Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Izdarīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.; 2013, 27., 194., 232., 237. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 42., 248., 251. nr.; 2016, 120., 241. nr.; 2017, 90., 156., 242. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. pantu ar 31., 32. un 33. punktu šādā redakcijā:

"31) vairāku mērķu vaučers - vaučers, kura izdošanas brīdī nav zināma neviena no šajā likumā noteiktajām viena mērķa vaučera pazīmēm;

32) vaučers - instruments, kurš jāpieņem kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un kurā vai ar kuru saistītajos dokumentos, tostarp šāda instrumenta izmantošanas noteikumos, norādītas piegādājamās preces vai sniedzamie pakalpojumi, vai potenciālo piegādātāju vai sniedzēju identitāte;

33) viena mērķa vaučers - vaučers, kura izdošanas brīdī ir zināma to preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta, uz ko vaučers attiecas, kā arī nodoklis, kas maksājams par šādām precēm vai pakalpojumiem."

2. Papildināt likuma II nodaļu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

"11.1 pants. Darījumi, kuros izmanto vaučeru

(1) Jebkuru viena mērķa vaučera nodošanu, ko veic nodokļa maksātājs, kurš darbojas savā vārdā, uzskata par tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, uz ko vaučers attiecas. Faktisko preču nodošanu vai faktisko pakalpojumu sniegšanu apmaiņā pret viena mērķa vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, neuzskata par patstāvīgu darījumu.

(2) Ja viena mērķa vaučeru nodod nodokļa maksātājs, kas darbojas cita nodokļa maksātāja vārdā, minēto nodošanu uzskata par tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, uz ko vaučers attiecas un ko veicis cits nodokļa maksātājs, kura vārdā darbojas nodokļa maksātājs.

(3) Ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tas nodokļa maksātājs, kas, darbojoties savā vārdā, ir izdevis viena mērķa vaučeru, tomēr tiek uzskatīts, ka šis piegādātājs vai sniedzējs ir veicis ar minēto vaučeru saistīto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu minētajam nodokļa maksātājam.

(4) Uzskatāms, ka faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, ir ar nodokli apliekams darījums atbilstoši šā likuma 5. pantam, turpretim nevienu iepriekšēju minētā vairāku mērķu vaučera nodošanu ar nodokli neapliek.

(5) Ja vairāku mērķu vaučeru nodod nodokļa maksātājs, kas nav nodokļa maksātājs, kurš veic ar nodokli apliekamu darījumu, ievērojot šā panta ceturto daļu, jebkurai pakalpojumu sniegšanai, ko var identificēt, piemēram, izplatīšanas vai veicināšanas pakalpojumiem, nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā."

3. Papildināt 27. pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pakalpojumu sniedzējs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī, vai, ja neveic saimniecisko darbību, pakalpojumu sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir tikai vienā dalībvalstī;

2) pakalpojumus sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav šīs daļas 1. punktā minētā dalībvalsts, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta;

3) šīs daļas 2. punktā minēto sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro.

(4) Ja kalendāra gadā šā panta trešās daļas 3. punktā minētā robežvērtība ir pārsniegta, elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka atbilstoši šā panta pirmajai daļai no robežvērtības pārsniegšanas brīža.

(5) Šā panta trešajā daļā minētajam pakalpojuma sniedzējam ir tiesības noteikt pakalpojumu sniegšanas vietu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, un šī izvēle tam ir saistoša vismaz divus kalendāra gadus."

4. 37. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"37. pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos ar nekustamo īpašumu un darījumos par apbūves tiesības piešķiršanu";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos par apbūves tiesību ir par apbūves tiesību maksājamā atlīdzība."

5. Papildināt likumu ar 37.1 pantu šādā redakcijā:

"37.1 pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos, kuros izmanto vairāku mērķu vaučeru

Ar nodokli apliekamā vērtība par precēm, kas piegādātas, vai pakalpojumiem, kas sniegti, attiecībā uz vairāku mērķu vaučeru ir vienāda ar atlīdzību, kas ir samaksāta par šo vaučeru, vai, ja informācija par minēto atlīdzību nav pieejama, - naudas vērtību, kas norādīta šajā vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot nodokļa summu attiecībā uz piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem."

