Ministru kabineta rīkojums Nr. 125
Rīgā 2017. gada 15. martā (prot. Nr. 9 32.
§)
Par Uzņēmējdarbības vides
pilnveidošanas pasākumu plānu
1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu
plānu (turpmāk - plāns).
2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši
tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto
pasākumu izpildi noteiktajos termiņos.
3. Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā
apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi,
atsevišķi norādot plānā paredzētos pasākumus, kas paredz uzlabot
Doing Business rādītājus, kā arī citus pasākumus, kas
paredz uzlabot Doing Business rādītājus:
3.1. līdz 2017. gada 1. oktobrim par laikposmu no 2016. gada
1. jūnija līdz 2017. gada 1. septembrim;
3.2. līdz 2018. gada 1. oktobrim par laikposmu no 2017. gada
1. septembra līdz 2018. gada 1. septembrim;
3.3. līdz 2019. gada 1. oktobrim par laikposmu no 2018. gada
1. septembra līdz 2019. gada 1. septembrim.
4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju
iesniegto informāciju, katru gadu līdz kārtējā gada 31. decembrim
iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā
paredzēto pasākumu īstenošanu.
5. Atbildīgajām institūcijām katru gadu līdz kārtējā gada 31.
janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai priekšlikumus
par plānā turpmāk iekļaujamiem pasākumiem.
6. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju
sniegtos priekšlikumus un Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas
pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības sēdē izteiktos
viedokļus, izvērtēt nepieciešamību sagatavot un iesniegt Ministru
kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem plānā.
7. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu
izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā
(DAUKS).
8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2014. gada 28.
novembra rīkojumu Nr. 694 "Par Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plānu 2014.-2015. gadam" (Latvijas
Vēstnesis, 2014, 240. nr.).
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
(Ministru kabineta
2017. gada 15. marta
rīkojums Nr. 125)
Uzņēmējdarbības vides
pilnveidošanas pasākumu plāns
Saturs
Saīsinājumi
Kopsavilkums
Ievads
1. Latvijas novērtējums Globālās
konkurētspējas indeksā
2. Latvijas novērtējums Doing
Business
3. Uzņēmējdarbības vides
pilnveidošanas pasākumi
3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana
3.2. Būvniecības procesa
saskaņošana
3.3. Nekustamā īpašuma
reģistrācija
3.4. Investoru tiesību
aizsardzība
3.5. Grāmatvedība un nodokļi
3.6. Pārrobežu tirdzniecība -
muita
3.7. Līgumsaistību izpilde
3.8. Elektrības pieslēgums
3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana
3.10. Darbinieku nodarbināšana
3.11. Lietpratīga valsts pārvalde un
tās e-pakalpojumi
Saīsinājumi
AS - akciju sabiedrība
BIS - Būvniecības informācijas sistēma
BVKB - Būvniecības valsts kontroles birojs
CSP - Centrālā statistikas pārvalde
DAP - Dabas aizsardzības pārvalde
EDS - Elektroniskā deklarēšanas sistēma
EM - Ekonomikas ministrija
ES - Eiropas Savienība
FM - Finanšu ministrija
GKI - Globālās konkurētspējas indekss
MK - Ministru kabinets
MNA - Maksātnespējas administrācija
MVR - Meža valsts reģistrs
MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi
KM - Kultūras ministrija
LM - Labklājības ministrija
LVA - Latvijas valsts arhīvs
PVD - Pārtikas un veterinārais dienests
PVN - Pievienotās vērtības nodoklis
SIA - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SKLOIS - Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas
sistēma
SM - Satiksmes ministrija
SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
TA - Tiesu administrācija
TM - Tieslietu ministrija
UR - Uzņēmumu reģistrs
UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis
VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
VI - Veselības inspekcija
VID - Valsts ieņēmumu dienests
VK - Valsts kanceleja
VAS - Valsts administrācijas skola
VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VSS - Valsts sekretāru sanāksme
VZD - Valsts zemes dienests
ZM - Zemkopības ministrija
Kopsavilkums
Lai nodrošinātu pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu,
kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, un
nodrošinātu ne tikai likumdošanas procesa caurskatāmību,
vienkāršību un nedublēšanos, bet arī noteiktu tikai tādu normu
ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz
izbeigšanai, un veidotu tādus valsts pārvaldes pakalpojumus, kas
būtu ērti lietojami un atbilstoši tirgus vajadzībai, kopš
1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais
Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (turpmāk -
Uzņēmējdarbības plāns).
Reformas ir nepārtraukts process un, lai nodrošinātu
uzņēmējiem pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu
investīciju piesaisti un sasniegtu aizvien augstākus rezultātus,
EM sadarbībā ar nozaru ministrijām un Latvijas Darba devēju
konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru,
Ārvalstu investoru padomi Latvijā pastāvīgi strādā
uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādes un
īstenošanas.
Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi
Latvijai sasniegt augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing
Business 2017 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija
ierindota augstajā 14.vietā, kas ir vēsturiski augstākais
sniegums (par 3 pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš).
Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija reitingā ierindota 12.vietā
(zaudējot 1 vietu no iepriekšējā gada), bet Lietuva - 21.vietā
(nemainīgs vērtējums salīdzinoši ar iepriekšējo gadu).
Ņemot vērā ar starptautisko konkurētspēju saistītos
izaicinājumus, ka arī uzņēmumu identificētās problēmas,
nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz
tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi
veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī
pasaules mērogā.
Uzņēmējdarbības plānā ietvertie pamatprincipi:
- vienas pieturas aģentūras principa ievērošana;
- konsultē vispirms principa ieviešana, īpaši
uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā;
- vienkārši un kvalitatīvi valsts publiskie e-pakalpojumi -
arvien aktīvāka e-risinājumu integrēšana (digitalizācija);
- biznesa videi draudzīgu infrastruktūras attīstības
pakalpojumu ieviešana, t.sk., saprātīgu termiņu ieviešanu un
ievērošanu, nodrošinot drošības un kvalitātes prasību
nozīmību;
- administratīvo prasību vienkāršošana, īpaši nodokļu un
grāmatvedības jomā, un birokrātisko sloga mazināšana;
- tiesiskās paļāvības stiprināšana normatīvajā regulējumā,
īpaši investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas
jautājumos.
Uzņēmējdarbības plāna mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi
pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā
iekļauti 46 pasākumi, par kuru izpildi noteiktos termiņos
ir noteiktas šādas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM,
VARAM, VM, ZM un to padotībā esošas iestādes, un kuriem ir
ietekme arī uz Latvijas rādītājiem Doing Business
pētījumā, kas ir gan Valdības deklarācijas gan Latvijas Nacionālā
attīstības plāna 2014.-2020.gada viens no mērķrādītājiem, lai
sasniegtu izcilu uzņēmējdarbības vidi.
Uzņēmējdarbības plāns nākamajam periodam ir izstrādāts, ņemot
vērā ne tikai ministriju un uzņēmēju pārstāvošo organizāciju
izteiktos priekšlikumus, bet arī tajā iekļauti pasākumi, kas
izriet no Valsts kancelejā 2015.gadā veiktā pētījuma rezultātiem
"Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo
procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām",
kā arī tiek turpināti pasākumi, kas tika iekļauti Uzņēmējdarbības
plānā 2014.-2015.gadam, aktualizētā redakcijā.
Uzņēmējdarbības plāna pasākumu identificēšanu un izpildi
regulāri uzrauga ar Ministru prezidenta rīkojumu apstiprināta
augsta līmeņa vadības grupa, kuras sastāvā ir TM, FM, LM, VARAM,
SM, VID, UR, VRAA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras,
Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju
konfederācijas pārstāvji. Vienlaikus EM ir atvērta uzņēmēju
pārstāvošo organizāciju, uzņēmēju, ekspertus priekšlikumiem
papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides
pilnveidošanai.
Ievads
Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai - jo
labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas
investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē
jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem.
Kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts
ikgadējais Uzņēmējdarbības plāns, kas paredz uzņēmējdarbības
regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu
pilnveidošanu, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas
uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā.
Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie
instrumenti ir starptautiskie pētījumi Doing Business un
Globālās konkurētspējas indekss, ar kuru palīdzību tiek
izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem
faktoriem, kā arī apzināts uzņēmēju viedoklis par administratīvo
slogu radošajām prasībām, un attiecīgi tiek sagatavots veicamo
pasākumu saraksts Uzņēmējdarbības plāna ietvaros.
Turpinot reformu ciklu, Uzņēmējdarbības plāna mērķis ir
nemainīgs: "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi
uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti
veicamie pasākumi, kas identificēti kā uzņēmējus apgrūtinoši,
tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, būvniecība un nekustamā
īpašuma reģistrēšana, nodokļu administrēšana, e-pārvalde, un
uzņēmējdarbības izbeigšanas pilnveidošana, un kuriem ir ietekme
arī uz Latvijas Doing Business pētījuma un Globālās
konkurētspējas indeksa rādītājiem.
Uzņēmējdarbības plāna pasākumos nākamajam periodam ietvertie
pamatprincipi:
- vienas pieturas aģentūras principa ievērošana;
- konsultē vispirms principa ieviešana, jo īpaši
uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā;
- vienkārši un kvalitatīvi valsts publiskie e-pakalpojumi -
arvien aktīvāka e-risinājumu integrēšana (digitalizācija);
- biznesa videi draudzīgu infrastruktūras attīstības
pakalpojumu ieviešana, t.sk., saprātīgu termiņu ieviešanu un
ievērošanu, nodrošinot drošības un kvalitātes prasību
nozīmību;
- administratīvo prasību vienkāršošana, īpaši nodokļu un
grāmatvedības jomā, un birokrātisko sloga mazināšana;
- tiesiskās paļāvības stiprināšana investoru tiesību
aizsardzības un maksātnespējas jautājumos.
Uzņēmējdarbības plāns turpina Uzņēmējdarbības plāna
2014.-2015.gadam neizpildīto pasākumu īstenošanas uzraudzību un
iekļauj jaunus pasākumus nākamajam periodam, ar iespēju to
papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un
nekavējoši risināmus pasākumus.
Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no:
1. Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību
īstenošanu (apstiprināts ar 2016.gada 3.maija MK rīkojumu Nr.275)
(turpmāk - Valdības deklarācija) rīcības virziena
"Tautsaimniecības stiprināšana" 34.1.uzdevuma -
īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu
plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga
TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40;
2. Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam
rīcības virziena "Izcila uzņēmējdarbības vide"
155.uzdevuma - administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem,
vienkāršojot administratīvās prasības, novēršot dublēšanos, t.sk.
ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā,
izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu
sniegšanā;
3. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020"
stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī
protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas
tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un
politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana,
paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo
izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu
saimnieciskās darbības veicējiem.
1. Latvijas
novērtējums Globālās konkurētspējas indeksā
GKI dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un
trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI
galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos
balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām un
soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz respondentu
"izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu precizitāte
un iegūšanas kvalitāte. Līdz ar to efektīvākā GKI rādītāju
uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm, komunicējot veiktās
reformas, veidojot pozitīvu valsts pārvaldes un administratīvo
procedūru tēlu uzņēmēju vidē.
Latvijas vietu būtiski ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus,
tehnoloģijas un inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu
reģistrēšana, muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI
izmanto Doing Business indeksa datus.
Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un
Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide,
cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva
transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība.
Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas pasākumi
nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas
kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu, darba tirgos un
uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
GKI 2016-2017 vērtējumā Latvija ierindota
49.vietā (iepriekš ieņēma 44.vietu) no 140 valstīm,
vienlaikus pamatprasību izpildē (institucionālās vides,
sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, makroekonomiskā vide,
veselība un pamatizglītība) Latvija no 37.vietas ir nokritusies
uz 41.vietu. Efektivitāti pastiprinošajos rādītājos (augstākā
izglītība, produktu tirgus un darba spēka tirgus efektivitāte,
finanšu tirgus attīstība, tehnoloģiju gatavība un tirgus lielums)
ir Latvija no 39.vietas ir nokritusies uz 42.vietu. Savukārt
uzņēmējdarbības apmierinātības un inovācijas rādītājs ir palicis
nemainīgs - 58 vieta.
1. tabula
Baltijas valstis
GKI 2015-2017
|
Latvija
|
Igaunija
|
Lietuva
|
|
2015.-2016.gads
|
2016.-2017.gads
|
2015.-2016.gads
|
2016.-2017.gads
|
2015.-2016.gads
|
2016.-2017.gads
|
Valsts institūcijas
|
48
|
64
|
25
|
23
|
53
|
64
|
Infrastruktūra
|
49
|
51
|
33
|
33
|
42
|
51
|
Makroekonomiskā
stabilitāte
|
31
|
24
|
15
|
12
|
30
|
24
|
Veselības aprūpe un
pamatizglītība
|
37
|
42
|
22
|
12
|
36
|
42
|
Augstākā izglītība un
pieaugušo apmācības
|
32
|
39
|
20
|
18
|
24
|
39
|
Preču tirgus efektivitāte
|
34
|
49
|
22
|
20
|
36
|
49
|
Darba tirgus efektivitāte
|
25
|
34
|
15
|
15
|
53
|
34
|
Finanšu tirgus attīstība
|
37
|
52
|
23
|
22
|
57
|
52
|
Tehnoloģiju attīstība
|
33
|
34
|
32
|
32
|
22
|
34
|
Tirgus lielums
|
94
|
96
|
98
|
100
|
78
|
96
|
Biznesa attīstība
|
60
|
58
|
43
|
44
|
39
|
58
|
Inovācijas
|
62
|
64
|
29
|
28
|
36
|
64
|
GKI 2016-2017 vērtējumā Igaunija ir saglabājusi savu
vietu un šobrīd tā atrodas 30.vietā, savukārt Lietuva savu
pozīciju ir uzlabojusi par vienu pozīciju un šobrīd atrodas
35.vietā, vienlaikus abas valstis kopumā atrodas augstāk nekā
Latvija. Latvijas vājākās vietas salīdzinājumā ar abām citām
Baltijas valstīm ir infrastruktūra, makroekonomiskā stabilitāte,
veselības aprūpe, augstākā izglītība, finanšu tirgus attīstība,
biznesa attīstība, inovāciju un tehnoloģiju līmenis.
Kopumā Latvijā visbiežāk minētie uzņēmējdarbību kavējošie
faktori ir:
- nodokļu likmes - iepriekš 15,1%, šobrīd 17,6%;
- neefektīva birokrātija - iepriekš 14,5%, šobrīd 15,3 %;
- nodokļu regulējums - iepriekš 10,2%, šobrīd 12,9%;
- piekļuve finansējumam - iepriekš 11,5%, šobrīd 9,0%;
- politiskā nestabilitāte - iepriekš 7,6%, šobrīd 8,1%;
- korupcija - iepriekš 5,4%, šobrīd 7,8%;
- neatbilstoši kvalificēts darba spēks - iepriekš 9,2%, šobrīd
6,6%.
Secināms, ka problemātiskākās jomas, ar kurām uzņēmēji
saskaras ir nodokļu likmju un to regulējumu politika, kā arī
valsts pārvaldes birokrātija. Valsts ekonomiku ietekmē dažādi
faktori, kā iekšējie, tā arī ārējie. Latvijas rādītājs apliecina,
ka šo dažādo faktoru ietekme ir bijusi par pamatu Latvijas
rezultāta būtiskajam kritumam.
Šobrīd ir skaidri redzams, ka Latvijā uzņēmēju attieksme pret
valsts politiku ir daudz negatīvāka nekā Lietuvā vai Igaunijā,
tas savukārt nozīmē, ka Latvijai ir jāvelta ļoti liela uzmanība,
lai šo situāciju mainītu un nākotnē uzņēmēju attieksme uzlabotos.
Lai šo situāciju mainītu ir nepieciešams skaidrs redzējums par
veicamajiem pasākumiem.
2. Latvijas
novērtējums Doing Business
Pasaules Bankas Doing Business pētījums kvantitatīvi mēra un
salīdzina 189 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un
procedūras - gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan
tās, kas to ierobežo, 10 uzņēmuma "dzīves cikla"
posmos. Doing Business pētījums kalpo ne tikai kā pasaules valstu
salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī
tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos,
piemēram, vērtējot valstu globālo konkurētspēju un ekonomisko
brīvību.
Latvijā tiek pastāvīgi izmantots starptautiski atzītais Doing
Business pētījums kā reformu uzraudzības rīks, kas ļauj
identificēt administratīvo slogu saturošas prasības, tādējādi
novērtējot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Jāatzīmē, ka Pasaules
Bankas pieeja Doing Business metodoloģijas piemērošanā neļauj
salīdzināt Latvijas kopējās pozīcijas ilgāk par 2 gadiem, tomēr
minētais rīks ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un
ilgumu to izpildei, kā arī saistītās izmaksas.
Pateicoties mērķtiecīgi īstenotām reformām uzņēmējdarbības
vides sakārtošanā, Latvijā ir sasniegts augsts rezultāts -
Pasaules Bankas Doing Business 2016 pētījumā 189
valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 14.vietā. Uzņēmējiem
labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem 6.vietu ES
dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai (3.vieta),
Apvienotajai Karalistei (7.vieta), Zviedrijai (9.vieta),
Igaunijai (12.vieta) un Somijai (13.vieta).
Īpaši atzinīgi Latvijas gadījumā novērtētas reformas kredītu
reģistra jomā, proti, salīdzinot ar iepriekšējo vērtējumu Latvija
kredītu reģistra jomā ir pakāpusies par 12 vietām, tāpat ļoti
būtisks progress ir sasniegts elektroenerģijas pieslēgumu
rādītājā, Latvija šajā jomā ir pakāpusies par 15 vietām. Šis ir
ļoti vērā ņemams progress un liecina par to, ka Latvija šo jomu
attīstībā atrodas uz pareizā ceļa un visas uzsāktās reformas būtu
jāturpina.
Kopumā lielākajā daļā rādītāju ir vērojams vai nu kāpums, vai
arī rezultāts palicis nemainīgs, vienlaikus kritums vērojams
trijās jomās - uzņēmējdarbības uzsākšana, investoru tiesību
aizsardzība un uzņēmējdarbības izbeigšana, rezultāti ir kritušies
par vienu pozīciju.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu metodoloģija mainījusies
nodokļu samaksas jomā, proti, šogad nodokļu samaksas indikators
ir paplašināts, īpašu uzmanību pievērošot administratīvajām
procedūrām, kas rodas, kad uzņēmējs saskaras ar regulārajiem
nodokļu maksājumiem. Vienlaikus, šogad pirmo reizi Doing Business
anketās pievienotie jautājumi, kas attiecas uz dzimumu
līdztiesību.
Doing Business 2017 rādītājs ir pierādījums tam, ka
uzņēmējdarbības attīstības jomā esam uzņēmuši pareizo kursu un
Ekonomikas ministrijas izvirzītās prioritātes ir tās, kurām
jāvelta galvenā uzmanība un reformas šajā jomā noteikti
jāturpina, lai nodrošinātu draudzīgu un pievilcīgu
uzņēmējdarbības vidi ne tikai pašmāju uzņēmējiem, bet arī
ārvalstu investoriem, kas bieži vien izvēloties valsti, kurā
attīstīt uzņēmējdarbības vidi vadās pēc šādiem starptautiski
atzītiem rādītājiem.
2. tabula
Latvijas
salīdzinošie rādītāji Pasaules Bankas pētījumā Doing Business
2016-2017
|
2016
|
2017
|
Izmaiņas
|
Uzņēmējdarbības uzsākšana
|
20
|
22
|
-2
|
Būvniecības
atļaujas
|
23
|
22
|
-3
|
Elektroenerģijas pieslēgums
|
57
|
42
|
+15
|
Nekustamā
īpašuma reģistrācija
|
23
|
23
|
0
|
Kredītu
reģistrs
|
19
|
7
|
+12
|
Investoru
(mazākuma) tiesību aizsardzība
|
40
|
42
|
-2
|
Nodokļu
maksāšana
|
16
|
15
|
+1
|
Pārrobežu
tirdzniecība
|
25
|
25
|
0
|
Līgumsaistību izpilde
|
23
|
23
|
0
|
Uzņēmējdarbības izbeigšana
|
43
|
44
|
-1
|
3. tabula
Latvija starp
Eiropas Savienības valstīm.
Īpaši atzinīgi Pasaules Banka ir novērtējusi šādas Latvijas
reformas:
3. elektrības pieslēguma rādītājā - atzinīgi vērtēta ir
ieviestā sistēma uzņēmējam, vienojoties ar sistēmas operatoru,
iespēju apmaksāt sistēmas pieslēgumu ar atlikto maksājumu;
4. kredītreģistra rādītājā - privāto kredītbiroja segums
pieaudzis no 30 līdz 63,2 %, kas ir panākts pateicoties praktiski
ieviestajam Kredītbiroju likumam un līdz ar to ieviesto
kredītbiroju uzraudzības modeli, tādējādi nodrošinot
nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvākai kredītinformācijas
pieejamībai un kredītriska pārvaldībai Latvijā;
5. tāpat nodokļu samaksas rādītājā, uzņēmēji ir atzinuši VID
EDS uzlabojumus kā rezultātā grāmatvedības kārtošanai un ar
kapitāla ienākuma un darba algas saistīto nodokļu deklarēšanai un
nomaksai nepieciešamais laiks ir samazinājies no 193 stundām līdz
168 stundām gadā. Jāatzīmē, ka Igaunija rādītājā joprojām ir
lielu soli priekšā - nepieciešamas vien 84 stundas gadā.
Lai turpinātu reformu ciklu, neatliekami risinātu uzņēmēju
identificētās problēmas un vienlaikus ne tikai izpildītu Valdības
deklarācijā noteikto rādītāju izcilas uzņēmējdarbības vides
nodrošināšanai - Latvijai 20.vieta starp pasaules valstīm
2018.gadā Doing Business, bet arī stratēģiski virzītos uz
augstāku sniegumu nekā Nacionālais attīstības plānā
2014.-2020.gadam noteiktais rādītājs -13.vieta 2020.gadā,
Uzņēmējdarbības plānā ir īstenojami šādi galvenie pasākumi:
Uzņēmējdarbības uzsākšanā
- ieviest uzņēmumu reģistrēšanu UR tikai tiešsaistē
(e-vidē);
Būvniecības procesa saskaņošanā
- pabeigt BIS ieviešanu ekspluatācijā un nodrošināt visu ar
būvniecības procesu saistīto dokumentu (atļauju, tehnisko
noteikumu u.tml.) saskaņošanu un saņemšanu tikai caur BIS;
- Vienlaikus nākamajā periodā būtu nepieciešams izvērtēt
būvkomersantu klasifikācijas ieviešanas iespēju. Šobrīd šāds
uzdevums plāna tekstā netiek iekļauts, ņemto vērā to, ka šajā
periodā uzdevuma aktualitāte nav konstatēta.
Nekustāmā īpašuma reģistrācijā
- uzlabot elektronisko paziņojumu sistēmu Zemesgrāmatā;
Elektroenerģijas pieslēgums
- nodrošināt portāla e-st. elektronisko dokumentu apriti un
samazināt procesa termiņus;
Jāatzīmē, ka attiecībā uz plānoto pasākumu nodrošināt iespēju
vienoties par pieslēguma maksas samaksu ar atlikto maksājumu,
2016.gada 17.martā Sabiedrisko pakalpojumu regulators pieņēma
lēmumu Nr.1/6 "Sistēmas pieslēguma noteikumi
elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem", paredzot iespēju
sistēmas lietotājam, vienojoties ar sistēmas operatoru, apmaksāt
sistēmas pieslēgumu ar atlikto maksājumu. Attiecīgi, šāds
pasākums paredz turpmāk būtiski atvieglot ar elektroenerģijas
pieslēgumu saistītās izmaksas uzņēmējiem.
Grāmatvedībā un nodokļos
- vienkāršot atskaites, kuras satur dublējošu informāciju, ko
pieprasa VID un CSP;
- paredzēt ieviest iespēju uzņēmējiem veikt nodokļu maksājumus
tikai no sava viena konta un izvērtēt iespēju ieviest 0
birokrātijas modeļa ieviešanu uzņēmēju nodokļu
maksājumos;
- pilnveidot VID konsultatīvo pakalpojumu darbību, nodrošinot
profesionālu ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu
apkalpošanu un saziņu angļu valodā;
Papildus ir turpināms darbs pie neatkarīgas mediācijas
ieviešanas nodokļu strīdu risināšanai. Minētais pasākums ir
iekļauts Valdības deklarācijā (27.1.uzdevums). Nolūkā pasākumu
nedublēt, šobrīd tas Uzņēmējdarbības plānā nav iekļauts.
Investoru tiesību aizsardzībā
- pārskatīt akciju opciju regulējumu;
- vienkāršot uzņēmumu reorganizācijas procesu;
- pārskatīt citus ar investoru tiesību aizsardzību saistītos
jautājumus un uzlabot normatīvo regulējumu, ņemot vērā gan
vietējo uzņēmumu, gan Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtos
problēmjautājumus 2016.gadā.
Vienlaikus ir turpināma divu būtisku pasākumu izpilde, kas
attiecas uz akciju un akcionāru uzskaites tiesiskā regulējuma
pilnveidošanu un akciju opciju normatīvā regulējuma pilnveidošanu
un, kas turpināmi no iepriekšējā perioda. Minētie pasākumi šobrīd
ir iekļauti Valdības deklarācijā (48.1. un 53.1.uzdevums). Nolūkā
pasākumus nedublēt, šobrīd tie šajā Uzņēmējdarbības plānā nav
iekļauti.
Pārrobežu tirdzniecībā
- turpināt ieviest SKLOIS;
Lietpratīga valsts pārvaldē un tās
e-pakalpojumos
- ieviest "konsultē vispirms" principu
- sakārtot portāla www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļu;
- turpināt ieviest tiešsaistes e-pakalpojumus portālā
www.latvija.lv;
- turpināt ieviest klusēšanas-piekrišanas principu valsts
pārvaldes pakalpojumos;
Līgumsaistību izpildē
- nodrošināt e-pakalpojumu darbību tiesu iestādēs;
Uzņēmējdarbības izbeigšanā
- ieviest maksātnespējas procesa, TAP uzskaites rādītāju
sistēmu, kas ļautu pilnvērtīgi analizēt situāciju un identificēt
turpmāk risināmos jautājumus.
Jāatzīmē, ka vērienīgas reformas ir plānotas līdz ar
Maksātnespējas pamatnostādnēs iekļautajiem pasākumiem, vienlaikus
Uzņēmējdarbības plānā iekļauto papildus pasākumu aktualitāte ir
pamatojama gan ar papildus nepieciešamību nodrošināt procesa
caurskatāmību un pārredzamību, bet arī lielāku uzticamības
veidošanu no uzņēmēju viedokļa.
Īstenojot visus Uzņēmējdarbības plānā noteiktos pasākumus
noteiktos termiņos ir iespējams nodrošināt Valdības deklarācijā
noteikto rādītāju izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai un
Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam rādītāju - 13.vieta
2020.gadā.
Visu pasākumu, kas iekļauti Uzņēmējdarbības plānā, izpilde
paredzēta resoru valsts budžeta ietvaros un gadījumā, ja
nepieciešams lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, ir
sagatavojams atsevišķs ziņojums MK par turpmāko rīcību vai
iespējamo alternatīvu.
3.
Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumi
Uzņēmējdarbības plāna
mērķis |
Vienkārši un
kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk
e-pakalpojumu |
Rīcības virziens |
3.1. Uzņēmējdarbības
uzsākšana |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
No 22.vietas uz 3.vietu Doing Business 2019
(pie citiem nemainīgiem rādītājiem), samazināts laiks
administratīvo procedūru veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11%
2018.gadā. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.1.1. |
Uzņēmumu reģistrēšana tikai tiešsaistē, izmantojot
portālu www.latvija.lv
2015.gadā portālā www.latvija.lv tika
veikti e-pakalpojumu uzlabojumi ar mērķi ieviest
elektronisku uzņēmumu reģistrāciju. Šis pakalpojums sācis
strādāt ar 2016.gada janvāri.
Piemēram, VID EDS nodrošina plašu funkcionalitāti
elektroniskai dokumentu iesniegšanai un juridisko personu
pienākums ir veikt procedūras tikai caur šo sistēmu. Tāpēc
pārņemot labo praksi arī uzņēmumu reģistrēšana no 2018.gada
veicama tikai elektroniski.
Pēc Pasaules bankas secinājumiem un sniegtās
informācijas ir konstatēts, ka Latvijā uzņēmumu
reģistrēšana vēljoprojām notiek izmantojot notāra
pakalpojumus un dokumentus iesniedzot papīra formātā UR
filiālēs. Šāda prakse ne tikai negatīvi ietekmē Doing
Business reitinga aprēķinu, jo paredz papildus formālu
procedūru un attiecīgi pasliktina Latvijas reitingu
uzņēmējdarbības uzsākšanas kontekstā un pārējo reitinga
aprēķinos iekļauto valstu fona, bet arī neveicina
e-pārvaldības principa stiprināšanu valsts pārvaldes
sniegtajos pakalpojumos.
Atbilstoši Komerclikuma 9.pantam ir paredzēta arī
elektroniska reģistrēšana parakstot dokumentus ar drošu
elektronisko parakstu un nosūtot tos uz UR e-pasta adresi.
Taču šo iespēju izmanto salīdzinoši neliels skaits
dalībnieku, kuri reģistrē jaunu uzņēmumu un veic
grozījumus.
Līdz ar to nepieciešams, ka sākot ar 2018.gadu tiek
uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR tikai elektroniski
izmantojot portālu latvija.lv:
Tāpat turpinot reformu ciklu un UR pakalpojumu
attīstību, būtu nepieciešams sadarbībā ar komercbankām
izvērtēt labāko risinājumu nodrošināt UR e-pakalpojumā
"Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos
reģistros" ieviest funkciju, kas paredz pieteikt
bankas konta atvēršanu un attiecīgi izstrādāt un nodrošināt
šo funkciju UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu
reģistra vestajos reģistros".
Atbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā
noteiktajam ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz
ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma
pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina MK. Atbilstoši MK
14.07.2016. noteikumiem Nr.371 "Noteikumi par
pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā"
apstiprina 18 pieteikumu veidlapas ierakstiem
komercreģistrā. Nepieciešams pārskatīt normatīvo
regulējumu, kas paredz vienkāršot procesu par
komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu,
atsakoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām veidlapām
uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā.
Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" ir
izstrādāts un izsludināts Valsts sekretāru 28.04.2016
(prot. Nr.17 25.§). Ņemot vērā to, ka minētais
likumprojekts paredz ne tikai atteikšanos no ar ārējo
normatīvo aktu apstiprinātām pieteikumu veidlapām ziņu un
dokumentu iesniegšanai UR, bet citus gana apjomīgus un
būtiskus jautājumus, kā arī to, ka tas ir virzāms kopā ar
septiņiem citiem likumprojektiem, plānots, ka likumprojekta
tālākā virzība būs sarežģīta un ilgstoša. Tāpēc plānots, ka
likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz 2016.gada
beigām/ 2017.gada sākumā.
|
1. Nodrošināta pakāpeniska uzņēmumu reģistrēšana tikai
elektroniski (tiešsaistē):
1.1. izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra
noteikumos Nr.1525 "Noteikumi par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem", paredzot
maksu par klātienes dokumentu pieņemšanu;
1.2. atteikties no reģistrācijas pieteikumu saņemšanas
e-pastā;
1.3. izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi Komerclikuma 9.pantā, paredzot, ka sākot ar
2018.gada 1.janvāri tiek uzsākta uzņēmumu reģistrēšana UR
tikai elektroniski, izmantojot portālu www.latvija.lv
2. Sadarbībā ar komercbankām izvērtēt labāko risinājumu
nodrošināt UR e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu
reģistra vestajos reģistros" ieviest funkciju, kas
paredz pieteikt bankas konta atvēršanu.
2. Ņemot vērā 2.punkta rezultātus, nodrošināta UR
e-pakalpojumā "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos
reģistros" funkcija, kas paredz pieteikt bankas konta
atvēršanu.
(iekļauts Uzņēmējdarbības
plāna 2014.-2015.gadam 1.1.pasākums precizētā
redakcijā)
|
Nodrošināta uzņēmumu reģistrēšana tikai elektroniski
(tiešsaistē)
Samazināts uzņēmuma dibināšanas procedūru skaits par 1
procedūru
Nodrošināta vieglāka UR pieteikumu veidlapu
aizpildīšana
Samazināts laiks administratīvo procedūru veikšanai
|
1. UR,TM
2. UR, TM
|
|
1.1. 01.08.2017.
1.2. 01.08.2017.
1.3. 01.07.2017.
2. 01.01.2018.
3. 01.01.2019.
|
3.1.2. |
Kopējo uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksu mazināšana
līdz 100 euro
Atbilstoši MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1530
"Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra
žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu
reģistrēšanas valsts nodevu" pašlaik nodeva par
komersanta ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu
komercreģistrā ir noteikta 142,29 euro. Savukārt Lietuvā šī
maksa sastāda 51 euro. Papildus noteikta arī maksa par
publikāciju "Latvijas Vēstnesis" 27,03 euro.
Savukārt uzņēmumam ar pamatkapitālu mazāku par 2800 euro
noteikta ierakstīšana komercreģistrā 21,34 euro apmērā un
publikācija "Latvijas Vēstnesis" 14,23 euro.
11.10.2016. MK tiks izskatīti grozījumi MK noteikumu
projektā "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama
par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un
komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu
reģistrēšanu", kas paredz, ka turpmāk nodeva par
komersanta ar pamatkapitālu virs 2800 euro ierakstīšanu
komercreģistrā ir 150,00 euro, savukārt uzņēmumam ar
pamatkapitālu mazāku par 2 800 euro nodeva noteikta 20,00
euro apmērā. Plānots, ka MK noteikumi spēkā stāsies ar
01.12.2016.
Samazinot kopējo izmaksu summu uzņēmumam ar
pamatkapitālu virs 2800 euro nodeva par ierakstīšanu
komercreģistrā sastādītu 72,97 euro (100 euro - 27,03
euro).
2016.gadā Latvijā reģistrēti 3 115 jauni uzņēmumi ar
pamatkapitālu virs 2800 euro (jo uzņēmumiem ar samazinātu
kapitālu ir samazināta reģistrēšanās maksa), tātad kopējie
ieņēmumi no reģistrācijas UR 443 233,35 euro. Samazinot
nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā uz 72,97 euro
ieņēmumi budžetā sastādītu 227 301,55euro. Tātad ieņēmumi
budžetā samazinātos par - 215 931,80 euro.
Vienlaikus tas sniegtu iespēju uzņēmumiem (vismaz SIA)
samazināt ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās
izmaksas.
Lai veicinātu e-pakalpojumu efektīvu ieviešanu,
nepieciešams samazināt kopējās uzņēmuma (SIA)
e-reģistrācijas izmaksas uz 100 euro.
|
1. Noteiktā kārtībā sagatavot un iesniegt MK informatīvo
ziņojumu par papildus valsts budžeta finansējuma
nepieciešamību UR, sniedzot detalizētu analīzi par
nepieciešamo un iztrūkstošo finansējuma apmēru, lai
samazinātu kopējās uzņēmuma (SIA) e-reģistrācijas izmaksas
uz 100 euro, vienlaikus pārskatot iespēju paaugstināt
šobrīd spēkā esošo maksu, ja uzņēmums tiek pieteikts
reģistrēšanai papīra vai elektroniskā formā (ne caur
tiešsaistes kanālu).
2. Atbilstoši 1.punktā noteiktajam izvērtējumam
izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK
11.10.2016. noteikumos Nr.664 "Noteikumi par valsts
nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu
reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo
dokumentu reģistrēšanu.
|
Kopējās uzņēmuma e-reģistrācijas izmaksas samazinātas uz
100 euro
Veicināta efektīva e-pārvaldības ieviešana
|
TM |
UR, FM |
1. 01.07.2018
2. 01.01.2019
|
3.1.3. |
Uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana.
Uzņēmējdarbības plāna 2012.gadam pasākums paredzēja
uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu,
tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu
paziņošanu UR. Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski
(izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā
www.latvija.lv
vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu
ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas,
gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav
aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti,
neapmeklējot iestādi klātienē.
Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas
lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu
kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot
jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ir nepieciešami
grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiktu efektīvu
dokumentu apstrādi. Tehniskā risinājuma iegāde ir veikta
2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR informācijas
sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva
(dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Iepirkuma
mērķis bija izstrādāt un ieviest integrētu dokumentu
digitalizācijas un atpazīšanas risinājumu, kurš nodrošina
ātru un efektīvu UR vestajos reģistros reģistrējamo
pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu pārveidošanu
elektroniskā formā, tādējādi optimizējot reģistrācijas
procesu. Risinājums sastāv no dokumentu atpazīšanas un web
saskarnes elektroniskās reģistrācijas lietas skatīšanai.
Digitalizācijas risinājuma izstrāde pabeigta 2013.gada
decembrī. Projekta ietvaros ir izstrādāts risinājums, kas
nodrošina projekta apjomā noteikto pieteikumu
digitalizāciju. 2014.gada laikā UR tika turpināts darbs pie
UR procedūru pielāgošanas risinājuma ieviešanai.
