2.pants. Likuma darbības sfēra

(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas (turpmāk — nodevu administrācija) tiesības un pienākumus, nodokļu maksātāju klasifikāciju un reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību nodokļu jomā, elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par nodokļu pārkāpumiem, tajā skaitā nosakot administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, par tiem piemērojamos sodus un kompetenci sodu piemērošanā.

(1¹) Atbilstoši nodokļu jomas tiesiskā regulējuma īpatnībām administratīvā atbildība par nodokļu pārkāpumiem var būt noteikta arī konkrētā nodokļa vai nodevas likumā.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.

(5) Šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006., 11.12.2008., 17.09.2015., 16.11.2017. un 19.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2020. Grozījums pirmajā daļā par administratīvo pārkāpumu nodokļu jomā, tiem piemērojamo sodu un kompetenci sodu piemērošanā noteikšanu šajā likumā un 1.¹ daļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma

(1) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.

(2) Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(3) Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(4) Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

7.³ pants. Iesnieguma iesniegšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestam

Nodokļu maksātājs, izņemot fizisko personu, kura neveic saimniecisko darbību, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ja konkrētajā nodokļu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā iesniegumam nav noteikta cita iesniegšanas kārtība. Ja iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegts, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu "paraksts".

(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.08.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 233. punktu)

7.⁴ pants. Neizpildītas saistības nodokļu jomā

Ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā šādos gadījumos:

1) nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un attiecīgā informācija saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu ir publiski pieejama;

2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

(23.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 234. punktu)

8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums;

3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis — Pievienotās vērtības nodokļa likums;

5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli";

6) muitas nodoklis — Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti;

7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums;

8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

10) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);

11) elektroenerģijas nodoklis — Elektroenerģijas nodokļa likums;

12) mikrouzņēmumu nodoklis — Mikrouzņēmumu nodokļa likums;

13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums;

14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums;

15) subsidētās elektroenerģijas nodoklis — Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums;

16) solidaritātes nodoklis — Solidaritātes nodokļa likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 04.12.1997., 14.10.1998., 25.11.1999., 09.10.2003., 31.03.2004., 30.03.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010., 14.03.2013., 06.11.2013., 30.11.2015., 08.06.2017. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.

(2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šā panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tā reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 15.¹ panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

(8) Neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnie­cis­­kās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ne­re­zidenta (ārvalsts komersanta) vārdā.

(8¹) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:

1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;

2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.

(9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004., 26.10.2006., 09.08.2010., 21.06.2012. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

15.³ pants. Nodokļu maksātāja pienākums sevi identificēt, piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā

Nodokļu maksātājs, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā, papildus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai tīmekļa vietnē, kuru izmantojot tiek veikta saimnieciskā darbība, norāda šādu informāciju:

1) saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietne, mobilā lietotne u.tml.);

2) fiziskā persona — nodokļu maksātāja reģistrācijas koda otro daļu.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

(Nodaļas nosaukums 16.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.12.2017. Nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 201. punktu)

17.pants. Nodokļu administrācijas tiesības

Nodokļu administrācijas tiesības nosaka šis likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.

19.pants. Nodokļu administrācijas atbildība

(Izslēgts ar 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

2) uzņēmumu ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam;

7) izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus — Valsts ieņēmumu dienests;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — Valsts ieņēmumu dienests;

10) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);

11) elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

12) mikrouzņēmumu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

15) subsidētās elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ekonomikas ministrija;

16) solidaritātes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 30.03.2006., 26.10.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2017.)

22.¹ pants. Informācijas par fiziskās personas ienākumiem sniegšana kredītinformācijas birojam

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir atļauts sniegt tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem kredītinformācijas birojam nodošanai, nemainot tās saturu, kredītinformācijas lietotājam — kapitālsabiedrībai (tās filiālei), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — šīs fiziskās personas kā iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai. Informācija sniedzama atbilstoši kredītinformācijas biroja iesniegtam pamatotam pieprasījumam un tajā norādītajā apjomā, kas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šo likumu izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto apjomu.

(2) Ja ir konstatēts, ka Datu valsts inspekcija pieņēmusi lēmumu par kredītinformācijas birojam izsniegtās licences apturēšanu vai anulēšanu, Valsts ieņēmumu dienests šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas sniegšanu aptur vai pārtrauc ar nākamo dienu pēc attiecīgā lēmuma publicēšanas Datu valsts inspekcijas tīmekļa vietnē līdz licences atjaunošanas dienai.

(3) Kredītinformācijas birojam kā pārzinim ir šādi papildu pienākumi:

1) pieprasīt un saņemt informāciju pēc kredītinformācijas lietotāja — kapitālsabiedrības (tās filiāles), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — pieprasījuma;

2) veikt pieprasījumu tikai gadījumā, ja kredītinformācijas lietotājam pastāv kāds no Kredītinformācijas biroju likuma 18.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem informācijas saņemšanai;

3) nodot saņemto informāciju attiecīgajam kredītinformācijas lietotājam, nemainot tās saturu;

4) apstrādāt personas datus atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā;

5) uzskaitīt un saglabāt informāciju par katru:

a) informācijas pieprasījumu kredītinformācijas birojam, ko veicis kredītinformācijas lietotājs,

b) informācijas pieprasījumu, ko kredītinformācijas birojs veicis Valsts ieņēmumu dienestam,

c) gadījumu, kad informācija saņemta no Valsts ieņēmumu dienesta,

d) gadījumu, kad saņemtā informācija nodota kredītinformācijas lietotājam;

6) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu);

7) (izslēgts ar 06.07.2021 likumu).

(17.09.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 05.08.2021.)

22.⁴ pants. Datu aizsardzība starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomā

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas procesā apstrādāto fizisko personu datu pārzinis.

(2) Šā panta izpratnē datu aizsardzības pārkāpums ir drošības pārkāpums, kurš radies tīšas nelikumīgas rīcības, nolaidības vai nejaušības dēļ un kura rezultātā tiek iznīcināta, pazaudēta, mainīta informācija, vai jebkurš gadījums, kas saistīts ar neatbilstīgu vai neatļautu piekļuvi informācijai, tās izpaušanu vai izmantošanu, tostarp ar personas datiem, kas pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti. Datu aizsardzības pārkāpums var attiekties uz datu konfidencialitāti, pieejamību un integritāti.

(3) Ja ir konstatēts datu aizsardzības pārkāpums, Valsts ieņēmumu dienests:

1) nekavējoties informē Eiropas Komisiju par konstatēto datu aizsardzības pārkāpumu un tā novēršanai veiktajiem pasākumiem;

2) veic pārbaudi par datu aizsardzības pārkāpumu, aptur un novērš šo pārkāpumu;

3) ja datu aizsardzības pārkāpumu nevar nekavējoties apturēt un novērst, rakstveidā informē Eiropas Komisiju par nepieciešamību apturēt piekļuvi starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmai;

4) informē Eiropas Komisiju par datu aizsardzības pārkāpuma novēršanu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests var apturēt informācijas apmaiņu ar to dalībvalsti, kurā noticis datu aizsardzības pārkāpums, par to rakstveidā informējot Eiropas Komisiju un Finanšu ministriju.

(5) Nodokļu maksātājs ir to fizisko personu datu pārzinis, ar kuriem saistībā tas veic datu apstrādi, sagatavojot un sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam informāciju starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas mērķiem.

(6) Šā panta piektajā daļā minētais nodokļu maksātājs informē katru attiecīgo fizisko personu, ka informācija par to tiks apstrādāta un nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam, lai izpildītu ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu saistītos pienākumus, kā arī savlaicīgi pirms ziņošanas pienākuma izpildes sniedz katrai attiecīgajai fiziskajai personai visu to informāciju, ko tai ir tiesības saņemt no datu pārziņa, lai šī persona varētu īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību.

(22.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

23.² pants. Principi preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

(1) Ja konkrēto nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanā par preces, darba vai pakalpojuma cenu uzskata attiecīgās lietas (darbības) cenu (vērtību) darījumā.

(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrētā nodokļa likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;

3) ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta nosacījumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus darījumos starp nesaistītām personām, to skaitā arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) izmaiņām pieprasījumā atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem;

2) kvalitātes vai citas preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašības zudumu;

3) preču realizācijas termiņa beigām;

4) preču mārketinga politiku attiecībā uz jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju, lai piesaistītu patērētājus.

(4) Ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, ņemot vērā jebkuru no šādiem faktoriem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgos darījumos piemērojušas nesaistītas personas;

3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot tai Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju, bet, ja šādas informācijas nav, — nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu darījuma novērtējumu.

(5) Aprēķinot nodokļu maksājumus, par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā identisku (vienādu) vai — ja identisku nav — līdzīgu preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.

(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm ir:

1) vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;

2) ražotas tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (to skaitā preces iesaiņojumā vai ārējā izskatā).

(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm:

1) ir līdzīgas pēc uzbūves un īpašībām;

2) spēj pildīt tos pašus uzdevumus un tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, reputāciju tirgū, preces izcelsmes valsti un līdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces ņem vērā tikai tad, ja nav līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par saistītām personām. Darījumus starp saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (vienādām) vai līdzīgām precēm salīdzināmos apstākļos [ņemot vērā arī preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

24.¹ pants. Kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, nodokļu administrācija lemj par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saturu un saskaņošanas kārtību nosaka Maksātnespējas likums.

(3) Lemjot par rakstveida piekrišanas izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, nodokļu administrācija ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanas termiņos, termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību, samērīgumu, nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.

(4) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 19.09.2013., 17.12.2014. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)

24.² pants. Nodokļu maksātāja iesniedzamā informācija nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

(Izslēgts ar 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)

25.² pants. Nodokļu prasījuma summas dzēšana nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja

(1) Nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja, valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

2) tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nodokļu parāda, nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(2) Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 13.10.2011. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 146.punktu)

25.³ pants. Nokavējuma naudas dzēšana, iestājoties zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajam pamatam

(1) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, dzēš nodokļu maksātājam noteikto nokavējuma naudu, kas aprēķināta par periodu, kad personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

(2) Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavējuma naudu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā un kārtībā dzēš attiecīgās pašvaldības.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

26.¹ pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Vienlaikus ar nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtā lēmuma pieņemšanu, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus minēto lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšana;

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

4) pie citas personas esošās parādniekam piederošās mantas apķīlāšana.

(1¹) Nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot aizliegumu nodokļu maksātājam — juridiskajai personai vai fiziskajai personai — individuālajam komersantam vai personai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, — veikt skaidras naudas darījumus. Aizliegums parādniekam piemērojams, ja saskaņā ar šā likuma 26.panta trešās daļas 1.punktu ir nosūtīts rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu naudas līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja — juridiskās personas vai fiziskās personas — individuālā komersanta vai personas, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, — konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, ja no rīkojuma par naudas līdzekļu pārskaitīšanu nosūtīšanas dienas ir pagājušas ne mazāk kā 30 dienas un lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu norādītie nokavētie nodokļu maksājumi nav piedzīti vai iekasēti pilnā apmērā.

(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms lēmuma pieņemšanas par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātiem.

(3¹) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izpildes nodrošinājuma līdzekļus, tajā skaitā nosakot aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā nodokļu maksātāja reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka maiņai, ja nodokļu maksātājs, par kuru sniegtas ziņas saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 25.punktu, ir pieteicis izmaiņu ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis kādu no šādiem apstākļiem:

1) nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;

2) komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona ir norādīta riska persona;

3) nodokļu revīziju (auditu) uzsāk, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību;

4) nodokļu administrācija, sagatavojot personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

(3²) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs piemērot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu, uzsākot nodokļu administrēšanas pasākumus Ceļu satiksmes likuma 10.panta vienpadsmitajā daļā minētajā gadījumā.

(3³) Ja nodokļu administrācija, sagatavojot personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tai ir tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izpildes nodrošinājuma līdzekļus vienlaikus ar:

1) lēmuma pieņemšanu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu;

2) nodokļu kontroles uzsākšanu.

3) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu)

(3⁴) Piemērojot izpildes nodrošinājuma līdzekļus saskaņā ar šā panta 3.³ daļu, tos piemēro tādā apmērā, kas nepārsniedz personas datu izvērtējumā nodokļu ieņēmumu risku jomā norādīto budžetā nesamaksāto nodokļu un nodevu apmēru.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008., 01.12.2009., 17.12.2014., 30.11.2015., 23.11.2016., 28.07.2017., 08.06.2023. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2023.)

27.pants. Nodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos

Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, komerc­sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

28.² pants. Valsts nodevu atmaksāšana

(1) Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam, ja likumā nav noteikts citādi. Iesniegumam pievieno tās personas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai tiesas lēmumu, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

(2) Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevas summas bez nodevas maksātāja iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā no dienas, kad ir saņēmis tās institūcijas vai amatpersonas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu vai kuras administrētajā kontā valsts nodeva iemaksāta nepareizi. Atzinumā norādāma atmaksājamā (pārmaksātā vai nepareizi iemaksātā) summa, tās pārskaitīšanai nepieciešamie rekvizīti (norēķinu konta numurs un juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs, bet fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods vai, ja personai tāds nav piešķirts, dzimšanas datums) un ietverama norāde par to, ka nodevas maksātājs ir izteicis lūgumu par valsts nodevas atmaksu.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

(Nodaļas nosaukums 19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

29.pants. Nokavējuma naudas aprēķināšana

(1) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(2) Par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

(3) Nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

(4) Nokavējuma naudas aprēķināšana:

1) tiek pārtraukta, ja šā likuma 24.pantā vai 26.panta vienpadsmitajā daļā nav noteikts citādi:

a) privatizējamām kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas privatizācijai, kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,

b) nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu, — no dienas, kad tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu,

c) komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi,

d) nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, — no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par attiecīgās tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu,

e) nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, — no dienas, kad tiesa pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu;

2) tiek atjaunota, ja:

a) šīs daļas 1.punkta "a" vai "c" apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta,

b) šīs daļas 1. punkta "d" apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības procesā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir atceltas ar tiesas lēmumu vai saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sniegtajām ziņām ir zaudējušas spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteikto seku atcelšanu, vai no dienas, kad tās zaudē spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns,

c) šīs daļas 1.punkta “d” apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir noraidīts. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika apturēta,

d) šīs daļas 1. punkta "e" apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības process ir izbeigts, izpildot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

(5) Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktā nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

(7) Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nokavējuma naudas summa sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra.

(8) Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma piedziņu.

(9) Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja Eiropas Savienības dalībvalsts prasījuma izpildei bijusi nepieciešama aizstāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 10.05.2001., 09.10.2002., 26.10.2006., 11.12.2008., 11.06.2009., 15.03.2012., 23.11.2016. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)

31.pants. Ierobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.

32.¹ pants. Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

32.³ pants. Atbildība par nodokļa, kas atmaksājams no budžeta, apmēra nepamatotu palielināšanu

(Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

32.⁴ pants. Atkārtotais nodokļu pārkāpums

(1) Par atkārtoto nodokļu pārkāpumu šā likuma 32.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto soda naudas apmēru divkāršo.

(2) Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm:

1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža;

2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32.pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams;

3) atkārtoto nodokļu pārkāpumu nodokļu administrācija administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar normām, kas ir analoģiskas iepriekšējā nodokļu pārkāpuma pamatošanai administratīvajā aktā minētajām normām.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011. Otrās daļas 2. punkta vārdi "vai tas ir pārsūdzēts tiesā" atzīti par spēkā neesošiem ar Satversmes tiesas 03.05.2023. spriedumu, kas stājas spēkā 08.05.2023.)

32.⁵ pants. Atbildība starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomā

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības piemērot finanšu iestādei soda naudu līdz vienam procentam no finanšu iestādes gada apgrozījuma (ieņēmumiem) attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 14 000 euro, ja finanšu iestāde normatīvajos aktos, kas regulē automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā, noteiktajā termiņā nav iesniegusi ziņojumu par finanšu kontiem vai arī ir iesniegusi ziņojumu par finanšu kontiem, bet nav ievērojusi normatīvos aktus, finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un ar to saistītās dokumentācijas prasības vai šo prasību neievērošanas dēļ nodokļu administrācijai ir sniegta nepilnīga vai nepatiesa informācija.

(2) Nodokļu administrācijai ir tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz vienam procentam no nodokļu maksātāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 3200 euro, ja nodokļu maksātājs nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniedzis starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti vai nav ievērojis nodokļu normatīvajos aktos paredzēto minētā pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(3) Nodokļu administrācijai ir tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz 3200 euro, ja nodokļu maksātājs nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniedzis ziņojumu par pārrobežu shēmām vai nav ievērojis nodokļu normatīvajos aktos paredzēto minētā ziņojuma sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(4) Nodokļu administrācijai ir tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz 14 000 euro, ja nodokļu maksātājs nav ievērojis ziņojuma sniegšanas termiņu, kas noteikts normatīvajos aktos, kuri regulē automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz platformu rīcībā esošu informāciju, vai ja tas nav ievērojis attiecīgās pienācīgas pārbaudes procedūras vai citus noteikumus par automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz platformu rīcībā esošo informāciju.

(20.02.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

33.pants. Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

34.² pants. Nodokļu maksātāja apturētās saimnieciskās darbības atjaunošana

(1) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu Uzņēmumu reģistram, ja atjauno Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajā reģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes atcelšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) atjauno Valsts ieņēmumu dienesta apturēto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) atsauc saskaņā ar šā likuma 34.¹ panta sestās daļas 4., 5. un 7. punktu iesniegtos pieprasījumus un dotos rīkojumus;

5) atplombē un noņem aizzīmogojumus nodokļu maksātāja struktūrvienībās un citās saimnieciskās darbības veikšanas vietās, kā arī atceļ citus nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumus.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

34.⁴ pants. Domēna vārda atslēgšana un mitināšanas pakalpojumu pārtraukšana (apturēšana) normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja konstatē kādu no šādiem apstākļiem:

1) nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmanto nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē;

2) nerezidents (ārvalsts komersants) tīmekļa vietni izmanto Latvijas ekonomiskajā vidē, un tam saskaņā ar normatīvajiem aktiem veidojas pastāvīgā pārstāvniecība, bet tas nav reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību vai nav komercreģistrā reģistrējis filiāli;

3) nodokļu maksātājs tīmekļa vietni izmanto saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas ekonomiskajā vidē un nav reģistrējis tīmekļa vietni kā struktūrvienību;

4) nav ievērota kāda no šā likuma 15.³ panta prasībām;

5) nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34.¹ pantu, ja tīmekļa vietne ir struktūrvienība šā likuma 1.panta 24.punkta izpratnē;

6) nav ievērota kāda no šā likuma 15.³ panta vai Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4. panta pirmās daļas prasībām, un tādēļ preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nav identificējams;

7) tīmekļvietnē piedāvā (ar iespēju vai bez iespējas nopirkt tiešsaistē) preces vai pakalpojumus, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta;

8) nodokļu maksātājs nepilda šā likuma 15. panta sestajā vai astotajā daļā noteikto pienākumu un Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā nesniedz pieprasīto informāciju.

(2) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par domēna vārda atslēgšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 5. vai 6. punktā minētais pārkāpums.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par domēna vārda atslēgšanu piecu darbdienu laikā:

1) pēc šā panta pirmās daļas 5. vai 6. punktā minētā pārkāpuma konstatācijas;

2) pēc šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 7. vai 8. punktā minētā pārkāpuma konstatācijas, ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir brīdināts par analoģisku tīmekļvietnē konstatētu pārkāpumu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par domēna vārda atslēgšanu 15 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus.

(5) Šā panta pirmās daļas izpratnē ar saimnieciskās darbības veikšanu Latvijas ekonomiskajā vidē saprot saimniecisko darbību, kuras rezultātā saimnieciskās darbības veicējam rodas vai var rasties pienākums maksāt nodokli Latvijas Republikā.

(6) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, ievērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam pieprasījumu par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildi.

(7) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs piecu darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas nodrošina konkrētā domēna vārda atslēgšanu.

(8) Lēmums par domēna vārda atslēgšanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas un pieprasījuma nosūtīšanas augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam publicē tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv/ informāciju par atslēgtajiem domēna vārdiem.

(9) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(10) Lēmuma par domēna vārda atslēgšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(11) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par domēna vārda atslēgšanu minētos pārkāpumus un iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par pārkāpumu novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas un pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par domēna vārda atjaunošanu, nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam attiecīgu pieprasījumu, kā arī publicē tīmekļa vietnē https://www.vid.gov.lv/ informāciju par domēna vārda atjaunošanu. Lēmums par domēna vārda atjaunošanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījums par domēna vārda darbības atjaunošanu, atjauno domēna vārda darbību.

(12) Lai novērstu šā panta pirmajā daļā noteiktos pārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienests papildus tiesībām pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu īsteno arī uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē un veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

(13) Īstenojot šā panta divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) tīmekļa vietnei, saistībā ar kuru ir konstatēti šā likuma pirmajā daļā noteiktie pārkāpumi, un veikt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā noteiktās darbības šā lēmuma īstenošanai, ievērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos nosacījumus.

(14) Lēmuma par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(15) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) minētos pārkāpumus un iesniedzis tam iesniegumu par pārkāpumu novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas un pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanas (apturēšanas) izbeigšanu.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

34.⁵ pants. Domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegums saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) veikšanu

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai:

1) nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu) un kurš ir izteicis vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam;

2) nodokļu maksātājam, kurš domēna vārda lietošanas tiesības nodevis lietošanā citam nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu), ja domēna vārda lietošanas tiesību turētājs ir izteicis vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam.

(2) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam, saņemot šā panta pirmajā daļā minētā nodokļu maksātāja iesniegumu par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu, ir pienākums atlikt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu un nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam pieprasījumu par atļauju vai liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.

(3) Saņēmis no augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētāja pieprasījumu par šā panta pirmajā daļā minētā nodokļu maksātāja vēlmi nodot domēna vārda lietošanas tiesības citam nodokļu maksātājam, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē tā rīcībā esošo informāciju un septiņu darbdienu laikā pieņem lēmumu uzlikt liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai vai atļauj domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citam nodokļu maksātājam.

(4) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā nodokļu maksātājam paziņo pieņemto lēmumu, savukārt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam — pieprasījumu uzlikt liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai vai pieprasījumu atļaut domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citam nodokļu maksātājam.

(5) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs nodrošina, ka uzliktais liegums domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai ir spēkā līdz dienai, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījums par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma atcelšanu.

(6) Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums par liegumu vai atļauju domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(7) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(8) Lēmuma par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(9) Nodokļu maksātājam pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem stāšanās spēkā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu pieņemt lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma atcelšanu, ja nodokļu maksātājam nav nodokļu parādu.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

(Nodaļas nosaukums ar 28.02.2003. likuma grozījumiem, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

36.pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 28.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

37.¹ pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus, izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes amatpersonas pieņemto lēmumu — pašvaldības domes priekšsēdētājam. Pašvaldības domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu un 30 dienu laikā sniedz atbildi;

2) pašvaldības domes priekšsēdētāja pieņemto lēmumu — tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldības amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) (Izslēgta ar 16.10.2014. likumu)

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008., 16.10.2014. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2023.)

(Nodaļa izslēgta ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

44.pants. Faktiskais īpašnieks

(Izslēgts ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

46.pants. Uzkrājumu ienākums

(Izslēgts ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

47.pants. Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds

(Izslēgts ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

48.pants. Kompetentā iestāde

(Izslēgts ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

49.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas

(Izslēgts ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

(Nodaļa 15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

50.pants. Ar nodokļu prasījumu un tā izpildi saistīto dokumentu paziņošana

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, Valsts ieņēmumu dienests paziņo, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests dokumentu, kura paziņošanā tiek lūgta palīdzība, tā adresātam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā kopā ar informāciju par paziņojamo dokumentu latviešu valodā, kuru sniegusi Eiropas Savienības pieprasījuma iesniedzēja iestāde, aizpildot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 I pielikumā noteikto vienoto paziņošanas veidlapu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par pasākumiem, kas veikti tās palīdzības pieprasījuma izpildei, un datumu, kurā dokuments paziņots adresātam, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 12.pantu.

(4) Lai dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņotu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, Valsts ieņēmumu dienests vēršas pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par dokumenta paziņošanu.

(5) Palīdzību dokumenta, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņošanā Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei lūdz, ja dokumentu tā adresātam nav bijis iespējams paziņot, nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā vai izmantojot elektroniskos sakarus atbilstoši Paziņošanas likumā dokumentu paziņošanai uz ārvalstīm noteiktajai kārtībai.

(6) Palīdzības pieprasījumam par dokumenta, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņošanu pievieno:

1) dokumentu, kura paziņošanā palīdzība tiek lūgta;

2) attiecīgās dalībvalsts valodā aizpildītu Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 I pielikumā noteikto vienoto paziņošanas veidlapu, kurā sniedz informāciju par paziņojamo dokumentu un norāda informāciju par parādnieka identifikācijas datiem un adresi, paziņošanas mērķi un laikposmu, kurā paziņošana veicama, paziņojamo dokumentu (tā apraksts), prasījuma būtību un summu, iestādi, kas ir atbildīga par paziņojamo dokumentu, norādi, kur un kādā termiņā šo maksāšanas pienākumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā arī iestādi, kurā var iegūt papildu informāciju par paziņojamo dokumentu.

(7) Ja dokuments, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, ārvalstī ir paziņots, izpildot Valsts ieņēmumu dienesta palīdzības pieprasījumu, uzskatāms, ka dokuments tā adresātam ir paziņots datumā un veidā, kas norādīts Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējas iestādes apliecinājumā.

51.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņa

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu piedzen, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kurš saņemts kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par piedziņu.

(2) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu piedzen vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, euro norādītās summas apmērā, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 18.pantu.

(3) Uzsākot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu, par ko izdots vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, minēto instrumentu paziņo parādniekam un papildus sniedz informāciju par:

1) datumu, kurā Valsts ieņēmumu dienests saņēmis Eiropas Savienības dalībvalsts palīdzības pieprasījumu par piedziņu;

2) to, ka no dienas, kad saņemts palīdzības pieprasījums par piedziņu, piedzenamajam nodokļa vai nodevas maksājumam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar šā likuma 29.pantu.

(4) Uzsākot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir tiesīgs vienlaikus veikt pasākumus piedzenamā nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai, piemērojot šā likuma 26.¹ panta pirmajā daļā noteiktos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(5) Šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto nokavējuma naudas summu aprēķina Valsts ieņēmumu dienests, un to piedzen, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(6) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 19. un 20.pantu informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par darbībām, kas veiktas saistībā ar tās palīdzības pieprasījumu par piedziņu.

(7) Pēc tam, kad segti ar palīdzības pieprasījuma izpildi saistītie izdevumi, Valsts ieņēmumu dienests Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 23.pantā noteiktajā kārtībā pārskaita Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei piedzīto Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu un nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 24.panta septīto daļu un 29.panta astoto un devīto daļu.

(8) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts palīdzības pieprasījumā par piedziņu ir izdarīti grozījumi, Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu veic, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 22.panta nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

52.pants. Palīdzības pieprasījums par piedziņu Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Valsts ieņēmumu dienests izdod vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un vēršas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par piedziņu, ja nodokļu prasījuma summa nav samaksāta nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, nodokļu prasījums ir izpildāms un Latvijas Republikā ir veiktas darbības tā piedziņai. Piedziņas neiespējamība nav jākonstatē, ja nodokļu prasījuma izpilde pilnībā vai daļēji nav iespējama un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par parādniekam piederošiem naudas līdzekļiem vai mantu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī vai ja nodokļu prasījuma izpilde Latvijas Republikā nebūtu samērīga ar iespējām to izpildīt pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.

(2) Vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir norādāma vismaz šāda informācija:

1) informācija par izpildu dokumentu, kas izdots nodokļu prasījuma summas piedziņai, prasījuma apraksts un laikposms, uz ko attiecas prasījums. Ja nodokļu prasījuma summa izveidojusies atbilstoši nodokļu deklarācijai, vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, kā datumu, no kura piedziņa ir iespējama, norāda nodokļu likumā noteikto nodokļa maksāšanas termiņu;

2) parādnieka nosaukums (fiziskajai personai — vārds un uzvārds) un adrese;

3) nodokļu prasījuma summa;

4) norāde, kur un kādā termiņā maksāšanas pienākumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt;

5) iestāde, kurā parādnieks var iegūt papildu informāciju par prasījumu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests informāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei iesniegtā palīdzības pieprasījuma par piedziņu izpildi, nosūta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 21.panta 1.punktu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests izdara grozījumus palīdzības pieprasījumā par piedziņu vai atsauc to saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 22.pantu.

53.pants. Nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšana

(1) Tāda Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildi, kura izpilde nodrošināma tā rašanās valstī, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kurš saņemts kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

(2) Tāda Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšana, uz kuru vēl neattiecas vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, pieļaujama šā likuma 26.¹ panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, kas pieņemts atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumam veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

(3) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai piemēro šā likuma 26.¹ panta pirmajā daļā paredzētos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(4) Valsts ieņēmumu dienests vēršas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanu, ja Latvijas Republikā nodokļu prasījuma izpilde pilnībā vai daļēji nav iespējama.

(5) Palīdzības pieprasījumam veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus pievieno:

1) ja nodokļu prasījuma izpildei Latvijas Republikā ir bijis izdots izpildu dokuments, — vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

2) ja nodokļu prasījuma izpildei Latvijas Republikā vēl nav izdots izpildu dokuments, — lēmumu nodrošināt tāda administratīvā akta izpildi, kas uzliek par pienākumu veikt maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā, vai šā likuma 26.¹ panta trešajā daļā minētajā gadījumā pieņemtu nodokļu administrācijas lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu.

54.pants. Informācijas apmaiņa Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu prasījumu piedziņā

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs atteikties sniegt Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma piedziņai, ja pastāv vismaz viens no šajā panta daļā turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1) pieprasīto informāciju nav iespējams iegūt, veicot nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu atbilstoši šajā likumā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajai kompetencei nodokļu administrēšanā;

2) tā ir ierobežotas pieejamības informācija, kas saistīta ar komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu;

3) informācijas izpaušana varētu kaitēt Latvijas Republikas drošībai vai ir pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

(2) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par personai, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veic komercdarbību vai ir tās rezidents, Latvijas Republikā atmaksājamām pārmaksāto nodokļu (izņemot pievienotās vērtības nodokli) vai citām no budžeta atmaksājamām summām Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei var sniegt bez tās iepriekšēja pieprasījuma.

55.pants. Sūdzības iesniegšana lietās par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā un tās sekas

(1) Persona, attiecībā uz kuru dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījuma izpildei Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pasākumus tāda dokumenta paziņošanai, kas attiecas uz prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, var iesniegt sūdzību, ja paziņošana neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Persona, attiecībā uz kuru dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījuma izpildei tiek veikta nodokļu prasījuma izpilde vai piemēroti izpildes nodrošinājuma līdzekļi, var iesniegt sūdzību, ja izpildu darbības neatbilst šā likuma noteikumiem. Persona, kuras nodokļu prasījuma piedziņai vai izpildes nodrošināšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī Valsts ieņēmumu dienests ir vērsies ar palīdzības pieprasījumu, var iesniegt sūdzību, ja attiecībā uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, vai palīdzības pieprasīšanu nav ievēroti šā likuma 52. vai 53.panta nosacījumi.

(3) Sūdzību lietā par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā iesniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, kas attiecas uz sūdzības iesniegšanu par piespiedu izpildi.

(4) Sūdzības iesniegšana par izpildu darbības atbilstību šā likuma noteikumiem neaptur nodokļu prasījumu piedziņu un izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu. Ja persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir apstrīdējusi vai pārsūdzējusi prasījumu vai iesniegusi sūdzību par piespiedu izpildi un Eiropas Savienības dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, nodokļu prasījuma piedziņa tiek apturēta attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto prasījuma daļu saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījumu. Nodokļu prasījuma piedziņas apturēšana sakarā ar prasījuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai sūdzības iesniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī neaptur izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai un neatceļ jau piemērotos izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(5) Ja nodokļu prasījuma izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī tiek veikta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un persona Latvijas Republikā ir apstrīdējusi vai pārsūdzējusi prasījumu vai iesniegusi sūdzību par piespiedu izpildi, Valsts ieņēmumu dienests informē palīdzības pieprasījuma saņēmēju iestādi par saņemto sūdzību, vienlaikus lūdzot apturēt nodokļu prasījuma izpildi pilnībā vai daļā, ja uz to attiecas kāds no šā likuma 26.panta sestās daļas nosacījumiem.

(6) Ja persona, pret kuru vērsti pasākumi savstarpējās palīdzības prasījumu piedziņā, Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegusi sūdzību, kuras izskatīšana ir palīdzības pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestāžu kompetencē, Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, informē šo personu par sūdzības lietas izskatīšanas piekritību saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

56.pants. Palīdzības pieprasījumu par dokumentu paziņošanu, piedziņu vai izpildes nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu izpildes izmaksas

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par dokumentu paziņošanu, piedziņu vai izpildes nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu izpilde notiek uz adresāta (parādnieka) rēķina. Ar palīdzības pieprasījumu izpildi saistītās izmaksas sedz vispārējā kārtībā, kāda noteikta nolēmumu izpildei.

(2) Ar palīdzības pieprasījumu izpildi saistītās izmaksas ir arī samaksa par paziņojamo dokumentu publicēšanu, un tās piedzen šajā likumā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par izpildes izmaksu ieturēšanu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests var vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja nodokļu prasījuma izpilde ir saistīta ar ļoti lielām izmaksām vai piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā.

(4) Ja izpildu lietvedība ir izbeigta saskaņā ar Civilprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 11.punktu un palīdzības pieprasījuma atsaukšanas iemesls ir piedzenamā prasījuma vai tā izpildei izdotā dokumenta atcelšana, Valsts ieņēmumu dienests informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par atlīdzināmo izpildes izdevumu summu.

57.pants. Ierobežojumi savstarpējās palīdzības sniegšanai

Valsts ieņēmumu dienests atsaka palīdzību nodokļu prasījuma piedziņā, ja pastāv vismaz viens no turpmāk šajā pantā minētajiem nosacījumiem:

1) sākotnējais palīdzības pieprasījums par nodokļu prasījuma piedziņu, izpildes nodrošināšanas pasākumu veikšanu vai informācijas sniegšanu attiecas uz nodokļu prasījumu, kas vecāks par pieciem gadiem, skaitot no maksāšanas termiņa iestāšanās dienas. Ja nodokļu prasījums vai dokuments, kas atļauj tā izpildi, ir apstrīdēts vai pārsūdzēts, piecu gadu termiņu skaita no dienas, kad prasījumu vai dokumentu, kas atļauj tā izpildi, saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem vairs nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ja nodokļu prasījuma maksāšanas termiņš ir pagarināts pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī, piecu gadu termiņu skaita no dienas, kad beidzies piešķirtais termiņa pagarinājums;

2) nodokļu prasījums ir vecāks par 10 gadiem, skaitot no sākotnējā palīdzības pieprasījuma dienas;

3) nodokļu prasījuma summa, attiecībā uz kuru iesniegts palīdzības pieprasījums par piedziņu, ir mazāka par 1500 euro.

58.pants. Palīdzības pieprasījumu nosūtīšanas kārtība

Valsts ieņēmumu dienests pieprasījumus par informācijas sniegšanu vai dokumentu paziņošanu, pieprasījumus veikt izpildes nodrošināšanas vai piedziņas pasākumus un tiem pievienojamos dokumentus nosūta un informācijas apmaiņu veic Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 2.pantā noteiktajā kārtībā.

59.pants. Pieprasījuma iesniedzēja un saņēmēja iestāde

Savstarpējā palīdzībā prasījumu piedziņā pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde ir:

1) Latvijas Republikā — Valsts ieņēmumu dienests;

2) citās Eiropas Savienības dalībvalstīs — iestāde, par kuru dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai.

(Nodaļa 17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 170.punktu)

(Nodaļa 17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2015.)

63.pants. Informācijas par finanšu kontiem automātiskās apmaiņas būtība

(1) Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem ir šajā nodaļā paredzētās informācijas par ziņošanai pakļautiem finanšu kontiem regulāra nodošana iesaistītās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei bez atsevišķa pieprasījuma šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Finanšu iestāde šajā nodaļā paredzētajā kārtībā noskaidro ziņošanai pakļautus finanšu kontus un sniedz šā likuma 100.panta pirmajā daļā paredzēto informāciju (turpmāk šajā nodaļā — ziņojums) Valsts ieņēmumu dienestam.

(3) Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

65.pants. Turētājiestāde

Šīs nodaļas izpratnē turētājiestāde ir jebkurš juridisks veidojums, kas tur finanšu aktīvus klientu uzdevumā, ja šāda darbība veido tā saimnieciskās darbības būtisku daļu. Uzskata, ka finanšu aktīvu turēšana klientu uzdevumā ir juridiska veidojuma saimnieciskās darbības būtiska daļa, ja juridiska veidojuma ieņēmumi saistībā ar finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 procenti no juridiska veidojuma ieņēmumiem īsākajā no šādiem laikposmiem:

1) triju gadu laikposmā, kas beidzas 31.decembrī (vai arī tāda pārskata perioda pēdējā dienā, kas nav kalendāra gads) pirms gada, kurā tiek noteikts, vai juridisks veidojums ir uzskatāms par turētājiestādi;

2) juridiska veidojuma pastāvēšanas laikposmā vai laikposmā, kurā juridiskam veidojumam ir licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

66.pants. Noguldījumu iestāde

Šīs nodaļas izpratnē noguldījumu iestāde ir jebkurš juridisks veidojums, kas piesaista noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus, veicot kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes vai līdzīgu saimniecisko darbību.

67.pants. Finanšu aktīvs

Šīs nodaļas izpratnē finanšu aktīvs ir vērtspapīri (tostarp kapitāla daļas vai akcijas kapitālsabiedrībā, līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā, vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumi, mijmaiņas līgumi (tostarp procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), apdrošināšanas līgumi vai annuitātes līgumi vai jebkāda līdzdalība (tostarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, apdrošināšanas līgumos vai annuitātes līgumos, izņemot ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā.

68.pants. Ieguldījumu iestāde

(1) Šīs nodaļas izpratnē ieguldījumu iestāde ir jebkurš juridisks veidojums:

1) kura saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar vienas vai vairāku šādu darbību vai darījumu veikšanu klienta vārdā vai uzdevumā:

a) tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (piemēram, čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai preču nākotnes līgumiem,

b) ieguldītāja individuālo vai ieguldītāju kopīgo finanšu aktīvu pārvaldīšana uz ieguldītāju pilnvarojuma pamata,

c) citāda finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldīšana klienta vārdā vai uzdevumā;

2) kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja šo juridisko veidojumu pārvalda vai viens no tiem, kas pārvalda, ir cits juridisks veidojums, kas ir noguldījumu iestāde, turētājiestāde, specializētā apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu iestāde, kura minēta šā panta pirmās daļas 1.punktā.

(1¹) Šā panta pirmās daļas 2. punkta piemērošanai uzskata, ka juridisku veidojumu pārvalda cits juridisks veidojums, ja tas tieši vai izmantojot pakalpojuma sniedzēju veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības cita juridiska veidojuma vārdā. Juridisks veidojums nepārvalda citu juridisku veidojumu, ja juridiskam veidojumam nav tiesību daļēji vai pilnīgi lemt par cita juridiska veidojuma finanšu aktīviem.

(2) Šā panta pirmās daļas piemērošanai uzskata, ka juridiska veidojuma saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar vienas vai vairāku šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto darbību veikšanu vai ka juridiska veidojuma ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām vajadzībām, ja juridiska veidojuma ieņēmumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, veido vismaz 50 procentus no juridiska veidojuma ieņēmumiem īsākajā no šādiem laikposmiem:

1) triju gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda pārskata perioda pēdējā dienā, kas nav kalendāra gads) pirms gada, kurā tiek noteikts, vai juridisks veidojums ir uzskatāms par ieguldījumu iestādi;

2) juridiska veidojuma pastāvēšanas laikposmā.

(3) Par ieguldījumu iestādi netiek uzskatīts juridisks veidojums, kas ir tāds aktīvs nefinanšu juridisks veidojums, kurš atbilst šā likuma 86.panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 7.punktā norādītajiem kritērijiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.2020. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023.)

69.pants. Specializētā apdrošināšanas sabiedrība

Šīs nodaļas izpratnē specializētā apdrošināšanas sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība), kura noslēdz apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu vai kurai ir maksājuma saistības saskaņā ar šādiem līgumiem.

70.pants. Finanšu iestāde

Šīs nodaļas izpratnē finanšu iestāde ir turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.

70.¹ pants. Iesaistītās valsts finanšu iestāde

Šīs nodaļas izpratnē iesaistītās valsts finanšu iestāde ir:

1) jebkura finanšu iestāde, kas ir iesaistītās valsts rezidents, izņemot šīs finanšu iestādes filiāles, kas neatrodas attiecīgā iesaistītajā valstī;

2) jebkuras finanšu iestādes, kas nav iesaistītās valsts rezidents, filiāle, ja šī filiāle atrodas attiecīgā iesaistītajā valstī.

(20.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2020.)

71.pants. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus

(1) Šajā nodaļā noteiktie pienākumi attiecībā uz informācijas par kontu iegūšanu un apstrādi, kā arī par ziņojuma sniegšanu attiecas uz:

1) jebkuru finanšu iestādi, kas ir rezidents Latvijas Republikā, izņemot šīs finanšu iestādes filiāles, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas;

2) jebkuras finanšu iestādes, kas nav rezidents Latvijas Republikā, filiāli, ja šī filiāle atrodas Latvijas Republikā.

(2) Šajā nodaļā noteiktie pienākumi attiecībā uz informācijas par kontu iegūšanu un apstrādi, kā arī par ziņojuma sniegšanu neattiecas uz šā likuma 81.pantā minētajām finanšu institūcijām un juridiskiem veidojumiem.

72.pants. Valdības iestāde

Šīs nodaļas izpratnē valdības iestāde ir:

1) Latvijas Republikas vai citas valsts publisko tiesību subjekts, ieskaitot valsts teritoriālu veidojumu (piemēram, dažādu līmeņu pašvaldības, federālie veidojumi, pagasts, pilsēta, novads, štats, province, apgabals) vai Latvijas Republikas vai citas valsts administratīvi teritoriālā veidojuma izveidotā (nodibinātā) aģentūra vai institūcija;

2) Latvijas Republikas vai citas valsts cieši saistīta persona un kontrolēta institūcija.

73.pants. Latvijas Republikas vai citas valsts cieši saistīta persona

(1) Šīs nodaļas izpratnē Latvijas Republikas vai citas valsts cieši saistīta persona ir jebkura persona, iestāde, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, pārstāvniecība vai cita institūcija, kas veido Latvijas Republikas vai citas valsts valdības iestādi, ievērojot nosacījumu, ka ieņēmumi, ko attiecīgās personas gūst, īstenojot publisko varu, ir ieskaitāmi šīs iestādes kontā vai citos Latvijas Republikas vai citas valsts kontos un neviena privātpersona negūst labumu no šiem ienākumiem. Par cieši saistītu personu neuzskata tādu fizisko personu, kura ir valsts vadītājs, valsts ierēdnis vai valsts pārvaldes pārstāvis, ja tā rīkojas savās privātajās vai personīgajās interesēs.

(2) Netiek uzskatīts, ka privātpersona gūst labumu no valdības iestādes ienākuma, ja šāda privātpersona ietilpst valdības atbalsta programmā paredzētajā mērķauditorijā un atbalsta programma tiek īstenota sabiedrības vispārējās labklājības veicināšanas nolūkā vai ir saistīta ar kādas valsts pārvaldes funkcijas izpildi. Neskatoties uz minēto, ir uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no valdības iestādes ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot valdības iestādi komercdarbības veikšanai, piemēram, kredītiestādes darbības veikšanai, kad privātpersonām tiek sniegti finanšu pakalpojumi.

74.pants. Latvijas Republikas vai citas valsts kontrolēta institūcija

Šīs nodaļas izpratnē Latvijas Republikas vai citas valsts kontrolēta institūcija ir institūcija, kas pēc savas formas ir atdalīta no Latvijas Republikas vai citas valsts vai kas citādi veido atsevišķu juridisko personu, ievērojot nosacījumu, ka:

1) institūcija pilnībā pieder vienai vai vairākām valdības iestādēm (vai to ir izveidojusi valdības iestāde), kas pilnībā kontrolē šo institūciju vai nu tieši, vai ar vienas vai vairāku kontrolētu institūciju starpniecību;

2) institūcijas neto ieņēmumi ir ieskaitāmi tās kontā vai vienas vai vairāku valdības iestāžu kontos un ka neviena privātpersona nedrīkst gūt labumu no šiem ieņēmumiem;

3) pēc likvidācijas organizācijas aktīvi ir nododami vienas vai vairāku valdības iestāžu rīcībā.

75.pants. Starptautiska organizācija

(1) Šīs nodaļas izpratnē par starptautisku organizāciju uzskata organizāciju, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) tās sastāvā ir valstis vai to valdības;

2) tai ir spēkā nolīgums par galvenās mītnes atrašanos Latvijas Republikā;

3) no tās ienākumiem privātpersonas negūst labumu.

(2) Par starptautisku organizāciju šīs nodaļas izpratnē uzskatāma arī starptautiskas organizācijas institūcija vai starptautiskai organizācijai pilnībā piederoša aģentūra.

76.pants. Plašas līdzdalības pensiju fonds

Šīs nodaļas izpratnē plašas līdzdalības pensiju fonds ir fonds, kas nodibināts, lai nodrošinātu pensiju kapitāla izmaksas pensijas vecuma sasniegšanas, invaliditātes vai nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kuri ir vai bija darba ņēmēji (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu, ievērojot noteikumu, ka:

1) fondam nav neviena tāda izmaksu saņēmēja, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 procentiem no fonda aktīviem;

2) fonds ir pakļauts valsts normatīvo aktu regulējumam un sniedz informāciju nodokļu administrēšanas iestādēm;

3) fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a) fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro nodokli no ieguldījumu ienākuma vai arī tam piemēro nodokļa atlikto maksājumu vai samazinātu nodokļu likmi,

b) vismaz 50 procentus no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem šajā pantā vai šā likuma 77. vai 78.pantā minētajiem plāniem vai no šā likuma 96.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pensiju kontiem) fonds saņem no iemaksas veicošajiem darba devējiem,

c) līdzekļu izmaksa vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai gadījumos, kas radušies saistībā ar došanos pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārceltās izmaksas uz citiem šajā pantā vai šā likuma 77. vai 78.pantā minētajiem pensiju kontiem vai no šā likuma 96.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pensiju kontiem), vai arī tad, ja tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksu vai izņemšanu, kas veikta pirms attiecīgo gadījumu iestāšanās,

d) darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas ar darba ņēmēja darba ienākumiem vai Ministru kabineta noteikto kontu pienācīgu pārbaudes procedūru piemērošanas rezultātā to kopsummas aprēķins gadā nedrīkst pārsniegt summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000.

77.pants. Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds

Šīs nodaļas izpratnē ierobežotas līdzdalības pensiju fonds ir fonds, kas nodibināts, lai nodrošinātu pensiju kapitāla izmaksas pensijas vecuma sasniegšanas, invaliditātes vai nāves gadījumā labuma guvējiem, kuri ir vai bija darba ņēmēji (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu, ievērojot noteikumu, ka:

1) fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

2) fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav ieguldījumu iestāde vai pasīvs nefinanšu juridisks veidojums;

3) darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no šā likuma 96.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas ar darba ņēmēja darba ienākumiem (tajā skaitā atalgojumu);

4) dalībnieki, kas nav Latvijas Republikas nodokļu rezidenti, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 procentiem fonda aktīvu;

5) fonds ir pakļauts valsts normatīvo aktu regulējumam un sniedz informāciju nodokļu administrēšanas iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023.)

78.pants. Valdības iestādes, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas fondēto pensiju fonds

Šīs nodaļas izpratnē valdības iestādes, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas fondēto pensiju fonds ir fonds, ko nodibinājusi valdības iestāde, starptautiska organizācija vai centrālā banka, lai nodrošinātu pensiju kapitāla izmaksas pensijas vecuma sasniegšanas, invaliditātes vai nāves gadījumā labuma guvējiem, kuri ir vai bija darba ņēmēji (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kuri nav vai nebija darba ņēmēji, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti valdības iestādei, starptautiskai organizācijai vai centrālajai bankai.

79.pants. Kvalificēts kredītkaršu izdevējs

(1) Šīs nodaļas izpratnē kvalificēts kredītkaršu izdevējs ir finanšu iestāde, kas atbilst visām šādām prasībām:

1) finanšu iestāde atbilst finanšu iestādes statusam vienīgi tādēļ, ka šī iestāde tikai saistībā ar tās izsniegtajām kredītkartēm pieņem no klienta noguldījumus apmērā, kas pārsniedz kredītkartes debeta atlikumu (parādsaistību) summu un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam;

2) finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras, lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā.

(2) Abos šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos piemēro Ministru kabineta noteiktās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras, kas attiecas uz kontu beigu atlikuma vai vērtības noteikšanu. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz konta beigu atlikumiem apstrīdēto maksājumu apmērā, bet tā ietver konta beigu atlikumus, kas radušies preču atpakaļatdošanas dēļ.

80.pants. Atbrīvots kolektīvo ieguldījumu instruments

(1) Šīs nodaļas izpratnē atbrīvots kolektīvo ieguldījumu instruments ir ieguldījumu veidojums, kas tiek regulēts kā kolektīvo ieguldījumu instruments, ievērojot noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu instrumenta daļas tur tādas fiziskās personas vai organizācijas vai tās tiek turētas ar tādu fizisko personu vai organizāciju starpniecību, kas nav personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot pasīvu nefinanšu organizāciju, kuras viens vai vairāki patiesie labuma guvēji ir atzīti par personām, par kurām jāsniedz ziņojums.

(2) Ieguldījumu iestāde, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu instruments, par atbrīvotu kolektīvo ieguldījumu instrumentu saskaņā ar šo pantu tiek uzskatīta arī tad, ja tā izsniedz materializētas formas uzrādītāja akcijas, ievērojot nosacījumu, ka:

1) kolektīvo ieguldījumu instruments pēc 2015.gada 31.decembra nav izsniedzis vai neizsniedz materializētas formas uzrādītāja akcijas;

2) atpirkuma gadījumā kolektīvo ieguldījumu instruments visas šīs akcijas noraksta;

3) kolektīvo ieguldījumu instruments veic pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz jebkādu informāciju, kas tiek pieprasīta saistībā ar šādām akcijām, ja šādas akcijas tiek sniegtas dzēšanai vai cita veida atpirkšanai;

4) kolektīvo ieguldījumu instruments īsteno atbilstošu politiku un procedūras, lai nodrošinātu, ka šādas akcijas pēc iespējas drīz un — jebkurā gadījumā — pirms 2018.gada 1.janvāra tiek dzēstas vai izņemtas no apgrozības.

81.pants. Izņēmuma finanšu institūcijas

Šajā nodaļā minētie noteikumi attiecībā uz informācijas par kontiem iegūšanu, apstrādi un apmaiņu neattiecas uz šādām finanšu institūcijām un juridiskiem veidojumiem:

1) valdības iestāde, starptautiska organizācija vai centrālā banka, izņemot informāciju par maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no specializētajai apdrošināšanas sabiedrībai, turētājiestādei vai noguldījumu iestādei raksturīgas komercdarbības;

2) plašas līdzdalības pensiju fonds, ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, kvalificēts kredītkaršu izdevējs, valdības iestādes, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas fondēto pensiju fonds;

3) privātais pensiju fonds attiecībā uz individuālajiem pensiju kontiem, kas tiek uzraudzīti atbilstoši Privāto pensiju fondu likumam;

4) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, kas darbojas atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam;

5) atbrīvots ieguldījumu konsultants un ieguldījumu pārvaldnieks saistībā ar atbrīvoto kolektīvo ieguldījumu instrumentu;

6) trasts, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus attiecībā uz visiem trasta kontiem, kuri atzīti par kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums;

7) licencēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, ciktāl ziņojumu par attiecīgo kontu sniedz cita finanšu iestāde attiecībā uz tās turējumā esošajiem ziņošanai pakļautiem kontiem, kuros tiek turēti:

a) atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam nodibināta ieguldījumu fonda daļas un līdzekļi,

b) atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam nodibināta pārvaldītā alternatīvo ieguldījumu fonda daļas un līdzekļi,

c) tādas personas naudas līdzekļi un finanšu aktīvi, kura saņem ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023.)

82.pants. Iesaistītās valsts persona

(1) Šīs nodaļas izpratnē iesaistītās valsts persona ir:

1) fiziskā persona vai juridisks veidojums, kas ir jebkuras iesaistītās valsts rezidents saskaņā ar tās nodokļu tiesību aktiem;

2) tādas mirušas personas mantojums (mantojuma masa), kura ir bijusi iesaistītās valsts rezidents saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem nodokļu jomā.

(2) Šīs nodaļas piemērošanas nolūkos tādu juridisku veidojumu kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu piemērošanai nav rezidences vietas, uzskata par tās valsts rezidentu, kurā atrodas attiecīgā juridiskā veidojuma faktiskā vadība.

83.pants. Patiesais labuma guvējs

Šīs nodaļas izpratnē termins "patiesais labuma guvējs" tiek lietots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2020.)

84.pants. Juridisks veidojums un saistīts juridisks veidojums

(1) Šīs nodaļas izpratnē juridisks veidojums ir juridiskā persona vai līdzīgs nodibinājums, tajā skaitā kapitālsabiedrība, personālsabiedrība, biedrība, nodibinājums, trasts vai fonds.

(2) Šīs nodaļas izpratnē saistīts juridisks veidojums ir juridisks veidojums, kas ir saistīts ar citu juridisku veidojumu vienā no šādiem veidiem:

1) viens juridisks veidojums kontrolē citu juridisku veidojumu;

2) abus juridiskos veidojumus kontrolē kopīgi viena un tā pati persona;

3) abi juridiskie veidojumi ir šā likuma 68.panta pirmās daļas 2.punktā minētās ieguldījumu iestādes, kas tiek pārvaldītas kopīgi, un šāda kopējā pārvaldes organizācija nodrošina Ministru kabineta noteiktās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā kontrole nozīmē tiešas vai pastarpinātas īpašumtiesības uz vismaz 50 procentiem no juridiska veidojuma balsstiesīgajām akcijām (ieguldījuma daļām) vai pamatkapitāla (kopējā ieguldījuma).

85.pants. Nefinanšu juridisks veidojums

Šīs nodaļas izpratnē nefinanšu juridisks veidojums ir jebkurš juridisks veidojums, kas nav turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.

86.pants. Aktīvs nefinanšu juridisks veidojums

(1) Šīs nodaļas izpratnē aktīvs nefinanšu juridisks veidojums ir jebkurš nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma ieņēmumiem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir šā panta otrajā daļā minētie pasīvie ieņēmumi un mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma turētiem aktīviem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti šā panta otrajā daļā minēto pasīvo ieņēmumu veidošanai;

2) nefinanšu juridiska veidojuma akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai nefinanšu juridisks veidojums ir tāda juridiska veidojuma saistīts juridisks veidojums, kura akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

3) nefinanšu juridisks veidojums ir valdības iestāde, starptautiska organizācija, centrālā banka vai juridisks veidojums, kas pieder vienai no minētajām struktūrām;

4) nefinanšu juridiska veidojuma darbība ir saistīta ar viena vai vairāku tādu ar šo veidojumu saistītu uzņēmumu emitēto akciju turēšanu (pilnībā vai daļēji), kuri veic tirdzniecību vai citu komercdarbību, kas nav finanšu iestādes darbība, kā arī finansēšanas un citu pakalpojumu sniegšanu šādiem saistītiem uzņēmumiem. Juridisku veidojumu nevar uzskatīt par aktīvu nefinanšu juridisku veidojumu, ja tas darbojas (vai sevi kā tādu deklarē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privātā kapitāla ieguldījumu fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic ieguldījumu darījumus, izmantojot aizņēmumā ņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu instruments, kura nolūks ir iegādāties vai finansēt uzņēmumus un tādējādi iegūt līdzdalību šādos uzņēmumos, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

5) nefinanšu juridisks veidojums vēl neveic un arī iepriekš nav veicis saimniecisko darbību, bet tas veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība, ar nosacījumu, ka nefinanšu juridisks veidojums neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš tā sākotnējās izveides datuma ir pagājuši vismaz 24 mēneši;

6) nefinanšu juridisks veidojums nav bijis finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas juridiska veidojuma aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;

7) nefinanšu juridisks veidojums galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar saistītiem juridiskiem veidojumiem, kas nav finanšu iestādes, vai šādu juridisku veidojumu uzdevumā un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus organizācijai, kura nav saistīts juridisks veidojums, ar nosacījumu, ka šādu saistītu juridisku veidojumu grupa galvenokārt ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;

8) nefinanšu juridisks veidojums atbilst visām šādām prasībām:

a) tas ir izveidots un darbojas vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai ar izglītību saistītiem mērķiem vai arī ir izveidots un darbojas savā valstī vai citā rezidences valstī un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sabiedrības kopējās labklājības veicināšanai,

b) tas ir atbrīvots no ienākuma nodokļa savā iesaistītajā valstī vai citā nodokļu rezidences valstī,

c) tam nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tā ienākumiem vai aktīviem,

d) saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma iesaistītās valsts vai citas rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem nefinanšu juridiska veidojuma ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu fiziskajai personai vai juridiskam veidojumam, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar nefinanšu juridiska veidojuma veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir nefinanšu juridiska veidojuma iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā,

e) saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma reģistrācijas valsts (kas ir iesaistītā valsts) vai šā juridiskā veidojuma nodokļu rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem, šā nefinanšu juridiskā veidojuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā visi juridiska veidojuma aktīvi tiek nodoti valdības iestādei vai citam bezpeļņas juridiskam veidojumam.

(2) Šīs nodaļas izpratnē par nefinanšu juridiska veidojuma pasīvajiem ieņēmumiem uzskata to ieņēmumu daļu, kuru veido:

1) dividendes;

2) procentu maksājumi un tiem pielīdzināmie maksājumi;

3) īres, nomas maksas un autoratlīdzības maksājumi (izņemot īres, nomas maksas un autoratlīdzības maksājumus, kas gūti juridiska veidojuma pamata komercdarbības ietvaros);

4) ieņēmumi no annuitātes līgumiem;

5) ieņēmumi, kas tiek gūti tādu finanšu aktīvu atsavināšanas darījumu rezultātā, kuri ģenerē šīs daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētos ieņēmumus [izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

6) ieņēmumi, kas tiek gūti darījumos (ieskaitot nākotnes darījumus, darījumus ar opcijām un līdzīgus darījumus) ar finanšu aktīviem [izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

7) ieņēmumi no valūtas maiņas darījumiem [izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

8) mijmaiņas darījumu rezultāts [izņemot to, kas tiek gūts brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

9) summas, kas tiek gūtas no apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu;

10) citi ieņēmumi, kas pēc savas ekonomiskās būtības ir pielīdzināmi šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. vai 9.punktā minētajiem ieņēmumiem.

87.pants. Pasīvs nefinanšu juridisks veidojums

Šīs nodaļas izpratnē pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ir:

1) nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas neatbilst aktīvā nefinanšu juridiska veidojuma pazīmēm;

2) šā likuma 68.panta pirmās daļas 2.punktā minētā ieguldījumu iestāde, kas nav iesaistītās valsts finanšu iestāde.

88.pants. Persona, par kuru jāsniedz ziņojums

Šīs nodaļas izpratnē persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jebkura iesaistītās valsts persona, kura nav:

1) kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos regulētajos finanšu instrumentu tirgos, vai ar to saistīta kapitālsabiedrība;

2) valdības institūcija;

3) starptautiska organizācija;

4) centrālā banka;

5) finanšu iestāde.

89.pants. Ziņošanai pakļauts konts

Šīs nodaļas izpratnē par ziņošanai pakļautu kontu atzīst finanšu kontu, kura turētājs ir viena no šādām personām:

1) viena vai vairākas personas, par kurām jāsniedz ziņojums;

2) pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri pēc šajā nodaļā paredzēto kontu pienācīgas pārbaudes procedūru izpildes ir atzīstami par personām, par kurām jāsniedz ziņojums.

90.pants. Finanšu konti un to iedalījums atkarībā no kontā esošajiem aktīviem

(1) Šīs nodaļas izpratnē finanšu konti ir finanšu iestādes uzturēti konti, kas ir:

1) noguldījumu konts, kas ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, maksājuma konts, krājkonts, termiņa konts, krājaizdevuma konts vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments un kuru uztur finanšu iestāde, veicot parastu bankas (kredītiestādes) darbību vai līdzīgu saimniecisko darbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus;

2) finanšu instrumentu konts, kas ir konts (kas nav apdrošināšanas līgums vai annuitātes līgums), kurā par labu klientam tiek turēts viens vai vairāki finanšu aktīvi;

3) attiecībā uz ieguldījumu iestādi — jebkādas līdzdalības daļas finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, izņemot līdzdalības daļas tādas ieguldījumu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, kas ir ieguldījumu iestāde tikai tādēļ, ka tā sniedz klientam ieguldījumu konsultācijas vai pārvaldīšanas pakalpojumus saistībā ar tādu klienta finanšu aktīvu ieguldīšanu, pārvaldīšanu vai administrēšanu, kuri klienta vārdā ir ieguldīti citā finanšu iestādē;

4) attiecībā uz tādu finanšu iestādi, kas nav minēta šīs daļas 3.punktā, — jebkādas līdzdalības daļas iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja līdzdalība nodibināta tā, lai izvairītos no informācijas sniegšanas atbilstoši šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajam;

5) ar finanšu iestādi noslēgtie apdrošināšanas līgumi ar līdzekļu uzkrāšanu un annuitātes līgumi, izņemot tādus ar fizisko personu noslēgtos tūlītējas izmaksas annuitātes līgumus, kuri nav tirgum piesaistītie līgumi, neparedz atlīdzības saņemšanas tiesību nodošanu citām personām un saskaņā ar kuriem iemaksas tiek veiktas no izslēgtā konta izmaksātajiem pensiju vai invaliditātes maksājumiem.

(2) Par finanšu kontu šīs nodaļas piemērošanai neuzskata kontu, kas atbilstoši šā likuma 96.pantam atzīts par izslēgto kontu.

91.pants. Līdzdalības daļa kapitālā

(1) Šā likuma 90.panta pirmās daļas 3. un 4.punkta izpratnē par līdzdalības daļu kapitālā atzīst arī līdzdalības daļu peļņā.

(2) Attiecībā uz tādu trastu, kas ir finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko trasta kontroli. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskata par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar nominālo finanšu aktīvu turētāja starpniecību) saņemt obligāto peļņas daļu vai šī persona tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru (pēc ieskatiem vai norādījumiem) peļņas daļu no trasta.

92.pants. Annuitātes līgums

Šīs nodaļas izpratnē annuitātes līgums ir:

1) mūža pensijas apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru ir paredzēta apdrošināšanas atlīdzība tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā vienas vai vairāku fizisko personu paredzamo dzīves ilgumu;

2) līgums, kuru uzskata par annuitātes līgumu saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem vai pastāvošo praksi, kurā līgums noslēgts, un saskaņā ar kuru apdrošināšanas atlīdzība tiek maksāta noteiktā vairāku gadu laikposmā.

92.¹ pants. Apdrošināšanas līgums

Šīs nodaļas izpratnē apdrošināšanas līgums ir līgums (kas nav annuitātes līgums), saskaņā ar kuru apdrošinājuma devējs uzņemas saistības maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas saistīti ar nāves, veselības, nelaimes gadījuma, saistību vai īpašuma risku.

(20.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2020.)

93.pants. Apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu

Šīs nodaļas izpratnē apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu ir apdrošināšanas līgums (izņemot pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir naudas vērtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2020.)

94.pants. Naudas vērtība

(1) Šīs nodaļas izpratnē naudas vērtība ir summa, ko apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs saņemt līguma izbeigšanas gadījumā vai apdrošinātais — apdrošināšanas līguma termiņa beigās (uzkrātais kapitāls) (to nosaka, neatskaitot maksu par līguma izbeigšanu vai aizdevumu saistībā ar apdrošināšanas līgumu), vai summa, ko persona var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem — atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

(2) Neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētā naudas vērtība neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu:

1) vienīgi pamatojoties uz tādas personas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

2) kā apdrošināšanas atlīdzība personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cita apdrošināšanas atlīdzība, ar kuru tiek kompensēti zaudējumi, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

3) kā iepriekš samaksātas apdrošināšanas prēmijas atmaksa (neņemot vērā atskaitījumus no apdrošināšanas prēmijas, — neatkarīgi no tā, vai tie ir piemēroti vai nav) saskaņā ar apdrošināšanas līguma (izņemot apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu) anulēšanu vai izbeigšanu vai apdrošinātā riska iespējamības samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad apdrošināšanas prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

4) kā apdrošināšanas līguma darbības laikā izmaksājamas summas (bonusi), izņemot summas (bonusus) līguma termiņa beigu gadījumā, saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kura termiņa laikā apdrošināšanas atlīdzības izmaksas paredzētas saskaņā ar šīs daļas 2.punktu;

5) kā iepriekš iemaksātu apdrošināšanas prēmiju atmaksa attiecībā uz tādu apdrošināšanas līgumu, par kuru apdrošināšanas prēmijas jāmaksā ne retāk kā reizi gadā, ja iepriekš iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apmērs nepārsniedz ikgadējā perioda nākamo maksājamo apdrošināšanas prēmiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2020.)

95.pants. Konta turētājs

(1) Šīs nodaļas izpratnē konta turētājs ir:

1) attiecībā uz apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu — persona, kurai ir tiesības saņemt uzkrātos līdzekļus vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar saņemt uzkrātos līdzekļus vai mainīt līguma labuma guvēju, konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līguma termiņa beigās par konta turētāju tiek uzskatīta persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem;

2) attiecībā uz pārējiem kontiem — persona, ko finanšu iestāde, kurā atvērts konts, norādījusi vai identificējusi kā finanšu konta turētāju.

(2) Persona, kas nav finanšu iestāde, turot finanšu kontu citas personas labā (vārdā, uzdevumā) kā aģents, turētājs, nominālā konta turētājs, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, netiek uzskatīta par konta turētāju; par konta turētāju tiek uzskatīta persona, kuras labā (vārdā, uzdevumā) tiek turēts konts.

96.pants. Izslēgtais konts

(1) Šīs nodaļas izpratnē izslēgtais konts ir jebkurš no šādiem kontiem:

1) pensiju konts, kas atbilst visām šādām prasībām:

a) konts ir pakļauts regulējumam kā pensiju plāna dalībnieka personīgais konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna izmaksu nodrošināšanai (ieskaitot pensijas invaliditātes vai nāves gadījumā),

b) kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no konta turētāja ieņēmumiem vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atliktos nodokļu maksājumus vai samazinātu nodokļu likmi),

c) par kontu katru gadu sniedz informāciju nodokļu administrēšanas iestādēm tiesību aktos paredzētajā kārtībā,

d) līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi — pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve — vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms attiecīgo nosacījumu iestāšanās,

e) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms, piemērojot Ministru kabineta noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras, nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, vai maksimālā iemaksa kontā, piemērojot Ministru kabineta noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras, visa mūža garumā nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 1 000 000;

2) finanšu konts, kas atbilst šīs daļas 1.punkta "e" apakšpunkta prasībām, būs atbilstošs tām arī tad, ja uz šādu finanšu kontu varētu pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem finanšu kontiem, kuri atbilst šīs daļas 1. vai 3.punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kuri atbilst šā likuma 76., 77. un 78.panta prasībām;

3) konts, kas atbilst visām šādām prasībām:

a) konts finanšu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos tiek regulēts kā ieguldījumu instruments, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo regulētajā finanšu instrumentu tirgū vai konts tiek regulēts kā uzkrājumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi,

b) kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no konta turētāja ieņēmumiem vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atliktos nodokļu maksājumus vai samazinātu nodokļu likmi),

c) līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes,

d) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, piemērojot Ministru kabineta noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras;

4) finanšu konts, kas atbilst šīs daļas 3.punkta "d" apakšpunkta prasībām, būs atbilstošs tām arī tad, ja uz šādu finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem finanšu kontiem, kuri atbilst šīs daļas 1. vai 3.punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kuri atbilst šā likuma 76., 77. un 78.panta prasībām;

5) dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ievērojot noteikumu, ka līgums atbilst visām šādām prasībām:

a) periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz katru gadu, kamēr līgums ir spēkā, vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu — atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks,

b) līgumam nav tādas vērtības, kuru jebkura persona var saņemt, neizbeidzot līgumu (uzkrāto līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi),

c) summa (izņemot izmaksas nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nedrīkst pārsniegt kopējās atbilstoši līgumam iemaksātās prēmijas, atskaitot piemērojamos riska un komisiju maksājumus līguma darbības laikā, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas,

d) apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas tiesības netiek nodotas citai personai peļņas gūšanas nolūkos;

6) konts, kurā tur vienīgi mirušās personas mantojumu, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama mirušās personas testamenta kopija vai miršanas apliecība;

7) konts, kas tiek uzturēts saistībā ar tiesas lēmumu vai spriedumu;

8) konts, kas tiek uzturēts nekustamā vai kustamā īpašuma pārdošanas, maiņas, izīrēšanas vai iznomāšanas darījuma izpildei, ievērojot nosacījumu, ka konts atbilst visām šādām prasībām:

a) kontā tiek ieskaitīts vienīgi avansa maksājums, rokasnauda vai depozīts tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kura ir tieši saistīta ar darījumu, vai līdzīgs maksājums, vai kontā tiek ieskaitīti tādi finanšu līdzekļi, kas saistīti ar īpašuma pārdošanu, maiņu, izīrēšanu vai iznomāšanu,

b) konts tiek uzturēts un izmantots vienīgi tādēļ, lai garantētu pircēja saistības samaksāt pirkuma cenu par īpašumu, pārdevēja iespējamās saistības vai īrnieka vai nomnieka saistības atlīdzināt īrētajam vai nomātajam īpašumam nodarītos zaudējumus saskaņā ar darījuma noteikumiem,

c) kontā esošie finanšu līdzekļi, ieskaitot no tiem gūtos ienākumus, ir izmaksājami vai citādi sadalāmi pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādu personu saistības), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot, arī tad, ja darījums ir izbeigts,

d) konts nav finanšu nodrošinājuma konts vai līdzīgs konts, kas tiek uzturēts saistībā ar finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu,

e) konts nav saistīts ar šā panta 11.punktā minēto kontu;

9) konts, kas tiek uzturēts saistībā ar finanšu iestādes, kura apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, pienākumu rezervēt maksājuma daļu vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdrošināšanas samaksu vēlāk;

10) konts, kas ir nodibināts saistībā ar finanšu iestādes pienākumu vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

11) noguldījumu konts, kas atbilst visām šādām prasībām:

a) kontā tiek ieskaitītas tikai tādas summas, kas paredzētas kredītkartes vai citas atjaunojamas kredītlīnijas debeta atlikuma (klientu parādsaistību) dzēšanai, un pārmaksa klientam netiek atmaksāta nekavējoties,

b) finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras, lai novērstu to, ka kontā tiek ieskaitīta pārmaksa, kas pārsniedz summu, kura pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka pārmaksa, kas pārsniedz iepriekš minēto summu, klientam tiek atmaksātas 60 dienu laikā, minēto summu aprēķinam piemērojot Ministru kabineta noteiktās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras. Šim nolūkam pārmaksas summā netiek ieskaitītas apstrīdēto maksājumu summas, bet tiek ieskaitītas kompensācijas par preču atpakaļatdošanu;

12) pensiju plāna dalībnieka individuālais konts, kas tiek regulēts atbilstoši Privāto pensiju fondu likumam;

13) valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts, kas tiek regulēts saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

(2) Finanšu iestāde ir tiesīga par izslēgtu kontu atzīt iepriekšpastāvējušu fiziskās personas finanšu kontu (izņemot annuitātes līgumu), kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā ikgadējais konta beigu atlikums nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 1000;

2) konta turētājs saistībā ar šo kontu vai konta turētāja citu kontu attiecīgajā finanšu iestādē pēdējo triju gadu laikā nav veicis nevienu darījumu;

3) finanšu iestāde pēdējo sešu gadu laikā nav saņēmusi no konta turētāja jaunu, papildu vai precizētu informāciju saistībā ar šā konta vai konta turētāja cita konta uzturēšanu;

4) attiecīgā finanšu iestāde pēdējo sešu gadu laikā nav sazinājusies ar konta turētāju saistībā ar jebkuru kontu, ko tas tur šajā finanšu iestādē, ja par izslēgtu tiek atzīts konts, kas ir apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023.)

98.pants. Jauns konts

Par jaunu kontu atzīst finanšu iestādes uzturētu kontu, kas atvērts pēc kontu kategorijas noteikšanas datuma, izņemot gadījumus, kad finanšu iestāde to atzīst par iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar šā likuma 97.panta otro daļu.

101.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi attiecībā uz informācijas apmaiņu par finanšu kontiem

(1) Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesaistītās valsts kompetentajai iestādei sniedz vismaz reizi gadā ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendāra gada beigām, uz kuru attiecas informācija.

(2) Sarakstu ar izņēmuma finanšu iestāžu un izslēgto finanšu kontu veidiem Valsts ieņēmumu dienests nosūta Eiropas Komisijai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

101.¹ pants. Automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem uzraudzība

Lai nodrošinātu automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem efektīvas īstenošanas uzraudzību, finanšu iestāde nodrošina Valsts ieņēmumu dienestam piekļuvi procedūrām, dokumentiem un informācijai, kas minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 11.¹ panta pirmajā un devītajā daļā, 18., 18.¹, 18.² un 37. pantā.

(16.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2020.)

101.² pants. Izvairīšanās no informācijas sniegšanas automātiskās informācijas par finanšu kontiem apmaiņai

Ja fiziskā persona, juridisks veidojums vai finanšu iestāde, kurai noteikts pienākums sniegt ziņojumu, veic darbības, kuru galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir izvairīties no šajā nodaļā noteikto pienākumu pildīšanas, šajā likumā noteiktie pienākumi attiecīgajai personai saglabājas tādi paši, kādi tie būtu, ja šīs darbības nebūtu veiktas.

(20.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.03.2020.)

(Nodaļa izslēgta ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

102.pants. Galvenais būvdarbu veicējs

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

103.pants. Apakšuzņēmējs

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

104.pants. Atbildības nodrošinājums

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

105.pants. Atbildības nodrošinājuma aprēķināšanas, maksāšanas un uzskaites kārtība

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

106.pants. Atbildība par atbildības nodrošinājuma samaksu

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

(Nodaļa 22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017. Sk. pārejas noteikumu 192. punktu)

107. pants. Galvenais būvdarbu veicējs

(1) Šīs nodaļas izpratnē galvenais būvdarbu veicējs ir būvdarbu veicējs, kurš veic būvdarbus savām vajadzībām vai ir noslēdzis līgumu ar būvniecības ierosinātāju par jaunas trešās grupas būves būvniecību vai par būvdarbiem, kuru izmaksas ir 350 000 euro vai vairāk (turpmāk — būvdarbu līgums), un kurš būvdarbus veic pats vai būvdarbu līgumā noteiktu saistību vai tās daļu nodod izpildei apakšuzņēmējam.

(2) Ja vienā būvlaukumā vairāki būvdarbu veicēji atbilst šā panta pirmajā daļā lietotajam jēdzienam "galvenais būvdarbu veicējs", tad galvenais būvdarbu veicējs šā likuma izpratnē ir tas būvdarbu veicējs, kas par tādu uzskatāms saskaņā ar būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 05.08.2021.)

108. pants. Apakšuzņēmējs

Šīs nodaļas izpratnē apakšuzņēmējs ir galvenā būvdarbu veicēja vai būvniecības ierosinātāja nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona (izņemot būvprojekta izstrādātāju un autoruzraudzības veicēju), kura veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei vai nodrošina darbaspēku.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

109. pants. Būvlaukumā nodarbināta persona

Šīs nodaļas izpratnē par būvlaukumā nodarbinātu personu uzskatāms galvenā būvdarbu veicēja vai apakšuzņēmēja darba ņēmējs, kas veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei. Par būvlaukumā nodarbinātu personu uzskatāma arī fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, ja minētās personas veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei, kā arī persona, kas darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei veic darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, un būvuzraugs.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

111. pants. Būvlaukumā nodarbinātas personas elektroniskā identifikācija

(1) Būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanai izmantojama individuāli pielāgota ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums, kas nodrošina būvlaukumā nodarbinātas personas identificēšanu un darba laika reģistrēšanu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā.

(2) Elektroniskās identifikācijas risinājumu personas identificēšanai būvlaukumā galvenais būvdarbu veicējs nodrošina arī personai, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktā prasība par elektroniskās identifikācijas risinājuma piešķiršanu nav piemērojama attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu, valsts drošības iestāžu, kontrolējošo institūciju vai palīdzības dienestu pārstāvjiem, kā arī uz autovadītājiem, kuri veic būvizstrādājumu vai citu izstrādājumu piegādi būvlaukumā.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 05.08.2021.)

115. pants. Elektroniskās darba laika uzskaites datu izmantošana nodokļu administrēšanā, uzraudzības un kontroles īstenošanā darba tiesisko attiecību jomā, būvdarbu kontroles un ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas kontroles nodrošināšanā un darba samaksas statistikas analīzē

(1) Elektroniskās darba laika uzskaites datus par būvlaukumā nodarbinātajām personām un to nostrādātajām darba stundām izmanto Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanai, Valsts darba inspekcija darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzībai un kontrolei, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvspeciālistu pienākumu izpildes kontrolei un būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestāde būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, bet Centrālā statistikas pārvalde darba samaksas statistikas analīzei un novērtējumam.

(1¹) Elektroniskās darba laika uzskaites datus par būvlaukumā nodarbinātajām personām un personām, kuras uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbu veikšanā būvlaukumā, izmanto Valsts robežsardze ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrolei.

(2) Elektroniskās darba laika uzskaites dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba laiku kalendāra mēneša ietvaros ne vairāk kā par 20 procentiem var atšķirties no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka elektroniskās darba laika uzskaites dati par būvlaukumā nodarbinātas personas darba stundām kalendāra mēneša ietvaros atšķiras no faktiski uzskaitītajām darba stundām, kas izmantotas darba samaksas aprēķināšanai par darbu būvlaukumā, vairāk nekā šā panta otrajā daļā norādītajā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests samazinātā ar nodokļiem un nodevām apliekamā objekta noteikšanai var izmantot elektroniskās darba laika uzskaites datus.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019., 06.07.2021. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.)

116. pants. Galvenā būvdarbu veicēja pienākumi

(1) Galvenā būvdarbu veicēja pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt elektronisko darba laika uzskaiti katrā būvlaukumā atbilstoši šā likuma 113. pantā noteiktajam no brīža, kad būvdarbi uzsākti, līdz brīdim, kad būvdarbu žurnālā veikts ieraksts par būvdarbu pabeigšanu, vai, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvdarbu žurnāls nav nepieciešams, līdz brīdim, kad būvdarbi būvlaukumā uzskatāmi par pabeigtiem atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

1¹) izmantot tādu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, kura atbilst šā likuma prasībām un kurai ir nodrošināta ārējā drošības pārbaude;

2) informēt apakšuzņēmēju, ka tas tiek piesaistīts būvdarbu līguma izpildei, uz kuru attiecas šīs nodaļas regulējums;

3) nodrošināt kontroli pār to, lai norobežota būvlaukuma teritorijā neatrastos persona, kurai nav nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums un par kuru dati nav reģistrēti elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā;

4) nodrošināt, lai būvlaukumā nodarbinātai personai, kas galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, būtu nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums elektroniskai darba laika reģistrēšanai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā;

5) nodrošināt, lai personai, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu, būtu nodrošināta elektroniskās identifikācijas ierīce vai informācijas tehnoloģiju risinājums uzturēšanās laika būvlaukumā reģistrēšanai elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā;

6) nodrošināt kontroli pār to, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas, kas būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, reģistrētu savu darba laiku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, izmantojot elektronisko identifikācijas ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu;

7) ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc būvdarbu uzsākšanas iesniegt, izņemot šā likuma 114. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par trešās grupas būves būvniecības uzsākšanu vai par tādu būvdarbu uzsākšanu, kuru izmaksas ir 350 000 euro vai vairāk, norādot arī informāciju par būvlaukumā izmantoto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (nosaukumu un sistēmas pārzini). Ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc būvdarbu pabeigšanas iesniegt, izņemot šā likuma 114. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par būvdarbu pabeigšanu;

8) iesniegt, izņemot šā likuma 114. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par noslēgto būvdarbu līgumu ar būvniecības ierosinātāju un, ja mainās līguma summa, šā līguma grozījumiem, norādot šādus datus:

a) būvniecības ierosinātāja nosaukumu,

b) būvniecības ierosinātājam piešķirto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienoto reģistrācijas numuru vai personas kodu (ja būvniecības ierosinātājs ir fiziskā persona), vai citu identifikācijas numuru (ja būvniecības ierosinātājs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona),

c) līguma datumu,

d) līguma summu vai, ja ar līguma grozījumiem mainās līguma summa, arī līguma jauno summu,

e) būvniecības ierosinātāja iepriekšējā mēnesī samaksāto līguma summu vai tās daļu galvenajam būvdarbu veicējam;

9) katru mēnesi līdz 15. datumam iesniegt, izņemot šā likuma 114. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem un par iepriekšējā mēnesī samaksāto līguma summu vai tās daļu (galvenā būvdarbu veicēja norēķini ar saviem apakšuzņēmējiem), norādot apakšuzņēmēja nosaukumu, apakšuzņēmējam piešķirto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vienoto reģistrācijas numuru vai personas kodu (ja apakšuzņēmējs ir fiziskā persona), vai citu identifikācijas numuru (ja apakšuzņēmējs ir ārvalstī reģistrēta juridiskā persona), līguma noslēgšanas datumu, līguma summu vai līguma ietvaros aprēķināto samaksu par iepriekšējā mēnesī veikto darbu apjomu (ja noslēgtais līgums neparedz līguma summu (samaksa minētā līguma ietvaros tiek veikta atbilstoši padarītā darba apjomam)), kā arī līguma kopējo summu un grozījuma noslēgšanas datumu (ja ar līguma grozījumu mainās līguma summa);

a) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu),

b) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu),

c) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu),

d) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu).

10) nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto datu aizsardzību (datu vai informācijas resursu aizsardzību, kuru īsteno ar programmatūras līdzekļiem, identificējot informācijas sistēmas lietotāju, pārbaudot tā pilnvaru atbilstību attiecīgajām darbībām elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā un pasargājot informāciju no tīšas vai nejaušas labošanas, mainīšanas vai dzēšanas);

11) nodrošināt šā likuma 113. panta pirmajā daļā noteikto datu reģistrāciju un uzskaiti arī par periodu, kad elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbībā būvlaukumā bijuši tādi traucējumi, kas liedza datu reģistrāciju vai uzskaiti šajā sistēmā;

12) nodrošināt apakšuzņēmējam elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto un uzkrāto datu izgūšanu (skatīšanās režīmā, elektroniski vai papīra formā) par tā darba ņēmējiem vai tā piesaistītajām personām, kuras galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei.

(2) Šā panta pirmās daļas 11. punktā minētajā sistēmas darbības traucējumu gadījumā datu reģistrāciju un uzskaiti visā traucējumu periodā veic manuāli vai, ja sistēmas darbības traucējumi neietekmē datu elektronisku reģistrāciju vai uzskaiti, ar individuāli pielāgoto ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu. Ja reģistrējamie un uzskaitāmie dati reģistrēti un uzskaitīti manuāli, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc traucējumu novēršanas galvenais būvdarbu veicējs nodrošina datu reģistrēšanu sistēmā manuāli, bet, ja sistēmas darbības traucējumi nav ietekmējuši datu elektronisku reģistrāciju vai uzskaiti, minēto datu reģistrēšanu sistēmā nodrošina elektroniski. Reģistrējot šajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtos datus sistēmā, tos papildus nodrošina ar attiecīgu pazīmi un veic notikumu auditācijas pierakstus par minēto datu reģistrāciju īpašā kārtībā.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019., 06.07.2021., 08.06.2023. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 241. punktu)

117. pants. Apakšuzņēmēja pienākumi

Apakšuzņēmēja pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt kontroli pār to, lai tā darba ņēmēji vai piesaistītās personas, kas galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, reģistrētu savu darba laiku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, izmantojot elektronisko identifikācijas ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu;

2) informēt savu apakšuzņēmēju, ka tas tiek piesaistīts būvdarbu līguma izpildei, uz kuru attiecas šīs nodaļas regulējums;

3) informēt galveno būvdarbu veicēju par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbības traucējumiem, kas kavē tā darba ņēmējiem vai piesaistītajām personām reģistrēt darba laika sākumu vai darba laika beigas;

4) katru mēnesi līdz 15. datumam, autorizējoties vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, iesniegt, izņemot šā likuma 114. panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem (gan ar saviem apakšuzņēmējiem, gan ar būvniecības ierosinātāju), tajos veiktajiem grozījumiem un noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros veiktajiem norēķiniem šā likuma 116. panta pirmās daļas 8. un 9. punktā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019., 06.07.2021., 24.03.2022. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 241. punktu)

118. pants. Būvlaukumā nodarbinātas personas pienākums

Būvlaukumā nodarbinātai personai ir pienākums, izmantojot elektronisko identifikācijas ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumu, veikt darba laika reģistrāciju elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā — ieejot būvlaukumā, reģistrēt darba laika sākumu un, izejot no būvlaukuma, reģistrēt darba laika beigas.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

(Nodaļa 17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

119. pants. Strīdu izšķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Šajā nodaļā noteiktais regulējums tiek piemērots, lai izšķirtu Latvijas Republikas un citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu strīdu, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam.

(2) Šīs nodaļas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana ir nodokļu uzlikšana Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī par vienu un to pašu ar nodokli apliekamo ienākumu vai kapitālu, ja uz šiem nodokļiem attiecas starptautiskie līgumi, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam, un ja uzlikšana rada vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

1) papildus maksājamo nodokli;

2) nodokļu saistību palielinājumu;

3) to zaudējumu neatzīšanu vai samazināšanu, kurus varētu izmantot, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ienākumu.

(3) Piemērojot šajā nodaļā noteikto regulējumu, ja vien no lietas būtības neizriet pretējais, ikvienam terminam, kas nav lietots šajā nodaļā, ir tāda nozīme, kāda tam ir attiecīgajā starptautiskajā līgumā dienā, kad saņemts pirmais paziņojums par darbību, kura izraisīja vai izraisīs strīda jautājumu (piemēram, lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem). Ja attiecīgajā starptautiskajā līgumā konkrētais termins nav definēts, šim terminam ir tāda nozīme, kāda tam minētajā brīdī bija saskaņā ar tiešo nodokļu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, un minētā nozīme prevalē pār nozīmi, kāda attiecīgajam terminam ir saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

120. pants. Iesniegums par strīda jautājumu

(1) Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam un citu iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniegumu par strīda jautājumu. Iesniegumu par strīda jautājumu nodokļu maksātājs iesniedz vienlaikus katrai iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Iesniegumā norāda identisku informāciju par strīda jautājuma izšķiršanu, kā arī visas iesaistītās dalībvalstis (dalībvalstis, ar kurām tieši saistīts strīda jautājums). Iesniegumu var iesniegt triju gadu laikā pēc tam, kad saņemts pirmais lēmums par darbību, kas izraisīja vai izraisīs strīda jautājumu (piemēram, lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem), neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus.

(2) Valsts ieņēmumu dienests divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par strīda jautājumu:

1) apstiprina nodokļu maksātājam iesnieguma saņemšanas faktu;

2) informē pārējo iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes par iesnieguma saņemšanu, kā arī par valodu, kuru tas izmantos saziņai attiecīgajā procesā.

(3) Valsts ieņēmumu dienests iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā pieņem, ja katrai iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienestam, adresētajā iesniegumā ir ietverta šāda informācija:

1) nodokļu maksātāja nosaukums (fiziskajai personai — vārds un uzvārds), reģistrācijas kods (fiziskajai personai — personas kods), adrese un cita informācija, kas nepieciešama, lai identificētu iesniedzēju un citus ar attiecīgo lietu saistītos nodokļu maksātājus;

2) pārskata periodi, uz kuriem attiecas strīda jautājums;

3) detalizēta informācija par attiecīgās lietas faktiskajiem apstākļiem (tostarp detalizēta informācija par darījumu struktūru un attiecībām starp nodokļu maksātāju un pārējām attiecīgo darījumu pusēm, kā arī jebkādi ar attiecīgo lietu saistīti fakti, kas labā ticībā konstatēti savstarpēji saistošā nolīgumā starp nodokļu maksātāju vai citu lietā iesaistītu personu un nodokļu administrāciju), to darbību apraksts un datums, kuras izraisa strīda jautājumu (tostarp attiecīgā gadījumā — detalizēta informācija par tiem pašiem ienākumiem, kas saņemti citā dalībvalstī, un par šādu ienākumu iekļaušanu ar nodokli apliekamajā bāzē citā dalībvalstī un informācija par nodokli, kas samaksāts vai tiks maksāts par šādiem ienākumiem citā dalībvalstī), kā arī saistītās summas attiecīgo dalībvalstu valūtās un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas;

4) atsauce uz piemērojamiem normatīvajiem aktiem un attiecīgo starptautisko līgumu. Ja ir piemērojams vairāk nekā viens starptautisks līgums, iesnieguma iesniedzējs norāda, kurš starptautiskais līgums tiek interpretēts vai piemērots saistībā ar attiecīgo strīda jautājumu;

5) šādas ziņas kopā ar apliecinošiem dokumentiem:

a) paskaidrojums, kāpēc nodokļu maksātājs uzskata, ka pastāv strīda jautājums,

b) informācija par visiem ar strīda jautājumu saistītajiem uzsāktiem apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesiem, kā arī tiesu spriedumiem,

c) nodokļu maksātāja apliecinājums, ka tas apņemas pēc iespējas pilnīgāk un ātrāk atbildēt uz visiem Valsts ieņēmumu dienesta izteiktajiem pieprasījumiem un iesniegt visus saistībā ar strīda jautājumu Valsts ieņēmumu dienesta pieprasītos dokumentus,

d) lēmums (kopija) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem vai cita ar strīda jautājumu saistīta dokumenta kopija, kā arī to dokumentu kopijas, kurus izdevušas nodokļu administrācijas attiecībā uz strīda jautājumu, ja šādi lēmumi tikuši pieņemti vai dokumenti sagatavoti. Nodokļu maksātājam nav pienākuma pievienot Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajam iesniegumam šajā apakšpunktā minēto lēmumu vai dokumentu kopijas, ja šos lēmumus ir pieņēmis vai dokumentus izdevis Valsts ieņēmumu dienests,

e) informācija par visiem iesniegumiem, ko nodokļu maksātājs iesniedzis saskaņā ar citu savstarpējās saskaņošanas procedūru vai citu strīdu izšķiršanas procedūru, kā tas noteikts šā likuma 132. panta trešajā daļā, un, ja šāda savstarpējās saskaņošanas procedūra vai strīdu izšķiršanas procedūra pastāv, nodokļu maksātāja rakstveida apņemšanās, ka tas ievēros šā likuma 132. panta trešās daļas noteikumus;

6) jebkādas papildu ziņas, kuras pieprasa Valsts ieņēmumu dienests, lai sāktu attiecīgās lietas izskatīšanu pēc būtības.

(4) Valsts ieņēmumu dienestam triju mēnešu laikā pēc nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas ir tiesības pieprasīt šā panta trešās daļas 6. punktā minētās papildu ziņas. Šā likuma 121. pantā paredzētās savstarpējās saskaņošanas procedūras laikā Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt papildu ziņas arī pēc minētā termiņa. Saskaņā ar šā panta trešās daļas 6. punktu pieprasītās ziņas nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam sniedz triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un minēto ziņu kopiju nosūta arī iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(5) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par iesnieguma par strīda jautājumu pieņemšanu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā vai atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai pieņem sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma vai šā panta trešās daļas 6. punktā minēto papildu ziņu saņemšanas. Par pieņemto lēmumu Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē nodokļu maksātāju un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes. Valsts ieņēmumu dienests šajā daļā minētajā termiņā ir arī tiesīgs pieņemt lēmumu par strīda jautājuma izšķiršanu vienpusēji, neiesaistot pārējās attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes, ja šādam lēmumam piekrīt nodokļu maksātājs. Par lēmumu par strīda jautājuma izšķiršanu vienpusēji Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

(6) Nodokļu maksātājs ir tiesīgs atsaukt iesniegumu, nosūtot Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm rakstveida paziņojumu par iesnieguma atsaukšanu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties pieņem lēmumu par administratīvā procesa izbeigšanu un par to paziņo nodokļu maksātājam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(7) Ja strīda jautājums vairs nepastāv, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par administratīvā procesa izbeigšanu un par to nekavējoties paziņo nodokļu maksātājam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

121. pants. Strīda jautājuma izskatīšana savstarpējās saskaņošanas procedūrā

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests un pārējo iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā, tas, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru, cenšas savstarpēji vienoties ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par strīda jautājuma risinājumu divu gadu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lēmumu, ar kuru pēdējā no iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieņēma iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(2) Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nosūtīšanas iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienestā šā panta pirmajā daļā minēto divu gadu termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja pieprasītāja kompetentā iestāde sniedz rakstveida pamatojumu.

(3) Pēc tam kad šajā pantā noteiktajā termiņā Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to, kā izšķirt strīda jautājumu, Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo šo vienošanos nodokļu maksātājam kā lēmumu, kura izpildi nodokļu maksātājs var pieprasīt ar nosacījumu, ka tas piekrīt šim lēmumam un paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ka atsakās no tiesībām izmantot jebkādu citu tiesību aizsardzības līdzekli. Ja procesi par citiem tiesību aizsardzības līdzekļiem jau ir uzsākti, lēmums kļūst saistošs un izpildāms tikai tad, kad nodokļu maksātājs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pierādījumus par to, ka ir veiktas darbības, lai izbeigtu minētos procesus. Šādus pierādījumus sniedz 60 dienu laikā no dienas, kad šāds lēmums ir paziņots nodokļu maksātājam. Lēmumu pēc tam nekavējoties izpilda neatkarīgi no noteiktajiem termiņiem.

(4) Ja Valsts ieņēmumu dienests šajā pantā noteiktajā termiņā nav vienojies ar citām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to, kā izšķirt strīda jautājumu, Valsts ieņēmumu dienests par to informē nodokļu maksātāju, norādot iemeslus, kādēļ nav bijis iespējams panākt vienošanos.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

122. pants. Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā

(1) Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 120. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pieņem lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) iesniegumam nav pievienota šā likuma 120. panta trešajā un ceturtajā daļā minētā informācija, tostarp noteiktajā termiņā nav sniegtas pieprasītās papildu ziņas;

2) strīda jautājums nepastāv;

3) iesniegums netika iesniegts triju gadu laikā, kā tas noteikts šā likuma 120. panta pirmajā daļā;

4) ir stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas spriedums, ar kuru ir konstatēta nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu nomaksas saistībā ar strīda jautājumu.

(2) Lēmumā Valsts ieņēmumu dienests norāda iemeslus atteikumam pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests nav paziņojis lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai šā likuma 120. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un termiņā, iesniegums par strīda jautājumu tiek uzskatīts par pieņemtu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(4) Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā nodokļu maksātājs ir tiesīgs apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, nodokļu maksātājs nav tiesīgs iesniegt lūgumu saskaņā ar šā likuma 123. panta pirmās daļas 1. punktu:

1) kamēr jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tiek skatīts administratīvajā procesā saistībā ar tā apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu;

2) kamēr augstākas iestādes lēmums vai tiesas spriedums saistībā ar apstrīdēto vai pārsūdzēto Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā ir pārsūdzams;

3) ja Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu pieņemt izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tam iesniegto iesniegumu tiesa atzinusi par tiesisku vai ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā tai iesniegto iesniegumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa vai tiesu iestāde atzinusi par tiesisku un, ņemot vērā minētās valsts tiesisko regulējumu, nav iespējams atkāpties no attiecīgās tiesas vai tiesu iestādes lēmuma.

(5) Ja lēmums par atteikumu pieņemt iesniegumu par strīda jautājumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā ir apstrīdēts vai pārsūdzēts atbilstoši šā likuma 123. panta pirmās daļas 1. punktam, ņem vērā apstrīdēšanas vai pārsūdzības iestādes galīgo lēmumu vai spriedumu.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

123. pants. Strīdu izšķiršana padomdevēju komisijā

(1) Pēc nodokļu maksātāja rakstveida lūguma, kas iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam un pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar minētajām iestādēm izveido strīdu izšķiršanas padomdevēju komisiju (turpmāk — padomdevēju komisija) saskaņā ar šā likuma 124. pantu, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem priekšnosacījumiem:

1) vismaz viena (bet ne visas) iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šā likuma 122. panta pirmo daļu ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā;

2) Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieņēmis lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā, bet šā likuma 121. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav panākta vienošanās par to, kā, izmantojot savstarpējās saskaņošanas procedūru, izšķirt strīda jautājumu.

(2) Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt šajā pantā minēto lūgumu izveidot padomdevēju komisiju tikai tad, ja saistībā ar šā likuma 122. pantā paredzēto Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu pastāv kāds no šādiem nosacījumiem (paziņojumu par attiecīga nosacījuma esību nodokļu maksātājs iekļauj lūgumā):

1) nodokļu maksātājam saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem nav tiesību apstrīdēt vai pārsūdzēt jebkuras iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā;

2) iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai nodokļu maksātājs nav apstrīdējis vai pārsūdzējis;

3) nodokļu maksātājs, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam, ir atteicies apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes lēmumu par atteikumu pieņemt iesniegumu izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(3) Nodokļu maksātājs 50 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums saskaņā ar šā likuma 120. panta piekto daļu vai saņemta informācija saskaņā ar šā likuma 121. panta ceturto daļu, vai tiesa pieņēmusi spriedumu atbilstoši šā likuma 122. panta ceturtajai daļai, iesniedz lūgumu izveidot padomdevēju komisiju. Padomdevēju komisiju izveido 120 dienu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas, un pēc tās izveidošanas komisijas priekšsēdētājs nekavējoties par to informē nodokļu maksātāju.

(4) Valsts ieņēmumu dienesta darbības tiesiskuma kontrole saistībā ar padomdevēju komisijas izveidi notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Padomdevēju komisija, kas izveidota šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, sešu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas pieņem lēmumu par to, vai iesniegums par strīda jautājumu ir pieņemams izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā. Lēmumu Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm padomdevēju komisija paziņo 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(6) Ja padomdevēju komisija ir apstiprinājusi, ka ir ievērotas visas šā likuma 120. panta prasības, pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma tiek uzsākta šā likuma 121. pantā paredzētā savstarpējās saskaņošanas procedūra. Ja šādu pieprasījumu izdarījis Valsts ieņēmumu dienests, tas par to paziņo padomdevēju komisijai, iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un nodokļu maksātājam. Termiņš, kas paredzēts šā likuma 121. panta pirmajā un otrajā daļā, sākas ar dienu, kad paziņots padomdevēju komisijas lēmums, ka iesniegums par strīda jautājumu ir pieņemams izskatīšanai savstarpējās saskaņošanas procedūrā.

(7) Ja neviena Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde 60 dienu laikā pēc padomdevēju komisijas lēmuma paziņošanas nav pieprasījusi sākt savstarpējās saskaņošanas procedūru, padomdevēju komisija sniedz atzinumu par to, kā izšķirt strīda jautājumu, ievērojot šā likuma 129. panta pirmo daļu. Šādā gadījumā, piemērojot šā likuma 129. panta pirmo daļu, uzskata, ka padomdevēju komisija ir izveidota dienā, kad beidzies minētais 60 dienu termiņš.

(8) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā padomdevēju komisija sniedz atzinumu par to, kā izšķirt strīda jautājumu saskaņā ar šā likuma 129. panta pirmo daļu.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

124. pants. Padomdevēju komisija

(1) Padomdevēju komisijas sastāvā ir:

1) priekšsēdētājs;

2) pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes piekrīt, katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvju skaitu var palielināt līdz diviem pārstāvjiem;

3) pa vienai neatkarīgai autoritatīvai personai, ko iecēlusi katras iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz šā likuma 125. pantā minēto sarakstu. Ja Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes piekrīt, katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes iecelto neatkarīgo autoritatīvo personu skaitu var palielināt līdz divām personām.

(2) Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas par neatkarīgo autoritatīvo personu iecelšanas noteikumiem. Pēc tam kad ir ieceltas neatkarīgās autoritatīvās personas, katrai no tām nosaka aizstājēju saskaņā ar noteikumiem par neatkarīgo autoritatīvo personu iecelšanu tādos gadījumos, kad neatkarīgās autoritatīvās personas nevar pildīt savus pienākumus.

(3) Ja vienošanās par neatkarīgo autoritatīvo personu iecelšanu nav panākta saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, šādu personu iecelšana notiek izlozes kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests var iebilst pret jebkuras konkrētas neatkarīgās autoritatīvās personas iecelšanu jebkāda tāda iemesla dēļ, par ko tas iepriekš panācis vienošanos ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, vai jebkura turpmāk minētā iemesla dēļ, izņemot gadījumu, kad neatkarīgās autoritatīvās personas ir iecēlusi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa vai cita līdzvērtīga institūcija, kurai deleģētas tiesības iecelt neatkarīgās autoritatīvās personas:

1) minētā persona ir tieši saistīta ar vienu attiecīgo nodokļu administrāciju vai darbojas tās uzdevumā, vai ir bijusi šādā situācijā iepriekšējo triju gadu laikā;

2) minētajai personai pēdējo piecu gadu laikā pirms tās iecelšanas ir bijusi vai ir būtiska līdzdalība vai balsstiesības jebkurā attiecīgajā nodokļu maksātājā, vai minētā persona ir bijusi vai ir jebkura attiecīgā nodokļu maksātāja darbinieks vai padomnieks;

3) pastāv apstākļi, kas rada šaubas par minētās personas objektivitāti attiecībā uz konkrētā strīda izšķiršanu;

4) minētā persona ir tādas komercsabiedrības darbinieks, kas sniedz konsultācijas nodokļu jautājumos, vai citādi profesionālā veidā sniedz konsultācijas nodokļu jomā, vai pēdējo triju gadu laikā pirms iecelšanas ir bijusi šādā situācijā.

(5) Jebkurai iesaistītās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai neatkarīgā autoritatīvā persona, kas iecelta saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, vai tās aizstājējs atklātu tās ieinteresētību vai citus apstākļus, kas varētu ietekmēt minētās personas neatkarību vai objektivitāti vai varētu pamatoti radīt iespaidu par personas neobjektivitāti procesā.

(6) Neatkarīgajai autoritatīvajai personai, kas ir iekļauta padomdevēju komisijas sastāvā, 12 mēnešus pēc padomdevēju komisijas lēmuma pasludināšanas ir aizliegts atrasties tādā situācijā, kura Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu devusi iemeslu iebilst pret tās iecelšanu, kā paredzēts šajā pantā, ja tā būtu atradusies minētajā situācijā brīdī, kad tika iecelta tajā pašā padomdevēju komisijā.

(7) Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis padomdevēju komisijā kopīgi ar pārējo iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem un neatkarīgajām autoritatīvajām personām, kuras ieceltas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ievēlē priekšsēdētāju no šā likuma 125. pantā minētā personu saraksta. Ja vien katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pārstāvji un neatkarīgās autoritatīvās personas nav vienojušās citādi, priekšsēdētājs ir tiesnesis.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

125. pants. Neatkarīgo autoritatīvo personu saraksts

(1) Finanšu ministrs iekļaušanai Eiropas Savienības neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā izvirza vismaz trīs kompetentas un neatkarīgas personas, kas spēj rīkoties objektīvi un godīgi. Finanšu ministra ieteiktos kandidātus iekļaušanai minētajā sarakstā apstiprina Ministru kabinets. Par izvirzītajām neatkarīgajām autoritatīvajām personām finanšu ministrs paziņo Eiropas Komisijai, norādot šo personu vārdu un uzvārdu, pilnīgu un aktuālu informāciju par minēto personu darba un akadēmisko pieredzi, kompetenci, zināšanām un jebkādiem interešu konfliktiem, kas tām varētu būt. Finanšu ministrs paziņojumā var norādīt, kuru no minētajām personām var iecelt par padomdevēju komisijas priekšsēdētāju.

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē personu nevar uzskatīt par neatkarīgu, ja tā:

1) ieņem vai iepriekšējo triju gadu laikā ieņēma amatu Valsts ieņēmumu dienestā;

2) ir tādas komercsabiedrības darbinieks, kas sniedz konsultācijas nodokļu jautājumos, vai citādi profesionālā veidā sniedz konsultācijas nodokļu jomā, vai pēdējo triju gadu laikā pirms iecelšanas ir bijusi šādā situācijā.

(3) Finanšu ministrs nekavējoties informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām to personu sastāvā, kuras tas izvirza iekļaušanai neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā.

(4) Finanšu ministrs nodrošina, ka vismaz reizi gadā tiek pārskatīts, vai nav iestājušies apstākļi, kas liedz viņa izvirzītajām personām būt neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā. Ja šādi apstākļi tiek konstatēti, finanšu ministrs atsauc attiecīgo personu un tās vietā, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, ieceļ citu personu.

(5) Ja, ņemot vērā šā panta noteikumus, finanšu ministram ir pamatots iemesls iebilst pret citas dalībvalsts izvirzītas personas palikšanu neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā neatkarības trūkuma dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un sniedz atbilstošu pamatojumu.

(6) Ja finanšu ministrs saņem no Eiropas Komisijas informāciju par citas Eiropas Savienības dalībvalsts izteiktajiem iebildumiem un tos pamatojošiem pierādījumiem par viņa izvirzīto neatkarīgo autoritatīvo personu, viņš sešu mēnešu laikā izskata sūdzību un izlemj, vai minētā persona paliek neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā vai tiek svītrota no tā. Lēmumu nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

126. pants. Strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija

(1) Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības vienoties, ka padomdevēju komisijas vietā tiek izveidota strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija, kas sniegs atzinumu par to, kā izšķirt strīda jautājumu saskaņā ar šā likuma 130. pantu. Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm var vienoties arī par to, ka strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija tiek veidota kā pastāvīga komisija.

(2) Izņemot šā likuma 124. panta ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumus par strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas locekļu neatkarību, šī komisija pēc sava sastāva un formas var atšķirties no padomdevēju komisijas.

(3) Strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija var izmantot jebkuru strīdu izšķiršanas procesu vai metodi, lai atrisinātu strīda jautājumu tādā veidā, kas ir saistošs iesaistītajām pusēm. Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo pantu ir tiesības vienoties par jebkuru citu strīdu izšķiršanas procesa veidu, un strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai ir tiesības to piemērot kā alternatīvu strīdu izšķiršanas procesa veidam, kuru piemēro padomdevēju komisija saskaņā ar šā likuma 124. pantu (neatkarīga atzinuma procesam).

(4) Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas par padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas darbības noteikumiem (turpmāk arī — darbības noteikumi) saskaņā ar šā likuma 127. pantu.

(5) Šā likuma 128. un 129. pantā noteikto regulējumu piemēro strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai, ja vien šā likuma 127. pantā minētajos darbības noteikumos nav paredzēts citādi.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

127. pants. Darbības noteikumi

(1) Valsts ieņēmumu dienests 120 dienu laikā atbilstoši šā likuma 123. panta pirmajai daļai nodokļu maksātājam paziņo:

1) padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas darbības noteikumus;

2) datumu, līdz kuram pieņem atzinumu par strīda jautājuma izšķiršanu;

3) atsauces uz visām piemērojamām Latvijas Republikas tiesību normām un visiem piemērojamiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Darbības noteikumus paraksta Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis kopīgi ar pārējo attiecīgajā strīdā iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, un tajos iekļauj galvenokārt šādus aspektus:

1) strīda jautājuma apraksts un raksturojums;

2) darba uzdevumi, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests vienojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz juridiskiem un ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistītiem jautājumiem, kas jārisina;

3) strīdu izšķiršanas komisijas veids (padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija), kā arī strīdu alternatīvās izšķiršanas procesa veids, ja tas atšķiras no neatkarīga atzinuma procesa, ko piemēro padomdevēju komisija;

4) strīdu izšķiršanas procedūras termiņš;

5) padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sastāvs (tostarp komisijas locekļu skaits un attiecīgās personas identificējošā informācija, detalizēta informācija par to kompetenci un kvalifikāciju, kā arī iespējamā komisijas locekļa atrašanās interešu konflikta situācijā);

6) noteikumi, kas reglamentē nodokļu maksātāju un trešo personu dalību procesā, memorandu, informācijas un pierādījumu apmaiņu, izmaksas, izmantojamo strīdu izšķiršanas procesa veidu un visus citus attiecīgos procesuālos vai organizatoriskos jautājumus;

7) loģistikas pasākumi padomdevēju komisijas procesu īstenošanai un atzinuma sniegšanai.

(3) Ja padomdevēju komisija ir izveidota, lai sniegtu atzinumu saskaņā ar šā likuma 123. panta pirmās daļas 1. punktu, darbības noteikumos izklāsta tikai to informāciju, kas minēta šā panta otrās daļas 1., 4., 5. un 6. punktā.

(4) Ja darbības noteikumi ir nepilnīgi vai nav paziņoti nodokļu maksātājam, tiek piemēroti ar īstenošanas aktiem pieņemtie Eiropas Komisijas standartnoteikumi.

(5) Ja iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes nav paziņojušas nodokļu maksātājam darbības noteikumus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, neatkarīgās autoritatīvās personas un priekšsēdētājs pabeidz darbības noteikumu izstrādi, pamatojoties uz standartnoteikumiem, kas paredzēti šā panta ceturtajā daļā, un nosūta tos nodokļu maksātājam divu nedēļu laikā pēc padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas izveidošanas. Ja neatkarīgās autoritatīvās personas un priekšsēdētājs nav vienojušies par darbības noteikumiem vai nav paziņojuši tos nodokļu maksātājam, nodokļu maksātājs var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar prasījumu uzlikt padomdevēju komisijai pienākumu pieņemt darbības noteikumus.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

128. pants. Procesa izmaksas

(1) Izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus un ja vien Valsts ieņēmumu dienests nav vienojies ar iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par citu izmaksu segšanas kārtību, Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienādās daļās sedz šādas izmaksas:

1) neatkarīgo autoritatīvo personu izdevumus, proti, summu, kas līdzvērtīga vidējai summai, ko parasti atmaksā augstākā līmeņa ierēdņiem;

2) neatkarīgo autoritatīvo personu honorārus, kas nepārsniedz 1000 euro katrai personai dienā par katru padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sanāksmes dienu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests nesedz izdevumus, kas radušies nodokļu maksātājam.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to vienojas, visas šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas sedz nodokļu maksātājs, ja tas iesniedzis:

1) paziņojumu par iesnieguma par strīda jautājumu atsaukšanu saskaņā ar šā likuma 120. panta sesto daļu;

2) lūgumu izveidot padomdevēju komisiju saskaņā ar šā likuma 123. panta pirmo daļu pēc tam, kad iesniegums par strīda jautājumu tika noraidīts saskaņā ar šā likuma 122. panta pirmo daļu un padomdevēju komisija nolēma, ka iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes ir rīkojušās pareizi, iesniegumu noraidot.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

129. pants. Informācija, pierādījumi un uzklausīšana

(1) Šā likuma 123. vai 126. pantā paredzētajā procesā, ja Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm piekrīt, attiecīgais nodokļu maksātājs var sniegt padomdevēju komisijai vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai jebkādu informāciju, pierādījumus vai dokumentus, kas var būt svarīgi lēmuma pieņemšanas procesā. Nodokļu maksātājs un Valsts ieņēmumu dienests sniedz jebkādu informāciju, pierādījumus vai dokumentus pēc padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas pieprasījuma. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atteikties sniegt informāciju padomdevēju komisijai un strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijai jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) lai iegūtu informāciju, ir jāveic administratīvi pasākumi, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;

2) informāciju nevar iegūt saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

3) informācija satur tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecisku noslēpumu, dienesta noslēpumu vai attiecas uz tirdzniecības procesu;

4) informācijas izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību.

(2) Nodokļu maksātājam vai tā pārstāvim ir tiesības piedalīties padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sanāksmēs, ja tam piekrīt Valsts ieņēmumu dienests un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes. Nodokļu maksātājam vai tā pārstāvim ir pienākums piedalīties padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas sanāksmēs pēc attiecīgās komisijas pieprasījuma.

(3) Nodokļu maksātājs un tā pārstāvis Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju, ko tas saņēmis saistībā ar strīda jautājuma risināšanu, ja to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Neatkarīgajai autoritatīvajai personai ir aizliegts izpaust jebkādas ziņas, ko tā saņem kā padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas loceklis. Nodokļu maksātājam un tā pārstāvim aizliegts izpaust jebkādu informāciju (tostarp informāciju par dokumentiem), ko tas saņem šajā nodaļā paredzētā procesa ietvaros.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

130. pants. Padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinums

(1) Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija sešu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas sniedz atzinumu par strīda jautājumu Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Ja padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija uzskata, ka atzinuma sniegšanai par strīda jautājumu nepieciešami vairāk nekā seši mēneši, šo termiņu var pagarināt par trim mēnešiem. Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija par šādu pagarinājumu informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un nodokļu maksātāju.

(2) Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija atzinumu gatavo, ievērojot šā likuma 119. panta pirmajā daļā minētā starptautiskā līguma noteikumus, kā arī visus piemērojamos iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvos aktus.

(3) Padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija atzinumu apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Priekšsēdētājs nosūta padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

131. pants. Galīgais lēmums par strīda jautājuma izšķiršanu

(1) Sešu mēnešu laikā pēc padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinuma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas par to, kā izšķirt strīda jautājumu.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības pieņemt lēmumu, kas atšķiras no padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinuma. Ja Valsts ieņēmumu dienests un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes nespēj panākt vienošanos par to, kā izšķirt strīda jautājumu, attiecīgais padomdevēju komisijas vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisijas atzinums Valsts ieņēmumu dienestam kļūst saistošs.

(3) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo nodokļu maksātājam galīgo lēmumu par strīda jautājuma izšķiršanu (turpmāk — galīgais lēmums). Ja šāds lēmums nav nosūtīts 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas, nodokļu maksātājs var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar prasījumu uzlikt attiecīgajai institūcijai pienākumu pieņemt galīgo lēmumu.

(4) Galīgais lēmums ir saistošs konkrētā strīda jautājuma izšķiršanai. Galīgo lēmumu izpilda, ja nodokļu maksātājs 60 dienu laikā pēc tā paziņošanas informē Valsts ieņēmumu dienestu, ka piekrīt tam un atsakās no tiesībām izmantot jebkādu citu tiesību aizsardzības līdzekli saistībā ar strīda jautājumu. Ar brīdi, kad nodokļu maksātājs šajā pantā noteiktajā kārtībā ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu par piekrišanu galīgajam lēmumam un atteikšanos no tiesībām izmantot jebkādu citu tiesību aizsardzības līdzekli saistībā ar strīda jautājumu, tiek uzskatīts, ka starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju ir noslēgts administratīvais līgums strīda jautājuma izšķiršanai.

(5) Galīgo lēmumu izpilda saskaņā ar administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē administratīvā līguma izpildi, neatkarīgi no noilguma termiņiem, izņemot gadījumu, kad Administratīvā rajona tiesa nolemj, ka, piemērojot šā likuma 124. pantā minētos kritērijus, procesā nebija nodrošināta neatkarība. Nodokļu maksātājs var prasīt galīgā lēmuma izpildi Administratīvajā rajona tiesā atbilstoši administratīvo procesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

132. pants. Mijiedarbība ar tiesvedību un atkāpes no vispārējās kārtības

(1) Tas, ka lēmums, kas izraisa strīda jautājumu, ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, neliedz nodokļu maksātājam izmantot šajā nodaļā paredzētās tiesības.

(2) Nodokļu maksātājs ir tiesīgs izmantot normatīvajos aktos noteiktos tiesību aizsardzības līdzekļus. Neierobežojot šā panta ceturtajā daļā noteikto, gadījumā, kad nodokļu maksātājs ir vērsies tiesā, lai pieprasītu piemērot tiesību aizsardzības līdzekli, attiecīgi šā likuma 120. panta piektajā daļā un 121. panta pirmajā un otrajā daļā minētie termiņi sākas ar dienu, kurā spriedums, kas pasludināts minētajā tiesvedībā, ir kļuvis galīgs vai kurā minētā tiesvedība ir izbeigta vai apturēta.

(3) Ar nodokļu maksātāja iesnieguma par strīda jautājumu iesniegšanu atbilstoši šā likuma 120. pantam tiek izbeigta jebkāda cita savstarpējās saskaņošanas procedūra vai strīdu izšķiršanas procedūra, kura notiek saskaņā ar starptautisko līgumu, kas tiek interpretēts vai piemērots saistībā ar attiecīgo strīda jautājumu. Citu notiekošu procesu saistībā ar attiecīgo strīda jautājumu izbeidz ar dienu, kad jebkura no iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pirmo reizi saņēmusi iesniegumu.

(4) Ja saistībā ar strīda jautājumu ir stājies spēkā tiesas spriedums:

1) pirms Valsts ieņēmumu dienests un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot šā likuma 121. pantā paredzēto savstarpējās saskaņošanas procedūru, ir panākuši vienošanos par strīda jautājuma izšķiršanu, Valsts ieņēmumu dienests paziņo visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par attiecīgo tiesas spriedumu un par to, ka attiecīgā savstarpējās saskaņošanas procedūra ir jāizbeidz ar dienu, kad saņemts šis Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums;

2) pirms nodokļu maksātājs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 123. panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu strīda jautājumu izšķirt padomdevēju komisijā, šā likuma 123. panta pirmā daļa nav piemērojama, ja, izmantojot šā likuma 121. pantā paredzēto savstarpējās saskaņošanas procedūru, nav panākta vienošanās par strīda jautājuma izšķiršanu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests informē iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes par attiecīgā tiesas sprieduma sekām;

3) uzsāktais šā likuma 123. pantā paredzētais strīda jautājuma izšķiršanas process padomdevēju komisijā ir jāizbeidz, ja attiecīgais tiesas spriedums ir stājies spēkā jebkurā laikā pēc tam, kad nodokļu maksātājs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 123. panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu strīda jautājumu izšķirt padomdevēju komisijā, bet pirms padomdevēju komisija vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija ir sniegusi savu atzinumu saskaņā ar šā likuma 130. pantu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests informē iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un padomdevēju komisiju vai strīdu alternatīvās izšķiršanas komisiju par attiecīgā tiesas sprieduma sekām.

(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības liegt nodokļu maksātājam tiesības izmantot strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā likuma 123. pantu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, tas konstatē, ka strīda jautājums nav par nodokļu dubulto uzlikšanu. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē nodokļu maksātāju un iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

133. pants. Īpaši noteikumi fiziskajām personām un maziem uzņēmumiem

(1) Šā panta noteikumi attiecināmi uz nodokļu maksātāju, ja tas:

1) ir fiziskā persona;

2) neatbilst lielas komercsabiedrības kritērijiem, jo bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:

a) bilances kopsumma — 20 000 000 euro,

b) neto apgrozījums — 40 000 000 euro,

c) vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā — 250;

3) neatbilst lielas starptautiskas uzņēmumu grupas kritērijiem, kuriem atbilstoši liela starptautiska uzņēmumu grupa ir tāda, kurā mātes komercsabiedrība un meitas komercsabiedrības sagatavo konsolidētu gada pārskatu saskaņā ar piemērojamiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un kurai mātes komercsabiedrības bilances datumā ir pārsniegtas vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām:

a) bilances kopsumma — 20 000 000 euro,

b) neto apgrozījums — 40 000 000 euro,

c) vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā — 250.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļu maksātājs iesniegumus, sūdzības, atbildes uz lūgumu pēc papildu informācijas, iesniegumu atsaukšanu un lūgumus, kas precizēti attiecīgi šā likuma 120. panta pirmajā, ceturtajā, sestajā un septītajā daļā, šā likuma 123. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, atkāpjoties no vispārīgiem noteikumiem, var iesniegt arī tikai tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents. Ja šādā gadījumā kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests, tas divu mēnešu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas paziņo par to visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tiklīdz šāds paziņojums ir sniegts, uzskata, ka nodokļu maksātājs ir iesniedzis iesniegumu visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm dienā, kad ir iesniegts kāds no šajā daļā minētajiem dokumentiem nodokļu maksātāja rezidences valsts kompetentajai iestādei.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem papildu ziņas saskaņā ar šā likuma 120. panta ceturto daļu, tas nosūta kopiju visām iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tiklīdz papildu ziņas ir iesniegtas nodokļu maksātāja rezidences valsts kompetentajai iestādei, uzskata, ka tās saņēma arī iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

134. pants. Publicitāte

(1) Padomdevēju komisija un strīdu alternatīvās izšķiršanas komisija atzinumus sagatavo rakstveidā.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam kopīgi ar pārējām iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības vienoties par šā likuma 131. pantā minēto galīgo lēmumu publicēšanu pilnībā, ja tam piekrīt katrs iesaistītais nodokļu maksātājs.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgais nodokļu maksātājs nepiekrīt, ka galīgais lēmums tiek publicēts pilnībā, Valsts ieņēmumu dienests publicē galīgā lēmuma kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj lietas un priekšmeta aprakstu, datumu, attiecīgos pārskata periodus, juridisko pamatojumu, nozari un īsu aprakstu par galīgo iznākumu, kā arī aprakstu par izmantoto strīda risināšanas metodi.

(4) Pirms publicēšanas Valsts ieņēmumu dienests nosūta nodokļu maksātājam informāciju, kas jāpublicē saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Nodokļu maksātājam 60 dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas ir tiesības pieprasīt, lai Valsts ieņēmumu dienests nepublicē informāciju, kas attiecas uz jebkādu tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu vai tirdzniecības procesu vai kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību.

(5) Informācijas publicēšanai Valsts ieņēmumu dienests izmanto ar īstenošanas aktiem apstiprinātās Eiropas Komisijas standarta veidlapas.

(6) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai informāciju, kas jāpublicē saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(17.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.10.2019.)

(Nodaļa 19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

135. pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

136. pants. Nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošana

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā normatīvajos aktos noteiktajos termiņos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

137. pants. Grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana

Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

138. pants. Neatļautu darījumu veikšana, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība

Par neatļautu darījumu veikšanu vai maksājumu saistību pildīšanu, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība, piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

139. pants. Skaidras naudas darījumu deklarēšanas nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošana

(1) Par tādu skaidras naudas darījumu nedeklarēšanu, kas veikti ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai triju procentu apmērā no nedeklarētās summas.

(2) Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai triju procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajai personai — piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas.

(3) Par skaidrā naudā veikto kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību darījumu nedeklarēšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai 10 procentu apmērā no nedeklarētās summas.

(4) Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz šā likuma 30. pantā noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojuma apmēru, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai 15 procentu apmērā no darījuma summas.

(6) Par normatīvajos aktos noteiktās norēķinu kārtības neievērošanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

140. pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošana

(1) Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības un lietotāju pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču vai iekārtu lietošanu, ja ir mainīta to konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

(5) Par neatļautu darbību veikšanu, lai mainītu normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču vai iekārtu konstrukciju, iejauktos programmā un tādējādi radītu iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no astoņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

(6) Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču vai iekārtu kontrollentes vai ierakstīto datu nesaglabāšanu līdz normatīvajos aktos paredzētajam termiņam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no astoņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

141. pants. Nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana

(1) Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no trim līdz 10 dienām, izņemot gadījumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā 12 mēnešu periodā ikmēneša vai ceturkšņa deklarācijas iesniegšana kavēta vienu reizi līdz piecām dienām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no piecām līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.

(2) Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no 11 līdz 20 dienām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no piecpadsmit līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no 21 dienas līdz 30 dienām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no trīsdesmit vienas līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.

(4) Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par 30 dienām, vai deklarācijas neiesniegšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no piecdesmit septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. un 230. punktu)

142. pants. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana

(1) Par informatīvās deklarācijas (izņemot šā panta otrajā daļā minēto informatīvo deklarāciju) iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par divām dienām, izņemot gadījumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā 12 mēnešu periodā ikmēneša informatīvās deklarācijas iesniegšana kavēta vienu reizi līdz piecām dienām, vai deklarācijas neiesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no trim līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem (iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu) iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, vai deklarācijas neiesniegšanu, kā arī par paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par divām dienām, vai paziņojuma neiesniegšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

143. pants. Neziņošana par aizdomīgu darījumu

Par neziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam par šā likuma 22.² pantā noteikto aizdomīgo darījumu piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai līdz 10 procentiem no aizdomīgā darījuma summas.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

144. pants. Regulējuma neievērošana attiecībā uz elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā

(1) Par būvlaukumā nodarbinātai personai normatīvajos aktos noteiktā pienākuma veikt darba laika reģistrāciju elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā — ieejot būvlaukumā, reģistrēt darba laika sākumu un, izejot no būvlaukuma, reģistrēt darba laika beigas — nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz četrām naudas soda vienībām.

(2) Par darba devējam normatīvajos aktos noteiktā pienākuma nodrošināt, lai tā būvlaukumā nodarbinātās un piesaistītās personas, kuras būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, savu darba laiku reģistrētu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, nepildīšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai no četrām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(3) Par galvenajam būvdarbu veicējam normatīvajos aktos noteiktā pienākuma nodrošināt, lai persona, kas uzturas norobežota būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbināta būvdarbu veikšanā būvlaukumā un nav uzskatāma par būvlaukumā nodarbinātu personu, savu uzturēšanās laiku būvlaukumā reģistrētu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, nepildīšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai no četrām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(4) Par šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pārkāpumu, ja pienākumu reģistrēties elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā būvlaukumā nav izpildījuši vismaz 30 procenti no kontroles pasākuma uzsākšanas brīdī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto personu skaita (bet ne mazāk par 20 šādām personām), galvenajam būvdarbu veicējam piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 0,1 procenta līdz piecu procentu apmērā no būvdarbu līguma summas, bet ne vairāk par 100 000 euro.

(5) Par galvenajam būvdarbu veicējam normatīvajos aktos noteiktā pienākuma iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju (elektronisku datu formā) par būvdarbu uzsākšanu vai par noslēgto būvdarbu līgumu ar būvniecības ierosinātāju nepildīšanu ilgāk par mēnesi piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divdesmit līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(6) Par galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējam normatīvajos aktos noteiktā pienākuma iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 euro vai vairāk, nepildīšanu ilgāk par mēnesi piemēro naudas sodu juridiskajai personai no četrpadsmit līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.

(7) Par galvenajam būvdarbu veicējam normatīvajos aktos noteiktā pienākuma glabāt, uzrādīt un izsniegt kontrolējošām institūcijām elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos un uzkrātos datus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nepildīšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divdesmit līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(8) Par galvenajam būvdarbu veicējam normatīvajos aktos noteiktā pienākuma nodot vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos un uzkrātos datus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nepildīšanu ilgāk par mēnesi piemēro naudas sodu juridiskajai personai no divdesmit līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(9) Par galvenajam būvdarbu veicējam normatīvajos aktos noteiktās elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (elektroniskā darba laika uzskaite katrā būvlaukumā) neieviešanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai no 0,1 procenta līdz piecu procentu apmērā no būvdarbu līguma summas, bet ne vairāk par 100 000 euro.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

145. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 135., 136., 137., 138., 139., 140., 141., 142., 143. un 144. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 142. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, vai paziņojuma neiesniegšanu) veic arī Valsts darba inspekcija.

(19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)

(Nodaļa 16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

146. pants. Vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanas nosacījumi

(1) Vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu piemēro, lai no saimnieciskās darbības ietvaros gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu var izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.

(3) Nodokļu maksātājam, kurš izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu:

1) ir pienākums nodrošināt, ka visi ar saimniecisko darbību saistītie ieņēmumi tiek ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā;

2) ja tas ievēro šajā likumā un konkrētā nodokļa likumā noteiktos vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanas nosacījumus:

a) nav jāiesniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas,

b) pašam nav jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa;

3) neaprēķina nokavējuma naudu par nodokļa samaksas termiņa kavējumu, ja vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros nodoklis nav aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā no nodokļu maksātāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

(4) Nodokļu maksātājs par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu var pieteikt kontu, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) tas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē klasificējams kā maksājumu konts, kuru izmanto tikai viens lietotājs un kurš nav patērētāja pamatkonts;

2) tas atvērts kredītiestādē vai dalībvalsts kredītiestādes filiālē Latvijā vai arī Latvijā licencētā maksājumu iestādē, vai Latvijā licencētā elektroniskās naudas iestādē, vai dalībvalstī licencēto šo iestāžu filiālē Latvijā, kura saviem klientiem piedāvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanas pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā — pakalpojuma sniegšanas iestāde).

(5) Nodokļu maksātājam, izņemot šā likuma 148. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu, viena nodokļa režīma piemērošanai vienlaikus ir tikai viens saimnieciskās darbības ieņēmumu konts. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu vienlaikus var izmantot dažādu nodokļu režīmu (ar vienādu nodokļu likmi) piemērošanai, ja konkrētā nodokļa likums paredz šādu iespēju.

(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)

147. pants. Vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma darbības uzsākšanas un izbeigšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, ievērojot konkrētā nodokļa likumā noteikto, ir tiesības pieteikties vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanai, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegumu strukturētu datu formā, tajā norādot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta numuru, pakalpojuma sniegšanas iestādi, kura atvērusi šo kontu, un plānoto datumu tā darbības uzsākšanai vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros. Nodokļu maksātājs, atbilstoši situācijai ievērojot vienu no šādiem nosacījumiem, iesniegumu iesniedz:

1) vienlaikus ar iesniegumu par reģistrēšanos kā konkrētā nodokļa maksātājam, ja persona nav reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā un nav reģistrēta kā konkrētā nodokļa maksātājs;

2) ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms konkrētā nodokļa likumā noteiktā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma uzsākšanas brīža, ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā un vēlas uzsākt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu tā nodokļa iekasēšanā un aprēķināšanā, kuram vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.

(2) Valsts ieņēmumu dienests informē pakalpojuma sniegšanas iestādi, kura atbilstoši iesniegumā norādītajam sniedz nodokļu maksātājam saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu, par datumu, ar kuru attiecīgo kontu var sākt izmantot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājumam, vienas darbdienas laikā pēc nodokļu maksātāja:

1) kā konkrētā nodokļa maksātāja reģistrācijas — ja persona uz iesnieguma iesniegšanas dienu nav reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā un kā konkrētā nodokļa maksātājs;

2) pārreģistrācijas par konkrētā nodokļa maksātāju — ja nodokļu maksātājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā, bet maina piemērojamo nodokļa režīmu;

3) iesnieguma saņemšanas — ja nodokļu maksātājs uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā, kā arī reģistrēts kā konkrētā nodokļa maksātājs un vēlas uzsākt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu.

(3) Pakalpojuma sniegšanas iestāde divu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās informācijas saņemšanas nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu, ar kuru apstiprina, ka uzsāk nodokļa ieturēšanu un ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā, un paziņo par datumu, kad kontu var sākt izmantot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājumam, vai informē Valsts ieņēmumu dienestu par atteikumu īstenot minētās darbības, norādot atteikuma iemeslu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo nodokļu maksātājam, ka uzsāk vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu, norādot uzsākšanas datumu. Ja Valsts ieņēmumu dienests atsaka vai aptur saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros, par to vienas darbdienas laikā attiecīgi pēc nodokļu maksātāja iesnieguma vai pakalpojuma sniegšanas iestādes informācijas saņemšanas paziņo nodokļu maksātājam, norādot atteikuma vai apturēšanas iemeslu.

(5) Vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu var piemērot arī saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas gūti periodā no nodokļu maksātāja reģistrēšanas par saimnieciskās darbības veicēju un konkrētā nodokļa maksātāju līdz brīdim, kad, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu, uzsāk vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) nodokļu maksātājs iesniegumu par vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz vienlaikus ar iesniegumu par reģistrēšanos kā saimnieciskās darbības veicējam un konkrētā nodokļa maksātājam;

2) saimnieciskās darbības ieņēmumi 10 dienu laikā no vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma uzsākšanas datuma ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā.

(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)

148. pants. Vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanas atteikums, risinājuma darbības apturēšanas, izbeigšanas un izmaiņu veikšanas kārtība

(1) Vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu Valsts ieņēmumu dienests atsaka vai aptur, ja konstatē vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

1) atbilstoši konkrētā nodokļa likuma nosacījumiem nodokļu maksātājs nav tiesīgs izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu;

2) pakalpojuma sniegšanas iestāde neapstiprina attiecīgā konta (nodokļu maksātāja iesniegumā norādītā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta) izmantošanu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājumam vai paziņo, ka aptur tā izmantošanu, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a) nodokļu maksātāja norādītais konts ir uzskatāms par pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē,

b) nodokļu maksātāja norādītais konts ir slēgts vai tiek slēgts,

c) kompetentā iestāde ir noteikusi ierobežojumus maksājumu veikšanai no maksājumu konta.

(2) Ja iestājas kāds no šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem gadījumiem, pakalpojuma sniegšanas iestāde vienas darbdienas laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam un nodokļu maksātājam datumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums apturēt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu kontam, un ar šo datumu pārtrauc nodokļa ieturēšanu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā minētais gadījums neattiecas uz ierobežojumiem, kas piedziņas procesā noteikti ar Valsts ieņēmumu dienesta vai zvērinātu tiesu izpildītāju Kredītiestāžu likuma 66.¹ pantā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 44.³ pantā noteiktajiem rīkojumiem. Ja par nodokļu maksātāju ir saņemti minētie rīkojumi, pakalpojuma sniegšanas iestāde attiecīgo rīkojumu izpildi no saimnieciskās darbības ieņēmumu konta īsteno pēc nodokļa ieturēšanas šā likuma 149. pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Nodokļu maksātājam ir tiesības mainīt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu uz citu šādu kontu tajā pašā vai citā pakalpojuma sniegšanas iestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību. Nodokļu maksātājs trīs darbdienas pirms saimnieciskās darbības ieņēmumu konta maiņas iesniedz iesniegumu strukturētu datu formā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot šā likuma 147. panta otrajā daļā noteikto saskaņošanas kārtību, pēc attiecīgās pakalpojuma sniegšanas iestādes apstiprinājuma saņemšanas maina saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, informējot to pakalpojuma sniegšanas iestādi, kura nodokļu maksātājam sniedza saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu, un to pakalpojuma sniegšanas iestādi, kura turpmāk sniegs saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu, par izmaiņām nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanā, norādot izmaiņu datumu. Nodokļa iekasēšanas nepārtrauktība ir uzskatāma par nodrošinātu arī tad, ja, mainot kontu, īslaicīgi (ne ilgāk par trim darbdienām) viena nodokļa režīma piemērošanai vienlaikus ir divi saimnieciskās darbības konti, kuriem tiek piemērots vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums.

(5) Nodokļu maksātājam, ievērojot konkrētā nodokļa likumu, ir tiesības izbeigt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontam, iesniedzot iesniegumu strukturētu datu formā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā trīs darbdienas pirms tam, kad tiek plānots izbeigt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontam. Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas paziņo nodokļu maksātājam par to, ka tiek izbeigta vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošana saimnieciskās darbības ieņēmumu kontam, norādot izbeigšanas datumu, un par to informē arī pakalpojuma sniegšanas iestādi, kura sniedz nodokļu maksātājam saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu.

(6) Ja nodokļu maksātājs, kuram piemērots vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums, izbeidz saimniecisko darbību, vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu izbeidz ar datumu, kad Valsts ieņēmumu dienests apstiprina nodokļu maksātāja paziņojumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu. Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc tam, kad apstiprināts nodokļu maksātāja paziņojums par saimnieciskās darbības izbeigšanu, informē pakalpojuma sniegšanas iestādi, kura sniedza nodokļu maksātājam saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu, ka tiek izbeigta vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošana saimnieciskās darbības ieņēmumu kontam, norādot izbeigšanas datumu.

(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)

149. pants. Nodokļa aprēķināšana un ieturēšana vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros

(1) Sākot ar vienkāršotās nodokļa samaksas risinājuma darbības uzsākšanas datumu, pakalpojuma sniegšanas iestāde no katra saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ienākošā maksājuma, kas veido minētā konta kredīta apgrozījumu, nekavējoties dara nepieejamu nodokļu maksātājam (turpmāk šajā nodaļā — rezervē) summu, kas aprēķināta, ievērojot konkrētā nodokļa likumā šim nodokļu režīmam piemērojamo nodokļa likmi, kuru Valsts ieņēmumu dienests paziņojis pakalpojuma sniegšanas iestādei. Ja konkrētā nodokļa likums attiecīgajam nodokļu režīmam paredz piemērot dažādas nodokļa likmes, Valsts ieņēmumu dienests pakalpojuma sniegšanas iestādei paziņo šim nodokļu režīmam maksimāli piemērojamo nodokļa likmi.

(2) Pakalpojuma sniegšanas iestāde katru dienu līdz pulksten 12.00 informē Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu konta iepriekšējās dienas kredīta apgrozījumu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests, saņemot šā panta otrajā daļā noteikto informāciju par kredīta apgrozījumu, līdz tās pašas dienas pulksten 24.00 informē attiecīgo pakalpojuma sniegšanas iestādi par nodokļa apmēru, kas ieskaitāms vienotajā nodokļa kontā.

(4) Pakalpojuma sniegšanas iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad saņemta Valsts ieņēmumu dienesta informācija par nodokļa apmēru, veic šādas darbības:

1) nosūta informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par ieturētā nodokļa apmēru, kas konkrētajā dienā tiks pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā, sadalījumā pa nodokļu maksātājiem;

2) ieskaita vienotajā nodokļu kontā nodokli atbilstoši informācijai, kuru saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Pakalpojuma sniegšanas iestāde nodokli pārskaita vienā maksājumā kā visu tās klientu, kuri izmanto saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, nodokļu maksājumu kopsummu, ievērojot šādus nosacījumus:

a) visi nodokļu maksājumi ir ieturēti par vienu un to pašu datumu,

b) katra pārskaitāmā nodokļa maksājuma apmērs ir vienāds ar informācijā, kuru saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedzis Valsts ieņēmumu dienests, norādīto nodokļa apmēru,

c) maksājuma uzdevumā ir norādīta informācija, lai identificētu nodokļa maksājumus, kuri pārskaitīti, un nodokļu maksātājus, no kuriem nodoklis ieturēts;

3) atbrīvo saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā rezervētos naudas līdzekļus, kuri atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojuma sniegšanas iestādei sniegtajai informācijai pārsniedz nodokļa apmēru, kas konkrētajā dienā ieskaitāms vienotajā nodokļu kontā.

(5) Pakalpojuma sniegšanas iestāde šā panta pirmajā daļā minēto summas rezervāciju atceļ, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) 14 dienu laikā no šā panta otrajā daļā noteiktās informācijas nosūtīšanas no Valsts ieņēmumu dienesta nav saņemta šā panta trešajā daļā minētā informācija par nodokļa apmēru;

2) laika posmā no naudas summas rezervēšanas līdz informācijas saņemšanai no Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajam kontam uzlikts šā likuma 148. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā minētais ierobežojums maksājumu veikšanai no šā konta. Pakalpojuma sniegšanas iestāde šajā gadījumā atceļ summas rezervāciju, vienlaikus nosūtot informāciju par to Valsts ieņēmumu dienestam.

(6) Ja pakalpojuma sniegšanas iestādei kā maksājumu pakalpojumu sniedzējai uzlikts šā likuma 148. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā minētais ierobežojums, kas liedz maksājuma veikšanu, pakalpojuma sniegšanas iestāde nekavējoties (neatkarīgi no tā, vai ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta informācija par nodokļa apmēru) pārskaita rezervēto nodokļa summu vienotajā nodokļu kontā, vienlaikus nosūtot informāciju par to Valsts ieņēmumu dienestam.

(7) Nodokļa apmēru, kas rezervējams un ieskaitāms vienotajā nodokļa kontā, aprēķina, noapaļojot līdz tuvākajam centam un ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek noapaļots par vienu centu uz augšu.

(8) Nodokļu maksātājs aprēķina, deklarē un maksā nodokli konkrētā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā par pārskata periodu (ārpus vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma), ja ir iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem:

1) nodokļu maksātājs zaudē tiesības izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu — ar datumu, kad nodokļu maksātājs, ievērojot konkrētā nodokļa likuma nosacījumus, zaudē tiesības izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu;

2) šā likuma 148. panta pirmās daļas 2. punktā minētajos gadījumos aptur saimnieciskās darbības ieņēmumu konta darbību — par visu apturēšanas periodu, sākot ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta darbības apturēšanas datumu;

3) nodokļu maksātājs izbeidz vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu — atbilstoši šā likuma 148. panta piektajai daļai ar Valsts ieņēmumu dienesta paziņoto datumu, sākot ar kuru tiek izbeigta vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošana.

(9) Valsts ieņēmumu dienests sniedz nodokļu maksātājam dienesta rīcībā esošo informāciju par vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros ieturētā un vienotajā nodokļu kontā pārskaitītā nodokļa apmēru, ja nodokļu maksātājam rodas pienākums deklarēt un maksāt nodokli konkrētā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā par pārskata periodu (ārpus vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma). Valsts ieņēmumu dienests tā rīcībā esošo informāciju iekļauj tās deklarācijas sagatavē, kuru nodokļu maksātājam rodas pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

(10) Ja vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma piemērošanu izbeidz atbilstoši šā likuma 148. panta piektajai vai sestajai daļai, kamēr nav iestājies datums, sākot ar kuru tiek izbeigta saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošana, nodokļa aprēķināšanu un ieturēšanu veic vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros, ievērojot šajā pantā noteikto kārtību un nosacījumus.

(11) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz pakalpojuma sniegšanas iestādes sniegto informāciju un vienotā nodokļu konta informāciju par nodokļa apmēru no saimnieciskās darbības ieņēmumu konta, reģistrē un uzskaita nodokļu maksātājam saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieņēmumus, ieturēto un vienotajā nodokļu kontā ieskaitīto nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieņēmumiem.

(12) Nodokļu maksātājam triju gadu laikā no vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros ieturētā nodokļa ieskaitīšanas vienotajā nodokļu kontā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegumu strukturētu datu formā un pieprasīt nepareizi ieturētā nodokļa atmaksu. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo iesniegumu un veic nepareizi ieturētā nodokļa atmaksu, ievērojot šā likuma 28. panta otrajā daļā noteikto kārtību. Nodokļa atmaksu veic uz nodokļu maksātāja norādīto maksājumu kontu, kas nav saimnieciskās darbības ieņēmumu konts.

(13) Ja nodokļu maksātājs konstatē, ka no saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ieskaitītajiem vai iemaksātajiem ieņēmumiem nodoklis netiek ieturēts un ieskaitīts vienotajā nodokļu kontā šā likuma 149. pantā noteiktajā kārtībā, tas nekavējoties informē Valsts ieņēmumu dienestu vai pakalpojuma sniegšanas iestādi.

(14) Darbības, kas pakalpojuma sniegšanas iestādei veicamas saskaņā ar šo nodaļu, šā likuma izpratnē nav uzskatāmas par nodokļa administrēšanas darbībām.

(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)

150. pants. Datu apmaiņa vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros

(1) Vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros datu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un attiecīgo pakalpojuma sniegšanas iestādi notiek elektroniski tiešsaistes režīmā.

(2) Valsts ieņēmumu dienests publicē datu apmaiņas struktūru Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošajā Valsts informācijas sistēmu savietotāja katalogā.

(16.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2022.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 21./22.nr.; 1992, 2./3., 27./28.nr.; 1993, 7., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 28.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26.nr.).

2. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

3. Ar 1998.gada 1.janvāri zaudē spēku likums "Par zemes nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3., 14.nr.).

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

4. Līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli".

5. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".

6. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

7. (Izslēgts ar 28.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

8. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim izstrādāt un pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt pašvaldību nodevas.

9. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par Darījumu novērtējuma komisijas izveidošanu un darbības kārtību šā likuma 39.panta piemērošanai.

10. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

11. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņu (darbinieku) administratīvo atbildību un kriminālatbildību par šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu.

12. Metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

14. (Izslēgts ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

15. Nokavētie un nenomaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, veicami šādā secībā: vispirms nomaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

17. Valsts ieņēmumu dienests ar 1998.gada 1.janvāri administrē sociālā nodokļa maksājumu parādus. Veicot pārbaudes par laiku, kad bija spēkā likums "Par sociālo nodokli", piemēro likuma "Par sociālo nodokli" normas, izņemot atbildību par nodokļu bāzes samazināšanu, kuru nosaka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu, ievērojot, ka par sociālā nodokļa maksājumu nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nesamaksātā pamatparāda (arī soda naudas) par katru nokavēto dienu.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

18. Ar šo likumu noteiktie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1. un 5.punktā, 8.panta 9.punktā, 19.panta pirmajā un otrajā daļā, 20.panta 9.punktā un 25.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

19. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrās daļas 20.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību".

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

20. Sociālā nodokļa maksātāji (darba devēji), kuriem sociālā nodokļa parāds izveidojies līdz 1998.gada 1.janvārim un kuri šā nodokļa apmērus saskaņojuši ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par sociālā nodokļa parāda samaksas sadalīšanu termiņos un atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam, neaprēķinot nokavējuma naudu.

(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1998.)

22. Uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitāls neatbilst likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" prasībām un pret kurām savus kreditoru prasījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latus, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000., 08.03.2001., 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

23. Ar šo likumu izdarītie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.panta 5.punktā attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", bet grozījumi attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" — vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem".

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

26. Piemērojot pārejas noteikumu 25.punktu, vispirms maksājams valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) pamatparāds un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma nauda.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

27. Finanšu ministrija uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) samazina iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu 100 procentu apmērā, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu par valsts atbalsta sniegšanu konkrētajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", ir saņēmis valsts atbalstu uzņēmējdarbībai,

b) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir izmantojis šā valsts atbalsta līdzekļus to nodokļu pamatparādu samaksai, kuri izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas samaksai.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

29. Šā likuma 11.panta otrās daļas 40.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)

30. Līdz 2001.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas un to apvienības nav jāpārreģistrē saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.¹ pantu un nodokļu maksātāju identifikācijai ir izmantojami Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtie reģistrācijas numuri.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

31. Līdz 2003.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrs piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un Uzņēmumu reģistra deviņzīmju kodu. Izsniegtajās reģistrācijas apliecībās norāda abus kodus. Attiecīgo juridisko personu identifikācijai minētajā laikposmā var izmantot abus piešķirtos kodus.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

32. Visas valsts institūcijas, kuras juridisko personu identifikācijai lieto deviņzīmju kodu, līdz pārejas noteikumu 31.punktā minētajam termiņam veic nepieciešamos pārkārtojumus, lai no 2003.gada 1.janvāra varētu lietot vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

33. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.martam izdod likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.¹ panta septītajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par nodokļu maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

34. (Izslēgts ar 31.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

35. Privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) finanšu ministrs dzēš ar valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 1997.gada 1.janvārim, saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas, ja:

1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus un tam nav nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies pēc 2000.gada 1.janvāra;

2) ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

3) pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām;

4) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa un ar to saistītajiem obligātiem maksājumiem.

(14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 28.02.2003. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

36. 11.panta otrās daļas 43.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma par detektīvdarbību spēkā stāšanos.

(08.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

38. (Izslēgts ar 30.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

40. Pārejas noteikumu 39.punkts ir piemērojams šā likuma 8.pantā minētajiem nodokļiem un tiem nodokļu pamatparādiem, kuri izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, un ar tiem saistītām nokavējuma un soda naudām, kuras izveidojušās līdz kapitalizācijas brīdim.

(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

41. Kapitalizāciju veicošā institūcija pārejas noteikumu 39.punktā paredzētajos gadījumos kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādus, kā arī vienlaikus noraksta nokavējuma un soda naudas, piemērojot šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta kārtību.

(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

42. Saskaņā ar pārejas noteikumu 39.punktu kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma un soda naudas pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas paziņojuma dzēš finanšu ministrs.

(10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

43. 11.panta otrās daļas 44.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

44. 11.panta otrās daļas 46. un 47.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.martā.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

45. Ministru kabinetam līdz 2003.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem tiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2002.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

46. Pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finanšu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

47. Pārejas noteikumu 46.punktā minēto ieteikumu finanšu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem priekšlikumiem par to nodokļu maksājumu saistību izpildi, kurām varētu piešķirt termiņa pagarinājumu;

c) nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta pārejas noteikumu 47.punkta "c" apakšpunktā minētā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļu pamatparādu saistīto nokavējuma naudu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

49. (Izslēgts ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

50. Likuma 11.panta otrās daļas:

a) 48.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

b) 52.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā;

c) 53.punkts stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanos.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

51. Pamatojoties uz finanšu ministra no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim pieņemto lēmumu, Finanšu ministrija ir tiesīga:

1) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

2) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk par 50 procentiem no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

3) dzēst ar pamatparādu saistīto pamatparāda palielinājuma naudu, ja nokavētā valsts budžetā ieskaitāmā nodokļa maksājuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma pamatparāda samaksa veikta pilnā apmērā 30 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas;

4) piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus, ja ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no nodokļa maksājumiem.

(12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

52. Nodokļu maksātājam, kuram finanšu ministrs atļāvis kārtot nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu atbilstoši pārejas noteikumu 51.punkta nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļa maksājuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu no tā mēneša pirmās dienas, kad pieņemts finanšu ministra lēmums.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

53. Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana attiecībā uz to nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda daļu, kura nav samaksāta šo pārejas noteikumu 51.punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

54. Nodokļu maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar šo pārejas noteikumu 51.punktā minēto finanšu ministra lēmumu, ieskaitāmi šādā secībā: vispirms pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

55. Finanšu ministrs pārejas noteikumu 51.punktā minēto lēmumu pieņem, ja līdz 2006.gada 15.decembrim Finanšu ministrijai ir iesniegti šādi dokumenti:

1) nodokļu maksātāja iesniegums, kurā dots nodokļu maksātāja raksturojums un norādīti parāda rašanās iemesli un pasākumi, kas veikti nodokļu parāda nomaksai;

2) nodokļu administrācijas izsniegtā izziņa par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas nodokļu maksātājam izveidojušies līdz 2004.gada 31.decembrim, norādot atsevišķi šo maksājumu pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;

3) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums, kas apstiprina, ka attiecīgā pašvaldība piekrīt piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam pārejas noteikumu 51.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

(12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

56. Desmit dienu laikā pēc finanšu ministra lēmumā noteiktā termiņa beigām Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Finanšu ministrijai izziņu, kurā norādīts, kā nodokļu maksātājs ir izpildījis lēmumā noteiktās saistības.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

57. Grozījumi likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 22.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

58. Piemērojot likuma 15.panta pirmās daļas 10.punktu, līdz dienai, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību, nodokļu maksātāji, kuri attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistra datus iesniedz elektroniskā veidā, tos iesniedz arī rakstveidā.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

59. Likuma 18.panta 13., 14. un 15.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

60. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

61. Pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2004.gada 1.aprīlim piemērojams arī tiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

62. Likuma 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

63. Grozījumi likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā vienlaikus ar Medību likuma jaunās redakcijas spēkā stāšanos.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

64. Likuma 22.panta otrās daļas 9.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

65. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.322 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas".

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

66. Norvēģijas darba devējam, kas nodarbina Latvijas jūrniekus uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrēta kuģa saskaņā ar Pagaidu līgumu starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalistes Darba un sociālo lietu ministriju, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumam pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets šo maksājumu saņēmis 183 dienu laikā pēc minētā līguma spēkā stāšanās dienas. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar 184.dienu pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

67. Šā likuma 11.panta otrās daļas 56. un 57.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

68. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam nosaka:

1) šā likuma 42.panta trešās daļas 2.punktā noteiktās rezidences apliecības nodokļu uzlikšanas vajadzībām formu (veidlapu);

2) šā likuma 42.panta septītajā daļā noteiktās vienota parauga veidlapas — izziņas par uzkrājumu ienākumu — formu (veidlapu);

3) šā likuma 43.panta otrajā daļā noteiktās apliecības nodokļa neieturēšanai formu (veidlapu);

4) šā likuma 45.panta ceturtajā daļā noteiktās kompetentās iestādes izsniedzamās apliecības formu (veidlapu).

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

69. Šā likuma 42.panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju izmaksātāji un 45.panta trešajā daļā minētās saimnieciskās vienības pirmo reizi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 31.martā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

70. Līdz 2010.gada 31.decembrim šā likuma 46.panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteiktā procentuālā attiecība ir 40 procenti.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

71. Šā likuma 43.panta pirmajā daļā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests pirmo reizi nodod par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 30.jūnijā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

72. Piemērojot šā likuma 42.panta pirmo daļu, līdz dienai, kad elektroniskajam dokumentam tiek nodrošināts drošs elektroniskais paraksts, izmaksātāji informē Valsts ieņēmumu dienestu rakstveidā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

73. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 8.punktā, 18.panta 13.punktā un 28.¹pantā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

74. Nodokļu maksātāji, kuri neveic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, līdz 2006.gada 31.decembrim var darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķina veidlapas pēc izvēles. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 "Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem". Darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātāji izmanto kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus līdz 2006.gada 31.decembrim. Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumus Nr.181 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība"

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

75. Šā likuma 28.¹ panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2005.gada 31.decembrim.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

76. Šā likuma 28.¹ panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūlijam, bet 28.¹ panta piektajā daļā paredzētos noteikumus — līdz 2006.gada 31.decembrim.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

77. Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām", ciktāl tie nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības un ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

78. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.punkts zaudē spēku 2006.gada 30.jūnijā.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

79. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.¹ punkts stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

80. Šā likuma 11.panta otrās daļas 59.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

81. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 5.punktā, kas paredz valsts nodevu par parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

82. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 12.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un grozījums 40.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par valsts valodas prasmes pārbaudi Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai stājas spēkā vienlaikus ar likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

83. Šā likuma 11.panta otrās daļas 60., 61., 62., 63. un 64.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

84. Grozījums likuma 18.panta 13.punktā attiecībā uz vārdu "stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un" izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

85. Konkrētajam nodokļa pamatparādam līdz 2006.gada 31.decembrim aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda tiek summēta ar nokavējuma naudu.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

86. Līdz jaunu šā likuma 30.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

87. Nodokļu maksātāji līdz 2006.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iegādātās stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus darījumu noformēšanai pēc izvēles var izmantot līdz 2008.gada 1.janvārim. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 "Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem".

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

88. Ja pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību, kura atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma II nodaļas noteikumiem attiecīgajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā un par kuras likvidāciju nav pieņemts lēmums, savus prasījumus komercreģistra iestādei — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram — ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latu, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz komercreģistra iestādes — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra — iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmos nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

89. Šā likuma 23.panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) ir uzsākta pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai nodokļu administrācija ir saņēmusi kriminālprocesa virzītāja pieprasījumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu līdz 2007.gada 1.janvārim.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

90. Grozījums šā likuma 29.panta otrajā daļā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

91. Ja lēmums par revīzijas (audita) rezultātiem ir pieņemts līdz 2006.gada 31.decembrim, nodokļu administrācijas amatpersonām ir tiesības, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audita) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem.

(01.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

92. Tiesības samazināt uzlikto soda naudu saskaņā ar 91.punktu ir šādām nodokļu administrācijas amatpersonām:

1) nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam;

2) nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājam, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu, informējot par pieņemto lēmumu nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītāju piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

93. Nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam ir tiesības atcelt nodokļu administrācijas nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāju saskaņā ar 91.punktu nepamatoti pieņemtos lēmumus par soda naudas samazināšanu 30 dienu laikā no nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāja paziņojuma vai nodokļu maksātāja sūdzības saņemšanas dienas.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

94. Šā likuma 11.panta otrās daļas 85.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

95. Grozījums šā likuma 1.panta 22.punktā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

96. Grozījums šā likuma 3.panta otrajā daļā attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa papild­likmi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

97. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu līdz 2011.gada 1.janvārim, elektroniskā veidā iesniegta nodokļu un informatīvā deklarācija tiek uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja Valsts ieņēmumu dienests to saņēmis piecu dienu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

98. Grozījums šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā par pienākumu iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai vai valstij un pašvaldībai, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, - 2011.gada 1.janvārī.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99. Nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā veidā līdz 2012.gada 1.janvārim.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99.¹ Šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz nodokļu maksātājiem — fiziskajām personām — piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz 2013.gada 31.decembrim nodokļu maksātāji — fiziskās personas — ir tiesīgi iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pēc savas izvēles elektroniski vai papīra formā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

100. Šā likuma 22.panta 2.¹ daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.pantā, kas paredz informācijas izpaušanas aizlieguma noteikšanu valsts finanšu interešu nodrošināšanai nodokļu jomā.

(31.01.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

101. Šā likuma 24. un 25.panta normas, kas piemērojamas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, attiecināmas arī uz zemes nodokli.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

102. (Izslēgts ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

103. Grozījumi, kas paredz izslēgt visā likumā vārdus “individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība)” (attiecīgā locījumā un skaitlī), “individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība” (attiecīgā locījumā un skaitlī) un “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības)” (attiecīgā locījumā), kā arī grozījumi likuma 25.panta pirmajā daļā attiecībā uz 2.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

104. Grozījumi 1.panta 3. un 5.punktā, 2.panta trešajā un ceturtajā daļā, 3.panta pirmās daļas 3.punktā, 10.panta pirmajā un trešajā daļā, 12.panta pirmās daļas ievaddaļā un 1.punktā un otrās daļas izslēgums, grozījumi 12.panta trešajā un ceturtajā daļā un piektās daļas izslēgums, grozījumi 23.panta otrajā daļā, 25.panta piektās daļas 2.punktā, 37.¹ panta otrajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

105. Pašvaldības domes (padomes) amatpersonu līdz 2009.gada 1.jūlijam pieņemtie lēmumi nodokļu jautājumos, izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, pēc 2009.gada 1.jūlija 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas apstrīdami pašvaldības domes priekšsēdētājam.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

106. Attiecībā uz nokavētiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš iestājās 2008.gadā, šā likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētais iesnieguma iesniegšanas termiņš ir nosakāms, skaitot no 2009.gada 1.janvāra.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

107. Grozījums 41.panta pirmajā daļā attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar vārdiem “un puse nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai” attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši iesniegumu par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu pēc 2009.gada 1.janvāra.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

108. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

109. Šā likuma 11.panta otrās daļas 91.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

110. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 78.punktā par tā izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 68.punktā par tā izteikšanu jaunā redakcijā un 11.panta otrās daļas 92. un 93.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.decembrī. Šā likuma 11.panta otrās daļas 64.¹ punkts stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.05.2009.)

111. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

112. Šā likuma 30.panta 1.¹, 1.², 1.³ daļa, grozījumi ceturtajā daļā un sestā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)

113. Grozījumi šā likuma 29.pantā par nokavējuma naudas aprēķināšanas pārtraukšanu un atjaunošanu komercsabiedrībām tiesiskās aizsardzības procesā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

114. Šā likuma 11.panta otrās daļas 94.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

115. Grozījums šā likuma 37.pantā, ar kuru nosaka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu lēmumu vienpakāpes apstrīdēšanas kārtību, piemērojams ar brīdi, kad Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ir pabeigušas tām noteikto uzdevumu un lietu nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām, bet ne vēlāk kā ar 2009.gada 1.novembri.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

116. Šā likuma 11.panta otrās daļas 97.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

117. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz 13.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

118. Nodokļu maksātājiem veic uz 2009.gada 31.decembri atlikumā esošo pavadzīmju numuru inventarizācija un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumus Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem”. Neizlietotos pavadzīmju numurus anulē.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

119. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 19.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

120. Šā likuma 11.panta otrās daļas 99., 100., 103., 104. un 105.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

(17.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

121. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 35.punktā attiecībā uz vārdu “un izplatītāju, filmu izplatīšanas vietu un filmu” izslēgšanu stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

122. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.augustā.

(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

123. Šā likuma 11.panta otrās daļas 108.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī, bet 109.punkts — 2010.gada 1.augustā.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

124. Šā likuma 11.panta otrās daļas 110.punkts stājas spēkā vienlaikus ar pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

125. Šā likuma 8.panta 12.punkts un 20.panta 12.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

126. Šā likuma 11.panta otrās daļas 111.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2010.)

127. Šā likuma 30.panta 1.⁴ un 1.⁵ daļa stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

128. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 16.punktā attiecībā uz valsts nodevu par selekcionāra tiesību pagarināšanu stājas spēkā 2011.gada 1.decembrī, grozījums 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvniekus izmēģinājumā un grozījums 11.panta otrās daļas 76.punktā attiecībā uz valsts nodevu par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

129. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 12.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu stabilitātes nodevas likumu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

130. Šā likuma 11.panta otrās daļas 117.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Ūdens apsaimniekošanas likumā.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

131. Šā likuma 11.panta otrās daļas 118.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu".

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

132. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 70.punktā stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

133. Nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija atbilstoši šā likuma 28.panta trešajai daļai sakarā ar uzsākto kriminālprocesu ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksātās nodokļu summas neatmaksāšanu vai nenovirzīšanu nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no nodokļu administrācijas atteikuma atmaksāt pārmaksātās nodokļu summas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

134. Nodokļu maksātājiem, kuri līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nav iesnieguši nodokļu administrācijai iesniegumu par pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu sakarā ar uzsākto kriminālprocesu, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no kriminālprocesa uzsākšanas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

135. Uz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā minētajām nodokļu administrācijas pārbaudēm neattiecas šā likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā revīzijas (audita) rezultātā var precizēt nodokļu un informatīvās deklarācijas un piemērot normatīvajos aktos noteikto atbildību, kā arī 23.panta 5.¹ daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā veicama datu atbilstības pārbaude.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

136. Ja līdz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā noteiktajam iesnieguma iesniegšanas termiņam ir atlikušas mazāk nekā 15 kalendārās dienas, nodokļu maksātājs šo iesniegumu var iesniegt mēneša laikā, skaitot no dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

137. Šā likuma 11.panta otrās daļas 120.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Imigrācijas likumā.

(05.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

138. Grozījumi šā likuma 24.pantā attiecībā uz pirmās daļas 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 2.punkta izslēgšanu, 3.punkta papildināšanu ar vārdiem "un sešiem mēnešiem", 5.punkta izslēgšanu un pirmās daļas papildināšanu ar 6.punktu, kā arī grozījumi šā panta 1.¹ daļas ievaddaļā, grozījumi attiecībā uz 1.¹ daļas 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi attiecībā uz 1.³ daļas ievaddaļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 1.³ daļas 1.punktā un grozījumi 1.⁴ daļā, septītajā un devītajā daļā, kā arī 9.¹ daļa stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

139. Grozījumi šā likuma 33.³ pantā attiecībā uz panta izslēgšanu un 41.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā ir piemērojami attiecībā uz lēmumiem par revīzijas (audita) rezultātiem, kas pieņemti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

140. Šā likuma 7.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

141. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.¹ panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

142. Šā likuma 1.panta 29.punkts, grozījums 15.panta trešās daļas 5.punktā un 15.panta trešās daļas 5.¹ punkts, 15.², 16.¹ pants, grozījums attiecībā uz šā likuma 18.panta pirmās daļas 10.punkta papildināšanu, 23.panta 1.¹ daļa, grozījums attiecībā uz šā likuma 23.panta 3.¹ daļas ievaddaļas pirmā teikuma papildināšanu, 23.panta 3.¹ daļas 4.punkts, grozījums 30.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā daļā un 30.panta septītā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

143. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 16.¹ panta trešajā daļā, kā arī 30.panta septītajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

144. Šā likuma 15.panta trešās daļas 5.¹ punktā un 30.panta septītajā daļā noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums pildāms, sākot ar 2014.gadu un katru gadu deklarējot iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktos darījumus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

145. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(27.09.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2012.)

146. Nodokļu maksātājiem, kuriem maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim, nokavēto nodokļu maksājumu dzēšanu vai piedziņu bezstrīda kārtībā veic, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25., 25.² un 26.pantu redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

147. Grozījumi šā likuma 15.¹ panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

148. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmās daļas 8.punktā, pirmās daļas 22.punkts un šā panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

149. Šā likuma 7.² pants stājas spēkā 2013.gada 1.maijā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

150. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

151. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

152. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(12.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

153. Šā likuma 26.² panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nodokļu maksātājiem, kuriem šā panta spēkā stāšanās brīdī jau ir izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem, iesniedzams 90 kalendāro dienu laikā pēc šā panta spēkā stāšanās.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

154. Ja šā likuma 26.² panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nav iesniegts šā likuma pārejas noteikumu 153.punktā minētajā termiņā, tiek apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34.¹ pantu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

155. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.² panta ceturtajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

156. Šā likuma 1.panta 31.punkta "d" un "e" apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

157. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 56.punktā attiecībā uz tā izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.

(19.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2014.)

158. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.maijam izdod šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētos noteikumus.

(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2014.)

159. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā, kas paredz nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanu elektroniska dokumenta veidā, stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā.

(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2014.)

160. Šā likuma 11.panta otrās daļas 127. un 128.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

161. Attiecībā uz nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš ir iestājies pēc 2014.gada 8.augusta līdz šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punkta spēkā stāšanās dienai, minētajā tiesību normā paredzētais iesnieguma iesniegšanas termiņš ir nosakāms, skaitot no attiecīgās tiesību normas spēkā stāšanās dienas.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

162. Šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punkts un 1.⁵ daļa zaudē spēku 2016.gada 9.augustā.

(18.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 19.06.2015.)

163. Piemērojot šā likuma 24.pantā paredzētos grozījumus attiecībā uz tā pirmās daļas papildināšanu ar 9.punktu un panta papildināšanu ar 1.⁵ daļu, nokavējuma nauda netiek aprēķināta arī par periodu pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

164. Šā likuma 24.panta 9.¹ daļas piemērošanai laika posmā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 9.augustam tajā noteiktais termiņa pagarinājumu skaita ierobežojums kalendārā gada laikā ir ne vairāk kā sešas reizes.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

165. Grozījumi šā likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 29.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī 70., 96. un 100.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2014.)

166. Šā likuma 11.panta otrās daļas 129. un 130.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

167. Šā likuma 15.panta trešās daļas 5.² punktā noteiktais informatīvās deklarācijas iesniegšanas pienākums pildāms no 2016.gada 1.janvāra, katru gadu iesniedzot attiecīgās informatīvās deklarācijas.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

168. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 15.panta trešās daļas 5.² punktā paredzētos noteikumus.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

169. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru) stājas spēkā 2015.gada 1.oktobrī.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

170. Šā likuma XI nodaļa ir piemērojama juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas izveidojušies pēc 2015.gada 1.janvāra.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

171. Ministru kabinets līdz 2015.gada 31.martam izdod šā likuma 15.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

(29.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2015.)

172. Grozījumi šā likuma 2.pantā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta un kredītinformācijas biroja papildu pienākumiem fizisko personu datu apstrādē, 18.panta pirmās daļas 24.punkts un tā septītā un astotā daļa, 22.panta otrās daļas 7.punkts un 22.¹ pants stājas spēkā 2016.gada 1.martā.

(17.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

173. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izdod šā likuma 18.panta septītajā un astotajā daļā paredzētos noteikumus.

(17.09.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2015.)

174. Grozījumi šā likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 39.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī 90.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

175. Grozījumi šā likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar 133.punktu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)

176. Ministru kabinets līdz 2016.gada 30.janvārim izdod šā likuma 22.² panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

177. Šā likuma 22.² pants, kas nosaka kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

178. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimai grozījumus šajā likumā, paredzot attiecināt pienākumu sniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem Valsts ieņēmumu dienestam arī uz pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

179. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 25.punkts, 26.¹ panta 3.¹ daļa un 28.¹ panta 4.¹ un sestā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

180. Šā likuma 11.panta otrās daļas 135.punkts stājas spēkā 2016.gada 1.martā.

(17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2016.)

181. Šā likuma 30.panta astotajā daļā minētajiem skaidrās naudas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018.gada 1.janvārim.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

182. Šā likuma 16.panta 13.punkts, 18.² pants, 24.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 24.panta 1.¹, septītajā un 9.¹ daļā, 26.panta trešajā daļā, 26.panta trešās daļas 1.¹ punkts, grozījumi 26.panta vienpadsmitajā daļā, 26.¹ panta 1.¹ daļā, 29.panta ceturtajā un septītajā daļā, 34.panta piektajā daļā attiecībā uz 2.punkta izslēgšanu, 34.panta sestā daļa, grozījums attiecībā uz 34.¹ panta sestās daļas 5.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums 61.panta trešajā daļā un XIII nodaļa stājas spēkā 2017.gada 1.jūlijā.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2017.)

182.¹ Grozījumi šā likuma 18. panta pirmajā daļā attiecībā uz 17. un 18. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2017.)

183. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.martam izdod šā likuma 18.² panta devītajā daļā paredzētos noteikumus.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

184. Nodokļu administrācija var izdot rīkojumu, ar kuru tiek precizēts inkasācijas uzdevumā vai rīkojumā par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, kas izdots līdz 2017.gada 30.jūnijam, paziņotais naudas līdzekļu apmērs vai izpildāmās darbības. Šādu rīkojumu sagatavo un paziņo, ievērojot šā likuma 18.² pantā noteikto un piedziņas vēršanas ierobežojumus, kādi noteikti tiesību normās, kuras ir spēkā rīkojuma sagatavošanas dienā.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

185. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 2.punkts un devītās daļas otrais teikums zaudē spēku 2019.gada 1.jūlijā.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

186. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 1. un 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu Valsts ieņēmumu dienests nodrošina datu apmaiņai ar kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar 2017.gada 1.jūliju. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu Valsts ieņēmumu dienests izmanto datu apmaiņai ar kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iepriekš ir informējuši Valsts ieņēmumu dienestu par šā likuma 18.² panta sestās daļas 1.punktā noteiktā datu apmaiņas veida izmantošanu. Šā likuma 18.² panta sestās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu līdz 2019.gada 30.jūnijam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai Valsts ieņēmumu dienests izmanto datu apmaiņai ar tām kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav informējuši Valsts ieņēmumu dienestu par elektroniskās datu apmaiņas uzsākšanu, izmantojot šā likuma 18.² panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

187. Lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, kas pieņemts līdz 2017.gada 30.jūnijam, ietvertajai pamatparāda summai aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par katru dienu kavējuma periodā līdz 2017.gada 30.jūnijam un pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu kavējuma periodā, kas sācies ar 2017.gada 1.jūliju.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

188. Ja 2017.gada 1.jūlijā nokavējuma naudas apmērs ir sasniedzis vai pārsniedzis divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra, nokavējuma naudas aprēķināšanu pārtrauc.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

189. Grozījums šā likuma 11.panta otrajā daļā par 80.punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

190. Šā likuma 11. panta otrās daļas 140. punkts stājas spēkā vienlaikus ar Psihologu likumu.

(30.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2017.)

191. Šā likuma 16. panta pirmās daļas 14. punkts un otrā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2017.)

192. Šā likuma XIV nodaļā noteikto elektronisko darba laika uzskaiti būvlaukumā ievieš ar 2017. gada 1. oktobri.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

193. Šajā likumā noteikto prasību par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumā un tās ieviešanai noteikto termiņu piemēro attiecībā uz jaunu trešās grupas būvju būvniecību un būvdarbiem, kuru būvdarbu izmaksas ir 1 miljons euro vai vairāk, ja būvatļaujā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš ir 2018. gada 1. jūnijs vai vēlāk.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)