6. Papildināt 40. pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

"(71) Ja izsolē tiek pārdota apbūves tiesība, tad ar nodokli apliekama izsoles cena."

7. Izslēgt 52. panta 3.2, 3.3 un 3.4 daļu.

8. Papildināt likumu ar 52.1 pantu šādā redakcijā:

"52.1 pants. Ar nodokli neapliekamie pakalpojumi, kurus sniedz neatkarīgā personu grupa

(1) Ar nodokli neapliek pakalpojumus, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) šīs grupas dalībnieki ir personas, kuras veic šā likuma 52. panta pirmajā daļā, izņemot šā likuma 52. panta pirmās daļas 2., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu, minētos ar nodokli neapliekamos darījumus vai darbības, attiecībā uz kurām šī persona nav nodokļa maksātāja;

2) pakalpojumi nepieciešami tikai un vienīgi šīs grupas dalībnieku veikto ar nodokli neapliekamo darījumu nodrošināšanai vai tādu darbību nodrošināšanai, attiecībā uz kurām šīs grupas dalībnieks nav nodokļa maksātājs;

3) pakalpojumu vērtība ir to pašizmaksa;

4) pakalpojumu izmaksas sedz šīs grupas dalībnieki atbilstoši to daļai kopējos izdevumos;

5) netiek būtiski ietekmēta konkurējošas darbības vai darījumus veicošo tirgus dalībnieku (esošo vai potenciālo) situācija konkurences jomā un tādējādi netiek radīti būtiski konkurences izkropļojumi.

(2) Lai piemērotu šā panta pirmo daļu, ir izpildāmi visi šādi nosacījumi:

1) starp neatkarīgo personu grupu un tās dalībniekiem pastāv rakstveida vienošanās par pakalpojumu sniegšanu;

2) neatkarīgās personu grupas dalībnieki ir reģistrēti nodokļa maksātāji;

3) ja neatkarīgās personu grupas dalībnieks veic arī ar nodokli apliekamos darījumus, tas nodrošina uzskaiti, kas pamato, ka no neatkarīgās personu grupas saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti darījumiem, kas atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar šā likuma 52. panta pirmo daļu, izņemot šā likuma 52. panta pirmās daļas 2., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu, vai tādu darbību nodrošināšanai, attiecībā uz kurām šīs grupas dalībnieks nav nodokļa maksātājs.

(3) Neatkarīgā personu grupa, pirms tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana grupas dalībniekiem, informē Valsts ieņēmumu dienestu par grupas izveidi un šīs grupas dalībniekiem, vienlaikus iesniedzot rakstveida vienošanos par to pakalpojumu sniegšanu, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem."

9. Aizstāt 77. pantā vārdu "nesasniedz" ar vārdu "nepārsniedz".

10. Aizstāt 84. panta ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "143.3, 143.4 un 143.5" ar skaitļiem un vārdu "143.3 un 143.4".

11. 92. panta pirmajā daļā:

aizstāt 6. punktā skaitļus un vārdu "142., 143., 143.1, 143.2, 143.3, 143.4 un 143.5" ar skaitļiem un vārdu "143., 143.1, 143.2, 143.3 un 143.4";

aizstāt 7. punktā skaitļus un vārdu "142., 143. un 143.4" ar skaitļiem un vārdu "142. un 143.".

12. 97. pantā:

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "142., 143. un 143.4" ar skaitļiem un vārdu "142. un 143.";

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdu "142., 143., 143.1, 143.2, 143.3, 143.4 un 143.5" ar skaitļiem un vārdu "143., 143.1, 143.2, 143.3 un 143.4".

13. Aizstāt 109. panta piektās daļas 4. punktā skaitļus un vārdu "143.3, 143.4 un 143.5" ar skaitļiem un vārdu "143.3 un 143.4".

14. 124. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nodokli, kas saskaņā ar šā likuma 129. panta desmito daļu ir iekļauts braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes un sporta vai kultūras pasākuma biļetes cenā, nodokļa maksātājs, kurš minētās biļetes realizē savā vārdā, neizmantojot starpniecības pakalpojumus, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā attiecīgā biļete pārdota lietotājam.";

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

"(31) Nodokli, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto viena mērķa vaučeru, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā šis vaučers ir nodots kā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

(32) Nodokli, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā pret preču nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu.";

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdu "142., 143. un 143.4" ar skaitļiem un vārdu "142. un 143.";

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdu "142., 143., 143.1, 143.2, 143.3, 143.4 un 143.5" ar skaitļiem un vārdu "143., 143.1, 143.2, 143.3 un 143.4".

15. Papildināt 128. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja saskaņā ar šā likuma 140.1 pantu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs izmanto īpašo nodokļa režīmu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav nodokļa maksātājs, nodokļa rēķins izrakstāms saskaņā ar tās identifikācijas dalībvalsts noteikumiem, kuru nosaka atbilstoši šā likuma 140.1 panta pirmās daļas 2. punktam."

16. 129. pantā:

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdu "143.3, 143.4 vai 143.5" ar skaitļiem un vārdu "143.3 vai 143.4";

izslēgt desmitajā daļā vārdus "dāvanu kartes, sarunu priekšapmaksas kartes".

17. 140.1 pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir nodokļa maksātājs, kuram Eiropas Savienībā nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgās iestādes;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmās daļas 4. vai 5. punktā minētajam nodokļa maksātājam, kurš Eiropas Savienības teritorijā sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ir tiesības reģistrēties iekšzemē ārpussavienības režīma vai savienības režīma izmantošanai. Minēto režīmu piemēro visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem."

18. 142. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"142. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem";

izslēgt astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu;

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Būvniecības pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus."

19. Izteikt 143.4 pantu šādā redakcijā:

"143.4 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādēm

(1) Nodokli par Ministru kabineta noteikto melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs, ja melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādātājs un melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.

(2) Melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādātājs izraksta melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto melno un krāsaino metālu pusfabrikātu vērtību norāda bez nodokļa.

(3) Melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs samaksā melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto melno un krāsaino metālu pusfabrikātu vērtību.

(4) Melno un krāsaino metālu pusfabrikātu saņēmējs par saņemtajām precēm maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

(5) Ministru kabinets nosaka to preču piegādes, kuras uzskata par melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos."

20. Izslēgt 143.5 pantu.

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 31., 32., 33. un 34. punktu šādā redakcijā:

"31. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 1. panta papildināšanu ar 31., 32. un 33. punktu, šā likuma papildināšanu ar 11.1 un 37.1 pantu, kā arī 124. panta papildināšanu ar 3.1 un 3.2 daļu piemērojami vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju.

32. Šā likuma 52.1 pants piemērojams neatkarīgās personu grupas sniegtiem pakalpojumiem šīs grupas dalībniekiem, sākot ar 2019. gada 1. jūliju.

33. Tās neatkarīgās personu grupas, kuras atbilst šā likuma 52.1 panta nosacījumiem un vēlas turpināt piemērot atbrīvojumu no nodokļa atbilstoši šā likuma 52.1 pantam, informē Valsts ieņēmumu dienestu par grupas izveidi un šīs grupas dalībniekiem līdz 2019. gada 1. augustam, vienlaikus iesniedzot rakstveida vienošanos par to pakalpojumu sniegšanu, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem.

34. Grozījumi šā likuma 84. panta ceturtajā daļā, 92. panta pirmās daļas 6. punktā, 97. panta piektajā daļā, 109. panta piektās daļas 4. punktā, 124. panta piektajā daļā un 129. panta trešajā daļā attiecībā uz skaitļu "142." un "143.5" izslēgšanu, grozījumi attiecībā uz 142. panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas izslēgšanu un divpadsmitās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījumi attiecībā uz 143.5 panta izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī."

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 16., 17. un 18. punktu šādā redakcijā:

"16) Padomes 2016. gada 27. jūnija direktīvas (ES) 2016/1065, ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza direktīvu 2006/112/EK;

17) Padomes 2017. gada 5. decembra direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK un direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā;

18) Padomes 2018. gada 22. jūnija direktīvas (ES) 2018/912, ar ko attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākumu groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu."

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 30. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 12. jūnijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Vēl nav spēkā
vēl nav spēkā
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 30.05.2019.Stājas spēkā: 01.07.2019.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 118 (6457), 12.06.2019. OP numurs: 2019/118.12
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
307463
01.07.2019
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva