Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts zaudēs spēku 2020. gada 1. janvārī.

Skatīt 2018. gada 25. oktobra likumu: Administratīvās atbildības likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

(Likuma redakcija ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 17.02.1994.)

I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
Pirmā nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāds orgāns (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu)

2.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošana

Administratīvo pārkāpumu likumdošanu veido šis kodekss un citi likumdošanas akti un Ministru Padomes lēmumi par administratīvajiem pārkāpumiem.

Likumdošanas akti, Ministru Padomes lēmumi par administratīvajiem pārkāpumiem piemērojami Latvijas teritorijā arī līdz to iekļaušanai noteiktā kārtībā šajā kodeksā.

Šā kodeksa noteikumi attiecas arī uz tiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem atbildība ir paredzēta likumdošanā, kas vēl nav iekļauta šajā kodeksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu)

3.pants. PSRS kompetence administratīvo pārkāpumu likumdošanā

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

4.pants. Latvijas Republikas kompetence administratīvo pārkāpumu likumdošanā

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

5.pants. Vietējo Tautas deputātu padomju pilnvaras apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība

Rajonu padomes likumā noteiktajos ietvaros var apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šādos jautājumos:

1) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

2) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai;

3) par vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo dabas objektu, kā arī vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību;

4) par rajona simbolikas izmantošanu.

Pilsētu padomes un Rīgas Dome likumā noteiktajos ietvaros var apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šādos jautājumos:

1) par pilsētas teritorijas apbūvi;

2) par pilsētas zemes, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas, vēstures un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību sabiedriskās vietās;

4) par sabiedrisko kārtību;

5) par namu, namu teritoriju, dzīvojamo telpu, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu;

6) par pilsētas inženierkomunikāciju aizsardzību;

7) par pilsētas sanitārās tīrības uzturēšanu;

8) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu lietošanu;

9) par pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu;

10) par pilsētas teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

11) par mājdzīvnieku turēšanu pilsētas teritorijā;

12) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

13) par pilsētas simbolikas izmantošanu.

Pagastu padomes likumā noteiktajos ietvaros var apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šādos jautājumos:

1) par apdzīvoto vietu apbūvi;

2) par pagasta zemes, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu uzturēšanu;

3) par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu pagasta teritorijā;

4) par tirdzniecību sabiedriskās vietās;

5) par sabiedrisko kārtību;

6) par namu, namu teritoriju, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu;

7) par apdzīvoto vietu sanitārās tīrības uzturēšanu;

8) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu lietošanu pagasta teritorijā;

9) par mājdzīvnieku turēšanu apdzīvoto vietu teritorijā;

10) par apdzīvoto vietu teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu, ūdeņu vispārējo lietošanu un ainavu aizsardzību;

11) par pagasta simbolikas izmantošanu.

Rajonu, pilsētu un pagastu padomes un Rīgas Dome var apstiprināt noteikumus, kuros par to pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā norādītajos jautājumos, ja tie nav noregulēti šajā kodeksā un par tiem nav noteikta administratīvā atbildība.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1993. likumu)

6.pants. Administratīvo pārkāpumu novēršana

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

7.pants. Likumības nodrošināšana, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem

Nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Likuma prasību ievērošanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošina ar augstāku institūciju un amatpersonu realizētu sistemātisku kontroli, prokurora uzraudzību, pārsūdzēšanas tiesībām un citos likumā noteiktajos veidos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

8.pants. Likuma spēks, piemērojot atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem

Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

II SADAĻA
ADMINISTRATĪVAIS PĀRKĀPUMS UN ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA
I VISPĀRĪGĀ DAĻA
Otrā nodaļa
Administratīvais pārkāpums

9.pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens

Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav paredzēta kriminālatbildība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

10.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ar nodomu

Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

11.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības

Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

12.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība

Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu.

13.pants. Nepilngadīgo atbildība

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

14.pants. Amatpersonu atbildība

Amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos.

Personas, kuras veic uzņēmējdarbību, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā amatpersonas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991. un 28.04.1992. likumu)

15.pants. Karavīru un citu disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļauto personu atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem

Karavīri un karaklausībai padotie, kas iesaukti uz laiku, ir atbildīgi par administratīvajiem pārkāpumiem uz vispārīgiem pamatiem.

Minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot labošanas darbus un administratīvo arestu.

Citas personas, uz kurām attiecas disciplinārie reglamenti vai speciālie nolikumi par disciplīnu, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos reglamentos vai nolikumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir disciplināri atbildīgas, bet pārējos gadījumos — administratīvi atbildīgas uz vispārīgiem pamatiem.

Militārā dienesta formējumos iesauktie dienestnieki, kā arī šajos formējumos uz laiku iesauktie rezervisti par administratīvajiem pārkāpumiem atbild uz vispārīgiem pamatiem.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991. likumu)

16.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku atbildība

Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas teritorijā saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi, ja šis kodekss neparedz citādi. Jautājumu par atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, ko Latvijas teritorijā izdarījuši ārvalstu pilsoņi, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, izšķir diplomātiskā ceļā.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

17.pants. Galējā nepieciešamība

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

18.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

19.pants. Nepieskaitāmība

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ.

20.pants. Administratīvā pārkāpuma materiālu nodošana izskatīšanai biedru tiesā, sabiedriskajā organizācijā vai darba kolektīvā

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

21.pants. Iespēja atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā

Ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, orgāns (amatpersona), kas pilnvarots izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Trešā nodaļa
Administratīvais sods

22.pants. Administratīvā soda mērķis

Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

23.pants. Administratīvo sodu veidi Par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot šādus administratīvos sodus:

1) brīdinājumu;

2) naudas sodu;

3) priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — atsavināšanu pret atlīdzību;

4) priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — konfiskāciju;

5) pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšanu;

6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida uzņēmējdarbību;

7) labošanas darbus;

8) administratīvo arestu.

Šā panta pirmās daļas 3.- 8. punktā minētos administratīvos sodus var noteikt tikai ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988., 21.12.1990. un 12.03.1991. likumu)

24.pants. Administratīvie pamatsodi un papildsodi

Priekšmetu atsavināšanu pret atlīdzību un konfiskāciju var piemērot gan kā administratīvos pamatsodus, gan kā papildsodus; tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida uzņēmējdarbību var piemērot tikai kā papildsodu citus šā kodeksa 23. panta pirmajā daļā minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus.

Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un papildsodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991. likumu)

25.pants. Brīdinājums

Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā.

26.pants. Naudas sods

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir divsimt piecdesmit lati. Maksimālais naudas sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem uzliek ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem par administratīvajiem pārkāpumiem, ir desmit tūkstoši ASV dolāru, pārrēķinot tos attiecīgās valsts konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas dienā.

Rajonu, pilsētu un pagastu padomes var apstiprināt noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 03.11.1992. un 04.11.1993. likumu)

27.pants. Priekšmeta - administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta - atsavināšana pret atlīdzību

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

28.pants. Priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — konfiskācija

Priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — konfiskācija nozīmē šā priekšmeta piespiedu bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā. Konfiscēt var tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošu priekšmetu, bet lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā — arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus.

Konfiskācijas piemērošanas kārtību un nekonfiscējamo priekšmetu sarakstu nosaka šis kodekss un citi likumdošanas akti.

(04.11.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.1993.)

29.pants. Pilsonim piešķirto speciālo tiesību atņemšana

Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšanu piemēro uz laiku līdz trim gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai sistemātisku pārkāpšanu.

Šādu tiesību atņemšanas laiks nevar būt mazāks par piecpadsmit dienām, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kas šos līdzekļus lieto sakarā ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kad tās šos līdzekļus vadījušas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Medību tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kam medības ir galvenais eksistences avots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu)

29.1 pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību

Tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību atņem uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šo sodu piemēro rajona (pilsētas) tiesa (tiesnesis).

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

30.pants. Labošanas darbi

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

31.pants. Administratīvais arests

Administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm. Administratīvo arestu piemēro rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.

Administratīvo arestu nevar piemērot sievietēm grūtniecības stāvoklī, sievietēm, kam ir bērni vecumā līdz divpadsmit gadiem, un personām, kas nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, kā arī pirmās un otrās grupas invalīdiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

Ceturtā nodaļa
Administratīvā soda uzlikšana

32.pants. Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu

Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Institūcijas un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas prasīt no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, lai tā tieši vai ar starpnieku palīdzību apmaksātu spēkā esošajos likumos neparedzētus maksas pakalpojumus, izdarītu ziedojumus vai kādus citus likumā neparedzētus maksājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

33.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu

Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam.

Likumdošana var paredzēt arī citus apstākļus, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Orgāns (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu)

34.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu

Atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi: 1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt; 2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu; 3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais; 4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa; 5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos; 6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

35.pants. Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi

Ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, par kuriem lietas vienlaicīgi izskata viens un tas pats orgāns (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, - gados un mēnešos.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

37.pants. Administratīvā soda uzlikšanas termiņi

Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — divu mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Ja saņemts atteikums ierosināt krimināllietu vai krimināllieta izbeigta, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt krimināllietu vai par tās izbeigšanu.

Šajā pantā minētie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu lietās, pamatojoties uz Latvijas Republikas muitas kodeksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991. likumu)

38.pants. Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu

Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu.

39.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvajai komisijai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim - līdz divsimt latiem.

Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 06.08.1991., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

40.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods

Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.

II SEVIŠĶĀ DAĻA
Piektā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā

41.pants. Darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba vai darba aizsardzības likumu vai citu šos jautājumus regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu darba devējiem vai amatpersonām līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

Par nodarbinātības likumu vai citu šo jautājumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu darba devējiem vai amatpersonām līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(01.06.1993. likuma redakcijā)

41.1 pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo pienākumu veikšanai un neatbilst Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumā noteiktajām prasībām

Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo pienākumu veikšanai vai neatbilst Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumā noteiktajām prasībām, ja Latvijas Republikas likumdošanas aktos nav noteikts citādi, —

uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem no desmit tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.

(20.04.1993. likuma redakcijā)

42.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšana

Par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz piecsimt rubļiem un amatpersonām — līdz vienam tūkstotim rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992, un 11.07.1992. likumu)

42.1 pants. Smēķēšana neatļautās vietās

Par smēķēšanu neatļautās vietās -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

43.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā

Par dzelzceļa, jūras un upju transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par gaisa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

44.pants. Prasību neievērošana, kuru mērķis ir novērst venerisko slimību izplatīšanos

Personām, par kurām ir pietiekami dati, ka tās slimo ar venerisku slimību, un kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no medicīniskās apskates, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Personām, kuras bijušas kontaktā ar veneriski slimu personu un kurām tādēļ nepieciešama profilaktiskā ārstēšana, bet kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no ārstēšanās, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Personām, kuras slimo ar venerisku slimību un apzināti slēpj infekcijas avotu un personas, ar ko bijušas kontaktā, -

uzliek naudas sodu līdz simt divdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

45.pants. Nelikumīga ārstēšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

45.1 pants. Medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu un ekspertīzes pārkāpumi

Par medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu vai ekspertīzes pārkāpumiem -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

45.3 pants. Ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīga izpaušana

Par ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīgu izpaušanu -

uzliek naudas sodu ārstniecības personai līdz divsimt piecdesmit latiem.

(11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

46.pants. Narkotisku līdzekļu nelikumīga iegādāšanās vai glabāšana nelielos apmēros vai narkotisku līdzekļu lietošana bez ārsta atļaujas

Par narkotisku līdzekļu nelikumīgu iegādāšanos vai glabāšanu nelielos apmēros bez nolūka realizēt, kā arī par narkotisku līdzekļu lietošanu bez ārsta atļaujas, —

uzliek naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu vai soda ar labošanas darbiem uz laiku no viena līdz diviem mēnešiem, ieturot divdesmit procentus no izpeļņas, bet izņēmuma gadījumos, ja pēc lietas apstākļiem un ievērojot pārkāpēja personību šo sodu piemērošana tiek atzīta par nepietiekamu, - ar administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Persona, kas labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielos apmēros esošos narkotiskos līdzekļus, ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt, vai arī labprātīgi griezusies medicīnas iestādē pēc medicīniskas palīdzības sakarā ar narkotisku līdzekļu lietošanu bez ārsta atļaujas, tiek atbrīvota no administratīvās atbildības par šajā pantā paredzētajām darbībām.

(30.07.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

46.1pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana farmaceitiskajā darbībā

Par zāļu ražošanu vai izplatīšanu, ja nav attiecīgas licences farmaceitiskajai darbībai, —

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs zāles un zāļu ražošanas līdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par narkotisko vai psihotropo zāļu vai prekursoru ražošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit astoņiem tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs zāles un prekursorus vai bez konfiskācijas.

Par Latvijas Republikā nereģistrētu zāļu izplatīšanu —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem tūkstošiem rubļu, konfiscējot nereģistrētās zāles.

Par tādu zāļu izplatīšanu, kurām izbeidzies derīguma termiņš vai kuras neatbilst tehnisko normatīvu dokumentācijas prasībām, tai skaitā ar bojātu iepakojumu, —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs zāles.

Par zāļu iepirkšanu vai izplatīšanu, ja nav noformēti attiecīgie pavaddokumenti, —

uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas.

Par Farmācijas departamenta vai Valsts veterinārā departamenta noteikto atsevišķo zāļu vai zāļu grupu ražošanas, kontroles vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas.

Par Farmācijas departamenta vai Valsts veterinārā departamenta noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas vai informācijas izplatīšanā farmācijas jomā —

uzliek naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par Farmācijas departamenta vai Valsts veterinārā departamenta noteiktās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(11.05.1993. likuma redakcijā)

Sestā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi pret īpašumu

47.pants. Zemes dzīļu valsts īpašuma tiesību pārkāpšana

Par zemes dzīļu patvaļīgu lietošanu, darījumu slēgšanu, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas zemes dzīļu valsts īpašuma tiesības, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992. likumu)

48.pants. Ūdeņu īpašuma tiesību pārkāpšana

Par ūdens objektu patvaļīgu aizņemšanu, ūdeņu patvaļīgu lietošanu, ūdeņu lietošanas tiesību tālāknodošanu, kā arī citiem darījumiem, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas ūdeņu īpašuma tiesības, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

49.pants. Mežu valsts īpašuma tiesību pārkāpšana

Par patvaļīgu meža izmantošanas tiesību tālāknodošanu, kā arī citiem darījumiem, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas mežu valsts īpašuma tiesības, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992. likumu)

49.1 pants. Dzīvnieku valsts īpašuma tiesību pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

50.pants. Valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšana sīkos apmēros

(Izslēgts ar 25.08.1992. likumu)

50.1 pants. Izvairīšanās no mantiska zaudējuma vai morāla kaitējuma atlīdzināšanas, kas ar noziegumu nodarīts uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Septītā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi vides, vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā

51.pants. Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana

Par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

52.pants. Uz laiku aizņemtās zemes savlaicīga nenodošana atpakaļ vai zemes nesakārtošana lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem

Par tās zemes savlaicīgu nenodošanu atpakaļ, kura aizņemta uz laiku, vai par to pienākumu neizpildīšanu, kas saistīti ar zemes sakārtošanu lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

53.pants. Patvaļīga atkāpšanās no valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem)

Par patvaļīgu atkāpšanos bez attiecīgas atļaujas no paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem), kas izraisījusi vai varējusi izraisīt negatīvas ekoloģiskas sekas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

53.1 pants. Patvaļīga atkāpšanās no zemes reformas īstenošanas

Par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai zemes īpašuma tiesības, -

uzliek naudas sodu personām līdz simt latiem un zemes komisiju amatpersonām - līdz divsimt latiem.

Par zemes robežu ierādīšanu dabā, neievērojot vai pārkāpjot zemes ierīcības projektu, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

54.pants. Zemes lietojuma robežzīmju iznīcināšana

Par zemes lietojuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

54.1 pants. Meža norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana

Par meža norādījuma zīmju iznīcināšanu vai bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

55.pants. Zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par derīgo izrakteņu iegulu teritoriju patvaļīgu apbūvi; par zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz apkārtējās vides, ēku vai būvju aizsardzību pret zemes dzīļu izmantošanas darbu kaitīgo ietekmi; par pazemes ūdeņu režīma novērošanas urbumu, kā arī ģeodēzisko zīmju vai raktuvju ģeodēzisko zīmju iznīcināšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu.

Par atradņu bagāto iecirkņu izstrādāšanu izlases veidā, kuras dēļ radušies nepamatoti bilancē iekļauto derīgo izrakteņu krājumu zudumi; par virsnormatīviem derīgo izrakteņu zudumiem vai virsnormatīvu derīgo izrakteņu vērtības samazināšanu to ieguves laikā; par derīgo izrakteņu atradņu bojāšanu vai citu to krājumu racionālas izmantošanas prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par raktuvju ģeodēziskās dokumentācijas nozaudēšanu, noteikumu neizpildīšanu attiecībā uz likvidējamo vai konservējamo raktuvju vai urbumu sakārtošanu tādā stāvoklī, kas garantē iedzīvotāju drošību, kā arī par prasību neizpildīšanu attiecībā uz atradņu, raktuvju vai urbumu saglabāšanu konservācijas laikā —

uzliek naudas sodu no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

56.pants. Zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšana

Par zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšanu, kuras dēļ nevar tikt pareizi noteikti vai nav pareizi noteikti izpētīto derīgo izrakteņu krājumi vai derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu, kā arī ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistīto pazemes būvju celšanas vai ekspluatēšanas apstākļi; par ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, kā arī par zemes dzīļu tālākai ģeoloģiskajai izpētei vai atradņu izstrādāšanai nepieciešamo derīgo izrakteņu paraugu dublikātu vai urbumu seržu nozaudēšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

57.pants. Dabas objektu bojāšana vai iznīcināšana

Par zemes un ūdens objektu vai to piekrastes aizsargjoslu bojāšanu; koku, krūmu, paaugas vai ūdensaugu iznīcināšanu vai bojāšanu; meža kultūru, kokaudzētavās vai plantācijās augošo sējeņu vai stādu, kā arī meža atjaunošanai paredzētajās platībās dabiski radušos jaunaudžu vai pašsējas kociņu iznīcināšanu vai bojāšanu; faunas iznīcināšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

58.pants. Vides piesārņošana vai piegružošana

Par zemes, mežu, ūdeņu, ūdens objektu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu vai piegružošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, ražošanas, komunālās saimniecības vai sadzīves atkritumiem, atlikumiem vai sārņiem —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

59.pants. Piesārņojošo vielu novadīšana vai izplūde gaisa atmosfērā, ūdeņos vai ūdens objektos vai kaitīga fizikālā iedarbība uz atmosfēras gaisu, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot noteikumus

Par piesārņojošo vielu novadīšanu vai izplūdi gaisa atmosfērā, ūdeņos vai ūdens objektos vai kaitīgu fizikālo iedarbību uz atmosfēras gaisu, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, ja atbildība par šādiem pārkāpumiem neiestājas saskaņā ar 74. pantu, —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

60.pants. Ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces baseinos

Par ūdeņu aizsardzības režīma pārkāpšanu ūdens sateces baseinos, kura izraisa to piesārņošanu, augsnes eroziju vai citas kaitīgas parādības, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

61.pants. Pienākumu nepildīšana attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa dokumentos operācijas ar kaitīgām vielām vai maisījumiem

Ja kuģa vai cita peldoša līdzekļa kapteinis vai citas komandējošā sastāva personas nepilda spēkā esošajos likumdošanas aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos operācijas ar cilvēka veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgām vielām vai tādiem maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām, kā arī ja minētās personas izdara kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos nepareizus ierakstus par šīm operācijām vai nepamatoti atsakās uzrādīt pieprasītos dokumentus likumā noteiktajām amatpersonām, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu kuģu vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, -

uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit latiem līdz vienam tūkstotim piecsimt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

62.pants. Ūdeņu aizsardzības vai izmantošanas noteikumu vai prasību pārkāpšana

Par ūdeņu aizsardzības vai izmantošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

63.pants. Ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana

Par patvaļīgu artēzisko urbumu ierīkošanu vai ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu patvaļīgu veikšanu ūdens objektos vai ūdeņu aizsardzības joslās (zonās); ūdenssaimniecisko būvju, ietaišu vai ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

65.pants. Dabas resursu vai vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par dabas resursu vai to izmantošanas uzskaites noteikumu pārkāpšanu, vidi piesārņojošo vielu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu vai neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti; par atkritumu transportēšanas, glabāšanas vai to likvidēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

66.pants. Dabas vidi ietekmējošo būvju un ietaišu bojāšana vai iznīcināšana

Par ūdenssaimniecības būvju un ietaišu, drenāžas sistēmu, meža nosusināšanas grāvju, meža vai lauku ceļu, kā arī citu dabas vidi ietekmējošo būvju vai ietaišu bojāšanu vai iznīcināšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

66.1pants. Meliorācijas sistēmu un būvju saglabāšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par meliorācijas sistēmu un būvju saglabāšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, savlaicīga remonta vai kopšanas neveikšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

66.2 pants. Meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana

Par meža inženierbūvju iznīcināšanu vai bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

67.pants. Cirsmu fonda izmantošanas, kokmateriālu sagatavošanas, izvešanas vai sveķu ieguves noteiktās kārtības pārkāpšana

Par cirsmu fonda izmantošanas, kokmateriālu sagatavošanas, izvešanas vai sveķu ieguves noteiktās kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

68.pants. Meža atjaunošanas vai uzlabošanas noteikumu pārkāpšana

Par meža atjaunošanas, meža stāvokļa vai koku sugu sastāva uzlabošanas, meža produktivitātes paaugstināšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

69.pants. Patvaļīga siena pļaušana vai lopu ganīšana

Par patvaļīgu siena pļaušanu vai lopu ganīšanu mežos vai ar mežu neapaugušajās valsts fonda zemēs —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz divsimt rubļiem un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

70.pants. Savvaļas augu, riekstu, sēņu vai ogu lasīšana, pārkāpjot to ievākšanas kārtību

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

71.pants. Meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana

Par meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

72.pants. Attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par jaunu vai rekonstruētu rūpniecības, lauksaimniecības, komunālās saimniecības vai citu objektu pieņemšanu un nodošanu bez projektā paredzētajām būvēm vai ietaisēm, kas novērš dabas resursu piesārņošanu, piegružošanu vai šo objektu kaitīgu iedarbību uz apkārtējo vidi, -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

73.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu laišana ekspluatācijā, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus

Par autotransporta, lidmašīnu, kuģu vai citu mobilo līdzekļu vai iekārtu laišanu ekspluatācijā, ja piesārņojošo vielu izplūde no tām vai to darba radītā trokšņa līmenis pārsniedz noteiktos normatīvus, -

uzliek naudas sodu par transporta līdzekļu vai iekārtu ekspluatāciju atbildīgajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

74.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu ekspluatācija, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus

Par autotransporta vai citu mobilo līdzekļu ekspluatāciju, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus vai pieļaujamos fizikālo faktoru iedarbības normatīvus, -

uzliek naudas sodu autotransporta vai cita mobilā līdzekļa vadītājam līdz simt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

75.pants. Par atkritumu aprites noteikumu pārkāpšanu

Par atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, utilizācijas, apglabāšanas vai likvidācijas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

76.pants. Pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas kaitē vai būtu varējusi kaitēt videi, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

77.pants. Dzīvnieku dzīves vides aizsardzības noteikumu, zooloģisko vai botānisko kolekciju veidošanas vai to tirdzniecības noteikumu pārkāpšana, kā arī dzīvnieku patvaļīga izmantošana, pārvietošana, aklimatizēšana vai krustošana

Par dzīvnieku dzīves vides vai migrācijas ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu; par zooloģisko vai botānisko kolekciju izveidošanas, papildināšanas, glabāšanas, izmantošanas vai uzskaites noteikumu vai zooloģisko vai botānisko kolekciju tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz dzīvnieku vai zooloģisko vai botānisko kolekciju objektu sūtīšanu vai izvešanu uz ārzemēm vai dzīvnieku patvaļīgu izmantošanu, pārvietošanu, aklimatizēšanu vai krustošanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

78.pants. Dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšana, kā arī to dzīvnieku vai augu nelikumīga ievešana, kuri atzīti par tādiem, kas kaitē īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugām

Par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu rezervātos vai citās īpaši aizsargājamās teritorijās, kā arī par to dzīvnieku vai augu nelikumīgu ievešanu, kuri atzīti par tādiem, kas kaitē īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu sarakstā iekļauto dzīvnieku vai to dabīgo biotopu saglabāšanai, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

79.pants. Reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku iznīcināšana vai cita rīcība, kas var izraisīt šādu dzīvnieku bojāeju, skaita samazināšanos vai dzīves vides izjukšanu

Par īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu sarakstā iekļauto reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku iznīcināšanu vai to dējumu, mājokļu vai citu būvju iznīcināšanu vai citādu rīcību, kas var izraisīt šādu dzīvnieku bojāeju, skaita samazināšanos vai dzīves vides izjukšanu, vai par šo dzīvnieku ieguvi, pārkāpjot ieguves atļaujā paredzētos noteikumus, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu, konfiscējot pārkāpēja īpašumā esošos priekšmetus, kuri bijuši minēto pārkāpumu izdarīšanas rīki, vai bez to konfiskācijas.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

80.pants. Medību, zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana, kā arī cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem

Par medību, zvejas, makšķerēšanas, zivju krājumu aizsardzības noteikumu un noteiktās kārtības, kā arī par citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu no divsimt rubļiem līdz piecsimt rubļiem, konfiscējot pārkāpēja īpašumā esošos ieročus un pārējos dzīvnieku ieguves rīkus un citus priekšmetus, kuri bijuši minēto pārkāpumu izdarīšanas rīki, vai bez to konfiskācijas.

Par medībām bez attiecīgas atļaujas, medībām vai zveju aizliegtās vietās saudzēšanas laikā, ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, kā arī par citu medību, zvejas vai makšķerēšanas noteikumu atkārtotu pārkāpšanu gada laikā (no dienas, kad uzlikts iepriekšējais administratīvais sods par šādu pārkāpumu) —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu, konfiscējot pārkāpēja īpašumā esošos ieročus un pārējos dzīvnieku ieguves rīkus un citus priekšmetus, kuri bijuši minēto pārkāpumu izdarīšanas rīki, vai bez to konfiskācijas, vai atņem pilsoņiem un amatpersonām medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpēja īpašumā esošos ieročus un pārējos dzīvnieku ieguves rīkus un citus priekšmetus, kuri bijuši minēto pārkāpumu izdarīšanas rīki, vai bez to konfiskācijas.

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (tīšu dzīvnieku sišanu, kas saistīta ar fizisku sāpju nodarīšanu; darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs) vai dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz piecsimt rubļiem un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

80.1 pants. Nelikumīgi iegūto medījamo dzīvnieku jēlādu vai kažokādu pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana vai transportēšana

Par nelikumīgi iegūto medījamo dzīvnieku jēlādu vai kažokādu pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu —

uzliek naudas sodu no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūto medījamo dzīvnieku jēlādas vai kažokādas.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

80.2 pants. Nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana vai transportēšana

Par nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu —

uzliek naudas sodu no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis vai citus ūdens dzīvniekus.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

81.pants. Īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzības režīma vai iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšana

Par Latvijas teritorijā īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzības režīma vai iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par īpaši aizsargājamo dabas objektu bojāšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

82.pants. Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu aizsardzības un režīma noteikumu pārkāpšana

Par dabas resursu nelikumīgu izpēti vai izmantošanu; par piesārņošanu ar cilvēku veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgām vielām vai to maisījumiem, kas satur šādas vielas virs noteiktajām normām; par atkritumu vai citu materiālu vai priekšmetu nelikumīgu izgāšanu; par piesārņošanu tieši urbšanas vai citu ar jūras dibena minerālresursu izpēti vai izmantošanu saistīto darbu rezultātā; par jūras vides piesārņojuma novēršanu, samazināšanu vai pastāvīgu kontroli garantējošo noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas jūras ūdeņos, teritoriālajos vai iekšējos jūras ūdeņos (arī jūras ostu akvatorijās, upju grīvās) no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, no gaisa kuģiem vai no jūrā ierīkotām mākslīgajām salām vai platformām, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no diviem tūkstošiem rubļu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, —

uzliek naudas sodu no diviem tūkstošiem ASV dolāru līdz desmit tūkstošiem ASV dolāru.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

82.1 pants. Mākslīgo salu radīšanas, ierīču vai būvju ierīkošanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslīgo salu radīšanu, ierīču vai būvju ierīkošanu bez attiecīgas atļaujas; par mākslīgo salu, ierīču vai citu būvju nenodrošināšanu ar pastāvīgiem brīdinājuma līdzekļiem, kas liecina par šo mākslīgo salu, ierīču vai būvju esamību; par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz minēto brīdinājuma līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā vai uz to ierīču vai būvju likvidāciju, kuru ekspluatācija pilnīgi izbeigta Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālajos vai iekšējos jūras ūdeņos, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, -

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem latu.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

82.2 pants. Neziņošana par kaitīgo vielu novadīšanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju, upju grīvas) piesārņošanu ar kaitīgām vielām vai to maisījumiem, par atkritumu vai citu materiālu vai priekšmetu nelikumīgu izgāšanu no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, mākslīgajām salām vai citām ierīcēm, kā arī no gaisa kuģiem —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, —

uzliek naudas sodu no piecsimt ASV dolāriem līdz trim tūkstošiem ASV dolāru.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

83.pants. Piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) ierobežojošu pasākumu neveikšana nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu periodos

Par vidi piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) regulējošu vai ierobežojošu pasākumu neveikšanu, ja ir saņemtas ziņas par nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem vai hidroloģiskajiem apstākļiem, kā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku veselība, materiālo vai dabas resursu saglabāšana, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

84.pants. Ar ekoloģisko situāciju saistītās informācijas slēpšana vai sagrozīšana

Par neziņošanu valsts ekoloģiskās kontroles dienestiem vai pašvaldības institūcijām par piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) apkārtējā vidē, kā arī par faktiskās ekoloģiskās situācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā; par noteiktās dabas resursu izmantošanas un vides aizsardzības valsts pārskata datu sagrozīšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

84.1 pants. Neziņošana par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšana

Par neziņošanu par cilvēkiem vai apkārtējai videi bīstamu avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs vai par šādas avārijas slēpšanu, ko izdarījusi amatpersona vai cita persona, kuras pienākums ir šādas ziņas sniegt, —

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par tām pašām darbībām, ja avārija notikusi, pārvadājot indīgas, eksplozīvas, bīstamas vielas vai priekšmetus, kā arī ja avārija nodarījusi zaudējumus cilvēkiem vai apkārtējai videi, —

uzliek naudas sodu no diviem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

85.pants. Prasību neievērošana attiecībā uz projektu dokumentācijas saskaņošanu

Par prasību neievērošanu attiecībā uz jaunu objektu celtniecības, esošo objektu rekonstrukcijas vai paplašināšanas projektu vai pirmsprojektu dokumentācijas saskaņošanu ar vides aizsardzības dienestiem, kā arī par šo darbu veikšanu bez saskaņotas projektu dokumentācijas —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

85.1 pants. Apzināti nepatiesu ierakstu izdarīšana projektu dokumentācijā par tās atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām

Par projektu dokumentācijā apzināti izdarītiem nepatiesiem ierakstiem par ražošanas vai citu objektu celtniecības, rekonstrukcijas vai paplašināšanas projektu dokumentācijas atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

86.pants. Darbu veikšana, pārkāpjot dzīvnieku aizsardzības noteikumus

Par lauksaimniecības un meliorācijas darbu, kokmateriālu sagatavošanas vai citu darbu veikšanu vai transportlīdzekļu ekspluatāciju, pieļaujot dzīvnieku aizsardzības noteikumu pārkāpumus, kas izraisījuši vai būtu varējuši izraisīt savvaļas dzīvnieku sakropļošanu vai bojāeju, to mītņu, ligzdu (olu) iznīcināšanu, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz piecsimt rubļiem un amatpersonām — no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

87.pants. Ražošanas vai sadzīves atkritumu poligonu (izgāztuvju) ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par rūpniecības, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vai būtu varējusi izraisīt vides piesārņošanu; par atkritumu pieņemšanas vai apglabāšanas pārskatu sagrozīšanu, izdarot nepatiesus ierakstus, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz piecsimt rubļiem un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

88.pants. Ķīmisko vielu ražošana, realizācija vai lietošana, pārkāpjot vides kvalitātes aizsardzības noteikumu normatīvus

Par ķīmisko vielu ražošanu, realizāciju vai lietošanu saimnieciskajā vai cita veida darbībā bez noteiktā kārtībā apstiprinātiem vides kvalitātes normatīviem, standartiem un lietošanas reglamentiem vai bez apstiprinātas kaitīgo vielu vides piesārņojuma kontroles metodikas —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

88.1 pants. Ekoloģiskās sertifikācijas noteikumu pārkāpšana

Par jaunas ekoloģiski bīstamas tehnikas vai tehnoloģijas ieviešanu vai ekspluatēšanu, nenosakot produkcijas ražošanas, tās izmantošanas vai utilizācijas procesa ietekmi uz vidi, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par izejvielu un materiālu lietošanu vai gatavās produkcijas (arī pārtikas produktu un lauksaimniecības produkcijas) izlaidi vai realizāciju bez ekoloģiskā sertifikāta vai ar atkāpēm no tajā uzrādītajiem parametriem gadījumos, kad normatīvajos aktos paredzēta sertifikācija, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu, pārtraucot minētās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

88.2 pants. Patvaļīga uzņēmumu vai citu objektu darbības turpināšana vai atsākšana, ja to apturējušas amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību

Par patvaļīgu uzņēmumu vai citu objektu darbības turpināšanu vai atsākšanu, ja to ierobežojušas, apturējušas vai aizliegušas amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem (šo objektu īpašniekiem) no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

88.3 pants. Vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūciju amatpersonu norādījumu nepildīšana

Par vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūciju amatpersonu kompetences ietvaros doto rakstveida norādījumu (lēmumu, rīkojumu, priekšrakstu, atzinumu u. c.) nepildīšanu, —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūciju amatpersonu kavēšanu, tām pildot dienesta pienākumus, likumā noteiktajā kārtībā iekļūt to kontrolējamos objektos (teritorijās) —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par plombu, aizzīmogojumu vai cita vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūciju amatpersonu uzliktā nodrošinājuma bojāšanu, noņemšanu vai pazaudēšanu —

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1994. gada likumu, kas stājas spēkā 15.03.1994.)

89.pants. Kultūras pieminekļu bojāšana vai to aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu bojāšanu vai to aizsardzības noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

89.1 pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī par izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu tajos bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļaujas -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

89.2 pants. Kultūras pieminekļu teritoriju, aizsardzības zonu un vizuālās uztveres zonu bojāšana

Par kultūras pieminekļu teritoriju, aizsardzības zonu vai vizuālās uztveres zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

89.3 pants. Remontdarbu savlaicīga neveikšana kultūras piemineklī

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neizpildi, ja rezultātā tiek bojāts kultūras piemineklis, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

89.4 pants. Tādu zemes gabalu piešķiršanas kārtības neievērošana, kuros vai uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi

Par tādu zemes gabalu piešķiršanu bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kuros vai uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

89.5 pants. Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Astotā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi rūpniecībā, elektriskās un siltuma enerģijas izmantošanā, standartizācijā un metroloģijā

90.pants. Darba drošības un elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšana

Par darba drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti Latvijas Republikas Ministru Padomes Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes un tās iestāžu kontrolei, —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

Par elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti valsts energokontroles iestāžu kontrolei, —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divdesmit pieciem tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993. likumu)

90.1 pants. Valsts darba inspekcijas, valsts tehniskās uzraudzības, valsts ugunsdrošības uzraudzības un valsts energokontroles iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

91.pants. Sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

92.pants. Izšķērdīga elektriskās un siltuma enerģijas izlietošana

Par izšķērdīgu elektriskās un siltuma enerģijas izlietošanu, tas ir, elektrodzinēju, elektrokrāšņu un citu elektrisko un siltuma iekārtu sistemātisku nenoslogošanu vai izmantošanu tukšgaitā bez ražošanas nepieciešamības; sistemātiskiem saspiesta gaisa, ūdens un siltuma tiešiem zudumiem, kas rodas armatūras, cauruļvadu, cauruļvadu siltumizolācijas, krāšņu un siltumu izmantojošo iekārtu bojājumu dēļ; par elektriskās enerģijas izmantošanu bez energoapgādes organizācijas atļaujas dienesta un citu telpu apsildīšanai, kā arī ražošanas procesam neparedzētiem mērķiem; nesaimniecisku elektriskās enerģijas izmantošanu apgaismošanai -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

93.pants. Elektrisko tīklu bojāšana, kuru spriegums nepārsniedz 1000 voltu

Par elektrisko tīklu (gaisa, pazemes un zemūdens elektropārvades līniju, ievades un sadales iekārtu), kuru spriegums nepārsniedz 1000 voltu, bojāšanu, kā dēļ radušies pārtraukumi patērētāju apgādē ar elektroenerģiju un nodarīts zaudējums tautsaimniecībai, -

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz divdesmit pieciem latiem un amatpersonām - līdz simt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

94.pants. Noteikumu pārkāpšana par elektrisko tīklu aizsardzību, kuru spriegums pārsniedz 1000 voltu

Par elektrisko tīklu, kuru spriegums pārsniedz vienu tūkstoti voltu, aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā dēļ radušies vai varējuši rasties pārtraukumi patērētāju apgādē ar elektroenerģiju, elektrisko tīklu bojājumi vai citi zaudējumi tautsaimniecībai, -

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz divsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

95.pants. Gāzes un elektroenerģijas izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumi

Par gāzes pievadīšanu gāzes izmantošanas iekārtām bez valsts gāzes uzraudzības orgānu atļaujas, piešķirto gāzes fondu pārsniegšanu vai noteiktā gāzes patērēšanas režīma neievērošanu, tās patērēšanu gāzes izmantošanas iekārtās bez apstiprinātām gāzes patēriņa īpatnējām normām vai šo īpatnējo normu pārsniegšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu uzņēmumu, apvienību, iestāžu un organizāciju vadītājiem, vadītāju vietniekiem, galvenajiem enerģētiķiem (galvenajiem mehāniķiem), cehu un dienestu priekšniekiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

Par patērētāju patvaļīgu pieslēgšanu pie elektriskā tīkla bez valsts energokontroles iestāžu atļaujas vai pievienotās jaudas palielināšanu virs līgumā uzrādītā lieluma, par noteiktā elektropatēriņa režīma neievērošanu, patērētāju pieslēgšanu bez uzskaites aparātiem vai patvaļīgu elektroenerģijas uzskaites aparātu shēmas grozīšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz vienam tūkstotim rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

96.pants. Gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatācija bez gāzes patēriņa uzskaites

Par gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatāciju bez gāzes patēriņa uzskaites vai bez siltumenerģijas un produkcijas uzskaites, kuras ražo, izmantojot gāzi, vai par to, ka nav (vai ir bojāti) gāzes izmantošanas iekārtas projektā paredzēto gāzes degšanas procesu automātiskās regulēšanas līdzekļu vai siltumtehniskās kontroles aparātu, vai siltumutilizācijas iekārtu, kas nodrošina gāzes racionālu un efektīvu izmantošanu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

97.pants. Rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotība darbam

Par gāzes lietotājam uzņēmumam, apvienībai, iestādei un organizācijai paredzētās rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotību darbam vai gāzes izmantošanas iekārtu nesagatavotību darbam ar noteiktā veida rezerves kurināmo -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

98.pants. Siltumapgādes tīklu bojāšana, patvaļīga pieslēgšanās gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem

Par siltumapgādes tīklu vai to iekārtu bojāšanu, patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(20.06.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.1987. dekrētu un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

98.1 pants. Sadzīvē izmantojamās enerģijas un gāzes lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par elektriskās enerģijas un siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī par sadzīvē izmantojamās elektriskās enerģijas un siltumenerģijas vai gāzes lietošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to nav nodarīts būtisks kaitējums, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(20.06.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

98.2 pants. Gāzes vadu bojāšana darbu veikšanas laikā

Par gāzes vadu (izņemot maģistrālos) un to iekārtu bojāšanu darbu veikšanas laikā -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem.

(26.02.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

99.pants. Noteikumu pārkāpšana par standartizāciju un produkcijas kvalitāti, mērīšanas līdzekļu laišanu apgrozībā, uzturēšanu un lietošanu

Par standartizācijas un produkcijas kvalitātes noteikumu, mērīšanas līdzekļu apgrozībā laišanas, uzturēšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu:

1) par tādas produkcijas izlaidi (arī pēc remonta) vai piegādi (realizāciju), kura pēc kvalitātes, komplektuma vai iepakojuma neatbilst standartu, tehnisko noteikumu un paraugu (etalonu) prasībām;

2) par tādas produkcijas laišanu pārdošanā mazumtirdzniecības uzņēmumos (organizācijās), kura pēc kvalitātes, komplektuma vai iepakojuma neatbilst standartu, tehnisko noteikumu un paraugu (etalonu) prasībām;

3) par tādas konstruktoru, tehnoloģiskās un projekta dokumentācijas nodošanu pasūtītājam vai ražošanai, ja dokumentācija neatbilst standartu un produkcijas kvalitātes tehnisko noteikumu prasībām vai tehnoloģisko procesu standartu prasībām;

4) par standartu un tehnisko noteikumu neievērošanu, transportējot, glabājot un izmantojot (ekspluatējot) produkciju, ja tādēļ pazeminājusies produkcijas kvalitāte, radušies bojājumi vai virsnormatīvi zudumi;

5) par tādu mērīšanas līdzekļu laišanu apgrozībā, kuri nav izturējuši valsts izmēģinājumus vai metroloģisko atestāciju, kā arī nav pārbaudīti;

6) par mērīšanas līdzekļu izgatavošanu, remontu un pārbaudi, ko izdarījuši uzņēmumi, organizācijas un iestādes, kam nav noteiktā kārtībā izdotas attiecīgas atļaujas, kā arī par pārbaudes metožu un noteikumu pārkāpšanu;

7) par mērīšanas līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

Devītā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi lauksaimniecībā.
Veterināri sanitāro noteikumu pārkāpšana

100.pants. Sējumu nobradāšana vai stādījumu bojāšana

Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, ko izdarījuši lopi vai putni, -

uzliek naudas sodu personām līdz desmit latiem un amatpersonām - līdz piecdesmit latiem.

Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, kas izdarīta atkārtoti gada laikā pēc naudas soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu, -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem.

Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar pajūgu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar automobili, traktoru, kombainu vai citu mašīnu -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1987. dekrētu, 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

101.pants. Noteikumu pārkāpšana cīņā ar karantīnas kaitēkļiem, augu slimībām un nezālēm

Par noteikumu pārkāpšanu cīņā ar karantīnas kaitēkļiem, augu slimībām un nezālēm —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

102.pants. Materiālu izvešana bez karantīnas pārbaudes un attiecīgās apstrādes

Par tādu no ārvalstīm ievestu materiālu, kuriem nav izdarīta karantīnas pārbaude un attiecīga apstrāde, izvešanu no pierobežas jūras ostām, dzelzceļa stacijām, autostacijām, lidostām un citiem pierobežas punktiem —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

103.pants. Zemes lietotāju atbildība, ja neveic pasākumus nezāļu apkarošanā

Zemes lietotājiem, ja tie neveic obligātos pasākumus cīņā ar nezālēm, lauksaimniecības augu kaitēkļiem un slimībām vai to nedara savlaicīgi, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz piecsimt rubļiem un amatpersonām — līdz vienam tūkstotim rubļu.

Par šiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

103.1 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu sējumu apsardzības nenodrošināšana

Par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu augu sējumu, šo kultūru ražas uzglabāšanas un pārstrādes vietu noteiktā apsardzības režīma nodrošināšanai, kā arī par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu atlikumu iznīcināšanai pēc ražas novākšanas un ražošanas atkritumu iznīcināšanai -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

103.2 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana

Par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

103.3 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes noteikumu pārkāpšana

Par noteiktajām prasībām neatbilstošas lauksaimniecības produkcijas ražošanu pārdošanai un tās realizāciju, kā arī par neatbilstošu iepērkamās lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vērtējumu —

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

103.4 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

103.5 pants. Sēklkopības noteikumu pārkāpšana

Par sēklu standartu, sēklu audzēšanas, sagatavošanas, glabāšanas vai realizēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

103.6 pants. Graudu un labības produktu uzglabāšanas un uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par iepērkamo vai izsniedzamo graudu vai labības produktu kvalitātes vai svara nepareizu noteikšanu, nesavlaicīgu vai nepareizu norēķināšanos par tiem uzņēmumos vai organizācijās, kas īsteno operācijas ar graudiem vai labības produktiem, —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trim tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

104.pants. Traktoru, mašīnu un iekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšana

Par traktoru vai citu pašgājēju mašīnu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti valsts tehniskās uzraudzības iestāžu kontrolei, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem vai atņem tiesības vadīt šos traktorus vai mašīnas uz laiku līdz trim mēnešiem.

Par iekārtu un stacionāru mašīnu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšanu objektos, kuri pakļauti valsts tehniskās uzraudzības iestāžu kontrolei, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā un ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

105.pants. Karantīnas noteikumu un citu veterināro noteikumu pārkāpšana dzīvnieku lipīgo slimību skartā punktā un apdraudētā joslā

Ja dzīvnieku lipīgo slimību skartā punktā vai apdraudētā joslā pārkāpti karantīnas noteikumi vai citi veterinārie noteikumi, kas paredzēti Latvijas Republikas likumā „Par veterinārmedicīnu” vai Valsts veterinārā departamenta apstiprinātajos priekšrakstos, kā arī Latvijas Republikas Ministru Padomes vai rajona (pilsētas), pagasta pašvaldības lēmumos, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

105.1 pants. Ciltsdarba noteikumu pārkāpšana

Par pārraudzības darba vai ciltsdokumentu noformēšanas noteikumu pārkāpšanu, ciltsdarba tehnoloģijas neievērošanu vai mazvērtīga vaislas materiāla izmantošanu -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

106.pants. Suņu un kaķu turēšanas noteikumu pārkāpšana

Par suņu un kaķu turēšanas noteikumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un uzliek naudas sodu amatpersonām līdz diviem tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā vai ja to rezultātā nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz diviem tūkstošiem rubļu, konfiscējot dzīvniekus, un uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trim tūkstošiem rubļu.

(23.04.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

107.pants. Dzīvnieku slēpšana un izvairīšanās no to uzskaites

Ja dzīvnieku īpašnieks slēpj dzīvniekus no valsts veterinārā inspektora vai izvairās no to uzskaites pašvaldībā, —

uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

108.pants. Dzīvnieku turēšanas, ēdināšanas, izmantošanas, pārvadāšanas, izstādīšanas, tirdzniecības un izsolīšanas zoohigiēnisko, veterinārsanitāro, pretepizootisko un citu noteikumu pārkāpšana

Dzīvnieku īpašniekam vai citai atbildīgai personai, kas pārkāpj dzīvnieku turēšanas, ēdināšanas, izmantošanas, pārvadāšanas, izstādīšanas, tirdzniecības vai izsolīšanas zoohigiēniskos, veterinārsanitāros, pretepizootiskos vai citus noteikumus, kas paredzēti Latvijas Republikas likumā "Par veterinārmedicīnu" vai Valsts veterinārā departamenta apstiprinātajos un publicētajos normatīvajos priekšrakstos, —

uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

108.1 pants. Valsts veterinārā departamenta apstiprinātajos un publicētajos normatīvajos priekšrakstos paredzēto dzīvnieku produkcijas ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas un realizācijas veterinārsanitāro noteikumu pārkāpšana

Par Valsts veterinārā departamenta apstiprinātajos un publicētajos normatīvajos priekšrakstos paredzēto dzīvnieku produkcijas ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas vai realizācijas veterinārsanitāro noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz trim tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz septiņiem tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

108.2 pants. Dzīvnieku līķu un kaušanas atlieku novākšanas un utilizēšanas, dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

Par dzīvnieku līķu vai kaušanas atlieku novākšanas vai utilizēšanas, dzīvnieku kapsētu iekārtošanas vai uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

108.3 pants. Dzīvnieku barības un veterināro zāļu līdzekļu ražošanas un realizācijas veterināro noteikumu pārkāpšana

Par dzīvnieku barības vai veterināro zāļu līdzekļu ražošanas vai realizācijas veterināro noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu, konfiscējot dzīvnieku barības vai veterināro zāļu līdzekļus vai bez konfiskācijas.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

108.4 pants. Eksportam un importam izvirzīto veterināro prasību neievērošana

Par eksportam vai importam izvirzīto veterināro prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

Desmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi transportā, ceļu un sakaru nozarē

109.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā

Par sliežu ceļu, meža aizsargstādījumu, sniega aizsargu vai citu ceļa objektu, kā arī signalizācijas vai sakaru būvju vai iekārtu bojāšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par noteikumu pārkāpšanu, -kādi noteikti pajūgu braukšanai vai lopu dzīšanai pāri sliežu ceļiem, kā arī par lopu ganīšanu dzelzceļa tuvumā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem no piecsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — no viena tūkstoša līdz diviem tūkstošiem rubļu.

Par noteikto gabarītu neievērošanu kravas iekraušanā vai izkraušanā —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz vienam tūkstotim rubļu.

Par tādu priekšmetu likšanu uz sliežu ceļiem, kuri var traucēt vilcienu kustību, —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

Par iešanu pa sliežu ceļiem ārpus norādītajām vietām —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt rubļiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

110.pants. Dzelzceļa transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par pasažieru vagonu iekšējā aprīkojuma, lokomotīvju vai vagonu logu stiklu bojāšanu -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par vilciena sastāvā ietilpstošu vagonu bremžu maģistrāles gala krāna patvaļīgu aiztaisīšanu vai vilciena patvaļīgu apturēšanu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā bez vajadzības, -

uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

Par smēķēšanu dzelzceļa transporta objektos, kur tas ir aizliegts, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

Par atkritumu, taras, iepakojuma materiālu vai citu priekšmetu izmešanu no dzelzceļa transporta līdzekļiem -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.

Par patvaļīgu braukšanu kravas vilcienā, par iekāpšanu vai izkāpšanu vilciena kustības laikā, kā arī par braukšanu uz vagonu kāpšļiem vai jumtiem -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

111.pants. Lidojumu drošības noteikumu pārkāpšana

Par tādu ēku un citu objektu celtniecību vai izvietošanu bez Civilās aviācijas administrācijas attiecīgas atļaujas, kuri var radīt draudus gaisa kuģu lidojumu drošībai, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par lidlauka un gaisa trases ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par jebkādu vispāratzītajām lidlauku pazīšanas zīmēm un ierīcēm līdzīgu marķēšanas zīmju un ierīču izvietošanu lidlauka tuvumā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par pirotehnisko izstrādājumu dedzināšanu lidlauka tuvumā bez lidlauka administrācijas atļaujas -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu objektu ierīkošanu, kuri veicina gaisa kuģu lidojumiem bīstamu putnu masveida koncentrāciju, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu noteikumu nepildīšanu, kuri paredz marķējuma un aizsarggaismu izvietošanu uz ēkām un būvēm, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par lidlauka iekārtas, lidlauka zīmju, gaisa kuģu un to iekārtas bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nesankcionētu iekļūšanu lidostas kontrolējamā zonā, staigāšanu vai braukšanu pa lidostas kontrolējamo zonu bez attiecīgas atļaujas -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

112.pants. Bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā

Par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot minētos izstrādājumus un vielas.

To bīstamo izstrādājumu vai vielu sarakstu, par kuru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu šajā pantā noteikta administratīvā atbildība, reglamentē attiecībā uz gaisa transportu spēkā esošie pārvadāšanas noteikumi.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

113.pants. Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas amatpersonu norādījumu nepildīšana

Par to norādījumu nepildīšanu, kurus savas kompetences ietvaros devušas Aviācijas departamenta vai Civilās aviācijas administrācijas amatpersonas, lai novērstu civilās aviācijas darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

114.pants. Gaisa telpas izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par gaisa kuģu lidojumiem, visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanu gaisa telpā, kā arī par raķešu palaišanu bez attiecīgas atļaujas -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību apdraudošu visu veidu šaušanu, spridzināšanas darbiem un darbību, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu un veikta bez attiecīgas atļaujas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

114.1 pants. Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par lidojumu veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi, kā arī ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālās piederības zīme un reģistrācijas zīme, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par lidojumu veikšanu ar gaisa kuģi bez apliecības par tā derīgumu lidojumiem vai pēc šīs apliecības derīguma termiņa izbeigšanās -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu un instrukciju pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģa tehniskās apkopes noteikumu un instrukciju pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā un darbības specifikācijās noteikto nosacījumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādas rakstveida informācijas nesniegšanu Civilās aviācijas administrācijai, kas saistīta ar to nosacījumu grozījumiem, uz kuru pamata tika izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nepatiesu ziņu sniegšanu Civilās aviācijas administrācijai -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par civilās aviācijas darbību, ar kuru tiek pārkāpti obligātās apdrošināšanas noteikumi, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

115.pants. Kustības noteikumu pārkāpšana jūras transportā

Par noteikumu pārkāpšanu, kādi pieņemti kuģu ieiešanai ostā un iziešanai no tās, kuģu kustībai un stāvēšanai ostas ūdeņos, kā arī par noteikumu pārkāpšanu, kuri garantē pasažieru drošību, viņiem uzkāpjot uz kuģiem, brauciena laikā un nokāpjot no kuģiem, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

116.pants. Jūras transporta noteikumu pārkāpšana

Par jūras transporta noteikumu pārkāpšanu:

1) kuģa dokumentos noteiktā kuģošanas (zvejas) rajona robežu pārkāpšanu;

2) lielāka pasažieru skaita uzņemšanu, nekā atļauts kuģa dokumentos;

3) kuģa dokumentu neuzrādīšanu;

4) atteikšanos dot paskaidrojumus ostas kapteiņdienestam;

5) kuģa dziļāku piekraušanu, nekā atļauj kravas marka;

6) kuģa apkalpes nepareizu sakomplektēšanu;

7) neapmierinošu kuģa ārējo izskatu;

8) karoga pacelšanas noteikumu pārkāpšanu;

9) kravas markas un kuģa dūmeņa zīmes neapmierinošu noformējumu;

10) ostas akvatorijas vai teritorijas piesārņošanu;

11) par citiem jūras transporta noteikumu pārkāpumiem, kas apdraud cilvēku vai kuģu drošību, -

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam līdz simt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, kuģa īpašniekam vai kuģa fraktētājam uz laiku līdz trim gadiem atņemot tiesības nodarboties ar jūras satiksmes pakalpojumiem un kuģa kapteinim uz laiku līdz trim gadiem atņemot tiesības ieņemt kapteiņa amatu.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

117.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana upju transportā

Par kuģošanas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdensceļos, taču un citu ierīču iekārtošanu zivju zvejošanai iekšējo ūdensceļu kuģošanas iecirkņos vai peldošo un krasta navigācijas un norādījuma zīmju pārvietošanu bez attiecīgas atļaujas, kā arī par šo zīmju iznīcināšanu, bojāšanu un noraušanu vai par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtas bojāšanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz septiņdesmit pieciem latiem.

Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

118.pants. Mazo kuģu reģistrācijas, uzskaites un lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par mazo kuģu reģistrācijas un uzskaites noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem.

Par mazo kuģu un to stāvvietu bāzu (būvju) lietošanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem mazā kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

119.pants. Upju transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par upju transporta pasažieru kuģu iekšējā aprīkojuma bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par smēķēšanu uz upju transporta kuģiem neatļautās vietās -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

(02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

120.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un gaisa transportā

Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu dzelzceļa, jūras un upju transportā -

uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz piecdesmit latiem.

Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

121.pants. Transporta līdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji

Par drošības jostu vai aizsargķiveru lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, uz kuriem attiecas satiksmes noteikumos norādītie nosacījumi, kuru dēļ šo transporta līdzekļu ekspluatācija aizliegta, —

uzliek naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem trīssimt rubļu apmērā.

Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem nav izdarīta valsts tehniskā apskate, —

uzliek naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem piecsimt rubļu apmērā.

Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā vai kuriem valsts numura zīmes nav sakoptas un kuru simboli stāvošam transporta līdzeklim nav salasāmi vismaz no 40 metru attāluma gaišā diennakts laikā vai no 20 metru attāluma tumšā diennakts laikā, —

uzliek naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem viena tūkstoša apmērā.

Par transporta līdzekļu vadīšanu, ja tiem ir bojājumi, kuru dēļ satiksmes noteikumi aizliedz šo transporta līdzekļu tālāku kustību, —

uzliek naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem viena tūkstoša piecsimt rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem valsts numura zīme nav nostiprināta šim nolūkam paredzētajā vietā, —

uzliek naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem trīs tūkstošu rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem ir uzstādīti speciāli gaismas vai skaņu signāli, kas nav reģistrēti noteiktā kārtībā, —

uzliek naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem desmit tūkstošu rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem valsts numura zīme apslēpta, viltota vai neatbilst reģistrācijas dokumentiem, kā arī par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem nav valsts numura zīmes, —

uzliek naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem piecpadsmit tūkstošu rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

Par transporta līdzekļiem šajā pantā, šā kodeksa 122.—126. pantā, 126.1, 126.2 un 126.3 pantā, 129. panta otrajā daļā, 130. panta pirmajā daļā un 131. pantā uzskatāmi visu veidu automobiļi, traktori un citas pašgājējas mašīnas, tramvaji un trolejbusi, motocikli un citi mehāniskie transporta līdzekļi, kā arī piekabes savienojumā ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem, izņemot mopēdus un velosipēdus.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

122.pants. Ātruma pārsniegšana, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji

Transporta līdzekļu vadītājiem, kas atļauto kustības ātrumu pārsnieguši ne vairāk kā par divdesmit kilometriem stundā, —

uzliek naudas sodu piecsimt rubļu apmērā.

Transporta līdzekļu vadītājiem, kas atļauto kustības ātrumu pārsnieguši par vairāk nekā divdesmit kilometriem stundā, —

uzliek naudas sodu viena tūkstoša piecsimt rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

122.1 pants. Ceļa zīmju prasību neievērošana, cilvēku pārvadāšanas noteikumu un citu satiksmes noteikumu pārkāpšana, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji

Transporta līdzekļu vadītājiem par kustību pa ietvēm vai gājēju celiņiem, par brīdinājuma signālu došanas noteikumu pārkāpšanu pirms pārkārtošanās, pagrieziena vai braukšanas virziena maiņas —

uzliek naudas sodu trīssimt rubļu apmērā.

Transporta līdzekļu vadītājiem par to, ka pārkāpti noteikumi, kas regulē braukšanas kārtību pa automaģistrālēm, braukšanu gar sabiedriskā transporta pieturām vai pāri gājēju pārejām, kā arī par pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, par to, ka pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, avārijas gaismas signalizācijas ieslēgšanas noteikumi, kā arī par ceļa zīmju vai brauktuves apzīmējumu prasību neievērošanu, par apgaismošanas ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšanu tumšā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

uzliek naudas sodu piecsimt rubļu apmērā.

Transporta līdzekļu vadītājiem par luksofora aizlieguma signāla vai regulētāja žesta neievērošanu, par braukšanas priekšrocības prasību neievērošanu, kā arī par apdzīšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu viena tūkstoša piecsimt rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

122.2 pants. Transporta līdzekļu vadītāju izdarīts satiksmes noteikumu pārkāpums, kura dēļ radusies avārijas situācija

Par transporta līdzekļu vadītāju izdarītu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kura dēļ radusies avārijas situācija, tas ir, citi kustības dalībnieki bijuši spiesti krasi mainīt ātrumu, kustības virzienu vai veikt citus pasākumus savas drošības vai citu pilsoņu drošības garantēšanai, —

uzliek naudas sodu divu tūkstošu rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem mēnešiem.

(02.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

122.3 pants. Transporta līdzekļu vadītāju piedalīšanās grupu braucienos

Par motociklu un citu transporta līdzekļu vadītāju piedalīšanos grupu (vairāk par diviem) braucienos, kas rada satiksmes traucējumus vai avārijas situāciju, —

uzliek naudas sodu divu tūkstošu rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem mēnešiem.

(02.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

123.pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji

Transporta līdzekļu vadītājiem par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

(02.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā no 07.05.1996.)

124.pants. Transporta līdzekļu vadīšana alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā

Personām par transporta līdzekļu vadīšanu, kā arī par transporta līdzekļu praktiskās vadīšanas apmācību alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā —

uzliek naudas sodu desmit tūkstošu rubļu apmērā vai atņem visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

125.pants. Satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuru dēļ bojāti transporta līdzekļi vai citāda manta, kā arī citi satiksmes noteikumu pārkāpumi

Transporta līdzekļu vadītājiem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ bojāti transporta līdzekļi (izņemot gadījumus, kad transporta līdzeklis ir pārkāpēja īpašumā un kad viņš ir vienīgais satiksmes negadījuma dalībnieks), krava, ceļi, ceļa un citas būves vai citāda manta, kā arī cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi bez veselības satricinājuma, —

uzliek naudas sodu trīs tūkstošu rubļu apmērā vai atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Transporta līdzekļu vadītājiem par citu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, izņemot šajā kodeksā norādītos, —

uzliek naudas sodu simt rubļu apmērā.

(02.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

126.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām

Personām, kurām nav līdzi transporta līdzekļa vadītāja apliecības vai transporta līdzekļa vadīšanas pagaidu atļaujas, vai transporta līdzekļa reģistrācijas vai citu transporta līdzekļa dokumentu, par transporta līdzekļa vadīšanu —

uzliek naudas sodu simt rubļu apmērā.

Par transporta līdzekļa nodošanu vadīt personai, kurai nav šā transporta līdzekļa vadīšanas tiesību, —

uzliek naudas sodu viena tūkstoša rubļu apmērā.

Personām, kurām nav attiecīgo transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, par šo transporta līdzekļu vadīšanu —

uzliek naudas sodu trīs tūkstošu rubļu apmērā.

Personām, kurām atņemtas transporta līdzekļu vadīšanas tiesības, par šo transporta līdzekļu vadīšanu —

uzliek naudas sodu piecu tūkstošu rubļu apmērā.

Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ bojāti transporta līdzekļi (izņemot gadījumus, kad transporta līdzeklis ir pārkāpēja īpašumā un viņš ir vienīgais satiksmes negadījuma dalībnieks), krava, ceļš, ceļa vai citas būves vai citāda manta, kā arī cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi bez veselības satricinājuma, —

uzliek naudas sodu septiņu tūkstošu rubļu apmērā.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

126.1 pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā

Personām, kurām nav transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, par transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā —

uzliek naudas sodu piecpadsmit tūkstošu rubļu apmērā.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

126.2 pants. Transporta līdzekļu apstādināšanas prasību neizpildīšana, satiksmes negadījuma vietas atstāšana vai izvairīšanās no alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošās pārbaudes

Transporta līdzekļu vadītājiem, ja viņi neizpilda policijas darbinieka, zemessarga vai robežsarga (uz valsts robežas vai pierobežas zonā) prasību apstādināt transporta līdzekli, —

uzliek naudas sodu viena tūkstoša rubļu apmērā.

Transporta līdzekļu vadītājiem, ja viņi, pārkāpuši satiksmes noteikumus, neizpilda policijas darbinieka, zemessarga vai robežsarga (uz valsts robežas vai pierobežas zonā) prasību apstādināt transporta līdzekli vai atstāj tāda satiksmes negadījuma vietu, kura dalībnieki viņi ir, vai ja viņi izvairās no noteiktā kārtībā izdarāmas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošās pārbaudes, —

uzliek naudas sodu divdesmit tūkstošu rubļu apmērā vai atņem visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

126.3 pants. Alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana pēc satiksmes negadījuma līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošajai pārbaudei vai līdz atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šīs pārbaudes

Personai, kura vadīja transporta līdzekli un piedalījās satiksmes negadījumā, par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošajai pārbaudei vai līdz atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šīs pārbaudes —

uzliek naudas sodu piecpadsmit tūkstošu rubļu apmērā vai atņem visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz astoņpadsmit mēnešiem.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

127.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām dzērumā

(Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu)

128.pants. Izvairīšanās no dzēruma stāvokli konstatējošas pārbaudes

(Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu)

129.pants. Satiksmes noteikumu neievērošana, ko izdara gājēji un citi satiksmes dalībnieki

Gājējiem par satiksmes regulēšanas signālu neievērošanu, brauktuves šķērsošanu vai virzīšanos pa to nenorādītās vietās, mopēdistiem vai velosipēdistiem, pajūgu vadītājiem un citām personām, kas lieto ceļus, par satiksmes regulēšanas signālu, ceļa zīmju vai brauktuves apzīmējumu prasību, kā arī uz autoceļiem noteiktās kustības kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu piecdesmit rubļu apmērā.

Par to pašu personu izdarītajiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ja tie radījuši avārijas situāciju, kā arī transporta līdzekļu, kravu, ceļa, ceļa un citu būvju vai citādas mantas bojāšanu, kā arī nodarījuši cietušajam vieglus miesas bojājumus bez veselības satricinājuma, —

uzliek naudas sodu viena tūkstoša rubļu apmērā.

(02.01.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

130.pants. Norīkojumu došana lietot transporta līdzekļus, kuriem ir bojājumi, un citi transporta līdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi

Par norīkojumu došanu lietot transporta līdzekļus, ja šiem transporta līdzekļiem ir bojājumi vai uz tiem attiecas nosacījumi, kuru dēļ tos aizliegts ekspluatēt, vai arī tie nav reģistrēti noteiktā kārtībā, vai tiem nav izdarīta valsts tehniskā apskate, —

uzliek naudas sodu viena tūkstoša rubļu apmērā personām, kuras atbildīgas par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju.

Par to, ka uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītāji atkārtoti nav izpildījuši Ceļu satiksmes drošības departamenta darbinieku norādījumus novērst to noteikumu, normatīvu vai standartu pārkāpumus, kuri attiecas uz satiksmes drošības garantēšanu, —

uzliek naudas sodu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem trīs tūkstošu rubļu apmērā.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

131.pants. Pieļaušana vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kuri ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, vai personām, kurām nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesību

Par pieļaušanu vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kuri ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, vai personām, kurām nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesību, - uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem vai citām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli un ekspluatāciju.

(19.05.1989. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.01.1991., 03.11.1992. un 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā no 07.05.1996.)

132.pants. Transporta līdzekļu, mašīnu vai mehānismu izmantošana personiskās iedzīvošanās nolūkā

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

133.pants. Transporta līdzekļu glabāšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

134.pants. Bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras un upju transportā, autotransportā un elektrotransportā

Par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu pārvadāšanas, iekraušanas vai izkraušanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sprāgstvielu, ugunsnedrošu, indīgu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu vai priekšmetu pārvadāšanu ar dzelzceļa, jūras vai upju transportu, autotransportu vai elektrotransportu vai par šādu kravu, vielu vai priekšmetu atstāšanu bez uzraudzības transporta līdzekļos, kā arī nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

Šā panta pirmajā daļā minēto kravu, vielu un priekšmetu sarakstu nosaka attiecīgajos transporta veidos spēkā esošie noteikumi.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

135.pants. Virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksāta pārvadāšana

Par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksātu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trim latiem.

Naudas soda uzlikšana neatbrīvo pasažieri no maksas par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku pārvadāšanu.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

136.pants. Braukšana bez biļetes

Pasažieriem par lidošanu bez biļetes -

uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par desmit līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes:

1) piepilsētas vilcienos -

uzliek naudas sodu līdz trim latiem;

2) vietējos un tālsatiksmes vilcienos -

uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem;

3) jūras transporta piepilsētas līniju kuģos un upju transporta piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģos -

uzliek naudas sodu trīs latu apmērā;

4) jūras transporta un upju transporta vietējo un tālsatiksmes līniju kuģos -

uzliek naudas sodu piecu latu apmērā;

5) upju transporta kuģos pārcelšanai -

uzliek naudas sodu viena lata apmērā.

Par septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes:

1) piepilsētas vilcienos -

uzliek naudas sodu viena lata apmērā;

2) vietējos un tālsatiksmes vilcienos -

uzliek naudas sodu līdz trim latiem;

3) jūras transporta piepilsētas līniju kuģos un upju transporta piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģos -

uzliek naudas sodu viena lata apmērā;

4) jūras transporta un upju transporta vietējo un tālsatiksmes līniju kuģos -

uzliek naudas sodu trīs latu apmērā;

5) upju transporta kuģos pārcelšanai -

uzliek naudas sodu viena lata apmērā.

Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par septiņu līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes trolejbusā, tramvajā, pilsētas maršruta autobusā, maršruta taksometrā vai taksobusā -

uzliek naudas sodu divu latu apmērā.

Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par septiņu līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes rajona maršruta autobusā -

uzliek naudas sodu trīs latu apmērā.

Pasažieriem par braukšanu bez biļetes, kā arī par desmit līdz sešpadsmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusā -

uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.

Par septiņu līdz desmit gadu vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusā -

uzliek naudas sodu trīs latu apmērā.

Naudas soda samaksāšana neatbrīvo pasažieri no maksas par braucienu.

Par pasažieru pārvadāšanu bez biļetes vai noteiktā tarifa neievērošanu pilsētas, rajona, tālsatiksmes vai starptautiskā maršruta autobusos, maršruta taksometros vai taksobusos, ko izdara satiksmes līdzekļa vadītājs konduktors vai ko pieļauj konduktors, -

uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

137.pants. Autotransporta un elektrotransporta lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par autotransporta un elektrotransporta (tramvaju, trolejbusu) lietošanas noteikumu pārkāpšanu, izņemot pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 134.-136., 137.1 pantā, -

uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.08.1991. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

137.1 pants. Taksometru lietošanas noteikumu pārkāpšana

Personai, kas taksometru izsaukusi, par atteikšanos apmaksāt taksometra izsaukumu, ja izpildīti pasūtījuma nosacījumi,—

uzliek naudas sodu piecsimt rubļu apmērā.

Taksometru vadītājiem par atteikšanos apkalpot pasažierus vai par pasažieru komplektēšanu stāvvietās, nosakot maršruta virzienu (izņemot maršruta taksometrus), kā arī par pasažieru pārvadāšanu ar taksometru, kura speciālais aprīkojums neatbilst noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu.

Taksometru vadītājiem par valsts kontroles iestāžu kompetencē esošajos jautājumos doto norādījumu nepildīšanu, kā arī par kavēšanu realizēt šo iestāžu amatpersonu likumīgās tiesības —

uzliek naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

138.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, upju un automobiļu transportā

Par ritošā sastāva, konteineru, peldošo vai citu kravu pārvadāšanai paredzēto transporta līdzekļu, kā arī pārvadāšanas ierīču bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

139.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā

Par konteineru plombu un slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tiem, atsevišķu kravas vietu un to iesaiņojuma un pakešu bojāšanu, kā arī noliktavu, ko izmanto ar kravu pārvadājumiem saistīto operāciju izpildei, iežogojumu bojāšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par kravu pārvadāšanai paredzēto konteineru un transporta līdzekļu bojāšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

139.1 pants. Tranzītkravu pārvadājumu noteikumu pārkāpšana

Par tranzītkravu pārvadājumu veikšanu, ja nav apdrošināta atbildība par kaitējumu, ko pārvadātājs var nodarīt trešajām personām vai to mantai, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem, atņemot tiesības veikt tranzītkravu pārvadājumus vai bez tā.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

140.pants. Autoceļu un ielu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par autoceļu vai ielu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izpaužas autoceļu, ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju vai citu ceļa būvju vai satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu bojāšanā, satiksmes traucējumu radīšanā, ceļa braucamās daļas, ietves, nomaļu, sadales joslu, ceļa būvju vai zemes nodalījuma joslu piegružošanā vai aizsprostošanā, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu, transparentu, plakātu, reklāmas, vairogu, kiosku vai citu tamlīdzīgu objektu nelikumīgā uzstādīšanā tiešā ceļa tuvumā, kā arī darbībās, kuru rezultātā var tikt bojāti vai iznīcināti ceļa elementi, —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

141.pants. Autoceļu un ielu aizsardzības zonas režīma neievērošana

Par autoceļu vai ielu aizsardzības zonas režīma neievērošanu, kas izpaužas kā visādu veidu celtniecības un montāžas vai kalnrūpniecības darbu veikšana šajā zonā bez ceļu dienesta atļaujas, kā arī meža izciršana, zemessegas bojāšana, kura var izraisīt noslīdeņu, gravu, plūstošo smilšu vai sniega sanesumu veidošanos, —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

142.pants. Autoceļu un ielu uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri nosaka autoceļu vai ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju vai citu ceļa būvju uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī vai darbu veikšanas kārtību uz autoceļiem vai ielām, vai par pasākumu neveikšanu, lai savlaicīgi aizliegtu vai ierobežotu satiksmi atsevišķos ceļa posmos, kad šo ceļa posmu lietošana var apdraudēt satiksmes drošību, kā arī par autoceļu vai ielu būvniecības, remonta vai uzturēšanas darbiem, kuri pasliktina hidroloģisko režīmu autoceļu vai ielu aizsardzības zonā vai rada traucējumus ceļam blakus esošajās vai to šķērsojošajās melioratīvajās sistēmās vai būvju sistēmās, —

uzliek naudas sodu amatpersonām, kuras atbildīgas par autoceļu, ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju vai citu ceļa būvju stāvokli vai darbu veikšanas kārtību uz autoceļiem vai ielām, no trim tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

143.pants. Ceļu, dzelzceļa pārbrauktuvju un citu ceļa būvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 11.03.1992. likumu)

144.pants. Maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

145.pants. Radiotranslācijas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas

Par radiotranslācijas mezgla uzstādīšanu un ekspluatāciju (neatkarīgi no tā jaudas) bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas (gadījumos, kad tā ir obligāta) -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par radiotranslācijas punkta uzstādīšanu bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas (gadījumos, kad tā ir obligāta) neatkarīgi no tā radiotranslācijas mezgla piederības, kuram šis punkts ir pieslēgts, -

uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

146.pants. Radioelektronisko sakaru līdzekļu, augstfrekvences un citu radioviļņus izstarojošu iekārtu (arī kabeļtelevīzijas raidītāju) uzstādīšanas un lietošanas noteikumu, kā arī radioizstarojuma un pieļaujamo radiotraucējumu normu pārkāpšana

Par radioelektronisko sakaru līdzekļu, augstfrekvences vai citu radioviļņus izstarojošu iekārtu (arī kabeļtelevīzijas raidītāju) uzstādīšanas vai lietošanas noteikumu, kā arī radioizstarojuma vai pieļaujamo radiotraucējumu normu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot izmantotos radioelektroniskos sakaru līdzekļus un citas iekārtas vai bez konfiskācijas.

Par tām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot izmantotos radioelektroniskos sakaru līdzekļus un citas iekārtas.

(20.04.1993. likuma redakcijā)

146.1 pants. Tādu elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu lietošana, kuru parametri neatbilst Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujā noteiktajiem, kā arī nesertificētu vai tādu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu vai radioiekārtu ražošana vai lietošana, kuru elektromagnētiskie izstarojumi pārsniedz normas

Par tādu elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu lietošanu, kuru parametri neatbilst Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujā noteiktajiem, kā arī tādu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu un radioiekārtu ražošanu vai lietošanu, kuru elektromagnētiskie izstarojumi pārsniedz attiecīgās normas, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par nesertificētu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu vai radioiekārtu ražošanu vai lietošanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, konfiscējot šīs elektroiekārtas, elektroniskās iekārtas vai radioiekārtas.

Par šajā pantā paredzētajām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

147.pants. Radio un televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto valsts tehnisko standartu un normatīvu pārkāpšana

Par radio vai televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto valsts tehnisko standartu vai normatīvu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(20.04.1993. likuma redakcijā)

148.pants. Telekomunikāciju tīklu līniju aizsardzības noteikumu un telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par telekomunikāciju tīklu līniju aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šo līniju bojāšanu vai normāla darba traucēšanu -

uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt latiem.

Par telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšanu, telefona sakaru izmantošanu pretēji valsts un sabiedriskās kārtības interesēm, par to pārdošanu, izīrēšanu citām personām vai izmantošanu citu abonentu traucēšanai -

uzliek naudas sodu no desmit līdz divsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

149.pants. Taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu telekomunikāciju un pasta iekārtu un ierīču bojāšana vai patvaļīga uzstādīšana

Par taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un dažādu pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu telekomunikāciju un pasta iekārtu un ierīču bojāšanu vai patvaļīgu uzstādīšanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

Vienpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi celtniecībā, pilsoņu dzīvokļa tiesību ievērošanā, dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un labiekārtošanā

150.pants. Reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai pārkāpšana

Par reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai ar valsts un pašvaldību palīdzību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

150.1 pants. Neziņošana par dzīvojamās telpas atbrīvošanu

Par valsts vai pašvaldības namā izīrēšanai derīgās brīvās dzīvojamās telpas atbrīvošanas rakstveida paziņojuma iesniegšanas termiņu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

151.pants. Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

152.pants. Patvaļīga celtniecība

Par patvaļīgu celtniecību vai ēku un būvju vai to piebūvju (virsbūvju) patvaļīgu pārbūvēšanu un pārplānošanu bez noteiktā kārtībā apstiprināta projekta, ko izdara amatpersona, neievērojot apstiprināto apdzīvoto vietu ģenerālo plānu vai plānojuma un apbūves, celtnieciskās zonēšanas un arhitektoniskā noformējuma projektu, kā arī par apstiprinātā projekta neievērošanu ēku un būvju izvietojumā un celtniecībā, pazemes komunikāciju un ietaišu ierīkošanā un par ēku un būvju vai piebūvju patvaļīgu nodošanu ekspluatācijā —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par dzīvojamo māju, vasarnīcu, saimniecības ēku, garāžu, kā arī citu būvju patvaļīgu celtniecību vai fasāžu pārbūvi, ja nav atļaujas vai attiecīgi apstiprināta projekta vai ir būtiskas atkāpes no projekta, vai rupji pārkāptas celtniecības tehniskās normas, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

(21.12.1990. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.1990.)

152.1 pants. Vasaras dārza mājiņu celtniecības un kolektīvās dārzkopības organizēšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

152.2 pants. Darba drošības noteikumu un būvnormatīvu pārkāpšana celtniecības objektos un būvindustrijas uzņēmumos

Par darba drošības noteikumu vai būvnormatīvu pārkāpšanu celtniecības objektos vai būvindustrijas uzņēmumos, kuri pakļauti valsts celtniecības inspekciju kontrolei, —

uzliek naudas sodu amatpersonām, līdz trim tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

152.3 pants. Valsts celtniecības inspekciju amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

153.pants. Pilsētu un citu apdzīvoto vietu labiekārtošanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

154.pants. Apstādījumu bojāšana vai patvaļīga izciršana pilsētās un citās apdzīvotajās vietās

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

Divpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi tirdzniecībā un finansu jomā

155.pants. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un maksas pakalpojumu noteikumu pārkāpšana

Par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai maksas pakalpojumu noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.1993. un 04.11.1993. likumu)

155.1 pants. Preču uzskaites kārtības neievērošana

Par noteiktās preču, izņemot jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu, saņemšanas (iepirkšanas) dokumentu noformēšanas un preču (pakalpojumu) uzskaites kārtības neievērošanu veikalos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un citās tirdzniecības (pakalpojumu sniegšanas) vietās —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu realizāciju, nodošanu realizācijai (vai uz citiem nosacījumiem) bez noteikta parauga pavaddokumentu noformēšanas —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par alkoholisko dzērienu bez pavaddokumentiem vai noteiktā kārtībā neuzskaitītu alkoholisko dzērienu atrašanos uzglabāšanas vai tirdzniecības (realizācijas) vietās —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot uzglabāšanas vai tirdzniecības (realizācijas) vietās esošos alkoholiskos dzērienus.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

155.2 pants. Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana

Par noteiktās kases ieņēmumu un izdevumu reģistrēšanas (uzskaites) kārtības neievērošanu uzņēmumos, veikalos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un citās tirdzniecības (pakalpojumu sniegšanas) vietās —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas alkoholisko dzērienu tirdzniecības (realizācijas) vietās, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot tirdzniecības (realizācijas) vietās esošos alkoholiskos dzērienus.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.1994. likumu)

155.3 pants. Alkoholisko dzērienu un spirta tirdzniecība neatļautās vietās

Par alkoholisko dzērienu un spirta tirdzniecību neatļautās vietās —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos alkoholiskos dzērienus un spirtu.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, —

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos alkoholiskos dzērienus un spirtu, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos alkoholiskos dzērienus un spirtu.

(04.11.1993. likuma redakcijā)

155.4 pants. Tirdzniecība neatļautās vietās

Par tirdzniecību neatļautās vietās -

konfiscē tirdzniecībai neatļautajās vietās esošās preces.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas vai vairāk reizes sodīta par tirdzniecību neatļautā vietā, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot neatļautā tirdzniecības vietā esošās preces.

(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

155.5 pants. Preču realizācijas termiņa neievērošana

Par tādu preču realizāciju, kurām izbeidzies noteiktais realizācijas termiņš vai kurām nav paredzētā marķējuma ar realizācijas beigu termiņa norādi, ja tāds noteikts ar likumu, ar Ministru kabineta vai citiem tirdzniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, —

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot šīs preces.

(04.11.1993. likuma redakcijā)

156.pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana tirdzniecībā

Par darījumu apliecinoša dokumenta (kvīts) neizsniegšanu klientiem mazumtirdzniecības, sadzīves pakalpojumu, valūtas maiņas vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos —

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas alkoholisko dzērienu tirdzniecības (realizācijas) vietās, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot tirdzniecības (realizācijas) vietās esošos alkoholiskos dzērienus.

Par patvaļīgu tirdzniecības atsākšanu mazumtirdzniecības uzņēmumos, kuru darbu noteiktā kārtībā pārtraukušas tam pilnvarotas institūcijas, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no divdesmit tūkstošiem līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida uzņēmējdarbību vai bez tā.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

156.1 pants. Kases aparātu lietošanas noteikumu neievērošana

Par kases aparātu bojāšanu, bojātu kases aparātu izmantošanu, patvarīgu darba programmas maiņu vai citām darbībām, kas ir pretrunā ar kases aparātu lietošanas noteikumiem, —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas alkoholisko dzērienu tirdzniecības (realizācijas) vietās, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot tirdzniecības (realizācijas) vietās esošos alkoholiskos dzērienus.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

156.2 pants. Noteikumiem atbilstošu kases aparātu neuzstādīšana un neizmantošana

Par noteikumiem atbilstošu kases aparātu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, citās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kur to nepieciešamību nosaka likumi vai attiecīgi lēmumi, kā arī valūtas maiņas punktos —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas alkoholisko dzērienu tirdzniecības (realizācijas) vietās, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot tirdzniecības (realizācijas) vietās esošos alkoholiskos dzērienus.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

156.3 pants. Noteiktās norēķinu kārtības neievērošana

Par bezskaidras naudas norēķinu kārtības neievērošanu, ja tā noteikta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, -

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

157.pants. Šaujamieroču un munīcijas pārdošanas kārtības pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

158.pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana maksas pakalpojumu sniegšanā

Par patvaļīgu maksas pakalpojumu atsākšanu pakalpojumu punktā, kura darbu noteiktā kārtībā pārtraukusi uz to pilnvarota valsts iestāde, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

158.1 pants. Vienotās braukšanas maksas (tarifu) patvaļīga pārsniegšana taksometros

Taksometru vadītājiem par vienoto taksometru tarifu patvaļīgu pārsniegšanu, paaugstinātas braukšanas maksas pieprasīšanu un saņemšanu -

uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, -

uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā, uz trim gadiem atņemot tiesības nodarboties ar pasažieru pārvadāšanu.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

159.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

159.1 pants. Būvmateriālu iegūšanas kārtības pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

160.pants. Sīkā spekulācija

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

160.1 pants. Atteikšanās pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes

Par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, samaksai par precēm un pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida uzņēmējdarbību vai bez tā.

(18.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

161.pants. Maizes un citu pārtikas produktu izpirkšana valsts vai kooperatīvajos veikalos izbarošanai lopiem un mājputniem

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu)

162.pants. Nelikumīgas operācijas ar ārvalstu valūtu un maksājumu dokumentiem

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

163.pants. Maksājumu dokumentu, kurus iegūst par ārvalstu valūtu bez tiesībām pārvērst tos atpakaļ šajā valūtā, nelikumīga pārdošana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

163.1 pants. Dārgmetālu un dārgakmeņu vai tos saturošo izstrādājumu saņemšanas, izlietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu pārkāpšana

Par dārgmetālu un dārgakmeņu vai tos saturošo izstrādājumu saņemšanas, izlietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu, kā arī noteikumu par to lūžņu un atkritumu savākšanu un nodošanu valsts fondā pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu to uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām, kuri pārstrādā, pielieto un izmanto dārgmetālus un dārgakmeņus visos veidos vai tos saturošos izstrādājumus.

(02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

164.pants. Benzīna vai citu degvielu un eļļošanas materiālu nelikumīga izsniegšana vai iegādāšanās

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

164.1 pants. Preču vai pakalpojumu talonu, kartīšu vai citu zīmju nelikumīga izsniegšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

165.pants. Mājamatniecības noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

165.1 pants. Izvairīšanās iesniegt deklarāciju par ienākumiem

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu)

166.pants. Nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības

Par nodarbošanos ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

166.1 pants. Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

Divpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi uzņēmējdarbībā

(Nodaļa 12.03.1991. likuma redakcijā)

166.2 pants. Uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas vai bez atļaujas (licences)

Par uzņēmējdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka likums, par uzņēmējdarbības turpināšanu pēc atļaujas (licences) atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās, kā arī pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, izņemot šā kodeksa 46.1 pantā minētos gadījumus, —

uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot darbības vietā esošās preces un ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu saistītos rīkus un priekšmetus.

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

166.3 pants. Ziņu nesniegšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai to slēpšana no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

Par reģistrējamo grozījumu nepieteikšanu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā, par nepareizu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram vai iesniedzamo ziņu slēpšanu no Uzņēmumu reģistra, kā arī par dokumentu, parakstu paraugu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram vai Uzņēmumu reģistra amatpersonas likumīgo rīkojumu nepildīšanu -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanas nepieteikšanu reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā un likvidācijas ziņojuma neiesniegšanu laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" -

uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības uz visu veidu uzņēmējdarbību.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

166.4 pants. Uzņēmējdarbības līdztiesības garantiju pārkāpšana

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijai nepieciešamo dokumentu neizsniegšanu, kā arī par uzņēmējdarbības nepamatotu ierobežošanu vai kavēšanu, ja to izdarījusi amatpersona, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par nepamatotu atteikšanos reģistrēt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), ja to izdarījusi amatpersona, kuras pienākumos ietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrēšana, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai bez tā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

166.5 pants. Algota darbaspēka pieņemšanas un nodarbināšanas kārtības pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

166.6 pants. Uzskaites un informācijas noteikumu neievērošana

Par uzņēmējdarbībā noteiktās grāmatvedības neievērošanu, kā arī par to, ka nav savlaicīgi iesniegta likumā noteiktā informācija par uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības uzskaites, pārskata vai kontroles dokumenti, ja tie nepieciešami valsts institūcijām nodokļu aprēķināšanai vai statistikai, —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju vai dokumentus —

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.1993. likumu)

166.7 pants. Darba koplīguma noslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest oficiālas sarunas par darba koplīgumu vai slēgt saskaņotu darba koplīgumu, kā arī par koplīguma noteikumu rupju neizpildi —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu un 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 22.04.2004.)

166.8 pants. Apdrošināšanas noteikumu pārkāpšana

Par izvairīšanos no mantas obligātās apdrošināšanas vai par fiktīvu ziņu sniegšanu, izdarot mantas apdrošināšanu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Divpadsmitā "b" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā

(Nodaļa 19.01.1993. likuma redakcijā)

166.9 pants. Preču un maksas pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšana

Par tādu preču izgatavošanu vai realizāciju vai maksas pakalpojumu sniegšanu, kas neatbilst normatīvtehniskajos dokumentos vai līgumos izvirzītajām kvalitātes prasībām, bet, ja tādu nav, — parasti izvirzāmajām prasībām, izņemot gadījumus, kad pārdevējs vai maksas pakalpojumu sniedzējs informējis patērētāju par zemāku kvalitāti un patērētājs tai ir piekritis, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(19.01.1993. likuma redakcijā)

166.10 pants. Kaitīgo vielu pieļaujamā daudzuma pārsniegšana pārtikas precēs

Par tādu pārtikas preču izgatavošanu vai pārdošanu, kurās ķīmisko vielu vai elementu daudzums vai radiācijas līmenis pārsniedz valsts noteiktās normas, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(19.01.1993. likuma redakcijā)

166.11 pants. Preču un maksas pakalpojumu garantijas saistību neizpildīšana

Par preču vai maksas pakalpojumu garantijas saistību neizpildīšanu, izņemot gadījumus, kad pārdevējs vai maksas pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka patērētājs pārkāpis preces lietošanas vai maksas pakalpojuma izmantošanas noteikumus vai ka nelabvēlīgas sekas iestājušās nepārvaramas varas dēļ, —

uzliek naudas sodu no trim tūkstošiem līdz astoņiem tūkstošiem rubļu.

(19.01.1993. likuma redakcijā)

166.12 pants. Informācijas nesniegšana attiecībā uz preci un maksas pakalpojumiem, nepilnīgas un nepatiesas informācijas sniegšana

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu attiecībā uz preci vai maksas pakalpojumiem, kā arī par tās nepilnīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(19.01.1993. likuma redakcijā)

166.3 pants. Reklāmas ierobežojumi

Par reklāmu, kas maldina vai var maldināt patērētāju par izgatavotāju, preču kvalitāti un to sastāvu, līguma noteikumiem, garantijas saistībām vai citiem rādītājiem, kā arī par reklāmu, kas diskreditē, aizskar vai nepamatoti kritizē citu izgatavotāju, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(19.01.1993. likuma redakcijā)

166.14 pants. Preču un maksas pakalpojumu drošuma prasību neievērošana

Par normatīvtehniskajos dokumentos, līgumos vai attiecīgi pilnvarotu valsts iestāžu (tehniskās uzraudzības, medicīnas, sanitārhigiēnisko, apkārtējās vides aizsardzības un citu iestāžu) apstiprinātajos normatīvos noteikto preču vai maksas pakalpojumu drošuma prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

Par viltotu vai normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām neatbilstošu alkoholisko dzērienu atrašanos uzglabāšanas vai tirdzniecības (realizācijas) vietās —

uzliek naudas sodu amatpersonām — divsimt piecdesmit latu, konfiscējot uzglabāšanas vai tirdzniecības (realizācijas) vietās esošos attiecīgā veida (nosaukuma) alkoholiskos dzērienus.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

166.15 pants. Sertifikācijai pakļauto preču nenodrošināšana ar sertifikātiem un to realizēšana bez sertifikātiem

Par sertifikācijai pakļauto preču nenodrošināšanu ar sertifikātiem vai to realizēšanu bez sertifikātiem (izņemot ārstniecības līdzekļu realizēšanu bez kvalitātes sertifikāta katrai noteiktai sērijai) —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par alkoholisko dzērienu uzglabāšanu (atrašanos) tirdzniecības (realizācijas) vietās, bet mazumtirdzniecībā — arī ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās — bez kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un atbilstošu (piederīga) marķējuma, kā arī par atbilstoši noteikumiem nemarķētu alkoholisko dzērienu realizāciju, nodošanu realizācijai (vai uz citiem nosacījumiem) —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās, bet mazumtirdzniecībā — arī ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

166.16 pants. Jaunu (modernizētu) preču ekspertīzes nenodrošināšana

Par sertifikācijai pakļautu jaunu (modernizētu) preču kvalitātes, drošuma un derīguma ekspertīzes nenodrošināšanu, kā arī jaunas preces izlaidi bez pozitīva ekspertīzes atzinuma —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar alkoholiskajiem dzērieniem, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ražošanas vietā esošos attiecīgā veida vai nosaukuma (receptūras) alkoholiskos dzērienus.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

166.17 pants. Preču (pakalpojumu) zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par noteiktā kārtībā reģistrētās preču (pakalpojumu) zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(19.01.1993. likuma redakcijā)

166.18 pants. Informācijas nesniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komitejai

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

166.19 pants. Attiecībā uz monopoldarbības vai pretlikumīgas konkurences pārtraukšanu rīkojuma nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

Trīspadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību

167.pants. Sīkais huligānisms

Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

168.pants. Šaušana ar šaujamieroci apdzīvotajās vietās un vietās, kas nav tam ierādītas, vai pārkāpjot noteikto kārtību

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

169.pants. Mājās gatavotu stipru alkoholisko dzērienu iegādāšanās

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

169.1 pants. Mājās gatavota vīna, kas nav uzskatāms par stipru alkoholisko dzērienu, pārdošana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

169.2 pants. Stipru alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos vai šo dzērienu glabāšana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

170.pants. Alkoholisko dzērienu lietošana ražošanā

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

171.pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kurās alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no trim tūkstošiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu, bet izņēmuma gadījumos, ja pēc lietas apstākļiem un ievērojot pārkāpēja personību šā soda piemērošana tiek atzīta par nepietiekamu, — piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(19.01.1993. likuma redakcijā)

172.pants. Nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim

Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim, ko izdara vecāki vai citas personas, —

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz trim tūkstošiem rubļu.

(31.10.1985. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

173.pants. Bērnu audzināšanas un mācīšanas pienākumu nepildīšana, ko izdara vecāki vai personas, kas viņus aizstāj

Par nepilngadīgu bērnu audzināšanas un mācīšanas pienākumu ļaunprātīgu nepildīšanu, ko izdarījuši vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, kā arī par narkotisko vielu lietošanu bez ārsta atļaujas vai citiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 171. panta ceturtajā daļā un šā panta otrajā daļā paredzētos pārkāpumus), ko izdarījuši nepilngadīgie, —

uzliek naudas sodu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, līdz diviem tūkstošiem rubļu.

Par sīko huligānismu vai huligānismu, ko izdarījuši pusaudži vecumā no četrpadsmit līdz sešpadsmit gadiem, —

uzliek naudas sodu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, no piecsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985. dekrētu un 03.11.1992. likumu)

173.1 pants. Azartspēles

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

174.pants. Videoierakstu materiālu nelikumīga izplatīšana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

174.1 pants. Nodarbošanās ar prostitūciju

(Izslēgts ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

174.2 pants. Uzmākšanās ārvalstu pilsoņiem, lai no viņiem iegūtu mantas

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

174.3 pants. Sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana

Par sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju noteiktās organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu, bet gadījumos, ja pēc lietas apstākļiem un ievērojot pārkāpēja personību šo sodu piemērošana tiek atzīta par nepietiekamu, piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas vai tās izdarījis sapulces, mītiņa, ielu gājiena vai demonstrācijas organizators, —

uzliek naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu vai soda ar labošanas darbiem uz laiku no viena līdz diviem mēnešiem, ieturot divdesmit procentus no izpeļņas, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(29.07.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

Četrpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību

175.pants. Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

175.1 pants. Necieņa pret izziņas, izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm

Par necieņu pret izziņas, izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka vai pieaicinātā neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

175.2 pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.02.1994. likuma redakcijā)

176.pants. Patvarība

Par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šīs darbības tiesiskumu apstrīd cita persona, valsts vai sabiedriskais uzņēmums, iestāde vai organizācija, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu, -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

176.1 pants. Sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas un izbeigšanas noteikumu pārkāpšana

Par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības publiskās darbības uzsākšanu pirms sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas, kā arī par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības turpināšanu pēc sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas anulēšanas -

uzliek naudas sodu sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības vadītājiem vai pilnvarotajiem vadības locekļiem līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

177.pants. Administratīvās uzraudzības noteikumu pārkāpšana

Par administratīvās uzraudzības noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījušas personas, kurām tā noteikta, —

uzliek naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

178.pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana personām, kuras ievietotas iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās vai citās no sabiedrības izolējošās vietās, vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no tām

Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes noslēptu nodošanu vai mēģinājumu jebkurā veidā tos nodot personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.

Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no personām, kuras ievietotas šā panta pirmajā daļā norādītajās iestādēs un kurām šo vielu, izstrādājumu un priekšmetu glabāšana un lietošana ir aizliegta, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

179.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana vai nepildīšana

Par noteiktā kārtībā apstiprinātu noteikumu, normu un standartu pārkāpšanu, kuri paredz ugunsgrēka novēršanu, cilvēku drošības garantēšanu ugunsgrēka izcelšanās gadījumā, tautsaimniecības objektu un apdzīvoto vietu nodrošināšanu ar ugunsdrošības līdzekļiem un ugunsdzēsības tehniku, kā arī par citu ugunsdrošības noteikumu un normu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no divsimt rubļiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no trīssimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

Par valsts ugunsdrošības uzraudzības iestāžu lēmuma nepildīšanu pārtraukt uzņēmuma, ražošanas iecirkņa, agregāta darbu vai arī aizlieguma nepildīšanu ekspluatēt ēkas, būves un telpas, kas ir ugunsnedrošā stāvoklī, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.1986. dekrētu un 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu)

180.pants. Poligrāfijas un zīmogu un gravējumu uzņēmumu nodibināšanas, pavairošanas tehnikas iegādāšanās, realizācijas, izmantošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

181.pants. Šaujamieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas, nodošanas, pārdošanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši pilsoņi

Par gludstobra medību šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu, nodošanu citām personām vai pārdošanu, ko izdarījuši pilsoņi bez iekšlietu iestāžu atļaujas, —

uzliek naudas sodu no desmit līdz trīsdesmit rubļiem, konfiscējot ieročus vai bez konfiskācijas.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kurai gada laikā jau piemērots administratīvais sods par vienu no šā panta pirmajā daļā norādītajiem pārkāpumiem, —

uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecdesmit rubļiem, konfiscējot ieroci.

Par gludstobra medību ieroču un vītņstobra šaujamieroču un munīcijas glabāšanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījuši pilsoņi, kuriem ir iekšlietu iestāžu atļauja ieroča glabāšanai, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz divdesmit rubļiem, vai atsavina pret atlīdzību ieroci un munīciju.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par vienu no šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, —

uzliek naudas sodu no desmit līdz trīsdesmit rubļiem, konfiscējot ieroci un munīciju vai bez konfiskācijas.

182.pants. Šaujamieroču reģistrācijas (pārreģistrācijas) termiņu vai noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši pilsoņi

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

183.pants. Šaujamieroču un munīcijas glabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieki, kā arī šo ieroču izmantošana tiem neparedzētiem mērķiem

Par šaujamieroču un munīcijas glabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču un munīcijas izmantošanu tiem neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieki, kuri atbildīgi par to saglabāšanu, —

uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit rubļiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, —

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt rubļiem.

184.pants. Izvairīšanās no gludstobra medību šaujamieroču un munīcijas realizēšanas

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

185.pants. Karatē mācīšanas noteikumu pārkāpšana

Par noteikumu pārkāpšanu, kuri jāievēro, dibinot sporta karatē sekcijas un uzņemot tajās personas, vai sporta noteikumos aizliegtu paņēmienu mācīšanu sekcijās, kā arī par patvaļīgu, bez attiecīgu iestāžu atļaujas, karatē paņēmienu mācīšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

186.pants. Dzīvošana bez pases vai bez pierakstīšanās

Par dzīvošanu bez pases vai ar nederīgu pasi, kā arī par dzīvošanu bez pierakstīšanās vai reģistrācijas pilsoņiem, kuriem jābūt pasei, —

uzliek naudas sodu līdz simt rubļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu)

187.pants. Tīša pases bojāšana vai pazaudēšana aiz neuzmanības

Par tīšu pases bojāšanu, kā arī par nolaidīgu pases glabāšanu, kā rezultātā pase pazaudēta, —

uzliek naudas sodu līdz simt rubļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu)

187.1 pants. Diplomātiskās pases nenodošana glabāšanā

Par diplomātiskās pases nenodošanu glabāšanā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā likumā noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

188.pants. Pieļaušana pilsoņiem dzīvot bez pases vai pierakstīšanās

Par pieļaušanu pilsoņiem dzīvot bez pases, ar nederīgu pasi, bez pierakstīšanās vai bez reģistrācijas attiecīgajā pilsētā vai pagastā, kā arī par citām darbībām, ar kurām tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta iedzīvotāju skaita nepamatota mehāniskā pieauguma pārtraukšanai, ko izdara persona, kas atbild par pasu sistēmas noteikumu ievērošanu, kā arī par to, ka pilsoņi atļauj viņu aizņemtajās dzīvojamās telpās dzīvot personām bez pases, pierakstīšanās vai reģistrācijas attiecīgajā pilsētā vai pagastā, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz piecsimt rubļiem un amatpersonām — līdz vienam tūkstotim rubļu.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

189.pants. Pieņemšana darbā bez pases vai pierakstīšanās

Par tādu pilsoņu pieņemšanu darbā, kas dzīvo bez pases, ar nederīgu pasi vai bez pierakstīšanās Latvijas Republikā, kā arī par citām darbībām, ar kurām tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta iedzīvotāju skaita nepamatota mehāniskā pieauguma pārtraukšanai, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām —

uzliek naudas sodu no divsimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

(21.12.1990. likuma redakcijā)

190.pants. Pases nelikumīga atņemšana vai pieņemšana ķīlā

Par pases nelikumīgu atņemšanu, kā arī par pases pieņemšanu ķīlā -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.1 pants. Nelikumīgas darbības attiecībā pret valsts apbalvojumiem

(Izslēgts ar 07.04.1992. likumu)

190.2 pants. Izvairīšanās no reģistrēšanās Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļās

Personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir obligāti jāreģistrējas Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļās, bet kuras izvairās no reģistrēšanās, —

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

190.3 pants. Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīga nepaziņošana Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļām

Ziņu devējiem par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļām —

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

190.4 pants. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļām

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

190.5 pants. Apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

Par apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā -

uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.6 pants. Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšana plašākā apjomā, nekā paredz likums, šo ziņu prettiesiska iznīcināšana vai izsniegšana personām, kurām nav tiesību tādas saņemt

Par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu plašākā apjomā, nekā paredz likums „Par Iedzīvotāju reģistru” un citi normatīvie akti, par šo ziņu prettiesisku iznīcināšanu vai ziņu izsniegšanu personām, kurām nav tiesību tādas saņemt, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no pieciem tūkstošiem līdz astoņiem tūkstošiem rubļu.

(07.04.1992. likuma redakcijā)

190.7 pants. Legalizēto dokumentu kopiju izvešana ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību

Par legalizēto dokumentu kopiju izvešanu ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.8 pants. Arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nenodrošināšana

Par valsts, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas vai izmantošanas kārtības nenodrošināšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.9 pants. Arhīvu fondu dokumentu iznīcināšana bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas. Dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšana

Par valsts arhīvu fondu dokumentu, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanu bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktās arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

191.pants. Noteikumu pārkāpšana par iebraukšanu pierobežas zonā vai dzīvošana tajā

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

192.pants. Uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījuši ārvalstu pilsoņi un bezpavalstnieki

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

193.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezpavalstnieku uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījušas amatpersonas un citi PSRS pilsoņi

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

194.pants. Krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšana

Par krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara ārvalsts kuģa komandas locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

195.pants. Muitas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 25.09.1991. likumu)

196.pants. Kontrabanda

(Izslēgts ar 25.09.1991. likumu)

197.pants. Tīša zīmogu vai plombu bojāšana vai noraušana

Par zīmogu vai plombu tīšu bojāšanu vai noraušanu, kuras uzlikusi pilnvarota amatpersona, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 138.panta trešajā daļā, 139.panta pirmajā daļā un 201.18 pantā, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

198.pants. Izvairīšanās nodot valstij medībās iegūtās vērtīgo kažokzvēru ādas, kā arī nelikumīga šo ādu pārdošana, uzpirkšana un pārstrādāšana

(Izslēgts ar 28.04.1992. likumu)

199.pants. Nelikumīga medību produkcijas pieņemšana

(Izslēgts ar 28.04.1992. likumu)

199.1 pants. Neierašanās pēc izsaukuma kara komisariātā

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.2 pants. Iesaukšanas iecirkņiem pierakstāmo jauniešu sarakstu neiesniegšana kara komisariātos

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.3 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo, kas nav stājušies kara uzskaitē, pieņemšana darbā

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.4 pants. Nepaziņošana karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem par viņu izsaukšanu uz kara komisariātiem

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.5 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo pirmuzskaitei nepieciešamo dokumentu savlaicīga neiesniegšana un nepaziņošana viņiem par izsaukšanu uz kara komisariātu

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.6 pants. Ziņu nesniegšana par karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

200.pants. Ziņu nesniegšana par obligātā militārā dienesta uzskaitei pakļautajām personām

Par ziņu nesniegšanu obligātā militārā dienesta uzskaites institūcijām par obligātā militārā dienesta uzskaitei pakļautajām personām vai noteiktās obligātajam militārajam dienestam pakļauto personu uzskaites kārtības neievērošanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(10.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

201.pants. Tīša karaklausības apliecības bojāšana vai nozaudēšana aiz neuzmanības

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

201.1 pants. Izvairīšanās no obligātā militārā dienesta

Par obligātajam militārajam dienestam vai tā reģistrācijai pakļautas personas izvairīšanos ierasties pēc valsts militārā dienesta pārvaldes uzaicinājuma -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecām diennaktīm.

Par obligātajā militārajā dienestā iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla valsts militārā dienesta pārvaldes norīkojumā norādītajā dienesta vietā -

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

Četrpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi preses un citu masu informācijas līdzekļu jomā

(Nodaļa 06.08.1991. likuma redakcijā)

201.2 pants. Masu informācijas līdzekļu brīvības principa pārkāpšana

Par atteikšanos politisku iemeslu dēļ pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus to uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju amatpersonām, kuru saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu pavairošanu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par nelikumīgu atteikšanos atļaut lietot frekvenci vai kanālu radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļiem programmu izplatīšanai -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

201.3 pants. Pārkāpumi informācijas sniegšanā

Valsts vai sabiedrisko organizāciju amatpersonām, kas atteikušās sniegt informāciju presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem, ja šī informācija ar likumu nav atzīta par nepublicējamu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.4 pants. Masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personiskajā dzīvē

Par masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personiskajā dzīvē, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.5 pants. Masu informācijas līdzekļu darbība bez reģistrācijas

Par masu informācijas līdzekļu izgatavošanu vai izplatīšanu, arī radio vai televīzijas programmu sagatavošanu vai izplatīšanu, bez masu informācijas līdzekļa (arī radio un televīzijas) reģistrācijas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā vai pēc to darbības izbeigšanas —

uzliek naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(20.04.1993. likuma redakcijā)

201.6 pants. Izlaidumdatu nepublicēšana un obligāto eksemplāru nenosūtīšana

Par likumā noteikto izlaidumdatu nepublicēšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto poligrāfisko un citu publiski izplatāmo izdevumu obligāto eksemplāru nenosūtīšanu, kā arī noteiktās nosūtīšanas kārtības pārkāpumiem -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

201.7 pants. Tiesas noteiktā nepatieso ziņu atsaukuma termiņa neievērošana

Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš tiesas noteiktajā termiņā nav izplatījis (publicējis) nepatieso ziņu atsaukumu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.8 pants. Informācijas avota noslēpuma izpaušana

Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš masu informācijas līdzeklī izpauž informācijas avotu, kuru tas rakstveidā apņēmies neizpaust, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.9 pants. Žurnālista pienākumu izpildes traucēšana

Par tādu apstākļu radīšanu, kas žurnālistam traucē vai pilnīgi atņem iespēju veikt likumā paredzētos žurnālista pienākumus, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Četrpadsmitā "b" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi muitas jomā

(Nodaļa 25.09.1991. likuma redakcijā)

201.10 pants. Nepakļaušanās Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersonas likumīgam rīkojumam vai prasībai

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

201.11 pants. Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersonas kavēšana piekļūt precēm un citiem priekšmetiem, kuri atrodas muitas kontrolē

Par Latvijas Republikas muitas iestādes amatpersonas kavēšanu, tai veicot savus dienesta pienākumus, piekļūt precēm un citiem priekšmetiem, kuri atrodas muitas kontrolē, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem no simt līdz piecsimt rubļiem un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no trīssimt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.12 pants. Transporta līdzekļa neapturēšana

Par Latvijas Republikas muitas robežu šķērsojoša transporta līdzekļa (arī individuālās lietošanas transporta līdzekļa) neapturēšanu uz Latvijas Republikas muitas robežas Latvijas Republikas muitas iestādes atrašanās vietā —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no simt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.13 pants. Pietauvošanās pie muitas kontrolē esošā kuģa

Par citu kuģu vai peldlīdzekļu pietauvošanos pie muitas kontrolē esošā kuģa bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem no simt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.14 pants. Muitas kontrolei nepieciešamo dokumentu neiesniegšana Latvijas Republikas muitas iestādei

Par muitas kontrolei attiecībā uz mantām, valūtu un vērtslietām nepieciešamo dokumentu neiesniegšanu Latvijas Republikas muitas iestādei —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem no simt līdz piecsimt rubļiem.

Par muitas kontrolei attiecībā uz transporta līdzekļiem nepieciešamo dokumentu neiesniegšanu Latvijas Republikas muitas iestādei neatkarīgi no rakstveida deklarācijas iesniegšanas —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no simt līdz piecsimt rubļiem un amatpersonām no trīssimt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu.

Par muitas kontrolei attiecībā uz precēm un citiem priekšmetiem nepieciešamo dokumentu neiesniegšanu Latvijas Republikas muitas iestādei neatkarīgi no rakstveida deklarācijas iesniegšanas —

uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.15 pants. Preču un citu priekšmetu nedeklarēšana vai to deklarēšana ar neīstu nosaukumu

Par tādu preču un citu priekšmetu nedeklarēšanu, kurus pārvieto pāri Latvijas Republikas muitas robežai, arī tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai, tas ir, par precīzu ziņu nesniegšanu par precēm un citiem priekšmetiem pēc noteiktas formas, kā arī par to deklarēšanu ar neīstu nosaukumu, ja šīs preces un citi priekšmeti nav paredzēti personiskajām vajadzībām, —

uzliek naudas sodu no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs preces un citus priekšmetus vai bez konfiskācijas.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.16 pants. Darbības, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas maksājumi

Par muitas nodokļa vai muitas nodevu nesamaksāšanu noteiktos termiņos, kā arī par citām darbībām, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas maksājumi, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.17 pants. Transporta līdzekļa aizbraukšana bez atļaujas

Par muitas kontrolē esošā transporta līdzekļa (arī individuālās lietošanas transporta līdzekļa) aizbraukšanu bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai pieļaušanu, ka tas tiek aizbraukts bez šādas atļaujas, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu un amatpersonām no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.18 pants. Kravas operācijas un citas operācijas, kas izdarītas bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas. Muitas nodrošinājumu bojāšana vai nozaudēšana

Par muitas kontrolē esošo preču un citu priekšmetu iekraušanu, izkraušanu, pārkraušanu, iesaiņojuma bojājumu izlabošanu, iesaiņojuma atvēršanu, iesaiņošanu, pārsaiņošanu vai uz šīm precēm un citiem priekšmetiem vai to iesaiņojuma esošo identifikācijas zīmju vai marķējuma grozīšanu bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas, kā arī par plombu, zīmogu vai citu Latvijas Republikas muitas iestādes uzlikto nodrošinājumu bojāšanu vai nozaudēšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem no piecsimt rubļiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.19 pants. Preču un citu priekšmetu, kā arī dokumentu nenogādāšana Latvijas Republikas muitas iestādē

Par muitas kontrolē esošo un no vienas Latvijas Republikas muitas iestādes uz otru muitas iestādi pārvadājamo preču un citu priekšmetu, kā arī par iesniegšanai Latvijas Republikas saņēmējai muitas iestādei paredzēto muitas dokumentu nenogādāšanu noteiktā termiņā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs preces un citus priekšmetus vai bez konfiskācijas.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.20 pants. Atpakaļizvešanas vai atpakaļievešanas saistību neievērošana

Par Latvijas Republikā ar atpakaļizvešanas saistībām ievesto preču un citu priekšmetu neizvešanu uz ārzemēm vai ar atpakaļievešanas saistībām uz ārzemēm izvesto preču un citu priekšmetu neievešanu Latvijas Republikā šajās saistībās norādītajos termiņos —

uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs preces un citus priekšmetus.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.21 pants. Preču un citu priekšmetu, kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi, izmantošana citiem mērķiem bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas

Par to, ka preces un citi priekšmeti, kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi, bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas tiek izmantoti citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti šādi atvieglojumi, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs preces un citus priekšmetus vai piedzenot to vērtību, vai bez tā.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.22 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli

Par preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli, tas ir, par preču un citu priekšmetu ievešanu muitas kontroles zonā bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas, par to pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai ārpus muitas iestādes atrašanās vietas vai ārpus muitas kontroles veikšanas laika, ja nav kontrabandas pazīmju, vai par gatavošanos šim pārkāpumam —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem no simt rubļiem līdz trim tūkstošiem rubļu un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs preces un citus priekšmetus vai bez konfiskācijas.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.23 pants. Preču un citu priekšmetu izsniegšana bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai to nozaudēšana

Par muitas kontrolē esošo preču un citu priekšmetu, kuri atrodas uzņēmuma vai organizācijas glabāšanā, izsniegšanu bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai šādu preču un citu priekšmetu nozaudēšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.24 pants. Apejot muitas kontroli vai noslēpjot no muitas kontroles, Latvijas Republikā ievesto preču un citu priekšmetu uzglabāšana vai pārvadāšana

Par tādu preču un citu priekšmetu uzglabāšanu vai pārvadāšanu, kuri Latvijas Republikā ievesti, apejot muitas kontroli vai tos noslēpjot no muitas kontroles, vai kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi un kuri bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas izmantoti citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti šādi atvieglojumi, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no simt rubļiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām no viena tūkstoša līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

201.25 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tos noslēpjot no muitas kontroles

Par preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tos noslēpjot no muitas kontroles, šajā nolūkā izmantojot slēptuves un citus paņēmienus, kuri apgrūtina preču un citu priekšmetu atklāšanu, vai priekšmetiem piešķirot citu priekšmetu izskatu, vai iesniedzot Latvijas Republikas muitas iestādei kā preču un citu priekšmetu pārvietošanas pamatojumu viltotus, nelikumīgā ceļā iegūtus vai nepatiesas ziņas saturošus dokumentus, kā arī dokumentus, kas ir pamats citu preču un priekšmetu pārvietošanai, vai par gatavošanos šim pārkāpumam, ja šīs preces un citi priekšmeti paredzēti personiskajām vajadzībām, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pilsoņiem līdz simt rubļiem.

Par to pašu darbību izdarīšanu, ja preces un citi priekšmeti nav paredzēti personiskajām vajadzībām, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no viena tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem rubļu un amatpersonām no trim tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu, konfiscējot šīs preces un citus priekšmetus, kā arī speciāli slēpšanas nolūkam pārbūvētus priekšmetus vai bez konfiskācijas.

(25.09.1991. likuma redakcijā)

Četrpadsmitā ”c” nodaļa*
Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā

201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbiniekiem, ja viņi nelieto valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai, —

uzliek naudas sodu līdz sešiem tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.27 pants. Tulkojuma valsts valodā nenodrošināšana atklātos pasākumos

Pasākumu rīkotājiem, ja tie atklātos pasākumos (izņemot nacionālo kultūras biedrību un reliģisko konfesiju pasākumus) nenodrošina tulkojumu valsts valodā, —

uzliek naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.28 pants. Valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju sēžu un citu darba sanāksmju tulkojuma valsts valodā nenodrošināšana

Sēžu vai citu darba sanāksmju rīkotājiem, ja tie pēc viena vai vairāku sēdes vai sanāksmes dalībnieku pieprasījuma nenodrošina valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju sēžu vai citu darba sanāksmju tulkojumu valsts valodā, —

uzliek naudas sodu līdz sešiem tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no sešiem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.29 pants. Valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā un sarakstē ar adresātiem iekšzemē

Uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītājiem, ja viņi nenodrošina valsts valodas lietošanu lietvedībā un visos dokumentos, kas attiecas uz lietvedību, kā arī sarakstē ar adresātiem iekšzemē, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no piecpadsmit tūkstošiem līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.30 pants. Dokumentu iesniegšana valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kas nav rakstīti valsts valodā

Par iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju dokumentu iesniegšanu valsts varas, valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijām, ja tie nav rakstīti valsts valodā, —

uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem no desmit tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.31 pants. Dokumentu neizsniegšana valsts valodā

Valsts varas, valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju amatpersonām, ja tās nenodrošina valsts valodā rakstītu dokumentu izsniegšanu iedzīvotājiem, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.32 pants. Latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā rakstītu dokumentu nepieņemšana

Valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju amatpersonām, ja tās no iedzīvotājiem nepieņem un neizskata dokumentus, kas rakstīti latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.33 pants. Atbildes nesniegšana valsts valodā uz iesniegumiem un sūdzībām

Valsts varas vai valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu vai organizāciju amatpersonām, ja tās uz valsts valodā rakstītiem iedzīvotāju iesniegumiem vai sūdzībām nesniedz atbildi valsts valodā, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.34 pants. Valsts radio un valsts televīzijas pārraižu, kā arī komercnolūkos demonstrēto kinofilmu vai videofilmu nenodrošināšana ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā

Par valsts radio vai valsts televīzijas pārraižu (izņemot cittautiešiem adresētos tiešos raidījumus), kā arī par komercnolūkos demonstrēto kinofilmu vai videofilmu nenodrošināšanu ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā amatpersonām vai citām personām, kuru pienākums ir šādus pasākumus veikt, —

uzliek naudas sodu no septiņiem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

Par tiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no desmit tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.35 pants. Vietu nosaukumu, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumu, kā arī zīmogu teksta neatveidošana valsts valodā

Par vietu nosaukumu, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju nosaukumu, valsts varas, valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju zīmogu teksta neatveidošanu valsts valodā, ja likumā nav noteikts citādi, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no desmit tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.

Par valsts valodas nepareizu lietošanu vietu nosaukumos, iestāžu, uzņēmumu, vai organizāciju nosaukumos vai atklātā informācijā, ja par to ir attiecīgs Valsts valodas konsultāciju dienesta atzinums, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.36 pants. Atklātu ziņojumu, izkārtņu, afišu, plakātu reklāmu, cenu rādītāju, Latvijā ražoto preču etiķešu un lietošanas instrukciju tekstu neatveidošana valsts valodā

Par atklātu ziņojumu, izkārtņu, afišu, plakātu vai reklāmas neatveidošanu valsts valodā vai par šīs informācijas vai reklāmas atveidošanu līdztekus latviešu valodai arī citā valodā, izņemot gadījumus, ja šī informācija citā valodā ir nepieciešama drošības apsvērumu dēļ vai ja tā attiecas uz nacionālo kultūras biedrību vai reliģisko konfesiju pasākumiem, vai arī ja šo informāciju sniegušas ar starptautisko tūrismu saistītas organizācijas un citas valodas lietošanas nepieciešamība saskaņota ar Valsts valodas centru, kā arī ja informācija attiecas uz starptautiskajiem pasākumiem, —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no desmit tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

Par Latvijā ražoto preču etiķešu, cenu rādītāju, lietošanas instrukciju tekstu, jebkuru uzrakstu uz saražotās produkcijas, tās konteineriem vai iesaiņojuma neatveidošanu valsts valodā vai par šīs informācijas atveidošanu citā valodā, izņemot eksportējamo preču etiķetes un lietošanas instrukcijas, kā arī par firmas preču zīmē vai marķējumā lietotā nosaukuma tulkošanu citā valodā —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.

Par importēto preču realizēšanu patērētājiem, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijā vai tehniskajā pasē sniegtās informācijas tulkojumu latviešu valodā, —

uzliek naudas sodu no pieciem tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

(20.04.1993. likuma redakcijā)

201.37 pants. Valsts valodas prasmes atestācijas kārtības pārkāpšana

Par valsts valodas prasmes atestācijas kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pilsoņiem no trim tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu un amatpersonām — no pieciem tūkstošiem līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

201.38 pants. Valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtības pārkāpšana

Par valsts valodas prasmes apliecību uzskaites, izsniegšanas, reģistrēšanas vai glabāšanas kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(01.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993. likumu)

Četrpadsmitā "d" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kuros izpaužas necieņa pret tiesu

(Nodaļa 05.01.1993. likuma redakcijā)

201.39 pants. Necieņa pret tiesu

Par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka, personas, kas piedalās civillietā, vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai kā kārtības neievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.40 pants. Tiesas piesēdētāja kavēšana ierasties tiesā

Amatpersonai vai citai personai, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, ja tā vienalga ar kādu ieganstu kavē tiesas piesēdētāju ierasties tiesā, lai viņš pildītu savus pienākumus, -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

201.41 pants. Pasākumu neveikšana sakarā ar tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu

Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajos minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu vai iesniegumu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.42 pants. Krimināllietā dotā personiskā galvojuma saistību pārkāpšana

Par krimināllietā drošības līdzekļa veidā dotā personiskā galvojuma rakstveida saistību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu galviniekam līdz simt piecdesmit latiem.

Par to pašu pārkāpumu, ja personiskais galvojums dots par aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo, kurš tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu, -

uzliek naudas sodu galviniekam līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Četrpadsmitā "e" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts simbolikas lietošanā

(Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.45 pants. Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas un realizācijas kārtības pārkāpšana

Par noteiktās Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Četrpadsmitā "f" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi iesniegumu, sūdzību un
priekšlikumu izskatīšanā valsts un pašvaldību institūcijās

(Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.46 pants. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšana

Par rakstveida atbildes nesniegšanu iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniedzējam likumā noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divdesmit pieciem latiem.

Par tāda iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanu, kura izskatīšanas rezultātā amatpersona ir personiski tieši ieinteresēta, -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem.

201.47 pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtības pārkāpšana

Par apmeklētāju pieņemšanu retāk nekā reizi mēnesī -

uzliek naudas sodu institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai līdz divdesmit pieciem latiem.

201.48 pants. Iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu un faktu publicēšanas noteikumu pārkāpšana

Par iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu vai faktu nodošanu publicēšanai bez iesniedzēja piekrišanas -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.

Piecpadsmitā nodaļa
Atbildība par citiem administratīvajiem pārkāpumiem

202.pants. Apzināti nepatiesa speciālo dienestu izsaukšana

Par ugunsdzēsības, policijas, ātrās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepatiesu izsaukšanu -

uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.08.1991., 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

203.pants. Dzimšanas un miršanas reģistrācijas termiņu pārkāpšana

Par dzimšanas un miršanas civilstāvokļa aktu reģistrācijas termiņu neievērošanu bez attaisnojošiem iemesliem -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

204.pants. Reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču un gājienu organizēšanas vai norises kārtības neievērošana

Reliģisko organizāciju vadītājiem, kuri neievēro likumā noteikto kārtību reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču, gājienu vai citu reliģiska rakstura darbību organizēšanā vai norisē, -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

204.1 pants. Ziņu un materiālu neiesniegšana vēlēšanu komisijām un to lēmumu nepildīšana

Par nepieciešamo ziņu un materiālu neiesniegšanu vēlēšanu komisijām, kā arī par šo komisiju lēmumu nepildīšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

204.2 pants. Aģitācijas kārtības un ierobežojumu pārkāpšana

Par likumā noteiktās vēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par likumā noteikto aģitācijas ierobežojumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

204.3 pants. Reklāmas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

III SADAĻA
INSTITŪCIJAS, KAS PILNVAROTAS IZSKATĪT ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETAS
Sešpadsmitā nodaļa
Pamatnoteikumi

205.pants. Institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas

Administratīvo pārkāpumu lietas izskata:

1) rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki, kā arī pašvaldību direktori;

2) pagastu valdes;

3) rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu administratīvās komisijas;

4) rajonu (pilsētu) un pilsētas rajonu nepilngadīgo lietu komisijas;

5) rajonu (pilsētu) tautas tiesas (tautas tiesneši);

6) policijas iestādes, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta iestādes un citas iestādes (amatpersonas), kas norādītas šajā kodeksā vai tam pilnvarotas ar pašvaldību institūciju lēmumiem;

7) Spirta monopola pārvalde.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992, 04.11.1993. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

206.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pilnvaroto institūciju (amatpersonu) kompetences norobežošana

Attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

207.pants. Administratīvo komisiju izveidošanas kārtība

Pašvaldības administratīvo komisiju apstiprina attiecīgās pašvaldības dome (padome) uz savu pilnvaru laiku.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

208.pants. Administratīvo komisiju sēžu tiesīgums

Administratīvā komisija ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no tās sastāva.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

209.pants. Amatpersonu pilnvaras

To amatpersonu sarakstu, kuras šā kodeksa 205.panta 5.punktā minēto iestāžu vārdā izskata administratīvo pārkāpumu lietas, nosaka šis kodekss.

Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, var uzlikt šā kodeksa Sevišķajā daļā un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētos administratīvos sodus tām piešķirto pilnvaru ietvaros un tikai izpildot dienesta pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

Septiņpadsmitā nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietu pakļautība

210.pants. Administratīvās komisijas

Rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu administratīvās komisijas izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 44., 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījis pilsonis), 89.—89.5, 93., 94. pantā, 95. panta pirmajā daļā, 96., 97., 98., 98.1, 98.2 pantā, 99. panta 5., 6. un 7. punktā, 100., 101., 102., 102.1, 103.2, 103.6 pantā, 106.—108. pantā, 111. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu aerodromos, kas nav pakļauti Satiksmes ministrijas attiecīgajām institūcijām, vai šādu aerodromu rajonos), 138. pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140.—142. pantā (par pārkāpumiem, kas saistīti ar apdzīvoto vietu ielām), 144., 145., 148.—150., 152. (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem), 155., 155.5, 156. panta pirmajā un trešajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu sastādījušas tādas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 157., 168., 172. pantā (izņemot lietas par nepilngadīgo vecākiem un personām, kas viņus aizstāj), 174.1 un 176. pantā, 181.—190., 197. (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi valsts energokontroles iestādes amatpersona) un 202.—204. pantā.

Pagastu administratīvās komisijas izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījis pilsonis), 89. līdz 89.5, 94. pantā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 98.1, 98.2, 100., 103., 106., 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140.—142. pantā (par pārkāpumiem, kas saistīti ar apdzīvoto vietu ielām), 145., 148., 149., 152. (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem), 157., 168., 172. pantā (izņemot lietas par nepilngadīgo vecākiem un personām, kas viņus aizstāj), 176., 181.—185., 197. pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts energokontroles iestādes amatpersona).

Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu administratīvās komisijas izskata arī tādu pārkāpumu lietas, par kuriem administratīvā atbildība tiek noteikta saskaņā ar šā kodeksa 5. pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.08.1985., 31.10.1985., 26.12.1985., 20.06.1986., 02.12.1986., 26.02.1987., 12.06.1987. un 30.07.1987. dekrētu, 03.12.1990., 21.12.1990. 12.03.1991., 11.03.1992., 07.04.1992., 28.04.1992., 11.07.1992., 03.11.1992., 19.01.1993. un 04.11.1993. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

211.pants. Pagastu padomes

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

211.1 pants. Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu, pagastu padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki un pašvaldību direktori

Rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki, kā arī pašvaldību direktori izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 51.—54., 57., 58., 66., 69., 70., 75., 76., 86. pantā, kā arī lietas par vietējo padomju apstiprināto noteikumu pārkāpšanu.

Naudas sods, ko uzliek rajonu, pilsētu, pilsētas rajonu un pagastu padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki, kā arī pašvaldību direktori, nedrīkst pārsniegt piecus tūkstošus rubļu.

Tajos gadījumos, kad pašvaldība (valde) uzskata, ka par šā panta pirmajā daļā izdarītajiem pārkāpumiem nepieciešams uzlikt lielāku administratīvo naudas sodu un attiecīgā panta noteikumi to pieļauj, pašvaldība (valde) nodod materiālus par šiem pārkāpumiem izskatīt tiesai.

Padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki, pašvaldību direktori ir tiesīgi naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992. un 03.11.1992. likumu)

211.2 pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Amatpersonas, izskatot lietas par minēto noteikumu pārkāpšanu, var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem, bet pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) - līdz desmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā no 07.05.1996.)

212.pants. Nepilngadīgo lietu komisijas

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

212.1 pants. Žūpības apkarošanas komisijas

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

213.pants. Rajonu (pilsētu) tautas tiesas (tautas tiesneši)

Rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesneši izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 46., 50.1, 53.1 (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 84.1, 88.3 pantā, 116. panta otrajā daļā, 126.2 panta otrajā daļā, 137.1 panta trešajā daļā, 150.1, 155.3 panta otrajā daļā, 156. panta ceturtajā daļā, 158., 158.1, 160.1 panta otrajā daļā, 166.2 līdz 166.5, 166.7, 166.8, 167. pantā, 171. panta otrajā daļā, 174.3, 175., 175.1, 175.2, 177., 178., 190.2, 190.3, 190.5, 190.6, 190.9 panta pirmajā daļā, 194., 200., 201.1, 202.2—201.9, 201.39—201.41, 204.1, 204.2 pantā.

Rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesneši izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 47.—49.1, 51.—53., 55., 57.-64., 66.-68., 71.—73., 75., 76., 80.—82.2, 85.—88.3 pantā, ja tas iesniegušas pašvaldības (valdes), valsts meža dienests, vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūcijas vai zivju aizsardzības iestādes.

(02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.07.1987., 29.07.1988. un 30.11.1989. dekrētu, 01.03.1990., 03.12.1990., 21.12.1990., 12.03.1991., 06.08.1991., 10.09.1991., 05.02.1992., 07.04.1992., 28.04.1992., 18.06.1992., 11.07.1.992., 25.08.1992., 03.11.1992., 05.01.1993., 19.01.1993., 06.04.1993., 20.04.1993., 04.11.1993. un 17.02.1994. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

214.pants. Valsts policijas iestādes

Valsts policijas iestādes izskata šā kodeksa 46., 190.—114., 121., 122., 122.1, 122.2, 122.3, 123., 124., 125., 126., 126.1 pantā, 126.2 panta pirmajā daļā, 126.3, 129., 131., 135.—136., 138.—139., 155.3 panta pirmajā daļa, 155.4, 164.1, 167., 171. panta pirmajā daļā, 173. panta otrajā daļā, 174.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) attiecīgo policijas nodaļu (pārvalžu) priekšnieki un viņu vietnieki, ceļu policijas priekšnieki un viņu vietnieki, policijas iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Dežūrdaļas maiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un valsts policijas iestāžu vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta nav Latvijas Republika;

2) policijas iecirkņu vecākie inspektori un inspektori laukos un policijas iecirkņu vecākie inspektori rajonu un republikas pilsētās — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 121. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 122. panta pirmajā daļā, 122.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 125. panta otrajā daļā, 126. panta pirmajā un otrajā daļā, 129., 136., 171. un 191. pantā;

3) ceļu policijas apakšvienību komandieri un viņu vietnieki, ceļu policijas galvenie speciālisti, ceļu policijas inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 121. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 122. panta pirmajā daļā, 122.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 125. panta otrajā daļā, 126. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā un 129. pantā;

4) visi valsts policijas darbinieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 129. panta pirmajā daļā.

(03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.1993. un 04.11.1993. likumu)

214.1 pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 155.3 panta pirmajā daļā un 155.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks — uzlikt naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(04.11.1993. likuma redakcijā)

215.pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādes

Valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 120. un 179. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts ugunsdrošības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors un viņa vietnieki — naudas sodu pilsoņiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz pieciem tūkstošiem rubļu;

2) vecākie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz diviem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz trim tūkstošiem rubļu;

3) valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz vienam tūkstotim rubļu un amatpersonām — līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles iestādes

Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles iestādes izskata šā kodeksa 155.1, 155.2, 156. panta otrajā daļā, 156.1, 156.2 pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 159. pantā, 160.1 panta pirmajā daļā, 166. un 166.6, 166.14—166.16 (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas) pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles departamenta direktors un viņa vietnieks, rajonu (republikas pilsētu) nodokļu inspekciju priekšnieki un viņu vietnieki — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) nodokļu kontroles iestāžu galvenie inspektori un inspektori — naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

215.2 pants. Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komiteja

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

215.3 pants. Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori — naudas sodu līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu.

2) valsts darba inspektori — naudas sodu līdz divdesmit tūkstošiem rubļu.

(01.06.1993. likuma redakcijā)

215.4 pants. Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja

Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejā izskata šā kodeksa 155., 155.1, 155.2, 155.5 pantā, 156. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 156.1, 156.2 un 166.9—166.17 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vārdā ir tiesīgi:

1) Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas priekšsēdētājs un viņa vietnieki, daļu vadītāji, reģionālo dienestu vadītāji — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas reģionālo dienestu galvenie speciālisti un speciālisti — naudas sodu līdz simt latiem.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

215.5 pants. Spirta monopola pārvalde

Spirta monopola pārvalde izskata šā kodeksa 155.1 panta otrajā un trešajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 156. panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta otrajā daļā un 166.14—166.16 panta otrajā daļā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Spirta monopola pārvaldes vārdā ir tiesīgi:

1) Spirta monopola pārvaldes direktors un viņa vietnieki — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Spirta monopola pārvaldes citas amatpersonas — naudas sodu līdz divsimt latiem.

(MK 11.01.1994. noteikumu Nr.17 redakcijā)

215.6 pants. Valsts statistikas komitejas iestādes

Valsts statistikas komitejas iestādes izskata šā kodeksa 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas par statistiskās informācijas jautājumiem (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts statistikas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs un viņa vietnieki -

naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļu priekšnieki -

naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

216.pants. Dzelzceļa transporta institūcijas

Dzelzceļa transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā), 109., 110.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus dzelzceļa transporta institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, pasažieru stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, lokomotīvju (vagonu) depo priekšnieks un viņa vietnieks, ceļa distances priekšnieks, apsardzes iecirkņa (daļas) priekšnieks un viņa vietnieks -

brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt latiem;

2) ugunsdzēsības komandas daļas (sardzes) priekšnieks, nodaļas (vienības, komandas, ugunsdzēsības vilciena) priekšnieks un viņa vietnieks, ugunsdzēsības profilakses vecākais instruktors, vecākais ceļu meistars -

brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem;

3) pasažieru vilciena priekšnieks (pasažieru vilciena mehāniķis brigadieris), pasažieru vilciena kontrolieris revidents, pasažieru vilciena revidents instruktors, ceļu meistars -

brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit latiem.

Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz desmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto administratīvo sodu.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

217.pants. Jūras un upju transporta institūcijas

Jūras un upju transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem jūras un upju transportā), 115.pantā, 116.panta pirmajā daļā, 117., 119.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem jūras un upju transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus jūras un upju transporta institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas ostu galvenais kapteinis un viņa vietnieks kuģošanas drošības jautājumos -

naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) ostas kapteinis un viņa vietnieks -

naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) ostas administrācijas pārvaldnieks un viņa vietnieks -

naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem;

4) kuģa kapteinis -

naudas sodu līdz simt latiem.

Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz divdesmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

218.pants. Upju transporta orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

219.pants. Latvijas Mazo kuģu inspekcija

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

220.pants. Civilās aviācijas institūcijas

Civilās aviācijas institūcijas izskata šā kodeksa 111.pantā (izņemot trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā paredzētos pārkāpumus, kas izdarīti Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija), 112.-114.1, 120.panta otrajā daļā, 135.pantā, 136.panta pirmajā daļā un 139.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus civilās aviācijas institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) Aviācijas departamenta direktors un viņa vietnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 113.pantā un 114.panta pirmajā daļā;

2) Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas amatpersonas - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

221.pants. Transporta valsts kontroles iestādes

Transporta valsts kontroles iestādes izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 134. panta pirmajā daļā, 135. panta otrajā un trešajā daļā, 136. panta ceturtajā, piektajā, sestajā un astotajā daļā, 137. pantā un 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) transporta valsts kontroles iestādes priekšnieks, viņa vietnieki, transporta valsts kontroles iestādes rajonu un republikas pilsētu nodaļu priekšnieki, viņu vietnieki, pašvaldības kontroles iestāžu priekšnieki un viņu vietnieki — naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu;

2) transporta valsts kontroles iestāžu un pašvaldības kontroles iestāžu kontrolieri — naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu;

3) valsts transporta uzņēmumu, pašvaldības transporta uzņēmumu direktori, viņu vietnieki, daļu priekšnieki, viņu vietnieki, kustības kontroles dienesta priekšnieks, viņa vietnieki un kontrolieri — naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu;

4) Satiksmes ministrijas un pašvaldības iestāžu noteiktās amatpersonas — naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu.

Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz trīssimt rubļiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto administratīvo sodu.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

221.1 pants. Valsts ceļu dienesta un ceļu satiksmes drošības iestādes

Valsts ceļu dienesta un ceļu satiksmes drošības iestādes izskata šā kodeksa 130., 134. un 140.—142. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts ceļu dienesta un ceļu satiksmes drošības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Autoceļu departamenta direktors, Ceļu satiksmes drošības departamenta direktors un viņa vietnieks, daļas priekšnieks un rajonu (pilsētu) nodaļu priekšnieki — naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu;

2) Valsts ceļu tehniskās inspekcijas priekšnieks un galvenais inspektors, Ceļu satiksmes drošības departamenta daļas priekšnieka vietnieks — naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu;

3) Valsts ceļu tehniskās inspekcijas inspektori un Ceļu satiksmes drošības departamenta nodaļas priekšnieka vietnieks — naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu;

4) rajonu ceļu pārvalžu priekšnieki — naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu;

5) rajonu ceļu pārvalžu inspektori — naudas sodu līdz piecsimt rubļiem.

(03.11.1992. likuma redakcijā)

222.pants. Darba tiesību un tehniskie inspektori

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

223.pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestādes

(Izslēgts ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

223.1 pants. Valsts celtniecības darbu drošības un būvnormatīvu uzraudzības iestādes

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

223.2 pants. Valsts energokontroles iestādes

Valsts energokontroles iestādes izskata šā kodeksa 41. pantā, 90. panta otrajā daļā, 92. pantā, 95. panta otrajā daļā un 197. pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi valsts energokontroles iestādes amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts energokontroles iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts energokontroles direktors un viņa vietnieki, Valsts energoinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki — naudas sodu līdz divdesmit pieciem tūkstošiem rubļu;

2) Valsts energoinspekcijas nodaļu priekšnieki un vecākie inspektori — naudas sodu līdz divdesmit tūkstošiem rubļu;

3) Valsts energoinspekcijas inspektori — naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993. likumu)

224.pants. Valsts atomenerģijas darbu drošības uzraudzības orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

225.pants. PSRS Mašīnbūves ministrijas un PSRS Vidējās mašīnbūves ministrijas inspekciju orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

226.pants. Muitas iestādes

Muitas iestādes izskata šā kodeksa 190.7, 201.11—201.25 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus muitas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamenta priekšnieks un viņa vietnieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 201.17—201.18, 201.22, 201.24 pantā un 201.25 panta otrajā daļā gadījumos, ja pārkāpumu ir izdarījusi amatpersona; kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 201.19—201.21 un 201.23 pantā.

Latvijas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamenta priekšnieks un viņa vietnieki ir tiesīgi uzlikt administratīvos sodus arī par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas norādīti šīs daļas 2. un 3. punktā;

2) muitu vadītāji un viņu vietnieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 201.11 —201.13 pantā gadījumos, ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona, 201.17, 201.18, 201.22 pantā un 201.25 panta otrajā daļā gadījumos, ja pārkāpumu izdarījis pilsonis, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 190.7 pantā, 201.14 panta trešajā daļā un 201.15—201.16 pantā.

Par šā kodeksa 201.19 un 201.21 pantā paredzētajiem pārkāpumiem muitu vadītāji un viņu vietnieki var izteikt brīdinājumu;

3) muitas kontrolposteņu vadītāji un viņu vietnieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 201.11—201.13 un 201.24 pantā gadījumos, ja pārkāpumu ir izdarījis pilsonis, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 190.7 pantā, 201.14 panta pirmajā un otrajā daļā un 201.25 panta pirmajā daļā.

Par šā kodeksa 201.16, 201.18, 201.19 un 201.22 pantā paredzētajiem pārkāpumiem muitas kontrolposteņu vadītāji un viņu vietnieki var izteikt brīdinājumu.

(25.09.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992., 11.07.1992. un 17.02.1994. likumu, kas stājas spēkā 15.03.1994)

227.pants. PSRS Aizsardzības ministrijas orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

228.pants. Institūcijas un iestādes, kas realizē valsts sanitāro uzraudzību

Institūcijas un iestādes, kas realizē valsts sanitāro uzraudzību, izskata to administratīvo pārkāpumu lietas, kuri paredzēti šā kodeksa 42., 43., 59., 72.-76., 83. un 87. pantā (ja tie ir sanitāri higiēnisko noteikumu pārkāpumi).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos naudas sodus valsts sanitāro uzraudzību realizējošo institūciju un iestāžu vārdā ir tiesīgi:

— Latvijas Republikas galvenais valsts sanitārais ārsts un viņa vietnieki —

uzliek naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu;

— rajonu, pilsētu vai transporta valsts sanitārie ārsti —

uzliek naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu.

Tajos gadījumos, kad institūciju un iestāžu amatpersonas, kas realizē valsts sanitāro uzraudzību, uzskata, ka par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem nepieciešams uzlikt lielāku administratīvo naudas sodu un attiecīgā panta noteikumi to pieļauj, materiālus par šiem pārkāpumiem nodod izskatīt tiesai.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

228.1 pants. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija

Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija izskata šā kodeksa 45.-45.3 un 46.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas valsts galvenais eksperts un viņa vietnieki - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas valsts eksperti - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.05.1996.)

229.pants. PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS Iekšlietu ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas sanitārās uzraudzības medicīnas dienesti

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

230. pants. Valsts veterinārā dienesta iestādes

Valsts veterinārā dienesta iestādes izskata šā kodeksa 46.1 (par pārkāpumiem veterināro zāļu ražošanā un izplatīšanā), 105., 107., 108. un 108.1—108.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts veterinārā dienesta iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas valsts galvenais veterinārais inspektors — naudas sodu — līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu;

2) valsts vecākie veterinārie inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz desmit tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu;

3) valsts veterinārie inspektori — naudas sodu pilsoņiem līdz pieciem tūkstošiem rubļu un amatpersonām — līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993. likumu)

230.1 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestādes

Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 103.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Produkcijas kvalitātes valsts inspekcijas priekšnieks — naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem rubļu;

2) Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Produkcijas kvalitātes valsts inspekcijas inspektori un rajonu lauksaimniecības pārvalžu (departamentu) produkcijas kvalitātes valsts inspektori — naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

230.2 pants. Sēklu kvalitātes valsts uzraudzības iestādes

Sēklu kvalitātes valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 103.5 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus sēklu kvalitātes valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts sēklu inspekcijas priekšnieks, viņa vietnieki un inspektori — naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu;

2) rajonu sēklu kvalitātes uzraudzības agronomi inspektori un inspektori — naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

230.3 pants. Ciltsdarba noteikumu ievērošanas valsts kontroles un uzraudzības iestādes

Ciltsdarba noteikumu ievērošanas valsts kontroles un uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 105.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus ciltsdarba noteikumu ievērošanas valsts kontroles un uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieks un inspektori — naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu;

2) rajonu lauksaimniecības pārvalžu (departamentu) ciltsdarba valsts inspektori — naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

230.4 pants. Valsts labības inspekcija

Valsts labības inspekcija izskata šā kodeksa 103.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts labības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts labības inspekcijas priekšnieks — naudas sodu līdz trim tūkstošiem rubļu;

2) Valsts labības inspekcijas galvenie speciālisti inspektori un speciālisti inspektori — naudas sodu līdz vienam tūkstotim piecsimt rubļiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu

230.5 pants. Augu aizsardzības valsts iestādes

Augu aizsardzības valsts iestādes izskata šā kodeksa 103. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus augu aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts augu aizsardzības stacijas priekšnieks un viņa vietnieki — naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu;

2) rajonu augu aizsardzības agronomi inspektori — naudas sodu līdz vienam tūkstotim piecsimt rubļiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā)

230.6 pants. Meliorācijas sistēmu un būvju valsts kontroles un uzraudzības iestādes

Meliorācijas sistēmu un būvju valsts kontroles un uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 66.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus meliorācijas sistēmu un būvju valsts kontroles un uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi Meliorācijas pārvaldes (departamenta) vadītājs, meliorācijas sistēmu ekspluatācijas valsts uzņēmumu (iestāžu, organizāciju) vadītāji un viņu vietnieki - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

231.pants. Vides aizsardzības valsts inspekcijas

Vides aizsardzības valsts inspekcijas izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47.—49.1, 51.—58. un 59. pantā (ja tie nav sanitāri higiēnisko noteikumu pārkāpumi), 60.—71., 72.—76. pantā (ja tie nav vides aizsardzības sanitāri higiēnisko noteikumu vai normu pārkāpumi) un 77.—81., 82. (izņemot lietas par zivju resursu nelikumīgu izpēti un izmantošanu), 83.—88.2 pantā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos naudas sodus vides aizsardzības valsts inspekciju vārdā ir tiesīgi:

— Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors un viņa vietnieki —

uzliek naudas sodu līdz diviem tūkstošiem rubļu;

— teritoriālo (reģionālo) struktūrvienību vides aizsardzības galvenie valsts inspektori un viņu vietnieki —

uzliek naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu.

Par pārkāpumiem, kuri paredzēti 61., 82. (izņemot lietas par zivju resursu nelikumīgu izpēti un izmantošanu), 82.1 un 82.2 pantā, ja tos pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, iepriekšminētie vides aizsardzības valsts inspektori —

uzliek naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam ASV dolāros, kuru var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā;

— vides aizsardzības valsts inspektors —

uzliek naudas sodu līdz piecsimt rubļiem, bet par pārkāpumiem, kuri paredzēti 61., 82., 82.1 un 82.2 pantā, ja tos pieļāvuši ārvalstu pilsoņi, ārvalstu kuģu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, — uzliek naudas sodu līdz diviem tūkstošiem ASV dolāru, kuru var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Tajos gadījumos, kad vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas uzskata, ka par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem nepieciešams uzlikt lielāku administratīvo naudas sodu un attiecīgā panta noteikumi to pieļauj, materiālus par šiem pārkāpumiem nodod izskatīt tiesai.

Vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divsimt rubļiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šī amatpersona var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu)

231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89.-89.5 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

rajonu, republikas pilsētu un pilsētu rajonu valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šīs amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

232.pants. Zivju aizsardzības iestādes

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

233. pants. Valsts meža dienesta amatpersonas

Latvijas Republikas valsts meža dienesta amatpersonas izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 54., 57., 58., 66. un 67.—71. pantā (par meža apsardzības, aizsardzības, atjaunošanas vai kopšanas noteikumu pārkāpšanu), 80., 80.1 pantā un kuri atklāti, realizējot kontroli pār meža apsardzību, aizsardzību, atjaunošanu, kopšanu vai medību saimniecību prasību neievērošanu.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos naudas sodus valsts meža dienesta vārdā ir tiesīgi:

— virsmežziņi uzliek naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 54., 57., 58., 66., 67., 68., 70., 71., 80., 80.1 pantā;

— mežziņi uzliek naudas sodu līdz piecsimt rubļiem par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 54., 57., 58., 66., 69. un 71. pantā;

— mežsargi uzliek naudas sodu pilsoņiem un amatpersonām līdz divsimt rubļiem par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 54., 57., 58., 66., 69. un 70. pantā.

Tajos gadījumos, kad valsts meža dienestu amatpersonas uzskata, ka par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem nepieciešams uzlikt lielāku administratīvo naudas sodu un attiecīgā panta noteikumi to pieļauj, materiālus par šiem pārkāpumiem nodod izskatīt tiesai.

Valsts meža dienesta amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divsimt rubļiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

234.pants. Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu

Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, izskata šā kodeksa 80. (par medību, kā arī citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu) un 80.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus ir tiesīgi to republikas un vietējo institūciju vadītāji, kas realizē resoruzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

235.pants. Valsts elektrosakaru inspekcija

Valsts elektrosakaru inspekcija izskata šā kodeksa 146. un 147. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts elektrosakaru inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts elektrosakaru inspekcijas direktors — naudas sodu līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu;

2) Valsts elektrosakaru inspekcijas direktora pilnvarotas amatpersonas — naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

236.pants. Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestādes

Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 104.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Zemkopības ministrijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki, sektoru vadītāji, rajonu valsts tehniskās uzraudzības inspekciju priekšnieki un viņu vietnieki - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai atņemt tiesības vadīt traktorus un citas pašgājējas mašīnas;

2) Zemkopības ministrijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas galvenie speciālisti, speciālisti, rajonu valsts tehniskās uzraudzības inspekciju speciālisti un vadošie valsts inspektori - naudas sodu līdz simt latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

236.1 pants. Valsts proviskās uzraudzības institūcijas

Valsts proviskās uzraudzības institūcijas izskata šā kodeksa 163.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts proviskās uzraudzības institūciju vārdā ir tiesīgi Latvijas Republikas Finansu ministrijas Dārgmetālu pārvaldes priekšnieks un Valsts proviskās uzraudzības inspekcijas priekšnieks.

