1. Risināmā jautājuma būtība

Modernās sabiedrības dinamiskas attīstības apstākļos, nodrošinot valsts robežas drošību un kontroli, vienlaikus tiek īstenoti mērķi valsts iekšējās un ārējās drošības sekmēšanai. Valsts robežas drošība ir nacionālās drošības sastāvdaļa. Valsts robežu šķērsojošās personu un kravu plūsmas jāpārvalda, identificējot riska ceļotājus un kravas. Lai kontrolētu pārrobežu plūsmu sarežģītos procesus no drošības viedokļa, Latvijā tiek īstenota valsts robežas drošības politika, kas prasa integrētu pieeju. Valsts robežas integrētas pārvaldības politikas risinājumiem jābūt pārdomāti saistītiem ar pasākumiem valsts robežas drošības uzturēšanai, vienlaikus neliekot šķēršļus kravu un preču kustībai pāri valsts robežai.

Koncepcija sagatavota, izpildot ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprinātā valdības rīcības plāna 124.3.apakšpunktu, kā arī ievērojot 2009.gada atjauninātā Šengenas kataloga "Ārējo robežu kontrole. Atpakaļsūtīšana un atpakaļuzņemšana. Ieteikumi un labākā prakse" (19.03.2009., 7864/09) 3. un 6.rekomendāciju.

Ņemot vērā Eiropas Savienības politiku instrumentu attīstību, moderno tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu, jaunus izaicinājumus valsts robežu drošībai, potenciālus draudus valsts iekšējai drošībai un integrētu pieeju valsts robežu pārvaldībai, nepieciešams pēctecīgi izstrādāt un apstiprināt jaunu attīstības plānošanas dokumentu – Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepciju.

Valsts robežu šķērsojošās personu, preču un transportlīdzekļu plūsmas rada draudus, kurus nepieciešams savlaicīgi identificēt un novērst, apzinoties izaicinājumus valstij un tiesībaizsardzības iestāžu spējai mobilizēt resursus, koordinēti izmantot vertikālās un horizontālās sadarbības instrumentus, pārvaldīt liela apjoma informāciju un efektīvi apmainīties ar datiem, vienlaikus saglabājot augstu pamattiesību ievērošanas standartu. Reaģēšana uz identificētiem draudiem – terorisms, trešo valstu pilsoņu nelikumīga pārvietošana (nelegālā imigrācija), pārrobežu noziedzība daudzās formās, korupcija, smagi noziegumi, ekonomikas apdraudējumi, kā arī sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku veselības apdraudējumi, godprātīgas prakses nodrošināšana tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku – prasa integrētu pieeju valsts robežas drošībai.

Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepts turpmāk īstenojams piecos līmeņos:

1.līmenis – robežkontrole (robežpārbaudes un robežuzraudzība), kā definēts Šengenas Robežu kodeksā, un muitas uzraudzība un kontrole saskaņā ar Eiropas Savienības Muitas kodeksu, ietverot saistīto risku analīzi un kriminālizlūkošanu.

2.līmenis – pārrobežu noziegumu atklāšana un izmeklēšana, saskaņoti rīkojoties visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm.

3.līmenis – četrpakāpju pieejas kontroles modelis (pasākumi trešajās valstīs; sadarbība ar kaimiņvalstīm; robežkontrole un muitas kontrole; kontroles pasākumi brīvas pārvietošanās telpā, iekļaujot atgriešanu);

4.līmenis – starpinstitūciju sadarbība robežu pārvaldībai un starptautiskā sadarbība.

5.līmenis – valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācija, tiesību aktu pilnveidošana, cilvēkresursu pārvaldība un pretkorupcijas pasākumi.

Līdzdarbojoties Eiropas Savienības politikas iniciatīvās, Latvija atbalstīs pieeju, ka pie Eiropas Savienības ārējām robežām nākotnē ir vajadzīga modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu pārvaldība, kas balstās uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Lai risinātu problēmjautājumus un reaģētu uz izaicinājumiem un draudiem Latvijas Republikas valsts robežas drošībai, koncepcijā tiek piedāvāti trīs risinājuma varianti. Izvērtējot esošo un prognozējamo situāciju Latvijas Republikas valsts robežas integrētā pārvaldībā, iespējami šādi risinājuma varianti:

1) attīstīt integrētu robežu pārvaldību, lai saglabātu iesaistīto institūciju kapacitāti esošo funkciju izpildei, kā arī nodrošinātu starptautisko saistību izpildi;

2) veikt ieguldījumus integrētā robežu pārvaldībā iesaistīto institūciju kapacitātes paaugstināšanai un esošo funkciju pilnvērtīgai veikšanai;

3) atlikt integrētas robežu pārvaldības problēmjautājumu risināšanu.

Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome konceptuāli atbalsta 1.risinājuma variantu, kas paredz attīstīt integrētu robežu pārvaldību atbilstoši pieejamiem resursiem un līdzekļiem (2012.gada 2.maija sēde, prot. Nr.1, 2.§).

Koncepcijas risinājuma 1.varianta īstenošana paredz:

1. Nodrošināt robežšķērsošanas vietās biometrisko vīzu izsniegšanu un pārbaudes, izmantojot tehniskos līdzekļus, programmatūru un pieslēgumus Vīzu informācijas sistēmai.

2. Uzstādīt automatizētas robežkontroles vārtu sistēmu lidostā "Rīga".

3. Pilnveidot nacionālo sākotnējas informācijas par pasažieri sistēmu, panākot tās labāku funkcionēšanu, pārvadātāju un Valsts robežsardzes datu apstrādes formātu savietojamību.

4. Sasaistīt nacionālo Entry/Exit sistēmu ar SIS II.

5. Izstrādāt jaunu robežkontroles informācijas sistēmu (REIS – Entry/Exit System) un nodrošināt tās funkcionēšanu no 2017.gada.

6. 2016.gadā uzsākt gaisa kuģu parka plānveida atjaunošanu.

7. Robežkontroles punktos ieviest Vīzu informācijas sistēmu.

8. Pieslēgt REIS Nacionālo publisko atslēgu infrastruktūrai un ar tās starpniecību – Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Publisko atslēgu direktorijai.

9. Izveidot nacionālo Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (3.kārta).

10. Pilnveidot "zaļās robežas" sensoru sistēmas.

11. Atjaunot Valsts robežsardzes videonovērošanas sistēmas un tehniskos līdzekļus.

12. Uzlabot Valsts robežsardzes mobilitāti, aizstājot vecus sauszemes transportlīdzekļus ar jauniem.

13. 2017.gadā iegādāties Valsts robežsardzei divus mazās klases bezpilota lidaparātus (UAV).

14. Nodrošināt robežsargu skaita blīvumu uz "zaļās" robežas atkarībā no pastāvošajiem riska faktoriem.

15. Izveidot ar Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes lēmumu Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta riska analīzes ekspertu pastāvīgu darba grupu.

16. Pilnveidot jūras robežu sensoru sistēmas (SafeSeaNet, GMDSS).

17. Modernizēt radiosakaru sistēmas, ieviešot mūsdienu prasībām atbilstošus digitālos (ciparu) balss radiosakarus ar integrēto datu pārraidi.

18. Realizēt pasākumu kompleksu informācijas automatizētai apmaiņai ar DNS profiliem, pirkstu nospiedumu datiem, kā arī transportlīdzekļu reģistrācijas datiem starp Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

19. Pilnveidot Ārvalstu tūristu deklarāciju reģistrēšanas un apstrādes informācijas sistēmas darbību, nodrošinot Šengenas konvencijas 45.panta prasību izpildi.

20. Turpināt Valsts robežsardzes sakaru virsnieku darbību Baltkrievijā, Gruzijā un Krievijā.

21. Turpināt Valsts ieņēmumu dienesta specializētā atašeja muitas jautājumos Krievijā darbību.

22. Demarķēt valsts robežu ar Krievijas Federāciju.

23. Turpināt Latvijas–Lietuvas līguma projekta sagatavošanu par valsts robežas uzturēšanu un robežpilnvaroto darbību, gatavot līgumu noslēgšanai.

24. Turpināt Latvijas–Igaunijas līguma projekta sagatavošanu par valsts robežas uzturēšanu un robežpilnvaroto darbību, gatavot līgumu noslēgšanai.

25. Sagatavot Latvijas–Krievijas līguma projektu par valsts robežas režīmu, gatavot līgumu noslēgšanai.

26. Veikt robežšķērsošanas vietu būvniecību.

27. Veikt robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizāciju un uzturēšanu, darbinieku skaita palielināšanu.

28. Nodrošināt Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas (TLKAIS) sasaisti ar ass svariem muitas kontroles punktos, nodrošinot Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu pieslēgumus TLKAIS, īstenojot TLKAIS sasaisti ar analogām sistēmām Lietuvā un Igaunijā.

29. Iesaistīt Valsts robežsardzi finanšu kompensāciju iegūšanā un attiecīgas komitejas darbā saistībā ar līgumu īstenošanu starp Eiropas Komisiju un cigarešu ražošanas kompānijām "Philip Morris International" un "Japan Tobacco International".

30. Izveidot (rekonstruēt) aizturētajiem ārzemniekiem paredzētu jaunu izmitināšanas centru.

31. Patvēruma likumā paredzēt Valsts robežsardzei tiesības noteiktos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos robežšķērsošanas vietā veikt patvēruma pieteikuma izskatīšanu saīsinātā kārtībā.

32. Nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonām pieeju SIS II, lai sekmētu zagtu transportlīdzekļu atklāšanu eksporta muitas procedūras noformēšanas laikā.

33. Noslēgt starpresoru vienošanos starp Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru un Valsts robežsardzi par sadarbību radiometriskās kontroles jomā.

34. Noslēgt starpresoru vienošanos par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos starp Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu.

35. Izstrādāt priekšlikumus vienotai (centralizētai) apmācības sistēmai tiesībaizsardzības iestāžu kinologiem un dienesta suņiem Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrā, centralizējot Iekšlietu ministrijas iestāžu un citu valsts institūciju apmācības procesu šajā jomā.

36. Ieviest izceļojošo kravas transportlīdzekļu reģistrāciju valsts robežas šķērsošanai Terehovas robežšķērsošanas vietā.

37. Noslēgt starpresoru vienošanos starp Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu par informācijas apmaiņu un sadarbību sabiedrības veselības apdraudējumu gadījumu pārvaldīšanai.

38. Nodrošināt starpresoru vienošanās izpildi starp Valsts robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par Jūras videonovērošanas sistēmas datu apmaiņu.

39. Izdarīt grozījumus Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes nolikumā, precizējot padomes uzdevumus, kuros ir atsauces uz Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģiju 2003.–2007.gadam, un iekļaujot padomes sastāvā arī Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra vadītāju.

40. Izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 5.maija instrukcijā Nr.5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", precizējot iestāžu kompetenci un iesaistot Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru sadarbībā valsts robežas drošības jautājumos.

41. Noslēgt līgumu ar Krievijas Federāciju par robežšķērsošanas vietām.

42. Valsts robežas drošības uzlabošanas nolūkā veikt grozījumus tiesību aktos, precizējot pārvadātāju pienākumus un tiesības saistībā ar personu pārvadāšanu uz Latvijas Republiku bez derīgiem ceļošanas dokumentiem.

43. Apsvērt starptautiska līguma projekta sagatavošanu ar Krievijas Federāciju par dzelzceļa pasažieru datu un muitas informācijas apmaiņu.

44. Noteikt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma pārejas noteikumos termiņu, līdz kuram Valsts robežsardzes inspektora amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas izglītības (vismaz 3.līmeņa profesionālā kvalifikācija).

45. Īstenot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2011.gada rekomendācijas un Ministru kabineta akceptētos uzdevumus korupcijas risku novēršanai Valsts robežsardzē, Valsts policijā un Valsts ieņēmumu dienestā.

46. Izveidot Valsts robežsardzē un Valsts policijā Ētikas komisiju.

47. Izdot Valsts robežsardzes iekšējo normatīvo aktu un izdot Valsts policijas iekšējo normatīvo aktu par kārtību, kādā nodarbinātais ziņo par koruptīviem pārkāpumiem, kā arī par nodarbinātā rīcību, konstatējot koruptīvas darbības.

Koncepcijas risinājuma 2.variants paredz pārākā pakāpē attīstīt risinājuma 1.varianta darbības virzienus, veicot būtiskus ieguldījumus integrētā robežu pārvaldībā un intensīvi virzoties uz augstākajiem standartiem valsts robežu drošības nodrošināšanā un valsts robežu integrētā pārvaldībā.

Koncepcijas risinājuma 2.varianta īstenošana nākotnē iespējama, ja tiek ieplānoti vai piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi, gūts papildu atbalsts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu līdzekļiem, kā arī starptautisko institūciju finansēto programmu līdzekļiem, vai panākta vienošanās par Eiropas Savienības aģentūru papildu finansiālu atbalstu. Atsevišķu 2.risinājuma varianta pasākumu īstenošanai nav vajadzīgi finanšu līdzekļi, bet gan salīdzinoši lielāka administratīvā resursa ieguldīšana vai politiska izšķiršanās par rīcību noteikta pasākuma īstenošanā. Līdz ar to koncepcijas risinājuma 2.varianta īstenošanā (īstenošanas sagatavošanā) institūcijām saglabājas iespēja rīkoties, apliecināt augstu sadarbspēju.

Koncepcijas risinājuma 2.varianta īstenošana papildus risinājuma 1.variantā plānotajam paredz:

1. Veikt robežšķērsošanas vietu un "zaļās" robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu un informācijas sistēmu pilnu atjaunošanu un modernizēšanu.

2. Pasūtīt Valsts robežsardzes vajadzībām daudzfunkcionālu kuģi (A-1 ledus klase, garums 65 metri, kopējā galveno dzinēju jauda līdz 3000kW, jūras spēja līdz 8 ballēm Boforta skalā), pasūtīt divus kuterus uz gaisa spilvena un trīs ātrgaitas RIB tipa motorlaivas.

3. Pilnveidot gaisa telpas sensoru sistēmas.

4. Uzstādīt uz valsts autoceļiem pie Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Lietuvas valsts robežas videonovērošanas sistēmas ar pieslēgumu transportlīdzekļu numuru identifikācijas informācijas sistēmām, lai sekmētu pārrobežu organizētās un smagās noziedzības apkarošanu.

5. Izveidot ar videonovērošanas sistēmām savienojamu, uz biometrijas tehnoloģiju balstītu personu vizuālās atpazīšanas datubāzi meklējamo un operatīvo interesi izraisošo personu identificēšanai kopējā plūsmā lidostas "Rīga" robežšķērsošanas vietā un ostās Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

6. Nosūtīt Valsts robežsardzes sakaru virsnieku uz Turciju (Stambulu) darbībai arī Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas sadarbības interesēs.

7. Izvērtēt iespēju izveidot muitas kontroles punktu robežšķērsošanas vietā "Pededze".

8. Izveidot ar Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes lēmumu darba grupu jautājuma izpētei par radiometriskās kontroles sistēmas efektivitāti uz valsts robežas, kā arī Valsts robežsardzes īstenojamās radiometriskās kontroles uzdevumu iespējamu nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm.

9. Īstenot sadarbības vadības grupas izraudzītā robežšķērsošanas vietā robežsargu un muitnieku sadarbības pilotprojektu (kopēja taktisko riska analīzes produktu izmantošana ar atgriezenisko saiti, savstarpēji amatpersonu profesionālās pilnveides kursi).

10. Vienoties ar Lietuvas Republiku Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā ratificēšanas jautājumā.

11. Īstenot 2014.gadā korupcijas risku analīzi Valsts robežsardzē, Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamentā, izstrādājot (aktualizējot) vadlīnijas iekšējiem pretkorupcijas pasākumiem (risku analīzes sagatavošanā un veikšanā konsultēties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju).

Koncepcijas risinājuma 3.variants paredz atlikt integrētas robežu pārvaldības problēmjautājumu risināšanu, uzskatot valsts robežas drošības un iekšējās drošības situāciju par tādu, kurā nav izaicinājumu un kurā nav risināmu problēmjautājumu.

3. Attīstības plānošanas dokumenta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

Risinājuma 1.variants – attīstīt integrētu robežu pārvaldību, lai saglabātu iesaistīto institūciju kapacitāti esošo funkciju izpildei, kā arī nodrošinātu starptautisko saistību izpildi.

Risinājuma 2.variants – veikt ieguldījumus integrētā robežu pārvaldībā iesaistīto institūciju kapacitātes paaugstināšanai un esošo funkciju pilnvērtīgai veikšanai¹.