Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Izdarīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 45.A, 50.A, 60.A, 70.A, 78.A, 95. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. panta pirmo daļu pēc vārda "atļauju" ar vārdiem "un nevar atgriezties savas pilsonības valstī".

2. Papildināt 2. pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja, pieņemot pieteikumu, nav iespējams konstatēt personas atbilstību Ukrainas civiliedzīvotāja statusam vai persona ceļo caur Latvijas Republiku uz savas pilsonības valsti vai valsti, kurā tai ir tiesības uzturēties vai iegūt uzturēšanās atļauju, persona ir tiesīga saņemt šā likuma 12. panta pirmajā daļā minēto atbalstu. Šo atbalstu persona saņem līdz brīdim, kad tiek konstatēta tās atbilstība vai neatbilstība Ukrainas civiliedzīvotāja statusam, vai līdz tās izceļošanai uz citu valsti. Ziņas par šādu personu Fizisko personu reģistrā neiekļauj."

3. 7. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas sniegto konsultatīvo atbalstu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un citu materiālo atbalstu nodrošina tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanas vieta vai dzīvesvieta, arī tad, ja Ukrainas civiliedzīvotājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, izņemot gadījumu, kad atbalstu jau ir piešķīrusi Ukrainas civiliedzīvotāja iepriekšējās izmitināšanas vai dzīvesvietas pašvaldība;

2) pašvaldības sociālais dienests pirmos trīs kalendāra mēnešus pēc Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecības pirmreizējā iesnieguma saņemšanas dienas neveic materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu;

3) pēc šīs daļas 2. punktā noteiktā termiņa beigām pašvaldības sociālais dienests sociālo palīdzību piešķir atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam, ja Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecība gūst ienākumus no darba samaksas, atlīdzības vai saimnieciskās darbības vai no sociālās drošības sistēmas;

4) līdz 2022. gada 31. augustam Ukrainas civiliedzīvotājam vai viņa apgādniekam nav pienākuma veikt samaksu par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Minētajā laikposmā tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ir tiesības uz naudas summu personiskiem izdevumiem 15 procentu apmērā no pabalsta, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām. Minēto summu izmaksā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas budžeta;

5) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā Ukrainas civiliedzīvotājam ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldības sociālais dienests var piešķirt arī bez psihiatra atzinuma par tā psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

6) sociālās aprūpes, aprūpes mājās un īslaicīgās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumu bērniem nodrošina, pamatojoties uz ārstējošā ārsta atzinumu par aprūpes nepieciešamību vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - Valsts komisija) izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērnam Ukrainā ir noteikts bērna ar invaliditāti statuss A apakšgrupā, līdz brīdim, kad bērnam Latvijā tiek noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim;

7) līdz 2022. gada 31. oktobrim ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus var piešķirt ārpus rindas (ja minēto pakalpojumu saņemšana ir iespējama tikai rindas kārtībā) bez ārsta speciālista atzinuma (psihiatra atzinuma par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām un oftalmologa atzinuma) un invaliditāti apliecinoša dokumenta, pamatojoties uz sociālā dienesta veiktu Ukrainas civiliedzīvotāja individuālo vajadzību novērtējumu un lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību;

8) papildus šīs daļas 7. punkta nosacījumiem, sniedzot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pilngadīgām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, kuras institūcijā ir uzņemtas no Ukrainas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, netiek veikts Ukrainas civiliedzīvotāja individuālo vajadzību novērtējums un aprūpes līmeņa noteikšana un nav nepieciešams sociālā dienesta lēmums par pakalpojuma nepieciešamību. Minētajām personām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tās var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām;

9) uz Ukrainas civiliedzīvotāju, kuram ir tiesības saņemt valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem un kurš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, nav attiecināma normatīvajos aktos noteiktā prasība, ka personai pastāvīgi jādzīvo Latvijas teritorijā. Atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem Ukrainas civiliedzīvotājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā, sākot ar dienu, kad izsniegta ģimenes ārsta vai gastroenterologa rakstveida izziņa, kurā norādīta slimības diagnoze - celiakija - un atkārtotās pārbaudes termiņš, kurš nepārsniedz divus gadus kopš izziņas izsniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.";

papildināt pantu ar 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā: 

"(3²) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto mājokļa pabalstu arī tādu izdevumu segšanai, kas saistīti un pielīgti par tādu telpu lietošanu, kuras atrodas ēkās, kuru galvenais saskaņā ar būvju klasifikatoru noteiktais lietošanas veids ir "1211 - Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas".

(3³) Lai saņemtu sociālo palīdzību, viena no personām Ukrainas civiliedzīvotāja mājsaimniecībā vēršas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā norāda savu:

1) un kopā ar to vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu vārdu, uzvārdu un Fizisko personu reģistrā reģistrēto personas kodu;

2) deklarēto vai faktisko dzīvesvietas adresi Latvijas Republikā;

3) tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tādi ir;

4) Latvijas Republikas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru.";

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības (izņemot nodarbinātības pasākumus vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, vidējās speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs), ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.";

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuram nav tiesību uz vecuma pensiju Latvijas Republikā un kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas Republikā ir uzturējies vismaz trīs mēnešus kopš minētās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ukrainas civiliedzīvotājam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā. Minēto pabalstu izmaksā avansa maksājumā līdz brīdim, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā saņem no Ukrainas kompetentās institūcijas informāciju par Ukrainā piešķirto un saņemto pensiju un tās apmēru, kas nepieciešama Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai. Pēc avansa maksājuma radusies pārmaksa no Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek atgūta, kā arī uz viņiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otrā daļa un piektās daļas 1. punkts."

4. Papildināt likumu ar 7.² un 7.³ pantu šādā redakcijā:

"7.² pants. Invaliditātes noteikšana un atbalsta pasākumi invaliditātes seku mazināšanai

(1) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz invaliditātes ekspertīzi, kādas Invaliditātes likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kā arī uz atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ja viņi uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Invaliditāti Ukrainas civiliedzīvotājam nosaka uz laiku, kas nepārsniedz minētās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu.

(2) Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, Ukrainas civiliedzīvotājs:

1) kuram Ukrainā ir noteikta invaliditāte un kuram ir medicīniskie dokumenti, kas apliecina viņa veselības traucējumus, to smaguma pakāpi un ietekmi uz funkcionālajām spējām, iesniedz Valsts komisijai minētos medicīniskos dokumentus, iesniegumu, kurā norāda ziņas par sevi (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, saziņas veids un vēlamais lēmuma saņemšanas veids), informāciju par savu ģimenes ārstu Latvijā (vārds, uzvārds, prakses atrašanās vieta, tālruņa numurs), funkcionālo spēju pašnovērtējumu, kas noteikts normatīvajos aktos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu, ja invaliditātes ekspertīze jāveic Ukrainas civiliedzīvotājam no 18 gadu vecuma, kā arī citus dokumentus, ja Ukrainas civiliedzīvotājs uzskata, ka tie ir nepieciešami invaliditātes ekspertīzei. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju;

2) kuram nav medicīnisko dokumentu, kas apliecina viņa veselības traucējumu smaguma pakāpi un to ietekmi uz funkcionālajām spējām, iesniedz Valsts komisijai dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanu. Iesniedzamajiem dokumentiem var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu par Ukrainas civiliedzīvotāju iesniedz tā likumiskais pārstāvis, iesniegumā norāda pārstāvības veidu un pamatu, kā arī pārstāvja datus (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese). Iesniegumam pievieno pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju.

(4) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam Ukrainā ir noteikta I invaliditātes grupa A apakšgrupā vai bērna ar invaliditāti statuss A apakšgrupā, Valsts komisija tam uz laiku līdz 2022. gada 31. oktobrim bez invaliditātes noteikšanas izsniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas Ukrainas civiliedzīvotājam vai tā likumiskajam pārstāvim, ja viņi uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kura izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, dod tiesības saņemt valsts sociālos pabalstus, kādi noteikti Valsts sociālo pabalstu likuma 7.¹ pantā vai 12.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(5) Lai Ukrainas civiliedzīvotājs saņemtu šā panta ceturtajā daļā noteiktos pabalstus, viņš vai viņa likumiskais pārstāvis Valsts komisijai iesniedz:

1) iesniegumu par bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta piešķiršanu vai pabalsta piešķiršanu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, ja Valsts komisija personai ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ukrainas civiliedzīvotājs iesniegumā norāda ziņas par sevi (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese), informāciju par savu ģimenes ārstu Latvijā (vārds, uzvārds, prakses atrašanās vieta, tālruņa numurs), konta numuru kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, uz kuru pārskaitāms pabalsts. Ja iesniegumu par Ukrainas civiliedzīvotāju iesniedz tā likumiskais pārstāvis, iesniegumā norāda pārstāvības veidu un pamatu, kā arī pārstāvja datus (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese Latvijā, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese). Iesniegumam pievieno pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju. Iesniegumam var pievienot Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju;

2) Ukrainā izsniegtā dokumenta kopiju, kas apliecina I invaliditātes grupu A apakšgrupā vai bērna ar invaliditāti statusu A apakšgrupā.

(6) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam Ukrainā ir noteikta I invaliditātes grupa vai bērna ar invaliditāti statuss, bet viņš nevar uzrādīt dokumentus, kas apliecina A apakšgrupas noteikšanu Ukrainā, Valsts komisija nosūta Ukrainas civiliedzīvotāja ģimenes ārstam Latvijā pieprasījumu par nepieciešamību sagatavot atzinumu par pilngadīgas personas pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējumu vai bērnam noteiktajām diagnozēm un viņa veselības stāvokli. Ukrainas civiliedzīvotāja ģimenes ārsts Latvijā sniedz atbildi Valsts komisijai 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Ja ģimenes ārsts Latvijā 10 darbdienu laikā nevar sagatavot attiecīgo atzinumu, viņš par to informē Valsts komisiju, nosakot datumu, līdz kuram atzinums tiks sagatavots un nosūtīts.

(7) Pēc šā panta piektajā un sestajā daļā noteiktās informācijas saņemšanas Valsts komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību un informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu. Informāciju par pieņemto lēmumu, ar kuru atzīta īpašas kopšanas nepieciešamība Ukrainas civiliedzīvotājam, un Ukrainas civiliedzīvotāja iesniegumu par tādu valsts sociālo pabalstu piešķiršanu, kādi noteikti Valsts sociālo pabalstu likuma 7.¹ pantā vai 12.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, Valsts komisija nosūta elektroniski uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras oficiālo elektronisko adresi. Lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minēto pabalstu piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas no Valsts komisijas un nodrošina šo pabalstu izmaksu, pārskaitot to uz Ukrainas civiliedzīvotāja iesniegumā par pabalsta piešķiršanu norādīto kontu kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā, vai pasta norēķinu sistēmas kontu, uz Ukrainas civiliedzīvotāju neattiecinot Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otro daļu. Valsts komisijas izdotā administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu nosaka Invaliditātes likums.

(8) Tiesības uz šā panta ceturtajā daļā minētajiem pabalstiem rodas no dienas, kad Ukrainas civiliedzīvotājam izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(9) Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kuri uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, ir tiesības uz Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana. Minētos pabalstus Ukrainas civiliedzīvotājiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā Latvijā noteiktās invaliditātes laikā, uz viņiem neattiecinot Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otro daļu.

(10) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram atbilstoši šā panta ceturtajai daļai ir piešķirts valsts sociālais pabalsts, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 7.¹ pantā vai 12.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, laikposmā līdz 2022. gada 31. oktobrim minēto pabalstu atkārtoti nepiešķir, ja viņam ir noteikta invaliditāte un izsniegts jauns atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram pēc invaliditātes noteikšanas ir tiesības uz valsts sociālo pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 12.¹ panta pirmās daļas 2. punktā minētajām personām, tā izmaksu uzsāk, vienlaikus pārtraucot izmaksāt valsts sociālo pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 12.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(11) Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kuri uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā minētajām personām, ja Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijas Republikā ir uzturējies vismaz trīs mēnešus kopš minētās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem noteikta invaliditāte atbilstoši šā panta pirmajai daļai, Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksā līdz Latvijā noteiktās invaliditātes termiņa beigām. Minēto pabalstu izmaksā avansa maksājumā līdz brīdim, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā saņem no Ukrainas kompetentās institūcijas informāciju par Ukrainā piešķirto un saņemto pensiju un tās apmēru, kas nepieciešama Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksai. Pēc avansa maksājuma radusies pārmaksa no Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek atgūta, kā arī uz viņiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otrā daļa un piektās daļas 1. punkts.

(12) Uz Ukrainas civiliedzīvotājiem neattiecina likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta ceturtās daļas 4. punkta nosacījumus.

7.³ pants. Pensiju piešķiršana un izmaksa saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, saskaņā ar Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā 5. pantu ir tiesības izvēlēties Ukrainā piešķirtās pensijas izmaksu saņemt Latvijas Republikā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību.

(2) Izvērtējot, kādas Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, ir tiesības uz vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", apdrošināšanas stāža noteikšanā, piemērojot Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā 16. panta trešo daļu, ņem vērā to, kāda bija Ukrainas civiliedzīvotāja dzīvesvietas valsts līdz 2022. gada 24. februārim."

5. Papildināt likumu ar 8.² un 8.³ pantu šādā redakcijā:

"8.² pants. Vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību

Valsts var sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību, tai skaitā sniegt tām galvojumu, aizdevumu vai grantu iemaksu. Finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā paraksta aizdevumu vai galvojumu vai grantu līgumus ar starptautiskajām finanšu institūcijām vai Eiropas Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainas sabiedrībai un izsniedz attiecīgo aizdevumu vai galvojumu vai veic grantu iemaksas un palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto aizdevuma palielinājuma kopējo apjomu vai uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi ir ievēroti turpmāk šai pantā minētie nosacījumi:

1) ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu, un Ministru kabinets ir atbalstījis attiecīgā aizdevuma, galvojuma vai grantu līguma projektu;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta lēmumu par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu.

8.³ pants. Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kas ir nerezidents likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" piemērošanas mērķiem (turpmāk šajā pantā - Ukrainas civiliedzīvotājs-nerezidents), ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 euro mēnesī.

(2) Ukrainas civiliedzīvotājam-nerezidentam ir tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu - nepilngadīgu bērnu (turpmāk šajā pantā - atvieglojums par nepilngadīgu bērnu), kas uzturas Latvijas Republikā. Atvieglojumu piemēro vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

(3) Ukrainas civiliedzīvotājam-nerezidentam, kas ir algas nodokļa maksātājs, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs.

(4) Ukrainas civiliedzīvotājam-nerezidentam, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijas Republikā ir guvis tikai algota darba ienākumus, to izmaksas vietā aprēķinātais un ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galīgs, viņam neveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēra pārrēķinu par neizmantoto neapliekamā minimuma un atvieglojuma par nepilngadīgu bērnu daļu, kā arī saistībā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām likmēm un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātisko atmaksu. Ukrainas civiliedzīvotājs-nerezidents sniedz gada ienākumu deklarāciju, ja viņš gūst likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20. panta trešajā daļā un ceturtās daļas 1. punktā minētos ienākumus.

(5) Darba devējs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektronisko deklarēšanas sistēmu, ir tiesīgs pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kurā norādīts, vai viņa darbiniekam, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs-nerezidents, pie šā darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, kurā norādīts uz attiecīgā darba devēja tiesībām piemērot Ukrainas civiliedzīvotājam-nerezidentam noteikto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu, pielīdzināma algas nodokļa grāmatiņai.

(6) Darba devējs, kuram saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba ienākumam, ienākuma izmaksas vietā piemēro likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15. panta trešajā daļā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, pirms nodokļa aprēķināšanas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā no ienākuma atskaitot nerezidentam piemērojamos attaisnotos izdevumus saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta pirmās daļas 1. un 1.¹ punktu, šā panta pirmajā daļā noteikto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un šā panta otrajā daļā noteikto atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu.

(7) Ukrainas civiliedzīvotājam-nerezidentam, kurš taksācijas gada laikā ir guvis algota darba ienākumus un kuram turklāt ir reģistrēta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā, primāri šā panta pirmajā daļā noteikto mēneša neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs, bet uz gada ienākumu deklarācijas pamata neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu aprēķina un piemēro tikai par saimnieciskās darbības reģistrācijas periodu vai periodu, par kuru saņemts cits ar progresīvo nodokļa likmi apliekams ienākums, izslēdzot darba attiecību periodu.

(8) Darba devējs likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī paziņojumu par Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta ienākumiem, kurā ietver paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām norādāmo informāciju, kāda tiek sniegta par rezidentu. Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamās izmaiņas minētajā paziņojumā izmantojamo kodu sarakstā un publicē to savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas."

6. 13. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) nodrošina atbalsta sniegšanu prioritāri tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu ir noteikts III vai IV aprūpes līmenis. Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu pārvietošanās atbalstam, tā piešķiršanai piemērojot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtēšanas nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par asistenta pakalpojuma piešķiršanu pašvaldībā;";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "sakarā ar" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 2. panta 5.¹ daļā minētajām personām un".

7. 13.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi attiecīgajā izglītības pakāpē valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā. Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē ir tiesīgs apgūt mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi" ar vārdiem "ir tiesības uz profesionālās izglītības ieguvi" un vārdus "bet nekārto" - ar vārdiem "bet var nekārtot";

papildināt trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Uzņemot nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju profesionālās vidējās izglītības programmā, neņem vērā valsts pārbaudes darbu rezultātus, kā arī vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja tādi nav iegūti.";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kā arī pilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kas pēc pilngadības sasniegšanas Latvijā turpina uzsākto profesionālās ievirzes izglītību valsts profesionālās vidējās izglītības iestādē 2021./2022. mācību gadā, ir atbrīvots no mācību maksas par profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi līdz mācību gada beigām.";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās pamatizglītības programmu 9. klasē, var neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta.

(9) Nepilngadīgs vai pilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš 2021./2022. mācību gadā apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu 12. klasē vai profesionālās vidējās izglītības programmu 4. kursā, var neiegūt vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", kā arī "Otrā svešvaloda", ja attiecīgā valoda iepriekš nav apgūta."

8.  Papildināt likumu ar 13.³ un 13.⁴ pantu šādā redakcijā:

"13.³ pants. Ukrainas civiliedzīvotāja profesionālās kvalifikācijas atzīšana reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā

(1) Šā likuma 20. panta otrajā daļā minētajos gadījumos kompetentā institūcija, vērtējot Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk šajā pantā - pretendents) iesniegumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, ir tiesīga no pretendenta neprasīt visus kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamos dokumentus, tostarp apliecinātas dokumentu kopijas un to tulkojumus latviešu valodā, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

(2) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 43. panta 3.¹ daļas 3. punktā noteiktajā termiņā.

(3) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu, nedodot pretendentam papildu prasības izvēles tiesības. Nosakot papildu prasību - kvalifikācijas atbilstības pārbaudi -, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, iepazīstina pretendentu ar pārbaudes saturu un kārtību, kā arī nosaka tās laiku.

(4) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā būvniecības jomā un elektroenerģētikas jomā ir piemērojama arī Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(5) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt atbrīvojumu no izdevumiem par personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai, izņemot izdevumus par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās veselības aprūpes jomā.

13.⁴ pants. Papildu izmitināšanas iespējas pašvaldībās

Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldība, tai skaitā nodrošinot primāro atbalstu, var izmitināt tai piederošās dzīvojamās ēkās vai ēkās, kuru galvenais saskaņā ar būvju klasifikatoru noteiktais lietošanas veids ir "1211 - Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas" (turpmāk - ēkas), veicot tajās nepieciešamos uzlabojumus. Informāciju par ēkām izvērtē un par nepieciešamo atbalsta apmēru uzlabojumu veikšanai ēkās lemj Ministru kabineta izveidota komisija."

9. Izslēgt 14. panta piekto daļu.

10.  Izslēgt 14.¹ panta ceturto daļu.

11. 15. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai šā likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto nepilngadīgo un pilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.";

izslēgt sesto daļu.

12. Izteikt 19.¹ pantu kā 10.¹ pantu.

13. Pārejas noteikumos:

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. 2021./2022. mācību gadā nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs 9. klasē un nepilngadīgais vai pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs 10., 11. vai 12. klasē ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautības valodā. Nepilngadīgais vai pilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš turpina iepriekš uzsāktās profesionālās vidējās izglītības ieguvi pēc pamatizglītības ieguves, līdz 2022. gada 30. jūnijam ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetu un moduļu apguves noslēgumā noteiktos pārbaudījumus mazākumtautības valodā.";

papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

"15. Šā likuma 13.³ panta piektā daļa ir spēkā līdz 2022. gada 31. jūlijam.

16. Grozījumus šā likuma 13.¹ panta pirmajā daļā par nepilngadīga Ukrainas civiliedzīvotāja tiesībām iegūt izglītību pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē tikai valsts valodā vai ukraiņu valodā līdz 2022. gada 31. augustam nepiemēro attiecībā uz tiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzsākuši mazākumtautību izglītības programmu apguvi pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

17. Grozījums šā likuma 7. panta trešās daļas 3. punktā par Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu nav attiecināms uz mājsaimniecībām, kurām pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir piešķirts sociālās palīdzības pabalsts, līdz attiecīgajā lēmumā noteiktā termiņa beigām. Ja šā likuma 7. panta trešās daļas 2. punktā noteiktais termiņš beidzas 2022. gada 31. maijā, pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu materiālo resursu izvērtēšanu neveic līdz 2022. gada 30. jūnijam."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 19. maijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2022. gada 26. maijā