Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Pieejams 26., 42., 159.11., 176.2 un 176.3 panta tulkojums ar iekļautiem 03.04.2020. likuma grozījumiem, kas stājas spēkā 05.04.2020.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt 2018. gada 25. oktobra likumu: Administratīvās atbildības likums. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
(Likuma redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 17.02.1994.) 1.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāds orgāns (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu) 2.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošana Administratīvo pārkāpumu likumdošanu veido šis kodekss un citi likumdošanas akti un Ministru Padomes lēmumi par administratīvajiem pārkāpumiem. Likumdošanas akti, Ministru Padomes lēmumi par administratīvajiem pārkāpumiem piemērojami Latvijas teritorijā arī līdz to iekļaušanai noteiktā kārtībā šajā kodeksā. Šā kodeksa noteikumi attiecas arī uz tiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem atbildība ir paredzēta likumdošanā, kas vēl nav iekļauta šajā kodeksā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu) 4.pants. Latvijas Republikas kompetence administratīvo pārkāpumu likumdošanā (Izslēgts ar 21.12.1990. likumu) 5.pants. Vietējo Tautas deputātu padomju pilnvaras apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība Rajonu padomes likumā noteiktajos ietvaros var apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šādos jautājumos: 1) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos; 2) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai; 3) par vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo dabas objektu, kā arī vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību; 4) par rajona simbolikas izmantošanu. Pilsētu padomes un Rīgas Dome likumā noteiktajos ietvaros var apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šādos jautājumos: 1) par pilsētas teritorijas apbūvi; 2) par pilsētas zemes, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas, vēstures un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu; 3) par tirdzniecību sabiedriskās vietās; 4) par sabiedrisko kārtību; 5) par namu, namu teritoriju, dzīvojamo telpu, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu; 6) par pilsētas inženierkomunikāciju aizsardzību; 7) par pilsētas sanitārās tīrības uzturēšanu; 8) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu lietošanu; 9) par pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu; 10) par pilsētas teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību; 11) par mājdzīvnieku turēšanu pilsētas teritorijā; 12) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos; 13) par pilsētas simbolikas izmantošanu. Pagastu padomes likumā noteiktajos ietvaros var apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šādos jautājumos: 1) par apdzīvoto vietu apbūvi; 2) par pagasta zemes, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu uzturēšanu; 3) par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu pagasta teritorijā; 4) par tirdzniecību sabiedriskās vietās; 5) par sabiedrisko kārtību; 6) par namu, namu teritoriju, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu; 7) par apdzīvoto vietu sanitārās tīrības uzturēšanu; 8) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu lietošanu pagasta teritorijā; 9) par mājdzīvnieku turēšanu apdzīvoto vietu teritorijā; 10) par apdzīvoto vietu teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu, ūdeņu vispārējo lietošanu un ainavu aizsardzību; 11) par pagasta simbolikas izmantošanu. Rajonu, pilsētu un pagastu padomes un Rīgas Dome var apstiprināt noteikumus, kuros par to pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā norādītajos jautājumos, ja tie nav noregulēti šajā kodeksā un par tiem nav noteikta administratīvā atbildība. (21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1993. likumu) 6.pants. Administratīvo pārkāpumu novēršana (Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 7.pants. Likumības nodrošināšana, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem Nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu. Likuma prasību ievērošanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošina ar augstāku institūciju un amatpersonu realizētu sistemātisku kontroli, prokurora uzraudzību, pārsūdzēšanas tiesībām un citos likumā noteiktajos veidos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 8.pants. Likuma spēks, piemērojot atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā. 9.pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība. Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.05.1997. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 10.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ar nodomu Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. 11.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. 12.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 14.pants. Amatpersonu atbildība Amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos. Personas, kuras veic uzņēmējdarbību, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā amatpersonas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991. un 28.04.1992. likumu) 14.1 pants. Juridisko personu atbildība Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. (17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 22.07.1998.) 15.pants. Karavīru un citu disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļauto personu atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības. Minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot administratīvo arestu. Citas personas, uz kurām attiecas disciplinārie reglamenti vai speciālie nolikumi par disciplīnu, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos reglamentos vai nolikumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir disciplināri atbildīgas, bet pārējos gadījumos - administratīvi atbildīgas uz vispārīgiem pamatiem. (21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991., 28.05.1997., 19.06.1997. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 16.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku atbildība Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas teritorijā saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi, ja šis kodekss neparedz citādi. Jautājumu par atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, ko Latvijas teritorijā izdarījuši ārvalstu pilsoņi, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, izšķir diplomātiskā ceļā. (28.04.1992. likuma redakcijā) 17.pants. Galējā nepieciešamība Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu) 18.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu) 19.pants. Nepieskaitāmība Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. 20.pants. Administratīvā pārkāpuma materiālu nodošana izskatīšanai biedru tiesā, sabiedriskajā organizācijā vai darba kolektīvā (Izslēgts ar 03.11.1992. likumu) 21.pants. Iespēja atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā Ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, orgāns (amatpersona), kas pilnvarots izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. 22.pants. Administratīvā soda mērķis Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu) 23.pants. Administratīvo sodu veidi 1) brīdinājumu; 2) naudas sodu; 3) priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — atsavināšanu pret atlīdzību; 4) priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — konfiskāciju; 5) pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšanu; 6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida uzņēmējdarbību; 7) labošanas darbus; 8) administratīvo arestu. Šā panta pirmās daļas 3.- 8. punktā minētos administratīvos sodus var noteikt tikai ar likumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988., 21.12.1990. un 12.03.1991. likumu) 24.pants. Administratīvie pamatsodi un papildsodi Administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskāciju, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu, kā arī tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Citus šā kodeksa 23.panta pirmajā daļā minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991., 28.05.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 25.pants. Brīdinājums Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā. 26.pants. Naudas sods Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 61., 82., 82.1, 82.2 un 87.1 pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām - desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats. Rajonu padomes, pilsētu domes un pagastu padomes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus līdz piecdesmit latiem. Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem. Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem. (03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 04.11.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 17.06.1998., 14.10.1998., 23.03.2000. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 27.pants. Priekšmeta - administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta - atsavināšana pret atlīdzību (Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 28.pants. Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā. Konfiscēt var tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus, bet lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā, uzņēmējdarbībā, muitas jomā vai par pārkāpumiem saistībā ar precēm, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli, - arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus. Konfiskācijas piemērošanas kārtību un nekonfiscējamo priekšmetu sarakstu nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti. (04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 19.06.1997. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 29.pants. Pilsonim piešķirto speciālo tiesību atņemšana Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšanu piemēro uz laiku līdz trim gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai Šādu tiesību atņemšanas laiks nevar būt mazāks par piecpadsmit dienām, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi. Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kas šos līdzekļus lieto sakarā ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kad tās šos līdzekļus vadījušas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Medību tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kam medības ir galvenais eksistences avots. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu) 29.1 pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību Tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību atņem uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šo sodu piemēro rajona (pilsētas) tiesa (tiesnesis). (12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 31.pants. Administratīvais arests Administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm. Administratīvo arestu piemēro rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Administratīvo arestu nevar piemērot sievietēm grūtniecības stāvoklī, sievietēm, kam ir bērni vecumā līdz divpadsmit gadiem, un personām, kas nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, kā arī pirmās un otrās grupas invalīdiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 32.pants. Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Institūcijas un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas prasīt no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, lai tā tieši vai ar starpnieku palīdzību apmaksātu spēkā esošajos likumos neparedzētus maksas pakalpojumus, izdarītu ziedojumus vai kādus citus likumā neparedzētus maksājumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.) 33.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi: (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 28.07.1994., 14.10.1998. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 34.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu Atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi: (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 35.pants. Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi Ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, par kuriem lietas vienlaicīgi izskata viens un tas pats orgāns (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem. 36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, - gados un mēnešos. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 37.pants. Administratīvā soda uzlikšanas termiņi Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — divu mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Ja saņemts atteikums ierosināt krimināllietu vai krimināllieta izbeigta, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt krimināllietu vai par tās izbeigšanu. Šajā pantā minētie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu lietās, pamatojoties uz Latvijas Republikas muitas kodeksu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991. likumu) 38.pants. Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu. 39.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvajai komisijai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim - līdz divsimt latiem. Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 06.08.1991., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 40.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods. 41.pants. Darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana Par darba vai darba aizsardzības likumu vai citu šos jautājumus regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu darba devējiem vai amatpersonām līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu. Par nodarbinātības likumu vai citu šo jautājumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu darba devējiem vai amatpersonām līdz desmit tūkstošiem rubļu. (01.06.1993. likuma redakcijā) 41.1 pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas, ja normatīvajā aktā prasītas valsts valodas zināšanas attiecīgo pienākumu veikšanai, - uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 41.2 pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, - uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem. Par aicināšanu piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, - uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Par nelikumīga streika turpināšanu - uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem līdz divsimt piecdesmit latiem. (17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 41.3 pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanās noteikumu pārkāpšana Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupās Par tādas konfidenciālas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties Eiropas Darbinieku padomē, speciālajā sarunu grupā vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtības ietvaros, - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. Par informācijas nesniegšanu darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par darbinieku skaitu Eiropas Kopienas komercsabiedrībā vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupā - uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem. Par Eiropas Darbinieku padomes vai speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas Kopienas komercsabiedrībā vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupā - uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem. Par ziņojuma nesniegšanu vismaz reizi gadā Eiropas Darbinieku padomei par Eiropas Kopienas komercsabiedrības vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas komercdarbības attīstību un perspektīvām - uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem. Par Eiropas Darbinieku padomes komitejas vai, ja tādas nav, Eiropas Darbinieku padomes neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas Kopienas komercsabiedrībā vai Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupā, - uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001. Pants stājas spēkā vienlaikus ar likuma "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un komercsabiedrību grupās" spēkā stāšanos.) 42.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšana Par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 19.07.1995. un 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.) 42.1 pants. Smēķēšana neatļautās vietās Par smēķēšanu neatļautās vietās - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 42.2 pants. Higiēnas prasību pārkāpšana, ievedot Latvijā kravas Par higiēnas prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijā kravas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs kravas vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 43.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā Par dzelzceļa, jūras un upju transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par gaisa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 44.pants. Prasību neievērošana, kuru mērķis ir novērst venerisko slimību izplatīšanos Personām, par kurām ir pietiekami dati, ka tās slimo ar venerisku slimību, un kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no medicīniskās apskates, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Personām, kuras bijušas kontaktā ar veneriski slimu personu un kurām tādēļ nepieciešama profilaktiskā ārstēšana, bet kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no ārstēšanās, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Personām, kuras slimo ar venerisku slimību un apzināti slēpj infekcijas avotu un personas, ar ko bijušas kontaktā, - uzliek naudas sodu līdz simt divdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.) 45.pants. Neatļauta ārstniecība Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav medicīniskās izglītības, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi, kuras nav reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par Veselības ministrijas neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu ārstniecībā - uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam un ārstniecības personām līdz simt latiem. Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav speciālista prakses tiesību attiecīgajā specialitātē, ja nav tādas personas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par atļaušanu augstāko medicīniskās izglītības iestāžu un medicīniskās pamatizglītības iestāžu klausītājiem mācību programmu ietvaros nodarboties ar slimnieku ārstēšanu vai sniegt dzemdībpalīdzību, ja nav tādas ārstniecības personas tiešas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (11.04.1996. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.11.2003.) 45.1 pants. Medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu un ekspertīzes pārkāpumi Par medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu vai ekspertīzes pārkāpumiem - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.1996.) 45.2 pants. Kārtības neievērošana, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba Par kārtības neievērošanu, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas Veselības ministrijai par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba, - uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam līdz simt latiem. (11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.11.2003.) 45.3 pants. Ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīga izpaušana Par ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīgu izpaušanu - uzliek naudas sodu ārstniecības personai līdz divsimt piecdesmit latiem. (11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.1996.) 46.pants. Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļauta iegādāšanās vai glabāšana nelielā apmērā vai narkotisko un psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma Par narkotisko vai psihotropo vielu vai zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt, kā arī par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, - uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Persona, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles, kā arī vielas, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursorus), ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt, vai arī labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, tiek atbrīvota no administratīvās atbildības par šajā pantā paredzētajām darbībām. Nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, noteikts likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2.pielikumā. (23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.) 46.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana farmaceitiskajā darbībā Par narkotisko un psihotropo zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), ražošanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai prekursorus vai bez konfiskācijas. Par Latvijas Republikā nereģistrētu vai neatļautu zāļu izplatīšanu - uzliek naudas sodu izplatītājam - fiziskajai personai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai - no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles. Par tādu zāļu izplatīšanu, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuru kvalitāte neatbilst apstiprinātās tehnisko normatīvu dokumentācijas prasībām, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas. Par zāļu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas. Par zāļu dokumentācijas uzskaites, saglabāšanas, lietošanas vai aprites kārtības neievērošanu farmaceitiskās darbības uzņēmumos - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par zāļu ražošanas, kontroles un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot zāles vai bez konfiskācijas. Par zāļu reklāmas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem. Par recepšu veidlapu izgatavošanas vai uzglabāšanas noteikumu vai recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem. (23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.) 46.2 pants. Zāļu saņemšanas, uzglabāšanas un izlietošanas pārkāpumi ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās Par zāļu saņemšanas, uzglabāšanas vai izlietošanas pārkāpumiem ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes institūcijā - uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājam līdz divsimt piecdesmit latiem. (23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.) 47.pants. Zemes dzīļu īpašuma tiesību pārkāpšana Par zemes dzīļu patvaļīgu lietošanu, darījumu slēgšanu, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas zemes dzīļu īpašuma tiesības, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 48.pants. Ūdeņu īpašuma tiesību pārkāpšana Par ūdens objektu patvaļīgu aizņemšanu, ūdeņu patvaļīgu lietošanu, ūdeņu lietošanas tiesību tālāknodošanu, kā arī citiem darījumiem, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas ūdeņu īpašuma tiesības, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 49.pants. Mežu īpašuma tiesību pārkāpšana (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 49.1 pants. Dzīvnieku valsts īpašuma tiesību pārkāpšana (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 50.1 pants. Izvairīšanās no mantiska zaudējuma vai morāla kaitējuma atlīdzināšanas, kas ar noziegumu nodarīts uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 51.pants. Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana Par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 51.1 pants. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju patvaļīga transformēšana Par lauksaimniecībā izmantojamo zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 52.pants. Uz laiku aizņemtās zemes savlaicīga nenodošana atpakaļ vai zemes nesakārtošana lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem Par tās zemes savlaicīgu nenodošanu atpakaļ, kura aizņemta uz laiku, vai par to pienākumu neizpildīšanu, kas saistīti ar zemes sakārtošanu lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 53.pants. Patvaļīga atkāpšanās no valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem) Par patvaļīgu atkāpšanos bez attiecīgas atļaujas no paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem), kas izraisījusi vai varējusi izraisīt negatīvas ekoloģiskas sekas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 53.1 pants. Patvaļīga atkāpšanās no zemes reformas īstenošanas Par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai zemes īpašuma tiesības, - uzliek naudas sodu personām līdz simt latiem un zemes komisiju amatpersonām - līdz divsimt latiem. Par zemes robežu ierādīšanu dabā, neievērojot vai pārkāpjot zemes ierīcības projektu, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 53.2 pants. Meža apsaimniekošanas informācijas sniegšanas prasību pārkāpšana Par meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz simt piecdesmit latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 54.pants. Zemes lietojuma robežzīmju iznīcināšana Par zemes lietojuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 54.1 pants. Meža norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana Par meža norādījuma zīmju iznīcināšanu vai bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 55.pants. Zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana Par derīgo izrakteņu iegulu teritoriju patvaļīgu apbūvi; par zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz apkārtējās vides, ēku vai būvju aizsardzību pret zemes dzīļu izmantošanas darbu kaitīgo ietekmi; par pazemes ūdeņu režīma novērošanas urbumu, kā arī ģeodēzisko zīmju vai licences laukuma robežpunktu iznīcināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. Par atradņu bagāto iecirkņu izstrādāšanu izlases veidā, kuras dēļ radušies nepamatoti bilancē iekļauto derīgo izrakteņu krājumu zudumi; par virsnormatīviem derīgo izrakteņu zudumiem vai virsnormatīvu derīgo izrakteņu vērtības samazināšanu to ieguves laikā; par derīgo izrakteņu atradņu bojāšanu vai citu to krājumu racionālas izmantošanas prasību neievērošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. Par raktuvju ģeodēziskās un ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, noteikumu neizpildīšanu attiecībā uz likvidējamo vai konservējamo raktuvju vai urbumu sakārtošanu tādā stāvoklī, kas garantē iedzīvotāju drošību, kā arī par prasību neizpildīšanu attiecībā uz atradņu, raktuvju vai urbumu saglabāšanu konservācijas laikā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 55.1 pants. Zemes dzīļu izmantošanas noteikumu pārkāpšana Par normatīvajos aktos reglamentēto zemes dzīļu izmantošanas noteikumu un zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) noteikto prasību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 56.pants. Zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšana Par zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšanu, kuras dēļ nevar tikt pareizi noteikti vai nav pareizi noteikti izpētīto derīgo izrakteņu krājumi vai derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu, kā arī ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistīto pazemes būvju celšanas vai ekspluatēšanas apstākļi; par ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, kā arī par zemes dzīļu tālākai ģeoloģiskajai izpētei vai atradņu izstrādāšanai nepieciešamo derīgo izrakteņu paraugu dublikātu vai urbumu seržu nozaudēšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz astoņsimt latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 57.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 57.1 pants. Meža iznīcināšana vai bojāšana Par meža iznīcināšanu vai bojāšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 57.2 pants. Darbības veikšana meža zemēs bez apliecinājuma Par darbības veikšanu meža zemēs bez attiecīga apliecinājuma saņemšanas - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 58.pants. Vides piesārņošana vai piegružošana Par zemes, mežu, ūdeņu, ūdens objektu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu vai piegružošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, ražošanas, komunālās saimniecības vai sadzīves atkritumiem, atlikumiem vai sārņiem — uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu. (28.04.1992. likuma redakcijā) 59.pants. Piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos vai kaitīga fizikālā iedarbība uz gaisu, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus Par piesārņojošo vielu emisiju gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos vai kaitīgu fizikālo iedarbību uz gaisu, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 60.pants. Ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces baseinos Par ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšanu ūdens sateces baseinos, izraisot to piesārņošanu, augsnes eroziju, ūdenstilpes gultnes un krastu izmaiņas, ūdenstilpes normālā ūdenslīmeņa izmaiņas vai citas kaitīgas parādības, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 61.pants. Pienākumu nepildīšana attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa dokumentos operācijas ar kaitīgām vielām vai maisījumiem Ja kuģa vai cita peldoša līdzekļa kapteinis vai citas komandējošā sastāva personas nepilda spēkā esošajos likumdošanas aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos operācijas ar cilvēka veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgām vielām vai tādiem maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām, kā arī ja minētās personas izdara kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos nepareizus ierakstus par šīm operācijām vai nepamatoti atsakās uzrādīt pieprasītos dokumentus likumā noteiktajām amatpersonām, - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. Par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu kuģu vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, - uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit latiem līdz vienam tūkstotim piecsimt latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 62.pants. Virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšana Par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 63.pants. Ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana Par patvaļīgu artēzisko urbumu ierīkošanu vai ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās; mazo hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu; ūdenssaimniecisko būvju, ietaišu vai ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 65.pants. Dabas resursu vai vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšana Par dabas resursu vai to izmantošanas uzskaites noteikumu pārkāpšanu, vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšanu vai neatbilstošu ziņu sniegšanu, vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti - uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 66.pants. Vidi ietekmējošo būvju un ietaišu bojāšana vai iznīcināšana Par ūdenssaimniecības būvju un ietaišu, drenāžas sistēmu, meža nosusināšanas grāvju, meža vai lauku ceļu, kā arī citu vidi ietekmējošo būvju vai ietaišu bojāšanu vai iznīcināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 66.1pants. Meliorācijas sistēmu un būvju saglabāšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par meliorācijas sistēmu un būvju saglabāšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, savlaicīga remonta vai kopšanas neveikšanu — uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — līdz diviem tūkstošiem rubļu. (11.07.1992. likuma redakcijā) 66.2 pants. Meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana Par meža inženierbūvju iznīcināšanu vai bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 66.3 pants. Meža zemju patvaļīga izmantošana celtniecībai Par meža zemju patvaļīgu izmantošanu celtniecībai, būvējot uz tām pastāvīgas vai īslaicīgas lietošanas objektus, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 66.4 pants. Meža zemju patvaļīga transformēšana Par meža zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 67.pants. Augošu koku patvaļīga ciršana Par augošu koku patvaļīgu ciršanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 67.1 pants. Dabas aizsardzības prasību pārkāpšana meža apsaimniekošanā un izmantošanā Par dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu meža apsaimniekošanā un izmantošanā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 68.pants. Meža atjaunošanas, kopšanas un reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšana Par meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par atjaunotās mežaudzes kopšanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no desmit līdz simt latiem. Par meža reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 69.pants. Uzturēšanos mežā regulējošo normu pārkāpšana Par uzturēšanos mežā, kad tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem. Par pasākumu un citu darbību organizēšanu mežā, kad uzturēšanās mežā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem. Par fizisko personu tiesību uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ierobežošanu, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz simt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 70.pants. Savvaļas augu, riekstu, sēņu vai ogu lasīšana, pārkāpjot to ievākšanas kārtību (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 71.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana mežā Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 71.1 pants. Meža aizsardzības prasību pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto meža aizsardzības prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 72.pants. Attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par jaunu vai rekonstruētu rūpniecības, lauksaimniecības, komunālās saimniecības vai citu objektu pieņemšanu un nodošanu bez projektā paredzētajām būvēm vai ietaisēm, kas novērš dabas resursu piesārņošanu, piegružošanu vai šo objektu kaitīgu iedarbību uz apkārtējo vidi, - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 73.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu laišana ekspluatācijā, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus Par autotransporta, lidmašīnu, kuģu vai citu mobilo līdzekļu vai iekārtu laišanu ekspluatācijā, ja piesārņojošo vielu izplūde no tām vai to darba radītā trokšņa līmenis pārsniedz noteiktos normatīvus, - uzliek naudas sodu par transporta līdzekļu vai iekārtu ekspluatāciju atbildīgajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 74.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu ekspluatācija, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus Par autotransporta vai citu mobilo līdzekļu ekspluatāciju, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus vai pieļaujamos fizikālo faktoru iedarbības normatīvus, - uzliek naudas sodu autotransporta vai cita mobilā līdzekļa vadītājam līdz simt latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 74.1 pants. Vides kvalitātes normatīvu pārkāpšana, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes Par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu, ekspluatējot degvielas uzpildes stacijas, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem. Par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu, ekspluatējot naftas bāzes, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 75.pants. Par atkritumu aprites noteikumu pārkāpšanu Par atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, utilizācijas, apglabāšanas vai likvidācijas noteikumu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu. (28.04.1992. likuma redakcijā) 75.1 pants. Iepakojuma apsaimniekošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana Par normatīvajos aktos iepakotājam noteiktās prasības reģistrēties pārkāpšanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par likumā noteiktā ziņojuma par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem vai ziņojuma par saražotā, eksportētā vai importētā iepakojuma apjomu un veidiem nesniegšanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem. Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kurš nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 75.2 pants. Azbesta atkritumu apglabāšana neparedzētās vietās Par azbesta atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 76.pants. Pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšana Par pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas kaitē vai būtu varējusi kaitēt videi, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 77.pants. Dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz astoņsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 78.pants. Sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 78.1 pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana Par ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 79.pants. Reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana Par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 80.pants. Medību, zvejas, makšķerēšanas, zivju izkraušanas un zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpšana Par makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu piecu latu apmērā. Par medību, zvejas, makšķerēšanas, zivju izkraušanas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumu un noteiktās kārtības pārkāpšanu, kā arī par citāda veida dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas. Par nelikumīgām medībām, par zveju bez attiecīgas atļaujas vai aizliegtā vietā saudzēšanas laikā, vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, kā arī par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus, vai atņem medīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus. (15.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 13.11.2003.) 80.1 pants. Medību produkcijas pirkšana, pārdošana, pārstrāde, pārvadāšana un glabāšana bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas) Par medību produkcijas pirkšanu, pārdošanu, pārstrādi, pārvadāšanu vai glabāšanu bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas) - uzliek naudas sodu no simt līdz trīssimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūto medību produkciju. (15.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.) 80.2 pants. Nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana vai transportēšana Par nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis vai citus ūdens dzīvniekus. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 81.pants. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 82.pants. Baltijas jūras Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu, nelikumīgi novadot notekūdeņus, naftu, naftas produktus vai citas kaitīgās vielas vai pārkāpjot uz kuģiem radīto atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, ko pieļāvuši kuģu vai citu peldošo līdzekļu kapteiņi vai citas komandējošā sastāva personas, - uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz piecsimt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu kuģu vai citu peldošo līdzekļu kapteiņi vai citas komandējošā sastāva personas, - uzliek naudas sodu no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 82.1 pants. Mākslīgo salu radīšanas, ierīču vai būvju ierīkošanas noteikumu pārkāpšana Par mākslīgo salu radīšanu, ierīču vai būvju ierīkošanu bez attiecīgas atļaujas; par mākslīgo salu, ierīču vai citu būvju nenodrošināšanu ar pastāvīgiem brīdinājuma līdzekļiem, kas liecina par šo mākslīgo salu, ierīču vai būvju esamību; par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz minēto brīdinājuma līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā vai uz to ierīču vai būvju likvidāciju, kuru ekspluatācija pilnīgi izbeigta Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālajos vai iekšējos jūras ūdeņos, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, - uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem latu. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 82.2 pants. Neziņošana par kaitīgo vielu novadīšanu Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju, upju grīvas) piesārņošanu ar kaitīgām vielām vai to maisījumiem, par atkritumu vai citu materiālu vai priekšmetu nelikumīgu izgāšanu no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, mākslīgajām salām vai citām ierīcēm, kā arī no gaisa kuģiem - uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem. Par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, - uzliek naudas sodu no simt līdz tūkstoš latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 28.05.1997. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 83.pants. Piesārņojošo vielu emisiju ierobežojošu pasākumu neveikšana nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu periodos Par piesārņojošo vielu emisiju regulējošu vai ierobežojošu pasākumu neveikšanu, ja ir saņemtas ziņas par nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem vai hidroloģiskajiem apstākļiem, kā rezultātā ir radīts kaitējums videi, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem vai cilvēku veselībai, - uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 84.pants. Vides informācijas slēpšana vai sagrozīšana Par neziņošanu vides aizsardzības vai pašvaldības institūcijām par piesārņojošo vielu emisiju vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā; par dabas resursu izmantošanas un vides aizsardzības statistikas gada pārskatu datu nesniegšanu vai datu nepamatotu sagrozīšanu; par atļaujā noteiktā monitoringa neveikšanu vai tā datu slēpšanu vai sagrozīšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 84.1 pants. Neziņošana par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšana Par neziņošanu par cilvēkiem vai videi bīstamu avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs vai par šādas avārijas slēpšanu, ko izdarījusi amatpersona vai cita persona, kuras pienākums ir šādas ziņas sniegt, - uzliek naudas sodu no simt līdz trīssimt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja avārija notikusi, pārvadājot bīstamas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus vai eksplozīvus priekšmetus, kā arī ja avārija nodarījusi kaitējumu videi vai cilvēkiem, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 85.pants. Prasību pārkāpšana attiecībā uz projektu dokumentācijas saskaņošanu Par prasību pārkāpšanu attiecībā uz jaunu objektu celtniecības, esošo objektu rekonstrukcijas, renovācijas, restaurācijas vai paplašināšanas projektu vai pirmsprojektu dokumentācijas saskaņošanu ar vides aizsardzības institūcijām, kā arī par šo darbu veikšanu bez saskaņotas projektu dokumentācijas - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 85.1 pants. Apzināti nepatiesu ierakstu izdarīšana projektu dokumentācijā par tās atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām Par projektu dokumentācijā apzināti izdarītiem nepatiesiem ierakstiem par ražošanas vai citu objektu celtniecības, rekonstrukcijas vai paplašināšanas projektu dokumentācijas atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 86.pants. Darbu veikšana, pārkāpjot dzīvnieku aizsardzības noteikumus (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 87.pants. Bīstamo vai sadzīves atkritumu poligonu (izgāztuvju) ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vai būtu varējusi izraisīt vides piesārņošanu; par atkritumu pieņemšanas vai apglabāšanas pārskatu sagrozīšanu, izdarot nepatiesus ierakstus, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 87.1 pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, - uzliek naudas sodu darba devējam, ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbu vadītājiem vai operatoriem no divdesmit līdz piecsimt latiem. Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu - uzliek naudas sodu ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbu vadītājiem vai operatoriem no divdesmit līdz piecsimt latiem. Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem. Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā - uzliek naudas sodu ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbu vadītājiem no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem. Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu upju, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem. Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem - uzliek naudas sodu no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem. Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem - uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz tūkstoš latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 88.pants. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, realizācija vai lietošana, pārkāpjot vides kvalitātes aizsardzības noteikumu normatīvus Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanu, realizāciju vai lietošanu saimnieciskajā vai cita veida darbībā bez noteiktā kārtībā apstiprinātiem vides kvalitātes normatīviem, standartiem un lietošanas reglamentiem vai bez apstiprinātas kaitīgo vielu vides piesārņojuma kontroles metodikas - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 88.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām Par neatļautu ozona slāni noārdošo vielu ievešanu (importu) - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz tūkstoš latiem. Par ozona slāni noārdošo vielu izmantošanas, ražošanas, ievešanas (importa) un izvešanas (eksporta) pārskatu neiesniegšanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 88.2 pants. Patvaļīga uzņēmumu vai citu objektu darbības turpināšana vai atsākšana, ja to apturējušas amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību (Izslēgts ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.) 88.3 pants. Vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūciju amatpersonu norādījumu nepildīšana (Izslēgts ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.) 88.4 pants. Prasību pārkāpšana, veicot darbības ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem Par bīstamu ķīmisku vielu vai bīstamu ķīmisku produktu marķējuma nenodrošināšanu, par neatbilstošu (nepareizu) vai nekvalitatīvu bīstamu ķīmisku vielu vai ķīmisku produktu klasifikāciju vai marķējumu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs vielas un produktus vai bez konfiskācijas. Par drošības datu lapas neaizpildīšanu par bīstamām ķīmiskām vielām vai bīstamiem ķīmiskiem produktiem, par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu drošības datu lapā - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz divsimt latiem. Par darbību veikšanu ar nepieteiktu jaunu ķīmisku vielu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem. Par ikgadējā pārskata par darbībām ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem neiesniegšanu ķīmisku vielu un ķīmisku produktu datu bāzei - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz trīssimt latiem. Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar biocīdiem, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 88.5 pants. Darbības ar bīstamām vielām, pārkāpjot noteikumus par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem Par pieteikuma par bīstamām vielām neiesniegšanu, par drošības pārskata, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmas neiesniegšanu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam vai objekta avārijgatavības plāna neiesniegšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, par informācijas par drošības un aizsardzības pasākumiem un rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā nesniegšanu sabiedrībai - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem. Par drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā vai objekta avārijgatavības plānā norādīto datu vai informācijas neatbilstību, par drošības sistēmas darbības neatbilstību (kā arī ja objektā nav nepieciešamā personāla un materiāltehnisko līdzekļu rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas), par patvaļīgu atkāpšanos no drošības pārskatā vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā paredzētā, ja šī atkāpšanās var izraisīt rūpniecisko avāriju, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem. Par pasākumu neveikšanu, lai novērstu (nepieļautu) rūpniecisko avāriju, par pasākumu neveikšanu, lai rūpnieciskās avārijas gadījumā ierobežotu vai samazinātu tās sekas, par rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanas pasākumu neveikšanu pēc rūpnieciskās avārijas - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 88.6 pants. Piesārņojošas darbības veikšana bez attiecīgas atļaujas un darbības neatbilstība normatīvo aktu prasībām Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem. Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz septiņsimt latiem. Par piesārņojošas darbības A kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem. Par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neiesniedzot paziņojumu reģionālajai vides pārvaldei, - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par piesārņojošas darbības neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām - uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 89.pants. Kultūras pieminekļu bojāšana vai to aizsardzības noteikumu pārkāpšana Par kultūras pieminekļu bojāšanu vai to aizsardzības noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 89.1 pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī par izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu tajos bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļaujas - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 89.2 pants. Kultūras pieminekļu teritoriju, aizsardzības zonu un vizuālās uztveres zonu bojāšana Par kultūras pieminekļu teritoriju, aizsardzības zonu vai vizuālās uztveres zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 89.3 pants. Remontdarbu savlaicīga neveikšana kultūras piemineklī Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neizpildi, ja rezultātā tiek bojāts kultūras piemineklis, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 89.4 pants. Tādu zemes gabalu piešķiršanas kārtības neievērošana, kuros vai uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi Par tādu zemes gabalu piešķiršanu bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kuros vai uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 89.5 pants. Kapa bojāšana Par kapa bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) Astotā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi rūpniecībā, elektriskās un siltuma enerģijas izmantošanā un metroloģijā (Nodaļas nosaukums 02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.) 90.pants. Darba drošības un elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšana Par darba drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes un tās iestāžu kontrolei, — uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu. Par elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti valsts energokontroles iestāžu kontrolei, — uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divdesmit pieciem tūkstošiem rubļu. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993. likumu) 90.1 pants. Valsts darba inspekcijas, valsts tehniskās uzraudzības, valsts ugunsdrošības uzraudzības un valsts energokontroles iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 91.pants. Sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšana Par sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 92.pants. Izšķērdīga elektriskās un siltuma enerģijas izlietošana Par izšķērdīgu elektriskās un siltuma enerģijas izlietošanu, tas ir, elektrodzinēju, elektrokrāšņu un citu elektrisko un siltuma iekārtu sistemātisku nenoslogošanu vai izmantošanu tukšgaitā bez ražošanas nepieciešamības; sistemātiskiem saspiesta gaisa, ūdens un siltuma tiešiem zudumiem, kas rodas armatūras, cauruļvadu, cauruļvadu siltumizolācijas, krāšņu un siltumu izmantojošo iekārtu bojājumu dēļ; par elektriskās enerģijas izmantošanu bez energoapgādes organizācijas atļaujas dienesta un citu telpu apsildīšanai, kā arī ražošanas procesam neparedzētiem mērķiem; nesaimniecisku elektriskās enerģijas izmantošanu apgaismošanai - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 93.pants. Elektrisko tīklu bojāšana, kuru spriegums nepārsniedz 1000 voltu Par elektrisko tīklu (gaisa, pazemes un zemūdens elektropārvades līniju, ievades un sadales iekārtu), kuru spriegums nepārsniedz 1000 voltu, bojāšanu, kā dēļ radušies pārtraukumi patērētāju apgādē ar elektroenerģiju un nodarīts zaudējums tautsaimniecībai, - uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz divdesmit pieciem latiem un amatpersonām - līdz simt piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 94.pants. Noteikumu pārkāpšana par elektrisko tīklu aizsardzību, kuru spriegums pārsniedz 1000 voltu Par elektrisko tīklu, kuru spriegums pārsniedz vienu tūkstoti voltu, aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā dēļ radušies vai varējuši rasties pārtraukumi patērētāju apgādē ar elektroenerģiju, elektrisko tīklu bojājumi vai citi zaudējumi tautsaimniecībai, - uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz divsimt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 95.pants. Gāzes un elektroenerģijas izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumi Par gāzes pievadīšanu gāzes izmantošanas iekārtām bez valsts gāzes uzraudzības iestāžu atļaujas, piešķirto gāzes fondu pārsniegšanu vai noteiktā gāzes patērēšanas režīma neievērošanu, tās patērēšanu gāzes izmantošanas iekārtās bez apstiprinātām gāzes patēriņa īpatnējām normām vai šo īpatnējo normu pārsniegšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu uzņēmumu, apvienību, iestāžu un organizāciju vadītājiem, vadītāju vietniekiem, galvenajiem enerģētiķiem (galvenajiem mehāniķiem), cehu un dienestu priekšniekiem līdz simt divdesmit pieciem latiem. Par noteiktā energopatēriņa režīma neievērošanu, patērētāju pieslēgšanu pie elektriskā tīkla bez enerģijas uzskaites aparātiem, neverificētu, bojātu vai pārveidotu enerģijas uzskaites aparātu uzstādīšanu vai patvaļīgu enerģijas uzskaites aparātu shēmas sagrozīšanu - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt divdesmit pieciem latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.07.1994. un 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 96.pants. Gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatācija bez gāzes patēriņa uzskaites Par gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatāciju bez gāzes patēriņa uzskaites vai bez siltumenerģijas un produkcijas uzskaites, kuras ražo, izmantojot gāzi, vai par to, ka nav (vai ir bojāti) gāzes izmantošanas iekārtas projektā paredzēto gāzes degšanas procesu automātiskās regulēšanas līdzekļu vai siltumtehniskās kontroles aparātu, vai siltumutilizācijas iekārtu, kas nodrošina gāzes racionālu un efektīvu izmantošanu, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 97.pants. Rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotība darbam Par gāzes lietotājam uzņēmumam, apvienībai, iestādei un organizācijai paredzētās rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotību darbam vai gāzes izmantošanas iekārtu nesagatavotību darbam ar noteiktā veida rezerves kurināmo - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 98.pants. Siltumapgādes tīklu bojāšana, patvaļīga pieslēgšanās gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem Par siltumapgādes tīklu vai to iekārtu bojāšanu, patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (20.06.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.1987. dekrētu un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 98.1 pants. Sadzīvē izmantojamās enerģijas un gāzes lietošanas noteikumu pārkāpšana Par elektriskās enerģijas un siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī par sadzīvē izmantojamās elektriskās enerģijas un siltumenerģijas vai gāzes lietošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to nav nodarīts būtisks kaitējums, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (20.06.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 98.2 pants. Gāzes vadu bojāšana darbu veikšanas laikā Par gāzes vadu (izņemot maģistrālos) un to iekārtu bojāšanu darbu veikšanas laikā - uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem. (26.02.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 99.pants. Metroloģisko prasību neievērošana Par neatbilstošu fizikālo lielumu mērvienību un to apzīmējumu lietošanu; par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri noteiktā kārtībā nav iekļauti Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā; par neverificētu vai bojātu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri iekļauti valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā; par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu un ar tiem saistīto mērīšanas procesu nepareizu izpildi; par izplatīšanai sagatavoto fasēto preču daudzuma neatbilstību normatīvo dokumentu prasībām - izsaka brīdinājumu vai uzliek personām, kuru pienākums ir metroloģisko prasību ievērošana, naudas sodu līdz divsimt latiem. (02.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā no 10.06.1998.) Devītā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi lauksaimniecībā. Veterināro un pārtikas aprites prasību pārkāpšana (Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 100.pants. Sējumu nobradāšana vai stādījumu bojāšana Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, ko izdarījuši lopi vai putni, - uzliek naudas sodu personām līdz desmit latiem un amatpersonām - līdz piecdesmit latiem. Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, kas izdarīta atkārtoti gada laikā pēc naudas soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu, - uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem. Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar pajūgu - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar automobili, traktoru, kombainu vai citu mašīnu - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1987. dekrētu, 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 101.pants. Augu karantīnas prasību pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto fitosanitāro pasākumu neveikšanu augu karantīnas organismu izplatības ierobežošanai un apkarošanai vai citu augu karantīnas prasību neievērošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 102.pants. Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu ievešana un izvešana bez fitosanitārās kontroles un attiecīgas apstrādes Par fitosanitārajai kontrolei vai attiecīgai apstrādei pakļauto augu vai augu produktu ievešanu un izvešanu no robežkontroles punktiem, kravas saņemšanas vai nosūtīšanas vietām bez šādas pārbaudes un apstrādes - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 102.1 pants. Selekcionāra tiesību pārkāpšana Par selekcionāra tiesību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 102.2 pants. Augu aizsardzības līdzekļu ievešanas, izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas prasību pārkāpšana Par Latvijā nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu, izplatīšanu vai lietošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nereģistrētos augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas. Par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas vai lietošanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas. Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 103.pants. Zemes īpašnieku (lietotāju) atbildība, ja viņi neveic nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas pasākumus Par nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas obligāto pasākumu savlaicīgu neveikšanu - uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz divdesmit pieciem latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz piecdesmit latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 103.1 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu sējumu apsardzības nenodrošināšana Par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu augu sējumu, šo kultūru ražas uzglabāšanas un pārstrādes vietu noteiktā apsardzības režīma nodrošināšanai, kā arī par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu atlikumu iznīcināšanai pēc ražas novākšanas un ražošanas atkritumu iznīcināšanai - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 103.2 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana Par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 103.3 pants. Pārtikas aprites prasību pārkāpšana Par higiēnas un veterināro prasību pārkāpšanu pārtikas apritē - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par noteikto pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas. Par pārtikas uzglabāšanas un marķēšanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas. Par normatīvajos aktos pārtikas uzņēmuma personālam noteikto higiēnas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas vai pārkāpjot atzīšanas apliecībā minētos nosacījumus - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas. Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 103.4 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 103.5 pants. Sēklu aprites prasību pārkāpšana Par sēklaudzēšanas, sēklu tirdzniecības, sagatavošanas un glabāšanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no pieciem līdz simt piecdesmit latiem. Par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpumiem, ja tos izdara sēklu importētājs vai vairumtirgotājs, - uzliek naudas sodu no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 103.6 pants. Labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību pārkāpšana Par labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību un labības tirgus intervences prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 104.pants. Traktoru, mašīnu un iekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšana Par traktoru vai citu pašgājēju mašīnu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti valsts tehniskās uzraudzības iestāžu kontrolei, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem vai atņem tiesības vadīt šos traktorus vai mašīnas uz laiku līdz trim mēnešiem. Par iekārtu un stacionāru mašīnu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti valsts tehniskās uzraudzības iestāžu kontrolei, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā un ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 105.pants. Karantīnas un veterināro prasību pārkāpšana dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 105.1 pants. Ciltsdarba noteikumu pārkāpšana Par pārraudzības darba vai ciltsdokumentu noformēšanas noteikumu pārkāpšanu, ciltsdarba tehnoloģijas neievērošanu vai mazvērtīga vaislas materiāla izmantošanu - uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 105.2 pants. Ciltsdarba pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana Par ciltsdarba pakalpojumu sniegšanu bez sertifikāta, kā arī par nekvalitatīvu un nolaidīgu pakalpojumu sniegšanu - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 105.3 pants. Bioproduktu pārdošanas noteikumu pārkāpšana Par bioproduktu (spermas) pārdošanu personām, kuras nav saņēmušas sertifikātu vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 105.4 pants. Nekvalitatīva vaislas materiāla ievešana valstī un izmantošana Par nekvalitatīva vaislas materiāla ievešanu valstī un izmantošanu - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 105.5 pants. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas un apzīmēšanas noteikumu pārkāpšana Par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas un apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 106.pants. Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 106.1 pants. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšana Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 106.2 pants. Aizliegtu zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu lietošana attiecībā uz dzīvniekiem un zāļu izdalīšanās perioda neievērošana pēc zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem Par aizliegtu zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu lietošanu attiecībā uz dzīvniekiem - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par zāļu izdalīšanās perioda neievērošanu pēc zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 107.pants. Dzīvnieku slēpšana, neidentificēšana (nemarķēšana) un izvairīšanās no to uzskaites Par dzīvnieku slēpšanu no Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora, dzīvnieku neidentificēšanu (nemarķēšanu) vai izvairīšanos no to uzskaites pašvaldībā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 108.pants. Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšana Par normatīvajos aktos noteikto valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 108.1 pants. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites prasību pārkāpšana Par dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites (ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas) prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 108.2 pants. Dzīvnieku līķu un kaušanas atlieku novākšanas, utilizēšanas un iznīcināšanas, dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas prasību pārkāpšana Par dzīvnieku līķu vai kaušanas atlieku novākšanas, utilizēšanas vai iznīcināšanas, kā arī dzīvnieku kapsētu iekārtošanas vai uzturēšanas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 108.3 pants. Dzīvnieku barības, veterināro zāļu, veterinār-farmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšana Par dzīvnieku barības aprites prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvnieku barību vai bez konfiskācijas. Par veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot veterinārās zāles, veterinārfarmaceitiskos produktus un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez konfiskācijas. Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot dzīvnieku barību, veterinārās zāles, veterinārfarmaceitiskos produktus un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez konfiskācijas. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 108.4 pants. Izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšana Par izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 109.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā Par sliežu ceļu, meža aizsargstādījumu, sniega aizsargu vai citu ceļa objektu, kā arī signalizācijas vai sakaru būvju vai iekārtu bojāšanu - uzliek naudas sodu personām līdz divdesmit pieciem latiem un amatpersonām - līdz piecdesmit latiem. Par noteikumu pārkāpšanu, kādi noteikti pajūgu braukšanai vai lopu dzīšanai pāri sliežu ceļiem, kā arī par lopu ganīšanu dzelzceļa tuvumā - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām no pieciem līdz desmit latiem un amatpersonām - no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par noteikto gabarītu neievērošanu kravas iekraušanā vai izkraušanā - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem. Par tādu priekšmetu likšanu uz sliežu ceļiem, kuri var traucēt vilcienu kustību, - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par iešanu pa sliežu ceļiem ārpus norādītajām vietām - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. Par tādas informācijas nesniegšanu, kas saistīta ar dzelzceļa satiksmes negadījumu vai dzelzceļa satiksmes drošību, vai nepatiesas informācijas sniegšanu Dzelzceļa tehniskajai inspekcijai - uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz piecsimt latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 110.pants. Dzelzceļa transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana Par pasažieru vagonu iekšējā aprīkojuma, lokomotīvju vai vagonu logu stiklu bojāšanu - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par vilciena sastāvā ietilpstošu vagonu bremžu maģistrāles gala krāna patvaļīgu aiztaisīšanu vai vilciena patvaļīgu apturēšanu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā bez vajadzības, - uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem. Par smēķēšanu dzelzceļa transporta objektos, kur tas ir aizliegts, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. Par atkritumu, taras, iepakojuma materiālu vai citu priekšmetu izmešanu no dzelzceļa transporta līdzekļiem - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem. Par patvaļīgu braukšanu kravas vilcienā, par iekāpšanu vai izkāpšanu vilciena kustības laikā, kā arī par braukšanu uz vagonu kāpšļiem vai jumtiem - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 110.1 pants. Dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizliegumu neievērošana Par Dzelzceļa tehniskās inspekcijas noteiktā dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizlieguma neievērošanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz trīstūkstoš latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 110.2 pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 111.pants. Lidojumu drošības noteikumu pārkāpšana Par tādu ēku un citu objektu celtniecību vai izvietošanu bez Civilās aviācijas administrācijas attiecīgas atļaujas, kuri var radīt draudus gaisa kuģu lidojumu drošībai, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par lidlauka un gaisa trases ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par jebkādu vispāratzītajām lidlauku pazīšanas zīmēm un ierīcēm līdzīgu marķēšanas zīmju un ierīču izvietošanu lidlauka tuvumā - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par pirotehnisko izstrādājumu dedzināšanu lidlauka tuvumā bez lidlauka administrācijas atļaujas - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tādu objektu ierīkošanu, kuri veicina gaisa kuģu lidojumiem bīstamu putnu masveida koncentrāciju, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tādu noteikumu nepildīšanu, kuri paredz marķējuma un aizsarggaismu izvietošanu uz ēkām un būvēm, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par lidlauka iekārtas, lidlauka zīmju, gaisa kuģu un to iekārtas bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par nesankcionētu iekļūšanu lidostas kontrolējamā zonā, staigāšanu vai braukšanu pa lidostas kontrolējamo zonu bez attiecīgas atļaujas - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 112.pants. Bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā Par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot minētos izstrādājumus un vielas. To bīstamo izstrādājumu vai vielu sarakstu, par kuru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu šajā pantā noteikta administratīvā atbildība, reglamentē attiecībā uz gaisa transportu spēkā esošie pārvadāšanas noteikumi. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 113.pants. Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas amatpersonu norādījumu nepildīšana Par to norādījumu nepildīšanu, kurus savas kompetences ietvaros devušas Aviācijas departamenta vai Civilās aviācijas administrācijas amatpersonas, lai novērstu civilās aviācijas darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 114.pants. Gaisa telpas izmantošanas noteikumu pārkāpšana Par gaisa kuģu lidojumiem, visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanu gaisa telpā, kā arī par raķešu palaišanu bez attiecīgas atļaujas - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību apdraudošu visu veidu šaušanu, spridzināšanas darbiem un darbību, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu un veikta bez attiecīgas atļaujas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 114.1 pants. Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par lidojumu veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi, kā arī ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālās piederības zīme un reģistrācijas zīme, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par lidojumu veikšanu ar gaisa kuģi bez apliecības par tā derīgumu lidojumiem vai pēc šīs apliecības derīguma termiņa izbeigšanās - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu un instrukciju pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par gaisa kuģa tehniskās apkopes noteikumu un instrukciju pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā un darbības specifikācijās noteikto nosacījumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tādas rakstveida informācijas nesniegšanu Civilās aviācijas administrācijai, kas saistīta ar to nosacījumu grozījumiem, uz kuru pamata tika izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par nepatiesu ziņu sniegšanu Civilās aviācijas administrācijai - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par civilās aviācijas darbību, ar kuru tiek pārkāpti obligātās apdrošināšanas noteikumi, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 114.2 pants. Personu pārvadāšana no ārvalstīm uz Latvijas Republiku bez derīgiem ceļošanas dokumentiem Par vienas personas vai vairāku personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai derīgu ceļošanas dokumentu un ja to veicis pārvadātājs ar jūras vai gaisa transportu, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 115.pants. Kustības noteikumu pārkāpšana jūras transportā Par noteikumu pārkāpšanu, kādi pieņemti kuģu ieiešanai ostā un iziešanai no tās, kuģu kustībai un stāvēšanai ostas ūdeņos, kā arī par noteikumu pārkāpšanu, kuri garantē pasažieru drošību, viņiem uzkāpjot uz kuģiem, brauciena laikā un nokāpjot no kuģiem, - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 116.pants. Jūras transporta noteikumu pārkāpšana Par jūras transporta noteikumu pārkāpšanu: 1) kuģa dokumentos noteiktā kuģošanas (zvejas) rajona robežu pārkāpšanu; 2) lielāka pasažieru skaita uzņemšanu, nekā atļauts kuģa dokumentos; 3) kuģa dokumentu neuzrādīšanu; 4) atteikšanos dot paskaidrojumus ostas kapteiņdienestam; 5) kuģa dziļāku piekraušanu, nekā atļauj kravas marka; 6) kuģa apkalpes nepareizu sakomplektēšanu; 7) neapmierinošu kuģa ārējo izskatu; 8) karoga pacelšanas noteikumu pārkāpšanu; 9) kravas markas un kuģa dūmeņa zīmes neapmierinošu noformējumu; 10) ostas akvatorijas vai teritorijas piesārņošanu; 11) par citiem jūras transporta noteikumu pārkāpumiem, kas apdraud cilvēku vai kuģu drošību, - uzliek naudas sodu kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam līdz simt latiem. Par tām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam uz laiku līdz trim gadiem atņemot tiesības nodarboties ar jūras satiksmes pakalpojumiem un kuģa kapteinim uz laiku līdz trim gadiem atņemot tiesības ieņemt kapteiņa amatu. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 117.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana upju transportā Par kuģošanas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdensceļos, taču un citu ierīču iekārtošanu zivju zvejošanai iekšējo ūdensceļu kuģošanas iecirkņos vai peldošo un krasta navigācijas un norādījuma zīmju pārvietošanu bez attiecīgas atļaujas, kā arī par šo zīmju iznīcināšanu, bojāšanu un noraušanu vai par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtas bojāšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz septiņdesmit pieciem latiem. Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 118.pants. Mazo kuģu reģistrācijas, uzskaites un lietošanas noteikumu pārkāpšana Par mazo kuģu reģistrācijas un uzskaites noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem. Par mazo kuģu un to stāvvietu bāzu (būvju) lietošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem mazā kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 119.pants. Upju transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana Par upju transporta pasažieru kuģu iekšējā aprīkojuma bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par smēķēšanu uz upju transporta kuģiem neatļautās vietās - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. (02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 120.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un gaisa transportā Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu dzelzceļa, jūras un upju transportā - uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz piecdesmit latiem. Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā - uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.) 121.pants. Transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana Par drošības jostu vai aizsargķiveru lietošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu transportlīdzekļu vadītājiem līdz trim latiem. (19.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 122.pants. Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ne vairāk kā par divdesmit kilometriem stundā - uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. (19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 22.07.1997.) 122.1 pants. Ceļa zīmju prasību neievērošana, cilvēku vai kravas pārvadāšanas noteikumu un citu satiksmes noteikumu pārkāpšana Transportlīdzekļu vadītājiem par brīdinājuma signālu došanas noteikumu pārkāpšanu pirms pārkārtošanās, pagrieziena vai braukšanas virziena maiņas, kā arī par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. (19.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 122.2 pants. Satiksmes noteikumu pārkāpums, kura dēļ radusies avārijas situācija Par satiksmes noteikumu pārkāpumu, kura dēļ radusies avārijas situācija, tas ir, citi kustības dalībnieki bijuši spiesti krasi mainīt ātrumu, kustības virzienu vai veikt citus pasākumus savas drošības vai citu personu drošības garantēšanai, - uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz simt latiem vai atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. (19.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 122.3 pants. Piedalīšanās transportlīdzekļu grupu braucienos Par piedalīšanos transportlīdzekļu grupu (vairāk par diviem) braucienos, kas rada satiksmes traucējumus, - uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz divdesmit pieciem latiem vai atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. (19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 22.07.1997.) 123.pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji Transporta līdzekļu vadītājiem par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz sešiem mēnešiem. (02.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā no 07.05.1996.) 124.pants. Transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu iespaidā Personām par transportlīdzekļa vadīšanu, kā arī par transportlīdzekļu praktiskās vadīšanas apmācību alkoholisko dzērienu iespaidā, ja ir konstatēta alkohola ietekme un alkohola koncentrācija asinīs ir no 0,5 promilēm līdz 1,0 promilei (ieskaitot) vai atbilstoša koncentrācija citā bioloģiskajā vidē, kā arī ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudē ir konstatēta alkohola ietekme un alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir no 0,5 promilēm līdz 1,0 promilei (ieskaitot), - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz deviņiem mēnešiem vai bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 124.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā Personām par transportlīdzekļa vadīšanu, kā arī par transportlīdzekļu praktiskās vadīšanas apmācību narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā - uzliek naudas sodu no trīssimt līdz piecsimt latiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem līdz trīsdesmit sešiem mēnešiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 125.pants. Satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuru dēļ bojāti transportlīdzekļi vai citāda manta, kā arī citi satiksmes noteikumu pārkāpumi Par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ bojāti transportlīdzekļi (izņemot gadījumus, kad satiksmes noteikumu pārkāpējs ir vienīgais satiksmes negadījuma dalībnieks), krava, ceļš, ceļa un citas būves vai citāda manta, kā arī cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi bez veselības satricinājuma, - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem vai atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. (19.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 126.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām Personām, kurām nav līdzi transporta līdzekļa vadītāja apliecības vai transporta līdzekļa vadīšanas pagaidu atļaujas, vai transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apliecinoša dokumenta (polises), vai transporta līdzekļa reģistrācijas vai citu transporta līdzekļa dokumentu, par transporta līdzekļa vadīšanu - uzliek naudas sodu viena lata apmērā. (03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996., 28.05.1997. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 126.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana bez vadīšanas tiesībām alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā Personām, kurām nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā, ja ir konstatēta alkohola ietekme un alkohola koncentrācija asinīs ir no 0,5 promilēm līdz 1,0 promilei (ieskaitot) vai atbilstoša koncentrācija citā bioloģiskajā vidē, kā arī ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudē ir konstatēta alkohola ietekme un alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir no 0,5 promilēm līdz 1,0 promilei (ieskaitot), - uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 126.2 pants. Transportlīdzekļu apstādināšanas prasību neizpildīšana, satiksmes negadījuma vietas atstāšana vai izvairīšanās no alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošās pārbaudes Transportlīdzekļu vadītājiem, ja viņi neizpilda policijas darbinieka, zemessarga vai robežsarga (uz valsts robežas, robežas šķērsošanas vietās vai pierobežā) prasību apstādināt transportlīdzekli, - uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. (19.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 126.3 pants. Alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana pēc satiksmes negadījuma līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošajai pārbaudei vai līdz atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šīs pārbaudes Personai, kura vadīja transporta līdzekli un piedalījās satiksmes negadījumā, par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošajai pārbaudei vai līdz atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šīs pārbaudes - uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai atņem visu veidu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no astoņpadsmit līdz trīsdesmit sešiem mēnešiem. (03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996., 19.06.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 126.4 pants. Transportlīdzekļa vadīšana, ja nav apdrošināta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav izdarīta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 126.5 pants. Izvairīšanās no transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmās transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 127.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām dzērumā (Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu) 128.pants. Izvairīšanās no dzēruma stāvokli konstatējošas pārbaudes (Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu) 129.pants. Satiksmes noteikumu neievērošana, ko izdara gājēji un citi satiksmes dalībnieki Gājējiem par satiksmes regulēšanas signālu neievērošanu, brauktuves šķērsošanu vai virzīšanos pa to nenorādītās vietās, mopēdistiem vai velosipēdistiem, pajūgu vadītājiem un citām personām, kas lieto ceļus, par satiksmes regulēšanas signālu, ceļa zīmju vai brauktuves apzīmējumu prasību, kā arī uz autoceļiem noteiktās kustības kārtības neievērošanu - uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. (02.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 130.pants. Norīkojumu došana lietot transportlīdzekļus, neievērojot darba un atpūtas laika režīmu, vai lietot transportlīdzekļus, kuriem ir bojājumi, un citi transportlīdzekļu ekspluatācijas vai kontrolierīču lietošanas noteikumu pārkāpumi Par norīkojumu došanu lietot transporta līdzekļus, ja šiem transporta līdzekļiem ir bojājumi vai uz tiem attiecas nosacījumi, kuru dēļ tos aizliegts ekspluatēt, vai arī tie nav reģistrēti noteiktā kārtībā, vai tiem nav izdarīta valsts tehniskā apskate, - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem personām, kuras atbildīgas par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju. (03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996., 28.05.1997., 23.03.2000. un 14.06.2001.likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 131.pants. Pieļaušana vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kuri ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, vai personām, kurām nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesību Par pieļaušanu vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kuri ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, vai personām, kurām nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesību, - uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem vai citām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju. (19.05.1989. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.01.1991., 03.11.1992. un 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā no 07.05.1996.) 131.1 pants. Autopārvadājumos nodarbinātajiem transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīma neievērošana un darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšana Par autopārvadājumos nodarbinātajiem transporta līdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīma neievērošanu - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 131.2 pants. Ziņu nesniegšana par personu, kas vadījusi transportlīdzekli, ar kuru izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums Par ziņu nesniegšanu par personu, kas vadījusi transportlīdzekli, ar kuru izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums [izņemot gadījumus, kad transportlīdzeklis nozagts vai citādi prettiesiski izgājis no īpašnieka (valdītāja) valdījuma un par to noteiktā kārtībā paziņots Valsts policijai], - uzliek naudas sodu līdz simt latiem transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 132.pants. Transporta līdzekļu, mašīnu vai mehānismu izmantošana personiskās iedzīvošanās nolūkā (Izslēgts ar 03.11.1992. likumu) 134.pants. Bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras un upju transportā un elektrotransportā Par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu pārvadāšanas, iekraušanas vai izkraušanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sprāgstvielu, ugunsnedrošu, indīgu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu vai priekšmetu pārvadāšanu ar dzelzceļa, jūras vai upju transportu vai elektrotransportu vai par šādu kravu, vielu vai priekšmetu atstāšanu bez uzraudzības transporta līdzekļos, kā arī nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās - uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Šā panta pirmajā daļā minēto kravu, vielu un priekšmetu sarakstu nosaka attiecīgajos transporta veidos spēkā esošie noteikumi. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 134.1 pants. Autopārvadājumu veikšana, ja nav klāt licences kartītes, speciālas atļaujas un patenta vai reģistrācijas apliecības vai pārkāpjot minēto dokumentu lietošanas noteikumus Par autopārvadājumu veikšanu, ja nav klāt licences kartītes, speciālas atļaujas un patenta vai reģistrācijas apliecības, bet tās nepieciešamība normatīvajos aktos ir paredzēta, vai pārkāpjot minēto dokumentu lietošanas noteikumus, kā arī par atteikšanos uzrādīt minētos dokumentus - uzliek naudas sodu autotransporta līdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 134.2 pants. Starptautisko autopārvadājumu veikšana bez atļaujas vai pārkāpjot starptautiskos līgumus Par starptautisko autopārvadājumu veikšanu, ja autotransporta līdzekļa vadītājs nevar uzrādīt starptautisko autopārvadājumu atļauju vai pārkāpj noteikumus, kas ietverti starptautiskajos līgumos par autotransporta pārvadājumiem, - uzliek naudas sodu autotransporta līdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 134.3 pants. Bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā Par neatļautu bīstamo kravu pārvadāšanu ar autotransportu - uzliek naudas sodu autotransporta līdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem vai kravas nosūtītājam - fiziskajai personai - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai - no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 135.pants. Virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksāta pārvadāšana Par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksātu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trim latiem. Naudas soda uzlikšana neatbrīvo pasažieri no maksas par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku pārvadāšanu. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 136.pants. Braukšana bez biļetes Pasažieriem par lidošanu bez biļetes - uzliek naudas sodu desmit latu apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par desmit līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes: 1) piepilsētas vilcienos - uzliek naudas sodu līdz trim latiem; 2) vietējos un tālsatiksmes vilcienos - uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem; 3) jūras transporta piepilsētas līniju kuģos un upju transporta piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģos - uzliek naudas sodu trīs latu apmērā; 4) jūras transporta un upju transporta vietējo un tālsatiksmes līniju kuģos - uzliek naudas sodu piecu latu apmērā; 5) upju transporta kuģos pārcelšanai - uzliek naudas sodu viena lata apmērā. Par septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes: 1) piepilsētas vilcienos - uzliek naudas sodu viena lata apmērā; 2) vietējos un tālsatiksmes vilcienos - uzliek naudas sodu līdz trim latiem; 3) jūras transporta piepilsētas līniju kuģos un upju transporta piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģos - uzliek naudas sodu viena lata apmērā; 4) jūras transporta un upju transporta vietējo un tālsatiksmes līniju kuģos - uzliek naudas sodu trīs latu apmērā; 5) upju transporta kuģos pārcelšanai - uzliek naudas sodu viena lata apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par septiņu līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes trolejbusā, tramvajā, pilsētas maršruta autobusā, maršruta taksometrā vai taksobusā - uzliek naudas sodu divu latu apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par septiņu līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes rajona maršruta autobusā - uzliek naudas sodu trīs latu apmērā. Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par desmit līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusā - uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. Par septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusā - uzliek naudas sodu trīs latu apmērā. Naudas soda samaksāšana neatbrīvo pasažieri no maksas par braucienu. Par pasažieru pārvadāšanu bez biļetes vai noteiktā tarifa neievērošanu pilsētas, rajona, tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusos, maršruta taksometros vai taksobusos, ko izdara satiksmes līdzekļa vadītājs konduktors vai ko pieļauj konduktors, - uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 137.pants. Autotransporta un elektrotransporta lietošanas noteikumu pārkāpšana Par autotransporta un elektrotransporta (tramvaju, trolejbusu) lietošanas noteikumu pārkāpšanu, izņemot pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 134.-136., 137.1 pantā, - uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.08.1991. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 137.1 pants. Taksometru lietošanas noteikumu pārkāpšana Personai, kas taksometru izsaukusi, par atteikšanos apmaksāt taksometra izsaukumu, ja izpildīti pasūtījuma nosacījumi, - uzliek naudas sodu desmit latu apmērā. Taksometru vadītājiem par atteikšanos apkalpot pasažierus, izņemot noteikumos paredzētos gadījumus, vai par pasažieru komplektēšanu stāvvietās, nosakot maršruta virzienu (izņemot maršruta taksometrus), kā arī par pasažieru pārvadāšanu ar taksometru, kura speciālais aprīkojums neatbilst noteiktajām prasībām, - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. Taksometru vadītājiem par valsts kontroles iestāžu kompetencē esošajos jautājumos doto norādījumu nepildīšanu, kā arī par kavēšanu realizēt šo iestāžu amatpersonu likumīgās tiesības - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kas aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 138.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un automobiļu transportā Par ritošā sastāva, konteineru, peldošo vai citu kravu pārvadāšanai paredzēto transporta līdzekļu, kā arī pārvadāšanas ierīču bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 139.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā Par konteineru plombu un slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tiem, atsevišķu kravas vietu un to iesaiņojuma un pakešu bojāšanu, kā arī noliktavu, ko izmanto ar kravu pārvadājumiem saistīto operāciju izpildei, iežogojumu bojāšanu gaisa transportā - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par kravu pārvadāšanai paredzēto konteineru un transporta līdzekļu bojāšanu gaisa transportā - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 139.1 pants. Tranzītkravu pārvadājumu noteikumu pārkāpšana Par tranzītkravu pārvadājumu veikšanu, ja nav apdrošināta atbildība par kaitējumu, ko pārvadātājs var nodarīt trešajām personām vai to mantai, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem, atņemot tiesības veikt tranzītkravu pārvadājumus vai bez tā. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 140.pants. Autoceļu (ielu) lietošanas un aizsardzības noteikumu pārkāpšana Par autoceļu (ielu) vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai - no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 140.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana, pārsniedzot Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos transportlīdzekļa gabarītus, pieļaujamo faktisko masu vai ass slodzi Par transportlīdzekļa vadīšanu, bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas pārsniedzot Ceļu satiksmes noteikumos paredzēto transportlīdzekļu sastāvu pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām vai ass slodzi līdz 0,5 tonnām, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam līdz divdesmit latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 141.pants. Aprobežojumu neievērošana aizsargjoslās gar autoceļiem (ielām) Par būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbu veikšanu, grunts rakšanas un pārvietošanas darbu (izņemot lauksaimnieciska rakstura) veikšanu, par koku ciršanu, koku un krūmu stādīšanu aizsargjoslās gar autoceļiem (ielām) bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa (ielas) īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas - uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai - no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 142.pants. Autoceļu (ielu) uzturēšanas noteikumu pārkāpšana Par autoceļu (ielu) vai to kompleksā ietilpstošo būvju neuzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, - uzliek naudas sodu personai, kura ir atbildīga par autoceļu (ielu) vai to kompleksā ietilpstošo būvju uzturēšanu, no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai - no piecsimt līdz piectūkstoš latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 143.pants. Ceļu, dzelzceļa pārbrauktuvju un citu ceļa būvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšana (Izslēgts ar 11.03.1992. likumu) 144.pants. Maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšana Par maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 145.pants. Radiotranslācijas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas Par radiotranslācijas mezgla uzstādīšanu un ekspluatāciju (neatkarīgi no tā jaudas) bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas (gadījumos, kad tā ir obligāta) - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem. Par radiotranslācijas punkta uzstādīšanu bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas (gadījumos, kad tā ir obligāta) neatkarīgi no tā radiotranslācijas mezgla piederības, kuram šis punkts ir pieslēgts, - uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 146.pants. Elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu ražošana, ievešana, realizācija, uzstādīšana un lietošana bez Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas vai pārkāpjot tās noteikto kārtību Par elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu ražošanu, ievešanu, realizāciju, uzstādīšanu vai lietošanu bez Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas vai par tās noteiktās kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem, konfiscējot elektromagnētisko lauku izstarojošās iekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot elektromagnētisko lauku izstarojošās iekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 146.1 pants. Tādu elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu lietošana, kuru parametri neatbilst Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujā noteiktajiem, kā arī nesertificētu vai tādu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu vai radioiekārtu ražošana vai lietošana, kuru elektromagnētiskie izstarojumi pārsniedz normas Par tādu elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu lietošanu, kuru parametri neatbilst Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujā noteiktajiem, kā arī tādu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu un radioiekārtu ražošanu vai lietošanu, kuru elektromagnētiskie izstarojumi pārsniedz attiecīgās normas, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par nesertificētu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu vai radioiekārtu ražošanu vai lietošanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, konfiscējot šīs elektroiekārtas, elektroniskās iekārtas vai radioiekārtas. Par šajā pantā paredzētajām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 146.2 pants. Radiosakarus reglamentējošo noteikumu, radio un televīzijas programmu raidīšanai un izplatīšanai paredzētu vai citu radioviļņus izstarojošo iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtības pārkāpšana Par radiosakarus reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par normatīvajos aktos noteiktās radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai izplatīšanai paredzētu vai citu radioviļņus izstarojošo iekārtu uzstādīšanas vai lietošanas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 147.pants. Radio un televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšana Par radio vai televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.) 147.1 pants. Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanas un lietošanas kārtības pārkāpšana Par televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanu vai lietošanu bez attiecīgas atļaujas - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 148.pants. Telekomunikāciju tīklu līniju aizsardzības noteikumu un telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšana Par telekomunikāciju tīklu līniju aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šo līniju bojāšanu vai normāla darba traucēšanu - uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt latiem. Par telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšanu, telefona sakaru izmantošanu pretēji valsts un sabiedriskās kārtības interesēm, par to pārdošanu, izīrēšanu citām personām vai izmantošanu citu abonentu traucēšanai - uzliek naudas sodu no desmit līdz divsimt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 148.1 pants. Telekomunikāciju pakalpojumu līguma neslēgšana un normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršana telekomunikāciju pakalpojumu līgumā Par telekomunikāciju pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā telekomunikāciju pakalpojumu līgumā - uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem. (29.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2003.) 149.pants. Taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu telekomunikāciju un pasta iekārtu un ierīču bojāšana vai patvaļīga uzstādīšana Par taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un dažādu pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu telekomunikāciju un pasta iekārtu un ierīču bojāšanu vai patvaļīgu uzstādīšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 149.1 pants. Telekomunikāciju iekārtu patvaļīga pieslēgšana publiskajam telekomunikāciju tīklam un patvaļīga pieslēgšanās televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšana Par telekomunikāciju iekārtu patvaļīgu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par patvaļīgu pieslēgšanos televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšanu - uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem. Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) Vienpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi būvniecībā, pilsoņu dzīvokļa tiesību ievērošanā, dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un labiekārtošanā (Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 150.pants. Reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai pārkāpšana Par reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai ar valsts un pašvaldību palīdzību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 150.1 pants. Neziņošana par dzīvojamās telpas atbrīvošanu Par valsts vai pašvaldības namā izīrēšanai derīgās brīvās dzīvojamās telpas atbrīvošanas rakstveida paziņojuma iesniegšanas termiņu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana Par būves patvaļīgu būvniecību vai tās renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuru neievērošana var atstāt iespaidu uz būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz četrsimt latiem. (17.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 152.1 pants. Vasaras dārza mājiņu celtniecības un kolektīvās dārzkopības organizēšanas noteikumu pārkāpšana (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 152.2 pants. Darba drošības noteikumu un būvnormatīvu pārkāpšana celtniecības objektos un būvindustrijas uzņēmumos (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 152.3 pants. Valsts celtniecības inspekciju amatpersonu norādījumu nepildīšana (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 153.pants. Pilsētu un citu apdzīvoto vietu labiekārtošanas noteikumu pārkāpšana (Izslēgts ar 21.12.1990. likumu) 154.pants. Apstādījumu bojāšana vai patvaļīga izciršana pilsētās un citās apdzīvotajās vietās (Izslēgts ar 21.12.1990. likumu) Divpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā (Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.) 155.pants. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un maksas pakalpojumu noteikumu pārkāpšana Par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai maksas pakalpojumu noteikumu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu no septiņdesmit pieciem līdz simt latiem. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, — uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. (03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.1993. un 04.11.1993. likumu) 155.1 pants. Preču uzskaites un preču pavadzīmju aprites kārtības neievērošana Par noteiktās preču saņemšanas (iepirkšanas) dokumentu noformēšanas un preču (pakalpojumu) uzskaites kārtības neievērošanu tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par noteiktās preču pavadzīmju uzskaites, saglabāšanas, noformēšanas vai lietošanas kārtības neievērošanu, kā arī par normatīvajos aktos noteikto preču pavadzīmju aprites kārtību reglamentējošo prasību neievērošanu - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem. Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie saistīti ar precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par preču uzglabāšanu (atrašanos) tirdzniecības (realizācijas) vietās un visās to pārvadāšanas stadijās bez preču pavadzīmēm, izņemot normatīvajos aktos tieši paredzētus gadījumus, - uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 155.2 pants. Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana Par noteiktās kases ieņēmumu un izdevumu reģistrēšanas (uzskaites) kārtības neievērošanu uzņēmumos, veikalos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un citās tirdzniecības (pakalpojumu sniegšanas) vietās - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas. (04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 155.3 pants. Alkoholisko dzērienu, spirta un tabakas izstrādājumu tirdzniecība neatļautās vietās Par alkoholisko dzērienu, spirta vai tabakas izstrādājumu tirdzniecību neatļautās vietās - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos alkoholiskos dzērienus, spirtu un tabakas izstrādājumus. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 155.4 pants. Tirdzniecība neatļautās vietās Par tirdzniecību neatļautās vietās - konfiscē tirdzniecībai neatļautajās vietās esošās preces. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas vai vairāk reizes sodīta par tirdzniecību neatļautā vietā, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot neatļautā tirdzniecības vietā esošās preces. (28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 155.5 pants. Preču realizācijas termiņa neievērošana Par tādu preču realizāciju, kurām izbeidzies noteiktais realizācijas termiņš vai kurām nav paredzētā marķējuma ar realizācijas beigu termiņa norādi, ja tāds noteikts ar likumu, ar Ministru kabineta vai citiem tirdzniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, — uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot šīs preces. (04.11.1993. likuma redakcijā) 155.6 pants. Benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecība neatļautās vietās Par benzīna vai dīzeļdegvielas tirdzniecību neatļautās vietās - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot tirdzniecības vietās esošo benzīnu un dīzeļdegvielu. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 155.7 pants. Labības vairumtirdzniecības noteikumu pārkāpšana (Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 155.8 pants. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem Par tādu autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu, kuri publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības, - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot šos objektus un to nesējus. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 156.pants. Darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšana Par darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanu klientiem, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, - uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, - uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas. (23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 156.1 pants. Kases aparātu lietošanas noteikumu neievērošana Par kases aparātu bojāšanu, bojātu kases aparātu izmantošanu, patvarīgu darba programmas maiņu vai citām darbībām, kas ir pretrunā ar kases aparātu lietošanas noteikumiem, - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas. (04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 156.2 pants. Noteikumiem atbilstošu kases aparātu neuzstādīšana un neizmantošana Par noteikumiem atbilstošu kases aparātu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos un citās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kur to nepieciešamību nosaka likumi vai attiecīgi lēmumi, - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par noteikumiem atbilstošu kases aparātu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas. (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 156.3 pants. Noteiktās norēķinu kārtības neievērošana Par bezskaidras naudas norēķinu kārtības neievērošanu, ja tā noteikta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, - uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 156.4 pants. Patvaļīga tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšana Par patvaļīgu tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšanu uzņēmumos, kuru darbu likumā paredzētajos gadījumos pārtraukušas tam pilnvarotas institūcijas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida uzņēmējdarbību vai bez tā. (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.11.1998.) 157.pants. Šaujamieroču un munīcijas pārdošanas kārtības pārkāpšana (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 158.pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana maksas pakalpojumu sniegšanā Par patvaļīgu maksas pakalpojumu atsākšanu pakalpojumu punktā, kura darbu noteiktā kārtībā pārtraukusi uz to pilnvarota valsts iestāde, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem. (03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 158.1 pants. Vienotās braukšanas maksas (tarifu) patvaļīga pārsniegšana taksometros Taksometru vadītājiem par vienoto taksometru tarifu patvaļīgu pārsniegšanu, paaugstinātas braukšanas maksas pieprasīšanu un saņemšanu - uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, - uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā, uz trim gadiem atņemot tiesības nodarboties ar pasažieru pārvadāšanu. (06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 158.2 pants. Valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences un licencē ietverto noteikumu pārkāpšana Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai par sabiedrisko pakalpojumu licencē ietverto noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz desmittūkstoš latiem. (29.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2003.) 158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu - uzliek naudas sodu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kapitālsabiedrību vadītājiem vai atbildīgajām amatpersonām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem. (29.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2003.) 159.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 159.2 pants. Budžeta līdzekļu vai ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšana Par laikā neiesniegtu vai nepilnīgu pārskatu vai ziņojumu par budžeta izpildi saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" prasībām - izsaka brīdinājumu iestādes amatpersonām vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par budžeta līdzekļu un ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšanu likumā noteiktajā kārtībā - uzliek naudas sodu iestādes amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.) 159.3 pants. Valsts kases sniegtā asignējuma pārsniegšana Par saistībām, ko uzņēmusies budžeta iestādes amatpersona un kas pārsniedz Valsts kases sniegto asignējumu, - uzliek naudas sodu iestādes amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.) 159.4 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana iezīmēto (marķēto) naftas produktu izmantošanā Par iezīmēto (marķēto) naftas produktu izmantošanu par degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos vai izmantošanu citādi, nevis par kurināmo - uzliek naudas sodu fiziskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, - no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus, kā arī transportlīdzekli, kurā tie izmantoti, vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, - no divtūkstoš līdz četrtūkstoš latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus, kā arī transportlīdzekli, kurā tie izmantoti, vai bez konfiskācijas. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 159.5 pants. Iezīmēto (marķēto) naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) vielu slēpšana, likvidēšana vai citāda neitralizēšana (iznīcināšana) Par iezīmēto (marķēto) naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) vielu slēpšanu, likvidēšanu vai citādu neitralizēšanu (iznīcināšanu) nolūkā iezīmētos (marķētos) naftas produktus izmantot vai nodot citām personām citādai izmantošanai, nevis par kurināmo - uzliek naudas sodu fiziskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, - līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, līdz četrtūkstoš latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 159.6 pants. Iezīmēto (marķēto) naftas produktu glabāšana neatļautās tvertnēs Par iezīmēto (marķēto) naftas produktu glabāšanu tvertnēs, kuras nav savienotas ar attiecīgo katlumāju, krāsni, citu iekārtu vai ierīci, kurā naftas produktus izmanto par kurināmo, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, - līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām, pie kurām atrasti minētie naftas produkti, - līdz četrtūkstoš latiem, konfiscējot atrastos naftas produktus vai bez konfiskācijas. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 160.1 pants. Atteikšanās pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes Par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, samaksai par precēm un pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida uzņēmējdarbību vai bez tā. (18.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 161.pants. Maizes un citu pārtikas produktu izpirkšana valsts vai kooperatīvajos veikalos izbarošanai lopiem un mājputniem (Izslēgts ar 12.03.1991. likumu) 162.pants. Nelikumīgas operācijas ar ārvalstu valūtu un maksājumu dokumentiem (Izslēgts ar 19.01.1993. likumu) 163.pants. Maksājumu dokumentu, kurus iegūst par ārvalstu valūtu bez tiesībām pārvērst tos atpakaļ šajā valūtā, nelikumīga pārdošana (Izslēgts ar 19.01.1993. likumu) 163.1 pants. Dārgmetālu un dārgakmeņu vai tos saturošo izstrādājumu saņemšanas, izlietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu pārkāpšana Par dārgmetālu un dārgakmeņu vai tos saturošo izstrādājumu saņemšanas, izlietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu, kā arī noteikumu par to lūžņu un atkritumu savākšanu un nodošanu valsts fondā pārkāpšanu — uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu to uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām, kuri pārstrādā, pielieto un izmanto dārgmetālus un dārgakmeņus visos veidos vai tos saturošos izstrādājumus. (02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu) 164.pants. Benzīna vai citu degvielu un eļļošanas materiālu nelikumīga izsniegšana vai iegādāšanās (Izslēgts ar 03.11.1992. likumu) 164.1 pants. Preču vai pakalpojumu talonu, kartīšu vai citu zīmju nelikumīga izsniegšana (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 165.2 pants. Nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošana Par savlaicīgu nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā, par ziņu nesniegšanu, par nepareizu ziņu sniegšanu, kā arī par neizstāšanos no nodokļu maksātāju reģistra normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos - uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 165.3 pants. Kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošana Par kredītiestāžu darbību regulējošo likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu vai norādījumu neievērošanu - uzliek naudas sodu kredītiestādes valdes locekļiem, valdes priekšsēdētājam vai direktoram rīkotājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 165.4 pants. Neziņošana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem Par neziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu - darbiniekam, kura pienākums ir par to ziņot, uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (14.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.1998.) 165.5 pants. Klienta identifikācijas prasību pārkāpšana Par klienta identifikācijas prasību pārkāpšanu - kredītiestādes vai finanšu iestādes darbiniekam uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (14.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 10.06.1998.) 165.6 pants. Vērtspapīru tirgu regulējošo normatīvo aktu neievērošana (Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 166.pants. Nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības Par nodarbošanos ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 166.1 pants. Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu norādījumu nepildīšana (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 166.2 pants. Uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences) vai uzņēmējdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē) minētos nosacījumus Par uzņēmējdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par uzņēmējdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē) minētos nosacījumus, vai par uzņēmējdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 166.3 pants. Ziņu nesniegšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai to slēpšana no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Par reģistrējamo grozījumu nepieteikšanu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā, par nepareizu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram vai iesniedzamo ziņu slēpšanu no Uzņēmumu reģistra, kā arī par dokumentu, parakstu paraugu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram vai Uzņēmumu reģistra amatpersonas likumīgo rīkojumu nepildīšanu - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem. Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanas nepieteikšanu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā un likvidācijas ziņojuma neiesniegšanu laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" - uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības uz visu veidu uzņēmējdarbību. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 166.4 pants. Uzņēmējdarbības līdztiesības garantiju pārkāpšana Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijai nepieciešamo dokumentu neizsniegšanu, kā arī par uzņēmējdarbības nepamatotu ierobežošanu vai kavēšanu, ja to izdarījusi amatpersona, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par nepamatotu atteikšanos reģistrēt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), ja to izdarījusi amatpersona, kuras pienākumos ietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrēšana, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai bez tā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 166.5 pants. Algota darbaspēka pieņemšanas un nodarbināšanas kārtības pārkāpšana (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 166.6 pants. Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana Par uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu, gada pārskatu un statistikas pārskatu sastādīšanas kārtības neievērošanu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības), gada pārskatu, statistikas pārskatu un statistiskās informācijas savlaicīgu neiesniegšanu vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju vai dokumentus - uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 166.7 pants. Darba koplīguma noslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde Par atteikšanos vest oficiālas sarunas par darba koplīgumu vai slēgt saskaņotu darba koplīgumu, kā arī par koplīguma noteikumu rupju neizpildi — uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu un 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 22.04.2004.) 166.8 pants. Apdrošināšanas noteikumu pārkāpšana Par izvairīšanos no mantas obligātās apdrošināšanas vai par fiktīvu ziņu sniegšanu, izdarot mantas apdrošināšanu, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) Divpadsmitā "b" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Nodaļa 19.01.1993. likuma redakcijā) 166.9 pants. Preču un maksas pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšana Par tādu preču izgatavošanu vai realizāciju vai maksas pakalpojumu sniegšanu, kas neatbilst normatīvtehniskajos dokumentos vai līgumos izvirzītajām kvalitātes prasībām, bet, ja tādu nav, — parasti izvirzāmajām prasībām, izņemot gadījumus, kad pārdevējs vai maksas pakalpojumu sniedzējs informējis patērētāju par zemāku kvalitāti un patērētājs tai ir piekritis, — uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu. (19.01.1993. likuma redakcijā) 166.10 pants. Pieļaujamā kaitīgo vielu daudzuma pārsniegšana precēs Par tādu preču izgatavošanu, piedāvāšanu vai pārdošanu, kurās ķīmisko vielu vai elementu daudzums vai radiācijas līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem, konfiscējot šīs preces. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 166.11 pants. Preču un maksas pakalpojumu garantijas saistību neizpildīšana Par preču vai maksas pakalpojumu garantijas saistību neizpildīšanu, izņemot gadījumus, kad pārdevējs vai maksas pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka patērētājs pārkāpis preces lietošanas vai maksas pakalpojuma izmantošanas noteikumus vai ka nelabvēlīgas sekas iestājušās nepārvaramas varas dēļ, — uzliek naudas sodu no trim tūkstošiem līdz astoņiem tūkstošiem rubļu. (19.01.1993. likuma redakcijā) 166.12 pants. Informācijas nesniegšana par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju vai par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem. Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem. Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti attiecībā uz degvielu, - uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz divtūkstoš latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 166.13 pants. Reklāmas noteikumu pārkāpšana Par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem. Par likumā aizliegtas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz desmittūkstoš latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 166.14 pants. Preču un maksas pakalpojumu drošuma prasību neievērošana Par normatīvtehniskajos dokumentos, līgumos vai attiecīgi pilnvarotu valsts iestāžu (tehniskās uzraudzības, medicīnas, sanitārhigiēnisko, apkārtējās vides aizsardzības un citu iestāžu) uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu. Par viltotu vai normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām neatbilstošu alkoholisko dzērienu atrašanos uzglabāšanas vai tirdzniecības (realizācijas) vietās — uzliek naudas sodu amatpersonām — divsimt piecdesmit latu, konfiscējot uzglabāšanas vai tirdzniecības (realizācijas) vietās esošos attiecīgā veida (nosaukuma) alkoholiskos dzērienus. (19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 166.15 pants. Sertifikācijai pakļauto preču nenodrošināšana ar sertifikātiem un to realizēšana bez sertifikātiem Par sertifikācijai pakļauto preču nenodrošināšanu ar sertifikātiem vai to realizēšanu bez sertifikātiem (izņemot ārstniecības līdzekļu realizēšanu bez kvalitātes sertifikāta katrai noteiktai sērijai) — uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu. Par alkoholisko dzērienu uzglabāšanu (atrašanos) tirdzniecības (realizācijas) vietās, bet mazumtirdzniecībā — arī ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās — bez kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un atbilstošu (piederīga) marķējuma, kā arī par atbilstoši noteikumiem nemarķētu alkoholisko dzērienu realizāciju, nodošanu realizācijai (vai uz citiem nosacījumiem) — uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās, bet mazumtirdzniecībā — arī ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās. (19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 166.16 pants. Jaunu (modernizētu) preču ekspertīzes nenodrošināšana Par sertifikācijai pakļautu jaunu (modernizētu) preču kvalitātes, drošuma un derīguma ekspertīzes nenodrošināšanu, kā arī jaunas preces izlaidi bez pozitīva ekspertīzes atzinuma — uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar alkoholiskajiem dzērieniem, — uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ražošanas vietā esošos attiecīgā veida vai nosaukuma (receptūras) alkoholiskos dzērienus. (19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 166.17 pants. Preču (pakalpojumu) zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšana Par noteiktā kārtībā reģistrētās preču (pakalpojumu) zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem, konfiscējot kontrafaktās preces. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 166.18 pants. Informācijas nesniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komitejai (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 166.19 pants. Attiecībā uz monopoldarbības vai pretlikumīgas konkurences pārtraukšanu rīkojuma nepildīšana (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 166.20 pants. Tabakas izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas noteikumu pārkāpšana Par nemarķētu vai normatīvo aktu prasībām neatbilstoši marķētu tabakas izstrādājumu uzglabāšanu, realizāciju vai nodošanu realizācijai, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas. Par tabakas izstrādājumu realizāciju, neievērojot nosacījumu par to realizācijas cenu, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas. Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām - līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas. Par tādu tabakas izstrādājumu uzglabāšanu vai realizāciju, kuri nav slēgtā iepakojumā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, kā arī par tādu tabakas izstrādājumu uzglabāšanu vai realizāciju, kuru daudzums cigarešu paciņā atšķiras no daudzuma, kāds norādīts uz akcīzes nodokļa markas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus. Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus, bet juridiskajām personām - līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) 166.21 pants. Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršana bez izsoles (konkursa) Par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu bez izsoles (konkursa) gadījumos, kad likums prasa izsoles (konkursa) rīkošanu, kā arī par citu metožu, nevis izsoles, nepamatotu izmantošanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanā - uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem. (02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.) 166.22 pants. Pretendentu loka nepamatota sašaurināšana valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanā Par pretendentu loka nepamatotu sašaurināšanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanā - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem. (02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.) 166.23 pants. Nevienlīdzīgu apstākļu radīšana valsts un pašvaldību pasūtījuma pretendentiem Par nevienlīdzīgu apstākļu radīšanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma pretendentiem (radot vienam vai dažiem pretendentiem labvēlīgākus apstākļus) informācijas saņemšanā, piedāvājuma dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu noteikšanā, pretendentu atlases un piedāvājumu vērtēšanas kritēriju piemērošanā - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.) 166.24 pants. Atklātuma vai konfidencialitātes neievērošana valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē Par atklātuma, publiskuma vai konfidencialitātes noteikumu neievērošanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas norisē - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.) 166.25 pants. Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas procesa nepilnīga vai sagrozīta dokumentēšana Par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas procesa nepilnīgu vai sagrozītu dokumentēšanu, kā arī par šīs dokumentācijas nesaglabāšanu - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. (02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.) 166.26 pants. Negodīga konkurence Par negodīgu konkurenci, izmantojot arī maldinošu reklāmu, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.11.1997.) Divpadsmitā "c" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā (Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 166.27 pants. Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 166.28 pants. Amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošana Par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 166.29 pants. Neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā Par apzinātu neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā - valsts amatpersonai uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. 166.30 pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana Par likumā noteikto uzņēmējdarbības (komercdarbības), valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 166.31 pants. Dāvanu, ziedojumu un citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšana Par dāvanu vai ziedojumu, vai citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 166.32 pants. Valsts amatpersonu sarakstu neiesniegšana Par likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā kārtībā, kā arī par nepilnīgu šādu sarakstu iesniegšanu - uzliek naudas sodu valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 166.33 pants. Valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem noteikto pienākumu nepildīšana Par valsts vai pašvaldību institūciju vadītājiem likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 167.pants. Sīkais huligānisms Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 167.1 pants. Akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu pārkāpšana Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu, - fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 168.pants. Šaušana ar šaujamieroci apdzīvotajās vietās un vietās, kas nav tam ierādītas, vai pārkāpjot noteikto kārtību (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 169.1 pants. Mājās gatavota vīna, kas nav uzskatāms par stipru alkoholisko dzērienu, pārdošana (Izslēgts ar 19.01.1993. likumu) 169.2 pants. Stipru alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos vai šo dzērienu glabāšana (Izslēgts ar 19.01.1993. likumu) 169.3 pants. Ar akcīzes nodokli apliekamo preču uzglabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana Par ar akcīzes nodokli apliekamo preču uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot nelikumīgi uzglabātās vai pārvadātās preces un to pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 171.pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kurās alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, — uzliek naudas sodu no trim tūkstošiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu, bet izņēmuma gadījumos, ja pēc lietas apstākļiem un ievērojot pārkāpēja personību šā soda piemērošana tiek atzīta par nepietiekamu, — piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. (19.01.1993. likuma redakcijā) 172.pants. Nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, ko izdara vecāki vai citas personas, — uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem rubļu. (31.10.1985. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu) 172.1 pants. Nepilngadīgo iesaistīšana ubagošanā Par nepilngadīgo (vecumā līdz sešpadsmit gadiem) iesaistīšanu vai izmantošanu ubagošanā, ja to izdarījusi pilngadīga persona, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 173.pants. Bērnu audzināšanas un izglītošanas pienākumu nepildīšana Par nepilngadīgu bērnu audzināšanas un izglītošanas pienākumu nepildīšanu, ko izdarījuši vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, - vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā nepilngadīgais vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma, vai atradies sabiedriskā vietā dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, - vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz astoņdesmit latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā no 22.07.1998.) 173.2 pants. Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšana Par erotiska rakstura materiālu (sacerējumu, iespiedizdevumu, attēlu, datorprogrammu, filmu, videoierakstu un audioierakstu, televīzijas un radio raidījumu) ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos materiālus vai bez konfiskācijas. Par pornogrāfiska rakstura materiālu (sacerējumu, iespiedizdevumu, attēlu, datorprogrammu, filmu, videoierakstu un audioierakstu, televīzijas un radio raidījumu) ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz divtūkstoš piecsimt latiem, konfiscējot šos materiālus vai bez konfiskācijas. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 174.1 pants. Nodarbošanās ar prostitūciju (Izslēgts ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.) 174.2 pants. Uzmākšanās ārvalstu pilsoņiem, lai no viņiem iegūtu mantas (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 174.3 pants. Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana (1) Par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. (14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 174.4 pants. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšana Par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 175.pants. Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 175.1 pants. Necieņa pret izziņas, izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm Par necieņu pret izziņas, izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka vai pieaicinātā neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 175.2 pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (17.02.1994. likuma redakcijā) 175.3 pants. Karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanas prettiesiska pasūtīšana Par karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju vai zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 175.4 pants. Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļauta izpaušana Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē vai citas Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 176.pants. Patvarība Par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šīs darbības tiesiskumu apstrīd cita persona, valsts vai sabiedriskais uzņēmums, iestāde vai organizācija, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu, - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 176.1 pants. Sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas un izbeigšanas noteikumu pārkāpšana Par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības publiskās darbības uzsākšanu pirms sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas, kā arī par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības turpināšanu pēc sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas anulēšanas - uzliek naudas sodu sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības vadītājiem vai pilnvarotajiem vadības locekļiem līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 177.pants. Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana Par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. (12.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1998.) 178.pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana personām, kuras ievietotas iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās vai citās no sabiedrības izolējošās vietās, vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no tām Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes noslēptu nodošanu vai mēģinājumu jebkurā veidā tos nodot personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus. Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no personām, kuras ievietotas šā panta pirmajā daļā norādītajās iestādēs un kurām šo vielu, izstrādājumu un priekšmetu glabāšana un lietošana ir aizliegta, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 179.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana vai nepildīšana Par noteiktā kārtībā apstiprinātu noteikumu, normu un standartu pārkāpšanu, kuri paredz ugunsgrēka novēršanu, cilvēku drošības garantēšanu ugunsgrēka izcelšanās gadījumā, tautsaimniecības objektu un apdzīvoto vietu nodrošināšanu ar ugunsdrošības līdzekļiem un ugunsdzēsības tehniku, kā arī par citu ugunsdrošības noteikumu un normu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no trīssimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu. Par valsts ugunsdrošības uzraudzības iestāžu lēmuma nepildīšanu pārtraukt uzņēmuma, ražošanas iecirkņa, agregāta darbu vai arī aizlieguma nepildīšanu ekspluatēt ēkas, būves un telpas, kas ir ugunsnedrošā stāvoklī, — uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem rubļu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.1986. dekrētu un 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu) 179.1 pants. Stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšana Par stratēģiskas nozīmes preču (izņemot jonizējošā starojuma avotus) ražošanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu uzņēmējdarbībā - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas. (08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 30.05.2003.) 180.pants. Poligrāfijas un zīmogu un gravējumu uzņēmumu nodibināšanas, pavairošanas tehnikas iegādāšanās, realizācijas, izmantošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu pārkāpšana (Izslēgts ar 03.11.1992. likumu) 181.pants. Šaujamieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas, nodošanas, pārdošanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši pilsoņi Par gludstobra medību šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu, nodošanu citām personām vai pārdošanu, ko izdarījuši pilsoņi bez iekšlietu iestāžu atļaujas, — uzliek naudas sodu no desmit līdz trīsdesmit rubļiem, konfiscējot ieročus vai bez konfiskācijas. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kurai gada laikā jau piemērots administratīvais sods par vienu no šā panta pirmajā daļā norādītajiem pārkāpumiem, — uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit rubļiem, konfiscējot ieroci. Par gludstobra medību ieroču un vītņstobra šaujamieroču un munīcijas glabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījuši pilsoņi, kuriem ir iekšlietu iestāžu atļauja ieroča glabāšanai, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz divdesmit rubļiem, vai atsavina pret atlīdzību ieroci un munīciju. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par vienu no šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, — uzliek naudas sodu no desmit līdz trīsdesmit rubļiem, konfiscējot ieroci un munīciju vai bez konfiskācijas. 182.pants. Šaujamieroču reģistrācijas (pārreģistrācijas) termiņu vai noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši pilsoņi (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 183.pants. Šaujamieroču un munīcijas glabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieki, kā arī šo ieroču izmantošana tiem neparedzētiem mērķiem Par šaujamieroču un munīcijas glabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču un munīcijas izmantošanu tiem neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieki, kuri atbildīgi par to saglabāšanu, — uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit rubļiem. Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, — uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt rubļiem. 183.1 pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtības un darbības noteikumu pārkāpšana Par iekšējās drošības dienesta nereģistrēšanu - uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītājiem no piecdesmit līdz simt latiem. Par iekšējās drošības dienesta darbības noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītājiem no piecdesmit līdz simt latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 184.pants. Izvairīšanās no gludstobra medību šaujamieroču un munīcijas realizēšanas (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 185.pants. Karatē mācīšanas noteikumu pārkāpšana Par noteikumu pārkāpšanu, kuri jāievēro, dibinot sporta karatē sekcijas un uzņemot tajās personas, vai sporta noteikumos aizliegtu paņēmienu mācīšanu sekcijās, kā arī par patvaļīgu, bez attiecīgu iestāžu atļaujas, karatē paņēmienu mācīšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 186.pants. Dzīvošana bez pases vai bez pierakstīšanās Par dzīvošanu bez pases vai ar nederīgu pasi, kā arī par dzīvošanu bez pierakstīšanās vai reģistrācijas pilsoņiem, kuriem jābūt pasei, — uzliek naudas sodu līdz simt rubļiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu) 187.pants. Tīša pases bojāšana, nolaidīga glabāšana vai tādas pases lietošana, kuras vietā izsniegta jauna pase Par tīšu pases bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta,- uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, - uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem. Par tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta jauna pase, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 187.1 pants. Diplomātiskās pases nenodošana glabāšanā Par diplomātiskās pases nenodošanu glabāšanā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā likumā noteiktajā termiņā - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 188.pants. Pieļaušana personām dzīvot bez pases vai bez reģistrācijas dzīvesvietā (Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 189.pants. Nodarbināšana bez pases vai darba atļaujas Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīgas pases vai dzimšanas apliecības (ja persona ir jaunāka par 16 gadiem), - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem. Par vienas personas vai vairāku personu (skaitā līdz piecām) nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem. Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 189.1 pants. Strādāšana bez darba atļaujas Par strādāšanu, ja nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, - uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 190.pants. Pases nelikumīga atņemšana vai pieņemšana ķīlā Par pases nelikumīgu atņemšanu, kā arī par pases pieņemšanu ķīlā - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 190.1 pants. Nelikumīgas darbības attiecībā pret valsts apbalvojumiem (Izslēgts ar 07.04.1992. likumu) 190.2 pants. Izvairīšanās no reģistrēšanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās Personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir obligāti jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās, bet kuras izvairās no reģistrēšanās, - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. (07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995., 25.05.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 190.3 pants. Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīga nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām Par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām - uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 190.4 pants. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļām (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 190.5 pants. Apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā Par apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā - uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem. (07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 190.6 pants. Prettiesiska rīcība ar ziņām, kas saņemtas no Iedzīvotāju reģistra Par Iedzīvotāju reģistra ziņu izmantošanu pretēji norādītajam mērķim, ja tās saņemtas no Iedzīvotāju reģistra pēc rakstveida pieprasījuma vai rakstveida vienošanās, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 190.7 pants. Legalizēto dokumentu kopiju izvešana ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību Par legalizēto dokumentu kopiju izvešanu ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību, - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 190.8 pants. Arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nenodrošināšana Par valsts, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas vai izmantošanas kārtības nenodrošināšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 190.9 pants. Arhīvu fondu dokumentu iznīcināšana bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas. Dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšana Par valsts arhīvu fondu dokumentu, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanu bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. Par Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktās arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 190.11 pants. Uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 190.12 pants. Uzturēšanās atļaujas nereģistrēšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 190.13 pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 190.14 pants. Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā Par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā - uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 191.pants. Noteikumu pārkāpšana par iebraukšanu pierobežas zonā vai dzīvošana tajā (Izslēgts ar 19.01.1993. likumu) 192.pants. Uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījuši ārvalstu pilsoņi un bezpavalstnieki (Izslēgts ar 11.07.1992. likumu) 193.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezpavalstnieku uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījušas amatpersonas un citi PSRS pilsoņi (Izslēgts ar 11.07.1992. likumu) 194.pants. Krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšana Par krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara ārvalsts kuģa komandas locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 194.2 pants. Valsts robežstaba vai robežstaba numura plāksnīšu bojāšana, iznīcināšana vai noņemšana Par valsts robežstaba vai robežstaba numura plāksnīšu bojāšanu, iznīcināšanu vai patvaļīgu noņemšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 194.3 pants. Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 197.pants. Tīša zīmogu vai plombu bojāšana vai noraušana Par zīmogu vai plombu tīšu bojāšanu vai noraušanu, kuras uzlikusi pilnvarota amatpersona, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 138.panta trešajā daļā, 139.panta pirmajā daļā un 201.18 pantā, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 198.pants. Izvairīšanās nodot valstij medībās iegūtās vērtīgo kažokzvēru ādas, kā arī nelikumīga šo ādu pārdošana, uzpirkšana un pārstrādāšana (Izslēgts ar 28.04.1992. likumu) 199.2 pants. Iesaukšanas iecirkņiem pierakstāmo jauniešu sarakstu neiesniegšana kara komisariātos (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu) 199.3 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo, kas nav stājušies kara uzskaitē, pieņemšana darbā (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu) 199.4 pants. Nepaziņošana karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem par viņu izsaukšanu uz kara komisariātiem (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu) 199.5 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo pirmuzskaitei nepieciešamo dokumentu savlaicīga neiesniegšana un nepaziņošana viņiem par izsaukšanu uz kara komisariātu (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu) 199.6 pants. Ziņu nesniegšana par karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu) 200.pants. Ziņu nesniegšana par obligātā militārā dienesta uzskaitei pakļautajām personām Par ziņu nesniegšanu obligātā militārā dienesta uzskaites institūcijām par obligātā militārā dienesta uzskaitei pakļautajām personām vai noteiktās obligātajam militārajam dienestam pakļauto personu uzskaites kārtības neievērošanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 200.1 pants. Rezerves karavīra (rezervista) pienākumu nepildīšana Par rezerves karavīra (rezervista) neierašanos valsts militārā dienesta pārvaldes noteiktajā vietā un laikā mobilizācijas gadījumā vai uz militārajām mācībām (apmācībām) - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 15.04.2003.) 200.2 pants. Izvairīšanās no alternatīvā dienesta pildīšanas Par savlaicīgu neierašanos norīkojumā norādītajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā bez attaisnojoša iemesla - uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. Par alternatīvā dienesta pienākumu nepildīšanu bez attaisnojoša iemesla - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecām diennaktīm. Par uzturēšanos alternatīvā dienesta pildīšanas vietā alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā - piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecām diennaktīm. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 201.pants. Tīša karaklausības apliecības bojāšana vai nozaudēšana aiz neuzmanības (Izslēgts ar 15.05.1990. likumu) 201.1 pants. Izvairīšanās no obligātā militārā dienesta Par obligātajam militārajam dienestam vai tā reģistrācijai pakļautas personas izvairīšanos ierasties pēc valsts militārā dienesta pārvaldes uzaicinājuma - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecām diennaktīm. Par obligātajā militārajā dienestā iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla valsts militārā dienesta pārvaldes norīkojumā norādītajā dienesta vietā - uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) Četrpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi preses un citu masu informācijas līdzekļu jomā (Nodaļa 06.08.1991. likuma redakcijā) 201.2 pants. Masu informācijas līdzekļu brīvības principa pārkāpšana Par atteikšanos politisku iemeslu dēļ pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus to uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju amatpersonām, kuru saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu pavairošanu, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par nelikumīgu atteikšanos atļaut lietot frekvenci vai kanālu radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļiem programmu izplatīšanai - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 201.3 pants. Pārkāpumi informācijas sniegšanā Valsts vai sabiedrisko organizāciju amatpersonām, kas atteikušās sniegt informāciju presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem, ja šī informācija ar likumu nav atzīta par nepublicējamu, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.4 pants. Masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personiskajā dzīvē Par masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personiskajā dzīvē, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.5 pants. Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšana Par masu informācijas līdzekļa izgatavošanu vai izplatīšanu, arī raidorganizācijas programmas sagatavošanu vai izplatīšanu, ja šis masu informācijas līdzeklis vai raidorganizācija nav reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā vai ir izbeiguši savu darbību, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš piecsimt latiem. Par raidorganizācijas darbības neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai, par Radio un televīzijas likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai radio un televīzijas padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem - uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš piecsimt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tos izdarījusi persona, kura jau ir administratīvi sodīta par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, - uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš piecsimt latiem. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 201.6 pants. Izlaidumdatu nepublicēšana un obligāto eksemplāru nenosūtīšana Par likumā noteikto izlaidumdatu nepublicēšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par normatīvajos aktos noteikto poligrāfisko un citu publiski izplatāmo izdevumu obligāto eksemplāru nenosūtīšanu, kā arī noteiktās nosūtīšanas kārtības pārkāpumiem - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. (20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 201.7 pants. Tiesas noteiktā nepatieso ziņu atsaukuma termiņa neievērošana Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš tiesas noteiktajā termiņā nav izplatījis (publicējis) nepatieso ziņu atsaukumu, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.8 pants. Informācijas avota noslēpuma izpaušana Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš masu informācijas līdzeklī izpauž informācijas avotu, kuru tas rakstveidā apņēmies neizpaust, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.9 pants. Žurnālista pienākumu izpildes traucēšana Par tādu apstākļu radīšanu, kas žurnālistam traucē vai pilnīgi atņem iespēju veikt likumā paredzētos žurnālista pienākumus, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.10 pants. Muitas procedūru izpildes noteikumu pārkāpšana (1) Par muitas procedūru izpildes noteikumu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas. (3) Par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces. (14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. likumu, kas stājas spēkā no 30.05.2003.) 201.11 pants. Preču izvešana no muitas kontroles zonas bez muitas iestādes atļaujas Par preču izvešanu no muitas kontroles zonas bez muitas iestādes atļaujas - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz diviem tūkstošiem piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas. (17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 22.07.1998.) 201.12 pants. Preču pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tās noslēpjot no muitas kontroles Par preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, ja tās noslēpj no muitas kontroles, tas ir, izmantojot slēptuves vai citus paņēmienus, kuri apgrūtina preču atklāšanu, vai tām piešķir citu preču izskatu, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz pieciem tūkstošiem latu, konfiscējot noslēptās preces. Par muitas procedūras piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces. (17.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 201.13 pants. Viltotu, nelikumīgā ceļā iegūtu vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana muitas iestādē Par viltotu, nelikumīgā ceļā iegūtu vai jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādē - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz sešiem tūkstošiem latu, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas. (17.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 201.14 pants. Preču nedeklarēšana vai deklarēšana ar neīstu nosaukumu (1) Par tādu preču nedeklarēšanu, kuras ir paredzēts pakļaut muitas procedūrai, tas ir, par precīzu ziņu neiesniegšanu par precēm pēc noteiktas formas, kā arī par to deklarēšanu ar neīstu nosaukumu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 201.15 pants. Preču uzglabāšana vai pārvadāšana bez dokumentiem, kuri apliecina preču legālu pārvietošanu pāri muitas robežaiv Par tādu preču uzglabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu, kas Latvijas Republikā ievestas bez dokumentiem, kuri apliecina preču legālu pārvietošanu pāri muitas robežai, vai bez to īpašumtiesības vai valdījumu apliecinošiem dokumentiem, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas. (17.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 201.16 pants. Tādu preču izmantošana citiem mērķiem bez muitas iestādes atļaujas, kurām piešķirti muitas maksājumu atvieglojumi Par preču izmantošanu bez muitas iestādes atļaujas citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti muitas maksājumu atvieglojumi, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz trim tūkstošiem latu. (17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 22.07.1998.) 201.17 pants. Darbības, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas maksājumi Par muitas maksājumu nemaksāšanu noteiktajos termiņos, kā arī citām darbībām, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas maksājumi, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem. (17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 22.07.1998.) 201.18 pants. Pietauvošanās pie muitas kontrolē esošā kuģa Par citu kuģu vai peldlīdzekļu pietauvošanos pie muitas kontrolē esošā kuģa bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem. (17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 201.19 pants. Preču un citu priekšmetu, kā arī dokumentu nenogādāšana Latvijas Republikas muitas iestādē (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 201.20 pants. Atpakaļizvešanas vai atpakaļievešanas saistību neievērošana (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 201.21 pants. Preču un citu priekšmetu, kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi, izmantošana citiem mērķiem bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 201.22 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 201.23 pants. Preču un citu priekšmetu izsniegšana bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai to nozaudēšana (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 201.24 pants. Apejot muitas kontroli vai noslēpjot no muitas kontroles, Latvijas Republikā ievesto preču un citu priekšmetu uzglabāšana vai pārvadāšana (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) 201.25 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tos noslēpjot no muitas kontroles (Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.) Četrpadsmitā "c" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā (Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. 201.27 pants. Tulkojuma nenodrošināšana sēdēs un citās darba sanāksmēs Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu sēdēs vai citās darba sanāksmēs, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu, - uzliek naudas sodu sēžu vai citu darba sanāksmju rīkotājiem līdz piecdesmit latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. 201.28 pants. Valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā Par valsts valodas lietošanas nenodrošināšanu lietvedībā un dokumentos, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, - uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītājiem vai atbildīgajām amatpersonām, kā arī pašnodarbinātajām personām no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. 201.29 pants. Ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšana valsts valodā vai tulkojuma valsts valodā nepievienošana svešvalodā noslēgtam līgumam Par fizisko un juridisko personu ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšanu valsts valodā vai par tulkojuma valsts valodā nepievienošanu svešvalodā noslēgtam līgumam - uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītājiem vai atbildīgajām amatpersonām, kā arī pašnodarbinātajām personām no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. 201.30 pants. Valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana vai neizskatīšana Par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu vai neizskatīšanu, ja dokumenti atbilst iestādes, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas kompetencei, - uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju atbildīgajām amatpersonām, kā arī pašnodarbinātajām personām no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. 201.31 pants. Tulkojuma nenodrošināšana Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, - uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. 201.32 pants. Radio, televīzijas raidījumu un filmu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā Par radio vai televīzijas raidījuma nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā vai par publiski demonstrējamas kinofilmas, videofilmas vai tās fragmentu neieskaņošanu vai nedublēšanu valsts valodā, vai par oriģinālā skaņas pavadījuma nenodrošināšanu ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, ja normatīvais akts paredz šādu tulkojumu, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no simt līdz divsimt latiem. 201.33 pants. Nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā Par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu, kā arī pasākumu nosaukumu neveidošanu vai nelietošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz nosaukuma veidošanu un lietošanu valsts valodā, - uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem. 201.34 pants. Zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstu neatveidošana valsts valodā Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu neatveidošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šos tekstus atveidot valsts valodā, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītājiem vai atbildīgajām amatpersonām, kā arī pašnodarbinātajām personām no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. 201.35 pants. Sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana Par uzrakstu, izkārtņu, afišu, plakātu, paziņojumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šo informāciju sniegt valsts valodā, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām - naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvais akts paredz ievērot šīs normas, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par Latvijā ražoto preču etiķetēs, cenu rādītājos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera sniegtās informācijas neveidošanu valsts valodā, ja šīs preces vai produkcija nav paredzētas eksportam, - uzliek naudas sodu atbildīgajām amatpersonām no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par importēto preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā, - uzliek naudas sodu atbildīgajām amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par šā panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. Par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā gadījumos, kad līdztekus valsts valodai informācijā tiek izmantota arī svešvaloda, - uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām - no divdesmit pieciem līdz simt latiem. 201.36 pants. Necieņa pret valsts valodu Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Četrpadsmitā "d" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kuros izpaužas necieņa pret tiesu (Nodaļa 05.01.1993. likuma redakcijā) 201.39 pants. Necieņa pret tiesu Par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka, personas, kas piedalās civillietā, vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai kā kārtības neievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.40 pants. Tiesas piesēdētāja kavēšana ierasties tiesā Amatpersonai vai citai personai, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, ja tā vienalga ar kādu ieganstu kavē tiesas piesēdētāju ierasties tiesā, lai viņš pildītu savus pienākumus, - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 201.41 pants. Pasākumu neveikšana sakarā ar tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajos minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu vai iesniegumu, - uzliek naudas sodu līdz simt latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.42 pants. Krimināllietā dotā personiskā galvojuma saistību pārkāpšana Par krimināllietā drošības līdzekļa veidā dotā personiskā galvojuma rakstveida saistību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu galviniekam līdz simt piecdesmit latiem. Par to pašu pārkāpumu, ja personiskais galvojums dots par aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo, kurš tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu, - uzliek naudas sodu galviniekam līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) Četrpadsmitā "e" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts simbolikas lietošanā (Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.43 pants. Latvijas valsts karoga pacelšanas veida un kārtības pārkāpšana, kā arī nepacelšana un citu valstu karogu nepacelšana Par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit latiem. Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, rajonu padomju, pilsētu domju vai pagastu padomju noteiktajās dienās vai gadījumos - uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 201.44 pants. Necieņa pret valsts simboliem Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 201.45 pants. Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas un realizācijas kārtības pārkāpšana Par noteiktās Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem. Četrpadsmitā "f" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanā valsts un pašvaldību institūcijās (Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 201.46 pants. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšana Par rakstveida atbildes nesniegšanu iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniedzējam likumā noteiktajā termiņā - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divdesmit pieciem latiem. Par tāda iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanu, kura izskatīšanas rezultātā amatpersona ir personiski tieši ieinteresēta, - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem. 201.47 pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtības pārkāpšana Par apmeklētāju pieņemšanu retāk nekā reizi mēnesī - uzliek naudas sodu institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai līdz divdesmit pieciem latiem. 201.48 pants. Iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu un faktu publicēšanas noteikumu pārkāpšana Par iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu vai faktu nodošanu publicēšanai bez iesniedzēja piekrišanas - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem. Četrpadsmitā "g" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi izglītības un sporta jomā (Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 201.49 pants. Nelikumīgas maksas pieprasīšana un saņemšana par izglītības ieguvi Par nelikumīgas maksas pieprasīšanu vai saņemšanu par pamatizglītības vai vidējās izglītības ieguvi - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. 201.50 pants. Mācību stundu slodzes pārsniegšana Par pieļaujamās izglītojamo nedēļas mācību stundu slodzes vai dienā pieļaujamo mācību stundu skaita nelikumīgu pārsniegšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem. 201.51 pants. Uzņemšanas un atskaitīšanas noteikumu pārkāpšana izglītības iestādē Par bērnu vai izglītojamo uzņemšanas noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādē vai par izglītojamo nelikumīgu atskaitīšanu no izglītības iestādes - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem. 201.52 pants. Licencēšanas un reģistrācijas noteikumu pārkāpšana Par izglītības iestāžu licencēšanas vai reģistrācijas noteikumu pārkāpšanu vai izglītības programmas īstenošanu bez licences - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem. 201.53 pants. Akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšana Par akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem. 201.54 pants. Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšana Par valsts atzītu izglītības dokumentu - apliecību, atestātu vai diplomu - izsniegšanas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, - uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem. 201.55 pants. Pedagoga privātprakse bez sertifikāta Par pedagoga privātprakses uzsākšanu bez pedagoga privātprakses sertifikāta saņemšanas - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem. 201.56 pants. Dopinga kontroles kārtības pārkāpšana Par noteiktās dopinga kontroles kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 201.57 pants. Izvairīšanās no dopinga kontroles Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmas dopinga kontroles - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. (20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 201.58 pants. Ziņu nesniegšana par dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu Par tādu ziņu nesniegšanu, kas saistītas ar dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu - uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai - no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. (20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 202.pants. Apzināti nepatiesa speciālo dienestu izsaukšana Par ugunsdzēsības, policijas, ātrās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepatiesu izsaukšanu - uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.08.1991., 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 202.1 pants. Notikuma vietā uzstādīto norobežojumu patvaļīga šķērsošana, pārvietošana, bojāšana un iznīcināšana Par notikuma vietā policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzstādīto barjeru, novilkto lenšu vai citādu norobežojumu patvaļīgu šķērsošanu vai pārvietošanu, kā arī par šo norobežojumu tīšu bojāšanu vai iznīcināšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 203.pants. Dzimšanas un miršanas reģistrācijas termiņu pārkāpšana Par dzimšanas un miršanas civilstāvokļa aktu reģistrācijas termiņu neievērošanu bez attaisnojošiem iemesliem - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 204.pants. Reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču un gājienu organizēšanas vai norises kārtības neievērošana Reliģisko organizāciju vadītājiem, kuri neievēro likumā noteikto kārtību reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču, gājienu vai citu reliģiska rakstura darbību organizēšanā vai norisē, - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. (06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 204.1 pants. Ziņu un materiālu neiesniegšana vēlēšanu komisijām un to lēmumu nepildīšana Par nepieciešamo ziņu un materiālu neiesniegšanu vēlēšanu komisijām, kā arī par šo komisiju lēmumu nepildīšanu - uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 204.2 pants. Aģitācijas kārtības un ierobežojumu pārkāpšana Par likumā noteiktās vēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Par likumā noteikto aģitācijas ierobežojumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 204.3 pants. Reklāmas noteikumu pārkāpšana (Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 204.4 pants. Filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana Par filmu un to ražošanas materiālu producēšanu izplatīšanai un izvešanai no Latvijas Republikas bez filmu producenta reģistrācijas - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. Par filmu izplatīšanu bez izplatīšanas veida un darbības vietas reģistrācijas - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Par nereģistrētu filmu kopiju (videoierakstu) izplatīšanu, par filmas reģistrācijas apliecībā norādīto filmas izmantošanas tiesību neievērošanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot šo filmu kopijas (videoierakstus). Par filmas reģistrācijas apliecības saņēmēja pienākumu neievērošanu - uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem. Par filmu glabāšanas un uzskaites noteikumu neievērošanu, par izplatītāja pienākumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot ar pārkāpuma izdarīšanu saistītās filmu kopijas (videoierakstus). (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 204.5 pants. Izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšana Par izložu vai azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas vai atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai bez tā. (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.11.1998.) 204.6 pants. Autortiesību un blakustiesību objektu izmantošana bez licences Par autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu publiskā izpildījumā, ja nav saņemta likumā paredzētā licence, - uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 204.7 pants. Fiziskās personas datu nelikumīga apstrāde Par fiziskās personas datu nelikumīgu apstrādi - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas. Par fiziskās personas sensitīvo datu nelikumīgu apstrādi - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas. Par rīkojuma par fiziskās personas datu bloķēšanu, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanu vai iznīcināšanu neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad ir noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums apstrādei, - uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. Par fiziskās personas datu apstrādi, neievērojot personas datu apstrādes sistēmai reģistrēto mērķi un personas datu apstrādes apjomu, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 204.8 pants. Informācijas nesniegšana datu subjektam Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu fiziskās personas datu subjektam, ja fiziskās personas dati iegūti no datu subjekta, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu fiziskās personas datu subjektam, ievācot vai pirmo reizi izpaužot šādus fiziskās personas datus trešajām personām, ja fiziskās personas dati nav iegūti no datu subjekta, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 15.04.2003.) 204.9 pants. Datu apstrādes sistēmas darbība bez reģistrēšanas Par fiziskās personas datu apstrādes sistēmas darbību bez reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā - uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. Par likumā noteikto reģistrējamo grozījumu neiesniegšanu Datu valsts inspekcijai - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 204.10 pants. Informācijas nesniegšana Datu valsts inspekcijai Par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu Datu valsts inspekcijai - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 204.11 pants. Personu neakreditēšanās Datu valsts inspekcijā Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.) 205.pants. Institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas Administratīvo pārkāpumu lietas izskata: 1) rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki, kā arī pašvaldību direktori; 2) pagastu valdes; 3) rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu administratīvās komisijas; 4) rajonu (pilsētu) un pilsētas rajonu nepilngadīgo lietu komisijas; 5) rajonu (pilsētu) tautas tiesas (tautas tiesneši); 6) policijas iestādes, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta iestādes un citas iestādes (amatpersonas), kas norādītas šajā kodeksā vai tam pilnvarotas ar pašvaldību institūciju lēmumiem; 7) Spirta monopola pārvalde. (03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992, 04.11.1993. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 206.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pilnvaroto institūciju (amatpersonu) kompetences norobežošana Attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos. (03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 207.pants. Administratīvo komisiju izveidošanas kārtība Pašvaldības administratīvo komisiju apstiprina attiecīgās pašvaldības dome (padome) uz savu pilnvaru laiku. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 208.pants. Administratīvo komisiju sēžu tiesīgums Administratīvā komisija ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no tās sastāva. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 209.pants. Amatpersonu pilnvaras To amatpersonu sarakstu, kuras šā kodeksa 205.panta 5.punktā minēto iestāžu vārdā izskata administratīvo pārkāpumu lietas, nosaka šis kodekss. Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, var uzlikt šā kodeksa Sevišķajā daļā un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētos administratīvos sodus tām piešķirto pilnvaru ietvaros un tikai izpildot dienesta pienākumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 210.pants. Administratīvās komisijas Rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu administratīvās komisijas izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 44., 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījis pilsonis), 89.—89.5, 93., 94. pantā, 95. panta pirmajā daļā, 96., 97., 98., 98.1, 98.2 pantā, 99. panta 5., 6. un 7. punktā, 100., 101., 102., 102.1, 103.2, 103.6 pantā, 106.—108. pantā, 111. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu aerodromos, kas nav pakļauti Satiksmes ministrijas attiecīgajām institūcijām, vai šādu aerodromu rajonos), 138. pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140.—142. pantā (par pārkāpumiem, kas saistīti ar apdzīvoto vietu ielām), 144., 145., 148.—150., 152. (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem), 155., 155.5, 156. panta pirmajā un trešajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādījušas tādas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 157., 168., 172. pantā (izņemot lietas par nepilngadīgo vecākiem un personām, kas viņus aizstāj), 174.1 un 176. pantā, 181.—190., 197. (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi valsts energokontroles iestādes amatpersona) un 202.—204. pantā. Pagastu administratīvās komisijas izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījis pilsonis), 89. līdz 89.5, 94. pantā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 98.1, 98.2, 100., 103., 106., 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140.—142. pantā (par pārkāpumiem, kas saistīti ar apdzīvoto vietu ielām), 145., 148., 149., 152. (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem), 157., 168., 172. pantā (izņemot lietas par nepilngadīgo vecākiem un personām, kas viņus aizstāj), 176., 181.—185., 197. pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts energokontroles iestādes amatpersona). Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu administratīvās komisijas izskata arī tādu pārkāpumu lietas, par kuriem administratīvā atbildība tiek noteikta saskaņā ar šā kodeksa 5. pantu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.08.1985., 31.10.1985., 26.12.1985., 20.06.1986., 02.12.1986., 26.02.1987., 12.06.1987. un 30.07.1987. dekrētu, 03.12.1990., 21.12.1990. 12.03.1991., 11.03.1992., 07.04.1992., 28.04.1992., 11.07.1992., 03.11.1992., 19.01.1993. un 04.11.1993. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 211.1 pants. Rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori Rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori izskata šā kodeksa 51.-54., 57., 58., 66., 69., 75., 76., 89., 94.pantā (ja pārkāpumu izdarījusi persona), 100., 152.pantā (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem) un 172.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī lietas par pašvaldības domes (padomes) apstiprināto saistošo noteikumu pārkāpšanu. Naudas sods, ko uzliek rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, nedrīkst pārsniegt simt latus. Rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori ir tiesīgi naudas sodu līdz divdesmit latiem iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.) 211.2 pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas). Amatpersonas, izskatot lietas par minēto noteikumu pārkāpšanu, var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem, bet pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) - līdz desmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu. (19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā no 07.05.1996.) 211.3 pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem realizē pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas). (23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 212.pants. Nepilngadīgo lietu komisijas (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 213.pants. Rajonu (pilsētu) tautas tiesas (tautas tiesneši) Rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesneši izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 46., 50.1, 53.1 (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 84.1, 88.3 pantā, 116. panta otrajā daļā, 126.2 panta otrajā daļā, 137.1 panta trešajā daļā, 150.1, 155.3 panta otrajā daļā, 156. panta ceturtajā daļā, 158., 158.1, 160.1 panta otrajā daļā, 166.2 līdz 166.5, 166.7, 166.8, 167. pantā, 171. panta otrajā daļā, 174.3, 175., 175.1, 175.2, 177., 178., 190.2, 190.3, 190.5, 190.6, 190.9 panta pirmajā daļā, 194., 200., 201.1, 202.2—201.9, 201.39—201.41, 204.1, 204.2 pantā. Rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesneši izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 47.—49.1, 51.—53., 55., 57.-64., 66.-68., 71.—73., 75., 76., 80.—82.2, 85.—88.3 pantā, ja tas iesniegušas pašvaldības (valdes), valsts meža dienests, vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūcijas vai zivju aizsardzības iestādes. (02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.07.1987., 29.07.1988. un 30.11.1989. dekrētu, 01.03.1990., 03.12.1990., 21.12.1990., 12.03.1991., 06.08.1991., 10.09.1991., 05.02.1992., 07.04.1992., 28.04.1992., 18.06.1992., 11.07.1.992., 25.08.1992., 03.11.1992., 05.01.1993., 19.01.1993., 06.04.1993., 20.04.1993., 04.11.1993. un 17.02.1994. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 214.pants. Valsts policijas iestādes Valsts policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1, 46., 109.-114., 121., 122., 122.1, 122.2, 122.3, 123., 124., 124.1, 125., 126., 126.1 pantā, 126.2, 126.3, 126.4, 126.5, 129., 131., 131.1, 131.2, 134., 134.2, 134.3 (ja pārkāpumu izdarījis autotransporta līdzekļa vadītājs), 135.-136., 137.1 panta ceturtajā daļā, 138.-139.pantā, 139.1 panta pirmajā daļā, 140. panta pirmajā daļā, 140.1, 155.4 panta pirmajā daļā, 159.4, 159.5 un 159.6 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 167., 171.panta pirmajā daļā, 173.panta otrajā daļā, 174.4, 179.1, 181., 183., 183.1, 202.1 un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) attiecīgo policijas nodaļu (pārvalžu) priekšnieki un viņu vietnieki, ceļu policijas priekšnieki un viņu vietnieki, policijas iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Dežūrdaļas maiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un valsts policijas iestāžu vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika; 2) policijas iecirkņu vecākie inspektori un inspektori laukos un policijas iecirkņu vecākie inspektori rajonu un republikas pilsētās - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 121.panta pirmajā, otrajā daļā, 122.panta pirmajā daļā, 122.1 panta pirmajā daļā, 125.panta otrajā daļā, 126.panta pirmajā un otrajā daļā, 129., 136., 171.panta pirmajā daļā; 3) ceļu policijas apakšvienību komandieri un viņu vietnieki, ceļu policijas galvenie speciālisti, ceļu policijas inspektori - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 121.panta pirmajā, otrajā daļā, 122.panta pirmajā daļā, 122.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 125.panta otrajā daļā, 126.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā un 129., 137.1 panta ceturtajā daļā, 140.1 pantā; 4) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu). (03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.1993., 04.11.1993., 19.07.1995., 11.04.1996., 28.05.1997., 19.06.1997., 23.03.2000., 14.06.2001., 08.05.2003. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 214.1 pants. Pašvaldības policija Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1 pantā, 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 155.4 panta pirmajā daļā, 166.20 panta pirmajā daļā, 171.panta pirmajā daļā, 172., 186.pantā, 201.35 panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. (11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 14.06.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 215.pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādes Valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 120. un 179. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts ugunsdrošības iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas Republikas galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors un viņa vietnieki — naudas sodu pilsoņiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz pieciem tūkstošiem rubļu; 2) vecākie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz trim tūkstošiem rubļu; 3) valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — līdz diviem tūkstošiem rubļu. (11.07.1992. likuma redakcijā) 215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles iestādes Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles iestādes izskata šā kodeksa 155.1, 155.2, 156. panta otrajā daļā, 156.1, 156.2 pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 159. pantā, 160.1 panta pirmajā daļā, 166. un 166.6, 166.14—166.16 (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas) pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles departamenta direktors un viņa vietnieks, rajonu (republikas pilsētu) nodokļu inspekciju priekšnieki un viņu vietnieki — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) nodokļu kontroles iestāžu galvenie inspektori un inspektori — naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 215.2 pants. Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komiteja (Izslēgts ar 17.02.1994. likumu) 215.3 pants. Valsts darba inspekcija Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori — naudas sodu līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu. 2) valsts darba inspektori — naudas sodu līdz divdesmit tūkstošiem rubļu. (01.06.1993. likuma redakcijā) 215.4 pants. Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejā izskata šā kodeksa 155., 155.1, 155.2, 155.5 pantā, 156. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 156.1, 156.2 un 166.9—166.17 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vārdā ir tiesīgi: 1) Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas priekšsēdētājs un viņa vietnieki, daļu vadītāji, reģionālo dienestu vadītāji — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas reģionālo dienestu galvenie speciālisti un speciālisti — naudas sodu līdz simt latiem. (04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 215.6 pants. Valsts statistikas komitejas iestādes Valsts statistikas komitejas iestādes izskata šā kodeksa 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas par statistiskās informācijas jautājumiem (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas). Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts statistikas iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs un viņa vietnieki - naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļu priekšnieki - naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. (28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 215.7 pants. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda nodokļu kontroles iestādes (Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 215.8 pants. Konkurences padome Konkurences padome izskata šā kodeksa 166.26 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. (02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 05.11.1997.) 215.9 pants. Nacionālā Radio un televīzijas padome Nacionālā Radio un televīzijas padome izskata šā kodeksa 166.13, 173.2, 201.5 un 201.32 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un protokolu sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piectūkstoš latiem. (10.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.05.2003.) 215.10 pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata šā kodeksa 148.1, 158.2 un 158.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus līdz desmittūkstoš latiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vārdā ir tiesīga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome. (29.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.2003.) 216.pants. Dzelzceļa transporta institūcijas Dzelzceļa transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā), 109., 110.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus dzelzceļa transporta institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, pasažieru stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, lokomotīvju (vagonu) depo priekšnieks un viņa vietnieks, ceļa distances priekšnieks, apsardzes iecirkņa (daļas) priekšnieks un viņa vietnieks - brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt latiem; 2) ugunsdzēsības komandas daļas (sardzes) priekšnieks, nodaļas (vienības, komandas, ugunsdzēsības vilciena) priekšnieks un viņa vietnieks, ugunsdzēsības profilakses vecākais instruktors, vecākais ceļu meistars - brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem; 3) pasažieru vilciena priekšnieks (pasažieru vilciena mehāniķis brigadieris), pasažieru vilciena kontrolieris revidents, pasažieru vilciena revidents instruktors, ceļu meistars - brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit latiem. Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz desmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto administratīvo sodu. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 216.1 pants. Dzelzceļa tehniskā inspekcija Dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata šā kodeksa 109.panta sestajā daļā, 110.1 un 110.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Dzelzceļa tehniskās inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktors; 2) Dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktora vietnieks un vecākie inspektori - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 110.2 pantā. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 217.pants. Jūras un upju transporta institūcijas Jūras un upju transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem jūras un upju transportā), 115.pantā, 116.panta pirmajā daļā, 117., 119.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem jūras un upju transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus jūras un upju transporta institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas ostu galvenais kapteinis un viņa vietnieks kuģošanas drošības jautājumos - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) ostas kapteinis un viņa vietnieks - naudas sodu līdz divsimt latiem; 3) ostas administrācijas pārvaldnieks un viņa vietnieks - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem; 4) kuģa kapteinis - naudas sodu līdz simt latiem. Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz divdesmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 219.pants. Latvijas Mazo kuģu inspekcija (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 220.pants. Civilās aviācijas institūcijas Civilās aviācijas institūcijas izskata šā kodeksa 111.pantā (izņemot trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā paredzētos pārkāpumus, kas izdarīti Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija), 112.-114.1, 120.panta otrajā daļā, 135.pantā, 136.panta pirmajā daļā un 139.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus civilās aviācijas institūciju vārdā ir tiesīgi: 1) Aviācijas departamenta direktors un viņa vietnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 113.pantā un 114.panta pirmajā daļā; 2) Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas amatpersonas - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 221.pants. Autotransporta kontroles iestādes un amatpersonas Autotransporta kontroles iestādes un amatpersonas izskata šā kodeksa 130., 131.1, 134.1, 134.2, 134.3, 135. pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 140.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 140.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu un amatpersonu vārdā ir tiesīgi: 1) Autotransporta direkcijas direktors un viņa vietnieks, Autotransporta direkcijas Transporta uzraudzības dienesta vadītājs un viņa vietnieks - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piectūkstoš latiem; 2) republikas pilsētu domju un rajonu padomju izveidoto autotransporta kontroles dienestu priekšnieki, viņu vietnieki un kontrolieri - par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 130., 131.1, 134.1, 134.3, 135.pantā, 136.panta ceturtajā, piektajā un devītajā daļā, 137., 137.1 pantā, 140.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 140.1 pantā, naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piectūkstoš latiem. Šajā pantā minēto autotransporta kontroles iestāžu kontrolieri ir tiesīgi iekasēt naudas sodu līdz divdesmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto administratīvo sodu. (14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 221.1 pants. Valsts ceļu dienesta iestādes (Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 221.2 pants. Ceļu satiksmes drošības iestādes (Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 223.pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestādes (Izslēgts ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 223.1 pants. Valsts celtniecības darbu drošības un būvnormatīvu uzraudzības iestādes (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 223.2 pants. Valsts energoinspekcija Valsts energoinspekcija izskata šā kodeksa 90.panta otrajā daļā, 92.pantā, 95.panta otrajā daļā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts energoinspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts energoinspekcijas direktors un viņa vietnieki - naudas sodu līdz simt divdesmit pieciem latiem; 2) Valsts energoinspekcijas nodaļu priekšnieki un vecākie inspektori - naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem; 3) Valsts energoinspekcijas inspektori - naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (15.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.06.2003.) 225.pants. PSRS Mašīnbūves ministrijas un PSRS Vidējās mašīnbūves ministrijas inspekciju orgāni (Izslēgts ar 11.07.1992. likumu) 226.1 pants. Valsts robežsardze Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.2 pantā, 121.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 124.pantā, 126.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 126.2 pantā, 126.4 panta pirmajā daļā, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.1, 190.13, 190.14, 194., 194.1 un 194.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts robežsardzes priekšnieks - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, - naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem; 2) Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, - naudas sodu līdz tūkstoš latiem; 3) Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežapsardzības dienestu priekšnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 121.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 124.pantā, 126.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 126.2 pantā, 126.4 panta pirmajā daļā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.13, 194., 194.1 un 194.2 pantā, - naudas sodu līdz piecsimt latiem; 4) Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Imigrācijas pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka vietnieks (imigrācijas jautājumos) un Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 189.1 un 190.13 pantā, - naudas sodu līdz piecsimt latiem; 5) Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, Valsts robežsardzes nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 121.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 126.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 126.2 pantā, 126.4 panta pirmajā daļā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.13, 194., 194.1 un 194.2 pantā, - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 6) valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 121.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 126.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 126.2 panta pirmajā daļā, 126.4 panta pirmajā daļā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.13, 194., 194.1 un 194.2 pantā, - naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 228.pants. Valsts sanitārā inspekcija Valsts sanitārā inspekcija izskata šā kodeksa 42. un 43.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī 62., 63., 64., 72., 75., 76., 83. un 84.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir higiēnas prasību pārkāpumi) lietas, 88.4 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5 un 166.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas, 166.10 un 166.11 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 166.12 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā, 166.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts sanitārās inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) galvenais valsts sanitārais inspektors un viņa vietnieki - naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju; 2) Valsts sanitārās inspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem un piemērot konfiskāciju; 3) vecākie valsts sanitārie inspektori - naudas sodu līdz simt latiem; 4) valsts sanitārie inspektori un jaunākie valsts sanitārie inspektori - naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā. (20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 228.1 pants. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija izskata šā kodeksa 45.-45.3 un 46.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas valsts galvenais eksperts un viņa vietnieki - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas valsts eksperti - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.05.1996.) 228.2 pants. Valsts farmācijas inspekcija Valsts farmācijas inspekcija izskata šā kodeksa 46.1 un 78.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts farmācijas inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts farmācijas inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki - naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem; 2) Valsts farmācijas inspekcijas inspektori - naudas sodu līdz tūkstoš latiem. (11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 12.06.2003. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā no 13.11.2003.) 229.pants. PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS Iekšlietu ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas sanitārās uzraudzības medicīnas dienesti (Izslēgts ar 11.07.1992. likumu) 230. pants. Valsts veterinārā dienesta iestādes Valsts veterinārā dienesta iestādes izskata šā kodeksa 46.1 (par pārkāpumiem veterināro zāļu ražošanā un izplatīšanā), 105., 107., 108. un 108.1—108.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts veterinārā dienesta iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas Republikas valsts galvenais veterinārais inspektors — naudas sodu — līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu; 2) valsts vecākie veterinārie inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz desmit tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu; 3) valsts veterinārie inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz desmit tūkstošiem rubļu. (03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993. likumu) 230.1 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestādes (Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 230.2 pants. Sēklu kvalitātes valsts uzraudzības iestādes (Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 230.3 pants. Ciltsdarba valsts inspekcija Ciltsdarba valsts inspekcija izskata šā kodeksa 105.1-105.5 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Ciltsdarba valsts inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieks - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem; 2) Ciltsdarba valsts inspekcijas inspektori - naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 230.4 pants. Valsts labības inspekcija (Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 230.5 pants. Augu aizsardzības valsts iestādes Augu aizsardzības valsts iestādes izskata šā kodeksa 103. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus augu aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts augu aizsardzības stacijas priekšnieks un viņa vietnieki — naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu; 2) rajonu augu aizsardzības agronomi inspektori — naudas sodu līdz vienam tūkstotim piecsimt rubļiem. (11.07.1992. likuma redakcijā) 230.6 pants. Meliorācijas sistēmu un būvju valsts kontroles un uzraudzības iestādes Meliorācijas sistēmu un būvju valsts kontroles un uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 66.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus meliorācijas sistēmu un būvju valsts kontroles un uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi Meliorācijas pārvaldes (departamenta) vadītājs, meliorācijas sistēmu ekspluatācijas valsts uzņēmumu (iestāžu, organizāciju) vadītāji un viņu vietnieki - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 230.7 pants. Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs (Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 230.9 pants. Sanitārā robežinspekcija (Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.) 230.10 pants. Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests (Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.) 231.pants. Vides aizsardzības valsts iestādes Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.-53., 53.2-69., 71., 72.-88.1, 88.4-88.6 un 118.pantā. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Vides valsts inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki, Jūras vides pārvaldes direktors un viņa vietnieki - uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem, atņemt mazā kuģa vadītāja apliecību un piemērot konfiskāciju; 2) Vides valsts inspekcijas kontroles daļu vadītāji un viņu vietnieki, sektoru vadītāji, reģionālo vides pārvalžu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju direktori un viņu vietnieki - uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju; 3) Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori - uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem un piemērot konfiskāciju. Par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 61., 82., 82.1 un 82.2 pantā, ja tos pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošo līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas: 1) šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam; 2) šā panta otrās daļas 3.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89.-89.5 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; rajonu, republikas pilsētu un pilsētu rajonu valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šīs amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā. (28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 231.2 pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki - uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem; 2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki - uzlikt naudas sodu līdz trīssimt latiem; 3) Valsts būvinspekcijas valsts būvinspektori - uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz simt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori. Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā. (12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 231.3 pants. Radiācijas drošības centrs Radiācijas drošības centrs izskata šā kodeksa 87.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Radiācijas drošības centra vārdā ir tiesīgi: 1) Radiācijas drošības centra direktors, viņa vietnieks un galvenais radiācijas drošības inspektors - naudas sodu līdz piectūkstoš latiem; 2) Radiācijas drošības centra radiācijas drošības valsts inspektori - naudas sodu līdz tūkstoš latiem. (23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.) 232.pants. Zivju aizsardzības iestādes (Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.) 233.pants. Valsts meža dienesta amatpersonas Valsts meža dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 53.2, 54., 54.1, 57.-57.2, 58., 66., 66.2-66.5, 67.-69., 71., 71.1, 80., 80.1 un 81.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts meža dienesta vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts meža dienesta ģenerāldirektors, virsmežziņi (direktori) - uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem un atņemt medīšanas tiesības; 2) mežziņi - uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 3) mežsargi - uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Valsts meža dienesta amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. (12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2003. likumu, kas stājas spēkā no 13.11.2003.) 234.pants. Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, izskata šā kodeksa 80. (par medību, kā arī citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu) un 80.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus ir tiesīgi to republikas un vietējo institūciju vadītāji, kas realizē resoruzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu. (28.04.1992. likuma redakcijā) 235.pants. Valsts elektrosakaru inspekcija Valsts elektrosakaru inspekcija izskata šā kodeksa 146. un 147. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts elektrosakaru inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts elektrosakaru inspekcijas direktors — naudas sodu līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu; 2) Valsts elektrosakaru inspekcijas direktora pilnvarotas amatpersonas — naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu. (28.04.1992. likuma redakcijā) 236.pants. Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestādes Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 104.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Zemkopības ministrijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki, sektoru vadītāji, rajonu valsts tehniskās uzraudzības inspekciju priekšnieki un viņu vietnieki - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai atņemt tiesības vadīt traktorus un citas pašgājējas mašīnas; 2) Zemkopības ministrijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas galvenie speciālisti, speciālisti, rajonu valsts tehniskās uzraudzības inspekciju speciālisti un vadošie valsts inspektori - naudas sodu līdz simt latiem. (19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 236.1 pants. Valsts proviskās uzraudzības institūcijas Valsts proviskās uzraudzības institūcijas izskata šā kodeksa 163.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts proviskās uzraudzības institūciju vārdā ir tiesīgi Latvijas Republikas Finansu ministrijas Dārgmetālu pārvaldes priekšnieks un Valsts proviskās uzraudzības inspekcijas priekšnieks. (02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu) 236.2 pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 190.8 pantā un 190.9 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi: 1) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas vadītājs, viņa vietnieks un valsts arhīvu direktori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas inspektori un valsts arhīvu inspektori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem. (11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 236.3 pants. Valsts valodas centrs Valsts valodas centrs izskata šā kodeksa 41.1 pantā un 201.26-201.35 pantā (izņemot lietas par 201.32 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts valodas centra vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts valodas centra direktors un viņa vietnieks - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori - naudas sodu līdz divsimt latiem. Šajā pantā minētās amatpersonas par savas kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. (14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.2003.) 236.4 pants. Valsts kontrole Valsts kontrole izskata šā kodeksa 156.3 un 175.2 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas ar tās darbību. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kontroles vārdā ir tiesīgs valsts kontrolieris. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.) 236.5 pants. Valsts kase Valsts kase izskata šā kodeksa 159., 159.2, 159.3 un 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kases vārdā ir tiesīgs Valsts kases pārvaldnieks - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. (19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.) 236.6 pants. Valsts metroloģiskā inspekcija Valsts metroloģiskā inspekcija izskata šā kodeksa 99.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts metroloģiskās inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšnieks - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem; 2) Valsts metroloģiskās inspekcijas inspektori - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz simt latiem. Šajā pantā minētās amatpersonas sastāda protokolus par šā kodeksa 99.pantā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. (14.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 10.06.1998.) 236.7 pants. Vērtspapīru tirgus komisija (Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.) 236.9 pants. Izglītības valsts inspekcija Izglītības valsts inspekcija izskata šā kodeksa 201.49, 201.50, 201.51, 201.52, 201.53, 201.54, 201.55, 201.56, 201.57 un 201.58 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Izglītības valsts inspekcijas vārdā ir tiesīgi: 1) Izglītības valsts inspekcijas vadītājs - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem; 2) Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietnieks, reģionālo daļu vadītāji - naudas sodu līdz simt latiem; 3) valsts izglītības inspektori - naudas sodu līdz piecdesmit latiem. (14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.04.2003.) 236.10 pants. Datu valsts inspekcija Datu valsts inspekcija izskata šā kodeksa 204.7, 204.8, 204.9, 204.10 un 204.11 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Datu valsts inspekcijas vārdā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu ir tiesīgs Datu valsts inspekcijas direktors un viņa pilnvaroti darbinieki. (13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 15.04.2003.) 237.pants. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu) 238.pants. Lietvedības kārtība administratīvo pārkāpumu lietās Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti. (28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 238.1 pants. Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, izziņas iestādei, izmeklētājam, prokuroram, tiesai, tiesnesim vai citām speciāli pilnvarotām amatpersonām diennakts laikā jāpieņem viens no šādiem lēmumiem: 1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā; 2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā; 3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības. Izņēmuma gadījumos lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā var pieņemt desmit dienu laikā. Šādu lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju. (05.01.1993. likuma redakcijā) 239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi: 1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva; 2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu; 3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma; 4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī; 5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu; 6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību; 7) ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi; 8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir ierosināta krimināllieta; 9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā no 27.04.2000.) 240.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 241.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atklātums (Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 242.pants. Prokurora uzraudzība pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās Prokurors, veicot uzraudzību pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās, ir tiesīgs: ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu; iepazīties ar lietas materiāliem; pārbaudīt orgānu (amatpersonu) darbības likumību lietvedībā; piedalīties lietas izskatīšanā; iesniegt pieteikumus, dot atzinumus jautājumos, kas rodas lietas izskatīšanas gaitā; pārbaudīt attiecīgo orgānu (amatpersonu) piemēroto ietekmēšanas līdzekļu pareizību par administratīvajiem pārkāpumiem; iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; apturēt lēmuma izpildīšanu, kā arī veikt citas likumā paredzētās darbības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu) 243.pants. Pierādījumi Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata orgāni (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, kā arī ar citiem dokumentiem. 244.pants. Pierādījumu novērtēšana Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 245.pants. Materiālu nodošana prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas institūcijai Ja lietas izskatīšanā institūcija (amatpersona) secina, ka pārkāpums satur nozieguma pazīmes, tas materiālus nodod prokuroram vai iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas institūcijai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 246.pants. Protokols par administratīvo pārkāpumu Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota amatpersona vai arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrības pašdarbīgā orgāna pilnvarotais pārstāvis sastāda protokolu. Protokolu nesastāda šā kodeksa 250. pantā norādītajos gadījumos. 247.pants. Amatpersonu un speciāli pilnvarotu personu saraksts, kuras ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu Amatpersonu un speciāli pilnvaroto personu sarakstu, kurām ir tiesības sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta administratīvā atbildība par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu. Ja aktā tas nav paredzēts, tad šo sarakstu nosaka Ministru kabinets, Valsts kontrole, attiecīgā ministrija, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai institūcija, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī tam pilnvarotas pašvaldību amatpersonas. (28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 14.10.1998., 23.03.2000. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 16.07.2001.) 248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda: tā sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku un pārkāpuma būtību; normatīvo aktu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; liecinieku un cietušo uzvārdus un adreses, ja ir liecinieki un cietušie; pārkāpēja paskaidrojumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai. Par pārkāpēju protokolā norāda: viņa uzvārdu, vārdu, dzimšanas gadu un vietu, darbavietu, nodarbošanos vai amatu, dzīvesvietu un citas ziņas, kurām var būt kāda nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā. Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas. Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt. Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 249.pants. Protokola nosūtīšana Protokolu nosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā no tā sastādīšanas brīža. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.1, 46.1 panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 108.1 panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 121.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 122.panta pirmajā daļā, 122.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 125.panta otrajā daļā, 126.panta pirmajā daļā, 129., 135.-137.pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā. Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu. (21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 11.05.1993., 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 251.pants. Pārkāpēja atvešana Lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar sastādīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, pārkāpēju var nogādāt policijā, Zemessardzes vai Robežsardzes dienesta telpās vai pagasta valdē policists, zemessargs, robežsargs vai karavīrs. Ja izdarīti transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumi vai kustības kārtības un drošības noteikumu pārkāpumi, kravu saglabāšanas noteikumu pārkāpumi transportā, ugunsdrošības, sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpumi transportā, pārkāpēju var nogādāt policijā uz to pilnvarota persona, ja pārkāpējam nav personas dokumentu un nav liecinieku, kuri var sniegt nepieciešamās ziņas par viņu. Ja pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, kā arī citi likumdošanas akti par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, protokola noformēšanai (ja pārkāpēja personu nevar noskaidrot pārkāpuma vietā) vides aizsardzības valsts iestāžu, Valsts meža dienesta amatpersonas, kā arī attiecīgi pilnvarotas to iestāžu amatpersonas, kuras realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, kontroli pār dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu realizējošo citu iestāžu amatpersonas, rezervātu un citu īpaši aizsargājamo teritoriju amatpersonas, kā arī zemessargi var nogādāt pārkāpēju policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās. Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie administratīvie pārkāpumi izdarīti valsts robežas šķērsošanas vietās vai pierobežā, pārkāpēju attiecīgajās dienesta telpās var nogādāt arī robežsargs. Nogādāšana jāizdara iespējami īsākā laikā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 03.11.1992., 19.07.1995., 28.05.1997., 14.06.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.) 252.pants. Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā Likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu un pareizu izskatīšanu un izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana. Kārtību, kādā izdarāma administratīvā aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana šajā pantā paredzētajiem nolūkiem, nosaka šis kodekss un citi likumi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu.) 253.pants. Administratīvā aizturēšana Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturēto personu; aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, par to izdara ierakstu protokolā. Pēc personas lūguma, kura aizturēta par administratīvo pārkāpumu, par tās atrašanās vietu paziņo radiniekiem, darba vai mācību vietas administrācijai. Par nepilngadīgā aizturēšanu obligāti paziņo viņa vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 254.pants. Institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam pilnvarotas ar likumu, tas ir: 1) policijas darbinieki (amatpersonas) - ja neatļautās vietās tirgo alkoholiskos dzērienus, spirtu, ja organizē tirdzniecību neatļautās vietās, ja izdarīts sīkais huligānisms, ja notikusi ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, ja pārkāpta sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtība, ja persona bez dibināta iemesla nav ieradusies pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, ja lietoti alkoholiski dzērieni sabiedriskās vietās vai ja persona parādījusies sabiedriskā vietā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību, ja pārkāpti satiksmes noteikumi, medību, zvejas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumi, ja pārkāpti citi likumdošanas akti par dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu, kā arī citos likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos; 2) Valsts robežsardzes amatpersonas - ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi. 3) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora pilnvarotas amatpersonas - ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi; 4) Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes un reģionālo vides aizsardzības pārvalžu amatpersonas - ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, zvejas, makšķerēšanas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos minēto vides aizsardzības valsts iestāžu amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai; 5) lidostas aviodrošības dienests - ja izdarīti lidostas drošības noteikumu pārkāpumi; 6) Valsts elektrosakaru inspekcijas amatpersonas - ja tiek ievestas, uzstādītas, būvētas, pārdotas vai lietotas radioviļņus izstarojošas iekārtas bez Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas, kā arī izdarīti citi radiosakaru noteikumu pārkāpumi. (28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var ne ilgāk kā uz trim stundām. Izņēmuma gadījumos sakarā ar sevišķu nepieciešamību likumdošanas akti var noteikt citādu administratīvās aizturēšanas ilgumu. Ārzemniekus, kuri pārkāpuši ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai tranzīta noteikumus Latvijas Republikā, var aizturēt uz laiku līdz trim stundām, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, bet, ja nepieciešams noskaidrot pārkāpēja personu vai pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, - uz laiku līdz trim diennaktīm, divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža rakstveidā paziņojot par to prokuroram. Personu, kura tirgo alkoholiskos dzērienus un spirtu neatļautās vietās, ir izdarījusi sīko huligānismu vai pārkāpusi sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtību, var aizturēt, līdz tiesnesis vai policijas iestādes priekšnieks (priekšnieka vietnieks) izskata lietu. Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad pārkāpējs nogādāts protokola sastādīšanai, bet personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, - no atskurbšanas brīža. Personai, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu muitas kontroles veikšanas laikā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no muitas kontroles pabeigšanas brīža. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 21.12.1990., 25.09.1991., 11.07.1992., 19.01.1993., 04.11.1993., 28.07.1994., 28.05.1997. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 256.pants. Personas un mantu apskate Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarotas policijas iestāžu, militarizētās apsardzes, civilās aviācijas, muitas iestāžu un Robežsardzes amatpersonas, bet Latvijas Republikas likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos - arī citu uz to pilnvarotu institūciju amatpersonas. Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarota ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona divu tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē. Mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas policijas, civilās aviācijas, muitas, Robežsardzes, Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides aizsardzības pārvalžu, meža sardzes, valsts medību uzraudzības iestāžu amatpersonas, bet likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos - arī citu tam pilnvarotu institūciju amatpersonas. Mantu, rokas bagāžas, bagāžas, medību un zvejas rīku, iegūtās produkcijas un citu priekšmetu apskate parasti notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes, piedaloties diviem pieaicinātajiem. Par personas un mantu apskati sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai protokolā par administratīvo aizturēšanu. Personu un mantu apskate muitas iestādēs notiek Latvijas Republikas muitas kodeksā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 28.04.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma izdarīšanas rīks vai tiešais objekts un kuri atrasti pie aizturēšanas, personas vai mantu apskates, izņem šā kodeksa 254. un 256. pantā norādīto orgānu amatpersonas. Izņemtās mantas un dokumenti turpmāk līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai glabājas vietās, kuras nosaka orgāni (amatpersonas), kuriem ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, bet pēc lietas izskatīšanas, atkarībā no lietas izskatīšanas rezultātiem, tās noteiktā kārtībā konfiscējamas, atdodamas īpašniekam, iznīcināmas vai, ja atsavina mantas pret atlīdzību, tās realizējamas. Kandža un citi stipri mājās gatavoti alkoholiskie dzērieni, kā arī to izgatavošanai paredzētie aparāti pēc lietas izskatīšanas iznīcināmi. Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu. Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu. Ja izdarīts pārkāpums, par kuru saskaņā ar šo kodeksu var uzlikt administratīvo sodu — naudas sodu vai atņemt transporta līdzekļa vadīšanas tiesības, — transporta līdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību uz laiku līdz naudas soda samaksāšanai šajā lietā, par to tiek izdarīts ieraksts tiesībpārkāpumu protokolā, kā arī transporta līdzekļa vadīšanas tiesību pagaidatļaujā, ko vadītājam izsniedz vadītāja apliecības vietā. Par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu (vadītāja prombūtnē) var tikt pielietotas transporta līdzekļu riteņu speciālās bloķēšanas ierīces, kā arī transporta līdzekļa novietošana speciālā maksas stāvvietā. Par transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, bez vadītāja apliecības, kā arī bez transporta līdzekļa reģistrācijas dokumentiem transporta līdzeklis var tikt novietots speciālā maksas stāvvietā. Amatpersonai, kas veikusi pasākumus transporta līdzekļa novietošanai speciālajā maksas stāvvietā, par to nekavējoties jāpaziņo ceļu policijas dežūrdaļai un policijas teritoriālajai apakšvienībai (pēc vietas, kur atrasts transporta līdzeklis), kā arī divdesmit četru stundu laikā jānosūta paziņojums personai, uz kuras vārda attiecīgais transporta līdzeklis reģistrēts, par tā novietošanu speciālajā maksas stāvvietā. Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 168., 181., 182. un 184. pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985., 30.05.1988., 19.05.1989. dekrētu, 02.01.1991., 25.09.1991. un 03.11.1992. likumu) 258.pants. Atstādināšana no transporta līdzekļu un mazo kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošā pārbaude Transporta līdzekļu vadītāji vai citas personas, kas vada transporta līdzekļus, kā arī mazo kuģu vadītāji, par kuriem ir pietiekams pamats domāt, ka viņi ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, jāatstādina no transporta līdzekļu vadīšanas un noteiktā kārtībā jāpārbauda, vai viņi nav alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Transporta līdzekļu vadītāju vai citu personu, kas vada transporta līdzekļus, nosūtīšana pārbaudei, vai tās nav alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, kā arī šī pārbaude notiek kārtībā, kādu nosaka Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija, bet attiecībā uz kuģu vadītājiem - Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 03.11.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 259.pants. Administratīvās aizturēšanas, personas apskates, mantu un dokumentu apskates un izņemšanas pārsūdzēšana Administratīvo aizturēšanu, personas apskati, mantu apskati un mantu un dokumentu izņemšanu ieinteresētā persona var pārsūdzēt augstākai institūcijai (amatpersonai) vai prokuroram. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar advokāta palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Ja šī persona nav klāt, lietu var izskatīt tikai tad, ja ir ziņas, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja šāds lūgums saņemts, ir nepieciešams, lai tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, atzītu šo lūgumu par pamatotu un atliktu lietas izskatīšanu. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā. Izskatot lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 167.pantā, 171.panta otrajā daļā, 175., 177., 178. un 201.1 pantā, pie administratīvās atbildības sauktās personas klātbūtne ir obligāta. Ja šī persona izvairās ierasties pēc policijas iestādes vai tiesneša aicinājuma, to var atvest piespiedu kārtā, bet, ja tas nav iespējams, lietu tiesā izskata bez tās piedalīšanās. (05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 261.pants. Cietušais Cietušais ir persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums. Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, iesniegt lūgumus un pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Cietušajam ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, bet, ja viņš tiek uzaicināts ar pavēsti, viņa pienākums ir ierasties norādītajā laikā un vietā pie amatpersonas, kas viņu izsaukusi, un dot patiesas liecības, tas ir, paziņot visu, ko viņš lietā zina, un atbildēt uz jautājumiem. Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot nopratināmajām personām jautājumus dzimtajā valodā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. likumu) 262.pants. Likumiskie pārstāvji Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, viņu intereses ir tiesīgi pārstāvēt to likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi). 263.pants. Advokāts Advokātam, kurš piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem; iesniegt lūgumus; personas vārdā, kura viņu uzaicinājusi, iesniegt sūdzību par lietā pieņemto lēmumu. Advokāta pilnvaras apliecina orderis, kuru izdod juridiskā konsultācija. 264.pants. Liecinieks Par liecinieku administratīvā pārkāpuma lietā var izsaukt jebkuru personu, kurai var būt zināmi kādi apstākļi, kas jānoskaidro šajā lietā. Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības: paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 265.pants. Eksperts Par ekspertu var būt persona, kurai attiecīgajā nozarē ir speciālas zināšanas. Ekspertu uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, gadījumā, kad rodas nepieciešamība pēc speciālām zināšanām. Ekspertam jāierodas pēc uzaicinājuma un jādod objektīvs atzinums viņam uzdotajos jautājumos. Ekspertam ir tiesības: 1) iepazīties ar lietas materiāliem, kas attiecas uz ekspertīzes priekšmetu; 2) lūgt izsniegt viņam atzinuma došanai nepieciešamos papildmateriālus; 3) ar tās institūcijas (amatpersonas) atļauju, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, uzdot jautājumus, kas saistīti ar ekspertīzes priekšmetu, personai, kuru sauc pie atbildības, cietušajam un lieciniekiem; 4) piedalīties lietas izskatīšanā. Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam iesniegtie materiāli nav pietiekami vai viņš pats šajā jautājumā nav pietiekami kompetents. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 266.pants. Tulks Tulku uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta. Tulkam jāierodas pēc institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma un pilnīgi un precīzi jāveic viņam uzdotais tulkojums. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 267.pants. Summas, kas jāizmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem atlīdzina izdevumus, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta. Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem noteiktā kārtībā darbavietā tiek saglabāta darba alga par visu prombūtnes laiku sakarā ar institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai Orgāns (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj šādus jautājumus: 1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē; 2) vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu; 3) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu; 4) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli; 5) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, likumiskā pārstāvja un advokāta lūgumus. 269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 118., 121.—128., 130. un 131. pantā, var izskatīt arī pēc transporta līdzekļu reģistrācijas vietas vai pārkāpēja dzīvesvietas. Administratīvās komisijas un nepilngadīgo lietu komisijas administratīvo pārkāpumu lietas var nosūtīt izskatīšanai pēc pārkāpēja dzīvesvietas. (06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu) 270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus nosaka likumdošana. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad institūcija (amatpersona), kas kompetents lietu izskatīt, saņēmis protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 175. un 178.pantā, izskata diennakts laikā, par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 165.3, 174.3 un 175.2 pantā, - trīs dienu laikā, bet 95.-98., 200., 201.1 pantā paredzētās - septiņu dienu laikā. Likumdošana var noteikt arī citus termiņus administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.1986., 30.07.1987. un 29.07.1988. dekrētu, 01.03.1990., 10.09.1991., 11.07.1992., 03.11.1992., 19.01.1993., 28.07.1994., 19.07.1995. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 271.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana sākas ar koleģiālās institūcijas sastāva paziņošanu vai ar amatpersonas, kas izskata lietu, stādīšanos priekšā. Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, paziņo, kādu lietu izskatīs, kas tiek saukts pie administratīvās atbildības, izskaidro personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, viņu tiesības un pienākumus, nolasa protokolu par administratīvo pārkāpumu. Sēdē noklausās personu paskaidrojumus, kuras piedalās lietas izskatīšanā, izskata pierādījumus un izlemj lūgumus. Ja lietā piedalās prokurors, tad noklausās viņa atzinumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 271.1 pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski Lietas izskatīšana iesākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un ieņemamo amatu, pārliecinās par pārkāpēja identitāti, izskaidro pārkāpēja tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata pārkāpēja vai viņa advokāta lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie un liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums. Ja lietvedībā piedalās advokāts un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Advokāts izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors. (05.01.1993. likuma redakcijā) 271.2 pants. Šā kodeksa 201.39 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas īpatnības Administratīvo sodu par šā kodeksa 201.39 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir tiesīgs uzlikt tiesas sēdes priekšsēdētājs ar savu lēmumu. Par tiesas sēžu zālē izdarīto administratīvo pārkāpumu jāizdara ieraksts izskatāmās lietas tiesas sēdes protokolā. Pēc šā ieraksta nolasīšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro pārkāpēja personību, kvalificē viņa nodarījumu un pēc tam paziņo pieņemtā lēmuma saturu. Lēmuma saturs jāieraksta tiesas sēdes protokolā; šo tiesas sēdes protokola daļu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs. Administratīvi sodītā persona ir tiesīga lēmuma pieņemšanas dienā saņemt izrakstu no tās tiesas sēdes protokola daļas, kurā fiksēta administratīvā pārkāpuma būtība un pieņemtais lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Ja tiesas sēdē nav iespējams noskaidrot pārkāpēja personību vai ir citi apstākļi, kas liedz iespēju tieši tiesas sēdē pārkāpējam uzlikt administratīvo sodu, kā arī gadījumos, kad necieņa pret tiesu izrādīta ārpus tiesas zāles, tiesnesis vai tiesas sēdes priekšsēdētājs pēc lietas izskatīšanas materiālus par administratīvo pārkāpumu nosūta tās valsts policijas iestādes priekšniekam, kuras teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts. Protokolu sastāda tiesnesis, kura lietvedībā atrodas izskatāmā lieta. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata tiesas priekšsēdētājs vai cits tiesnesis. (05.01.1993. likuma redakcijā) 272.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 273.pants. Koleģiālās institūcijas sēdes protokols Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu koleģiālajā institūcijā, raksta protokolu, kurā norāda: 1) sēdes laiku un vietu; 2) institūcijas, kas izskata lietu, nosaukumu un sastāvu; 3) izskatāmās lietas saturu; 4) ziņas par personu ierašanos, kuras piedalās lietas izskatīšanā; 5) personu, kuras piedalās lietas izskatīšanā, paskaidrojumus, lūgumus un to izskatīšanas rezultātus; 6) dokumentus un lietiskos pierādījumus, kas pārbaudīti lietas izskatīšanas gaitā; 7) ziņas par pieņemtā lēmuma paziņošanu un tā pārsūdzēšanas kārtības un termiņu izskaidrošanu. Koleģiālās institūcijas sēdes protokolu paraksta sēdes priekšsēdētājs un sekretārs. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu, orgāns (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā. Pagasta Tautas deputātu padomes valde administratīvā pārkāpuma lietu izlemj lēmuma veidā. Lēmumam jāsatur: lēmumu pieņēmušā orgāna (amatpersonas) nosaukums, lietas izskatīšanas datums; ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta; lietas izskatīšanā konstatēto apstākļu izklāsts; norādījums uz normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu; lietā pieņemtais lēmums. Ja, izlemjot jautājumu par soda piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, orgāni (amatpersonas), kas norādīti šā kodeksa 205. panta 1.—5. punktā, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgās personas nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, lietā pieņemtajā lēmumā tiek norādīts piedzenamā zaudējuma apmērs, kā arī tā atlīdzināšanas termiņš un kārtība. Lietā pieņemtajā lēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām un dokumentiem. Koleģiālā orgāna lēmumu pieņem ar koleģiālā orgāna locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālā orgāna lēmumu — priekšsēdētājs un sekretārs. Likumdošanā paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu) 274.1 pants. Rīcība ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem. Turklāt: 1) pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami; 2) vērtības un lietas, kuras iegūtas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā vai kuras bijušas paredzētas vai lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem; 3) priekšmeti, kurus var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, jārealizē likumā noteiktajā kārtībā, bet priekšmeti, kuriem nav nekādas materiālas vai citas vērtības un kurus nevar izmantot, jāiznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma šos priekšmetus var tām realizēt. (05.01.1993. gada likuma redakcijā) 275.pants. Lēmumu veidi Izskatījis lietu par administratīvo pārkāpumu, orgāns (amatpersona) pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par administratīvā soda uzlikšanu; 2) par lietvedības izbeigšanu. Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja izsaka mutvārdu aizrādījumu, nodod materiālus izskatīšanai prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas iestādei, kā arī gadījumos, ja ir šā kodeksa 239. pantā paredzētie apstākļi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985. dekrētu un 03.11.1992. likumu) 276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts. Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma. Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta, par to izdara attiecīgu ierakstu lietā. Lietās par muitas noteikumu pārkāpumiem lēmuma norakstu izsniedz personai, par kuru tas pieņemts, muitas kodeksā noteiktajā kārtībā. Lietās par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 166.2 pantā un 166.4 panta otrajā daļā, attiecībā uz personu, kurai tiek atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida uzņēmējdarbību, lēmuma norakstu nosūta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991., 25.09.1991. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 277.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu paziņošana sabiedrībai Institūcijai (amatpersonai), kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, ir tiesības, bet šā kodeksa 109.-116., 120., 131.pantā, 134.panta pirmajā daļā, 135.panta pirmajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 136.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 200. un 201.pantā norādītajos gadījumos - pienākums par uzlikto sodu paziņot pārkāpēja darbavietas vai mācību iestādes administrācijai vai sabiedriskajai organizācijai, kā arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas. Ja institūcijas (izņemot vides aizsardzības valsts inspekcijas) vai amatpersonas, kas realizē kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata šā kodeksa 47., 48. un 51.-88.3 pantā paredzētos pārkāpumus, tām par vainīgajām personām uzliktajiem administratīvajiem sodiem jāziņo reģionālajām vides pārvaldēm. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985. un 02.12.1986. dekrētu, 28.04.1992., 25.08.1992., 03.11.1992., 19.01.1993., 28.07.1994. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 278.pants. Priekšlikumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu Institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, konstatējot administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņus un veicinošos apstākļus, iesniedz attiecīgiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām priekšlikumus par nepieciešamību veikt pasākumus šo cēloņu un apstākļu novēršanai. Minētajām organizācijām un personām ir pienākums mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas paziņot par veiktajiem pasākumiem institūcijai (amatpersonai), kas priekšlikumu iesniegusi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) Divdesmit trešā nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana un protesta iesniegšana par lēmumu 279.pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.07.1994., 28.05.1997. likumu un 20.06.2002. Satversmes tiesas spriedumu, kas stājas spēkā 26.06.2002.) 280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt: 1) administratīvās komisijas un nepilngadīgo lietu komisijas lēmumu — attiecīgās Tautas deputātu padomes valdei vai rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs; 2) pagasta Tautas deputātu padomes valdes lēmumu — rajona Tautas deputātu padomes valdei vai rajona tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs; 3) rajona, pilsētas, pilsētas rajona, pagasta padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieku, kā arī pašvaldības direktora lēmumus — rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs; 4) cita orgāna (amatpersonas) lēmumu par administratīva soda uzlikšanu naudas soda veidā — augstākam orgānam (augstākai amatpersonai) vai rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs; lēmumu par cita administratīvā soda uzlikšanu — augstākam orgānam (augstākai amatpersonai), bet pēc tam sūdzību var iesniegt rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs. Lēmumu par vienlaikus uzliktu administratīvo pamatsodu un kādu no papildsodiem pēc tās personas izvēles, kura to pārsūdz, var pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta pamatsoda vai papildsoda pārsūdzēšanai; 5) policijas iestādes (amatpersonas) lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pārkāpuma izdarīšanas vietā fiksēta brīdinājuma veidā bez protokola sastādīšanas — augstākam orgānam (augstākai amatpersonai); 6) vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas (vides aizsardzības valsts inspektori) lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu naudas soda veidā — augstākai institūcijai (augstākai vides aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonai) vai rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs. Sūdzību iesniedz orgānam (amatpersonai), kas pieņēmis lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība trīs dienu laikā kopā ar lietu jānosūta orgānam (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta. No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, valsts nodeva netiek iekasēta. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985., 23.06.1988. dekrētu, 21.12.1990., 28.04.1992., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu) 281.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot orgāns (amatpersona), kas ir tiesīgs izskatīt sūdzību. 282.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu. 283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 31. pantā paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai. 284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš Sūdzība un protests par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu uz to pilnvarotam orgānam (amatpersonai) jāizskata desmit dienu laikā no to saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - no lietas materiālu saņemšanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 03.11.1992. likumu) 285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana Orgāns (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību. 286.pants. Orgāna (amatpersonas), kas izskata sūdzību vai protestu, lēmums Orgāns (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai; 3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts. Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmis orgāns (amatpersona), kas nav tiesīgs izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentam orgānam (amatpersonai). Lēmuma, kas pieņemts par sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, norakstu trīs dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam - pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. 287.pants. Tiesneša, policijas iestādes priekšnieka, augstākas tiesas priekšsēdētāja un augstākas policijas iestādes priekšnieka pilnvaras lietas pārskatīšanā Tiesneša lēmumu lietās par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē, var atcelt vai grozīt pēc prokurora protesta pats tiesnesis, kā arī neatkarīgi no prokurora protesta - augstākas tiesas priekšsēdētājs. Policijas iestādes priekšnieka lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts šā kodeksa 167.pantā, var atcelt vai grozīt pēc prokurora protesta pats policijas iestādes priekšnieks, kā arī neatkarīgi no prokurora protesta - augstākas policijas iestādes priekšnieks. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 01.03.1990., 03.12.1990., 21.12.1990., 12.03.1991., 06.08.1991., 10.09.1991., 18.06.1992., 11.07.1992., 25.08.1992., 03.11.1992., 05.01.1993., 19.01.1993., 20.04.1993., 04.11.1993., 17.02.1994., 28.07.1994., 19.07.1995., 11.04.1996., 28.05.1997., 02.10.1997., 14.05.1998., 14.10.1998., 14.06.2001., 13.03.2003. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.2003.) 288.pants. Par sūdzību pieņemtā lēmuma protestēšana Par lēmumu, kas pieņemts sakarā ar sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, prokurors var iesniegt protestu. Protestu par lēmumu sakarā ar sūdzību iesniedz institūcijas (amatpersonas), kas pieņēmusi lēmumu par sūdzību, augstākai institūcijai (amatpersonai) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 289.pants. Sekas, ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu Ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu, tad piedzītās naudas summas atmaksā, pret atlīdzību atsavinātos un konfiscētos priekšmetus atdod, kā arī atceļ citus ierobežojumus, kas saistīti ar agrāk pieņemto lēmumu. Ja priekšmetu atdot nav iespējams, tiek atlīdzināta tā vērtība. Zaudējumus, kas personai nodarīti sakarā ar nelikumīgu administratīvo arestu, izbeidzot administratīvo lietvedību, atlīdzina likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 290.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu obligātums Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir obligāti izpildāms valsts un sabiedriskajām institūcijām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un personām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.) 291.pants. Lēmuma nodošana izpildei Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi. Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu brīdinājuma veidā, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā. Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 292.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu Lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu izpilda uz to pilnvarotas institūcijas kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos likumos. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda policijas iestādes. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 293.pants. Par vienu un to pašu personu pieņemto vairāku lēmumu izpilde Ja par vienu un to pašu personu pieņemti vairāki lēmumi par administratīvo sodu uzlikšanu, katru lēmumu izpilda atsevišķi. 294.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes atlikšana Ja ir apstākļi, kuru dēļ nekavējoties nevar izpildīt lēmumu par administratīvo arestu vai par naudas soda uzlikšanu (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā), institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim. Par naudas soda uzlikšanu pieņemtā lēmuma izpildi (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā) var atlikt uz laiku līdz diviem mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas ar nosacījumu, ka uzlikto naudas sodu iekasē pa daļām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997. un 19.06.1997. likumu, kas stājas spēkā no 22.07.1997.) 295.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes izbeigšana Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, izbeidz lēmuma izpildi šādos gadījumos: 1) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu; 2) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību; 3) ja persona, par kuru pieņemts lēmums, mirusi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 296.pants. Par administratīvo sodu uzlikšanu pieņemto lēmumu izpildes noilgums Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav jāizpilda, ja tas nav nodots izpildei triju mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar šā kodeksa 283.pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai. Ja lēmuma izpildi atliek saskaņā ar šā kodeksa 294.pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildes atlikšanas termiņa beigām. Likumā var noteikt citus, ilgākus termiņus lēmumu izpildei lietās par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 297.pants. Ar lēmumu izpildi saistīto jautājumu izlemšana Jautājumus, kas saistīti ar lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi, izlemj institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi. Kontrole pār lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi jāveic institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.) 298.pants. Lēmuma par brīdinājumu izpildes kārtība Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu brīdinājuma veidā izpilda institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, paziņojot lēmumu pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas. Ja lēmums par brīdinājumu pieņemts pārkāpēja prombūtnē, viņam izsniedz lēmuma norakstu šā kodeksa 276.pantā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 299.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes termiņš un kārtība Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, — ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Ja personai vecumā no sešpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kas izdarījusi sīko huligānismu, nav patstāvīgas izpeļņas, naudas sodu piedzen no vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Naudas sodu, kas uzlikts par administratīvo pārkāpumu, pārkāpuma izdarītājs iemaksā Krājbankas iestādē, ja likumdošanā nav paredzēts citādi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.1989. dekrētu, 21.12.1990., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu) 300.pants. Lēmuma par naudas sodu piespiedu izpilde Ja parādnieks nav labprātīgi samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299.pantā noteiktajā termiņā, institūcija vai amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, nosūta šo lēmumu parādnieka darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai ieturējumu izdarīšanai no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmērus. Ja persona, kurai uzlikts naudas sods, nestrādā vai arī naudas soda ieturēšana no pārkāpēja darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas nav iespējama citu iemeslu dēļ, naudas soda piedziņu, pamatojoties uz institūcijas (amatpersonas) lēmumu par naudas soda uzlikšanu, izdara tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz pārkāpēja personisko mantu, kā arī uz viņa daļu kopmantā. Naudas soda piedziņu nevar vērst uz mantu, uz kuru saskaņā ar likumdošanu nevar vērst piedziņu pēc izpilddokumentiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 11.07.1992., 28.07.1994. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 24.07.2003.) 301.pants. Lēmuma izpilde par naudas soda piedziņu uz vietas Ja saskaņā ar šā kodeksa 250.pantu naudas sodu iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā, pārkāpējam izdod noteikta parauga kvīti. Ja naudas sodu administratīvā pārkāpuma vietā nesamaksā, sastādāms administratīvais protokols, bet lietvedība lietā un lēmuma izpilde notiek šajā kodeksā paredzētajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 302.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes pabeigšana Lēmumu par naudas soda uzlikšanu, pēc kura naudas sods iekasēts pilnīgi, ar atzīmi par izpildi nosūta atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) Divdesmit septītā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par priekšmeta atsavināšanu pret atlīdzību (Izslēgta ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 304.pants. Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju Lēmumu par priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — konfiskāciju izpilda: rajonu (pilsētu) tautas tiesu tiesu izpildītāji — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 79., 80., 80.1, 80.2 (izņemot lietas par medību, zvejas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem), 156. panta otrajā daļā, kā arī ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.15, 201.19—201.22 pantā un 201.25 panta otrajā daļā, ja muitas iestāžu amatpersonas nevar izpildīt lēmumu par konfiskāciju; policijas iestāžu pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 155.1 panta trešajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.3, 155.4, 155.5, 156. panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta otrajā daļā, 166.14—166.16 panta otrajā daļā, 168., 174.2, 178. pantā un 181. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā; medību noteikumu ievērošanas valsts un resoru uzraudzības iestāžu pilnvarotas amatpersonas un vides aizsardzības valsts inspekciju pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 79., 80. (par medību, kā arī citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu) un 80.1 pantā; zivju aizsardzības iestāžu attiecīgi pilnvarotas amatpersonas un vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas — ja izdarīti šā kodeksa 80., 80.2 pantā paredzētie pārkāpumi (zvejas un zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpumi); valsts veterinārā dienesta iestāžu pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 108.3 pantā; Latvijas Republikas Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas eksperti provizori vai Valsts veterinārā departamenta pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 46.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā; gaisa transporta organizāciju pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 112. pantā un 113. panta otrajā daļā; finansu iestāžu pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 166. pantā; Latvijas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamenta priekšnieka pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.15, 201.19—201.22 pantā un 201.25 panta otrajā daļā; pilsētās un pilsētciematos — komunālās saimniecības organizāciju pilnvarotas amatpersonas, bet lauku apvidū — patērētāju kooperācijas organizāciju pilnvarotas amatpersonas, nepieciešamības gadījumos ar policijas darbinieku palīdzību, — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 106. panta otrajā daļā. Valsts elektrosakaru inspekcijas pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 146. pantā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985., 20.06.1986., 12.06.1987., 30.05.1988. dekrētu, 03.12.1990., 25.09.1991., 07.01.1992., 28.04.1992., 03.11.1992., 19.01.1993., 20.04.1993., 11.05.1993. un 04.11.1993. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17) 305.pants. Lēmumu par konfiskāciju izpildes kārtība Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda, priekšmetu izņemot piespiedu kārtā un bez atlīdzības nododot to valsts īpašumā. (28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 306.pants. Konfiscēto priekšmetu realizācijas kārtība Konfiscētos administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai izdarīšanas rīkus realizē likumā noteiktajā kārtībā. (28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 307.pants. Lēmuma par konfiskāciju izpildes lietvedības pabeigšana Lēmumu par priekšmeta konfiskāciju ar atzīmi par izpildīšanu nosūta atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.) 308.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumu par speciālo tiesību atņemšanu Lēmumu par transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda uz to pilnvarotas iestādes (amatpersonas) kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos likumdošanas aktos. Lēmumu par medību tiesību atņemšanu izpilda vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas, kas seko vides aizsardzības prasību ievērošanai un ir norādītas 231. panta otrajā daļā, vai resoruzraudzības amatpersonas, kas seko medību noteikumu ievērošanai un ir norādītas 234. panta otrajā daļā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992. 03.11.1992. likumu) 309.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par transporta līdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu Lēmumu par transporta līdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu izpilda, izņemot vadītāja apliecību, ja vadītājam atņemtas visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības. Ja vadītājam nav atņemtas visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības, tad vadītāja apliecībā tiek atzīmēts, kādu veidu transporta līdzekļu vadītāja tiesības viņam atņemtas. Kārtību, kādā izņemamas transporta līdzekļa vadītāja apliecības, nosaka Iekšlietu ministrija, bet mazo kuģu vadītāja apliecības - Vides valsts inspekcija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.1989. dekrētu, 11.07.1992., 03.11.1992., 19.01.1993. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.) 310.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par medīšanas tiesību atņemšanu Lēmumu par medīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izņemot mednieka apliecību. Ja persona, kurai atņemtas medīšanas tiesības, izvairās nodot mednieka apliecību, medību noteikumu ievērošanas valsts uzraudzības iestādes to izņem noteiktā kārtībā. (15.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.) 311.pants. Pamats un kārtība, kādā saīsināms speciālo tiesību atņemšanas termiņš Personai, kurai uz noteiktu laiku atņemtas transporta līdzekļu vadīšanas tiesības vai medību tiesības, orgāns (amatpersona), kas uzlicis sodu, var saīsināt minēto tiesību atņemšanas laiku, kad pagājusi ne mazāk kā puse no noteiktā laika. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu) 312.pants. Speciālo tiesību atņemšanas termiņu aprēķināšana Transporta līdzekļu vadītāji un personas, kuras pārkāpušas medību noteikumus, uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu. Ja transporta līdzekļa vadītājs, kam atņemtas tiesības vadīt transporta līdzekli, izvairās nodot ceļu policijas iestādēm vadītāja apliecību un turpina vadīt transporta līdzekli laikā, kad atņemtas vadīšanas tiesības, uz to pilnvarotas iestādes (amatpersonas) var šo tiesību atņemšanas laiku pagarināt par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība. Pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecēšanas, kā arī tad, ja šis termiņš saīsināts saskaņā ar šā kodeksa 311.pantu, personai, kas sodīta ar šo administratīvo sodu, noteiktā kārtībā atdod tai izņemtos dokumentus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.01.1991. un 03.11.1992. likumu) Trīsdesmitā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par labošanas darbiem (Izslēgta ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 317.pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpilde Lēmumu par administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas. 318.pants. Administratīvā aresta izciešanas kārtība Personas, kas pakļautas administratīvajam arestam, tiek turētas apcietinājuma vietās, ko nosaka policijas iestādes. Izpildot lēmumu par administratīvo arestu, izdara arestētās personas apskati. Administratīvās aizturēšanas laiku ieskaita administratīvā aresta termiņā. Administratīvo arestu izcieš likumdošanā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 03.11.1992. likumu) 319.pants. Administratīvajam arestam pakļauto personu izmantošana darbā Personas, kuras pakļautas administratīvajam arestam, tiek izmantotas fiziskos darbos. Administratīvajam arestam pakļauto personu izmantošanu darbā organizē attiecīgās pašvaldības. Personām, kuras pakļautas administratīvajam arestam, par aresta laiku darba algu pastāvīgā darba vietā neizmaksā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 320.pants. Kārtība un termiņi, kādā jāizpilda lēmumi daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu izpilda šajā kodeksā un Civilprocesa kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu ir izpilddokuments. Mantiskais zaudējums pārkāpējam jāatlīdzina ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas (šā kodeksa 276.pants), bet gadījumā, ja par lēmumu iesniegta sūdzība vai protests, - ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) 321.pants. Sekas, ja neizpilda lēmumu daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu Ja lēmumu daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu neizpilda šā kodeksa 320.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, to nosūta zaudējuma piedzīšanai Civilprocesa kodeksā paredzētajā izpildu lietvedības kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.) |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|