1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājama informācija — informācija, kura saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir atzīta par valsts noslēpumu vai aizsargājama kā valsts noslēpums, kā arī informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par informāciju dienesta vajadzībām;

2) apakšuzņēmuma līgums — līgums, kuru rakstveidā noslēdzis iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītais pretendents un viens vai vairāki citi piegādātāji, lai nodrošinātu pasūtītāja un iepirkuma procedūrā pasūtītāja izraudzītā pretendenta noslēgtā iepirkuma līguma izpildi, un kura priekšmets ir būvdarbu veikšana, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību;

3) aprites cikls — secīgi preces (produkta) aprites posmi, sākot ar pētniecību un izstrādi un beidzot ar atkritumu apglabāšanu;

4) būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kurus finansiālās interesēs rakstveidā noslēdzis viens vai vairāki pasūtītāji un viens vai vairāki piegādātāji un kuru priekšmets ir:

a) būvdarbu līgumam — iepirkuma nomenklatūras (CPV) 45.kategorijā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim,

b) piegādes līgumam — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,

c) pakalpojumu līgumam — šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja līgumā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību, šādu līgumu uzskata par pakalpojumu līgumu. Ja līguma priekšmets ir šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja līgumā iekļauta arī iepirkuma nomenklatūras (CPV) 45.kategorijā minēto būvdarbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par pakalpojumu līgumu;

5) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, kas nav publiska institūcija minētā likuma izpratnē, kā arī Eiropas Savienības institūcija, kas:

a) iepērk preces vai pakalpojumus pasūtītāju vajadzībām vai

b) veic iepirkuma procedūras, lai noslēgtu būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāju vajadzībām;

5¹) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

6) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi būvdarbu līgumi vai pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;

7) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

7¹) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;

8) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs augošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs ir tiesīgs norādīt arī citu informāciju;

9) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;

10) iepirkuma procedūra — procedūra (slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs), saskaņā ar kuru pasūtītājs izraugās piegādātājus un piešķir tiem tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus;

11) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, kurā ietverti visi nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

12) pasūtītājs — pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē;

13) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi (ražošanu), kas var ietvert arī tehnoloģiju demonstrējumus ar iekārtām, kuras demonstrē izstrādātās koncepcijas sniegumu reālā vai mākslīgi radītā vidē;

14) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai;

15) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai publiskā institūcija, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

16) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā pasūtītājs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;

17) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

18) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

19) kandidāts — piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu slēgtā konkursā, sarunu procedūrā vai konkursa dialogā;

20) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties un kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem kandidātiem, lai izstrādātu vienu vai vairākus pasūtītāja prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus;

21) kopējās tehniskās specifikācijas — tehniskās specifikācijas, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs atzītu procedūru un ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

22) krīze — tāda situācija jebkurā valstī, kad ir radies vai var rasties kaitējums, kas nepārprotami pārsniedz ikdienā iespējama sadzīves kaitējuma apmēru un kas būtiski apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai kam ir ievērojama ietekme uz materiālajām vērtībām, vai kuras dēļ jāveic pasākumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības. Par krīzi jebkurā gadījumā uzskata bruņotu konfliktu un karu;

23) saistītā persona — persona, attiecībā uz kuru kandidātam vai pretendentam ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē, kā arī persona, kurai ir izšķiroša ietekme uz kandidātu vai pretendentu vai kura (tāpat kā kandidāts vai pretendents) atrodas citas personas izšķirošā ietekmē;

24) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs apspriežas ar atlasītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

25) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus ir tiesīgi iesniegt tikai tie kandidāti, kurus pasūtītājs uzaicina;

25¹) speciālā atļauja — speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, sertifikāts pieejai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas klasificētajai informācijai vai sertifikāts pieejai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai;

26) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju produkts, izņemot oficiālos standartus, kas noteikti saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;

27) vispārīgā vienošanās — viena vai vairāku pasūtītāju un viena vai vairāku piegādātāju (vai iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta un viena vai vairāku apakšuzņēmēju) vienošanās, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgajā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, attiecībā uz paredzēto daudzumu);

28) ziņojums — pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 21.02.2019., 05.12.2019., 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) pasūtītāju līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāju risku.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Šo likumu piemēro, slēdzot būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kuru priekšmets ir:

1) preces, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346.pantu, un to sastāvdaļas un detaļas;

2) drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju;

3) būvdarbi, preces vai pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā;

4) būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem, vai tādi drošības mērķiem paredzēti būvdarbi vai pakalpojumi, kas saistīti ar aizsargājamu informāciju.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru mērķis ir Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošinājuma vajadzību nodrošināšana (piemēram, transporta, noliktavu, veselības aprūpes pakalpojumi, pārtika un nodrošinājuma vajadzībām nepieciešamie būvdarbi) un kurus noslēdz valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēku izvieto ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā.

(3) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šo likumu, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumu.

(4) Ja līguma priekšmets ir gan preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko attiecas šis likums, gan arī preces, pakalpojumi vai būvdarbi, uz ko neattiecas šis likums un papildus Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un objektīvi nav iespējams nodalīt līguma daļu, uz kuru neattiecas šis likums, un noslēgt atsevišķus līgumus, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.

(5) Pasūtītājs nepiemēro Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu arī tad, ja uz līguma priekšmetu attiecas šis likums un pasūtītājs nepiemēro šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saskaņā ar šā likuma 4.pantu vai 6.panta pirmo daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kurus noslēdz pasūtītājs Latvijas Republikas vai tās atvasināto publisko personu vārdā ar citas valsts pasūtītāju, kas, slēdzot iepirkuma līgumu, darbojas attiecīgās ārvalsts vai tās atvasināto publisko personu (atvasinātām publiskām personām pielīdzināmu personu) vārdā, par:

1) šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm, kā arī 4.punktā minētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem;

2) būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām precēm.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar:

1) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem, kurus noslēgušas viena vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un viena vai vairākas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

2) īpašiem procedūras noteikumiem atbilstoši starptautiskiem nolīgumiem par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts piegādātājiem vai tādas valsts piegādātājiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) starptautiskas organizācijas īpašu procedūru neatkarīgi no tā, vai starptautiskās organizācijas dalībvalsts pasūtītājs noslēdz līgumu ar starptautiskās organizācijas noteikto piegādātāju, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķīrusi attiecīgā starptautiskā organizācija saskaņā ar minēto procedūru, vai tās pasūtītājs piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar minēto procedūru;

4) divu vai vairāku valstu īstenotu sadarbības programmu, kas vērsta uz pētniecību un izstrādi, lai radītu jaunu izstrādājumu, vai kas nepieciešama turpmākā šā izstrādājuma vai tā daļu aprites ciklā. Ja nolīgumu par šādas sadarbības programmas īstenošanu ir noslēgušas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tās Eiropas Komisijai paziņo informāciju par pētniecības un izstrādes izdevumu daļu attiecībā pret kopējiem sadarbības programmas izdevumiem, par izmaksu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī par katras dalībvalsts veicamo iepirkumu daļu.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

3) finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanas pakalpojumus;

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

5) pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, izņemot tādus pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto savām vajadzībām vienīgi pasūtītājs;

6) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību nodrošināšanai;

7) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, situācijā, kad karaspēks ir izvietots ārpus Eiropas Savienības teritorijas un starptautisko operāciju vai starptautisko mācību nodrošināšanai iepirkuma līgumi noslēdzami ar piegādātājiem, kas darbojas šo operāciju vai mācību zonā;

8) valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja.

(5) Šo likumu nepiemēro piegādes līgumiem, ja to priekšmets ir kāda no šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām precēm, to sastāvdaļām vai detaļām un no to piegāžu drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un Nacionālo bruņoto spēku spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, un ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 14.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2024.)

5.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem vai dialoga dalībniekiem piešķirt godalgas vai maksājumus.

(2) Nav atļauts sadalīt daļās paredzamos būvdarbu projektus, piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šā likuma nepiemērošanu.

(3) Būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

(4) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru noteikumus, kas attiektos uz šīm daļām atbilstoši šā likuma 6.pantam, ņemot vērā to paredzamo līgumcenu, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, vai nepiemērot iepirkuma procedūras, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām.

(5) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādus iepirkuma procedūru noteikumus, kas attiektos uz šīm daļām atbilstoši šā likuma 6.pantam, ņemot vērā to paredzamo līgumcenu, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, vai nepiemērot iepirkuma procedūras, ja šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām līgumcenu robežām.

(6) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(7) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka šādi:

1) apdrošināšanas pakalpojumu līgumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(8) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas nepārsniedz 48 mēnešus, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(9) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošu viena veida līgumu kopējo reālo vērtību, ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas;

2) kā nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošu viena veida līgumu kopējo paredzamo vērtību.

(10) Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī preces iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

(11) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā ir kopējā visu paredzamo līgumu līgumcena vispārīgās vienošanās darbības laikā.

6.pants. Iepirkuma procedūru veidi un piemērošana

(1) Pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemēro, ja piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 42 000 euro vai lielāka un būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 170 000 euro vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 10 000 euro vai lielāka piegādes un pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 20 000 euro vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, iepirkumu veic saskaņā ar šā panta devītās un desmitās daļas noteikumiem. Pasūtītājs, kas ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekts, šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemēro, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā panta trešajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras un šā panta septītajā daļā noteikto kārtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai arī tad, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir mazāka par šā panta pirmajā daļā noteiktajām līgumcenu robežām.

(3) Ir šādas iepirkuma procedūras:

1) slēgts konkurss;

2) sarunu procedūra;

3) konkursa dialogs.

(4) Pasūtītājs būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanai ir tiesīgs brīvi izvēlēties slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu.

(5) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot konkursa dialogu, ja slēdzamais līgums ir uzskatāms par sevišķi sarežģītu un pasūtītājam ir būtisks risks, ka viņš nespēs piešķirt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu. Līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu, ja pastāv vismaz viens no šādiem kritērijiem:

1) pasūtītājam objektīvi nav iespējams sagatavot tā prasībām atbilstošas tehniskās specifikācijas saskaņā ar šā likuma 19.panta ceturtās daļas 2., 3. vai 4.punktu, un tas nevar izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu;

2) pasūtītājam objektīvi nav iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

(6) Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, saskaņā ar šā likuma 53.pantu šādos gadījumos:

1) ja iepriekš izsludinātai iepirkuma procedūrai nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi vai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi un iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs nosūta tai ziņojumu;

2) ja iepriekš izsludinātai iepirkuma procedūrai ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā paredzētajām līguma izpildei nepieciešamajām prasībām, un ja pasūtītājs uzaicina piedalīties sarunās tikai tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti no dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 44.pantu un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām;

3) militāras vai drošības krīzes gadījumā, ja steidzamības dēļ nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas;

4) ja pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu (piemēram, dabas katastrofas vai avārijas) rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja rīcības;

5) ja tehnisku vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;

6) ja līguma priekšmets ir pētniecības un izstrādes pakalpojumi;

7) ja līguma priekšmets ir preces, kas izgatavotas tikai pētniecībai un izstrādei, izņemot gadījumu, kad tās tiek izgatavotas vairumā, lai novērtētu to noietu vai segtu pētniecības un izstrādes izmaksas;

8) ja pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu ar preču vai iekārtu uzturēšanu un ekspluatāciju saistītas grūtības. Šāda līguma, kā arī atkārtotu līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Izņēmuma gadījumā minētais termiņš drīkst būt ilgāks, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja (ražotāja) izvēles gadījumā;

9) ja līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā;

10) ja pasūtītājam ir iespēja ar īpaši izdevīgiem noteikumiem iepirkt preces no preču piegādātāja, kurš, izbeidzot savu komercdarbību, rīko izpārdošanu, vai no likvidatoriem vai maksātnespējas procesa administratoriem, kuri rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātnespējas jomā;

11) ja pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas,

b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs,

c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem;

12) ja līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad sākotnējais līgums noslēgts slēgta konkursa, sarunu procedūras, publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialoga rezultātā, ja paziņojumā par līgumu ir paredzēta atkārtota līgumu slēgšana un, nosakot paredzamo līgumcenu, ir ņemta vērā arī atkārtoti nepieciešamo būvdarbu vai pakalpojumu vērtība. Šos noteikumus var piemērot piecu gadu laikā no sākotnējā līguma noslēgšanas. Izņēmuma gadījumā šos noteikumus var piemērot ilgākā laikā, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja izvēles gadījumā;

13) ja pasūtītājam nepieciešami gaisa un ūdens transporta pakalpojumi bruņoto spēku vai drošības spēku izvietošanai ārvalstīs, ja līgumu slēdz ar piegādātāju, kurš piedāvājuma spēkā esamību garantē tik īsu laiku, ka nav iespējams piemērot slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, arī tad, ja pasūtītājs izmanto visas šajā likumā noteiktās pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu saīsināšanas iespējas.

(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikumā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, taču tas piemēro šā likuma 19. panta, IV nodaļas, 34. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 41., 52., 54., 55. un 56.panta noteikumus. Pasūtītājs pirms iepirkuma veikšanas publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas.

(8) Ja līguma priekšmets ir gan šā likuma 1.pielikumā, gan šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, pasūtītājs piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja šā likuma 1.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcenu. Ja šā likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 1.pielikumā minēto pakalpojumu līgumcenu, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus.

(9) Ja piegādes līguma vai pakalpojumu līguma līgumcena ir vienāda ar 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs, kas ir Publisko iepirkumu likuma subjekts, iepirkuma veikšanā ievēro vismaz šā likuma 19. panta, IV nodaļas, 41.panta, 52.panta otrās daļas 1. un 2.punkta, ceturtās, piektās, sestās un septītās daļas, 54.panta pirmās, piektās un sestās daļas, 55. un 56.panta noteikumus, kā arī pirms iepirkuma veikšanas, izņemot gadījumu, kad iepirkums atbilst šā panta sestajā daļā minētajiem nosacījumiem, publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par attiecīgo iepirkumu, norādot piedāvājumu iesniegšanas termiņu un vietu, kur pieejamas tehniskās specifikācijas.

(10) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkumu, uz kuru attiecas šā panta devītās daļas noteikumi, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga pasūtītāja pieņemtos lēmumus pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pasūtītāja pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 09.11.2017., 05.12.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

8.pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina personas ar īpašām vajadzībām, kurām nepieciešami īpaši darba apstākļi.

(2) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, pasūtītājs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

9.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu vai pretendentu, ja atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu ir tiesīgas sniegt tikai fiziskās vai juridiskās personas, bet tas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta.

(2) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(3) Piegādātāji, kas ir personu apvienības, ir tiesīgi pieteikties par kandidātiem vai iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā kandidāts iesniegtu pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā vai kā pretendents — piedāvājumu. Tomēr pasūtītājs ir tiesīgs prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, pēc savas izvēles izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskajam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams sekmīgai līguma izpildei.

(4) Piegādātājs, kurš piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.

(5) Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

10.pants. Konfidencialitāte

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs izvirzīt piegādātājiem nosacījumus informācijas aizsardzībai iepirkuma procedūras norises un līguma izpildes ietvaros. Šādus nosacījumus pasūtītājs ir tiesīgs attiecināt arī uz piegādātāju apakšuzņēmējiem.

(2) Ja likumā nav noteikts citādi, pasūtītājs neatklāj informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem komercdarbības jomā nodevuši citi piegādātāji.

(3) Piegādātāja pieteikums un piedāvājums, kā arī dokumenti, ar kuriem piegādātājs atbilstoši šā likuma noteikumiem papildina vai izskaidro pieteikumā vai piedāvājumā ietverto informāciju, nav vispārpieejama informācija un šie dokumenti nav uzrādāmi vai izsniedzami personām, kas nav saistītas ar pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanu, izņemot personas, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem un saņemt tos amata pienākumu izpildei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

11.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi

(1) Pasūtītājs var iepirkt būvdarbus, preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, preces un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(2) Ja pasūtītājs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, preces vai pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka pasūtītājs ir piemērojis šā likuma prasības, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) centralizēto iepirkumu institūcija, kas ir pasūtītājs, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības;

2) centralizēto iepirkumu institūcija, kas nav pasūtītājs, ir piemērojusi šim likumam atbilstošus līdzvērtīgus noteikumus, kā arī ir nodrošinātas šajā likumā noteiktajām lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējām līdzvērtīgas iespējas.

(3) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu tā vajadzībām kā centralizēto iepirkumu institūcija veic citas Eiropas Savienības valsts pasūtītājs, kas, veicot attiecīgo iepirkumu, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publiskā iepirkuma jomā.

12.pants. Iepirkuma procedūras dokumenti

(1) Kandidātu atlases nolikumā ietver:

1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citu informāciju par pasūtītāju, kas iekļaujama paziņojumā par līgumu;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) iepirkuma priekšmeta aprakstu, bet konkursa dialoga gadījumā — vajadzību un prasību raksturojumu;

3¹) informāciju par iepirkumā aizsargājamas informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju;

3²) informāciju par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas kategoriju, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot valsts noslēpumu vai informāciju, kas aizsargājama kā valsts noslēpums;

4) pieteikumu iesniegšanas vietu, datumu un laiku;

5) prasības attiecībā uz pieteikuma noformējumu un iesniegšanu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kādās pieteikums iesniedzams;

6) šā likuma 44.panta noteikumus vai atsauci uz šā likuma 44.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai piegādātāju novērtētu saskaņā ar minētajiem noteikumiem;

7) prasības attiecībā uz piegādātāja atbilstību profesionālās darbības veikšanai (13.pants), saimniecisko un finansiālo stāvokli (14.pants), tehniskajām un profesionālajām spējām (15.pants), izmantojamo kvalitātes vadības sistēmu (16.pants), kā arī saskaņā ar šiem pantiem noteikto iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai piegādātāju novērtētu saskaņā ar noteiktajām prasībām;

8) kandidātu vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 18.panta pirmā daļa;

9) citu informāciju un citas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(2) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā un konkursa dialogā un uzaicinājumā uz sarunām sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, ietver vismaz:

1) atsauci uz publicēto paziņojumu par līgumu;

2) norādi par datumu, līdz kuram kandidāts ir tiesīgs pieprasīt papildu dokumentus;

3) norādi par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, adresi, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams, kā arī prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu, iesniegšanu un finanšu piedāvājuma formu;

4) slēgtā konkursā un konkursa dialogā — norādi par piedāvājumu atvēršanas datumu, laiku un vietu, bet sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, — norādi par sarunu uzsākšanas vietu un laiku, kā arī informāciju par sarunās apspriežamajiem piedāvājuma aspektiem;

5) informāciju par piedāvājuma nodrošinājumu, ja tāds paredzēts, tā apmēru, termiņu un iespējamo veidu un izmaksāšanas nosacījumiem saskaņā ar šā likuma 27.pantu;

6) tehniskās specifikācijas (19.pants) un citus nepieciešamos dokumentus vai norādi uz tīmekļvietnes adresi, kur ir pieejami šie dokumenti, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem;

6¹) kārtību, kādā piegādātājs piekļūst iepirkuma dokumentos ietvertajai aizsargājamai informācijai, veic tās apstrādi un sagatavo piedāvājumu;

7) ja nepieciešams, līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar informācijas aizsardzību (21.pants), līguma izpildes drošību (22.pants), apakšuzņēmēju līgumu slēgšanu (23.pants), kā arī sociālajiem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām (24.pants);

8) ja nepieciešams, norādi uz jebkādiem papildu dokumentiem, kas iesniedzami, lai pārbaudītu saskaņā ar pasūtītāja noteiktajām, paziņojumā par līgumu vai kandidātu atlases nolikumā ietvertajām prasībām iesniegtos apliecinājumus vai papildinātu tajos ietverto informāciju. Šos papildu dokumentus pieprasa, ievērojot šā likuma 14. un 15.panta noteikumus;

9) norādi par piedāvājuma izvēles kritēriju un vērtēšanas kritēriju īpatsvaru vai nozīmīguma secību (26.pants), ja tie nav minēti paziņojumā par līgumu vai kandidātu atlases nolikumā;

10) ja nepieciešams, informāciju par elektroniskās izsoles norisi saskaņā ar šā likuma 25.pantu;

11) iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu;

12) ja nepieciešams, citu informāciju un citas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(3) Uzaicinājumā uz dialogu ietver vismaz:

1) šā panta otrās daļas 1., 6., 8., 9. un 12.punktā minētās ziņas;

2) norādi par dialoga uzsākšanas vietu un laiku, kā arī valodu vai valodām, kādās notiks dialogs;

3) ja nepieciešams, informāciju par maksājumiem un godalgām dialoga dalībniekiem.

(4) Ja iepirkuma procedūras dokumenti un papildus nepieciešamie dokumenti ir pieejami nevis pie pasūtītāja, bet citā institūcijā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās norāda adresi, kur šos dokumentus var pieprasīt, kā arī, ja nepieciešams, datumu, līdz kuram tos var pieprasīt, samaksas apmēru, ņemot vērā šā likuma 38.panta septīto daļu, un maksāšanas kārtību. Par iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu atbildīgā institūcija dokumentus izsniedz vai izsūta nekavējoties pēc pieprasījuma saņemšanas.

(5) Iepirkuma procedūras dokumentos pieprasīto minimālo spēju līmeni, kā arī prasību apjomu konkrētā līguma izpildei pasūtītājs nosaka samērīgi līguma priekšmetam. Noteiktās prasības nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj iepirkuma procedūras dokumentos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

13.pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši tās valsts normatīvo aktu prasībām, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta.

(2) Ja pakalpojumu līguma gadījumā piegādātājam jābūt īpaši pilnvarotam vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedram, lai valstī, kurā tas ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

14.pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt minimālās prasības attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli. Piegādātāja saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt ar:

1) kredītiestādes apliecinājumu vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumiem;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata (ja šāda informācija ir publiskojama saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā piegādātājs ir reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta);

3) apliecinājumu par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījumu, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu, bet ne vairāk kā par trijiem iepriekšējiem finanšu gadiem.

(2) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. Piegādātājs, kas ir personu apvienība, arī var balstīties uz apvienības dalībnieku iespējām.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kuri no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājam jāiesniedz.

(4) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

15.pants. Tehniskās un profesionālās spējas

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt minimālās prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām. Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei galvenokārt var apliecināt ar:

1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi piecos iepriekšējos gados. Šajās izziņās ietver ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, kā arī par to, vai visi darbi ir veikti atbilstoši attiecīgajiem normatīviem un pienācīgi pabeigti. Ja nepieciešams, attiecīgo būvdarbu pasūtītājs šādu izziņu iesniedz tieši pasūtītājam;

2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem piecos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Informācijai pievieno pircēja atsauksmes, izņemot gadījumu, ja pircējs ir bijusi privāta persona un atsauksmes vairs nav iespējams iegūt. Šādā gadījumā pievieno piegādātāja apliecinājumu;

3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;

4) aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko lieto preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kvalitātes nodrošināšanai, pētījumu un izmēģinājumu veikšanai, kā arī noteikumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu;

5) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja valsts kompetenta institūcija. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai piegādātāja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz pētījumu un izmēģinājumu metodēm un kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;

6) dokumentiem, kas apliecina piegādātāja — būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par būvdarbu vadību vai pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā piegādes līguma ietvaros;

7) būvdarbu un pakalpojumu līgumiem — aprakstu, norādot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu;

8) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;

9) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, darbinieku skaitu un viņu kvalifikāciju, kā arī piegādes avotiem (norādot to atrašanās vietu, ja tie atrodas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), kas pieejami piegādātājam līguma izpildei, tajā skaitā piegādājamo preču modernizēšanai vai pielāgošanai, kā arī nepieciešamajiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem krīzes gadījumā;

10) pierādījumiem par piegādātāja spēju nodrošināt aizsargājamas informācijas aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijas dienesta vajadzībām un valsts noslēpuma aizsardzības jomā. Par šādu pierādījumu galvenokārt uzskata atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) un speciālo atļauju (fiziskajai personai) vai aprakstu par konkrētiem pasākumiem informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nodrošināšanai;

11) attiecībā uz piegādājamām precēm:

a) paraugiem, aprakstiem un fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja pasūtītājs to pieprasa,

b) kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem standartizācijas jomā) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem.

(2) Ja iepirkuma līgums ietver būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, piegādātāja spēju veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus izvērtē, galvenokārt ņemot vērā tā pieredzi, kvalifikāciju, darbības efektivitāti un uzticamību.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kurus no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājs iesniedz.

(4) Piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. Piegādātājs, kas ir personu apvienība, arī var balstīties uz apvienības dalībnieku iespējām.

(5) Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savas tehniskās un profesionālās spējas ar jebkuriem citiem dokumentiem, kurus pasūtītājs uzskata par piemērotiem.

(6) Šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto prasību par atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāta (juridiskajai personai) un speciālās atļaujas (fiziskajai personai) iesniegšanu ārvalstī reģistrēts piegādātājs vai piegādātājs ar ārvalsts pilsonību ir tiesīgs izpildīt, iesniedzot atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu, speciālo atļauju vai apliecinājumu, ka attiecīgās ārvalsts kompetentā institūcija (drošības iestāde) ir izsniegusi atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai). Jebkurā no šiem gadījumiem pasūtītājs lūdz Satversmes aizsardzības biroju sniegt apliecinājumu par to, ka piegādātājs ir saņēmis atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai), kas atzīstama par derīgu izmantošanai Latvijas Republikā.

(7) Ja nepieciešams, pasūtītājs ir tiesīgs kandidātam dot papildu laiku šā panta pirmās daļas 10.punktā minēto pierādījumu saņemšanai, ja šāda iespēja un termiņš ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.

(8) Papildus šā panta pirmās daļas 10.punkta prasību izpildei pasūtītājs ir tiesīgs lūgt Satversmes aizsardzības biroju, ja nepieciešams, sadarbībā ar piegādātāja reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts kompetento institūciju (drošības iestādi) pārbaudīt līguma izpildei nepieciešamās piegādātāja telpas un iekārtas, ražošanas un administratīvās procedūras, informācijas aprites kārtību, kā arī ziņas par piegādātāja personālu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

16.pants. Kvalitātes vadības sistēmas

Pasūtītājs var pieprasīt, lai būtu pārbaudīta piegādātāja kvalitātes vadības sistēma. Šādā gadījumā pasūtītājs atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas atbilst noteiktiem Eiropas sertifikācijas standartiem un ko sertificējušas attiecīgas institūcijas, kuras atbilst Eiropas sertifikācijas standartiem. Pasūtītājs atzīst ekvivalentus sertifikātus, ko izdevušas institūcijas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī akceptē citus piegādātāja iesniegtos pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošinājuma pasākumiem.

17.pants. Vides vadības standarti

Ja pasūtītājs, ņemot vērā būvdarbu vai pakalpojumu raksturu, kvantitāti un būtiskumu, saskaņā ar šā likuma 15.panta pirmo daļu pieprasa, lai piegādātājs apliecina, ka, izpildot līgumu, spēs īstenot pasākumus vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, piegādātājs to ir tiesīgs apliecināt:

1) reģistrējoties vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS);

2) ar Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas sertifikātu, kas apliecina tā atbilstību Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības standartiem;

3) ar citiem pierādījumiem par līdzvērtīgiem vides aizsardzības prasību nodrošinājuma pasākumiem.

18.pants. Kandidātu, apspriežamo risinājumu un piedāvājumu skaita samazināšana

(1) Pasūtītājs var noteikt kandidātu skaitu, ko tas uzaicinās iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās vai dialogā. Šādā gadījumā iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tas piemēros, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt. Minimālais nosakāmais uzaicināmo kandidātu skaits ir trīs kandidāti.

(2) Pasūtītājs var noteikt, ka sarunu procedūra, publicējot paziņojumu par līgumu, un konkursa dialogs norisināsies vairākos secīgos posmos, lai sarunu vai dialoga laikā samazinātu attiecīgi to piedāvājumu vai risinājumu skaitu, ko tas novērtēs saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju. Šādā gadījumā  iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs norāda, ka tas izmantos šo iespēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

19.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļuves iespējām personām ar īpašām vajadzībām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, ražošanas procesus un metodes, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības iepakojumam, marķēšanai un lietotāja instrukcijām. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē.

(3) Tehniskajās specifikācijās attiecībā uz piegādes un pakalpojumu līgumiem ietver nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības, piemēram, kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļuves iespējām personām ar īpašām vajadzībām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes. Pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī rezultātu.

(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie starptautiskie standarti, citi starptautiskie standarti, citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas, kā arī ražotāju izstrādātas un savstarpēji atzītas tehniskās specifikācijas, standarti militārajā jomā (nozares standarti, kas var nebūt publiski pieejama informācija) vai tiem līdzīgas militāro preču tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, kas var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām prasībām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.

(5) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojums neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā. Šā panta izpratnē par kompetentu institūciju uzskata Eiropas standartiem atbilstošu Latvijas vai citas valsts testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju un sertificēšanas un inspicēšanas institūciju.

(6) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumu, kas atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šādā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, tehniskajām specifikācijām vai atsauces sistēmām, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.

(7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas ir tiesīgs piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:

1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;

2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;

3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās ir tiesīgas piedalīties visas ieinteresētās puses — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;

4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs ir tiesīgs norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Šādā gadījumā pasūtītājs kā līdzvērtīgu pierādījumu par atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām un iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām pieņem arī ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

(9) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Šādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

20.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.

(2) Paziņojumā par līgumu un paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu norāda, vai piedāvājumu variantu iesniegšana ir obligāta, pieļaujama vai nav atļauta.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni piedāvājumu variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.

(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojumu līgums vai pakalpojumu līguma vietā — piegādes līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

21.pants. Informācijas aizsardzība

(1) Ja iepirkuma procedūras norisē vai iepirkuma līguma izpildes ietvaros piegādātājam paredzēts iepazīties, radīt, uzglabāt vai apsargāt aizsargājamu informāciju vai iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošā teritorijā, kurai noteikts īpašs drošības režīms, pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus tos iepirkuma līguma elementus, kuri saistīti ar aizsargājamu informāciju, norādot arī aizsargājamās informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, kā arī nosaka informācijas aizsardzības prasības iepirkuma procedūras norisē un iepirkuma līguma izpildes ietvaros. Šis nosacījums ir attiecināms arī uz piegādātāja apakšuzņēmējiem.

(1¹) Informācijas aizsardzības prasības attiecībā uz iepirkuma līguma izpildi tiek noteiktas jau iepirkuma līguma projektā, un pirms iepirkuma procedūras rīkošanas pasūtītājs tās saskaņo ar šā likuma 44. panta piektās daļas 3. punktā minēto atbilstošo kompetento valsts drošības iestādi.

(2) Pasūtītāja norādītās prasības aizsargājamas informācijas aizsardzībai pilnā apjomā attiecas uz ikvienu piegādātāju, kas kā kandidāts vai pretendents plāno piedalīties vai piedalās iepirkuma procedūrā, kā arī uz minēto piegādātāju apakšuzņēmējiem, ciktāl šīs prasības ir saistītas ar apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kuri no šā panta ceturtajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājam jāiesniedz, lai tas apliecinātu spēju nodrošināt aizsargājamas informācijas aizsardzību saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos norādītajām prasībām.

(4) Piegādātāja spēju nodrošināt iepirkuma procedūras dokumentos noteikto prasību izpildi galvenokārt var pierādīt ar:

1) apliecinājumu, ka tas un piedāvājumā norādītie apakšuzņēmēji nodrošinās aizsargājamas informācijas aizsardzību iepirkuma līguma darbības laikā un pēc tā beigām saskaņā ar pasūtītāja norādītajām prasībām;

2) apliecinājumu, ka līguma izpildē piegādātājs šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto apliecinājumu iesniegs par katru apakšuzņēmēju, kas nav norādīts piedāvājumā, bet tiks iesaistīts iepirkuma līguma izpildē;

3) aprakstu par konkrētiem pasākumiem informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nodrošināšanai vai piegādātājam un tā piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem (ja attiecīgajam apakšuzņēmējam paredzēts iepazīties, radīt, uzglabāt vai apsargāt aizsargājamu informāciju vai iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošā teritorijā, kurai noteikts īpašs drošības režīms) izsniegtā atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāta (juridiskajai personai) un speciālās atļaujas (fiziskajai personai) apliecinātu kopiju;

4) apliecinājumu, ka līguma izpildē piegādātājs iesniegs pasūtītājam šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētos dokumentus attiecībā uz katru piegādātāja apakšuzņēmēju, kas nav norādīts piedāvājumā, bet tiks iesaistīts līguma izpildē, pirms apakšuzņēmēja iesaistes līguma izpildē, ja attiecīgajam apakšuzņēmējam paredzēts iepazīties, radīt, uzglabāt vai apsargāt aizsargājamu informāciju vai iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošā teritorijā, kurai noteikts īpašs drošības režīms.

(5) Šā panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā minēto prasību par atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāta (juridiskajai personai) un speciālās atļaujas (fiziskajai personai) iesniegšanu ārvalstī reģistrēts piegādātājs vai piegādātājs ar ārvalsts pilsonību ir tiesīgs izpildīt, iesniedzot atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu, speciālo atļauju vai apliecinājumu, ka attiecīgās ārvalsts kompetentā institūcija (drošības iestāde) ir izsniegusi atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai). Jebkurā no šiem gadījumiem pasūtītājs lūdz Satversmes aizsardzības biroju sniegt apliecinājumu par to, ka piegādātājs ir saņēmis atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikātu (juridiskajai personai) vai speciālo atļauju (fiziskajai personai), kas atzīstama par derīgu izmantošanai Latvijas Republikā.

(6) Iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta nespēja izpildīt pasūtītāja norādītās prasības aizsargājamas informācijas aizsardzībai ir pamats pasūtītājam vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma. Iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta apakšuzņēmēja nespēja izpildīt pasūtītāja norādītās prasības aizsargājamas informācijas aizsardzībai ir pamats pasūtītājam uzdot iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāt apakšuzņēmēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

22.pants. Līguma izpildes drošība

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasības, kas jāievēro piegādātājiem līguma izpildē, lai nodrošinātu pasūtītājam nepieciešamos būvdarbus, piegādes un pakalpojumus iepirkuma līgumā noteiktajā termiņā, arī krīzes situācijās, atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām (turpmāk — līguma izpildes drošība). Piegādātāja spēju nodrošināt līguma izpildes drošību galvenokārt var apliecināt ar:

1) informāciju par tādiem preču un pakalpojumu izmantošanas un nodošanas ierobežojumiem un informāciju par tādiem ierobežojumiem ziņu par precēm un pakalpojumiem izpaušanai, kuri attiecas uz pasūtītāju. Piegādātājs norāda arī tādu informāciju, kas izriet no eksporta kontroles un drošības noteikumiem;

2) dokumentiem, kas apliecina piegādātāja spēju saņemt stratēģiskas nozīmes preču licenci vai citus dokumentus, kas piešķir tiesības veikt stratēģiskas nozīmes preču eksportu, tranzītu un nodošanu, ja šādas licences vai citu dokumentu saņemšana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles jomā. Šādi dokumenti var ietvert:

a) informāciju par iepriekš veiktajām tādu pašu preču piegādēm,

b) kompetento institūciju dokumentus, kas apliecina piegādātāja spēju saņemt attiecīgās licences, sertifikātus vai citus dokumentus (piemēram, kompetento institūciju dokumentus, kas apliecina, ka piegādātājs iepriekš ir saņēmis attiecīgās licences, sertifikātus vai citus dokumentus, vai arī kompetentas institūcijas izsniegtu uzziņu vai līdzvērtīgu dokumentu par piegādātāja tiesībām saņemt attiecīgās licences, sertifikātus vai citus dokumentus konkrētajā situācijā),

c) informāciju par visām licencēšanas un sertificēšanas prasībām, kā arī citiem ierobežojumiem, kas piemērojami piedāvātajām precēm, to sastāvdaļām un detaļām, kā arī piegādātāja sagatavotu izvērtējumu par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas nosaka prasības minēto licenču, sertifikātu vai citu dokumentu saņemšanai;

3) dokumentiem, kas apliecina, ka piegādātāja izmantotie organizatoriskie pasākumi un piegādes veikšanā iesaistīto personu atrašanās vieta nodrošina saskaņā ar šo pantu noteikto līguma izpildes drošības prasību izpildi, kā arī ar apliecinājumu par to, ka piegādātājs nodrošinās, ka minēto organizatorisko pasākumu un piegādes veikšanā iesaistīto personu atrašanās vietas maiņa līguma izpildes laikā neietekmēs pasūtītāja noteikto līguma izpildes drošības prasību izpildi;

4) apliecinājumu, ka piegādātājs nodrošinās būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus tādā apjomā, kādi pasūtītājam var būt nepieciešami krīzes gadījumā. Pasūtītājs krīzes gadījumā par nepieciešamajiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem ar piegādātāju var vienoties papildus;

5) dokumentiem, kurus izdevušas piegādātāja valsts kompetentās institūcijas un kuri apliecina piegādātāja spēju krīzes gadījumā izpildīt saskaņā ar šā panta pirmo daļu noteiktās prasības attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

6) apliecinājumu, ka piegādātājs saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām modernizēs vai pielāgos piedāvātās preces;

7) apliecinājumu, ka piegādātājs laikus brīdinās pasūtītāju par izmaiņām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu organizēšanā, piegādātāja darbībā, kā arī piegādes ķēdē, ja šādas izmaiņas var ietekmēt līguma izpildi;

8) apliecinājumu, ka gadījumā, kad piegādātājs nespēs nodrošināt līguma izpildi, tas nodos pasūtītājam visus līdzekļus, kas nepieciešami rezerves daļu, sastāvdaļu un detaļu ražošanai, aprīkojumu pārbaužu veikšanai, kā arī tehniskos rasējumus, licences un lietošanas instrukcijas. Ja nepieciešams, par nodošanas nosacījumiem pasūtītājs ar piegādātāju var vienoties papildus;

9) apliecinājumu, ka piegādātājs apņemas nodrošināt spēkā esošu industriālās drošības sertifikātu visā līguma izpildes laikā, ja tajā paredzēta pieeja valsts noslēpumam vai informācijai, kas aizsargājama kā valsts noslēpums.

(2) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kurus no šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai citiem dokumentiem piegādātājs iesniedz.

(3) Pasūtītājs nenosaka pienākumu piegādātājam iesniegt tādus dokumentus, ar kuriem Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāapņemas nepiemērot stratēģiskas nozīmes preču eksporta, tranzīta vai nodošanas kontroles noteikumus, kas ir atbilstoši starptautiskajiem nolīgumiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem un piemērojami lēmuma par attiecīgās licences, sertifikāta vai cita dokumenta izsniegšanu pieņemšanas brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

23.pants. Apakšuzņēmuma līgumi

(1) Pasūtītājs neierobežo piegādātāju tiesības brīvi izvēlēties apakšuzņēmējus līguma izpildes nodrošināšanai, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs nosaka prasības apakšuzņēmuma līgumu noslēgšanai ar apakšuzņēmējiem, kas nav ar pretendentu saistītās personas (turpmāk — nesaistīti apakšuzņēmēji), saskaņā ar šā panta trešo, ceturto un sesto daļu.

(2) Lai pārliecinātos, vai piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, pasūtītājs pieprasa pretendentam piedāvājumā norādīt tās iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus zināmos apakšuzņēmējus.

(3) Pasūtītājs var paredzēt iespēju noteikt pienākumu iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam piemērot šā likuma IX nodaļas noteikumus attiecībā uz visiem apakšuzņēmēju līgumiem, ko pretendents piedāvājumā paredzējis noslēgt ar nesaistītiem apakšuzņēmējiem, vai uz daļu no tiem.

(4) Pasūtītājs var noteikt, ka iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam daļa līguma apjoma jānodod izpildei nesaistītiem apakšuzņēmējiem, piemērojot šā likuma IX nodaļas noteikumus. Pasūtītājs nosaka minimālo nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei nododamo līguma apjomu (ņemot vērā slēdzamā līguma priekšmetu, līgumcenu, attiecīgo rūpniecības nozari un tās tehniskās attīstības līmeni, kā arī konkurences līmeni tirgū), izsaka to procentos un norāda kā vērtību diapazonu, kura maksimālā robeža nepārsniedz 30 procentus no līguma kopējās līgumcenas.

(5) Ja pasūtītājs piemēro šā panta ceturto daļu, tas arī nosaka pienākumu pretendentiem:

1) piedāvājumā norādīt tās līguma daļas, ko tie paredz nodot izpildei nesaistītiem apakšuzņēmējiem, lai izpildītu saskaņā ar šā panta ceturto daļu noteikto prasību;

2) piedāvājumā norādīt visas saistītās personas, kā arī paziņot pasūtītājam jebkādas izmaiņas attiecībā uz saistītajām personām, tajā skaitā tādas izmaiņas, kas notikušas iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes laikā.

(6) Pretendents papildus minimālajam nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei nododamam līguma apjomam, kas noteikts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, var paredzēt nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei nodot lielāku līguma apjomu. Pasūtītājs var noteikt pienākumu pretendentam šādā gadījumā piedāvājumā norādīt konkrētas nesaistītiem apakšuzņēmējiem izpildei papildus nododamās līguma daļas, kā arī šos apakšuzņēmējus. Pasūtītājs attiecībā uz tām līguma daļām, ko pretendents paredz izpildei papildus nodot nesaistītiem apakšuzņēmējiem, var attiecināt šā panta trešās daļas noteikumus.

(7) Visas prasības, ko pasūtītājs nosaka saskaņā ar šā panta otro, trešo, ceturto un sesto daļu, tas ietver iepirkuma procedūras dokumentos. Ja tiek piemēroti šā panta trešās daļas noteikumi, pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos ietver norādi par iespēju noteikt šā panta trešajā daļā minēto pienākumu, bet lēmumu par pienākuma noteikšanu attiecībā uz konkrētām līguma daļām, ko pretendents paredzējis nodot izpildei nesaistītiem apakšuzņēmējiem, pieņem, izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

(8) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos paredz sev tiesības noraidīt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta saskaņā ar šā likuma 60. panta noteikumiem izvēlētos apakšuzņēmējus, pamatojoties uz tām pašām prasībām, ko pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos noteicis piegādātājiem. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos precizē, kuras no iepirkuma procedūras dokumentos piegādātājiem noteiktajām prasībām attiecas uz apakšuzņēmējiem un kuri dokumenti iesniedzami, lai apliecinātu atbilstību minētajām prasībām.

(9) Ja pasūtītājs, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus, noraida iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta izvēlēto apakšuzņēmēju, tas šo pretendentu rakstveidā informē par apakšuzņēmēja noraidīšanas iemesliem. Šādā gadījumā pretendents izvēlas citu apakšuzņēmēju saskaņā ar šā likuma 60.pantu.

(10) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var paredzēt pienākumu iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam saskaņot ar pasūtītāju prasības un kritērijus, ko iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ietver paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu papildu prasībām, kas noteiktas atbilstoši šā panta astotajai daļai.

(11) Šā panta noteikumu piemērošana neietekmē tā pretendenta atbildību par iepirkuma līgumu izpildi, ar kuru pasūtītājs noslēdzis minēto līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

24.pants. Pienākumi attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem

(1) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var norādīt iestādes, kurās kandidāti vai pretendenti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks veikti būvdarbi vai sniegti pakalpojumi.

(2) Ja pasūtītājs norāda šā panta pirmajā daļā minētās iestādes, tas iepirkuma procedūras dokumentos izvirza prasību, lai pretendents piedāvājumā norāda, ka tajā ir ņemti vērā noteikumi, kas attiecīgajā administratīvajā teritorijā regulē piemērotu darba apstākļu un darba aizsardzības nodrošināšanu.

25.pants. Elektroniskās izsoles piemērošana

(1) Ja tehniskās specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, slēgtā konkursā un sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 55.pantu.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un tehniskajās specifikācijās minētā raksturojuma jaunā vērtība, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

2) tikai cena, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu.

(3) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu nosaka, ka tas piemēros elektronisko izsoli, un iepirkuma procedūras dokumentos norāda:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumus, ja šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras vērtību robežas (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.

26.pants. Piedāvājuma izvēles kritēriji

(1) Ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:

1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasības, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, līguma izpildes drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

(2) Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus un to īpatsvarus vai skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un apraksta, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirto īpatsvaru un skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā. Ja pasūtītājs var pamatot, ka nav iespējams noteikt vērtēšanas kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, pasūtītājs norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā.

(3) Ja pasūtītājs piemēro konkursa dialogu, par piedāvājuma izvēles kritēriju tas nosaka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

27.pants. Piedāvājuma nodrošinājums

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu, ja vien:

1) pieprasījums attiecas uz visiem pretendentiem vienādi un bez izņēmumiem;

2) iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts piedāvājuma nodrošinājuma apmērs un termiņi.

(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu, bet ne lielāku par pieciem procentiem no paredzamās līgumcenas.

(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nevar pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.

(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja pasūtītājs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, naudas summas iemaksu pasūtītāja norādītajā kontā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem:

1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības minimālajā termiņā;

2) ja pasūtītājs atzīst kādu pretendentu par uzvarējušu iepirkuma
procedūrā, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz līguma nodrošinājumu (ja tāds ir paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos);

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam vai pasūtītājs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto līguma nodrošinājumu;

3) pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā.

28.pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Pasūtītājs šā likuma 6. panta trešajā daļā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un septītajā un devītajā daļā minēto iepirkumu veikšanai izveido iepirkuma komisiju. Komisijā iekļauj personas, kurām nav par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Pasūtītājs pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.

(2) Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Iepirkuma komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi.

(3) Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru. Ja nepieciešams, pasūtītājs nodrošina, lai iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), visi iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti būtu saņēmuši atbilstošas kategorijas speciālo atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 05.12.2019. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

29.pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tai skaitā tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, amatpersonas, dalībnieka vai prokūrista tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks;

4) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

5) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.

(2) Iepirkuma dokumentu sagatavotāja (pasūtītāja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra un ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma dokumentu sagatavotājam (pasūtītāja amatpersonai vai darbiniekam), iepirkuma komisijas loceklim, iepirkuma komisijas sekretāram vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.

(3) Iepirkuma dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama.

(4) Iepirkuma komisija nodrošina iesniegto pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanu un pieņem lēmumu par viena vai vairāku piedāvājumu izvēli, kā arī protokolē iepirkuma procesa gaitu.

(5) Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma dokumentiem, šo likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās.

(6) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 05.12.2019. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

30.pants. Iepirkuma komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nav tiesīgs atturēties no lēmuma pieņemšanas.

(2) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

31.pants. Iepriekšējais informatīvais paziņojums

(1) Pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto tikai informēšanai, vai publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(1¹) Tāda iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšana, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir obligāta, ja pasūtītājs izmanto saīsinātos termiņus piedāvājumu iesniegšanai saskaņā ar šā likuma 37. panta astoto daļu. Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā norāda:

1) piegādes līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu (atsaucoties uz iepirkuma nomenklatūru (CPV)) preču grupu;

2) pakalpojumu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju;

3) būvdarbu līgumiem — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus pasūtītājs gatavojas slēgt.

(2) Pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu iespējami īsā laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt iepirkumu.

(3) (Izslēgta ar 09.11.2017. likumu)

(4) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 6.panta sestajā daļā minētajiem gadījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

32. pants. Paziņojums par līgumu

(1) Pasūtītājs publicē paziņojumu par līgumu, ja tas piemēro slēgtu konkursu, sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, vai konkursa dialogu.

(2) Ja pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai pagarina noteikto pieteikumu iesniegšanas termiņu, tas atkārtoti publicē paziņojumu par līgumu.

(3) (Izslēgta ar 05.10.2023. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

33.pants. Paziņojums par apakšuzņēmuma līgumu

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents publicē paziņojumu par apakšuzņēmuma līgumu, ja tas piemēro šā likuma 60.panta noteikumus.

(2) (Izslēgta ar 05.10.2023. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

34. pants. Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

(1) Pasūtītājs publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja pieņemts lēmums par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu. Šāds paziņojums ir publicējams 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā 48 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu.

(2) Ja pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu šajā likumā minētajos gadījumos, tas publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(3) Pasūtītājs ir tiesīgs nepublicēt paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja pieņemts lēmums par iepirkuma līguma noslēgšanu vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 55.pantu.

(4) Pasūtītājs paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir tiesīgs neietvert informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt sabiedrības interesēm, it sevišķi aizsardzības un drošības interesēm, vai tādējādi tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās komerciālās intereses vai godīgas konkurences noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

35.pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs publicēt brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma piemērošanas izņēmuma gadījumos un šā likuma 6.panta sestajā un septītajā daļā minētajos gadījumos papildus šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanai.

(2) Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas pasūtītāja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus novērstu šā likuma 69.panta pirmajā daļā minētās sekas.

(3) (Izslēgta ar 05.10.2023. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

37.pants. Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams kandidātu atlases dokumentu vai piedāvājuma sagatavošanai, kā arī šajā likumā noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Slēgtā konkursā, sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, un konkursa dialogā termiņu pieteikumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 25 dienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežvērtību vai lielāka, termiņu pieteikumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 30 dienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja vien grozītie noteikumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā. Pieteikumu iesniegšanas minimālais termiņš pēc dienas, kad paziņojums par līgumu atkārtoti publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nedrīkst būt īsāks par pusi no sākotnēji noteiktā pieteikumu iesniegšanas termiņa.

(4) Slēgtā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 25 dienām pēc dienas, kad atlasītajiem kandidātiem nosūtīts uzaicinājums. Ja paziņojums par līgumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, termiņu pretendentu piedāvājumu iesniegšanai nosaka ne īsāku par 40 dienām pēc dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

(5) Sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, un konkursa dialogā pasūtītājs vienojas ar visiem atlasītajiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Ja pasūtītājs nevar vienoties ar kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, tas nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas pēc dienas, kad nosūtīts uzaicinājums piedalīties sarunās vai iesniegt piedāvājumu, nav īsāks par 30 dienām vai 15 dienām, ja šādam termiņa saīsinājumam ir saprātīgs pamatojums.

(6) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, ja tādējādi netiek būtiski mainītas prasības, kas noteiktas uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, pasūtītājs vienojas ar visiem atlasītajiem kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

(7) Pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, atkārtoti publicējot paziņojumu par līgumu vai nosūtot atkārtotu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Ja paziņojums ir nosūtāms Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, minimālais termiņš, par kādu pasūtītājs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas pēc dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās un sestās daļas izpratnē.

(8) Ja pasūtītājs ir publicējis iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņus, tad slēgtā konkursa minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 36 dienas pēc dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu nosūtīts atlasītajiem kandidātiem. Ja termiņa papildu saīsinājumam ir saprātīgs pamatojums, pasūtītājs ir tiesīgs noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 22 dienām. Šādā gadījumā pasūtītājs saglabā visus dokumentus, kas pamato termiņa saīsinājumu.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos minimālos piedāvājumu iesniegšanas termiņus atļauts noteikt, ja iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ietver visu šādā paziņojumā paredzēto informāciju, ciktāl tā bija pieejama publicēšanas brīdī, un ja šāds iepriekšējais informatīvais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne mazāk kā 52 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(10) (Izslēgta ar 05.10.2023. likumu)

(11) Ja no dienas, kad Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicēts paziņojums par līgumu, pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, šā panta ceturtajā daļā minētos piedāvājumu iesniegšanas termiņus var saīsināt par piecām dienām. Paziņojumā par līgumu norāda tīmekļvietnes adresi, kur minētā informācija ir pieejama.

(12) Ja pasūtītājs piemēro slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot paziņojumu par līgumu, un galējas nepieciešamības gadījumā nav iespējams ievērot šajā pantā minētos termiņus, pasūtītājs var noteikt:

1) termiņu pieteikumu iesniegšanai, kurš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

2) slēgtā konkursā — piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par 10 dienām pēc dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu nosūtīts atlasītajiem kandidātiem.

(13) Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 38.pantā minētajos termiņos vai ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc līguma izpildes vietas apskates vai pēc iepazīšanās ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem pie pasūtītāja, pasūtītājs pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu, dodot piegādātājiem iespēju iegūt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

38.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšana un papildu informācijas sniegšana

(1) Kandidātu atlases nolikums un visi papildus nepieciešamie dokumenti kandidātu atlasei ir pieejami, sākot ar paziņojuma par līgumu publicēšanas dienu.

(2) Ja pasūtītājs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, pasūtītājs tos izsūta vai izsniedz ieinteresētajiem piegādātājiem sešu dienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums saņemts laikus pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa. Vienlaikus ieinteresētajiem piegādātājiem tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar iepirkuma procedūras dokumentiem pie pasūtītāja, sākot no attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīža. Ja iepirkuma procedūras dokumenti satur ierobežotas pieejamības vai aizsargājamu informāciju, tiek ievēroti šā likuma 10. un 21. panta nosacījumi.

(3) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par kandidātu atlases prasībām, pasūtītājs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja informācijas pieprasījumu pasūtītājs ir saņēmis vēlāk nekā četras dienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, pasūtītājs papildu informāciju nesniedz.

(4) Ja ieinteresētais piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu, pasūtītājs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja kandidāts ir laikus pieprasījis minēto papildu informāciju šā likuma 37.panta divpadsmitās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, pasūtītājs to sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja informācijas pieprasījumu pasūtītājs ir saņēmis vēlāk par minētajiem papildu informācijas sniegšanas termiņiem, pasūtītājs papildu informāciju nesniedz.

(5) Ja pasūtītājs sniedz papildu informāciju, tas visiem piegādātājiem, kas saņēmuši iepirkuma procedūras dokumentus, vienlaikus nosūta šo informāciju, norādot arī uzdoto jautājumu. Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, tas vienlaikus ar papildu informācijas nosūtīšanu piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, ievieto šo informāciju tīmekļvietnē, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.

(6) Ja pasūtītājs ir izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas nosūta informāciju par grozījumiem visiem piegādātājiem, kas saņēmuši iepirkuma procedūras dokumentus. Ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem, tas ievieto šo informāciju tīmekļvietnē, kur ir pieejami šie dokumenti. Pasūtītājs nosūta šo informāciju piegādātājiem vai ievieto to tīmekļvietnē ne vēlāk kā dienā, kad atkārtoti publicēts paziņojums par līgumu.

(7) Iepirkuma procedūras dokumenti elektroniskā veidā ir pieejami bez maksas. Par to iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu, kurus nav iespējams izsniegt elektroniskā veidā, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz faktiskos dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

39.pants. Informācijas apmaiņa iepirkuma procedūrās

(1) Pasūtītājs un piegādātāji informācijas apmaiņu, izņemot aizsargājamu informāciju, veic pa pastu, pa faksu, elektroniski (saskaņā ar šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā minētajiem noteikumiem) vai pa tālruni (šā panta astotās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos) atkarībā no pasūtītāja izvēles.

(2) Ja netiek nosūtīta aizsargājama informācija, pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājiem piekļuvi iepirkuma procedūrām. Pasūtītājs izvēlas tādu dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina iespējami ātru informācijas saņemšanu.

(3) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un pasūtītājs varētu pārbaudīt pieteikumu un piedāvājumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(4) Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim pasūtītājs nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esamību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(5) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, pasūtītājs izvēlas tādus līdzekļus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju uz šā pamata diskriminēt piegādātājus.

(6) Elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai un saņemšanai, piemēro šā likuma 40.panta noteikumus.

(7) Ja pieteikumi un piedāvājumi tiek iesniegti elektroniski, kandidāti vai pretendenti iesniedz saskaņā ar šā likuma 13., 14., 15., 16., 17. un 44.pantu paredzētos sertifikātus, apliecinājumus un citus dokumentus līdz pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, ja šie dokumenti nav elektroniskā formā.

(8) Pieteikumu iesniegšanā ievēro šādus noteikumus:

1) pieteikumus dalībai iepirkuma procedūrā var sūtīt rakstveidā vai paziņot pa tālruni;

2) ja pieteikumu paziņo pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām iesniedz rakstveida apstiprinājumu;

3) (izslēgts ar 05.10.2023. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

40.pants. Prasības attiecībā uz elektronisku dokumentu saņemšanu

Izmantojot elektroniskos līdzekļus, ar kuriem saņem pieteikumus un piedāvājumus iepirkuma procedūrās, ievēro šādus noteikumus:

1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz pieteikumu un piedāvājumu elektronisku iesniegšanu;

2) elektroniskie dokumenti tiek iesniegti atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iepirkuma procedūrā iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi;

4) neviens nevar piekļūt iesniegtajiem dokumentiem pirms noteiktā termiņa beigām;

5) var atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

7) iepirkuma procedūras dažādajos posmos piekļuve iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama tikai pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) vienlaikus veiktu darbību rezultātā pilnvarotās personas iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt ne agrāk kā noteiktajā datumā;

9) piekļuve iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem ir tikai tām pilnvarotajām personām, kurām šāda piekļuve ir atļauta.

41.pants. Iepirkuma procedūras ziņojums

(1) Pasūtītājs dokumentē iepirkuma procedūru, tajā skaitā iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un sagatavo iepirkuma procedūras ziņojumu pēc tam, kad pieņemts lēmums par šīs procedūras rezultātiem.

(2) Iepirkuma procedūras ziņojumā iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) pasūtītāja nosaukums un adrese, iepirkuma identifikācijas numurs, iepirkuma procedūras veids, kā arī līguma vai vispārīgās vienošanās priekšmets;

2) ja piemēro konkursa dialogu, — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 6.panta piekto daļu;

3) ja piemēro sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, — procedūras piemērošanas pamatojums saskaņā ar šā likuma 6.panta sesto daļu. Ja pasūtītājs piemērojis sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu saskaņā ar šā likuma 6.panta sestās daļas 8. vai 12.punktu, un pārsniedzis noteikto piecu gadu termiņa ierobežojumu, — arī pamatojums izņēmuma apstākļu esamībai, kas pamato šādu minētā termiņa pārsniegšanu;

4) ja vispārīgās vienošanās termiņš pārsniedz septiņus gadus, — pamatojums šāda termiņa noteikšanai;

5) ja izveidojama iepirkuma komisija, — tās sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

6) datums, kad paziņojums par līgumu un iepriekšējais informatīvais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē;

7) kandidātiem vai pretendentiem noteiktās prasības, piedāvājuma izvēles kritērijs, kā arī vērtēšanas kritēriji nozīmīguma secībā vai to īpatsvars, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

8) pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kā arī pamatojums termiņa saīsinājumam, ja pasūtītājs slēgtā konkursā saskaņā ar šā likuma 37.panta astoto daļu nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas īsāks par 36 dienām no dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu nosūtīts atlasītajiem kandidātiem, vai ja pasūtītājs saīsina termiņu saskaņā ar šā likuma 37.panta divpadsmito daļu;

9) to piegādātāju nosaukumi, kuri ir pieteikušies kandidātu atlasei, un to pretendentu nosaukumi, kuri ir iesnieguši piedāvājumus, kā arī piedāvātās cenas un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

10) piedāvājumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

11) to piegādātāju nosaukumi, kuri ir izraudzīti saskaņā ar kandidātu atlases noteikumiem un uzaicināti iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, kā arī attiecīgo lēmumu pamatojums;

12) tā pretendenta (vai pretendentu) nosaukums, ar kuru (vai kuriem) nolemts slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, līgumcena, kā arī piedāvājumu vērtēšanas kopsavilkums un piedāvājuma izvēles pamatojums;

13) informācija (ja tā ir zināma) par to līguma vai vispārīgās vienošanās daļu, kuru iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents plānojis nodot apakšuzņēmējiem;

14) to piegādātāju nosaukumi, kuru pieteikumi vai piedāvājumi noraidīti, kā arī to noraidīšanas pamatojums;

15) ja pasūtītājs pieņēmis lēmumu izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru, — šā lēmuma pamatojums.

(3) Pasūtītājs sagatavo ziņojumu un informē pretendentus par iepirkuma procedūras rezultātiem saskaņā ar šā likuma 52.panta otro daļu. Ja šā likuma 52.panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami, pasūtītājs sagatavo ziņojumu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par iepirkuma procedūras rezultātiem.

(4) Ziņojumu, pamatojoties uz pieprasījumu, izsniedz divu darbdienu laikā. Citus iepirkuma procedūras dokumentus, izņemot piedāvājumus, izsniedz Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Piedāvājumi nav izsniedzami vai uzrādāmi piegādātājiem un citām ar piedāvājumu izvērtēšanu nesaistītām personām.

(5) Pasūtītājs nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai, ja Eiropas Komisija to pieprasa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

42.pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana

Pasūtītājs visus iepirkuma procedūras dokumentu oriģinālus, kā arī piedāvājumu oriģinālus glabā vismaz visā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās darbības laikā, kā arī tās ietvaros noslēgto iepirkuma līgumu darbības laikā un divus gadus pēc to darbības beigām, bet ne mazāk kā piecus gadus pēc lēmuma pieņemšanas iepirkuma procedūrā.

43.pants. Kandidātu un pretendentu atlase

(1) Paziņojumā par līgumu norādītajā vietā un laikā piegādātājs iesniedz pieteikumu, kas sagatavots atbilstoši noteiktajām prasībām.

(2) Pasūtītājs pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām atlasa kandidātus, ievērojot šā likuma 44.pantā minētos izslēgšanas noteikumus, paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā saskaņā ar šā likuma 13., 14., 15., 16. un 17.pantu noteiktās prasības un citas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī ievērojot saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmo daļu noteikto kandidātu vērtēšanas metodiku, ja pasūtītājs paredzējis samazināt kandidātu skaitu.

(3) Pēc kandidātu atlases pasūtītājs rakstveidā vienlaikus uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumu (slēgta konkursa gadījumā) vai piedalīties dialogā (konkursa dialoga gadījumā) vai sarunās (sarunu procedūras, publicējot paziņojumu par līgumu, gadījumā). Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā un uzaicinājums uz sarunām vai dialogu ietver informāciju un prasības, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma III nodaļas noteikumiem, vai norādi uz tīmekļvietnes adresi, kur pieejami dokumenti, kas ietver minēto informāciju un prasības, ja pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.

(4) Ja pasūtītājs samazina kandidātu skaitu, tas uzaicina iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā vai sarunās noteiktu atlasīto kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteikto skaitu, ja vien pietiekams atbilstošu kandidātu skaits ir pieejams.

(5) Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, ir mazāks par noteikto skaitu, pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt minētajām prasībām atbilstošus kandidātus.

(6) Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, ir mazāks par noteikto skaitu un pasūtītājs uzskata, ka nav iespējams nodrošināt pietiekamu konkurenci, tas var izbeigt iepirkuma procedūru un izsludināt jaunu iepirkuma procedūru, uzaicinot arī šajā iepirkuma procedūrā atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā vai sarunās, vai pārtraukt iepirkuma procedūru.

(7) Pasūtītājs nav tiesīgs uzaicināt iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā vai sarunās tādus piegādātājus, kuri nav iesnieguši pieteikumus vai neatbilst noteiktajām prasībām.

(8) Kandidātus, kurus pasūtītājs neuzaicina iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā vai sarunās saskaņā ar šā panta trešo daļu, tas informē saskaņā ar šā likuma 52.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

44.¹ pants. Uzticamības nodrošināšana

(1) Ja pasūtītājs konstatē, ka kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz šā likuma 44. panta otrās daļas 1., 3., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem, tai skaitā saistībā ar šā likuma 44. panta trešās daļas 1. punktā minēto personu, un nav piemērojami šā likuma 44. panta ceturtās daļas 2. un 3. punktā noteiktie izņēmumi, pasūtītājs dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Apliecinot uzticamību, kandidāts vai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

(3) Pasūtītājs izvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra (ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība) skaidrojumā sniegto informāciju, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Pasūtītājs var pieprasīt no attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentajām institūcijām atzinumus par to, vai kandidāta vai pretendenta veiktie pasākumi ir pietiekami uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Atzinumu nepieprasa, ja pasūtītājam ir pieejams attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentās institūcijas atzinums par konkrētā kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē vai arī ja kandidāts vai pretendents ir iesniedzis šādu atzinumu.

(4) Ja pasūtītājs skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu, ka attiecīgais kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 44. panta ceturtās daļas 1. punktā noteikto.

(5) Ja šā likuma 44. panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas uz šā likuma 44. panta trešās daļas 2., 3. un 4. punktā minēto personu, uzticamība nodrošināma, kandidātam vai pretendentam nomainot šā likuma 44. panta trešās daļas 2., 3. un 4. punktā minēto personu pret tādu personu, kura atbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 44. panta otrajā daļā noteiktie izslēgšanas iemesli.

(6) Ja kandidāts vai pretendents šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neiesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus vai pasūtītājs neuzskata iesniegto skaidrojumu un pierādījumus par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, vai arī kandidāts vai pretendents neveic šā likuma 44. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu nomaiņu saskaņā ar šā panta piekto daļu, pasūtītājs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

(7) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents 10 dienu laikā pēc pasūtītāja noraidošā lēmuma par pretendenta atlasīto apakšuzņēmēju nosūtīšanas nomaina šā likuma 44. panta trešās daļas 4. punktā minēto personu atbilstoši šā panta piektajai daļai.

(8) Šajā pantā paredzētā iespēja nodrošināt uzticamības atjaunošanu atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no dalības iepirkuma procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdzama no dalības iepirkuma procedūrās.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

45.pants. Iesniegtās informācijas pārbaude un tiesības pieprasīt papildu informāciju

(1) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz ārvalstu kompetentās institūcijas, pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas vai ja to spēkā esība izriet no dokumentā norādītā termiņa.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs pārbaudīt iesniegto informāciju, tajā skaitā kompetentajā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs un citos publiski pieejamos avotos. Šīs tiesības attiecas arī uz gadījumiem, kad pasūtītājs paziņojumā par iepirkuma līgumu nav noteicis iesniedzamos dokumentus noteikto prasību izpildes apliecināšanai.

(3) Ja pasūtītājs ir ieguvis informāciju šā panta otrajā daļā minētajā veidā un iegūtā informācija norāda uz kandidāta vai pretendenta neatbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, pasūtītājs par to informē attiecīgo kandidātu vai pretendentu un tas ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu, kas pierāda kandidāta vai pretendenta atbilstību.

(4) Pasūtītājs ir tiesīgs lūgt, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija papildina vai izskaidro sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti, lai apliecinātu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām.

(5) Ja pasūtītājam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju vai citu apliecinātu dokumenta atvasinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

46.pants. Dialoga norise

(1) Uzaicinājumā uz dialogu norādītajā vietā un laikā pasūtītājs ar atlasītajiem kandidātiem uzsāk dialogu, kura laikā ir tiesīgs apspriest ar tiem visus ar līgumu saistītos aspektus.

(2) Dialoga laikā pasūtītājs ar katru kandidātu apspriežas individuāli. Pasūtītājs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem, kā arī nevienam kandidātam nerada labvēlīgākus apstākļus.

(3) Pasūtītājs bez kandidātu piekrišanas neatklāj citiem kandidātiem viņu piedāvātos risinājumus, informāciju, kas ir komercnoslēpums, kā arī citu informāciju, ko pasūtītājam nodevuši kandidāti.

(4) Ja pasūtītājs saskaņā ar šā likuma 18. panta otro daļu ir noteicis, ka dialogs noritēs vairākos secīgos posmos, lai samazinātu dialogā apspriežamo risinājumu skaitu, tas piemēro iepirkuma procedūras dokumentos iepriekš noteiktos piedāvājumu vērtēšanas kritērijus un pieņem lēmumu par viena vai vairāku tādu risinājumu noraidīšanu, kuri ieguvuši zemāko novērtējumu. Jebkurā gadījumā atlikušo risinājumu skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu konkurenci, ja vien pietiekams pasūtītāja vajadzībām atbilstošu risinājumu skaits ir pieejams.

(5) Pasūtītājs turpina dialogu līdz brīdim, kad ir izstrādāts tāds risinājums vai risinājumi, kas atbilst pasūtītāja noteiktajām vajadzībām.

(6) Pasūtītājs slēdz dialogu un informē par to visus atlasītos kandidātus, nosūtot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, pamatojoties uz risinājumu vai risinājumiem, kas tika izstrādāti un precizēti dialoga laikā. Pasūtītājs uzaicinājumā norāda, ka piedāvājumā ietverami visi projekta izpildei nepieciešamie elementi, kas iekļauti izstrādātajā risinājumā.

(7) Pasūtītājs piedāvājumu iesniegšanas termiņu uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu nosaka saskaņā ar šā likuma 37.panta piekto daļu.

(8) Pasūtītājs ir tiesīgs piešķirt dialoga dalībniekiem maksājumus par dalību dialogā un godalgas par labākajiem izstrādātajiem risinājumiem, ja pasūtītājs šādu maksājumu un godalgu piešķiršanu ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

47.pants. Piedāvājumu iesniegšana un atvēršana, sarunu uzsākšana

(1) Piegādātājs iesniedz piedāvājumu uz atbilstošu noteiktajām prasībām sagatavoto nodrošinājumu (ja tas paredzēts) tajā vietā un laikā, kas norādīts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā vai konkursa dialogā.

(2) Pasūtītājs atver iesniegtos piedāvājumus tūlīt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām tajā vietā un laikā, kas norādīts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu slēgtā konkursā vai konkursa dialogā. Piedāvājumu atvēršanai pasūtītājs rīko sanāksmi. Minētā sanāksme ir atklāta.

(3) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un (ja tas paredzēts) citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu.

(4) Piegādātājs iesniedz sākotnējo piedāvājumu sarunām un atbilstoši noteiktajām prasībām sagatavoto piedāvājuma nodrošinājumu (ja tas paredzēts) tajā vietā un laikā, kas norādīts uzaicinājumā uz sarunām sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu.

48.pants. Sarunas, piedāvājumu atbilstības pārbaude un izvēle

(1) Slēgtā konkursā un konkursa dialogā pasūtītājs pārbauda piedāvājumu atbilstību noteiktajām prasībām un izvēlas atbilstošu piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Sarunu procedūrā, publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs ar pretendentiem apspriež iesniegtos piedāvājumus, lai saskaņotu tos ar noteiktajām prasībām un izraudzītos visatbilstošāko piedāvājumu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(3) Sarunu laikā pasūtītājs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, kā arī nodrošina visiem vienādu piekļuvi informācijai par iepirkumu. Pasūtītājs nevienam pretendentam nerada labvēlīgākus apstākļus.

(4) Ja pasūtītājs saskaņā ar šā likuma 18.panta otro daļu ir noteicis, ka sarunas noritēs vairākos secīgos posmos, lai samazinātu sarunās apspriežamo piedāvājumu skaitu, tas piemēro iepirkuma procedūras dokumentos noteiktos piedāvājumu vērtēšanas kritērijus un pieņem lēmumu par viena vai vairāku tādu piedāvājumu noraidīšanu, kuri ieguvuši zemāko novērtējumu. Jebkurā gadījumā atlikušo piedāvājumu skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu konkurenci, ja vien pietiekams pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu skaits ir pieejams.

(5) Konkursa dialoga gadījumā pretendents ir tiesīgs piedāvājumu paskaidrot, precizēt un galīgi saskaņot pēc pasūtītāja pieprasījuma, ja tas nepieciešams piedāvājuma atbilstības pārbaudei un izvēlei. Šāda paskaidrošana, precizēšana, saskaņošana un papildu informācijas sniegšana nedrīkst radīt izmaiņas galvenajos nosacījumos, kas iekļauti piedāvājumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, un tādējādi ierobežot konkurenci un veicināt diskrimināciju.

(6) Ja tas nepieciešams iesniegtā piedāvājuma atbilstības pārbaudei saskaņā ar noteiktajām prasībām vai novērtēšanai saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem, pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas laikā ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek iesniegti vai uzrādīti preču paraugi.

(7) Piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja pasūtītājs konstatē šādas kļūdas, tas šīs kļūdas izlabo un par to paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas izlabotas. Vērtējot piedāvājumu, pasūtītājs ņem vērā labojumus.

(8) Vērtējot finanšu piedāvājumu, pasūtītājs pārliecinās, ka finanšu piedāvājumā ir ietverti visi nodokļi, kas maksājami saistībā ar slēdzamo līgumu, neatkarīgi no personas, kas tos paredzējusi maksāt, izņemot pievienotās vērtības nodokli. Ja pasūtītājs konstatē, ka finanšu piedāvājumā nav iekļauti šie nodokļi, pasūtītājs tos aprēķina un pieskaita finanšu piedāvājumam. Par piedāvājuma precizēšanu un precizēto līgumcenu pasūtītājs paziņo pretendentam, kura piedāvājums precizēts.

(9) Ja iepirkuma priekšmets ir sadalīts daļās, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu par katru daļu atsevišķi. Pasūtītājs var publicēt paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz katru daļu atsevišķi.

(10) Konkursa dialoga gadījumā pasūtītājs ir tiesīgs lūgt, lai šajā iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents paskaidro sava piedāvājuma elementus un apstiprina piedāvājumā minēto saistību uzņemšanos. Šāda paskaidrošana un saistību apstiprināšana nedrīkst radīt izmaiņas piedāvājuma galvenajos nosacījumos, kas iekļauti piedāvājumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, un tādējādi ierobežot konkurenci un veicināt diskrimināciju.

(11) Ja iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Ja pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet tas atsakās iepirkuma līgumu slēgt, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(12) Pirms tiek pieņemts lēmums noslēgt iepirkuma līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs izvērtē, vai tas un sākotnēji izraudzītais pretendents, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, kopā nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Ja nepieciešams, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt nākamajam pretendentam apliecinājumu un pierādījumus, ka tas un sākotnēji izraudzītais pretendents, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Ja nākamais pretendents un sākotnēji izraudzītais pretendents, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē, pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(13) Ja pasūtītājs pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs par to informē Konkurences padomi, norādot konkrēto iepirkuma procedūru, kā arī ziņas (nosaukumu un reģistrācijas numuru vai citu identificējošu informāciju, ja nav reģistrācijas numura) par pretendentu, kurš atteicies noslēgt līgumu, un pretendentu, kurš piedāvājis viszemāko cenu vai iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums noslēgt līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

49.pants. Elektroniskās izsoles norise

(1) Ja pasūtītājs saskaņā ar šā likuma 25.pantu paredzējis piemērot elektronisko izsoli, tas pēc piedāvājumu sākotnējās novērtēšanas saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums uz elektronisko izsoli ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantojamiem elektroniskiem līdzekļiem, kā arī datumu un laiku, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc dienas, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām pasūtītājs uzaicinājumā uz elektronisko izsoli izvirza vienu vai vairākus šādus nosacījumus elektroniskās izsoles pabeigšanai:

1) datumu un laiku;

2) nosacījumu, ka izsole tiks pabeigta pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja būs pagājis uzaicinājumā uz elektronisko izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nebūs izteikts;

3) nosacījumu, ka izsole tiks pabeigta, ja visi uzaicinājumā minētie elektroniskās izsoles posmi būs pabeigti.

(3) Ja pasūtītājs vēlas beigt izsoli, ievērojot gan šā panta otrās daļas 2.punkta, gan 3.punkta noteikumus, uzaicinājumā uz elektronisko izsoli tas norāda katram izsoles posmam paredzēto laiku.

(4) Ja paredzēts izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam uz elektronisko izsoli pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu. Uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji noteikto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(5) Jebkurā elektroniskās izsoles posmā pasūtītājs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Pasūtītājs ir tiesīgs sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Pasūtītājs ir tiesīgs jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā elektroniskās izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(6) Pasūtītājs pabeidz elektronisko izsoli, ievērojot uzaicinājumā uz elektronisko izsoli saskaņā ar šā panta otro daļu noteiktos nosacījumus.

(7) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, pasūtītājs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(8) Pasūtītājs nav tiesīgs izmantot elektronisko izsoli, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci vai mainītu iepirkuma priekšmetu, kas noteikts iepirkuma procedūras dokumentos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

50.pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu, ja tas šajā pantā noteiktajā kārtībā konstatē, ka pretendenta piedāvājums ir nepamatoti lēts.

(2) Ja piedāvājumu konkrētam būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumam pasūtītājs uzskata par nepamatoti lētu, tas pirms šā piedāvājuma iespējamās noraidīšanas rakstveidā pieprasa pretendentam detalizētu paskaidrojumu par būtiskiem piedāvājuma nosacījumiem.

(3) Detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) būvdarbu metodes, ražošanas procesa vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

4) darba aizsardzības noteikumu un darba apstākļu atbilstību vietai, kur tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi;

5) pretendenta iespējām saņemt komercdarbības atbalstu.

(4) Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta trešajā daļā minētos faktorus, ņemot vērā pretendenta iesniegtos pierādījumus.

(5) Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, pamatojoties tikai uz to, ka pretendents nevar pasūtītāja noteiktajā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir likumīgs. Ja pasūtītājs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.

51.pants. Iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana

(1) Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi vai kandidāti vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst noteiktajām prasībām, pasūtītājs pieņem lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, nosūta šā likuma 52.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādu lēmumu pasūtītājs var pieņemt arī šā likuma 43.panta sestajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Pasūtītājs nosūta šā likuma 52.panta trešajā daļā minēto informāciju visiem kandidātiem vai pretendentiem un publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(3) Ja pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu izbeigt vai pārtraukt iepirkuma procedūru, tas paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā likuma 52.panta trešajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas kandidātiem vai pretendentiem. Ja konkrētajai iepirkuma procedūrai nav iesniegti pieteikumi vai piedāvājumi, paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras izbeigšanu.

(4) Ja pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru, tas saskaņā ar šā likuma 6.panta sestās daļas 1. un 2.punktu var piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu vai, ievērojot šā likuma 43.panta sesto daļu, rīkot jaunu iepirkuma procedūru. Ja iepirkuma procedūra ir pārtraukta, tā nav turpināma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

52.pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem

(1) Pasūtītājs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem. Pasūtītājs katram noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus. Pasūtītājs visus kandidātus informē par termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 63.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(2) Pasūtītājs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Pasūtītājs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot:

1) noraidītajam pretendentam — tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, bet šā likuma 19.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos — pamatojot lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, — izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības, ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

3) termiņu, kādā pretendents saskaņā ar šā likuma 63.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīgs iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(3) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta, pasūtītājs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta. Ja pasūtītājs pieņēmis lēmumu izbeigt iepirkuma procedūru saskaņā ar šā likuma 43.panta sesto daļu, pasūtītājs visus atlasītos kandidātus informē arī par to, ka atlasītie kandidāti jaunajā iepirkuma procedūrā tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā vai sarunās vienlaikus ar tajā atlasītajiem kandidātiem. Pasūtītājs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 63.panta otrās daļas 1. vai 2.punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas izpratnē uzskatāms, ka informācija ir nodota visiem kandidātiem vai visiem pretendentiem vienlaikus, ja informācija tiem nodota vienā dienā.

(5) Informējot par rezultātiem, pasūtītājs ir tiesīgs neizpaust konkrēto informāciju, kuras izpaušana var kaitēt sabiedrības interesēm, it sevišķi aizsardzības un drošības interesēm, vai, izpaužot šo informāciju, tiktu pārkāptas piegādātāja likumīgās komerciālās intereses vai godīgas konkurences noteikumi.

(6) Pasūtītājs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodod personiski.

(7) Informējot par rezultātiem, pasūtītājs saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

53.pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu

(1) Ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, un veic sarunas ar vairākiem piegādātājiem, tas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem, kā arī visiem vienādu piekļuvi informācijai par iepirkumu. Pasūtītājs nevienam pretendentam nerada labvēlīgākus apstākļus.

(2) Sarunu procedūrā, nepublicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 44. panta otrajā daļā noteiktos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, izņemot šā likuma 44. panta otrās daļas 1. un 2.punktā paredzētos noteikumus. Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot arī šā likuma 44. panta otrās daļas 1.punktā paredzētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, ja vienīgais noteiktajām prasībām atbilstošais kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības sarunu procedūrā, nepublicējot paziņojumu par līgumu, saskaņā ar šā likuma 44. panta otrās daļas 1.punktu, bet iepirkuma līguma noslēgšana ir nepieciešama būtisku valsts interešu aizsardzībai.

(3) Paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pasūtītājs papildus norāda visus apstākļus, uz kuru pamata sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu, tiek piemērota saskaņā ar šā likuma 6.panta sestās daļas nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

54.pants. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noslēgšana

(1) Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ievērojot iepirkuma procedūras dokumentos ietvertos noteikumus.

(1¹) Pasūtītājs iepirkuma līgumā iekļauj nosacījumu, ka tad, ja piegādātājs iesniedz elektronisko rēķinu, tas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Iepirkuma līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību var paredzēt papildu pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā.

(2) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 63.pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:

1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 52.pantā minētā informācija nosūtīta visiem pretendentiem pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu, vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;

2) 15 dienas pēc šā likuma 52.pantā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.

(4) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta otro daļu, ja:

1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 63.pantā noteiktajā kārtībā;

2) tiek piemērota sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta sesto daļu un 53.pantu;

3) līgumu slēdz vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 55.pantu.

(5) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz septiņiem gadiem. Izņēmuma gadījumā pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt vispārīgo vienošanos uz ilgāku laiku, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja (ražotāja) izvēles gadījumā.

(6) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku līdz pieciem gadiem. Izņēmuma gadījumā pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja (ražotāja) izvēles gadījumā, kā arī citus nosacījumus, kas tieši saistīti ar iepirkuma priekšmetu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

55.pants. Vispārīgās vienošanās piemērošana un tās noteikumi

(1) Ja tas paredzēts paziņojumā par līgumu, pasūtītājs ar iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (vai izraudzītajiem pretendentiem) ir tiesīgs noslēgt vispārīgo vienošanos un tās ietvaros slēgt iepirkuma līgumus. Pasūtītājs neslēdz vispārīgo vienošanos, ja tās noslēgšana kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.

(2) Pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās tās stadijās līdz pat vispārīgās vienošanās noslēgšanai. Pasūtītājs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(3) Vispārīgās vienošanās ietvaros pasūtītājs iepirkuma līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piektās, sestās, septītās un astotās daļas noteikumiem. Vispārīgās vienošanās ietvaros iepirkuma līgumus slēdz vienīgi ar tiem piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā.

(4) Slēdzot iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neveic būtiskus labojumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it sevišķi šā panta sestajā daļā paredzētajos gadījumos.

(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros iepirkuma līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu.

(6) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairākiem piegādātājiem, to skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem, ja vien konkrētajā tirgū ir pietiekams skaits piegādātāju, kuri atbilst noteiktajām atlases prasībām, un ja ir iespējams saņemt pietiekamu skaitu atbilstošu piedāvājumu.

(7) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz vienā no šādiem veidiem:

1) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus;

2) atkārtoti izvērtējot piedāvājumus saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem (ja nepieciešams, tos detalizējot) vai citiem noteikumiem, kas paredzēti sākotnējās iepirkuma procedūras dokumentos, ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi iepirkuma līguma noslēgšanai.

(8) Šā panta septītās daļas 2.punktā minētajā gadījumā iepirkuma līguma noslēgšanai piemēro šādu procedūru:

1) pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar vispārīgās vienošanās dalībniekiem;

2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā līguma priekšmeta sarežģītību un nepieciešamo laiku piedāvājumu sagatavošanai;

3) vispārīgās vienošanās dalībnieks iesniedz piedāvājumu rakstveidā, un piedāvājums ir konfidenciāls līdz piedāvājumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;

4) pasūtītājs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentos noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.

56.pants. Iepirkuma līguma grozīšana

(1) Iepirkuma līgumu drīkst grozīt tikai konkrētos līgumā vai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Ikviens no līdzējiem ir tiesīgs prasīt iepirkuma līguma grozīšanu arī tad, ja notikušas būtiskas neparedzamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas attiecas uz iepirkuma līguma izpildi, ja izmaiņas iestājas pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām un tās ir nenovēršamas un neatkarīgas no līdzēju gribas un kontroles.

57.pants. Līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju maiņa

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents nav tiesīgs bez pasūtītāja rakstveida piekrišanas nomainīt iepriekš vērtēto personālu vai apakšuzņēmēju vai iesaistīt papildu apakšuzņēmējus iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildē.

(2) Pasūtītājs nedod piekrišanu šā panta pirmajā daļā minētā personāla un apakšuzņēmēju maiņai jebkurā no šādiem gadījumiem, ja:

1) piegādātāja piedāvātais personāls vai apakšuzņēmējs neatbilst tām iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, kas attiecas uz piegādātāja personālu vai apakšuzņēmējiem;

2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātais apakšuzņēmējs nav ar vismaz tādu pašu kvalifikāciju, uz ko iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām;

3) piedāvātais apakšuzņēmējs atbilst šā likuma 44. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem.

(3) Ja apakšuzņēmējam, kuru nomaina, apakšuzņēmuma līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar šā likuma IX nodaļas noteikumiem, ņemot vērā saskaņā ar šā likuma 23.panta ceturto daļu pasūtītāja noteikto prasību, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents piešķir tiesības noslēgt jaunu apakšuzņēmuma līgumu šā likuma IX nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja apakšuzņēmējam, kuru nomaina, apakšuzņēmuma līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar šā likuma IX nodaļas noteikumiem, ņemot vērā saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo vai sesto daļu pasūtītāja noteikto prasību, pasūtītājs var noteikt pienākumu iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam piešķirt tiesības noslēgt jaunu apakšuzņēmuma līgumu šā likuma IX nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, pasūtītājs piemēro šā likuma 44. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 44. panta ceturtās daļas 2. un 3. punktā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts pasūtītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017., 13.10.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

58.pants. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemērojamais regulējums

(1) Ja iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir pasūtītājs šā likuma izpratnē, tas piešķir tiesības noslēgt apakšuzņēmuma līgumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, piemērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās iepirkuma procedūras vai septītajā daļā minēto kārtību iepirkumu veikšanai, ja tās piemērojamas, ņemot vērā šā likuma 4.pantu un 6.panta pirmo daļu.

(2) Ja iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents nav pasūtītājs šā likuma izpratnē, tas piešķir tiesības noslēgt apakšuzņēmuma līgumus šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ja pasūtītājs saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo, ceturto vai sesto daļu tam ir noteicis pienākumu piemērot šīs nodaļas noteikumus.

(3) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir tiesīgs piemērot šīs nodaļas noteikumus arī tad, ja tam nav pienākuma šos noteikumus piemērot.

(4) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un apakšuzņēmuma līgumu noslēgšanu ar piegādātājiem, kuri nav saistītās personas ar iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu. Šīs nodaļas izpratnē piegādātāja — personu apvienības — dalībnieki ir saistītās personas.

(5) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents šā likuma 60.pantā noteikto kārtību piemēro, ja ar apakšuzņēmēju slēdzamā apakšuzņēmuma līguma vai vispārīgās vienošanās, kuras ietvaros paredzēts slēgt apakšuzņēmuma līgumus (turpmāk — apakšuzņēmēju vispārīgā vienošanās), līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Ja apakšuzņēmuma līguma vai apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir tiesīgs noslēgt apakšuzņēmuma līgumu vai apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos, nepiemērojot šā likuma 60.pantā noteikto kārtību.

(6) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents šā likuma 60.pantā noteikto kārtību ir tiesīgs nepiemērot arī jebkurā no šādiem gadījumiem, ja:

1) slēdzamais apakšuzņēmuma līgums atbilst šā likuma 6.panta sestās daļas nosacījumiem, lai piemērotu sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu;

2) iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir saņēmis pasūtītāja atļauju attiecībā uz konkrēto apakšuzņēmuma līgumu nepiemērot šā likuma 60.pantā noteikto kārtību. Pasūtītājs šādu atļauju ir tiesīgs dot, ja iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir piemērojis šā likuma 60.pantā noteikto kārtību un pasūtītājam pierāda, ka neviens no tiem piegādātājiem, kuri pieteicās apakšuzņēmuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanai, neatbilda paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu noteiktajām prasībām un tādēļ iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam nebūs iespējams izpildīt iepirkuma līgumu.

(7) Neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar šā panta piektās un sestās daļas noteikumiem iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents apakšuzņēmuma līguma slēgšanas tiesības piešķir, piemērojot šā likuma 60.pantā noteikto kārtību vai nepiemērojot šo kārtību, tas apakšuzņēmuma līgumu slēgšanā ievēro atklātību un konkurences tiesības reglamentējošos normatīvos aktus, kā arī nediskriminē citus piegādātājus (apakšuzņēmējus).

(8) Lai noteiktu, vai iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam ir jāpiemēro šā likuma 60.pantā noteiktā apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība saskaņā ar šā panta ceturto daļu, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents nosaka attiecīgā apakšuzņēmuma līguma vai apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās paredzamo līgumcenu saskaņā ar šā likuma 5.pantu.

59.pants. Apakšuzņēmējiem nosakāmās prasības un kritēriji to izvēlei

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents nosaka visas tās prasības apakšuzņēmējiem, kuras pasūtītājs norādījis saskaņā ar šā likuma 23.panta septīto daļu.

(2) Papildus prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents var noteikt apakšuzņēmējiem citas nediskriminējošas, objektīvas un samērīgas prasības, kuras pasūtītājs noteicis iepirkuma procedūras dokumentos un kuras ir tieši saistītas ar apakšuzņēmuma līguma priekšmetu.

(3) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem tas no prasībām atbilstošajiem apakšuzņēmējiem izvēlēsies vienu vai vairākus apakšuzņēmējus, ar kuriem noslēgt apakšuzņēmuma līgumu vai apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos.

(4) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir tiesīgs pieprasīt, lai apakšuzņēmējs iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu. Šādā gadījumā iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ievēro šā likuma 27.panta noteikumus.

(5) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents visas prasības un kritērijus, ko tas noteicis saskaņā ar šā panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, ietver paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu.

(6) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents pirms paziņojuma par apakšuzņēmuma līgumu publicēšanas saņem pasūtītāja piekrišanu noteiktajām prasībām un kritērijiem, ja pasūtītājs saskaņā ar šā likuma 23.panta desmito daļu iepirkuma procedūras dokumentos paredzējis pienākumu paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu ietveramās prasības un kritērijus saskaņot ar pasūtītāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

60.pants. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents publicē paziņojumu par apakšuzņēmuma līgumu saskaņā ar šā likuma 33.panta otro daļu un tajā papildus prasībām un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar šā likuma 59.pantu, norāda arī apakšuzņēmēju piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas noteikts samērīgi ar slēdzamā apakšuzņēmuma līguma priekšmetu un apjomu, kā arī citus noteikumus attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un apakšuzņēmuma līguma izpildi, kurus tas uzskata par nepieciešamiem.

(2) Pēc apakšuzņēmēju piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents izvērtē iesniegtos apakšuzņēmēju piedāvājumus un pieņem lēmumu par apakšuzņēmēja (vai apakšuzņēmēju) izvēli apakšuzņēmuma līguma vai apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās noslēgšanai saskaņā ar paziņojumā par apakšuzņēmuma līgumu noteiktajām prasībām un kritērijiem.

(3) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents, ievērojot šā likuma 23. panta astotajā daļā minētos nosacījumus, iesniedz pasūtītājam izvērtēšanai un apstiprināšanai lēmumu par apakšuzņēmēja (vai apakšuzņēmēju) izvēli apakšuzņēmuma līguma vai apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās noslēgšanai.

(3¹) Pasūtītājs veic iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta izvēlētā apakšuzņēmēja (vai apakšuzņēmēju) pārbaudi atbilstoši šā likuma 44. panta nosacījumiem.

(4) Ja pasūtītājs piekritis lēmumam par apakšuzņēmēja (vai apakšuzņēmēju) izvēli apakšuzņēmuma līguma vai apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās noslēgšanai, iepirkuma procedūrā izraudzītais piegādātājs slēdz apakšuzņēmuma līgumu vai apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos ar izvēlēto apakšuzņēmēju (vai apakšuzņēmējiem). Apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos un apakšuzņēmuma līgumus tās ietvaros slēdz saskaņā ar šā panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas noteikumiem.

(5) Ja izraudzītais apakšuzņēmējs atsakās noslēgt apakšuzņēmuma līgumu vai apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos vai pasūtītājs noraida izvēlēto apakšuzņēmēju, iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir tiesīgs noslēgt apakšuzņēmuma līgumu vai apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos ar apakšuzņēmēju, kurš iesniedzis nākamo visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar noteiktajām prasībām un kritērijiem, ievērojot šā panta trešās daļas noteikumus.

(6) Apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz septiņiem gadiem. Izņēmuma gadījumā iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents ir tiesīgs noslēgt apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos uz ilgāku laiku, ievērojot piegādājamo preču, iekārtu vai sistēmu paredzamo izmantošanas laiku, kā arī tehniskās grūtības, kas var rasties cita piegādātāja (ražotāja) izvēles gadījumā.

(7) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents apakšuzņēmuma līgumus apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz saskaņā ar tajā paredzētajiem noteikumiem.

(8) Apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās ietvaros iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents apakšuzņēmuma līgumus slēdz vienīgi ar tiem piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti apakšuzņēmēju vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā.

(9) Iepirkuma procedūrā izraudzītais piegādātājs neslēdz apakšuzņēmēju vispārīgo vienošanos, ja tās noslēgšana kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

61.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja kompetence

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs veic šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja juridisko statusu, tiesības un pienākumus nosaka Publisko iepirkumu likums.

62.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk — komisija) izveidošanas un darbības kārtību un kompetenci nosaka Publisko iepirkumu likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Komisijas locekļi ir amatpersonas, kuras atbilst kritērijiem, kas komisijas priekšsēdētājam un tās locekļiem noteikti Publisko iepirkumu likumā. Ja informācija, kas pārbaudāma, izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ir valsts noslēpuma objekts, komisija veidojama no tām Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonām, kuras saņēmušas attiecīgas kategorijas speciālo atļauju.

(3) Informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, komisija pārbauda normatīvajos aktos valsts noslēpuma aizsardzības jomā noteiktajā kārtībā slēgtā sēdē bez citu personu līdzdalības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

63.pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkumu, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas (ja tāda izveidojama) darbību iepirkuma procedūras laikā.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai šādos termiņos:

1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 52.pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodota personiski;

2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 52.pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa pastu;

3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 35.pantā pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Iesniegumu par prasībām, kas ietvertas paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā, Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt ne vēlāk kā četras darbdienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, bet iesniegumu par prasībām, kas ietvertas slēgta konkursa vai konkursa dialoga uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai sarunu procedūras uzaicinājumā uz sarunām, Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt ne vēlāk kā četras darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

(4) Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt, nosūtot to pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodot personiski. Iesniegums uzskatāms par iesniegtu Iepirkumu uzraudzības birojam šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas saņemts šā biroja darba laikā ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā.

(5) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;

3) iepirkuma procedūras nosaukums un iepirkuma identifikācijas numurs;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

5) iesnieguma juridiskais pamatojums;

6) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(6) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ievieto ziņas par to savā tīmekļvietnē, norādot iesnieguma iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē pasūtītāju par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz pasūtītāja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi, un pasūtītājs neslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.

(7) Ja tiek iesniegts iesniegums par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un iesniegumu par to pašu iepirkuma procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt kopā.

(8) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par to.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

64.pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas jebkurā no šādiem gadījumiem, ja:

1) iesniegums neatbilst šā likuma 63.panta pirmās, otrās, trešās vai piektās daļas prasībām;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;

3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

65.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija ir tiesīga to pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam un pasūtītājam.

(2) Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, komisija ir tiesīga ar savu lēmumu:

1) atļaut slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai pasūtītāja lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai arī ir pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu;

2) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu, ja pasūtītājs nav ievērojis šā likuma 52.panta prasības;

3) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai pasūtītāja lēmumu, ja iesniegums ir pamatots un komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu;

4) atstāt spēkā pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots;

5) atcelt pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.

(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5.punktā minētajos gadījumos komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Komisija var uzdot pasūtītājam pārtraukt iepirkuma procedūru tikai tad, ja pasūtītāja pieļautos iepirkuma procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.

(4) Ja komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā pieņem lēmumu izbeigt administratīvo lietu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, pretendentu, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, un pasūtītāju (turpmāk — dalībnieki), publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi nosūta dalībniekiem arī pa faksu vai elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(6) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(7) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz dalībnieku minētajiem faktiem un, ja nepieciešams, eksperta sniegto viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(8) Komisija savā lēmumā norāda:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzēja, pasūtītāja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;

5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;

6) svarīgākos iesnieguma iesniedzēja un pasūtītāja argumentus;

7) lēmuma pamatojumu;

8) piemērotās tiesību normas;

9) pasūtītājam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

10) aizliegumu vai atļauju pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(9) Iepirkumu uzraudzības birojs un komisija administratīvās lietas materiāliem nepievieno un komisija nolēmumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(10) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, pasūtītājs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu un paziņo to šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

66.pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu dalībnieki var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Citus tiesas nolēmumus var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

67.pants. Pieteikuma iesniegšana un lietas izskatīšana par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu

(1) Pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 63.panta pirmajā daļā minētās personas 68.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, kas lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tajā skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pieteikumu par šā likuma 68.panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:

1) sešu mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas, izņemot šīs daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētos gadījumus;

2) viena mēneša laikā pēc dienas, kad:

a) Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, publicēts tāds paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā pasūtītājs ir ietvēris pamatojumu lēmumam piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepublicējot paziņojumu par līgumu,

b) pasūtītājs informējis attiecīgo kandidātu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus, vai attiecīgo pretendentu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tam šā likuma 52.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minēto informāciju.

(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums, par tā līdzekli nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi.

(5) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Citus tiesas nolēmumus var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)

68.pants. Gadījumi, kad var iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu

(1) Tiesa var iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem, ja:

1) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepiemērojot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras vai šā likuma 6.panta septītajā daļā minēto iepirkuma veikšanas kārtību, ja pasūtītājam tā bija jāpiemēro;

2) pasūtītājs ir neatbilstoši šā likuma 6.panta sestās daļas noteikumiem piemērojis sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, vai nepamatoti veicis iepirkumu šā likuma 6.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā;

3) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, piešķirot tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepamatoti nepublicējot paziņojumu par līgumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

4) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 54.panta otrajā daļā noteikto termiņu;

5) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma 63.panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

6) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 55.panta septītās daļas prasības, ja konkrētā līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus, nesaīsina līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, kaut arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) pasūtītājs ir publicējis šā likuma 35.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu;

2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta ne agrāk kā pēc 10 dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 35.panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja iepirkuma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka;

3) ir ievērots šā likuma 63.panta sestajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.

(3) Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētajā gadījumā iepirkuma līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina tā termiņu, kaut arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) pasūtītājs ir informējis pretendentus saskaņā ar šā likuma 52.pantu;

2) konkrētais līgums noslēgts, ievērojot šā likuma 54.panta otrajā daļā minēto termiņu;

3) ir ievērots šā likuma 63.panta sestajā daļā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

69.pants. Tiesas spriedums par iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos

(1) Ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma nosacījumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:

1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;

2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus, kas vēl būtu jāizpilda. Pieņemot šo spriedumu, tiesa saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;

3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu.

(2) Tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežām. Tiesa izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk pasūtītājs nepieļauj šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos.

(3) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs, tajā skaitā valsts aizsardzības un drošības interesēs, ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētā sprieduma nepieņemšanai, izņemot gadījumu, ja tās rada būtiskus draudus nozīmīgas liela mēroga valsts aizsardzības vai drošības programmas īstenošanai.

(4) Ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 54.panta otrajā daļā noteikto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 63.panta sestajā daļā noteikto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums par uzvarētāja noteikšanu, ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām un minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto spriedumu.

(5) Pieņemot kādu no šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem spriedumiem, tiesa lemj par to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti, pamatojoties uz attiecīgo vispārīgo vienošanos.

(6) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam.

70.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Zaudējumus, ko pasūtītājs nodarījis, pārkāpjot šā likuma noteikumus, atlīdzina saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Šā panta pirmajā daļā neminētu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt, iesniedzot pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja zaudējumu atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 67.pantā paredzēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgu pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 69.panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Pierādīšanas pienākums par šādu zaudējumu esamību un atlīdzinājuma apmēru gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.

(4) Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Citus administratīvās rajona tiesas nolēmumus var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(5) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 63.pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Pasūtītāja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie pasūtītāja Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Iepirkumu uzraudzības birojs neatbild par pasūtītāja nodarītajiem zaudējumiem.

72.pants. Statistikas pārskata saturs

(Izslēgts ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

(Nodaļa 05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

73. pants. Līguma prettiesiska noslēgšana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu vai cita darījuma veikšanu, kas atbilst iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtībai, ja nav piemērota šajā likumā noteiktā iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kas bija jāpiemēro, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja piemērota šim likumam neatbilstoši izraudzīta iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav publicēts šajā likumā noteiktais paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tas bija jāpublicē abās tīmekļvietnēs, uzsākot iepirkumu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vai cita veiktā darījuma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

74. pants. Interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošana

(1) Par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar konkrēto kandidātu vai pretendentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums pasūtītāja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo iepirkuma dokumentus, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī aizliegums būt saistītiem ar kandidātu vai pretendentu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

75. pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošana

(1) Par šajā likumā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu, ja kandidāts vai pretendents ir nepamatoti izslēgts vai nepamatoti nav izslēgts no dalības iepirkumā un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, ja kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums ir nepamatoti noraidīts vai nepamatoti atzīts par atbilstošu iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

76. pants. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās slēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais nogaidīšanas termiņš, bet tas bija jāievēro, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, vai ja nav ievērots Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas noteiktais aizliegums slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja tajā nav iekļauti iepirkuma dokumentos paredzētie noteikumi vai ir iekļauti atšķirīgi noteikumi un ja šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma dokumentos atbilstoši šā likuma prasībām vai nav ievēroti citi šajā likumā paredzētie iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par grozījumu izdarīšanu iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā, ja nav ievēroti šajā likumā paredzētie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās līgumcena vai grozījumu kopējā līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

77. pants. Iepirkuma dokumentu un informācijas nenodrošināšana

(1) Par to, ka pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanas laikā nav ievēroti šajā likumā paredzētie noteikumi attiecībā uz iepirkuma dokumentu pieejamības nodrošināšanu, iepirkuma dokumentu izsniegšanu vai papildu informācijas sniegšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērota kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par iepirkuma rezultātiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma procedūras ziņojuma sagatavošanas vai izsniegšanas prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par statistikas pārskata neiesniegšanu šajā likumā noteiktajā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

78. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 73., 74., 75., 76. un 77. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Iepirkumu uzraudzības birojs.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

79. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt amatus

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paziņots personai, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, par pieņemto lēmumu informē visas tās Iepirkumu uzraudzības birojam zināmās institūcijas, kurās šī persona ieņem attiecīgos amatus, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekus vai turētājus, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ir stājies spēkā, nosūta attiecīgo informāciju šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī publikāciju vadības sistēmā publicē pie administratīvās atbildības sauktās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu un valsti) un termiņu, līdz kuram notiek soda izpilde. Minētā informācija publikāciju vadības sistēmā ir pieejama tajā reģistrētiem lietotājiem likumā noteikto pienākumu izpildei līdz dienai, kad soda izpilde beidzas.

(3) Institūcijai, kurā persona, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ieņem šādus amatus, ir pienākums nodrošināt, ka pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir stājies spēkā, attiecīgā persona šādus amatus neieņem, lēmumus nepieņem un līgumus neslēdz.

(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

1. (Izslēgts ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

2. (Izslēgts ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

3. (Izslēgts ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

4. Grozījumi šā likuma 6.pantā, 44.panta pirmās daļas 4.punktā un ceturtās daļas 2.punktā par latu konvertāciju uz euro stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2013.)

5. Līdz 2013.gada 31.decembrim izsludinātās šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās iepirkuma procedūras un šā likuma 6.panta septītajā un devītajā daļā minētos iepirkumus pabeidz, tai skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgās iepirkuma procedūras vai iepirkuma izsludināšanas dienā, ievērojot šo pārejas noteikumu 6., 7. un 8.punktā minētos nosacījumus.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2013.)

6. (Izslēgts ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

7. Ja naudas summas piedāvājumā, uz kura pamata pēc 2013.gada 31.decembra tiek slēgts līgums vai vispārīgā vienošanās, norādītas latos, pasūtītājs attiecīgo līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā ietveramo informāciju izsaka euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2013.)

8. Publicējot paziņojumu pēc 2013.gada 31.decembra, pasūtītājs latos norādīto summu pārrēķina euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktajiem noapaļošanas principiem un attiecīgo informāciju paziņojumā norāda euro.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2013.)

9. Pasūtītājs ir tiesīgs grozīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, lai konvertētu tajā noteiktās summas latos uz euro atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrajai daļai.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2013.)

10. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2017. gada 30. novembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar šā likuma  noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā, ja pārejas noteikumu 11. punktā nav noteikts citādi.

(09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

11. Šā likuma 44. panta pirmās daļas 7. punkta un sestās daļas noteikumus (2017. gada 1. decembra redakcijā) attiecina arī uz tiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas vai uzsāktas pirms 2017. gada 1. decembra, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkumā vai iepirkuma procedūrā pirms 2017. gada 1. decembra. Šā likuma 44. panta pirmās daļas 7. punktu un ceturto daļu (redakcijā pirms 2017. gada 1. decembra) neattiecina uz izsludinātajiem vai uzsāktajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, kas izsludinātas vai uzsāktas pirms 2017. gada 1. decembra, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkumā vai iepirkuma procedūrā pirms 2017. gada 1. decembra.

(09.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

12. Šā likuma 7.¹ pantu un 54. panta 1.¹ daļu tiešās pārvaldes iestādes piemēro to iepirkuma līgumu apmaksai, kuriem iepirkuma procedūra izsludināta, sākot ar 2019. gada 18. aprīli, pārējie pasūtītāji — sākot ar 2020. gada 18. aprīli.

(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

13. Grozījumi šā likuma 1. panta 18. punktā (par tiesību izmantošanas aizliegumu), 28. pantā par tā pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī šā likuma XV nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)

14. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, kad iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

15. Veicot šā likuma 57. pantā paredzēto iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaisti, piemērojams regulējums, kas ir spēkā pārbaudes veikšanas dienā.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās.