1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piemērojams muitošanas režīms – preču iznīcināšana (turpmāk – muitošanas režīms).

2. Preces, kuras ir pakļautas iznīcināšanai, muito tajā muitas iestādē, kuras kontrolē atrodas minētās preces.

3. Lai piemērotu muitošanas režīmu, preču īpašnieks, tā pilnvarotā persona, valdītājs vai saņēmējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

4. Iesniegumā par muitošanas režīma piemērošanu norāda šādu informāciju:

4.1. preču īpašnieka vai valdītāja vārds, uzvārds un personas kods (fiziskai personai) vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese (juridiskai personai), kontakttālruņa numurs;

4.2. pilnvarotās personas vārds, uzvārds un personas kods, pilnvaras izdevējs, pilnvaras numurs, izdošanas datums;

4.3. preču saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods (fiziskai personai) vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese (juridiskai personai);

4.4. preču veids, kombinētās nomenklatūras kods, daudzums (bruto un neto svars) un vērtība;

4.5. preču iznīcināšanas iemesls;

4.6. preču iznīcināšanas vieta;

4.7. preču iepakojuma materiāls.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1328)

5. Ja preču īpašnieks, tā pilnvarotā persona, valdītājs vai saņēmējs lēmumu par muitošanas režīma piemērošanu vai lēmumu par atteikumu piemērot muitošanas režīmu vēlas saņemt elektroniskā veidā, iesniegumā par muitošanas režīma piemērošanu norāda elektroniskā pasta adresi.

6. Iesniegumam par muitošanas režīma piemērošanu pievieno preču pavaddokumentus.

7. Ja preču iznīcināšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par attiecīgās preces iznīcināšanu ir nepieciešama kompetentās iestādes atļauja, Valsts ieņēmumu dienests pieprasa attiecīgās kompetentās iestādes atzinumu.

8. Muitošanas režīmu piemēro saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rakstisku lēmumu. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu piemērot muitošanas režīmu, ja no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saņemts atzinums par aizliegumu iznīcināt preces.

9. Pirms preču iznīcināšanas muitas amatpersona aizpilda preces apraksta un novērtējuma aktu (1.pielikums).

10. Preču īpašnieks, tā pilnvarotā persona, valdītājs vai saņēmējs, kas ir pieteicis muitošanas režīmu, attiecīgās preces par saviem līdzekļiem nogādā Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā vietā un laikā.

11. Ja rodas šaubas par lēmumā par muitošanas režīma piemērošanu paredzētās preču iznīcināšanas vietas ievērošanu vai nosacījumu pareizu piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests pieaicina citu atbildīgo valsts institūciju amatpersonas.

12. Preces, kurām piemērojams muitošanas režīms, tiek iznīcinātas muitas amatpersonu klātbūtnē.

13. Pēc preču iznīcināšanas muitas amatpersona aizpilda aktu par preces iznīcināšanu (2.pielikums).

14. Ja iesniegumā par muitošanas režīma piemērošanu pieteiktas dažādas preces un pieteikto preču iznīcināšanas vieta vai veids ir atšķirīgs, aktu par preces iznīcināšanu noformē katrai precei atsevišķi.

15. Visus ar preču iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz persona, kas piesaka muitošanas režīmu. Valsts ieņēmumu dienests neatlīdzina izdevumus, kas radušies, iznīcinot preces.

16. Ja tiek iznīcināta ārpuskopienas prece, kas atzīta par valstij piekritīgu mantu, tad to iznīcina saskaņā ar valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Valstij piekritīgās mantas iznīcināšanas akta vienu eksemplāru nodod muitas iestādei.

17. Šo noteikumu 8.punktā minēto lēmumu, kā arī 9. un 13.punktā minētos dokumentus sagatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru glabā Valsts ieņēmumu dienestā, bet otru nodod personai, kas pieteikusi muitošanas režīmu.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra noteikumus Nr.160 "Noteikumi par muitošanas režīma – preču iznīcināšana – piemērošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 37.nr.).