Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dzelzceļa likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) (izslēgts no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu); 2) dzelzceļa ekspluatācija — darbība, kas nodrošina dzelzceļa funkcionēšanu, arī dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, uzturēšanu, attīstību un ritošā sastāva lietošanu;

3) dzelzceļa infrastruktūras attīstība — pasākumu komplekss [infrastruktūras izveidošana, būvniecība, modernizācija (uzlabošana), jaudas palielināšana], kuru saskaņā ar transporta politikas plānošanas dokumentiem realizē, lai būtiski palielinātu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, uzlabotu drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas;

4) dzelzceļa infrastruktūras jauda — iespēja plānot vilcienu ceļus, kas pieprasīti kādam infrastruktūras iecirknim konkrētam laikposmam;

5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru;

6) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana — pasākumu komplekss (infrastruktūras tehniskā apkope, atjaunošana), ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, kā arī citi dzelzceļa infrastruktūras darbi, kas paredzēti, lai saglabātu esošās infrastruktūras stāvokli un spējas;

7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu;

8) dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums — pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumi un ar tiem saistītie citi pakalpojumi, par kuriem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

9) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts);

10) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības;

11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — komersants vai institūcija, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, tostarp vilcienu ceļu iedalīšanu, satiksmes pārvaldību un infrastruktūras maksas noteikšanu, kā arī par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību tīklā un tiesību aktos noteiktajā kārtībā piedalās tās attīstīšanā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pārvalda dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot tās ekspluatāciju, uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par dzelzceļa infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību un gadījumos, kad likums neparedz ierobežojumus, veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas. Atsevišķas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas var veikt dažādas institūcijas vai komersanti, ievērojot šā likuma 6.3 panta noteikumus;

13) maršruts — iepriekš izraudzīts ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem noteiktā laika periodā;

14) pārvadātājs — komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām (arī manevriem) un šim nolūkam nodrošina vilci, vai komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām, kā arī veic manevrus;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai  pārvadātāja un manevru darbu veicēja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc vienotā drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;

16) ritošais sastāvs — lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi, citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm;

17) vilces līdzekļi — lokomotīves, motorvagoni un tamlīdzīgs ritošais sastāvs, ar kura palīdzību pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā vai šķidruma plūsmas enerģija) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā;

18) vilciens — saformēti un sakabināti vagoni vai cits ritošais sastāvs ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem, kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar īpašām signālierīcēm;

19) tarifs — likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem;

20) drošības apliecība — dokuments, kas apliecina konkrētā komersanta spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības;

21) zemes klātne — grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kurš paredzēts virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un to aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem;

22) drošības pārvaldības sistēma — organizatorisko pasākumu kopums, ko ieviesis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs un manevru darbu veicējs, lai garantētu savu darbību drošu vadību;

23) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas — lēmumu pieņemšana par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu, un lēmumu pieņemšana par infrastruktūras maksām, tai skaitā maksas noteikšanu un iekasēšanu;

24) alternatīvs maršruts — cits maršruts no tās pašas izbraukšanas vietas līdz galamērķim, ja abi maršruti ir savstarpēji aizvietojami pārvadātāja attiecīgo kravu vai pasažieru pārvadājumu veikšanai;

25) ilgtspējīga alternatīva — piekļuve citai apkalpes vietai, kas pārvadātājam ir ekonomiski pamatota un dod iespēju sniegt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu;

26) apkalpes vieta — vieta (arī zemes platība, ēka un aprīkojums), kura kopumā vai kuras daļa ir īpaši ierīkota, lai varētu sniegt vienu vai vairākus šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētos pakalpojumus;

27) apkalpes vietas operators — jebkurš komersants vai tā struktūrvienība, kas ir atbildīga par vienas vai vairāku apkalpes vietu pārvaldību vai par viena vai vairāku šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu pārvadātājam;

28) pārvadātāja licence — atļauja, kuru licencēšanas iestāde izsniedz komercsabiedrībai un ar kuru tiek atzītas šīs komercsabiedrības kā pārvadātāja tiesības sniegt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Minētās tiesības var ierobežot attiecībā uz konkrētu veidu pakalpojumu sniegšanu;

29) licencēšanas iestāde — iestāde, kas ir atbildīga par pārvadātāja licenču piešķiršanu;

30) samērīga peļņa — pašu kapitāla rentabilitātes koeficients, kurā ir ņemts vērā apkalpes vietas operatora risks (arī attiecībā uz ieņēmumiem) vai šāda riska neesība. Minētais koeficients atbilst attiecīgās nozares vidējam rādītājam pēdējos gados;

31) pieteikuma iesniedzējs — pārvadātājs gadījumā, kad pārvadājums notiek no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), vai uz trešo valsti. Pārējos gadījumos — pārvadātājs vai cita persona, kam ir ar sabiedriskajiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu pārvadājumu veikšanai;

32) pārslogota infrastruktūra — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirknis, kurā noteiktos laikposmos pieprasījumu pēc infrastruktūras jaudas nav iespējams pilnībā apmierināt pat pēc dažādo jaudas pieprasījumu savstarpējas koordinēšanas;

33) jaudas palielināšanas plāns — pasākums vai pasākumu kopums, kura izpildei izstrādāts kalendāra grafiks, lai mazinātu jaudas ierobežojumus, kuru dēļ kādu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkni atzīst par pārslogotu infrastruktūru;

34) koordinēšana — process, ar kura palīdzību publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un pieteikuma iesniedzēji mēģina atrisināt situācijas, kad iesniegtie infrastruktūras jaudas pieprasījumi ir savstarpēji pretrunīgi;

35) pamata vienošanās — juridiski saistoša vispārīga vienošanās, kurā izklāstītas pieteikuma iesniedzēja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, kā arī infrastruktūras pārvaldītāja (ja tiek skarta tā darbības joma) tiesības un pienākumi, kas attiecas uz iedalāmo infrastruktūras jaudu un piemērojamo maksu laikposmā, kurš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu;

36) tīkls — visa dzelzceļa infrastruktūra, ko pārvalda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs;

37) tīkla pārskats — pārskats, kurā sīki izklāstīti vispārīgie noteikumi, termiņi, procedūras un kritēriji maksas aprēķināšanas, maksas iekasēšanas un jaudas sadales shēmām, arī cita informācija, kas vajadzīga, lai varētu pieprasīt infrastruktūras jaudu;

38) vilcienu ceļš — infrastruktūras jaudas daļa, kas vajadzīga, lai vilciens noteiktā laikposmā varētu pārvietoties no vienas vietas uz citu vietu;

39) kustības grafiks — datu kopums, ar kuru definē visu plānoto vilcienu kustību attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā tajā laikposmā, kurā šis datu kopums ir spēkā;

40) stāvēšanas ceļi — rezerves ceļi, kas ir īpaši paredzēti dzelzceļa transportlīdzekļu pagaidu novietošanai norīkojumu starplaikā;

41) apjomīga apkope — darbi, kuri nav regulāri ikdienas pasākumi un kuru dēļ ritošā sastāva vienība nevar piedalīties satiksmē;

42) maksas aprēķināšanas shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti maksas aprēķināšanas noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem attiecīgajā tīklā;

43) maksas iekasēšanas shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti maksas iekasēšanas noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem attiecīgajā tīklā;

44) jaudas sadales shēma — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādāti un apstiprināti jaudas sadales noteikumi, kas tiek piemēroti visiem pārvadātājiem attiecīgajā tīklā;

45) dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana — ar kapitālizdevumiem saistīti lieli dzelzceļa infrastruktūras nomaiņas darbi, kas nemaina tās vispārējos darbības rādītājus;

46) dzelzceļa infrastruktūras modernizācija — ar kapitālizdevumiem saistīti lieli dzelzceļa infrastruktūras izmaiņu darbi, kas uzlabo tās vispārējos darbības rādītājus;

47) dzelzceļa infrastruktūras attīstīšana — tīkla plānošana, finanšu un ieguldījumu plānošana, kā arī infrastruktūras attīstība;

48) vertikāli integrēts uzņēmums — šajā punktā minētais koncerns, izņemot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju, ja tie ir savstarpēji neatkarīgas valsts kapitālsabiedrības, vai komersants, ja:

a) koncerns, lietojot terminu "kontrole" Padomes 2004. gada 20. janvāra regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) izpratnē, ir tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs komersants, kas vienlaikus kontrolē vienu vai vairākus pārvadātājus, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, vai tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs viens vai vairāki pārvadātāji, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā, vai tādas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē esošs viens vai vairāki pārvadātāji, kuri sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā,

b) komersants, kuru veido atsevišķas struktūrvienības, ietverot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un vienu vai vairākas struktūrvienības, kuras kā pārvadātājs sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tīklā un kurām nav atsevišķas juridiskās personas statusa;

49) pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumi — pakalpojumi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, kurus sniedz bez pieturām starp divām vietām, kuras šķir vairāk nekā 200 kilometru liels attālums, pa īpaši būvētām ātrgaitas līnijām, kuras aprīkotas ātrumam, kas nav mazāks par 250 kilometriem stundā, un pa kurām vilcienu kustība vidēji notiek ar šādu ātrumu;  

50) kopīgās drošības metodes — dzelzceļa drošības jomu regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās metodes, kas apraksta drošības līmeņu izvērtēšanu, drošības mērķu sasniegšanu un citu drošības prasību ievērošanu, tostarp riska noteikšanas un izvērtēšanas metode; metode, pēc kuras izvērtē atbilstību vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības izsniegšanas prasībām; uzraudzības metode, kuru piemēro Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā institūcija; pārraudzības metode, kuru piemēro pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības; drošības līmeņa un pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju drošības rādītāju izvērtēšanas metode; drošības mērķu sasniegšanas izvērtēšanas metode un citas metodes, kas aptver drošības pārvaldības sistēmas procesu. Attiecīgos gadījumos kopīgās drošības metodes var paredzēt neatkarīgas novērtēšanas iestādes iesaisti;

51) kopīgie drošības mērķi — dzelzceļa drošības jomu regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie drošības līmeņi, kas jāsasniedz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai kopumā un, ja iespējams, dažādām tās daļām. Kopīgos drošības mērķus var izteikt ar pieļaujama riska kritērijiem vai drošības mērķa līmeņiem, un tajos jo īpaši ņem vērā riskus sabiedrībai un individuālo risku pasažieriem, personālam, tostarp darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, pārbrauktuvju izmantotājiem un citām personām, kā arī individuālo risku piekļuves noteikumu pārkāpējiem;

52) savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija — dzelzceļa savstarpējas izmantojamības jomu regulējoši tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti, kuri attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kuru mērķis ir panākt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem noteikto pamatprasību izpildi, kā arī nodrošināt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību;

53) par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība — komersants, kas ir atbildīgs par ritekļa tehnisko apkopi, atbilst šā likuma 35.2 panta prasībām un kā tāds reģistrēts ritošā sastāva valsts reģistrā;

54) manevru darbu veicējs — komersants, kas nav pārvadātājs, bet, nodrošinot vilci, veic manevru darbus stacijās un stacijām pievienotajos privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos, kā arī starp šīm stacijām veic vilcienu satiksmi, kas nav dzelzceļa pārvadājumi, tostarp komersants, kas nodrošina tikai vilci šiem nolūkiem;

55) kravas nosūtītājs — persona, kas saskaņā ar pārvadājuma līgumu nosūta kravu savā vai trešās personas vārdā;

56) kravas saņēmējs — persona, kas saskaņā ar pārvadājuma līgumu saņem kravu. Ja kravu pārvieto bez pārvadājuma līguma, par kravas saņēmēju uzskata jebkuru personu, kas pēc kravas pārvietošanas to pārņem;

57) faktiskais pārvadātājs — pārvadātājs, kas veic pārvadājumu saskaņā ar pārvadājuma līgumu;

58) vieglā tipa dzelzceļš — pilsētas vai piepilsētas dzelzceļa transporta sistēma ar maksimālo garenvirziena spiedes stiprību 800 kiloņūtoni ritekļa sakabes zonā. Vieglā tipa dzelzceļa sistēmas var izmantot savas atsevišķas līnijas vai ceļu kopīgi ar autosatiksmi, un to apmaiņa ar tālsatiksmes pasažieru vai kravas satiksmi parasti nenotiek;

59) savstarpēja izmantojamība — Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni;

60) savstarpējas izmantojamības komponenti — jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kurš iekļauts vai paredzēts iekļaušanai šā likuma 43.2 pantā minētajā apakšsistēmā, kurš ietver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru, un no kura tieši vai netieši ir atkarīga savstarpēja izmantojamība;

61) nodošana ekspluatācijā — visas darbības, pēc kuru izpildes šā likuma 43.2 pantā minēto apakšsistēmu nodod gatavu izmantošanai;

62) laist tirgū — pirmo reizi darīt pieejamu Eiropas Savienības tirgū savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmu, kas minēta šā likuma 43.2 pantā, vai ritekli, kas gatavs funkcionēt tam paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī;

63) nacionālās prasības — pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem vai citām personām piemērojamie tiesību akti, kuri ietver dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, kas nav ar Eiropas Savienības tiesību aktiem noteiktās dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, un kuri ir paziņoti Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija regulas (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 881/2004 (turpmāk — regula (ES) Nr.  2016/796) 27. pantā minēto informatīvo sistēmu;

64) tramvajvilciens — riteklis, kas paredzēts kombinētai izmantošanai gan vieglā tipa dzelzceļa infrastruktūrā, gan pārējā dzelzceļa infrastruktūrā;

65) iekrāvējs — komersants, kas krauj iepakotas kravas, mazos konteinerus vai portatīvās cisternas vagonā vai konteinerā vai uzkrauj tiem, vai arī uzkrauj konteineru, beztaras pārvadājumu konteineru, daudzelementu gāzes konteineru, cisternkonteineru, portatīvo cisternu vai autotransportlīdzekli uz vagona;

66) izkrāvējs — komersants, kas no vagona nokrauj konteineru, beztaras pārvadājumu konteineru, daudzelementu gāzes konteineru, cisternkonteineru vai portatīvo cisternu, vai komersants, kas no vagona vai konteinera izkrauj iepakotas kravas, mazos konteinerus vai portatīvās cisternas, vai komersants, kas iztukšo kravas no cisternas (cisternvagona, nomontējamas cisternas, portatīvās cisternas vai cisternkonteinera), baterijvagona, daudzelementu gāzes konteinera, beztaras pārvadājumiem izmantota vagona, lielā vai mazā konteinera vai no beztaras pārvadājumu konteinera;

67) piepildītājs — komersants, kas iepilda kravas cisternā (tostarp cisternvagonā, vagonā ar nomontējamu cisternu, portatīvajā cisternā vai cisternkonteinerā), baterijvagonā vai daudzelementu gāzes konteinerā, kā arī beztaras pārvadājumiem iekrauj kravas vagonā, lielajā vai mazajā konteinerā;

68) riteklis — ritošā sastāva vienība, kura sastāv no vienas vai vairākām strukturālām vai funkcionālām apakšsistēmām, kas minētas šā likuma 43.2 pantā;

69) Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunkts — informācijas un komunikācijas sistēma, kas minēta regulas (ES) Nr.  2016/796 12. pantā;

70) pretendents — jebkura persona, kas pieprasa atļauju laist tirgū ritekli vai ritekļa tipu, saņemt ekspluatācijas atļauju šā likuma 43.4 pantā minētajai apakšsistēmai vai saņemt vienoto drošības sertifikātu;

71) ritekļa turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir ritekļa īpašnieks vai persona ar tiesībām to izmantot un kura kā tāda ir reģistrēta ritošā sastāva valsts reģistrā, kas minēts šā likuma 36.1 pantā;

72) pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veids — darbības veids, kuru raksturo pasažieru pārvadājumi, kas ietver vai neietver ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumus, kravu pārvadājumi, kas ietver vai neietver bīstamo kravu pārvadājumus, un tikai manevru pakalpojumi;

73) pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjoms — darbības apjoms, ko raksturo pasažieru skaits vai kravu apjoms, un pārvadātāja vai manevru darbu veicēja lielums, ko raksturo dzelzceļa nozarē strādājošo darbinieku skaits;

74) īpašs gadījums — situācija, kad jebkurai dzelzceļa sistēmas daļai uz laiku vai pastāvīgi savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija paredz īpašus noteikumus ģeogrāfisku, topogrāfisku vai pilsētvides ierobežojumu dēļ vai tādu ierobežojumu dēļ, kuri ietekmē savietojamību ar esošo sistēmu, jo īpaši ar dzelzceļa līnijām un tīkliem, kas nošķirti no pārējā Eiropas Savienības dzelzceļa tīkla, ar gabarītiem, sliežu ceļa platumu vai attālumu starp sliežu ceļiem, ar ritekļiem, kas paredzēti vienīgi vietējiem, reģionāliem vai vēsturiskiem mērķiem, kā arī ritekļiem, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.05.2007., 23.09.2010., 25.02.2016.,  06.06.2019. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Grozījums par 1. punkta izslēgšanu, 15. un 22. punkta jaunā redakcija, grozījums 20. punktā un 50-74. punkts stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

2.pants. Likuma uzdevums

Šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību.

2.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Likums neattiecas uz sliežu ceļu infrastruktūru, tostarp infrastruktūru tramvajiem, metro, vieglā tipa dzelzceļam, tramvajvilcieniem u. tml., kas ir funkcionāli atdalīta no dzelzceļa infrastruktūras un paredzēta pasažieru pārvadāšanai pilsētas teritorijā vai pārvadājumiem uzņēmuma teritorijā, kā arī uz ritošo sastāvu, kas darbojas šajā infrastruktūrā.

(2) Šā likuma 5.1 panta pirmo daļu, 9. panta otro, trešo un ceturto daļu, 10.1, 12.1, 12.2 un 13.1 pantu, kā arī 23. panta ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu nepiemēro pārvadātājiem, kuri sniedz tikai pilsētas, piepilsētas vai reģionālos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus nesaistītos vietējās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras pārvadājumu pakalpojumu tīklos vai tīklos, kas paredzēti tikai pilsētas vai piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem.

(3) Neatkarīgi no šā panta otrās daļas noteikumiem, ja šajā daļā minēto pārvadātāju tieši vai netieši kontrolē kāds komersants vai institūcija, kas sniedz citus, nevis pilsētas, piepilsētas vai reģionālos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vai tādus aptver, piemēro šā likuma 23. panta ceturto, piekto un sesto daļu. Attiecībā uz šādu dzelzceļa pārvadājumu komersantu piemēro arī šā likuma 13. panta ceturto daļu un 23. panta devīto daļu, kuras nosaka attiecības starp dzelzceļa pārvadājumu komersantu un komersantu vai institūciju, kurai ir tieša vai netieša kontrole pār to.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

3.pants. Dzelzceļa jēdziens

Dzelzceļš ir transporta sistēma, kura kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver:

1) dzelzceļa infrastruktūru;

2) ritošo sastāvu un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves;

3) pārvadātājus;

4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

5) personas, kuras pārvadātāja, manevru darbu veicēja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja, kravas nosūtītāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi un manevru darbus stacijā);

6) apkalpes vietas;

7) apkalpes vietu operatorus;

8) manevru darbu veicējus;

9) par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 06.10.2005., 25.02.2016. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. 5. punkta jaunā redakcija un 8. un 9. punkts stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

3.pants. Eiropas Savienības dzelzceļa sistēma

(1) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā ietilpst Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu veidojošās līnijas, stacijas, termināļi un dažādu veidu stacionārs aprīkojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas darbību, kā arī šajā tīklā ekspluatējamais ritošais sastāvs.

(2) Eiropas Savienības dzelzceļa tīkls ir dzelzceļa infrastruktūra Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuru veido:

1) īpaši būvētas ātrgaitas līnijas, kas paredzētas braukšanai ar ātrumu 250 kilometri stundā vai lielāku;

2) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kas paredzētas braukšanai ar ātrumu ap 200 kilometriem stundā;

3) īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas ar ģeogrāfisku, topogrāfisku, reljefa vai pilsētvides ierobežojumu noteiktām īpatnībām, kurās braukšanas ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parasto tīklu, līnijas staciju šķērsošanai, piebrauktuves termināļiem, depo un citi posmi, kuros ātrgaitas ritošais sastāvs brauc ar parasto ātrumu;

4) pasažieru pārvadājumiem paredzētās parastās līnijas;

5) jauktai satiksmei (pasažieru un kravu pārvadājumiem) paredzētās parastās līnijas;

6) kravu pārvadājumiem paredzētās parastās līnijas;

7) pasažieru staciju mezgli;

8) kravu staciju mezgli, kas ietver kombinētās satiksmes termināļus;

9) šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētos elementus savienojošās līnijas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas ritošajā sastāvā iekļauj ritekļus, kas var pārvietoties visā Eiropas Savienības dzelzceļa tīklā vai tā daļā, kā arī īpaši projektētus ritekļus, kas tiek ekspluatēti šā panta otrajā daļā minētajās dažādu tipu ātrgaitas līnijās.

(4) Pamatprasības Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm, (turpmāk — pamatprasības) nosaka Ministru kabinets.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

II nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūra

4.pants. Dzelzceļa infrastruktūra

(1) Dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst:

1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas;

2) zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla) un inženierbūves (tilti, ceļa pārvadi, estakādes, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas, tuneļi, segtas ieraktnes, citas apakšzemes būves u. tml.);

3) robežzīmes un aizsargstādījumi;

4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes;

5) dzelzceļa telekomunikāciju tīkli;

6) dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas;

7) stacijas, izmaiņas punkti un pieturas punkti;

8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu un ritošā sastāva uzturēšanai, remontam un lietošanai;

9) speciāla infrastruktūra pasažieru un kravu piekļuvei pie dzelzceļa platformām, tostarp speciāli piebraucamie ceļi un gājēju ceļi pasažieriem.

(2) Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019. Grozījums pirmās daļas 8. punktā par punkta papildināšanu ar vārdiem "un ritošā sastāva" stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība

(1) Dzelzceļa infrastruktūra atkarībā no tās izmantošanas iedalāma šādi:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu;

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.

(2) Dzelzceļa infrastruktūra kā lietu kopība vai atsevišķi infrastruktūras objekti var piederēt valstij, pašvaldībai, citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

(21) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši dzelzceļa jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasībām un dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un īpatnībām izdod dokumentus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas ir publiski pieejami dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā internetā.

(3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, ja tā ir nepieciešama, lai nokļūtu no vienas apkalpes vietas uz citu apkalpes vietu, kalpo vai var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam vai atrodas apkalpes vietā (izņemot ceļus, kas atrodas dzelzceļa remontdarbnīcās, depo vai lokomotīvju novietnēs), lietošanas, par tajā sniegtajiem pakalpojumiem noteiktās maksas un slēgšanas nosacījumu ziņā pielīdzināma apkalpes vietai. Šādas infrastruktūras īpašniekam ir pienākumi, kādi noteikti apkalpes vietas operatoram, un tiek piemēroti šā likuma 5.1, 11.2 panta, 12.1 panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 12.2 panta noteikumi. Minētais īpašnieks ir pakļauts Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībai un kontrolei.

(4) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras daļa vairs nav nepieciešama, lai nokļūtu no vienas apkalpes vietas uz citu apkalpes vietu, tā nekalpo vai nevar kalpot vairāk kā vienam galapatērētājam vai neatrodas apkalpes vietā, tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var Valsts dzelzceļa administrācijai pieteikt attiecīgo infrastruktūras daļu reģistrēšanai dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.05.2007. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

5.1 pants. Piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai

(1) Pārvadātājam tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai tas varētu sniegt visu veidu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus, piešķir saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno jūras un iekšzemes ostas un citas šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas, un infrastruktūrai, kas kalpo vai var kalpot vairāk nekā vienam galapatērētājam.

(2) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulas (EK) Nr.  1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr.  1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr.  1107/70 noteikumu piemērošanu, pārvadātājam tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, lai tas varētu sniegt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, piešķir saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem. Pārvadātājam ir tiesības uzņemt un izlaist pasažierus jebkurā stacijā vai pieturas punktā. Šīs tiesības ietver arī piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas.

(3) Lai attīstītu pasažieru ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgu, veicinātu pieejamās dzelzceļa infrastruktūras optimālu izmantošanu un pasažieru ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu konkurētspēju, šajā pantā paredzēto piekļuves tiesību īstenošanai attiecībā uz pasažieru ātrgaitas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem var piemērot prasības, kuras Valsts dzelzceļa administrācija noteikusi saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības īstenošanas aktu.

(4) Atsevišķu tehnoloģisko procesu veicējiem, kas darbojas pārvadātāja, infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja vai kravas nosūtītāja uzdevumā, tiesības piekļūt šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā minētajai infrastruktūrai piešķir, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju un izmantojot brīvo jaudu.

(5) Šajā pantā noteiktās piekļuves tiesības Ministru kabinets var pamatoti ierobežot pakalpojumiem, kurus veic virzienā uz trešo valsti vai no tās tādā tīklā, kura sliežu platums atšķiras no galvenā dzelzceļa tīkla Eiropas Savienībā, ja pārrobežu pārvadājumos rodas konkurences kropļojumi. Minētās piekļuves tiesības var ierobežot arī tad, ja trešā valstī dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem pakalpojumiem piekļuve netiek dota bez diskriminācijas.

(6) Manevru darbu veicējiem tiesības piekļūt šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā minētajai infrastruktūrai piešķir, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar infrastruktūras pārvaldītāju, un izmantojot brīvo jaudu.

(7) Lai nodrošinātu pārvadātājiem tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pierobežas iecirkņiem, Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem noteikumiem sniedz pārvadātājiem norēķinu un uzskaites pakalpojumus par ārvalstu komersantiem piederošo vagonu un vilces līdzekļu izmantošanu un informācijas sistēmu izmantošanu, kā arī nosaka citus pakalpojumus, kas nepieciešami dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un izriet no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja dalības starptautiskajās dzelzceļa transporta organizācijās un no līgumiem par pārrobežu pārvadājumu nodrošināšanu, kurus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs noslēdzis ar robežvalstu komercsabiedrībām.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumi, kurus pārvadātājiem sniedz saskaņā ar šā panta septītajā daļā minēto kārtību, lietošanas nosacījumu un maksas noteikšanas ziņā ir pielīdzināmi apkalpes vietu sniegtajiem pakalpojumiem. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir pienākumi, kādi noteikti apkalpes vietas operatoram, un tiek piemēroti šā panta, 11.2 panta, 12.1 panta otrās, trešās un ceturtās daļas un 12.2 panta noteikumi. Minēto pakalpojumu sniegšana ir pakļauta Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībai un kontrolei.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sestā, septītā un astotā daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

5.2 pants. Ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un tiesībām uzņemt un izlaist pasažierus

(1) Šā likuma 5.1 panta otrajā un trešajā daļā paredzētās tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežojamas pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai starp konkrētu izbraukšanas vietu un konkrētu galamērķa vietu, ja viens vai vairāki noslēgtie valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumi attiecas uz šo pašu maršrutu vai alternatīvu maršrutu un ja šo tiesību izmantošana izjauktu noslēgtā attiecīgā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomisko līdzsvaru.

(2) Lai noteiktu, vai noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomiskais līdzsvars tiktu izjaukts, Valsts dzelzceļa administrācija veic ekonomisko analīzi un savu lēmumu balsta uz kritērijiem, kuri noteikti saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības īstenošanas aktu. Valsts dzelzceļa administrācija izvērtē ekonomisko līdzsvaru, ja mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas par šā likuma 27. panta piektajā daļā paredzēto pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ir saņemts tādas kompetentās iestādes iesniegums, kura noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, vai jebkuras citas tādas ieinteresētās kompetentās iestādes iesniegums, kurai ir tiesības ierobežot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, vai tāda pārvadātāja iesniegums, kurš izpilda pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja iesniegums, vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja iesniegums.

(3) Kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, un pārvadātāji, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, nodrošina Valsts dzelzceļa administrācijai informāciju, kura tai nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu. Valsts dzelzceļa administrācija izskata saņemto informāciju, ja nepieciešams, — pieprasa vajadzīgo informāciju no citām iesaistītajām personām un mēneša laikā pēc tās saņemšanas sāk apspriedes ar šīm personām. Ja nepieciešams, Valsts dzelzceļa administrācija apspriežas ar visām iesaistītajām personām. Valsts dzelzceļa administrācija informē iesaistītās personas par lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par sešām nedēļām pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija, un par lietā pieņemto lēmumu paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl to nenosaka Komisijas 2014. gada 11. augusta īstenošanas regula (ES) Nr. 869/2014 par jauniem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

(4) Valsts dzelzceļa administrācija pamato pieņemto lēmumu. Tajā ietver nosacījumus, saskaņā ar kuriem mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, pārvadātājs, kas izpilda pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā šajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs vai pārvadātājs, kas meklē iespēju piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai, var rosināt, lai Valsts dzelzceļa administrācija uzsāk administratīvo procesu no jauna.

(5) Ja Valsts dzelzceļa administrācija konstatē, ka ar šā likuma 27. panta piektajā daļā paredzēto pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tiktu izjaukts noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomiskais līdzsvars, tā norāda iespējamās minētā pakalpojuma izmaiņas, ar kurām tiktu nodrošināta nosacījumu izpilde šā likuma 5.1 panta otrajā daļā paredzēto piekļuves tiesību piešķiršanai.

(6) Ja Valsts dzelzceļa administrācija pēc šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās analīzes veikšanas konstatē, ka paredzētais pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojums starp konkrētu izbraukšanas vietu un konkrētu galamērķa vietu izjauktu attiecībā uz šo pašu maršrutu vai alternatīvu maršrutu noslēgtā valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līguma ekonomisko līdzsvaru, Valsts dzelzceļa administrācija norāda iespējamās pakalpojuma izmaiņas, ar kurām tiktu nodrošināta šā likuma 5.1 panta otrajā un trešajā daļā minēto piekļuves tiesību piešķiršanas nosacījumu izpilde. Šādas izmaiņas var nozīmēt paredzētā pakalpojuma pārveidošanu.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

6.pants. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra

(1) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra (valstij piederošā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra vai šā panta otrajā daļā minētās personas pārvaldīšanā esošā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra) tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, izņemot infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu šā likuma 13.1panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ir valsts akciju sabiedrība. Ar Ministru kabineta lēmumu atsevišķus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektus var nodot citu personu pārvaldīšanā.

(23.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

6.1 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras ekspluatāciju, uzturēšanu un atjaunošanu tīklā un nodrošina attiecīgā tīkla dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu saskaņā ar šo likumu.

(2) Nevienai no pārējām juridiskajām vienībām vertikāli integrētā uzņēmumā nedrīkst būt izšķiroša ietekme uz lēmumiem, kurus pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (vai — attiecīgos gadījumos — publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs) attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām. Šā likuma 1. panta 48. punkta "b" apakšpunktā minētajos gadījumos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas veic juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā no pārvadātāja neatkarīgs komersants vai institūcija.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja padomes un valdes locekļi un tiem tieši pakļautie vadītāji darbojas nediskriminējošā veidā, un to objektivitāti nedrīkst ietekmēt nekādi interešu konflikti.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs organizējams kā vienība, kas ir juridiski nošķirta no jebkura dzelzceļa pārvadātāja, bet vertikāli integrētos uzņēmumos ir nošķirta no jebkurām citām juridiskajām personām, kuras ietilpst koncernā, vai — attiecīgos gadījumos — no struktūrvienībām, kuras ietilpst komersantā.

(5) Viena un tā pati persona nevar vienlaikus tikt iecelta vai nodarbināta:

1) kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdes loceklis un kā tāda pārvadātāja valdes loceklis, kurš darbojas attiecīgajā tīklā;

2) kā persona, kura ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, un kā tāda pārvadātāja valdes loceklis, kurš darbojas attiecīgajā tīklā;

3) ja ir izveidota padome, — kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja padomes loceklis un kā tāda pārvadātāja padomes loceklis, kurš darbojas attiecīgajā tīklā;

4) kā tāda komersanta padomes loceklis, kurš ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā un vienlaikus kontrolē gan pārvadātāju, kas darbojas attiecīgajā tīklā, gan publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, un kā minētā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdes loceklis.

(6) Vertikāli integrētos uzņēmumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja valdes locekļi un personas, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, ne no vienas citas juridiskās vienības, kas ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, nesaņem nekādu uz rezultātiem balstītu atalgojumu, kā arī nesaņem prēmijas, kas galvenokārt saistītas ar konkrētu pārvadātāju finanšu rezultātiem. Tomēr minētajām personām var piedāvāt stimulus, kas saistīti ar dzelzceļa sistēmas vispārējo darbību.

(7) Ja dažādām vienībām, kuras ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā, informācijas sistēmas ir kopīgas, piekļuve sensitīvai informācijai (komercnoslēpumu saturoša informācija, kura attiecas tikai uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām) ir tikai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja personālam, kuram ir piešķirtas šādas tiesības, kā arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbībā pieaicinātām personām ar būtisko funkciju veicēja atļauju. Sensitīvu informāciju nenodod tālāk citām vienībām, kuras ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā.

(8) Ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas veic juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā no pārvadātāja neatkarīgs komersants vai institūcija, tai nepiemēro šā panta ceturto daļu un piektās daļas 3. un 4. punktu. Šā panta piektās daļas 1. punkta un sestās daļas noteikumus analoģiski piemēro par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu atbildīgo nodaļu vadītājiem. Noteikumus, kuri attiecas uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, piemēro neatkarīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam.

(9) Šā panta pirmās daļas noteikumi neskar normatīvajos aktos noteiktās lēmumu pieņemšanas tiesības attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras attīstību un finansējumu un normatīvajos aktos noteikto kompetenci attiecībā uz infrastruktūras finansēšanas un maksas noteikšanas, kā arī jaudas sadales tiesiskā regulējuma pieņemšanu.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

6.2 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja objektivitāte attiecībā uz satiksmes pārvaldību un uzturēšanas plānošanu

(1) Satiksmes pārvaldības un uzturēšanas plānošanas funkcijas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs īsteno pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Personas, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar minētajām funkcijām, nedrīkst ietekmēt nekādi interešu konflikti.

(2) Ja satiksmes pārvaldībā ir traucējumi, kas attiecas uz pārvadātājiem, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina pārvadātājiem pilnīgu un savlaicīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai. Ja pārvadātājiem tiek piešķirta turpmāka piekļuve satiksmes pārvaldības procesam, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs to dara pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

(3) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras apjomīgas uzturēšanas vai atjaunošanas ilgtermiņa plānošanu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apspriežas ar pieteikuma iesniedzējiem un pēc iespējas ņem vērā izteiktos viedokļus. Uzturēšanas darbus nediskriminējošā veidā plāno publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

6.3 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodošana ārpakalpojumā un funkciju dalīšana

(1) Garantējot, ka nerodas interešu konflikts un tiek nodrošināta sensitīvas informācijas konfidencialitāte, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs:

1) nodot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas ārpakalpojumā citam komersantam ar noteikumu, ka šis komersants nav pārvadātājs, tas nekontrolē pārvadātāju vai to nekontrolē pārvadātājs. Vertikāli integrētā uzņēmumā būtiskās funkcijas nedrīkst nodot ārpakalpojumā citai vertikāli integrēta uzņēmuma vienībai, ja vien šāda vienība nepilda tikai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas;

2) nodot ārpakalpojumā pārvadātājiem vai komersantiem, kuri kontrolē pārvadātājus vai kurus kontrolē pārvadātājs, tādu darbu un saistītu uzdevumu izpildi, kuri attiecas uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu, uzturēšanu un atjaunošanu.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzrauga šā likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktā minēto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju īstenošanu. Jebkurš komersants vai institūcija, kas veic kādu no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām, ievēro šā likuma 6.1, 6.2, 6.4 un 13.1 pantu.

(3) Atkāpjoties no šā likuma 6.1 panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības funkcijas var veikt dažādi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp publiskās un privātās partnerības vienošanās puses, ja tie visi ievēro šā likuma 6.1 panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā un 6.2, 6.4 un 13.1 pantā noteiktās prasības un uzņemas atbildību par attiecīgo funkciju īstenošanu.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībā var noslēgt sadarbības līgumus ar vienu vai vairākiem pārvadātājiem, to darot nediskriminējošā veidā un nolūkā sniegt labumu klientiem, piemēram, lai samazinātu izmaksas vai uzlabotu darbību tajā tīkla daļā, uz kuru attiecas līgums. Valsts dzelzceļa administrācija pārrauga šādu līgumu izpildi un pamatotos gadījumos var ieteikt tos izbeigt.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

6.4 pants. Finanšu pārredzamība

(1) No publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārvaldības darbībām gūtos ienākumus, tostarp publiskus līdzekļus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var izmantot tikai savas komercdarbības finansēšanai, tostarp lai apkalpotu aizdevumus. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šādus ienākumus var arī izmantot, lai maksātu dividendes kapitāla daļu īpašniekiem, kuru vidū var būt jebkādi privāti dalībnieki (akcionāri), izņemot komersantus, kuri ietilpst vertikāli integrētā uzņēmumā un vienlaikus kontrolē gan pārvadātāju, gan attiecīgo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ne tieši, ne netieši nepiešķir aizdevumus pārvadātājam, kas darbojas tā tīklā.

(3) Pārvadātājs ne tieši, ne netieši nepiešķir aizdevumus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kura tīklā tas darbojas.

(4) Aizdevumus starp vertikāli integrēta uzņēmuma vienībām piešķir, izmaksā un apkalpo tikai saskaņā ar tirgus likmēm un nosacījumiem, kas atspoguļo attiecīgās vienības individuālo riska profilu.

(5) Aizdevumu līgumi, kas starp vertikāli integrēta uzņēmuma vienībām piešķirti pirms 2016. gada 24. decembra, var saglabāt spēku līdz termiņa beigām ar noteikumu, ka par aizdevumiem līgumi tika slēgti saskaņā ar tirgus likmēm, ka tie tika izmaksāti un ka tos apkalpo.

(6) Jebkurus pakalpojumus, ko publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam piedāvā citas vertikāli integrēta uzņēmuma vienības, sniedz, par tiem maksājot vai nu tirgus cenās, vai cenās, kas atspoguļo ražošanas izmaksas, pieskaitot saprātīgu peļņas daļu.

(7) Vertikāli integrētos uzņēmumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja parādi ir skaidri nodalāmi no citu juridisko vienību parādiem. Šādus parādus apkalpo atsevišķi. Tas neliedz parādu galīgo maksājumu veikt, izmantojot juridisko vienību, kas ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kurš vienlaikus kontrolē gan pārvadātāju, gan minēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, vai kādu citu juridisko vienību uzņēmumā.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un citu juridisko vienību uzskaiti vertikāli integrētā uzņēmumā veic tā, lai nodrošinātu šā panta izpildi un dotu iespēju uzņēmumā veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un nodrošināt pārredzamas finanšu plūsmas.

(9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vertikāli integrētā uzņēmumā uzglabā grāmatvedības ierakstus par visām komerciālajām un finansiālajām attiecībām ar citām juridiskajām vienībām minētajā uzņēmumā.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

6.5 pants. Koordinācijas mehānismi

(1) Starp galveno publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju un visiem ieinteresētajiem pārvadātājiem, kā arī zināmiem un iespējamiem pieteikuma iesniedzējiem tiek ieviesti piemēroti koordinācijas mehānismi, kuros aicina piedalīties kravas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjus un publiskas personas institūcijas. Valsts dzelzceļa administrācija var piedalīties kā novērotāja.

(2) Koordinācija cita starpā attiecas uz:

1) pieteikuma iesniedzēju vajadzībām saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas uzturēšanu un attīstību;

2) šā likuma 10.1 pantā minētajos līgumos ietverto uz lietotājiem orientēto darbības mērķu saturu un uz tā pirmajā daļā minētajiem stimuliem un to īstenošanu;

3) šā likuma 28. pantā minētā tīkla pārskata saturu un īstenošanu;

4) intermodalitātes un savstarpējas izmantojamības jautājumiem;

5) jebkuru citu jautājumu, kas saistīts ar nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumu kvalitāti.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, sagatavo un publicē koordinācijas pamatnostādnes par šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem. Koordinācija notiek vismaz reizi gadā, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savā tīmekļvietnē publicē pārskatu par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo pantu.

(4) Saskaņā ar šo pantu veiktā koordinācija neierobežo pieteikuma iesniedzēja tiesības iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijai un normatīvajos aktos noteikto Valsts dzelzceļa administrācijas kompetenci dzelzceļa transporta nozarē, pildot regulatīvās iestādes funkcijas.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

6.6 pants. Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tīkls

(1) Lai veicinātu efektīvu un lietderīgu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, galvenais dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piedalās Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju tīklā un sadarbojas ar to. Minētajā tīklā notiek regulāras tikšanās, lai:

1) attīstītu Eiropas Savienības dzelzceļa infrastruktūru;

2) atbalstītu savlaicīgu un efektīvu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas īstenošanu;

3) apmainītos ar paraugpraksi;

4) uzraudzītu un salīdzinoši novērtētu darbības rezultātus;

5) dotu ieguldījumu Eiropas Komisijas veiktajos tirgus uzraudzības pasākumos;

6) risinātu nepilnības pārrobežu jautājumos;

7) apspriestu sadarbību maksas aprēķināšanas un infrastruktūras jaudas sadales pārrobežu jautājumos.

(2) Saskaņā ar šo pantu veiktā koordinācija neierobežo pieteikuma iesniedzēja tiesības iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijai un normatīvajos aktos noteikto Valsts dzelzceļa administrācijas kompetenci dzelzceļa transporta nozarē, pildot regulatīvās iestādes funkcijas.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

7.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iedalījums pēc tās funkcionālās nozīmes un tehniskajām iespējām

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra pēc tās funkcionālās nozīmes iedalāma šādi:

1) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (apkalpo galvenās pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas);

2) reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (tai ir vietēja nozīme).

(11) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī tai piegulošie vai ar to saistītie staciju sliežu ceļi, speciālās nozīmes sliežu ceļi, pievedceļi, strupceļi un citi sliežu ceļi.

(2) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra pēc tās tehniskajām iespējām iedalāma kategorijās. Metodikas projektu, pēc kuras dzelzceļa infrastruktūra iedalāma kategorijās, izstrādā Satiksmes ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(3) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūru nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

7.1 pants. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļš

(1) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļš ir šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene—Alūksne sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļā ietilpst arī dzelzceļa zemes nodalījuma josla.

(2) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektus apsaimnieko to īpašnieki (valdītāji).

(3) Lai saglabātu vēsturiskā mantojuma dzelzceļu un veicinātu tā izmantošanu atbilstoši funkcijām, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašnieku (valdītāju) un nevalstisko organizāciju sadarbību, īstenojot labāko muzejdzelzceļu praksi, izveido Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvo padomi, kurā ietilpst Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Gulbenes novada domes, Alūksnes novada domes, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu apsaimniekošanā iesaistīto personu un ieinteresēto biedrību un nodibinājumu, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir attiecīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pārstāvji. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — satiksmes ministrs. Nolikumā nosaka konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā šajā pantā minētās personas deleģē pārstāvjus darbam padomē.

(4) Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa infrastruktūrai ir reģionālās nozīmes publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss.

(5) Uz vēsturiskā mantojuma dzelzceļu nav attiecināmas šā likuma VII1 nodaļas prasības.

(6) Valsts dzelzceļa administrācija, pamatojoties uz šā panta trešajā daļā minētās padomes priekšlikumiem, lemj par šā panta astotajā daļā minēto finanšu līdzekļu piešķiršanu vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem). Finanšu līdzekļus piešķir tikai šādiem mērķiem:

1) šā panta pirmajā daļā minētā vēsturiskā mantojuma dzelzceļa saglabāšanai un popularizēšanai;

2) sabiedrības izglītošanai par dzelzceļa nozari un dzelzceļa nozares popularizēšanai;

3) vēsturiskā ritošā sastāva un citas ar vēsturiskā mantojuma dzelzceļu saistītas tehnikas iegādei un atjaunošanai;

4) šaursliežu dzelzceļa līnijas izmantošanai pārvadājumiem.

(7) Šā panta trešajā daļā minētā padome ik gadu līdz 1.septembrim sagatavo priekšlikumus par finanšu līdzekļu sadalījumu starp vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašniekiem (valdītājiem) nākamajam gadam un iesniedz šos priekšlikumus Valsts dzelzceļa administrācijai lēmuma pieņemšanai par finanšu līdzekļu piešķiršanu.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ik gadu paredz finansējumu šā panta septītajā daļā minētā Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma izpildei 0,25 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šā panta astotajā daļā paredzēto finansējumu piešķir katru ceturksni, līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša 10.datumam pārskaitot daļu no šā panta astotajā daļā paredzētā finansējuma attiecīgajam finansējuma saņēmējam saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(10) Finansējuma saņēmēji sagatavo pārskatu par tā izlietojumu un iesniedz izskatīšanai šā panta trešajā daļā minētajai padomei ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 30.aprīlim. Iesniegtos finansējuma izlietojuma pārskatus apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija, pamatojoties uz padomes rekomendācijām.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Grozījums piektajā daļā par skaitļa un vārda "43. panta" aizstāšanu ar skaitli un vārdu "VII1 nodaļas" stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

8.pants. Reģistrācija un uzskaite

(1) Dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pakļauta valsts reģistrācijai un uzskaitei.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras reģistrs un uzskaite atbilstoši attiecīgajam infrastruktūras iedalījumam tiek nodrošināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Nereģistrētas infrastruktūras izmantošana un piešķiršana izmantošanai ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru attīsta atbilstoši nepieciešamībai, ņemot vērā Eiropas Savienības vispārīgās vajadzības, arī vajadzību sadarboties ar kaimiņos esošajām trešajām valstīm. Šādā nolūkā Satiksmes ministrija pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm izstrādā un Ministru kabinets apstiprina indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Minētā stratēģija aptver vismaz piecu gadu laikposmu un ir atjaunojama.

(3) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību saskaņā ar šo likumu ir atbildīga valsts akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs), kura saskaņā ar valsts noteikto vispārīgo politiku un šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju pieņem saimnieciskās darbības plānu, kurā iekļauj ieguldījumu un finanšu programmu. Plānu izstrādā tā, lai panāktu optimālu un efektīvu infrastruktūras izmantošanu, nodrošinājumu un attīstību, vienlaikus nodrošinot finanšu līdzsvaru un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Pirms saimnieciskā darbības plāna apstiprināšanas minētais infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, lai jau zināmie un iespējamie pieteikuma iesniedzēji — pēc to pieprasījuma — varētu piekļūt attiecīgajai informācijai un izteikt savu viedokli par saimnieciskās darbības plāna saturu attiecībā uz nosacījumiem par piekļuvi infrastruktūrai, tās izmantošanu un veidu, nodrošinājumu un attīstību. Saimnieciskās darbības plāns var būt infrastruktūras pārvaldītāja vidēja termiņa darbības stratēģijas sastāvdaļa.

(4) Valsts nodrošina, ka normālos saimnieciskās darbības apstākļos un samērīgā laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus, šā likuma 6.pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja peļņas un zaudējumu pārskatā ieņēmumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas komercdarbības, neatmaksājamie ieņēmumi no privātiem avotiem, kā arī valsts finansējums (attiecīgajā gadījumā iekļaujot arī no valsts saņemtos avansa maksājumus) ir vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem. Ievērojot lietotāja iespējamo ilgtermiņa mērķi visu transporta veidu infrastruktūras izmaksas segt ar lietotāju tiešajiem maksājumiem, pamatojoties uz dažādo transporta veidu godīgu, nediskriminējošu konkurenci, kad dzelzceļa transports spēj konkurēt ar citiem transporta veidiem, saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem maksas aprēķināšanas nosacījumiem valsts var prasīt, lai šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma.

(5) Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanas procesā Satiksmes ministrija noteiktajā kārtībā var iesniegt pieprasījumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

(6) Pašvaldību, komercsabiedrību, citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē tās īpašnieki.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

10.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējums

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības līdzekļi, kā arī līdzekļi citiem šajā likumā paredzētajiem maksājumiem veido dzelzceļa infrastruktūras finansējumu, ko pārvalda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras finansējumu veido:

1) ieņēmumi no maksas par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu;

2) ieņēmumi no tās valstij piederošās zemes iznomāšanas, uz kuras izvietota publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra (15.panta otrā daļa);

3) peļņa no šā likuma 6.pantā minētajam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam piederoša apkalpes vietas operatora pakalpojumiem;

4) valsts finansējums (9.panta ceturtā un piektā daļa);

5) peļņa no citas komercdarbības;

6) neatmaksājami ieņēmumi no privātiem avotiem.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

10.1 pants. Infrastruktūras izmaksas un grāmatvedības uzskaite

(1) Šā likuma 6.pantā minētajam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot drošību un vajadzību uzturēt un uzlabot infrastruktūras pakalpojumu kvalitāti, nodrošina stimulus samazināt infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas un piekļuves maksas līmeni.

(2) Ievērojot valsts kompetenci attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu un — attiecīgos gadījumos — valsts budžeta plānošanas principus, Satiksmes ministrija un šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz vismaz piecu gadu laikposmu noslēdz līgumu, kurš atbilst vismaz šā likuma 10.2 pantā norādītajiem noteikumiem un saskaņā ar kuru piemēro šā panta pirmajā daļā minētos stimulus. Par līguma noteikumiem un šā likuma 6.pantā minētā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanai veicamo maksājumu struktūru iepriekš vienojas, aptverot visu līguma darbības laiku.

(3) Ne vēlāk kā mēnesi pirms šā panta otrajā daļā minētā līguma parakstīšanas tā puses informē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju, pieteikuma iesniedzējus un — pēc to pieprasījuma — iespējamos pieteikuma iesniedzējus un dod tiem iespēju izteikt savu viedokli par līguma saturu. Līgumu publicē mēneša laikā no tā noslēgšanas dienas, un šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina līguma noteikumu un saimnieciskās darbības plāna konsekvenci.

(4) Šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izveido un uztur savu aktīvu un tādu aktīvu reģistru, par kuru pārvaldību tas ir atbildīgs. Šo reģistru izmanto, lai novērtētu, kāds finansējums ir vajadzīgs aktīvu uzturēšanai. Tam pievieno detalizētu informāciju par izdevumiem infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai.

(5) Šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā metodi izmaksu attiecināšanai pa dažādām pārvadātājiem piedāvāto pakalpojumu kategorijām un par šo metodi informē būtisko funkciju veicēju, ja pats neveic būtiskās funkcijas, sniedzot tam visu informāciju, kas nepieciešama maksas aprēķināšanas shēmas izstrādei. Minēto metodi atjaunina, pamatojoties uz starptautisko paraugpraksi.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

10.2 pants. Satiksmes ministrijas un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līguma noteikumi

Satiksmes ministrijas un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumā ir vismaz šādas sastāvdaļas:

1) līguma darbības joma attiecībā uz infrastruktūru un apkalpes vietām, strukturējot saskaņā ar šā likuma 12.1 pantu. Tajā ietver visus infrastruktūras pārvaldības aspektus, arī jau ekspluatācijā esošas infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu. Ja nepieciešams, līgumā var ietvert arī jaunas infrastruktūras būvniecību;

2) maksājumu vai piešķirto līdzekļu struktūra šādā sadalījumā: šā likuma 12.1 pantā norādītajiem infrastruktūras pakalpojumiem, uzturēšanai un atjaunošanai, savlaicīgi nepaveikto infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbu izpildei. Attiecīgajā gadījumā līgumā var iekļaut jaunai infrastruktūrai piešķirto maksājumu vai līdzekļu struktūru;

3) uz lietotājiem orientēti darbības mērķi kā rādītāji un kvalitātes kritēriji, ietverot šādus aspektus:

a) vilcienu satiksmes efektivitāte un klientu apmierinātība,

b) tīkla jauda,

c) aktīvu pārvaldība,

d) darbības apjomi,

e) drošības līmeņi,

f) vides aizsardzība;

4) savlaicīgi nepaveikto infrastruktūras uzturēšanas darbu iespējamais apjoms un aktīvi, kas pakāpeniski tiks izņemti no lietošanas un tādējādi radīs dažādas finanšu plūsmas;

5) šā likuma 10.1 panta pirmajā daļā minētie stimuli;

6) minimālās prasības infrastruktūras pārvaldītāja iesniedzamiem ziņojumiem, precizējot to saturu un ziņojumu iesniegšanas biežumu un norādot katru gadu publicējamo informāciju;

7) saskaņotais vienošanās termiņš, kas ir sinhronizēts un saderīgs attiecīgi ar infrastruktūras pārvaldītāja saimnieciskās darbības plāna, koncesijas vai drošības apliecības termiņu, un valsts noteiktais maksas aprēķināšanas tiesiskais regulējums;

8) noteikumi par to, kā rīkoties ievērojamu darbības traucējumu gadījumā un ārkārtas situācijās, tostarp ārkārtas rīcības plāni un noteikumi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un lietotāju savlaicīgu informēšanu;

9) korektīvi pasākumi, kas jāveic, ja kāda no pusēm pārkāpj savas līgumsaistības vai radušies ārkārtas apstākļi, kas ietekmē publiskā finansējuma pieejamību; līgums ietver nosacījumus un procedūru atkārtotām sarunām un līguma izbeigšanai pirms termiņa;

10) līguma izpildes kontroles kārtība.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

11.pants. Principi maksas noteikšanai par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un maksas atlaides

(1) Maksas aprēķināšanas shēmu attiecībā uz šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izstrādā un apstiprina publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti īpaši pasākumi saskaņā ar šā likuma 11.1 panta desmito daļu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina, ka minētās maksas aprēķināšanas shēmas pamatā ir vieni un tie paši principi visā attiecīgajā tīklā, un, šo shēmu piemērojot dažādiem pārvadātājiem, kas sniedz līdzvērtīga rakstura pakalpojumus līdzīgās tirgus daļās, tiek piemērotas līdzvērtīgas un nediskriminējošas maksas.

(2) Maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, nosaka atbilstīgi vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanas tiešajām izmaksām un ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas, kā arī šā likuma 11.1 panta noteikumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajai maksai var pievienot papildu maksu, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību kādā skaidri nosakāmā infrastruktūras daļā pārslogotības laikposmos. Ja nav izstrādāts jaudas palielināšanas plāns vai netiek pildītas jaudas palielināšanas plānā ietvertās darbības, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pieņem lēmumu atcelt šīs papildu maksas piemērošanu attiecīgajai infrastruktūrai. Ja jaudas palielināšanas plānu nav iespējams izpildīt tādu iemeslu dēļ, ko nevar ietekmēt, vai pieejamās alternatīvas nav ekonomiski vai finansiāli lietderīgas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar Valsts dzelzceļa administrācijas atļauju var turpināt piemērot papildu maksu, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību kādā skaidri nosakāmā infrastruktūras daļā pārslogotības laikposmos.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto maksu var mainīt, lai ņemtu vērā izmaksas, ko radījusi vilcienu satiksmes ietekme uz vidi. Jebkuras šādas izmaiņas diferencē atbilstīgi izraisītās ietekmes apjomam. Piemērojot maksu par kravas ritošā sastāva izraisītā trokšņa ietekmes radītajām izmaksām, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ievēro Komisijas 2015.gada 13.marta īstenošanas regulu (ES) 2015/429, ar ko nosaka kārtību, kas jāievēro, piemērojot maksu par trokšņa ietekmes radītajām izmaksām.

(5) Ar jebkurām šā panta ceturtajā daļā minētajām infrastruktūras maksas izmaiņām (lai ņemtu vērā trokšņa samazināšanas pasākumu veikšanas izmaksas) veicina vagonu modernizāciju, aprīkojot tos ar ekonomiski visizdevīgāko pieejamo zema trokšņa līmeņa bremzēšanas tehnoloģiju. Vides aizsardzības izmaksas iekļaut infrastruktūras maksā, ja tādējādi tiek palielināti kopējie infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumi, tiek atļauts tikai tad, ja šāda maksa saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu tiek piemērota kravu autopārvadājumiem. Ja vides aizsardzības maksas piemērošana rada papildu ieņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājs šos ieņēmumus izmanto vides aizsardzības pasākumu īstenošanai saskaņā ar dzelzceļa vides aizsardzības politiku. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina, lai tiktu saglabāta nepieciešamā informācija un varētu pārbaudīt vides aizsardzības maksas aprēķinu un tās piemērošanu.

(6) Šā panta ceturto un piekto daļu nepiemēro ritošā sastāva vienībām, kuras tiek izmantotas vai kuras paredzēts izmantot pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri.

(7) Lai izvairītos no nevēlamām nesamērīgām svārstībām, var noteikt šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās maksas kā vidējo vērtību atbilstošam vilcienu satiksmes pakalpojumu apjomam un laikposmiem. Šīs maksas relatīvo apmēru saista ar izmaksām, kas attiecināmas uz vilcienu satiksmes pakalpojumiem.

(8) Neatkarīgi no šā panta otrajā daļā noteiktā tiešo izmaksu principa visas atlaides no maksas, ko par jebkādiem pakalpojumiem pārvadātājam piemēro publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, atbilst šādiem kritērijiem:

1) atlaides nav lielākas par infrastruktūras pārvaldītāja administratīvo izmaksu faktisko ietaupījumu (izņemot šīs daļas 2.punktā minēto gadījumu), un, nosakot atlaides apmēru, nevar ņemt vērā izmaksu ietaupījumu, kas jau ir ietverts piemērotajā maksā;

2) infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var ieviest visiem infrastruktūras lietotājiem pieejamus maksas aprēķināšanas shēmā paredzētus līdzīgus atlaižu nosacījumus attiecībā uz konkrētām satiksmes plūsmām, paredzot atlaides, ko piemēro noteiktā laikposmā, lai veicinātu jaunu dzelzceļa pakalpojumu attīstību, vai atlaides, ar kuru palīdzību rosina nepietiekami izmantotu līniju izmantošanu;

3) atlaides var attiekties tikai uz maksu, ko piemēro konkrētai infrastruktūras daļai;

4) līdzīgiem pakalpojumiem piemēro maksas aprēķināšanas shēmā paredzētus līdzīgus atlaižu nosacījumus, kuri nediskriminējošā veidā attiecas uz visiem pārvadātājiem.

(9) Ar shēmām, pēc kurām aprēķina maksu par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, pārvadātājus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju stimulē līdz minimumam samazināt traucējumus un uzlabot dzelzceļu tīkla darbību, izmantojot darbības uzlabošanas shēmu. Šādā shēmā var ietvert sankcijas par rīcību, kas traucē tīkla darbību, kompensācijas tiem, kam traucējumu dēļ rodas zaudējumi, un prēmijas, ar kurām atalgo darbību, kas ir labāka par plānoto. Darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipus, kurus piemēro visā dzelzceļa tīklā, nosaka Ministru kabinets.

(10) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēji) sadarbojas, lai dotu iespēju piemērot efektīvas aprēķināšanas shēmas maksai par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un koordinētu maksas aprēķināšanu vai iekasētu maksu par vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanu, kas skar vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas infrastruktūras tīklu Eiropas Savienībā. Īpaši tiek sekmēta starptautisko dzelzceļa pakalpojumu optimāla konkurētspēja un efektīva dzelzceļa tīklu izmantošana, šim nolūkam tiek izstrādātas piemērotas procedūras. Šādu sadarbību īsteno, lai dotu iespēju efektīvi piemērot šā likuma 11.1 pantā minētos uzcenojumus un šā panta devītajā daļā minētās dzelzceļa tīkla darbības uzlabošanas shēmas, ja satiksme šķērso vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas infrastruktūras tīklu Eiropas Savienībā.

(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam nediskriminējošā veidā var kompensēt tādas vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, apmēru un izmaksāšanas kārtību, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ja pārvadātājam, kas saņem kompensāciju, ir ekskluzīvas tiesības, nodrošina, lai lietotāji gūtu labumu, kas pielīdzināms šai kompensācijai;

2) izmantotā metodoloģija un veiktie aprēķini dod iespēju uzskatāmi parādīt konkrētus izdevumus, ko nesedz konkurējošie transporta veidi.

(12) Sūdzību par shēmu, kura tiek piemērota, aprēķinot maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, vai sūdzību par jau noteikto šādu maksu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas neveic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā ir publicēta.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

11.1 pants. Izņēmumi maksas par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai noteikšanas principu piemērošanā

(1) Lai pilnībā segtu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs maksai par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, piemēro uzcenojumus.

(2) Pirms uzcenojumu piemērošanas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs izvērtē to nozīmi vismaz šādos tirgus segmentos un izvēlas nozīmīgākos no tiem:

1) pasažieru pārvadājumi un kravu pārvadājumi;

2) vilcieni, kas pārvadā bīstamas kravas, un citi kravas vilcieni;

3) iekšzemes pārvadājumi un starptautiskie pārvadājumi;

4) kombinētie pārvadājumi un tieša vilcienu satiksme;

5) piepilsētas (reģionālie) pasažieru pārvadājumi un starppilsētu pasažieru pārvadājumi;

6) vilcieni, kuriem visi vagoni tiek pārvadāti no viena punkta uz vienu galamērķi, un vilcieni, kuriem katrs vagons ir viena kravas vienība un vagoni maršrutā tiek piekabināti un atkabināti;

7) regulāri vilcienu satiksmes pakalpojumi un neregulāri vilcienu satiksmes pakalpojumi.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var tirgus segmentus iedalīt sīkāk pēc pārvadātajām kravām vai pasažieriem.

(4) Nosaka arī tos tirgus segmentus, kuros pārvadātāji attiecīgajā brīdī nedarbojas, bet kuros tie var sniegt pakalpojumus laikposmā, kurā ir spēkā shēma, pēc kuras aprēķina maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām. Attiecībā uz minētajiem tirgus segmentiem nepiemēro uzcenojumus.

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, kurā ietver to tirgus segmentu sarakstu, kuros piemēro uzcenojumus. Tirgus segmentu sarakstā ir vismaz šādi trīs segmenti:

1) kravu pārvadājumu pakalpojumi;

2) pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu;

3) citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.

(6) Tirgus segmentu sarakstu publicē tīkla pārskatā un pārskata vismaz reizi piecos gados. Šo sarakstu uzrauga Valsts dzelzceļa administrācija.

(7) Uzcenojumus piemēro, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa konkurētspēju un ievērojot pārvadātāju sasniegto produktivitātes pieaugumu. Maksas līmenis neliedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru izmantot tādiem tirgus segmentiem, kas var segt vismaz tiešās izmaksas, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.

(8) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs plāno grozīt būtiskus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās maksas aprēķināšanas nosacījumu elementus, tas publicē tos mājaslapā internetā vismaz trīs mēnešus pirms tīkla pārskata publicēšanas termiņa saskaņā ar šā likuma 28.panta piekto daļu.

(9) Lai pilnībā segtu radušās izmaksas, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var noteikt lielāku maksu par pakalpojumiem attiecībā uz kravu pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri.

(10) Attiecībā uz konkrētiem ieguldījumu projektiem nākotnē vai konkrētiem ieguldījumu projektiem, kas ir pabeigti pēc 1988.gada, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var noteikt vai turpināt noteikt augstāku maksu, pamatojoties uz šādu projektu ilgtermiņa izmaksām, ja tie palielina efektivitāti vai izmaksu lietderību, vai abus šos rādītājus un ja tos citādi nevarēja vai nevarētu sasniegt. Šādā maksas aprēķinā var ņemt vērā arī vienošanos par dalītu ar jaunajiem ieguldījumiem saistīto risku.

(11) Lai nepieļautu diskrimināciju, jebkura publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā vidējā maksa un robežmaksa par līdzvērtīgiem infrastruktūras izmantošanas veidiem ir salīdzināma un vienādiem pakalpojumiem vienā un tajā pašā tirgus segmentā tiek piemērota vienāda maksa. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, norādot, ka šīm prasībām atbilst maksas aprēķināšanas nosacījumi. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs tos uzrāda tīkla pārskatā, ciktāl to ir iespējams izdarīt, neizpaužot konfidenciālu saimnieciskās darbības informāciju.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

11.2 pants. Maksas par apkalpes vietā sniegtajiem pakalpojumiem noteikšanas principi

(1) Maksu par apkalpes vietas operatora sniegtajiem pakalpojumiem nosaka apkalpes vietas operators.

(2) Maksa par piekļuvi sliežu ceļiem šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētajās apkalpes vietās un šādās vietās sniegtajiem pakalpojumiem nepārsniedz to sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

(3) Ja pakalpojumus, kas minēti šā likuma 12.1 panta trešajā un ceturtajā daļā, kā papildpakalpojumus sniedz tikai viens apkalpes vietas operators, maksa par šādu pakalpojumu nepārsniedz tā sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

(4) Apkalpes vietas operators, kas sniedz šā likuma 12.1 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pakalpojumus, saskaņā ar šā likuma 28.pantu informē infrastruktūras pārvaldītāju par maksām, kas jāiekļauj tīkla pārskatā, vai norāda mājaslapu internetā, kurā šāda informācija ir pieejama elektroniskā formātā bez maksas.

(5) Maksu par apkalpes vietas lietošanu maksā apkalpes vietas operatoram un izlieto tā saimnieciskās darbības finansēšanai.

(6) Apkalpes vietas operators Valsts dzelzceļa administrācijai sniedz visu vajadzīgo informāciju par piemēroto maksu un spēj pamatot pārvadātājam, ka maksa par sniegtajiem pakalpojumiem, kas pārvadātājam faktiski aprēķināta, ievērojot šā panta noteikumus, ir aprēķināta atbilstīgi tīkla pārskatā norādītajai informācijai.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

12.pants. Maksas par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai aprēķins un iekasēšana

(1) Lēmumu par aprēķināto maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, pieņem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs un sniedz Valsts dzelzceļa administrācijai visu nepieciešamo informāciju par to. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs spēj pamatot pārvadātājam, ka minētā maksa, kas pārvadātājam faktiski aprēķināta, ievērojot šā likuma attiecīgos noteikumus, ir aprēķināta atbilstīgi tīkla pārskatā norādītajai informācijai. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs lēmumus par maksas apmēru publicē savā mājaslapā internetā, norādot šo lēmumu publicēšanas datumu.

(2) Maksu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, iekasē publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja izstrādātajai un apstiprinātajai (pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju) maksas iekasēšanas shēmai. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu izlieto savas saimnieciskās darbības finansēšanai. Maksas iekasēšanas shēmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pieņemt lēmumu, ar kuru tiek aprēķināta maksa par jaudu, kas izmantota infrastruktūras apkopei. Šāda maksa nepārsniedz ieņēmumus, kurus apkopes darbu dēļ nav guvis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pieņemt lēmumu, ar kuru tiek aprēķināta attiecīga maksa par jaudas daļu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota. Šāda maksa par jaudas neizmantošanu stimulē efektīvu jaudas izmantošanu, un tā obligāti piemērojama pieteikuma iesniedzējiem, kuriem vilcienu ceļi ir iedalīti, bet kuri tiem iedalītos ceļus vai to daļu sistemātiski neizmanto.

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam informāciju, kurā norāda kritērijus, pēc kuriem, pamatojoties uz šā likuma 27.panta desmitajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos norādītajiem principiem, konstatē, ka vilcienu ceļi netiek izmantoti. Šie kritēriji tiek publicēti tīkla pārskatā, un to ievērošanu uzrauga Valsts dzelzceļa administrācija.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto maksu sedz pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs, kas izraudzīts saskaņā ar šā likuma 27.panta otro daļu.

(7) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc pieprasījuma informē jebkuru ieinteresēto personu par infrastruktūras jaudu, kura jau ir iedalīta pārvadātājiem un kuru tie lieto.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka, pamatojoties uz shēmu, kura pārvadātājiem tiek piemērota, aprēķinot maksājumu par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, faktiskais maksājums atbilst tīkla pārskatā minētajiem noteikumiem.

(9) Sūdzību par maksas iekasēšanas shēmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pieteikuma iesniedzējs vai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā publicēta.

(10) Sūdzību par faktisko maksājumu par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai pārvadātājs var iesniegt Valsts dzelzceļa administrācijai ne vēlāk kā mēneša laikā no attiecīgā rēķina saņemšanas dienas.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

12.1 pants. Pārvadātājiem sniedzamie pakalpojumi

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji nediskriminējošā veidā visiem pārvadātājiem sniedz minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, kas ietver:

1) dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu;

2) tiesības izmantot piešķirto jaudu;

3) dzelzceļa infrastruktūras (arī atzarojumu un pārmiju) izmantošanu;

4) vilcienu kustības vadību, ietverot signalizēšanu, regulēšanu, dispečera pakalpojumus un saziņu, kā arī informācijas sniegšanu par vilcienu kustību;

5) vilces elektroapgādes iekārtu izmantošanu, kur tās ir pieejamas;

6) visu citu informāciju, kas nepieciešama, lai ieviestu vai sniegtu pakalpojumu, kam iedalīta jauda.

(2) Apkalpes vietu operatori nediskriminējošā veidā visiem pārvadātājiem nodrošina piekļuvi (arī piekļuvi pa sliežu ceļiem) šādām apkalpes vietām, ja tādas ir, un pakalpojumiem, ko sniedz šādās vietās:

1) pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas (arī piemērotas vietas biļešu pārdošanai) un cits aprīkojums (arī satiksmes informācijas sniegšanai);

2) kravas termināļi;

3) šķirotavas un vilcienu sastāvu komplektēšanas iekārtas, arī manevru iekārtas;

4) stāvēšanas ceļi;

5) apkopes iekārtas, izņemot apjomīgas apkopes iekārtas, kas paredzētas tādiem ritošā sastāva veidiem, kuriem vajadzīgas īpašas iekārtas;

6) citas tehniskas iekārtas, arī dzelzceļa ritošā sastāva tīrīšanas un mazgāšanas iekārtas;

7) jūras un iekšzemes ostu iekārtas, kas saistītas ar dzelzceļa darbību;

8) palīdzības iekārtas negadījumu seku novēršanai;

9) degvielas uzpildes iekārtas un degvielas piegāde šādām iekārtām (rēķinos maksu par degvielu norāda atsevišķi).

(3) Ja apkalpes vietas operators kā papildpakalpojumu sniedz jebkuru no šādiem pakalpojumiem, tad to sniedz pēc pieprasījuma visiem pārvadātājiem nediskriminējošā veidā:

1) vilces elektroenerģijas piegāde (maksu par to rēķinos norāda atsevišķi no maksas par elektroapgādes iekārtu izmantošanu), neskarot normatīvo aktu piemērošanu elektroenerģijas tirgus un lietošanas jomā;

2) pasažieru vilcienu (vagonu) uzsildīšana;

3) pakalpojumi saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem un nestandarta vilcienu sastāvu kustību.

(4) Pārvadātāji var no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vai apkalpes vietas operatoriem kā papildpakalpojumus pieprasīt vēl citus pakalpojumus, kuri var ietvert:

1) piekļuvi telekomunikāciju tīkliem;

2) papildu informācijas nodrošināšanu;

3) ritošā sastāva tehnisko pārbaudi;

4) biļešu tirdzniecības pakalpojumus pasažieru stacijās;

5) apjomīgas apkopes pakalpojumus, ko sniedz apkalpes vietās, kas paredzētas tādiem ritošā sastāva veidiem, kuriem vajadzīgas īpašas iekārtas.

(5) Infrastruktūras pārvaldītājam vai apkalpes vietas operatoram nav pienākuma sniegt šā panta ceturtajā daļā minētos pakalpojumus. Ja infrastruktūras pārvaldītājs vai apkalpes vietas operators nolemj piedāvāt pārvadātājiem jebkuru no šiem pakalpojumiem, tad to pēc pieprasījuma sniedz nediskriminējošā veidā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 40. punktu)

12.2 pants. Apkalpes vietas operatora darbība

(1) Lai garantētu, ka piekļuve apkalpes vietām, kas minētas šā likuma 12.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 9.punktā, un šajās vietās sniegtajiem pakalpojumiem ir pilnīgi pārredzama un nediskriminējoša, ja šādas apkalpes vietas operators kā struktūrvienība vienā juridiskajā personā ir tieši vai netieši pakļauts struktūrvienībai, kas veic ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu komercdarbību, un šai juridiskajai personai ir dominējošs stāvoklis valsts dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kurā izmanto šo apkalpes vietu, tad šīs apkalpes vietas operatora darbību organizē tādā veidā, lai organizatoriskajā un lēmumu pieņemšanas ziņā operators būtu neatkarīgs no struktūrvienības, kas veic ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu komercdarbību. Šāda neatkarība nenozīmē, ka apkalpes vietās jāizveido atsevišķa juridiskā persona, un neatkarību var nodrošināt, vienā juridiskajā personā izveidojot atsevišķas struktūrvienības.

(2) Attiecībā uz visām šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētajām apkalpes vietām operators un ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītas komercdarbības veicējs nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, arī bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu.

(3) Ja apkalpes vietas darbību nodrošina infrastruktūras pārvaldītājs vai ja apkalpes vietas operators kā struktūrvienība vienā juridiskajā personā ir tieši vai netieši pakļauts struktūrvienībai, kas veic ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītu komercdarbību, tad to, ka šā panta pirmās un otrās daļas prasības ir ievērotas, uzskata par pierādītu, ja ir izpildītas šā likuma 13.1 pantā noteiktās prasības attiecībā uz infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību.

(4) Atbildes uz pārvadātāju pieprasījumiem par piekļuvi apkalpes vietai, kas minēta šā likuma 12.1 panta otrajā daļā, un tajā sniegtajiem pakalpojumiem sniedz saprātīgā termiņā, ko nosaka Valsts dzelzceļa administrācija. Šādus pieprasījumus var noraidīt vienīgi tad, ja ir pieejamas ilgtspējīgas alternatīvas, kas pārvadātājam dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu tajā pašā vai alternatīvā maršrutā ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Tas neuzliek apkalpes vietas operatoram pienākumu veikt ieguldījumus resursos vai apkalpes vietā, lai varētu apmierināt visus pārvadātāju pieprasījumus.

(5) Ja pārvadātāju pieprasījumi attiecas uz piekļuvi tādai apkalpes vietai, kura minēta šā likuma 12.1 panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. vai 9.punktā un kuru pārvalda šā panta pirmajā un trešajā daļā minētais apkalpes vietas operators, vai uz tiesībām saņemt pakalpojumus šādā apkalpes vietā, tās operators rakstveidā pamato katru lēmumu par atteikumu un norāda iespējamās alternatīvas citās apkalpes vietās.

(6) Ja kādas šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās apkalpes vietas operators saņem pretrunīgus pieprasījumus, tas cenšas apmierināt visus pieprasījumus, ciktāl tas ir iespējams. Ja nav pieejama cita ilgtspējīga alternatīva un nav iespējams apmierināt visus attiecīgās vietas jaudas pieprasījumus, kas pamatoti ar pierādītām vajadzībām, pārvadātājs var iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijai, kura pārbauda lietas apstākļus un, ja nepieciešams, rīkojas, lai nodrošinātu attiecīgas jaudas daļas piešķiršanu minētajam pārvadātājam.

(7) Ja kāda šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētā apkalpes vieta nav izmantota vismaz divus gadus pēc kārtas un pārvadātājs minētās apkalpes vietas operatoram ir izrādījis ar pierādītām vajadzībām pamatotu ieinteresētību piekļūt šai vietai, tās īpašnieks paziņo par visas apkalpes vietas vai tās daļas iznomāšanu vai izīrēšanu pakalpojumu sniegšanai, ja vien minētās apkalpes vietas operators nepierāda, ka neviens pārvadātājs to nevar izmantot tur notiekošo pārveides darbu dēļ.

(8) (Izslēgta ar 13.02.2020. likumu)

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

12.3 pants. Pārvadātāja atbildība par minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa izmantošanas vai piekļuves infrastruktūrai izmantošanas samaksas nokavējumu

(1) Pārvadātājam ir pienākums maksāt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai apkalpes vietas operatoram likumiskos nokavējuma procentus (Civillikuma 1765. pants), ja ir nokavēta samaksa par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minētā minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa izmantošanu vai par šā likuma 12.1 panta otrajā daļā minētās piekļuves infrastruktūrai izmantošanu, kas šajā gadījumā ir 0,1 procents dienā par laika periodu no attiecīgā maksājuma veikšanai noteiktās dienas (to ieskaitot) līdz dienai, kad šis maksājums par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu ir samaksāts (to neieskaitot), bet ne vairāk kā 10 procenti no attiecīgajā rēķinā norādītā maksājuma summas. Pārvadātājs un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai apkalpes vietas operators papildus var savstarpēji vienoties arī par citu saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļu piemērošanu.

(2) Izņēmuma gadījumā, ja pastāv objektīvs pamats saistību neizpildei un tiek apdraudēta sabiedrisko pasažieru pārvadājumu veikšana, pasažieru pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata, var vienoties ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju vai apkalpes vietas operatoru par šā panta pirmajā daļā minēto likumisko nokavējuma procentu nepiemērošanu attiecībā uz to rēķinu samaksas termiņa neievērošanu, kurus par šā likuma 12.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pasažieru pārvadātājam sniegtajiem pakalpojumiem izrakstījis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai attiecīgais apkalpes vietas operators, kas vienlaikus ir arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai ietilpst vienā koncernā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

(07.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2018.)

13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana

(1) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas neveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, ir arī pārvadātājs, tas nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti (finanšu pārskatu) un šīs uzskaites publicēšanu, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršanu un kārtošanu. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.

(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas neveic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas, ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.

(3) (Izslēgta no 01.01.2011. ar 23.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

(4) Ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas un ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītās darbības jomas uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams uzraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums vienai darbības jomai saņemtos valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļus nodot citai darbības jomai, un uzraudzīt, kā tiek izmantoti ieņēmumi no maksām par šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem un peļņa no citas komercdarbības.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 23.09.2010., 28.02.2013. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

13.1 pants. Neatkarība publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbības nodrošināšanā

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas nedrīkst veikt:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas ir arī pārvadātājs;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs gadījumos, kad pārvadātājs ir vertikāli integrēta uzņēmuma atkarīgā sabiedrība, bet šā vertikāli integrēta uzņēmuma valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs;

3) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs gadījumos, kad tas ir vertikāli integrēta uzņēmuma atkarīgā sabiedrība, bet šā vertikāli integrēta uzņēmuma valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir pārvadātājs;

4) valsts institūcijas, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde;

5) vertikāli integrētā uzņēmumā neviena cita vertikāli integrēta uzņēmuma vienība, kura nav publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja tā veic ne tikai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas.

(2) Ja kāda vertikāli integrēta uzņēmuma valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, bet šā vertikāli integrēta uzņēmuma atkarīgā sabiedrība ir pārvadātājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas veic cits šā vertikāli integrēta uzņēmuma atkarīgais uzņēmums (kapitālsabiedrība), kas pats nav pārvadātājs un atbilstoši šajā pantā noteiktajām prasībām ir neatkarīgs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā. Ja nav šāda vertikāli integrēta uzņēmuma atkarīgā uzņēmuma (kapitālsabiedrības), citas kapitālsabiedrības vai institūcijas, kura atbilst šajā pantā noteiktajām neatkarības prasībām, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju nosaka Ministru kabinets.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanas izmaksas iekļauj maksā par publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Būtisko funkciju veikšanai nepieciešamo finansējuma apmēru nosaka būtisko funkciju veicējs atbilstoši maksas aprēķināšanas shēmai un ievērojot vertikāli integrēta uzņēmuma vispārējos finanšu un personāla vadības principus. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs kārtību, kādā veicami norēķini par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nosaka maksas iekasēšanas shēmā.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību nodrošina, ievērojot šādus noteikumus:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļi un vadošie darbinieki, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nevar būt jebkuras kapitālsabiedrības, kas sniedz pārvadātāja pakalpojumus, dalībnieki (akcionāri) un nedrīkst ieņemt amatu vai citādi iesaistīties jebkura pārvadātāja struktūrās. Šis aizliegums attiecībā uz jebkādu amatu jebkura pārvadātāja struktūrās un šādu uzņēmumu kapitāla daļu (akciju) iegūšanu paliek spēkā divus gadus pēc tam, kad valdes loceklis vai vadošais darbinieks, kura kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, atstājis amatu. Būtisko funkciju veicēja valdes locekļu un to vadošo darbinieku amata maiņa, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nedrīkst radīt interešu konfliktu;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja personāls nodrošināms ar atsevišķām telpām, kurām aizsargāta piekļuve. Iekšējos noteikumos vai līgumos iekļaujamas prasības, kas paredz, ka personāla kontakti ar pārvadātājiem saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju izpildi veicami tikai oficiālās saziņas ietvaros;

3) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina datu konfidencialitāti un tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru tas, pildot savas funkcijas, ir saņēmis no pārvadātājiem;

4) pārvadātājam vai jebkurai citai juridiskajai vienībai nedrīkst būt izšķiroša ietekme uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju saistībā ar tā būtiskajām funkcijām gadījumos, kad likums neparedz ierobežojumus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veikt tā būtiskās funkcijas;

5) pārvadātājam vai jebkurai citai juridiskajai vienībai vertikāli integrētā uzņēmumā nedrīkst būt izšķiroša ietekme uz tādu personu iecelšanu amatā un atlaišanu, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām gadījumos, kad likums neparedz ierobežojumus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veikt tā būtiskās funkcijas.

(5) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar pārvadātāju ietilpst vienā vertikāli integrētā uzņēmumā, kurā neviens no abiem nav šā vertikāli integrēta uzņēmuma valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarību papildus šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem nodrošina, ievērojot šādus noteikumus:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļi un vadošie darbinieki, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, nevar būt valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) dalībnieki (akcionāri) un nedrīkst ieņemt amatu vai citādi iesaistīties valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) struktūrās;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no pārvadātāja un valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības) pieņemt lēmumus attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskajām funkcijām. Valdošajam uzņēmumam (kapitālsabiedrībai) ir atļauts apstiprināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja gada pārskatu, bet nav atļauts veikt jebkādas darbības attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju izpildi;

3) nepastāv pamatotas šaubas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa profesionālo neatkarību vai kompetenci;

4) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs izstrādā neatkarības prasību programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas tiek veikti, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi pret pārvadātājiem, un nodrošina pienācīgu kontroli pār tās ievērošanu. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Valsts dzelzceļa administrācijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem. Valsts dzelzceļa administrācija šo ziņojumu publicē savā mājaslapā internetā. Valsts dzelzceļa administrācija pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību un norāda trūkumus, ja tādi ir, kā arī termiņu, kurā šie trūkumi novēršami;

5) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja rīcībā ir vajadzīgais personāls;

6) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nodrošina tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru tas, pildot savas funkcijas, ir saņēmis no valdošā uzņēmuma (kapitālsabiedrības);

7) pārvadātājam vai jebkurai citai juridiskajai vienībai nedrīkst būt izšķiroša ietekme uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju saistībā ar tā būtiskajām funkcijām;

8) pārvadātājam vai jebkurai citai juridiskajai vienībai vertikāli integrētā uzņēmumā nedrīkst būt izšķiroša ietekme jautājumos par valdes locekļu vai to vadošo darbinieku iecelšanu amatā un atlaišanu, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu.

(6) Valsts dzelzceļa administrācija uzrauga šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzēto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarības prasību ievērošanu un izskata pārvadātāju sūdzības par šo neatkarības prasību pārkāpumiem. Šādos gadījumos Valsts dzelzceļa administrācija var pieņemt lēmumu veikt pasākumus attiecīgo neatkarības prasību nodrošināšanai, nosakot saprātīgu termiņu to izpildei.

(7) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ar pārvadātāju ietilpst vienā vertikāli integrētā uzņēmumā, kurā neviens no abiem nav šā vertikāli integrēta uzņēmuma valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), Valsts dzelzceļa administrācija uzrauga publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļu profesionālo neatkarību. Uzraudzības nodrošināšanai ir veicami šādi pasākumi:

1) pirms publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļu paredzētās ievēlēšanas valdes locekļa kandidāts Valsts dzelzceļa administrācijai un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei iesniedz apliecinājumu, ka viņš atbilst šā panta ceturtās daļas 1.punktā un piektās daļas 1. un 3.punktā minētajiem kritērijiem. Ja Valsts dzelzceļa administrācijai ir pamats uzskatīt, ka minētajā apliecinājumā sniegtās ziņas nav patiesas, proti, valdes locekļa kandidāts neatbilst kādam no likumā noteiktajiem kritērijiem, tā triju nedēļu laikā no apliecinājuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par valdes locekļa kandidāta neatbilstību minētajiem kritērijiem un nekavējoties iesniedz to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei un izsniedz valdes locekļa kandidātam. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu, ar kuru konstatēta valdes locekļa kandidāta neatbilstība un kurš attiecīgi liedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku sapulcei ievēlēt šādu personu valdē, mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis nekavējoties informē Valsts dzelzceļa administrāciju par mēģinājumu viņu ietekmēt attiecībā uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu;

3) ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis vairs neatbilst kādam no šā panta ceturtās daļas 1.punktā un piektās daļas 1. un 3.punktā noteiktajiem kritērijiem, šādam valdes loceklim ir pienākums pašam atstāt valdes locekļa amatu. Ja viņš to nedara vai arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku sapulce pēc savas iniciatīvas neatsauc attiecīgo valdes locekli no amata, Valsts dzelzceļa administrācijai ir pienākums pieprasīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībniekam (akcionāram), lai šāds valdes loceklis tiek nekavējoties atsaukts no amata. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) un atsauktais valdes loceklis var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

4) ja valdes locekli paredzēts atsaukt no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) pirms attiecīgās dalībnieku (akcionāru) sapulces, kurā plānots valdes locekli atsaukt no amata, sniedz Valsts dzelzceļa administrācijai izvērstu atsaukšanas iemesla pamatojumu. Valdes locekli var atsaukt tikai svarīga iemesla dēļ, par kādu uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt kapitālsabiedrību, uzticības zaudēšana vai likumos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai un savienošanai. Valsts dzelzceļa administrācija nekavējoties, bet ne ilgāk kā triju nedēļu laikā no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieka (akcionāra) pamatojuma saņemšanas dienas iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei lēmumu, ar kuru piekrīt plānotajai valdes locekļa atsaukšanai vai pret to iebilst, ja rodas pamatotas šaubas par iesniegtā atsaukšanas iemesla pietiekamību. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājs un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību;

5) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībniekam (akcionāram) nav nepieciešams saņemt Valsts dzelzceļa administrācijas piekrišanu, ja paredzēts no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa atsaukt valdes locekli, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai noteikts nodarbošanās aizliegums, kas viņam liedz pildīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa pienākumus, vai šim valdes loceklim, pamatojoties uz kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu procesā pieņemto nolēmumu, atņemtas vai ierobežotas tiesības uz noteikta vai visu veidu komercdarbību vai tiesības ieņemt amatus komercsabiedrību pārvaldes institūcijās. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) nekavējoties iesniedz Valsts dzelzceļa administrācijai attiecīgu pamatojošo dokumentu par valdes loceklim piemēroto drošības līdzekli vai tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, kura to pieņem zināšanai;

6) sešus mēnešus pirms termiņa beigām publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) informē Valsts dzelzceļa administrāciju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes locekļa iecelšanu uz jaunu pilnvaru termiņu vai pamato viņa atbrīvošanu pēc termiņa beigām. Valsts dzelzceļa administrācija nekavējoties, ne ilgāk kā triju nedēļu laikā no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieka (akcionāra) pamatojuma saņemšanas dienas, iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieku (akcionāru) sapulcei lēmumu, ar kuru piekrīt plānotajai valdes locekļa atbrīvošanai pēc termiņa beigām vai pret to iebilst, ja rodas šaubas par iesniegtā pamatojuma pietiekamību. Šo Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja dalībnieks (akcionārs) un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes loceklis, par kuru ir pieņemts Valsts dzelzceļa administrācijas lēmums, var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(23.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

13.2 pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja tiesības pieprasīt informāciju

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pildot likumā noteiktās funkcijas, ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, kas neveic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, un pieteikuma iesniedzējiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no šīs informācijas pieejamības statusa.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja amatpersonām un darbiniekiem, kā arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja darbībā pieaicinātajām personām ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ziņas vai citu ar tā funkciju izpildi saistītu ierobežotas pieejamības informāciju, kura tām, pildot dienesta pienākumus vai citādi, kļuvusi zināma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, kas neveic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, vai pieteikuma iesniedzēju darbību, tai skaitā komercdarbību, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(14.04.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

14.pants. Vilcienu kustības pārtraukšana un sliežu ceļa posmu slēgšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs situācijās, kad Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu vai citu tehnisko noteikumu neievērošanas dēļ var tikt vai tiek apdraudēta satiksmes drošība, cilvēku dzīvība, veselība vai vide, uz laiku pārtraukt vilcienu kustību pa sliežu ceļiem un stacijas darbu vai samazināt sliežu ceļa posma caurlaides spēju, lai veiktu inženiertehniskos darbus (atjaunošanas darbus un remontdarbus) un pēc iespējas drīzāk atjaunotu normālu satiksmi. Par vilcienu kustības pārtraukšanu infrastruktūras pārvaldītājs paziņo pārvadātājiem, Valsts dzelzceļa administrācijai, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai (33.pants), kā arī attiecīgajai vietējai pašvaldībai.

(2) Ja privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neievēro Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, balstoties uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas rīkojumu, atvieno attiecīgajai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai tieši pievienotos sliežu ceļus.

(3) Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzskata par nepieciešamu slēgt ekonomiski neizdevīgu sliežu ceļa posmu vai tādu sliežu ceļa posmu, kura tehnisko stāvokli nepietiekamu finansiālo līdzekļu dēļ nav iespējams uzturēt atbilstoši Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem un kurā nav iespējams garantēt satiksmes drošību, tas iesniedz Satiksmes ministrijai pamatotu priekšlikumu par šā sliežu ceļa posma slēgšanu, pievienojot tam Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu.

(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, attiecīgās vietējās pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 17.07.2008., 16.12.2010. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

15.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zeme

(1) Zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Šo valsts zemi nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt. Ja dzelzceļa zemes nodalījuma joslā uz zemes vai zemē, kas pieder vai piekrīt valstij Satiksmes ministrijas personā, atrodas vai ir plānots izvietot šā likuma 6.pantā minētajam valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam piederošus dzelzceļa infrastruktūras elementus, šo valstij Satiksmes ministrijas personā piederošo vai piekrītošo zemi tam nodod valdījumā satiksmes ministrs.

(2) Šā likuma 6.pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs tam valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi (šā panta pirmā daļa) var nodot lietošanā vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā. Lēmumu par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes iznomāšanu ar apbūves tiesībām pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets izdod noteikumus par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.

(21) Ja uz valstij piederošās vai piekrītošās zemes vai zemē paredzēta valstij piederošas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, satiksmes ministrs pilnvaro projekta īstenotāju rīkoties ar attiecīgā būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamo zemi un uz tās esošajām ēkām (būvēm) atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras tehniskās ekspluatācijas apsvērumiem.

(22) Ja valstij piederošā vai piekrītošā zeme un uz tās esošās ēkas (būves) vai citai publiskai personai, valsts kapitālsabiedrībai vai valsts izšķirošā ietekmē esošai kapitālsabiedrībai piederošā zeme un uz tās esošās ēkas (būves) ir nepieciešamas valstij piederošas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, uz šo īpašumu pastāv lietošanas tiesību aprobežojums.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes vietas operatoram ir servitūta tiesības uz citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi, uz kuras atrodas dzelzceļa infrastruktūras elementi. Servitūtu nodibina likumā noteiktajā kārtībā. Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne lielāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot zemes jautājumos pieņemtos likumus un citus normatīvos aktus, ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai piegulošo tam nepiederošo zemes gabalu, lai piekļūtu infrastruktūras elementiem.

(5) Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valstij Satiksmes ministrijas personā.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

16.pants. Dzelzceļa zemes nodalījuma josla

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriju plānojumos nosaka atbilstoši attiecīgā objekta būvniecības laikā spēkā esošajiem būvnormatīviem.

(2) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumu projektu izstrādā Satiksmes ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(3) Gadījumos, kad dzelzceļa zemes nodalījuma josla pārklājas ar cita veida zemes nodalījuma joslu vai aizsargjoslu, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu darbību šajās vietās saskaņo ieinteresētās institūcijas.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs grozīt (samazināt) dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas un atteikties no zemes lietošanas tiesībām, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus un būvnormatīvus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

17.pants. Darbības ierobežojumi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citas juridiskās un fiziskās personas jebkāda veida darbību drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē.

(2) Ja sakarā ar juridiskajām un fiziskajām personām atļautajiem būvdarbiem, rekonstrukcijas darbiem un remontdarbiem vai citu darbību rodas nepieciešamība veikt dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvi, to veic un finansē ieinteresētā puse.

(3) Jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību.

(4) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā esošās komunikācijas uztur kārtībā to īpašnieks.

(5) Aizliegts novietot uz dzelzceļa sliežu ceļiem priekšmetus, kas var traucēt dzelzceļa satiksmi, un bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļaujas aizliegts novietot tuvāk par 2,5 metriem no sliežu ceļa malējās sliedes materiālus vai priekšmetus, kas var traucēt vai apgrūtināt dzelzceļa satiksmi.

(6) Aizliegts dzīt dzīvniekus neatļautā vietā pa dzelzceļa zemes nodalījuma joslu vai bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļaujas ganīt dzīvniekus dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019. Piektā un sestā daļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

18.pants. Dzelzceļa aizsargjoslas

(1) Lai aizsargātu dzelzceļu no nevēlamas ārējās iedarbības, pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes, kā arī nodrošinātu dzelzceļa efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek izveidotas dzelzceļa aizsargjoslas.

(2) Dzelzceļa aizsargjoslas kārtībā uztur attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par saviem līdzekļiem, bet, ja tiesības lietot zemi ir nodotas citai personai, — zemes lietotājs.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, kā arī aizsargjoslas zemes īpašnieka darbība nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu dzelzceļa aizsargjoslā, traucēt aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.

(4) Dzelzceļa aizsargjoslas zemes īpašnieks vai lietotājs nedrīkst liegt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot ceļus vai pieejas, lai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas specializētais transportlīdzeklis varētu piekļūt dzelzceļa infrastruktūras objektiem uzturēšanas darbu veikšanai un to kontrolei. Izmantojot tiesības piekļūt pie dzelzceļa infrastruktūras objektiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir to darīt pēc iespējas saudzīgi, nebojājot sējumus un neizcērtot kokus.

(5) Visus zaudējumus, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar savām darbībām ir nodarījis zemes īpašniekam, atlīdzina attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

19.pants. Stacija, izmaiņas punkts un pieturas punkts

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

(2) Izmaiņas punkts ir tehnoloģisks sadales punkts vienceļa līnijās, kur ceļu izvietojums paredzēts vilcienu krustošanās un apdzīšanas vajadzībām dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa vilcienu caurlaides jaudas palielināšanai.

(3) Pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

(4) (Izslēgta ar 06.10.2005. likumu.)

(5) Stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus, kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti, atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

20.pants. Pārbrauktuves un pārejas

(1) Pārbrauktuve ir ar nepieciešamajām ierīcēm vilcienu un autotransporta satiksmes drošības garantēšanai aprīkots sliežu ceļa un autoceļa krustojums vienā līmenī.

(2) Pārbrauktuves atkarībā no tās šķērsojošo autoceļu piederības iedalāmas šādi:

1) publiskās lietošanas pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso valsts autoceļi, pašvaldību ceļi vai pilsētu ielas);

2) atsevišķu lietotāju pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso citām personām piederoši ceļi, un šīs pārbrauktuves tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

(3) Pāreja ir speciāli izbūvēta un aprīkota vieta, kur sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki.

(4) Pārejas iedalāmas šādi:

1) publiskās lietošanas pārejas (ierīkotas sabiedrisko vajadzību apmierināšanai, pa tām sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki);

2) atsevišķu lietotāju pārejas (ierīkotas pēc atsevišķu personu lūguma privātai lietošanai un tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

(5) Jaunu atsevišķu lietotāju pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem.

(6) Publiskās lietošanas pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu un uzturēšanu finansē no dzelzceļa infrastruktūras finansējuma līdzekļiem un valsts autoceļu fonda līdzekļiem.

(7) Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 17.07.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

21.pants. Saskaņošanas pienākums

Sliežu ceļus dažādos līmeņos šķērsojošu inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecība saskaņojama Ministru kabineta izdotajos dzelzceļa būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

22.pants. Dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības kārtība

Dzelzceļa infrastruktūras objekti atbilstoši Būvniecības likumam ir specializētās būves. Ministru kabinets nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību, kā arī kārtību, kādā tie pieņemami ekspluatācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2007.)

22.1 pants. Paredzētās darbības akceptēšana attiecībā uz dzelzceļa būvēm un objektiem

Ja atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

III nodaļa. Pārvadātājs

23.pants. Pārvadātāja darbības principi

(1) Pārvadātājs darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

(2) Pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu.

(3) (Izslēgta ar 25.02.2016. likumu)

(4) Pārvadātāju kā komercsabiedrību (neatkarīgi no tā, kam tā pieder) pārvalda saskaņā ar principiem, kas attiecas uz komercsabiedrībām. Tas attiecas arī uz to sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras pārvadātājam uzlikusi valsts, un uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kurus tas slēdz ar kompetentajām valsts iestādēm.

(5) Pārvadātājs izstrādā savus saimnieciskās darbības plānus, kuros ietver ieguldījumu un finanšu programmas. Šādus plānus izstrādā, lai panāktu pārvadātāja finanšu līdzsvaru un sasniegtu pārējos tehniskos, komerciālos un finanšu pārvaldības mērķus. Plānos norāda arī līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai.

(6) Balstoties uz vispārējām politikas pamatnostādnēm, ko pieņem valsts, un ņemot vērā valsts plānus un līgumus (kuri var būt noslēgti uz vairākiem gadiem), arī ieguldījumu un finanšu plānus, pārvadātājam ir jo īpaši tiesības brīvi:

1) izveidot iekšējo struktūru, ievērojot šā likuma 13.1 panta noteikumus;

2) kontrolēt pakalpojumu sniegšanu un pārdošanu un noteikt to cenu;

3) pieņemt lēmumus par personālu, aktīviem un iepirkumiem;

4) paplašināt savu tirgus daļu, attīstīt jaunas tehnoloģijas un jaunus pakalpojumus un ieviest jebkādas inovatīvas pārvaldes metodes;

5) ieviest jaunas aktivitātes ar dzelzceļa saimniecisko darbību saistītās nozarēs.

(7) Piemērojot šā panta sesto daļu, neskarti paliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk — regula (EK) Nr.1370) noteikumi.

(8) Pārvadātājs peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci sagatavo un publicē atsevišķi par saimniecisko darbību, kas saistīta ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, un atsevišķi par darbībām, kas saistītas ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Līdzekļus, kas samaksāti par darbībām, kuras saistītas ar pārvadājumu pakalpojumiem, kā maksa par sabiedriskajiem pakalpojumiem, attiecīgajos pārskatos atspoguļo nošķirti saskaņā ar regulas (EK) Nr.1370 7.pantu un nenovirza darbībām, kas saistītas ar citu transporta pakalpojumu sniegšanu vai ar citu saimniecisko darbību.

(9) Ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas un ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības jomas uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams uzraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums vienai darbības jomai saņemtos valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļus nodot citai darbības jomai.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 14.06.2007. un 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

24.pants. Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas kārtība

(1) Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Valsts un pašvaldības (turpmāk arī — pasūtītājs) ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, nodrošina:

1) dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;

2) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu);

3) pa kalpojumu pielāgošanu reālajam tirgus pieprasījumam un citiem faktoriem.

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus pārvadātājs izpilda uz līguma pamata.

(4) (Izslēgta ar 12.06.2008. likumu.)

(5) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu sagatavo pasūtītājs, saskaņojot to ar pārvadātāju, ieinteresētajām ministrijām un institūcijām vai attiecīgo pašvaldību.

(6) Dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Valsts dzelzceļa administrācijā.

(7) (Izslēgta ar 12.06.2008. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 04.03.2004. likumu.)

(9) Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas samaksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic.

(10) Noslēgtos dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Valsts dzelzceļa administrācija.

(11) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2003., 04.03.2004., 24.11.2005., 14.06.2007. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs

(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā, kas noslēgts saskaņā ar šā likuma 24.pantu, norāda:

1) sniedzamo pakalpojumu veidu un to tehniskos datus;

2) sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību;

3) samaksu pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu;

4) maksāšanas vai kompensēšanas kārtību;

5) atbildību par līguma izpildi;

6) pasūtītāja noteikto pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu), tās atlaides.

(2) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

25.1 pants. Militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšana

(1) Pirms līguma slēgšanas par militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu, kas paredzēts ārvalstu bruņoto spēku atbalstam, kā arī gadījumos, kad Nacionālo bruņoto spēku atbalstam paredzētā militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtītājs nav Nacionālie bruņotie spēki vai Aizsardzības ministrija, pasūtītājam nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju. Pasūtītājam ir pienākums Aizsardzības ministrijas atļauju apliecinoša dokumenta kopiju iesniegt pārvadātājam pirms minētā līguma slēgšanas.

(2) Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot militāro kravu dzelzceļa pārvadājuma pasūtījumu, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savas kompetences ietvaros nodrošina dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem.

(3) Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības lemt par prioritāru valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo militāro kravu dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un veikšanu (ieskaitot iekraušanu un izkraušanu).

(23.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

25.2 pants. Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, kuru galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs

(Izslēgts ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(Nodaļa 04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem sliežu ceļiem, arī savienojumos ar citām personām piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

(2) Ja pārvadātājs pārvadājumu veic pa diviem vai vairākiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, attiecīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums sadarboties.

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un jo īpaši nodrošina, ka infrastruktūras jauda tiek iedalīta taisnīgā un nediskriminējošā veidā.

(2) Infrastruktūras jaudas pieprasījumus var iesniegt pieteikuma iesniedzēji. Lai varētu izmantot infrastruktūras jaudu, pieteikuma iesniedzēji, kuri nav pārvadātāji, izraugās pārvadātāju, kas saskaņā ar šā likuma 27.1 pantu noslēdz līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju. Pieteikuma iesniedzējs var prasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs noslēdz tādu līgumu, kas piešķir tiesības pašam pieteikuma iesniedzējam samaksāt par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, kā arī ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu, ieskaitot zaudējumus, kas rodas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pieteikuma iesniedzējiem var izvirzīt prasības, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pamatoti gaidāmos ieņēmumus nākotnē un infrastruktūras izmantošanu. Šādas prasības ir atbilstošas, pārredzamas un nediskriminējošas. Prasīt var tikai tādu finanšu garantiju, kas nepārsniedz attiecīgu, pieteikuma iesniedzēja paredzēto pārvadājumu apjomam proporcionālu lielumu, kā arī apliecinājumu pieteikuma iesniedzēja spējām sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstīgus piedāvājumus. Nosakot minētās prasības, ievēro kritērijus, kas ietverti Komisijas 2015.gada 6.janvāra īstenošanas regulā (ES) 2015/10 par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un īstenošanas regulas (ES) Nr. 870/2014 atcelšanu (turpmāk — īstenošanas regula (ES) 2015/10). Īstenošanas regulā (ES) 2015/10 noteiktā regulatīvā iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.

(5) Ja pieteikuma iesniedzējs plāno pieprasīt dzelzceļa infrastruktūras jaudu, lai sniegtu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu Latvijas teritorijā, kur tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir ierobežotas saskaņā ar šā likuma 5.2 pantu, tas informē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēju, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un Valsts dzelzceļa administrāciju ne vēlāk kā 18 mēnešus pirms tam, kad stājas spēkā kustības grafiks, uz kuru attiecas infrastruktūras jaudas pieprasījums. Lai ļautu Valsts dzelzceļa administrācijai novērtēt iespējamo ekonomisko ietekmi uz spēkā esošajiem valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumiem, Valsts dzelzceļa administrācija nodrošina, lai bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 10 dienu laikā tiek informēta kompetentā iestāde, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumu, un pārvadātājs, kas izpilda šo pasūtījuma līgumu Latvijas teritorijā attiecīgajā pasažieru pārvadājumu maršrutā, kā arī jebkura cita ieinteresētā kompetentā iestāde, kurai ir tiesības ierobežot piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai saskaņā ar šā likuma 5.2 pantu.

(6) Jaudas pieprasījuma iesniegumus izskata, ievērojot šā panta desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

(7) Tiesības izmantot infrastruktūras jaudu pieteikuma iesniedzējiem var piešķirt uz laiku, kas nepārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt šā likuma 27.2 pantā minēto pamata vienošanos par attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pieteikuma iesniedzējs, kas ir pamata vienošanās puse, savu infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniedz saskaņā ar minēto vienošanos.

(8) Pieteikuma iesniedzējam, kuram piešķirta noteikta infrastruktūras jauda, nav tiesību šo jaudu par atlīdzību vai bez atlīdzības nodot citiem, izņemot gadījumu, kad šo jaudu izmanto pārvadātājs tāda pieteikuma iesniedzēja uzdevumā, kurš nav pārvadātājs. Citāda infrastruktūras jaudas nodošana ir aizliegta un noved pie izslēgšanas no turpmākā infrastruktūras jaudas sadales procesa.

(9) Ja pēc pieprasītās jaudas koordinēšanas un apspriešanās ar pieteikuma iesniedzējiem nav iespējams pienācīgi apmierināt infrastruktūras jaudas pieprasījumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs nekavējoties paziņo, ka attiecīgā infrastruktūras daļa ir pārslogota. To dara arī attiecībā uz infrastruktūru, kuras jauda tuvākajā laikā var kļūt nepietiekama.

(10) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek plānots un koordinēts kustības grafiks, sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja un infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota) un notiek sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā;

2) pārvadājumu veikšanas iesnieguma vai apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturu, tam pievienojamos dokumentus, to izskatīšanas kārtību;

3) jaudas palielināšanas plāna saturu;

4) rīcību vilcienu kustības organizēšanai, arī traucējumu gadījumā un tādā gadījumā, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta pēc kustības grafika izstrādāšanas;

5) principus, pēc kuriem izstrādā kritērijus, lai konstatētu, ka sliežu ceļi vai to daļa netiek izmantota.

(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, ievērojot šā panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, var izstrādāt un apstiprināt jaudas sadales shēmu, ko publicē savā mājaslapā internetā un iesniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai tīkla pārskatā.

(12) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, pārvadātāja un pieteikuma iesniedzēja strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmumu par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu, atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem izskata un pusēm saistošus lēmumus pieņem Valsts dzelzceļa administrācija. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu var iesniegt mēneša laikā pēc tam, kad publicēts jaudas sadales plāns vai paziņots atteikums piešķirt infrastruktūras jaudu.

(13) Lēmumu par strīdu saistībā ar infrastruktūras jaudas sadali, par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem Valsts dzelzceļa administrācija pieņem šā likuma 31.panta 2.2 daļā minētajā termiņā, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, pārvadātājs un pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācija pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja lēmums nav jāgroza, vai pieprasa minētā lēmuma grozīšanu saskaņā ar tās norādījumiem, bet attiecībā uz diskriminējošu operatīvo rīcību izlemj, kādi pasākumi veicami, lai turpmāk nepieļautu šādus pārkāpumus.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

27.1 pants. Pārvadātāja un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumi

Pārvadātājs slēdz nepieciešamos līgumus ar izmantojamās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Šādu līgumu noteikumi ir nediskriminējoši un pārredzami.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

27.2 pants. Pamata vienošanās

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kā arī infrastruktūras pārvaldītājs, ja tiek skarta tā darbības joma, un pieteikuma iesniedzējs var noslēgt pamata vienošanos. Tā konkretizē pieteikuma iesniedzēja pieprasītās un tam piedāvātās infrastruktūras jaudas raksturlielumus laikposmā, kas pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības termiņu. Pamata vienošanās detalizēti nenorāda vilcienu ceļu, bet apmierina pieteikuma iesniedzēja likumīgās komerciālās vajadzības. Šādu pamata vienošanos vispirms apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Pamata vienošanās neliedz citiem pieteikuma iesniedzējiem vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot attiecīgo infrastruktūru.

(3) Pamata vienošanās pieļauj tās noteikumu grozīšanu vai ierobežošanu, lai varētu labāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru. Pamata vienošanās tekstā var paredzēt sankcijas gadījumā, kad nepieciešams vienošanos pārveidot vai izbeigt.

(4) Pamata vienošanos parasti slēdz uz pieciem gadiem un var katru reizi atjaunot uz laikposmu, kas vienāds ar sākotnējo. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var piekrist īsākam vai ilgākam laikposmam. Jebkuru laikposmu, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, pamato ar komerciālu līgumu esību, specializētiem ieguldījumiem vai risku.

(5) Par pakalpojumiem, kuriem izmanto šā likuma 27.3 pantā minēto specializēto infrastruktūru, kam vajadzīgi lieli un ilgtermiņa ieguldījumi, kurus pieteikuma iesniedzējs pienācīgi pamato, pamata vienošanos var slēgt uz 15 gadiem. Laikposms, kas ilgāks par 15 gadiem, ir iespējams vienīgi izņēmuma gadījumā, piemēram, saistībā ar liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumu, īpaši ja uz šādu ieguldījumu attiecas līgumsaistības, arī daudzgadu amortizācijas plāns. Šādos gadījumos pamata vienošanās tekstā var sīki noteikt jaudas raksturlielumus, kas pieteikuma iesniedzējam jānodrošina pamata vienošanās darbības laikā. Minētie raksturlielumi var ietvert arī vilcienu ceļu izmantošanas biežumu, to apjomu un kvalitāti. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs var samazināt rezervēto jaudu, ja vismaz vienu mēnesi tās izmantošanas apjoms ir mazāks par tīkla pārskatā noteikto robežkvotu un tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kuriem nav ekonomiska rakstura un kurus pieteikuma iesniedzējs nevar ietekmēt.

(6) Ievērojot komercnoslēpumu, jebkuras pamata vienošanās vispārīgo būtību dara zināmu jebkurai ieinteresētajai personai.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Grozījumi ceturtajā un piektajā daļā stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

27.3 pants. Specializētā infrastruktūra

(1) Infrastruktūras jaudu uzskata par pieejamu izmantošanai visu to veidu pakalpojumu sniegšanai, kas atbilst vilcienu ceļa darbībai nepieciešamajiem parametriem.

(2) Ja ir pieejami alternatīvi maršruti, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var paredzēt, ka konkrētu infrastruktūru izmanto konkrētiem pārvadājuma veidiem. Ja notikusi šāda izvēle, publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, iedalot infrastruktūras jaudu, var dot priekšroku konkrētam pārvadājuma veidam. Šāda izraudzīšanās nekavē izmantot šo infrastruktūru cita veida pārvadājumiem, ja infrastruktūras jauda ir pieejama.

(3) Ja infrastruktūrai ir noteikts specializētas infrastruktūras statuss, to norāda tīkla pārskatā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

28.pants. Tīkla pārskats

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām sagatavo un publicē tīkla pārskatu, kas iegūstams par maksu, kura nepārsniedz minētā pārskata publicēšanas izmaksas. Tīkla pārskatu publicē vismaz valsts valodā un vēl kādā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Tīkla pārskata saturs bez maksas ir publiski pieejams elektroniskā formātā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā internetā. Tīkla pārskats ir pieejams arī tādā mājaslapā internetā, ko, savstarpēji sadarbojoties, kopīgi izveido attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji, ja satiksme šķērso vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas tīklu Eiropas Savienībā.

(2) Tīkla pārskatā sniedz pārvadātājiem pieejamās infrastruktūras raksturojumu un informāciju par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi konkrētai dzelzceļa infrastruktūrai. Tīkla pārskatā ietver arī informāciju par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi apkalpes vietām, kas ir savienotas ar infrastruktūras pārvaldītāja tīklu, un attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu šajās vietās vai norāda mājaslapu internetā, kur bez maksas ir pieejama šāda informācija.

(3) Tīkla pārskata saturu nosaka Ministru kabinets.

(4) Tīkla pārskatu pastāvīgi atjaunina un, ja nepieciešams, groza.

(5) Tīkla pārskatu publicē vismaz četrus mēnešus pirms infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa.

(6) Maksas aprēķināšanas sistēmu (shēmu) un maksāšanas noteikumus, ko piemēro starptautiskiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs publicē savā mājaslapā internetā vismaz divus mēnešus pirms attiecīgās infrastruktūras maksas stāšanās spēkā un tos neiekļauj tīkla pārskatā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

V nodaļa. Valsts pārvalde dzelzceļa transporta nozarē

29.pants. Satiksmes ministrijas kompetence dzelzceļa transporta nozarē

Valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē īsteno Satiksmes ministrija atbilstoši transporta politikas plānošanas dokumentiem.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

30.pants. Valsts dzelzceļa administrācija

(1) Valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē realizē Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Valsts dzelzceļa administrācija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.

(21) Valsts dzelzceļa administrācijai ik gadu no šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,37 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(22) Šā panta 2.1 daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta 2.1 daļā paredzētā finansējuma uz Valsts dzelzceļa administrācijas kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta 2.1 daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(23) Dzelzceļa jomu reglamentējošos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā regulatīvā iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa administrācija.

(3) (Izslēgta ar 04.03.2004. likumu)

(4) Valsts dzelzceļa administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Uz Valsts dzelzceļa administrācijas direktora amatu var pretendēt personas, kuras atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām un kurām ir atbilstoša kompetence un attiecīga pieredze dzelzceļa jomā.

(41) Norādījumus lietās, kas saistītas ar Valsts dzelzceļa administrācijas sūdzību izskatīšanas funkcijas un tirgus uzraudzības funkcijas veikšanu dzelzceļa jomā, kā arī personāla komplektēšanas un personālvadības jautājumos Valsts dzelzceļa administrācijas direktoram un citām amatpersonām nevar dot ne Ministru kabinets, ne satiksmes ministrs, ne citas personas. Minētajās lietās Valsts dzelzceļa administrācija nesaskaņo uzziņu ar Satiksmes ministriju.

(5) Valsts dzelzceļa administrācijas regulatīvās funkcijas un apstrīdēto administratīvo aktu un faktiskās rīcības izskatīšanas funkcijas veic atsevišķas struktūrvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 10.04.2003., 04.03.2004., 01.12.2009., 23.09.2010., 25.02.2016. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

31.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas

(1) Valsts dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:

1) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;

4) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;

7) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

8) izskata pieteikuma iesniedzēja sūdzības, ja tas uzskata, ka notikusi netaisnība, diskriminācija, vai ja tas ir cietis jebkādā citā veidā, jo īpaši sūdzības par lēmumiem, ko pieņēmis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs vai attiecīgos gadījumos pārvadātājs vai apkalpes vietas operators par:

a) tīkla pārskatu tā provizoriskajā un galīgajā variantā,

b) tīkla pārskatā minētajiem kritērijiem,

c) jaudas sadales procesu un tā iznākumu,

d) maksas aprēķināšanas un iekasēšanas shēmu,

e) infrastruktūras maksas samaksāšanu tādā apjomā vai struktūrā, kādu no pieteikuma iesniedzēja prasa vai var prasīt,

f) piekļuves kārtību saskaņā ar šā likuma 5.1, 5.2, 12.1 un 12.2 pantu,

g) pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu maksas noteikšanu saskaņā ar šā likuma 12.1 un 12.2 pantu,

h) satiksmes pārvaldību,

i) dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas plānošanu un plānotu vai neplānotu uzturēšanu, ciktāl tas neattiecas uz tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību,

j) atbilstību šā likuma 6.1, 6.2, 6.3, 6.4 un 13.1 pantā minētajām prasībām, tostarp prasībām, kas attiecas uz interešu konfliktu;

9) uzrauga konkurences situāciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos, jo īpaši pasažieru ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu tirgū, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja un apkalpes vietas operatora darbības šīs daļas 8. punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f", "g", "h", "i" un "j" apakšpunktā norādītajos jautājumos, neskarot konkurences tiesību ievērošanu uzraugošo institūciju tiesības dzelzceļa pakalpojumu tirgos. Pēc savas iniciatīvas, kā arī lai nepieļautu pieteikuma iesniedzēja diskrimināciju, kontrolē šīs daļas 8. punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f", "g", "h", "i" un "j" apakšpunktā norādītos jautājumus un jo īpaši pārbauda, vai tīkla pārskatā nav iekļautas diskriminējošas normas un vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam vai apkalpes vietas operatoram nav piešķirta rīcības brīvība, kuru var izmantot pieteikuma iesniedzēja diskriminēšanai;

10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;

11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus;

12) veic infrastruktūras reģistrāciju un pieņem lēmumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras reģistrēšanu privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statusā šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;

13) veic ritošā sastāva reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

14) izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa pārvadājumu veikšanai;

15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu;

16) publicē visus pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz tirgus regulēšanu;

17) apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām;

18) uzrauga, kā tiek ievērotas šā likuma 13.1 panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarības prasības būtisko funkciju izpildē, izskata tā paša panta sestajā daļā minētās pārvadātāju sūdzības par šo neatkarības prasību pārkāpumiem un pieņem attiecīgus lēmumus;

19) šā likuma 13.1 panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzrauga izmaiņas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja valdes sastāvā;

20) pieņem lēmumus par vēsturiskā mantojuma dzelzceļam paredzēto finanšu līdzekļu sadalījumu un finansējuma izlietojuma pārskatu apstiprināšanu un kontrolē šo finanšu līdzekļu izlietojumu paredzētajam mērķim;

21) nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā maksa atbilst šajā likumā paredzētajiem maksas aprēķināšanas nosacījumiem un nav diskriminējoša, uzrauga pieteikuma iesniedzēju un infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja pārrunas par infrastruktūras maksas apjomu un iejaucas, ja pārrunās varētu tikt pārkāpti šā likuma noteikumi;

22) regulāri un ne retāk kā reizi divos gados apspriežas ar dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjiem, lai ņemtu vērā viņu viedokli par dzelzceļa tirgu.

(2) Valsts dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.

(21) Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības veikt infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietu operatoru un — attiecīgajā gadījumā — pārvadātāju revīzijas vai ierosināt ārēju revīziju veikšanu, lai pārbaudītu atbilstību šā likuma 13.panta pirmās un ceturtās daļas un 23.panta astotās un devītās daļas noteikumiem par grāmatvedības uzskaites nošķiršanu, kā arī šā likuma 6.4 panta noteikumiem par finanšu pārredzamību, turklāt minētās tiesības Valsts dzelzceļa administrācijai vertikāli integrētā uzņēmumā ir attiecībā uz visām attiecīgajām juridiskajām vienībām vertikāli integrēta uzņēmuma sastāvā. Grāmatvedības uzskaites informāciju, kas pēc pieprasījuma iesniedzama Valsts dzelzceļa administrācijai, nosaka Ministru kabinets. Valsts dzelzceļa administrācija no šīs informācijas var arī izdarīt secinājumus par valsts atbalsta jautājumiem, neskarot par tiem atbildīgo valsts iestāžu pilnvaras. Par šiem secinājumiem tā ziņo minētajām iestādēm.

(22) Valsts dzelzceļa administrācija izskata visas sūdzības, attiecīgajā gadījumā pieprasa vajadzīgo informāciju un viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas sāk apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm. Tā pieņem lēmumu par sūdzībām, veic pasākumus, lai situāciju uzlabotu, un informē attiecīgās personas par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā un saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas. Pildot šā panta pirmās daļas 9. punktā minēto funkciju un neskarot konkurences iestāžu pilnvaras nodrošināt konkurenci dzelzceļa pakalpojumu tirgos, Valsts dzelzceļa administrācija pēc savas iniciatīvas lemj par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu pieteikuma iesniedzēju diskrimināciju, tirgus izkropļojumus un citas nevēlamas tendences šajos tirgos, jo īpaši atsaucoties uz šā panta pirmās daļas 8. punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f", "g", "h", "i" un "j" apakšpunktā norādītajiem jautājumiem.

(23) Valsts dzelzceļa administrācija veic šā likuma 6.4 panta pirmajā daļā minēto finanšu plūsmu, ceturtajā un piektajā daļā minēto aizdevumu un septītajā daļā minēto parādu uzraudzību.

(24) Valsts dzelzceļa administrācija izvērtē šā likuma 6.3 panta ceturtajā daļā minētos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sadarbības līgumus ar vienu vai vairākiem pārvadātājiem pirms to noslēgšanas, pārrauga šādu līgumu izpildi un pamatotos gadījumos var ieteikt tos izbeigt.

(25) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmums ir saistošs visām personām, uz kurām tas attiecas.

(26) Ja Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regulas (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, 7.panta 1.punktā minēto procentu vērtība ir divkārša, Valsts dzelzceļa administrācija šā panta pirmās daļas 9.punktā minētajā gadījumā tiešo izmaksu aprēķina pārbaudi visā tīklā var veikt vienkāršotā veidā.

(3) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma par licences dzelzceļa pārvadājumu veikšanai izdošanu, lēmuma par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrāciju, lēmuma par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrāciju, lēmuma, kas pieņemts, pildot šā panta pirmās daļas 8. vai 9.punktā minētās funkcijas, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali vai jaudas piešķiršanu, atteikumu piešķirt jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem, lēmuma par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja neatkarības nodrošināšanu, tai skaitā tā valdes locekļiem un vadošajiem darbiniekiem, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanu, lēmuma par vēsturiskā mantojuma dzelzceļam paredzēto finanšu līdzekļu sadalījumu, kā arī lēmuma par strīda izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 10.04.2003., 04.03.2004., 06.10.2005., 07.05.2009., 23.09.2010., 06.11.2013., 25.02.2016. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

32.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas tiesības pieprasīt informāciju

(1) Valsts dzelzceļa administrācija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, pieteikuma iesniedzēja, apkalpes vietas operatora, jebkuras iesaistītās trešās personas un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Pieprasīto informāciju sniedz saprātīgā termiņā, kuru nosaka Valsts dzelzceļa administrācija un kurš nepārsniedz vienu mēnesi. Izņēmuma gadījumā Valsts dzelzceļa administrācija piešķir pagarinājumu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz divas papildu nedēļas. Valsts dzelzceļa administrācijai sniedzamajā informācijā ietver visas ziņas, ko Valsts dzelzceļa administrācija pieprasa saistībā ar sūdzību izskatīšanas funkciju un konkurences pārraudzības funkciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos saskaņā ar šā likuma 31.panta pirmās daļas 9.punktu. Minētā informācija ietver statistikas un tirgus novērošanas mērķiem vajadzīgos datus.

(3) Veicot infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietu operatoru un — attiecīgajā gadījumā — pārvadātāju revīzijas šā likuma 31.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā, Valsts dzelzceļa administrācija ir pilnvarota pieprasīt no infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietu operatoriem un visiem uzņēmumiem vai citām organizācijām, kas veic vai integrē dažādu veidu dzelzceļa pārvadājumus vai infrastruktūras pārvaldību atbilstoši šā likuma 12.1 un 12.2 pantam un 13.panta pirmajai un otrajai daļai, pilnīgu vai daļēju grāmatvedības uzskaites informāciju tik detalizētā līmenī, kāds uzskatāms par vajadzīgu un samērīgu.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

32.1 pants. Valsts dzelzceļa administrācijas sadarbība ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde

(1) Valsts dzelzceļa administrācija sniedz citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kurām dzelzceļa transporta nozarē uzticēta regulējošo funkciju izpilde (turpmāk — dzelzceļa regulatīvās iestādes), informāciju par savu darbu, lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, tai skaitā par galvenajiem tās procedūru jautājumiem un par pārņemto Eiropas Savienības dzelzceļa tiesību aktu interpretācijas problēmām.

(2) Valsts dzelzceļa administrācija sadarbojas ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm, arī veicot pasākumus, lai sniegtu savstarpēju palīdzību tirgus novērošanas uzdevumu veikšanā un sūdzību izskatīšanā vai izmeklēšanā.

(3) Ja ir saņemta sūdzība vai pēc Valsts dzelzceļa administrācijas iniciatīvas tiek veikta izmeklēšana saistībā ar piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, kā arī sakarā ar konkurences novērošanu tirgū saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, Valsts dzelzceļa administrācija apspriežas ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm visās citās dalībvalstīs, kurām cauri iet attiecīgais starptautiskais vilcienu ceļš, un pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju. Ja dzelzceļa regulatīvās iestādes pieprasa no Valsts dzelzceļa administrācijas tādu informāciju, Valsts dzelzceļa administrācija sniedz tām visu informāciju, ko tai ir tiesības pieprasīt saskaņā ar normatīvajiem aktiem dzelzceļa transporta jomā. Šo informāciju var izmantot tikai sūdzības izskatīšanai vai izmeklēšanas veikšanai, un Valsts dzelzceļa administrācija to nodod attiecīgajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu veikt pasākumus attiecībā uz iesaistītajām personām.

(31) Ja jautājumos, kas saistīti ar starptautisku dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu, ir nepieciešami Valsts dzelzceļa administrācijas un vienas vai vairāku citu dzelzceļa regulatīvo iestāžu lēmumi, Valsts dzelzceļa administrācija sadarbojas ar attiecīgajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji (būtisko funkciju veicēji), kas, sadarbojoties ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), sadala jaudu vairāk nekā vienā dzelzceļa sistēmas infrastruktūras tīklā, bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kura vajadzīga, lai izskatītu sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, kas minēta šā panta trešajā daļā, un kuru pieprasījusi Valsts dzelzceļa administrācija. Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības nodot šādu informāciju par attiecīgo starptautisko vilcienu ceļu šā panta trešajā daļā minētajām dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.

(5) Valsts dzelzceļa administrācija var lūgt Eiropas Komisiju piedalīties šā panta otrajā, trešajā, 3.1 un ceturtajā daļā minētajās darbībās, lai veicinātu sadarbību ar dzelzceļa regulatīvajām iestādēm.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

33.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kura organizatoriski, juridiski un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, no iesniegumu par tās kompetencē esošo jautājumu iesniedzējiem un iestādes, kas noslēgusi valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu, kā arī no jebkuriem subjektiem, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji.

(11) Dzelzceļa drošību regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā valsts drošības iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kurai ir pieejami nepieciešamie cilvēkresursi un atbilstošs finansējums.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas funkcijas veic atklātā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā, jo īpaši uzklausot visas ieinteresētās personas un pamatojot pieņemtos lēmumus.

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

2) uzraudzīt drošības un aizsardzības pasākumu (tai skaitā preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa bīstamo kravu apritē;

3) uzraudzīt, kā dzelzceļa sistēmas dalībnieki veic dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu un uzskaiti;

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

5) izskatīt dzelzceļa infrastruktūras būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem, izsniegt būvatļaujas un kontrolēt, kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

6) šā likuma 34.1 panta piektajā daļā minētajā gadījumā izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus;

7) izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt drošības apliecības un pārbaudīt, kā drošības apliecības saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā;

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās;

9) apmainīties ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām, jo īpaši Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izveidotajā tīklā;

10) izsniegt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības;

11) kārtot vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistru;

12) šā likuma 43.5 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū;

13) sniegt informāciju par dzelzceļa nozares iesaistīto pušu pienākumiem saistībā ar Komisijas 2014.gada 11.decembra regulu (ES) Nr. 1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un regulas (EK) Nr. 62/2006 atcelšanu un Komisijas 2011.gada 5.maija regulu (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu;

14) atzīt novērtēšanas iestādes Komisijas 2013.gada 30.aprīļa īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu izpratnē;

15) veikt drošības rādītāju uzskaiti un novērtēt drošības līmeņus;

16) izstrādāt un publicēt gada drošības plānus, kuros izklāstīti pasākumi kopīgo drošības mērķu sasniegšanai;

17) saskaņā ar šā likuma 43.4 pantu piešķirt atļaujas nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas veido Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu;

18) šā likuma 34.1 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus;

19) saskaņā ar šā likuma 36.6 pantu uzraudzīt pārvadātājus, manevru darbu veicējus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

20) uzraudzīt, kā šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minētās par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki īsteno nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus;

21) palīdzēt (piemēram, sniedzot nepieciešamo informāciju) Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai uzraudzīt dzelzceļa drošības pilnveidošanu Eiropas Savienības mērogā;

22) izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt sertifikātus, kurus piešķir par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām;

23) saskaņā ar šā likuma 43.3 pantā noteikto uzraudzīt, lai savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstu pamatprasībām;

24) šā likuma 43.5 panta trešajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa laišanai tirgū, un šā likuma 43.5 panta piecpadsmitajā daļā minētajā gadījumā piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa tipa laišanai tirgū;

25) pārliecināties, ka riteklim ir piešķirts numurs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ritošā sastāva reģistrāciju;

26) pārraudzīt, vai tiesību akti dzelzceļa drošības un tehnisko prasību jomā atbilst piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, un paziņot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai par tiesību aktiem un to projektiem, kuros paredzētas nacionālās prasības.

(31) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kompetencē esošās funkcijas nevar deleģēt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, pārvadātājam, manevru darbu veicējam un citām personām, kā arī jebkuriem subjektiem, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji.

(32) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija publicē un līdz 30. septembrim nosūta Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai gada pārskatu. Pārskatā ietver šādu informāciju:

1) dzelzceļa drošības pilnveidošana, tostarp apkopotie kopīgie drošības rādītāji Latvijā;

2) normatīvo aktu izmaiņas attiecībā uz dzelzceļa drošību;

3) drošības sertifikātu un drošības atļauju piešķiršana;

4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju uzraudzības rezultāti un pieredze, tostarp pārbaužu un revīziju skaits un rezultāti;

5) šā likuma 35.2 panta septītajā daļā minēto par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificēšana;

6) pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju pieredze attiecīgo kopīgo drošības metožu piemērošanā.

(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes drošība vai vide;

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;

4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;

5) pārbaudīt komersanta komisijas locekļu un tādu atbildīgo personu, kas veic komersanta dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudi, atbilstību kvalifikācijas prasībām;

6) bez ierobežojumiem veikt visas pārbaudes, revīzijas un izmeklēšanas darbības, kas nepieciešamas tai uzticēto uzdevumu veikšanai, un piekļūt visiem atbilstīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju, kā arī, ja nepieciešams, jebkura šā likuma 36.4 pantā minētā dzelzceļa sistēmas dalībnieka dokumentiem, telpām un teritorijām, objektiem un iekārtām.

(41) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kas tiek finansēta no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija netiek finansēta no valsts budžeta. Maksa par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem un ieņēmumu daļa no šā likuma 10. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem ieskaitāma Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kontā Valsts kasē un izmantojama vienīgi inspekcijas darbības nodrošināšanai.

(5) Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ik gadu no šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,43 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(6) Šā panta piektajā daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(7) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija noslēdz sadarbības nolīgumu ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru saskaņā ar regulas (ES) Nr.  2016/796 76. pantu.

(8) Papildus šā panta septītajā daļā minētajam nolīgumam Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija noslēdz daudzpusēju nolīgumu ar Igaunijas un Lietuvas attiecīgajām institūcijām un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru saskaņā ar regulas (ES) Nr.  2016/796 76. pantu.

(9) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, atbildot uz lūgumiem un iesniegumiem, bez kavēšanās, ne vēlāk kā mēneša laikā, nosūta savus informācijas pieprasījumus un visus lēmumus pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad iesniedzējs ir sniedzis attiecīgo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999., 10.04.2003., 04.03.2004., 06.10.2005., 24.05.2007., 14.06.2007., 07.05.2009., 01.12.2009., 13.05.2010., 17.06.2010., 28.02.2013., 18.09.2014., 25.02.2016. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija, trešās daļas 6., 7. un 12. punkta jaunā redakcija, kā arī trešās daļas 15.- 26. punkts, 3.1 un 3.2 daļa, ceturtās daļas 6. punkts un devītā daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

33.1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs — Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā ir patstāvīga struktūrvienība, kurā ir vismaz viens izmeklētājs, kas pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma spēj veikt atbildīgā izmeklētāja funkcijas.

(2) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja, manevru darbu veicēja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, no atbilstības novērtēšanas institūcijas un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem.

(21) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāji, izmeklējot dzelzceļa satiksmes negadījumu, neprasa un nesaņem nekādus norādījumus un neierobežoti kontrolē dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas norisi.

(22) Izmeklējot dzelzceļa avārijas, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs apmainās ar informāciju un sadarbojas ar amatpersonām, kuras ir pilnvarotas veikt pirmstiesas kriminālprocesu. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs var piekļūt lietiskajiem pierādījumiem, ja ir saņemta procesa virzītāja atļauja.

(3) Veicot dzelzceļa avāriju izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:

1) brīvi piekļūt dzelzceļa avārijas vietai, avārijā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;

2) nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu, ritošā sastāva vraku un atlūzu, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudei vai analīzēm;

3) piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot;

4) iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo apskates rezultātiem;

5) iepazīties ar dzelzceļa avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu, citu avārijā iesaistīto personu, kā arī liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām;

6) iztaujāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus, citas avārijā iesaistītās personas, kā arī lieciniekus;

7) piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, avārijā iesaistītā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja vai manevru darbu veicēja un par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības informācijai un dokumentācijai;

8) noteikt, kad ritošo sastāvu, tā detaļas vai atlūzas, vrakus, kravu un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9) pieaicināt policijas darbiniekus, lai dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem veiktu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes konstatēšanu vai nogādātu šīs personas ārstniecības iestādē minēto vielu ietekmes noteikšanai.

(4) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem savas kompetences ietvaros ir tiesības veikt arī citos normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(41) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi, lai izstrādātu vienotas izmeklēšanas metodes, izveidotu kopīgus drošības ieteikumu ievērošanas kontroles principus un pielāgotos zinātnes un tehnikas attīstībai.

(5) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam satiksmes negadījumu izmeklēšanai ik gadu no šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem finansēšanas avotiem piešķir finansējumu 0,12 procentu apmērā no kopējā šā likuma 10.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētā dzelzceļa infrastruktūras finansējuma apjoma par iepriekšējo gadu.

(6) Šā panta piektajā daļā paredzēto finansējumu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir pa daļām — reizi ceturksnī līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam pārskaitot daļu no šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma uz Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontu. Katrā no pirmajiem trim ceturkšņiem pārskaita ceturto daļu no plānotā šā panta piektajā daļā paredzētā finansējuma. Kopējais šā finansējuma apmērs tiek precizēts, veicot pēdējo maksājumu attiecīgajā gadā.

(7) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir dienesta apliecības. Dienesta apliecības paraugu un dienesta apliecības izdošanas un anulēšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(24.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 01.12.2009. un 28.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2013. Grozījumi pirmajā daļā, otrās daļas jaunā redakcija, 2.1 un 2.2 daļa, trešās daļas 7. punkta jaunā redakcija un 4.1 daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

33.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas informācijas apmaiņas un sadarbības sistēma

Valsts dzelzceļa administrācija un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija kopīgi izstrādā informācijas apmaiņas un sadarbības sistēmu, kuras mērķis ir novērst faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē konkurenci vai drošību dzelzceļa pārvadājumu tirgū. Šajā sistēmā ietver mehānismu, ar kura palīdzību Valsts dzelzceļa administrācija var sniegt Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ieteikumus jautājumos, kas var ietekmēt konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, bet Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija Valsts dzelzceļa administrācijai — jautājumos, kas var ietekmēt drošību tajā. Katra iestāde, saglabājot tiesības uz neatkarīgu darbību tai noteiktajās kompetences jomās, pirms lēmumu pieņemšanas izskata šādus ieteikumus. Ja attiecīgā iestāde nolemj atkāpties no šiem ieteikumiem, tā savā lēmumā to pamato.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

33.3 pants. Pasažieru tiesību aizsardzība

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (turpmāk — regula (EK) Nr. 1371/2007) 30.pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas (izņemot tās 21. un 26.pantu) izpildi, iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos ir Autotransporta direkcija un starptautiskajos dzelzceļa pasažieru pārvadājumos — Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Regulas (EK) Nr. 1371/2007 30.pantā minētā iestāde, kas atbild par šīs regulas 21. un 26.panta izpildi, ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(3) Lai gadījumos, kad rodas būtiski pakalpojumu traucējumi, sniegtu palīdzību pasažieriem regulas (EK) Nr.  1371/2007 18. panta izpratnē, dzelzceļa pārvadātājs, kas sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, sagatavo ārkārtas rīcības plānu un saskaņo to ar šā panta pirmajā daļā minēto attiecīgo iestādi.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

33.pants. Nacionālo prasību paziņošana

(1) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija regulas (ES) Nr.  2016/796 25., 26. un 27. pantā norādītajā kārtībā paziņo Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai Latvijas tiesību aktus, kuros:

1) tiek noteikts tiesiskais regulējums, kas attiecas uz esošajām drošības metodēm, kuras neaptver kopīgās drošības metodes;

2) tiek noteikts dzelzceļa tīkla ekspluatācijas tiesiskais regulējums jomās, kuras vēl neaptver savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;

3) tiesiskais regulējums tiek noteikts kā steidzams preventīvs pasākums, jo īpaši pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma;

4) tiek pārskatīts tiesiskais regulējums iepriekš jau paziņotos tiesību aktos;

5) tiek noteikts tiesiskais regulējums par prasībām personālam, kas veic drošībai kritiskus uzdevumus, ietverot personāla atlases kritērijus, fiziskās un psiholoģiskās veselības stāvokli un profesionālo apmācību, kas vēl nav iekļauts savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai citos Eiropas Savienības tiesību aktos;

6) tiek noteikts tiesiskais regulējums jomās, kurās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neaptver vai pilnībā neaptver konkrētus pamatprasību aspektus, tostarp atklātajos jautājumos;

7) saskaņā ar šā likuma 43.2 panta astotajā daļā paredzēto procedūru tiek noteikta vienas vai vairāku savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju vai to daļu nepiemērošana;

8) tiek noteiktas īpašā gadījumā piemērojamās prasības, kas nav iekļautas attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā;

9) tiek noteiktas prasības esošo sistēmu precizēšanai, kuru mērķis ir vienīgi izvērtēt ritekļa un dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību;

10) tiek noteikts tiesiskais regulējums attiecībā uz dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, uz kuriem neattiecas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas.

(2) Informāciju par nacionālajām prasībām, kas paziņotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ievieto savā mājaslapā internetā.

(3) Uz nacionālajām prasībām, kuras paziņotas saskaņā ar šo pantu, neattiecas paziņošanas procedūra, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56.punktu)

VI nodaļa. Pārvadātāja licence, vienotais drošības sertifikāts, drošības apliecība un par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība

(Nodaļas nosaukums 13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

34.pants. Pārvadātāja licence

(1) Lai Latvijas teritorijā sniegtu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, komercsabiedrībai nepieciešama Eiropas Savienībā derīga pārvadātāja licence. Latvijā licencēšanas iestāde ir Valsts dzelzceļa administrācija.

(2) Pieteikties pārvadātāja licences saņemšanai Latvijā ir tiesības komercsabiedrībai, kas dibināta Latvijā.

(3) Pārvadātāja licenci nepiešķir vai tās derīguma termiņu nepagarina, ja nav izpildītas normatīvajos aktos par dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu noteiktās prasības pārvadātāja licences saņemšanai. Komercsabiedrībai, kura atbilst attiecīgajām prasībām, ir tiesības saņemt pārvadātāja licenci.

(4) Pārvadātāja licence pati par sevi nedod tās turētājam tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

(5) Komercsabiedrībai, kas iesniedz pārvadātāja licences pieteikumu, pirms darbības uzsākšanas ir pienākums pierādīt Valsts dzelzceļa administrācijai, ka tā vienmēr spēs izpildīt prasības attiecībā uz labu reputāciju, finanšu pietiekamību, profesionālo kompetenci un savas civiltiesiskās atbildības segšanu, kas ir nepieciešamie pamatnosacījumi pārvadātāja licences saņemšanai. Minētajam nolūkam katra komercsabiedrība, kas iesniedz pārvadātāja licences pieteikumu, sniedz arī visu attiecīgo informāciju.

(6) Ministru kabinets nosaka prasības pārvadātāja licences saņemšanai attiecībā uz pārvadājuma veidiem, labu reputāciju, finanšu pietiekamību, profesionālo kompetenci un civiltiesiskās atbildības segšanu, kā arī pārvadātāja licences darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijus un pārvadātāja licences izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kārtību.

(7) Par pārvadātāja licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Tās apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pārvadātāja licences izsniegšanu saņemtā nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.

(8) Pārvadātāja licence ir derīga visā Eiropas Savienības teritorijā. Latvijā ir derīga arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts licencēšanas iestādes izsniegta pārvadātāja licence.

(9) Pārvadātāja licence ir spēkā, kamēr tās saņēmējs pilda šajā pantā paredzētās saistības. Valsts dzelzceļa administrācija var paredzēt pārvadātāja licences derīguma pārskatīšanu. Tādā gadījumā licences derīgumu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados.

(10) Ja Valsts dzelzceļa administrācija izsniedz pārvadātāja licenci, aptur tās darbību, anulē vai groza pārvadātāja licenci, Valsts dzelzceļa administrācija par to nekavējoties informē Eiropas Dzelzceļa aģentūru.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

34.1 pants. Vienotais drošības sertifikāts

(1) Tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai piešķir tikai tiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem, kuri saņēmuši vienoto drošības sertifikātu, ko izsniegusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr.  2016/796 vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Vienotais drošības sertifikāts apliecina, ka tā turētājs ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj droši darboties paredzētajā darbības telpā, ko veido tīkls, tīkli vai to daļas vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur plānota darbība.

(3) Iesniegumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai pretendents iesniedz, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. Iesniegumā norāda attiecīgo pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veidu un pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjomu, kā arī paredzēto darbības telpu. Iesniegumam pievieno dokumentāciju, tostarp dokumentārus pierādījumus, par to, ka pārvadātājs vai manevru darbu veicējs ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu saskaņā ar šā likuma 36.5 pantu, atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kopīgajās drošības metodēs un kopīgajos drošības mērķos noteiktajām prasībām, citu pretendenta norādīto normatīvo aktu prasībām un attiecīgā gadījumā arī nacionālajām prasībām tā, lai kontrolētu riskus un droši sniegtu pakalpojumus.

(4) Ja darbības telpa atrodas ne tikai Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniegumu izskata un vienoto drošības sertifikātu izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulas (ES) Nr.  2016/796 14. pantu.

(5) Ja darbības telpa atrodas tikai Latvijā, iesniedzējs iesniegumā var lūgt, lai vienoto drošības sertifikātu izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Kārtību, kādā izdod, atjauno, groza vai atsauc vienoto drošības sertifikātu, kā arī tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un procedūras nosaka Komisijas 2018. gada 9. aprīļa īstenošanas regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas regulu (EK) Nr. 653/2007. Kārtību, kādā minētās regulas prasības tiek piemērotas Latvijā, nosaka Ministru kabinets.

(6) Iesniegumu un dokumentu iesniegšana, visas informācijas pieprasīšana un aprite, kā arī lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(7) Izvērtējot iesniegumu vienotā drošības sertifikāta saņemšanai, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var apmeklēt pretendenta objektu un veikt pārbaudes un revīziju. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē pretendentu, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildu informāciju.

(8) Pēc tam kad pretendents ir iesniedzis visu prasīto informāciju, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz vienoto drošības sertifikātu vai pieņem lēmumu atteikt sertifikāta izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(9) Katru lēmumu par atteikumu izdot vienoto drošības sertifikātu atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu.

(10) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(11) Vienoto drošības sertifikātu, ko izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, pēc pārvadātāja vai manevru darbu veicēja iesnieguma atjauno ne retāk kā reizi piecos gados. Ja būtiski mainījies pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības veids vai pārvadātāja vai manevru darbu veicēja darbības apjoms, sertifikāts pilnībā vai daļēji tiek atjaunināts.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas izsniegtais vienotais drošības sertifikāts ir derīgs bez darbības telpas paplašināšanas ārpus Latvijas līdz tām robežas tuvumā esošajām stacijām Igaunijā vai Lietuvā, kurās paredzētas pārrobežu operācijas, ja pretendents iesniegumā norādījis, ka paredzējis braukt līdz šīm stacijām, un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir apspriedusies ar iesaistīto valstu attiecīgajām institūcijām un saņēmusi apstiprinājumu.

(13) Pārvadātājam var izsniegt vienoto drošības sertifikātu šādos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pierobežas iecirkņos: valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne, valsts robeža—Kārsava—Rēzekne, neslēdzot līgumu ar trešās valsts pārvadājumu operatoriem, ja atbilstošs drošības līmenis ir nodrošināts ar pārvadātāja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līgumu par pakalpojumu saņemšanu šā likuma 5.1 panta septītajā daļā minētajā gadījumā.

(14) Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir vienotais drošības sertifikāts, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt darbības telpu Latvijā, iesniegumu iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(15) Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir vienotais drošības sertifikāts, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt darbības telpu ārpus Latvijas, iesniegumu iesniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(16) Trešās valsts, kas ir Latvijas kaimiņvalsts, pārvadājumu operatoram pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā un atbildībā ir atļauts nokļūt līdz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne vai valsts robeža—Kārsava—Rēzekne galastacijai, nesaņemot vienoto drošības sertifikātu, ja atbilstošs drošības līmenis ir nodrošināts ar pārrobežu nolīgumu starp Latviju un šo trešo valsti vai līgumsaistībām starp trešās valsts pārvadājumu operatoriem un pārvadātāju, kam ir vienotais drošības sertifikāts, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, kam ir drošības apliecība, lai darbotos minētajos iecirkņos, ar noteikumu, ka minēto līgumsaistību aspekti, kas saistīti ar drošību, ir atbilstoši atspoguļoti drošības pārvaldības sistēmā.

(17) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma par vienotā drošības sertifikāta izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu pārskatīšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

35.pants. Drošības sertifikāts

(Izslēgts no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

35.1 pants. Drošības apliecība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3. panta 5. punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.

(2) Drošības apliecības izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmuma par drošības apliecības izdošanu, atjaunošanu, grozīšanu vai atsaukšanu pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā pēc tam, kad pretendents iesniedzis visu vajadzīgo informāciju, kā arī pieprasīto papildinformāciju, izdod drošības apliecību vai pieņem lēmumu atteikt tās izdošanu un informē par to pretendentu.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

35.2 pants. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība

(1) Neskarot šā likuma 36.4 pantā minēto pārvadātāju, manevru darbu veicēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību par vilciena drošu ekspluatāciju, par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība, izveidojot ritekļu tehniskās apkopes sistēmu, nodrošina to ritekļu drošu ekspluatāciju, par kuru tehnisko apkopi tā ir atbildīga. Ritekļu tehniskās apkopes sistēma nodrošina:

1) ritekļu tehniskās apkopes veikšanu atbilstoši katra ritekļa tehniskās apkopes dokumentācijai, spēkā esošajām nacionālajām prasībām un attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām;

2) kopīgajās drošības metodēs minēto riska noteikšanas un novērtēšanas metožu īstenošanu, ja nepieciešams, sadarbojoties ar citiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

3) to, ka, piemērojot kopīgo drošības metodi pārraudzībai, līgumslēdzējas puses īsteno riska kontroles pasākumus, un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras vai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pieprasījuma;

4) tehniskās apkopes darbību izsekojamību.

(2) Tehniskās apkopes sistēmu veido šādas funkcijas:

1) pārvaldības funkcija — uzraudzīt un koordinēt šīs daļas 2., 3. un 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju īstenošanu un nodrošināt ritekļa drošu ekspluatāciju dzelzceļa sistēmā;

2) tehniskās apkopes pilnveidošanas funkcija — nodrošināt tehniskās apkopes dokumentācijas pārvaldību, tostarp konfigurācijas pārvaldību, pamatojoties uz konstrukcijas un ekspluatācijas datiem, kā arī uz darbības rezultātiem un gūto pieredzi;

3) tehniskās apkopes pārvaldības funkcija — izņemt ritekli no aprites tehniskās apkopes veikšanai un atsākt tā ekspluatāciju pēc tehniskās apkopes;

4) tehniskās apkopes veikšanas funkcija — nodrošināt riteklim vai tā daļām nepieciešamo tehnisko apkopi, tostarp izsniegt dokumentāciju saistībā ar izmantošanas atļauju pēc tehniskās apkopes.

(3) Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība šā panta otrās daļas 1. punktā minēto pārvaldības funkciju īsteno pati. Visu vai dažu šā panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju vai to daļu veikšanu tā var uzticēt citiem līgumslēdzējiem.

(4) Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība nodrošina, ka visu šā panta otrajā daļā minēto funkciju veikšana atbilst par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām noteiktajām prasībām un to izvērtēšanas kritērijiem. Prasības par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām un to izvērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā gadījuma sertificē par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību un piešķir tai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu. Ritekļus, par kuru tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām ir nepieciešams par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāts, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, atjauno, groza vai atsauc par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības, kā arī novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šāds sertifikāts ir spēkā visā Eiropas Savienībā, un Latvijā ir spēkā attiecīgs citā Eiropas Savienības dalībvalstī izdots sertifikāts.

(6) Par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības līgumslēdzēji, kas īsteno šā panta otrās daļas 4. punktā minēto tehniskās apkopes funkciju, atbilstoši to veiktajām darbībām piemēro prasības, kas tiek noteiktas par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām, tostarp arī to novērtēšanas kritērijus.

(7) Par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība tehniskās apkopes sistēmas īstenošanā piemēro šajā pantā minētās prasības, kas noteiktas par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertificē un piešķir tai par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, atjauno, groza vai atsauc par 1520 milimetru sliežu ceļa platuma ritekļu tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, kā arī tā izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas prasības un novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šāds sertifikāts ir spēkā tikai Latvijā.

(8) Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība ir pārvadātājs, manevru darbu veicējs vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, šā panta piektajā vai septītajā daļā minētajā gadījumā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības atbilstību sertifikācijas nosacījumiem pārbauda procedūrā, kurā lemj par vienotā drošības sertifikāta izsniegšanu pārvadātājam vai manevru darbu veicējam vai par drošības apliecības izsniegšanu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

VII nodaļa. Satiksmes drošība un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2014. Grozījums attiecībā uz nodaļas nosaukuma papildināšanu ar vārdiem ''un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas'' stājas spēkā 01.12.2015. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

Komercsabiedrībām, kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Dzelzceļa satiksmes drošības prasības ir saistošas arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība notiek tiešā dzelzceļa tuvumā un var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

36.1 pants. Ritošais sastāvs, tā ekspluatācija un ritošā sastāva valsts reģistrs

(1) Ritošā sastāva īpašnieks vai lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.

(2) (Izslēgta no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu)

(3) (Izslēgta no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu)

(31) Ritošā sastāva valsts reģistru nodrošina un uztur Valsts dzelzceļa administrācija. Ritošā sastāva valsts reģistrs ir pieejams Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam. Tiesības piekļūt ritošā sastāva valsts reģistram tādā apjomā, kāds noteikts normatīvajos aktos par ritošā sastāva reģistrācijas kārtību, ir pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, kā arī personām vai organizācijām, kas reģistrē ritekli vai kas norādītas ritošā sastāva valsts reģistrā.

(4) Reģistrējot ritekli ritošā sastāva valsts reģistrā, tam piešķir Eiropas ritekļa numuru. Ja 1520 milimetru sliežu ceļa platuma tīklam paredzēto ritošo sastāvu izmanto vai paredz izmantot ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pārvadājumiem uz valstīm un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kurās lieto atšķirīgu numurēšanas sistēmu, riteklim piešķir numuru, kas ir savietojams ar attiecīgajās valstīs izmantojamo numurēšanas sistēmu. Ritekļa turētājs pirms ritekļa izmantošanas marķē ritekli ar tam piešķirto numuru.

(5) Aizliegts patvaļīgi aiztaisīt vilciena sastāvā ietilpstošo vagonu bremžu maģistrāles gala krānu vai patvaļīgi apturēt vilcienu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā.

(6) Aizliegts braukt ritošā sastāvā tam neparedzētās vietās un iekāpt vilcienā vai izkāpt no tā kustības laikā.

(17.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. un 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019. Piektā un sestā daļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

36.2 pants. Ražotāja, remontu veicēja, ritošā sastāva īpašnieka vai lietotāja, preču piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja atbildība

(Izslēgts no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

36.3 pants. Dzelzceļa signālierīču pārvietošana vai aizsegšana

Bez dzelzceļa signālierīces turētāja atļaujas aizliegts izmainīt dzelzceļa signālierīču rādījumus, pārvietot vai aizsegt dzelzceļa signālierīces.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

36.4 pants. Dzelzceļa sistēmas dalībnieku loma dzelzceļa drošības pilnveidošanā un paaugstināšanā

(1) Lai pilnveidotu un paaugstinātu dzelzceļa drošību, dzelzceļa sistēmas dalībnieki un valsts pārvaldes iestādes Latvijā atbilstoši kompetencei:

1) nodrošina dzelzceļa drošības uzturēšanu kopumā un, kad tas ir praktiski iespējams, pastāvīgi to paaugstina, ņemot vērā normatīvos aktus, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus un starptautiskos noteikumus, kā arī zinātnes un tehnikas progresu un piešķirot prioritāti negadījumu novēršanai;

2) piemēro tiesību aktus atklāti un nediskriminējošā veidā, veicinot vienotas dzelzceļa transporta sistēmas attīstību;

3) nodrošina sistēmiskas pieejas ievērošanu dzelzceļa drošības pilnveidošanas un paaugstināšanas pasākumos.

(2) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji:

1) ir atbildīgi par dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas drošību un ar to saistīto risku kontroli. Tie atbild katrs par savu sistēmas daļu tiešajiem lietotājiem, klientiem, attiecīgajiem darba ņēmējiem un citiem šā panta trešajā daļā minētajiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem, tostarp atbild arī par materiālu un pakalpojumu iegādi;

2) ievieš un īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, izmantojot kopīgo riska novērtēšanas un izvērtēšanas metodi, attiecīgā gadījumā sadarbojoties savā starpā, kā arī ar citiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

3) ievieš drošības pārvaldības sistēmas, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar citu dzelzceļa sistēmas dalībnieku un trešo personu darbību;

4) attiecīgā gadījumā slēdzot līgumu, nodrošina, ka pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kuri minēti šā panta trešajā daļā un varētu ietekmēt drošu dzelzceļa sistēmas darbību, īsteno riska kontroles pasākumus;

5) piemērojot pārraudzības procesiem kopīgo drošības pārraudzības metodi, nodrošina, ka to līgumslēdzēji īsteno riska kontroles pasākumus un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieprasījuma.

(3) Neskarot pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību, kas minēta šā panta otrajā daļā, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un visi pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kas varētu ietekmēt dzelzceļa sistēmas drošu darbību, tostarp privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, ražotāji, tehniskās apkopes un remonta nodrošinātāji, ritekļa turētāji, pakalpojumu sniedzēji, faktiskie pārvadātāji, kravas nosūtītāji, kravas saņēmēji, iekrāvēji, izkrāvēji un piepildītāji, kā arī jebkuri subjekti, kas ir apakšsistēmas projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītāji:

1) īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārējiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

2) nodrošina apakšsistēmu, piederumu, ierīču un sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām un lietošanas nosacījumiem tā, lai attiecīgie pārvadātāji, manevru darbu veicēji vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji tos varētu droši izmantot.

(4) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un jebkurš šā panta trešajā daļā minētais dzelzceļa sistēmas dalībnieks, kas konstatē drošības risku vai tiek informēts par to saistībā ar defektiem un konstrukcijas neatbilstībām vai tehniskā aprīkojuma darbības traucējumiem, tostarp strukturālo apakšsistēmu defektiem, atbilstoši kompetencei:

1) veic visas nepieciešamās koriģējošās darbības, lai novērstu konstatēto drošības risku;

2) informē par šo risku attiecīgās iesaistītās puses, lai tās varētu veikt jebkuru nepieciešamo koriģējošo darbību un nodrošināt dzelzceļa sistēmas nepārtrauktu atbilstību drošības rādītājiem.

(5) Ja starp pārvadātājiem vai manevru darbu veicējiem notiek ritekļu apmaiņa, jebkurš iesaistītais dzelzceļa sistēmas dalībnieks apmainās arī ar visu informāciju, kas nepieciešama to drošai ekspluatācijai, tostarp informāciju par attiecīgo ritekļu stāvokli un vēsturi, kā arī ar tehniskās apkopes un iekraušanas operāciju izsekojamības dokumentiem un pavadzīmēm.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

36.5 pants. Drošības pārvaldības sistēmas

(1) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji izveido savas drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļa sistēma var sasniegt vismaz kopīgos drošības mērķus, atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajām drošības prasībām un ka tiek piemērotas attiecīgās kopīgās drošības metodes un izpildītas nacionālās prasības, kas paziņotas saskaņā ar šā likuma 33.4 panta pirmo daļu.

(2) Drošības pārvaldības sistēmu dokumentē visās attiecīgajās daļās un apraksta pienākumu sadalījumu pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja organizatoriskajā struktūrā. Tajā parāda, kā tiek nodrošināta kontrole dažādos vadības līmeņos, kā tiek iesaistīts visu līmeņu personāls un tā pārstāvji un kā tiek nodrošināta nepārtraukta drošības pārvaldības sistēmas uzlabošana. Drošības pārvaldības sistēmā skaidri norāda, ka tiks konsekventi piemērotas ar cilvēkfaktoru saistītās zināšanas un metodes. Izmantojot drošības pārvaldības sistēmu, pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji veicina savstarpējas uzticēšanās, paļāvības un mācīšanās kultūru, kas personālu mudina uzlabot drošību, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti.

(3) Drošības pārvaldības sistēmas pamatelementus nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības pārvaldības sistēmu pielāgo veicamās darbības veidam un apjomam, darbības telpai un citiem apstākļiem. Sistēma nodrošina visu to risku kontroli, kas saistīti ar pārvadātāja, manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību, tostarp tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanu, neskarot šā likuma 35.2 pantā norādītos par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības pienākumus, materiālu sagādi un līgumslēdzēju pakalpojumu izmantošanu. Drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā arī riskus, kas izriet no darbībām, kuras veic citi šā likuma 36.4 pantā minētie dzelzceļa sistēmas dalībnieki.

(5) Ikviens publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs savā drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā dažādu pārvadātāju un manevru darbu veicēju darbības ietekmi uz tīklu un nodrošina to, ka visi pārvadātāji un manevru darbu veicēji spēj darboties saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kā arī to vienotā drošības sertifikāta nosacījumiem.

(6) Drošības pārvaldības sistēmas uzdevums ir koordinēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ārkārtas situāciju procedūras ar visiem pārvadātājiem un manevru darbu veicējiem, kuri izmanto tā infrastruktūru, un ar ārkārtas situāciju dienestiem, lai veicinātu ātru glābšanas dienestu iesaistīšanos, un ar jebkādu citu pusi, kas varētu tikt iesaistīta ārkārtas situācijā. Attiecīgo pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju sadarbība paredz ārkārtas situāciju dienestu koordinēšanu un sagatavotību abās robežas pusēs.

(7) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai gada drošības pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu. Drošības pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

36.6 pants. Pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju uzraudzība

(1) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga, lai pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji pastāvīgi pildītu pienākumu izmantot šā likuma 36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu.

(2) Šai nolūkā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piemēro principus, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētajā regulā (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas regulu (ES) Nr. 1077/2012, nodrošinot, ka uzraudzības darbībās jo īpaši pārbauda, kā pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji piemēro:

1) drošības pārvaldības sistēmu, lai pārraudzītu tās efektivitāti;

2) drošības pārvaldības sistēmas atsevišķus vai daļējus elementus, tostarp ekspluatācijas darbības, tehniskās apkopes un materiālu nodrošinājumu un līgumslēdzēju iesaisti, lai pārraudzītu šo elementu efektivitāti;

3) attiecīgās kopīgās drošības metodes.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda, kā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības piemēro kopīgās drošības metodes.

(4) Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vismaz divus mēnešus pirms jebkuras jaunas darbības uzsākšanas informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai tā varētu ieplānot uzraudzības darbības. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji sniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai informāciju arī par iesaistīto personālu un ritekļu tipiem.

(5) Vienotā drošības sertifikāta turētājs nekavējoties informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju par jebkādām būtiskām izmaiņām šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā.

(6) Pārraudzību par to, kā tiek ievēroti piemērojamo normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumi par vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba, vadīšanas un atpūtas laiku, nodrošina Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izdotā vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā pieprasa, lai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra minēto sertifikātu ierobežo vai atsauc.

(8) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pati ir izdevusi vienoto drošības sertifikātu saskaņā ar šā likuma 34.1 panta piekto daļu un konstatē, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, tā, pamatojot savu lēmumu, ierobežo vai atsauc sertifikātu un informē par to Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru.

(9) Vienotā drošības sertifikāta turētājam, kura sertifikātu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir ierobežojusi vai atsaukusi, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 34.1 panta devīto un desmito daļu prasīt attiecīgā lēmuma pārskatīšanu un to pārsūdzēt.

(10) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzraudzības laikā konstatē nopietnu drošības risku, tā jebkurā laikā var piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības. Ja vienoto drošības sertifikātu izdevusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties par to informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un iesniedz pierādījumus, kas pamato tās lēmumu.

(11) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra ir lūgusi Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju pagaidu drošības pasākumus atcelt vai pielāgot, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja nepieciešams, šajā procesā iesaistot arī vienotā drošības sertifikāta turētāju. Ja vienošanās netiek panākta, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmums par pagaidu pasākumu piemērošanu paliek spēkā.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par pagaidu drošības pasākumiem var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, un pagaidu drošības pasākumus piemēro līdz brīdim, kad tiesvedības process ir pabeigts ar galīgo nolēmumu lietā.

(13) Ja pagaidu drošības pasākumi tiek piemēroti ilgāk nekā trīs mēnešus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var rīkoties atbilstoši šā panta septītās vai astotās daļas prasībām.

(14) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas un pieprasa, lai tās atbilstu pamatprasībām. Pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras uzraudzības darbības Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic, sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vairs neatbilst drošības apliecības nosacījumiem, tā minēto drošības apliecību ierobežo vai atsauc, savu lēmumu pamatojot.

(15) Neskarot šā likuma 36.4 panta otrajā daļā minētos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju pienākumus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, uzraugot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu veicēju drošības pārvaldības sistēmu efektivitāti, var ņemt vērā citu šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minēto dzelzceļa sistēmas dalībnieku, tostarp mācību centru, veiktspējas ietekmi uz drošību.

(16) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm, koordinējot uzraudzības darbības attiecībā uz vienotā drošības sertifikāta turētāju, kam darbības telpa ir Latvija, lai nodrošinātu jebkādas būtiskas informācijas par konkrēto vienotā drošības sertifikāta turētāju, jo īpaši par zināmiem riskiem un drošības rādītājiem, koplietošanu. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgās uzraudzības iestādes un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, ja atklāj, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs neveic nepieciešamos riska kontroles pasākumus. Minētā sadarbība nodrošina to, ka uzraudzība ir pietiekami plaša un tiek novērsta pārbaužu un revīziju dublēšanās. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm var izstrādāt kopīgu uzraudzības plānu, lai nodrošinātu periodisku revīziju un citu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā pārvadājumu veidu un apjomu katrā attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(17) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sagatavo paziņojumus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus un vienotā drošības sertifikāta turētājus brīdinātu par to, ka tie neievēro šā panta otrās daļas prasības.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

37.pants. Dzelzceļa speciālists

(1) Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas par darba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka Ministru kabinets. Lēmuma par profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanu, pagarināšanu vai anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) (Izslēgta ar 07.05.2009. likumu.)

(4) Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Attiecībā uz vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) nepiemēro šā panta otrās daļas nosacījumus, bet piemēro šā likuma 37.1 pantu.

(6) Ministru kabinets nosaka tās dzelzceļa speciālistu profesijas, kurās nodarbinātajiem tiek nodrošināta papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu.

(7) Darba devējs, kas ir pārvadātājs, manevru darbu veicējs, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apkalpes vietas operators vai šā likuma 3.panta 5.punktā minētā persona, veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu šā panta sestajā daļā minēto dzelzceļa speciālistu profesijās nodarbināto labā. Darba devēja iemaksu vai prēmiju apmēru, regularitāti un vecumu, kādā izmaksā papildpensiju vai dzīvības apdrošināšanas atlīdzību, nosaka darba koplīgumā.

(8) Ja pasažieru vai kravu pārrobežu pārvadājumi notiek uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti tālāk par 15 kilometriem no Latvijas valsts robežas, darba koplīgumā vai darba līgumā ietver arī noteikumus, kas ietverti Nolīgumā starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, vai labvēlīgākus darbinieku tiesiskā stāvokļa noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 06.10.2005., 07.05.2009.,13.05.2010., 16.10.2014., 25.02.2016. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Grozījums septītajā daļā par daļas papildināšanu ar vārdiem "manevru darbu veicējs" un astotā daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

37.1 pants. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists)

(1) Vilces līdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai pārvadātāja, manevru darbu veicēja, infrastruktūras pārvaldītāja vai tādas personas uzdevumā, kura nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, atbildīgi un droši vadīt attiecīgajai vadīšanas tiesību kategorijai atbilstošus vilcienus vai atsevišķus vilces līdzekļus, apmācīt personas vilcienu vai atsevišķu vilces līdzekļu vadīšanā un veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, piedaloties dzelzceļa satiksmē.

(2) Personas tiesības vadīt vilcienu vai vilces līdzekli dzelzceļa infrastruktūras iecirknī apliecina derīga Eiropas Savienības dalībvalsts izdota vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība, attiecīgs ieraksts vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistrā un saskaņotais papildu sertifikāts.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās vilces līdzekļa vadīšanas tiesības nav nepieciešamas, vadot vilces līdzekļus, kurus ekspluatē tramvaju sistēmā un dzelzceļa tīklos, kuru ekspluatācija ir atdalīta no pārējās dzelzceļa sistēmas un kurus izmanto tikai dzelzceļa infrastruktūras īpašnieki savu kravu pārvadājumu nodrošināšanai vai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai un tikai ar vēsturi saistītiem un tūrisma mērķiem.

(4) Saskaņoto papildu sertifikātu izdod vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs — dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pārvadātājs, manevru darbu veicējs vai persona, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību. Tajā norāda dzelzceļa infrastruktūras iecirkņus, kuros vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir atļauts braukt, un ritošo sastāvu, kādu viņam atļauts vadīt. Saskaņoto papildu sertifikātu noformē atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 3.decembra regulas (ES) Nr. 36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai (turpmāk — regula Nr. 36/2010), 2.panta prasībām.

(5) Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecība ir apliecinājums tam, ka vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) atbilst obligātajām medicīniskajām prasībām, viņam ir pamatizglītība un vispārējas profesionālas iemaņas. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecībā ir norādīts vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), iestāde, kas izdevusi vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību, un apliecības derīguma termiņš. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību noformē atbilstoši regulas Nr. 36/2010 1.panta prasībām.

(6) Saskaņotais papildu sertifikāts nav nepieciešams vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kas vada vilcienu vai vilces līdzekli kopā ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), kuram ir saskaņotais papildu sertifikāts, ja par to ir paziņots dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.

(7) Saskaņoto papildu sertifikātu izdevējam ir šādi pienākumi:

1) kārtot saskaņoto papildu sertifikātu reģistru vai nodrošināt tā kārtošanu. Kārtību un apjomu, kādā kārtojams saskaņotais papildu sertifikātu reģistrs, nosaka Ministru kabinets;

2) sadarboties ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par vilces līdzekļu vadīšanas tiesībām un šīs informācijas apmaiņu.

(8) Ministru kabinets nosaka vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas iegūšanas, vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību, kā arī vilces līdzekļa vadītāja apliecības un saskaņotā papildu sertifikāta izsniegšanas, darbības apturēšanas, anulēšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību.

(9) Lēmuma par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības izsniegšanu, darbības apturēšanu, anulēšanu vai atjaunošanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(13.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Grozījums pirmajā un ceturtajā daļā par daļu papildināšanu ar vārdiem "manevru darbu veicējs" stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

38.pants. Paaugstinātas bīstamības josla

(1) Teritorija, kurā notiek vilcienu satiksme, tiek veikti manevri, iekraušanas un izkraušanas darbi, ir paaugstinātas bīstamības josla.

(2) Paaugstinātas bīstamības joslā, izņemot īpaši norādītas vietas (pārejas, pārbrauktuves, peronus u.tml.), drīkst atrasties vienīgi dzelzceļa darbinieki, kas veic savus darba pienākumus.

(3) Aizliegts iet pa dzelzceļa sliežu ceļiem, šķērsot tos ārpus norādītajām vietām vai šķērsot dzelzceļa pāreju, ja ir aizliedzošs signāls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019. Trešā daļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

39.pants. Dzelzceļa objektu apsargāšana

(1) Juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošu dzelzceļa objektu apsargāšanu, arī pārvadājumu veikšanas laikā, organizē to īpašnieks.

(2) Dzelzceļa objekti ir kravas un citas vērtības, dzelzceļa komercsabiedrības teritorija, būves, celtnes, telpas, ritošais sastāvs un iekārtas.

(3) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsargāšana ir obligāta. Ministru kabinets nosaka obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu sarakstu un šo objektu apsargāšanas kārtību.

(4) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir formas tērpi, atšķirības zīmes un apliecības.

(5) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību;

2) aizturēt un nekavējoties nodot policijai likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā;

3) pārbaudīt caurlaides vai citus personu apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar apsargāšanas instrukcijām, kuru ievērošanu kontrolē persona, kas apsargā dzelzceļa objektu;

4) pārbaudīt apsargājamā objekta caurlaides punktos transportu un kravu.

(6) Ja ir izdarīts likumpārkāpums, kas saistīts ar apsargājamā objekta vai citas mantas apdraudējumu, kustības kārtības vai drošības noteikumu pārkāpumu, tādējādi radot reālus draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai, apsargājamam objektam vai personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, dzelzceļa speciālistiem ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, bet nepakļaušanās gadījumā nekavējoties nogādāt pārkāpēju policijas telpās, lai noskaidrotu viņa personu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. un 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019. Grozījums sestajā daļā par vārdu "un sastādītu protokolu" izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

40.pants. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšana

(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē notikusi smaga dzelzceļa avārija, nopietns negadījums, dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums vai starpgadījums.

(11) Smaga dzelzceļa avārija ir dzelzceļa satiksmes negadījums, kurā vilcienu sadursmes rezultātā vai sakarā ar vilciena noiešanu no sliedēm gājis bojā vismaz viens cilvēks vai nodarīti miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, kas šā negadījuma dēļ hospitalizēti ilgāk par 24 stundām, vai nodarīts liels kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi, kā arī citi līdzīgi dzelzceļa satiksmes negadījumi, kuriem ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību. Par lielu kaitējumu uzskatāmi tādi zaudējumi, kurus Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs uzreiz novērtējis kopumā kā zaudējumus vismaz 2 miljonu euro apmērā.

(12) Starpgadījums ir jebkāds cits notikums, kas nav dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums, nopietns negadījums vai smaga dzelzceļa avārija un kam ir vai var būt ietekme uz dzelzceļa satiksmes drošību.

(2) Ministru kabinets nosaka dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

(21) Izmeklējot dzelzceļa satiksmes negadījumus, personām, kuras veic šo izmeklēšanu, ir tiesības iepazīties ar ārstniecības iestāžu atzinumiem un saņemt no tām informāciju par dzelzceļa satiksmes negadījumā cietušo personu veselības stāvokli.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 24.11.2005., 24.05.2007., 14.06.2007., 13.05.2010., 23.09.2010., 12.09.2013. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pirmās daļas jaunā redakcija un 1.2 daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

41.pants. Rīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa

(1) Privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkārtas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi) rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, manevru darbu veicējam un pārvadātājam nekavējoties jālikvidē avāriju sekas gadījumos, kad avārijas radušās dzelzceļa ekspluatācijas rezultātā.

(3) Pēc smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma attiecīgi pārvadātājs vai manevru darbu veicējs sniedz palīdzību cietušajiem saistībā ar sūdzību procedūrām saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši regulu (EK) Nr.  1371/2007, neskarot citu personu pienākumus. Sniedzot šādu palīdzību, izmanto jebkurus saziņas līdzekļus, kā arī nodrošina psiholoģisku atbalstu dzelzceļa satiksmes negadījumā cietušajiem un viņu ģimenēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2005. Grozījums otrajā daļā par tās papildināšanu ar vārdiem "manevru darbu veicējam" un trešā daļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

42.pants. Starptautiskie līgumi

(1) Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu.

(2) Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām.

(3) (Izslēgta no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu)

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43. pants. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēja izmantojamība

(Izslēgts no 16.06.2020. ar 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

VIInodaļa. Prasības Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai

(Nodaļa 13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Nodaļa stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.1 pants. Savstarpējas izmantojamības mērķis

(1) Šīs nodaļas noteikumus ievēro, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību tā, ka būtu ievērotas Eiropas Savienības prasības dzelzceļa drošības jomā, lai varētu noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni, kas ļautu veicināt, uzlabot un attīstīt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus Eiropas Savienībā un ar trešajām valstīm, kā arī sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas un pakāpeniskas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Minētie noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas daļu projektēšanu, būvi, nodošanu ekspluatācijā, lieliem pārveidošanas darbiem, izmantošanu un tehnisko apkopi, kā arī uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas izmantošanu, tehniskajā apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un tam piemērojamiem veselības un drošības nosacījumiem.

(2) Savstarpēja izmantojamība paredz prasības attiecībā uz apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām, kā arī vispārējās savietojamības nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

(3) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas ļauj saglabāt esošās dzelzceļa sistēmas savietojamību, paredzot īpašus gadījumus katrai savstarpējas izmantojamības tehniskajai specifikācijai gan attiecībā uz tīklu, gan ritekļiem, gan arī gabarītu, sliežu ceļa platumu vai attālumu starp sliežu ceļiem un ritekļiem, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.2 pants. Apakšsistēmas

(1) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu veido strukturālās un funkcionālās apakšsistēmas.

(2) Strukturālās apakšsistēmas ir:

1) infrastruktūras apakšsistēma;

2) energoapgādes apakšsistēma;

3) vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēma;

4) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma;

5) ritošā sastāva apakšsistēma.

(3) Funkcionālās apakšsistēmas ir:

1) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma;

2) tehniskās apkopes apakšsistēma;

3) telemātikas lietojumprogrammu pasažieru un kravu pārvadājumiem apakšsistēma.

(4) Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija. Ja nepieciešams, uz apakšsistēmu var attiecināt vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas un viena savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija var attiekties uz vairākām apakšsistēmām.

(5) Stacionārās apakšsistēmas atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju stacionārās apakšsistēmas nodošanai ekspluatācijā. Ritekļi atbilst savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju ritekļa laišanai tirgū. Stacionāro apakšsistēmu un ritekļu atbilstību pastāvīgi nodrošina visā to izmantošanas laikā.

(6) Mobilās apakšsistēmas, kas ir ritošā sastāva apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas, pretendents laiž tirgū tikai tad, ja apakšsistēmas ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām, to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas attiecīgas deklarācijas.

(7) Strukturālās apakšsistēmas atļauts nodot ekspluatācijā Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, ja tās projektē, būvē vai ražo un uzstāda atbilstoši pamatprasībām un attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām, to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas attiecīgas deklarācijas.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atļaut pretendentam nepiemērot vienu vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas.

(9) Prasības apakšsistēmu laišanai tirgū un to atbilstības novērtēšanai nosaka Ministru kabinets.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.3 pants. Savstarpējas izmantojamības komponenti

(1) Savstarpējas izmantojamības komponentus drīkst laist tirgū lietošanai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā tikai tad, ja tie ļauj panākt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilst pamatprasībām, ja tos lieto paredzētajā izmantošanas telpā, pienācīgi uzstāda un veic to tehnisko apkopi. Savstarpējas izmantojamības komponentus atļauts piedāvāt tirgū lietošanai ārpus Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas, kā arī izmantošanai citiem mērķiem.

(2) Prasības savstarpējas izmantojamības komponentu laišanai tirgū un atbilstības novērtēšanai nosaka Ministru kabinets.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.4 pants. Atļauja nodot ekspluatācijā stacionāras iekārtas

(1) Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām un ir saņemta attiecīga atļauja saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauj nodot ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras un vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas, kas atrodas vai tiek ekspluatētas Latvijas teritorijā.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt šajā pantā minētās atļaujas. Pretendentam bez maksas dara pieejamu dokumentu ar norādījumiem pieteikuma iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības minēto atļauju saņemšanai un norādīti iesniedzamie dokumenti. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru šādas informācijas izplatīšanā. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz, aptur un atsauc atļaujas nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas, nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai nodrošinātu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) saskaņotu ieviešanu un savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) vai dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu, pretendents iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai pozitīvu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar regulas (ES) Nr.  2016/796 22. pantu, un dokumentus, kas apliecina atbilstību regulas (ES) Nr.  2016/796 30. panta 2. punktā minētās procedūras rezultātam, ja pēc pozitīva lēmuma saņemšanas ir mainīts publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts.

(5) Mēneša laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pretendentu, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci un attiecībā uz ERTMS stacionārajām lauka iekārtām — atbilstību šā panta ceturtajā daļā minētajiem Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumiem. Pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas un pārbaudes Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz atļauju stacionāro iekārtu nodošanai ekspluatācijā vai pieņem lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(6) Lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.5 pants. Atļauja laist tirgū ritekli

(1) Pretendents ritekli laiž tirgū tikai pēc tam, kad ir saņemta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ko izsniegusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr.  2016/796 vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū, pretendents iesniedz attiecīgu iesniegumu, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. Iesniegumā norāda ritekļa izmantošanas telpu, kas ir tīkls, tīkli vai to daļas vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ritekli paredzēts izmantot, un iesniegumam pievieno dokumentārus pierādījumus tam, ka ir pārbaudīta ritekļa un izmantošanas telpas tīkla tehniskā savietojamība.

(3) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus ne tikai Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniegumu izskata un atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulas (ES) Nr.  2016/796 20. pantu.

(4) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus tikai Latvijā, iesniedzējs iesniegumā var lūgt, lai atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Kārtību, kādā izdod, atjauno, groza vai atsauc atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū, atļaujas izdošanas, atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un piešķiršanas procedūras nosaka Komisijas 2018. gada 4. aprīļa īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību. Kārtību, kādā minētās regulas prasības tiek piemērotas Latvijā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Iesniegumu un dokumentu iesniegšana, visas informācijas pieprasīšana, aprite un lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(6) Mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildu informāciju.

(7) Lai iegūtu dokumentārus pierādījumus par tehnisko savietojamību, izvērtējot iesniegumu par atļaujas saņemšanu ritekļa laišanai tirgū vai tad, ja rodas pamatotas šaubas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var pieprasīt veikt ritekļa pārbaudes tīklā. Šādā gadījumā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pretendentam izsniedz pagaidu atļauju izmantot ritekli praktiskām pārbaudēm tīklā. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pretendentu, veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu to, ka jebkādas praktiskās pārbaudes var notikt triju mēnešu laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

(8) Pēc tam kad pretendents iesniedzis visu prasīto informāciju, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū vai pieņem lēmumu atteikt atļaujas izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(9) Lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ritekļa laišanai tirgū Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ pieņemto lēmumu.

(10) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(11) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas teritoriju un ja nav piemērota viena vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz tikai pēc šā likuma 43.2 panta astotajā daļā minētās procedūras piemērošanas.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas izsniegtā atļauja ritekļa laišanai tirgū ir derīga bez izmantošanas telpas paplašināšanas ārpus Latvijas līdz robežas tuvumā esošajām stacijām Igaunijā vai Lietuvā, ja pretendents iesniegumā norādījis, ka paredzējis braukt līdz šīm stacijām, un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir apspriedusies ar iesaistīto valstu attiecīgajām institūcijām un saņēmusi attiecīgu apstiprinājumu.

(13) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt izmantošanas telpu Latvijā, pretendents iesniedz iesniegumu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(14) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas paplašināt izmantošanas telpu ārpus Latvijas, pretendents iesniedz iesniegumu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(15) Ja pretendents to pieprasa, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vienlaikus ar atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz ar to pašu ritekļa izmantošanas telpu saistītu atļauju ritekļa tipa laišanai tirgū. Iesnieguma iesniegšana, lai saņemtu atļauju ritekļa tipam, visas informācijas pieprasīšana un aprite, kā arī lēmumu paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(16) Šo pantu nepiemēro trešo valstu lokomotīvēm vai pašgājējiem vilcieniem, kas iebrauc pa publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru iecirknī valsts robeža—Indra—Daugavpils, valsts robeža—Zilupe—Rēzekne vai valsts robeža—Kārsava—Rēzekne līdz stacijai, kas paredzēta pārrobežu operācijām, ja šādu ritekļu atbilstību pamatprasībām, ievērojot šā likuma 34.1 panta piecpadsmitās daļas nosacījumus, nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu.

(17) Ja ritekļa turētājs ir Latvijas fiziskā vai juridiskā persona, par atļauju laist tirgū 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagonus un pasažieru vagonus, kuri tiek lietoti kopīgi ar trešajām valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja kādā no šīm trešajām valstīm, lemj Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Šajā gadījumā nepiemēro šā panta pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, aptur, atjauno, groza vai atsauc atļauju 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagonu un pasažieru vagonu laišanai tirgū.

(18) Ja ritekļa turētājs nav Latvijas fiziskā vai juridiskā persona, 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagoniem un pasažieru vagoniem, kuri tiek lietoti kopīgi ar trešajām valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja kādā no šīm trešajām valstīm, šo pantu nepiemēro, ja minēto ritekļu atbilstību pamatprasībām nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.6 pants. Ritekļa reģistrācija pirms tā izmantošanas

(1) Pirms ritekli izmanto pirmo reizi un pēc tam, kad saskaņā ar šā likuma 43.5 pantu ir piešķirta atļauja tā laišanai tirgū, ritekli reģistrē šā likuma 36.1 panta 3.1 daļā minētajā ritošā sastāva valsts reģistrā.

(2) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas teritoriju, to reģistrē Latvijā.

(3) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver ne tikai Latvijas teritoriju, bet arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis, to reģistrē Latvijā vai citā attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pārbaudītu ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību, atļaujā ritekļa laišanai tirgū norādītās parametru vērtības izmanto apvienojumā ar parametru vērtībām, kas norādītas dzelzceļa infrastruktūras reģistrā.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.7 pants. Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas dalībnieku pienākumi pirms atļauto ritekļu izmantošanas

(1) Pirms iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs izmanto ritekli tajā izmantošanas telpā, kas norādīta atļaujā tā laišanai tirgū, tas pārbauda:

1) vai riteklim ir atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā likuma 43.5 pantu un vai tas ir reģistrēts saskaņā ar šā likuma 43.6 pantu, izņemot gadījumu, kad riteklim atļauja pirmo reizi piešķirta trešajā valstī un tā izmantošanai Latvijā nav nepieciešama atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā likuma 43.5 panta sešpadsmitās vai astoņpadsmitās daļas nosacījumiem un pārvadātājam vai manevru darbu veicējam kādā trešās valsts ritekļu reģistrā ir pieejami attiecīgie ritekļa dati, vismaz ritekļa turētāja dati, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības dati un dati par ritekļa izmantošanas ierobežojumiem;

2) vai riteklis ir savietojams ar maršrutu, pamatojoties uz infrastruktūras reģistru, attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai jebkuru citu attiecīgu informāciju, ko bez maksas mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja šāda reģistra nav vai tas ir nepilnīgs;

3) vai riteklis ir pienācīgi integrēts vilciena sastāvā, kurā to paredzēts ekspluatēt, ņemot vērā šā likuma 36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu un savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas par satiksmes nodrošināšanu un vadību.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, pārvadātājs vai manevru darbu veicējs var veikt pārbaudes sadarbībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pārvadātāju vai manevru darbu veicēju, nodrošina, ka jebkādas pārbaudes var notikt triju mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas.

(3) Pirms katra ritekļa izmantošanas tīklā nosaka par tā tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību un šo struktūrvienību saskaņā ar šā likuma 43.6 pantu reģistrē ritošā sastāva valsts reģistrā.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

43.8 pants. Ritekļa vai ritekļa tipa neatbilstība pamatprasībām

(1) Ja pārvadātājs vai manevru darbu veicējs ekspluatācijas laikā konstatē, ka tā izmantotais riteklis neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, tas veic ritekļa atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus. Turklāt tas var informēt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas iesaistītās valsts attiecīgās institūcijas par veiktajiem pasākumiem. Ja pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir pierādījumi, ka neatbilstība bija jau laikā, kad tika izdota atļauja ritekļa laišanai tirgū, tas informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas iesaistītās valsts attiecīgās institūcijas.

(2) Ja Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, veicot šā likuma 36.6 pantā paredzēto uzraudzību vai citādi kļuvis zināms, ka riteklis vai ritekļa tips, kura laišanai tirgū atļauju devusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un kuru izmanto paredzētajiem mērķiem, neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pārvadātāju vai manevru darbu veicēju, kurš izmanto ritekli vai ritekļa tipu, un pieprasa, lai tas veic ritekļa atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos pārvadātāja vai manevru darbu veicēja veiktie korektīvie pasākumi nenodrošina atbilstību piemērojamām pamatprasībām un šāda neatbilstība rada nopietnu drošības risku, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija saskaņā ar šā likuma 36.6 panta desmito daļu var piemērot pagaidu drošības pasākumus atbilstoši saviem uzraudzības uzdevumiem. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr.  2016/796 var piemērot ritekļa tipa atļaujas pagaidu apturēšanu. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kas izsniegusi atļauju, pēc tam, kad ir pārskatīta jebkādu nopietna drošības riska novēršanai veikto pasākumu efektivitāte, var pieņemt lēmumu par atļaujas atsaukšanu vai grozīšanu, ja ir pierādīts, ka atļaujas izsniegšanas laikā nebija ievērota kāda pamatprasība. Minētajā nolūkā lēmums par atļaujas ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū atsaukšanu vai grozīšanu tiek paziņots turētājam, norādot minētā lēmuma pamatojumu. Atļaujas turētājs mēneša laikā pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras vai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma saņemšanas var lūgt lēmuma pārskatīšanu. Minētajā gadījumā lēmumu par atļaujas atsaukšanu uz laiku aptur. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ savu lēmumu. Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nepanāk vienošanos par vajadzību ierobežot vai atsaukt atļauju, izmanto procedūru, kas paredzēta regulā (ES) Nr.  2016/796. Ja šādas procedūras rezultātā ritekļa atļauja nav ne jāierobežo, ne jāatsauc, atceļ šā panta trešajā daļā minētos pagaidu drošības pasākumus.

(5) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs var to pārsūdzēt regulā (ES) Nr.  2016/796 noteiktajā kārtībā. Ja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs divu mēnešu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas var lūgt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija to pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu informē Valsts dzelzceļa administrāciju. Valsts dzelzceļa administrācija izdara attiecīgu ierakstu ritošā sastāva valsts reģistrā.

(7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atsaukt atļauju ritekļa tipa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pārvadātājus un manevru darbu veicējus, kuri Latvijā izmanto tāda paša tipa ritekļus kā tie, attiecībā uz kuriem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra pieņēmusi lēmumu atsaukt atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vispirms pārbauda, vai pastāv tāda pati neatbilstība, piemērojot šajā pantā paredzēto procedūru.

(8) Ja ir atsaukta atļauja ritekļa laišanai tirgū, attiecīgo ritekli vairs neizmanto un tā izmantošanas telpa netiek paplašināta. Ja ir atsaukta atļauja ritekļa tipa laišanai tirgū, ritekļi, kas būvēti saskaņā ar to, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek atsaukti. Šādu ritekli vai ritekļa tipu var laist tirgū tikai ar jaunu atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 43.5 panta prasībām.

(9) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos neatbilstība pamatprasībām skar tikai daļu no attiecīgā ritekļa izmantošanas telpas un šāda neatbilstība pastāvēja jau laikā, kad tika izsniegta atļauja to laist tirgū, atļauju groza, lai tajā nebūtu iekļautas attiecīgās izmantošanas telpas daļas.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020. Pants stājas spēkā 16.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 56. punktu)

VIII nodaļa. Administratīvie pārkāpumi dzelzceļa satiksmes drošības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(Nodaļa 07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

44. pants. Dzelzceļa drošas ekspluatācijas apdraudēšana

(1) Par dzīvnieku dzīšanu neatļautā vietā pa dzelzceļa zemes nodalījuma joslu vai par dzīvnieku neatļautu ganīšanu dzelzceļa zemes nodalījuma joslā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trim naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.

(2) Par iešanu pa dzelzceļa sliežu ceļiem, sliežu ceļu šķērsošanu ārpus norādītajām vietām vai dzelzceļa pāreju šķērsošanu, ja ir aizliedzošs signāls, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divdesmit piecām naudas soda vienībām.

(3) Par tādu materiālu vai priekšmetu novietošanu tuvāk par 2,5 metriem no sliežu ceļa malējās sliedes, kas var traucēt vai apgrūtināt dzelzceļa satiksmi, un ja nav saņemta dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par tādu priekšmetu likšanu uz dzelzceļa sliežu ceļiem, kas var traucēt dzelzceļa satiksmi, piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.

(5) Par patvaļīgu iekļūšanu apsargātā dzelzceļa objektā piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(6) Par dzelzceļa signālierīču rādījumu neatļautu izmainīšanu vai dzelzceļa signālierīču neatļautu pārvietošanu vai aizsegšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

45. pants. Dzelzceļa transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par vilciena sastāvā ietilpstošo vagonu bremžu maģistrāles gala krāna neatļautu patvaļīgu aiztaisīšanu vai vilciena patvaļīgu apturēšanu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par braukšanu tam neparedzētās vietās ritošajā sastāvā, par iekāpšanu vai izkāpšanu kravas vai pasažieru vilciena kustības laikā vai par braukšanu uz kravas vai pasažieru vilciena autosakabēm, vagonu kāpšļiem vai jumtiem piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

46. pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

47. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 44. panta trešajā un sestajā daļā un 46. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 44. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā un 45. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. Pārejas noteikumu 54. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.jūliju.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.1999.)

2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.septembrim neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.1999.)

3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku līdz tās noteikšanai saskaņā ar šo likumu (12.pants) apstiprina satiksmes ministrs.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.1999.)

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

(06.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

7. Lai novērstu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportā, 2004.gadā no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem kompensētā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa nedrīkst būt mazāka kā 2003.gadā dzelzceļa infrastruktūras fondam paredzētie atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

8. Šā likuma 13.panta trešā daļa un 27.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

10. (Izslēgts ar 24.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 "Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.111 "Dzelzceļa administrācijas nolikums";

2) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.211 "Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums".

(04.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

13. Ar terminiem "komercsabiedrība" un "komersants" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" — arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

(04.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

(06.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

15. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

(06.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

16. Līdz šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā un 37.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim piemērojami attiecīgi šādi Satiksmes ministrijas noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Satiksmes ministrijas 2004.gada 4.augusta noteikumi Nr.21 "Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība";

2) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 "Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība";

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu";

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 "Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju".

(06.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2005.)

17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 25.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

18. (Izslēgts ar 24.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

19. Šā likuma 35.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 35.panta ceturtajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

20. Drošības sertifikāti, kuri izdoti līdz šā likuma pārejas noteikumu 19.punktā minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

21. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim izdod šā likuma 43.panta trešajā daļā minētos noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1025 "Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

22. Šā likuma 33.1 panta jaunā redakcija un grozījums šā likuma 40.panta 1.1 daļā stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

(24.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

23. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 22.panta otrajā teikumā minētos noteikumus par dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību, kā arī kārtību, kādā tie pieņemami ekspluatācijā. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumi Nr.394 "Dzelzceļa būvnoteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2007.)

24. Grozījums šā likuma 23.pantā par tā otrās daļas otrā teikuma izslēgšanu un grozījums šā likuma 33.pantā par tā trešās daļas 5.punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2007.)

25. Grozījums šā likuma 14.panta pirmajā daļā par vārdu “un rajona” izslēgšanu un grozījums ceturtajā daļā par vārdu “attiecīgo rajonu pašvaldības” aizstāšanu ar vārdiem “attiecīgās vietējās pašvaldības” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

26. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 25.2 panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(10.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2009.)

27. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 35.1 panta otrajā daļā minētie noteikumi, kas reglamentē drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijus un kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr.616 “Drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

28. Grozījums šā likuma 37.pantā par tā papildināšanu ar piekto daļu stājas spēkā 2011.gada 1.novembrī.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

29. Šā likuma 37.1 panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā, septītā, astotā un devītā daļa piemērojama no 2011.gada 1.novembra, un līdz šim termiņam vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas, apturēšanas un zaudēšanas nosacījumus reglamentē šā likuma 37.panta otrā daļa.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

30. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības un sertifikāti, kas atbilstoši šo pārejas noteikumu 29.punkta un likuma 37.panta otrās daļas nosacījumiem izsniegti līdz 2011.gada 31.oktobrim, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām un apliecina šā likuma 37.1 pantā noteiktās vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) tiesības.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

31. Šā likuma 37.1 panta septītās daļas 1.punktā minēto saskaņoto papildu sertifikātu reģistru izveido līdz 2011.gada 31.oktobrim.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

32. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.septembrim izdod šā likuma 37.1 panta septītās daļas 1.punktā un astotajā daļā minētos noteikumus.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

33. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 36.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus par ritošā sastāva būves, modernizācijas, atjaunošanas remonta un atbilstības novērtēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ritošo sastāvu pieņem ekspluatācijā. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.610 “Dzelzceļa ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtība” un Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.713 “Kārtība, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram veikts speciālais remonts vai modernizācija”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(17.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

34. Šā likuma grozījumi, kas paredz 1.panta 12.punkta, 6.panta otrās daļas pirmā teikuma, 11.panta pirmās daļas, 12.panta ceturtās, piektās, astotās un trīspadsmitās daļas, 13.panta pirmās un otrās daļas, 27.panta pirmās, ceturtās daļas un devītās daļas otrā teikuma un 31.panta trešās daļas otrā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, 12.panta desmitās daļas, 13.panta trešās daļas un 27.panta piektās daļas izslēgšanu, grozījumi, kas paredz likuma papildināšanu ar 13.1 pantu, 1.panta papildināšanu ar 23.punktu, 12.panta papildināšanu ar 2.1, 5.1, četrpadsmito un piecpadsmito daļu, 27.panta papildināšanu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu, 31.panta pirmās daļas papildināšanu ar 18. un 19.punktu, kā arī grozījumi, kas paredz aizstāt 27.panta desmitajā daļā vārdus “infrastruktūras pārvaldītājam” ar vārdiem un skaitli “infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam saskaņā ar šā likuma 12.panta ceturto daļu”, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

35. Šā likuma 6.panta otrajā daļā minētā valsts akciju sabiedrība izveido kapitālsabiedrību akciju sabiedrības formā, kas ar 2011.gada 1.janvāri sāk veikt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas — lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, kā arī lēmuma pieņemšana par konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Uz šīs akciju sabiedrības dibināšanu nav attiecināmas likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām7.panta otrās daļas un 98.panta trešās daļas prasības.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

36. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2011.gada 30.jūnijam nosaka šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtību un maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtību.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010. 12.panta 2.1 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2011. Sk. Pārejas noteikumu 34.punktu)

37. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izdod šā likuma 40.panta otrajā daļā minētos noteikumus par dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumi Nr.393 “Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2010.)

38. (Izslēgts ar 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2018.)

39. Šā likuma grozījumi, kas paredz VII nodaļas nosaukuma papildināšanu un 37.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu, stājas spēkā 2015.gada 1.decembrī. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.februārim izdod šā likuma 37.panta sestajā daļā minētos noteikumus par tām dzelzceļa speciālistu profesijām, kurās nodarbinātajiem tiek nodrošināta papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu.

(16.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2014.)

40. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izstrādā un līdz 2017.gada 3.jūlijam apstiprina maksas aprēķināšanas shēmu attiecībā uz šā likuma 12.1 panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, kā arī minētās maksas iekasēšanas shēmu. Līdz šim termiņam piemēro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 16.jūnija lēmumu Nr. 1/10 "Maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu norēķinu kārtība", 2011.gada 16.jūnija lēmumu Nr. 1/11 "Maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērošanas kārtība" un 2011.gada 21.septembra lēmumu Nr. 1/21 "Metodika maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Šie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumi zaudē spēku ar dienu, kad stājas spēkā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja apstiprinātā maksas aprēķināšanas shēma un maksas iekasēšanas shēma.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

41. Līdz šā likuma 10.panta otrās daļas 1.punktā minētās maksas noteikšanai attiecīgo finansējumu veido publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktā maksa par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

42. Pārvadātāja sūdzību par neatbilstību šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai norēķinu kārtībai izskata Valsts dzelzceļa administrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

43. Sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas atbilstību šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai metodikai vai sūdzību par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas (paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā) atbilstību šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajā piemērošanas kārtībā noteiktajām prasībām izskata Valsts dzelzceļa administrācija, un to var iesniegt mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

44. Valsts dzelzceļa administrācija izskata šo pārejas noteikumu 43.punktā minētās sūdzības un pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa atbilst šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai metodikai vai ka paaugstinātā maksa vai maksas atlaide atbilst šo pārejas noteikumu 40.punktā minētajai piemērošanas kārtībai, vai pieprasa attiecīgās maksas grozīšanu saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas norādījumiem.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

45. Līdz šā likuma 27.panta desmitajā daļā, 28.panta trešajā daļā un 34.panta sestajā un septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 30.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumi Nr.990 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru par pārvadātāja licences izsniegšanu kravu pārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu";

2) Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.539 "Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali";

3) Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.461 "Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskata (tīkla pārskata) saturu un publicēšanas kārtību";

4) Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumi Nr.4 "Dzelzceļa pārvadātāju licencēšanas noteikumi".

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

46. Grozījums šā likuma 15.pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2016.gada 1.oktobrī. Līdz attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod šā likuma 15.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

47. 2020. un 2021. gadā finansējums Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015. gadam, bet finansējums vēsturiskā mantojuma dzelzceļam nedrīkst būt mazāks par 2015. gadam piešķirto finansējumu, kas reizināts ar koeficientu 1,15.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

48. 2019., 2020. un 2021. gadā finansējums Valsts dzelzceļa administrācijai nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015.gadam un reizināts ar koeficientu 1,42.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

49. 2016., 2017., 2018., 2019., 2020. un 2021. gadā finansējums Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai nedrīkst būt mazāks par finansējumu, kāds attiecīgi piešķirts 2015.gadam un reizināts ar koeficientu 1,1.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

50. Līdz 2021. gada 1. aprīlim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos likumprojektus, kas paredz vēsturiskā mantojuma dzelzceļa mērķiem un Valsts dzelzceļa administrācijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja funkciju izpildei atbilstošu finansējuma apmēru.

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)

51. Līdz 2016.gada 30.jūnijam Valsts dzelzceļa administrācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegtās pārvadātāja licences dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai apmaina pret jauna parauga pārvadātāja licencēm, kas noformētas atbilstoši Komisijas 2015.gada 4.februāra īstenošanas regulas (ES) 2015/171 par dažiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanas procedūras aspektiem prasībām. Šādā gadījumā valsts nodeva nav jāmaksā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegtās pārvadātāja licences nav derīgas un nav izmantojamas pēc 2016.gada 30.jūnija.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

52. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja tas veic pārvaldītāja būtiskās funkcijas, var nolemt, ka ne ilgāk kā līdz 2019.gada 3.jūlijam tiek pakāpeniski piemērota Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regula (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus.

(25.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2016.)

53. Līdz Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanai Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības īstenošanai nepieciešamie valstij piederošie nekustamie īpašumi ar līgumu var tikt nodoti pārvaldīšanā minētā projekta īstenotājam, kura uzdevums ir atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošināt to apsaimniekošanu un uzturēšanu, nepieļaujot sabiedrības un personas drošības vai veselības aizskārumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem veikt obligātos maksājumus valsts vai pašvaldību budžetos, kā arī, ja nepieciešams, slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem par apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešanu un citu pakalpojumu nodrošināšanu.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

54. Šā likuma grozījumi par 17. panta papildināšanu ar piekto un sesto daļu, 36.panta papildināšanu ar piekto un sesto daļu, 38. panta papildināšanu ar trešo daļu, grozījums par vārdu "un sastādītu protokolu" izslēgšanu 39. panta sestajā daļā, kā arī 36.pants un VIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

55. 2020. un 2021. gadā finansējums Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai nedrīkst būt mazāks par attiecīgi 2015. gadam piešķirto finansējumu, kas reizināts ar koeficientu 1,78.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

56. Šā likuma grozījumi, kas paredz 1. panta 15. un 22. punkta, 3. panta 5. punkta, 33. panta pirmās daļas, trešās daļas 6., 7. un 12. punkta, 33.1 panta otrās daļas un trešās daļas 7. punkta, VI nodaļas nosaukuma, 35.1 panta, 36.1 panta nosaukuma un ceturtās daļas un 40. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 1. panta 1. punkta, 35. panta, 36.1 panta otrās un trešās daļas, 36.2 panta, 42. panta trešās daļas un 43. panta izslēgšanu, grozījumi 1. panta 20. punktā, 4. panta pirmās daļas 8. punktā, 7.1 panta piektajā daļā, 27.2 panta ceturtajā un piektajā daļā, 33.1 panta pirmajā daļā, 37. panta septītajā daļā, 37.1 panta pirmajā un ceturtajā daļā un 41. panta otrajā daļā un grozījumi, kas paredz likuma papildināšanu ar 1. panta 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73. un 74. punktu, 3. panta 8. un 9. punktu, 3.1 pantu, 5.1 panta sesto, septīto un astoto daļu, 33. panta trešās daļas 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktu, 3.1 un 3.2 daļu, ceturtās daļas 6. punktu un devīto daļu, 33.1 panta 2.1, 2.2 un 4.1 daļu, 33.4 pantu, 34.1 pantu, 35.2 pantu, 36.1 panta 3.1 daļu, 36.4, 36.5 un 36.6 pantu, 37. panta astoto daļu, 40. panta 1.2 daļu, 41. panta trešo daļu un VII1 nodaļu, stājas spēkā 2020. gada 16. jūnijā.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

57. Ministru kabinets līdz 2020. gada 15. jūnijam izdod šā likuma 3.1 panta ceturtajā daļā, 34.1 panta piektajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 35.2 panta ceturtajā, piektajā un septītajā daļā, 36.5 panta trešajā un septītajā daļā, 43.2 panta astotajā un devītajā daļā, 43.3 panta otrajā daļā, 43.4 panta trešajā daļā un 43.5 panta ceturtajā un septiņpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

58. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 5.1 panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(13.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(25.02.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2020.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva);

2) Padomes 2005.gada 18.jūlija direktīvas 2005/47/EK par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas 2007/58/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/110/EK, ar ko groza direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva);

7) Komisijas 2009.gada 27.novembra direktīvas 2009/149/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2016/2370, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2012/34/ES groza attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 1.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 17.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzelzceļa likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 01.04.1998.Stājas spēkā: 01.11.1998.Tēma: Transports un sakari; Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 102/105, 17.04.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 9, 07.05.1998.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
47774
{"selected":{"value":"01.07.2020","content":"<font class='s-1'>01.07.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2020","iso_value":"2020\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.06.2020","iso_value":"2020\/06\/16","content":"<font class='s-1'>16.06.2020.-30.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.02.2020","iso_value":"2020\/02\/27","content":"<font class='s-1'>27.02.2020.-15.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.12.2019","iso_value":"2019\/12\/05","content":"<font class='s-1'>05.12.2019.-26.02.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2019","iso_value":"2019\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2019.-04.12.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2018","iso_value":"2018\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2018.-02.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.01.2018","iso_value":"2018\/01\/03","content":"<font class='s-1'>03.01.2018.-27.11.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2016","iso_value":"2016\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2016.-02.01.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.03.2016","iso_value":"2016\/03\/10","content":"<font class='s-1'>10.03.2016.-30.09.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2015","iso_value":"2015\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2015.-09.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2014","iso_value":"2014\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2014.-30.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.10.2014","iso_value":"2014\/10\/08","content":"<font class='s-1'>08.10.2014.-11.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-07.10.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.2013","iso_value":"2013\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2011","iso_value":"2011\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2011.-26.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-31.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2010","iso_value":"2010\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.07.2010","iso_value":"2010\/07\/08","content":"<font class='s-1'>08.07.2010.-13.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.06.2010","iso_value":"2010\/06\/02","content":"<font class='s-1'>02.06.2010.-07.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-01.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.2009","iso_value":"2009\/10\/09","content":"<font class='s-1'>09.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-08.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.06.2009","iso_value":"2009\/06\/02","content":"<font class='s-1'>02.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2008","iso_value":"2008\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2008.-01.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2008","iso_value":"2008\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2008.-12.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-15.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2007","iso_value":"2007\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2007","iso_value":"2007\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2007.-14.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.06.2007","iso_value":"2007\/06\/26","content":"<font class='s-1'>26.06.2007.-30.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-25.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.10.2005","iso_value":"2005\/10\/27","content":"<font class='s-1'>27.10.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.2004","iso_value":"2004\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.2004.-26.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-06.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.05.2003","iso_value":"2003\/05\/14","content":"<font class='s-1'>14.05.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2003","iso_value":"2003\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.2003.-13.05.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2001","iso_value":"2001\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2001.-05.03.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-30.09.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.02.1999","iso_value":"1999\/02\/25","content":"<font class='s-1'>25.02.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.1998","iso_value":"1998\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.1998.-24.02.1999.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2020
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)