1. pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Likuma mērķis ir izveidot Latvijas Republikai lojālu, profesionālu un neitrālu valsts drošības iestāžu kopumu, lai nosargātu valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.

(2) Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu, tās subjektu uzdevumus un kompetences sadalījumu, vienotus nosacījumus dienestam valsts drošības iestādēs, valsts drošības iestāžu personāla pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī valsts drošības iestāžu finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

2. pants. Valsts drošības iestādes

Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti.

(27.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2004.)

3. pants. Izlūkošana un pretizlūkošana

(1) (Izslēgta ar 27.06.2002. likumu.)

(2) Izlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību (rīcību), kas vērsta vai var tikt vērsta pret Latvijas Republiku, tās vitāli svarīgām valsts interesēm.

(3) Pretizlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem, kā arī veikt īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai.

(4) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Valsts drošības iestāžu padomi apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības saskaņā ar izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus. Ja izlūkošanas un pretizlūkošanas procesā veicams operatīvās darbības pasākums, kuram nepieciešams tiesneša akcepts, šo akceptu sniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(7) Izlūkošanas, pretizlūkošanas darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

4. pants. Valsts drošības iestāžu darbības tiesiskais pamats

Valsts drošības iestāžu darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums, šis likums, Operatīvās darbības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kas reglamentē nacionālās drošības un valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzību, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, pienākumus un tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

5. pants. Valsts drošības iestāžu darbības pamatprincipi

(1) Valsts drošības iestāžu darbība organizējama un veicama, pamatojoties uz likumību, ievērojot vispārējās cilvēka tiesības, sadarbojoties ar pilsoņiem un citiem iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.

(2) Valsts drošības iestāžu darbība ir vērsta tikai uz Latvijas Republikas drošības garantēšanu, un tā nedrīkst apdraudēt citu valstu drošību.

(3) Veicot izlūkošanas, pretizlūkošanas vai citus ar valsts drošības garantēšanu saistītus pasākumus, aizliegts nodarīt personām fizisku vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, draudēt pielietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus.

(4) Valsts drošības iestāžu darbības veidam, apjomam un intensitātei ir jāatbilst valsts drošības apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei.

(5) Valsts drošības iestāžu darbība nav ierobežojama atkarībā no personu pilsonības (pavalstniecības), dzimuma, tautības, vecuma, dzīvesvietas, izglītības, sociālā, dienesta un mantiskā stāvokļa un amata, to politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem, piederības pie partijām vai citām sabiedriskajām organizācijām.

(6) Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju, kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, prokuratūras un tiesu iestāžu, kā arī sabiedrisko, politisko, reliģisko organizāciju un komersantu darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams noziedzīgu nodarījumu un valsts drošības apdraudējumu novēršanai vai atklāšanai.

(7) Neviens, izņemot amatpersonas, kuras tam īpaši pilnvarojis likums, nav tiesīgs iejaukties valsts drošības iestāžu un to amatpersonu darbībā, ja vien tā nav pretlikumīga. Šo iestāžu amatpersonas un darbinieki par savu darbību ir atbildīgi likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Valsts drošības iestāžu darbībā tiek ievērots ar likumu noteikto pilnvaru (kompetences) norobežošanas princips. Šo iestāžu amatpersonu un darbinieku statuss nav izmantojams citādi kā vienīgi viņu likumisko pienākumu veikšanai. Viņu darbība drīkst būt vērsta vienīgi uz to mērķu sasniegšanu vai to uzdevumu pildīšanu, kas noteikti šajā likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004., 02.06.2005. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

7. pants. Saeimas kompetence

(Izslēgts ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

8. pants. Nacionālas drošības padomes kompetence

(Izslēgts ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

10. pants. Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi

(1) Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums var būt par pamatu licences neizsniegšanai vai anulēšanai;

7) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādei, kuras kompetencē ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgu nodarījumu;

8) izmeklēšanas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

9) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā;

10) tām noteiktās kompetences ietvaros klasificētās informācijas apmaiņa ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām.

(2) (Izslēgta ar 18.06.2009. likumu)

(27.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 13.10.2005., 18.06.2009. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2010.)

11. pants. Valsts drošības iestāžu kopums

(1) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

3) Valsts drošības dienests;

4) (izslēgts ar 06.05.1998. likumu).

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās valsts drošības iestādes tām noteiktās kompetences ietvaros darbojas patstāvīgi.

(3) Ministru kabinets var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1998., 10.06.1999., 06.12.2001., 27.06.2002., 07.04.2004. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

12. pants. Valsts drošības iestāžu padome

(1) Valsts drošības iestāžu vadītāju kopums ir Valsts drošības iestāžu padome, kuras vadītāju izvirza no drošības iestāžu vadītāju vidus.

(2) Valsts drošības iestāžu padome:

1) izskata valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus;

2) saskaņo informācijas apriti, tās analīzes un izmantošanas kārtību valsts drošības iestādēs;

3) izstrādā valsts drošības iestāžu budžeta projektu;

4) apkopo valsts drošības iestāžu priekšlikumus un prasības, iesniedz un uztur tās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās;

5) izskata ārējo normatīvo aktu projektus valsts drošības iestāžu darbības jautājumos;

6) izvērtē valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti;

7) izskata un saskaņo valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības nolikumus;

8) pieņem valsts drošības iestādēm saistošus iekšējos normatīvos aktus jautājumos, kuros nepieciešama valsts drošības iestāžu saskaņota darbība.

(3) Valsts drošības iestāžu padomes sēdēs var piedalīties ģenerālprokurors.

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

12.¹ pants. Valsts drošības iestādes vadītājs

(1) Valsts drošības iestādes vadītājs vada attiecīgās valsts drošības iestādes darbu un ir atbildīgs par normatīvajos aktos noteikto iestādes uzdevumu efektīvu izpildi.

(2) Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata.

(3) Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, kā arī amata pilnvaru termiņu nosaka Satversmes aizsardzības biroja likums un Nacionālās drošības likums.

(4) Par valsts drošības iestādes vadītāju var būt persona, kurai ir amatam atbilstoša pieredze vadošā amatā un kura atbilst valsts drošības iestādes amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām obligātajām prasībām un ir saņēmusi pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(5) Valsts drošības iestādes vadītājs bez saskaņošanas ar augstāku iestādi slēdz starpresoru vienošanās un izdod iekšējos normatīvos aktus, ievērojot šajā likumā noteiktos izņēmumus.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

13. pants. Satversmes aizsardzības birojs

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kuras darbību papildus šim likumam reglamentē speciāls likums.

(2) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu dienesta gaitu reglamentē šis likums.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

16. pants. Zemessardzes štāba Informācijas dienests

(Izslēgts ar 06.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 03.06.1998.)

17. pants. Informācijas aizsargāšana

(1) Valsts drošības iestāžu dienestā (darbā) esošajām un atvaļinātajām (atbrīvotajām) amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, ir vai ir bijusi pieejama sakarā ar dienestu (darbu) valsts drošības iestādē. Šādu informāciju atļauts izpaust tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju.

(2) Valsts drošības iestāžu iekšējie normatīvie akti un starpresoru vienošanās ir ierobežotas pieejamības informācija, ja likumā "Par valsts noslēpumu" vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki dod slepenības zvērestu:

"Es zvēru, ka bez īpaša pilnvarojuma neizpaudīšu vai nedarīšu zināmu nevienai iestādei vai personai informāciju, kas man ir kļuvusi zināma vai pieejama sakarā ar dienestu (darbu) valsts drošības iestādē."

(4) Slepenības zvēresta došanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(5) Par slepenības zvēresta laušanu personas atbild normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

(Nodaļa 04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

19. pants. Valsts drošības iestādes amatpersonas tiesības

(1) Valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības:

1) atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas;

2) atbilstoši kompetencei brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem, tostarp ar elektroniski uzkrātiem datiem, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem, un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās ar informācijas nesējiem un piekļūšana tiem nodrošināma pieprasītajā režīmā un bez maksas;

3) atbilstoši kompetencei pēc valsts drošības iestādes vadītāja pieprasījuma brīvi iepazīties ar reģistrētās datubāzēs esošo informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības piekļūt šai informācijai un to saņemt. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana nodrošināma pieprasītajā apjomā, režīmā un bez maksas;

4) pildot dienesta pienākumus un uzrādot valsts drošības iestādes amatpersonas apliecību, bez kavēšanas brīvi iekļūt (ieiet) iestādēm, komersantiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās, izņemot telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls statuss;

