Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Izdarīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.; 2013, 27., 194., 232., 237. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 42., 248., 251. nr.; 2016, 120., 241. nr.; 2017, 90., 156., 242. nr.; 2019, 118., 132. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta 28. punktu šādā redakcijā:

"28) trešās teritorijas:

a) šādas Eiropas Savienības teritorijas, kas ir Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas, - Atosa kalns, Kanāriju salas, Francijas teritorijas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā un 355. panta 1. punktā, Ālandu salas, Normandijas salas, Kampjone Itālijā (Campione d'Italia), Lugāno ezera Itālijas ūdeņi,

b) šādas Eiropas Savienības teritorijas, kas nav Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas, - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Seūta, Melilja, Livinjo;".

2. Papildināt 8. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību neuzskata iekšzemes nodokļa maksātāja preču, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvietošanu no iekšzemes uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu."

3. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī

(1) Uzskata, ka notiek preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

1) reģistrēts nodokļa maksātājs vai trešā persona viņa vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai tās pēc ievešanas citā dalībvalstī vēlākā posmā piegādātu citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs kļūt par minēto preču īpašnieku saskaņā ar spēkā esošu vienošanos starp abiem nodokļa maksātājiem;

2) reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš no iekšzemes nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, šajā dalībvalstī, uz kuru preces tiek nosūtītas vai transportētas, nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgas iestādes;

3) preču saņēmējs ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs tajā dalībvalstī, uz kuru preces ir nosūtītas vai transportētas, un viņa identitāte un reģistrācijas numurs, ko viņam piešķīrusi minētā dalībvalsts, preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumā ir zināmi šīs daļas 2. punktā minētajam nodokļa maksātājam;

4) reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš no iekšzemes nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, reģistrē preču pārvietošanu šā likuma 134. panta trešās daļas 3. punktā minētajā reģistrā un deklarē šo preču piegādi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto preču saņēmēju aizvieto ar citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, kurš nodokļa maksāšanas vajadzībām ir reģistrēts šīs dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā, uzskata, ka notiek preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, ja:

1) ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 4. punkta nosacījumi;

2) reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš nosūtīja vai transportēja preces, reģistrē šo aizvietošanu šā likuma 134. panta trešās daļas 3. punktā minētajā reģistrā.

(3) Ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, preces nav piegādātas šā panta pirmās daļas 3. punktā vai otrajā daļā minētajam nodokļa maksātājam un nav iestājies neviens no šā panta piektajā, sestajā, septītajā vai astotajā daļā minētajiem apstākļiem, uzskata, ka dienā pēc 12 mēnešu laika posma beigām notiek šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī.

(4) Šā panta trešo daļu nepiemēro un uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī nenotiek, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) tiesības rīkoties ar precēm nav nodotas preču saņēmējam, un šīs preces 12 mēnešu laikā pēc to ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, nosūta atpakaļ uz iekšzemi;

2) reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš nosūtīja vai transportēja preces, reģistrē šo preču atpakaļnosūtīšanu šā likuma 134. panta trešās daļas 3. punktā minētajā reģistrā.

(5) Ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, nav izpildīts kāds no šā panta pirmās vai otrās daļas nosacījumiem, uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī notiek brīdī, kad netiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem.

(6) Ja preces tiek piegādātas personai, kas nav šā panta pirmās daļas 3. punktā vai otrajā daļā minētais nodokļa maksātājs, uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī notiek brīdī tieši pirms šādas preču piegādes veikšanas.

(7) Ja preces pēc to ievešanas dalībvalstī, uz kuru tās tika nosūtītas vai transportētas, tiek nosūtītas vai transportētas uz valsti, kura nav tā dalībvalsts, uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas, uzskata, ka šā panta pirmās vai otrās daļas nosacījumi vairs netiek izpildīti brīdī tieši pirms šādas nosūtīšanas vai transportēšanas.

(8) Ja preces tiek iznīcinātas, pazaudētas vai nozagtas, uzskata, ka šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētā preču pārvietošana no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī notiek dienā, kad preces faktiski ir zudušas vai iznīcinātas, vai, ja šo dienu nav iespējams noteikt, - dienā, kad konstatēta preču pazušana vai iznīcināšana."

4. Papildināt likumu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī vieta

(1) Gadījumā, kad veikta preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta ir tā dalībvalsts, no kuras preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā preces nosūta vai transportē.

(2) Gadījumā, kad veikta preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta ir tā dalībvalsts, uz kuru preces ir nosūtītas vai transportētas."

5. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

"31.¹ pants. Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī brīdis

Gadījumā, kad veikta preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī, preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā brīdis ir brīdis, kad tiesības rīkoties ar precēm kā īpašniekam tiek nodotas šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas 3. punktā minētajam preču saņēmējam."

6. Papildināt likumu ar 43.¹ pantu šādā redakcijā:

"43.¹ pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumu ķēdē

(1) Šā panta izpratnē:

1) darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegādes, uz kurām attiecas viena transportēšana Eiropas Savienības teritorijā;

2) darījumu ķēdes starpnieks ir preču piegādātājs darījumu ķēdē, kurš nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti pats vai ar tādas trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kurš nav pirmais preču piegādātājs darījumu ķēdē.

(2) Ja vienas un tās pašas preces tiek piegādātas secīgi un minētās preces nosūta vai transportē no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti tieši no pirmā darījumu ķēdē esošā preču piegādātāja līdz pēdējam preču saņēmējam, nodokļa 0 procentu likmi piemēro tikai preču piegādei darījumu ķēdes starpniekam.

(3) Šā panta otro daļu nepiemēro un nodokļa 0 procentu likmi piemēro darījumu ķēdes starpnieka veiktajai preču piegādei, ja darījumu ķēdes starpnieks savam preču piegādātājam ir paziņojis savu nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, kas tam piešķirts dalībvalstī, no kuras preces ir nosūtītas vai transportētas."

7. Papildināt 51. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā nepiemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja preču piegādātājs nav iesniedzis pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai ir iesniedzis šo pārskatu, bet tajā nav norādījis pilnīgu un patiesu informāciju par attiecīgo darījumu. Šis nosacījums nav attiecināms uz gadījumu, kad preču piegādātājs Valsts ieņēmumu dienestam sniedz pietiekamu pamatojumu, kas varētu attaisnot minēto rīcību."

8.  52. pantā:

izslēgt pirmās daļas 3. punkta "a" apakšpunktā vārdu "pacientam";

izteikt pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) zobu tehniķu un zobu higiēnistu sniegtos pakalpojumus, kā arī zobārstu un zobu tehniķu piegādātās zobu protēzes;";

izslēgt ceturtās daļas 1. punktu;

papildināt ceturto daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9) medicīnas pakalpojumiem."

9. Aizstāt 53. panta otrajā daļā vārdu "importam" ar vārdu "importu".

10.  61. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic preču piegādes darījumu no citas dalībvalsts uz noliktavu iekšzemē un tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

1) citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešā persona viņa vārdā no citas dalībvalsts nosūta vai transportē preces uz noliktavu iekšzemē, lai minētās preces vēlākā posmā, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc ievešanas piegādātu reģistrētam nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs uzņemties īpašumtiesības uz minētajām precēm saskaņā ar vienošanos starp abiem šiem nodokļa maksātājiem;

2) citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kurš no citas dalībvalsts nosūta vai transportē preces uz noliktavu iekšzemē, nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgas iestādes iekšzemē;

3) preču saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, un viņa reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumā ir zināms šajā panta daļā minētajam citas dalībvalsts nodokļa maksātājam;

4) citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, no citas dalībvalsts nosūtot vai transportējot preces uz noliktavu iekšzemē, reģistrē preču pārvietošanu šā likuma 134. panta 3. punktā minētajā reģistrā un deklarē savā dalībvalstī šo piegādi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Šā panta ceturto daļu nepiemēro un citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms preču piegādes veikšanas, ja tas piegādā preces personai, kas nav:

1) šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētais nodokļa maksātājs;

2) cits reģistrēts nodokļa maksātājs, ar kuru 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas iekšzemē aizstāj šā panta ceturtās daļas 3. punktā minēto nodokļa maksātāju, un ja izpildīti šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 4. punkta nosacījumi.

(10) Šā panta ceturto daļu nepiemēro un citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pēc preču ievešanas iekšzemē tās faktiski ir zudušas vai iznīcinātas."

11. Izslēgt 86. panta devīto daļu.

12.  Aizstāt 103. panta otrās daļas 1. punktā vārdus "pamatlīdzekļiem - no pamatlīdzekļa" ar vārdiem "pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem - no pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma".

13. Papildināt 115. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu."

14. Izteikt 117. panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Reģistrēts nodokļa maksātājs pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā iesniedz, ja izpildīts kaut viens no šiem nosacījumiem:

1) veikta preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) citas dalībvalsts nodokļa maksātājam citā dalībvalstī sniegts ar nodokli apliekams pakalpojums, kura sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu;

3) veikta preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu."

15. Izteikt 118. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā par katru kalendāra mēnesi šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas:

1) veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājam citā dalībvalstī;

2) sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu;

3) veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu."

16. Papildināt 133. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs papīra formā izrakstīto un saņemto nodokļa rēķinu pārvērst un glabāt elektroniskā formā atbilstoši grāmatvedību regulējošu normatīvo aktu prasībām."

17. Papildināt 134. panta trešo daļu ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) uzturēt atbilstoši Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteiktajam to preču reģistru, kuras tas pārvieto, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, nodrošinot iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par pareizi veiktu preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī;

4) uzturēt atbilstoši Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteiktajam tādu preču reģistru, kuras saņemtas noliktavā, veicot preču piegādes darījumu no citas dalībvalsts uz noliktavu iekšzemē."

18. Papildināt 141. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Kokmateriālu saņēmējs par saņemtajām precēm un ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus."

19. Papildināt 143. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Metāllūžņu saņēmējs par saņemtajām precēm un ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus."

20. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"19) Padomes 2018. gada 4. decembra direktīvas (ES) 2018/1910, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm;

20) Padomes 2019. gada 18. februāra direktīvas (ES) 2019/475, ar ko groza direktīvas 2006/112/EK un 2008/118/EK attiecībā uz Itālijas pašvaldības Campione d'Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā un direktīvas 2008/118/EK teritoriālajā piemērošanā."

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 28. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 10. decembrī