Attiecībā uz normatīvā regulējuma pielāgošanu,
nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai
nodrošinātu efektīvu dokumentu apstrādi. Šobrīd notiek
darbs pie risinājumu variantu izstrādes, lai dokumentu
izskatīšanu jebkurā UR nodaļā varētu nodrošināt bez liela
apjoma papildus finansējuma un cilvēkresursiem.
Konstatēta problēma, ka, lai UR spētu nodrošināt liela
apjoma dokumentu elektronizāciju (ieskenēšanu), ja
iesniegtais dokuments ir uz vairākām kopā sastiprinātām
lapām, dokumenta lapas ir jāatdala viena no otras.
Secināms, ka nav iespējams nodrošināt cauršūta
(caurauklota) dokumenta lapu locīšanu ieskenēšanai, kā arī
pastāv problēma, ka noteikta veida dokumenti (piemēram,
dokumentu atvasinājumi, notariālie akti un notariālie
apliecinājumi), tos sadalot, zaudēs juridisko spēku.
Dokumenta cauršūšanas mērķis ir garantēt pilnīgu un
negrozītu dokumenta saturu, līdz ar to, lai dokumentus
(tostarp notariāli apliecinātus dokumentus) varētu sadalīt,
nepieciešams normatīvi paredzēt, kārtību, kādā veicama šādu
dokumentu apstrāde.
Ar mērķi atvieglot cauršūtu dokumentu digitalizāciju,
2016.gada 3.maijā tika pieņemti grozījumi MK 2012.gada
28.februāra noteikumos Nr.143 "Kārtība, kādā publiskos
dokumentus pārvērš elektroniskā formā", paredzot, ka
no publiskā dokumenta drīkst izņemt saspraudes, skavas,
kniedes, auklu un citus sastiprinājuma elementus, ja
normatīvajos aktos dokumenta cauršūšana (caurauklošana) nav
noteikta kā obligāta un ja dokumenta saturs tādējādi nevar
tikt bojāts. Vienlaikus problēma ar arhīva dokumentu
digitalizāciju UR joprojām pastāv un sekmīgai iestādes
darbības nodrošināšanai, tērējot tam samērīgus valsts
resursus, ir nepieciešams paredzēt iespēju iestādei,
ievērojot noteikto procedūru, atdalīt cauršūtus dokumentus
un pārvērst tos digitālā formā.
Vienlaikus TM izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos,
kas paredz svītrot prasību dokumentus iesniegt noteiktā UR
teritoriālajā nodaļā, tādējādi atsakoties no tiesību
subjektu reģistrācijas teritoriālās piekritības ir
izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta 01.11.2016.
sēdē (prot. 58).
Proti, Ministru kabinets atbalstīja šādus
likumprojektus:
1) "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā"
(TA-2193);
2) "Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu
likumā" (TA-2194);
3) "Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā"
(TA-2196);
4) "Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību
likumā" (TA-2197);
5) "Grozījumi Komerclikumā" (TA-2198);
6) "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem"" (TA-2200);
7) "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistru"" (TA-2201);
8) "Grozījumi Politisko partiju likumā"
(TA-2203).
To virzība Saeimā nav prognozējama, līdz ar to praksē
atteikšanas no ģeogrāfiskās piekritības ieviešana saskaņā
ar likumprojektos paredzēto regulējumu atkarīga no šo
likumprojektu pieņemšanas Saeimā.
UR ir uzsācis iekšējo procedūru, tehnoloģiskā risinājuma
pielāgošanu, lai, stājoties spēkā normatīvo aktu
grozījumiem, būtu iespējams nodrošināt praksē dokumentu
izskatīšanu neatkarīgi no to iesniegšanas vietas.
|
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
normatīvajos kas paredz:
1.1. ka pilna tiesību subjekta reģistrācijas lieta ir
pieejama vienīgi elektroniskā formā,
1.2. paredz, ka Uzņēmumu reģistra dokumentu
digitalizācijas procesā ir tiesības izņemt saspraudes,
skavas, kniedes, auklu un citus sastiprinājuma elementus no
iestādē iesniegtajiem cauršūtajiem dokumentiem, ja
normatīvajos aktos dokumenta cauršūšana (caurauklošana) nav
noteikta kā obligāta un, ja dokumenta saturs tādējādi nevar
tikt bojāts;
2. Izvērtēt iespējamos risinājuma variantus, lai
noteiktu, ka UR ved tiesību subjektu reģistrācijas lietas
tikai elektroniskā formā.
(iekļauts Uzņēmējdarbības
plāna 2014.-2015.gadam 1.3.pasākums precizētā
redakcijā)
|
Nodrošināta UR arhīvā esošo
dokumentu elektronizēšana. |
TM, LVA |
UR,
(KM pie 1.2.)
|
1. 01.07.2017
2. 01.01.2018
|
3.1.4. |
Meklētāja pieejamība UR mājas lapā personām
pārliecināties par juridiskajā adresē reģistrētajiem
uzņēmumiem
Šobrīd praksē ir konstatēti gadījumi, kad persona nav
informēta, ka tās juridiskajā adresē ir reģistrēti viens
vai vairāki uzņēmumi, kas attiecīgi rada šai personai
tiesiskas saistības attiecībā pret valsti un trešajām
pusēm. Līdz ar to ir ierobežota šo personu tiesības
aizsargāt tās īpašumu un vērsties uzraugošajās
institūcijās.
Nepieciešams:
1. nodrošināt personām iespēju (meklētāja funkciju) UR
mājas lapā pārliecināties par juridiskajā adresē
reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus paredzēt tādu UR
e-pakalpojuma veidošanu vai uzlabošanu izmantojot oficiālo
elektronisko adresi, kas, līdzās meklētāja izmantošanai,
arī nodrošina to iedzīvotāju, kuriem ir aktivizēts
oficiālās elektroniskās adreses konts, informēšanu par to,
ka viņa īpašumā (juridiskajā adresē) tiek reģistrēta
juridiska persona (uzņēmums).
|
Nodrošināta iespēja personām
(meklētāja funkciju) UR mājas lapā pārliecināties par
juridiskajā adresē reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus
paredzēt tādu UR e-pakalpojuma veidošanu vai uzlabošanu
izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kas, līdzās
meklētāja izmantošanai, arī nodrošina to iedzīvotāju, kuriem
ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts,
informēšanu par to, ka viņa īpašumā (juridiskajā adresē) tiek
reģistrēta juridiska persona (uzņēmums). |
Uzlabots UR pakalpojums |
UR |
|
01.01.2018. |
3.1.5. |
Uzņēmumu reģistrā pieejamo pakalpojumu nodrošināšana
angļu valodā.
Lai nodrošinātu, ka Latviju uzņēmējdarbības uzsākšanai
izvēlas arvien vairāk citu valstu rezidenti, ir
nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai
nepieciešamā informācija ir pieejama angļu valodā.
Vienlaikus šādu pakalpojumu nodrošinās to, ka Latviju
izvēlas arvien vairāk jaunuzņēmumu.
Lai nodrošinātu attiecīgo mērķu sasniegšanu
nepieciešams:
1. Ieviest UR mājas lapu angļu valodā;
2. Nodrošināt SIA reģistrāciju angļu valodā;
3. pievienoties Eiropas Savienības Biznesu reģistru
savietošanās sistēmai, kuras ietvaros nodos komercreģistrā
ierakstīto informāciju un atsevišķus dokumentus uz
E-tiesiskuma portālu. E-tiesiskuma portālā būs pieejamas
daudzvalodu saskarnes;
4. pievienosies E-tiesiskuma portālam nododot
informāciju maksātnespējas reģistram. E-tiesiskuma portālā
citastarp būs pieejamas daudzvalodu saskarnes.
|
1. Līdz 2017.gada 1.augustam ekspluatācijā ieviesta jauna
UR mājaslapu, kurā informācija būs pieejama arī angļu
valodā;
2. Nodrošināt vienkāršotu e-pakalpojumu viena dalībnieka
SIA reģistrācijai, kurā datu ievades lauku nosaukumi varētu
tikt veidoti arī angļu valodā;
|
Uzlabots UR pakalpojums. |
1. UR
2. UR
3. UR
4. UR
|
- |
1. 01.08.2017;
2. 01.07.2018;
|
Rīcības virziens |
3.2. Būvniecības
procesa saskaņošana |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
No 23.vietas uz 2.vietu Doing Business 2019
(pie citiem nemainīgiem rādītājiem) - ieviesta būvprojektu
elektroniska saskaņošana un samazināts būvniecības procesa
saskaņošanas laiks no 147 līdz 78 dienām. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.2.1. |
Būvniecības procesā nepieciešamās dokumentācijas
saskaņošana un saņemšana elektroniski BIS
BIS paredz pilnu būvniecības saskaņošanas procesu:
1) no būvniecības ieceres pieteikuma iesniegšanas BIS un
atļaujas ar nosacījumiem saņemšanas,
2) nosacījumu izpildes kontroli (t.sk., tehnisko
noteikumu saskaņošanu), t.sk., būvkomersantu piesaisti,
3) līdz apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijā
saņemšanas un akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā
saņemšanai.
BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas
apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par
būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par
būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas
teritorijā. Ar BIS projekta īstenošanu plānots, ka
pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir
pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts
informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.
BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru,
Būvkomersantu klasifikatoru, Būvprakses un arhitektu
prakses sertifikātu reģistru (Būvspeciālistu reģistru),
Neatkarīgu ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā,
Ēku energosertifikātu reģistru, Dzīvojamo māju pārvaldnieku
reģistru un Būvinspektoru reģistru. Tādējādi BIS garantēs,
ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm -
pašvaldību būvvaldēm, BVKB ir pieejami visi nepieciešamie
dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas
attiecas uz konkrēto būvi.
|
Pilnveidota BIS funkcionalitāte,
lai nodrošinātu būvniecības procesā nepieciešamās
dokumentācijas saskaņošanu un saņemšanu elektroniski |
Nodrošināta būvniecības procesam
nepieciešamās dokumentācijas saskaņošana un saņemšana tikai
caur BIS, kā arī informācijas apmaiņa starp iesaistītajām
pusēm |
BVKB |
Nevalstiskās organizācijas,
pašavldības, EM u.c.. |
01.01.2018 |
3.2.2. |
Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana būvniecības
ieceres saskaņošanas procesā.
Šobrīd ir konstatēts, ka nepieciešams efektivizēt lēmumu
pieņemšanas procesu būvniecības ieceres saskaņošanas
procesā. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana
būvniecības ieceres saskaņošanas procesā nodrošinās, ka
Būvvalde lēmumu pieņemšanu un atzīmju izdarīšanu, kā arī
ieceres īstenošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas
saskaņošanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas,
ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesisko valdītāji
tehniskos vai īpašos noteikumus un lēmumus pieņem likumā
termiņos.
Lai nodrošinātu attiecīgā principa ieviešanu,
nepieciešams izstrādāt grozījumus būvniecības ieceres
saskaņošanas procesu regulējošajos normatīvajos aktos.
|
Izstrādāt un Ministru kabinetā
iesniegt grozījumus būvniecības ieceres saskaņošanas procesu
regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot klusēšanas
piekrišanas principa ieviešanu. |
Ne vairāk kā 78 dienas
būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai
un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā |
EM |
|
01.01.2019. |
3.2.3. |
Precīzi nodefinēta atbildība būvniecības procesā
iesaistītām pusēm.
Šobrīd konstatēta situācija, ka būvniecības procesā
iesaistītajām pusēm nav skaidri definēta atbildība, kā
rezultātā netiek nodrošināta savlaicīga lēmumu pieņemšana
un būvniecības kvalitāte.
Ņemot vērā minēto, būvniecības jomu regulējošajos
normatīvajos aktos ir nepieciešams skaidri nodefinēt
iesaistīto pušu atbildību.
|
Izstrādāt un Ministru kabinetā
iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz konkrētu
atbildību visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. |
Ne vairāk kā 78 dienas
būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai
un procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā |
EM |
|
01.01.2019. |
3.2.4. |
Pilnveidota apdrošināšanas sistēma būvniecībā, lai celtu
būvniecības kvalitāti.
Apdrošināšanas sistēmā būvniecības jomā konstatēti
vairāki trūkumi, kā rezultātā tā var nebūt pietiekami
efektīva.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams ieviest apdrošināšanas
mehānisms, kas stimulē būvniecības kvalitāti, pasargā
pasūtītāju no nekvalitatīvas būvniecības zaudējumiem un
nodrošina ātru, savlaicīgu zaudējumu kompensāciju
izmaksu.
Lai to nodrošinātu nepieciešams veikt izmaiņas
normatīvajos aktos, kas regulē apdrošināšanas jomu
būvniecībā.
|
Izstrādāti un Ministru kabinetā
iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, lai pilnveidotu
apdrošināšanas sistēmu būvniecības jomā. |
Apstiprināts apdrošināšanas
mehānisms būvniecībā |
EM |
Būvniecības jomas un
apdrošināšanas sabiedrību nevalstiskās organizācijas |
01.01.2019. |
Rīcības virziens |
3.3. Nekustamā
īpašuma reģistrācija |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
No 23.vietas uz 2.vietu Doing Business 2019
(pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts
procedūru skaits līdz 4 līdz 2 un dienu skaits no 16 līdz 10
dienām, samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru
veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11% 2018.gadā. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.3.1. |
Elektronisko paziņojumu sistēmas uzlabošana
Zemesgrāmatā
Uzņēmējdarbības plāns 2014.-2015.gadam paredzēja
uzdevumu nodrošināt elektronisku datu apmaiņu starp
pašvaldībām un Zemesgrāmatu pirmpirkumu tiesību
izmantošanas jomā, izslēdzot pienākumu iedzīvotājiem saņemt
pašvaldības izziņu un iesniegt zemesgrāmatā. Minētā
uzdevuma mērķis ir uzlabot esošo nekustamā īpašuma
reģistrācijas procesu un paātrināt nekustamā īpašuma
pārdevējam un pircējam nekustamā īpašuma reģistrācijas
tiesību nostiprināšanu un padarītu kvalitatīvāku un ātrāku
datu apmaiņas procesu visām iesaistītajām institūcijām, kā
arī pašvaldībām atvieglot lēmumu sniegšanu, jo to būtu
iespējams veikt tiešsaistē, personu par to tikai
informējot.
Ņemot vērā, ka uzdevuma īstenošana ilgstoši tiek kavēta,
jo pastāv pretrunīgi viedokļi par risinājumiem starp
iesaistītajām pusēm, kā arī Uzņēmējdarbības plāna projekta
saskaņošanas laikā uzņēmēju un nozaru ministriju paustos
viedokļus par nepieciešamību pārskatīt ne tikai
informācijas apmaiņu starp pašvaldībām un zemesgrāmatu par
pirmpirkuma tiesībām, bet arī citu uzziņu apriti,
nepieciešams atkārtoti izvērtēt elektronisko paziņojumu
apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā, informācijas apriti par
pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot pienākumu
personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt Zemesgrāmatā
un sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai, ņemot vērā
valdības e-pārvaldības prioritāti valsts pakalpojumu
sniegšanā.
|
1. Izvērtēta situācija par informācijas apmaiņu (izziņu par
pirmpirkuma tiesībām un citu uzziņu apriti) t.sk.,
elektronisko paziņojumu apriti, starp zemesgrāmatu un
iesaistītajām pusēm, un sagatavot priekšlikumus, kas paredz
paātrināt nekustamā īpašuma reģistrācijas tiesību
nostiprināšanu un padarīt kvalitatīvāku un ātrāku datu
apmaiņas procesu visām iesaistītajām institūcijām.
Ja nepieciešams, izstrādāts un noteiktā kārtībā
iesniegts MK informatīvais ziņojums par turpmākās rīcības
nepieciešamību.
2. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
normatīvajos aktos, kas paredz uzlabotu elektronisko
paziņojumu apriti Zemesgrāmatā, tai skaitā informācijas
apriti par pirmpirkumu tiesību izmantošanu, izslēdzot
pienākumu personām saņemt pašvaldības izziņu un iesniegt
Zemesgrāmatā.
(iekļauts Uzņēmējdarbības
plāna 2014.-2015.gadam 3.1.2.pasākums precizētā
redakcijā)
|
Uzlabota elektronisko paziņojumu sistēma Zemesgrāmatā
Atviegloti nekustamā īpašuma reģistrēšanas
nosacījumi
Rasti risinājumi turpmākajai nekustamā īpašuma
reģistrēšanas sistēmas attīstībai un mazināts
administratīvais slogs uzņēmējiem nekustamā īpašuma
reģistrēšanā
|
1. EM
2. TM, VARAM
|
1. TM, VARAM
2. EM
|
1. 01.07.2017
2. 01.01.2018.
|
3.3.2. |
Zemesgrāmatu nodalījuma datu monitorings par juridiskai
personai piederošiem nekustamajiem īpašumiem, nosūtot
elektroniskos paziņojumus par veiktajiem
nostiprinājumiem
Lai pilnveidotu uzņēmējiem piederošo nekustamo īpašumu
pārvaldības procesus, pilnveidojama Valsts vienotās
datorizētās zemesgrāmatas (VVDZ) sistēmas funkcionalitāte
nodrošinot zemesgrāmatu nodalījuma datu monitoringu par
juridiskai personai piederošiem nekustamajiem
īpašumiem.
Pakalpojuma ietvaros nekustamie īpašumi tiktu
automātiski pieslēgti un noņemti no monitoringa uz periodu,
kamēr juridiskai personai ir spēkā esošas īpašuma
tiesības.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka persona tiks informēta par
veiktajām izmaiņām, kas saistīta ar tās piederošo nekustamo
īpašumu.
|
Izstrādāta valsts vienotās
datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāte |
Izstrādāta VVDZ funkcionalitāte
Uzlabota elektronisko paziņojumu sistēma
Zemesgrāmatā
|
TA |
TM |
01.01.2017 |
3.3.3. |
Atteikšanās no īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu
iesniegšanas valsts un pašvaldību iestādēs
Zemesgrāmatu likuma 130.pantā noteikts, ka tiesību
nostiprinājumu apliecina tiesneša lēmums (123.p.), kas
ievadīts datorizētajā zemesgrāmatā. Līdz ar to normatīvi
noteikts, ka ieskatīšanās valsts vienotajā datorizētajā
zemesgrāmatā seku ziņā pielīdzināta attiecīgu ziņu
iegūšanai no zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma
apliecinātas datorizdrukas vai zemesgrāmatu apliecības.
Līdz ar to, izslēdzot nepieciešamību par nostiprināto
tiesību esamību pārliecināties no zemesgrāmatu nodaļas
izsniedzamajiem dokumentiem.
Lai samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus ar
citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos izdarāmi
grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts vai
pašvaldības iestādes informāciju par nostiprinātajām
tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā datorizētajā
zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā īpašuma
identificējošās informācijas, nevis, pieprasot personai
iesniegt zemesgrāmatu apliecību vai zemesgrāmatu nodaļas
tiesneša lēmuma izdruku.
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos (vienlaikus ar
citiem grozījumiem nozares normatīvajos aktos), paredzot, ka
valsts vai pašvaldības iestādes informāciju par
nostiprinātajām tiesībām iegūst, ieskatoties valsts vienotajā
datorizētajā zemesgrāmatā pēc personas norādītās nekustamā
īpašuma identificējošās informācijas. |
Atviegloti nekustamā īpašuma
reģistrēšanas nosacījumi |
Nozaru ministrijas |
TM |
01.01.2019 |
3.3.4. |
Ielu tirdzniecības atļauju saskaņošanas vienkāršošana
sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai
Saskaņā ar MK 12.05.2010. noteikumu Nr.440
"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami
ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
8.pantu pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā ir tiesīga
noteikt kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama
sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana.
No minētās normas izriet, ka katra pašavaldība ir
tiesīga noteikt arī termiņu uz kādu tiek izsniegts
tirdzniecības saskaņojums.
Piemēram, atbilstoši Rīgas domes 10.04.2016. saistošo
noteikumu Nr.198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un
organizēta ielu tirdzniecība" 35.punktam, lai uzņēmējs
saskaņotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu
publiskā vietā un saņemtu ielu tirdzniecības atļauju
sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (t.sk.
kafejnīcu terases) Rīgas pilsētas būvvaldē katru gadu ir
jāiesniedz projekts, neskatoties uz to, ka konkrētais
projekts nav mainījies, kā rezultātā uzņēmējiem tiek radīts
finansiālais slogs, savukārt Rīgas pilsētas Būvvaldei tiek
radīts papildus administratīvais slogs, atkārtoti izskatot
iesniegto projektu un veicot tā saskaņojumu.
Tāpat līdzīgs regulējums ietverts arī citu pašvaldību
saistošajos noteikumos.
Ņemot vērā minēto, lai risinātu šo situāciju,
nepieciešams MK 12.05.2010. noteikumos Nr.440
"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami
ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
iekļaut regulējumu, kas noteic, ka ka sabiedriskās
ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības saskaņojumu
izsniedz uz 3 gadiem, ja sabiedriskās ēdināšanas
pakalpojumu ielu tirdzniecības projektā nav veiktas
izmaiņas. Tādējādi šī norma būs saistoša visām pašvaldībām
un nebūs nepieciešamība katrā pašvaldībā noteikt atšķirīgus
termiņus, kas savukārt sekmēs tiesisko noteiktību.
|
Veikti grozījumi MK 12.05.2010.
noteikumos Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem,
kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas
kārtību", paredzot, ka sabiedriskās ēdināšanas
pakalpojumu ielu tirdzniecības saskaņojumu būvvaldē izsniedz
uz 3 gadiem, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu
tirdzniecības projektā nav veiktas izmaiņas. |
Vienkāršotas prasības
sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu ielu tirdzniecības
projektu saskaņošanā |
EM |
VARAM |
01.07.2017 |
Rīcības virziens |
3.4. Investoru
tiesību aizsardzība |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
No 42.vietas uz 40.vietu Doing Business
2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem). |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.4.1. |
SIA pamatkapitāla regulējuma uzlabošana Komerclikumā ar
mērķi pilnveidot un modernizēt iespējas SIA komercdarbības
formas izmantošanai holdinga kompāniju darbībai, kā arī
projektu finansēšanas un investīciju piesaistes
projektiem.
Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ĀIPL
ieskatā būtu nepieciešams ieviest elastīgāku regulējumu
attiecībā uz kapitāla daļās nostiprināto tiesību apjomu,
kas, atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam visos
gadījumos ir vienāds. Lai novērstu pastāvošo ieguldījumu
strukturēšanas ierobežojumu, tiek rosināts izmantot
regulējumu, kas līdzinātos tam, kas noteikts Komerclikumā
attiecībā uz AS. Proti, SIA daļām, tāpat kā akcijām AS
jāparedz iespējas statūtos noteikt dažādas kategorijas,
ietverot atšķirīgas dalībnieku tiesības katrā no
kategorijām. Atšķirīgās daļu kategorijās jāparedz iespēja
noteikt atšķirīgas dalībnieku ekonomiskās tiesības
(tiesības uz dividendes saņemšanu un likvidācijas kvotu),
kā arī balsstiesību ierobežojumus (tajā skaitā pieļaujot
daļas bez balsstiesībām). Tāpat pieļaujama iespēja noteikt
atšķirīgas nominālvērtības dažādu kategoriju daļām.
ĀIPL rosina arī apsvērt iespēju paredzēt SIA statūtos
atšķirīgus noteikumus attiecībā uz daļu atsavināšanu,
piemēram, nosakot, ka darbiniekiem piederošās daļas nevar
tikt pārdotas vai citādi atsavinātas. Kā arī, izbeidzoties
darba tiesiskajām attiecībām, sabiedrība šīs daļas atpērk
par nominālvērtību vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar
statūtos paredzēto aprēķina metodiku.
Kas attiecas uz izmaiņām konkrētās daļu kategorijas
tiesībās, ĀIPL ieskatā Komerclikumā nosakāms, ka
konkrētajai daļu kategorijai paredzētās tiesības būtu
grozāmas ar kvalificētu attiecīgās kategorijas dalībnieku
balsu vairākumu, proti, par lēmumu, kas tieši skar
attiecīgās kategorijas dalībnieku tiesības jānobalso vismaz
2/3 no attiecīgās kategorijas dalībniekiem.
Papildus jāatzīmē, ka šādā gadījumā nepieciešams
papildināt prasības attiecībā uz dalībnieku reģistrā
norādāmajām ziņām, ietverot arī daļas kategoriju un
balsstiesību esamību vai neesamību.
Pašlaik Komerclikumā nav paredzētas tiesības sabiedrībām
ar ierobežotu atbildību emitēt priekšrocību akcijas un
konvertējamās obligācijas. Ievērojot mērķi uzlabot SIA
kapitāla daļu regulējumu, šādas tiesības Komerclikumā būtu
nosakāmas.
ĀIPL ieskatā, veicot iepriekš minētos grozījumus
Komerclikumā, tiktu uzlabota regulējuma elastība un
novērsts pastāvošais ieguldījumu strukturēšanas
ierobežojums attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu
atbildību.
|
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
Komerclikumā nosakot SIA daļām, tāpat kā akcijām AS
paredzot iespējas statūtos noteikt dažādas kategorijas,
ietverot atšķirīgas dalībnieku tiesības katrā no
kategorijām. Atšķirīgās daļu kategorijās paredzēta iespēja
noteikt atšķirīgas dalībnieku ekonomiskās tiesības
(tiesības uz dividendes saņemšanu un likvidācijas kvotu),
kā arī balsstiesību ierobežojumi (tajā skaitā pieļaujot
daļas bez balsstiesībām). Paredzēta iespēja noteikt
atšķirīgas nominālvērtības dažādu kategoriju daļām.
2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
Komerclikumā nosakot izmaiņas konkrētās daļu kategorijas
tiesībās, t.i., ka konkrētajai daļu kategorijai paredzētās
tiesības grozāmas ar kvalificētu attiecīgās kategorijas
dalībnieku balsu vairākumu, proti, par lēmumu, kas tieši
skar attiecīgās kategorijas dalībnieku tiesības jānobalso
vismaz 2/3 no attiecīgās kategorijas dalībniekiem.
3. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
Komerclikumā, kas paredz papildināt prasības attiecībā uz
dalībnieku reģistrā norādāmajām ziņām, ietverot arī daļas
kategoriju un balsstiesību esamību vai neesamību.
4. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
Komerclikumā paredzot tiesības sabiedrībām ar ierobežotu
atbildību emitēt priekšrocību akcijas un konvertējamās
obligācijas.
|
Veikti grozījumi normatīvajā
regulējumā holdinga kompāniju darbībai |
TM |
|
01.01.2018. |
3.4.2. |
Reorganizācijas procesa vienkāršošana un Komerclikumā
noteikto termiņu saīsināšana gadījumā, ja tiek veikta SIA
pārveidošana par AS.
Nepieciešams veikt pārskatīt iespēju Komerclikumā
noteikto termiņu saīsināšanai gadījumā, ja tiek veikta SIA
pārveidošana par AS, ņemot vērā, ka saistībā ar
uzņēmējdarbības veida maiņu kaitējums kreditoriem vai
citiem dalībniekiem nav saskatāms.
Ņemot vērā, ka pašreiz pastāv ierobežojumi strukturēt
ieguldījumus SIA līmenī, būtu apsverama iespēja vienkāršot
SIA reorganizāciju par AS, ja tam piekrīt visi SIA
dalībnieki. ĀIPL ieskatā, šādā situācijā nav saskatāms
kaitējums kreditoriem vai citiem dalībniekiem sakarā ar
uzņēmējdarbības veida maiņu, ņemot vērā, ka atbilstoši
Komerclikuma 337.pantam, visas SIA tiesības pāriet AS kā
iegūstošajai sabiedrībai, kā arī visi SIA dalībnieki kļūst
par AS akcionāriem.
Tādējādi ĀIPL saskata iespēju vienkāršot un padarīt
ātrāku Komerclikuma regulējumu attiecībā uz pārveidošanu kā
vienu no reorganizācijas veidiem, tajā skaitā samazinot
likumā noteikto 3 mēnešu periodu reorganizācijas otrā posma
īstenošanai (pēc paziņojuma par reorganizāciju
iesniegšanas). Pretējā gadījumā, identificējot investoru
vai nepieciešamību pēc investora piesaistes, sabiedrībai ir
jāiziet faktiski pilns reorganizācijas process, kas aizņem
līdz sešiem mēnešiem. Šāds termiņš ir nepamatoti ilgs, un
investors var zaudēt interesi par ieguldījumu veikšanu.
