2. pants. Likuma darbības sfēra

(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk — nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" un Muitas kodekss.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma

(1) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.

(2) Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(3) Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(4) Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis — "Par pievienotās vērtības nodokli";

5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli";

6) muitas nodoklis — "Par muitas nodokli (tarifiem)";

7) dabas resursu nodoklis — "Par dabas resursu nodokli";

8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9) sociālais nodoklis — "Par sociālo nodokli".

9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.

(2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

10.pants. Nodevu sistēma

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas — ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

11.pants. Valsts nodevu objekti

(1) Šādas valsts nodevas tiek uzliktas tikai saskaņā ar likumiem:

1) ostas un kuģošanas nodevas — "Likums par ostām";

2) transportlīdzekļu ikgadējā nodeva — likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu";

3) izložu un azartspēļu nodeva — likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

4) nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs — Latvijas Civilprocesa kodekss;

5) nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos — likums "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu";

6) nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos — likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos";

7) nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās un pagasttiesās — likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām";

8) lidostu nodevas — likums "Par aviāciju".

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par šādiem juridiskajiem un citiem pakalpojumiem:

1) par dokumentu izsniegšanu izbraukšanai uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

2) par notariālo darbību izpildi;

3) par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu;

4) par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrēšanu;

5) par uzņēmējdarbības reģistrēšanu;

6) par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

7) par informācijas sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra;

8) par sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrēšanu;

9) par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem;

10) par operācijām ar vekseļiem;

11) par operācijām ar sertifikātiem;

12) par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

13) par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

14) par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu;

15) par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā;

16) par selekcionāru tiesību aizsardzību;

17) par rūpnieciskā īpašuma (izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un cita rūpnieciskā īpašuma) aizsardzību;

18) par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu;

19) par muitas iestāžu pakalpojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

12.pants. Pašvaldību nodevu objekti

(1) Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

l) pašvaldības domes (padomes) izsniegtajiem oficiālajiem dokumentiem un apliecinātām to kopijām;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu.

(2) Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par:

l) rajona padomes izsniegtajiem oficiālajiem dokumentiem un apliecinātām to kopijām;

2) rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.

(3) Pašvaldību nodevu veidā apmaksājami tikai tie pašvaldību domju (padomju) vai to iestāžu sniegtie pakalpojumi, kas paredzēti šā likuma 12.pantā. Ja pašvaldības dome (padome) vai tās iestādes sniedz citus pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.

(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai ari sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

(5) Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai ari sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

(6) Nelikumīgi saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām tiek apturēti likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no šādiem nosacījumiem:

1) izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;

2) izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

4) sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto personālu;

5) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(7) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

17.pants. Nodokļu administrācijas tiesības

Nodokļu administrācijas tiesības nosaka šis likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.

19.pants. Nodokļu administrācijas atbildība

(1) Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas fonda speciālajiem budžetiem, valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.

(2) No Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas fonda speciālajiem budžetiem tiek atlīdzināta tā zaudējumu daļa, kuru fiziskā vai juridiskā persona ir iemaksājusi šajos budžetos, turklāt tā tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

(3) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas resursu nodokli";

7) izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

9) sociālo nodokli — Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

24.pants. Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija

(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

1) pagarināt kārtējo nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms maksājuma termiņa iestāšanās;

2) atkārtoti pagarināt līdz trijiem mēnešiem nokavēto pašvaldības budžetos ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, ja iepriekšējā pagarinājuma laikā samaksāti ne mazāk kā 20 procenti no nodokļu parāda summas. Nodokļu maksātājam motivētais iesniegums nodokļu administrācijai jāiesniedz, pirms ir beidzies nokavētā maksājuma pagarinājuma termiņš;

3) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo valsts budžetā ieskaitāmo maksājumu un soda naudas samaksu.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto kārtējo un nokavēto nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņu pagarināšanu gadījumos, kad konkrētos nodokļus administrē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, ir tiesīgs veikt Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, kas ir saskaņots ar attiecīgajām pašvaldībām.

(3) Ministru kabineta noteiktajā kartībā Finansu ministrijai ir tiesības pagarināt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts budžetā ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņus un samazināt šiem nodokļiem iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu vai arī tikai samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu:

1) pagarināt termiņu līdz vienam gadam — uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un no budžeta finansējamām iestādēm, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, kā arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā par 50 procentiem, ja uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) jau bijis nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājums līdz trijiem mēnešiem, bet no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ šajā laikā nav bijis iespējams to izpildīt;

2) pagarināt termiņu līdz trijiem gadiem — privatizētiem vai privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) līdz privatizācijas brīdim nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu samaksas termiņu, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, kā arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu;

3) iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu samazināt līdz 100 procentiem — uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri 90 dienu laikā pēc Finansu ministrijas ieteikuma lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu.

(4) Šā panta trešās daļas 1. un 3.punktā noteiktos nodokļu samaksas termiņu pagarinājumus un atvieglojumus nedrīkst piemērot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem nodokļu parādi (soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas) izveidojušies nodokļu administrācijas pārbaužu rezultātā.

(5) Nodokļu parādus, kuri izveidojušies nodokļu administrācijas pārbaužu rezultātā, un bezstrīda kārtībā iekasējamo maksājumu samaksas termiņus var atlikt uz laiku atbilstoši šā panta pirmās daļas 3.punktam.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

(7) Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.

(8) Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos. Nodokļa pamatparāds, arī samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā, visā kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus.

(9) Šā panta pirmās daļas 2.punktā un trešās daļas 1.punktā paredzētos atvieglojumus nedrīkst piemērot nodokļu maksātājiem, kuri neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.

(10) Privatizācijas aģentūra vai cita likumdošanas aktos paredzēta institūcija, kurai ir likumīgas tiesības veikt privatizāciju, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:

1) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai to daļām;

2) privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(11) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot kapitalizētos valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, iemaksājami valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā tā, kā to nosaka konkrēto nodokļu likumi par šo nodokļu kārtējo maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā.

(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

25.pants. Nodokļu un nodevu parādu dzēšana

(l) Valsts nodokļu un nodevu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas, kuru piedzīšana jāveic nodokļu administrācijai, kas ir veikusi visas normatīvajos aktos paredzētās darbības nodokļu parādu piedzīšanai, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēš finansu ministrs šādos gadījumos:

1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ar tiesas nolēmumu atzīts par bankrotējušu, ir veikta debitoru parādu atgūšana un kreditoru prasību apmierināšana, un tiesvedība lietā par bankrotu ir izbeigta ar tiesas nolēmumu;

2) uzņēmums likvidēts likumdošanas aktos paredzētajos citos gadījumos;

3) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu parādi tiek kapitalizēti;

4) individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, ari zemnieku, zvejnieku saimniecībām, dibinātāja-īpašnieka nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu un nodevu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas,-pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;

5) fiziskajam personam-nodokļu maksātajiem viņu nāves gadījuma, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu un nodevu parādus, kā ari ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas.

(2) Finansu ministrija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par dzēstajiem valsts nodokļu un nodevu parādiem.

(3) Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu un nodevu parādus šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos dzēš pašvaldības.

(4) Sociālā nodokļa maksājumu parādus šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un kārtībā dzēš labklājības ministrs.

(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

27.pants. Nodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos

Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.

29.pants. Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana

(1) Nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

(2) Par nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri.

(3) Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja summa, par kādu palielināts pamatparāds atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, kopā ar nokavējuma naudu sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

(4) Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas-nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz divpadsmit mēnešiem;

2) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ar tiesas nolēmumu atzīti par bankrotējušiem, no dienas, kad tiesa šādu nolēmumu pieņēmusi;

3) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem tiesa atzinusi par iespējamu veikt sanāciju, no dienas, kad tiesa šādu nolēmumu pieņēmusi, līdz dienai, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par sanācijas pasākumu pārtraukšanu;

4) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri tiek likvidēti likumdošanas aktos noteiktajos citos gadījumos, no dienas, kad pieņemts lēmums par likvidāciju.

(5) Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktā pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

31.pants. Ierobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.

33.pants. Atbildība par deklarāciju neiesniegšanu, atkārtotu nodokļa summas samazināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs noteiktajos termiņos nav iesniedzis nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus vai triju gadu laikā atkārtoti pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā) nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā apmērā.

(2) Nodokļu administrācija ne biežāk kā reizi trijos maksāšanas periodos var samazināt soda naudu par nesistemātiskiem netīšiem pārkāpumiem, ja to dēļ fiziskās personas nodokļa maksājumi samazināti ne vairāk kā par 50 latiem, bet juridiskās personas nodokļa maksājumi — ne vairāk kā par 250 latiem vienā maksāšanas periodā, kā arī par deklarāciju un nodokļu aprēķinu iesniegšanas nokavējumu, kas nav ilgāks par trijām dienām.

(3) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un viņam nav pagarināti nodokļu nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par maksātnespējīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

(1) Ja nodokļu maksātājs sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un tai nav informācijas par šā maksātāja darbību vai ja tas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu un nodevu maksāšanas, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma konkrētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai organizācija tiek izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu un materiālus attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai.

36.pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzību saņēmušajam nodokļu administrācijas vadītājam šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 dienām.

40.pants. Lēmuma izpildes neatkarība no pārsūdzēšanas

Pārsūdzēšana neaptur nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmuma izpildi, izņemot šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos, kā arī šā ierēdņa (darbinieka) pienākumu izpildi, ja augstāka amatpersona vai institūcija nav pieņēmusi citādu lēmumu.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 21./22.nr.; 1992, 2./3., 27./28.nr.; 1993, 7., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 28.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26.nr.).

2. Līdz īpaša likuma pieņemšanai par nodokļu maksātāju reģistru nodokļu maksātāja reģistrācijas koda vietā tiek lietots:

1) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra numurs;

2) citām juridiskajām personām — Tieslietu ministrijas reģistrācijas saraksta nosaukums un kārtas numurs;

3) fiziskajām personām — personas kods.

3. Līdz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" spēkā stāšanās dienai:

1) Latvijā ir piemērojams zemes nodoklis un īpašuma nodoklis, kā arī tiem atbilstošie likumi;

2) pašvaldības saglabā tiesības mainīt zemes nodokļa likmes atbilstoši likumam "Par zemes nodokli".

4. Līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli".

5. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".

6. Līdz īpaša likuma pieņemšanai par nodokļu maksātāju reģistru šā likuma 15.panta trešās daļas 3.punktā noteiktā reģistrācija jāveic 30 dienu laikā pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

7. Šā likuma 26.panta trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Civilprocesa kodeksā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

8. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim izstrādāt un pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt pašvaldību nodevas.

9. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par Darījumu novērtējuma komisijas izveidošanu un darbības kārtību šā likuma 39.panta piemērošanai.

10. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

11. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņu (darbinieku) administratīvo atbildību un kriminālatbildību par šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu.

12. Metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

13. Līdz atbilstošu grozījumu izdarīšanai likumā "Par aviāciju" Ministru kabinetam ir tiesības noteikt lidostu nodevas un to likmes.

(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

14. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta trešās daļas 3.punktā paredzētais valsts budžetā ieskaitāmais nodokļu maksājumu pamatparāds attiecas uz nodokļu maksājumu pamatparādu, kurš izveidojies līdz 1996.gada 1.janvārim.

(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

15. Nokavētie un nenomaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1996.gada 1.janvārim, veicami šādā secībā: vispirms nomaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.

(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)