Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums

1. pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi.

(2) Likums nosaka institūciju darbības pamatprincipus saistībā ar publiskiem dokumentiem, kuri nepieciešami izmantošanai Latvijas Republikas teritorijā, bet kurus no Ukrainas nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

1.1 pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

Šis likums nosaka Ukrainas civiliedzīvotāju pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā Patvēruma likuma izpratnē.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

2. pants. Sniedzamā atbalsta koordinācija

(1) Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija (turpmāk — Komisija):

1) pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par tiem nepieciešamo atbalstu, tai skaitā par izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem bērniem (turpmāk — pieteikums);

2) informē pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;

3) koordinē atbalsta nodrošināšanu.

(2) Pieteikumus pieņem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(3) Koordinēta atbalsta sniegšanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā Komisija var izveidot vienotu valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punktu, tā darbībā iesaistot arī nevalstiskās organizācijas vai noteikt atbalsta sniegšanas koordināciju, izmantojot vienotos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrus vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības.

(31) Vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri un pašvaldību pakalpojumu centri nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstu un veic fizisko personu reģistrāciju, izmantojot vienoto klientu apkalpošanas centru pakalpojumu vadības sistēmu www.pakalpojumucentri.lv.

(4) Šajā pantā minētās institūcijas apkopo no Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemto atbalsta sniegšanai nepieciešamo informāciju. Ministru kabinets nosaka atbalsta sniegšanas nodrošināšanai iegūstamās informācijas apjomu, tās apkopošanas, izmantošanas kārtību un glabāšanas termiņus.

(5) Pieņemot pieteikumu, šajā pantā minētās institūcijas nodrošina Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.1, 13., 16., 20., 22., 26., 27. un 28. punktā minēto ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju kā pagaidu aizsardzības saņēmēju, ja tas ir identificēts, un norāda personas statusu — aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas.

(6) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur informāciju par konkrētajā pašvaldībā saskaņā ar šajā likumā paredzēto procedūru izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Minēto informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aktualizē vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.

(7) Ministru kabinets nosaka katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, ievērojot iespējamo Latvijā ieradušos Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu un pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.

(8) Ja pašvaldība ir sasniegusi Ministru kabineta noteikto maksimālo pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests novirza Ukrainas civiliedzīvotājus uz pašvaldību, kurā atbilstoši šā panta sestajā daļā minētajai informācijai ir pieejams izmitināšanas atbalsts. Pašvaldībai ir saistošs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījums par Ukrainas civiliedzīvotāja novirzīšanu uz attiecīgo pašvaldību izmitināšanai.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

2.1 pants. Nodarbināto norīkošana

Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā minētās ilgtermiņa vīzas izsniegšanu vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs institūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, norīkošanu saskaņojot ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā).

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

3. pants. Uzturēšanās un nodarbinātības tiesības

(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 5. punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šādā gadījumā nepiemēro Patvēruma likuma 63. panta pirmo daļu.

(2) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram nav derīga ceļošanas dokumenta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir uzturēšanās atļauju — trešās valsts pilsoņa personas apliecību — uz vienu gadu atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 24. punktā un Patvēruma likuma 61. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, neiekasējot valsts nodevu par uzturēšanās atļaujas —trešās valsts pilsoņa personas apliecības — izsniegšanu.

(3) Ja persona, kurai piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprināta intervijas anketa.

(4) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus, nepiemēro Patvēruma likuma 65. panta otro daļu.

(5) Izsniedzot šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu, Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotāju kā pagaidu aizsardzības saņēmēju iekļauj Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 6., 7., 9., 10., 12.1, 13., 16., 20., 22., 26., 27. un 28. punktā minētās ziņas un norāda personas statusu — aktīvs (ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta) — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

3.1 pants. Izņēmums attiecībā uz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu

Ja personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, un Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, nav sasniedzams, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var nepiemērot Personu apliecinošu dokumentu likuma 10. panta piekto daļu.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

4. pants. Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīgums

Ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir beidzies, Latvijas Republikā tas ir uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.

5. pants. Vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumam vai personas tiesiskā statusa noteikšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana

(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājs pieprasa vīzu (arī šā likuma 3. pantā minēto) vai uzturēšanās atļauju, bet iesniegtie dokumenti vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām vai nav iesniegti visi normatīvajos aktos noteiktie vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var noteikt līdz vienam gadam ilgu termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Šis noteikums attiecas arī uz tiem dokumentiem, kas nepieciešami personas tiesiskā statusa noteikšanai Latvijā, kā arī uz ziņu iekļaušanu vai aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā.

(2) Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotājs var iesniegt arī vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, un tas vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtos dokumentus nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt.

(3) Lai Fizisko personu reģistrā iekļautu vai aktualizētu ziņas par personu, kas saņēmusi pagaidu aizsardzību, persona, iesniedzot pieteikumu, aizpilda un iesniedz attiecīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprinātu iesniegumu, ja vienlaikus ar pieteikumu netiek pieprasīta uzturēšanās atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

5.1 pants. Dzīvniekiem noteikto veselības prasību izpildes nodrošināšana un dzīvnieku reģistrēšana

(1) Ukrainas civiliedzīvotājiem atļauts ieceļot Latvijas Republikā ar dzīvniekiem un atļauts ievest dzīvniekus no Ukrainas arī tad, ja nav nodrošināta dzīvnieku veselības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde.

(2) Lai attiecībā uz Latvijas Republikā ievestajiem dzīvniekiem nodrošinātu obligāto veselības prasību izpildi un dzīvnieku reģistrēšanu, Komisija pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par šo prasību izpildei nepieciešamā atbalsta saņemšanu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētos dzīvniekus reģistrē un attiecībā uz tiem nodrošina obligāto veselības prasību izpildi, kā arī nosaka dzīvniekiem noteikto obligāto veselības prasību izpildes nodrošināšanai veicamo pasākumu apmaksas maksimālo apmēru.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

6. pants. Izmitināšanas vietas pienākumi

(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešams papildu atbalsts (piemēram, grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam vai saistībā ar funkcionāliem traucējumiem — acīmredzamiem kustību traucējumiem, garīga rakstura traucējumiem, aprūpes vajadzībām, specifiskām veselības aprūpes un citām vajadzībām), viņš par to informē izmitināšanas vietu, lai tiktu nodrošināts tūlītējs nepieciešamais atbalsts un aprūpe. Izmitināšanas vieta par saņemto lūgumu informē šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto institūciju.

(2) Izmitināšanas vieta informē Pārtikas un veterināro dienestu par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā kopā ar dzīvnieku.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

7. pants. Atbalsta apjoms 

(1) Valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem:

1) Sabiedrības integrācijas fonda sniegto atbalstu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros;

2) atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas ietvaros;

3) līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, ja personai atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta novērtējumam psihoemocionālā stāvokļa dēļ ir nepieciešams diennakts pakalpojums;

4) steidzamības kārtā valsts finansētus tehniskos palīglīdzekļus;

5) Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus, tai skaitā Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros finansētos aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus;

6) sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros, nepiemērojot normatīvajos aktos par deinstitucionalizācijas īstenošanu noteikto personas individuālo vajadzību izvērtēšanas un individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādes kārtību. Šādā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta vai kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu bērnam;

7) dzīvniekiem noteikto obligāto veselības prasību izpildes un reģistrēšanas izmaksu segšanu;

8) kuriem Ukrainā ir noteikta I grupas invaliditāte vai bērna ar invaliditāti statuss, — tiesības saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija.

(11) Valsts un pašvaldība nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājam cita veida atbalstu, ja, izvērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēta tā nepieciešamība.

(12) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Kredītiestāde atver pamatkontu neatkarīgi no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.2 panta otrās daļas nosacījumiem.

(2) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)

(3) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un citu materiālo atbalstu nodrošina tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir personas izmitināšanas vieta vai dzīvesvieta, arī tad, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot gadījumu, kad atbalstu jau ir piešķīrusi personas iepriekšējās izmitināšanas vai dzīvesvietas pašvaldība. Pašvaldības sociālais dienests līdz 2022. gada 31. augustam neveic Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta un sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

(31) Pašvaldības sociālais dienests piešķir un izmaksā Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 272 euro pilngadīgai personai un 190 euro par katru bērnu.

(4) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām. Ukrainas civiliedzīvotājs papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajā daļā minētajām personu grupām ir atbrīvots no pacienta līdzmaksājuma, izņemot gadījumu, ja tas ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

(41) Ukrainas civiliedzīvotājam aptiekā tiek izsniegtas hronisku slimību ārstēšanai paredzētas zāles, izņemot narkotiskās zāles vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, pamatojoties uz Ukrainā izrakstītu recepti, ja tā izrakstīta skaidri salasāmā rokrakstā vai izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes rekvizītu un teksta uztveri, un tajā nav veikti labojumi. Zāles tiek izsniegtas arī tad, ja receptes derīguma termiņš ir beidzies ne agrāk kā pirms 14 dienām. Ukrainā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus.

(42) Ukrainas civiliedzīvotājām ir tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādes stacionārā vai dienas stacionāra nodaļā. Grūtniecības pārtraukšanai nav nepieciešama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa un ārstu konsīlija apstiprinājums, un grūtniecības pārtraukšana ir pieļaujama ātrāk par 72 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.

(5) Lai nodrošinātu operatīvu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanā nepiemērot normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanu noteikto kārtību pasākumu īstenotāju izvēlei.

(6) Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nav nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā un nav attiecināma normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā.

(7) Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētā pabalsta saņemšanai persona iesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu viena mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.

(8) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

(9) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas apmeklēt valsts muzejus, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

(91) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas un ar tām saistīto dokumentu kopijas un, ja nepieciešams, sociāli tiesiskās izziņas tulkojumu krievu valodā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

(10) Ukrainas civiliedzīvotāji ir sociālās atstumtības riskam pakļauta iedzīvotāju grupa Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē.

(11) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra, bet bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu — ja viņš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā. Bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, sākot ar šā likuma spēkā stāšanās dienu. Ārkārtas aizbildnis bērna piedzimšanas pabalstu var saņemt, ja ārkārtas aizbildnība ir nodibināta līdz brīdim, kad bērns sasniedz viena gada vecumu, un pabalsts jau nav izmaksāts citai personai. Minētos pabalstus piešķir arī tad, ja personai vai bērnam nav Latvijas Republikā piešķirta personas koda un aktīva statusa Fizisko personu reģistrā. Uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.2 un otrā daļa.

(12) Valsts un pašvaldības kustamo mantu, kura saskaņā ar šo likumu nepieciešama atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, var nodot citai valsts institūcijai vai pašvaldībai ar nodošanas un pieņemšanas aktu (norādot mantas aprakstu, apjomu un bilances vērtību), nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022., 24.03.2022., 07.04.2022. un 21.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 23.04.2022.)

7.1 pants. Atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu

(1) Fiziskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus (turpmāk — izmitinātājs), ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai. Izmitinātājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību 100 euro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 euro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām un ne ilgāk kā 90 dienas. Atlīdzību izmitinātājs var saņemt neatkarīgi no tā, vai viņš pats uzturas šajā mājoklī.

(2) Lai saņemtu atlīdzību, izmitinātājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz pieteikumu atlīdzības saņemšanai (turpmāk — atlīdzības pieteikums) tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikumu iesniedz 14 dienu laikā no dienas, kad mājoklī izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, un tajā iekļaujamas vismaz šādas ziņas:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, kredītiestādes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konts, kurā ieskaitāma atlīdzība; 

2) mājokļa adrese, paredzētais izmitināšanas periods, ne ilgāks kā 90 dienas;

3) mājokļa piederību apliecinošs dokuments;

4) katra izmitinātā Ukrainas civiliedzīvotāja vārds, uzvārds un personas kods;

5) apliecinājums par to, ka mājoklis ir dzīvošanai derīgs likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 16. panta trešās daļas izpratnē un atrašanās tajā neapdraud cilvēku drošību un veselību.

(3) Pašvaldība pēc atlīdzības pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu piešķirt izmitinātājam atlīdzību vai atteikt tās piešķiršanu. Pašvaldība ieskaita izmitinātājam piešķirto atlīdzību par kārtējo mēnesi proporcionāli faktiskajam izmitināšanas dienu skaitam līdz nākamā mēneša desmitajam datumam izmitinātāja norādītajā kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Šā panta pirmajā daļā minētais konkrētā Ukrainas civiliedzīvotāja 90 dienu izmitināšanas periods, par kuru izmitinātājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību, tiek fiksēts atbilstoši izmitinātāja atlīdzības pieteikumā norādītajam Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas datumam, bet ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.

(4) Ja Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšana mājoklī tiek izbeigta pirms šā panta otrās daļas 2. punktā minētā perioda beigām, izmitinātājam ir pienākums ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā rakstveidā informēt par to pašvaldību.

(5) Pašvaldība atsaka atlīdzības piešķiršanu izmitinātājam, ja, izskatot atlīdzības pieteikumu, konstatē kādu no šādiem faktiem:

1) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu iesniedzējs ir pieteicies saņemt atlīdzību, saņem šā likuma 12. pantā minēto primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu;

2) Ukrainas civiliedzīvotājs, par kura izmitināšanu iesniedzējs ir pieteicies saņemt atlīdzību, saņem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto mājokļa pabalstu par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto periodu;

3) Ukrainas civiliedzīvotājs jau iepriekš izmitināts fiziskās personas mājoklī, un par viņa izmitināšanu jau izmaksāta atlīdzība šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā.

(6) Pašvaldība pieņem lēmumu pārtraukt izmitinātājam piešķirtās atlīdzības izmaksu, ja tā ir konstatējusi, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs, nav dzīvošanai derīgs likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 16. panta trešās daļas izpratnē vai atrašanās tajā apdraud cilvēku drošību un veselību.

(7) Atlīdzība izmitinātājam:

1) ir pielīdzināma likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

2) nav pakļauta ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai;

3) nav pieskaitāma faktiskajiem ienākumiem, no kuriem sedzami kreditoru prasījumi fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā maksātnespējas procesa ietvaros;

4) netiek ņemta vērā ienākumos, novērtējot izmitinātāja mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai.

(8) Pašvaldība viena gada laikā pēc tam, kad atlīdzība par izmitināšanu ir izmaksāta, var lemt par tās atgūšanu pilnā apmērā, ja konstatē, ka izmitinātājs ir sniedzis nepatiesu informāciju.

(12.05.2022. likuma redakcijās, kas stājas spēkā 19.05.2022. Sk. Pārejas noteikumu 13. punktu)

8. pants. Atbalsta finansēšana

(1) Pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kas iedalīti no budžeta finansētajām institūcijām. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

(3) Lai nodrošinātu šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

8.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana

Pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:

1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, lai sniegtu vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai;

2) šīs preces piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022. Pantu piemēro no 24.02.2022. Sk. Pārejas noteikumu 2. punktu)

9. pants. Izņēmums attiecībā uz publisko iepirkumu veikšanu

Šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem pasūtītājam Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē ir tiesības veikt iepirkumus, nepiemērojot attiecīgo iepirkumu nozari reglamentējošās tiesību normas, kā arī veikt izmaiņas attiecīgajos ar piegādātājiem noslēgtajos līgumos, ciktāl tas objektīvi nepieciešams atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai nodrošinātu lietderīgu pasūtītāja finansējuma izlietošanu, organizējot šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, tiek veikta cenu aptauja.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

10. pants. Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tiesības

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc saviem ieskatiem ir tiesīga uz laiku līdz vienam gadam tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, iekļaut tādu ārvalsts televīzijas programmu, kuras pamata audiovalodas skaņas celiņš ir ukraiņu valodā. Šajā gadījumā nav piemērojama Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 61. panta otrajā daļā noteiktā prasība par konkursa procedūras piemērošanu.

(2) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem nav obligāts pienākums iekļaut šā panta pirmajā daļā minēto programmu savu retranslējamo programmu sarakstā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajai programmai nav piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi par obligātu subtitru nodrošināšanu.

(4) Programmas tehnisko izplatīšanu tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Par izplatīšanas nosacījumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un programmas īpašnieks vai tiesiskais pārstāvis vienojas savstarpējā līgumā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pasākumu finansē šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

11. pants. Pašvaldības tiesības ziedot

Pašvaldībai, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

11.1 pants. Juridisko personu tiesības ziedot

(1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai ārpus statūtos noteiktajiem mērķiem. 

(2) Biedrībām un nodibinājumiem, pieņemot no fiziskajām un juridiskajām personām ziedojumus un dāvinājumus vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ir tiesības gada pārskata sadaļā "Ziedojumu un dāvinājumu pārskats" nesniegt identifikācijas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība), ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. 

(4) Kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(5) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta trešās daļas 1. un 3. punktā minētā finanšu ministra atļauja nav nepieciešama, ja šajos punktos minētā kapitālsabiedrība dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.  

(6) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai nepārsniedz 1500 euro, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības valde, saņemot padomes piekrišanu, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota. 

(7) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai pārsniedz 1500 euro vai kalendāra gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt attiecīgās kapitālsabiedrības valde ar publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un padomes piekrišanu, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota. 

(8) Kapitālsabiedrībai ir pienākums ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Pirms ziedojuma veikšanas kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, izvērtē dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma mērķiem un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām. Kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī šā lēmuma izpildes kontroli. Kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst saistošo normatīvo aktu prasībām.

(9) Kapitālsabiedrība pēc šā panta septītajā daļā minētā dāvinājuma (ziedojuma) veikšanas 10 darbdienu laikā informē Finanšu ministriju par veikto dāvinājumu (ziedojumu), norādot tā summu un saņēmēju.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

11.2 pants. Pašvaldību kapitālsabiedrību tiesības ziedot mantu

(1) Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, var dāvināt (ziedot) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, kuras bilances vērtība ir nulle euro un kura nav nepieciešama šādas kapitālsabiedrības saimnieciskajai darbībai. Šādai kapitālsabiedrībai ir tiesības segt visus ar šo kustamās mantas transportēšanu saistītos izdevumus, kurus ieskaita dāvinājuma (ziedojuma) apmērā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvina šā panta pirmajā daļā minēto mantu, tad uz šādu dāvinājumu (ziedojumu) nav attiecināmi šā likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumi par dāvinājumu (ziedojumu).

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmumu par dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanu pieņem šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, ja ir saņemta atvasinātai publiskai personai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valde un padome, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī par šā lēmuma izpildes kontroli. Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst visu tam saistošo normatīvo aktu prasībām.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai, vai gadījumā, ja iepriekšējā gada pārskats vēl nav apstiprināts, — ne vairāk par 20 procentiem no provizoriskajos finanšu rādītājos prognozētās peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

12. pants. Primārā atbalsta sniegšanas nosacījumi

(1) Valsts līdz 90 dienām nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.

(2) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)

(3) Kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

13. pants. Pašvaldības kompetence atbalsta sniegšanā

(1) Pašvaldības:

1) nodrošina tūlītēju palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri ierobežo personas spējas patstāvīgi pārvietoties un sevi aprūpēt, kā arī pēc vajadzības piešķir sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un pakalpojumu pārvietošanās atbalstam;

2) apzina vietas, kurās uzturas Ukrainas civiliedzīvotāji, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai plānotu turpmāko palīdzību un sniegtu nepieciešamo atbalstu;

3) uzkrāj informāciju par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu un tā izmaksām;

4) konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos dokumentus iesniegt;

5) iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā šā likuma 2. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(11) Ja laikposmā no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 30. jūnijam bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā dienesta darbinieks, kurš iesaistīts atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir veicis virsstundu darbu vai papildu darbu, tad pašvaldības faktiskos izdevumus, kas saistīti ar virsstundu darbu vai piemaksu par papildu darbu, pilnā apmērā sedz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(12) Laikposmā no 2022. gada 9. aprīļa līdz 2022. gada 30. jūnijam pašvaldība drīkst noteikt bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem:

1) tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa;

2) papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram — piemaksu par darba intensitāti līdz 50 procentiem no mēnešalgas.

(2) Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, reizi mēnesī līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, šā likuma 7.1 panta pirmajā daļā minēto izmitinātājam izmaksāto atlīdzību un pašvaldības faktiskajiem izdevumiem par šā panta 1.1 daļā noteiktajām virsstundām un piemaksu, izņemot šā likuma 2. panta 3.1 daļā minēto atbalstu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītie dati var tikt precizēti ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas.

(21) Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo šā panta otrajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izņemot šā likuma 11. pantā minētos izdevumus.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informāciju par atbalstu, ko vienotie valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centri un pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienības sniegušas Ukrainas civiliedzīvotājiem valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai un reģistrācijai Fizisko personu reģistrā, iegūst, izmantojot pašvaldību sniegto informāciju pakalpojumu vadības sistēmā www.pakalpojumucentri.lv.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022., 24.03.2022., 07.04.2022. un 12.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2022.)

13.1 pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību

(1) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus

(2) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras administratīvajā teritorijā ir bērna uzturēšanās vieta. Ja pašvaldība nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura uzturēšanās vieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, pašvaldība attiecīgajam privātā pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Pedagogu atalgojumu nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju pirmsskolas izglītības ieguves nodrošināšanai (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un mācību procesā izmantojamos mācību līdzekļus pirmsskolas izglītības programmu apguvei valsts finansē tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību.

(3) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis profesionālās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet nekārto citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus.

(4) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas valsts izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas pašvaldību izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, izņemot regulējumu par valsts finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojuma un mācību līdzekļu nodrošināšanai.

(5) Ukrainas civiliedzīvotājs, kas studē Ukrainas akreditētā augstākās izglītības studiju programmā, var tikt uzņemts akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā, pielīdzinot to studējošajam, kas ierodas Latvijas Republikas sadarbības vai apmaiņas programmā no ārvalsts uz īslaicīgu studiju periodu, un valsts viņam nodrošina studiju stipendiju studiju kursu apgūšanai. Ministru kabinets nosaka studiju stipendijas studiju kursu apgūšanai apmēru, termiņu, uz kādu piešķir studiju stipendiju, kā arī šīs stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību.  

(6) Ja akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā vai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija nodrošina stažēšanos (nesaņemot atalgojumu) Ukrainas civiliedzīvotājam, kas Ukrainā pildīja akadēmiskā vai zinātniskā personāla amata pienākumus, valsts šim Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina pētniecības stipendiju zinātniskā vai akadēmiskā darba veikšanai. Ministru kabinets nosaka pētniecības stipendijas zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai apmēru, termiņu, uz kādu piešķir studiju stipendiju, kā arī šīs stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību.

(7) (Daļa stājas spēkā 23.05.2022. un iekļauta likuma redakcijā uz 23.05..2022. Sk. Pārejas noteikumu 14. punktu)

(24.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

13.2 pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz nodarbinātību

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētās ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas Ukrainas civiliedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas dienas izsniedz ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību vai atsaka tās izsniegšanu.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

14. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības nodarboties ar ārstniecību

(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(2) Ministru kabineta noteiktā reģistrācijas termiņa atjaunošanas kārtība ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ir veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(3) Ministru kabineta noteiktā resertifikācijas kārtība ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ilgstoši veikušas ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē profesionālo darbību veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās ārstniecības personas (izņemot māsas, māsas palīgus) strādā attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas un māsas palīgi strādā reģistrētas māsas vadībā, kuras darba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci gadi.

(5) Kompetentajām institūcijām ir tiesības vērtēt un neprasīt no pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

14.1 pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības sniegt psihologa pakalpojumus

(1) Psihologs, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ir tiesīgs sniegt psihologa pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, neņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos psihologam noteiktās prasības.

(2) Psihologam, kurš ir Ukrainas civiliedzīvotājs un kurš profesijā ir veicis profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir tiesības sniegt īslaicīgus psihologa profesionālos pakalpojumus Latvijas Republikā, ja Psihologu sertifikācijas padome ir pieņēmusi lēmumu par psihologa profesionālo darbību, piemērojot Ministru kabineta noteikto psihologu reģistrācijas vai tās atjaunošanas kārtību.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais psihologs strādā psihologa-pārrauga pārraudzībā.

(4) Kompetentajām institūcijām ir tiesības vērtēt un neprasīt no pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību psihologa profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

15. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība izglītībā un sportā

(1) Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.

(2) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(3) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par sporta speciālistiem (treneriem), neņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos sporta speciālistam noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.

(4) Profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, kā arī vispārējās izglītības svešvalodas skolotājiem, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji, Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī darbam profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie pedagogi strādā sadarbībā ar skolotāju mentoru.

(6) Kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pedagoga profesijā, neprasot no pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par viņa izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

16. pants. Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanai noteiktajām atsevišķām prasībām

(1) Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.

(2) Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

(3) Aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbināt farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pienākumu veikšanai vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā.

(4) Lai reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kam ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.

(5) Darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam un personām, kas nodarbinātas darbos, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai, atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība" 2. pielikumam.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

17. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība farmaceitiskajā aprūpē

(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī farmaceitiem un farmaceita asistentiem, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas strādā farmaceita tiešā vadībā klātienē.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

18. pants. Nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušo Ukrainas civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu nepilngadīga bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojuša Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk — nepavadīts bērns) tiesību aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(2) Nepavadīta bērna adopcija ir aizliegta.

(3) Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, vai persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns ieradies Latvijā.

(4) Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, persona iesniedz iesniegumu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Persona, kas uzņēmusies ārkārtas aizbildņa pienākumus, nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai to no šiem pienākumiem atsvabina.

(5) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam nekavējoties:

1) noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

2) noskaidro, kāda ir tās personas motivācija, kura iesniegusi iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, kļūt par konkrētā nepavadītā bērna ārkārtas aizbildni;

3) izvērtē personas sadzīves apstākļus;

4) pieprasa informāciju no Sodu reģistra;

5) pieprasa informāciju no Nacionālā veselības dienesta par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

(6) Bāriņtiesa raugās, lai par ārkārtas aizbildni ieceļamai personai būtu ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par ārkārtas aizbildni;

2) sadzīves apstākļus;

3) spēju pārstāvēt nepavadītu bērnu personiskajās attiecībās.

(7) Izvērtējot personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa papildus šā panta sestajā daļā noteiktajam ņem vērā Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī informāciju no Sodu reģistra, ja tā ir pieejama.

(8) Par ārkārtas aizbildni nevar būt Civillikuma 242. pantā minētās personas, ciktāl no šā likuma neizriet citādi.

(9) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Minēto lēmumu var pieņemt arī gadījumā, ja nepavadītais bērns nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ja persona kopā ar nepavadītu bērnu maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas personas jaunā dzīvesvieta, ārkārtas aizbildnības lietas materiālu kopijas ārkārtas aizbildnības pārraudzībai.

(10) Vienpersonisku lēmumu pieņem divu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Bāriņtiesa par to paziņo nepavadīta bērna ārkārtas aizbildnim, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras bāriņtiesa pieņēma lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam. 

(11) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veido un uztur vienotu nepavadīto bērnu reģistru un to uzskaiti, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu nepavadīta bērna un viņa ģimenes atkalapvienošanai, kā arī nodrošinātu standartizētu informācijas izgūšanu un veidotu statistikas analīzi. 

(12) Informācijas apmaiņa starp Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu notiek elektroniski.

(13) Bāriņtiesa par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu iekārto lietu, kā arī nodrošina nepavadīta bērna un viņa personīgo mantu fotofiksēšanu un šo ziņu ievietošanu lietā.

(14) Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu. Bāriņtiesa citus lēmumus par nepavadīta bērna interešu nodrošināšanu pieņem koleģiāli.

(15) Ārkārtas aizbildņa pienākumi ir šādi:

1) pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Ārkārtas aizbildnis neatbild par tās nepavadīta bērna mantas pārvaldību, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

2) sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;

3) nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību);

4) informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa pienākumus;

5) nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:

a) nepavadīts bērns ir cietis nelaimes gadījumā,

b) nepavadītam bērnam strauji pasliktinājusies veselība,

c) nepavadīts bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu,

d) nepavadīts bērns ir aizbēdzis,

e) izveidojusies konfliktsituācija starp nepavadītu bērnu un ārkārtas aizbildni,

f) nepavadīts bērns ir miris,

g) tā rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt nepavadīta bērna turpmāko aprūpi;

6) (izslēgts ar 07.04.2022. likumu);

7) saskaņot ar bāriņtiesu nepavadītā bērna izceļošanu no valsts;

8) informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas maiņu.

(16) Ārkārtas aizbildnim ir tiesības:

1) saņemt šā likuma 19. pantā noteikto atbalstu;

2) saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai;

3) vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un nepavadītam bērnam rodas domstarpības.

(17) Bāriņtiesas pienākumi ārkārtas aizbildnības uzraudzībā ir šādi:

1) pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņa rīcību nepavadīta bērna personisko interešu nodrošināšanā, kontrolējot, vai ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

2) vismaz reizi pirmajos trijos mēnešos pēc ārkārtas aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna sadzīves apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē un sastādīt sadzīves apstākļu pārbaudes aktu;

3) lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai par nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu darbību vai draudus nepavadīta bērna dzīvībai vai veselībai.

(18) Šajā pantā minētie iemesli, kas nepieļauj personas iecelšanu par ārkārtas aizbildni, ir arī iemesli ārkārtas aizbildņa atcelšanai, ja tie atklājas pēc ārkārtas aizbildņa iecelšanas. Ārkārtas aizbildni atceļ šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(19) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk — bērnu aprūpes iestāde) divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu, lēmumā norādot institūcijas nosaukumu. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu tādu nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot vienpersonisku lēmumu par nepavadītu bērnu ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, nevērtē iespēju nepavadītam bērnam nodibināt ārkārtas aizbildnību. Ja nav iespējams minētajai grupai nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(20) Bērnu aprūpes iestāde var sniegt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu nepavadītiem bērniem arī vietās, kuras nav reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

19. pants. Atbalsts ārkārtas aizbildnim

(1) Ārkārtas aizbildnis saņem atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei, ko izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu.

(2) Atlīdzība par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 171 euro mēnesī neatkarīgi no nepavadīto bērnu skaita.

(3) Pabalsts nepavadīta bērna uzturam mēnesī ir:

1) 215 euro par nepavadītu bērnu līdz septiņu gadu vecumam;

2) 258 euro par nepavadītu bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.

(4) Lai saņemtu atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ārkārtas aizbildnis iesniedz rakstveida iesniegumu pašvaldībai, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Minēto iesniegumu pašvaldība izskata 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem lēmumu piešķirt atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei vai atteikumu tos piešķirt.

(5) Pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksā pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas nepavadītam bērnam nepieciešamas lietas.

(6) Pašvaldība var lemt par papildus nepieciešamo pakalpojumu piešķiršanu nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai.

(7) Pēc tam, kad nepavadīts bērns sasniedzis pilngadību, pabalstu bērna uzturam pašvaldība izmaksā pašam bērnam līdz brīdim, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu.

(8) Šā likuma 19. panta pirmajā daļā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad ir iestājies kāds no šādiem apstākļiem:

1) bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu;

2) nepavadīts bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai atrodas ieslodzījuma vietā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē;

3) ārkārtas aizbildnis vai nepavadīts bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, ir miris, vai saņemta informācija vai dokumenti par viņa bezvēsts prombūtni.

(9) Ārkārtas aizbildnim ir tādas pašas tiesības saņemt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra sniegtos pakalpojumus, kādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem ir noteikti aizbildņiem. Par pakalpojumu saņemšanu ārkārtas aizbildnis slēdz vienošanos ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru.

(10.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

19.1 pants. Ziņu un informatīvi analītisko raidījumu vai to daļu nodošana bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

Lai veicinātu Latvijas informatīvās telpas aizsardzību un Latvijas sabiedrības informēšanu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 6. punktam var pieņemt lēmumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto un pārraidīto ziņu un informatīvi analītisko raidījumu vai to daļu nodošanu bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem iekļaušanai to programmās, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura nodošanas kritērijus un lēmumā paredzētos nosacījumus. Šajā pantā minēto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022.)

20. pants. Izņēmumi attiecībā uz dokumentu legalizāciju

(1) Ja personas rīcībā ir Ukrainā izdoti publiski dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādās Latvijas institūcijās, attiecīgās institūcijas šādus dokumentus ir tiesīgas pieņemt bez to legalizācijas ar apliecinājumu (apostille), ja Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ nevar tikt ievērota prasība par publiskajam dokumentam nepieciešamo apliecinājumu (apostille) atbilstoši 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Ja institūcijai, kurai iesniedz vai uzrāda publisku dokumentu, ir pamatotas šaubas par tā autentiskumu un ar citiem pasākumiem nav iespējams šaubas kliedēt, tā ir tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.

(2) Ja personas rīcībā nav Ukrainā izdota publiska dokumenta, kuru nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādā Latvijas institūcijā, un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, attiecīgā institūcija, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, var pieļaut izņēmumus un šādos gadījumos neprasīt attiecīgā dokumenta iesniegšanu vai uzrādīšanu.

(3) Ja personas rīcībā nav aktuāla civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinoša dokumenta un to no Ukrainas iestādēm nav iespējams saņemt Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, bet ir attiecīgi Ukrainas PSR institūcijās izdots šāds dokuments, tas var tikt pieņemts iesniegšanai vai uzrādīšanai attiecīgajās Latvijas institūcijās.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

Pārejas noteikumi

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

1. Valsts šā likuma 7. panta pirmajā un trešajā daļā, 12. panta pirmajā daļā un 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto atbalstu, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā, sākot ar 2022. gada 24. februāri.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

2. Šā likuma 8.1 pantu piemēro no 2022. gada 24. februāra.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

3. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 17. martam izdod šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

4. Grozījums šā likuma 13. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un papildināšanu ar 2.1 daļu stājas spēkā 2022. gada 21. martā.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

5. Šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā un 3. panta pirmajā daļā minētās institūcijas ne vēlāk kā līdz 2022. gada 28. martam uzsāk ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri vēlas saņemt atbalstu vai ilgtermiņa vīzu.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz 2022. gada 4. aprīlim iekļauj Fizisko personu reģistrā ziņas par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tajā nav iekļauti līdz 2022. gada 27. martam, saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 5. punktu.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

7. 2021./2022. mācību gadā 9. un 12. klases nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetos noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2022.)

8. Pašvaldības pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, par 2022. gada februāri un martu iesniedz līdz 2022. gada 10. aprīlim šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

9. Ministru kabinets līdz 2022. gada 14. aprīlim izdod šā likuma 2. panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

10. Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus, sākot no 2022. gada 24. februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību sedz pilnā apmērā tāpat kā patvēruma meklētājam un trūcīgai personai.

(07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.04.2022.)

11. Grozījums šā likuma 12. panta pirmajā daļā par pārtikas nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 30 dienām stājas spēkā 2022. gada 23. maijā un neattiecas uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, par kuru ēdināšanu jau ir noslēgti līgumi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 23.05.2022.)

12. Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri jau ir pieteikušies uz primāri sniedzamo atbalstu — pārtiku — un to saņem, turpina to saņemt līdz 2022. gada 23. maijam arī tad, ja konkrētā atbalsta ilgums kopumā pārsniedz 30 dienas.

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022.)

13. Šā likuma 7.1 panta trešās daļas pēdējais teikums attiecas arī uz fizisko personu, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitinājusi Ukrainas civiliedzīvotāju līdz 2022. gada 1. maijam, turpina izmitināšanu pēc šā datuma un 14 dienu laikā no šā likuma 7.1 panta spēkā stāšanās dienas ir attiecīgajai pašvaldībai iesniegusi pieteikumu atlīdzības saņemšanai.

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022.)

14. Šā likuma 13.1 panta septītā daļa stājas spēkā 2022. gada 23. maijā. Lai saņemtu izdevumu kompensāciju par to nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, laikposmā no 2022. gada 23. maija līdz 2022. gada 31. maijam, pašvaldība līdz 2022. gada 9. jūnijam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par minētajiem izdevumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kompensē pašvaldībām iepriekš minēto nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju ēdināšanas izdevumus, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(12.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2022. Septītā daļa iekļauta likuma redakcijā uz 23.05.2022.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 3. martā.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2022. gada 4. martā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 03.03.2022.Stājas spēkā: 05.03.2022.Tēma: Pilsonība, migrācija; Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem; Sociālā aizsardzība; Starptautiskā sadarbībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 45A, 04.03.2022. OP numurs: 2022/45A.1
Dokumenta valoda:
LVENUA
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
330546
{"selected":{"value":"19.05.2022","content":"<font class='s-1'>19.05.2022.-22.05.2022.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.05.2022","iso_value":"2022\/05\/23","content":"<font class='s-1'>23.05.2022.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"19.05.2022","iso_value":"2022\/05\/19","content":"<font class='s-1'>19.05.2022.-22.05.2022.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.04.2022","iso_value":"2022\/04\/23","content":"<font class='s-1'>23.04.2022.-18.05.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.04.2022","iso_value":"2022\/04\/09","content":"<font class='s-1'>09.04.2022.-22.04.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.03.2022","iso_value":"2022\/03\/26","content":"<font class='s-1'>26.03.2022.-08.04.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.03.2022","iso_value":"2022\/03\/21","content":"<font class='s-1'>21.03.2022.-25.03.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.03.2022","iso_value":"2022\/03\/12","content":"<font class='s-1'>12.03.2022.-20.03.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.03.2022","iso_value":"2022\/03\/05","content":"<font class='s-1'>05.03.2022.-11.03.2022.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.05.2022
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)