1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) drošības nauda — Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr. 952/2013) 92.panta 1.punkta "a" apakšpunktā minētā skaidras naudas iemaksa;

2) Latvijas Republikas muitas teritorija — visa Latvijas Republikas teritorija, ko veido sauszeme, teritoriālie un iekšējie ūdeņi un gaisa telpa, kā arī mākslīgo salu un būvju teritorijas;

3) muitas lietas — regulas Nr. 952/2013 5.panta 2.punktā minētajos tiesību aktos muitas jomā (turpmāk — normatīvie akti muitas jomā) un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto darbību un pasākumu kopums, kurus piemērojot tiek īstenota muitas politika;

4) muitas maksājumi — regulas Nr. 952/2013 5.panta 20.punktā noteiktais ievedmuitas nodoklis un 21.punktā noteiktais izvedmuitas nodoklis (turpmāk – muitas nodoklis) un ar tiem saistītie maksājumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis, kurus piemēro, preces importējot Latvijas Republikas muitas teritorijā;

5) muitas maksājumu parāds — muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa parāds;

6) muitas nodokļa nokavējuma nauda — regulas Nr. 952/2013 114.pantā minētie nokavējuma procenti;

7) muitas robeža — Latvijas Republikas muitas teritorijas robeža;

8) muitošana — pasākumi, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic persona un muitas iestāde, piemērojot precēm muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu uzglabāšanu;

9) Valsts ieņēmumu dienesta veikta pārbaude — pārbaude, ko nodokļu administrācija veic saskaņā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Latvijas Republikas kompetenci muitas lietās tiktāl, ciktāl muitas lietas nav noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

3.pants. Muitas iestāde, muitas iestādes kods un muitas amatpersona

(1) Regulas Nr. 952/2013 5.panta 1.punkta izpratnē muitas administrācija Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.

(3) Ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.

(4) Muitas iestādes identifikācijas nolūkā muitas informācijas sistēmās tiek izmantots muitas iestādes kods, ko nosaka Valsts ieņēmumu dienests, un to veido četras zīmes, kas apzīmē konkrētu Latvijas Republikas muitas iestādi. Starptautiskajai apritei muitas iestādes kodu pārveido astoņu zīmju formā atbilstoši šādam principam:

1) pirmās divas zīmes ir Latvijas Republikas valsts kods "LV";

2) nākamās divas zīmes ir divas nulles;

3) pēdējās četras zīmes apzīmē Latvijas Republikas muitas iestādi.

(5) Muitas iestādes adresi, darba laiku un muitas iestādes kodu Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļa vietnē.

(6) Muitas amatpersona ir muitas iestādes ierēdnis, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.

(7) Muitas amatpersonai ir šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", normatīvajos aktos muitas jomā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(8) Padomes 2009. gada 16. novembra regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk — regula Nr. 1186/2009) izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

4.pants. Muitas iestādes emblēma

Muitas iestādes emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi, virs kuriem ir mazais valsts ģerbonis. Emblēmu lieto uz muitas iestādes amatpersonas formas tērpa.

5.pants. Muitas lietu vadība

(1) Valsts ieņēmumu dienests administrē muitas lietas normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par nodokļiem un nodevām" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publisko savā tīmekļa vietnē informatīvos materiālus muitas lietās, kas ir nepieciešami preču muitošanai un kas ietver visu ar muitas iestādes darbību un muitas procedūru piemērošanu saistīto informāciju, kā arī nodrošina savlaicīgu minētās informācijas aktualizēšanu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests uztur Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) nacionālos papildkodus Integrētā tarifa vadības sistēmā un publicē tos Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

(4) (Daļa stājas spēkā 01.01.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

(5) (Daļa stājas spēkā 01.01.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

6.¹ pants. Pierādījumi par pilnvarojumu un pārstāvība

(1) Regulas Nr.  952/2013 19. panta 2. punktā minēto pilnvarojumu fiziskā persona var apliecināt ar tādu pilnvaru vai līgumu, kurā ietverts attiecīgs pilnvarojums, kas nav notariāli apliecināts.

(2) Komisijas 2015. gada 28. jūlija deleģētās regulas Nr.  2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.  952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk — regula Nr.  2015/2446) 1. panta 25. punktā minētajam pasta operatoram un 1. panta 47. punktā minētajam eksprespārvadātājam, muitojot preču sūtījumu, kuram saskaņā ar regulas Nr.  1186/2009 23. panta 1. punktu tiek piemērots atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, muitas iestāde preču sūtījuma muitošanas brīdī neprasa regulas Nr.  952/2013 19. panta 2. punktā minētos pierādījumus.

(3) Tā autotransporta līdzekļa vadītājs, ar kuru pārvadā muitošanai pakļautas preces, ir pārvadātāja pārstāvis muitas iestādē attiecībā uz:

1) tāda muitas iestādes lēmuma paziņošanu, kuru muitas iestāde pieņēmusi saistībā ar šim transportlīdzeklim vai tajā esošajām precēm veicamo vai veikto muitas kontroli un kura adresāts ir pārvadātājs;

2) jebkādas citas informācijas vai dokumenta paziņošanu saistībā ar šim transportlīdzeklim vai tajā esošajām precēm veicamo vai veikto muitas kontroli un kura adresāts ir pārvadātājs.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad pārvadātājs ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs. Ja pārvadātājs nav Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, bet pirms tam, kad konkrētajam transportlīdzeklim vai tajā esošajām precēm tiek uzsākta muitas kontrole, Valsts ieņēmumu dienestam rakstveidā ir norādījis citu informācijas un dokumentu paziņošanas veidu saistībā ar šim transportlīdzeklim vai tajā esošajām precēm veicamo vai veikto muitas kontroli, muitas iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto informācijas un dokumentu paziņošanas veidu.

(10.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

7.pants. Muitas nodokļa summas noteikšana

Maksājamā muitas nodokļa summu nosaka euro un centos (ar divām zīmēm aiz komata), nepiemērojot regulas Nr. 952/2013 101.panta 3.punktu.

8. pants. Atbrīvojums no paziņojuma par muitas parādu

Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr.  2015/2446 88. panta 1. un 2. punktu nepaziņo tranzīta procedūrā radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā tranzīta deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 50 euro.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

8.¹ pants. Muitas parāda paziņošanas termiņa pagarināšana

Saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 103. panta 2. punktu, ja muitas parāds ir radies tādu darbību rezultātā, par kurām laikā, kad tās veiktas, varēja uzsākt kriminālprocesu, muitas parāda paziņošanas termiņš ir pieci gadi no muitas parāda rašanās dienas.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

9.pants. Muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķināšana un iekasēšana

(1) Muitas nodokļa nokavējuma naudu aprēķina un iekasē saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 nosacījumiem.

(2) Ja pēc preču izlaišanas Valsts ieņēmumu dienesta veiktā pārbaudē tiek aprēķināta muitas nodokļa nokavējuma nauda, tās samaksas termiņu nosaka, ievērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām" minēto 30 dienu samaksas termiņu.

(3) Muitas nodokļa nokavējuma naudas likmi, kas tiek noteikta attiecīgajam periodam saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 114.panta 1.punktu, Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļa vietnē.

(4) Ja nodokļu maksātājs izmanto savas tiesības precizēt muitas deklarāciju saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.² pantu un samaksā papildus aprēķināto muitas nodokļa summu, muitas nodokļa nokavējuma naudu aprēķina līdz regulas Nr. 952/2013 114.panta 1.punktā minētajai samaksas dienai.

10. pants. Kredīta atlikuma pielāgošana muitas nodokļa samaksai

Regulas Nr. 952/2013 109. panta 1. punktā minēto kredīta atlikuma pielāgošanu muitas nodokļa samaksai Valsts ieņēmumu dienests īsteno, atļaujot novirzīt iemaksu atlikumus, kas nav izmantoti muitas maksājumu segšanai, turpmākiem nodokļu, nodevu vai obligātajiem maksājumiem vai atmaksājot tos likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

11.pants. Gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, lai parādniekam netiktu nodarīts nelabojams kaitējums

(1) Regulas Nr. 952/2013 45.panta 2.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi aptur, ja pastāv kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem un ir saņemts viens no šādiem iesniegumiem:

1) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildes apturēšanu — uz laika periodu līdz sešiem mēnešiem;

2) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Regulas Nr. 952/2013 45.panta 3.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi aptur, neprasot iesniegt galvojumu, ja pastāv kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem un ir saņemts viens no šādiem iesniegumiem:

1) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildes apturēšanu — uz laika periodu līdz sešiem mēnešiem;

2) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(3) Regulas Nr. 952/2013 112.panta 1.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests sadala termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes rezultātā aprēķinātā muitas nodokļa samaksu atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajai kārtībai par nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu un, piemērojot regulas Nr. 952/2013 112.panta 3.punktu, neprasa parādniekam iesniegt galvojumu un maksāt regulas Nr. 952/2013 112.panta 2.punktā norādītos kredīta procentus, ja īstenojas kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4) Regulas Nr. 952/2013 114.panta 3.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests neprasa parādniekam maksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu, ja īstenojas kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Parādnieks dokumentāri pamato, ka:

1) tam nepietiek apgrozāmo līdzekļu, lai izpildītu Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības;

2) Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpilde parādnieku var novest pie maksātnespējas.

(6) Lai piemērotu šā panta pirmo, otro, trešo vai ceturto daļu, parādnieks ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms maksājuma samaksas termiņa beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu un dokumentāru pamatojumu. Dokumentārajā pamatojumā parādnieks iekļauj bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

13.¹ pants. Muitas iestādes lēmumu izdošana

(1) Lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, lēmumu par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, lēmumu par atteikumu grozīt muitas deklarāciju un lēmumu par atteikumu atzīt par nederīgu muitas deklarāciju, ja minētie lēmumi neskar muitas maksājumus, izdod Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, apstiprinot vai noraidot attiecīgo pieteikumu.

(2) Lēmumu par drošības naudas atmaksu izdod, atmaksājot drošības naudu personas norādītajā kredītiestādes kontā, un vienlaikus nosūta personai par to informāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja persona ir tās lietotājs, vai paziņo personai par šo lēmumu atbilstoši Paziņošanas likumam.

(3) Lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz personas iesniegumu, kurš atbilstoši regulas (ES) Nr.  952/2013 6. panta 1. punktam iesniegts, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes (turpmāk — Muitas lēmumu sistēma), izdod un paziņo Muitas lēmumu sistēmā.

(4) Lēmums, kas pieņemts (izdots) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ir citādi izdots administratīvais akts, un tajā ietver tikai Administratīvā procesa likuma 67. panta otrās daļas 8. punktā minēto informāciju.

(10.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

14.¹ pants. Valsts ieņēmumu dienesta kompetence un muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai

(1) Ja to muitas kontrolei pakļauto preču deklarētājs vai valdītājs, uz kurām attiecas regulas Nr.  2015/2446 135., 136., 137., 138., 139., 140., 141. un 144. panta nosacījumi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulas (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1383/2003 (turpmāk — regula Nr. 608/2013) 23. panta 3. punktu ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iebildumus pret preču iznīcināšanu, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz apstiprinājumu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, ko sniedzis lēmuma saņēmējs (regulas Nr. 608/2013 izpratnē), un citiem lietā esošiem pierādījumiem, izvērtē intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma esību attiecībā uz minētajām precēm.

(2) Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot šā panta pirmajā daļā minēto izvērtēšanu, konstatē intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, tas saskaņā ar regulas Nr.  952/2013 198. panta 1. punkta "b" apakšpunkta "iv" punktu pieņem lēmumu nodot lēmuma saņēmējam iznīcināšanai preces, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

(10.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021. Pants stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

14.² pants. Rīcība gadījumos, kad lēmuma saņēmējs uzsācis tiesvedību

(1) Lēmuma saņēmējam, kas 10 darbdienu laikā no dienas, kad viņam ir paziņoti preču deklarētāja vai valdītāja iebildumi pret preču iznīcināšanu, iesniedzis tiesā prasības pieteikumu par tiesvedības uzsākšanu par muitas kontrolei pakļautām precēm, uz kurām neattiecas regulas Nr.  2015/2446 135., 136., 137., 138., 139., 140., 141. un 144. panta nosacījumi, vai pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas tiesā par minētajām precēm, ir pienākums ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā vai pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu pirms prasības celšanas tiesā informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(2) Lēmuma saņēmējs ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu par tiesas pieņemto lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu vai par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības, par lēmuma par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu pārsūdzību un lēmuma par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības pārsūdzību, kā arī par jebkādu tiesas lēmumu par pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu apmierināšanu vai noraidīšanu, par šādu lēmumu iesniegto blakus sūdzību un par lēmumu, kas pieņemts par blakus sūdzību.

(3) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc prasības pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas vai tiesas lēmuma par pieteikuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu apmierināšanas informē to preču deklarētāju vai valdītāju, kuru izlaišana atbilstoši regulas Nr. 608/2013 17. un 18. pantam ir apturēta vai kuras ir aizturētas, par pienākumu pārņemt minētās preces glabāšanā līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums vai tiek pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests šā panta trešajā daļā minētās preces nodod glabāšanā preču deklarētājam vai valdītājam, sastādot pieņemšanas un nodošanas aktu. Vienu akta eksemplāru izsniedz preču deklarētājam vai valdītājam. Preču deklarētājs vai valdītājs ārpussavienības preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas, glabā muitas noliktavā vai brīvajā zonā.

(5) Ja preču deklarētājs vai valdītājs piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās informācijas paziņošanas nav pieņēmis šā panta trešajā daļā minētās preces glabāšanā, uzskatāms, ka preču deklarētājs vai valdītājs atzīst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un piekrīt preču iznīcināšanai saskaņā ar regulas Nr. 608/2013 23. panta 1. punkta "c" apakšpunktu, un Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu nodot šīs preces lēmuma saņēmējam iznīcināšanai.

(6) Lēmuma saņēmējs atbilstoši regulas Nr. 608/2013 29. pantam sedz izmaksas, kas Valsts ieņēmumu dienestam radušās, glabājot preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas atbilstoši regulas Nr. 608/2013 17. un 18. pantam, no brīža, kad preču izlaišana ir apturēta vai preces ir aizturētas, līdz brīdim, kad tās pieņem atbildīgā glabāšanā preču deklarētājs vai valdītājs.

(7) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr.  952/2013 198. panta 1. punkta "b" apakšpunkta "iv" punktu pieņem lēmumu nodot lēmuma saņēmējam iznīcināšanai preces, attiecībā uz kurām ir spēkā stājies tiesas nolēmums, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

(8) Šā panta piektajā un septītajā daļā minētais Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par preču nodošanu iznīcināšanai nav apstrīdams un pārsūdzams tiesā.
 

(10.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

14.³ pants. Lēmuma par preču nodošanu iznīcināšanai darbība

Lēmuma par preču nodošanu iznīcināšanai saskaņā ar regulas Nr. 608/2013 23. panta 1. punktu un 26. panta 5. punktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana tiesā neaptur šā lēmuma darbību.

(10.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021. Pants stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

14.⁴ pants. Rīcība ar preču paraugiem, ja tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības

Ārpussavienības preču paraugi, kas izņemti saskaņā ar regulas Nr. 608/2013 23. panta 2. punktu, tiek uzskatīti par laistiem brīvā apgrozībā Savienībā, ja ir konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

(10.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021. Pants stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

14.⁶ pants. Informācijas paziņošana par precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības

Valsts ieņēmumu dienests informāciju preču deklarētājam vai valdītājam regulas Nr. 608/2013 17. panta 3. punktā, 18. panta 3. punktā un 26. panta 3. punktā minētajos gadījumos saistībā ar precēm, kuras piegādā pasta sūtījumos, kā arī lēmumus, kuri attiecas uz šādām precēm, paziņo uz adresi, kura norādīta kā sūtījuma piegādes adrese.

(10.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021. Pants stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

14.⁷ pants. Valsts ieņēmumu dienesta kompetence tiesu ekspertīžu jomā

(Pants stājas spēkā 01.01.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

15.pants. Personas pārmeklēšana

(1) Lai pārliecinātos, ka pie personas neatrodas muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarēta skaidra nauda vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, muitas amatpersona muitas kontroles laikā ir tiesīga veikt personas pārmeklēšanu, no ārpuses pārbaudot personas apģērbu un pieskaroties personai. Personu pārmeklē tā paša dzimuma muitas amatpersona.

(2) Nepilngadīgu personu, kas šķērso muitas robežu, pārmeklē tās likumiskā pārstāvja vai citas personas klātbūtnē, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu, ja attiecīgās personas ir.

16.pants. Personas aplūkošana

(1) Drīkst aplūkot tādu personu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā.

(2) Lēmumu par personas aplūkošanu pieņem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarota muitas amatpersona.

(3) Lēmumā par personas aplūkošanu norāda tās muitas amatpersonas vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu, kura veiks personas aplūkošanu, kā arī pamatojumu personas aplūkošanai.

(4) Ja aplūkošana saistīta ar personas ķermeņa atvērto dobumu un ķermeņa medicīnisko aplūkošanu, to drīkst izdarīt tikai ārstniecības persona ārstniecības iestādē.

17.pants. Personas aplūkošanas kārtība

(1) Personas aplūkošanu izdara lēmumā par personas aplūkošanu noteikta muitas amatpersona, kas ir tā paša dzimuma kā aplūkojamā persona. Aplūkošana izdarāma šim nolūkam paredzētā telpā, kas atbilst sanitārajām un higiēniskajām prasībām.

(2) Pirms personas aplūkošanas muitas amatpersona:

1) iepazīstina personu ar lēmumu par personas aplūkošanu;

2) iepazīstina personu ar tās tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar personas aplūkošanu:

a) personai ir tiesības iesniegt piezīmes un sūdzības par personas aplūkošanas gaitu,

b) personai ir pienākums izpildīt muitas amatpersonas pieņemtos lēmumus, dotos rīkojumus vai izvirzītās prasības;

3) piedāvā personai labprātīgi uzrādīt paslēptās muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta.

(3) Nepilngadīgas personas aplūkošana notiek tās likumiskā pārstāvja vai citas personas klātbūtnē, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu, ja attiecīgās personas ir tā paša dzimuma kā aplūkošanai pakļautā nepilngadīgā persona. Ja nepilngadīgā persona muitas robežu šķērso viena vai persona, kuras pavadībā tā šķērso muitas robežu, ir pretēja dzimuma, nepilngadīgās personas aplūkošanu izdara ārstniecības persona muitas amatpersonas klātbūtnē, kas ir tā paša dzimuma kā aplūkošanai pakļautā nepilngadīgā persona.

18.pants. Personas aplūkošanas protokols

(1) Par katru personas aplūkošanu sastāda personas aplūkošanas protokolu divos eksemplāros. Viens personas aplūkošanas protokola eksemplārs paliek muitas iestādē, bet otru nodod personai, kura tika pakļauta aplūkošanai.

(2) Personas aplūkošanas protokolā ieraksta visas personas aplūkošanas veicēja darbības tādā secībā un veidā, kādā tās veiktas, kā arī personas aplūkošanā noskaidroto. Personas aplūkošanas protokolā norāda visus personas aplūkošanā atrastos priekšmetus, preces un nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, norādot to nosaukumu un daudzumu (skaitu vai svaru).

(3) Personas aplūkošanas protokolu paraksta:

1) muitas amatpersona, kas izdarījusi personas aplūkošanu;

2) aplūkošanai pakļautā persona;

3) ārstniecības persona (ja aplūkošana saistīta ar personas ķermeņa atvērto dobumu un ķermeņa medicīnisko aplūkošanu);

4) ja aplūkošanai pakļauta nepilngadīga persona, — tās likumiskais pārstāvis vai cita persona, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu, vai ārstniecības persona.

(4) Ja aplūkošanai pakļautā persona atsakās parakstīt personas aplūkošanas protokolu, muitas amatpersona, kas izdarījusi attiecīgās personas aplūkošanu, norāda to personas aplūkošanas protokolā.

(5) Aplūkošanai pakļautajai personai ir tiesības ierakstīt personas aplūkošanas protokolā piezīmes un sūdzības par aplūkošanas gaitu.

19.pants. Muitošanas pabeigšana pēc citas valsts pārvaldes iestādes veiktās kontroles

Preču muitošana pabeidzama tikai pēc to obligātās veterinārās, fitosanitārās vai citas normatīvajos aktos paredzētās kontroles.

19.¹ pants. Ārpus kārtas muitojamās preces

Valsts ieņēmumu dienests visā Latvijas Republikas muitas teritorijā Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta desmitās daļas 6. punktā minētajām precēm muitošanu veic ārpus kārtas.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

20. pants. Rīcība ar precēm īpašos gadījumos

(1) Regulas Nr. 952/2013 198.panta 1.punkta "a" apakšpunktā, "b" apakšpunkta "i" un "iv" ievilkumā un "c" apakšpunktā minētajos gadījumos muitas iestāde šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā aiztur preces līdz brīdim, kamēr saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā attiecībā uz precēm tiek nokārtots to stāvoklis muitā. Muitas iestāde ir tiesīga aizturētās preces pārvietot, prasot šā panta otrajā daļā minētajai personai segt izmaksas, kas rodas, pārvietojot aizturētās preces, vai likt minētajai personai pārvietot preces uz īpašu muitas iestādes uzraudzībā esošu vietu.

(2) Muitas iestādes preču aizturēšanas brīdī deklarētājam, preču īpašniekam vai personai, kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar precēm, vai viņu pārstāvjiem, vai jebkurai citai personai, pie kuras atrodas aizturamās preces, izsniedz rakstveida paziņojumu par preču aizturēšanu. Paziņojumā muitas iestāde norāda preču aizturēšanas iemeslus, muitas iestādes norādījumus, kurus nepieciešams izpildīt, lai nokārtotu aizturamo preču stāvokli muitā, un termiņu, līdz kuram jāizpilda paziņojumā minētie norādījumi. Ja normatīvie akti muitas jomā neparedz citu termiņu, tad ar paziņojumu noteiktais muitas iestādes norādījumu izpildes termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām un garāks par 90 dienām.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu preču aizturēšanas brīdī izsniegt nav iespējams, muitas iestāde nākamajā darbdienā pēc preču aizturēšanas nosūta šā panta otrajā daļā minētajai personai paziņojumu pa pastu ierakstītā sūtījumā vai uz attiecīgās personas norādīto elektronisko pastu.

(4) Muitas iestāde nekavējoties atbrīvo aizturētās preces, ja šā panta otrajā daļā norādītā persona minētajā termiņā izpilda muitas iestādes norādījumus vai muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atļauj reeksportēt preces no muitas teritorijas vai iznīcināt preces muitas uzraudzībā, vai atteikties no precēm par labu valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā.

(5) Ja attiecībā uz precēm pēc atļaujas muitas noliktavas darbībai vai atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai atcelšanas vai anulēšanas nav izpildīti normatīvajos aktos muitas jomā noteiktie pienākumi — 90 dienu laikā pēc attiecīgās atļaujas anulēšanas vai atcelšanas precēm nav piemērota muitas procedūra vai tās nav izvestas atpakaļ, Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta "a" apakšpunktu pieņem lēmumu par minēto preču konfiskāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

20.¹ pants. Rīcība ar aizdomīgiem pasta sūtījumiem

(1) Muitas iestāde universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumu šķirošanas vietā, konstatējot Pasta likumā noteiktos aizdomīgus pasta sūtījumus:

1) informē pasta komersantu, ka ir nepieciešams apturēt aizdomīga pasta sūtījuma nosūtīšanu adresātam;

2) izņem aizdomīgu pasta sūtījumu un nogādā to Valsts ieņēmumu dienestā uzglabāšanai;

3) uzaicina aizdomīga pasta sūtījuma adresātu 30 dienu laikā ierasties muitas iestādē šā sūtījuma atvēršanai, uzaicinājumu uz sūtījumā norādīto adresi nosūtot personai, kura norādīta kā sūtījuma saņēmējs.

(2) Muitas iestāde atver aizdomīgu pasta sūtījumu tā adresāta klātbūtnē un pārbauda šā sūtījuma saturu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā pārbaudē konstatē, ka aizdomīgā pasta sūtījumā atrodas narkotiskās vai psihotropās vielas, šo vielu izgatavošanai paredzētie izejmateriāli (prekursori), jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturoši izstrādājumi, muitas iestāde rīkojas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētajā pārbaudē aizdomīgā pasta sūtījumā nekonstatē narkotiskās vai psihotropās vielas, šo vielu izgatavošanai paredzētos izejmateriālus (prekursorus), jaunas psihoaktīvas vielas, tās saturošus izstrādājumus vai citas brīvai apritei aizliegtas vielas un priekšmetus, muitas iestāde izsniedz pasta sūtījumu tā adresātam un informē par to universālā pasta pakalpojuma sniedzēju.

(5) Ja pasta sūtījuma adresāts šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajā termiņā neierodas muitas iestādē, lai atvērtu sūtījumu, Valsts ieņēmumu dienests iznīcina aizdomīgu pasta sūtījumu. Šādu sūtījumu uzskata par konfiscētu.

(6) Ja muitas iestāde konstatē, ka aizdomīgs pasta sūtījums nesatur šā panta ceturtajā daļā minētās vielas, bet ir aizdomas, ka sūtījumā ir brīvai apritei aizliegtas vielas vai priekšmeti, muitas iestāde neizsniedz pasta sūtījumu tā adresātam un par to nekavējoties informē kompetento iestādi.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

23.⁴ pants. Rīcība ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā

(1) Pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, atļaujas turētājs licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, preču īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarotā persona naftas vai spirta produktus saturošus atkritumus un citus blakusproduktus, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā (turpmāk — blakusprodukti), var izvest iznīcināšanai, piemērot blakusproduktiem nākamo muitas procedūru vai reeksportu, kā arī izmantot blakusproduktus atkārtoti izvešanai no Savienības muitas teritorijas paredzēto preču iepakošanai vai nostiprināšanai. Minētais attiecas uz tādiem blakusproduktiem, kas sākotnēji Savienības muitas teritorijā nav ievesti kā atkritumi.

(2) Pirms blakusproduktu izvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas, muitas noliktavas vai brīvās zonas iznīcināšanai to saskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī pēc blakusproduktu iznīcināšanas par to informē Valsts ieņēmumu dienestu.

(3) Blakusproduktu atkārtota izmantošana tādu preču iepakošanai, nostiprināšanai vai līdzīgām darbībām gadījumā, kad šīs preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, tiek deklarēta, izmantojot regulas Nr.  2015/2446 141. pantā noteikto aktu, ko uzskata par muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju.

(4) Ja ārpussavienības preces tranzīta procedūras laikā ir neglābjami zudušas neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ un notikuma vietā ir palikuši atkritumi, savāktos atkritumus ne vēlāk kā 30 dienu laikā no notikuma dienas (kura rezultātā preces neglābjami zudušas) nodod iznīcināšanai, aizpildot atkritumu pārvadājuma reģistrācijas karti—pavadzīmi.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņo vai atsaka saskaņot blakusproduktu izvešanu iznīcināšanai, kā arī kārtību, kādā informē Valsts ieņēmumu dienestu par blakusproduktu iznīcināšanu.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023. Pants stājas spēkā 01.10.2023. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

23.⁵ pants. Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības

(1) Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā (turpmāk šajā pantā — preces) masas atšķirības šā likuma izpratnē ir atšķirības (preču dabiskie zudumi, preču iztrūkums vai lielāka preču masa) starp muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto preču masu un šo preču faktisko masu, kas tiek konstatētas muitas procedūras un reeksporta izpildes laikā, pagaidu uzglabāšanas laikā vai pabeidzot muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu uzglabāšanu.

(2) Preču dabiskie zudumi šā likuma izpratnē ir neatgriezeniski zudumi, kas rodas preču fizikāli ķīmisko īpašību dēļ, tajā skaitā uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un tehnoloģiskās transportēšanas laikā meteoroloģisko faktoru ietekmē.

(3) Preču iztrūkums šā likuma izpratnē ir neatgriezeniski zudumi (kas nav preču dabiskie zudumi), kas rodas preču iekraušanas, uzglabāšanas, pārkraušanas, pārvadājumu un tehnoloģiskās transportēšanas laikā (tajā skaitā neprecizitātes pārvadājumu dokumentos).

(4) Transporta iepakojums šā likuma izpratnē ir iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu un uzglabātu nefasētās preces, kā arī izvairītos no preču iztrūkumiem uzglabāšanas, pārkraušanas vai pārvadājuma laikā.

(5) Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču dabiskie zudumi vai iztrūkums nepārsniedz tiesību aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē.

(6) Ja muitas procedūrā izlaisto, reeksportā izlaisto vai pagaidu uzglabāšanā nodoto preču konstatētā masa ir lielāka par atbilstošajā muitas, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā norādīto, taču nepārsniedz tiesību aktos muitas jomā noteikto pieļaujamo preču masas atšķirību, minēto atšķirību neuzskata par neatbilstību muitas procedūras, reeksporta vai pagaidu uzglabāšanas izpildē.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos, piemērojot nākamo muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu uzglabāšanu, preces deklarē atbilstoši faktiskajai masai.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) preces, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības;

2) precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības;

3) preču transporta iepakojuma prasības;

4) kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības;

5) paredzamo preču masas atšķirību piemērošanu;

6) piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību;

7) atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms;

8) gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds.

(9) Valsts ieņēmumu dienests, saņemot personas iesniegumu, izdod lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), kurā nosaka preču pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības tādām precēm, kuras iepriekš nav pārvietotas Latvijas Republikas teritorijā vai ir pārvietotas neregulāri un kuru pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības nav noteiktas saskaņā ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktu.

(10) Šā panta devītajā daļā minētais lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ir spēkā līdz brīdim, kad lēmumā noteiktās preču masas atšķirības tiek noteiktas saskaņā ar šā panta astotās daļas 1. un 2. punktu, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus.

(11) Uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu ir attiecināmas šā panta piektajā un sestajā daļā un astotās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētās normas.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023. Pants stājas spēkā 01.10.2023. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

24.pants. Beznodokļu tirdzniecības veikals

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikals ir jebkura tirdzniecības vieta, kas atrodas Ministru kabineta noteiktajās Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietās starptautiskās satiksmes lidostās aiz muitas kontroles un drošības kontroles punktiem un starptautiskās satiksmes jūras ostās aiz muitas kontroles, robežkontroles un drošības kontroles punktiem.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikalā, piemērojot atbrīvojumu no muitas nodokļa un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļiem, tiek realizētas preces personām, kuras izbrauc no Eiropas Savienības muitas teritorijas.

(3) Ja beznodokļu tirdzniecības veikalā tiek realizētas ārpussavienības preces, beznodokļu tirdzniecības veikals vienlaikus ir arī privāta muitas noliktava.

(4) Kases čekā papildus rekvizītiem, kas kases čekam noteikti normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvajos aktos, norāda no Latvijas Republikas izbraucošās fiziskās personas vārdu un uzvārdu, tās lidostas vai jūras ostas nosaukumu, uz kuru persona dodas, un reisa numuru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

25.¹ pants. Profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

Atbilstību regulas Nr.  952/2013 39. panta "d" punktā un Komisijas 2015. gada 24. novembra īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr.  952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr.  2015/2447) 27. panta 1. punkta "b" apakšpunkta "ii" punktā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas standartiem apliecina diploms par profesionālo augstāko izglītību ar iegūtu profesionālo kvalifikāciju muitas jomā vai apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi muitas jomā.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023. Pants stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)

28.pants. Nosacījums par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem un tā piemērošana muitas jomā

(1) Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot regulu Nr. 952/2013, regulu Nr. 2015/2446, regulu Nr.  2015/2447 un 1975.gada TIR konvenciju, par nopietnu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu uzskata tādu pārkāpumu:

1) par kuru persona ir administratīvi sodīta par muitas noteikumu pārkāpumu, kā rezultātā atbilstoši regulas Nr. 952/2013 79. vai 82.pantam papildu nomaksai valsts budžetā noteiktais muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu parāds pārsniedz 10 000 euro vai arī pievienotās vērtības nodokļa vai akcīzes nodokļa parāds pārsniedz 20 000 euro;

2) par kuru komercsabiedrības dibinātājs vai komercsabiedrības amatpersona ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par kontrabandu, par tādu preču un vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, par neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, par aizliegtu uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences) vai par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

3) kas iepriekšējo triju gadu laikā vai izvērtēšanas brīdī konstatēts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 16. punktā noteiktajā nodokļu revīzijā (auditā) vai 1. panta 37. punktā noteiktajā nodokļu kontrolē, kuras rezultātā papildu nomaksai valsts budžetā noteikto likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzēto nodokļu summa pārsniedz sešus procentus no personas attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no personas veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī — sešus procentus no personas iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no personas veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas) un nav mazāka par 10 000 euro;

4) par kuru persona ir administratīvi sodīta par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas vai tranzīta noteikumu pārkāpšanu šādos gadījumos:

a) stratēģiskas nozīmes preces tiek pārvietotas uz valsti, uz kuru attiecas starptautiskas sankcijas,

b) tiek pārvietotas šā likuma pielikumā minētās preces.

(1¹) Šā panta pirmās daļas 1. un 3. punkts nav attiecināms uz gadījumiem, kad 1. punktā minētais muitas maksājumu parāds vai 3. punktā papildu nomaksai valsts budžetā noteikto nodokļu summa ir segta vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu un persona veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku).

(2) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, par atkārtotu muitas noteikumu pārkāpumu ir uzskatāmi pēc būtības identiski muitas jomā izdarīti pārkāpumi, par kuriem personai gada laikā piemēroto naudas sodu kopsumma pārsniedz 60 procentus no maksimāli piemērojamā naudas soda par šādu pārkāpumu.

(3) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, atkārtots nodokļu likumu pārkāpums ir nosakāms saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.⁴ pantu.

(4) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, par maznozīmīgu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīti šādi pārkāpumi:

1) pārkāpums, kas nepārsniedz šā panta pirmās daļas 1. vai 3.punktā minētās robežvērtības un pieļauts vienu reizi novērtēšanas perioda laikā (attiecīgi — 12 mēneši par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pārkāpumiem un trīs gadi par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem pārkāpumiem);

2) pārkāpums, kuru persona pati pirms Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes ir atklājusi un nekavējoties par to informējusi Valsts ieņēmumu dienestu, veicot nepieciešamos pasākumus šā pārkāpuma seku novēršanai;

3) jebkādas gadījuma rakstura kļūdas, kuras persona, aizpildot muitas deklarāciju, pieļāvusi vienu reizi, ar nosacījumu, ka minēto kļūdu dēļ nav ietekmēta samaksātā vai maksājamā muitas maksājuma parāda aprēķina pareizība;

4) muitas procedūras izpildes vai pagaidu uzglabāšanas nosacījumu pārkāpums, ja šāda pārkāpuma dēļ netiek būtiski ietekmēta muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas nosacījumu izpilde.

(5) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par personu sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Minēto informāciju Sodu reģistrs sniedz 10 darbdienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.2018., 17.06.2020., 10.06.2021. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2023. Grozījums par skaitļu un vārdu "1. panta 27. punktā noteiktajā datu atbilstības pārbaudē" aizstāšanu ar skaitļiem un vārdiem "1. panta 37. punktā noteiktajā nodokļu kontrolē" stājas spēkā 30.06.2023. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu un 08.06.2023. likumu)

29. pants. Administratīvie pārkāpumi muitas jomā

(1) Par regulas Nr.  952/2013 127. pantā minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā pārvadātājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par regulas Nr.  952/2013 133. pantā noteiktā paziņošanas par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos pienākuma neizpildīšanu jūras kuģa vai gaisa kuģa operatoram — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par nepatiesas informācijas vai dokumentu iesniegšanu muitas iestādei regulas Nr.  952/2013 15. un 163. pantā minētajos gadījumos iesniedzējam — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par muitas kontroles veikšanai nepieciešamo dokumentu nesaglabāšanu regulas Nr.  952/2013 51. pantā noteiktajā termiņā personai, kurai ir pienākums minētos dokumentus saglabāt, — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par regulas Nr.  952/2013 140. panta pārkāpšanu, izkraujot muitošanai pakļautas preces no pārvadātāja transportlīdzekļa bez muitas iestādes atļaujas vai muitas iestādes nenorādītās vai neapstiprinātās vietās, pārvadātājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(6) Par regulas Nr.  952/2013 147. panta 1. punkta pārkāpšanu, uzglabājot pagaidu uzglabāšanā esošas preces ārpus pagaidu uzglabāšanas vietas vai — attiecīgos gadījumos — ārpus citas vietas, kuru norādījušas vai apstiprinājušas muitas iestādes, pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājam vai personai, kura uzglabā preces, — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(7) Par regulas Nr.  952/2013 192. pantā minēto precēm, iesaiņojumiem vai transportlīdzekļiem piestiprināto identifikācijas līdzekļu prettiesisku noņemšanu vai bojāšanu atbildīgajam par identifikācijas līdzekļu saglabāšanu — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(8) Par regulas Nr.  952/2013 135. pantā noteikto preču, kas ievestas Savienības muitas teritorijā no trešās valsts, nenogādāšanu pa muitas iestāžu noteiktu maršrutu saskaņā ar muitas iestāžu norādījumiem, ja tādi ir doti, uz muitas iestāžu norādītu muitas iestādi vai uz jebkuru citu muitas iestāžu norādītu vai apstiprinātu vietu, vai uz brīvo zonu personai, kas uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu, — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(9) Par regulas Nr.  952/2013 233. panta 3. punktā noteiktās preču pārvietošanas saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru pārkāpšanu, nenogādājot galamērķa muitas iestādē neskartas preces noteiktā termiņā un atbilstoši muitas iestādes veiktajiem preču identifikācijas nodrošināšanas pasākumiem, preču pārvadātājam vai saņēmējam, kas pieņem preces, — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(10) Par regulas Nr.  952/2013 149. pantā noteikto ārpussavienības preču pagaidu uzglabāšanu, nepiemērojot muitas procedūru, vai par šādu preču neizvešanu atpakaļ 90 dienu laikā personai, kura iesniegusi pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(11) Par regulas Nr.  952/2013 214. panta 1. punktā noteiktās muitas iestādes apstiprinātā veidā veicamās preču uzskaites pārkāpšanu atļaujas turētājam, procedūras izmantotājam vai personai, kas veic darbības, kuras ietver preču uzglabāšanu, apstrādi vai pārstrādi vai preču pirkšanu vai pārdošanu brīvajā zonā, — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(12) Par regulas Nr.  952/2013 242. panta pārkāpšanu, neizpildot pienākumus, kas noteikti preču glabāšanai saskaņā ar muitas noliktavas procedūru, vai nenodrošinot, lai preces, kurām piemērota muitas noliktavas procedūra, netiktu izņemtas no muitas uzraudzības, atļaujas turētājam vai procedūras izmantotājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.

(13) Par muitošanai pakļauto preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā no trešās valsts vai izvešanu no Latvijas Republikas muitas teritorijas uz trešo valsti, šīs preces neuzrādot muitas iestādēm saskaņā ar regulas Nr.  952/2013 139., 245. un 267. pantu vai nenogādājot muitas iestādei, vai citādā nelikumīgā veidā, fiziskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — brīdinājumu vai naudas sodu līdz astoņsimt naudas soda vienībām.

(14) Par tādu muitošanai pakļautu preču, kuras ievestas Savienības muitas teritorijā, tās nenogādājot muitas iestādē vai neuzrādot muitas iestādēm saskaņā ar regulas Nr.  952/2013 139. vai 245. pantu, uzglabāšanu vai pārvietošanu Latvijas Republikas muitas teritorijā fiziskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — brīdinājumu vai naudas sodu līdz astoņsimt naudas soda vienībām.

(15) Par tādu preču, kurām noteikti aizliegumi un ierobežojumi, deklarēšanu muitas procedūrai "laišana brīvā apgrozībā" deklarētājam — fiziskajai personai — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet deklarētājam — juridiskajai personai — brīdinājumu vai naudas sodu līdz astoņsimt naudas soda vienībām.

(17.10.2019. likuma redakcijā un 10.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Grozījums piecpadsmitajā daļā par vārdu "vai par viltotu vai pirātisku preču" izslēgšanu stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu )

30. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 29. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 29. panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem ārpus robežšķērsošanas vietām un robežšķērsošanas vietās, kurās netiek veikta muitas kontrole, uzsāk arī Valsts robežsardze.

(17.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Muitas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 9.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 99.nr.; 2011, 88.nr.; 2013, 187.nr.; 2014, 123.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta tiesību aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 30.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.669 "Kārtība, kādā muitas iestādes nodrošina Kimberlijas procesa sertifikācijas sistēmas prasību izpildi";

2) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.774 "Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu";

3) Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.957 "Kārtība, kādā budžeta iestāžu un sabiedriskā labuma organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa";

4) Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.98 "Muitas procedūras — izvešana — piemērošanas kārtība lauksaimniecības produktiem, kuri pretendē uz eksporta kompensācijām";

5) Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.239 "Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes kārtība";

6) Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumi Nr.359 "Kārtība, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai";

7) Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta noteikumi Nr.556 "Noteikumi par preču pārkraušanas, pārvietošanas un uzglabāšanas procesā pieļaujamām zuduma normām";

8) Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.810 "Kārtība, kādā iesniedz iesniegumus par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī sagatavo noraidījumus attiecībā uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu iesniegtajiem iesniegumiem par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu";

9) Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.249 "Muitošanas kārtība kuģa un gaisa kuģa apgādē";

10) Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.333 "Noteikumi par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru";

11) Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.876 "Noteikumi par Eiropas Savienības tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu";

12) Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1154 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem";

13) Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra noteikumi Nr.731 "Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību";

14) Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi Nr.1108 "Kārtība, kādā, muitojot preces, elektroniski iesniedz muitas normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas";

15) Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumi Nr.1411 "Noteikumi par papildus aizpildāmajām ailēm muitas deklarācijā";

16) Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi Nr.104 "Kārtība, kādā atsevišķām muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām šķidrajām precēm piemēro dabisko zudumu apmērus";

17) Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra noteikumi Nr.602 "Preču atpakaļizvešanas paziņojuma iesniegšanas kārtība".

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

2.¹ Līdz attiecīgo Ministru kabineta tiesību aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 1.augustam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.775 "Noteikumi par muitas nodrošinājumu";

2) Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1004 "Noteikumi par transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē, ja konstatētas muitas noteikumu pārkāpumu pazīmes Latvijas Republikas muitas teritorijā";

3) Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.60 "Preču uzskaites kārtība brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā";

4) Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.346 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā avansā iemaksātā muitas nodokļa administrēšanu";

5) Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumi Nr.431 "Dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība";

6) Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.506 "Kārtība, kādā izsniedz atļauju regulāro kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un atļauju vienkāršotās tranzīta procedūras piemērošanai, veicot pārvadājumus jūras satiksmē";

7) Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.507 "Kārtība, kādā komersantam piešķir atzītā eksportētāja statusu un izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi";

8) Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumi Nr.1048 "Noteikumi par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu";

9) Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumi Nr.691 "Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai";

10) Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumi Nr.1 "Kārtība, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas personīgajā bagāžā pārvietojamās akcīzes preces";

11) Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.34 "Noteikumi par muitošanas režīma — preču iznīcināšana — piemērošanu";

12) Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.601 "Pagaidu uzglabāšanas noteikumi";

13) Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.603 "Muitas procedūras — tranzīts — piemērošanas kārtība";

14) Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumi Nr.57 "Muitas noliktavu darbības noteikumi";

15) Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi Nr.396 "Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai".

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

3. Nomas līgumi, kas noslēgti saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1154 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem", ir spēkā līdz minētajos līgumos norādītā termiņa beigām.

4. Konkursus, kas uzsākti līdz šā likuma 21.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, pabeidz un nomas līgumus noslēdz saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1154 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem".

5. Ja muitas nodokļa parāds radies līdz 2016.gada 30.aprīlim (ieskaitot), muitas nodokļa nokavējuma naudu aprēķina saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri ietverti regulas Nr. 952/2013 114.pantā.

6. Šā likuma 28.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2019.gada 2.maijā.

7. Līdz šā likuma 28.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai, piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, par maznozīmīgu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīti šādi pārkāpumi:

1) pārkāpums, kas nepārsniedz attiecīgi šā panta pirmās daļas 1. vai 3.punktā minētās robežvērtības un pieļauts divas reizes novērtēšanas perioda laikā (attiecīgi — 12 mēneši par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pārkāpumiem un trīs gadi par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem pārkāpumiem);

2) pārkāpums, kuru persona pati pirms Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes ir atklājusi un nekavējoties par to informējusi Valsts ieņēmumu dienestu, veicot nepieciešamos pasākumus šā pārkāpuma seku novēršanai;

3) jebkādas gadījuma rakstura kļūdas, kuras persona, aizpildot muitas deklarāciju, pieļāvusi vienu reizi, ar nosacījumu, ka minēto kļūdu dēļ nav ietekmēta samaksātā vai maksājamā muitas maksājuma parāda aprēķina pareizība;

4) muitas procedūras piemērošanas pārkāpums, ja šāda pārkāpuma dēļ netiek būtiski ietekmēta muitas procedūras izpilde.

8. Līdz šā likuma 6. panta 19. punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 30. jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas akcīzes preces un komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(07.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2018.)

9. (Izslēgts ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

10. Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 22. pantam garantijas asociāciju Latvijas Republikā apstiprina ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. decembrim. Līdz dienai, kad Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 22. pantam ir apstiprinājis garantijas asociāciju, šos pienākumus pilda biedrība "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"".

(07.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2018.)

11. Šā likuma 22. panta ceturtā daļa, kā arī grozījumi 25. panta otrās daļas 1. punktā attiecībā uz vārdu "atjauno un anulē" aizstāšanu ar vārdiem "atjauno, anulē un atceļ" stājas spēkā 2018. gada 1. decembrī.

(07.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2018.)

12. Šā likuma 29. un 30. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2019.)

13. Šā likuma 23.¹, 23.² un 23.³ pants stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2020.)

14. Šā likuma 6.¹ panta otrā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

(10.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

15. Grozījums šā likuma 14. pantā par otrās daļas 2. punkta izslēgšanu, 14.¹, 14.², 14.³, 14.⁴, 14.⁵ un 14.⁶ pants, kā arī grozījums 29. panta piecpadsmitajā daļā par vārdu "vai par viltotu vai pirātisku preču" izslēgšanu stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī.

(10.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

16. Grozījums šā likuma 6. panta 4. punktā attiecībā uz šā punkta izslēgšanu, grozījumi 14.⁵ panta 4. punktā attiecībā uz šā punkta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī šā likuma 23.⁴ un 23.⁵ pants stājas spēkā 2023. gada 1. oktobrī.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

17. Šā likuma 25.¹ pants stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023.)

18. Grozījums šā likuma 28. panta pirmās daļas 3. punktā par skaitļu un vārdu "1. panta 27. punktā noteiktajā datu atbilstības pārbaudē" aizstāšanu ar skaitļiem un vārdiem "1. panta 37. punktā noteiktajā nodokļu kontrolē" stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

(15.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2023. Minētais grozījums stājas spēkā 30.06.2023. Sk. 08.06.2023. likumu)

19. Grozījumi šā likuma 3. panta otrajā, sestajā un septītajā daļā, 5. panta ceturtā un piektā daļa, grozījumi 14. panta pirmajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā, 14. panta 1.¹ daļa, 14.⁷ pants, grozījumi 15. panta pirmajā daļā, kā arī grozījumi 20.¹ panta nosaukumā un pirmās daļas ievaddaļā par to izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

(07.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.12.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2026.)