3. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība gāzes apgādes, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

(1) Gāzes apgādes un siltumapgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminēta darbības veida neatņemamas sekas un pasūtītāja uzņēmums vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētais privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju, turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama pasūtītāja uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā vidējo saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam dzeramā ūdens iegūšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzeramā ūdens patēriņu šajā pantā vai šā likuma 3., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no dzeramā ūdens pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no iegūtā dzeramā ūdens daudzuma, ņemot vērā vidējo iegūto dzeramā ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Šo likumu piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas veic kādu no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, arī iepirkumiem, kuri saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējās hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, un iepirkumiem, kuri saistīti ar notekūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu.

5. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība transporta pakalpojumu jomā

(1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trošu ceļu transporta tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai to pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotajiem noteikumiem, tai skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

6. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība pasta pakalpojumu jomā

Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro universālajam pasta pakalpojumam un citiem pasta pakalpojumiem, kurus sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs.

7. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība teritorijas izmantošanas jomā

Teritorijas izmantošanas jomā šo likumu piemēro attiecībā uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas vai gāzes iegūšanai vai akmeņogļu vai cita kurināmā meklēšanai vai iegūšanai, kā arī uz lidostu vai ostu pārvaldīšanu.

8. pants. Iepirkuma līgumi, kas ietver vairākas iepirkuma priekšmeta daļas

(1) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā iepirkuma līguma galveno priekšmetu. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.

(2) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, un būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko neattiecas šis likums, un ja dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs katrai no daļām piemērot tai atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu iepirkuma līgumu un piemērot šo likumu. Ja iepirkuma līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc iepirkuma līguma galvenā priekšmeta.

(3) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, un tas satur arī koncesijas līguma elementus un ja iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar šo likumu, ja līgumcena iepirkuma daļai, kurai piemērojams šis likums, ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(4) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, gan būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošie normatīvie akti, un ja dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var slēgt nedalītu iepirkuma līgumu (lēmumu slēgt nedalītu iepirkuma līgumu nedrīkst pieņemt, lai izvairītos no šā likuma vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošo normatīvo aktu piemērošanas). Piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz šādām pazīmēm:

1) ja uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli;

2) ja uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli.

(5) Ja iepirkuma līgums atbilst gan šā panta ceturtās daļas 1. punktam, gan 2. punktam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šā panta ceturtās daļas 1. punktu.

9. pants. Iepirkuma līgumi, kas ietver darbības vairākās jomās

(1) Ja iepirkuma līgumi paredzēti darbību nodrošināšanai vairākās jomās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus iepirkuma līgumus attiecībā uz katru darbības jomu vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu iepirkuma līgumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus iepirkuma līgumus, tas katra atsevišķa iepirkuma līguma noslēgšanai piemēro atbilstošu tiesisko regulējumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu iepirkuma līgumu neatkarīgi no šā likuma 8. panta, piemēro šā panta otro un trešo daļu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst piešķirt tiesības slēgt nedalītu iepirkuma līgumu vai slēgt atsevišķus iepirkuma līgumus vairākās darbības jomās un slēgt katrai jomai atbilstošu atsevišķu iepirkuma līgumu nolūkā izvairīties no šā likuma, Publisko iepirkumu likuma, Publiskās un privātās partnerības likuma vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas.

(3) Ja iepirkuma līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, iepirkuma procedūru regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas iepirkuma līguma jomas būtiskākā daļa.

(4) Ja iepirkuma līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan uz citām darbībām un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas iepirkuma līguma būtiskākā daļa, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar šīs daļas 1., 2. vai 3. punktu:

1) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību attiecas Publisko iepirkumu likums;

2) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šā likuma regulējumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību attiecas Publiskās un privātās partnerības likums;

3) iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar šo likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību neattiecas ne šis likums, ne Publisko iepirkumu likums, ne Publiskās un privātās partnerības likums.

(5) Ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, nepiemērojot šā likuma līgumcenu robežvērtības un izņēmumus, ja iepirkuma līgums attiecas gan uz darbībām, uz kurām attiecas šis likums, gan uz darbībām, uz kurām attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

11. pants. Pasūtītāju savstarpēji iepirkuma līgumi

(1) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā pasūtītāja kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī pasūtītājs, piešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības to kontrolējošam pasūtītājam vai citai personai, kura atrodas kontrolējošā pasūtītāja kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personā, kurai tiek piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(3) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo pasūtītāju vai citu minēto pasūtītāju kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(4) Šā panta trešās daļas izpratnē persona atrodas vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, ja:

1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu pasūtītāju pārstāvji (daži pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos pasūtītājus);

2) visiem pasūtītājiem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

3) kontrolētā persona darbojas pasūtītāju interesēs.

(5) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kas noslēgti starp diviem vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) ar iepirkuma līgumu tiek izveidota vai īstenota pasūtītāju sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā;

2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs;

3) iesaistīto pasūtītāju atvērtā tirgū sniegto publisku pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.

(6) Lai noteiktu šā panta pirmās daļas 2. punktā, trešās daļas 2. punktā un piektās daļas 3. punktā minēto darbību procentuālo apjomu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai pasūtītāja pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem pirms iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Ja kontrolētā persona vai pasūtītājs ir izveidots vai uzsācis darbību pēc minētā termiņa vai tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai arī vairs nav aktuāli, darbības procentuālo apjomu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.

12. pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir kopīgā uzņēmuma daļa

(1) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata tādu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, Latvijā reģistrētu Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas kooperatīvo sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību, kura gada pārskatus konsolidē ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja gada pārskatiem saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, par saistīto uzņēmumu uzskata jebkuru uzņēmumu, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķiroša ietekme vai kuram ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķiroša ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā.

(3) Ja ir ievērota šā panta ceturtā un piektā daļa, neatkarīgi no šā likuma 11. panta šo likumu nepiemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no kopīgo uzņēmumu veidojošā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja saistīto uzņēmumu.

(4) Šā panta trešo daļu piemēro:

1) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai citiem ar to saistītajiem uzņēmumiem;

2) piegādes līgumiem, ja vairāk nekā 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados veiktajām piegādēm veido piegādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

3) pakalpojuma līgumiem, ja vairāk nekā 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai citiem ar to saistītajiem uzņēmumiem.

(5) Ja saistītais uzņēmums dibināts vēlāk un attiecīgi nav nosakāms apgrozījums par iepriekšējiem trim gadiem, saistītajam uzņēmumam jāpierāda, ka šā panta ceturtajā daļā minētais apgrozījums ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozi.

(6) Ja vairāk nekā viens ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistītais uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai piegādes vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta ceturtajā daļā minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi, piegādes vai sniegtie pakalpojumi.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš ir dibināts attiecīgās darbības veikšanai vismaz triju gadu periodā un kura dibināšanas dokumentos paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji neizstāsies no kopīgā uzņēmuma vismaz trīs gadus, šo likumu nepiemēro, ja:

1) kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir un kurš izveidots, lai veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ievērojot nosacījumu, ka katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā periodā.

(8) Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par šā panta piemērošanu sniedz šādas ziņas:

1) attiecīgo uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu nosaukumi;

2) attiecīgo līgumu veidi un vērtības;

3) Eiropas Komisijas pieprasītie pierādījumi, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un uzņēmuma tiesiskās attiecības atbilst šā panta prasībām.

14. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.

(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un citām personām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem, inovāciju partnerības procedūras partneriem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai veikt maksājumus.

(3) Paredzamo līgumcenu nosaka, pirms publicē šā likuma 33. panta pirmajā daļā, 34. panta pirmajā daļā vai 36. panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu vai, ja šāda paziņojuma publicēšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanas.

(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

(5) Būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojuma līgumiem.

(6) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojuma līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 1 000 000 euro būvdarbu līgumiem un mazāka par 80 000 euro pakalpojuma līgumiem, ja kopējā šo daļu paredzamā līgumcena nepārsniedz 20 procentus no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir iepirkuma līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro, ja kopējā šo daļu paredzamā līgumcena nepārsniedz 20 procentus no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(8) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(9) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojuma līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas turpmākajos 12 mēnešos;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.

(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) kredītiestāžu un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) pakalpojuma līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(11) Ja pakalpojuma līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem noteiktais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

(13) Paredzamā līgumcena inovācijas partnerības procedūras gadījumā ir visu pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība visos procedūras posmos un visu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu paredzamā maksimālā līgumcena, kurus paredzēts izstrādāt procedūras laikā un pēc tam iepirkt.

(14) Ja metu konkursu plāno kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu vai maksājumu kopējo apjomu un noslēdzamā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

16. pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem vairāk nekā 30 procentu no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti.

(2) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

17. pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa no kandidāta, pretendenta vai metu konkursa dalībnieka tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(3) (Izslēgta ar 21.02.2019. likumu)

(4) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojuma līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(5) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkuma procedūras dokumentos noteikt, kā piegādātāju apvienībām jāizpilda prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām. Šādām prasībām jābūt samērīgām un balstītām uz objektīviem iemesliem.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt atšķirīgus, samērīgus un objektīvi pamatotus nosacījumus piegādātāju apvienībām attiecībā uz līguma izpildi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, pēc savas izvēles noformējas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams iepirkuma līguma noteikumu sekmīgai izpildei.

(8) Ja piegādātājs, tā darbinieks vai piegādātāja piedāvājumā norādītā persona ir piedalījusies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, piegādātājs nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota gala rezultāta sasniegšanu.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konstatējis šā panta astotajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

18. pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu un citiem starptautiskajiem līgumiem

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ciktāl tas ir noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu un citos starptautiskajos līgumos, kas ir saistoši Eiropas Savienībai, piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus minēto līgumslēdzēju būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem kā Eiropas Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

19. pants. Informācijas aizsardzība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt nosacījumus attiecībā uz tās informācijas aizsardzību, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un piegādātāji.

20. pants. Centralizēto iepirkumu institūciju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kopīgi veiktie iepirkumi

(1) Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus un iepirkuma procedūras iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā citu valstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šajā likumā noteiktās prasības. Centralizēto iepirkumu institūcija var uzturēt elektroniskās informācijas sistēmu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, kā arī sniegt konsultācijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem par šīs sistēmas izmantošanu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkuma procedūru, ir piemērojusi šā likuma prasības.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkuma procedūru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ievērojis šā likuma prasības.

(5) Vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Ja šādas sadarbības noteikumi nav ietverti Eiropas Savienības dalībvalstu noslēgtā starptautiskā līgumā, attiecīgajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānoslēdz līgums, kurā paredz pušu tiesības un pienākumus, nosaka saistībām piemērojamās valsts tiesību normas, iepirkuma procedūras organizēšanas un līguma slēgšanas noteikumus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi norādāmi arī attiecīgā iepirkuma procedūras dokumentos.

(6) Ja vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidojuši kopīgu subjektu, tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas vai citu subjektu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem, iesaistītie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar kopīgā subjekta kompetentās institūcijas lēmumu vienojas, vai piemēros tās dalībvalsts iepirkumu noteikumus, kurā kopīgajam subjektam ir juridiskā adrese vai kurā kopīgais subjekts veic savas darbības.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vārdā un uzdevumā, kaut arī iepirkumu veic tikai viens no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, iesaistītie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir kopīgi atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kuras tiek veiktas visu iesaistīto sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.

24. pants. Marķējumi

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs plāno iegādāties būvdarbus, preces vai pakalpojumus, kas atbilst noteiktām vides aizsardzības, sociālajām vai citām īpašām prasībām, tas var tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai līguma izpildes noteikumos prasīt īpašu marķējumu kā pierādījumu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu atbilstībai noteiktajām prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir piemērotas, lai noteiktu iepirkuma priekšmetā ietvertos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus raksturojošās pazīmes;

2) marķējuma prasības sagatavotas, pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

3) marķējums apstiprināts, izmantojot atklātas un caurskatāmas procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas, tai skaitā valsts institūcijas, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

4) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

5) marķējuma prasības nosaka persona, uz kuru piegādātājam, kas piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

(2) Ja marķējums atbilst šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumiem, bet tajā ietverta informācija arī par prasībām, kas nav saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neprasa atbilstību visām marķējuma prasībām, bet atsaucas uz attiecīgā marķējuma detalizēto specifikāciju vai tās daļām, kuras ir saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir piemērotas tam, lai noteiktu iepirkuma līguma priekšmetu raksturojošās pazīmes.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda, kuras marķējuma prasības jāievēro, ja netiek prasīta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstība visām marķējuma prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem līdzvērtīgus marķējumus, kas apstiprina būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajam marķējumam.

(4) Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai nebija iespēju iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem citus atbilstošus pierādījumus (tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju), kas pamato būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītā marķējuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

25. pants. Testēšanas pārskati, specifikācijas un citi pierādījumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piegādātājs iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulā Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93 noteiktajā kārtībā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas testēšanas pārskatu vai sertifikātu, lai pierādītu atbilstību tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai līguma izpildes noteikumiem. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa iesniegt konkrētas atbilstības novērtēšanas institūcijas izdotos sertifikātus, tas pieņem arī citu līdzvērtīgu atbilstības novērtēšanas institūciju izdotus sertifikātus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem citus atbilstošus pierādījumus (tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju), ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ vispār vai līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņam nebija iespējams iegūt šā panta pirmajā daļā minētos sertifikātus vai testēšanas pārskatus un ja tas pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai līguma izpildes noteikumiem.

26. pants. Piedāvājumu varianti

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par līgumu norāda, vai piedāvājumu variantu iesniegšana ir obligāta, pieļaujama vai nav atļauta.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka minimālās prasības variantiem un specifiskās prasības variantu iesniegšanai, norādot, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajām minimālajām prasībām.

(4) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojuma līgumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojuma līgums vai pakalpojuma līguma vietā — piegādes līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

27. pants. Piedāvājuma nodrošinājums un saistību izpildes nodrošinājums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.

(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas.

(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet piedāvājuma nodrošinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var lūgt pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma termiņu.

(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā kredītiestādes garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, kā naudas summas iemaksu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā kontā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem (izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu):

1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības minimālajā termiņā;

2) ja iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pirms iepirkuma līguma noslēgšanas iesniedz saistību izpildes nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu saistību izpildes nodrošinājumu;

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu;

3) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā.

(7) Ja iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, iesniedz līguma nodrošinājumu pēc līguma noslēgšanas, attiecībā uz šo personu piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz dienai, kad tā iesniedz šādu līguma nodrošinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

29. pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Šā likuma 13. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un šā likuma 13. panta piektajā daļā minēto iepirkumu veikšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju. Komisijā iekļauj personas, kurām nav piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.

(2) Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Izveidojot iepirkuma komisiju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Iepirkuma komisija savā darbībā ir neatkarīga, un nav pieļaujama tās lēmuma ietekmēšana.

(4) Personas, kuras darbojas iepirkuma komisijā, kas tiek izveidota saskaņā ar šo likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

30. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tostarp tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks;

4) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

5) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.

(2) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra, ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājam (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonai vai darbiniekam), komisijas loceklim vai iepirkuma komisijas sekretāram, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.

(3) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama.

(4) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.

(5) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu noapaļojot uz augšu. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nedrīkst atturēties no lēmuma pieņemšanas.

(6) Katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

30.¹ pants. Paziņojums par apspriedi

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīko apspriedi atbilstoši šā likuma 22. panta 2.¹ daļai, tas publicē paziņojumu par apspriedi.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

31. pants. Periodisks informatīvs paziņojums

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto tikai informēšanai, vai periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisku informatīvu paziņojumu, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

32. pants. Paziņojums par kvalifikācijas sistēmu

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar šā likuma 55. pantu, tas publicē paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un vietu, kur iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laiku.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publikāciju vadības sistēmā publicē attiecīgo paziņojumu, ja kvalifikācijas sistēmas darbības termiņā tiek izdarīti šādi grozījumi:

1) ja tiek mainīts kvalifikācijas sistēmas darbības termiņš, — paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu;

2) ja kvalifikācijas sistēmas darbība tiek pārtraukta pirms noteiktā termiņa, — paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

33. pants. Paziņojums par metu konkursu un metu konkursa rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš organizē metu konkursu, publicē paziņojumu par metu konkursu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc metu konkursa dalībnieku informēšanas publicē paziņojumu par metu konkursa rezultātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

34. pants. Paziņojums attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš organizē iepirkumu šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, publicē paziņojumu par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem vai periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkuma izsludināšanai, vai paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai dienas, kad kandidātiem nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai dienas, kad izraudzītajiem kandidātiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, ja ir paredzēta kandidātu atlase. Termiņu ieinteresētības izrādīšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka ne īsāku par 35 dienām un ne garāku par 12 mēnešiem no dienas, kad periodisks informatīvs paziņojums, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkuma izsludināšanai, nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1¹) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdara grozījumus šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā rīkota iepirkuma dokumentācijā, pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas minimālais termiņš nav īsāks par piecām darbdienām pēc dienas, kad attiecīgs paziņojums, ar kuru izsludināts iepirkums, atkārtoti nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc publiska pakalpojuma līguma noslēgšanas vai lēmuma pieņemšanas par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepublicēt šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, ja iepirkums atbilst kādam no šā likuma 13. panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem.

(21.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

35. pants. Paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izdarījis šā likuma 66. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētos grozījumus, piecu darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā.

36. pants. Dalības uzaicinājums

(1) Būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līguma gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina piedalīties iepirkuma procedūrā, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:

1) periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai;

2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu;

3) paziņojumu par līgumu.

(2) Ja iepirkums izsludināts ar periodisku informatīvu paziņojumu un iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, kandidātus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc periodiska informatīva paziņojuma publicēšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs aicina rakstveidā apstiprināt šo ieinteresētību.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumu ietver periodiskā informatīvā paziņojumā, tas šajā paziņojumā atsaucas tieši uz tiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā iepirkuma līguma priekšmets, un norāda, ka iepirkuma līgumu slēgs slēgta konkursa vai sarunu procedūras rezultātā bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstveidā iesniegt savu pieteikumu. Termiņu ieinteresētības izrādīšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka ne īsāku par 35 dienām un ne garāku par 12 mēnešiem no dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, inovācijas partnerības procedūru vai konkursa dialogu vai plāno izveidot dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par līgumu.

(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma dokumentos, metu konkursa dokumentācijā vai pagarina noteiktos pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņus, tas atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra, šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā veicamais iepirkums vai metu konkurss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

37. pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem vai par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) vai metu konkursa dalībniekus par pieņemto lēmumu attiecībā uz metu konkursa rezultātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē visus kandidātus vai metu konkursa dalībniekus par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot:

1) noraidītajam pretendentam — tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, pamatojot lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, — izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības;

3) termiņu, kādā pretendents saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīgs iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(3) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai ja dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība tiek pārtraukta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība tiek pārtraukta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē piegādātāju par pieņemto lēmumu attiecībā uz tā iekļaušanu kvalifikācijas sistēmā (noraidītajam piegādātājam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) un par termiņu, kādā piegādātājs saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīgs iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē kvalifikācijas sistēmas dalībnieku par pieņemto lēmumu attiecībā uz tā izslēgšanu no kvalifikācijas sistēmas šā likuma 55. panta astotajā daļā minētajā gadījumā, norādot izslēgšanas pamatojumu un termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs neatklāt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, ja tās atklāšana ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm, sniedzot pamatotu un objektīvu skaidrojumu par informācijas neatklāšanas iemesliem.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai elektroniskajam pastam pievienojot skenētu dokumentu, vai nodod personīgi. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija ir nodota visiem kandidātiem, pretendentiem vai metu konkursa dalībniekiem vienlaikus, ja tā nosūtīta vai nodota šīm personām vienā dienā.

(8) Informējot par rezultātiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

38. pants. Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, tas paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz katru iepirkuma līgumu publicē 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(3) Daļu informācijas par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai pretendenta komerciālajām interesēm, vai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pētniecības un izstrādes pakalpojuma līguma slēgšanai piemēro sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, tas ir tiesīgs ierobežot paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicējamo informāciju attiecībā uz pakalpojumu raksturu un daudzumu ar norādi "pētniecības un izstrādes pakalpojums". Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojuma līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, tas ir tiesīgs ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz komercnoslēpumu. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā pantā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā.

(5) Lietojot kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu minētā informācija nav mazāk detalizēta kā kvalifikācijas sistēmas kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā minētā pakalpojumu kategorija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

39. pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var publicēt brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma 10., 11., 12. pantā un 13. panta septītajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 78. pantā minētās sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

39.¹ pants. Paziņojums par līguma izpildi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes publicē paziņojumu par līguma izpildi.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumus par līguma izpildi attiecībā uz iepirkuma līgumiem, kas noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros, var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

41. pants. Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā iepirkuma līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī Ministru kabineta noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka garāku piedāvājumu iesniegšanas termiņu, nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos par iepirkuma procedūras norises kārtību, ja piedāvājumu var sagatavot tikai pēc sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītās iepirkuma līguma izpildes vietas apmeklēšanas vai pēc iepazīšanās ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajiem iepirkuma procedūras papildu dokumentiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā vietā. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nosakāms tāds, lai ieinteresētie piegādātāji vai kandidāti var iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, izņemot gadījumu, kad grozītie noteikumi pieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts atbilstoši informācijas vai izmaiņu svarīgumam tā, lai ieinteresētie piegādātāji vai kandidāti var iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai, un tiktu ievēroti Ministru kabineta noteikumos par iepirkuma procedūras norises kārtību noteiktie minimālie termiņi.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, atkārtoti publicējot paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra. Minimālais termiņš, par kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas pēc dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās daļas izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

42. pants. Piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem, to izsniegšana un papildu informācijas sniegšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atklāta, slēgta, metu konkursa vai konkursa dialoga procedūrā pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras tas regulāri izmanto būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot iepirkuma līgumiem, par kuriem ir publicēts periodisks informatīvs paziņojums.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs bez maksas nodrošina brīvu un tiešu elektronisko piekļuvi šā panta pirmajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un citiem nepieciešamajiem dokumentiem, publicējot tos pircēja profilā.

(3) (Izslēgta ar 21.02.2019. likumu)

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepublicēt pircēja profilā tehnisko specifikāciju vai tās daļu, ja šī specifikācija atzīta par komercnoslēpumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs plāno piemērot iepirkuma procedūrai šā likuma 19. pantu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, tas pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām un norāda, kādu konfidenciālu informācijas aizsardzību šie dokumenti prasa un kā ieinteresētie piegādātāji var iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, izņemot ārkārtas gadījumus, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pamato steidzamību.

(5) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem, sākot ar attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi, iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem, kuriem konfidencialitātes vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska piekļuve. Ja ieinteresēts piegādātājs pieprasa izsniegt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos izsniedz šim piegādātājam triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Par iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu drukātā veidā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas faktiskos izdevumus.

(7) Ja paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu izmanto iepirkuma izsludināšanai, šādu piekļuvi piedāvā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā dienā, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās. Paziņojumā vai uzaicinājumā norāda tīmekļvietni, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

(8) Ja piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to sniedz piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs steidzamības dēļ ir samazinājis piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātā konkursā vai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, papildu informāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

(9) Papildu informāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.

(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas ievieto informāciju par grozījumiem pircēja profilā, kur ir pieejami šie dokumenti, ne vēlāk kā dienā, kad atkārtoti publicēts paziņojums, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

43. pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu vai elektroniski (saskaņā ar šā panta trešās, ceturtās, sestās un astotās daļas nosacījumiem) atkarībā no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēles.

(2) Lai apmainītos ar informāciju, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras dokumentiem, dalības pieteikumiem, ieinteresētības apliecinājumiem un piedāvājumiem, var izmantot mutvārdu saziņu. Mutvārdu saziņas saturs dokumentējams rakstveidā vai audioierakstos, ja tā var ietekmēt piedāvājuma saturu un vērtēšanu.

(3) Lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkuma procedūrām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu. Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.

(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(5) Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(6) Attiecībā uz elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 44. pantu.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ja nepieciešams, var prasīt, lai piedāvājumu iesniegšanai tiktu izmantotas speciālas iekārtas un tehnoloģijas, kas nav vispārpieejamas, ja tas piedāvā šādas alternatīvas piekļuves iespējas:

1) neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas izmantot tiešu elektronisku piekļuvi speciālajām iekārtām un tehnoloģijām, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums par līgumu. Paziņojumā par līgumu norāda tīmekļvietnes adresi, kur var piekļūt attiecīgajām iekārtām un tehnoloģijām;

2) nodrošina, lai pretendenti, kuriem nav piekļuves attiecīgajām iekārtām un tehnoloģijām vai kuriem nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos (ņemot vērā to, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents), varētu piekļūt iepirkumam, izmantojot pagaidu piekļuves tiesības, kas bez maksas ir pieejamas tiešsaistē;

3) atbalsta alternatīvu datu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.

(8) Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja piedāvājumu vai pieteikumu var iesniegt elektroniski, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs pieprasīt, lai papildus elektroniskajam piedāvājumam vai pieteikumam kandidāts vai piegādātājs iesniedz arī rakstveida piedāvājumu vai pieteikumu.

45. pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēšanu, kā arī dokumentē iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(2) Iepirkuma procedūras ziņojums (turpmāk — ziņojums) ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu par katru iepirkuma procedūru, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un saturu, sagatavo un publicē pircēja profilā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem.

(3) Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums, šā likuma 22. panta 2.¹ daļā minētais apspriedes ziņojums un iepirkuma procedūras dokumenti (izņemot piedāvājumus un pieteikumus) ir vispārpieejama informācija.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas dienas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neizsniedz protokolus (izņemot piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolu), kamēr pieteikumi vai piedāvājumi tiek vērtēti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un  24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

46. pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus iepirkuma procedūras dokumentu oriģinālus, kā arī pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā ne mazāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums attiecībā uz iepirkuma procedūru.

47. pants. Kandidātu un pretendentu atlases, piedāvājumu atbilstības pārbaudes un izvēles vispārējie noteikumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 50., 51., 52., 53. un 54. pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(2) Prasību apjomu, kā arī pieprasīto konkrētā iepirkuma līguma izpildei nepieciešamo minimālo spēju līmeni nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj dalības uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Ja tiek piemērots slēgts konkurss, konkursa dialogs, inovācijas partnerība vai sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iepriekš paredzēt, cik kandidātu tas uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, ja vien ir pieejams pietiekams atbilstošu kandidātu skaits. Dalības uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, kurus tas nolēmis piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.

(4) Ja tiek piemērota šā panta trešā daļa, izvēlas pietiekami lielu kandidātu skaitu, lai nodrošinātu konkurenci.

(5) Ja tiek piemērota šā panta trešā un ceturtā daļa, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par dalības uzaicinājumā paredzēto. Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām, ir mazāks par paredzēto, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs samazināt uzaicinājumā noteikto kandidātu skaitu, nodrošinot atbilstošu konkurenci.

(6) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz Latvijas kompetentās institūcijas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas, bet ārvalstu kompetento institūciju izsniegtās izziņas un citus dokumentus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas, ja izziņas vai dokumenta izdevējs nav norādījis īsāku tā derīguma termiņu.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs vai citos publiski pieejamos avotos. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ieguvis informāciju šādā veidā, bet tā neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par konkrēto faktu.

(8) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.

(9) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai.

(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šā panta devīto daļu ir pieprasījis izskaidrot vai papildināt pieteikumā vai piedāvājumā ietverto vai kandidāta vai pretendenta iesniegto informāciju, bet kandidāts vai pretendents to nav izdarījis atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajām prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieteikumu vai piedāvājumu vērtē pēc savā rīcībā esošās informācijas.

(11) Piedāvājumu vērtēšanas gaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierādīt preču atbilstību. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi piegādātājam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana piegādātājam rada nesamērīgus izdevumus.

(12) Piedāvājumu vērtēšanas laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja šādas kļūdas konstatē, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tās izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā labojumus.

(13) Piedāvājumu vērtēšanas laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai kandidāts vai pretendents iesniedz apliecinājumu par neatkarīgi izstrādātu piedāvājumu.

(14) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, ja atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas ir rīkojis šā likuma 22. panta 2.¹ daļas prasībām atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem;

2) iepirkuma procedūras pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses. Šādā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras ziņojumā ietver pamatojumu tam, kādas sabiedrības drošības un veselības aizsardzības intereses tiktu apdraudētas, rīkojot atkārtotu iepirkumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

49. pants. Uzticamības nodrošināšana

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz šā likuma 48. panta otrās daļas 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem, tai skaitā saistībā ar šā likuma 48. panta trešās daļas 1., 4. un 5. punktā minēto personu, un nav piemērojami šā likuma 48. panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktie izņēmumi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Lai apliecinātu uzticamību, kandidāts vai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra (ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība) skaidrojumā sniegto informāciju, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt no attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentajām institūcijām atzinumus par to, vai kandidāta vai pretendenta veiktie pasākumi ir pietiekami uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Atzinumu nepieprasa, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pieejams vai arī ja kandidāts vai pretendents ir iesniedzis attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentās institūcijas atzinumu par konkrētā kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu, ka attiecīgais kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 48. panta ceturtās daļas 1. punktu.

(5) Ja kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā tādēļ, ka šā likuma 48. panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas uz šā likuma 48. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu, uzticamība nodrošināma, kandidātam vai pretendentam nomainot šā likuma 48. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu pret tādu personu, kura atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 48. panta otrajā daļā noteiktie izslēgšanas iemesli.

(6) Ja kandidāts vai pretendents šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neiesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neuzskata iesniegto skaidrojumu un pierādījumus par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, vai arī kandidāts vai pretendents neveic šā likuma 48. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu nomaiņu saskaņā ar šā panta piekto daļu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

(7) Šajā pantā paredzētā iespēja nodrošināt uzticamības atjaunošanu atbilstoši šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no turpmākās dalības iepirkuma vai koncesijas procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdzama no turpmākās dalības iepirkuma vai koncesijas procedūrās.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

50. pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām.

(2) Pakalpojuma līguma gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt pilnvarotiem vai jābūt kādas organizācijas biedriem, lai tie reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

(3) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenosaka prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš piegādātāja reģistrēšanas, licencēšanas vai pilnvarošanas, vai kļūšanas par kādas īpašas organizācijas biedru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

51. pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja saimnieciskajām un finansiālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz:

1) piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu, tai skaitā konkrētā iepirkuma līguma priekšmeta jomā;

2) piegādātāja finanšu rādītājiem;

3) profesionālā riska apdrošināšanu.

(2) Gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt ne lielāku par divām paredzamo līgumcenu vērtībām, izņemot gadījumu, kad līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pamatojumu izņēmuma piemērošanai norāda iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Ja iepirkuma līguma priekšmets tiek dalīts daļās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt par daļu grupām, ja iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiktu piešķirtas vairākās vienlaikus izpildāmās daļās.

(4) Ja vispārīgās vienošanās ietvaros paredzēta piedāvājumu atkārtota izvērtēšana, piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz to iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu, kuru izpilde paredzēta vienlaikus, vai, ja iepirkuma līgumu paredzamā maksimālā līgumcena nav zināma, — pamatojoties uz vispārīgās vienošanās paredzamo līgumcenu.

(5) Dinamiskās iepirkuma sistēmas gadījumā piegādātāja minimālo gada apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz sistēmas ietvaros piešķiramo iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu.

(6) Piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:

1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata, ja finanšu pārskats ir publiski pieejams saskaņā ar piegādātāja reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem;

3) apliecinājumu par savu kopējo neto apgrozījumu vai, ja nepieciešams, apgrozījumu, kas attiecas uz konkrētā iepirkuma jomu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama, ņemot vērā piegādātāja dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku.

(7) Nosakot prasības attiecībā uz piegādātāja finanšu rādītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos skaidri norāda objektīvas un nediskriminējošas metodes un kritērijus, ko izmantos finanšu rādītāju noteikšanai.

(8) Piegādātājs var balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot, piemēram, šo personu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā iepirkuma līguma izpildē. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piegādātājs un persona, uz kuras saimnieciskajām un finansiālajām iespējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par iepirkuma līguma izpildi.

(9) Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka dokumentus, kurus piegādātājs vai kandidāts iesniedz, lai apliecinātu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajām prasībām. Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs vai kandidāts nespēj iesniegt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par piemērotiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

53. pants. Kvalitātes vadības standarti

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par piegādātāja atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem (tai skaitā par piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, ko atbilstoši Eiropas standartiem apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādu sertifikātu iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu veikšanu un pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

54. pants. Vides vadības standarti

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai būtu pārbaudīta piegādātāja vides vadības sistēma vai atbilstība vides vadības standartiem, tas atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar 2009. gada 25. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu 49. pantu vai uz citiem vides vadības standartiem, kas atbilst Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem, kurus ir izstrādājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādu sertifikātu iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgiem pasākumiem, kas būtu jānodrošina saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasīto vides vadības sistēmu vai standartu.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

55. pants. Kvalifikācijas sistēmas

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas publicē paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, ir tiesīgs izveidot un uzturēt piegādātāju kvalifikācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveidojis un uztur kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, lai piegādātāji visā sistēmas uzturēšanas laikā varētu pieprasīt to iekļaušanu sistēmā.

(2) Kvalifikācijas sistēmai var būt vairāki kvalifikācijas posmi. Sistēmu piemēro, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktiem objektīviem kvalifikācijas vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī ietver noteikumus par ierakstīšanu sistēmā, kvalifikācijas periodiskas atjaunināšanas nosacījumus un sistēmas darbības ilgumu. Nosakot šos kritērijus un nosacījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā šā likuma 47. panta otro un trešo daļu, 48. (izņemot gadījumus, kad iepirkums tiek rīkots saskaņā ar šā likuma 13. panta piekto daļu), 50., 51., 52., 53. un 54. pantu. Ja kritēriji un nosacījumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro šā likuma 23., 24. un 25. pantu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsniedz kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus pēc piegādātāja pieprasījuma. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka kāda cita sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo ieinteresētajiem piegādātājiem attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu.

(4) Ja nepieciešams, noteiktos kritērijus un nosacījumus var papildināt vai mainīt. Par kritēriju un nosacījumu grozījumiem paziņo visiem ieinteresētajiem piegādātājiem.

(5) Ja kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi izvirza prasības attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, piegādātājs ir tiesīgs balstīties uz citu piegādātāju iespējām neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs, kas iesniedzis pieteikumu, to, ka visā kvalifikācijas sistēmas darbības laikā tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierāda, iesniedzot attiecīgo piegādātāju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveido kvalifikācijas sistēmu, izvērtē pieteikuma iesniedzēja kvalifikācijas atbilstību sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas un informē par pieņemto lēmumu, ievērojot šā likuma 37. panta pirmo daļu. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams laiks, kas pārsniedz četrus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas paziņo pieteikuma iesniedzējam iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, kā arī termiņu, līdz kuram tiks pieņemts attiecīgais lēmums.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uztur kvalificētu piegādātāju sarakstus. Piegādātāji var būt sadalīti pa kategorijām atbilstoši tam iepirkuma līguma veidam, attiecībā uz kuru kvalifikācija ir derīga.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš uztur kvalifikācijas sistēmu, izslēdz piegādātāju no šīs sistēmas, ja piegādātājs neatbilst kvalifikācijas kritērijiem un noteikumiem, kas paredzēti, veidojot sistēmu. Kvalifikācijas sistēmas dalībnieku izslēdz no sistēmas ne agrāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad šā likuma 37. panta piektajā daļā minētā informācija nosūtīta šim dalībniekam un pagājis šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā un sestajā daļā minētais termiņš, ja Iepirkumu uzraudzības birojam šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā nav iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(9) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmu publicēts kā dalības uzaicinājums, lai izraudzītos kandidātus konkrētu iepirkuma līgumu slēgšanai, par kuriem publicējams dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās piegādātājus saskaņā ar izvirzītajiem kvalifikācijas kritērijiem un nosacījumiem, kā arī saskaņā ar kandidātu vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 47. panta trešā daļa, un iekļauj tos kvalifikācijas sistēmā.

(10) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmu publicēts kā dalības uzaicinājums, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot slēgtu konkursu un sarunu procedūras, kurās visus pretendentus un dalībniekus atlasa no kandidātiem, kas jau ir kvalificējušies.

(11) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz faktiskos izdevumus par kvalificēšanās pieprasījumiem vai par tādas kvalifikācijas atjaunināšanu vai saglabāšanu, kura jau ir iegūta saskaņā ar kvalifikācijas sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

57. pants. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājums novērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais.

(2) Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc:

1) cenas. Šādā gadījumā vērtē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iegādes cenu;

2) izmaksām. Šādā gadījumā izmanto efektivitātes pieeju, piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas;

3) šīs daļas 1. punktā minētās cenas vai 2. punktā minētajām izmaksām un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītiem kvalitātes kritērijiem. Ja cena vai izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem ir fiksētas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vērtē tikai kvalitātes kritērijus. Nosakot ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, ņem vērā, piemēram:

a) kvalitāti, tai skaitā tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, piekļūstamību, atbilstību universālajam dizainam, sociālās un vides aizsardzības prasības, inovatīvos raksturlielumus un pārdošanas nosacījumus,

b) iepirkuma līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze,

c) pēcpārdošanas pakalpojumus un tehnisko palīdzību, piegādes noteikumus (piemēram, piegādes datumu, piegādes procesu un piegādes periodu vai piegādes pabeigšanas periodu).

(3) Kvalitātes kritēriji ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, ja tie attiecas uz jebkuru būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma aprites cikla posmu, kā arī uz faktoriem, kas saistīti ar būvdarbu veikšanas, preču ražošanas vai pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu vai kādu citu procesu aprites cikla posmā, pat ja šādi faktori nav tieši saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu (piemēram, vides aizsardzības prasību vai sociālo kritēriju ievērošanu pakalpojumu sniegšanas, produkta ražošanas vai būvdarbu veikšanas laikā).

(3¹) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkuma līgums tiek slēgts par:

1) projektēšanu. Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;

2) apvienoto projektēšanu un būvdarbiem. Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;

3) elektroenerģiju patērējošām precēm vai produktiem (publiskā piegādes līgumā). Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar preču vai produktu elektroenerģijas patēriņu to paredzamajā lietošanas laikā;

4) autotransporta līdzekļiem. Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā vismaz šā likuma 21. panta nosacījumus, izņemot gadījumu, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepērk autotransporta līdzekli šā likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai.

(4) Izņemot šā panta 3.¹ daļā minētos gadījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju vērtības un, ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem kritērijiem.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kura ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

58. pants. Aprites cikla izmaksas

(1) Aprites cikla izmaksas ietver pilnībā vai daļēji šādas produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas:

1) izmaksas, kas rodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai citiem lietotājiem, piemēram:

a) ar iegādi saistītās izmaksas,

b) lietošanas izmaksas (piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš),

c) apkopes izmaksas,

d) aprites cikla beigu izmaksas (piemēram, savākšanas un reģenerācijas izmaksas);

2) produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites ciklā radušās un ar ietekmi uz vidi saistītās izmaksas (piemēram, siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām vērstu pasākumu izmaksas), ja tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina metodiku un aprēķina veikšanai nepieciešamos datus, ko iesniegs pretendenti.

(3) Ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu aprēķināšanas metodika atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji;

2) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;

3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir piegādātāju (tai skaitā to piegādātāju, kuri reģistrēti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rīcībā vai viegli iegūstami.

60. pants. Piedāvājumi, kuros ietvertas trešo valstu izcelsmes preces

(1) Šo pantu piemēro piedāvājumiem, kuros ietvertas tādu trešo valstu izcelsmes preces, ar kurām Eiropas Savienība nav noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par Eiropas Savienības uzņēmumu salīdzināmu un efektīvu piekļuvi šo valstu tirgum. Šis pants neietekmē Eiropas Savienības un Latvijas starptautiskās saistības pret trešajām valstīm.

(2) Var noraidīt jebkuru piedāvājumu piegādes līguma slēgšanai, ja valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulu Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ir lielāks par 50 procentiem no piedāvājumā iekļauto produktu kopvērtības. Šā panta izpratnē programmatūras telekomunikāciju tīkla iekārtām uzskatāmas par precēm.

(3) Ņemot vērā šā panta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi, tos vērtējot atbilstoši šā likuma 57. panta prasībām, ir līdzvērtīgi, priekšroka dodama piedāvājumiem, kuri nav noraidāmi saskaņā ar šā panta otro daļu. Šā panta izpratnē cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja tās neatšķiras vairāk par trim procentiem. Piedāvājumam netiek dotas priekšrocības attiecībā pret citu piedāvājumu, ja tas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzliek par pienākumu iegādāties iekārtas, kuru tehniskais raksturojums būtiski atšķiras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo iekārtu raksturojuma, tādējādi radot iekārtu nesavienojamību, tehniskas problēmas iekārtu ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī nesamērīgas izmaksas.

61. pants. Vispārīgā vienošanās

(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteiktos piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.

(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piekto, sesto un septīto daļu. Šī procedūra attiecas vienīgi uz tiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā. Par vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosaka vienīgi tos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt pieteikumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Slēdzot iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neizdara būtiskus grozījumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it īpaši šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it īpaši, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izmantot vispārīgo vienošanos, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.

(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos iepirkuma līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā un lūgt, lai tas papildina savu piedāvājumu, ciktāl tas nepieciešams.

(6) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz vienā no šādiem veidiem:

1) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi objektīvi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas un piegādātāja izvēles noteikumi;

2) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus (arī attiecībā uz vispārīgās vienošanās daļām) un atkārtoti neizvērtējot vai izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas noteikumi un paredzēti tiešas līguma slēgšanas un piedāvājumu atkārtotas izvērtēšanas gadījumi un noteikumi;

3) izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas noteikumi.

(7) Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:

1) lai noslēgtu konkrēto līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamais laiks;

3) pretendenti piedāvājumus iesniedz rakstveidā, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos neatver līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos vispārīgās vienošanās noslēgšanai.

63. pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atklāta un slēgta konkursa un sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu, gadījumā var nolemt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli, ja iepirkuma procedūras dokumentus (it īpaši tehniskās specifikācijas) var sagatavot ļoti precīzi. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 2. un 3. punktu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un iepirkuma procedūras dokumentos norādītās piedāvājuma elementu jaunās vērtības, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir cenas vai izmaksu efektivitātes un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītu kvalitātes kritēriju attiecība vai zemākās izmaksas, piemērojot izmaksu efektivitātes pieeju;

2) cena, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir tikai cena.

(2¹) Būvdarbu vai pakalpojuma līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.

(3) Ja pieņemts lēmums par elektroniskās izsoles rīkošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību.

(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturlielumus, ja tie ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras robežvērtības (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā iepirkuma līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija būs pieejama;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizēšanu;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it īpaši attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma noteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai, tajā ir noteikts datums un laiks, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.

(7) Uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu un uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji paredzēto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Minētajā formulā, izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums tiek noteikts, pamatojoties tikai uz cenu, ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto vērtēšanas kritēriju svērumu saskaņā ar paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos minēto. Ja kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības tiek norādītas noteiktā diapazonā, tās jāizsaka līdz konkrētai vērtībai. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkurā elektroniskās izsoles posmā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektronisko izsoli beidz (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):

1) iepriekš noteiktā datumā un laikā;

2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi iepriekš noteiktie izsoles posmi ir pabeigti.

(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2. punkta, gan 3. punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli norāda katra izsoles posma laiku.

(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

64. pants. Elektronisko katalogu piemērošana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piedāvājums tiek iesniegts elektroniskā kataloga formā vai piedāvājumā tiek iekļauts elektroniskais katalogs, ja paredzēts, ka piedāvājumi tiks iesniegti, tikai izmantojot elektroniskos līdzekļus. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektroniskā kataloga formā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, ja publicēts periodisks informatīvs paziņojums, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu elektronisko dokumentu saņemšanai nepieciešamo informāciju saskaņā ar šā likuma 42. pantu, tai skaitā elektroniskajam katalogam nepieciešamo formu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu, pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas.

(2) Kandidāts vai pretendents izveido elektronisko katalogu saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Piedāvājumiem elektroniskā kataloga formā var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt, ka piedāvājumu atkārtota izvērtēšana notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem, ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem un piedāvājumi bija iesniegti elektronisko katalogu formā, un izmantot vienu no šādām procedūrām:

1) uzaicināt pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām;

2) informēt pretendentus, ka no iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem tiks izveidoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām pielāgoti piedāvājumi atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos vispārīgās vienošanās noslēgšanai paredzētajai piedāvājumu izveides metodikai, norādīt datumu un laiku, kad piedāvājumu izveide notiks, kā arī informēt pretendentus par tiesībām izteikt iebildumus pret šādu piedāvājumu izveidi un nosacīt samērīgu laiku iebildumu izteikšanai.

(4) Ja pretendents iebilst pret šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto šā panta trešās daļas 1. punktā minēto procedūru.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē pretendentu par izveidoto piedāvājumu un tā saturu un nosaka samērīgu laiku iebildumu izteikšanai vai piedāvājuma apstiprināšanai.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt, ka dinamiskajā iepirkumu sistēmā piedāvājumus attiecībā uz konkrētu iepirkuma līgumu iesniedz elektroniskā kataloga formā. Ja dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros izmanto šā panta trešās daļas 2. punktā minēto procedūru, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā pievieno iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu elektronisko katalogu, kuru kandidāti aizpilda pēc tam, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

65. pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātāju vai piegādātājiem. Iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātāju vai piegādātājiem un apakšuzņēmējiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot iepirkuma līgumu, ņem vērā normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma līguma priekšmetā iekļautajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem un iepirkuma līgumā norāda:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma līguma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) līgumcenu un tās samaksas kārtību, kā arī, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis, maksājumu kārtību apakšuzņēmējiem šā likuma 68. pantā minētajā kārtībā;

5) iepirkuma līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu samērīgu atbildību par radītajiem zaudējumiem un iepirkuma līguma neizpildīšanu;

7) kārtību piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju un personāla nomaiņai un jaunu apakšuzņēmēju un personāla piesaistei atbilstoši šā likuma 67. pantam;

8) iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma;

8¹) nosacījumu, ka tad, ja piegādātājs vai, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem saskaņā ar šā likuma 68. panta piekto daļu, apakšuzņēmējs iesniedz elektronisko rēķinu, tas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Iepirkuma līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību var paredzēt papildu pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā;

9) citus noteikumus.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paredzēt speciālus iepirkuma līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, inovācijām vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma procedūras dokumentos un ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līguma sagatavošanā var izmantot nozaru ekspertu vai organizāciju izstrādātas vadlīnijas iepirkumu veikšanai un līgumu slēgšanai, kā arī standartlīgumus. Slēdzot iepirkuma līgumu, tiek nodrošināta samērīga līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) tas ir paredzēts citā likumā;

2) tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātas publiskās personas orgāna atļauju.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par līgumu vai paziņojumā par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem norāda pamatojumu tādu apstākļu esībai, kuri dod tiesības iepirkuma līgumu noslēgt uz ilgāku laiku.

(6) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:

1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 37. panta otrajā daļā minētā informācija visiem pretendentiem nosūtīta elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;

2) 15 dienas pēc šā likuma 37. panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.

(8) Ja šā panta septītās daļas 1. punktā minētā desmitā diena un 2. punktā minētā piecpadsmitā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, nogaidīšanas termiņš pagarināms par vienu darbdienu.

(9) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta sesto daļu, ja:

1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 72. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) tiek rīkots šā likuma 2. pielikumā minēto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkums sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ;

3) tiek piemērota sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu;

4) iepirkuma līgumu slēdz vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 61. vai 64. pantu;

5) iepirkuma līgumu slēdz dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 62. pantu.

(10) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai to grozījumi, savā pircēja profilā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās komercnoslēpuma aizsardzības prasības un nodrošinot pieejamību visā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās darbības laikā, bet ne mazāk par šā likuma 46. pantā iepirkuma dokumentācijai noteikto glabāšanas laiku, ievieto:

1) iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

2) uz vispārīgās vienošanās pamata vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros noslēgtu iepirkuma līgumu. Ja iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēgti elektroniskā vidē saskaņā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas vai vispārīgās vienošanās noteikumiem un glabājas valsts elektroniskās informācijas sistēmā, iepirkuma līgumu vai tā grozījumus var neievietot pircēja profilā;

3) ja iepirkuma līgumu veido publiski pieejami un ar autortiesībām aizsargāti tipveida līguma noteikumi, — norādi uz šiem tipveida līguma noteikumiem, kā arī dokumentus, kuri ir iepirkuma līguma sastāvdaļa un ar kuriem groza vai papildina attiecīgos tipveida līguma noteikumus;

4) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minēto dokumentu grozījumus un šā likuma 66. panta otrajā un trešajā daļā minēto grozījumu pamatojumu.

(11) Ja iepirkumu veic centralizēto iepirkumu institūcija, tā vienojas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuru vajadzībām tiek veikts iepirkums, par to, kurš savā pircēja profilā ievieto šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nevienojas ar centralizēto iepirkumu institūciju, šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus savā pircēja profilā ievieto centralizēto iepirkumu institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

65.¹ pants. Līgumu reģistrs

Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad tā tīmekļvietnē publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā vai paziņojums par līguma izpildi, attiecīgi izveido vai papildina līgumu reģistra ierakstu par noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju.

(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

66. pants. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana

(1) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) grozījumi ir nebūtiski;

2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;

3) grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.

(2) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā;

2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;

3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.

(3) Būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei ir nepieciešami papildu būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām vai arī piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības;

3) iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevarēja paredzēt;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši komerctiesību jomas normatīvajiem aktiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, un šis piegādātājs atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, un uz to neattiecas šā likuma 48. panta otrajā daļā minētie pretendentu izslēgšanas iemesli.

(4) Līgumcenas pieaugums, ko nosaka kā visu secīgi izdarīto grozījumu naudas vērtību summu, nevar pārsniegt 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas attiecībā uz katru gadījumu, kas minēts šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā.

(5) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko nosaka kā visu secīgi izdarīto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri izdarīti saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu), vienlaikus ir mazāka par:

1) Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām;

2) 10 procentiem no sākotnējās līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas piegādes līguma un pakalpojuma līguma gadījumā un 15 procentiem no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas būvdarbu līguma gadījumā.

(6) Ja iepirkuma līgumā ir paredzēta līgumcenas indeksācija, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā sākotnējā iepirkuma līguma līgumcena ir līgumcena, kas indeksēta.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šā likuma 35. pantu publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā.

(8) Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozījumiem, kas neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

67. pants. Iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaiste

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) nav tiesīgs bez saskaņošanas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veikt piedāvājumā norādītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un iesaistīt papildu apakšuzņēmējus iepirkuma līguma izpildē. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt personāla un apakšuzņēmēja viedokli par nomaiņas iemesliem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos var paredzēt, ka iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pusei) ir pienākums saskaņot ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju papildu personāla iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē.

(2) Piedāvājumā norādītā personāla nomaiņa pieļaujama tikai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos norādītajā kārtībā un gadījumos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt piedāvājumā norādītā personāla nomaiņai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad piedāvātais personāls neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām personālam izvirzītajām prasībām vai tam nav vismaz tāda pati kvalifikācija un pieredze kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām apakšuzņēmējiem izvirzītajām prasībām;

2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tāda pati kvalifikācija, uz kādu iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām, vai tas atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

3) piedāvātais apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

4) apakšuzņēmēja maiņas rezultātā tiktu veikti tādi grozījumi pretendenta piedāvājumā, kas, ja sākotnēji būtu tajā iekļauti, ietekmētu piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt jauna apakšuzņēmēja piesaistei gadījumā, kad šādas izmaiņas, ja tās tiktu izdarītas sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja uz jauno apakšuzņēmēju nav attiecināmi šā panta trešās daļas nosacījumi, šādos gadījumos:

1) piedāvājumā norādītais apakšuzņēmējs ir rakstveidā paziņojis par atteikšanos piedalīties iepirkuma līguma izpildē;

2) piedāvājumā norādītais apakšuzņēmējs atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem.

(6) Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šā likuma 48. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 48. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puses) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad ir saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

68. pants. Apakšuzņēmēji

(1) Lai pārliecinātos, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

(3) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību nosaka, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar Koncernu likumu apakšuzņēmējam ir izšķiroša ietekme vai kurai ir izšķiroša ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķiroša ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.

(4) Pakalpojuma līguma (ja pakalpojumi tiek sniegti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja objektā) un būvdarbu līguma gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, bet ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendents iesniedz būvdarbos vai pakalpojumu sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus ir plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norādīts apakšuzņēmēja nosaukums, kontaktinformācija un tā pārstāvēttiesīgā persona, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā norāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājs paziņo tam par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos var paredzēt, ka būvdarbu līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem piegādātājam, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav izmaksājis visu piegādātājam pienākošos līgumcenu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uz apakšuzņēmēja iesniegtā rēķina pamata pārskaita tieši apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu piegādātājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms apakšuzņēmēja rēķina apmaksas informē piegādātāju par šādu pieprasījumu un ļauj tam izteikt viedokli par pieprasījuma pamatotību. Kārtību, kādā notiek maksājumu veikšana un informācijas apmaiņa ar piegādātāju un tā apakšuzņēmējiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz iepirkuma līgumā.

(6) Šā panta pirmajā un piektajā daļā noteiktā kārtība neietekmē jautājumus, kas saistīti ar piegādātāja atbildību par iepirkuma līguma izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

69. pants. Iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu, ir tiesīgs pirms termiņa vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma iepirkuma līgumā paredzētajos gadījumos un šādos gadījumos:

1) iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar šā likuma 66. panta pirmo daļu;

2) iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs atbilda kādam no šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras;

4) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piegādātājam nevajadzēja piešķirt Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā noteikto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa.

(2) Ja iepirkuma līgumu izbeidz pirms termiņa šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic samaksu par piegādātāja faktiski veiktajiem būvdarbiem un piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un piegādātājs vienojas par samaksas apmēru un izmaksas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

70. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs veic šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja juridisko statusu un funkcijas nosaka Publisko iepirkumu likums.

71. pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk arī — komisija) izveidošanas un darbības kārtību nosaka Publisko iepirkumu likums.

73. pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas šādos gadījumos:

1) iesniegums neatbilst šā likuma 72. panta pirmajā, otrajā, trešajā vai piektajā daļā minētajām prasībām;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;

3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai, vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības;

4) šā likuma 74. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

75. pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam, pretendentam, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem (turpmāk — dalībnieki), un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(2) Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, komisija ar savu lēmumu var:

1) atļaut slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

2) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis šā likuma 37. pantā noteiktās prasības;

3) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, ja iesniegums ir pamatots un komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

4) atstāt spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots;

5) atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.

(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajos gadījumos komisija var lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Komisija var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pārtraukt iepirkuma procedūru tikai tādā gadījumā, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieļautos iepirkuma procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.

(4) Ja iesnieguma izskatīšanas laikā komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā var pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekus, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi nosūta dalībniekiem arī pa elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(6) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(7) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūta sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un iesnieguma iesniedzējam, ja tie ir norādījuši elektroniskā pasta adresi. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(8) Komisijas lēmumā norāda šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzēja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;

5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;

6) svarīgākos iesnieguma iesniedzēja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja argumentus;

7) lēmuma pamatojumu;

8) piemērotās tiesību normas;

9) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

10) aizliegumu vai atļauju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam slēgt iepirkuma līgumu;

11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(9) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu, paziņo par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos un iesniedz to grozījumus, kā arī paziņo par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumu publicē šā likuma 40. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Iepirkuma līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma 65. panta piekto daļu.

76. pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

77. pants. Pieteikuma iesniegšana un lietas izskatīšana par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu

(1) Pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 72. panta pirmajā daļā minētās personas šā likuma 78. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, un tā lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tai skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pieteikumu attiecībā uz šā likuma 78. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:

1) sešu mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas (izņemot šīs daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos gadījumus);

2) 30 dienu laikā pēc dienas, kad:

a) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts tāds paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ietvēris pamatojumu lēmumam piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepublicējot paziņojumu par līgumu,

b) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informējis attiecīgo pretendentu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tam šā likuma 37. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minēto informāciju, vai attiecīgo kandidātu par līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus. Minētais attiecināms arī uz šā likuma 78. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktajiem gadījumiem.

(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums.

(5) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

(6) Ja pieteikuma par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu pamatā ir gadījums, kas nav minēts šā likuma 78. pantā, prasība iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

79. pants. Tiesas spriedums par iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos

(1) Ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma noteikumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:

1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;

2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa arī saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;

3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu.

(2) Tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežvērtībām.

(3) Tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieļauj šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.

(5) Ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 65. panta sestajā daļā minēto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 72. panta sestajā daļā minēto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām vai minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minēto spriedumu.

(6) Pieņemot kādu no šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem spriedumiem, tiesa lemj par to iepirkuma līgumu spēkā esību, kuri noslēgti, pamatojoties uz attiecīgo vispārīgo vienošanos.

(7) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam un Finanšu ministrijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

80. pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 77. pantā minēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 79. panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Šādu zaudējumu esības un atlīdzinājuma apmēra pierādīšanas pienākums gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.

(3) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 72. pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

81. pants. Sertifikātu tiešsaistes reģistrs

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot sertifikātu tiešsaistes reģistru (e-Certis), lai iegūtu informāciju par sertifikātiem un citiem dokumentiem, ko kompetentas institūcijas izsniedz Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem (pastāvīgi dzīvojošiem) piegādātājiem.

82. pants. Administratīvā sadarbība informācijas apmaiņas nodrošināšanai

Šā likuma mērķa sasniegšanai Latvijas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, lai iegūtu un noskaidrotu nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajiem dokumentiem un to saturu.

84. pants. Konkrētas darbības atzīšana par veiktu brīvas konkurences apstākļos

(1) Lai piemērotu šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punktu, jautājumu par to, vai kāda no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kurus nosaka Ministru kabinets un kuri atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem par konkurenci.

(2) Šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punkta izpratnē šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, ja attiecībā uz gāzes vai siltumenerģijas pārvadi vai sadali, elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali, attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā, pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu pakalpojumu jomā, pasta pakalpojumu jomā, lidostu pakalpojumu jomā, jūras ostu vai iekšējo ostu vai citu termināļu pakalpojumu jomā un attiecībā uz naftas vai gāzes iegūšanu un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti un ieguvi tiek piemērotas attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības.

(3) Ja, pamatojoties uz šā panta otro daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība ir pierādāma faktiski un juridiski.

(4) Šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punkts ir piemērojams, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) ja tiek piemērotas šā panta otrajā daļā minētās attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības, lai konstatētu, ka šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 90 darbdienām pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 85. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto prasību (izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums), ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

2) ja netiek piemērotas šā panta otrajā daļā minētās attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības, lai konstatētu, ka šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 130 darbdienām pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 85. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto prasību (izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums), ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

3) Eiropas Komisija šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu.

(5) Nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar Eiropas Komisijas piekrišanu var būtiski grozīt savu prasību, it īpaši attiecībā uz darbībām vai konkrētiem ģeogrāfiskiem apgabaliem. Ja nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būtiski groza savu prasību, prasība tiek uzskatīta par iesniegtu no jauna un izskatāma šā panta ceturtajā daļā minētajos termiņos, ja vien nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav vienojies ar Eiropas Komisiju par īsāku tās izskatīšanas termiņu.

(6) Ja attiecīgās nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasījumam nepievieno par attiecīgās šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedokli, tas ir pamats šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto termiņu pagarinājumam par 15 darbdienām.

(7) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā un sestajā daļā minētie termiņi sākas nākamajā darbdienā pēc dienas, kad Eiropas Komisija ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju. Ja pieprasītā informācija ir nepilnīga, termiņu skaitījums sākas nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas iesniegšanas. Šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt, ja nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par to ir vienojies ar Eiropas Komisiju.

(8) Nozares atbildīgā ministrija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un kompetentās iestādes sniedz viedokli, papildina vai precizē iesniegto informāciju pēc Eiropas Komisijas lūguma tās noteiktajā termiņā. Laikā neiesniegtu vai nepilnīgu atbilžu sniegšana ir pamats apturēt šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā un sestajā daļā minēto termiņa skaitījumu no informācijas pieprasījumā noteiktā termiņa beigām līdz pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanai Eiropas Komisijā.

86. pants. Sadarbība ar Eiropas Komisiju

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Eiropas Komisijai iesniedzis prasību, kurai nav pievienots par konkrētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedoklis, nozares atbildīgā ministrija pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju, pievienojot, ja iespējams, par konkrētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedokli.

87. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatus

(Izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)

88. pants. Būvdarbu līgumu nomenklatūras piemērošana

Ja šā likuma 1. pielikumā minētās iepirkuma nomenklatūras CPV dati atšķiras no NACE nomenklatūras, kas noteikta Komisijas 2001. gada 19. decembra regulā (EK) Nr. 29/2002, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā, piemēro attiecīgo CPV nomenklatūru.

(Nodaļa 05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)

90. pants. Līguma prettiesiska noslēgšana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu vai cita tāda darījuma veikšanu, kas atbilst iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtībai, ja nav piemērota šajā likumā noteiktā iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kas bija jāpiemēro, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja piemērota šim likumam neatbilstoši izraudzīta iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav publicēts šajā likumā noteiktais paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tas bija jāpublicē abās tīmekļvietnēs, uzsākot iepirkumu, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās, vai cita veiktā darījuma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)

91. pants. Interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošana

(1) Par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī par to, ka nav ievērots aizliegums būt saistītiem ar kandidātu vai pretendentu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

92. pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošana

(1) Par šajā likumā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu, ja kandidāts vai pretendents nepamatoti izslēgts vai nepamatoti nav izslēgts no dalības iepirkumā un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, ja kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums nepamatoti noraidīts vai nepamatoti atzīts par atbilstošu iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)

93. pants. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noslēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais nogaidīšanas termiņš, bet tas bija jāievēro, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, vai nav ievērots Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas noteiktais aizliegums slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja tajā nav iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos paredzētie noteikumi vai ir iekļauti atšķirīgi noteikumi un ja šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma procedūras dokumentos atbilstoši šā likuma prasībām vai nav ievēroti citi šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par grozījumu izdarīšanu iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā, ja nav ievēroti šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcena vai grozījumu kopējā līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)

94. pants. Dokumentu un informācijas nenodrošināšana

(1) Par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos ietverto noteikumu neievērošanu pieteikumu, piedāvājumu vai metu sagatavošanas vai kvalifikācijas sistēmas izveides vai uzturēšanas laikā attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentu pieejamības nodrošināšanu, iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu vai papildu informācijas sniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērota kārtība, kādā kandidāti, pretendenti un metu konkursa dalībnieki informējami par iepirkuma rezultātiem vai piegādātāji informējami par to iekļaušanu kvalifikācijas sistēmā vai izslēgšanu no tās, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma komisijas protokolu izsniegšanas prasību neievērošanu, kā arī par iepirkuma procedūras vai metu konkursa ziņojuma sagatavošanas, publicēšanas vai izsniegšanas prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu nepublicēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par statistikas pārskata neiesniegšanu šajā likumā noteiktajā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)

95. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 90., 91., 92., 93. un 94. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Iepirkumu uzraudzības birojs.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)

96. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par tiesību izmantošanas aizliegumu ieņemt amatus

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paziņots personai, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, par pieņemto lēmumu informē visas tās Iepirkumu uzraudzības birojam zināmās institūcijas, kurās šī persona ieņem šādu amatu, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekus vai turētājus, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ir stājies spēkā, nosūta attiecīgo informāciju šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī publikāciju vadības sistēmā publicē pie administratīvās atbildības sauktās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav — dzimšanas datumu un valsti) un soda izpildes termiņu. Minētā informācija publikāciju vadības sistēmā ir pieejama tajā reģistrētajiem lietotājiem likumā noteikto pienākumu izpildei līdz dienai, kad soda izpilde beidzas.

(3) Institūcijai, kurā persona, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ieņem šādus amatus, ir pienākums nodrošināt, ka pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir stājies spēkā, attiecīgā persona šādu amatu neieņem, lēmumus nepieņem un līgumus neslēdz.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (Latvijas Vēstnesis, 2010, 140. nr.; 2013, 188., 191. nr.; 2015, 107. nr.; 2016, 57., 95. nr.).

2. Ja pārejas noteikumu 3. punktā nav noteikts citādi, iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā, izņemot noteikumus, kas iekļauti šā likuma 33. panta otrajā daļā, 34. panta otrajā daļā, 36. panta piektajā daļā, 38. pantā un 39. panta pirmajā daļā. Noslēgtās vispārīgās vienošanās administrējamas saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā un kā rezultātā tika noslēgta vispārīgā vienošanās.

3. Šā likuma 48. panta pirmās daļas 6. punkta un 7. punkta "b" apakšpunkta noteikumus attiecina arī uz tām iepirkuma procedūrām un iepirkumiem (ja bijis paredzēts piemērot attiecīgos šā likuma 48. panta noteikumus), kuri izsludināti līdz 2017. gada 31. martam, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā vai iepirkumā līdz 2017. gada 31. martam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, kurš bija spēkā līdz 2017. gada 31. martam, 42. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu neattiecina uz iepirkuma procedūrām vai iepirkumiem, kas izsludināti līdz 2017. gada 31. martam, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā līdz 2017. gada 31. martam.

4. Šā likuma 44. panta pirmo daļu piemēro:

1) attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajām iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, — no 2017. gada 18. aprīļa;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, — no 2017. gada 1. oktobra.

5. Iepirkumu uzraudzības birojs publikāciju vadības sistēmā publicē šā likuma 87. panta trešajā daļā minēto informāciju par visiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kurās piemērots aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, kuri ir stājušies spēkā un kuru izpilde nav beigusies.

6. Ja administratīvā pārkāpuma lietā publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā pieņemtais lēmums, kurā piemērots aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, ir paziņots personai, kas saukta pie administratīvās atbildības, pirms šā likuma stāšanās spēkā un tas vēl nav stājies spēkā, šā likuma 87. panta pirmajā daļā minēto pienākumu attiecībā uz šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojs izpilda līdz 2017. gada 10. aprīlim.

7. Statistikas pārskatus par 2016. gadu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iesniedz, piemērojot Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumus Nr. 121 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".

8. (Izslēgts ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)

9. Šā likuma 65. panta otrās daļas 8.¹ punktu un 89. pantu piemēro to iepirkuma līgumu apmaksai, kuriem iepirkums vai iepirkuma procedūra izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, pieņemts, sākot ar 2020. gada 18. aprīli.

(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

10. Šā likuma grozījums, kas paredz aizstāt 1. panta 26. punktā vārdus "aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatu" ar vārdiem "tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana", grozījums par 29. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par 87. panta izslēgšanu un XVIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

11. Ar 2026. gada 1. janvāri par tīru autotransporta līdzekli atbilstoši šā likuma 1. panta 31.¹ punkta "a" apakšpunktam tiek uzskatīts tāds M₁, M₂ vai N₁ kategorijas autotransporta līdzeklis, kura izpūtēja emisijas ir nulle CO₂ g/km.

(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)

12. Šā likuma 21. panta ceturtajā daļā noteiktais tīro autotransporta līdzekļu procentuālais īpatsvars katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā ir:

1) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 22 procenti M₁, M₂ vai N₁ kategorijas autotransporta līdzekļiem;

2) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 22 procenti M₁, M₂ vai N₁ kategorijas autotransporta līdzekļiem;

3) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 8 procenti N₂ vai N₃ kategorijas autotransporta līdzekļiem;

4) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 9 procenti N₂ vai N₃ kategorijas autotransporta līdzekļiem;

5) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 35 procenti I klases un A klases M₃ kategorijas autotransporta līdzekļiem;

6) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 50 procenti I klases un A klases M₃ kategorijas autotransporta līdzekļiem;

7) no 2031. gada 1. janvāra katram piecu gadu laikposmam piemērojams šā punkta 2., 4. un 6. apakšpunktā noteiktais tīro autotransporta līdzekļu procentuālais īpatsvars.

(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)

13. Šā likuma 21. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās prasības piemērojamas iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas, vai, ja iepirkuma procedūra nav izsludināma, lēmums par iepirkuma procedūras uzsākšanu pieņemts, sākot ar dienu, kad stājās spēkā šīs tiesību normas.

(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)

14. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, tad iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā vai dienā, kad tika pieņemts lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, izņemot noteikumus, kas iekļauti šā likuma 44. panta ceturtajā daļā, 65. panta desmitajā daļā un 72. panta ceturtajā daļā.

( 24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

15. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs līgumu reģistra ierakstu veido par tādu iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos, kas noslēgta, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

16. Ja iepirkuma procedūrā pēc dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas kandidātus vai pretendentus pārbauda attiecībā uz atbilstību izslēgšanas noteikumiem, kā arī iepirkumā vai iepirkuma procedūrā pēc līguma noslēgšanas apakšuzņēmējus pārbauda attiecībā uz atbilstību izslēgšanas noteikumiem, minētā pārbaude veicama saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kas ir spēkā pārbaudes veikšanas dienā.

(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

17. Šā likuma 23. panta 9.¹ daļa stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Šā likuma 23. panta 9.¹ daļas prasības neattiecas uz iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas vai par kurām, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav izsludināma, lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu pieņemts līdz 2025. gada 27. jūnijam.

(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 28.06.2025.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 02.09.2021. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992. gada 25. februāra direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ direktīvu 2004/17/EK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1161, ar ko groza direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.