1. pants. Zemes nodokļa mērķis

Nodokļa mērķis ir ieinteresēt zemes lietotājus un vietējās pašvaldības to teritorijā esošās zemes labākā apsaimniekošanā, kā arī no zemes lietotājiem daļēji izņemt diferenciālo renti.

2. pants. Nodokļa maksātāji

Zemes nodokļa maksātāji ir juridiskās un fiziskās personas, kurām zeme piešķirta lietošanā vai ir to īpašums.

Ja zemes platība vai tās daļa nodota citam lietotājam, zemes nodokli maksā pirmējais zemes lietotājs vai īpašnieks.

(Trešā daļa izslēgta ar 26.10.1995. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 26.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1995.)

3. pants. Nodokļa objekts

Ar zemes nodokli apliekama platība, kas ar valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu piešķirta fizisko vai juridisko personu lietošanā vai ir šo personu īpašums, izņemot 4. pantā minētās zemes platības.

(04.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.1993.)

4. pants. Ar nodokli neapliekamās zemes platības

Ar zemes nodokli neapliek:

1) zemi, kuru aizņem koplietošanas satiksmes ceļi, komunikāciju līnijas un tiem pieskaitītās zemes joslas, ja tās netiek nodotas tālāk citiem lietotājiem, Valsts meža fonda zemes, kā arī purvus, ceļus, stigas, smiltājus, grāvjus, liedagus, ūdeņus un citas nemeža zemes;

2) zemi, uz kuras ar likumu vai valsts institūcijas lēmumu aizliegta saimnieciskā darbība;

3) zemi, kuru aizņem vietējo pašvaldību institūciju ēkas, kā arī dzīvojamās mājas, komunālie, izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un sporta objekti, kas pieder vietējām pašvaldībām, un nacionālas sporta bāzes;

4) zemi, kura nodota Aizsardzības ministrijas valdījumā un tiek izmantota Aizsardzības ministrijas funkciju veikšanai;

5) reliģiskām organizācijām piešķirto zemi, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kura nav nodota tālāk citiem lietotājiem;

6) zemi, kura nodota Iekšlietu ministrijas valdījumā un tiek izmantota Robežapsardzes funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992., 04.05.1993., 27.12.1996. un 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 11.07.1997.)

5. pants. Zemes nodokļa likmes lauku apvidos

Zemes nodokli lauku apvidos nosaka atbilstoši lauksaimniecībā izmantojamās zemes novērtējumam ballēs un tās atrašanās vietai saskaņā ar 1. pielikumā norādītajām vidējām likmēm, bet par lauksaimnieciskām vajadzībām lietošanā nodotajām krūmāju platībām — 50 procentu apmērā no attiecīgajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējām likmēm.

Juridiskajām un fiziskajām personām, sākot ar krūmāju platību apsaimniekošanas 6. gadu, nodoklis par šo zemi ik gadus var tikt palielināts par 10 procentiem no sākotnējās likmes, taču tas nedrīkst pārsniegt lauksaimniecībā izmantojamās zemes attiecīgo vidējo likmi.

Vietējā pašvaldība savā teritorijā nodokļa likmi par juridiskajām un fiziskajām personām lauksaimnieciskās darbības vajadzībām lietošanā piešķirto zemi, kā   arī par lietošanā piešķirtajām krūmāju platībām nosaka tā, lai likme atbilstoši zemes novērtējumam ballēs un  zemes gabala atrašanās vietai neatšķirtos vairāk par 50 procentiem no attiecīgās vidējās likmes.

Iekšējo ūdeņu aizņemtās platības un mākslīgi applūdinātās zemes platības apliek ar nodokli pēc vidējās likmes saskaņā ar 1. pielikumu.

Par juridiskajām un fiziskajām personām nelauksaimnieciskajām vajadzībām lietošanā piešķirto zemi nodokļa likmi nosaka 1. pielikumā noteikto likmju divkāršā apmērā. Vietējā pašvaldība savā teritorijā nodokļa likmi konkrētajam zemes gabalam var paaugstināt ne vairāk kā trīskārtīgi.

Iestādēm un organizācijām, kuru vienīgais finansēšanas avots ir valsts budžeta līdzekļi, zemes nodokļa likmes par lietošanā piešķirto zemi nosaka ne lielākas par 1. pielikumā norādītajām vidējām likmēm.

Zemes nodokļa likmes par dārzkopības un sakņkopības vajadzībām un individuālajiem apbūves gabaliem lietošanā piešķirto zemi nosaka saskaņā ar 7. pantu.

Nodoklis par meža zemes lietošanu un no tās iegūstamajiem resursiem tiek aprēķināts īpaši, un tā aprēķināšanas kārtību un sadali pa budžetiem pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas Saeima.

Šā panta noteikumi attiecas arī uz īpašumā esošo zemi, bet nodokļa likme Šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 1. pielikumā norādīto vidējo likmi.

Īpašumā esošā meža zeme apliekama ar zemes nodokli saskaņā ar 6. pielikumu. Uz šo meža zemi neattiecas Latvijas Republikas 1991. gada 10. septembra likums «Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37/38).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992., 04.05.1993. un 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

6. pants. Zemes nodokļa likmes pilsētu teritorijā

Par juridiskajām un fiziskajām personām pilsētu administratīvajās robežās lietošanā piešķirto zemi nodokļa likmi nosaka saskaņā ar 2. pielikumu, izņemot 7. pantā minētos gadījumus.

Iestādēm un organizācijām, kuru vienīgais finansēšanas avots ir valsts budžeta līdzekļi, zemes nodokļa likmes par lietošanā piešķirto zemi nosaka ne lielākas par 2. pielikumā norādītajām vidējām likmēm.

Par juridiskajām un fiziskajām personām lietošanā piešķirto zemi, kuru tās izmanto uzņēmējdarbības veikšanai lauksaimniecībā, kā arī lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai (agroapgādei, melioratīvajai celtniecībai, agroķīmiskajai apkalpošanai, ja to pakalpojumu apjoms attiecīgajā nozarē nav mazāks par 75 procentiem no kopapjoma, zivju produkcijas ieguvei un ražošanai, pārtikas produktu (piena, gaļas, maizes izstrādājumu) ražošanai; par fiziskajām personām lietošanā piešķirto zemi, kuras platība pārsniedz 0,12 hektārus, ja to izmanto lopkopības vajadzībām, zemes nodokli nosaka pēc pilsētai piegulošo lauku apvidu zemes nodokļa vidējās likmes saskaņā ar 1. pielikumu.

Pilsētas pašvaldība atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas un citiem apstākļiem nodokļa likmi var palielināt vai samazināt ne vairāk kā trīskārtīgi, bet par lauksaimnieciskajai darbībai, zivju produkcijas ieguvei un ražošanai, šo nozaru tiešai apkalpošanai un pārtikas produktu ražošanai izmantojamo zemi, kā arī par fiziskajām personām lietošanā piešķirto zemi, kuru tās izmanto lopkopības vajadzībām, nodokļa likmi var palielināt vai samazināt ne vairāk kā par 50 procentiem.

Šā panta noteikumi attiecas arī uz īpašumā esošo zemi, bet nodokļa likme šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 2. pielikumā norādīto vidējo likmi.

(09.04.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992., 04.05.1993. un 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

7. pants. Zemes nodokļa likmes par dārzkopības un sakņkopības vajadzībām un individuālajiem apbūves gabaliem, kā arī dzīvokļu, vasarnīcu un individuālo garāžu kooperatīvajām sabiedrībām lietošanā piešķirto zemi

Par dārzkopības un sakņkopības vajadzībām un individuālajiem apbūves gabaliem, kā arī dzīvokļu, vasarnīcu un individuālo garāžu kooperatīvajām sabiedrībām lietošanā piešķirto zemi pilsētās un lauku apvidos nodokļa likmes aprēķina saskaņā ar 3. pielikumu.

Vietējai pašvaldībai ir tiesības nodokļa likmi konkrētajam zemes gabalam palielināt vai samazināt par 50 procentiem atbilstoši zemes novērtējumam un atrašanās vietai.

Šā panta noteikumi attiecas arī uz īpašumā esošo zemi, bet nodokļa likme šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 3. pielikumā norādīto vidējo likmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.05.1993. un 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

8. pants. Atvieglojumi zemes nodokļa maksātājiem

Vietējās pašvaldības no zemes nodokļa maksāšanas atbrīvo:

1) zemnieku saimniecības Latgales novadā (4. pielikums) — pirmos 3 gadus pēc lēmuma pieņemšanas par zemes piešķiršanu;

2) zemnieku saimniecības atbilstoši saimniekošanas uzsākšanas apstākļu raksturojumam (5. pielikums).

Abos punktos noteiktie zemes nodokļa atvieglojumi zemnieku saimniecībām, tos summējot, nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Spēkā paliek nodokļu atvieglojumi, kuri zemnieku saimniecībām piešķirti līdz šā likuma pieņemšanas brīdim.

Vietējās pašvaldības pēc maksātāja motivēta lūguma var uz laiku samazināt zemes nodokli vai atbrīvot no tā:

1) zemes lietotājus, kas stihisku vai citu nelaimju gadījumos cietuši ievērojamus materiālos zaudējumus;

2) zemes lietotājus, kas apgūst no jauna vai ar meliorāciju kapitāli ielabo zemi, neizmantojot valsts vai pašvaldības līdzekļus, — par minēto zemes platību uz laiku līdz 10 gadiem;

3) pensionārus, invalīdus, kā arī daudzbērnu ģimenes, maznodrošinātās un jaunās ģimenes;

4) zemes lietotājus, uz kuru zemes, kas piešķirta viņiem lietošanā, saimnieciskā darbība ierobežota ar likumu vai valsts institūcijas lēmumu;

5) labdarības un reliģiskās organizācijas — par tām lietošanā piešķirto zemi, kuru šīs organizācijas izmanto savu tiešo mērķu īstenošanai un kura nav nodota tālāk citiem lietotājiem;

6) juridiskās un fiziskās personas par lauksaimnieciskās darbības vajadzībām lietošanā piešķirtiem purviem, smiltājiem, karjeriem, zemi ar iznīcinātu augsnes virskārtu;

7) zemes lietotājus, kuriem zeme piešķirta izglītības un kultūras, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un sporta vajadzībām;

8) budžeta iestādes un organizācijas, kā arī organizācijas, kas darbojas uz bezpeļņas noteikumu pamata.

Šā panta noteikumi attiecas ari uz īpašumā esošo zemi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.04.1991. un 04.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1993.)

9. pants. Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

Zemes nodokli aprēķina un maksā, sākot ar nākamo pusgadu pēc zemes ierādīšanas dabā.

Nodokļa maksāšanu pārtrauc vai samazina, sākot ar nākamo pusgadu pēc zemes lietošanas pārtraukšanas vai zemes gabala samazināšanas.

Vietējās pašvaldības katru gadu pēc stāvokļa uz 1. janvāri aprēķina zemes nodokli juridiskām un fiziskām personām par tām lietošanā nodoto zemi un līdz 1. martam paziņo maksātājam nodokļa summu un nomaksāšanas termiņus, bet ne vēlākus par 1. novembri.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 27.12.1996. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1995. un 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

10. pants. Atbildība par zemes nodokļa likuma pārkāpšanu

Atbildība par zemes nodokļa likuma pārkāpšanu iestājas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kartībā.

11. pants. Zemes nodokļa saņēmējs

Zemes lietotāji visu nodokļa summu, kā arī soda naudu par maksāšanas termiņa nokavēšanu iemaksā attiecīga pagasta, Rīgas pilsētas rajona vai citas pilsētas pašvaldības budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

12. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi par zemes nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu izskatāmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(Nodaļa 27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

1. Zemes nodoklis 1997.gadā tiek aprēķināts 1,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets izdod arī noteikumus par atvieglojumu piemērošanu nodokļu maksātājiem.

(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)

2. 1997.gadā netiek piemērots likuma "Par zemes nodokli" 5., 6., 7. un 8.pants, 1., 2., 3., 4., 5. un 6.pielikums.

(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)