5) ja nepieciešams, ārpus kārtas tikt nodrošinātai ar braukšanas biļetēm jebkura veida sabiedriskajos transportlīdzekļos, bet, ja biļešu nav, — tikt nodrošinātai ar iespēju iekāpt un braukt šajos transportlīdzekļos;

6) dienesta interesēs bez maksas izmantot valsts un pašvaldību, bet izņēmuma gadījumos — arī privātpersonām piederošos sakaru un masu informācijas līdzekļus. Izdevumi par privātpersonām piederošo sakaru un masu informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzināmi, ja īpašnieks to pieprasa;

7) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus, pielietot ieročus, lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši likumam "Par policiju";

8) atbilstoši kompetencei bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;

10) iegūt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt attiecīgās valsts drošības iestādes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

11) atbilstoši kompetencei izsaukt uz valsts drošības iestādi jebkuru personu sakarā ar informācijas pārbaudi, kā arī ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir valsts drošības iestādes kompetencē;

12) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par nepieļaujamību izdarīt likuma pārkāpumu, kas ir vērsts pret valsts drošību vai var tai kaitēt.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām Valsts drošības dienesta amatpersonai ir tiesības:

1) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā veikt personu piespiedu atvešanu, ja tās pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas valsts drošības iestādē saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu;

2) atbilstoši kompetencei prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē valsts drošības iestādes amatpersonu pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

3) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanā;

4) atbilstoši kompetencei uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa valsts drošības, sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses.

(3) Valsts drošības iestādes vadītājs var izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību valsts drošības apdraudējuma pārvarēšanā, kā arī noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu aizturēšanā.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanas, pretizlūkošanas (tostarp veicot personas pārbaudi pieejai valsts noslēpumam), operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.

(5) Valsts drošības iestādē izmantojamo dienesta un personisko ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

20. pants. Personai noteiktās prasības dienestam (darbam) valsts drošības iestādē

(1) Par valsts drošības iestādes amatpersonu vai darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) ir vismaz 18 gadus veca;

3) pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

4) ir ieguvusi augstāko izglītību;

5) atbilst likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

6) veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības, kā arī fiziskā sagatavotība ir atbilstoša, lai veiktu dienesta (darba) pienākumus;

7) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības — neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas;

8) nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda, vai arī pret personu uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata;

9) ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā nav piespriesta tiesību atņemšana ieņemt noteiktu amatu valsts dienestā;

10) pēdējo piecu gadu laikā nav atvaļināta (atbrīvota) no valsts drošības iestāžu, militārā vai cita valsts dienesta, piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšanu no dienesta vai atbrīvošanu no amata;

11) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

12) pēc 1991. gada 13. janvāra nav darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

13) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.

(2) Dienestā (darbā) valsts drošības iestādē var pieņemt personu, ja tā atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām, kā arī:

1) līdz Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteiktā izdienas pensijas vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus;

2) nav saukta pie kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības.

(3) Valsts drošības iestādē var pieņemt dienestā (darbā) un nodarbināt personu, kura nav ieguvusi augstāko izglītību vai nepārvalda nevienu svešvalodu, ja šāda izglītība vai svešvalodas zināšanas nav nepieciešamas attiecīgā amata (darba) veikšanai un persona ir ieguvusi vismaz vidējo izglītību.

(4) Ja personai ir dienestam nepieciešamās specifiskās prasmes vai iemaņas, valsts drošības iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī tādu personu, kura ir sasniegusi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteikto izdienas pensijas vecumu vai šo vecumu sasniegs agrāk nekā piecu gadu laikā, bet tas netraucē dienesta pienākumu veikšanai.

(5) Dienesta (darba) pienākumu veikšanai atbilstošās veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas un svešvalodas zināšanu prasības, kā arī nepieciešamās psiholoģiskās īpašības nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Personai, kura pretendē uz dienestu (darbu) valsts drošības iestādē, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, izglītību apliecinošus dokumentus, valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā, un svešvalodas prasmi apliecinošu dokumentu;

2) atbilstoši valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajām prasībām iesniegt atzinumu par veselības stāvokli, kā arī narkologa izziņu par to, ka personai nav konstatēta alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana, toksisko vielu lietošana, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana bez medicīniskām indikācijām, un psihiatra izziņu par to, ka personai nav diagnosticētas psihiskas slimības vai konstatēti uzvedības traucējumi;

3) atbilstoši valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajām prasībām iziet profesionālās, fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības pārbaudes;

4) neizpaust informāciju, kas tai kļuvusi zināma vai pieejama valsts drošības iestādē sakarā ar pretendēšanu uz dienestu (darbu).

(7) Valsts drošības iestādes vadītājs nosaka to personu atlases, novērtēšanas, kā arī dienestā (darbā) pieņemšanas un amatā iecelšanas kārtību, kuras pretendē uz dienestu (darbu) valsts drošības iestādē. Lēmumu par pretendenta pieņemšanu dienestā (darbā) un iecelšanu amatā pieņem valsts drošības iestādes vadītājs, un šis lēmums nav pārsūdzams.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

21. pants. Pārbaudes termiņš pēc pieņemšanas dienestā (darbā) un iecelšanas amatā

(1) Pieņemot dienestā (darbā) un ieceļot amatā, amatpersonai un darbiniekam nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona vai darbinieks atbilst tam uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņu nosaka uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Ja nepieciešams, valsts drošības iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt pārbaudes termiņu. Kopējais pārbaudes termiņš amatpersonai nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus. Pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Pārbaudes termiņa laikā valsts drošības iestādes vadītājs var atbrīvot amatpersonu vai darbinieku no amata (darba) un atvaļināt no dienesta, nenorādot iemeslu un rakstveidā par to brīdinot vismaz trīs darbdienas iepriekš.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

22. pants. Valsts drošības iestādes amatpersonas zvērests

(1) Uzsākot pildīt dienesta pienākumus valsts drošības iestādē, amatpersona dod valsts drošības iestādes amatpersonas zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un kalpot Latvijas tautai, apņemos, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti, tās neatkarību un konstitucionālo iekārtu, apņemos godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos dienesta pienākumus un bez ierunām pakļauties dienesta disciplīnai, apzinoties savu atbildību likuma priekšā."

(2) Zvēresta došanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

24. pants. Valsts drošības iestāžu struktūras un amatu saraksta apstiprināšana, šo iestāžu darbības finansēšana

(1) Pēc valsts drošības iestādes vadītāja priekšlikuma valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu apstiprina atbildīgais ministrs. Valsts drošības iestādes vadītājs ir atbildīgs par tiem personāla atlases un iecelšanas jautājumiem, pār kuru risināšanu atbildīgais ministrs neveic pārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētajā kārtībā un apmērā.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieki saņem atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(3) Valsts drošības iestāžu darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Līdzekļu izlietošanas un iekšējās kontroles kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(5) Ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 07.04.2004., 02.06.2005. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

25. pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole un pārraudzība

(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.

(3) Saeimas Nacionālās drošības komisija ir tiesīga noklausīties valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, kā arī iepazīties ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un informāciju, izņemot dokumentus par informācijas slepenajiem avotiem.

(4) Atbildīgais ministrs veic pārraudzību pār sev padoto valsts drošības iestādi visās jomās, izņemot valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesus un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002., 04.07.2004. un 02.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)

(Nodaļa 04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

27. pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amata aprakstā.

(2) Amata pienākumu veikšanai nepieciešamo izglītību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(3) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

28. pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas atbilstības novērtēšana ietver amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtēšanu, veselības stāvokļa, psiholoģisko īpašību, kā arī fiziskās sagatavotības pārbaudi amata pienākumu veikšanai.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē ne retāk kā reizi divos gados. Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām amata prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2) atbilst noteiktajām amata prasībām;

3) daļēji atbilst noteiktajām amata prasībām;

4) neatbilst noteiktajām amata prasībām.

(3) Amatpersonai saskaņā ar valsts drošības iestādes nosūtījumu un valsts drošības iestādes noteiktajā termiņā ir pienākums veikt veselības stāvokļa pārbaudi.

(4) Valsts drošības iestāde, ja nepieciešams, pārbauda amatpersonas psiholoģisko īpašību, kā arī fiziskās sagatavotības atbilstību amata pienākumu veikšanai.

(5) Novērtēšanas rezultāts var tikt izmantots, lai pieņemtu lēmumu par amatpersonas:

1) apbalvošanu;

2) prēmēšanu;

3) pārcelšanu citā amatā;

4) nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;

5) atvaļināšanu no dienesta saistībā ar neatbilstību dienestam.

(6) Amatpersonas atbilstības novērtēšanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

29. pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā valsts drošības iestādē un norīkošana uz citu struktūrvienību

(1) Amatpersonu prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu amata pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu amata pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) saistībā ar amatpersonas neatbilstību iepriekšējam amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību vai to reorganizējot;

6) beidzoties termiņam, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

7) zūdot apstākļiem, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

8) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšanu amatā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5. punktā minētajos gadījumos amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(3) Amatpersonu citā amatā tajā pašā valsts drošības iestādē pārceļ ar šīs iestādes vadītāja rīkojumu (pavēli), citā valsts drošības iestādē — ar Valsts drošības iestāžu padomes lēmumu.

(4) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēnešalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēnešalgu.

(5) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un tai saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(6) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar valsts drošības iestādes vadītāja rīkojumu (pavēli) amatpersonu uz noteiktu laiku var norīkot pildīt dienesta pienākumus citā struktūrvienībā. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā vai komandējumu.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

30. pants. Amatpersonas norīkošana uz citu valsts pārvaldes iestādi, starptautisku organizāciju vai šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju

(1) Valsts drošības interesēs amatpersonu uz laiku var norīkot uz citu valsts pārvaldes iestādi, ieceļot to amatā attiecīgajā valsts pārvaldes iestādē un saglabājot tai valsts drošības iestādes amatpersonas statusu. Amatpersonu uz citu valsts pārvaldes iestādi ir tiesīgs norīkot valsts drošības iestādes vadītājs. Amatpersonu amatā ieceļ attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājs. Ja šāda norīkošana notikusi pēc valsts pārvaldes iestādes lūguma, amatpersonas atlīdzību nodrošina šī iestāde.

(2) Amatpersonu uz laiku var norīkot uz starptautisku organizāciju, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai uz šādas starptautiskas organizācijas dalībvalsts institūciju, saglabājot tai valsts drošības iestādes amatpersonas statusu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā gadījumā attiecīgā valsts drošības iestāde amatpersonai izmaksā tikai to atlīdzības daļu un saglabā tikai tās sociālās garantijas, kuras nesedz cita valsts pārvaldes iestāde, starptautiska organizācija vai tās dalībvalsts institūcija.

(4) Norīkošana uz citu valsts pārvaldes iestādi vai starptautisku organizāciju šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā vai komandējumu. Laiku, kad amatpersona pilda šajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita amatpersonas izdienas stāžā.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

31. pants. Komandējums

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildei vai zināšanu papildināšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabā darba samaksu.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

32. pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Valsts drošības iestādes vadītājs atstādina amatpersonu no amata pienākumu izpildes, ja pret amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus, mājas arests vai apcietinājums.

(2) Valsts drošības iestādes vadītājs var atstādināt amatpersonu no amata pienākumu izpildes šādos gadījumos:

1) pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana;

2) amatpersona, veicot darbu vai atrodoties darbavietā, ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē;

3) amatpersona ir atteikusies no medicīniskās pārbaudes alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai;

4) uz laiku, kamēr tiek veikta dienesta pārbaude vai dienesta izmeklēšana par amatpersonas iespējamo pārkāpumu;

5) citos gadījumos, kad amatpersonas neatstādināšana no amata pienākumu izpildes var kaitēt tās pašas vai trešo personu tiesībām vai tiesiskajām interesēm vai valsts drošības iestādes pamatotām interesēm.

(3) Valsts drošības iestādes vadītājs šā panta pirmajā un otrajā daļā (izņemot otrās daļas 4. punktu) minētajos gadījumos atstādina amatpersonu no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par laiku, kad amatpersona ir bijusi atstādināta. Šā panta otrās daļas 4. punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā darba samaksu un sociālās garantijas.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā vai otrās daļas 1. punktā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu par atstādināšanas laiku. Ja amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes šā panta otrās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajos gadījumos ir bijusi nepamatota, valsts drošības iestādei ir pienākums izmaksāt tai vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.

(5) Laiku, kad amatpersona bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, neieskaita tās izdienas stāžā.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

33. pants. Valsts drošības dienesta amatpersonu formas tērpi

Valsts drošības dienesta priekšnieks var noteikt amatus, kuru pienākumus pilda, pastāvīgi nēsājot formas tērpu, kā arī nosaka amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, izsniegšanas normas un formas tērpa nēsāšanas kārtību.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

34. pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi

(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:

1) pateicību;

2) vērtīgu balvu;

3) papildatvaļinājumu līdz 10 dienām;

4) valsts drošības iestādes vadītāja apbalvojumu;

5) personisko apbalvojuma ieroci.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto apbalvojumu piešķir, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pēc amatpersonas vēlēšanās citā laikā kārtējā vai nākamajā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to ļauj.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos apbalvojumus valsts drošības iestādes amatpersonai piešķir attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs. Valsts drošības iestādes vadītājam šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto apbalvojumu piešķir atbildīgais ministrs.

(4) Apbalvojumu piešķir valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā. Par piešķirto apbalvojumu amatpersonai paziņo personīgi, ja iespējams — svinīgos apstākļos.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

35. pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju un uzskaiti nosaka valsts drošības iestādes vadītājs, ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu un ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus.

(2) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas. Normāla dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veida ietvaros nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina arī likumā noteiktajās svētku dienās.

(3) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, valsts drošības iestādes vadītājs nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku, kas nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā. Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

(4) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar valsts drošības iestādes vadītāja rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā. Ja amatpersonai noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.

(5) Par dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.

(6) Amatpersonai dienesta pienākumu izpildes laikā piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko tā var izmantot pēc sava ieskata. Pārtraukumu neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā. Amatpersonai ir tiesības uz:

1) vienu pārtraukumu, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par sešām stundām, bet nav ilgāks par 12 stundām;

2) diviem pārtraukumiem, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par 12 stundām, bet nav ilgāks par 18 stundām;

3) trim pārtraukumiem, ja nepārtraukts dienesta pienākumu izpildes laiks ir ilgāks par 18 stundām.

(7) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, valsts drošības iestādes vadītājs var noteikt aizliegumu atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā. Ja pārtraukuma laikā amatpersonai ir noteikts aizliegums atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu un amatpersona šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

36. pants. Amatpersonas atvaļinājums

(1) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir valsts drošības iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu valsts drošības iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi. Valsts drošības iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.

(2) Ja tas nepieciešams valsts drošības iestādes funkciju nepārtrauktai izpildei, amatpersonas ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

37. pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir valsts drošības iestādes vadītājam.

(2) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc pašas vēlēšanās;

2) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

3) ja nav izturēta pārbaude;

4) ja veselības stāvoklis neatbilst noteiktajām prasībām;

5) konstatējot tās neatbilstību dienestam noteiktajām prasībām valsts drošības iestādē;

6) konstatējot tās neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru amatpersonai attiecīgajā valsts drošības iestādē piedāvāt un kura prasībām amatpersona atbilst;

7) amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ;

8) piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšanu no dienesta.

(3) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta, ja amatpersona:

1) saskaņā ar tās atbilstības novērtējumu neatbilst noteiktajām amata prasībām;

2) sasniegusi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteikto izdienas vecumu un izdienas stāžu, kas dod tiesības uz valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju;

3) pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus;

4) ir atradusies alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, kā arī bez attaisnojoša iemesla nav veikusi vai ir atteikusies veikt šo vielu ietekmes pārbaudi.

(4) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina valsts drošības iestādes vadītāju. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 1., 4., 5. un 8. punktā un trešās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos gadījumus), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ amatpersonu atļauts atvaļināt no dienesta, ja attiecīgajā valsts drošības iestādē:

1) nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām tā atbilst;

2) ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām tā atbilst, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt piedāvāto amatu.

(7) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā, par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.

(8) Valsts drošības iestādes vadītāja lēmumu par amatpersonas atvaļināšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(9) Ja lēmums par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, vai ja tā pieņemšana citādi ir saistīta ar izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(10) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā panta devītajā daļā minēto lēmumu, izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(11) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(12) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta sakarā ar neatbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, nevar pārsūdzēt lēmumu par tās atvaļināšanu no dienesta, ja pēc lēmuma par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas šai amatpersonai nav izsniegta speciālā atļauja.

(13) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu izmaksā naudas kompensāciju, kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(14) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 4. un 7. punktu un trešās daļas 1., 2. un 3. punktu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

38. pants. Lietu nodošana

Valsts drošības iestādes amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai tiek pārcelta citā amatā, nodod attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata pienākumu izpildi saistītos dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar attiecīgo valsts drošības iestādi.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

39. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu pensijas

Valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem šādus Latvijas Republikas Augstākās padomes un Augstākās padomes Prezidija lēmumus:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta izveidošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,35./36.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta izveidošanu"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35./36.nr.).

2. Divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinetam pārņemt Latvijas Republikas Drošības dienestu savā pakļautībā, izstrādājot šajā laikā jaunu Drošības dienesta nolikumu.

3. Ar brīdi, kad Ministru kabinets pārņēmis savā pakļautībā Latvijas Republikas Drošības dienestu un apstiprinājis šā dienesta nolikumu, atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta štatu saraksta apstiprināšanu";

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992. gada 4. jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas Drošības dienesta nolikuma apstiprināšanu"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienesta šaujamieroču, munīcijas un brizantīvo vielu iegādes, uzskaites, glabāšanas un izsniegšanas reglamentu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apsardzes dienesta pārdēvēšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7.nr.).

4. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

5. Valsts drošības iestāde rakstveidā paziņo valsts drošības iestādes dienestā esošām amatpersonām, ar kurām ir noslēgts darba līgums, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un dienesta tiesisko attiecību turpināšanu atbilstoši šā likuma sestās nodaļas nosacījumiem. Ja amatpersona pēc paziņojuma saņemšanas nepiekrīt turpināt dienestu valsts drošības iestādē, valsts drošības iestādes vadītājs izbeidz darba tiesiskās attiecības ar šo amatpersonu ar 2019. gada 1. februāri. Ja amatpersona piekrīt turpināt dienestu valsts drošības iestādē, nodibinot dienesta tiesiskās attiecības, šā likuma 20. panta otrās daļas 1. un 2. punktā ietvertos nosacījumus amatpersonas pieņemšanai dienestā valsts drošības iestādē nepiemēro.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

6. Valsts drošības iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ar 2019. gada 1. janvāri izbeidzas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu dienesta tiesiskās attiecības un turpinās valsts drošības iestāžu dienesta tiesiskās attiecības. Šīm amatpersonām nav jāatmaksā izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība. Līdz 2019. gada 31. martam attiecībā uz minētajām amatpersonām var piemērot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 12. pantu. Šādā gadījumā attiecīgās amatpersonas izdiena Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienestā netiek pārtraukta.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

7. Valsts drošības iestāžu likumā paredzēto amatpersonas zvērestu dod arī tās valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras dienestu valsts drošības iestādē uzsākušas līdz 2019. gada 1. janvārim.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

8. Attiecībā uz amatpersonu, kura 2019. gada 1. janvārī ieņem Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka amatu, šā likuma 12.¹ panta otrajā daļā noteiktais amata pilnvaru termiņš tiek skaitīts no 2019. gada 1. janvāra.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

9. Amatpersona vai darbinieks, kurš līdz 2019. gada 1. janvārim nav ieguvis augstāko izglītību un attiecībā uz kuru nav piemērojams šā likuma 20. panta trešajā daļā paredzētais izņēmums, var turpināt ieņemt amatpersonas amatu vai veikt darbu līdz 2024. gada 1. janvārim bez šajā likumā noteiktajām prasībām atbilstošas izglītības.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

10. Valsts drošības dienesta priekšnieks atvaļinātai Drošības policijas amatpersonai, kurai atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 44.¹ pantā noteiktajam ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu, var noteikt aizliegumu valkāt šādu formas tērpu, ja amatpersona, valkājot formas tērpu, neievēro vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus, ar savu darbību diskreditē Valsts drošības dienestu vai ja formas tērpa valkāšana nav savienojama ar dienesta interesēm.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

11. Disciplinārlietās, kuras pret Drošības policijas amatpersonām ierosinātas līdz 2018. gada 31. decembrim un kurās izmeklēšana nav pabeigta, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem, kā arī pieņemto lēmumu izpilda, piemērojot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā ietvertos nosacījumus, kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

12. Normatīvajos aktos lietotais valsts drošības iestādes nosaukums "Drošības policija" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotams kā valsts drošības iestādes nosaukums "Valsts drošības dienests".

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)