2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka nodokļa maksātājus, ar nodokli apliekamos darījumus un to ar nodokli apliekamo vērtību, preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu, nodokļa likmes un atbrīvojumus no nodokļa, prasības nodokļa maksāšanai un administrēšanai, kārtību, kādā nodoklis maksājams valsts budžetā, noteikumus priekšnodokļa atskaitīšanai un nodokļa atmaksāšanai, kā arī citus noteikumus nodokļa piemērošanai iekšzemē un atbildību par šā likuma pārkāpumiem.

(2) Likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

(2) Nodokļa maksātājus iedala šādi:

1) iekšzemes nodokļa maksātāji:

a) reģistrēti nodokļa maksātāji — nodokļa maksātāji, kuri reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā,

b) nereģistrēti nodokļa maksātāji — nodokļa maksātāji, kuri, izmantojot šajā likumā noteiktās tiesības, nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) citas dalībvalsts nodokļa maksātāji:

a) citas dalībvalsts reģistrēti nodokļa maksātāji — nodokļa maksātāji, kuri nodokļa maksāšanas vajadzībām ir reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā,

b) citas dalībvalsts nereģistrēti nodokļa maksātāji — nodokļa maksātāji, kuri nav reģistrēti citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā un kuru juridiskā adrese vai dzīvesvieta ir citā dalībvalstī;

3) trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāji:

a) trešo valstu vai trešo teritoriju reģistrēti nodokļa maksātāji — nodokļa maksātāji, kuriem ir piešķirts nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai tam līdzvērtīgs numurs, kas nodokļa piemērošanas vajadzībām ļauj identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķīrusi valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību,

b) trešo valstu vai trešo teritoriju nereģistrēti nodokļa maksātāji — nodokļa maksātāji, kuriem nav piešķirts nodokļa maksātāja identifikācijas numurs vai tam līdzvērtīgs numurs, kas nodokļa piemērošanas vajadzībām ļauj identificēt nodokļa maksātāju un ko piešķir valsts, kurā nodokļa maksātājs veic saimniecisko darbību.

(3) Par reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata arī fiskālo pārstāvi un PVN grupu.

(4) Par nodokļa maksātāju attiecībā uz jauna transportlīdzekļa piegādi uzskata arī jebkuru personu, kura neregulāri piegādā jaunu transportlīdzekli, ko piegādātājs, saņēmējs vai trešā persona piegādātāja vai saņēmēja vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē saņēmējam uz galamērķi ārpus iekšzemes, bet Eiropas Savienības teritorijā.

(5) Personu, kas nav nodokļa maksātājs, uzskata par reģistrētu nodokļa maksātāju pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai, ja Valsts ieņēmumu dienests tai ir piešķīris numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(6) Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai pakalpojumu saņēmēju var uzskatīt par nodokļa maksātāju atbilstoši Padomes 2011.gada 15.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādātā versija), 18.pantam.

(7) Par nodokļa maksātāju attiecībā uz būvniecības pakalpojumu saņemšanu šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā uzskata arī valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību.

(8) Publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā.

(9) Šā panta astotajā daļā minētās personas uzskata par nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos, kad, uzskatot tās par personām, kas nav nodokļa maksātāji, tiktu būtiski ietekmēta konkurējošas darbības vai darījumus veicošo tirgus dalībnieku (esošo vai potenciālo) situācija konkurences jomā un tādējādi tiktu radīti nozīmīgi konkurences izkropļojumi.

(10) Jebkurā gadījumā publisku personu attiecībā uz šādiem darījumiem uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā:

1) sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju;

3) sniedz preču transporta pakalpojumus;

4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;

5) sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;

7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;

8) sniedz noliktavu pakalpojumus;

9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;

10) sniedz tūrisma pakalpojumus;

11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;

12) sniedz ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 52.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);

13) sniedz nomas pakalpojumus.

(11) Juridisko personu, kas nav nodokļa maksātājs, uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu.

(12) Par nodokļa maksātāju neuzskata personu tiktāl, ciktāl to ar darba devēju saista darba līgums vai jebkādas citas attiecības, kuras rada darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.

4.pants. Saimnieciskā darbība

(1) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība).

(2) Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošanu nolūkā sistemātiski gūt no tā ienākumus arī uzskata par saimniecisko darbību šā likuma izpratnē.

6.pants. Preču piegādei par atlīdzību un pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts.

(2) Par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja:

1) saimnieciskās darbības aktīvu daļu lietošanu savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai to izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par šīm aktīvu daļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts;

2) pakalpojumu sniegšanu bez atlīdzības savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(3) Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.

(4) Šā panta pirmā un otrā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad reģistrētam nodokļa maksātājam ir piemērojams šā likuma 100.panta otrajā daļā noteiktais priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums.

(5) Ja nodokļa maksātājs, izmantojot elektronisku saskarni, piemēram, tirdzniecības vietu, platformu vai portālu, veicina no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un piegādājis preces.

(6) Ja nodokļa maksātājs, izmantojot elektronisku saskarni, piemēram, tirdzniecības vietu, platformu vai portālu, veicina tāda nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, veikto preču piegādi Eiropas Savienībā personai, kas nav nodokļa maksātājs, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un piegādājis preces.

(7) Ja tiek uzskatīts, ka šā panta piektajā un sestajā daļā minētais nodokļa maksātājs pats saņēmis un piegādājis preces, tad preču nosūtīšanu vai transportēšanu attiecina uz minētā nodokļa maksātāja veikto piegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

8.pants. Preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata kustamas lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļas — nosūtīšanu vai transportēšanu no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai šajā dalībvalstī, ja šo pārvietošanu veic pats iekšzemes nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto preču pārvietošanu no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī neuzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti saistībā ar kādu no šādiem darījumiem:

1) tālpārdošanai paredzētu preču piegādi saskaņā ar šā likuma 13.¹ panta pirmo daļu;

2) montāžai vai uzstādīšanai paredzētu preču piegādi, ja šo preču montāžu vai uzstādīšanu veic piegādātājs vai cita persona viņa vārdā;

3) preču piegādi, ko nodokļa maksātājs veic uz kuģa, gaisakuģa vai vilcienā, pasažieru pārvadājumos Eiropas Savienības teritorijā;

4) gāzes piegādi uz citu dalībvalsti, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai jebkādus tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādi pa siltumenerģijas vai dzesēšanas tīkliem;

5) šā likuma 43., 47., 48. un 50.pantā minēto preču piegādi, kurām piemēro nodokļa 0 procentu likmi tās dalībvalsts teritorijā, kurā beidzas šo preču nosūtīšana vai transportēšana;

6) zelta, monētu un banknošu piegādi dalībvalstu centrālajām bankām;

7) preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti apstrādes, novērtēšanas, pārstrādes vai remonta pakalpojumu saņemšanai, ja preces pēc minēto pakalpojumu saņemšanas nosūta atpakaļ uz iekšzemi;

8) preču nosūtīšanu pagaidu izmantošanai galamērķa dalībvalsts teritorijā, kas saistīta ar pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātājs, kurš veic saimniecisko darbību iekšzemē;

9) preču nosūtīšanu uz laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus, pagaidu izmantošanai galamērķa dalībvalsts teritorijā, kurā uz tādu pašu preču importu pagaidu izmantošanai attiektos nosacījumi par preču importu uz laiku ar pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

(3) Ja kaut viens no šā panta otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem vairs netiek pildīts, uzskata, ka ir notikusi preču nosūtīšana vai transportēšana uz citu dalībvalsti. Darījums tiek uzskatīts par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā ar brīdi, kad šis nosacījums vairs netiek pildīts.

(3¹) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību neuzskata iekšzemes nodokļa maksātāja preču, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvietošanu no iekšzemes uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu.

(4) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar šā likuma 45.panta pirmo un otro daļu pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam iekšzemē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2019. un 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

8.¹ pants. Preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī

(1) Uzskata, ka notiek preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs vai trešā persona viņa vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai tās pēc ievešanas citā dalībvalstī vēlākā posmā piegādātu citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs kļūt par minēto preču īpašnieku saskaņā ar spēkā esošu vienošanos starp abiem nodokļa maksātājiem;

2) reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš no iekšzemes nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, šajā dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas, nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgas iestādes;

3) preču saņēmējs ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs tajā dalībvalstī, uz kuru preces ir nosūtītas vai transportētas, un viņa identitāte un reģistrācijas numurs, ko viņam piešķīrusi minētā dalībvalsts, preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumā ir zināmi šīs daļas 2. punktā minētajam nodokļa maksātājam;

4) reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš no iekšzemes nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, reģistrē preču pārvietošanu šā likuma 134. panta trešās daļas 3. punktā minētajā reģistrā un deklarē šo preču piegādi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto preču saņēmēju aizvieto ar citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, kurš nodokļa maksāšanas vajadzībām ir reģistrēts šīs dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, uzskata, ka notiek preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, ja:

1) ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4. punkta nosacījumi;

2) reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš nosūtīja vai transportēja preces, reģistrē šo aizvietošanu šā likuma 134. panta trešās daļas 3. punktā minētajā reģistrā.

(3) Ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, preces nav piegādātas šā panta pirmās daļas 3. punktā vai otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam un nav iestājies neviens no šā panta piektajā, sestajā, septītajā vai astotajā daļā minētajiem apstākļiem, uzskata, ka dienā pēc 12 mēnešu laika posma beigām notiek šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro un uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī nenotiek, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) tiesības rīkoties ar precēm nav nodotas preču saņēmējam, un šīs preces 12 mēnešu laikā pēc to ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, nosūta atpakaļ uz iekšzemi;

2) reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš nosūtīja vai transportēja preces, reģistrē šo preču atpakaļnosūtīšanu šā likuma 134. panta trešās daļas 3. punktā minētajā reģistrā.

(5) Ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, nav izpildīts kāds no šā panta pirmās vai otrās daļas nosacījumiem, uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī notiek brīdī, kad netiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem.

(6) Ja preces tiek piegādātas personai, kas nav šā panta pirmās daļas 3. punktā vai otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs, uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī notiek brīdī tieši pirms šādas preču piegādes veikšanas.

(7) Ja preces pēc to ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, tiek nosūtītas vai transportētas uz valsti, kura nav tā dalībvalsts, uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas, uzskata, ka šā panta pirmās vai otrās daļas nosacījumi vairs netiek izpildīti brīdī tieši pirms šādas nosūtīšanas vai transportēšanas.

(8) Ja preces tiek iznīcinātas, pazaudētas vai nozagtas, uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī notiek dienā, kad preces faktiski ir zudušas vai iznīcinātas, vai, ja šo dienu nav iespējams noteikt, — dienā, kad konstatēta preču pazušana vai iznīcināšana.

(28.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

9.pants. Preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

(1) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļas nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts uz iekšzemi, ja šo pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 8.pantu uzskata par preču nosūtīšanu vai transportēšanu uz citu dalībvalsti.

(2) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību neuzskata šādus darījumus:

1) preču (izņemot jaunus transportlīdzekļus) saņemšanu iekšzemē, ja preces saņem:

a) nereģistrēts nodokļa maksātājs līdz šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteiktā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai,

b) persona, kura nav nodokļa maksātājs;

2) jauna transportlīdzekļa saņemšanu iekšzemē, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) jaunu transportlīdzekli kā personīgo mantu ieved no citas dalībvalsts un reģistrē iekšzemē persona, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir iegādājusies šo transportlīdzekli citā dalībvalstī darba vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā,

b) par jauna transportlīdzekļa iegādi samaksāts citā dalībvalstī noteiktais nodoklis vai piemērots atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un to var pierādīt dokumentāri,

c) jauns transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts citā dalībvalstī, kurā tas ir iegādāts;

3) tādu preču saņemšanu iekšzemes muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā dalībvalstī uzsākta preču eksporta procedūra;

4) zelta, monētu un banknošu saņemšanu Latvijas Bankā.

(3) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata preču saņemšanu iekšzemē saskaņā ar šā likuma 45.panta pirmo un otro daļu pēc to izlaišanas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī.

(4) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību uzskata arī tādu preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts uz iekšzemi, kuras izmanto Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām, ja šo preču iegāde vai piegāde ir notikusi citā dalībvalstī un tā nepiemēroja atbrīvojumu no nodokļa vai ja, šīs preces importējot citā dalībvalstī, tā importa brīdī nepiemēroja atbrīvojumu no nodokļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2022.)

10.pants. Preču tālpārdošanas darījumi

(Izslēgts ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

10.¹ pants. Preču tālpārdošanas darījumi

(1) Šā likuma izpratnē preču tālpārdošana Eiropas Savienības teritorijā ir tāda preču piegāde, kad preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā nosūta vai transportē preces (arī ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā) no tādas dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Šā likuma izpratnē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošana ir tāda preču piegāde, kad preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja interesēs nosūta vai transportē preces (arī ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā) no trešās valsts vai trešās teritorijas preču saņēmējam dalībvalstī.

(3) Šā panta pirmo un otro daļu piemēro, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

1) preču saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, citas dalībvalsts nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs;

2) piegādātās preces nav jauni transportlīdzekļi un nav preces, kas paredzētas montēšanai vai uzstādīšanai.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie preču tālpārdošanas nosacījumi nav attiecināmi uz lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādēm, kurām nodokli piemēro saskaņā ar īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

(15.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

11.pants. Darījumi PVN grupas ietvaros

(1) Ja reģistrēti iekšzemes nodokļa maksātāji ir PVN grupas dalībnieki, uzskata, ka viena PVN grupas dalībnieka saimniecisko darbību veic visa PVN grupa, un jebkuru PVN grupas dalībnieka veikto preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai preču vai pakalpojumu saņemšanu uzskata par PVN grupas veikto preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai preču vai pakalpojumu saņemšanu.

(2) Viena PVN grupas dalībnieka veiktajai preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai citam tās pašas PVN grupas dalībniekam šā likuma normas nav piemērojamas.

(3) Ja darījumā starp diviem vienas un tās pašas PVN grupas dalībniekiem viens lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, bet otrs — reģistrācijas numuru citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

(4) Ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana notiek starp PVN grupas dalībnieku un tādu personu, kas ir izslēgta no šīs PVN grupas, saņemtajam avansa maksājumam, kas veikts līdz izslēgšanai no PVN grupas, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

11.¹ pants. Darījumi, kuros izmanto vaučeru

(1) Jebkuru viena mērķa vaučera nodošanu, ko veic nodokļa maksātājs, kurš darbojas savā vārdā, uzskata par tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, uz ko vaučers attiecas. Faktisko preču nodošanu vai faktisko pakalpojumu sniegšanu apmaiņā pret viena mērķa vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, neuzskata par patstāvīgu darījumu.

(2) Ja viena mērķa vaučeru nodod nodokļa maksātājs, kas darbojas cita nodokļa maksātāja vārdā, minēto nodošanu uzskata par tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, uz ko vaučers attiecas un ko veicis cits nodokļa maksātājs, kura vārdā darbojas nodokļa maksātājs.

(3) Ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tas nodokļa maksātājs, kas, darbojoties savā vārdā, ir izdevis viena mērķa vaučeru, tomēr tiek uzskatīts, ka šis piegādātājs vai sniedzējs ir veicis ar minēto vaučeru saistīto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu minētajam nodokļa maksātājam.

(4) Uzskatāms, ka faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, ir ar nodokli apliekams darījums atbilstoši šā likuma 5. pantam, turpretim nevienu iepriekšēju minētā vairāku mērķu vaučera nodošanu ar nodokli neapliek.

(5) Ja vairāku mērķu vaučeru nodod nodokļa maksātājs, kas nav nodokļa maksātājs, kurš veic ar nodokli apliekamu darījumu, ievērojot šā panta ceturto daļu, jebkurai pakalpojumu sniegšanai, ko var identificēt, piemēram, izplatīšanas vai veicināšanas pakalpojumiem, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

12.pants. Preču piegādes vieta

(1) Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta (arī preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā) ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces atrodas to piegādes brīdī.

(3) Ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai uzstāda.

(4) Ja preces nosūta vai transportē nodokļa maksātājs, kurš veicinājis šo preču piegādi, izmantojot elektronisku saskarni saskaņā ar šā likuma 6. panta piektās un sestās daļas nosacījumiem, preču piegādes vieta ir vieta, kur šis nodokļa maksātājs piegādājis preces.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

13.pants. Preču piegādes vieta tālpārdošanas darījumos

(Izslēgts ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

13.¹ pants. Preču piegādes vieta tālpārdošanas darījumos

(1) Preču tālpārdošanas darījumos Eiropas Savienības teritorijā par preču piegādes vietu uzskata dalībvalsti, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) preču piegādātājs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī vai, ja neveic saimniecisko darbību, preču piegādātāja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir tikai vienā dalībvalstī;

2) preces nosūta vai transportē uz dalībvalsti, kas nav šīs daļas 1. punktā minētā dalībvalsts;

3) šīs daļas 2. punktā minēto piegādāto preču kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro;

4) šīs daļas 2. punktā minēto piegādāto preču un šā likuma 27. panta trešās daļas 2. punktā minēto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro, ja šīs daļas 1. punktā minētais preču piegādātājs veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā un sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus.

(3) Ja kalendāra gadā šā panta otrās daļas 3. vai 4. punktā minētā robežvērtība ir pārsniegta, preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos no robežvērtības pārsniegšanas brīža nosaka atbilstoši šā panta pirmajai daļai.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajam preču piegādātājam ir tiesības noteikt preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos saskaņā ar šā panta pirmo daļu, un šī izvēle tam ir saistoša vismaz divus kalendāra gadus.

(5) No trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanas darījumos par preču piegādes vietu uzskata vienu no šīm dalībvalstīm:

1) dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam, ja preču importu veic uz tādu dalībvalsti, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas šo preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam;

2) dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam un kura sakrīt ar importēšanas dalībvalsti, ja preču piegādātājs nodokli par minētajām precēm deklarē saskaņā ar šā likuma 140.⁴ pantā noteikto importa režīmu.

(6) Ja akcīzes preces piegādā saskaņā ar preču tālpārdošanas nosacījumiem, to piegādes vieta neatkarīgi no attiecīgajā dalībvalstī noteiktā reģistrācijas sliekšņa ir dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(7) Preču tālpārdošanas darījumos preču piegādes vieta ir iekšzeme, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs piegādā akcīzes preces no citas dalībvalsts uz iekšzemi nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa maksātājs.

(15.10.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

14.pants. Preču piegādes vieta uz kuģiem, gaisakuģos un vilcienos

(1) Ja preces piegādā pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos to pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā, preču piegādes vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts.

(2) Pasažieru pārvadājuma posms Eiropas Savienības teritorijā ir pārvadājuma posms, kas veikts bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi.

(3) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts ir pirmā paredzētā pasažieru iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(4) Pasažieru pārvadājuma galamērķis ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kuri iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, atpakaļceļu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

15.pants. Gāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas un dzesēšanas enerģijas piegādes vieta

(1) Ja nodokļa maksātājam piegādā gāzi, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, kā arī piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, preču piegādes vieta ir šā nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai vieta, kur tam ir pastāvīgā iestāde, vai, ja šai personai nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas pirkšana un tālākpārdošana;

2) nodokļa maksātāja gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas paša patēriņš ir niecīgs.

(2) Ja uz gāzes piegādi, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, uz elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas piegādi, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas tīkliem, neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi, preču piegādes vieta ir vieta, kur saņēmējs šo gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju faktiski patērē.

(3) Ja gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju saņēmējs nav patērējis vispār vai ir patērējis daļēji, nepatērētās preces uzskata par patērētām šo preču saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vietā vai vietā, kur tam ir pastāvīgā iestāde, kurai piegādātas preces, vai, ja nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, deklarētajā dzīvesvietā, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.pants. Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta

(1) Ja veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, preču iegādes vieta ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

(2) Vieta, kur veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ir iekšzeme, ja preces nosūta vai transportē no citas dalībvalsts uz iekšzemi.

(3) Par vietu, kur veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, uzskata iekšzemi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, veicot preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir uzrādījis darījuma brīdī derīgu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, ja vien reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir veicis šo iegādi, nepierāda, ka nodoklis ir piemērots tajā dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro un uzskata, ka nodoklis ir piemērots saskaņā ar šā panta pirmo daļu tajā dalībvalstī, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs ir veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja nolūkā piegādāt šīs preces galasaņēmējam tās dalībvalsts teritorijā, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir uzskatāma par vietu, kur veikta šo preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) preču galasaņēmējs ir šīs daļas 1.punktā minētās dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs un ir atbildīgs par nodokļa samaksu savas valsts budžetā kā šo preču saņēmējs;

3) reģistrēts nodokļa maksātājs šīs daļas 1.punktā minēto preču piegādi ir norādījis ar īpašu atzīmi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

17.pants. Jauna transportlīdzekļa iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta

(1) Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs, veic jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā, šā transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā dalībvalsts, kurā transportlīdzekli reģistrē.

(2) Vieta, kur veikta jauna transportlīdzekļa iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ir iekšzeme, ja šis transportlīdzeklis ir reģistrējams atbilstošajos Latvijas Republikā noteiktajos reģistros.

17.¹ pants. Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī vieta

(1) Gadījumā, kad veikta preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta ir tā dalībvalsts, no kuras preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā preces nosūta vai transportē.

(2) Gadījumā, kad veikta preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta ir tā dalībvalsts, uz kuru preces ir nosūtītas vai transportētas.

(28.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

18.pants. Preču importa vieta

(1) Preču importa vieta ir tā dalībvalsts, kurā noslēdz preču importa muitas procedūru.

(2) Ja preču importa muitas procedūru noslēdz iekšzemē, preču importa vieta ir iekšzeme.

19.pants. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Ja pakalpojums tiek sniegts nodokļa maksātājam, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

(2) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā likumā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

21.pants. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta

Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadājums proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

22.pants. Preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta

(1) Tāda preču transporta pakalpojuma sniegšanas vieta, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

(2) Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir tā dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.

23.pants. Ar preču transportēšanu saistīta pakalpojuma sniegšanas vieta

Ja preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu, kā arī citu ar preču transportēšanu saistīto pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis pakalpojums faktiski tiek sniegts.

24.pants. Ar kustamu lietu saistīta pakalpojuma sniegšanas vieta

(1) Ja ar kustamu lietu saistītu pakalpojumu (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde) sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis pakalpojums faktiski tiek sniegts.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi nav attiecināmi uz kustamas lietas iznomāšanu, tai skaitā visu veidu transportlīdzekļu nomu.

25.pants. Ar nekustamo īpašumu saistīta pakalpojuma sniegšanas vieta

Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

26.pants. Starpniecības pakalpojuma sniegšanas vieta

Ja starpnieks sniedz pakalpojumu personai, kura nav nodokļa maksātājs, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpnieks iesaistās.

27.pants. Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta

(1) Elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātājs, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta.

(2) Elektroniskā pasta izmantošana starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju nav uzskatāma par elektroniski sniegtu pakalpojumu.

(3) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pakalpojumu sniedzējs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī, vai, ja neveic saimniecisko darbību, pakalpojumu sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir tikai vienā dalībvalstī;

2) pakalpojumus sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav šīs daļas 1. punktā minētā dalībvalsts, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta;

3) šīs daļas 2. punktā minēto sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro;

4) šīs daļas 2. punktā minēto sniegto pakalpojumu un šā likuma 13.¹ panta otrās daļas 2. punktā minēto piegādāto preču kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro, ja šīs daļas 1. punktā minētais pakalpojumu sniedzējs sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus un veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā.

(4) Ja kalendāra gadā šā panta trešās daļas 3. vai 4. punktā minētā robežvērtība ir pārsniegta, elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietu no robežvērtības pārsniegšanas brīža nosaka atbilstoši šā panta pirmajai daļai.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajam pakalpojuma sniedzējam ir tiesības noteikt pakalpojumu sniegšanas vietu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, un šī izvēle tam ir saistoša vismaz divus kalendāra gadus.

(12.06.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019., 15.10.2020. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

28.pants. Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta

(1) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta, ja transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem — 90 dienas), ir vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.

(2) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta, ja pakalpojums sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, un transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana pārsniedz 30 dienas (kuģiem — 90 dienas), ir pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta.

(3) Ja izpriecu ceļojumu kuģi iznomā personai, kura nav nodokļa maksātājs, uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas, pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šo kuģi pakalpojuma sniedzējs faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā, ja pakalpojuma sniedzējs šo pakalpojumu sniedz no savas saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes vietas.

29.pants. Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, izņemot gadījumus, kad šos pakalpojumus sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā, ir vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi.

(2) Ja restorānu un ēdināšanas pakalpojumus sniedz pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi (bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas), pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts.

(3) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(4) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

30.pants. Noteikumi citu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanai

(1) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura nav nodokļa maksātājs un kuras mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas, pakalpojuma sniegšanas vieta ir šīs personas mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem:

1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana un nodošana citu personu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu un sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi;

3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības;

5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu;

7) (izslēgts no 01.01.2015. ar 12.06.2014. likumu);

8) (izslēgts no 01.01.2015. ar 12.06.2014. likumu);

9) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu;

10) piekļuves nodrošināšana dabasgāzes sadales sistēmai, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklam, kas ir pieslēgts šai sistēmai, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, kā arī pārvades un sadales pakalpojumi un citi ar tiem tieši saistītie pakalpojumi;

11) (izslēgts no 01.01.2015. ar 12.06.2014. likumu).

(2) Preču transporta pakalpojuma, ja šo pakalpojumu sniedz reģistrētam nodokļa maksātājam vai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam, elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;

2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(3) (Izslēgta no 01.01.2015. ar 12.06.2014. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 12.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 19.punktu)

31.pants. Preču piegādes, preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā brīdis

(1) Preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču piegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja preces piegādā pastāvīgi ilgstošā periodā (izņemot nomaksas pirkuma darījumus) un par šo preču piegādi periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai šāda preču piegāde rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šādi rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Ja preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā notiek pastāvīgi ilgstošā periodā un pārsniedz vienu kalendāra mēnesi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra mēneša beigās līdz laikam, kad preču piegāde ir pilnībā pabeigta.

(4) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tad, kad faktiski ir veikta preču iegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņemtas.

(5) Ja no citas dalībvalsts apstrādei, novērtēšanai, pārstrādei vai remontam iekšzemē ievestās preces neizved uz to valsti, no kuras šīs preces ievestas, uzskata, ka preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā ir notikusi šo preču piegāde jebkurai citai personai iekšzemē vai ārpus tās.

(6) Ja no iekšzemes saskaņā ar šā likuma 8.panta otrās daļas 7.punktu apstrādei, novērtēšanai, pārstrādei vai remontam uz citu dalībvalsti izvestās preces pēc minēto pakalpojumu sniegšanas nenosūta atpakaļ uz iekšzemi, uzskata, ka preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kurā ir notikusi šo preču piegāde jebkurai citai personai attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās.

(7) Ja no citas dalībvalsts nosūtīto preču atrašanās laiks iekšzemē pārsniedz šā likuma 8.panta otrās daļas 9.punktā noteikto termiņu, preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzas šis termiņš.

(8) Ja no iekšzemes nosūtīto preču atrašanās laiks citā dalībvalstī pārsniedz šā likuma 8.panta otrās daļas 9.punktā noteikto termiņu, preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi tajā taksācijas periodā, kad beidzas šis termiņš.

(9) Preču piegādi ar montāžu vai uzstādīšanu uzskata par notikušu, kad pabeigta montāža vai uzstādīšana.

(10) Ja veikta jauna transportlīdzekļa iegāde Eiropas Savienības teritorijā, transportlīdzekļa iegādes brīdi nosaka saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

31.¹ pants. Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī brīdis

Gadījumā, kad veikta preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā brīdis ir brīdis, kad tiesības rīkoties ar precēm kā īpašniekam tiek nodotas šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas 3. punktā minētajam preču saņēmējam.

(28.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

32.pants. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas brīdis

(1) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pakalpojuma saņēmējam, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums ir saņemts.

(3) Ja pakalpojumus (izņemot kustamo lietu nomu) sniedz pastāvīgi ilgstošā periodā un par šo pakalpojumu sniegšanu periodiski izraksta nodokļa rēķinus vai to sniegšana rada turpmākus maksājumus, uzskata, ka darījums ir noticis tad, kad beidzas periods, uz kuru attiecas šie rēķini vai maksājumi, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Ja pakalpojumus, par kuriem saskaņā ar šā likuma 88. un 89.pantu nodokli maksā pakalpojumu saņēmējs, sniedz pastāvīgi ilgstošā periodā, kas pārsniedz vienu gadu, un par šo pakalpojumu sniegšanu šajā laika posmā netiek izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz laikam, kad pakalpojuma sniegšana ir pilnībā pabeigta.

(5) Būvniecības pakalpojums ir sniegts tad, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos.

(6) Preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā vai ar preču eksportu vai tranzītu saistīts preču transporta pakalpojums ir sniegts tad, kad krava ir nodota preču saņēmējam un kravas pieņemšana ir apstiprināta transporta pavadzīmē.

(7) Nomaksas pirkuma darījums par nekustamā īpašuma piegādi uzskatāms par nomas pakalpojumu, sākot ar pirmo nomaksas pirkuma maksājumu, ja netiek izpildīti nomaksas pirkuma līguma nosacījumi un tādēļ nomaksas pirkuma objekts paliek piegādātāja īpašumā.

33.pants. Preču importa brīdis

Preču imports ir noticis tad, kad preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam.

36.pants. Ar nodokli apliekamā vērtība, veicot preču importu

(1) Veicot preču importu, ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā;

2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(2) Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē preču piegādes galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi.

(3) Ar nodokli apliekamajā preču vērtībā neiekļauj dabas resursu nodokli un vieglo automobiļu un motociklu nodokli.

(4) Ar nodokli apliekamā preču vērtība ir pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība, ja nodokļa maksātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā no iekšzemes ir izvedis jebkuru kustamu lietu, lai pārstrādātu vai apstrādātu to trešajā valstī vai trešajā teritorijā, un pēc tam atkal ieved iekšzemē.

37. pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos ar nekustamo īpašumu un darījumos par apbūves tiesības piešķiršanu

(1) Ar nodokli apliekamā vērtība preču — nelietota nekustamā īpašuma un apbūves zemes — piegādes darījumā ir atlīdzība par piegādāto nekustamo īpašumu.

(1¹) Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos par apbūves tiesību ir par apbūves tiesību maksājamā atlīdzība.

(2) Ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 12.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētais nelietotais nekustamais īpašums, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(3) Ja noslēgts nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nekustamais īpašums paliek piegādātāja īpašumā, nodokli piemēro kā nomas darījumam un attiecina uz visiem iepriekš veiktajiem nomaksas pirkuma maksājumiem (izņemot kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomaksas pirkuma darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskajai darbībai.

(4) Ja tiek pārdots nekustamais īpašums, kura sastāvā ir tādas ēkas, būves vai telpu grupas, kas ir kadastra objekts un kas atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam, tad ar nodokli ir apliekama atlīdzības daļa, ko aprēķina proporcionāli nelietota nekustamā īpašuma daļai pret visu nekustamo īpašumu.

(5) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs pārdod izsolē iegādātu nekustamo īpašumu, tam ir tiesības, nosakot ar nodokli apliekamo vērtību, ņemt vērā tiesu izpildītāja saskaņā ar šā likuma 40.pantu noteikto nekustamā īpašuma statusu. Šīs tiesības nav izmantojamas, ja reģistrēta nodokļa maksātāja darījumu rezultātā pārdodamais nekustamais īpašums vairs neatbilst tiesu izpildītāja noteiktajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 20.04.2017. un 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

37.¹ pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos, kuros izmanto vairāku mērķu vaučeru

Ar nodokli apliekamā vērtība par precēm, kas piegādātas, vai pakalpojumiem, kas sniegti, attiecībā uz vairāku mērķu vaučeru ir vienāda ar atlīdzību, kas ir samaksāta par šo vaučeru, vai, ja informācija par minēto atlīdzību nav pieejama, — naudas vērtību, kas norādīta šajā vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot nodokļa summu attiecībā uz piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

38.pants. Pakalpojuma vērtība finanšu darījumos

(1) Kreditēšanas un naudas aizdevumu piešķiršanas un kontroles pakalpojuma vērtība ir kredīta procentu vērtība un kredīta devēja vai aizdevēja noteiktā atlīdzība par sniegto pakalpojumu.

(2) Pakalpojuma vērtība, kas saistīta ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumi), ir starpība starp maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas cenu, ņemot vērā taksācijas periodā veikto visu iepriekš minēto darījumu kopsummu. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veicis šajā daļā minētos darījumus, iesniedzot gada deklarāciju, ņem vērā šo darījumu vērtību kopsummu par taksācijas gadu, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības.

(3) Ja pārvedamo vērtspapīru vai kapitāla daļu turētājs pārdod pārvedamos vērtspapīrus vai kapitāla daļas par cenu, kas pārsniedz pārvedamā vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību, un ieguldījuma daļas uzcenojums (starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā pārvedamā vērtspapīra vai kapitāla daļas nominālvērtību) netiek ieskaitīts komercsabiedrības kapitālā kā šā kapitāla palielinājums, pakalpojuma vērtība ir starpība starp pārdošanas cenu un pārdotā pārvedamā vērtspapīra (kapitāla daļas) nominālvērtību. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veicis šajā daļā minētos darījumus, iesniedzot gada deklarāciju, ņem vērā šo darījumu vērtību kopsummu par taksācijas gadu, summējot pozitīvās un negatīvās vērtības.

39.pants. Vērtības, kuras neiekļauj darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā

(1) Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma, ņemot vērā cenas samazinājumu (atlaides veidā), ko preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piešķīris preču vai pakalpojuma saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.

(2) Darījuma ar nodokli apliekamā vērtība, izrakstot nodokļa rēķinu, kas groza sākotnējo rēķinu, nosakāma, ņemot vērā cenas samazinājumu (atlaides veidā), ko preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piešķīris preču vai pakalpojuma saņēmējam, pamatojoties uz veikto pirmstermiņa maksājumu par konkrētām precēm vai pakalpojumu vai jebkādu cenu atlaidi, kas piešķirta preču un pakalpojuma saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojuma saņemšanas.

(3) Darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj:

1) summu, ko preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs saņēmis no preču vai pakalpojuma saņēmēja kā tādu izmaksu atmaksu, kuras veiktas preču vai pakalpojuma saņēmēja vārdā un interesēs;

2) atlikto akcīzes nodokļa maksājumu, ko piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem akcīzes nodokļa jomā;

3) maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu;

4) procentu maksājumus, ko preču vai pakalpojuma saņēmējs maksā preču piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam par iespēju uz noteiktu laiku atlikt samaksu par veikto preču piegādi vai sniegto pakalpojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022. Trešās daļas 3. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

41.pants. Piemērojamās nodokļa likmes

(1) Ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro:

1) nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk — nodokļa standartlikme), ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) nodokļa samazināto likmi saskaņā ar šā likuma 42. pantu:

a) 12 procentu apmērā,

b) piecu procentu apmērā;

c) (zaudējis spēku ar 01.01.2023. Sk. Pārejas noteikumu 38. punktu);

3) nodokļa likmi 0 procentu apmērā saskaņā ar šā likuma 43., 43.¹, 44., 45., 46., 47., 48., 49. un 50. pantu.

(2) Ja preces tiek piegādātas kā komplekts, katrai no šīm precēm piemērojama likumā noteiktā atbilstošā nodokļa likme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2017. un 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.01.2021.)

42.¹ pants. Nodokļa samazinātās likmes piemērošana preču importam un preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā

Nodokļa samazināto likmi piemēro arī to šā likuma 42. pantā minēto preču importam, kurām piemērojama nodokļa samazinātā likme, un šo preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

(22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

43.¹ pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumu ķēdē

(1) Šā panta izpratnē:

1) darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes, uz kurām attiecas viena transportēšana Eiropas Savienības teritorijā;

2) darījumu ķēdes starpnieks ir preču piegādātājs darījumu ķēdē, kurš nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti pats vai ar tādas trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kurš nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē.

(2) Ja vienas un tās pašas preces tiek piegādātas secīgi un minētās preces nosūta vai transportē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti tieši no pirmā darījumu ķēdē esošā preču piegādātāja līdz pēdējam preču saņēmējam, nodokļa 0 procentu likmi piemēro tikai preču piegādei darījumu ķēdes starpniekam.

(3) Šā panta otro daļu nepiemēro un nodokļa 0 procentu likmi piemēro darījumu ķēdes starpnieka veiktajai preču piegādei, ja darījumu ķēdes starpnieks savam preču piegādātājam ir paziņojis savu nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, kas tam piešķirts dalībvalstī, no kuras preces ir nosūtītas vai transportētas.

(4) Šo pantu nepiemēro šā likuma 6. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem darījumiem.

(28.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

44.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana fiskālā pārstāvja veiktai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā

Fiskālā pārstāvja veiktai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja attiecīgās preces ir piegādātas šim fiskālajam pārstāvim nolūkā tās eksportēt un novietotas normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā vietā vai akcīzes preču noliktavā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2022.)

47.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana kuģu piegādēm, preču piegādēm kuģiem un ar šīm piegādēm saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādu kuģu piegādei un importam, kurus izmanto:

1) kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai;

2) glābšanas vai palīdzības darbiem jūrā;

3) piekrastes zvejai.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī šā panta pirmajā daļā minēto kuģu rezerves daļu un tajos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma, tostarp zvejas aprīkojuma, piegādei un importam, kā arī degvielas uzpildei šiem kuģiem.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto kuģu apgādei paredzēto preču piegādei;

2) šā panta pirmajā daļā minēto kuģu pārbūvei, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un nomai;

3) šā panta pirmajā daļā minētajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma, tostarp zvejas aprīkojuma, remontam, tehniskajai apkopei un nomai;

4) pakalpojumiem, kas nav minēti šajā daļā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības, tai skaitā kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.

(4) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei karakuģiem, kuri tiek klasificēti Kombinētās nomenklatūras, kas noteikta Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma (turpmāk — Kombinētā nomenklatūra) apakšpozīcijā 8906 10 00, un kuri atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās.

48.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana gaisakuģu piegādēm, preču piegādēm gaisakuģiem un ar šīm piegādēm saistītiem pakalpojumiem

(1) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādu gaisakuģu piegādei un importam, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību galvenokārt starptautiskos maršrutos.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu rezerves daļu un tajos iebūvētā vai lietotā aprīkojuma piegādei un importam, kā arī degvielas uzpildei šiem gaisakuģiem.

(3) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu apgādei paredzēto preču piegādei;

2) šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu pārbūvei, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un nomai;

3) šā panta pirmajā daļā minētajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontam, tehniskajai apkopei un nomai;

4) pakalpojumiem, kas nav minēti šajā daļā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto gaisakuģu vai to kravu tiešās vajadzības, tai skaitā gaisakuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem.

(4) Uzskata, ka aviosabiedrība darbojas galvenokārt starptautiskajos maršrutos, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) aviosabiedrības gada apgrozījums starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā apgrozījuma;

2) aviosabiedrības maršrutu skaits starptautiskajos maršrutos ir vismaz 80 procentu no kopējā maršrutu skaita.

52.¹ pants. Ar nodokli neapliekamie pakalpojumi, kurus sniedz neatkarīgā personu grupa

(1) Ar nodokli neapliek pakalpojumus, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) šīs grupas dalībnieki ir personas, kuras veic šā likuma 52. panta pirmajā daļā, izņemot šā likuma 52. panta pirmās daļas 2., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu, minētos ar nodokli neapliekamos darījumus vai darbības, attiecībā uz kurām šī persona nav nodokļa maksātāja;

2) pakalpojumi nepieciešami tikai un vienīgi šīs grupas dalībnieku veikto ar nodokli neapliekamo darījumu nodrošināšanai vai tādu darbību nodrošināšanai, attiecībā uz kurām šīs grupas dalībnieks nav nodokļa maksātājs;

3) pakalpojumu vērtība ir to pašizmaksa;

4) pakalpojumu izmaksas sedz šīs grupas dalībnieki atbilstoši to daļai kopējos izdevumos;

5) netiek būtiski ietekmēta konkurējošas darbības vai darījumus veicošo tirgus dalībnieku (esošo vai potenciālo) situācija konkurences jomā un tādējādi netiek radīti būtiski konkurences izkropļojumi.

(2) Lai piemērotu šā panta pirmo daļu, ir izpildāmi visi šādi nosacījumi:

1) starp neatkarīgo personu grupu un tās dalībniekiem pastāv rakstveida vienošanās par pakalpojumu sniegšanu;

2) neatkarīgās personu grupas dalībnieki ir reģistrēti nodokļa maksātāji;

3) ja neatkarīgās personu grupas dalībnieks veic arī ar nodokli apliekamos darījumus, tas nodrošina uzskaiti, kas pamato, ka no neatkarīgās personu grupas saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti darījumiem, kas atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar šā likuma 52. panta pirmo daļu, izņemot šā likuma 52. panta pirmās daļas 2., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu, vai tādu darbību nodrošināšanai, attiecībā uz kurām šīs grupas dalībnieks nav nodokļa maksātājs.

(3) Neatkarīgā personu grupa, pirms tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana grupas dalībniekiem, informē Valsts ieņēmumu dienestu par grupas izveidi un šīs grupas dalībniekiem, vienlaikus iesniedzot rakstveida vienošanos par to pakalpojumu sniegšanu, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 32. un 33. punktu)  

52.² pants. Ar nodokli neapliekamie preču tālpārdošanas darījumi

Ar nodokli neapliek preču piegādi nodokļa maksātājam, par kuru saskaņā ar šā likuma 6. panta sestās daļas nosacījumiem uzskatāms, ka tas pats saņēmis un piegādājis preces personai, kas nav nodokļa maksātājs.

(10.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2022.)

53.pants. Ar nodokli neapliekamais preču imports

(1) Ar nodokli neapliek šā likuma 52.panta pirmajā daļā minēto preču importu.

(2) Ar nodokli neapliek gāzes importu, kas transportēta, izmantojot dabasgāzes sistēmu vai tīklus, kuri pieslēgti šai sistēmai, vai gāzes transportkuģus, un ko iesūknē kādā dabasgāzes sistēmā vai maģistrālo cauruļvadu tīklā, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas importu pa siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem.

(3) Ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus.

(4) (Izslēgta ar 15.10.2020. likumu)

(5) (Izslēgta ar 15.10.2020. likumu)

(6) (Izslēgta ar 19.09.2013. likumu)

(7) Ar nodokli neapliek preču importu, ko veic:

1) Eiropas Savienības institūcijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Investīciju banka vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotās struktūras, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, — saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;

2) starptautiskās struktūras, organizācijas, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un kuras par tādām atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībnieki, — saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;

3) starptautiskās organizācijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, — saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos;

4) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) struktūrvienības starptautiskā līguma izpildes vajadzībām vai citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienības savām vajadzībām, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām vai šo bruņoto spēku vienību virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās kopējā aizsardzības pasākumā iekšzemē;

5) Latvijas Republikā reģistrētās dalībvalstu un trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, ja preces ir atbrīvotas no muitas nodokļa saskaņā ar šā panta trešo daļu;

6) Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja tā importē preces, pildot uzdevumus, kas tai noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, izņemot gadījumus, kad importētās preces nekavējoties vai vēlāk izmanto tālākai piegādei, ko par atlīdzību veic minētās personas (šādā gadījumā, ja šā punkta nosacījumi vairs nav piemērojami, minētās personas par to informē Valsts ieņēmumu dienestu un šo preču imports tiek aplikts ar nodokli saskaņā ar importa brīdī piemērojamiem nosacījumiem);

7) citu dalībvalstu bruņoto spēku vienības savām vajadzībām, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām vai šo bruņoto spēku vienību virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās tādā aizsardzības pasākumā iekšzemē, kas tiek veikts, lai īstenotu Eiropas Savienības darbību saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku.

(8) Ar nodokli neapliek zivsaimniecības nozarē darbojošās personas nozvejotā loma ievešanu ostās pirms tā piegādes, ja tas nav apstrādāts vai nav konservēts pārdošanai.

(9) Ar nodokli neapliek preču atpakaļievešanu iekšzemē, ja to veic persona, kura preces eksportējusi, un ja šīs preces atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas atbrīvošanai no muitas nodokļiem.

(10) Ar nodokli neapliek tādu preču importu, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk šajā pantā — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā.

(11) Par šā panta desmitajā daļā minēto personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.

(12) Uzskata, ka preču importu neveic komerciālā nolūkā šā panta desmitās daļas izpratnē, ja preču imports atbilst visiem turpmāk šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) preču importu neveic regulāri;

2) ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.

(13) Šā panta divpadsmitajā daļā minēto preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā nolūkā.

(14) Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:

1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

a) 300 euro, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,

b) 430 euro, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;

2) ceļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 285 euro;

3) šīs daļas 1.punktā minētajā preču kopējā vērtībā neiekļauj:

a) tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas,

b) ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību,

c) šā panta piecpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;

4) vienas preces vērtība nav dalāma.

(15) Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likuma “Par akcīzes nodokli” nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.

(16) Ar nodokli neapliek to preču importu, kuram piemēro šā likuma 140.⁴ pantā noteikto importa režīmu, ja, vēlākais, importa deklarācijas iesniegšanas brīdī Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir preču piegādātāja vai šā likuma 140.⁴ pantā minētā starpnieka (kas rīkojas preču piegādātāja interesēs) reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 140.⁴ pantā noteiktā importa režīma izmantošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 28.11.2019., 15.10.2020. un 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2022. Septītās daļas 6. punkts ir piemērojams, sākot ar 01.01.2021. Septītās daļas 7. punkts stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 42. un 44. punktu)

54.pants. Ar nodokli neapliekamā preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru piegādei iekšzemē būtu piemērojams atbrīvojums saskaņā ar šā likuma 52.pantu.

(2) Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru imports būtu atbrīvots no nodokļa saskaņā ar šā likuma 53.panta trešo vai devīto daļu.

(3) Iekšzemē veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā nepiemēro nodokli, ja:

1) preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā veic citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nolūkā šīs preces turpmāk piegādāt reģistrētam nodokļa maksātājam iekšzemē;

2) preces uz iekšzemi nosūta tieši no dalībvalsts, kas nav šīs daļas 1.punktā minētā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas dalībvalsts;

3) šīs daļas 1.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs saskaņā ar šā likuma 86.panta astoto daļu ir atbildīgs par nodokļa samaksu valsts budžetā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja šā panta trešās daļas 1.punktā minētais citas dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs ir reģistrēts arī Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

55.pants. Vispārīgie noteikumi nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pirms tas:

1) veic ar nodokli apliekamos darījumus;

2) saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu;

3) sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs.

(2) Nodokļa maksātājam ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku, kuru tas norāda šā likuma 66.panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas iesniegumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

56.pants. Personas, ko reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē:

1) fiziskās personas;

2) juridiskās personas;

3) personālsabiedrības;

4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;

5) PVN grupu, norādot PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus reģistrēta nodokļa maksātāja pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums);

6) fiskālo pārstāvi.

(2) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē vienu no šādām personām:

1) citas dalībvalsts nodokļa maksātāju;

2) tā pilnvaroto personu iekšzemē.

(3) Ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē vienu no šādām personām:

1) trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju;

2) tā pilnvaroto personu iekšzemē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

57.pants. Noteikumi iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, nodokļa maksātājs līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, kad ir sasniegts vai pārsniegts šajā likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis — 10 000 euro —, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.

(2) Nereģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc vienas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru sasniegts vai pārsniegts reģistrācijas slieksnis — 10 000 euro —, nākamajā kalendāra gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 10 000 euro. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 121.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(3) Ja iekšzemes nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šā panta pirmajā daļā minētās summas sasniegšanas, tad pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs, kurš veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesīgs no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

(4) Šis pants nav piemērojams attiecībā uz tādu citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju, kurš veic ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

58.pants. Noteikumi valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā būvniecības pakalpojuma saņemšanai

(1) Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu reģistrētajām personām piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kas ir izmantojams šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai.

60.pants. Noteikumi citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs piegādā preces personai, kura nav nodokļa maksātājs vai ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, un šīs preces iekšzemē montē vai uzstāda, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs pirms darījuma veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā neatkarīgi no montēto vai uzstādīto preču vērtības.

(2) Preču tālpārdošanas darījumos Eiropas Savienības teritorijā citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā:

1) 30 dienu laikā no brīža, kad preču piegāžu kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro;

2) pirms darījuma veikšanas, ja piegādā preces, kurām iekšzemē piemēro akcīzes nodokli, neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības.

(3) Preču tālpārdošanas darījumos Eiropas Savienības teritorijā citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā arī pirms šā panta otrās daļas 1.punktā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

(4) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā iestāde iekšzemē iesaistās šīs personas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iekšzemē, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(5) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 30 dienu laikā no brīža, kad elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu, kas sniegti personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgās iestādes vieta, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro.

(6) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šim citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā arī pirms šā panta piektajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.

(7) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā un sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 30 dienu laikā no brīža, kad piegādāto preču un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu, kas sniegti personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgās iestādes vieta, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 15.10.2020. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

62.pants. Noteikumi trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja pastāvīgās iestādes iekšzemē reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

Ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja pastāvīgā iestāde iekšzemē iesaistās šīs personas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iekšzemē, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

63.pants. Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.

(2) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar ārpussavienības precēm, kā arī ar tādām Savienības precēm, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(3) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām vai brīvajām zonām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(4) Ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju attiecīgajos darījumos iekšzemē pārstāv fiskālais pārstāvis, šim trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajai daļai.

(5) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi, kuras šis nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus Eiropas Savienības teritorijas, izņemot preces, kas paredzētas izpriecu ceļojumu kuģu, privātu gaisakuģu vai jebkādu citu personiskas lietošanas transportlīdzekļu aprīkošanai vai apgādei.

(6) Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus iekšzemē tikai Latvijas Republikā atzītam Sabiedroto spēku štābam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2017. Sestā daļa stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu)

64.pants. Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā

(1) Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā ir šādi:

1) PVN grupas dalībnieki var būt tikai reģistrēti nodokļa maksātāji;

2) maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots;

3) reģistrēts nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks;

4) PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 350 000 euro;

5) PVN grupas dalībnieki var būt:

a) kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam),

b) ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā, ja šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki;

6) starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums;

7) PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē.

(2) PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

67.pants. Reģistrācijas brīdis Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) (Izslēgta ar 09.12.2021. likumu)

(2) (Izslēgta ar 09.12.2021. likumu)

(2¹) Nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu) uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar dienu, kad lēmums par nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uzskatāms par paziņotu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) PVN grupu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un jaunu dalībnieku uzskata par pievienotu PVN grupai ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis attiecīgo lēmumu.

(4) Informāciju par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, izņemot informāciju par PVN grupas reģistrāciju vai par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, Valsts ieņēmumu dienests publicē savā mājaslapā internetā vienas darbdienas laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014. un 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

68.pants. Jauna dalībnieka reģistrācija PVN grupā un dalībnieka izslēgšana no PVN grupas

(1) Pievienojot PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, ja jaunais dalībnieks neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.

(3) Dalībnieks ir tiesīgs izstāties no PVN grupas ne agrāk kā 12 kalendāra mēnešus pēc tā pievienošanas PVN grupai, izņemot gadījumus, kad tas vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.

(4) Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.

(5) Ja dalībnieks vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem, galvenais uzņēmums iesniedz iesniegumu par minētā dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais dalībnieks vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.

(6) Lai galvenais uzņēmums izstātos no PVN grupas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, kurā norādīts PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums. Dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, ir iepriekšējā galvenā uzņēmuma saistību un pienākumu pārņēmējs attiecībā uz PVN grupas saistībām un pienākumiem pret Valsts ieņēmumu dienestu.

(7) PVN grupas dalībnieku uzskata par izslēgtu no PVN grupas ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

69.pants. Atteikums reģistrēt nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt iekšzemes nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā (izņemot PVN grupu), ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) nodokļa maksātājs nav sasniedzams tā norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētās dzīvesvietas adresē vai arī šī adrese faktiski nepastāv;

2) nodokļa maksātājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību;

3) nodokļa maksātājam saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta saimnieciskā darbība;

4) nodokļa maksātāja adrese atbilst riska adreses nosacījumiem atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”;

5) nodokļa maksātājam vai tā amatpersonai, prokūristam vai pilnvarotai personai, ja minētās personas ir Latvijas Republikas rezidenti, Latvijā nav deklarētās dzīvesvietas adreses;

6) nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām";

7) nodokļa maksātājam—komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība.

(2) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas reģistrācijas iesniegumā nav norādījis visu pieprasīto informāciju vai nav iesniedzis visus iesniegumam pievienojamos dokumentus.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja pilnvarotā persona reģistrācijas iesniegumā nav norādījusi visu informāciju par personu, kuru tā pārstāv, vai nav iesniegusi visus iesniegumam pievienojamos dokumentus.

(4) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt PVN grupu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja PVN grupa neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.

(5) Nodokļa maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu to reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir tiesības novērst šā panta pirmajā daļā minētos reģistrācijas atteikuma iemeslus — precizēt šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

70.pants. Atkārtota reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Nodokļa maksātāju, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 11.punktu vai trešo daļu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā pēc šā likuma 104.panta trešās daļas nosacījumu izpildes un pēc:

1) laikus neiesniegto nodokļa deklarāciju iesniegšanas un šajās nodokļa deklarācijās norādītās valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātās naudas soda samaksas;

2) Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļa pārbaudē konstatētās nodokļa deklarācijā sniegtās nepatiesās informācijas labošanu un valsts budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas samaksas;

3) Valsts ieņēmumu dienesta pieprasītās informācijas (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošu dokumentu, grāmatvedības uzskaites dokumentu, kā arī citas informācijas, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai ietekmē nodokļa aprēķinu un nomaksu) iesniegšanas;

4) ziņu precizēšanas par juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu;

5) Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu;

6) Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersonas vai nodokļa maksātāja — fiziskās personas izslēgšanas no riska personu saraksta atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām";

7) nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersonas, kas ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām", nomaiņas ar amatpersonu, kas nav iekļauta minētajā riska personu sarakstā;

8) pilnīgas un pamatotas informācijas iesniegšanas par reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību;

9) pilnīgas un pamatotas informācijas iesniegšanas par vēlmi veikt saimniecisko darbību, ja reģistrēts nodokļa maksātājs bija izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra sakarā ar to, ka vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu;

10) pilnīgas un pamatotas informācijas iesniegšanas par vēlmi veikt saimniecisko darbību, nepastāvot riskam attiecībā uz nodokļa nomaksu, ja reģistrēts nodokļa maksātājs bija izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra sakarā ar visu amatpersonu nomaiņu.

(2) Ja nodokļu maksātājs — juridiskā persona —, kuram pasludināts maksātnespējas process, līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, pamatojoties uz kādu no šā likuma 73.panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 11.punktā vai trešajā daļā minētajiem apstākļiem, šo nodokļa maksātāju atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā arī tad, ja nav izpildīti šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014., 17.12.2015. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)

71.pants. Fiskālā pārstāvja atkārtota reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Fiskālo pārstāvi atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš vēlas reģistrēties kā fiskālais pārstāvis, atbilst šā likuma 65.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam;

2) fiskālais pārstāvis, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, ir izpildījis šā likuma 70.pantā minētās saistības;

3) fiskālā pārstāvja darbībai sniegts kāds no šā likuma 65.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētajiem apliecinājumiem;

4) dienā, kad Valsts ieņēmumu dienestam iesniegts iesniegums par fiskālā pārstāvja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, attiecīgajai personai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(2) Ja fiskālais pārstāvis līdz dienai, kad tas izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, jau ir bijis divas reizes no šā reģistra izslēgts saskaņā ar 73.panta pirmās daļas 10.punktu vai 83.panta otro daļu, atkārtoti fiskālo pārstāvi reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ne agrāk kā gadu pēc pēdējās izslēgšanas.

74.pants. Vispārīgā kārtība reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis

(1) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs (izņemot PVN grupu) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests izskata šo iesniegumu un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienestā pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai lēmumu par atteikumu izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(2) Reģistrētu nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu) uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar dienu, kad lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra uzskatāms par paziņotu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Ja lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas neaptur šā lēmuma darbību.

(3) Reģistrētu nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu), kuram saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta saimnieciskā darbība, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar dienu, kad pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

(4) Reģistrētu nodokļa maksātāju, kurš reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku, kas norādīts šā likuma 66.panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas iesniegumā, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar nākamo dienu pēc šā laika perioda beigām.

(5) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra publicē savā mājaslapā internetā vienas darbdienas laikā pēc tam, kad:

1) lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ievietots Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā;

2) no Uzņēmumu reģistra ir saņemtas ziņas par attiecīgā reģistrētā nodokļa maksātāja likvidāciju vai reorganizāciju, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai reorganizēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014. un 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

75.pants. Reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā

(1) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā, Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par attiecīgā reģistrētā nodokļa maksātāja izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra, izslēdz to no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(2) Reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar dienu, kad pabeigta tā likvidācija, vai ar dienu, kad reģistrēts nodokļa maksātājs beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā.

76.pants. Mirušas fiziskās personas — reģistrēta nodokļa maksātāja — izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis

(1) Fizisko personu, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs un kura ir mirusi, izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ne agrāk kā 60 dienas pēc fiziskās personas nāves.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto personu neizslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja mantinieks vai mantojuma pārvaldīšanai tiesas iecelts aizgādnis, par ko 60 dienu laikā pēc fiziskās personas nāves ir informēts Valsts ieņēmumu dienests, turpina veikt saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, līdz brīdim, kad stājas spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības.

(3) Fizisko personu, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs un kura ir mirusi, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, pamatojoties uz likumīgā mantinieka iesniegumu par šā nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ar dienu, kad stājušās spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības, vai ar septīto dienu pēc tam, kad pieņemts lēmums par šā nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(4) Ja no mantojuma pārvaldīšanai ieceltā mantinieka vai tiesas ieceltā aizbildņa, kurš šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka turpina veikt saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, vai no likumīgā mantinieka deviņu mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās fiziskās personas nāves dienas nav saņemta informācija par likumīgā mantinieka iecelšanu vai mantojuma pieņemšanas procesa turpinājumu, mirušo personu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu.

77.pants. Reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis, ja notikusi reģistrēta nodokļa maksātāja reorganizācija

Ja notikusi reģistrēta nodokļa maksātāja reorganizācija un tas pēc reorganizācijas turpina pastāvēt, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šā reģistrētā nodokļa maksātāja pamatots iesniegums par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, izvērtē tā paredzamo ar nodokli apliekamo darījumu apjomu un pieņem lēmumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Ja paredzamais ar nodokli apliekamo darījumu apjoms nepārsniedz 50 000 euro, tad, balstoties uz saņemto reģistrēta nodokļa maksātāja pamatoto iesniegumu, to izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 27.07.2017., 30.05.2019. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

78.pants. Būvniecības pakalpojumu saņemšanai reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis

(1) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 58.pantu, lai vienīgi saņemtu šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests izskata šo iesniegumu un pieņem lēmumu saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmo daļu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 74.panta otro daļu.

80.pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē konstatēts, ka reģistrēts nodokļa maksātājs nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā, Valsts ieņēmumu dienests nosūta tam rakstveida brīdinājumu par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta reģistrēta nodokļa maksātāja sasniedzamība juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.

(2) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā arī atkārtotās pārbaudes laikā, to izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka reģistrēta nodokļa maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese faktiski nepastāv, reģistrētu nodokļa maksātāju izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(4) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 6.punktu:

1) neveicot pārbaudi, bet nosūtot rakstveida brīdinājumu par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir rakstveida apliecinājums no tās ēkas vai telpas īpašnieka, kurā ir reģistrēta nodokļa maksātāja juridiskā adrese (ja juridiskā adrese komercreģistrā ierakstīta pirms 2011.gada 1.jūlija) vai deklarētā dzīvesvieta, par to, ka konkrētais nodokļa maksātājs šajā adresē neatrodas;

2) neveicot pārbaudi un nesūtot rakstveida brīdinājumu par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja uz nodokļa maksātāja juridisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtītais ierakstītais pasta sūtījums ir nosūtīts atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestam ar norādi, ka adresāts šajā adresē neatrodas.

81.pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja apturēta reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība

Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, vienlaikus pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

82.pants. PVN grupas izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra

(1) PVN grupu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra šā likuma 79.pantā minētajā kārtībā.

(2) Ja PVN grupas dalībnieks ir likvidēts un galvenais uzņēmums divu mēnešu laikā no PVN grupas dalībnieka likvidācijas dienas nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par PVN grupas dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē konstatēts, ka PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvenajam uzņēmumam un attiecīgajam PVN grupas dalībniekam brīdinājumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta PVN grupas dalībnieka sasniedzamība juridiskajā adresē.

(4) Ja PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams juridiskajā adresē arī atkārtotās pārbaudes laikā, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(5) Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka PVN grupas dalībnieka norādītā juridiskā adrese faktiski nepastāv, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(6) Ja PVN grupas dalībnieks neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem un galvenais uzņēmums nepilda šā likuma 68.panta piektajā daļā noteiktās saistības, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(7) Ja PVN grupas dalībnieks ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar 73.panta pirmās daļas 4.punktu, Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus pieņem lēmumu par PVN grupas dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un par to informē arī galveno uzņēmumu. Divu mēnešu laikā no dienas, kad PVN grupas dalībnieks ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, galvenais uzņēmums vai PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, iesniedz grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. Ja galvenais uzņēmums nepilda šajā daļā noteiktās saistības, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(8) PVN grupu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

83.pants. Fiskālā pārstāvja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra

(1) Fiskālo pārstāvi izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra šā likuma 79. un 80.pantā minētajā kārtībā.

(2) Valsts ieņēmumu dienests, izslēdzot no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra nodokļa maksātāju, kuram ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, vienlaikus no tā izslēdz arī fiskālo pārstāvi.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka fiskālajam pārstāvim ir šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “b” apakšpunktā minētais parāds, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstveida brīdinājumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(4) Ja 10 darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nesamaksā attiecīgo parādu, fiskālo pārstāvi izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(5) Ja fiskālais pārstāvis ir juridiskā persona un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šīs juridiskās personas pārstāvēttiesīgo personu iestājas šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “c” apakšpunktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstveida brīdinājumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(6) Ja 30 dienu laikā pēc šā panta piektajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nenovērš šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “c” apakšpunktā minēto apstākli, fiskālo pārstāvi izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(7) Ja fiskālais pārstāvis ir fiziskā persona, kas ir vienīgā pārstāvēttiesīgā persona, un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šo personu iestājas šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “c” apakšpunktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz fiskālo pārstāvi no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

83.¹ pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskās un finansiālās iespējas neatbilst nevienam no tā saimnieciskās darbības veidiem

Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskās un finansiālās iespējas neatbilst nevienam no tā saimnieciskās darbības veidiem, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

83.² pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrētam nodokļa maksātājam—komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība

Ja reģistrēts nodokļa maksātājs—komersants saskaņā ar Komerclikumu ir pieņēmis lēmumu par komersanta darbības apturēšanu, Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas no Komercreģistra par attiecīgā reģistrētā nodokļa maksātāja—komersanta darbības apturēšanu, pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

83.³ pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām", Valsts ieņēmumu dienests vērtē, vai reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir veikusi darbības, kuru rezultātā zudis pamats šīs personas iekļaušanai riska personu sarakstā.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam, balstoties uz šā panta pirmajā daļā veikto izvērtējumu, ir tiesības pieņemt lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

83.⁴ pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu un minētajam reģistrētajam nodokļa maksātājam saskaņā ar Komerclikumu nav apturēta saimnieciskā darbība, Valsts ieņēmumu dienests nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, vienlaikus aicinot reģistrēto nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem.

(2) Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz pieprasīto informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja, izvērtējot informāciju, Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu un tā dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

(3) Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs nesniedz pieprasīto informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2019.)

83.⁵ pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nosūtīt rakstveida brīdinājumu, kurā tas informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, vienlaikus aicinot reģistrēto nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās darbības faktiskajiem apstākļiem un uzaicinot tā amatpersonas ierasties uz interviju.

(2) Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz pieprasīto informāciju un ir notikušas amatpersonu intervijas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja, izvērtējot informāciju, Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu un tā dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

(3) Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs nesniedz pieprasīto informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju un nav notikušas amatpersonu intervijas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2019.)

86.pants. Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs vai fiskālais pārstāvis iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu.

(2) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa ir pārsniegusi šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no vērtības, kas pārsniedz šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni.

(3) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, izņemot šā likuma 54.pantā minētos darījumus.

(4) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajai daļai nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķina un maksā preces saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.

(5) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ko veic nodokļa maksātājs, ja šādu preču piegādei iekšzemē būtu piemērota nodokļa 0 procentu likme saskaņā ar šā likuma 43., 47., 48. un 50.pantu.

(6) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs vai fiskālais pārstāvis iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no personas, kura nav citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā neaprēķina un valsts budžetā nemaksā.

(7) Šā panta sestās daļas nosacījumi nav attiecināmi uz jauna transportlīdzekļa iegādi.

(8) Ja preču piegādātājs ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir izrakstījis nodokļa rēķinu un darījumam piemēro nodokli saskaņā ar šā likuma 54.panta trešās daļas nosacījumiem, tad reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(9) (Izslēgta ar 28.11.2019. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 19.02.2015. un 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

87.pants. Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā

Jebkura persona, tai skaitā nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no jebkuras citas dalībvalsts personas, maksā nodokli valsts budžetā.

88.pants. Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par citas dalībvalsts nodokļa maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem

(1) Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksātājs.

(2) Par šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.

(3) Par šā likuma 20.panta otrajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojumu sniedzējs, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.

89.pants. Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem

(1) Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksātājs.

(2) Par šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.

(3) Par šā likuma 20.panta otrajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojumu sniedzējs, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.

(4) Ja nodokļa maksātājs saņem šā likuma 30.panta pirmajā daļā norādītos pakalpojumus no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par šiem pakalpojumiem.

(5) Šā panta ceturtā daļa nav attiecināma uz šā likuma 30.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem pakalpojumiem, kuriem ir piemērots atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmās daļas 20. un 21.punktu.

90. pants. Valsts budžetā maksājamais nodoklis, koriģējot preces ar nodokli apliekamo vērtību par atpakaļ nesaņemto dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu

Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš saskaņā ar šā likuma 39. panta trešās daļas 3. punktu darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļāva maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, koriģē piegādātās preces ar nodokli apliekamo vērtību par iepriekšējā taksācijas gadā atpakaļ nesaņemtā dzērienu atkārtoti lietojamā iepakojuma vērtību un no šīs vērtības aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā.

(09.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

91.pants. Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā citos gadījumos

(1) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs piegādā preces no citas dalībvalsts uz iekšzemi un tās iekšzemē montē vai uzstāda, nodokli valsts budžetā maksā:

1) preču saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs;

2) citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, ja preču saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.

(2) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs piegādā gāzi, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, kā arī piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, un atbilstoši šā likuma 15.panta nosacījumiem preču piegādes vieta ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā:

1) gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs;

2) citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, ja gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.

(3) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura saskaņā ar šā likuma 58.pantu reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai, par citiem apliekamiem darījumiem, kuriem saskaņā ar likumu iekšzemē piemēro nodokli, maksā valsts budžetā nodokli, ja tas izvēlas neizmantot vai nav tiesīgs piemērot šā likuma 59.pantā noteiktās tiesības, pirms tam par to paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

93.pants. Tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un importētajām precēm pirms personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Nodokļa maksātājam, arī citas dalībvalsts nodokļa maksātājam un trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ir tiesības atskaitīt šā likuma 92.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kurus šī persona iegādājusies vai saņēmusi pirms reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz vieglo pasažieru automašīnu iegādi, izņemot gadījumus, kad vieglo pasažieru automašīnu izmanto vai tā tiks izmantota tādu ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadīšanas prasmes apmācība, taksometru pakalpojumu sniegšana, vieglo pasažieru automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana, vieglo pasažieru automašīnu piegādes vai nomaksas pirkuma darījumi.

(3) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz administratīvajiem izdevumiem (tai skaitā biroja telpu nomu, biroja uzturēšanas pakalpojumiem, elektronisko sakaru pakalpojumiem, degvielas iegādi, transportlīdzekļu nomas pakalpojumiem), kuri ir radušies pirms personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nav piemērojamas attiecībā uz:

1) precēm, kas ir iegādātas agrāk nekā 12 mēnešus pirms dienas, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) pakalpojumiem, kas ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms dienas, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto atskaitāmo priekšnodokli nosaka attiecībā uz:

1) krājumos uzskaitītajām precēm, arī nodokļa maksātāja paša ražotajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) pamatlīdzekļiem pēc to bilances vērtības dienā, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu;

3) precēm un pakalpojumiem, kurus nodokļa maksātājs izmantojis paša ražotajiem vai būvētajiem pamatlīdzekļiem, ja tie nav nodoti ekspluatācijā, — atskaitāmā priekšnodokļa summu veido ar pamatlīdzekļa izveidošanu tieši saistītās izmaksas par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu;

4) pakalpojumiem, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu.

(6) Piemērojot šā panta piekto daļu, fiziskā persona (reģistrēts nodokļa maksātājs), kas veic saimniecisko darbību un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, iegādājoties pamatlīdzekli, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka, sastādot aktu, kurā norādīta plānotā pamatlīdzekļa lietošanas proporcija tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli.

(7) Pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs iesniedz pirmo nodokļa deklarāciju un vienlaikus ar to arī dokumentus, kas pamato šā panta piektajā daļā atskaitāmo priekšnodokli.

94.pants. Priekšnodokļa atskaitīšana PVN grupas darījumos

(1) Preces un pakalpojumus, ko PVN grupas dalībnieki iegādājas vai saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai no personām, kas nav šīs PVN grupas dalībnieki, uzskata par iegādātiem vai saņemtiem PVN grupas vajadzībām, un nodokli, kas norādīts par minētajām precēm un pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, uzskata par PVN grupas priekšnodokli.

(2) Ja PVN grupas dalībnieki veic ar nodokli apliekamus un neapliekamus darījumus, PVN grupa saskaņā ar šā likuma 98.panta pirmajā daļā noteikto kārtību nodrošina atsevišķu vai daļēji atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti ar nodokli apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, un priekšnodokli atskaita saskaņā ar PVN grupā izstrādāto un PVN grupas dalībnieku apstiprināto priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtību.

(3) Ja PVN grupa par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem PVN grupa, kuras dalībnieki veic ar nodokli apliekamus un neapliekamus darījumus, nevar nodrošināt atsevišķu vai daļēji atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā likuma 98.panta otrajā daļā noteikto kārtību, priekšnodokli nodokļa deklarācijā, ko iesniedz galvenais uzņēmums, atskaita atbilstoši PVN grupas proporcijai vai katra dalībnieka līmenī — atbilstoši katra dalībnieka faktiskajai izmantošanas proporcijai, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas veikti starp PVN grupas dalībniekiem, ir atskaitāms kā priekšnodoklis šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja PVN grupas dalībnieku savstarpēji veiktos darījumus, kuros tieši vai netieši izmantotas minētās preces un pakalpojumi, noslēdz ar nodokli apliekamais darījums.

(5) PVN grupa veic priekšnodokļa atskaitīšanu saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, ņemot vērā visu PVN grupas dalībnieku veiktos darījumus.

(6) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir šā likuma 99.pantā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts vai reģistrējams nekustamais īpašums, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.

(7) PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir pamatlīdzeklis, kura iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 70 000 euro, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

95.pants. Priekšnodokļa atskaitīšana fiskālajam pārstāvim

(1) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nodokli, kas norādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem fiskālā pārstāvja darbības nodrošināšanai, atskaita kā priekšnodokli nodokļa deklarācijā. Minētie atskaitījumi nav veicami fiskālā pārstāvja nodokļa deklarācijā.

(2) Fiskālais pārstāvis kā priekšnodokli savā nodokļa deklarācijā norāda:

1) saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par importētajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai;

2) aprēķināto nodokļa summu, ja tas iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pārstāvot citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2015.)

96.pants. Priekšnodokļa atskaitīšana fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs

(1) Fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, priekšnodokli veido šā likuma 92.panta pirmajā daļā minētās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tikai tādā apmērā, kādā saņemtās preces un pakalpojumi pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu, tai skaitā nodokļa summas par:

1) saņemtajiem transporta pakalpojumiem, transportlīdzekļa remontu, tehniskās apkopes pakalpojumiem un iegādāto degvielu — proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā;

2) saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem — atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja izdrukas atšifrējumam par taksācijas periodu vai proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai izmantoto pakalpojumu īpatsvaram kopējā saņemto pakalpojumu summā;

3) tālruņa abonenta maksu — proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai veikto sarunu īpatsvaram kopējā sarunu summā.

(2) Lai atskaitītu priekšnodokli, fiziskā persona, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, ievēro šā likuma 98.panta un 100.panta nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

99.pants. Priekšnodokļa atskaitīšana darījumos ar nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma reģistrācija

(1) Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības šajā pantā noteiktajā kārtībā atskaitīt priekšnodokli par šādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu:

1) nelietota nekustamā īpašuma iegāde;

2) lietota nekustamā īpašuma iegāde, ja šā nekustamā īpašuma pārdošanai piemērots nodoklis saskaņā ar šā likuma 144.pantu;

3) nekustamā īpašuma būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija.

(2) Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, reģistrēts nodokļa maksātājs priekšnodokli par šā panta pirmajā daļā minētajiem darījumiem atskaita pilnā apmērā.

(3) Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai saimnieciskajai darbībai, tai skaitā gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, gan tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli, reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli par šā panta pirmajā daļā minētajiem darījumiem atskaita, ievērojot 98.panta pirmās vai otrās daļas nosacījumus.

(4) Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, priekšnodokli reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķina saskaņā ar šā panta trešo daļu par to nekustamā īpašuma daļu, kura paredzēta izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām.

(5) Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar reģistrētā nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, nodoklis par šā panta pirmajā daļā minētajiem darījumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.

(6) Šajā pantā noteikto kārtību priekšnodokļa atskaitīšanai piemēro arī šā likuma 142.panta trešajā daļā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs par šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, ko tas saņem saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

(7) Reģistrēts nodokļa maksātājs jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(8) Nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja to sākotnēji paredzēts izmantot tikai ar nodokli neapliekamiem darījumiem vai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, un par to nav atskaitīts priekšnodoklis. Šis nosacījums nav attiecināms uz gadījumiem, kad nekustamo īpašumu izmanto, tikai lai pildītu valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.

(8¹) Nekustamais īpašums, kuru vairāk par 99 procentiem izmanto ar nodokli apliekamiem darījumiem un kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav atsavināms un ir nepieciešams, lai sniegtu regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, nav jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar šā panta septīto daļu, un par to nav jāsniedz pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu saskaņā ar šā panta devīto daļu.

(9) Nekustamā īpašuma reģistrāciju veic, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu A sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā.

(10) Reģistrējot nekustamo īpašumu, norāda kopējo nodokļa summu par šā panta pirmajā daļā minēto preču iegādi vai pakalpojumu saņemšanu, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu, norādot nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas atbilstoši:

1) saimnieciskās darbības vajadzībām un citiem mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību;

2) ar nodokli apliekamiem un neapliekamiem darījumiem.

(11) Atskaitītais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru reģistrētais nodokļa maksātājs ir atskaitījis, ievērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas brīdī, kad nekustamais īpašums reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā.

(12) Kopējo nodokļa summu veido nodokļa summa:

1) kas norādīta no cita reģistrēta nodokļa maksātāja saņemtajos nodokļa rēķinos par šā panta pirmajā daļā minētajiem darījumiem;

2) kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 141. un 142.pantu;

3) ko saskaņā ar šo likumu aprēķina reģistrēts nodokļa maksātājs kā preču vai pakalpojumu saņēmējs;

4) kas aprēķināta par preču importu.

(13) Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par nelietoto nekustamo īpašumu, kas iegādāts pirms 2011.gada 1.oktobra, brīdī, kad tas pārdod šo nekustamo īpašumu, ja nekustamā īpašuma iegādes brīdī priekšnodoklis netika atskaitīts un nekustamais īpašums tiek pārdots kā nelietots nekustamais īpašums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2017.)

101.pants. Priekšnodokļa korekcija darījumos ar pamatlīdzekļiem, izņemot darījumus ar nekustamo īpašumu

(1) Šā panta nosacījumi attiecas uz pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vai izgatavošanas vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 70 000 euro, izņemot darījumus ar nekustamo īpašumu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto iegādāto vai izgatavoto pamatlīdzekli, par kuru ir atskaitīts priekšnodoklis, ievērojot šā likuma 98.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktās prasības, reģistrēts nodokļa maksātājs veic priekšnodokļa korekciju šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Priekšnodokļa korekcijas laiks ir pieci gadi, ieskaitot gadu, kurā pamatlīdzeklis iegādāts vai izgatavots.

(4) Priekšnodokļa korekciju veic, iesniedzot nodokļa gada deklarāciju par katru taksācijas gadu, sākot ar pamatlīdzekļa iegādes vai izgatavošanas gadu.

(5) Priekšnodokļa korekciju veic, aprēķinot starpību starp vienu piekto daļu no atskaitītā priekšnodokļa un attiecīgajā taksācijas gadā atskaitāmo priekšnodokli, ievērojot šā likuma 98.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktās prasības.

(6) Priekšnodokļa korekciju neveic, ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija darījumiem, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un darījumiem, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli, taksācijas gadā nav mainījusies.

(7) Reģistrēts nodokļa maksātājs nodrošina atsevišķu atskaitītā priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru pamatlīdzekli, norādot katrā taksācijas gadā veikto atskaitītā priekšnodokļa korekciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

102.pants. Priekšnodokļa korekcija darījumos ar nekustamo īpašumu

(1) Reģistrēts nodokļa maksātājs 10 gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un turpmākos deviņus gadus līdz pēctaksācijas gada 1.maijam informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā atbilstoši šā likuma 99.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām proporcijām un budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa summu, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu B sadaļu kopā ar nodokļa gada deklarāciju.

(2) Reģistrēts nodokļa maksātājs priekšnodokļa korekciju veic par katru taksācijas gadu atsevišķi par katru nekustamo īpašumu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot šā likuma 99.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto nekustamā īpašuma izmantošanu. Šo starpību reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā vai saņem atpakaļ no valsts budžeta.

(3) Atskaitāmais priekšnodoklis ir priekšnodoklis, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķina par katru taksācijas gadu, reizinot vienu desmito daļu no kopējās nodokļa summas ar saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju darījumiem, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un darījumiem, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli, attiecīgajā taksācijas gadā.

(4) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs pārdod nelietotu nekustamo īpašumu, priekšnodokļa korekciju neveic un paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra.

(5) Ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu), kurš nav nelietots nekustamais īpašums, 10 gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, pārdod, reģistrēts nodokļa maksātājs:

1) paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) izslēgšanu no reģistra, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums pārdots;

2) atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu gadu skaitu, kas atlicis no pārdošanas gadam sekojošā gada līdz šā panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;

3) atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summu par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) pārdošanas gadu, kuru aprēķina, reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu mēnešu skaitu, kas atlicis no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām;

4) veic priekšnodokļa korekciju par pārdošanas gadu līdz mēnesim, kurā nekustamais īpašums tiek pārdots;

5) iekļauj atmaksājamo priekšnodokļa summu nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas;

6) ja pārdota nekustamā īpašuma daļa, turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.

(6) Ja pārdod lietotu nekustamo īpašumu vai tā daļu saskaņā ar šā likuma 144.pantu, reģistrēts nodokļu maksātājs:

1) paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) izslēgšanu no reģistra, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums pārdots;

2) veic priekšnodokļa korekciju par laika periodu līdz mēnesim, kurā nekustamais īpašums tiek pārdots;

3) ja pārdota nekustamā īpašuma daļa, turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu atbilstoši šā panta nosacījumiem;

4) ja nekustamo īpašumu, kurš saskaņā ar šā likuma 99.pantu ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā un par kuru sākotnēji pilnībā vai daļēji nav atskaitīts priekšnodoklis, pārdod turpmāko deviņu gadu laikā pēc taksācijas gada, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un pārdošanas brīdī nekustamā īpašuma piegādei ir piemērots nodoklis, reģistrēts nodokļa maksātājs atskaita atlikušo neatskaitītā priekšnodokļa summu no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz šā panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem, kā tas noteikts šā panta piektās daļas 2.punktā.

(7) Ja nekustamais īpašums vai tā daļa 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, reģistrēts nodokļa maksātājs:

1) paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma vai tā daļas izslēgšanu no reģistra, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti;

2) veic priekšnodokļa korekciju par laika periodu līdz mēnesim, kurā nekustamais īpašums vai tā daļa ir izslēgta no reģistra;

3) turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu, ja stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā ir gājusi bojā vai iznīcināta daļa no nekustamā īpašuma.

(8) Šajā pantā noteiktā priekšnodokļa korekcija nav jāveic un nav jāiesniedz pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu B sadaļa kopā ar nodokļa gada deklarāciju, ja šā likuma 99.panta desmitās daļas 1. vai 2.punktā minētās proporcijas izmaiņas nepārsniedz vienu procentu.

(9) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(10) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs pārbūvētam, atjaunotam vai restaurētam nekustamam īpašumam 10 gadu laikā veic jaunu pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju, tas iesniedz nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kurā šī nekustamā īpašuma daļa ir pieņemta ekspluatācijā, un pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu A sadaļu. Atskaitītā priekšnodokļa korekcija veicama neatkarīgi no iepriekš veiktajām reģistrētā nekustamā īpašuma priekšnodokļa korekcijām.

(11) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu (vai tā daļu) 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā nojauc, tas:

1) paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) izslēgšanu no reģistra, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums nojaukts;

2) atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu gadu skaitu, kas atlicis no nojaukšanas gadam sekojošā gada līdz šā panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;

3) atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summu par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) nojaukšanas gadu, kuru aprēķina, reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu mēnešu skaitu, kas atlicis no mēnesim, kurā nekustamais īpašums nojaukts, sekojošā mēneša līdz gada beigām;

4) veic priekšnodokļa korekciju par pārdošanas gadu līdz mēnesim, kurā nekustamais īpašums nojaukts;

5) ja nojaukta nekustamā īpašuma daļa, turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.

(12) Priekšnodokļa korekciju par nekustamā īpašuma (vai tā daļu) pārdošanas gadu vai gadu, kad nekustamais īpašums ir nojaukts, gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā, vai noformēti dokumenti, kas apstiprina nekustamā īpašuma nodošanu iegūstošajai sabiedrībai, līdz mēnesim, kurā nekustamais īpašums izslēgts no reģistra, uzrāda pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļā.

(13) Šajā pantā noteiktā priekšnodokļa korekcija nav jāveic un nav jāiesniedz pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu B sadaļa, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir iegādājies zemesgabalu kopā ar ēku vai būvi nolūkā šo ēku vai būvi nojaukt, lai tās vietā uzbūvētu citu ēku vai būvi ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2017.)

103.pants. Priekšnodokļa korekcija par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā, kā arī uzņēmuma pārejas un reorganizācijas gadījumā

(1) Par mantiskiem ieguldījumiem (tai skaitā pamatlīdzekļa, nekustamā īpašuma ieguldījumiem) komercsabiedrības kapitālā apmaiņā pret vērtspapīru un kapitāla daļu apliecībām veicama priekšnodokļa korekcija, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs veic mantisko ieguldījumu (tai skaitā iegulda pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) citas personas pamatkapitālā un mantisko ieguldījumu nav paredzēts izmantot ar nodokli apliekamiem darījumiem vai arī mantisko ieguldījumu iegulda nereģistrēta nodokļa maksātāja pamatkapitālā, valsts budžetā atmaksājama atskaitītā priekšnodokļa daļa, kuru aprēķina šādi:

1) pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem — no pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma atlikušās (neamortizētās) vērtības, kas uzskaitīta reģistrēta nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā;

2) citam mantiskajam ieguldījumam — atskaitītā priekšnodokļa daļa par precēm, kas tika iegādātas savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

(2¹) Reģistrēts nodokļa maksātājs neatmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tas veic mantisko ieguldījumu (tai skaitā ieguldot pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) šādas komercsabiedrības kapitālā:

1) jaundibinātās komercsabiedrības kapitālā, kura 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistra iestādē reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) iegūstošās komercsabiedrības kapitālā, kura informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā un par veikto attiecīgo ierakstu komercreģistra iestādē, un mantisko ieguldījumu ir paredzēts izmantot ar nodokli apliekamiem darījumiem.

(3) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu (vai tā daļu) 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā iegulda kā mantisko ieguldījumu komercsabiedrības kapitālā vai pēc reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas nodod to iegūstošajai sabiedrībai, tas:

1) paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma vai tā daļas izslēgšanu no reģistra, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā veikts ieguldījums vai apstiprināts nekustamā īpašuma nodošanas fakts;

2) veic priekšnodokļa korekciju par periodu līdz mēnesim, kurā noformēti dokumenti, kas apstiprina nekustamā īpašuma nodošanu;

3) izbeidz veikt priekšnodokļa korekciju par nekustamo īpašumu (vai tā daļu) ar nākamo mēnesi pēc tā mēneša, kurā noformēti dokumenti, kas apstiprina nekustamā īpašuma nodošanu.

(4) Šā panta trešā daļa piemērojama, ja nekustamais īpašums kā mantiskais ieguldījums tiek ieguldīts jaundibinātas vai iegūstošas komercsabiedrības kapitālā un jaundibinātā komercsabiedrība 30 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un 60 dienu laikā pēc attiecīgo ierakstu veikšanas komercreģistra iestādē tiek reģistrēta kā reģistrēts nodokļa maksātājs, bet iegūstošā komercsabiedrība (reģistrēts nodokļa maksātājs) informē Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām mantiskā ieguldījuma sastāvā. Šajā gadījumā jaundibinātā vai iegūstošā komercsabiedrība pārreģistrē nekustamo īpašumu atbilstoši šā likuma 99.panta septītajai daļai un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.

(5) Ja jaundibinātā vai iegūstošā komercsabiedrība neizpilda šā panta ceturtajā daļā minētās prasības, reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš iegulda nekustamo īpašumu vai tā daļu kā mantisko ieguldījumu komercsabiedrības kapitālā, atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summas, kuras aprēķina:

1) reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu gadu skaitu, kas atlicis no mantiskā ieguldījuma veikšanas faktu apstiprinošo dokumentu noformēšanas gadam sekojošā gada līdz šā likuma 102.panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;

2) reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu mēnešu skaitu, kas atlicis no mantiskā ieguldījuma veikšanas faktu apstiprinošo dokumentu noformēšanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām.

(6) Par uzņēmuma pāreju cita reģistrēta nodokļa maksātāja īpašumā vai lietošanā, kas nav saistīta ar reģistrēta nodokļa maksātāja ieguldījumu kapitālā, nav veicama priekšnodokļa korekcija, ja 30 dienu laikā pēc uzņēmuma pārejas fakta uzņēmuma ieguvējs (tiesību un saistību pārņēmējs), kurš ar iegūto uzņēmumu turpina veikt saimniecisko darbību, informē par to Valsts ieņēmumu dienestu.

(7) Ja ieguldījuma komercsabiedrības kapitālā un uzņēmuma pārejas rezultātā jaundibinātā vai iegūstošā komercsabiedrība, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, iegūst nekustamo īpašumu, tā pārreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā šo nekustamo īpašumu uz sava vārda atbilstoši šā likuma 99.panta septītajai daļai un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.

(8) Ja reorganizācijas rezultātā jaundibinātā vai iegūstošā komercsabiedrība, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, iegūst nekustamo īpašumu, tā, pamatojoties uz informāciju par nodoto nekustamo īpašumu, ko sniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš nodod šo nekustamo īpašumu, un kas saskaņota ar Valsts ieņēmumu dienestu, pārreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā šo nekustamo īpašumu uz sava vārda atbilstoši šā likuma 99.panta septītajai daļai un turpina priekšnodokļa koriģēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

104. pants. Priekšnodokļa korekcija, izslēdzot reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra

(1) Ja nodokļa maksātājs ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73. panta pirmās daļas 1., 2. vai 12. punktu, tas 30 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa no izslēgšanas dienā grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām izslēgšanas dienā, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un triju darbdienu laikā pēc paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas iemaksā nodokļa summu valsts budžetā.

(2) Ja nodokļa maksātājs ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73. panta pirmās daļas 3. punktu, tā mantinieks vai mantojuma pārvaldīšanai tiesas ieceltais aizgādnis 30 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa no izslēgšanas dienā grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām izslēgšanas dienā, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un triju darbdienu laikā pēc paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas iemaksā nodokļa summu valsts budžetā.

(3) Ja nodokļa maksātājs ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73. panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 11. punktu vai trešo daļu un nav atjaunots vai atkārtoti reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas 90 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa no izslēgšanas dienā grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām, par kurām nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un triju darbdienu laikā pēc paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas iemaksā nodokļa summu valsts budžetā.

(4) Fiskālais pārstāvis, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73. panta pirmās daļas 10. punktu vai 83. panta otro daļu un kurš nav atkārtoti reģistrēts šajā reģistrā, 30 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa par izslēgšanas datumā uzskaitē esošām importētām precēm un no citām dalībvalstīm saņemtām precēm, un triju darbdienu laikā pēc paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas iemaksā nodokļa summu valsts budžetā.

(24.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

106.pants. Priekšnodokļa korekcija citos gadījumos

(1) Priekšnodokļa korekcija veicama, ja mainās atskaitītā priekšnodokļa apmērs (piemēram, anulēti pirkumi vai saņemtas atlaides).

(2) Ja preces ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā, veic priekšnodokļa korekciju, iemaksājot valsts budžetā nodokli, kas atskaitīts kā priekšnodoklis.

(3) Atskaitītā priekšnodokļa korekciju, ja preces ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā, neveic, ja īpašuma iznīcināšanas vai zādzības fakts ir dokumentāri pierādīts.

(4) Preču zudumu gadījumā atskaitītā priekšnodokļa korekciju veic, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

108.pants. Vispārīgie noteikumi pārmaksātā nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta

Pārmaksātā nodokļa summa ir maksāšanai valsts budžetā aprēķinātās nodokļa summas un atskaitāmā priekšnodokļa starpība.

109. pants. Pārmaksātā nodokļa atmaksāšana

(1) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu par taksācijas periodu 30 dienu laikā pēc:

1) šā likuma 118. pantā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

2) nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja nodokļa deklarācija ir iesniegta pēc šā likuma 118. pantā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

3) precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija.

(2) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanas sedz personas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu, kas radusies PVN grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.

(24.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)

110.pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pagarināt pārmaksātā nodokļa atmaksas termiņu

(Izslēgts ar 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

115.pants. Nodokļa taksācijas periods

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, ja tiek īstenots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) reģistrēta nodokļa maksātāja veikto ar nodokli apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 50 000 euro;

2) reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kurai piemēro 0 procentu likmi saskaņā ar šā likuma 43.panta ceturto daļu;

3) reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, piedaloties šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētajā preču piegādē;

4) reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu un kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts;

5) reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu.

(2) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, un šāds nodokļa taksācijas periods tiek saglabāts sešus kalendāra mēnešus, ja reģistrēts nodokļa maksātājs taksācijas gadā ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(3) Nodokļa taksācijas periods ir viens ceturksnis reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4) Ja pirmstaksācijas gada laikā veikto darījumu apjoms ir mainījies, nodokļa taksācijas periodu maina taksācijas gada sākumā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus.

(5) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram saskaņā ar šā panta trešo daļu taksācijas periods ir viens ceturksnis, veic darījumus, kas minēti šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā, vai tā taksācijas gada laikā veikto ar nodokli apliekamo darījumu vērtība pārsniedz 50 000 euro, šim reģistrētajam nodokļa maksātājam taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, un tas tiek saglabāts līdz taksācijas gada beigām.

(6) Par taksācijas perioda maiņu reģistrēts nodokļa maksātājs informē Valsts ieņēmumu dienestu, ja periodam ir jāmainās:

1) no ceturkšņa uz mēnesi, — iesniedzot nodokļa deklarāciju par janvāri;

2) no mēneša uz ceturksni, — iesniedzot paziņojumu līdz taksācijas gada 31.janvārim;

3) no ceturkšņa uz mēnesi taksācijas gada laikā šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos, — iesniedzot nodokļa deklarāciju par mēnesi, kurā tiek īstenoti šā panta piektās daļas nosacījumi.

(6¹) Šā panta otrajā daļā minētā persona maina taksācijas periodu uz vienu ceturksni, ja tā neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem un ir pagājuši seši kalendāra mēneši kopš reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, iesniedzot paziņojumu līdz septītā kalendāra mēneša divdesmitajam datumam.

(7) PVN grupai un fiskālajam pārstāvim taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis.

(8) Valsts un pašvaldības iestādei vai pašvaldībai, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar šā likuma 58.pantu vienīgi lai saņemtu šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu, taksācijas periods ir viens ceturksnis.

(9) Kalendāra gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 06.11.2013., 21.11.2013., 23.11.2016., 27.07.2017., 28.11.2019. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

118.pants. Nodokļa deklarācijas un paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas termiņi

(1) Reģistrēts nodokļa maksātājs deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 12.06.2014. likumu)

(3) (Izslēgta ar 12.06.2014. likumu)

(4) (Izslēgta ar 24.11.2020. likumu)

(5) Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par taksācijas gadu līdz nākamā taksācijas gada 1.maijam.

(6) Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā par katru kalendāra mēnesi šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas:

1) veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājam citā dalībvalstī;

2) sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu;

3) veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu.

(7) Ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir brīvdiena vai svētku diena, deklarācijas iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena.

(8) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt, lai reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz nodokļa deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi kalendāra mēnesī.

(9) Persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā šī persona ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(10) Paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc mēneša, kurā noticis darījums, par kuru saskaņā ar šo likumu ir informējams Valsts ieņēmumu dienests, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(11) Gadījumos, kad paziņojumu par nodokļa samaksu iesniedz tiesu izpildītājs par valsts budžetā iemaksājamo nodokli no mantas pārdošanas tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc dienas, kad ir notecējis tiesu izpildītāja sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš, ja šis aprēķins nav pārsūdzēts, vai tad, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — pēc dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 12.06.2014., 23.11.2016., 28.11.2019. un 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

119.pants. Termiņš nodokļa iemaksai valsts budžetā

(1) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 euro, tas šā likuma 34.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokli iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

(3) Nodokli, kas aprēķināts par reģistrēta nodokļa maksātāja mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotajā izsolē, tiesu izpildītājs iemaksā valsts budžetā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 118. panta vienpadsmitajā daļā noteiktā paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas.

(4) Persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, kurā šī persona ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(5) Ja personai ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par nodokļa samaksu, nodokli valsts budžetā iemaksā triju darbdienu laikā pēc šā likuma 118. panta desmitajā daļā noteiktā paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(6) Reģistrēts nodokļa maksātājs deklarācijā par taksācijas gadu aprēķināto nodokli samaksā līdz nākamā taksācijas gada 1.maijam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 06.11.2013., 27.07.2017., 23.05.2019., 24.11.2020. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

120.pants. Brīdis, kad nodokli par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu norāda nodokļa deklarācijā

(1) Nodokli par iekšzemē piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, par kuriem nodokli maksā preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja atlīdzība saņemta pirms šā panta pirmajā daļā minētās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, nodokli par saņemto atlīdzības daļu norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad atlīdzība saņemta saskaņā ar nodokļa rēķinu.

(2¹) Ja uzskatāms, ka nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi, preces ir saņēmis un piegādājis saskaņā ar šā likuma 6. panta piektās vai sestās daļas nosacījumiem, nodokli par preču piegādi, ko veic šis nodokļa maksātājs, un nodokli par preču piegādi šim nodokļa maksātājam norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad samaksa saņemta.

(3) Nodokli par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta preču piegāde un izrakstīts nodokļa rēķins, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Ja nodokļa rēķins līdz šā likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktajam termiņam nav izsniegts vai ir izsniegts ar nokavēšanos, nodokli par iekšzemē veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums un iestājies nodokļa rēķina izrakstīšanas termiņš.

(5) Ja nodokļa rēķins līdz šā likuma 131.panta otrajā daļā noteiktajam termiņam nav izsniegts, preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurš seko pēc taksācijas perioda, kad veikta preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā minētos darījumus veic pastāvīgi ilgstošā periodā, nodokli norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir saņemta atlīdzība par šo darījumu vai kad ir beidzies periods, uz kuru attiecas izrakstītais nodokļa rēķins, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

(7) Šā likuma 31.panta trešajā daļā minētajā gadījumā nodokli par pastāvīgi ilgstošā periodā veikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā norāda katra taksācijas perioda nodokļa deklarācijā līdz brīdim, kad darījums tiek pabeigts.

(8) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš iekšzemē piegādā elektroenerģiju, nodokli valsts budžetā par piegādāto elektroenerģiju patērētājam, kas norēķinu dokumentu par saņemto elektroenerģiju izraksta pats, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad saņemta atlīdzība no patērētāja.

(9) Ja preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu veic saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturto daļu, avansa saņēmējs nodokli norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā ir stājies spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par avansa maksātāja izslēgšanu no PVN grupas.

(10) Pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta atbilstoši šā likuma III nodaļai ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā pakalpojums ir sniegts tā saņēmējam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

121.pants. Brīdis, kad nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā norāda nodokļa deklarācijā, un termiņš nodokļa iemaksai valsts budžetā

(1) Nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad ir veikta preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā saskaņā ar šā likuma 31.panta ceturto daļu un izrakstīts nodokļa rēķins.

(2) Ja nodokļa rēķins nav izrakstīts līdz šā likuma 131.panta otrajā daļā noteiktajam termiņam, aprēķināto nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā norāda nodokļa deklarācijā par nākamo taksācijas periodu pēc preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā.

(3) Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja veiktās preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība kārtējā kalendāra gadā ir pārsniegusi 10 000 euro, tas saskaņā ar šā likuma 86.panta otro daļu aprēķina un iemaksā valsts budžetā nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā 23 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

122.pants. Brīdis, kad nodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem norāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā, ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā

(1) Nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātājiem vai trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā pakalpojums saņemts vai atlīdzība par šo pakalpojumu ir veikta avansā.

(2) Šā likuma 32.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem, kurus sniedz pastāvīgi ilgā periodā un par kuriem nav saņemti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, norāda kalendāra gada pēdējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā līdz brīdim, kad darījums tiek pabeigts.

(3) Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo vai ceturto daļu vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmo daļu, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķina un iemaksā preču vai pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, un norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad saņemta prece vai pakalpojums.

124.pants. Brīdis, kad nodokli norāda nodokļa deklarācijā citos gadījumos

(1) Nodokli, kas aprēķināts šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajā gadījumā, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kas seko periodam, kurā beidzies šā likuma 45.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš.

(2) Nodokli, kas aprēķināts par avansa maksājumu saskaņā ar šā likuma 51.panta ceturto daļu, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kas seko sešu mēnešu periodam, sākot no avansa saņemšanas dienas.

(3) Nodokli, kas saskaņā ar šā likuma 129. panta desmito daļu ir iekļauts braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes un sporta vai kultūras pasākuma biļetes cenā, nodokļa maksātājs, kurš minētās biļetes realizē savā vārdā, neizmantojot starpniecības pakalpojumus, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā attiecīgā biļete pārdota lietotājam.

(3¹) Nodokli, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto viena mērķa vaučeru, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā šis vaučers ir nodots kā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

(3²) Nodokli, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā pret preču nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu.

(4) Nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 141., 142. un 143. pantu norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa par pakalpojumu veikta saskaņā ar nodokļa rēķinu pirms pakalpojuma saņemšanas.

(5) Nodokli par saņemtajām precēm saskaņā ar šā likuma 141., 143., 143.¹, 143.², 143.³ un 143.⁴ pantu norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa par preču piegādi veikta saskaņā ar nodokļa rēķinu pirms preču saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015., 16.06.2016., 23.11.2016., 27.07.2017. un 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Grozījums piektajā daļā par skaitļu un vārdu "142., 143., 143.¹, 143.², 143.³, 143.⁴ un 143.⁵" aizstāšanu ar skaitļiem un vārdu "143., 143.¹, 143.², 143.³ un 143.⁴" stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

125.pants. Nodokļa rēķins un tā saturs

(1) Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti šādi rekvizīti un informācija, ja šajā likumā nav noteikts citādi:

1) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums;

2) nodokļa rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē nodokļa rēķinu;

3) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

4) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

5) preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

6) preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;

7) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no nodokļa rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no nodokļa rēķina izrakstīšanas datuma;

8) preces vai pakalpojuma nosaukums, daudzums un mērvienība;

9) preces vai pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez nodokļa);

10) piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;

11) piemērotā nodokļa likme;

12) aprēķinātā nodokļa summa;

13) darījuma kopsumma bez nodokļa (summa, kurai piemēro nodokli vai atbrīvojumu no nodokļa);

14) ja nodokļa rēķinu saskaņā ar šā likuma 130.pantu izraksta pats preču vai pakalpojumu saņēmējs, — norāde “pašaprēķins”;

15) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam piemērota nodokļa 0 procentu likme vai tiem ir piemērojams atbrīvojums no nodokļa, — atsauce uz šā likuma pantu, saskaņā ar kuru ir piemērojama 0 procentu likme vai atbrīvojums no nodokļa, vai atsauce uz Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kurā norādīts nodokļa 0 procentu likmes vai atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas tiesiskais pamatojums;

16) ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, — norāde “nodokļa apgrieztā maksāšana”;

17) ja piegādāts jauns transportlīdzeklis,— norāde uz to un informācija, kas pierāda, ka piegādātā prece ir jauns transportlīdzeklis saskaņā ar šā likuma 1.panta 9.punktu;

18) ja piemēro šā likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, — norāde “naudas līdzekļu uzskaite”;

19) ja piemēro šā likuma 136.pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, — norāde “peļņas daļas režīms ceļojumu aģentūrām”;

20) ja piemēro šā likuma 138.pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, — attiecīgi norāde “peļņas daļas režīms lietotām precēm”, “peļņas daļas režīms mākslas darbiem” vai “peļņas daļas režīms kolekciju priekšmetiem un senlietām”;

21) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam piemēroti šā likuma 135., 139., 140.², 140.⁴, 144. un 145.pantā paredzētie īpašie noteikumi, — atsauce uz šā likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu;

22) ja par nodokļa samaksu ir atbildīga pilnvarotā persona, — pilnvarotās personas reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

23) ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs fiskālais pārstāvis, — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta).

(2) Darījumos ar citu dalībvalstu personām par nodokļa rēķinu uzskatāms dokuments, ko saņem no citas dalībvalsts personas un kurā ir ietverti šā panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija, bet šā panta pirmās daļas 4.punktā norādītā rekvizīta vietā ir norādīts citas dalībvalsts nodokļa maksātāja nodokļa reģistrācijas numurs.

(3) Nodokļa maksātājam ir pienākums nodrošināt nodokļa rēķina izcelsmes autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu), nemainīgu saturu un salasāmību no nodokļa rēķina izrakstīšanas brīža līdz glabāšanas termiņa beigām.

(4) Veidu, kādā tiek nodrošināts nodokļa rēķina izcelsmes autentiskums (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājums), nemainīgs saturs un salasāmība, nosaka pats nodokļa maksātājs, garantējot darījumu izsekojamību, saistot savā starpā nodokļa rēķinu un veikto darījumu.

(5) Jebkuru dokumentu, kas groza sākotnējo nodokļa rēķinu vai īpaši un nepārprotami norāda uz to, pielīdzina nodokļa rēķinam, ja tas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

(6) Par nodokļa rēķinu elektroniskā formā uzskata nodokļa rēķinu, kas ir izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014. un 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

126.pants. Vienkāršotais nodokļa rēķins

(1) Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija:

1) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums;

2) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

3) preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;

4) preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums;

5) preces vai pakalpojuma cena (ar nodokli vai bez nodokļa) un darījuma kopsumma (ar nodokli vai bez nodokļa);

6) nodokļa likme un aprēķinātā nodokļa summa.

(2) Vienkāršoto nodokļa rēķinu reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt šādos gadījumos:

1) par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 euro;

2) šā likuma 125.panta piektajā daļā minētajā gadījumā, papildu vienkāršotajā nodokļa rēķinā norādot sākotnējā nodokļa rēķina izrakstīšanas datumu un identifikācijas numuru, kā arī konkrētos datus, kas tiek grozīti.

(3) Par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot kases čeku vai citu dokumentu, kurā nav norādīti visi šā panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija, ja tam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka vai cita dokumenta datums, numurs un šā panta pirmajā daļā minētā informācija, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot kases čeku vai citu dokumentu, kurā nav ietverta šā panta pirmās daļas 3.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013., 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

127.pants. Pienākums izsniegt nodokļa rēķinu

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu vai nodrošina, ka trešā persona viņa vārdā vai preču vai pakalpojumu saņēmējs izraksta nodokļa rēķinu par:

1) jebkurām veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

2) avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms veiktās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, izņemot saņemto avansa maksājumu par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā;

3) preču piegādēm, kas veiktas saskaņā ar šā likuma 13.¹ panta pirmo daļu, izņemot gadījumus, kad preču piegādātājs izmanto šā likuma 140.³ pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu.

(2) Reģistrētam nodokļa maksātājam nav pienākuma izrakstīt nodokļa rēķinu par šādiem darījumiem:

1) šā likuma 52.panta pirmās daļas 20., 21. un 22.punktā minētajiem pakalpojumiem;

2) iekšzemē veiktām citām ar nodokli neapliekamām preču piegādēm un sniegtiem pakalpojumiem, kas nav minēti šīs daļas 1.punktā.

(3) Reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu personām, kuras nav nodokļa maksātāji, vai nereģistrētiem nodokļa maksātājiem atbilstoši šā likuma 125.panta pirmajai daļai vai 126.panta pirmajai daļai izraksta pēc šo personu pieprasījuma.

(4) Nereģistrētam nodokļa maksātājam un personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir pienākums izrakstīt nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi jebkurai citas dalībvalsts personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

128.pants. Nodokļa rēķina izrakstīšana atkarībā no darījuma vietas

(1) Nodokļa rēķinu iekšzemes nodokļa maksātājs izraksta saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, ja preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme atbilstoši šā likuma III nodaļai un ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa rēķinu izraksta saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, ja iekšzemē ir preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgā iestāde, no kuras ir veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums, vai, ja saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes nav, — deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta, šādos gadījumos:

1) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic saimniecisko darbību vai viņa pastāvīgā iestāde nepiedalās preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā tajā dalībvalstī, kurā ir darījuma veikšanas vieta, un par nodokļa nomaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs;

2) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta ir trešā valsts vai trešā teritorija.

(3) Ja preču vai pakalpojumu saņēmējs pats sev izraksta nodokļa rēķinu saskaņā ar šā likuma 130.pantu, nodokļa rēķins izrakstāms saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā ir preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta.

(4) Ja saskaņā ar šā likuma 140.², 140.³ vai 140.⁴ pantu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs izmanto kādu no īpašajiem nodokļa režīmiem, nodokļa rēķins izrakstāms saskaņā ar tās identifikācijas dalībvalsts noteikumiem, kuru nosaka atbilstoši šā likuma 140.² panta pirmās daļas 3. punktam, 140.³ panta pirmās daļas 3. punktam vai 140.⁴ panta pirmās daļas 4. punktam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. un 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

130.pants. Gadījumi, kad pircējs vai pakalpojuma saņēmējs pats izraksta sev nodokļa rēķinu

Preču vai pakalpojumu saņēmējs ir tiesīgs izrakstīt pats sev nodokļa rēķinu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja vārdā un interesēs par preču piegādēm vai pakalpojumiem, ko viņam sniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, ja starp abām pusēm pastāv iepriekšēja vienošanās un ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs katram rēķinam piemēro savstarpējo rēķinu atzīšanas procedūru.

131.pants. Nodokļa rēķina izrakstīšanas termiņi

(1) Reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu par veikto darījumu ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā no darījuma brīža vai avansa maksājuma saņemšanas brīža, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas seko pēc mēneša, kurā noticis šāds darījums:

1) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) tāda pakalpojuma sniegšana, kura sniegšanas vietu nosaka atbilstoši šā likuma 19.panta pirmajai daļai un par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojuma saņēmējs, kā arī par avansa maksājumiem, kas saņemti par šā pakalpojuma sniegšanu.

(3) Tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators nodokļa rēķinu par mantas pārdošanu izsolē reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā izraksta 15 dienu laikā no dienas, kad ir notecējis tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts, vai, ja šis aprēķins ir
pārsūdzēts, — no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu.

(4) Reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu par preču transporta pakalpojumu, kas tieši saistīts ar preču eksportu uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, drīkst izrakstīt vēlāk nekā 15 dienu laikā pēc pakalpojuma sniegšanas, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā.

(5) Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa maksātājs, nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi jebkurai citas dalībvalsts personai izraksta ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas seko pēc mēneša, kurā notika darījums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

132.pants. Nodokļa rēķina nosūtīšana elektroniski

(1) Reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu nodokļa rēķina formu.

(2) Elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja nodokļa rēķinam ir drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē vai ja nodokļa rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 125.panta ceturtās daļas nosacījumiem.

(3) Nosūtot vai darot pieejamus vienam un tam pašam adresātam kopā vairākus nodokļa rēķinus elektroniskā formā, informāciju, kas atsevišķiem rēķiniem ir kopīga, var minēt tikai vienu reizi, ja attiecībā uz katru nodokļa rēķinu ir pieejama pilnīga informācija.

133.pants. Nodokļa rēķinu glabāšana

(1) Nodokļa maksātājs nodrošina, ka tiek glabāti nodokļa rēķini, ko viņš pats vai trešā persona viņa vārdā, vai preču vai pakalpojumu saņēmējs ir izrakstījis, kā arī tiek glabāti nodokļa rēķini, ko nodokļa maksātājs ir saņēmis.

(2) Elektroniskā formā saņemto nodokļa rēķinu glabāšana ir datu glabāšana, kas veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes (tostarp digitālās saspiešanas) un glabāšanas ierīces, kā arī izmantojot vadus, radio, optiskos līdzekļus vai citus elektromagnētiskos līdzekļus.

(2¹) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs papīra formā izrakstīto un saņemto nodokļa rēķinu pārvērst un glabāt elektroniskā formā atbilstoši grāmatvedību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

(3) Nodokļa maksātājam ir pienākums visus izrakstītos un saņemtos nodokļa rēķinus glabāt iekšzemē, izņemot gadījumus, kad nodokļa rēķinu glabāšana notiek elektroniski un ir nodrošināta pilnīga tiešsaistes piekļuve attiecīgajiem datiem.

(4) Nodokļa rēķinu glabāšanas laiks ir pieci gadi no rēķina izrakstīšanas dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(5) Gadījumos, kad nodokļa maksātājam ir pienākums veikt priekšnodokļa korekciju saskaņā ar šā likuma 102.pantu, nodokļa rēķins ir jāglabā līdz priekšnodokļa korekcijas laika beigām, ja tas pārsniedz šā panta ceturtajā daļā noteikto glabāšanas laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

135.pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms lauksaimniekam

(1) Šā panta izpratnē:

1) lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas (turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav reģistrēts nodokļa maksātājs un uz kuru attiecas šajā pantā noteiktais nodokļa piemērošanas režīms;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.

(2) Lauksaimnieks, paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju nododot lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, saņem no tā kompensāciju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā kompensācija par nodokli, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus, lai nodrošinātu nodošanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, ir 14 procenti no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības.

(4) Kompensāciju izmaksā arī šādi reģistrēti nodokļa maksātāji, ja tie ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šā panta septītajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktos nosacījumus:

1) atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības;

2) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.

(5) Kompensāciju saņem arī atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja tā:

1) nav reģistrēts nodokļa maksātājs;

2) saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.

(6) Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka lauksaimnieks nav reģistrēts nodokļa maksātājs un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar šo pantu.

(7) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(8) (Izslēgta ar 23.11.2016. likumu)

(9) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu.

(10) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no reģistrēta nodokļa maksātāja, tas zaudē šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības.

(11) Šā panta nosacījumi nav piemērojami, ja:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus, vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina no lauksaimnieka iepirktās produkcijas pārstrādi, bet izmanto to tirdzniecībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

136.pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms tūrisma operatora sniegtajam pakalpojumam

(1) Nodokli piemēro tūrisma operatora sniegtajam tūrisma pakalpojumam, ja tūrisma operators darbojas savā vārdā un tās personas labā, kura saņem tūrisma pakalpojumu (turpmāk šajā pantā — ceļotājs), un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus ceļotājam sniegtā tūrisma pakalpojuma nodrošināšanai.

(2) Visus pasākumus, ko tūrisma operators veic, lai nodrošinātu tūrisma pakalpojuma sniegšanu (ceļojumu), uzskata par vienu pakalpojumu, ko tūrisma operators sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

(3) Tūrisma operatora sniegtā ar nodokli apliekamā tūrisma pakalpojuma vērtība ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un tūrisma operatora faktiskajām izmaksām par citu personu veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam.

(4) Tūrisma operators iekļauj aprēķināto nodokli par paša sniegto pakalpojumu (tai skaitā ceļojumu paketes veidošanu, reklāmas bukletu izdošanu) tūrisma pakalpojuma kopējā vērtībā un iekasē to no ceļotāja. Aprēķinot valsts budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms aprēķinātais nodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tūrisma operatora paša sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai (tai skaitā par telpu nomu, elektronisko sakaru pakalpojumiem, elektrību).

(5) Nodokli par citiem tūrisma pakalpojumā iekļautajiem pakalpojumiem (tai skaitā par viesu izmitināšanas mītņu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus ceļotājam iekšzemē faktiski sniedz citi reģistrēti nodokļa maksātāji, iekļauj tūrisma pakalpojuma kopējā vērtībā un iekasē no ceļotāja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma operators pilnā apmērā pārskaita faktiskajam pakalpojumu sniedzējam. Tūrisma operators šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) Tūrisma operators aprēķina šā panta trešajā daļā minēto ar nodokli apliekamo tūrisma pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā tajā taksācijas periodā, kurā pakalpojums sniegts ceļotājam un ir saņemti rēķini no citām personām par sniegto pakalpojumu faktisko vērtību, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā pēc pakalpojuma sniegšanas ceļotājam.

(7) Tūrisma operatora sniegtā tūrisma pakalpojuma vērtība apliekama ar nodokļa standartlikmi. Ja tūrisma pakalpojumu sniedz gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi apliek tikai to pakalpojuma daļu, kas sniegta ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(8) Šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu nepiemēro pakalpojumiem, ko sniedz tūrisma aģents, kurš tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata pārdod ceļotājam tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus. Nodokli tūrisma aģenta sniegtajam starpniecības pakalpojumam piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

137.pants. Īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība

(1) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam nodokļa maksātājam, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība nav pārsniegusi 100 000 euro;

2) reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 100 000 euro lielāku darījumu apjomu.

(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 euro, bet nav pārsniegusi 500 000 euro un kurš ir:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, — attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm;

2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība — attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi:

a) dzīvi dzīvnieki,

b) piens un piena pārstrādes produkti,

c) putnu olas,

d) dabiskais medus,

e) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi,

f) graudaugu produkti,

g) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi.

(2¹) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 euro, bet nav pārsniegusi 2 000 000 euro un kurš sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, — attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu.

(3) Šā panta pirmajā, otrajā un 2.¹ daļā minētajā kopējā darījumu vērtības summā neiekļauj nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja nodokļa maksātājs šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un 2.¹ daļā minētie reģistrētie nodokļa maksātāji nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā un 2.¹ daļā minētajiem reģistrētajiem nodokļa maksātājiem priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai ir tiesības atskaitīt tajā taksācijas periodā, kurā tie samaksājuši no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas.

(6) Šā panta otrajā un 2.¹ daļā minētie reģistrētie nodokļa maksātāji nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc nodokļa rēķina izrakstīšanas.

(7) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš vēlas piemērot šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.janvārim vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(8) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kas piemēro šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, nav tiesību to mainīt agrāk par nākamo taksācijas gadu.

(9) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas gadā ir piemērojis šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.decembrim.

(10) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš taksācijas gadā ir piemērojis šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, nodokli par taksācijas gadā veiktajiem darījumiem deklarē un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā iesniedzot pēctaksācijas gada jūnija vai otrā ceturkšņa deklarāciju, vienlaikus šajā deklarācijā norādot atskaitāmo priekšnodokli par taksācijas gadā saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nodokļa summām.

(11) Persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika norādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, norāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 23 dienu laikā pēc tās izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā norāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām.

(12) Šajā pantā noteiktā īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība nav piemērojama sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādei, kuru sniegšanas vai piegādes vieta nav iekšzeme, kā arī preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā un preču eksportam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 30.11.2015., 23.11.2016. un 23.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

139.pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar ieguldījumu zeltu

(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:

1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;

2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.

(2) Ar nodokli neapliek:

1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;

2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;

3) ieguldījumu zelta importu;

4) starpniecības pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.

(3) Reģistrētam nodokļa maksātājam saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības pakalpojumam, ja tas par šo izvēli ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.

(4) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei.

(5) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei.

(6) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš sniedz starpniecības pakalpojumus, piedaloties šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības pakalpojumam.

(7) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš piegādā no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zeltu, ir tiesības, piemērojot šā likuma 92.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par:

1) ieguldījumu zelta iegādi no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuri nolēmuši piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei;

2) zelta iegādi no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai par zelta importu, ja šo zeltu viņš pats vai starpnieks viņa vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu;

3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi.

(8) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai tas saskaņā ar šā panta piekto vai sesto daļu ir nolēmis piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 92.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kā arī par importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu.

(9) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies.

140.⁵ pants. Importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai

(1) Importa režīmu nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, ir tiesības piemērot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai, ko veic Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādāta versija) 63.d pantā (Padomes 2019. gada 21. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē redakcijā) minētais nodokļa maksātājs, ja preču (izņemot akcīzes preces) sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro un ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

1) preču piegāde netiek veikta saskaņā ar šā likuma 140.⁴ pantā noteikto importa režīmu;

2) preču nosūtīšana vai transportēšana beidzas importa dalībvalstī.

(2) Preču sūtījuma saņēmējs ir atbildīgs par nodokļa samaksu šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir pienākums iekasēt aprēķināto nodokli no preču sūtījuma saņēmēja un iemaksāt nodokli valsts budžetā.

(4) Ja tiek izmantots importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, preču sūtījumam piemēro nodokļa standartlikmi.

(5) Šā panta trešajā daļā iekasētais nodoklis par preču sūtījumu tiek uzrādīts reizi mēnesī kā kopsumma muitas iestādes izsniegtā paziņojumā.

(6) Nodokli, kurš aprēķināts saskaņā ar importa režīmu nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, un kura samaksa ir nodrošināta ar vispārējo galvojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā līdz mēnesim, kurā preces ir deklarētas, sekojošā mēneša sešpadsmitajam datumam.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētajam nodokļa maksātājam ir pienākums:

1) nodrošināt detalizētu uzskaiti par preču sūtījumiem, uz kuriem attiecas importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei;

2) lai pierādītu deklarētās nodokļa summas pareizību, uzskaites datus glabāt importa dalībvalsts noteikto laikposmu. Ja importa dalībvalsts ir iekšzeme, uzskaites dati ir glabājami piecus gadus no preču piegādes brīža;

3) pēc importa dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma elektroniski iesniegt uzskaites datus. Ja importa dalībvalsts ir iekšzeme, uzskaites datus, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma;

4) pēc importa dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma nosūtīt informāciju par elektroniski deklarēto nodokļa summu.

(15.10.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2021.)

141. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādēm un ar kokmateriāliem saistītajiem pakalpojumiem

(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar kokmateriāliem saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei:

1) nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem;

2) jebkurā garumā sazāģēti, ēvelēti vai neēvelēti zāģmateriāli, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem;

3) malka apaļkoku, pagaļu, zaru, zaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

4) koksnes šķeldas un skaidas, zāģskaidas un koksnes atlikumi;

5) zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:

1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tai skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);

2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tai skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);

3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;

4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tai skaitā kokmateriālu antiseptēšana);

5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana;

6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi.

(5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa.

(6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību.

(7) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojumu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojumu sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.

(9) Kokmateriālu saņēmējs par saņemtajām precēm un šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs par saņemtajiem pakalpojumiem maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015., 28.11.2019. un 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

142. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem

(1) Šā panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebkura būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana.

(2) Nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(3) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro arī valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kas ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 55. panta pirmo daļu vai 58. panta pirmo daļu un saņem šā panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro būvniecības pakalpojumiem.

(5) Sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu (tai skaitā būvizstrādājumu, konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzēto iekārtu iegādes un uzstādīšanas vērtību, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko iekārtu nomas vērtību).

(6) Būvniecības pakalpojuma sniedzējs izraksta būvniecības pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtību bez nodokļa.

(7) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs samaksā būvniecības pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto būvniecības pakalpojuma vērtību.

(8) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(9) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(10) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(11) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu)

(12) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(27.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2019. Grozījumi attiecībā uz panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas izslēgšanu un divpadsmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

143. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms metāllūžņu piegādēm un ar metāllūžņiem saistītajiem pakalpojumiem

(1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji;

2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.

(2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņiem saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji;

2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei:

1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē;

2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ;

3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tai skaitā automašīnu vraki;

4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;

5) baterijas un akumulatori.

(4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem:

1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām;

2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos;

3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana;

4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana.

(5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez nodokļa.

(6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību.

(7) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojumu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegtā pakalpojuma vērtību norāda bez nodokļa.

(8) Šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojumu sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.

(9) Metāllūžņu saņēmējs par saņemtajām precēm un šā panta otrajā daļā minētais pakalpojumu saņēmējs par saņemtajiem pakalpojumiem maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2019. un 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

143.¹ pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru, integrālās shēmas ierīču un spēļu konsoļu piegādēm

(1) Nodokli par šā panta otrajā daļā minēto preču piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā preču saņēmējs, ja preču piegādātājs un preču saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu preču piegādei:

1) mobilajiem telefoniem;

2) planšetdatoriem un klēpjdatoriem;

3) integrālās shēmas ierīcēm (tai skaitā mikroprocesoriem un centrālo procesoru blokiem);

4) spēļu konsolēm.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto preču piegādātājs izraksta šo preču saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto preču vērtību norāda bez nodokļa.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs samaksā šo preču piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto preču vērtību.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(30.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

143.² pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm

(1) Nodokli par šā panta otrajā daļā minēto preču piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā preču saņēmējs, ja preču piegādātājs un preču saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu) piegādei, tai skaitā šo preču maisījumu (ko neizmainītā stāvoklī parasti neizmanto galapatēriņam) piegādei:

1) kvieši;

2) rudzi;

3) mieži;

4) auzas;

5) kukurūza;

6) griķi;

7) tritikāle;

8) sojas pupas, arī šķeltas;

9) linsēklas, arī šķeltas;

10) rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto preču piegādātājs izraksta šo preču saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto preču vērtību norāda bez nodokļa.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs samaksā šo preču piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto preču vērtību.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2016.)

143.³ pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm

(1) Nodokli par šā panta otrajā daļā minēto preču piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā preču saņēmējs, ja preču piegādātājs un preču saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu preču piegādei:

1) neapstrādātiem dārgmetāliem un to pusfabrikātiem, ja uz tiem neattiecas saskaņā ar šā likuma 139.pantu noteiktais īpašais nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar ieguldījumu zeltu;

2) neapstrādātiem dārgmetālu sakausējumiem un to pusfabrikātiem;

3) neapstrādātiem ar dārgmetālu plaķētiem metāliem un to pusfabrikātiem;

4) dārgmetālu vai ar dārgmetālu plaķētu metālu lūžņiem un atlūzām.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto preču piegādātājs izraksta šo preču saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto preču vērtību norāda bez nodokļa.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs samaksā šo preču piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto preču vērtību.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto preču saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

145.pants. Nodokļa piemērošana komersanta (uzņēmuma) dalībnieku maiņas, reorganizācijas vai likvidācijas gadījumos

(1) Ja privatizē valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību un tās jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas kapitālsabiedrības tiesības un saistības, darījumam nodoklis nav piemērojams.

(2) Ja likvidē komercsabiedrību (uzņēmumu), kas savas darbības laikā nav bijis reģistrēts nodokļa maksātājs, tad, pārdodot vai nododot šīs personas mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(3) Ja likvidē komercsabiedrību (uzņēmumu), kas savas darbības laikā ir bijis reģistrēts nodokļa maksātājs vai kam bija jābūt reģistrētam nodokļa maksātājam, tad par piegādātajām precēm nodokli aprēķina un maksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos persona, kas veic likvidatora funkcijas, iesniedz nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

(4) Ja reģistrēta nodokļa maksātāja īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, maksātnespējas procesa administrators vai likvidators, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība (cena) vai izsoles cena (pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena, ja izsole pasludināta par nenotikušu).

(5) Ja komercsabiedrību, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, reorganizē sadalīšanas ceļā un izveido jaunu komercsabiedrību (uzņēmumu), ko 30 dienu laikā pēc reģistrācijas komercreģistrā reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par nodalīto mantu un ar to nodotām saistībām neaprēķina.

(6) Ja komercsabiedrību (uzņēmumu), kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, reorganizē apvienošanas ceļā, nodokli par nodoto mantu un ar to nodotām saistībām neaprēķina.

(7) Ja komercsabiedrību (uzņēmumu), kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, reorganizē pārveidošanas ceļā par cita veida komercsabiedrību, nodokli par nodoto mantu un ar to nodotām saistībām neaprēķina.

(8) Ja individuālo komersantu, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs, pārveido par komercsabiedrību, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

146.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

(2) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu vai saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nelikumīgi saņemtās nodokļa summas bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 100 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

(3) Ja reģistrēts nodokļa maksātājs, importējot preces, kas paredzētas ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, bet nav norādījis nodokļa summu atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, tas maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nodokļa deklarācijā nenorādītās nodokļa summas.

(4) Ja persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 84.panta septīto daļu, 86.pantu, 88.pantu un 89.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Soda naudas samaksa neatbrīvo personu no nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) PVN grupas dalībnieki par šā likuma pārkāpumiem atbild solidāri.

(6) Par nodokļa saistībām, kuras radušās PVN grupas darbības laikā un kuru izpildes termiņš iestājies triju gadu laikā pēc PVN grupas vai tās dalībnieka izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, PVN grupas dalībnieki atbild solidāri.

(7) Fiskālais pārstāvis atbild par nodokļa saistībām, kas rodas tā pārstāvēto darījumu rezultātā, kā arī par visu darījumu apliecinošo dokumentu uzrādīšanu saistībā ar pārstāvētajiem darījumiem.

(8) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kura mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ir atbildīgs par šā darījuma norādīšanu nodokļa deklarācijā un par valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no valsts budžeta atmaksājamās nodokļa summas nepamatotu palielināšanu, ja tas nav sniedzis informāciju tiesu izpildītājam par nodokļa piemērošanu šim darījumam vai sniedzis nepatiesu informāciju par izsolē pārdodamās mantas ar nodokli apliekamo vērtību.

(9) Maksātnespējas procesa administrators ir atbildīgs par to, lai 45 dienu laikā pēc dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu, būtu iesniegtas tās reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas — nodokļa deklarācijas, kas bija jāiesniedz par taksācijas periodiem līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai. Deklarācijas iesniedz atbilstoši informācijai, kas ir maksātnespējas procesa administratora rīcībā.

(10) Šā panta devītajā daļā minētā pienākuma izpilde neatbrīvo reģistrēto nodokļa maksātāju — juridisko personu — no atbildības par šā likuma 118.pantā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu)

(Nodaļa 09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

148. pants. Datu aizsardzība informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo datu pārzinis.

(2) Lai nodrošinātu informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem nosūtīšanu uz Centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un Valsts ieņēmumu dienests apstrādā fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem.

(09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178., 200.nr.; 2010, 59., 199., 206.nr.; 2011, 65., 117., 202.nr.; 2012, 88.nr.).

2. Nodokļa deklarācija un tās pielikumi par 2012.gada pēdējo taksācijas periodu ir aizpildāmi un iesniedzami saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1640 “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas noteikumi”.

3. Ja nomaksas pirkuma līgums, kurā nomas pirkuma objekts atbilst šā likuma 52.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodokli neaprēķina par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomaksas pirkuma līguma nosacījumi netiek izpildīti un nomaksas pirkuma objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem.

4. Ja nomaksas pirkuma līgums, kas paredz ar nodokli apliekamo preču piegādi, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim un līgumā ir atsevišķi nodalīti kredīta procenti, kas līdz 2000.gada 31.decembrim netika aplikti ar nodokli, tad šos procentus neapliek ar nodokli arī pēc 2001.gada 1.janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām.

5. Ja līgums par nomaksas pirkumu noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, nodoklis par šo darījumu maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem līgumā norādītajos termiņos, piemērojot tādu nodokļa likmi, kāda bija piemērojama nomaksas pirkuma objektam līguma slēgšanas dienā.

6. Nomaksas pirkuma kreditēšana, ko veic saskaņā ar līgumu, kas noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, uzskatāma par finanšu darījumu, kuram nodoklis nav piemērojams.

7. Priekšnodokļa korekciju saskaņā ar šā likuma 105.pantu reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības veikt par zaudētiem parādiem, kas radušies no 2009.gada 1.janvāra.

8. Šā likuma 105.panta ceturtā daļa piemērojama zaudēto parādu summām, ja tiesas nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts saskaņā ar maksātnespējas procesa regulējumu, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

9. Saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo daļu trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš iekšzemē veic ar nodokli apliekamus darījumus un līdz 2012.gada 31.decembrim ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, līdz 2013.gada 1.jūlijam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē pilnvaroto personu.

10. Šā likuma 57.panta ceturtā daļa un 59.panta astotā daļa nav attiecināma uz pilnvaroto personu, kura pārstāv citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju un kura kā pilnvarotā persona līdz 2012.gada 31.decembrim iekšzemē veica ar nodokli apliekamus darījumus. Šai personai ir pienākums līdz 2013.gada 1.aprīlim reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā pēc 2013.gada 1.janvāra turpina veikt ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē kā pilnvarotā persona.

11. Reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuri saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta 7.³ un 7.⁴ daļu neatskaitīja priekšnodokli par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, un priekšnodokli par izmaksām, kas saistītas ar šādas automašīnas uzturēšanu, līdz 2013.gada 30.jūnijam ir tiesības atskaitīt šo priekšnodokli, uzrādot to kārtējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā.

12. Šā likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “e” apakšpunkts attiecībā uz nodokļa piemērošanu kapitālā izdarīto ieguldījumu un vērtspapīru pārvaldei un uzraudzībai piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri.

13. Līdz 2016.gada 31.decembrim nodokli darījumos ar nekustamo īpašumu, kurš iegādāts līdz 2011.gada 27.jūlijam un uz kuru attiecas grozījumi likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 16.punktā, 2.panta 17.¹ daļā un 6.panta pirmās daļas 23.punktā, kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot tādā kārtībā, kā tas ir noteikts līdz 2012.gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

14. Šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti valsts un pašvaldību iestādēm un pašvaldībām, kuras ir reģistrētas vai kurām būtu jābūt reģistrētām Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 55.panta pirmo daļu vai 58.panta pirmo daļu un kuras saņem šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, šā likuma 3.panta septīto daļu, 58.pantu, 73.panta pirmās daļas 7.punktu un otro daļu, 84.panta astoto daļu, 91.panta trešo daļu, 115.panta astoto daļu un 142.pantu piemēro, ja līgumi par šo pakalpojumu saņemšanu noslēgti, sākot ar 2013.gada 1.janvāri. Būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti šajā punktā minētajām personām saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti līdz 2012.gada 31.decembrim, nodoklis piemērojams šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.

(24.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.02.2013.)

15. Šā likuma 100.panta 1.¹ daļa ir attiecināma uz tādu vieglo pasažieru automašīnu un ar tās uzturēšanu saistītajām izmaksām (tai skaitā izmaksām par šīs automašīnas remontu un degvielas iegādi), kura ir iegādāta, nomāta vai importēta, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Ja šā likuma 100.panta 1.¹ daļā minētā vieglā pasažieru automašīna iegādāta līdz 2013.gada 31.decembrim, tad attiecībā uz ar tās uzturēšanu saistītajām izmaksām piemērojamas šā likuma normas, kas ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16. Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš 2011., 2012. un 2013.gadā saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta 7.¹ daļu un šā likuma 100.panta otro daļu neatskaitīja pilnā apmērā priekšnodokli, ir tiesības par 2011.gadu atskaitīt šo neatskaitīto priekšnodokļa daļu 2014.gadā, par 2012.gadu — 2015.gadā, par 2013.gadu — 2016.gadā, uzrādot to kārtējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, ja vieglā pasažieru automašīna attiecīgi 2011., 2012. vai 2013.gadā tika izmantota ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Faktu, ka minētā automašīna attiecīgajā laika posmā bija izmantota ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, reģistrēts nodokļa maksātājs pierāda ar to, ka:

1) bija kārtota ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaite atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

2) šī automašīna bija deklarēta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā atbilstoši uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17. Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš 2013.gadā veica mantisko ieguldījumu (tai skaitā ieguldot pamatlīdzekli, izņemot nekustamo īpašumu) kādā no 103.panta 2.¹ daļā minētajām komercsabiedrībām un par šo ieguldījumu 2013.gadā atmaksāja valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa daļu, ir tiesības 2014.gadā attiecīgi precizēt konkrētā taksācijas perioda nodokļa deklarāciju.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

18. Šā likuma 140.pants zaudē spēku 2015.gada 1.janvārī.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

19. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 27.panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 30.pantā, kā arī grozījumi 125.panta pirmās daļas 21.punktā attiecībā uz skaitļa "140." aizstāšanu ar skaitli "140.¹" stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

20. Šā likuma 140.¹ pantā minētos īpašos nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas režīmus elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav nodokļa maksātājs, kā arī grozījumus attiecībā uz šā likuma 1.panta papildināšanu ar 4.¹, 24.¹ un 30.punktu piemēro ar 2015.gada 1.janvāri.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

21. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 140.¹ panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

22. Šā likuma 146.panta devītā daļa ir piemērojama attiecībā uz maksātnespējas procesiem, kuriem maksātnespējas reģistrā ieraksts par maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīts, sākot ar 2014.gada 1.oktobri.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

23. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 52.panta pirmās daļas 8.punkta "b" apakšpunkta un 25.punkta "b" apakšpunkta izslēgšanu, grozījumi šā likuma 52.panta ceturtās daļas 8.punktā, grozījumi attiecībā uz šā likuma 137.panta papildināšanu ar 2.¹ daļu un grozījumi šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

24. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzējs un kas pēc 2016.gada 1.jūlija līdz šā taksācijas gada beigām vēlas piemērot šā likuma 137.panta pirmo vai 2.¹ daļu, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz 2016.gada 30.jūnijam vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

25. Šā likuma 143.¹ pants stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

26. Šā likuma 73.panta pirmās daļas 12.punkts ir piemērojams gadījumos, kad reģistrēta nodokļa maksātāja komersanta darbība ir apturēta, sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

(17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

27. Grozījumi šā likuma 105.panta pirmajā un trešajā daļā attiecībā uz minēto naudas summu noapaļošanu ir piemērojami zaudētajiem parādiem, kas radušies, sākot ar 2017.gada 1.janvāri.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

28. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz 2017.gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par 2016.gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību, norādot tajā šādu informāciju:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un juridisko adresi;

2) lauksaimnieka nosaukumu, reģistrācijas kodu (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu) un juridisko adresi (fiziskajai personai — deklarēto dzīvesvietu);

3) saņemtās lauksaimniecības produkcijas veidu un vienas vienības cenu;

4) taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas kopējo daudzumu un kopējo vērtību.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

29. Grozījumi šā likuma 50. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 7.¹ daļu un astotās daļas papildināšanu ar 4. punktu, kā arī grozījumi 61. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar astoto daļu un 63. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar sesto daļu stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(20.04.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2017.)

30. Šā likuma 42. panta sešpadsmitā daļa, kas paredz nodokļa samazinātās likmes 12 procentu apmērā piemērošanu tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti), un šā likuma pielikums ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

31. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 1. panta papildināšanu ar 31., 32. un 33. punktu, šā likuma papildināšanu ar 11.¹  un 37.¹ pantu, kā arī 124. panta papildināšanu ar 3.¹ un 3.² daļu piemērojami vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

32. Šā likuma 52.¹ pants piemērojams neatkarīgās personu grupas sniegtiem pakalpojumiem šīs grupas dalībniekiem, sākot ar 2019. gada 1. jūliju.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

33. Tās neatkarīgās personu grupas, kuras atbilst šā likuma 52.¹ panta nosacījumiem un vēlas turpināt piemērot atbrīvojumu no nodokļa atbilstoši šā likuma 52.¹ pantam, informē Valsts ieņēmumu dienestu par grupas izveidi un šīs grupas dalībniekiem līdz 2019. gada 1. augustam, vienlaikus iesniedzot rakstveida vienošanos par to pakalpojumu sniegšanu, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

34. Grozījumi šā likuma 84. panta ceturtajā daļā, 92. panta pirmās daļas 6. punktā, 97. panta piektajā daļā, 109. panta piektās daļas 4. punktā, 124. panta piektajā daļā un 129. panta trešajā daļā attiecībā uz skaitļu "142." un "143.⁵" izslēgšanu, grozījumi attiecībā uz 142. panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas izslēgšanu un divpadsmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījumi attiecībā uz 143.⁵ panta izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019.)

35. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2019. gada 20. septembrim izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra tādus reģistrētus nodokļa maksātājus (izņemot PVN grupu), kuri ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vismaz 12 kalendāra mēnešus, bet līdz 2019. gada 20. jūlijam nodokļa deklarācijās par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nav norādījuši nevienu darījumu. Reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra nodots pastā, vai, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, — ar otro darbdienu pēc tam, kad lēmums ievietots minētajā  sistēmā. Ja lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas neaptur šā lēmuma darbību.

(20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2019.)

36. Grozījumi šā likuma 109. pantā ir piemērojami attiecībā uz tādām pārmaksātā nodokļa summām, kas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir norādītas Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajās nodokļa deklarācijās. Pārmaksātā nodokļa summas, kas uzrādītas nodokļa deklarācijās, kuras iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. decembrim, atmaksājamas kārtībā, kas ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.

(24.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

37. Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar šā likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.

(24.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

38. Šā likuma 41. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunkts, 42. panta septiņpadsmitā un astoņpadsmitā daļa ir piemērojama ar 2020. gada 25. decembri un ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

(07.01.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.01.2021.)

39. Šā likuma 52. panta pirmās daļas 26. punkts ir piemērojams pakalpojumam, par kuru pienākas atlīdzība par likumiskās zemes lietošanas tiesībām zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās ar 2022. gada 1. janvāri neatkarīgi no zemes īpašnieka statusa.

(15.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

40. Šā likuma 52. panta pirmās daļas 26. punkts ir piemērojams arī attiecībā uz pakalpojumu, par kuru pienākas nomas maksa, ko nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos gadījumos.

(15.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

41. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 39. panta trešās daļas 3. punkta, 90. panta un 117. panta piektās daļas 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā saistībā ar vārdu par atkārtoti lietojama iepakojuma depozīta sistēmu aizstāšanu ar normatīvajos aktos iepakojuma jomā lietoto terminoloģiju stājas spēkā ar 2022. gada 1. februāri.

(09.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

42. Šā likuma 50. panta 2.¹ daļa un 53. panta septītās daļas 6. punkts ir piemērojams, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.

(10.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2022.)

43. Šā likuma 50. panta otrās daļas 2. punkts ir piemērojams, sākot ar 2022. gada 1. jūliju.

(10.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2022.)

44. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 50. panta piektās daļas papildināšanu ar 3. punktu, sestās daļas ievaddaļas izteikšanu jaunā redakcijā un 53. panta septītās daļas papildināšanu ar 7. punktu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

(10.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2022.)

45. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 105. panta otrajā daļā noteikto zaudētā parāda vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir attiecināmi uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.

(07.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014., 20.04.2017., 30.05.2019., 28.11.2019., 07.01.2021., 15.10.2020., 10.02.2022. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

Šajā likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā;

2) Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

3) Padomes 2006.gada 19.decembra direktīvas 2006/138/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz periodu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem;

4) Padomes 2007.gada 20.decembra direktīvas 2007/74/EK par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm;

5) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/8/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu;

6) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī;

7) Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/117/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem;

8) Padomes 2009.gada 5.maija direktīvas 2009/47/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm;

9) Padomes 2009.gada 19.oktobra direktīvas 2009/132/EK, kas nosaka direktīvas 2006/112/EK 143.panta “b” un “c” punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (kodificēta versija);

10) Padomes 2009.gada 25.jūnija direktīvas 2009/69/EK, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu;

11) Padomes 2009.gada 22.decembra direktīvas 2009/162/ES, ar ko groza vairākus noteikumus direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

12) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvas 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu;

13) Padomes 2010.gada 13.jūlija direktīvas 2010/45/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem;

14) Padomes 2013.gada 17.decembra direktīvas 2013/61/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK un direktīvu 2008/118/EK groza attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem un īpaši Majotu;

15) Padomes 2016. gada 25. maija direktīvas (ES) 2016/856, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu;

16) Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza direktīvu 2006/112/EK;

17) Padomes 2017. gada 5. decembra direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK un direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā;

18) Padomes 2018. gada 22. jūnija direktīvas (ES) 2018/912, ar ko attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākumu groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

19) Padomes 2018. gada 4. decembra direktīvas (ES) 2018/1910, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm;

20) Padomes 2019. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2019/475, ar ko groza direktīvas 2006/112/EK un 2008/118/EK attiecībā uz Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā un direktīvas 2008/118/EK teritoriālajā piemērošanā;

21) Padomes 2017. gada 5. decembra direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK un direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā;

22) Padomes 2019. gada 21. novembra direktīvas (ES) 2019/1995, ar ko attiecībā uz noteikumiem par preču tālpārdošanu un konkrētām preču piegādēm iekšzemē groza direktīvu 2006/112/EK;

23) Padomes 2020. gada 7. decembra direktīvas (ES) 2020/2020, ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kas piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm;

24) Padomes 2021. gada 13. jūlija direktīvas (ES) 2021/1159, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju;

25) Padomes 2019. gada 16. decembra direktīvas (ES) 2019/2235, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un direktīvu 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo režīmu attiecībā uz aizsardzības pasākumiem Savienības satvarā;

26) Padomes 2020. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2020/284, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.