(02.12.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

236.2 pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 190.8 pantā un 190.9 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas vadītājs, viņa vietnieks un valsts arhīvu direktori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas inspektori un valsts arhīvu inspektori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

236.3 pants. Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcija

Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcija izskata šā kodeksa 41.1 pantā un 201.26—201.38 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas vadītājs — naudas sodu līdz trīsdesmit tūkstošiem rubļu;

2) valsts valodas inspektori — naudas sodu līdz piecpadsmit tūkstošiem rubļu;

3) Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas pilnvarotas amatpersonas — naudas sodu līdz desmit tūkstošiem rubļu.

(20.04.1993. likuma redakcijā)

IV SADAĻA
LIETVEDĪBA ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETĀS
Astoņpadsmitā nodaļa
Pamatnoteikumi

237.pants. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās

Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

238.pants. Lietvedības kārtība administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

238.1 pants. Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā

Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, izziņas iestādei, izmeklētājam, prokuroram, tiesai, tiesnesim vai citām speciāli pilnvarotām amatpersonām diennakts laikā jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības.

Izņēmuma gadījumos lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā var pieņemt desmit dienu laikā. Šādu lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju.

(05.01.1993. likuma redakcijā)

239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:

1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;

4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

7) ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37. pantā paredzētie termiņi;

8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetenta orgāna (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir ierosināta krimināllieta;

9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

240.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas

Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

241.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atklātums

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

242.pants. Prokurora uzraudzība pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās

Prokurors, veicot uzraudzību pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās, ir tiesīgs: ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu; iepazīties ar lietas materiāliem; pārbaudīt orgānu (amatpersonu) darbības likumību lietvedībā; piedalīties lietas izskatīšanā; iesniegt pieteikumus, dot atzinumus jautājumos, kas rodas lietas izskatīšanas gaitā; pārbaudīt attiecīgo orgānu (amatpersonu) piemēroto ietekmēšanas līdzekļu pareizību par administratīvajiem pārkāpumiem; iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; apturēt lēmuma izpildīšanu, kā arī veikt citas likumā paredzētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu)

243.pants. Pierādījumi

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata orgāni (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, kā arī ar citiem dokumentiem.

244.pants. Pierādījumu novērtēšana

Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

245.pants. Materiālu nodošana prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas institūcijai

Ja lietas izskatīšanā institūcija (amatpersona) secina, ka pārkāpums satur nozieguma pazīmes, tas materiālus nodod prokuroram vai iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas institūcijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

Deviņpadsmitā nodaļa
Protokols par administratīvo pārkāpumu

246.pants. Protokols par administratīvo pārkāpumu

Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota amatpersona vai arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrības pašdarbīgā orgāna pilnvarotais pārstāvis sastāda protokolu. Protokolu nesastāda šā kodeksa 250. pantā norādītajos gadījumos.

247.pants. Amatpersonu un speciāli pilnvarotu personu saraksts, kuras ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu

Amatpersonu un speciāli pilnvaroto personu sarakstu, kurām ir tiesības sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, nosaka likumdošanas akts, kurā paredzēta administratīvā atbildība par attiecīgo noteikumu pārkāpšanu. Ja aktā tas nav paredzēts, tad šo sarakstu nosaka Ministru Padome vai ministrija, valsts komiteja vai resors, kas realizē kontroli vai uzraudzību attiecīgajā nozarē.

Protokolu ir tiesīgi sastādīt arī padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki, pašvaldību direktori un citas amatpersonas saskaņā ar savu kompetenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992. likumu)

248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda: tā sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku un pārkāpuma būtību; normatīvo aktu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; liecinieku un cietušo uzvārdus un adreses, ja ir liecinieki un cietušie; pārkāpēja paskaidrojumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Par pārkāpēju protokolā norāda: viņa uzvārdu, vārdu, dzimšanas gadu un vietu, darbavietu, nodarbošanos vai amatu, dzīvesvietu un citas ziņas, kurām var būt kāda nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

249.pants. Protokola nosūtīšana

Protokolu nosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu.

Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs dienu laikā no tā sastādīšanas brīža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.1, 46.1 panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 108.1 panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 121.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 122.panta pirmajā daļā, 122.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 125.panta otrajā daļā, 126.panta pirmajā daļā, 129., 135.-137.pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 11.05.1993., 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

251.pants. Pārkāpēja atvešana

Lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar sastādīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, pārkāpēju var nogādāt policijā, Zemessardzes dienesta telpās vai pagasta valdē policijas darbinieks vai zemessargs.

Ja izdarīti transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumi vai kustības kārtības un drošības noteikumu pārkāpumi, kravu saglabāšanas noteikumu pārkāpumi transportā, ugunsdrošības, sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpumi transportā, pārkāpēju var nogādāt policijā uz to pilnvarota persona, ja pārkāpējam nav personas dokumentu un nav liecinieku, kuri var sniegt nepieciešamās ziņas par viņu.

Ja pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, medību, zvejas, makšķerēšanas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumi, kā arī citi likumdošanas akti par dzīvnieku un dabas objektu aizsardzību un to izmantošanu, protokola noformēšanai (ja pārkāpēja personu nevar noskaidrot pārkāpuma vietā) vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas, valsts meža dienesta amatpersonas, resoru apsardzes darbinieki, kā arī attiecīgi pilnvarotas to institūciju amatpersonas, kuras realizē uzraudzību pār medību, zvejas vai makšķerēšanas noteikumu ievērošanu; zivju aizsardzības iestāžu un kontroli pār dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu realizējošo citu iestāžu amatpersonas; rezervātu un citu īpaši aizsargājamo teritoriju amatpersonas, kā arī zemessargi— var nogādāt pārkāpēju policijas, zemessardzes vai pašvaldības institūciju dienesta telpās.

Ja izdarīts pārkāpums, kas saistīts ar apsargājamu objektu vai citas valsts vai sabiedriskās mantas apdraudējumu, militarizētās apsardzes darbinieki var nogādāt pārkāpēju šīs apsardzes dienesta telpās vai policijā, lai pārtrauktu pārkāpumu, noskaidrotu pārkāpēja personu un sastādītu protokolu.

Nogādāšana jāizdara iespējami īsākā laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985. dekrētu, 21.12.1990., 28.04.1992. un 03.11.1992. likumu)

Divdesmitā nodaļa
Administratīvā aizturēšana, mantu apskate un mantu un dokumentu izņemšana

252.pants. Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā

Likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu un pareizu izskatīšanu un izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.

Kārtību, kādā izdarāma administratīvā aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana šajā pantā paredzētajiem nolūkiem, nosaka šis kodekss un citi likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu.)

253.pants. Administratīvā aizturēšana

Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturēto personu; aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, par to izdara ierakstu protokolā.

Pēc personas lūguma, kura aizturēta par administratīvo pārkāpumu, par tās atrašanās vietu paziņo radiniekiem, darba vai mācību vietas administrācijai. Par nepilngadīgā aizturēšanu obligāti paziņo viņa vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

254.pants. Orgāni (amatpersonas), kuriem ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var tikai orgāni (amatpersonas), ko pilnvarojusi likumdošana, tas ir:

1) policijas darbinieki (amatpersonas) — ja neatļautās vietās tirgo alkoholiskos dzērienus un spirtu, ja organizē tirdzniecību neatļautās vietās, — ja izdarīts sīkais huligānisms, ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, pārkāpta sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju organizēšanas vai norises kārtība, nelikumīgas operācijas ar ārvalstu valūtu vai maksājumu dokumentiem, sīkā spekulācija, ja persona bez dibināta iemesla nav ieradusies pēc izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, ja lietoti alkoholiski dzērieni sabiedriskās vietās vai ja persona parādījusies sabiedriskās vietās dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību, gadījumos, kad ir pamats domāt, ka persona nodarbojas ar prostitūciju, ja pārkāpti satiksmes noteikumi, medību, zvejas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumi, izdarīti citi likumdošanas par dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu pārkāpumi, kā arī citos likumdošanā tieši paredzētajos gadījumos;

2) robežapsardzes karaspēks — ja ir pārkāpts pierobežas režīms vai arī režīms, kas noteikts caurlaides punktiem uz robežas;

3) militarizētās apsardzes vecākā amatpersona apsargājamā objekta atrašanās vietā — ja izdarīts pārkāpums, kas saistīts ar apsargājamā objekta vai citas valsts vai sabiedriskās mantas apdraudējumu;

4) Latvijas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamenta priekšnieka pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi;

5) vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, zvejas, makšķerēšanas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu; īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzības režīma vai iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu; meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos vides aizsardzības valsts inspektora likumīgam rīkojumam vai prasībai.

(31.10.1985. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985., 12.06.1987., 26.05.1988., 29.07.1988. dekrētu, 21.12.1990., 25.09.1991., 07.01.1992., 05.02.1992., 28.04.1992., 11.07.1992., 03.11.1992. un 04.11.1993. likumu)

255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var ne ilgāk kā uz trim stundām. Izņēmuma gadījumos sakarā ar sevišķu nepieciešamību likumdošanas akti var noteikt citādu administratīvās aizturēšanas ilgumu.

Personas, kuras pārkāpušas pierobežas režīmu vai arī režīmu, kas noteikts caurlaides punktiem uz robežas, var aizturēt uz laiku līdz trim stundām, lai sastādītu protokolu, bet, ja nepieciešams noskaidrot pārkāpēja personu un pārkāpuma apstākļus, — līdz trim diennaktīm, divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža paziņojot rakstveidā par to prokuroram; ja pārkāpējam nav personas dokumentu, ar prokurora sankciju viņu var aizturēt uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Personu, kura tirgo alkoholiskos dzērienus un spirtu neatjautās vietās, ir izdarījusi sīko huligānismu vai pārkāpusi sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju organizēšanas un norises kārtību, var aizturēt, līdz tiesnesis vai policijas iestādes priekšnieks (priekšnieka vietnieks) izskata lietu.

Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad pārkāpējs nogādāts protokola sastādīšanai, bet personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, — no atskurbšanas brīža.

Personai, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu muitas kontroles veikšanas laikā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no muitas kontroles pabeigšanas brīža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 21.12.1990., 25.09.1991., 11.07.1992., 03.11.1992., 19.01.1993. un 04.11.1993. likumu)

256.pants. Personas un mantu apskate

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarotas policijas iestāžu, militarizētās apsardzes, civilās aviācijas, muitas iestāžu un Robežsardzes amatpersonas, bet Latvijas Republikas likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos - arī citu uz to pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarota ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona divu tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē.

Mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas policijas, civilās aviācijas, muitas, Robežsardzes, Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes, reģionālo vides aizsardzības pārvalžu, meža sardzes, valsts medību uzraudzības iestāžu amatpersonas, bet likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos - arī citu tam pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Mantu, rokas bagāžas, bagāžas, medību un zvejas rīku, iegūtās produkcijas un citu priekšmetu apskate parasti notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes, piedaloties diviem pieaicinātajiem.

Par personas un mantu apskati sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai protokolā par administratīvo aizturēšanu.

Personu un mantu apskate muitas iestādēs notiek Latvijas Republikas muitas kodeksā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 28.04.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana

Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma izdarīšanas rīks vai tiešais objekts un kuri atrasti pie aizturēšanas, personas vai mantu apskates, izņem šā kodeksa 254. un 256. pantā norādīto orgānu amatpersonas. Izņemtās mantas un dokumenti turpmāk līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai glabājas vietās, kuras nosaka orgāni (amatpersonas), kuriem ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, bet pēc lietas izskatīšanas, atkarībā no lietas izskatīšanas rezultātiem, tās noteiktā kārtībā konfiscējamas, atdodamas īpašniekam, iznīcināmas vai, ja atsavina mantas pret atlīdzību, tās realizējamas. Kandža un citi stipri mājās gatavoti alkoholiskie dzērieni, kā arī to izgatavošanai paredzētie aparāti pēc lietas izskatīšanas iznīcināmi.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.

Ja izdarīts pārkāpums, par kuru saskaņā ar šo kodeksu var uzlikt administratīvo sodu — naudas sodu vai atņemt transporta līdzekļa vadīšanas tiesības, — transporta līdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību uz laiku līdz naudas soda samaksāšanai šajā lietā, par to tiek izdarīts ieraksts tiesībpārkāpumu protokolā, kā arī transporta līdzekļa vadīšanas tiesību pagaidatļaujā, ko vadītājam izsniedz vadītāja apliecības vietā.

Par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu (vadītāja prombūtnē) var tikt pielietotas transporta līdzekļu riteņu speciālās bloķēšanas ierīces, kā arī transporta līdzekļa novietošana speciālā maksas stāvvietā. Par transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, bez vadītāja apliecības, kā arī bez transporta līdzekļa reģistrācijas dokumentiem transporta līdzeklis var tikt novietots speciālā maksas stāvvietā. Amatpersonai, kas veikusi pasākumus transporta līdzekļa novietošanai speciālajā maksas stāvvietā, par to nekavējoties jāpaziņo ceļu policijas dežūrdaļai un policijas teritoriālajai apakšvienībai (pēc vietas, kur atrasts transporta līdzeklis), kā arī divdesmit četru stundu laikā jānosūta paziņojums personai, uz kuras vārda attiecīgais transporta līdzeklis reģistrēts, par tā novietošanu speciālajā maksas stāvvietā.

Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 168., 181., 182. un 184. pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985., 30.05.1988., 19.05.1989. dekrētu, 02.01.1991., 25.09.1991. un 03.11.1992. likumu)

258.pants. Atstādināšana no transporta līdzekļu un mazo kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošā pārbaude

Transporta līdzekļu vadītāji vai citas personas, kas vada transporta līdzekļus, kā arī mazo kuģu vadītāji, par kuriem ir pietiekams pamats domāt, ka viņi ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, jāatstādina no transporta līdzekļu vadīšanas un noteiktā kārtībā jāpārbauda, vai viņi nav alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Transporta līdzekļu vadītāju vai citu personu, kas vada transporta līdzekļus, nosūtīšana pārbaudei, vai tās nav alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, kā arī šī pārbaude notiek kārtībā, kādu nosaka Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija, bet attiecībā uz kuģu vadītājiem - Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 03.11.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

259.pants. Administratīvās aizturēšanas, personas apskates, mantu un dokumentu apskates un izņemšanas pārsūdzēšana

Administratīvo aizturēšanu, personas apskati, mantu apskati un mantu un dokumentu izņemšanu ieinteresētā persona var pārsūdzēt augstākai institūcijai (amatpersonai) vai prokuroram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

Divdesmit pirmā nodaļa
Personas, kas piedalās administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā

260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar advokāta palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ja šī persona nav klāt, lietu var izskatīt tikai tad, ja ir ziņas, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja šāds lūgums saņemts, ir nepieciešams, lai tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, atzītu šo lūgumu par pamatotu un atliktu lietas izskatīšanu.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.

Izskatot lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 146., 167. pantā, 171. panta otrajā daļā, 175., 177., 178. un 201.1 pantā, pie administratīvās atbildības sauktās personas klātbūtne ir obligāta. Ja šī persona izvairās ierasties pēc policijas iestādes vai tiesneša aicinājuma, to var atvest piespiedu kārtā, bet, ja tas nav iespējams, lietu tiesā izskata bez tās piedalīšanās.

(05.01.1993. likuma redakcijā)

261.pants. Cietušais

Cietušais ir persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.

Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, iesniegt lūgumus un pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Cietušajam ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, bet, ja viņš tiek uzaicināts ar pavēsti, viņa pienākums ir ierasties norādītajā laikā un vietā pie amatpersonas, kas viņu izsaukusi, un dot patiesas liecības, tas ir, paziņot visu, ko viņš lietā zina, un atbildēt uz jautājumiem.

Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot nopratināmajām personām jautājumus dzimtajā valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. likumu)

262.pants. Likumiskie pārstāvji

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, viņu intereses ir tiesīgi pārstāvēt to likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi).

263.pants. Advokāts

Advokātam, kurš piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem; iesniegt lūgumus; personas vārdā, kura viņu uzaicinājusi, iesniegt sūdzību par lietā pieņemto lēmumu.

Advokāta pilnvaras apliecina orderis, kuru izdod juridiskā konsultācija.

264.pants. Liecinieks

Par liecinieku administratīvā pārkāpuma lietā var izsaukt jebkuru personu, kurai var būt zināmi kādi apstākļi, kas jānoskaidro šajā lietā.

Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības: paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

265.pants. Eksperts

Par ekspertu var būt persona, kurai attiecīgajā nozarē ir speciālas zināšanas.

Ekspertu uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, gadījumā, kad rodas nepieciešamība pēc speciālām zināšanām.

Ekspertam jāierodas pēc uzaicinājuma un jādod objektīvs atzinums viņam uzdotajos jautājumos.

Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, kas attiecas uz ekspertīzes priekšmetu;

2) lūgt izsniegt viņam atzinuma došanai nepieciešamos papildmateriālus;

3) ar tās institūcijas (amatpersonas) atļauju, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, uzdot jautājumus, kas saistīti ar ekspertīzes priekšmetu, personai, kuru sauc pie atbildības, cietušajam un lieciniekiem;

4) piedalīties lietas izskatīšanā.

Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam iesniegtie materiāli nav pietiekami vai viņš pats šajā jautājumā nav pietiekami kompetents.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

266.pants. Tulks

Tulku uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.

Tulkam jāierodas pēc institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma un pilnīgi un precīzi jāveic viņam uzdotais tulkojums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

267.pants. Summas, kas jāizmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem

Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem atlīdzina izdevumus, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.

Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem noteiktā kārtībā darbavietā tiek saglabāta darba alga par visu prombūtnes laiku sakarā ar institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

Divdesmit otrā nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana

268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

Orgāns (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj šādus jautājumus:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē;

2) vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu;

3) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

4) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli;

5) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, likumiskā pārstāvja un advokāta lūgumus.

269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta

Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 118., 121.—128., 130. un 131. pantā, var izskatīt arī pēc transporta līdzekļu reģistrācijas vietas vai pārkāpēja dzīvesvietas.

Administratīvās komisijas un nepilngadīgo lietu komisijas administratīvo pārkāpumu lietas var nosūtīt izskatīšanai pēc pārkāpēja dzīvesvietas.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņus nosaka likumdošana.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad orgāns (amatpersona), kas kompetents lietu izskatīt, saņēmis protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 46., 167. pantā, 171. panta pirmajā un otrajā daļā, 175. un 178. pantā, izskata diennakts laikā, par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 146., 174.3 un 175.2 pantā, — trīs dienu laikā, bet 95.—98., 200., 201.1 pantā paredzētās — septiņu dienu laikā.

Likumdošana var noteikt arī citus termiņus administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985., 02.12.1986., 30.07.1987., 29.07.1988., dekrētu, 01.03.1990., 21.12.1990., 10.09.1991., 11.07.1992., 03.11.1992. un 19.01.1993. likumu)

271.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana sākas ar koleģiālās institūcijas sastāva paziņošanu vai ar amatpersonas, kas izskata lietu, stādīšanos priekšā.

Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, paziņo, kādu lietu izskatīs, kas tiek saukts pie administratīvās atbildības, izskaidro personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, viņu tiesības un pienākumus, nolasa protokolu par administratīvo pārkāpumu. Sēdē noklausās personu paskaidrojumus, kuras piedalās lietas izskatīšanā, izskata pierādījumus un izlemj lūgumus. Ja lietā piedalās prokurors, tad noklausās viņa atzinumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

271.1 pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski

Lietas izskatīšana iesākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un ieņemamo amatu, pārliecinās par pārkāpēja identitāti, izskaidro pārkāpēja tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata pārkāpēja vai viņa advokāta lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie un liecinieki vai uzklausīts eksperta atzinums.

Ja lietvedībā piedalās advokāts un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Advokāts izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

(05.01.1993. likuma redakcijā)

271.2 pants. Šā kodeksa 201.39 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas īpatnības

Administratīvo sodu par šā kodeksa 201.39 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir tiesīgs uzlikt tiesas sēdes priekšsēdētājs ar savu lēmumu.

Par tiesas sēžu zālē izdarīto administratīvo pārkāpumu jāizdara ieraksts izskatāmās lietas tiesas sēdes protokolā.

Pēc šā ieraksta nolasīšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro pārkāpēja personību, kvalificē viņa nodarījumu un pēc tam paziņo pieņemtā lēmuma saturu.

Lēmuma saturs jāieraksta tiesas sēdes protokolā; šo tiesas sēdes protokola daļu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Administratīvi sodītā persona ir tiesīga lēmuma pieņemšanas dienā saņemt izrakstu no tās tiesas sēdes protokola daļas, kurā fiksēta administratīvā pārkāpuma būtība un pieņemtais lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

Ja tiesas sēdē nav iespējams noskaidrot pārkāpēja personību vai ir citi apstākļi, kas liedz iespēju tieši tiesas sēdē pārkāpējam uzlikt administratīvo sodu, kā arī gadījumos, kad necieņa pret tiesu izrādīta ārpus tiesas zāles, tiesnesis vai tiesas sēdes priekšsēdētājs pēc lietas izskatīšanas materiālus par administratīvo pārkāpumu nosūta tās valsts policijas iestādes priekšniekam, kuras teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.

Protokolu sastāda tiesnesis, kura lietvedībā atrodas izskatāmā lieta. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata tiesas priekšsēdētājs vai cits tiesnesis.

(05.01.1993. likuma redakcijā)

272.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu

Institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

273.pants. Koleģiālās institūcijas sēdes protokols

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu koleģiālajā institūcijā, raksta protokolu, kurā norāda:

1) sēdes laiku un vietu;

2) institūcijas, kas izskata lietu, nosaukumu un sastāvu;

3) izskatāmās lietas saturu;

4) ziņas par personu ierašanos, kuras piedalās lietas izskatīšanā;

5) personu, kuras piedalās lietas izskatīšanā, paskaidrojumus, lūgumus un to izskatīšanas rezultātus;

6) dokumentus un lietiskos pierādījumus, kas pārbaudīti lietas izskatīšanas gaitā;

7) ziņas par pieņemtā lēmuma paziņošanu un tā pārsūdzēšanas kārtības un termiņu izskaidrošanu.

Koleģiālās institūcijas sēdes protokolu paraksta sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu, orgāns (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā. Pagasta Tautas deputātu padomes valde administratīvā pārkāpuma lietu izlemj lēmuma veidā.

Lēmumam jāsatur: lēmumu pieņēmušā orgāna (amatpersonas) nosaukums, lietas izskatīšanas datums; ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta; lietas izskatīšanā konstatēto apstākļu izklāsts; norādījums uz normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu; lietā pieņemtais lēmums.

Ja, izlemjot jautājumu par soda piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, orgāni (amatpersonas), kas norādīti šā kodeksa 205. panta 1.—5. punktā, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgās personas nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, lietā pieņemtajā lēmumā tiek norādīts piedzenamā zaudējuma apmērs, kā arī tā atlīdzināšanas termiņš un kārtība.

Lietā pieņemtajā lēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām un dokumentiem.

Koleģiālā orgāna lēmumu pieņem ar koleģiālā orgāna locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālā orgāna lēmumu — priekšsēdētājs un sekretārs.

Likumdošanā paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu)

274.1 pants. Rīcība ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem

Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem. Turklāt:

1) pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami;

2) vērtības un lietas, kuras iegūtas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā vai kuras bijušas paredzētas vai lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem;

3) priekšmeti, kurus var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, jārealizē likumā noteiktajā kārtībā, bet priekšmeti, kuriem nav nekādas materiālas vai citas vērtības un kurus nevar izmantot, jāiznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma šos priekšmetus var tām realizēt.

(05.01.1993. gada likuma redakcijā)

275.pants. Lēmumu veidi

Izskatījis lietu par administratīvo pārkāpumu, orgāns (amatpersona) pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par administratīvā soda uzlikšanu;

2) par lietvedības izbeigšanu.

Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja izsaka mutvārdu aizrādījumu, nodod materiālus izskatīšanai prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas iestādei, kā arī gadījumos, ja ir šā kodeksa 239. pantā paredzētie apstākļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985. dekrētu un 03.11.1992. likumu)

276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu triju dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

Cietušajam lēmuma norakstu izsniedz pēc viņa lūguma.

Lēmuma norakstu izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu nosūta, par to izdara attiecīgu ierakstu lietā.

Lietās par muitas noteikumu pārkāpumiem lēmuma norakstu izsniedz personai, par kuru tas pieņemts, muitas kodeksā noteiktajā kārtībā.

Lietās par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 166.2 pantā un 166.4 panta otrajā daļā, attiecībā uz personu, kurai tiek atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida uzņēmējdarbību, lēmuma norakstu nosūta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991., 25.09.1991. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

277.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu paziņošana sabiedrībai

Orgānam (amatpersonai), kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, ir tiesības, bet šā kodeksa 109.—116., 120., 131.pantā, 134. panta pirmajā daļā, 135. panta pirmajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 136. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā (izņemot pārkāpumus upju transportā), 167.pantā, 171. panta pirmajā un otrajā daļā, 200. un 201. pantā norādītajos gadījumos — pienākums par uzlikto sodu paziņot pārkāpēja darbavietas vai mācību iestādes administrācijai vai sabiedriskajai organizācijai, kā arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas. Ja institūcijas (izņemot vides aizsardzības valsts inspekcijas) vai amatpersonas, kas realizē kontroli pār vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata šā kodeksa 47.—49.1 un 51.—88.3 pantā paredzētos pārkāpumus, tām par vainīgajām personām uzliktajiem administratīvajiem sodiem jāziņo Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas teritoriālajiem (reģionālajiem) dienestiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985., 02.12.1986. dekrētu, 28.04.1992., 25.08.1992., 03.11.1992.un 19.01.1991. likumu)

278.pants. Priekšlikumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu

Institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, konstatējot administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņus un veicinošos apstākļus, iesniedz attiecīgiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām priekšlikumus par nepieciešamību veikt pasākumus šo cēloņu un apstākļu novēršanai. Minētajām organizācijām un personām ir pienākums mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas paziņot par veiktajiem pasākumiem institūcijai (amatpersonai), kas priekšlikumu iesniegusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

Divdesmit trešā nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana un protesta iesniegšana par lēmumu

279.pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.

Rajona (pilsētas) tautas tiesas (tautas tiesneša) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir galīgs un administratīvo pārkāpumu lietām noteiktās lietvedības kārtībā nav pārsūdzams, izņemot likumdošanas aktos paredzētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu)

280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt:

1) administratīvās komisijas un nepilngadīgo lietu komisijas lēmumu — attiecīgās Tautas deputātu padomes valdei vai rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs;

2) pagasta Tautas deputātu padomes valdes lēmumu — rajona Tautas deputātu padomes valdei vai rajona tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs;

3) rajona, pilsētas, pilsētas rajona, pagasta padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieku, kā arī pašvaldības direktora lēmumus — rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs;

4) cita orgāna (amatpersonas) lēmumu par administratīva soda uzlikšanu naudas soda veidā — augstākam orgānam (augstākai amatpersonai) vai rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs; lēmumu par cita administratīvā soda uzlikšanu — augstākam orgānam (augstākai amatpersonai), bet pēc tam sūdzību var iesniegt rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs.

Lēmumu par vienlaikus uzliktu administratīvo pamatsodu un kādu no papildsodiem pēc tās personas izvēles, kura to pārsūdz, var pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta pamatsoda vai papildsoda pārsūdzēšanai;

5) policijas iestādes (amatpersonas) lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pārkāpuma izdarīšanas vietā fiksēta brīdinājuma veidā bez protokola sastādīšanas — augstākam orgānam (augstākai amatpersonai);

6) vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas (vides aizsardzības valsts inspektori) lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu naudas soda veidā — augstākai institūcijai (augstākai vides aizsardzības valsts inspekcijas amatpersonai) vai rajona (pilsētas) tautas tiesai, kuras spriedums ir galīgs.

Sūdzību iesniedz orgānam (amatpersonai), kas pieņēmis lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība trīs dienu laikā kopā ar lietu jānosūta orgānam (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.

No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, valsts nodeva netiek iekasēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985., 23.06.1988. dekrētu, 21.12.1990., 28.04.1992., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu)

281.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot orgāns (amatpersona), kas ir tiesīgs izskatīt sūdzību.

282.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu.

283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu

Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 31. pantā paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzība un protests par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu uz to pilnvarotam orgānam (amatpersonai) jāizskata desmit dienu laikā no to saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem - no lietas materiālu saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 03.11.1992. likumu)

285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Orgāns (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

286.pants. Orgāna (amatpersonas), kas izskata sūdzību vai protestu, lēmums

Orgāns (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmis orgāns (amatpersona), kas nav tiesīgs izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentam orgānam (amatpersonai).

Lēmuma, kas pieņemts par sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, norakstu trīs dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam - pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram.

287.pants. Tautas tiesneša, iekšlietu iestādes priekšnieka, augstākas tiesas priekšsēdētāja un augstākas policijas iestādes priekšnieka pilnvaras lietas pārskatīšanā

Tautas tiesneša lēmumu lietās par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 53.1 (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 84.1 pantā, 116. panta otrajā daļā, 126.2 panta otrajā daļā, 137.1 panta trešajā daļā, 150.1, 155.3 panta otrajā daļā, 156. panta trešajā daļā, 158., 158.1, 160.1 panta otrajā daļā, 166.2—166.5, 166.7—166.8, 167. pantā, 171. panta otrajā daļā, 174.3, 175., 175.2 , 177., 178., 190.2, 190.3 ,190.5, 190.6 pantā, 190.9 panta pirmajā daļā, 194., 200., 201.1, 201.2—201.9, 201.39—201.41 pantā, var atcelt vai grozīt pēc prokurora protesta pats tautas tiesnesis, kā arī neatkarīgi no prokurora protesta — augstākas tiesas priekšsēdētājs.

Policijas iestādes priekšnieka lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts šā kodeksa 167. pantā, var atcelt vai grozīt pēc prokurora protesta pats policijas iestādes priekšnieks, ka arī neatkarīgi no prokurora protesta — augstākas policijas iestādes priekšnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985., 29.07.1988. dekrētu, 01.03.1990., 03.12.1990., 21.12.1990., 12.03.1991., 06.08.1991., 10.09.1991., 07.04.1992., 18.06.1992., 11.07.1992., 25.08.1992., 03.11.1992., 05.01.1993., 19.01.1993., 6.04.1993., 20.04.1993., 04.11.1993. un 17.02.1994. likumu, kas stājas spēkā 15.03.1994)

288.pants. Par sūdzību pieņemtā lēmuma protestēšana

Par lēmumu, kas pieņemts sakarā ar sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, prokurors var iesniegt protestu.

Protestu par lēmumu sakarā ar sūdzību iesniedz institūcijas (amatpersonas), kas pieņēmusi lēmumu par sūdzību, augstākai institūcijai (amatpersonai)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

289.pants. Sekas, ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu

Ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu, tad piedzītās naudas summas atmaksā, pret atlīdzību atsavinātos un konfiscētos priekšmetus atdod, kā arī atceļ citus ierobežojumus, kas saistīti ar agrāk pieņemto lēmumu. Ja priekšmetu atdot nav iespējams, tiek atlīdzināta tā vērtība.

Zaudējumu, kas pilsonim nodarīts sakarā ar nelikumīgu arestu vai labošanas darbiem, atlīdzina likumdošanā noteiktajā kārtībā.

V SADAĻA
LĒMUMU IZPILDE PAR ADMINISTRATĪVO SODU UZLIKŠANU
Divdesmit ceturtā nodaļa
Pamatnoteikumi

290.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu obligātums

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir obligāti izpildāms valsts un sabiedriskajām institūcijām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā no 27.06.1997.)

291.pants. Lēmuma nodošana izpildei

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi.

Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu brīdinājuma veidā, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas.

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

292.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu

Lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu izpilda uz to pilnvarotas institūcijas kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos likumos.

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda policijas iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

293.pants. Par vienu un to pašu personu pieņemto vairāku lēmumu izpilde

Ja par vienu un to pašu personu pieņemti vairāki lēmumi par administratīvo sodu uzlikšanu, katru lēmumu izpilda atsevišķi.

294.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes atlikšana

Ja ir apstākļi, kuru dēļ nekavējoties nevar izpildīt lēmumu par administratīvo arestu, labošanas darbiem vai par naudas soda uzlikšanu (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā), orgāns (amatpersona), kas pieņēmis lēmumu, var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim.

295.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes izbeigšana

Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, izbeidz lēmuma izpildi šādos gadījumos:

1) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

2) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

3) ja persona, par kuru pieņemts lēmums, mirusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

296.pants. Par administratīvo sodu uzlikšanu pieņemto lēmumu izpildes noilgums

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav jāizpilda, ja tas nav nodots izpildei triju mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar šā kodeksa 283.pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai. Ja lēmuma izpildi atliek saskaņā ar šā kodeksa 294.pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildes atlikšanas termiņa beigām.

Likumā var noteikt citus, ilgākus termiņus lēmumu izpildei lietās par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

297.pants. Ar lēmumu izpildi saistīto jautājumu izlemšana

Jautājumus, kas saistīti ar lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi, izlemj institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

Kontrole pār lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi jāveic institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā no 01.09.1994.)

Divdesmit piektā nodaļa
Lēmuma par brīdinājumu izpildes kārtība

298.pants. Lēmuma par brīdinājumu izpildes kārtība

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu brīdinājuma veidā izpilda institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, paziņojot lēmumu pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas.

Ja lēmums par brīdinājumu pieņemts pārkāpēja prombūtnē, viņam izsniedz lēmuma norakstu šā kodeksa 276.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

Divdesmit sestā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par naudas soda uzlikšanu

299.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes termiņš un kārtība

Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, — ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Ja personai vecumā no sešpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kas izdarījusi sīko huligānismu, nav patstāvīgas izpeļņas, naudas sodu piedzen no vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

Naudas sodu, kas uzlikts par administratīvo pārkāpumu, pārkāpuma izdarītājs iemaksā Krājbankas iestādē, ja likumdošanā nav paredzēts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.1989. dekrētu, 21.12.1990., 11.07.1992. un 03.11.1992. likumu)

300.pants. Lēmuma par naudas sodu piespiedu izpilde

Ja pārkāpējs nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299.pantā noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas soda uzlikšanu nosūta soda summas ieturēšanai piespiedu kārtā no viņa darba algas, citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas saskaņā ar noteikumiem, kādi paredzēti civilprocesa kodeksā.

Ja persona, kurai uzlikts naudas sods, nestrādā vai arī naudas soda ieturēšana no pārkāpēja darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas nav iespējama citu iemeslu dēļ, naudas soda piedziņu, pamatojoties uz orgāna (amatpersonas) lēmumu par naudas soda uzlikšanu, izdara tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz pārkāpēja personisko mantu, kā arī uz viņa daļu kopmantā.

Naudas soda piedziņu nevar vērst uz mantu, uz kuru saskaņā ar likumdošanu nevar vērst piedziņu pēc izpilddokumentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.08.1991. un 11.07.1992. likumu)

301.pants. Lēmuma izpilde par naudas soda piedziņu uz vietas

Ja saskaņā ar šā kodeksa 250.pantu naudas sodu iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā, pārkāpējam izdod noteikta parauga kvīti.

Ja naudas sodu administratīvā pārkāpuma vietā nesamaksā, sastādāms administratīvais protokols, bet lietvedība lietā un lēmuma izpilde notiek šajā kodeksā paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

302.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes pabeigšana

Lēmumu par naudas soda uzlikšanu, pēc kura naudas sods iekasēts pilnīgi, ar atzīmi par izpildi nosūta atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

Divdesmit septītā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par priekšmeta
atsavināšanu pret atlīdzību

(Izslēgta ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

Divdesmit astotā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par konfiskāciju

304.pants. Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju

Lēmumu par priekšmeta — administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta — konfiskāciju izpilda:

rajonu (pilsētu) tautas tiesu tiesu izpildītāji — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 79., 80., 80.1, 80.2 (izņemot lietas par medību, zvejas vai zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem), 156. panta otrajā daļā, kā arī ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.15, 201.19—201.22 pantā un 201.25 panta otrajā daļā, ja muitas iestāžu amatpersonas nevar izpildīt lēmumu par konfiskāciju;

policijas iestāžu pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 155.1 panta trešajā daļā, 155.2 panta otrajā daļā, 155.3, 155.4, 155.5, 156. panta otrajā daļā, 156.1 panta otrajā daļā, 156.2 panta otrajā daļā, 166.14—166.16 panta otrajā daļā, 168., 174.2, 178. pantā un 181. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā;

medību noteikumu ievērošanas valsts un resoru uzraudzības iestāžu pilnvarotas amatpersonas un vides aizsardzības valsts inspekciju pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 79., 80. (par medību, kā arī citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu) un 80.1 pantā;

zivju aizsardzības iestāžu attiecīgi pilnvarotas amatpersonas un vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas — ja izdarīti šā kodeksa 80., 80.2 pantā paredzētie pārkāpumi (zvejas un zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpumi);

valsts veterinārā dienesta iestāžu pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 108.3 pantā;

Latvijas Republikas Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas eksperti provizori vai Valsts veterinārā departamenta pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 46.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā;

gaisa transporta organizāciju pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 112. pantā un 113. panta otrajā daļā;

finansu iestāžu pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 166. pantā;

Latvijas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamenta priekšnieka pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 201.15, 201.19—201.22 pantā un 201.25 panta otrajā daļā;

pilsētās un pilsētciematos — komunālās saimniecības organizāciju pilnvarotas amatpersonas, bet lauku apvidū — patērētāju kooperācijas organizāciju pilnvarotas amatpersonas, nepieciešamības gadījumos ar policijas darbinieku palīdzību, — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 106. panta otrajā daļā.

Valsts elektrosakaru inspekcijas pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 146. pantā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.12.1985., 20.06.1986., 12.06.1987., 30.05.1988. dekrētu, 03.12.1990., 25.09.1991., 07.01.1992., 28.04.1992., 03.11.1992., 19.01.1993., 20.04.1993., 11.05.1993. un 04.11.1993. likumu un MK 11.01.1994. noteikumiem Nr.17)

305.pants. Lēmumu par konfiskāciju izpildes kārtība

Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda, priekšmetu izņemot piespiedu kārtā un bez atlīdzības nododot to valsts īpašumā.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

306.pants. Konfiscēto priekšmetu realizācijas kārtība

Konfiscētos administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai izdarīšanas rīkus realizē likumā noteiktajā kārtībā.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

307.pants. Lēmuma par konfiskāciju izpildes lietvedības pabeigšana

Lēmumu par priekšmeta konfiskāciju ar atzīmi par izpildīšanu nosūta atpakaļ institūcijai (amatpersonai), kas lēmumu pieņēmusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

Divdesmit devītā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par speciālo tiesību atņemšanu

308.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumu par speciālo tiesību atņemšanu

Lēmumu par transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda uz to pilnvarotas iestādes (amatpersonas) kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos likumdošanas aktos.

Lēmumu par medību tiesību atņemšanu izpilda vides aizsardzības valsts inspekciju amatpersonas, kas seko vides aizsardzības prasību ievērošanai un ir norādītas 231. panta otrajā daļā, vai resoruzraudzības amatpersonas, kas seko medību noteikumu ievērošanai un ir norādītas 234. panta otrajā daļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992. 03.11.1992. likumu)

309.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par transporta līdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu

Lēmumu par transporta līdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu izpilda, izņemot vadītāja apliecību, ja vadītājam atņemtas visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības.

Ja vadītājam nav atņemtas visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības, tad vadītāja apliecībā tiek atzīmēts, kādu veidu transporta līdzekļu vadītāja tiesības viņam atņemtas.

Kārtību, kādā izņemamas transporta līdzekļa vadītāja apliecības, nosaka Iekšlietu ministrija, bet mazo kuģu vadītāja apliecības - Vides valsts inspekcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.1989. dekrētu, 11.07.1992., 03.11.1992., 19.01.1993. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā no 18.08.1995.)

310.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par medību tiesību atņemšanu

Lēmumu par medību tiesību atņemšanu izpilda, izņemot medību apliecību.

Ja persona, kurai atņemtas medību tiesības, izvairās nodot medību apliecību, medību noteikumu ievērošanas valsts uzraudzības iestādes to izņem noteiktā kārtībā.

311.pants. Pamats un kārtība, kādā saīsināms speciālo tiesību atņemšanas termiņš

Personai, kurai uz noteiktu laiku atņemtas transporta līdzekļu vadīšanas tiesības vai medību tiesības, orgāns (amatpersona), kas uzlicis sodu, var saīsināt minēto tiesību atņemšanas laiku, kad pagājusi ne mazāk kā puse no noteiktā laika.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. likumu)

312.pants. Speciālo tiesību atņemšanas termiņu aprēķināšana

Transporta līdzekļu vadītāji un personas, kuras pārkāpušas medību noteikumus, uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu.

Ja transporta līdzekļa vadītājs, kam atņemtas tiesības vadīt transporta līdzekli, izvairās nodot ceļu policijas iestādēm vadītāja apliecību un turpina vadīt transporta līdzekli laikā, kad atņemtas vadīšanas tiesības, uz to pilnvarotas iestādes (amatpersonas) var šo tiesību atņemšanas laiku pagarināt par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.

Pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecēšanas, kā arī tad, ja šis termiņš saīsināts saskaņā ar šā kodeksa 311.pantu, personai, kas sodīta ar šo administratīvo sodu, noteiktā kārtībā atdod tai izņemtos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.01.1991. un 03.11.1992. likumu)

Trīsdesmitā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par labošanas darbiem

(Izslēgta ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

Trīsdesmit pirmā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par administratīvo arestu

317.pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpilde

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

318.pants. Administratīvā aresta izciešanas kārtība

Personas, kas pakļautas administratīvajam arestam, tiek turētas apcietinājuma vietās, ko nosaka policijas iestādes. Izpildot lēmumu par administratīvo arestu, izdara arestētās personas apskati.

Administratīvās aizturēšanas laiku ieskaita administratīvā aresta termiņā.

Administratīvo arestu izcieš likumdošanā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 03.11.1992. likumu)

319.pants. Administratīvajam arestam pakļauto personu izmantošana darbā

Personas, kuras pakļautas administratīvajam arestam, tiek izmantotas fiziskos darbos.

Administratīvajam arestam pakļauto personu izmantošanu darbā organizē attiecīgās pašvaldības.

Personām, kuras pakļautas administratīvajam arestam, par aresta laiku darba algu pastāvīgā darba vietā neizmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

Trīsdesmit otrā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

320.pants. Kārtība un termiņi, kādā jāizpilda lēmumi daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu izpilda šajā kodeksā un Civilprocesa kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu ir izpilddokuments.

Mantiskais zaudējums pārkāpējam jāatlīdzina ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas (šā kodeksa 276.pants), bet gadījumā, ja par lēmumu iesniegta sūdzība vai protests, - ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

321.pants. Sekas, ja neizpilda lēmumu daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

Ja lēmumu daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu neizpilda šā kodeksa 320.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, to nosūta zaudējuma piedzīšanai Civilprocesa kodeksā paredzētajā izpildu lietvedības kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 07.12.1984.Stājas spēkā: 01.07.1985.Zaudē spēku: 01.01.2020.Tēma:  Tiesu vara, Administratīvais processPublicēts: "Ziņotājs", 51, 20.12.1984.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudēs spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Grāmatas
  • Citi saistītie dokumenti
89648
{"selected":null,"data":[{"value":"30.11.2018","iso_value":"2018\/11\/30","content":"<font class='s-1'>30.11.2018.-31.12.2019.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"05.07.2018","iso_value":"2018\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2018.-29.11.2018.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2018","iso_value":"2018\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2018.-04.07.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.03.2018","iso_value":"2018\/03\/19","content":"<font class='s-1'>19.03.2018.-31.05.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.02.2018","iso_value":"2018\/02\/07","content":"<font class='s-1'>07.02.2018.-18.03.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.12.2017","iso_value":"2017\/12\/06","content":"<font class='s-1'>06.12.2017.-06.02.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2017","iso_value":"2017\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2017.-05.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-18.07.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.11.2016","iso_value":"2016\/11\/16","content":"<font class='s-1'>16.11.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2016","iso_value":"2016\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2016.-15.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2016","iso_value":"2016\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2016.-31.08.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.06.2016","iso_value":"2016\/06\/15","content":"<font class='s-1'>15.06.2016.-12.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2016","iso_value":"2016\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2016.-14.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2016","iso_value":"2016\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2016.-31.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2015","iso_value":"2015\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2015.-22.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.07.2015","iso_value":"2015\/07\/02","content":"<font class='s-1'>02.07.2015.-05.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2015","iso_value":"2015\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2015.-01.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.03.2015","iso_value":"2015\/03\/10","content":"<font class='s-1'>10.03.2015.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-09.03.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.11.2014","iso_value":"2014\/11\/29","content":"<font class='s-1'>29.11.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2014","iso_value":"2014\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2014.-28.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.03.2014","iso_value":"2014\/03\/26","content":"<font class='s-1'>26.03.2014.-02.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-25.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.10.2013","iso_value":"2013\/10\/25","content":"<font class='s-1'>25.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2013","iso_value":"2013\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2013.-24.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.05.2013","iso_value":"2013\/05\/29","content":"<font class='s-1'>29.05.2013.-31.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2013","iso_value":"2013\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2013.-28.05.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-31.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2012","iso_value":"2012\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2012","iso_value":"2012\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2012.-31.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.03.2012","iso_value":"2012\/03\/21","content":"<font class='s-1'>21.03.2012.-30.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2012","iso_value":"2012\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2012.-20.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-29.02.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.08.2011","iso_value":"2011\/08\/03","content":"<font class='s-1'>03.08.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.07.2011","iso_value":"2011\/07\/20","content":"<font class='s-1'>20.07.2011.-02.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2011","iso_value":"2011\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2011.-19.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.02.2011","iso_value":"2011\/02\/17","content":"<font class='s-1'>17.02.2011.-31.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.01.2011","iso_value":"2011\/01\/29","content":"<font class='s-1'>29.01.2011.-16.02.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-28.01.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.2010","iso_value":"2010\/07\/21","content":"<font class='s-1'>21.07.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.2010","iso_value":"2010\/06\/23","content":"<font class='s-1'>23.06.2010.-20.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.03.2010","iso_value":"2010\/03\/03","content":"<font class='s-1'>03.03.2010.-22.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.02.2010","iso_value":"2010\/02\/17","content":"<font class='s-1'>17.02.2010.-02.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-16.02.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.10.2009","iso_value":"2009\/10\/07","content":"<font class='s-1'>07.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-06.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.2009","iso_value":"2009\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.06.2009","iso_value":"2009\/06\/17","content":"<font class='s-1'>17.06.2009.-17.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.2009","iso_value":"2009\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.2009.-16.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.05.2009","iso_value":"2009\/05\/13","content":"<font class='s-1'>13.05.2009.-02.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.02.2009","iso_value":"2009\/02\/25","content":"<font class='s-1'>25.02.2009.-12.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2009","iso_value":"2009\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2009.-24.02.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-20.01.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2008","iso_value":"2008\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2008","iso_value":"2008\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2008.-06.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.05.2008","iso_value":"2008\/05\/14","content":"<font class='s-1'>14.05.2008.-31.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2008","iso_value":"2008\/01\/23","content":"<font class='s-1'>23.01.2008.-13.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-22.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2007","iso_value":"2007\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2007","iso_value":"2007\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2007.-04.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2007","iso_value":"2007\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2007.-31.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.06.2007","iso_value":"2007\/06\/26","content":"<font class='s-1'>26.06.2007.-28.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.06.2007","iso_value":"2007\/06\/21","content":"<font class='s-1'>21.06.2007.-25.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.06.2007","iso_value":"2007\/06\/12","content":"<font class='s-1'>12.06.2007.-20.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2007","iso_value":"2007\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2007.-11.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.03.2007","iso_value":"2007\/03\/09","content":"<font class='s-1'>09.03.2007.-31.05.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-08.03.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2006","iso_value":"2006\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.2006","iso_value":"2006\/07\/21","content":"<font class='s-1'>21.07.2006.-31.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2006","iso_value":"2006\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2006.-20.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.01.2006","iso_value":"2006\/01\/24","content":"<font class='s-1'>24.01.2006.-30.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2005","iso_value":"2005\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2005.-23.01.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2005","iso_value":"2005\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2005.-13.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.02.2005","iso_value":"2005\/02\/18","content":"<font class='s-1'>18.02.2005.-14.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.01.2005","iso_value":"2005\/01\/25","content":"<font class='s-1'>25.01.2005.-17.02.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-24.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.2004","iso_value":"2004\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.10.2004","iso_value":"2004\/10\/12","content":"<font class='s-1'>12.10.2004.-28.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.10.2004","iso_value":"2004\/10\/07","content":"<font class='s-1'>07.10.2004.-11.10.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.07.2004","iso_value":"2004\/07\/09","content":"<font class='s-1'>09.07.2004.-06.10.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2004","iso_value":"2004\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2004.-08.07.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.05.2004","iso_value":"2004\/05\/21","content":"<font class='s-1'>21.05.2004.-30.06.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"}]}
27.06.1997
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva