Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2003, 28.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"15) novērošana - nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības;

16) nodokļu revīzija (audits) - nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā;

17) tematiskā pārbaude - nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā;

18) saistītas personas - šā likuma izpratnē: divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

a) tie ir mātes un meitas uzņēmumi,

b) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma,

c) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

d) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums) vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

e) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums) uzņēmumam, kurā fiziskajai personai (vai šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šā uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības,

f) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu valdēs,

g) starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus."

2. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos."

3. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus;

9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām;

10) ja nodokļu maksātājs kārto grāmatvedības reģistrus ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma iesniegt elektroniskā veidā nodokļu revīzijas (audita) veikšanai sagatavotu attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru datus;

11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantojami nodokļu bāzes noteikšanai."

4. Papildināt 16.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa."

5. 18.pantā:

izteikt 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10) pieņemt lēmumu un informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot tās termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts obligātos maksājumus un taksācijas periodus;

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, soda naudas, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā;";

papildināt pantu ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"13) nodrošināt publiski pieejamu izsniegto stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu vienoto datu bāzi (reģistru);

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju, tirgotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru);

15) nodrošināt publiski pieejamu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, par kuru izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra nodokļu administrācija ir iesniegusi priekšlikumu saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmo daļu."

6. Izteikt 22.panta otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

"8) citas personas - saskaņā ar šā likuma 18. panta 8.,12., 13., 14. un 15.punktu, 23.panta trīspadsmito daļu, 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu."

7. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Nodokļa maksājuma apmēra precizēšana

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības pēc nodokļu revīzijas (audita) precizēt nodokļu apmērus un uzlikt soda naudu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ja pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām. Ja attiecībā uz konkrētu nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts obligāto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(2) Ja nodokļu administrācija aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, tai ir tiesības:

1) papildus aprēķināt nodokļus, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi, kā arī samazināt nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa;

2) uzlikt soda naudu saskaņā ar šā likuma 32.pantu.

(3) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu par 30 dienām, lai iegūtu papildu informāciju nodokļu revīzijas (audita) veikšanai. Ja nepieciešams iegūt papildu informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt vēl līdz 30 dienām pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek veikta pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma.

(5) Nodokļu administrācija veic tematisko pārbaudi, apkopo tās rezultātus un informē nodokļu maksātāju triju darba dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas.

(6) Veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) ir konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, kurš neatbilst nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas deklarācijas;

2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem;

3) persona veic vai ir veikusi ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;

4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus;

5) nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai nodokļu maksātāja rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;

6) nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;

7) nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai liecina par tādu darījumu veikšanu, kuri nav atspoguļoti nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē;

8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;

9) nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;

10) nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijai iesniegtajām ziņām;

11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā uzņēmējdarbības veidā vai ir citi apstākļi [arī nodokļu revīziju (auditu) rezultāti vai novērošanas rezultāti], kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja deklarācijās vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;

12) nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajās deklarācijās uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību.

(7) Nodokļu administrācija, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu apmēru, izmanto:

1) tiešās aprēķinu metodes, tas ir, pamatojas uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros norādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;

2) netiešās aprēķinu metodes, tas ir, aprēķina ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju.

(8) Aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, nodokļu administrācija izmanto savā rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kuri, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, kā arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un noguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā uzņēmējdarbības veida uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem. Šī informācija bez maksas saņemama no:

1) izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

2) ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, ja attiecīgas vienošanās to paredz;

3) citām fiziskajām un juridiskajām personām (arī pēc to pārbaudēm);

4) Centrālās statistikas pārvaldes - par attiecīgā uzņēmējdarbības veida uzņēmumu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;

5) Latvijas Republikas reģistru iestādēm un citiem valsts informācijas sistēmu turētājiem (to skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

(9) Ja konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinā ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem.

(10) Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu apmēru, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veikto novērošanu un tās rezultātā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(11) Ja taksācijas gadā novērošanas rezultātā ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp nodokļa maksātāja deklarācijās uzrādītajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un faktiskajiem rādītājiem, novērošanas rezultāti ir attiecināmi uz visiem taksācijas gada nodokļu maksājumiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(12) Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no dienas, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.

(13) Ja nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtā lēmuma saņemšanas vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par šā nodokļu maksātāja atrašanās vietu, paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātā papildus samaksai budžetā noteiktajiem maksājumiem publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem stājas spēkā paziņojuma publicēšanas dienā."

8. Papildināt likumu ar 23.2 pantu šādā redakcijā:

"23.2 pants. Principi preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

(1) Ja konkrēto nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanā par preces, darba vai pakalpojuma cenu uzskata attiecīgās lietas (darbības) cenu (vērtību) darījumā.

(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrētā nodokļa likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;

3) ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta nosacījumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus darījumos starp nesaistītām personām, to skaitā arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) izmaiņām pieprasījumā atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem;

2) kvalitātes vai citas preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašības zudumu;

3) preču realizācijas termiņa beigām;

4) preču mārketinga politiku attiecībā uz jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju, lai piesaistītu patērētājus.

(4) Ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, ņemot vērā jebkuru no šādiem faktoriem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgos darījumos piemērojušas nesaistītas personas;

3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot tai Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju, bet, ja šādas informācijas nav, - nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu darījuma novērtējumu.

(5) Aprēķinot nodokļu maksājumus, par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā identisku (vienādu) vai - ja identisku nav - līdzīgu preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.

(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm ir:

1) vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;

2) ražotas tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (to skaitā preces iesaiņojumā vai ārējā izskatā).

(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm:

1) ir līdzīgas pēc uzbūves un īpašībām;

2) spēj pildīt tos pašus uzdevumus un tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, reputāciju tirgū, preces izcelsmes valsti un līdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces ņem vērā tikai tad, ja nav līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par saistītām personām. Darījumus starp saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (vienādām) vai līdzīgām precēm salīdzināmos apstākļos [ņemot vērā arī preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus."

9. Papildināt 25.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem - ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu."

10. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļa aprēķinam vai nodokļa pārskatam, deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudas (turpmāk - nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parādu segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts triju darba dienu laikā pēc tās izpildes.

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums kredītiestādei ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, kredītiestāde inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz, izņemot līdzekļus, kas reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Kredītiestāde informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā;

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:

1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;

2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa. Lēmumu par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad nodokļu administrācija pieņēmusi attiecīgo lēmumu.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) pārsūdzēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, - uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, - attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļu maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums, ar kuru apturēta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājs pasludināts par maksātnespējīgu. Par maksātnespējīgu pasludinātais nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem.

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:

1) nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;

2) zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu.

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, - līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

2) apstrīdēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, - uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;

3) pārsūdzētas zvērināta tiesu izpildītāja darbības, - uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, - līdz aizgādņa iecelšanai;

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, - līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ierosināta nodokļu maksātāja maksātnespējas lieta, - līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, - līdz likvidācijas procesa pabeigšanai.

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā un nodokļu administrācijas rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību;

5) ja nodokļu parādi ir dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā."

11. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

"26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Attiecībā uz nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, kā arī lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšana;

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

4) pie citas personas esošās parādniekam piederošās mantas apķīlāšana.

(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms normatīvajā aktā vai nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtajā lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus."

12. 28.pantā:

papildināt otro daļu ar šādu tekstu:

"Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļa likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamās summas palielinās par 0,03 procentiem no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.";

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja konkrētā nodokļa likums paredz veikt nodokļu revīziju (auditu), lai atmaksātu pārmaksāto nodokli, nodokļa pārmaksa atmaksājama daļā:

1) kuras pamatotība apstiprinājusies nodokļu revīzijas (audita) rezultātā;

2) kurā nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja pēc atmaksāšanas iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu.

(6) Nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu.

(7) Šā panta piektās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā ķīlas līgums slēdzams starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem, un šāds līgums ir atbrīvots no nodokļiem un valsts nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt lieta, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citādām lietu tiesībām. Saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu galvinieks uzņemas samaksāt nodokļa parādu, ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu kā pats parādnieks. Ķīlas tiesības un galvojuma saistība nodibināma, grozāma un izbeidzama atbilstoši Civillikuma noteikumiem, bet pušu strīdi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

13. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) Lai nodokļa aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām nodrošinātu preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma precīzu un pilnīgu dokumentāru noformēšanu, nodokļu maksātāji lieto pavadzīmi-rēķinu, kas ir stingrās uzskaites dokuments. Ministru kabinets nosaka stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu veidlapu izgatavošanas un izplatīšanas kārtību, to lietotājus un lietošanas kārtību, rekvizītus, kārtību, kādā šīs pavadzīmes-rēķini noformējami, reģistrējami, piemērojami, uzskaitāmi vienotā datu bāzē (reģistrā), kā arī to uzraudzības un kontroles kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļi un citi maksājumi reģistrējami ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kārtību, kādā nodokļu maksātāji atbrīvojami no elektronisko ierīču un iekārtu obligātās lietošanas, minēto ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, šo ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji, tirgotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami vienotā datu bāzē (reģistrā), un to uzraudzības un kontroles kārtību."

14. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdu "pārsūdzēšanas" ar vārdiem "apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas".

15. Izslēgt 36.pantu.

16. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, arī pārbaudes un revīzijas aktā minētos priekšlikumus nodokļu maksātājam, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmumu par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, vai lēmumu par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ir tiesības to apstrīdēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt rakstveidā 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemto lēmumu - attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora pieņemto lēmumu - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta amatpersonas pieņemto lēmumu - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(3) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;

2) prasīt samazināt aprēķināto soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un 30 dienu laikā atbild tā iesniedzējam. Finanšu ministram ir tiesības pagarināt minētā iesnieguma izskatīšanas laiku līdz 60 dienām.

(6) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā."

17. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

"37.1 pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes (padomes) amatpersonas pieņemto lēmumu - pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs izskata iesniegumu un 30 dienu laikā sniedz atbildi;

2) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pieņemto lēmumu - tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldības amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā."

18. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

41.pants. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšana

(1) Ja nodokļu administrācijas amatpersona kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinājusi papildu maksājumus valsts budžetā, nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram un apņemas to samaksāt, bet saskaņā ar šo likumu aprēķinātā soda nauda ir atceļama.

(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam taksācijas periodā pirms pārbaudes uzsākšanas nebija nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) izskatot nodokļa maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

2) ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmums, un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji;

3) nodokļu maksātājs iesniedzis sūdzību tiesā, bet lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta.

(3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajos gadījumos nodokļu maksātājs iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram iesniedz 30 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas.

(4) Izlemjot jautājumu par vienošanās līguma noslēgšanu, ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslus un apmēru, kā arī strīda turpināšanas lietderību un ar to saistītās izmaksas.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepilda vienošanās līguma noteikumus, nodokļu administrācija veic nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Vienošanās līgums netiek noslēgts, ja nodokļu administrācija ir iesniegusi materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu."

19. Pārejas noteikumos:

izslēgt 7.punktu;

izteikt 35.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) pieņemts Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma, citu normatīvo aktu un Eiropas līguma noteikumiem, kā arī saistībām, kas izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.";

papildināt pārejas noteikumus ar 58., 59., 60. un 61.punktu šādā redakcijā:

"58. Piemērojot likuma 15.panta pirmās daļas 10.punktu, līdz dienai, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību, nodokļu maksātāji, kuri attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistra datus iesniedz elektroniskā veidā, tos iesniedz arī rakstveidā.

59. Likuma 18.panta 13., 14. un 15.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

60. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

61. Pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2003.gada 1.jūlijam piemērojams arī tiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 28.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 12.martā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 28.02.2003.Stājas spēkā: 01.07.2003.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 39, 12.03.2003.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 8, 24.04.2003.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
72320
01.07.2003
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva