LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos kodeksos

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt papildinājumus un grozījumus šādos kodeksos:

I. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā:

1. Papildināt kodeksu ar šāda satura četrpadsmito «d» nodaļu

«Četrpadsmitā «d» nodaļa Administratīvie pārkāpumi, kuros izpaužas necieņa pret tiesu

201.³⁹ pants. Necieņa pret tiesu

Par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietuša civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā ari cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista tulka, personāls, kas piedalās civillietā, vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai kā kārtības neievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, -

uzliek naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu, bet izņēmuma gadījumos, ja pēc lietas apstākļiem (materiāliem) un ievērojot par kāpēja personību šā soda piemērošana tiek atzīta par nepietiekamu, -

piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

201.⁴⁰ pants. Tautas piesēdētāja kavēšana ierasties tiesā

Amatpersonai vai citai personai, no kuras tautas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, ja tā vienalga ar kādu ieganstu kavē tautas piesēdētāju ierasties tiesā, lai viņš pildītu savus pienākumus, -

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

201.⁴¹ pants. Pasākumu neveikšana sakarā ar tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu

Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajos minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu vai iesniegumu, -

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.»

2. Izteikt 175.¹ pantu šādā redakcijā:

«175.¹ pants. Necieņa pret izziņas, izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm

Par necieņu pret izziņas, izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm,  kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka vai pieaicināta neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, -

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.»

3. Papildināt 213. pantu pēc skaitļiem «201.²-201.⁹» ar skaitļiem «201.^39-201.⁴¹».

4. Papildināt kodeksu ar šāda satura 238.¹ pantu:

«238.¹ pants. Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā

Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, izziņas iestādei, izmeklētājam, prokuroram, tiesai, tiesnesim vai citām speciāli pilnvarotām amatpersonām diennakts laikā jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības.

Izņēmuma gadījumos lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā var pieņemt desmit dienu laikā. Šādu lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju.» 5. Izteikt 260. pantu šādā redakcijā:

«260. pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar advokāta palīdzību iepazīties ar visiem lietas ti materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ja šī persona nav klāt, lietu var izskatīt tikai tad, ja ir ziņas, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja šāds lūgums saņemts, ir nepieciešams, lai tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, atzītu šo lūgumu par pamatotu un atliktu lietas izskatīšanu.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.

Izskatot lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 146., 167. pantā, 171. panta otrajā daļā, 175., 177., 178. un 201.¹ pantā, pie administratīvās atbildības sauktas personas Klātbūtne ir obligāta. Ja šī persona izvairās ierasties pēc policijas iestādes vai tiesneša aicinājuma, to var atvest piespiedu kārtā, bet, ja tas nav iespējams lietu tiesā izskata bez tās piedalīšanas.»

6. 261. pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcija:

tiek uzaicināts ar pavesti, viņa pienākums ir ierasties norādīt laikā un vietā pie amatpersonas, kas viņu izsaukusi, un dot patiesas liecības, tas ir, paziņot visu, ko viņš lietā zina, un atbildēt uz jautājumiem»; papildināt pantu ar šāda satura ceturto daļu:

«Cietušajam ir tiesības liecināt, kā ari uzdot nopratināmajā personām jautājumus dzimtajā valodā.»

7. 265. pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: «Par ekspertu var būt persona, kurai attiecīgajā nozarē ir speciālas zināšanas»;

uzskatīt pirmo, otro un trešo daļu attiecīgi par otro, trešo un ceturto daļu;

papildināt pantu ar šāda satura piekto daļu:

«Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam iesniegtie materiāli nav pietiekami vai viņš pats šajā jautājumā nav pietiekami kompetents.»

8. Papildināt kodeksu ar šāda satura 271.^1, 271.², 274.¹ pantu:

«271.¹pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski

Lietas izskatīšana iesākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un ieņemamo amatu, pārliecinās par pārkāpēja identitāti, izskaidro pārkāpēja tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpumi protokola saturu, izskata pārkāpēja vai viņa advokāta lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie un liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums.

Ja lietvedībā piedalās advokāts un prokurors, viņiem ir tiesība: izteikties debatēs. Advokāts izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

271.² pants. Šā kodeksa 201.³⁹ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas īpatnības

Administratīvo sodu par šā kodeksa 201.³⁹ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir tiesīgs uzlikt tiesas sēdes priekšsēdētājs ar savu lēmumu.

Par tiesas sēžu zālē izdarīto administratīvo pārkāpumu jāizdara ieraksts izskatāmās lietas tiesas sēdes protokolā.

Pēc šā ieraksta nolasīšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro pārkāpēja personību, kvalificē viņa nodarījumu un pēc tam paziņo pieņemtā lēmuma saturu.

Lēmuma saturs jāieraksta tiesas sēdes protokolā; šo tiesas sēdes protokola daļu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Administratīvi sodītā persona ir tiesīga lēmuma pieņemšanas dienā saņemt izrakstu no tās tiesas sēdes protokola daļas, kurā fiksēta administratīva pārkāpuma būtība un pieņemtais lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

Ja tiesas sēdē nav iespējams noskaidrot pārkāpēja personību vai ir citi apstākļi, kas liedz iespēju tieši tiesas sēdē pārkāpējam uzlikt administratīvo sodu, ka arī gadījumos, kad necieņa pret tiesu izrādīta ārpus tiesas zāles, tiesnesis vai tiesas sēdes priekšsēdētājs pēc lietas izskatīšanas materiālus par administratīvo pārkāpumu nosūta tās valsts policijas iestādes priekšniekam, kuras teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.

Protokolu sastāda tiesnesis, kura lietvedībā atrodas izskatāmā lieta. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata tiesas priekšsēdētājs vai cits tiesnesis.»

«274.¹ pants. Rīcība ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem

Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem. Turklāt:

1) pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami;

2) vērtības un lietas, kuras iegūtas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā vai kuras bijušas paredzētas vai lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem;

3) priekšmeti, kurus var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, jārealizē likumā noteiktajā kārtībā, bet priekšmeti, kuriem nav nekādas materiālas vai citas vērtības un kurus nevar izmantot, jāiznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma šos priekšmetus var tām realizēt.»

9. Papildināt 287. pantu pēc skaitļiem «201.²-201.⁹» ar skaitļiem «201.³⁹-201.⁴¹».

II. Latvijas kriminālkodeksā:

1. Papildināt kodeksu ar šāda satura 169.¹-169.³ pantu:

«169.¹ pants. Iejaukšanās lietu iztiesāšanā

Par tiesneša vai tautas piesēdētāja jebkādu ietekmēšanu nolūkā likt šķēršļus vispusīgai, pilnīgai un objektīvai konkrētās lietas iztiesāšanai vai panākt nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanu un pasludināšanu -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu no trim tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tām pašam darbībām, ja tas izdarītas, izmantojot dienesta stāvokli, -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

169.² pants. Draudi tiesnesim vai tautas piesēdētājam

Par tiesnesim vai tautas piesēdētājam, kā arī viņu ģimenes locekļiem vai tuviem radiniekiem izteiktiem draudiem noslepkavot, lieto vardarbību vai iznīcināt mantu sakarā ar tiesneša vai tautas piesēdētājā darbību tiesas spriešanā -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit tūkstošiem rubļu.

169.³ pants. Tiesneša vai tautas piesēdētāja apvainošana

Par tiesneša vai tautas piesēdētāja apvainošanu - goda aizskaršanu vai neslavas celšanu viņam sakarā ar viņa darbību tiesas spriešanā -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.»

2. Izteikt 176. un 181.³ pantu šādā redakcijā:

«l76. pants. Atteikšanās dot liecību, atzinumu vai veikt tulkošanu

Par cietušā vai liecinieka atteikšanos tiesā, izziņas vai izmeklēšanas iestādēs dot liecību -

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai a; naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par eksperta vai tulka nepamatotu atteikšanos tiesā, izziņas vai izmeklēšanas iestādēs pildīt savus pienākumus -

soda ar naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.»

«181.³ pants. Tiesas sprieduma vai lēmuma neizpildīšana

Par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu amatpersonu -

soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

Par tāda tiesas sprieduma neizpildīšanu, kas atņem tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņem tiesības uz zināmu nodarbošanos ja to neizpilda persona, par kuru ir šāds spriedums, -

soda ar naudas sodu līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.»

III. Latvijas kriminālprocesa kodeksā:

1. 14. pantā:

papildināt pantu ar šāda satura ceturto daļu:

«Amatpersonu vai citu personu, no kuras tautas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, ja tā vienalga ar kādu ieganstu kavē tautas piesēdētāju ierasties tiesā, lai viņš pildītu savus pienākumus, tiesnesis var saukt pie likuma paredzētas administratīvās atbildības»;

uzskatīt ceturto daļu par piekto daļu.

2. Papildināt 53. panta pirmo daļu ar šāda satura teikumu:

«Liecinieks var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem.»

3 54. panta:

izslēgt pirmajā daļā vārdus «izvairīšanos vai»;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

«Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla, izziņas izdarītājs, izmeklētājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa var likt šo liecinieku atvest piespiedu kārta. Par liecinieka neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, i/ziņas izdarītājam, izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par liecinieka saukšanu pie likumā paredzētās atbildības»;

papildināt pantu ar šāda satura piekto daļu:

«Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt lieciniekam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

4. Papildināt 55. panta pirmo daļu pēc pirmā teikuma ar šāda satura teikumu:

«Cietušais var neliecināt pret sevi un saviem ģimenes locekļiem.»

5. Izteikt 62. panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

«Ja eksperts nepamatoti atsakās pildīt savus pienākumus, dod apzināti nepatiesu atzinumu vai neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, pret viņu lietojami tādi paši līdzekļi kā pret liecinieku.»

6. Papildināt 102. pantu ar šāda satura trešo un ceturto daļu: «Ja civilprasītājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam, izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par civilprasītāja saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Ja civilprasītājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt civilprasītājam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

7. Papildināt 103. pantu ar šāda satura trešo un ceturto daļu: «Ja civilatbildētājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam, izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par civilatbildētāja saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Ja civilatbildētājs neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt civilatbildētājam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

8. Papildināt 104. pantu ar šāda satura otro un trešo daļu: «Ja cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvji neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam, izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvju saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Ja cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvji neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa kas izskata lietu, var uzlikt cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvjiem naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

9. Papildināt 105. pantu ar šāda satura trešo un ceturto daļu: «Ja likumiskais pārstāvis neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par likumiskā pārstāvja saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Ja likumiskais pārstāvis neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt likumiskajam pārstāvim naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

10. 134.¹ pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcija:

«Ja speciālists neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par speciālista saukšanu pielikumā paredzētās administratīvās atbildības»;

papildināt pantu ar šāda satura sesto daļu:

«Ja speciālists neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt speciālistam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

11. 135. pantā:

papildināt pantu ar šāda satura trešo un ceturto daļu:

«Ja tulks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam, izmeklētājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt te tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par tulka saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Ja tulks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt tulkam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu»;

uzskatīt trešo daļu par piekto daļu.

12. Izteikt 139. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Ja pieaicinātie nepamatoti atsakās pildīt savus pienākumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītajā, izmeklētāja prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, pret viņiem var lietot tos pašus līdzekļus kā pret lieciniekiem.»

13. Papildināt 157. panta trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem 54 panta ceturtajā» ar vārdiem «un piektajā».

14. Papildināt 242. panta otro daļu ar vārdiem «izņemot gadījumus, kad tiek izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta par pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.³⁹ pantā sakara ar necieņu pret tiesu».

15. Izteikt 262. panta ceturto daļu šādā redakcijā: «Turklāt par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai kā kārtības neievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, var piemērot administratīvo sodu.»

16. Izslēgt 263. panta otrajā daļā vārdus «un par naudas soda uzlikšanu šā kodeksa 54. panta ceturtajā daļā un 262. panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos».

17. Aizstāt 274.¹ pantā vārdus «par atteikšanos vai izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas» ar vārdiem «par nepamatotu atteikšanos no savu pienākumu pildīšanas».

18. Papildināt 317. pantu ar šāda satura sesto daļu: «Amatpersonu, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā ari laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu, var saukt pie likumā paredzētās administratīvās atbildības.»

19. 354. pantā:

papildināt pantu ar šāda satura ceturto daļu:

«Amatpersonu, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā ari laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu, var saukt pie likumā paredzētās administratīvās atbildības»;

uzskatīt ceturto daļu par piekto daļu.

20. Papildināt 382.¹ pantu ar šāda satura ceturto daļu: «Amatpersonu, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai neveic Pasākumus, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu, var saukt pie likumā paredzētās administratīvās atbildības.»

IV. Latvijas civilprocesa kodeksā:

1. Papildināt 43. pantu ar šāda satura ceturto daļu:

«Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas amatpersonai, kas nenodrošināja, lai tas personas pārstāvis, kura piedalās lietā, ierastos tiesas sēdē, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.»

2. 63. pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus «vai izvairīšanos»;

papildināt pantu ar šāda satura sesto daļu:

«Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

3. Izteikt 66. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: «Ja tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem nav izpildīts tiesneša pieprasījums iesniegt civillietā rakstveida pie rādījumus, kā ari ja šādu pašu iemeslu dēļ tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt prasītos rakstveida pierādījumus, amatpersonām un pilsoņiem tiesa var uzlikt naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.»

4. Izteikt 71. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: «Ja tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, nav izpildīts tiesneša pieprasījums iesniegt civillietā lietiskos pierādījumus, kā arī ja šādu pašu iemeslu dēļ tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt prasītos lietiskos pierādījumus, amatpersonām un pilsoņiem tiesa var uzlikt naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.»

5. 76. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

«Ja uzaicinātais eksperts bez attaisnojoša iemesla neierodas tiesā, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu»; izslēgt sestajā daļā vārdus «izvairīšanos vai».

6. Izteikt 111. panta otro daļu šādā redakcijā:

«Personai, kas piedalās lietā, vai tās pārstāvjiem, ja viņi nepaziņo tiesai par savas adreses maiņu civillietas tiesvedības laikā, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.»

7. Izteikt 138. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Ja ir pārkāpts tiesas vai tiesneša lēmums par prasības nodrošinājuma līdzekļu pielietošanu - aizliegums atbildētājam izdarīt noteiktas darbības vai aizliegumus citām personām nodot mantu atbildētājam vai izpildīt citas saistības attiecībā pret viņu-, vainīgajām personām tiesa var uzlikt naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu. Turklāt prasītājs ir tiesīgs piedzīt no šīm personām zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka nav izpildīts tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu.»

8. Papildināt 148. panta trešo daļu ar vārdiem «izņemot gadījumus, kad tiek izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta par pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.³⁹ pantā sakarā ar necieņu pret tiesu».

9 Izteikt 152. panta otras daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: «Turklāt par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī personas, kas pie-dalās civillieta, eksperta, speciālista tulka vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētaja rīkojumam vai kā kārtības ievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesa pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, var piemērot administratīvo sodu.»

10. Izteikt 161. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Ja personas, kas piedalās lietā, un to pārstāvji bez attaisnojoša iemesla neierodas tiesas sēdē, tiesa var uzlikt šīm personām naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

11. Izteikt 162. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

«Ja prasītājs vai atbildētājs vai prasītājs un atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas tiesas sēdē un ja no katra nav saņemts pieteikums par lietas iztiesāšanu viņa prombūtnē un tādēļ jāatliek lietas iztiesāšana, prasītājam un atbildētājam, kuri nav ieradušies, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.»

12. Izteikt 163. pantu šādā redakcijā:

«163. pants. Sekas, kas rodas, ja atbildētājs neierodas tiesas sēdē sakarā ar lietu par alimentu piedziņu

Lietās par alimentu piedziņu tiesa var atzīt atbildētāja ierašanos par obligātu. Ja atbildētājs neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa neatzīst par attaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu un likt viņu atvest piespiedu kārtā.»

13. Izteikt 164. panta otro daļu šādā redakcijā:

«Ja izsauktais liecinieks neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa neatzīst par attaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz septiņiem tūkstošiem rubļu, bet, ja liecinieks neierodas pēc atkārtota izsaukuma, viņš tiek atvests piespiedu kārtā.»

14. 227. pantā:

papildināt pantu ar šāda satura ceturto daļu:

«Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai neveic Pasākumus, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz Pieciem tūkstošiem rubļu»;

uzskatīt ceturto un piekto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

15. Papildināt 319. pantu ar šāda satura otro daļu:

«Amatpersonai, kura neizskata kasācijas instances tiesas blakus lēmumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.»

16. Izteikt 352. pantu šādā redakcijā:

«352. pants. Izpildu raksta nozaudēšana

Amatpersonai, kas nozaudējusi tai nodoto izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.»

17. Papildināt 361. panta trešo daļu pēc vārda «izsaukuma» ar vārdiem «vai nesniedz ziņas tiesu izpildītājam».

18. 398. pantā:

izteikt ceturtās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

«Parādniekam, ja viņš tiesas noteiktajā termiņā neizpilda spriedumu, kas uzliek viņam par pienākumu veikt darbības, kuras var veikt tikai viņš pats, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu»;

aizstāt piektajā daļā vārdus «tūkstoš rubļu» ar vārdiem «trīs tūkstoši rubļu».

19. Izteikt 413. pantu šādā redakcijā:

«413. pants. Tiesu izpildītāja pieprasījumu vai rīkojumu neizpildīšanas sekas

Par šā kodeksa 361., 401., 408. un 410. pantā norādīto tiesu izpildītāja pieprasījumu vai rīkojumu neizpildīšanu tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa (tiesnesis) atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt personām naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.

Personai, kura maksā alimentus, ja tā likumā noteiktajā termiņā nepaziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu, kā arī par papildu izpeļņu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz piecsimt rubļiem.

Amatpersonai, kura pēc tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma ieturējusi alimentus bērnu uzturēšanai, bet likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un alimentu saņēmējam nav paziņojusi par alimentu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai amatpersonai ir zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

Piedzinējs ir tiesīgs iesniegt ari prasību attiecīgajam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai par tās summas piedziņu, kas bija jāietur no parādnieka, bet kas nav ieturēta šā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vainas dēļ.»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 5. janvārī