1.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.

(2) Likums nosaka Latvijas Republikas Zemessardzes (turpmāk — Zemessardze) uzdevumus, uzbūvi un zemessargu dienesta gaitu.

2.pants. Zemessardze un tās vieta valsts aizsardzības sistēmā

Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

3.pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) sagatavo Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmāca Zemessardzes personālsastāvu;

2) pilda valsts aizsardzības uzdevumus;

3) likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos;

4) piedalās uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanā;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus un veic spridzināšanas darbus;

6) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos;

7) (izslēgts ar 22.05.2014. likumu);

8) sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā;

9) sniedz atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām;

10) sniedz atbalstu Jaunsardzes centram valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanā un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai izglītības programmas īstenošanā;

11) piedalās valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 07.03.2019. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)

4.¹ pants. Izņēmumi attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam

(1) Šā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajam nav pakļautas šādas personas:

1) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;

2) Saeimas deputāts;

3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;

4) Eiropas Parlamenta deputāts;

5) Eiropas Savienības komisārs;

6) Ministru kabineta loceklis;

7) ministrijas valsts sekretārs;

8) Valsts kancelejas direktors;

9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;

10) Valsts kases pārvaldnieks;

11) tiesībsargs;

12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;

13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;

14) (izslēgts ar 12.09.2024. likumu);

15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;

16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;

17) Satversmes tiesas tiesnesis;

18) Augstākās tiesas tiesnesis;

19) apgabaltiesas tiesnesis;

20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;

21) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;

22) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;

23) pašvaldības deputāts;

24) pašvaldības izpilddirektors.

(2) Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par šajā pantā minēto izņēmumu attiecināšanu arī uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta otrajā daļā minētajām personām tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī kārtību, kādā Zemessardze tiek informēta par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām.

(06.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)

5.pants. Zemessarga zvērests

(1) Uzsākot dienestu Zemessardzē, Latvijas pilsonis dod zvērestu:

“Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”

(2) Zvēresta došanas un zemessargu savstarpējo attiecību kārtību, Zemessardzes dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

7.pants. Zemessarga izdiena

(1) Zemessargam izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku Zemessardzē, ja viņš vismaz 20 dienas gadā piedalījies dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībā.

(2) Izdienas stāžā neieskaita laiku, kad zemessargs saskaņā ar noslēgto papildu līgumu pilda aizsardzības ministra noteikto, ar kaujas atbalstu vai kaujas nodrošinājumu saistīto amatu.

(3) Zemessarga izdienu ņem vērā, piešķirot viņam dienesta pakāpi un aprēķinot algu un kompensāciju: katram nodienētajam gadam piemēro koeficientu 0,8.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto koeficientu nepiemēro, ja zemessargs pilda dienesta uzdevumus atbilstoši papildus noslēgtajiem līgumiem par apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, vai par prombūtnē — ilgākā par sešiem mēnešiem — (turpmāk — ilgstošā prombūtnē) esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(5) Rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita dienesta laiku aktīvajā dienestā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

8.pants. Zemessardzes simbolika

(1) Zemessardzei un Zemessardzes vienībām ir savi karogi. Karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(2) Katrai Zemessardzes vienībai ir savas atšķirības zīmes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

11.pants. Zemessardzes komandieris

(1) Zemessardzes komandieris:

1) atbild par Zemessardzes uzdevumu izpildi un dienesta organizāciju;

2) atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un citu prasību izpildi;

3) nodrošina Zemessardzes nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un par minēto resursu likumīgu un lietderīgu izmantošanu;

5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.

(2) Zemessardzes komandiera likumīgās pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem, Zemessardzē dienošajiem profesionālā dienesta karavīriem un strādājošajiem civilajiem darbiniekiem.

(3) Zemessardzes komandierim ir tiesības pieprasīt un saņemt no visām valsts un pašvaldību iestādēm ziņas jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes uzdevumu izpildi.

12.pants. Zemessardzes štābs

(1) Zemessardzes štābs ir Zemessardzes komandiera institūcija, kas nodrošina:

1) Zemessardzes komandierim iespēju īstenot Zemessardzes nepārtrauktu vadību;

2) lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju;

3) Zemessardzes komandiera likumīgo pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli;

4) šā likuma 3.pantā noteikto Zemessardzes uzdevumu izpildi.

(2) Par Zemessardzes štāba uzdevumu izpildi ir atbildīgs Zemessardzes štāba priekšnieks. Zemessardzes štāba priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc Zemessardzes komandiera priekšlikuma.

13.pants. Zemessardzes štatu komplektēšana

(1) Zemessardzes štatus komplektē no:

1) zemessargiem;

2) profesionālā dienesta karavīriem;

3) civilajiem darbiniekiem;

4) militārajiem darbiniekiem.

(2) To profesionālā dienesta karavīru dienesta tiesiskās attiecības, kuri dienestu pilda Zemessardzē, un Zemessardzē strādājošo civilo darbinieku un militāro darbinieku darba tiesiskās attiecības attiecīgi nosaka Militārā dienesta likums un darba tiesiskās attiecības reglamentējoši normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)

16.pants. Zemessarga iecelšana amatā

(1) Zemessargu ieceļ amatu sarakstā paredzētajā un dienesta pakāpei atbilstošajā amatā.

(2) Virsnieka amatā zemessargu ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Augstākā instruktora amatā zemessargu ieceļ Zemessardzes komandieris.

(4) Pārējo instruktoru un zemessargu amatos zemessargus ieceļ Zemessardzes vienības komandieris.

(5) Ja dienestam tas nepieciešams, ar zemessarga piekrišanu viņu var iecelt zemākā amatā, nekā paredz viņa dienesta pakāpe, bet ne vairāk kā divas pakāpes zemākā amatā.

(6) Virsnieku var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā — ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(7) Virsnieku ieceļ tikai virsnieka amatā.

(8) Instruktoru un zemessargu sastāva zemessargu var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā — ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(9) Instruktoru un zemessargu sastāva zemessargu nedrīkst iecelt virsnieka amatā.

16.¹ pants. Zemessarga atbrīvošana no amata un izslēgšana no personālsastāva

(1) Zemessargu no amata atbrīvo:

1) ieceļot citā amatā;

2) izbeidzot līgumu par dienestu Zemessardzē.

(2) Mirušo, bojāgājušo vai bez vēsts pazudušo zemessargu izslēdz no personālsastāva.

(22.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

17.pants. Zemessarga pārcelšana

Zemessargu var pārcelt uz citu Zemessardzes vienību, ieceļot līdzvērtīgā amatā, ja:

1) atsevišķā vienībā likvidē amatu vai šo vienību reorganizē;

2) zemessargs mainījis dzīvesvietu;

3) zemessargs piekrīt pārcelšanai uz citu vienību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

17.¹ pants. Zemessarga pārvietošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) valsts aizsardzības interesēs var pārvietot zemessargu, kuram ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija, uz Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, saglabājot zemessarga statusu. Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības komandieris ieceļ pārvietoto zemessargu Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības štatu sarakstā iekļautā zemessarga amatā un nodrošina zemessarga dienesta uzdevumu izpildes un apmācību dienu uzskaiti.

(2) Ja Nacionālajos bruņotajos spēkos objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt karavīru amatus, Nacionālo bruņoto spēku komandieris var uzdot zemessargam, kuram ir attiecīgajam amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, uz laiku līdz karavīra iecelšanai amatā:

1) pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā, izņemot komandiera (priekšnieka) amata pienākumus;

2) pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Zemessardzes vienībā, tajā skaitā komandiera (priekšnieka) amata, kas nav augstāks par rotas komandiera amatu, pienākumus.

(3) Ar zemessargu, kuram uzdod pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus, slēdz papildu līgumu.

(4) Zemessargs, pildot karavīra amata pienākumus, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām ir tiesīgs saņemt algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, zemessarga izdienai un attiecīgajai mēnešalgas kategorijai, karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju, apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas, atvaļinājuma pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, kā arī karavīram noteikto speciālo piemaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai (dzīvībai), pildot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amata pienākumus. Uz zemessargu attiecas karavīram noteiktās tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai un atvaļinājumu bērna tēvam, mācību atvaļinājumu un pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(5) Ja radušies apstākļi, kuru dēļ zemessargs nespēj turpināt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris viņu pārvieto turpmākam dienestam atpakaļ uz Zemessardzes vienību.

(6) Kārtību, kādā zemessargam uzdod pildīt ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus un karavīru amatus, kurus var uzdot pildīt zemessargam, nosaka aizsardzības ministrs.

(22.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017., 07.03.2019., 06.05.2021., 14.09.2023. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)

18.pants. Komandējumi

(1) Zemessargu var sūtīt komandējumā uz noteiktu laiku tiešo dienesta pienākumu pildīšanai vai atsevišķa uzdevuma izpildei aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Vienības komandieris ir tiesīgs sūtīt zemessargu komandējumā Latvijas teritorijā, bet aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks vai viņa vietnieks — arī uz ārvalstīm.

(3) Šis pants neattiecas uz zemessargu, kurš piedalās starptautiskajā operācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

19.pants. Zemessarga atestēšana

(1) Zemessargs ir pakļauts atestācijai, kuras mērķis ir izvērtēt viņa atbilstību dienesta gaitas prasībām.

(2) Zemessargu atestē ne retāk kā reizi piecos gados vai sakarā ar ieteikšanu augstākam amatam vai dienesta pakāpes piešķiršanu, ja no iepriekšējās atestācijas ir pagājis vairāk nekā gads.

(3) Komandieris ir tiesīgs atestēt padoto tikai pēc sešu mēnešu kopīga dienesta Zemessardzē.

(4) Atestācijas kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

20.pants. Zemessarga vispārīgie pienākumi

Zemessarga vispārīgie pienākumi ir:

1) godprātīgi pildīt doto zemessarga zvērestu un ar Zemessardzi noslēgto līgumu par dienestu Zemessardzē;

2) apzinīgi pildīt reglamentu un citu normatīvo aktu prasības un komandieru likumīgās pavēles;

3) nekavējoties ziņot tiešajam komandierim par apstākļiem, kas liedz būt par zemessargu vai pildīt dienesta pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

21.pants. Zemessarga vispārīgās tiesības

(1) Zemessargam ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru.

(2) Zemessargam ir tiesības iesniegt sūdzības un ierosinājumus par dienesta gaitas jautājumiem. Sūdzību un ierosinājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

23.pants. Dienesta pakāpes

(1) Zemessargiem ir noteiktas šādas dienesta pakāpes:

1) zemessargu sastāvam: zemessargs, vecākais zemessargs;

2) instruktoru sastāvam:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis, seržants,

b) vecākajiem instruktoriem: virsseržants, štāba virsseržants,

c) augstākajiem instruktoriem: galvenais virsseržants, augstākais virsseržants;

3) virsnieku sastāvam:

a) jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis,

b) vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis,

c) augstākajiem virsniekiem: brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants.

(2) Zemessargu dienesta pakāpes, kas atšķiras no Militārā dienesta likumā noteiktajām karavīru pakāpēm, pielīdzināmas karavīru pakāpēm šādi:

1) zemessargs — kareivis;

2) vecākais zemessargs — dižkareivis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

24.pants. Dienesta pakāpes piešķiršana

(1) Zemessardzē uzņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi — zemessargs. Zemessardzē uzņemtajam rezerves karavīram un rezervistam saglabā jau esošo dienesta pakāpi.

(2) Dienesta pakāpes zemessargiem piešķir:

1) virsnieku dienesta pakāpes, izņemot leitnanta dienesta pakāpi, — Militārā dienesta likumā karavīriem noteiktajā kārtībā;

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc Zemessardzes komandiera ieteikuma;

3) pārējo instruktoru dienesta pakāpes — Zemessardzes komandieris pēc vienības komandiera ieteikuma;

4) zemessargu sastāva dienesta pakāpes — vienības komandieris pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

(3) Zemessargs iegūst tiesības uz nākamo dienesta pakāpi, ja viņš atbilst visām kārtējās dienesta pakāpes, kā arī katras atsevišķās dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktajām prasībām, ir pozitīvi atestēts un viņam nav spēkā esošu sodu.

(4) Kārtējo dienesta pakāpi zemessargam piešķir:

1) pēc noteikta laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

2) par kaujas un citiem nopelniem (izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē) pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu likumā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu.

(5) Zemessargam miera laikā dienesta pakāpes piešķir secīgi un saskaņā ar nosacījumiem, kādi Militārā dienesta likumā noteikti karavīru dienesta pakāpju piešķiršanai, izņemot šādas dienesta pakāpes:

1) vecākais zemessargs — zemessargam ne agrāk kā pēc viena gada nodienēšanas Zemessardzē;

2) leitnants — zemessargam, ja iegūta vismaz vidējā izglītība un ir sekmīgi pabeigts Zemessardzes vada komandieru kurss.

(5¹) Virsleitnanta dienesta pakāpi leitnantam var piešķirt pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe un leitnants ieguvis augstāko izglītību un sekmīgi absolvējis virsnieka pamatkursu militārās izglītības iestādē.

(6) Piešķirot dienesta pakāpi zemessargam, dienesta laiku aprēķina atbilstoši šā likuma 7.panta nosacījumiem par izdienu.

(7) Zemessargam, kurš atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto dienesta pakāpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)  

25. pants. Dienesta pakāpes piešķiršana zemessargam speciālistam, zemessargam instruktoram speciālistam un zemessargam virsniekam speciālistam

(1) Par zemessargu speciālistu var būt zemessargs, kuram ir vismaz pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis kareivja speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu.

(2) Par zemessargu instruktoru speciālistu var būt zemessargs instruktors, kuram ir vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis amatam nepieciešamajā specialitātē un kurš apguvis instruktora speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu.

(3) Par zemessargu virsnieku speciālistu var būt zemessargs, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu.

(4) Zemessargam speciālistam, zemessargam instruktoram speciālistam un zemessargam virsniekam speciālistam dienesta pakāpes piešķir tādā pašā kārtībā, kāda noteikta Militārā dienesta likumā dienesta pakāpes piešķiršanai karavīram: kareivim speciālistam, instruktoram speciālistam un virsniekam speciālistam.

(5) Amatus, kuru pienākumu izpildē iesaista zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus, nosaka aizsardzības ministrs.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

26.pants. Dienesta pakāpes atņemšana un atjaunošana zemessargam

Zemessargam dienesta pakāpi atņem, ja viņš ir notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, augstākā instruktora dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Pārējās instruktoru dienesta pakāpes atņem Zemessardzes komandieris, bet zemessargu sastāva dienesta
pakāpes — vienības komandieris. Dienesta pakāpi var atjaunot tikai saskaņā ar zemessargu reabilitējošu tiesas spriedumu.

27.pants. Zemessarga atstādināšana no amata

(1) Ja pret zemessargu ir ierosināta dienesta izmeklēšana vai viņš ir aizdomās turamais vai apsūdzētais noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un zemessarga atrašanās amatā var traucēt izmeklēšanas gaitu vai dienesta pienākumu pildīšanu, viņu līdz lietas izlemšanai var atstādināt no amata.

(2) Atstādināt zemessargu no amata un, ja nepieciešams, iecelt amata pagaidu izpildītāju drīkst komandieris, kuram ir tiesības iecelt zemessargu attiecīgajā amatā, vai augstāks komandieris.

(3) Zemessardzes komandieris ir tiesīgs atstādināt no amata zemessargu, ar kuru noslēgts kāds no šajā likumā paredzētajiem papildu līgumiem, un izbeigt šo līgumu, ja zemessargs bez attaisnojoša iemesla atstājis dienesta vietu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradies noteiktajā laikā dienesta vietā. Par šo laiku zemessargam neizmaksā mēnešalgu, atvaļinājuma pabalstu, uzturdevu vai tās kompensāciju un šo laiku neieskaita viņa izdienas stāžā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

28. pants. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Ja zemessarga speciālista, zemessarga instruktora speciālista un zemessarga virsnieka speciālista veselība un fiziskā sagatavotība atbilst noteiktajām prasībām, viņš var turpināt dienestu Zemessardzē pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

30.pants. Materiālo vērtību nodošana

(1) Ja zemessargs tiek atstādināts no amata, aptur dienestu vai tiek izbeigts ar viņu noslēgtais līgums par dienestu Zemessardzē, viņš aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nodod amata pagaidu izpildītājam visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu. Ja amata pagaidu izpildītājs nav iecelts, no amata atstādinātais zemessargs visus savā rīcībā esošos dienesta dokumentus un valsts mantu nodod tiešajam komandierim.

(2) Ja zemessargs ir miris, gājis bojā vai pazudis bez vēsts, viņa mantinieki nodod Zemessardzei viņu valdījumā esošās zemessargam izsniegtās materiālās vērtības.

(Nodaļas nosaukums 22.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

32.pants. Zemessarga dalība starptautiskajā operācijā un ātrās reaģēšanas spēkos

(1) Zemessargs dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos piesakās brīvprātīgi.

(2) Zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, slēdzot papildu līgumus par apmācību un dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos. Līgumu saturu un slēgšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Kārtību, kādā zemessargi atlasāmi dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Zemessargs pirms piedalīšanās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos apgūst apmācības kursu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki sagatavojami dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

(5) Zemessargam ir tiesības pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ieņemt Zemessardzē to pašu amatu, kas viņam bija pirms dalības starptautiskajā operācijā, vai līdzvērtīgu amatu.

36.pants. Zemessarga apgāde un sociālās garantijas, viņam piedaloties starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos

(1) Apmācības kursa laikā pirms dalības starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos zemessargs saņem algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju.

(2) Zemessargs, kurš piedalās starptautiskajā operācijā, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 34.panta pirmajā daļā minēto kompensāciju) saņem:

1) algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, kā arī Ministru kabineta paredzētās piemaksas karavīram par dalību starptautiskajā operācijā;

2) karavīram noteiktās sociālās garantijas, citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītās garantijas un veselības aprūpi.

(3) Zemessargs, kurš piedalās ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 34.panta pirmajā daļā minēto kompensāciju) saņem:

1) algu, kāda paredzēta attiecīgā amata dienesta pakāpes karavīram saskaņā ar izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, kā arī Ministru kabineta paredzēto piemaksu karavīram par dalību ātrās reaģēšanas spēkos;

2) karavīram noteiktās sociālās garantijas, citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītās garantijas un veselības aprūpi.

(4) Zemessargs, kurš piedalās ātrās reaģēšanas spēkos Latvijas teritorijā, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām (izņemot šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 34. panta pirmajā daļā minētās kompensācijas) saņem 50 procentus no šā panta trešās daļas 1. punktā minētās algas, kā arī karavīram noteikto piemaksu par dalību ātrās reaģēšanas spēkos.

(5) Ja zemessargs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā piedaloties starptautiskajā operācijā saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai piedaloties ātrās reaģēšanas spēkos ārpus Latvijas teritorijas, viņa laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu 100 000 euro apmērā.

(6) Ja zemessargs, piedaloties starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos, guvis veselības bojājumu vai slimību vai gājis bojā, šajā pantā noteiktos pabalstus izmaksā, ņemot vērā zemessarga amatu, izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju, kāda viņam bija pamata dienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas uz starptautisko operāciju vai ātrās reaģēšanas spēkiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012., 22.06.2017. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 16.10.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

37.pants. Formas tērpa valkāšanas noteikumi

(1) Zemessargam, pildot dienesta pienākumus, jābūt klāt dienesta apliecībai un jāvalkā karavīra formas tērps ar atšķirības zīmēm.

(2) Zemessargi ievēro karavīriem noteikto formas tērpu un atšķirības zīmju valkāšanas kārtību.

(2¹) Administratīvo atbildību par karavīra formas tērpa, tā komplektējošo sastāvdaļu un atšķirības zīmju prettiesisku apriti un valkāšanu nosaka Militārā dienesta likums.

(3) Zemessargam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos un pildot darba pienākumus Jaunsardzes centrā un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā.

(4) Zemessargam, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu (izņemot gadījumus, kad viņš ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros karavīra formas tērpa valkāšana ir paredzēta).

(5) Zemessargam aizliegts valkāt karavīra formas tērpu un lietot atšķirības zīmes, veicot politisko darbību un piedaloties politisko partiju, biedrību un nodibinājumu rīkotajos pasākumos (izņemot gadījumus, kad viņš pilda dienesta uzdevumus).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014., 07.03.2019., 24.10.2019. un 12.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.10.2024.)

38.pants. Bijušā zemessarga tiesības valkāt formas tērpu

(1) Ja ar zemessargu izbeidz līgumu par dienestu Zemessardzē, Zemessardzes komandieris viņam var piešķirt tiesības valkāt karavīra formas tērpu:

1) par sevišķiem nopelniem Zemessardzes un valsts labā;

2) par priekšzīmīgu dienestu Zemessardzē;

3) ja līgums par dienestu Zemessardzē izbeigts tādas slimības vai invaliditātes dēļ, kas gūta, pildot Zemessardzes dienesta pienākumus;

4) sakarā ar pāriešanu Zemessardzes veterāna statusā.

(2) Bijušajam zemessargam ir tiesības valkāt karavīra formas tērpu atbilstoši savai dienesta pakāpei tikai svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī militāros pasākumos un pildot Zemessardzes veterānu uzdevumus.

(3) Valkājot karavīra formas tērpu, bijušais zemessargs pilda attiecīgos militāros reglamentus un ievēro karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī vispārpieņemtās uzvedības un militārās pieklājības normas.

(4) Ja bijušais zemessargs neievēro šā panta otrās un trešās daļas prasības, ar savu rīcību kompromitē zemessarga godu vai diskreditē Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzes komandieris viņam var atņemt tiesības valkāt karavīra formas tērpu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

39.pants. Apbalvojumi

(1) Lai atzīmētu zemessarga dienesta panākumus vai kaujas nopelnus, ir noteikti šādi apbalvojumi:

1) uzslava un pateicība;

2) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

3) godazīmes, goda raksti un medaļas;

4) virsniekiem — personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis;

5) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas nopelniem vai citiem nopelniem.

(2) Zemessargu apbalvošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)

40.pants. Zemessarga atbildība

(1) Par prettiesisku rīcību zemessargu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un no viņa piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(1¹) Ja zemessargs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus Zemessardzei, kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai iestādei, kas nodrošina zemessarga apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem (turpmāk — juridiskā persona), zemessargam ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.

(2) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar zemessarga ļaunu nolūku vai viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar dienesta pildīšanu, zemessargs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.

(3) Militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību nosaka Militārās disciplināratbildības likums.

(4) Zemessargs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta izpildes apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainojama zaudējumu nodarīšanā. Zemessarga civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi zemessarga vai juridiskās personas vaina.

(5) Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku personu prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, zemessarga atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.11.2020. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

41. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Ar juridiskās personas piekrišanu zemessargs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

43.pants. Zemessardzes veterāna statuss

(1) Bijušais zemessargs un no profesionālā dienesta atvaļināts karavīrs, kurš sasniedzis dienestam noteikto maksimālo vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ, bet vēlas uzturēt saikni ar Zemessardzi, iegūst Zemessardzes veterāna statusu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Šo statusu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var iegūt arī aizsardzības ministra noteiktu militāro apmācību apguvis Latvijas pilsonis, kurš vēlas uzsākt dienestu Zemessardzē, bet ir sasniedzis dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ.

(2) Par Zemessardzes veterānu nevar būt persona, kura saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētajiem apstākļiem nevar dienēt Zemessardzē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

44.pants. Zemessardzes veterānu uzdevumi

(1) Zemessardzes veterānu uzdevums ir nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai uzturētu augstu morāli un patriotisku garu Zemessardzē, atbalstītu Jaunsardzes kustību un saglabātu vēsturiskās tradīcijas, sniegt atbalstu zemessargu apmācībā un piedalīties Zemessardzes vienību sporta un kultūras pasākumu organizēšanā.

(2) Zemessardzes komandierim ir tiesības iesaistīt veterānus aizsardzības ministra noteiktu Zemessardzes uzdevumu izpildē.

(3) Papildus šajā pantā noteiktajiem uzdevumiem pēc Zemessardzes veterāna iniciatīvas attiecīgās vienības komandieris var viņu iesaistīt arī citu uzdevumu veikšanā.

(4) Zemessardzes veterānu apvienību darbības principus un kārtību, kādā Zemessardzes veterānus iesaista uzdevumu veikšanā, nosaka aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

(Nodaļa 06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

46. pants. Paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšana

Par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

47. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 46. pantā minēto pārkāpumu veic Militārā policija.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 16./17.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2., 8.nr.; 2000, 20.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2006, 1., 24.nr.; 2008, 3.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.245 “Noteikumi par apmēru un kārtību, kādā zemessargiem un Zemessardzes veterānu apakšvienību komandieriem izmaksā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensāciju un atalgojumu par dienesta uzdevumu pildīšanu ārpus līgumā paredzētā laika”.

3. Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā Zemessardzes veterāni, kuri vēlas arī turpmāk veikt šā likuma 44.pantā noteiktos uzdevumus, saglabā veterāna statusu, bet līdz 2010.gada 1.oktobrim tiek izslēgti no Zemessardzes štatu sarakstiem.

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ar zemessargiem noslēgtie beztermiņa līgumi par dienestu Zemessardzē ir spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim. Atbilstoši šā likuma 4.panta trešajai daļai līgumi tiek pārslēgti no 2010.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 1.janvārim.

5. Dienesta apliecības, kas zemessargiem izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, ir derīgas līdz 2015.gada 1.janvārim.

6. Līdz 2011.gada 31.decembrim, aprēķinot atalgojumu un kompensāciju zemessargiem (izņemot starptautiskajās operācijās vai ātrās reaģēšanas spēkos iesaistītos zemessargus), par pamatu tiek ņemta karavīru bāzes alga izdienas pirmajā gadā.

7. Šā likuma 7.panta trešajā daļā noteikto koeficientu nepiemēro dienesta laikam, ko zemessargs nodienējis līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

8. Šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4.apakšpunkts par darba devēja pienākumu atbrīvot Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz nodokļu atvieglojumus darba devējam laikā, kamēr zemessargs piedalās starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos un tam nepieciešamajā apmācībā.

9. Līdz 2011.gada 31.decembrim Zemessardzes štatus papildus šā likuma 13.pantā minētajām personām komplektē arī no militārajiem darbiniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2010.)

10. 2011.gadā zemessargiem neizmaksā šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto atvaļinājuma pabalstu.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11. Šā likuma 22.¹ pants stājas spēkā 2017. gada 2. oktobrī.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

12. Grozījums šā likuma 15. pantā par zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu saraksta apstiprināšanu Ministru kabinetā stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

13. Šā likuma 24. panta otrās daļas 1. punktā un piektajā daļā paredzētie nosacījumi leitnanta dienesta pakāpes saņemšanai attiecināmi arī uz zemessargiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību un sekmīgi pabeiguši Zemessardzes vada komandieru pienākumu izpildītāju kursu pirms šo nosacījumu spēkā stāšanās dienas.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

14. Šā likuma 34. panta četrpadsmitā daļa stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

15. Šā likuma 37. panta 2.¹ daļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

16. Grozījums šā likuma 38. pantā par tā trešās un ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums šā likuma 40. pantā par tā papildināšanu ar trešo daļu, kā arī grozījums par šā likuma 42. panta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Militārās disciplināratbildības likumu.

(05.12.2020. likuma redakcjā, kas stājas spēkā 01.12.2020.)

17. Grozījumi šā likuma 4. pantā par tā trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ar zemessargiem noslēgtie līgumi par dienestu Zemessardzē ir spēkā līdz tajos norādītajam termiņam. Atbilstoši šā likuma 4. panta trešajai daļai līgumus par dienestu Zemessardzē var pārslēgt līdz dienestam Zemessardzē noteiktajam maksimālajam vecumam, pusēm par to vienojoties.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

18. Šā likuma 34. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā kompensācija attiecināma arī uz zemessargu, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību, sekmīgi pabeidzis Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kursu, zemessargam ir piešķirta leitnanta dienesta pakāpe un viņš ir iecelts virsnieka amatā no 2020. gada 1. septembra.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

19. Šā likuma 36. panta ceturtajā daļā paredzētā piemaksa izmaksājama par dalību ātrās reaģēšanas spēkos, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.10.2023.)