Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumus Nr. 756 "Valsts robežsardzes koledžas nolikums".
Ministru kabineta noteikumi Nr.978

Rīgā 2006.gada 30.novembrī (prot. Nr.62 17.§)
Valsts robežsardzes koledžas nolikums
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts robežsardzes koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Valsts robežsardzes pakļautībā esoša izglītības iestāde. Koledža personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju:

1.1. iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni, apgūstot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu;

1.2. iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu;

1.3. apgūt Valsts robežsardzes funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides programmas.

(MK 15.11.2011. noteikumu Nr.874 redakcijā)

2. Koledžas pilns nosaukums:

2.1. latviešu valodā - Valsts robežsardzes koledža;

2.2. angļu valodā - State Border Guard College;

2.3. vācu valodā - Staatsgrenzschutz - College;

2.4. krievu valodā - Колледж Государственной пограничной охраны.

3. Koledžas juridiskā adrese - Zavoloko iela 8, Rēzekne, LV-4600.

4. Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir koledžas padome (turpmāk - padome) un koledžas direktors (turpmāk - direktors). Padome ir koledžas personāla koleģiāla lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības jautājumos. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv koledžu.

5. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, himna, devīze un krūšu nozīme.

II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

6. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

6.1. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde un īstenošana;

6.2. izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

6.3. iespējas sniegšana studējošajiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

6.4. studējošo un izglītojamo sagatavošana dienestam Valsts robežsardzē.

(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.874)

7. Koledžas uzdevumi ir šādi:

7.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem, kā arī sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu;

7.2. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt un īstenot robežsargu kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas pro­grammas;

7.3. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;

7.4. nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

7.5. Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts robežsardzes struktūrvienībām;

7.6. veicināt, koordinēt un veikt pētniecības darbību koledžā un Valsts robežsardzē valsts robežas drošības jomā;

7.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un Valsts robežsardzi profesionālās izglītības jomā;

7.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

7.9. veicināt akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi;

7.9.1 organizēt, koordinēt un attīstīt kinoloģijas darbu koledžā un Valsts robežsardzē;

7.9.2 organizēt, koordinēt un attīstīt sporta darbu koledžā un Valsts robežsardzē;

7.10. Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanā;

7.11. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.874)

III. Padome

8. Padomes vēlēšanas organizē direktors. Padomi ievēlē tikai attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam padomē ievēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus un no studējošajiem. Direktoru un direktora vietnieku mācību darbā, kā arī trīs Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas Valsts robežsardzes struktūrvienību amatpersonas padomē iekļauj bez ievēlēšanas.

9. Padomes sastāvu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi.

10. Padomes sastāvā ir 15 padomes locekļi:

10.1. direktors;

10.2. direktora vietnieks mācību darbā;

10.3. seši akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta);

10.4. divi vispārējā personāla pārstāvji;

10.5. divi studējošo pašpārvaldes pārstāvji;

10.6. trīs Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas Valsts robežsardzes struktūrvienību amatpersonas.

11. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru. Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, padomes kompetenci, darba organizāciju, kā arī šo noteikumu 15.punktā minēto direktora atliekošā veto tiesību piemērošanas kārtību nosaka padomes nolikumā. Padomes nolikumu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks.

12. Padome:

12.1. apstiprina izglītības programmas un izstrādā priekšlikumus par jaunu izglītības programmu īstenošanu;

12.2. apstiprina pētījumu virzienus;

12.3. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus;

12.4. izstrādā priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jomā, to reorganizēšanu un likvidēšanu;

12.5. izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu;

12.6. atbalsta un sekmē studējošo paš­pārvaldes darbību, apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu;

12.7. izstrādā padomes nolikumu;

12.8. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

12.9. apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;

12.10. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;

12.11. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, ģerboņa, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices;

12.12. lemj par citiem jautājumiem, kas saskaņā ar šo nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē koledžas darbību, ir padomes kompetencē.

(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.874)

13. Padomi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā pieci padomes locekļi. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.

14. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 10 padomes locekļi. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

15. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs un pa vienam akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvim, kā arī viena Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

IV. Direktors

16. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts robežsardzes priekšnieks.

17. Direktors:

17.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem darbā (dienestā) un atbrīvo no darba (dienesta) koledžas personālu;

17.2. dod tiešus rīkojumus koledžas personālam;

17.3. atbilstoši kompetencei izdod rakstiskus rīkojumus (pavēles);

17.4. izdod koledžas darba kārtības noteikumus un citus koledžas iekšējos normatīvos aktus, ja šajā nolikumā nav noteikts citādi;

17.5. organizē koledžas darbības stratēģijas izstrādi;

17.6. organizē pasākumus koledžas materiāltehniskās bāzes attīstībai;

17.7. organizē koledžas saimniecisko darbību;

17.8. organizē un pārrauga studiju un mācību procesu koledžā;

17.9. iekļauj reflektantus studējošo sarakstā un izslēdz studējošos no studējošo saraksta;

17.10. saskaņo ar Valsts robežsardzes priekšnieku koledžas struktūru un amatu skaitu koledžā;

17.11. apstiprina amatu aprakstus;

17.12. uztur sakarus ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm;

17.13. organizē akadēmiskā personāla vēlēšanas saskaņā ar padomes apstiprināto nolikumu;

17.14. organizē padomes vēlēšanas;

17.15. organizē koledžas gada pārskata izstrādi un nodrošina iespēju ar to iepazīties koledžas personālam un citiem interesentiem;

17.16. veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

18. Ja koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, direktoram saskaņā ar padomes lēmumu ir tiesības nerīkot vēlēšanas, bet ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas uz diviem gadiem vai līdz kārtējām vēlēšanām pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru šo noteikumu 26.punktā minētajos amatos.

V. Koledžas struktūrvienības

19. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledžā veido struktūrvienības.

20. Lēmumu par struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu, ņemot vērā koledžas ierosinājumu, pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks.

21. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. Struktūrvienību vadītāji ir atbildīgi par struktūr­vienību darbu.

22. (Svītrots ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.874)

VI. Koledžas personāls

23. Koledžas personālu (turpmāk - personāls) veido:

23.1. akadēmiskais personāls - akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

23.2. vispārējais personāls;

23.3. studējošie (koledžas kadeti);

23.4. profesionālās tālākizglītības pro­grammas izglītojamie (kadeti).

24. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus koledžas darba kārtības noteikumos noteiktajā kārtībā.

25. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību.

26. Akadēmisko personālu veido:

26.1. docenti;

26.2. lektori;

26.3. asistenti.

27. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar šo noteikumu 12.10.apakšpunktā minēto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievietojot koledžas mājas lapā internetā.

28. Akadēmiskā personāla pienākumi ir šādi:

28.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā;

28.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju;

28.3. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes attīstīšanā;

28.4. ievērot profesionālās ētikas normas;

28.5. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

28.6. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā studējošo tiesības.

29. Akadēmiskā personāla tiesības ir šādas:

29.1. īstenojamo izglītības programmu ietvaros brīvi izvēlēties mācību metodes atbilstoši nolikumam par studiju un pārbaudījumu kārtību;

29.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

29.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

29.4. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmu pilnveidošanu;

29.5. iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

29.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.

30. Reflektantu uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam apstiprina padome. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu.

31. Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžas izsludināto vietu skaitu attiecīgajā izglītības programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

32. Reflektantus iekļauj koledžas studējošo sarakstā ar direktora pavēli.

33. Studējošajiem ir šādas tiesības:

33.1. pārtraukt un atsākt studijas padomes noteiktajā kārtībā;

33.2. saņemt normatīvajos aktos paredzēto formas tērpu un atlīdzību;

33.3. iepazīties ar koledžas studiju pro­grammu, tās saturu un prasībām.

(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.874)

34. Studējošajiem ir šādi pienākumi:

34.1. pilnā apjomā un sekmīgi apgūt studiju programmu;

34.2. pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar dienestu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem;

34.3. ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus, darba kārtības un darba aizsardzības noteikumus;

34.4. saudzīgi izturēties pret formas tērpu, telpām, inventāru, iekārtām un ierīcēm.

35. Lai aizstāvētu un pārstāvētu studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos koledžā un citās institūcijās, studējošie izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar studējošo pašpārvaldes nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina padome.

36. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

37. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās.

38. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.

VII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana

39. Studiju programmu izstrādi organizē padome.

40. Katrai studiju programmai padome apstiprina atbildīgo personu par tās īstenošanu - studiju programmas direktoru.

41. Par studiju programmu saturu atbildīgās ir koledžas struktūrvienības (katedras), kas īsteno izglītības procesu.

42. Studiju programmas noslēgumā ir valsts pārbaudījums. Valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

43. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.

44. Lēmumu par jaunu izglītības pro­grammu īstenošanas uzsākšanu pēc saskaņošanas ar Valsts robežsardzes priekšnieku pieņem padome.

45. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas programmā vai atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.

46. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināts nolikums.

VIII. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti

47. Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus.

48. Koledžas finanšu resursus veido:

48.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

48.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

48.3. ārvalstu finanšu palīdzība;

48.4. ziedojumi un dāvinājumi.

IX. Koledžas darbību reglamentējošo iekšējo dokumentu pieņemšana un koledžas nolikuma grozījumu ierosināšana un izstrāde

49. Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

50. Grozījumus koledžas nolikumā tiesīgi ierosināt:

50.1. viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita;

50.2. direktors;

50.3. padome;

50.4. Valsts robežsardze.

51. Grozījumus koledžas nolikumā izstrādā padome.

52. Kārtību, kādā reglamentē darbību jomās, kuru regulēšana ir ārpus direktora kompetences, apstiprina padome, ņemot vērā direktora ieteikumu.

X. Koledžas reorganizācija un likvidācija

53. Koledžu reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Valsts robežsardzes ierosinājuma.

XI. Koledžas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par koledžas darbību

54. Koledžas darbības tiesiskumu nodrošina direktors. Direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

55. Direktoram ir tiesības atcelt koledžas amatpersonu lēmumus, rīkojumus un norādījumus.

56. Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts robežsardzē. Valsts robežsardzes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

57. Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts robežsardzes priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministra vietā - satiksmes ministrs A.Šlesers
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts robežsardzes koledžas nolikums Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 978Pieņemts: 30.11.2006.Stājas spēkā: 06.12.2006.Zaudē spēku: 21.12.2023.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 193, 05.12.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
149049
{"selected":{"value":"18.11.2011","content":"<font class='s-1'>18.11.2011.-20.12.2023.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"18.11.2011","iso_value":"2011\/11\/18","content":"<font class='s-1'>18.11.2011.-20.12.2023.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.12.2006","iso_value":"2006\/12\/06","content":"<font class='s-1'>06.12.2006.-17.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
18.11.2011
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"