1. pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju un nevar atgriezties savas pilsonības valstī, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi.

(2) Likums nosaka institūciju darbības pamatprincipus saistībā ar publiskiem dokumentiem, kuri nepieciešami izmantošanai Latvijas Republikas teritorijā, bet kurus no Ukrainas nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

1.¹ pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

Šis likums nosaka Ukrainas civiliedzīvotāju pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā Patvēruma likuma izpratnē.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

2.¹ pants. Nodarbināto norīkošana

Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu šā likuma 3. panta otrajā daļā minētās termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs institūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, norīkošanu saskaņojot ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā).

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

3. pants. Uzturēšanās un nodarbinātības tiesības

(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 5. punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šādā gadījumā nepiemēro Patvēruma likuma 63. panta pirmo daļu.

(2) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuram šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju — trešās valsts pilsoņa personas apliecību — uz diviem gadiem.

(3) Ja persona, kurai piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprināta intervijas anketa.

(4) Izsniedzot šā panta otrajā daļā minēto termiņuzturēšanās atļauju, nepiemēro Patvēruma likuma 65. panta otro daļu un neiekasē valsts nodevu, kā arī nenosaka dokumenta reģistrācijas termiņu.

(5) Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju kā pagaidu aizsardzības saņēmēju, kuram saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir izsniegta ilgtermiņa vīza, iekļauj Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.¹, 13., 16., 20., 22., 26., 27. un 28. punktā minētās ziņas un norāda personas statusu — aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 07.04.2022. un 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022. Otrās un ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 25. punktu)

3.¹ pants. Izņēmums attiecībā uz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu

Ja personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, un Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, nav sasniedzams, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var nepiemērot Personu apliecinošu dokumentu likuma 10. panta piekto daļu.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

3.² pants. Izņēmums attiecībā uz dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu

Ziņu par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas vietas adresi (kontaktadresi) iekļaušana Fizisko personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 2. panta piekto daļu un 3. panta piekto daļu ir uzskatāma par dzīvesvietas deklarēšanas pienākuma izpildi.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2022.)

4. pants. Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīgums

Ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir beidzies, Latvijas Republikā tas ir uzskatāms par derīgu līdz 2025. gada 28. februārim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

5. pants. Vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumam vai personas tiesiskā statusa noteikšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana

(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājs pieprasa vīzu (arī šā likuma 3. pantā minēto) vai uzturēšanās atļauju, bet iesniegtie dokumenti vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām vai nav iesniegti visi normatīvajos aktos noteiktie vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var noteikt līdz vienam gadam ilgu termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Šis noteikums attiecas arī uz tiem dokumentiem, kas nepieciešami personas tiesiskā statusa noteikšanai Latvijā, kā arī uz ziņu iekļaušanu vai aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā.

(2) Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotājs var iesniegt arī vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, un tas vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtos dokumentus nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt.

(3) Lai Fizisko personu reģistrā iekļautu vai aktualizētu ziņas par personu, kas saņēmusi pagaidu aizsardzību, persona, iesniedzot pieteikumu, aizpilda un iesniedz attiecīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprinātu iesniegumu, ja vienlaikus ar pieteikumu netiek pieprasīta uzturēšanās atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

6. pants. Izmitināšanas vietas pienākumi

(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešams papildu atbalsts (piemēram, grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam vai saistībā ar funkcionāliem traucējumiem — acīmredzamiem kustību traucējumiem, garīga rakstura traucējumiem, aprūpes vajadzībām, specifiskām veselības aprūpes un citām vajadzībām), viņš par to informē izmitināšanas vietu, lai tiktu nodrošināts tūlītējs nepieciešamais atbalsts un aprūpe. Izmitināšanas vieta par saņemto lūgumu informē šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto institūciju.

(2) Izmitināšanas vieta informē Pārtikas un veterināro dienestu par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā kopā ar dzīvnieku.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

7. pants. Atbalsta apjoms 

(1) Valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem:

1) Sabiedrības integrācijas fonda sniegto atbalstu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros;

2) atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas un Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.—2027. gadam ietvaros;

3) līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, ja personai atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta vai sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā vai izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pakalpojumu sniedzēja novērtējumam psihoemocionālā stāvokļa dēļ ir nepieciešams diennakts pakalpojums. Šā likuma 12. panta 1.² daļas 10. punktā minētajām personām sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts līdz 60 dienām;

4) steidzamības kārtā valsts finansētus tehniskos palīglīdzekļus;

5) Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus, tai skaitā Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros finansētos aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus;

6) (izslēgts ar 23.11.2023. likumu);

7) dzīvniekiem noteikto obligāto veselības prasību izpildes un reģistrēšanas izmaksu segšanu;

8) kuriem Ukrainā ir noteikta I invaliditātes grupa vai bērna ar invaliditāti statuss, — tiesības bez maksas saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija", līdz tās Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, kura izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās un otrās daļas prasībām;

9) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros sniegtos atbalsta pakalpojumus.

(1¹) Valsts un pašvaldība nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājam cita veida atbalstu, ja, izvērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēta tā nepieciešamība.

(1²) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Kredītiestāde atver pamatkontu neatkarīgi no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.² panta otrās daļas nosacījumiem.

(2) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)

(3) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un citu materiālo atbalstu nodrošina tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas vieta vai dzīvesvieta, arī tad, ja Ukrainas civiliedzīvotājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, izņemot gadījumu, kad atbalstu jau ir piešķīrusi Ukrainas civiliedzīvotāja iepriekšējās izmitināšanas vai dzīvesvietas pašvaldība;

2) pašvaldības sociālais dienests pirmos trīs kalendāra mēnešus pēc Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecības pirmreizējā iesnieguma saņemšanas dienas neveic materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu;

3) pēc šīs daļas 2. punktā noteiktā termiņa beigām pašvaldības sociālais dienests sociālo palīdzību piešķir atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam, ja Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecība gūst ienākumus no darba samaksas, atlīdzības vai saimnieciskās darbības vai no sociālās drošības sistēmas;

4) (izslēgts ar 30.03.2023. likumu);

4¹) Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir Ukrainas pensijas saņēmēji un saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un kuriem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrās daļas 1. punktam aprēķinātā naudas summa personiskiem izdevumiem nesasniedz 15 procentus no pabalsta apmēra, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, ar 2022. gada 1. septembri no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas budžeta izmaksājama starpība starp Ukrainas pensijas apmēru un minētā pabalsta apmēru;

5) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā Ukrainas civiliedzīvotājam ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldības sociālais dienests var piešķirt arī bez psihiatra atzinuma par tā psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

6) (izslēgts ar 30.03.2023. likumu);

7) uz laika periodu, kas nepārsniedz trīs mēnešus pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ārpus rindas (ja minēto pakalpojumu saņemšana ir iespējama tikai rindas kārtībā) bez ārsta speciālista atzinuma (psihiatra atzinuma par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām un oftalmologa atzinuma) un invaliditāti apliecinoša dokumenta, pamatojoties uz sociālā dienesta veiktu Ukrainas civiliedzīvotāja individuālo vajadzību novērtējumu un lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību;

8) papildus šīs daļas 7. punkta nosacījumiem, sniedzot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pilngadīgām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, kuras institūcijā ir uzņemtas no Ukrainas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, netiek veikts Ukrainas civiliedzīvotāja individuālo vajadzību novērtējums un aprūpes līmeņa noteikšana un nav nepieciešams sociālā dienesta lēmums par pakalpojuma nepieciešamību. Minētajām personām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tās var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām;

9) valsts atbalstu par bērnu, kurš slims ar celiakiju un kuram šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniegta derīga ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši normatīvajos aktos par valsts atbalsta izmaksu ar celiakiju slimiem bērniem noteiktajai kārtībai bērna likumiskajam pārstāvim izmaksā, sākot ar dienu, kad izsniegta ģimenes ārsta vai gastroenterologa rakstveida izziņa, kurā norādīta slimības diagnoze — celiakija — un atkārtotās pārbaudes termiņš, kas nepārsniedz divus gadus kopš izziņas izsniegšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām. Uz valsts atbalsta saņēmēju par bērnu, kurš slims ar celiakiju, un šo bērnu nav attiecināma normatīvajos aktos noteiktā prasība, ka persona vai bērns pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

(3¹) Pašvaldības sociālais dienests piešķir un izmaksā Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 343 euro pilngadīgai personai un 240 euro par katru bērnu.

(3²) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto mājokļa pabalstu arī tādu izdevumu segšanai, kas saistīti un pielīgti par tādu telpu lietošanu, kuras ir dzīvošanai derīgas, apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.

(3³) Lai saņemtu sociālo palīdzību, viena no personām Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecībā vēršas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā norāda savu:

1) un kopā ar to vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu vārdu, uzvārdu un Fizisko personu reģistrā reģistrēto personas kodu;

2) deklarēto vai faktisko dzīvesvietas adresi Latvijas Republikā;

3) tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tādi ir;

4) Latvijas Republikas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru.

(4) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām. Ukrainas civiliedzīvotājs papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajā daļā minētajām personu grupām ir atbrīvots no pacienta līdzmaksājuma, izņemot gadījumu, ja tas ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

(4¹) Ukrainas civiliedzīvotājam aptiekā tiek izsniegtas hronisku slimību ārstēšanai paredzētas zāles, izņemot narkotiskās zāles vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, pamatojoties uz Ukrainā izrakstītu recepti, ja tā izrakstīta skaidri salasāmā rokrakstā vai izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes rekvizītu un teksta uztveri, un tajā nav veikti labojumi. Zāles tiek izsniegtas arī tad, ja receptes derīguma termiņš ir beidzies ne agrāk kā pirms 14 dienām. Ukrainā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus.

(4²) Ukrainas civiliedzīvotājām ir tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādes stacionārā vai dienas stacionāra nodaļā. Grūtniecības pārtraukšanai nav nepieciešama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa un ārstu konsīlija apstiprinājums, un grūtniecības pārtraukšana ir pieļaujama ātrāk par 72 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.

(5) Lai nodrošinātu operatīvu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanā nepiemērot normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanu noteikto kārtību pasākumu īstenotāju izvēlei.

(6) Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nav nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā un nav attiecināma normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā.

(7) Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības (izņemot nodarbinātības pasākumus vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, vidējās speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs), ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētā pabalsta saņemšanai persona iesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu viena mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas. Nodarbinātības uzsākšanas pabalstu nepiešķir Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš ir saņēmis šā panta četrpadsmitajā daļā noteikto pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu.

(8) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības bez braukšanas maksas un maksas par bagāžu izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

(9) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas apmeklēt valsts muzejus, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

(9¹) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas un ar tām saistīto dokumentu kopijas un, ja nepieciešams, sociāli tiesiskās izziņas tulkojumu krievu valodā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

(10) Ukrainas civiliedzīvotāji ir sociālās atstumtības riskam pakļauta iedzīvotāju grupa Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē.

(11) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra, kā arī bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu, ja viņš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā un nav bērna ārkārtas aizbildnis. Bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā pabalsta pieprasītāja un bērna ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, sākot ar šā likuma spēkā stāšanās dienu. Bērna kopšanas pabalstu par bērnu, kurš piedzimis Latvijā un kuram pabalsta pieprasīšanas brīdī vēl nav izsniegta šajā likumā noteiktā ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja, izmaksā pabalsta pieprasītāja ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, sākot ar bērna piedzimšanas dienu. Ārkārtas aizbildnis bērna piedzimšanas pabalstu var saņemt, ja ārkārtas aizbildnība ir nodibināta līdz brīdim, kad bērns sasniedz viena gada vecumu, un pabalsts jau nav izmaksāts citai personai. Uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otrā daļa.

(12) Valsts un pašvaldības kustamo mantu, kura saskaņā ar šo likumu nepieciešama atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, var nodot citai valsts institūcijai vai pašvaldībai ar nodošanas un pieņemšanas aktu (norādot mantas aprakstu, apjomu un bilances vērtību), nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(13) Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuram nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijas Republikā un kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas Republikā ir uzturējies vismaz trīs mēnešus kopš minētās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ukrainas civiliedzīvotājam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā. Minēto pabalstu izmaksā avansa maksājumā līdz brīdim, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā saņem no Ukrainas kompetentās institūcijas informāciju par Ukrainā piešķirto un saņemto pensiju un tās apmēru, kas nepieciešama Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai. Pēc avansa maksājuma radusies pārmaksa no Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek atgūta, kā arī uz viņiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otrā daļa un piektās daļas 1. punkts.

(14) Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš pēc 2022. gada 24. februāra ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātā persona, ir tiesības saņemt vienreizēju pabalstu pašnodarbinātības uzsākšanai vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Minētā pabalsta saņemšanai persona viena mēneša laikā no reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā vai no šīs daļas spēkā stāšanās dienas iesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu, ja kā pašnodarbinātā persona ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā pirms šīs daļas spēkā stāšanās dienas. Minēto pabalstu nepiešķir Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš ir saņēmis šā likuma 7. panta septītajā daļā noteikto nodarbinātības uzsākšanas pabalstu. Ja Ukrainas civiliedzīvotājam vienlaikus ir tiesības saņemt šā likuma 7. panta septītajā daļā noteikto nodarbinātības uzsākšanas pabalstu un šajā daļā noteikto pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu, viņam piešķir vienu no šiem pabalstiem. Pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts netiek ņemts vērā, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus no saimnieciskās darbības un aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu.

(15) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības un kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022., 24.03.2022., 07.04.2022., 21.04.2022., 19.05.2022., 16.06.2022., 14.07.2022., 22.09.2022., 08.12.2022., 30.03.2023., 01.06.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

7.¹ pants. Atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu

(1) Fiziskā vai juridiskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus (turpmāk — izmitinātājs), ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai. Izmitinātājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību 100 euro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 euro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām un ne ilgāk kā 120 dienas. Atlīdzību izmitinātājs var saņemt neatkarīgi no tā, vai viņš pats uzturas šajā mājoklī.

(1¹) Atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(1²) Izmitinātājam ir tiesības saņemt atlīdzību arī par izmitināšanas periodu, kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā minētās 120 dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim, ja izmitināmā persona šā panta otrajā daļā minētā pieteikuma iesniegšanas brīdī:

1) (izslēgts ar 08.12.2022. likumu);

2) ir persona ar invaliditāti;

3) nodrošina šīs daļas 2. punktā minētās personas aprūpi;

4) ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam;

5) Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pāriet uz mācībām nākamajā izglītības pakāpē, iegūst izglītību augstākās izglītības iestādē vai turpina izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā vai attālināti pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē;

6) ir sieviete, kura stājusies grūtniecības uzskaitē;

7) ir viens no bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnis, kurš kopj bērnu līdz divu gadu vecumam;

8) nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi;

9) ir bērns pirmsskolas vecumā, kuram nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

(1³) Lai saņemtu atlīdzību par izmitināšanas periodu, kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā minētās 120 dienas, izmitinātājs vai tā pilnvarota persona šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz jaunu pieteikumu, papildus pievienojot dokumentus, kas apliecina izmitināmā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no šā panta 1.² daļā minētajām personu grupām.

(2) Lai saņemtu atlīdzību, izmitinātājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz pieteikumu atlīdzības saņemšanai (turpmāk — atlīdzības pieteikums) tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikumu iesniedz 14 dienu laikā no dienas, kad mājoklī izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, un tajā iekļaujamas vismaz šādas ziņas:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajai personai) vai nosaukums un reģistrācijas numurs (juridiskajai personai), kontaktinformācija, kredītiestādes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konts, kurā ieskaitāma atlīdzība;

2) mājokļa adrese, paredzētais izmitināšanas periods, līdz 120 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim;

3) mājokļa piederību apliecinošs dokuments;

4) katra izmitinātā Ukrainas civiliedzīvotāja vārds, uzvārds un personas kods;

5) apliecinājums par to, ka mājoklis ir dzīvošanai derīga apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, un atrašanās tajā neapdraud cilvēku drošību un veselību.

(2¹) Ja atlīdzības pieteikums tiek iesniegts par tādu iepriekš izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pēc pirmā izmitināšanas perioda (līdz 120 dienām) beigām, kuri atbilst kādai no šā panta 1.² daļā minēto personu grupām, jaunā izmitināšanas perioda sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas un izmitināšanas periods nav ilgāks kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(3) Pašvaldība pēc atlīdzības pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt izmitinātājam atlīdzību vai atteikt tās piešķiršanu. Pašvaldība izmitinātājam piešķirto atlīdzību par kārtējo mēnesi proporcionāli faktiskajam izmitināšanas dienu skaitam līdz nākamā mēneša desmitajam datumam ieskaita izmitinātāja norādītajā kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas periods, par kuru izmitinātājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību, tiek fiksēts atbilstoši izmitinātāja atlīdzības pieteikumā norādītajam Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas datumam, bet ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.

(4) Ja Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšana mājoklī tiek izbeigta pirms šā panta otrās daļas 2. punktā minētā perioda beigām, izmitinātājam ir pienākums ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā rakstveidā informēt par to pašvaldību.

(5) Pašvaldība atsaka atlīdzības piešķiršanu izmitinātājam, ja, izskatot atlīdzības pieteikumu, konstatē kādu no šādiem faktiem:

1) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu izmitinātājs ir pieteicies saņemt atlīdzību, vienlaikus saņem šā likuma 12. pantā minēto primāri sniedzamo atbalstu;

2) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu iesniedzējs ir pieteicies saņemt atlīdzību, saņem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto mājokļa pabalstu par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto periodu;

3) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu izmitinātājs ir pieteicies saņemt atlīdzību, vienlaikus jau ir izmitināts fiziskās vai juridiskās personas mājoklī, par ko tā saņem atlīdzību saskaņā ar šo pantu.

(6) Pašvaldība pieņem lēmumu pārtraukt izmitinātājam piešķirtās atlīdzības izmaksu, ja tā ir konstatējusi, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, neatbilst šā panta otrās daļas 5. punktā minētajām pazīmēm vai atrašanās tajā apdraud cilvēku drošību un veselību.

(7) Atlīdzība izmitinātājam:

1) ir pielīdzināma likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

2) nav pakļauta ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai;

3) nav pieskaitāma faktiskajiem ienākumiem, no kuriem sedzami kreditoru prasījumi fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā maksātnespējas procesa ietvaros;

4) netiek ņemta vērā ienākumos, novērtējot izmitinātāja mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai.

(8) Pašvaldība viena gada laikā pēc tam, kad atlīdzība par izmitināšanu ir izmaksāta, var lemt par tās atgūšanu pilnā apmērā, ja konstatē, ka izmitinātājs ir sniedzis nepatiesu informāciju.

(12.05.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2022., 16.06.2022., 14.07.2022., 08.12.2022., 30.03.2023., 01.06.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

7.² pants. Invaliditātes noteikšana un atbalsta pasākumi invaliditātes seku mazināšanai

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes ekspertīzi, kādas Invaliditātes likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kā arī uz atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ja viņš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Invaliditāti Ukrainas civiliedzīvotājam nosaka uz laiku, kas nepārsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņu.

(2) Lai pirmreizēji veiktu invaliditātes ekspertīzi, Ukrainas civiliedzīvotājs:

1) kuram Ukrainā ir noteikta invaliditāte un kuram ir medicīniskie dokumenti, kas apliecina viņa veselības traucējumus, to smaguma pakāpi un ietekmi uz funkcionālajām spējām, iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (turpmāk — Valsts komisija) minētos medicīniskos dokumentus, iesniegumu, kurā norāda ziņas par sevi (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, saziņas veids un vēlamais lēmuma saņemšanas veids), informāciju par savu ģimenes ārstu Latvijā (vārds, uzvārds, prakses atrašanās vieta, tālruņa numurs), funkcionālo spēju pašnovērtējumu, kas noteikts normatīvajos aktos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu, ja invaliditātes ekspertīze jāveic Ukrainas civiliedzīvotājam no 18 gadu vecuma, kā arī citus dokumentus, ja Ukrainas civiliedzīvotājs uzskata, ka tie ir nepieciešami invaliditātes ekspertīzei. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju;

2) kuram nav medicīnisko dokumentu, kas apliecina viņa veselības traucējumu smaguma pakāpi un to ietekmi uz funkcionālajām spējām, iesniedz Valsts komisijai dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju.

(2¹) Lai atkārtoti veiktu invaliditātes ekspertīzi, Ukrainas civiliedzīvotājs iesniedz Valsts komisijai dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas kopiju.

(3) Ja šā panta otrajā un 2.¹ daļā minēto iesniegumu par Ukrainas civiliedzīvotāju iesniedz tā likumiskais pārstāvis, iesniegumā norāda pārstāvības veidu un pamatu, kā arī pārstāvja datus (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese). Iesniegumam pievieno pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju.

(4) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu)

(5) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu)

(6) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu)

(7) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu)

(8) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu)

(9) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības uz Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana. Minētos pabalstus Ukrainas civiliedzīvotājam vai viņa likumiskajam pārstāvim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā Latvijā noteiktās invaliditātes laikā, neattiecinot uz viņu Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otro daļu.

(10) (Izslēgta ar 30.03.2023. likumu)

(11) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā minētajām personām, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas Republikā ir uzturējies vismaz trīs mēnešus kopš minētās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai, vai viņa likumiskajam pārstāvim Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā līdz Latvijā noteiktās invaliditātes termiņa beigām. Minēto pabalstu izmaksā avansa maksājumā līdz brīdim, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā saņem no Ukrainas kompetentās institūcijas informāciju par Ukrainā piešķirto un saņemto pensiju un tās apmēru, kas nepieciešama Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai. Pēc avansa maksājuma radusies pārmaksa no Ukrainas civiliedzīvotāja netiek atgūta, kā arī uz viņu nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otrā daļa un piektās daļas 1. punkts.

(12) Uz Ukrainas civiliedzīvotājiem neattiecina likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta ceturtās daļas 4. punkta nosacījumus.

(19.05.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2023. Grozījums otrās daļas ievaddaļā, 2.¹ daļa un grozījums trešajā daļā par pirmreizēju un atkārtotu invaliditātes ekspertīzes veikšanu stājas spēkā 01.05.2023. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

7.³ pants. Pensiju piešķiršana un izmaksa saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā 5. pantu ir tiesības izvēlēties Ukrainā piešķirtās pensijas izmaksu saņemt Latvijas Republikā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību.

(2) Izvērtējot, kādas Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, ir tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", apdrošināšanas stāža noteikšanā, piemērojot Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā 16. panta trešo daļu, ņem vērā to, kāda bija Ukrainas civiliedzīvotāja dzīvesvietas valsts līdz 2022. gada 24. februārim.

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

8. pants. Atbalsta finansēšana

(1) Pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kas iedalīti no budžeta finansētajām institūcijām. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

(3) Lai nodrošinātu šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

(4) Ministru kabinets pēc nozares ministrijas pieprasījuma pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šā likuma 7. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā atbalsta sniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

8.¹ pants. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana

Pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:

1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, lai sniegtu vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai;

2) šīs preces piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022. Pantu piemēro no 24.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

8.² pants. Vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību

Valsts var sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību, tai skaitā sniegt tām galvojumu, aizdevumu vai grantu iemaksu. Finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā paraksta aizdevumu vai galvojumu vai grantu līgumus ar starptautiskajām finanšu institūcijām vai Eiropas Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainas sabiedrībai un izsniedz attiecīgo aizdevumu vai galvojumu vai veic grantu iemaksas un palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto aizdevuma palielinājuma kopējo apjomu vai uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi ir ievēroti turpmāk šai pantā minētie nosacījumi:

1) ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu, un Ministru kabinets ir atbalstījis attiecīgā aizdevuma, galvojuma vai grantu līguma projektu;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta lēmumu par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu.

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

8.³ pants. Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kas ir nerezidents likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" piemērošanas mērķiem (turpmāk šajā pantā — Ukrainas civiliedzīvotājs—nerezidents), ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 euro mēnesī.

(2) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam ir tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu — nepilngadīgu bērnu (turpmāk šajā pantā — atvieglojums par nepilngadīgu bērnu), kas uzturas Latvijas Republikā. Atvieglojumu piemēro vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

(3) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam, kas ir algas nodokļa maksātājs, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs.

(4) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijas Republikā ir guvis tikai algota darba ienākumus, to izmaksas vietā aprēķinātais un ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galīgs, viņam neveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēra pārrēķinu par neizmantoto neapliekamā minimuma un atvieglojuma par nepilngadīgu bērnu daļu, kā arī saistībā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām likmēm un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātisko atmaksu. Ukrainas civiliedzīvotājs—nerezidents sniedz gada ienākumu deklarāciju, ja viņš gūst likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20. panta trešajā daļā un ceturtās daļas 1. punktā minētos ienākumus.

(5) Darba devējs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, ir tiesīgs pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kurā norādīts, vai viņa darbiniekam, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs—nerezidents, pie šā darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, kurā norādīts uz attiecīgā darba devēja tiesībām piemērot Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam noteikto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu, pielīdzināma algas nodokļa grāmatiņai.

(6) Darba devējs, kuram saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba ienākumam, ienākuma izmaksas vietā piemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta trešajā daļā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, pirms nodokļa aprēķināšanas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā no ienākuma atskaitot nerezidentam piemērojamos attaisnotos izdevumus saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 1. un 1.¹ punktu, šā panta pirmajā daļā noteikto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un šā panta otrajā daļā noteikto atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu.

(7) Ukrainas civiliedzīvotājam—nerezidentam, kurš taksācijas gada laikā ir guvis algota darba ienākumus un kuram turklāt ir reģistrēta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā, primāri šā panta pirmajā daļā noteikto mēneša neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs, bet uz gada ienākumu deklarācijas pamata neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu aprēķina un piemēro tikai par saimnieciskās darbības reģistrācijas periodu vai periodu, par kuru saņemts cits ar progresīvo nodokļa likmi apliekams ienākums, izslēdzot darba attiecību periodu.

(8) Darba devējs likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī paziņojumu par Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta ienākumiem, kurā ietver paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām norādāmo informāciju, kāda tiek sniegta par rezidentu. Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamās izmaiņas minētajā paziņojumā izmantojamo kodu sarakstā un publicē to savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

8.⁴ pants. Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai

Fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta divpadsmitajai daļai, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem. Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr ir spēkā ar Ukrainas civiliedzīvotāju noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

(22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

8.⁵ pants. Valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 7 atsavināšanā iegūto līdzekļu izmantošana

Finansējumu atbilstoši apmēram, kas ieskaitīts valsts budžeta ieņēmumos no likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" noteiktā nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem, piešķir vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

(30.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.06.2024.)

9. pants. Izņēmums attiecībā uz publisko iepirkumu veikšanu

Šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem pasūtītājam Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē ir tiesības veikt iepirkumus, nepiemērojot attiecīgo iepirkumu nozari reglamentējošās tiesību normas, kā arī veikt izmaiņas attiecīgajos ar piegādātājiem noslēgtajos līgumos, ciktāl tas objektīvi nepieciešams atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai nodrošinātu lietderīgu pasūtītāja finansējuma izlietošanu, organizējot šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, tiek veikta cenu aptauja.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

10. pants. Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tiesības

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc saviem ieskatiem ir tiesīga tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, iekļaut tādu ārvalsts televīzijas programmu, kuras pamata audiovalodas skaņas celiņš ir ukraiņu valodā. Šajā gadījumā nav piemērojama Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 61. panta otrajā daļā noteiktā prasība par konkursa procedūras piemērošanu.

(2) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem nav obligāts pienākums iekļaut šā panta pirmajā daļā minēto programmu savu retranslējamo programmu sarakstā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajai programmai nav piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi par obligātu subtitru nodrošināšanu.

(4) Programmas tehnisko izplatīšanu tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Par izplatīšanas nosacījumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un programmas īpašnieks vai tiesiskais pārstāvis vienojas savstarpējā līgumā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pasākumu finansē šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. un 08.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

10.¹ pants. Ziņu un informatīvi analītisko raidījumu vai to daļu nodošana bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un satura pielāgošana mazākumtautību valodās

(Zaudējis spēku ar 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

11. pants. Publiskas personas tiesības ziedot

(1) Valstij piekritīgos transportlīdzekļus var nodot bez atlīdzības (ziedot) Ukrainas valdības īpašumā — vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētajā gadījumā pieņem Ministru kabinets atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā.

(1¹) Valsts tiesības uz soda naudu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas normatīvo aktu pārkāpumiem un tās iekasēšanu no aktīviem, no kuriem būtu veicama minētās soda naudas samaksa un kuri atrodas Ukrainā, var nodot Ukrainas valdībai — vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Lēmumu par šajā daļā minēto tiesību nodošanu Ukrainas valdībai katrā konkrētajā gadījumā pieņem Ministru kabinets.

(2) Pašvaldībai, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Cita atvasināta publiska persona tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības (ziedot) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, pamatojoties uz katrā konkrētajā gadījumā pieņemtu Ministru kabineta lēmumu.

(3) Saeimas valdījumā esošu valsts kustamo mantu var bez atlīdzības nodot (ziedot) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, pamatojoties uz lēmumu, kas katrā konkrētajā gadījumā pieņemts atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem par Saeimas saimniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023., 23.11.2023. un 30.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 06.06.2024.)

11.¹ pants. Juridisko personu tiesības ziedot

(1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai ārpus statūtos noteiktajiem mērķiem. 

(2) Biedrībām un nodibinājumiem, pieņemot no fiziskajām un juridiskajām personām ziedojumus un dāvinājumus vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ir tiesības gada pārskata sadaļā "Ziedojumu un dāvinājumu pārskats" nesniegt identifikācijas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība), ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. 

(4) Kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(4¹) Šā panta ceturtajā daļā noteikto ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad juridiskā persona ziedo zāles, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un par to ir pieņemts atbilstošs Ministru kabineta lēmums. Par ziedojuma summu nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus ziedotājiem, kā arī vienlaikus par to nav nepieciešams koriģēt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

(5) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta trešās daļas 1. un 3. punktā minētā finanšu ministra atļauja nav nepieciešama, ja šajos punktos minētā kapitālsabiedrība dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.  

(6) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai nepārsniedz 1500 euro, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības valde, saņemot padomes piekrišanu, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota. 

(7) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai pārsniedz 1500 euro vai kalendāra gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt attiecīgās kapitālsabiedrības valde ar publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un padomes piekrišanu, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota. 

(8) Kapitālsabiedrībai ir pienākums ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Pirms ziedojuma veikšanas kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, izvērtē dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma mērķiem un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām. Kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī šā lēmuma izpildes kontroli. Kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst saistošo normatīvo aktu prasībām.

(9) Kapitālsabiedrība pēc šā panta septītajā daļā minētā dāvinājuma (ziedojuma) veikšanas 10 darbdienu laikā informē Finanšu ministriju par veikto dāvinājumu (ziedojumu), norādot tā summu un saņēmēju.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)

11.² pants. Pašvaldību kapitālsabiedrību tiesības ziedot mantu

(1) Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, var dāvināt (ziedot) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, kuras bilances vērtība ir nulle euro un kura nav nepieciešama šādas kapitālsabiedrības saimnieciskajai darbībai. Šādai kapitālsabiedrībai ir tiesības segt visus ar šo kustamās mantas transportēšanu saistītos izdevumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvina šā panta pirmajā daļā minēto mantu, tad uz šādu dāvinājumu (ziedojumu) nav attiecināmi šā likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumi par dāvinājumu (ziedojumu).

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmumu par dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanu pieņem šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, ja ir saņemta atvasinātai publiskai personai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valde un padome, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī par šā lēmuma izpildes kontroli. Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst visu tam saistošo normatīvo aktu prasībām.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai, vai gadījumā, ja iepriekšējā gada pārskats vēl nav apstiprināts, — ne vairāk par 20 procentiem no provizoriskajos finanšu rādītājos prognozētās peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(07.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

11.³ pants. Latvijas Bankas tiesības ziedot 

(1) Latvijas Bankai ir tiesības, pamatojoties uz Latvijas Bankas padomes lēmumu, dāvināt (ziedot) daļu no Latvijas Bankas emitētas Ukrainas tematikai veltītas euro kolekcijas monētas un euro piemiņas monētas suvenīriesaiņojumā pārdošanas rezultātā gūtajiem ienākumiem (finanšu līdzekļiem) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.

(2) No ienākumiem (finanšu līdzekļiem), kas iegūti, pārdodot šā panta pirmajā daļā minētās euro monētas, Latvijas Banka dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk kā to ienākumu daļu, kura pārsniedz ar konkrēto monētu izgatavošanu saistītos tiešos izdevumus.

(3) Latvijas Bankai ir pienākums ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Pirms dāvinājuma (ziedojuma) veikšanas Latvijas Bankas padome izvērtē tā atbilstību šā likuma mērķiem un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām. Latvijas Bankas padome rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī par šā lēmuma izpildes kontroli. Latvijas Bankas padomei ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst saistošo normatīvo aktu prasībām.

(22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

11.⁴ pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam

Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu neatkarīgi no Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8. panta otrās daļas 4. punkta nosacījumiem un nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai;

2) ziedotājam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro.

(30.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2023.)

13. pants. Pašvaldības kompetence atbalsta sniegšanā

(1) Pašvaldības:

1) nodrošina atbalsta sniegšanu prioritāri tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu ir noteikts III vai IV aprūpes līmenis. Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu pārvietošanās atbalstam, tā piešķiršanai piemērojot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanas nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par asistenta pakalpojuma piešķiršanu pašvaldībā;

2) apzina vietas, kurās uzturas Ukrainas civiliedzīvotāji, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai plānotu turpmāko palīdzību un sniegtu nepieciešamo atbalstu;

3) uzkrāj informāciju par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu un tā izmaksām;

4) konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt;

5) iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā šā likuma 2. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā;

6) pieņem lēmumus par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un to izmitināšanas ilgumu, kā arī informē par pieņemto lēmumu attiecīgos Ukrainas civiliedzīvotājus;

7) pastāvīgi veic uzraudzību un kontroli par faktiskajām iespējām nodrošināt izmitināšanu attiecīgajam Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam savā administratīvajā teritorijā, kā arī pieņem lēmumus par papildus izmitināšanas iespējām savā administratīvajā teritorijā, ievērojot šā likuma 13.⁴ pantā noteikto un nosūtot pieņemtos lēmumus Komisijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai.

(1¹) Ja laikposmā no 2022. gada 1. marta līdz 2024. gada 31. decembrim bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta darbinieks, kurš iesaistīts atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir veicis virsstundu darbu vai papildu darbu, tad pašvaldības faktiskos izdevumus, kas saistīti ar virsstundu darbu vai piemaksu par papildu darbu, pilnā apmērā sedz no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.

(1²) Laikposmā no 2022. gada 9. aprīļa līdz 2024. gada 31. decembrim pašvaldība drīkst noteikt bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem:

1) tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa;

2) papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram — piemaksu par darba intensitāti līdz 50 procentiem no mēnešalgas.

(2) Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, šā likuma 7.¹ panta pirmajā daļā minēto izmitinātājam izmaksāto atlīdzību un pašvaldības faktiskajiem izdevumiem par šā panta 1.¹ daļā noteiktajām virsstundām un piemaksu, izņemot šā likuma 2. panta 3.¹ daļā minēto atbalstu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītie dati var tikt precizēti ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas.

(2¹) Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo šā panta otrajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar šā likuma 2. panta 5.¹ daļā minētajām personām un Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā plānotā finansējuma šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai, izņemot šā likuma 11. pantā minētos izdevumus.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informāciju par atbalstu, ko vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri un pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienības sniegušas Ukrainas civiliedzīvotājiem valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai un reģistrācijai Fizisko personu reģistrā, iegūst, izmantojot pašvaldību sniegto informāciju pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022., 24.03.2022., 07.04.2022., 12.05.2022., 19.05.2022., 16.06.2022., 14.07.2022., 08.12.2022., 01.06.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

13.² pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz nodarbinātību

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez šā likuma 3. panta otrajā daļā minētās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas Ukrainas civiliedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atsaka tās izsniegšanu.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

13.³ pants. Ukrainas civiliedzīvotāja profesionālās kvalifikācijas atzīšana reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā

(1) Šā likuma 20. panta otrajā daļā minētajos gadījumos kompetentā institūcija, vērtējot Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk šajā pantā — pretendents) iesniegumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, ir tiesīga no pretendenta neprasīt visus kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamos dokumentus, tostarp apliecinātas dokumentu kopijas un to tulkojumus latviešu valodā, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

(2) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 43. panta 3.¹ daļas 3. punktā noteiktajā termiņā.

(3) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu, nedodot pretendentam papildu prasības izvēles tiesības. Nosakot papildu prasību — kvalifikācijas atbilstības pārbaudi —, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, iepazīstina pretendentu ar pārbaudes saturu un kārtību, kā arī nosaka tās laiku.

(4) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā būvniecības jomā un elektroenerģētikas jomā ir piemērojama arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(5) (Zaudējusi spēku ar 01.08.2022. Sk. Pārejas noteikumu 15. punktu)

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022. Piektā daļa ir spēkā līdz 31.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

13.⁴ pants. Papildu izmitināšanas iespējas pašvaldībās

(1) Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldība var izmitināt, tai skaitā nodrošinot primāro atbalstu, tai piederošās ēkās vai telpās, veicot tajās nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka ēkas vai telpas ir dzīvošanai derīgas, apgaismojamas, apkurināmas un ir piemērotas personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai. Informāciju par ēkām vai telpām izvērtē un par nepieciešamo atbalsta apmēru uzlabojumu veikšanai ēkās vai telpās lemj Ministru kabineta izveidota komisija.

(2) Pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās telpas, kurās veikti uzlabojumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pašvaldība līdz 2024. gada 31. decembrim ir tiesīga neiekļaut pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā un nodot tās lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa beigām pašvaldībai ir pienākums dzīvojamās telpas, kurās veikti uzlabojumi, iekļaut pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā un izmantot atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2023.)

14. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības nodarboties ar ārstniecību

(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji. Atļauja sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus tiek izsniegta uz pieciem gadiem.

(2) Ministru kabineta noteiktā reģistrācijas termiņa atjaunošanas kārtība ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ir veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(3) Ministru kabineta noteiktā resertifikācijas kārtība ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ilgstoši veikušas ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē profesionālo darbību veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās ārstniecības personas (izņemot māsas, māsas palīgus, zobārsta asistentus) strādā attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas un māsas palīgi strādā reģistrētas māsas vadībā, zobārsta asistenti strādā reģistrēta zobārsta asistenta vadībā, kuru darba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci gadi.

(4¹) Ārstniecības personas ar zobārsta izglītības diplomu, kuras nekvalificējas zobārsta darbam šā likuma izpratnē, var tikt reģistrētas pagaidu darbam zobārsta asistenta profesijā.

(4²) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas termiņa beigām Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ja ir atzīta profesionālā kvalifikācija pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

(5) (Izslēgta ar 19.05.2022. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2022., 08.12.2022., 16.03.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

14.¹ pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības sniegt psihologa pakalpojumus

(1) (Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)

(2) Psihologam, kurš ir Ukrainas civiliedzīvotājs un kurš profesijā ir veicis profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir tiesības sniegt īslaicīgus psihologa profesionālos pakalpojumus Latvijas Republikā, ja Psihologu sertifikācijas padome ir pieņēmusi lēmumu par psihologa profesionālo darbību, piemērojot Ministru kabineta noteikto psihologu reģistrācijas vai tās atjaunošanas kārtību.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais psihologs strādā psihologa-pārrauga pārraudzībā.

(4) (Izslēgta ar 19.05.2022. likumu)

(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2022. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2022.)

15. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība izglītībā un sportā

(1) Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai šā likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto nepilngadīgo un pilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.

(2) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(3) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par sporta speciālistiem (treneriem), neņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos sporta speciālistam noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.

(4) Profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, kā arī vispārējās izglītības svešvalodas skolotājiem, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji, Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī darbam profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie pedagogi strādā sadarbībā ar skolotāju mentoru.

(6) (Izslēgta ar 19.05.2022. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 07.04.2022. un 19.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

16. pants. Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanai noteiktajām atsevišķām prasībām

(1) Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.

(2) Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

(3) Aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbināt farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pienākumu veikšanai vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā.

(4) Lai reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kam ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.

(5) Darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam un personām, kas nodarbinātas darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība" 2. pielikumam.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

17. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība farmaceitiskajā aprūpē

(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī farmaceitiem un farmaceita asistentiem, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas strādā farmaceita tiešā vadībā klātienē.

(3) Atļauja sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus tiek izsniegta uz pieciem gadiem.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētās atļaujas termiņa beigām Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības strādāt farmaceitiskajā aprūpē Latvijas Republikā, ja ir atzīta profesionālā kvalifikācija pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājās spēkā 30.11.2023.)

18. pants. Nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušo Ukrainas civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu nepilngadīga bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojuša Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk — nepavadīts bērns) tiesību aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(2) Nepavadīta bērna adopcija ir aizliegta.

(3) Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, vai persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns ieradies Latvijā.

(4) Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, persona iesniedz iesniegumu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Persona, kas uzņēmusies ārkārtas aizbildņa pienākumus, nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai to no šiem pienākumiem atsvabina.

(5) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam nekavējoties:

1) noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

2) noskaidro, kāda ir tās personas motivācija, kura iesniegusi iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, kļūt par konkrētā nepavadītā bērna ārkārtas aizbildni;

3) izvērtē personas sadzīves apstākļus;

4) pieprasa informāciju no Sodu reģistra;

5) pieprasa informāciju no Nacionālā veselības dienesta par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

(6) Bāriņtiesa raugās, lai par ārkārtas aizbildni ieceļamai personai būtu ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par ārkārtas aizbildni;

2) sadzīves apstākļus;

3) spēju pārstāvēt nepavadītu bērnu personiskajās attiecībās.

(7) Izvērtējot personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa papildus šā panta sestajā daļā noteiktajam ņem vērā Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī informāciju no Sodu reģistra, ja tā ir pieejama.

(8) Par ārkārtas aizbildni nevar būt Civillikuma 242. pantā minētās personas, ciktāl no šā likuma neizriet citādi.

(9) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Minēto lēmumu var pieņemt arī gadījumā, ja nepavadītais bērns nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ja persona kopā ar nepavadītu bērnu maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas personas jaunā dzīvesvieta, ārkārtas aizbildnības lietas materiālu kopijas ārkārtas aizbildnības pārraudzībai.

(10) Vienpersonisku lēmumu pieņem divu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Bāriņtiesa par to paziņo nepavadīta bērna ārkārtas aizbildnim, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras bāriņtiesa pieņēma lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam. 

(11) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veido un uztur vienotu nepavadīto bērnu reģistru un to uzskaiti, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu nepavadīta bērna un viņa ģimenes atkalapvienošanai, kā arī nodrošinātu standartizētu informācijas izgūšanu un veidotu statistikas analīzi. 

(12) Informācijas apmaiņa starp Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu notiek elektroniski.

(13) Bāriņtiesa par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu iekārto lietu, kā arī nodrošina nepavadīta bērna un viņa personīgo mantu fotofiksēšanu un šo ziņu ievietošanu lietā.

(14) Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu. Bāriņtiesa citus lēmumus par nepavadīta bērna interešu nodrošināšanu pieņem koleģiāli.

(15) Ārkārtas aizbildņa pienākumi ir šādi:

1) pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Ārkārtas aizbildnis neatbild par tās nepavadīta bērna mantas pārvaldību, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

2) sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;

3) nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību);

4) informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa pienākumus;

5) nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:

a) nepavadīts bērns ir cietis nelaimes gadījumā,

b) nepavadītam bērnam strauji pasliktinājusies veselība,

c) nepavadīts bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu,

d) nepavadīts bērns ir aizbēdzis,

e) izveidojusies konfliktsituācija starp nepavadītu bērnu un ārkārtas aizbildni,

f) nepavadīts bērns ir miris,

g) tā rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt nepavadīta bērna turpmāko aprūpi;

6) (izslēgts ar 07.04.2022. likumu);

7) saskaņot ar bāriņtiesu nepavadītā bērna izceļošanu no valsts;

8) informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas maiņu.

(16) Ārkārtas aizbildnim ir tiesības:

1) saņemt šā likuma 19. pantā noteikto atbalstu;

2) saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai;

3) vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un nepavadītam bērnam rodas domstarpības.

(17) Bāriņtiesas pienākumi ārkārtas aizbildnības uzraudzībā ir šādi:

1) pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņa rīcību nepavadīta bērna personisko interešu nodrošināšanā, kontrolējot, vai ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

2) vismaz reizi pirmajos trijos mēnešos pēc ārkārtas aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna sadzīves apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē un sastādīt sadzīves apstākļu pārbaudes aktu;

3) lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai par nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu darbību vai draudus nepavadīta bērna dzīvībai vai veselībai.

(18) Šajā pantā minētie iemesli, kas nepieļauj personas iecelšanu par ārkārtas aizbildni, ir arī iemesli ārkārtas aizbildņa atcelšanai, ja tie atklājas pēc ārkārtas aizbildņa iecelšanas. Ārkārtas aizbildni atceļ šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(19) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk — bērnu aprūpes iestāde) divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu, lēmumā norādot institūcijas nosaukumu. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu tādu nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot vienpersonisku lēmumu par nepavadītu bērnu ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, nevērtē iespēju nepavadītam bērnam nodibināt ārkārtas aizbildnību. Nepavadītiem bērniem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tie var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām. Ja nav iespējams minētajai grupai nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(20) Bērnu aprūpes iestāde var sniegt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu nepavadītiem bērniem arī vietās, kuras nav reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022., 07.04.2022. un 30.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2023.)

19. pants. Atbalsts ārkārtas aizbildnim

(1) Ārkārtas aizbildnis saņem atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei, ko izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu.

(2) Atlīdzība par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 171 euro mēnesī neatkarīgi no nepavadīto bērnu skaita.

(3) Pabalsts nepavadīta bērna uzturam mēnesī ir:

1) 215 euro par nepavadītu bērnu līdz septiņu gadu vecumam;

2) 258 euro par nepavadītu bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.

(4) Lai saņemtu atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ārkārtas aizbildnis iesniedz rakstveida iesniegumu pašvaldībai, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Minēto iesniegumu pašvaldība izskata 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem lēmumu piešķirt atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei vai atteikumu tos piešķirt.

(5) Pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksā pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas nepavadītam bērnam nepieciešamas lietas.

(6) Pašvaldība var lemt par papildus nepieciešamo pakalpojumu piešķiršanu nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai.

(7) Pēc tam, kad nepavadīts bērns sasniedzis pilngadību, pabalstu bērna uzturam pašvaldība izmaksā pašam bērnam līdz brīdim, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu.

(8) Šā likuma 19. panta pirmajā daļā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad ir iestājies kāds no šādiem apstākļiem:

1) bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu;

2) nepavadīts bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai atrodas ieslodzījuma vietā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē;

3) ārkārtas aizbildnis vai nepavadīts bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, ir miris, vai saņemta informācija vai dokumenti par viņa bezvēsts prombūtni.

(9) Ārkārtas aizbildnim ir tādas pašas tiesības saņemt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra sniegtos pakalpojumus, kādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem ir noteikti aizbildņiem. Par pakalpojumu saņemšanu ārkārtas aizbildnis slēdz vienošanos ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

20. pants. Izņēmumi attiecībā uz dokumentu legalizāciju

(1) Ja personas rīcībā ir Ukrainā izdoti publiski dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādās Latvijas institūcijās, attiecīgās institūcijas šādus dokumentus ir tiesīgas pieņemt bez to legalizācijas ar apliecinājumu (apostille), ja Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ nevar tikt ievērota prasība par publiskajam dokumentam nepieciešamo apliecinājumu (apostille) atbilstoši 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ja institūcijai, kurai iesniedz vai uzrāda publisku dokumentu, ir pamatotas šaubas par tā autentiskumu un ar citiem pasākumiem nav iespējams šaubas kliedēt, tā ir tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.

(2) Ja personas rīcībā nav Ukrainā izdota publiska dokumenta, kuru nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādā Latvijas institūcijā, un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, attiecīgā institūcija, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un šādos gadījumos neprasīt attiecīgā dokumenta iesniegšanu vai uzrādīšanu.

(3) Ja personas rīcībā nav aktuāla civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, bet ir attiecīgi Ukrainas PSR institūcijās izdots šāds dokuments, tas var tikt pieņemts iesniegšanai vai uzrādīšanai attiecīgajās Latvijas institūcijās.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

21. pants. Izņēmums attiecībā uz Ukrainā reģistrētu transportlīdzekļu reģistrēšanu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu

(1) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kuru ir iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā, saskaņā ar mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām uz laiku līdz trim gadiem Latvijā var reģistrēt Ukrainā reģistrētu transportlīdzekli bez atbilstības apliecinājuma (atbilstības novērtēšanas).

(2) Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu netiek piemērots Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktais.

(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)

22. pants. Izņēmums attiecībā uz jūrnieka grāmatiņas izdošanu

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un izdot jūrnieka grāmatiņu ar derīguma termiņu līdz diviem gadiem Ukrainas jūrniekiem ar pagaidu aizsardzības statusu Latvijā, nepiemērojot prasību par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas esību, ja jūrnieks atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) viņš ir nodarbināts uz Latvijas karoga kuģa;

2) viņš ir izmantojis Latvijas Republikā licencēta komersanta darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā.

(22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2022.)

23. pants. Ukrainas civiliedzīvotāja pagaidu aizsardzības zaudēšana Latvijas Republikā

(1) Persona zaudē Ukrainas civiliedzīvotāja pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā šādos gadījumos:

1) tā vairs neatbilst šā likuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajiem atbalsta sniegšanas nosacījumiem;

2) tā saņem starptautisko aizsardzību citā valstī vai izceļo (ir izceļojusi) uz valsti, kur tai ir tiesības uzturēties vai saņemt uzturēšanās atļauju;

3) tai beidzies šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā derīguma termiņš, un mēneša laikā tā nav iesniegusi pieteikumu jaunas vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

(2) Konstatējot kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde:

1) aktualizē ziņas par Ukrainas civiliedzīvotāju Fizisko personu reģistrā;

2) aktualizē šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto atbalsta sniegšanai saņemto informāciju;

3) iekļauj informāciju par uzturēšanās atļaujas zaudēšanu Uzturēšanās atļauju reģistrā, bet par vīzas zaudēšanu — Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2022.)

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

1. Valsts šā likuma 7. panta pirmajā un trešajā daļā, 12. panta pirmajā daļā un 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto atbalstu, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā, sākot ar 2022. gada 24. februāri.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

3. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 17. martam izdod šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

4. Grozījums šā likuma 13. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un papildināšanu ar 2.¹ daļu stājas spēkā 2022. gada 21. martā.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

5. Šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā un 3. panta pirmajā daļā minētās institūcijas ne vēlāk kā līdz 2022. gada 28. martam uzsāk ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri vēlas saņemt atbalstu vai ilgtermiņa vīzu.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz 2022. gada 4. aprīlim iekļauj Fizisko personu reģistrā ziņas par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tajā nav iekļauti līdz 2022. gada 27. martam, saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 5. punktu.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

7. 2021./2022. mācību gadā nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs 9. klasē un nepilngadīgais vai pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs 10., 11. vai 12. klasē ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautības valodā. Nepilngadīgais vai pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš turpina iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības ieguvi pēc pamatizglītības ieguves, līdz 2022. gada 30. jūnijam ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu un moduļu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautības valodā.

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

8. Pašvaldības pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, par 2022. gada februāri un martu iesniedz līdz 2022. gada 10. aprīlim šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

9. Ministru kabinets līdz 2022. gada 14. aprīlim izdod šā likuma 2. panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

10. Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 31. decembrim zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību sedz pilnā apmērā tāpat kā patvēruma meklētājam un trūcīgai personai.

(07.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2022., 08.12.2022., 01.06.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

11. Grozījums šā likuma 12. panta pirmajā daļā par pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 30 dienām piemērojams no 2022. gada 25. maija un neattiecas uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri primāri sniedzamajam atbalstam — pārtikas nodrošināšanai — pieteikušies līdz 2022. gada 24. maijam (ieskaitot).

(26.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

13. Šā likuma 7.¹ panta trešās daļas pēdējais teikums attiecas arī uz fizisko personu, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitinājusi Ukrainas civiliedzīvotāju līdz 2022. gada 1. maijam, turpina izmitināšanu pēc šā datuma un 14 dienu laikā no šā likuma 7.¹ panta spēkā stāšanās dienas ir attiecīgajai pašvaldībai iesniegusi pieteikumu atlīdzības saņemšanai.

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022.)

14. Šā likuma 13.¹ panta septītā daļa stājas spēkā 2022. gada 23. maijā. Lai saņemtu izdevumu kompensāciju par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, laikposmā no 2022. gada 23. maija līdz 2022. gada 31. maijam, pašvaldība līdz 2022. gada 9. jūnijam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par minētajiem izdevumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kompensē pašvaldībām iepriekš minēto nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanas izdevumus, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022.)

15. Šā likuma 13.³ panta piektā daļa ir spēkā līdz 2022. gada 31. jūlijam.

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

16. Grozījumus šā likuma 13.¹ panta pirmajā daļā par nepilngadīga Ukrainas civiliedzīvotāja tiesībām iegūt izglītību pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē tikai valsts valodā vai ukraiņu valodā līdz 2022. gada 31. augustam nepiemēro attiecībā uz tiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzsākuši mazākumtautību izglītības programmu apguvi pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

17. Grozījums šā likuma 7. panta trešās daļas 3. punktā par Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu nav attiecināms uz mājsaimniecībām, kurām pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir piešķirts sociālās palīdzības pabalsts, līdz attiecīgajā lēmumā noteiktā termiņa beigām. Ja šā likuma 7. panta trešās daļas 2. punktā noteiktais termiņš beidzas 2022. gada 31. maijā, pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu materiālo resursu izvērtēšanu neveic līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(19.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

18. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri primāri sniedzamajam atbalstam ir pieteikušies līdz 2022. gada 24. maijam (ieskaitot), valsts to nodrošina papildus līdz 30 dienām, taču kopējais valsts nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nevar pārsniegt 120 dienas.

(26.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.2022.)

19. Šā likuma 10.¹ pants ir spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

(16.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2022.)

20. Fiziskajām un juridiskajām personām (izmitinātājiem), par kuru iesniegtajiem atlīdzības pieteikumiem saskaņā ar šā likuma 7.¹ pantu pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu piešķirt atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu periodā līdz 90 dienām, ir tiesības šā likuma 7.¹ panta otrajā daļā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniegt jaunu atlīdzības pieteikumu par to pašu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu papildu periodā, kas kopā ar iepriekš pieteikto izmitināšanas periodu nepārsniedz 120 dienas. Ja atlīdzības pieteikums tiek iesniegts par iepriekš izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu papildu periodā līdz 120 dienām, jaunā izmitināšanas perioda sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas. Ja atlīdzības pieteikums tiek iesniegts par tādu iepriekš izmitinātu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu pēc sākotnējā izmitināšanas perioda, kuri atbilst kādai no šā likuma 7.¹ panta 1.² daļā minētajām personu grupām, jaunā izmitināšanas perioda pēc 120 dienām sākums ir pirmā diena pēc iepriekšējā izmitināšanas perioda pēdējās dienas un periods nav ilgāks kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(16.06.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2022., 01.06.2023. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

21. Pašvaldība nedrīkst pieņemt šā likuma 12. panta 1.³ daļā norādīto lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir izmitināti pirms šīs daļas spēkā stāšanās dienas.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2022.)

22. Lai pašvaldībām tiktu kompensēti izdevumi (2,15 euro dienā par viena izglītojamā ēdināšanu) par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri uzņemti izglītības iestādēs klātienē pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē pēc 2022. gada 1. septembra, pārskatu par faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu laikā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. oktobrim, pašvaldības iesniedz šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā līdz 2022. gada 31. oktobrim.

(06.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2022.)

23.  Ja šā likuma 11.² panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība 2022. gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas atkārtoti dāvina (ziedo) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai šā panta pirmajā daļā minēto mantu, tā ir tiesīga attiecībā uz šo atkārtoto dāvinājumu (ziedojumu) nepiemērot šā likuma 11.² panta piektās daļas nosacījumu, ka iepriekšējā pārskata gada peļņas summa ir samazināma par attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts un pašvaldības budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Veicot šādu atkārtotu dāvinājumu (ziedojumu), kapitālsabiedrībai ir pienākums nodrošināt visu pārējo šā likuma 11.² pantā minēto nosacījumu izpildi.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

24. Šā likuma 2. panta 3.² daļā noteiktās izmaksas vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai tiek segtas par laika periodu no tā izveidošanas brīža.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

25. Grozījumi šā likuma 3. panta otrajā un ceturtajā daļā par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz diviem gadiem Ukrainas civiliedzīvotājiem stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

26. Līdz 2022. gada 31. decembrim Latvijas Republikā izsniegtās ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas Ukrainas civiliedzīvotājiem ir spēkā līdz 2025. gada 4. martam.

(08.12.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

27. Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijas Republikā izsniegtas ilgtermiņa vīzas vai kuriem izsniegto uzturēšanās atļauju derīguma termiņš ir beidzies, sākot no 2023. gada 1. janvāra ir tiesīgi pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem atbilstoši šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajam.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

28. Līdz 2022. gada 31. decembrim Ukrainas civiliedzīvotāju iesniegtos ilgtermiņa vīzu pieteikumus izskata atbilstoši tiem šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

29.  Šā likuma 7. panta piecpadsmitā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

(08.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2022.)

30. Līdz 2023. gada 30. novembrim uz šā likuma 14. panta pirmās daļas vai 17. panta pirmās daļas pamata izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņš tiek pagarināts, bet kopumā nepārsniedzot šā likuma 14. panta pirmajā daļā un 17. panta trešajā daļā noteikto piecu gadu termiņu. Pēc atļaujas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai termiņa beigām Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ja ir atzīta profesionālā kvalifikācija pastāvīgai profesionālai darbībai Latvijas Republikā atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

31. Grozījums šā likuma 7.² panta otrās daļas ievaddaļā, 7.² panta 2.¹ daļa un grozījums 7.² panta trešajā daļā par pirmreizēju un atkārtotu invaliditātes ekspertīzes veikšanu stājas spēkā 2023. gada 1. maijā. Dokumentus invaliditātes noteikšanai, kurus Ukrainas civiliedzīvotājs ir iesniedzis līdz 2023. gada 30. aprīlim, Valsts komisija izskata un invaliditāti nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. aprīlim.

(30.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2023.)

32. Valsts komisijas amatpersonai, saņemot iesniegumu no Ukrainas civiliedzīvotāja, kuram noteiktās invaliditātes termiņš ir 2024. gada 4. marts, vai viņa likumiskā pārstāvja, ir tiesības pagarināt šā likuma 7.² panta pirmās daļas kārtībā noteikto invaliditātes statusu un ar to saistītos atzinumus uz laiku līdz 2025. gada 4. martam, ja Ukrainas civiliedzīvotājam ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas termiņš ir pagarināts līdz 2025. gada 4. martam.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.11.2023.)

33. Lai pašvaldībām tiktu kompensēti izdevumi (3,09 euro dienā par viena izglītojamā ēdināšanu) par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri uzņemti izglītības iestādēs klātienē pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē pēc 2023. gada 1. septembra, pārskatu par faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu laikposmā no 2023. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. novembrim, pašvaldības iesniedz šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 30. decembrim.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.11.2023.)