1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts drošības iestāžu amatpersonām Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.

2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir valsts drošības iestādes amatpersonai (turpmāk — amatpersona), kura:

1) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nodienēti amatpersonas statusā;

2) neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem;

3) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs, kas noteikts saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti amatpersonas statusā.

(2) Uz izdienas pensiju nav tiesību amatpersonām, kuras saņem citas valsts pensiju, kā arī amatpersonām, kuras atvaļinātas no dienesta sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai disciplinārsoda dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1) dienesta laiku amatpersonas statusā;

2) laiku, kas nostrādāts Informācijas analīzes dienestā amatpersonas statusā;

3) laiku, ko amatpersona nodienējusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;

3¹) laiku, ko amatpersona nodienējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā;

4) obligātā aktīvā militārā dienesta laiku Latvijas Republikas bruņotajos spēkos un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts aktīvais militārais dienests, ierindas dienesta laiku Zemessardzē līdz 2002.gada 30.jūnijam, profesionālā dienesta laiku, aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās struktūrvienībās un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā), kā arī mācību laiku Latvijas Republikas militārās izglītības iestādēs un militārajam dienestam pakļauto personu militāro mācību laiku;

5) laiku, kas nostrādāts Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos (vai prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim) vai tiesā tiesneša amatos, ja valsts drošības iestādēs amatpersona nodienējusi vai nostrādājusi vismaz 10 gadus;

6) 80 procentus no kopējā apdrošināšanas stāža un tam pielīdzināmā stāža, kas noteikts saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ja valsts drošības iestādēs amatpersona nodienējusi vai nostrādājusi vismaz 15 gadus. Šajā stāžā neieskaita šā panta 1., 2., 3., 3.¹, 4. un 5.punktā minēto laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

4.pants. Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais laiks

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita laiku, kad veikta:

1) izlūkošana vai pretizlūkošana ārvalstīs, vienu dienu, kad veikta vispārēja rakstura izlūkošana vai pretizlūkošana, ieskaitot par divām dienām;

2) valsts drošības iestādes vadītāja noteikta īpaši svarīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija (arī sadarbībā ar ārvalstu partneru speciālajiem dienestiem), vienu dienu ieskaitot par piecām dienām.

(2) Izdienas stāžā šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktā palielinātā apmērā ieskaitāmo laiku katrā konkrētā gadījumā pēc izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumu vai operāciju veikšanas un pēc tam, kad pieņemti lēmumi par iegūto rezultātu izmantošanu, nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(3) Ja amatpersona iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu saskaņā ar vairākiem šā panta nosacījumiem vienlaikus, izdienas stāžu palielina, ņemot vērā tikai vienu no tiem. Ja viens nosacījums paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina atbilstoši šim nosacījumam.

5.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(2) Amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atvaļināta no dienesta atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.

(3) Amatpersonai, kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti amatpersonas statusā, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem izdienas pensijas apmēru palielina par 1,5 procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(4) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(5) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(6) Izdienas pensiju izmaksā:

1) Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonām — no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai valsts drošības iestādei saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju;

2) Valsts drošības dienesta amatpersonām — no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(7) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Ar dienu, kad sasniegts likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījums septītajā daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)

6.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta.

(2) Darba samaksā ietilpst mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas.

(3) Amatpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 4.pantu nosaka izdienas stāžu palielinātā apmērā, darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju, iekļauj darba samaksu, kāda šai amatpersonai bija noteikta pirms tās nosūtīšanas izlūkošanas vai pretizlūkošanas veikšanai ārvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

7.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

(1) Izdienas pensiju piešķir pēc amatpersonas atvaļināšanas no dienesta.

(2) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc amatpersonas atvaļināšanas no dienesta, izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad amatpersona atvaļināta no dienesta.

(3) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti vēlāk par šā panta otrajā daļā norādīto termiņu, izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad iesniegts izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai izdienas pensijas apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējam piešķir vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

(2) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs:

1) no jauna uzsāk dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju;

2) saņem bezdarbnieka pabalstu.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos izdienas pensijas saņēmējam ir pienākums 10 dienu laikā paziņot attiecīgajai valsts drošības iestādei, bet izdienas pensijas saņēmējam, kurš atvaļināts no dienesta vai atbrīvots no darba Valsts drošības dienestā, — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slepenības režīma struktūrvienībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko izdienas pensijas saņēmējs nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātā izdienas pensija nav laikus saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, neizmaksāto pensijas summu izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) saskaņā ar valsts drošības iestādes vadītāja vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu tās izdienas pensijas summas, kuras izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta noteikumus. Šādā gadījumā attiecīgā valsts drošības iestāde ik mēnesi ietur 10 procentus no izmaksājamās izdienas pensijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārmaksātās izdienas pensijas summas atgūst likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms parāds dzēsts, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona sešu mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgajai valsts drošības iestādei, bet tāda izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā, kurš atvaļināts no dienesta vai atbrīvots no darba Valsts drošības dienestā, — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras slepenības režīma struktūrvienībai.

(3) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Tiesības uz vienreizēju pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts sešu mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

14.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar šo likumu, izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" noteikta valsts pensiju izmaksai, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 14., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.septembrim izdod šā likuma 9.panta septītajā daļā un 15.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

3. Personām, kurām izdienas pensija ir piešķirta un tiek izmaksāta saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu, saglabājas tiesības uz tādu pašu izdienas pensijas pārskatīšanu, apmēru un izmaksas kārtību, kāda tā bija noteikta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

4. Amatpersonām, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā atrodas dienestā valsts drošības iestādēs, izdienas stāžā ieskaita 80 procentus no kopējā apdrošināšanas stāža un tam pielīdzināmā stāža, kas noteikts saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ja valsts drošības iestādēs nodienēti vai nostrādāti vismaz 10 gadi.

5. Par dienesta laiku amatpersonas statusā uzskata arī laiku līdz 2019. gada 1. februārim, kurā valsts drošības iestādes amatpersona bija darba tiesiskajās attiecībās ar attiecīgo valsts drošības iestādi. Amatpersonas atbrīvošana no darba valsts drošības iestādē līdz 2019. gada 1. februārim uzskatāma par atvaļināšanu no dienesta.

(25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

6. Grozījums šā likuma 5. panta septītajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 5. panta septīto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja personai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)