMCA 9 projekta pagarināšanu līdz 2019. gada beigām, VRS turpinot vadīt Konsorciju.

Latvija ir aktīvi iesaistījusies arī tādu starptautisku formātu darbībā kā:

1) Baltic Sea Region Border Control Cooperation (BSRBCC27), organizācijā, kuras mērķis ir cīņa ar nelegālo migrāciju Baltijas jūras reģionā, garantējot nepārtrauktu sadarbību un tās attīstību starp Baltijas jūras reģiona valstu robežapsardzības dienestiem reģionālās drošības jomā;

2) Baltijas jūras reģiona valstu Speciālās komisijas organizētajā noziedzības apkarošanas iniciatīvā "TASK FORCE" (BSTF28). Prezidentūru BSTF 2017.-2018. gadā nodrošināja Latvija, pašlaik Vācija un Polija (iesaistītās iestādes - IeM, VP, VRS, VID MP). BSTF ietvaros darbojas Operatīvā Komiteja (Operative Committee - OPC) ar nelegālās migrācijas apakšgrupu, ko vadīja VRS. VRS kā nelegālās migrācijas apakšgrupas vadītāja realizēja kopējo operāciju "FOUR SEASONS", kuras mērķis bija informācijas apmaiņa starp BSTF dalībvalstīm par nelegālās migrācijas gadījumiem uz dalībvalstu robežām, kā arī jaunus nelegālās migrācijas modus operandi identifikācija;

3) Drošības sadarbības dialogs (Security Cooperation Dialogue), kas ir salīdzinoši jauns formāts ASV un Baltijas valstu reģionālajai sadarbībai, kas ir izveidots, lai īstenotu Kopīgo deklarāciju par pastiprinātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā (Joint Declaration on Increased Security and Defense Cooperation), kas tika parakstīta 2016. gada 23. augustā ASV viceprezidenta Dž.Baidena vizītes laikā Rīgā, kā ASV un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Kopīgo paziņojumu par sadarbības stiprināšanu drošības jomā (Joint Statement on Enhanced Security Cooperation), kas tika parakstīts 2016. gada 12. septembrī Tallinā.

VRS ir noslēgusi divpusējos sadarbības līgumus ar attiecīgajām Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas, Ukrainas, Tadžikistānas un Gruzijas iestādēm.

Pamatojoties uz noslēgtajiem divpusējiem līgumiem notiek informācijas apmaiņa, sadarbība cīņā ar pārrobežu noziedzību, apmaiņa ar labāko praksi un sadarbība apmācību jomā. Ar mērķi nodrošināt efektīvo sadarbību Vjetnamas pavalstnieku identificēšanas un atgriešanas jautājumos VRS šobrīd gatavo sadarbības vienošanas projektu migrācijas jomā ar kompetento Vjetnamas valsts iestādi.

Pamatojoties uz Iekšējā drošības fonda 2014.-2020. gadam ietvaros īstenoto projektu "Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punktu darbības turpināšana Gruzijā un Baltkrievijā" 2016. gada 3. janvārī VRS dienesta pienākumu pildīšanai uz Gruziju un Baltkrieviju nosūtīja sakaru virsniekus. 2018. gadā, ņemot vērā esošo situāciju nelegālās migrācijas jomā, kā arī iespējamos apdraudējumus no trešajām valstīm uz ES, VRS sakaru virsnieka punkta darbība (projekta realizēšana) Baltkrievijā (Minskā) tika pagarināta līdz 2019. gada 31. decembrim.

Ar mērķi sniegt atbalstu situācijas stabilizēšanā, normalizācijā un veidot uzticēšanos starp 2008. gada konflikta pusēm VRS amatpersonas aktīvi piedalās Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia).

Sadarbība ar Baltkrievijas Republiku pārrobežu noziedzības apkarošanas jomā policijas kompetences ietvaros notiek saskaņā ar 2007. gada 17. maijā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālu apriti, terorismu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī saskaņā ar 2015. gada 3. martā parakstīto Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Baltkrievijas Republikas Iekšlietu ministrijas sadarbības protokolu un 2018. gada 25. maijā parakstīto Sadarbības protokolu starp Baltkrievijas Republikas Iekšlietu ministrijas Kriminālmiliciju un Latvijas Republikas Valsts policiju par sadarbības jautājumiem starp Vitebskas apgabala Iekšlietu pārvaldi un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldi par informācijas apmaiņas mehānisma izveidošanu cīņā ar pārrobežu noziedzību. Minētais protokols sevī ietver ne tikai kārtību, kādā var apmainīties ar pierobežai aktuālo informāciju, bet arī paredz iespēju abu pušu nozīmētajām amatpersonām periodiski tikties, lai apspriestu aktuālos darba jautājumus un plānotu kopīgus pasākumus.

VID MP uztur aktīvu sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas muitas dienestiem.

Muitas jomas jautājumi ir iekļauti Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas un Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darba kārtībā. Aktīvs dialogs noris arī starpresoru līmenī - gan ar Krievijas Federācijas Federālo muitas dienestu, gan ar Baltkrievijas Republikas Valsts muitas komiteju.

Lai veicinātu ātru un drošu Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanu, kā arī nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu kontrabandas risku mazināšanai, ar Krievijas muitas dienestu ir noslēgtas vairākās divpusējo sadarbību regulējošās divpusējās vienošanās.

Savukārt lai veicinātu kontroles efektivitātes paaugstināšanu, vienlaikus nodrošinot personām un transportlīdzekļiem pēc iespējas ātrāku robežas šķērsošanu tika parakstīta Vienošanās par informācijas apmaiņas kārtību starp Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas muitas un robežsardzes dienestiem, nodrošinot nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību un veicinot autoceļu robežšķērsošanas vietu caurlaidību. Vienošanās sekmē kompleksu, racionālu un efektīvu Latvijas un Baltkrievijas muitas un robežsardzes dienestu spēku un līdzekļu izmantošanu, īstenojot tiem noteiktos uzdevumus. Saskaņošanas procesā ir šādas vienošanās noslēgšana ar Krievijas muitas dienestu.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados sadarbībā ar trešajām valstīm:

1) iestāžu sadarbību negatīvi var ietekmēt trešo valstu politiskā nestabilitāte sadarbībā ar ES;

2) kaimiņvalstu (trešo valstu) attiecīgo partnerinstitūciju ieinteresētība tikai formālā, nevis uz rezultātu vērstā sadarbībā;

3) finansējuma trūkums VRS sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai trešajās kaimiņvalstīs, kā arī trešajās valstīs ar nelegālās imigrācijas risku (izcelsmes vai tranzīta valstis).

  Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde

Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
6.1.

A, B, C

Sagatavot Latvijas - Krievijas līguma projektu par valsts robežas režīmu

Noteikt kārtību, kādā:

- uztur valsts robežu;

- personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu un kravas, preces un dzīvniekus pārvieto pāri valsts robežai, kā arī atļauj to pārvietošanu pāri valsts robežai;

- kuģošanas līdzekļi ienāk Pušu valstu robežūdeņos un uzturas tajos;

- gaisa kuģi šķērso valsts robežu;

- veic saimniecisko un cita veida darbību uz valsts robežas vai pierobežas teritorijā;

- noregulē robežincidentus

(1.4.1.)

Līguma projekts IeM

(VRS)

ĀM 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
6.2.

B, C

Ceturtā Robežu drošības darba grupas sēde ASV-Baltijas Drošības un sadarbības dialoga ietvaros

Apzināta esošā situācija un identificēti turpmākās sadarbības formāti

(2.4.1.)

Protokols VRS IeM

VDD

30.06.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
6.3.

A, B, C

Turpināt VRS sakaru virsnieku darbību

Nodrošināta VRS interešu pārstāvība Baltkrievijā un Gruzijā

(1.4.2., 2.1.3)

Sakaru virsnieka patstāvīgas dislokācijas nodrošināšana Baltkrievijā un Gruzijā VRS - Patstāvīgi (100 000 EUR)

Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) (266 226 EUR)

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

6.4.

C

Realizēt EK projektu "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā Āzijā 9. posms" (BOMCA 9) un uzsākt EK projekta "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā Āzijā 10. posms" (BOMCA 10) realizāciju

Centrālās Āzijas valstu robežu pārvaldības efektivitātes uzlabošana piedāvājot Integrētās robežu vadības aktuālākos elementus un sniedzot atbalstu citās jomās

(1.4.1.)

Nodrošināta labākās prakses un pieredzes apmaiņa. VRS ĀM 30.12.2020. Projektam atvēlēto finanšu līdzekļu ietvarā
6.6.

B, C

Realizēt šādus Latvijas- Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansētus projektus:

- RŠV Terehova - Burački attīstība;

- Pievedceļa Lavri - RŠV "Bruņiševo" infrastruktūras uzlabošana

Sadarbībā ar Krievijas Federācijas Pleskavas reģiona ekonomiskās attīstības un investīciju politikas komiteju sasniegt projektos noteiktos mērķus efektīvas muitas un robežkontroles nodrošināšanā.

(1.4.1.)

Projekta atskaites un rezultāts dabā VNĪ VRS

VID

30.12.2020. (3 633 334 EUR)

Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas piešķirto līdzekļu ietvaros

6.7.

B, C

Realizēt šādus Latvijas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansētus projektus:

- RŠV "Pāternieki" un "Grigorovščina" infrastruktūras uzlabošana;

- RŠV "Urbāni" un "Silene" modernizācija

Sadarbībā ar Baltkrievijas Muitas komiteju, sasniegt projektā noteiktos mērķus efektīvas muitas un robežkontroles nodrošināšanā

(1.4.1.)

Projekta atskaites un rezultāts dabā VNĪ VRS,

VID

30.12.2020. 2 104 810 EUR

Latvijas - Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas piešķirto līdzekļu ietvaros

6.8.

B, C

Sagatavot un saskaņot starpvaldību vienošanos par informācijas apmaiņas kārtību starp Latvijas Republiku un Krievijas Republiku nepārtrauktas transportlīdzekļu kustības nodrošināšanai un autoceļu robežšķērsošanas vietu caurlaidības veicināšanai

Noteikta kārtību, kādā:

- Latvijas un Krievijas muitas un robežsardzes dienestu amatpersonu koordinēta rīcība gadījumos, kad ir samazinājusies autoceļu RŠV caurlaidība vai veidojas transportlīdzekļu rindas

(1.4.1.)

Vienošanās projekts VID FM

ĀM

VRS

IeM

30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
7.

Nodrošināt un uzlabot tehniskos un operatīvos pasākumus Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelegālo imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību

Pasākuma mērķis - nodrošināt koordinētu pasākumu veikšanu valsts iekšienē, lai savlaicīgi reaģētu uz nelegālās imigrācijas un pārrobežu noziedzības riskiem.

Juridiski nepastāv atšķirības nelikumīgas migrācijas jomā starp iekšējām robežām vai pierobežas zonām un pārējo teritoriju.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu, gar ārējo sauszemes robežu ir noteikta pierobežas josla, ne platāka par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas un pierobeža līdz 30 kilometriem, sākot no valsts robežas, bet gar iekšējo sauszemes robežu nav noteikts diferencējums starp iekšējo sauszemes robežu un pārējo valsts teritoriju.

Regulāras pārbaudes pie iekšējās sauszemes robežas netiek veiktas. Valsts iekšienē pārbaudes tiek veiktas izlases kārtībā, ņemot vērā riska analīzi, kriminogēnās situācijas analīzi ar mērķi apkarot pārrobežas noziedzību, veikt imigrācijas kontroli (ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli visā valsts teritorijā, tajā skaitā migrantu tālāko pārvietošanos), kā arī uzraudzīt ceļa satiksmes drošību.

Pārbaudes pierobežā un valsts iekšienē tiek veiktas saskaņā ar Imigrācijas likuma, Robežsardzes likuma prasībām.

Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 28.pantu lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas, robežkontroles pagaidu atjaunošanas termiņa pagarināšanu vai robežkontroles pagaidu atjaunošanas atcelšanu, ievērojot Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 nosacījumus, pieņem Ministru kabinets. Ir izstrādāts sadarbības mehānisms, lai nepieciešamības gadījumā sekmīgi atjaunotu robežkontroli uz iekšējām robežām. ZS var sniegt atbalstu VRS robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā. Lai uzlabotu VRS un ZS sadarbību, apstiprināta zemessargu e-apmācību programma "Zemessarga pienākumi un rīcība robežkontroles pagaidu atjaunošanas laikā uz iekšējām robežām". Programma izstrādāta sadarbībā ar ZS, un no 2016. gada 10. augusta uzsākta e-apmācību programmas īstenošana. Lai uzlabotu VRS un ZS sadarbību, apstiprināta arī zemessargu e-apmācību programma "Zemessarga pienākumi un rīcība, kad tiek meklēta persona, kura tiek turēta aizdomās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu" un no 2019. gada 1. augusta uzsākta e-apmācību programmas īsteno.

Kopš 2014. gada VRS īsteno ES projektu "Baltijas valstu informācijas apmaiņas mehānisms" (BSIEG). Projekta partneri ir Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde un Lietuvas Robežsardzes dienests.

Projekta pirmais posms (BSIEG) noslēdzās 2016. gada 30. maijā.

Projekta otrais posms (BSIEG 2) sākās 2018. gada 1. janvārī un noslēgsies 2019. gada 31. decembrī. Projekta kopējais finansējums ir 1 641 320,61 EUR (t.sk. ES līdzfinansējums 95% - 1 559 254,58 EUR, Latvijas VRS kopējais finansējums - 810 626,97 EUR, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes kopējais finansējums - 415 533,64 EUR, Lietuvas Robežsardzes dienesta kopējais finansējums - 415 160,00 EUR).

Galvenie projekta (BSIEG 2) mērķi:

1) īstenot informācijas apmaiņas attīstību trīs galvenajos līmeņos: vietējā, reģionālā un valsts līmenī (ar galveno funkciju - koordināciju);

2) nodrošināt iespēju informācijas apmaiņai reāllaikā starp Latvijas-Lietuvas-Igaunijas patruļām (gājēju/suņu un mobilo), iesaistot informācijas apmaiņas procesā lokālos un reģionālos koordinācijas centrus ar kopīgām atbalsta funkcijām un Nacionālo koordinācijas centru. Reģionālā līmenī šajā procesā plānots iesaistīt aviācijas vienību, nodrošinot atbalstu pierobežas zonā ar attiecīgo novērošanas/ izsekošanas/norādīšanas un izmeklēšanas procesu;

3) nodrošināt tiešu aktuālās informācijas apmaiņu par pārrobežu incidentiem starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežsardzes iestādēm lokālajā un reģionālajā līmenī gar Krievijas un Baltkrievijas robežām tuvu reālajam laikam;

4) nodrošināt trauksmes signāla (t.sk. video signāla) par robežas nelikumīgu šķērsošanu pieejamību robežuzraudzības nodaļām lokālajā un reģionālajā līmenī, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Nacionālajiem koordinācijas centriem.

Projekta (BSIEG 2) ietvaros tiek plānots:

1) attīstīt sensoru un informācijas apmaiņas sistēmu, iegādājoties robežuzraudzības tehniskos līdzekļus (klātbūtnes uztveršanas sistēmas un programmatūras licences) ar iespēju tos integrēt Eiropas robežu novērošanas sistēmā (EUROSUR), lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp partneriem un veicinātu detalizētāku situācijas izpratnes attēla veidošanu reģionālā līmenī gar ES ārējo robežu. Projekta rezultātu plānots izmantot ikdienas darba vajadzībām un sadarbībai starp projekta partneriem un turpmākai EUROSUR īstenošanai un attīstībai;

2) pilnveidot NKC, VRS Aviācijas pārvaldes un Ludzas pārvaldes BSIEG programmnodrošinājumu un tehnisko aprīkojumu;

3) organizēt iespēju apmainīties ar personas datiem un detalizētāku operatīvo informāciju starp Baltijas valstīm, nepārkāpjot EUROSUR sistēmas noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu.

Projekta ietvaros plānots nodrošināt vienota risinājuma attīstību lokālai un reģionālai sadarbībai starp Igaunijas-Latvijas-Lietuvas robežsardzes iestādēm uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežas.

Lai veicinātu savstarpējās sadarbības attīstību nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā uz Latvijas - Lietuvas robežas un lietderīgāk izmantotu savu struktūrvienību resursus, tai skaitā finanšu resursus 2016. gada 27. septembrī Lietuvas Republikā (Šauļos) tika noslēgta četrpusējā vienošanās "Vienošanās starp Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienestu, Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas departamentu, Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Latvijas Republikas Valsts policiju par kopējām patruļām" (turpmāk - Vienošanās). Vienošanās mērķis ir noteikt kopējās patrulēšanas organizēšanas un īstenošanas kārtību saskaņā ar 2006. gada 7. jūnija līguma "Par Lietuvas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos" 18. pantu.

Pēc savstarpējās vienošanās par kopējo patruļu organizēšanas grafiku, patruļas tiek organizētas gan Latvijas, gan Lietuvas pusē.

Kopējās patruļas tiek realizētas arī kopā ar Igaunijas pusi, pamatojoties uz Pagaidu vienošanos.

2018. gadā VRS imigrācijas kontroles struktūrvienību amatpersonas organizēja 66 kopējās patruļas (2016. gadā - 5, 2017. gadā - 44) ar attiecīgajiem Lietuvas Republikas robežsardzes dienestiem (tajā skaitā patruļas ar Lietuvas policijas departamenta un Latvijas Valsts policijas amatpersonām), kuru laikā pārbaudīja 5355 personas (2016. gadā - 125, 2017. gadā - 3242), 2165 transportlīdzekļus (2016. gadā - 74, 2017. gadā - 1239) un konstatēja 56 pārkāpumus (2016. gadā - 2, 2017. gadā - 34). Pārkāpumi pārsvarā tiek konstatēti par ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Sadarbība operatīvajā darbībā pārrobežu noziedzības apkarošanā ar Lietuvas Republikas robežsardzi notiek pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos, bet ar Igaunijas Republiku pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā.

VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienības pastāvīgi apmainās ar informāciju nelegālās imigrācijas apkarošanas jautājumos ar Lietuvas un Igaunijas robežsardzes kriminālizmeklēšanas dienestiem - tiek saņemta un attiecīgi nodota informācija par Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā nelegālās imigrācijas organizēšanā iesaistītām personām, aizturētajām personām un personām, kuras ir iesaistītas pārrobežu noziedzīgo darbību veikšanā, kā arī cita nozīmīga informācija. Papildus tam, notiek arī apsteidzošās informācijas apmaiņa starp struktūrvienībām. Nepieciešamības gadījumā, notiek kopējas tikšanās un saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kas vērsti uz pārrobežu noziedzības apkarošanu.

Divas reizes gadā notiek Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kriminālizmeklēšanas struktūrvienību vadītāju sanāksme Baltijas Ministru padomes Iekšlietu komitejas Robežapsardzības apakškomitejas ietvaros. Tikšanās laikā notiek informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī tiek plānoti kopīgi noziedzības apkarošanas pasākumi.

VP ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas kompetentajiem dienestiem par pārrobežu sadarbību.

Sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā, tai skaitā kopīgām darbībām pierobežas apgabalos, ar Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijai pakļauto Policijas departamentu notiek pamatojoties uz 2007. gada 16. novembrī noslēgto Līgumu par pārrobežu sadarbību starp Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijai pakļauto Policijas departamentu un Latvijas Republikas Valsts policiju.

Sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā ar Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldi notiek pamatojoties uz 2017. gada 8. septembrī noslēgto Līgumu par pārrobežu sadarbību starp Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts policiju.

Valsts policija īsteno dažādus projektus ar mērķi stiprināt pārrobežu noziedzības apkarošanu.

VP kā partnervalsts pārstāvis piedalās Itālijas projektā "A.T.H.E.N.A", kura mērķis ir stiprināt policijas starptautiskās sadarbības mehānismus un izstrādāt kopīgas SPOC (Single Point of Contact) standarta darba procedūras, lai nodrošinātu efektīgāku savstarpējo informācijas apmaiņu. Projekta īstenošanās rezultātā tiks uzlabota un pilnveidota starpvalstu informācijas apstrāde un apmaiņa, paaugstināta izlūkdatu un informācijas kvalitāte, izstrādātas efektīvākas procedūras pārrobežu noziedzības apkarošanā un novēršanā. Projekts tiks noslēgts 2019. gada decembrī.

2016. gada 20. maijā starp IeM IC un VP noslēgts Sadarbības līgumam par Iekšējās drošības fonda projekta Nr. IC/IDF/2016/1 "Nacionālās otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas un SIRENE datu-plūsmas informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšana (1. posms)", kura ietvaros tiek īstenotas SIRENE datu-plūsmas informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanas izstrāde un ieviešana. Nākotnē tiek plānots nākamais posms SIS II regulējumā iekļauto jauno funkcionalitāšu ieviešanai ar Iekšējās drošības fonda finansējuma atbalstu.

VP sadarbībā ar Lietuvas policijas Kriminālistikas centru no 2018. gada 25. aprīļa īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projektu Nr. LLI-288 "Latvijas un Lietuvas policiju K9 kapacitātes stiprināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijās", kura ir palielināt Latvijas un Lietuvas policiju K9 kapacitāti, veicinot starp robežu sadarbību noziedzības apkarošanas jomā, tostarp bīstamu personu aizturēšana, aizliegto vielu, materiālo pierādījumu un pazudušu cilvēku meklēšana. Projekts tiks noslēgts 2020. gada 24. aprīlī.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados:

1) neplānotas robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām;

2) starptautiskajos līgumos par valsts robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību noteikto saistību praktiskā realizācija.

  Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
7.1.

A, C

Organizēt mācības robežkontroles pagaidu atjaunošanai uz iekšējām robežām Uzlabota iestāžu sadarbība

(2.3.1.)

Noorganizētas mācības. VRS VP

ZS

31.05.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā.
7.2.

B, C

Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma par Latvijas - Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību projektu Reglamentēta divu valstu sadarbību robežas režīma jautājumā, kā arī atrunāta robežas pilnvaroto pārstāvju sadarbības

(3.4.1.)

Līgums IeM VRS

ĀM

30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
7.3.

B, C

Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par Latvijas - Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību projektu Reglamentēta divu valstu sadarbību robežas režīma jautājumā, kā arī atrunāta robežas pilnvaroto pārstāvju sadarbības

(3.4.1.)

Līgums IeM VRS

ĀM

30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.

Nodrošināt un uzlabot trešo valstu piederīgo atgriešanu

Pasākuma mērķis - veicināt trešo valstu pilsoņu ātru un efektīvu atgriešanu, nodrošinot to pilnīgu atbilstību starptautiskajām tiesību normām ES tiesību aktu prasībām, ievērojot pamattiesību principus.

Atgriešanas jomā ir iesaistītas šādas iestādes: PMLP, VRS, ĀM Konsulārais departaments, Latvijā akreditētas ārvalstu pārstāvniecības, valsts drošības iestādes, Tiesībsarga birojs, pašvaldību bāriņtiesas un tiesa.

Imigrācijas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā no Latvijas Republikas izraida ārzemnieku, ja ārzemnieks ir pārkāpis noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību.

Saskaņā ar Imigrācijas likumu, ja ārzemnieks ir pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā, PMLP vai VRS amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, ar kuru ārzemniekam tiek uzlikts par pienākumu atstāt valsti. Izbraukšanas rīkojumā uzliktā pienākuma izpildei nosaka termiņu no septiņām līdz 30 dienām. Amatpersonai ir tiesības pagarināt noteikto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

VRS sadarbībā ar PMLP kontrolē, vai ārzemnieks pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas noteiktajā termiņā izceļojis no Latvijas Republikas.

Ja ārzemnieks noteiktajā laika periodā nav izpildījis pienākumu izceļot, VRS priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, vai PMLP priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Imigrācijas likums nosaka arī citus gadījumus, kad var tikt pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

Ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu un tajos ietvertais lēmums par iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, tos apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Augstākās iestādes pieņemto lēmumu ārzemnieks septiņu dienu laikā pēc to spēkā stāšanās var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

VRS organizē un veic ārzemnieku piespiedu izraidīšanu.

Piespiedu izraidīšanas procesu novēro tiesībsargs. Tiesībsargs ir tiesīgs iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrības vai nodibinājumus, kuru darbības mērķis ir saistīts ar šā procesa novērošanu.

Konstatējot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības un kura uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, VRS informē VP un bāriņtiesu un sazinās ar attiecīgās valsts Latvijā rezidējošo diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību. Latvijā nerezidējošas pārstāvniecības tiek informētas ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību.

Ja ārzemniekam, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar diplomātisko vai konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu.

Ārzemniekam, kuram piemēro izraidīšanas procedūru, tiek dota iespēja atgriezties savā mītnes zemē, izmantojot brīvprātīgās atgriešanas programmu. Ja ārzemnieks, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, pieteicies uz brīvprātīgās atgriešanās programmu, lēmumu par piespiedu izraidīšanu kompetentā amatpersona ir tiesīga atcelt, izdodot izbraukšanas rīkojumu.

Atgriešanas pasākumu realizācijai aktīvi tiek piesaistīts Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014.-2020.) finansējums, kā arī 2019. gadā tika uzsākta FRONTEX pieejamo līdzekļu izmantošana piespiedu izraidīšanas nodrošināšanai (transportēšanas izdevumi izraidāmajām personām un konvojam).

Ātrai un efektīvai ārzemnieku izraidīšanas nodrošināšanai tiek izmantots readmisijas līgumu instruments, proti tiek īstenoti ES (17) un Latvijas Republikas (5) noslēgtie readmisijas līgumi ar trešajām valstīm un protokoli readmisijas līgumu īstenošanai (2).

Pašlaik notiek darbs pie readmisijas līgumu un to īstenošanas protokolu izstrādes un noslēgšanas ar tām trešajām valstīm, kuru pilsoņi rada nelegālās migrācijas riskus, piem., Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Tāpat tiek izstrādāti ES noslēgto readmisijas līgumu īstenošanas protokoli ar trešajām valstīm.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados atgriešanas jomā ir sekojoši:

1) veicināt ātru un efektīvu trešo valstu pilsoņu atgriešanas procedūru uz trešajām valstīm, tajā skaitā attīstot atgriešanas struktūrvienību kapacitāti;

2) pilnveidot nacionālo normatīvo regulējumu atgriešanas jomā, tai skaitā transponējot Atgriešanas direktīvas un piemērojot Patvēruma procedūru grozījumus pēc to spēkā stāšanās;

3) nodrošināt Šengenas novērtēšanas ietvaros izteikto rekomendāciju atgriešanas jomā ieviešanu;

4) pilnveidot sadarbību ar FRONTEX atgriešanas jomā, lai nodrošinātu aktīvu FRONTEX pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanu izraidīšanas pasākumu nodrošināšanai, aktivizējot dalību kopīgajās izraidīšanas operācijās un izmantojot FRONTEX finansējumu izraidīšanas ar regulāriem reisiem realizācijai;

5) noslēgt izstrādāto readmisijas līgumu ar Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kā arī readmisijas līgumu un tā izpildes protokolu ar Kirgizstānu;

6) saskaņot un parakstīt protokolus ES un trešo valstu readmisijas līgumu īstenošanai;

7) attīstīt sadarbību ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām, it īpaši ar Starptautisko migrācijas organizāciju atgriešanas jomā;

8) turpināt savstarpējo sadarbību starp valsts un ārvalstu sadarbības partneriem atgriešanas jautājumos.

  Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem29 Rezultatīvais rādītājs30 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde

Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
8.1.

A, B, C

Nodrošināt Šengenas pārbaudes ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešanu Nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību ES acquis

(2.4.2.)

Nodrošināta valsts robežas drošība VRS Tiesībsargs 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.2.

C

Palielināt no Tiesībsarga puses novēroto atgriešanas pasākumu skaitu Nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību ES acquis

(2.4.2.)

Palielināts novēroto faktiskās izraidīšanas pasākumu skaitu Tiesībsargs _ 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.3.

A, B, C

Palielināt FRONTEX finansējuma piesaisti piespiedu izraidīšanas pasākumu izdevumu segšanai Nodrošināt ātru un efektīvu trešo valstu pilsoņu atgriešanu

(2.4.1.)

Izraidīšanas pasākumu ātra un efektīva īstenošana VRS - 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.4.

B, C

Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības protokola par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Gruziju par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanas projektu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai

(2.4.2.)

Protokols IeM ĀM 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.5.

B, C

Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības protokola projektu par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Melnkalnes Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai

(2.4.2.)

Protokols IeM ĀM 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.6.

B, C

Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības protokols par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai

(2.4.2.)

Protokols IeM ĀM 30.12.2020.

Turpināsies līdz 30.12.2021.

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.7.

B, C

Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līguma par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, projektu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai.

(2.4.2.)

Līgums IeM ĀM 30.12.2020.

Turpināsies līdz 30.12.2021.

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.8.

B, C

Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas un Azerbaidžānas Republikas valdības protokolu par Nolīguma starp Eiropas savienību un Azerbaidžānas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai

(2.4.2.)

Protokols IeM ĀM 30.12.2020.

Turpināsies līdz 30.12.2021.

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
8.9.

B, C

Saskaņot un virzīt Līgumu starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas Sabiedriskās drošības ministrijas Imigrācijas departamentu par sadarbību nelegālās imigrācijas apkarošanā Izveidots sadarbības tiesiskais regulējums

(2.4.2.)

Līgums VRS ĀM

IeM

30.12.2020.

Turpināsies līdz 30.12.2021.

Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
9.

Nodrošināt un veicināt progresīvo tehnoloģiju, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu izmantošanu

Pasākuma mērķis - stiprināt valsts robežas drošību, izmantojot mūsdienu prasībām atbilstošas un konkurētspējīgas tehnoloģijas robežu drošības nodrošināšanai.

Jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģiju izmantošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem valsts robežas drošības nodrošināšanai. Pašlaik tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Gadījumā, ja iestādes, kas iesaistītas valsts robežas drošības nodrošināšanā, nesekos tehnoloģiju attīstībai un maksimāli ātri nereaģēs uz izmaiņām, tas var radīt neaizsargātību, kas var novest pie valsts robežas drošības apdraudējuma.

Latvijas Republika ir to dalībvalstu skaitā, kuriem jau pašlaik uz ārējās robežas ir pieejama nacionāla ieceļošanas/izceļošanas sistēma. Līdz ar to VRS ir ievērojama pieredze šādas sistēmas lietošanā un izpratne par sagaidāmo rezultātu.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011, ES līmenī tiek ieviesta vienota Ieceļošanas/ izceļošanas sistēma, kas kontrolēs trešo valstu valsts piederīgo ieceļošanas, izceļošanas un uzturēšanās nosacījumus. Ņemot vērā minēto, arī Latvijas Republikas kontekstā svarīgi nodrošināt nacionālās sistēmas saderību ar ES sistēmu, lai Regulā noteiktajā termiņā uzsāktu izmantot ES izstrādāto sistēmu.

2018. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma divus tiesību aktus:

1) Regulu 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) (turpmāk - ETIAS regula);

2) Regulu 2018/1241 ar ko ETIAS mērķiem groza Eiropola regulu.

ETIAS aizpildīs pastāvošo informācijas iztrūkumu par ceļotājiem, kuri ir atbrīvoti no prasības, ka, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzai ("vīzas prasība"). ETIAS arī noteiks, vai no vīzas prasības atbrīvotie trešo valstu pilsoņi ir attiecīgi tiesīgi ieceļot vēl pirms viņu ieceļošanas Šengenas zonā, kā arī noteiks, vai šāda ceļošana rada drošības, nelegālās imigrācijas vai augstu epidēmijas risku.

Augstākminēto risku novērtējums tiks veikts, automātiski apstrādājot tos personas datus, kas jānorāda ceļošanas atļaujas pieteikumā. ETIAS regula nosaka, ka pieteikumos ietvertie personas dati tiks salīdzināti ar datiem ierakstos, datnēs vai brīdinājumos, kuri tiek reģistrēti kādā ES informācijas sistēmā vai datubāzē (ETIAS centrālajā sistēmā, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) vai Eurodac), Eiropola datos vai INTERPOL datubāzēs (INTERPOL Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) vai INTERPOL datubāzē ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN)).

Lai nodrošinātu savlaicīgu sagatavošanos ETIAS ieviešanai, kompetentajām iestādēm nepieciešams realizēt virkni pasākumu, kas izriet no ETIAS regulējuma.

Neskatoties uz robežpārbaudes e-vārtu pietiekami plašu izmantošanu uz ES ārējām robežām, uz Latvijas Republikas ārējām robežām e-vārtu izmantošana vēl netiek praktizēta. Sistemātisko robežpārbaužu kontekstā tikai 2019.-2020. gadā tiks realizēta e-vārtu uzstādīšana uz gaisa ārējām robežām.

Ne mazāk svarīga ir EUROSUR, API (Iepriekšējā pasažieru informācija), PNR (Pasažieru datu reģistrs) ieviešana un Sadarbspējas iniciatīvas virzība robežu drošības kontekstā.

VP aktīvi izmanto pieejamās ES lielapjoma informācijas sistēmas pārrobežu noziedzības apkarošanā un tālākā komunikācijā ar citām valstīm.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskā sadarbības pārvalde ir nozīmēta par kontaktpunktu informācijas pārbaudē Vīzu informācijas sistēmā (CVIS) ar nolūku novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2008/633/TI no 23.06.2008 par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados:

1) Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības plāna realizācija, nepieciešamā finansējuma piesaiste plāna realizācijai;

2) ETIAS ieviešanas rīcības plāna realizācija, nepieciešamā finansējuma piesaiste plāna realizācijai;

3) kapacitāte un adekvāts finansējums garantējot mūsdienu prasībām atbilstošas un konkurētspējīgas tehnoloģijas robežu drošības nodrošināšanai.

  Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem31 Rezultatīvais rādītājs32 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde

Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
9.1.

A, B, C

Izstrādāt Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības plānu un uzsākt tā realizāciju Nodrošināta sistēmas ieviešanas uzsākšana

(2.1.2., 3.1.4.)

Rīcības plāns, plānā paredzēto pasākumu realizācija IeM IeM IC

VRS

VP

PMLP

SAB

CSDD

30.12.2020. Finansējums atbilstoši Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības plānam
9.2.

A, B, C

Izstrādāt ETIAS ieviešanas rīcības plānu un uzsākt tā realizāciju Nodrošināta sistēmas ieviešanas uzsākšana

(2.1.2., 3.1.4.)

Rīcības plāns,

plānā paredzēto pasākumu realizācija

VRS IeM IC

IeM

VP

PMLP

VDD

SAB

KNAB

ĀM

FM

VM

ZM

SM

SPKC

NMPD

30.12.2020.

turpināsies līdz 2022. gadam

Finansējums atbilstoši ETIAS ieviešanas rīcības plānam
9.3.

A, B, C

Uzsākt EUROSUR platformas attīstību saskaņā ar jauno ERKA regulu Nodrošināta platformas attīstības uzsākšana.

(1.3.3., 1.3.5., 3.1.4)

Nodrošināts darbības rezultāts atbilstoši jaunajai ERKA regulai VRS IeM IC 30.12.2020. Tiks precizēts un realizēts Ārējo ES finanšu instrumentu ietvarā
9.4.

A, B, C

Nodrošināt esošo RŠV aprīkošanu ar modernām un mūsdienīgām tehnoloģijām (modernizētas servertelpas, elektroniskās informatīvās zīmes, kontroles piekļuves sistēmas, elektroniskās rindas sistēmas izveide u.tml.) Uzlabots aprīkojums RŠV.

(2.2.1, 3.5.3., 3.1.4.)

4 RŠV VNĪ VRS

VID

NVA

IeM IC

PVD

Pastāvīgi (atkarībā no pieejamā finansējuma) Realizēto projektu ietvaros
10.

Izveidot kvalitātes kontroles mehānismu, lai nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā

Pasākuma mērķis - turpināt pilnveidot kvalitātes kontroles sistēmu iesaistot valsts robežas pārvaldībā kompetentās iestādes.

ES pastāv divi galvenie kontroles mehānismi integrētajā valsts robežas pārvaldības jomā, proti, Šengenas novērtēšana, ko realizē Eiropas Komisija un DV ekspertu grupas, un Neaizsargātības novērtējums, kuru realizē FRONTEX.

Latvijas Republikas kvalitātes kontroles un atbilstības Šengenas nosacījumiem kontroles sistēmai robežu drošības jomā ir vairāki līmeņi:

Pirmais līmenis - tiesiskās kontroles mehānisms par Šengenas nosacījumu ieviešanu un izpildi caur šo nosacījumu ieviešanu nacionālajā tiesību sistēma (tiesību aktos) un kompetento iestāžu iekšējos regulējumos.

Otrais līmenis - nepārtraukta pielietošanas prakses atbilstības novērtēšana un kvalitātes kontrole, kuru nodrošina:

1) robežšķērsošanas vietu, Robežapsardzības nodaļu un Imigrācijas struktūrvienību vadība - vietējā līmenī;

2) VRS reģionālo pārvalžu vadība - reģionālajā līmenī;

3) VRS vadība - centrālajā līmenī.

Treškārt, nacionālā novērtēšanas sistēma ir balstīta uz VRS iekšējo regulējumu par plānotām un neplānotām pārbaudēm. Šī sistēma paredz kārtību, kādā tiek realizētas pārbaudes VRS reģionālajās vienībās ar mērķi gūt pārliecību, ka esošas procedūras, personāla zināšanas un pieejamais aprīkojums atbilst ES un nacionālajiem nosacījumiem. Šīs pārbaudes tiek veiktas un rezultāti tiek analizēti gan nodrošinot kompleksās gan individuālas pārbaudes. Katras pārbaudes rezultāti tiek atspoguļoti speciālajā dokumentācijā. Nepieciešamības gadījumā trūkumu novēršanas plāni tiek realizēti noteiktā laikā.

Ceturtais līmenis ir Šengenas pārbaužu laikā un FRONTEX neaizsargātības novērtējuma laikā izteikto rekomendāciju ieviešana.

Realizējot iekšējās kontroles elementus VRS katru gadu tiek veiktas vairāk kā 100 plānotās pārbaudes un aptuveni 2000 neplānotās pārbaudes, kur plānotā pārbaude ir struktūrvienības darbības izvērtējums kopumā vai konkrētā jomā ilgstošā laika periodā, neplānotā pārbaude - dienesta pienākumu izpildes kvalitātes novērtējums attiecīgajā struktūrvienībā pārbaudes brīdī. Plānotās pārbaudes veic īpaši tam noteiktas komisijas, bet neplānotās - struktūrvienību un augstāki priekšnieki ar iekšējā regulējumā noteiktu regularitāti. Tāpat, VRS regulāri tiek realizētas tematiskās pārbaudes (procesu izvērtējumi).

Papildus regulāri VRS eksperti piedalās novērtēšanas vizītēs citās dalībvalstīs, kur gūtā pieredze kalpo par pamatu priekšlikumiem nacionālās robežu pārvaldības sistēmas attīstībai.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados:

1) starp iestāžu kopīgo kvalitātes kontroles pasākumu robežu drošības nodrošināšanas jomā trūkums;

2) intensīva personāla dalība citu valstu Šengenas novērtēšanas pasākumos prasa pieredzējušā un atbilstoši sagatavota personāla pieejamību.

  Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde

Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
10.1.

A, B

Pilnveidot katras iestādes iekšējās kontroles sistēmas, nodrošinot regulāru un nepārtrauktu Šengenas nosacījumu ievērošanas pārbaudi robežu drošības kontekstā Iekšējās kontroles sistēma papildināta ar pienākumu veikt Šengenas nosacījumu ievērošanas regulāru un nepārtrauktu pārbaudi

(1.2.1.)

Pilnveidoti iekšējās kontroles mehānismi VRS VID MP

PVD

VVD

VP

30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
10.2.

A, B

Realizēt starp iestāžu kvalitātes kontroles pasākumus robežu drošības nodrošināšanas jomā Izstrādāts kopīgo kvalitātes kontroles pārbaužu provizoriskais plāns

(1.2.1.)

Kopīgo kvalitātes kontroles pārbaužu provizoriskais plāns VRS VID MP

PVD

VVD

VP

30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
10.3.

C

Aktīvi iesaistīties Eiropas Komisijas un FRONTEX organizētājos apmācību projektos Šengenas novērtēšanas jomā Apmācīti attiecīgo jomu Šengenas novērtēšanas eksperti

(1.2.1.)

Apmācītas vismaz 7 personas

Piedalījās vismaz 5 citu dalībvalstu Šengenas novērtēšanas pasākumos

VRS

VP

IeM IC

PMLP

30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā.

FRONTEX finansējums

10.4.

A, C

Realizēt ikgadējo neaizsargātības novērtējumu saskaņā ar Regulas 2016/1624 prasībām

Sagatavot un iesniegt informāciju un statistikas datus FRONTEX

(1.2.1.)

Sagatavota un iesniegta informācija un statistikas dati FRONTEX VRS IeM IC Ik gadu līdz 1.aprīlim. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
11.

Izmantot solidaritātes mehānismus, jo īpaši ES finansēšanas instrumentus

Pasākuma mērķis - efektīvi izmantot solidaritātes mehānismus un citus ārvalstu finanšu instrumentus, lai nodrošinātu un pilnveidotu robežkontroli.

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma dokumentu paketi par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Komisija ierosināja jaunu, mūsdienīgu ilgtermiņa budžetu, kas cieši piesaistīts Savienības (27 valstu sastāvā) politiskajām prioritātēm. Ierosinātais budžets apvieno jaunus instrumentus un modernizētas programmas, ar kuriem paredzēts efektīvi īstenot Savienības prioritātes.

ES daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam:

1) priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomes Regulai par Iekšējās drošības fonda (IDF) izveidi;

2) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda ietvarā tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kā arī finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām;

3) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi.

Pēc minēto priekšlikumu apstiprināšanas, to fondu sniegtais finansiālais un tehniskais atbalsts būs nozīmīgs gan VRS, gan VID, gan PMLP īstenojot fondu mērķus tādus kā kopīgu pasākumu īstenošana attiecībā uz to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un attiecībā uz ES ārējo robežu kontroli, ES ārējo robežu drošības nodrošināšanu - nelegālās migrācijas apkarošanas sekmēšana, tiesiski pamatotas ceļošanas un tirdzniecības sekmēšana, atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšana trešajās valstīs, sadarbspējas starp dažādajām ES informācijas sistēmām drošības jomā nodrošināšana, efektīvākas robežu un migrācijas pārvaldības nodrošināšana, apmācības uzlabošana, drošas infrastruktūras izveide un tehnisko iekārtu iegāde, lielāka vienveidība kontroles darbībās pie ES ārējām robežām, mazinot pašreizējo nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm, kuras iemesls ir ģeogrāfiskās atšķirības un atšķirības iespējās un pieejamos resursos. Gan VRS, gan VID MP sniedz savu ieguldījumu minēto priekšlikumu izvērtēšanā un izskatīšanā attiecīgajās ES Padomes darba grupās, it īpaši attiecībā uz fondu finansējuma sadales kritērijiem, īstenošanas pasākumiem, kuri ir piekritīgi finansējuma saņemšanai, fonda atbalstāmajām darbībām un to veidiem.

IeM un VRS sadarbojas ar ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā Aizsardzības sadarbības biroju. Sadarbības rezultātā VRS ir saņēmusi finansiālo palīdzību ASV valdības finansētajos projektos. 2018. gadā ir saņemti kvadricikli Polaris, savukārt 2019. gadā ir piegādātas nakts redzamības iekārtas un sensoru komplekti, kā arī tiks piegādāts bezpilota lidaparātu komplekss.

Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados:

1) prioritāri realizējamo projektu aktivitāšu definēšana un nacionālo programmu sagatavošana, nodrošinot valsts robežas pārvaldības procesu stiprināšanu, kā arī iestāžu personāla un tehnisko resursu kapacitātes stiprināšanu;

2) iespējamā finansiālā atbalsta meklēšana no starptautisko institūciju puses un ārvalstu donoru puses;

3) RŠV infrastruktūras attīstības nepieciešamības definēšana Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. izstrādes procesā.

  Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde

Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem
11.1.

C

Papildu finanšu līdzekļu piesaiste no starptautiskajām institūcijām Papildus finansējums

(3.2.3., 3.5.3.)

Iegādāti tehniskie līdzekļi VRS funkciju nodrošināšanai VRS IeM Pastāvīgi Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
11.2.

C

Papildu finanšu līdzekļu piesaiste no starptautiskiem finanšu instrumentiem Papildus finansējums

(3.2.3., 3.5.3.)

Iegādāti tehniskie līdzekļi muitas funkciju nodrošināšanai un paaugstināta amatpersonu profesionalitāte VID MP - Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Valsts budžeta līdzekļu ietvarā
11.3.

C

ASV valdības finansēto projektu finanšu līdzekļu izmantošana Papildus finansējums

(3.5.1., 3.5.3.)

Nakts redzamības iekārtas, sensoru komplekti, bezpilota lidaparātu komplekti. IeM VRS Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ASV valdības finansējums
11.4.

C

Finanšu piesaiste RŠV infrastruktūras attīstībai NAP ietvaros 2021.-2027. gadam Papildu finansējums

(3.2.3., 3.5.1., 3.5.3.)

Iekļauti atbalsta pasākumi NAP FM VARAM

VID

VNĪ,

VRS

PVD

Saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna izstrādi Valsts budžeta līdzekļu ietvarā

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakš-programmas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
2019. 2020. 2019. 2020. turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)

Finansējums plāna realizācijai kopā

   

24 616 232

33 588 616

0

0

10 275 612

518 040

 

13. Finanšu ministrija

   

2 173 129

6 035 047

0

0

10 275 612

518 040

 

14. Iekšlietu ministrija

   

22 443 103

27 553 569

0

0

0

0

 
                   

1. rīcības virziens: Nodrošināt un pilnveidot robežkontroli

 

1.1. pasākums Uzstādīt un ieviest darbībā ABC vārtu sistēmu starptautiskajā lidostā "Rīga"

 

Projekts "ABC vārtu uzstādīšana Starptautiskajā lidostā "Rīga"

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) 410 800 EUR, t.sk. 7 190 (IC),

403 610 (VRS)1

1 589 200

(VRS)1

        2020.
 

1.2. pasākums VRS struktūrvienību mobilitātes uzlabošana

 

VRS atgriešanas un patvēruma jomas mobilitātes uzlabošana (Konvojēšanas mikroautobusu 4 un 2 ar speciālo aprīkojumu iegāde (6 gab.))

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)  

464 000

        2020.
 

Valsts robežsardzes mobilitātes uzlabošana (Mikroautobusu 4 x 4 (8+1) iegāde (8 gab.) un Speciāli aprīkota (Šengenas) mikroautobusa iegāde 4 x 2 (8+1)) (8 gab.)

Speciāli aprīkotu (SOD "Sigma") vieglo automobiļu ar riteņu piedziņu 4 x 4 (8+1) iegāde (2 gab.))

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)  

1 015 880

        2020.
 

1.3. pasākums Video kameru un sensoru sistēmas atjaunošana

 

Projekts "Baltijas valstu informācijas apmaiņas mehānisma attīstība (BSIEG 2)"

70.23.00. Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana 412 842 EUR (Mobilais robežas novērošanas un kontroles iekārtas komplekss 21 gab. (1 sakaru bāze ar GSM savienojumu un 2 detektori ar dienas / nakts kameru)           2019.
 

Valsts robežsardzes projekta "Nacionālā (kopējā) situācijas attēla izveidošana (2. posms)"

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)  

958 350 EUR (Sensoru komplektu (kustību uztveršanas sistēmu (sensors ar foto kameru) (75 gab.) iegāde un uzstādīšana)

        2020.
 

Valsts robežsardzes projekta "Nacionālā (kopējā) situācijas attēla izveidošana (2. posms)"

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)  

2 134 004 EUR (VNS dienas/termālo kameru komplektu iegāde (19  gab.)

un uzstādīšana

        2020.
 

1.5. pasākums 2 helikopteru iegāde VRS mobilitātes uzlabošanai , esošo vieglo helihopteru parka plānveida atjaunošana

 

2 helikopteru iegāde

10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība"

6 142 694

1 984 400

        2020.
 

Prioritārais pasākums "Latvijas Republikas valsts robežas uzturēšana" īstenošanai (apakšpasākums "Valsts robežsardzes gaisa kuģu uzturēšana") (MK 08.09.2017. prot.Nr. 44 1. § 15. p)

10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība"

1 518 152

374 252

        nav terminēts
 

Valsts robežsardzes gaisa kuģu uzturēšana un dzinēja kapitālais remonts2

10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība"  

979 507

        nav terminēts
 

1.6. pasākums VRS speciālo uzdevumu dienesta "Sigma" tehniskās bāzes un mobilitātes uzlabošana

 

2 speciālo uzdevumu veikšanai aprīkotu transportlīdzekļu iegāde

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)  

168 498

        2020.
 

1.7. pasākums RŠV infrastruktūras modernizācija RŠV "Terehova", RŠV "Pāternieki" un RŠV "Silene" I etaps

 

RŠV "Terehova" infrastruktūras modernizācija I etaps

41.13.00

Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamie projekti un pasākumi"

  2 387 524          
 

RŠV "Pāternieki" un RŠV "Silene" I etaps

41.13.00

Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamie projekti un pasākumi"

2 034 814 3 611 561          
 

1.14. pasākums VID apmācību infrastruktūras attīstība kinoloģijas jomā

 

VID apmācību infrastruktūras pilnveidošana kinoloģijas jomā

33.00.00. "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 138 315     0 170 000   nav terminēts
 

1.15. pasākums TLKAIS modernizācija un paplašināšana

 

Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas (TLKAIS) modernizēšana

33.00.00. "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"   35 962     2 919 817 158 672 2021.
 

1.16. pasākums Kravas kontroles rentgena iekārtu nomaiņa Grebņevas MKP un Zilupes MKP

 

Dzelzceļa un auto kravu kontroles rentgeniekārtu modernizācija Zilupes MKP un Grebņevas MKP

33.00.00. "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"        

7 112 795

359 368

2022.
 

1.17. pasākums Bagāžas kontroles rentgena iekārtas nomaiņa Terehovas MKP

 

Bagāžas kontroles rentgrna iekārtas nomaiņa Terehovas MKP.

33.00.00. "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana"         73 000   2021.
 

1.19. pasākums Latvijas Republikas valsts robežas joslas gar Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve

 

Latvijas Republikas valsts robežas joslas gar Baltkrievijas Republikas un Krievijas federācijas robežu izbūve3

10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība"

5 672 782

7 765 600

        nav terminēts
 

1.20. pasākums Valsts robežsardzes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšana ar formas tērpiem

 

Jaunā formas tērpa ieviešana un amatpersonu ar SDP formas tērpa atjaunošana4

10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība"

487 077

638 201

        nav terminēts

2. rīcības virziens: Nodrošināt un pilnveidot glābšanas un meklēšanas aktivitātes jūras robežu uzraudzības laikā

 

2.4. pasākums ARCC plānveida personāla apmācības

2.5. pasākums VRS aviācijas meklēšanas un glābšanas uzlabošana

 

ARCC plānveida personāla apmācības un VRS aviācijas meklēšanas un glābšanas uzlabošana

10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība"

32 000

32 000

        2020.

4. rīcības virziens: Nodrošināt dalību ES dalībvalstu sadarbībā, ko koordinē un atbalsta FRONTEX

 

4.5. pasākums 3 patrulēšanas kuteru iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām

 

3 patrulēšanas kuteru iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) Iekšējās drošības fonds

92 800

1 566 571

        2020.
 

4.6. pasākums 1 mobilā video novērošanas kompleksa iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām

 

1 mobilā videonovērošanas novērošanas kompleksa iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)  

500 000

        2020.
 

4.7. pasākums nodrošināt dalību FRONTEX kopīgajās operācijās un pilotprojektos

 

Nodrošināt dalību FRONTEX kopīgajās operācijās un pilotprojektos

67.14.00. FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana

7 437 879

7 252 957

        nav terminēts

6. rīcības virziens: Nodrošināt un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm

 

6.3. pasākums Turpināt VRS sakaru virsnieku darbību

 

Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dalības Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia) - 3 cilvēki

10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība" (MK 23.05.2018. rīk. Nr. 222 3.2. p.)

23 817

          2020.
10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība" (MK 12.09.2018. rīk. Nr. 429 3.2. p)

33 631

         
10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība" (MK 22.02.2018. rīk.Nr. 68 4.2. p.)

14 003

         
10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība" (MK 06.03.2019. rīk.Nr. 107.)  

37 820

       
10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība" (MK 06.03.2019. rīk.Nr. 108.)  

8 697

       
10.00.00. "Valsts robežsardzes darbība" (MK 14.08.2019. rīk.Nr. 395.)  

33 632

       
99.00.00."Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (MK 06.03.2019. rīk.Nr. 108.)

42 962

         
99.00.00."Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (MK 06.03.2019. rīk.Nr. 107.)

57 661

         
99.00.00."Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (MK 14.08.2019. rīk.Nr. 395.)

14 003

         
 

VRS sakaru virsnieka darbība Baltkrievijā

70.18.00.Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)

50 000

50 000

        2021.

1 Plānojamais finansējuma sadalījums, ņemot vērā iespējamo ABC vārtu piegādes un uzstādīšanas termiņu

2 Prioritārā pasākuma pieteikuma nosaukums "Valsts robežsardzes gaisa kuģu uzturēšana un dzinēja kapitālais remonts" (10_02_P)

3 Prioritārā pasākuma pieteikuma nosaukums "Latvijas Republikas valsts robežas joslas gar Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve" (10_01_P)

4 Prioritārā pasākuma pieteikuma nosaukums "Valsts robežsardzes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināšana ar formas tērpiem" (10_04_P)

 

7. Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2019.-2020. gadam īstenošana un uzraudzība

IeM - par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2019.-2020. gadam īstenošanas koordināciju atbildīgā iestāde regulāri seko plānā iekļauto pasākumu īstenošanai. Par plāna izpildi tiek ziņots Valsts robežas drošības koordinācijas padomei. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā izmaiņas tiesiskajā regulējumā vai valsts robežas drošības situācijā, tiek sagatavoti grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānā.

Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.-2020. gadam, ar tajā ietverto pasākumu realizāciju, kalpos par pamatu vidēja termiņa plānošanas dokumenta - Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāna 2021.-2027. gadam izstrādei.


1 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadīta Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"

2 Apstiprināta ar Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 667 "Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepciju 2013.-2018. gadam".

3 Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 59. punktu, kas paredz, ka vidējā termiņā politikas plānošanas dokumentu darbības laiks nedrīkst pārsniegt 2020. gada 31. decembri.

4 2018. gada 27. marta lēmums (protokols Nr. 2, 1. §)

5 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadīta Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"

6 27.03.2018. protokols Nr. 2, 1 §

7 Plānā iekļaujamās informācijas apjos reglamentēts Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi"

8 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (līdz 2016. gadam) un "Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (no 2016. gada).

9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regula Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (SMK).

10 Daugavpils lidlauka apliecība ir anulēta 2015. gada 27. jūlijā un faktiski to nevar izmantot kā robežšķērsošanas vietu.

11 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Noteikumi par Jūrmalas ostas robežu noteikšanu".

12 Daugavpils lidlauka apliecība ir anulēta 2015. gada 27. jūlijā un faktiski to nevar izmantot kā robežšķērsošanas vietu.

13 https://www.consilium.europa.eu/media/36284/st09680-en18.pdf.

14 Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumi Nr.381 "Latvijas valsts robežas koordinācijas padomes nolikums".

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)

16 Pie katra no pasākumiem ir norādīta pasākuma atbilstība valsts robežas integrētās pārvaldības stratēģiskajiem apakšmērķiem
(A, B vai C).

17 Pasākumu, kuriem netika piešķirti valsts budžeta līdzekļi 2020. gadā, īstenošanai tiks meklētas citas iespējamās alternatīvas (Eiropas Savienības fondu līdzekļi, starptautiskie projekti, FRONTEX finansējums utml.). Pasākumi, kuru realizēšana turpināsies nākamajā plānošanas periodā, primāri tiks meklēti Eiropas Savienības fondu līdzekļi vai citas alternatīvas un jautājums par papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu tiks risināts vispārējā kārtībā vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.

18 Ne atrāk kā sākot no 2021. gada un atkarībā no lidostas "Rīga" 6. kārtas izbūves un pieejamaās infrastruktūras.

19 Sasniedzamais darbības rezultāts pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

20 Rezultatīvai rādītājs pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

21 Sasniedzamais darbības rezultāts pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

22 Rezultatīvai rādītājs pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

23 Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 381 "Latvijas valsts robežas koordinācijas padomes nolikums".

24 Kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos, nosaka Ministru kabinets.

25 Sasniedzamais darbības rezultāts pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

26 Rezultatīvai rādītājs pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

27 BSRBCC aktīvās dalībvalstis ir Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Vācija (Vācijas Federatīvās Republikas Federālās policija) un Dānija.

28 BSTF dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Islande, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija (Vācijas Federatīvās Republikas Federālās policija) un Zviedrija.

29 Sasniedzamais darbības rezultāts pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

30 Rezultatīvai rādītājs pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

31 Sasniedzamais darbības rezultāts pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

32 Rezultatīvai rādītājs pēc pasākuma realizēšanas pilnā apjomā.

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 

Latvijas Republikas valsts robežas
Integrētās pārvaldības plāna 2019.-2020. gadam
pielikums

1. Politikas plānošanas dokumenti

Nr.p.k. Nosaukums
1.

MK 20.02.2016. rīkojums Nr. 35 "Konceptuālais ziņojums "Par valsts austrumu robežas kontroli un aizsardzību""

2.

MK 28.02.2018. rīkojums Nr. 90 "Par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2018.-2020. gadam"

2. Likumi

Nr.p.k. Nosaukums
1.

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums

2.

Augstskolu likums

3.

Augu aizsardzības likums

4.

Bērnu tiesību aizsardzības likums

5.

Ceļu satiksmes likums

6.

Dzīvnieku barības aprites likums

7.

Epidemioloģiskās drošības likums

8.

Farmācijas likums

9.

Fizisko personu datu apstrādes likums

10.

Ieroču aprites likums

11.

Imigrācijas likums

12.

Informācijas atklātības likums

13.

Informācijas tehnoloģiju drošības likums

14.

Izglītības likums

15.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

16.

Krimināllikums

17.

Kriminālprocesa likums

18.

Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums

19.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

20.

Latvijas Republikas valsts robežas likums

21.

Latvijas Republikas Zemessardzes likums

22.

Likums "Par akcīzes nodokli"

23.

Likums "Par aviāciju"

24.

Likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā"

25.

Likums "Par policiju"

26.

Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"

27.

Likums "Par valsts noslēpumu"

28.

Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu"

29.

Muitas likums

30.

Nacionālās drošības likums

31.

Nacionālo bruņoto spēku likums

32.

Operatīvās darbības likums

33.

Patvēruma likums

34.

Par skaidrs naudas deklarēšanu uz valsts robežas

35.

Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību

36.

Pārtikas aprites uzraudzības likums

37.

Profesionālās izglītības likums

38.

Robežsardzes likums

39.

Tiesu ekspertu likums

40.

Šengenas informācijas sistēmas darbības likums

41.

Valsts informācijas sistēmu likums

42.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums

43.

Veterinārmedicīnas likums

3. Ministru kabineta noteikumi, rīkojumi, instrukcijas

Nr.p.k. Nosaukums
1.

29.04.2003. noteikumi Nr. 215 "Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība"

2.

05.08.2003. noteikumi Nr. 436 "Personu apliecinošu un tiesības apliecinošu dokumentu paraugu informācijas sistēmas veidošanas un izmantošanas noteikumi"

3.

16.12.2003. noteikumi Nr. 707 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības"

4.

06.01.2004. noteikumi Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi"

5.

18.03.2004. noteikumi Nr. 146 "Veterinārās kontroles kārtība, kas jāievēro, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm"

6.

18.03.2004. noteikumi Nr. 147 "Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm"

7.

30.03.2004. noteikumi Nr. 218 "Augu karantīnas noteikumi"

8.

26.10.2004. noteikumi Nr. 887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts"

9.

22.02.2005. noteikumi Nr. 142 "Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums"

10.

26.04.2005. MK noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām"

11.

14.06.2005. noteikumi Nr. 413 "Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos"

12.

14.02.2006. noteikumi Nr. 145 "Noteikumi par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību"1

13.

02.05.2006. noteikumi Nr. 352 "Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās"

14.

22.08.2006. noteikumi Nr. 683 "Kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtība"

15.

30.11.2006. noteikumi Nr. 978 "Valsts robežsardzes koledžas nolikums"

16.

26.05.2008. noteikumi Nr. 365 "Kārtība, kādā veic pieejamās informācijas pārbaudi, izskatot ārzemnieka vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasījuma dokumentus"

17.

28.07.2008. noteikumi Nr. 591 "Ārzemnieka veselības apdrošināšanas noteikumi"

18.

20.01.2009. noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"

19.

03.02.2009. noteikumi Nr. 99 "Noteikumi par automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā (AFIS) iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību"

20.

17.06.2009. noteikumi Nr. 542 "Kārtība, kādā robežsargu aizturēta persona tiek ievietota un turēta pagaidu turēšanas telpā, un šādu telpu iekārtošanas un aprīkošanas prasības"

21.

06.10.2009. noteikumi Nr. 1141 "Dzīvnieku barības kravu kontroles kārtība uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās un muitas noliktavās"

22.

17.11.2009. noteikumi Nr. 1325 "Noteikumi par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, to ievešanai Latvijā un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm"

23.

16.03.2010. noteikumi Nr. 257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību"

24.

1.06.2010. noteikumiem Nr. 496 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība"

25.

21.06.2010. noteikumi Nr. 552 "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājuma noformēšanas kārtība"

26.

21.06 2010. noteikumi Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju veic papildu pārbaudi"

27.

21.06.2010. noteikumi Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi"

28.

27.07.2010. noteikumi Nr. 675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem"

29.

27.07.2010. noteikumi Nr. 697 "Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi"

30.

27.07.2010. noteikumi Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm"

31.

03.08.2010. noteikumi Nr. 721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu"

32.

05.10.2010. noteikumi Nr. 936 "Kārtība, kādā Latvijas Republikas Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā"

33.

30.11.2010. noteikumi Nr. 1076 "Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic robežuzraudzības uzdevumus jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus"

34.

21.12.2010. noteikumi Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos"

35.

18.01.2011. noteikumi Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību"

36.

01.02.2011. noteikumi Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība"

37.

22.02.2011. noteikumi Nr. 146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci"

38.

21.06.2011. noteikumi Nr. 454 "Noteikumi par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu"

39.

16.08.2011. noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm"

40.

30.08.2011. noteikumi Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā"

41.

30.08.2011. noteikumi Nr. 676 "Vīzu noteikumi"

42.

22.11.2011. noteikumi Nr. 894 "Kārtība, kādā nosaka un piedzen izdevumus, kas radušies sakarā ar ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai ārzemnieka nosūtīšanu uz valsti, kas personu uzņem atpakaļ"

43.

14.08.2012. noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību"

44.

05.03.2013. noteikumi Nr. 122 "Noteikumi par izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistru"

45.

04.06.2013. noteikumi Nr. 301 "Noteikumi par robežapsardzības informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, glabāšanas termiņiem un piekļuves tiesībām"

46.

20.08.2013. noteikumi Nr. 626 "Noteikumi par kravas transportlīdzekļu reģistrāciju ārējās sauszemes robežas šķērsošanai"

47.

28.01.2014. noteikumi Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu"

48.

08.07.2014. noteikumi Nr. 381 "Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikums"

49.

23.12.2014. noteikumi Nr. 789 "Kārtība, kādā Valsts robežsardze reģistrē kuģošanas līdzekļus un transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža"

50.

23.12.2014. noteikumi Nr. 791 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts robežsardze izsniedz un anulē speciālās caurlaides, un speciālo caurlaižu paraugiem"

51.

28.07.2015. noteikumi Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām"

52.

22.09.2015. noteikumi Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos"

53.

23.02.2016. noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tām"

54.

03.05.2016. noteikumi Nr. 268 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi"

55.

17.05.2016. noteikumi Nr. 296 "Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu informācijas sistēmas noteikumi"

56.

14.06.2016. noteikumi Nr. 363 "Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos"

57.

14.06.2016. noteikumi Nr. 367 "Noteikumi par pārvietošanas dokumentu personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība"

58.

14.06.2016. noteikumi Nr. 370 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz pašvaldības izdevumus par nepilngadīgu patvēruma meklētāju izmitināšanu"

59.

28.06.2016. noteikumi Nr. 409 "Noteikumi par patvēruma meklētāja, bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu"

60.

12.07.2016. noteikumi Nr. 449 "Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību"

61.

12.07.2016. noteikumi Nr. 456 "Patvēruma meklētāju reģistra noteikumi"

62.

12.07.2016. noteikumi Nr. 458 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību"

63.

26.07.2016. noteikumi Nr. 488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas"

64.

13.09.2016. noteikumi Nr. 606 "Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtība"

65.

20.12.2016. noteikumi Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru"

66.

21.03.2017 noteikumi Nr. 151 "Kārtība, kādā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardze nodrošina lēmuma izpildi par kuģa izraidīšanu no ostas"

67.

25.04.2017. noteikumi Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu"

68.

03.05.2017. noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekārtošanu un aprīkošanu"

69.

16.05.2017. noteikumi Nr. 254 "Aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekšējās kārtības noteikumi"

70.

16.05.2017. noteikumi Nr. 255 "Noteikumi par izmitināšanas centrā ievietotajam aizturētajam ārzemniekam garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību"

71.

23.05.2017. noteikumi Nr. 263 "Noteikumi par uzturēšanas normām, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās izmitinātajam patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzes izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā ievietotajam ārzemniekam

72.

23.05.2017. noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"

73.

15.06.2017. noteikumi Nr. 320 "Noteikumi par pagaidu ieceļošanas dokumentu"

74.

21.11.2017. noteikumi Nr. 686 "Kārtība, kādā veic patvēruma meklētāja veselības stāvokļa pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī reģistrē to rezultātus"

75.

20.02.2018. noteikumi Nr. 108 "Specialitātes (profesijas), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var uzaicināt ārzemniekus"

76.

08.05.2018. noteikumi Nr. 263 "Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas noteikumi"

77.

28.08.2018. noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

78.

04.12.2018. noteikumi Nr. 750 "Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi un militārās aviācijas lidlauku - civilās aviācijas gaisa kuģi"

79.

18.12.2018. noteikumi Nr. 811 "Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un pieprasījuma veidlapas paraugu"

80.

02.07.2019 noteikumi Nr. 303 "Noteikumi par skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un sniegto ziņu pārbaudes kārtību"

81.

01.10.2019. noteikumi Nr. 464 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu"

82.

04.07.2012. rīkojums Nr. 312 "Par Pasākumu plānu institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm"

83.

14.07.2009. instrukcija Nr. 12 "Viltoto un autentisko dokumentu (Fasle and Authentic Documents) informācijas sistēmas veidošanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtība"

84.

05.05.2010 instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos"

4. Starpresoru vienošanās

1.

17.04.2012. starpresoru vienošanās Nr. 60 "Par iestāžu darbības un sadarbības organizēšanu robežšķērsošanas vietās"

2.

14.06.2012. Valsts robežsardzes un AS "Rīgas 1. Saldētava" vienošanās "Par stacionāro radiometriskās kontroles iekārtu ierīkošanu un izvietošanu"

3.

17.07.2012. Valsts robežsardzes un SIA "LDZ CARGO" vienošanās "Par sadarbību radiometriskās kontroles jomā"

4.

26.02.2013. Valsts robežsardzes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vienošanās "Par sadarbību radiometriskās kontroles jomā"

5.

13.03.2013. Valsts robežsardzes un SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" vienošanās "Par sadarbību radiometriskās kontroles jomā"

6.

05.08.2014.Valsts robežsardzes un VAS "Latvijas gaisa satiksme" starpresoru vienošanās par sadarbību informācijas nodrošināšanā

7.

10.10.2014. starpresoru vienošanās Nr. 201 "Par Valsts ieņēmumu dienesta Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas lietošanu"

8.

21.01.2015. Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts vides dienesta starpresoru vienošanās par informācijas apmaiņu radiācijas drošības jomā

9.

29.01.2015. starpresoru vienošanās "Par Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas lietošanu"

10.

10.03.2015. starpresoru vienošanās Nr. 40 "Par kravas transportlīdzekļu plūsmas organizēšanu autoceļu robežšķērsošanas vietās"

11.

24.02.2016. VAS "Civilās aviācijas aģentūras" un Valsts robežsardzes starpresoru vienošanās par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistriem (informāciju iegūstam no "Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrs" un "Latvijas civilo gaisa kuģu avārijas vietu noteicējraidītāju (Emergency Locator Transmitter) (ELT) reģistrs"

12.

01.03.2016. starpresoru vienošanās par Valsts robežsardzes un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sadarbību aviācijas meteoroloģiskās informācijas sniegšanā un izmantošanā

13.

21.04.2016. starpresoru vienošanās Nr. 1 "Par sadarbību valsts drošības jautājumos" (piecpusējā vienošanās ar Valsts policiju, VID, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts vides dienestu

14.

27.10.2016.Valsts robežsardzes un Rīgas Brīvostas pārvaldes vienošanās "Par sadarbību radiometriskās kontroles jomā"

15.

29.12.2017. starpresoru vienošanās Nr. 8 par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts robežsardzes sadarbību"


1 Zaudēs spēku 2019. gada 21. decembrī.

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.–2020. gadam Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 651Pieņemts: 18.12.2019.Stājas spēkā: 18.12.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 257, 23.12.2019. OP numurs: 2019/257.28
Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2019.–2020. gadam Veids: plānsPolitikas joma: Iekšlietu politika Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija
Saistītie dokumenti
  • Politikas plānošanas dokumenti
  • Citi saistītie dokumenti
311584
18.12.2019
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"