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
iesniegti MK grozījumi, kas paredz vienkāršotu SIA
reorganizācija par AS, ja tam piekrīt visi SIA
dalībnieki. |
Veikti grozījumi normatīvajā
regulējumā, kas paredz vienkāršot reorganizācijas
procesu |
TM |
FM |
01.01.2018. |
3.4.3. |
Normatīvā regulējuma ieviešana Komerclikumā, kas dod
tiesības akciju sabiedrībām emitēt priekšrocību akcijas uz
noteiktu termiņu, kuras pēc termiņa notecējuma tiek
dzēstas, tādējādi ļaujot izvairīties no pietiekami
sarežģītās un laika ziņā ietilpīgās pamatkapitāla
samazināšanas procedūras.
Priekšrocību akcijas ir veiksmīgs un pasaulē plaši
izmantots instruments komercsabiedrības izaugsmes
finansēšanai uz noteiktu laiku (piemēram, investīcijas ar
piecu gadu termiņu, kad investors sagaida kapitāla
atgriešanu). Priekšrocību akcijas ļauj piesaistīt akciju
kapitāla, nevis parāda saistību veidā. Turklāt
komercsabiedrības esošā valde un īpašnieki saglabā lemšanas
tiesības. Tomēr, ieguldot finansējumu priekšrocības
akcijās, atbilstoši Latvijas tiesiskajam regulējumam
ieguldītājiem jāsaskaras ar būtiskiem riskiem ieguldījuma
atmaksai pielīgtajā termiņā.
Komercdarījumu praksē un banku sektorā pastāv jēdziens
"noteiktā termiņā dzēšamas priekšrocību akcijas",
kamēr Komerclikums šobrīd šādu instrumentu neparedz.
Attiecīgi pašlaik vienīgais priekšrocību akciju dzēšanas
mehānisms atbilstoši Komerclikuma regulējumam ir
pamatkapitāla samazināšana. Savukārt pamatkapitāla
samazināšanas gadījumā ieguldītāji kļūst atkarīgi no
akcionāru sapulces lēmuma un pamatkapitāla samazināšanas
procedūras.
Ievērojot minēto, ĀIPL ierosina paredzēt Komerclikumā
tiesības akciju sabiedrībām emitēt priekšrocību akcijas uz
noteiktu termiņu un dzēst šādas priekšrocību akcijas,
pamatkapitāla samazināšanai sekojot pēc tam. To varētu
panākt, papildinot Komerclikuma 240.pantu un nosakot
papildu gadījumu, kad akciju sabiedrība ir tiesīga iegūt
savas akcijas. Tāpat būtu nepieciešams valdei dzēst
atmaksātās akcijas bez pamatkapitāla samazināšanas
procedūras, padomei apstiprinot grozījumus statūtos. Ja
atmaksa netiktu veikta noteiktajā termiņā, priekšrocību
akciju īpašnieks iegūtu kreditora prasījuma tiesību pret
sabiedrību.
Lai aizsargātu sabiedrības kreditoru intereses,
Komerclikumā vienlaicīgi būtu nepieciešams noteikt
konkrētus ierobežojumus. Piemēram, priekšrocību akciju ar
noteiktu termiņu proporcijai pret pamatkapitālu, kā arī
paredzēt pienākumu sabiedrībai veikt uzkrājumus
priekšrocību akciju atpirkšanai.
ĀIPL vēlas vērst uzmanību, ka kopš 2013.gada Alternatīvo
ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 46.pantā jau ir
pieļauta analoga situācija attiecībā uz akciju sabiedrību
kā atvērtu alternatīvo ieguldījumu fondu. Šis likums
noteic, ka fonda pamatkapitāls mainās atkarībā no akciju
emisijas un dzēšanas apmēra (fonda statūtos var nenorādīt
pamatkapitāla apmēru).
|
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
Komerclikumā (240.pants), nosakot papildu gadījumu, kad
akciju sabiedrība ir tiesīga iegūt savas akcijas.
2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
Komerclikumā, paredzot pienākumu sabiedrībai veikt
uzkrājumus priekšrocību akciju atpirkšanai.
|
Veikti grozījumi normatīvajā
regulējumā, kas paredz tiesības akciju sabiedrībām emitēt
priekšrocību akcijas uz noteiktu termiņu |
TM |
|
01.07.2017 |
3.4.4. |
Izmaiņu veikšana attiecībā uz dividenžu ienākuma
aizturēšanas regulējumu
Priekšrocību akciju tipiskākais mērķis ir nodrošināt
akcionāram prioritāru un garantētu ienākumu. Atbilstoši
juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, Komerclikuma
161.pants ir interpretējams tādējādi, ka ar dividendi
vispārēji tiek saprasta sabiedrības tīrās peļņas daļa. Ja
sabiedrībai nav peļņas vienā pārskata gadā, Komerclikums
tieši neparedz priekšrocību akciju dividenžu uzkrāšanu
nākamajiem gadiem.
Komerclikuma 232.panta trešajā daļā noteikts - "ja
akcionāram ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes
saņemšanu par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā
dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, nākamā gadā
akcionārs iegūst balsstiesības proporcionāli priekšrocību
akciju nominālvērtību summai".
Dividenžu ienākuma aizturēšana uz diviem gadiem ir ilgs
termiņš, un atbilstoši praksei finanšu grūtību gadījumā
investori pretendētu uz savlaicīgāku iejaukšanos. ĀIPL
ieskatā investoru tiesību aizsardzību varētu panākt ar
konvertējamām obligācijām, tomēr arī šī instrumenta
gadījumā Komerclikumā pastāv šķēršļi investoru tiesību
īstenošanā.
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, paredzot priekšrocību
akciju dividenžu uzkrāšanu nākamajiem gadiem. |
Veikti grozījumi normatīvajā
regulējumā, kas paredz priekšrocību akciju dividenžu
uzkrāšanu nākamajiem gadiem. |
TM |
|
01.07.2017 |
3.4.5. |
Akciju konversijas iespēju atvieglošana, paredzot
vienkāršāku mehānismu vienas akciju kategorijas akciju
apmaiņai pret akcijām citā sabiedrības akciju
kategorijā
Papildus iepriekš norādītajam, ĀIPL ieskātā būtu
nepieciešams Komerclikumā ieviest regulējumu, kas paredzētu
mehānismu kā apmainīt (konvertēt) vienas akciju kategorijas
akcijas pret akcijām citā sabiedrības akciju kategorijā.
Saskaņā ar šī brīža Komerclikuma regulējumu, ja akcionārs
vēlas savas vienas akciju kategorijas akcijas apmainīt
(konvertēt) pret citas kategorijas akcijām, lai, piemēram,
iegūtu kādas citas ekonomiskām tiesībām, priekšrocības
un/vai ierobežojumus, būtu jāpieņem akcionāru sapulces
lēmums par pamatkapitāla samazināšana dzēšot konkrētās
akciju kategorijas akcijas, un pēc tam jāpieņem atsevišķs
akcionāru sapulces lēmums par sabiedrības pamatkapitāla
palielināšanu izlaižot jaunas otras kategorijas akcijas, uz
kurām pieteikties (parakstīties) konkrētajam akcionāram,
kas vēlas apmainīt (konvertēt) savas akcijas.
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, ieviešot regulējumu, kas
paredz mehānismu kā apmainīt (konvertēt) vienas akciju
kategorijas akcijas pret akcijām citā sabiedrības akciju
kategorijā. |
Veikti grozījumi normatīvajā
regulējumā, kas paredz atvieglotu akciju konversijas
iespēju |
TM |
|
01.07.2017 |
3.4.6. |
UR e-pakalpojuma izstrāde, nodrošinot iespēju UR
mājaslapā pārbaudīt juridiskās personas pārstāvju
pārstāvības tiesības
Šobrīd publiski ticamu informāciju par juridiskās
personas UR ierakstīto pārstāvju pārstāvības tiesībām
iespējams iegūt, pieprasot maksas izziņu no UR.
Uzņēmējdarbības veicējiem tas rada administratīvo un
finansiālo slogu, jo ar šādām situācijām, kad nepieciešama
minētā informācija, nākas saskarties samērā bieži - gan
informācijas iegūšanai par darījumu partneriem, gan
apliecinājuma sniegšanai/ uzrādīšanai par pārstāvības
tiesībām savā uzņēmumā. Neskatoties uz to, ka normatīvie
akti valsts pārvaldei paredz pienākumu citu valsts iestāžu
rīcībā esošo informāciju iegūt no attiecīgās iestādes,
nevis klienta, praksē joprojām uzņēmējiem nereti tiek
pieprasīts iesniegt UR izziņu, piemēram, valsts un
pašvaldību iepirkumos. Apliecinājums par pārstāvības
tiesībām tiek pieprasīts arī noteiktu pakalpojumu
saņemšanai, piemēram, saņemot juridiskai personai adresētu
pasta sūtījumu u.c.
Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu
uzņēmējiem un veicinātu uzņēmējdarbības vides drošību,
nepieciešams atvieglot informācijas pieejamību par
juridisko personu pārstāvju pārstāvības tiesībām. Samērojot
datu pieejamību ar personas datu aizsardzību,
atbilstošākais risinājums būtu speciāla servisa
(e-pakalpojuma) izstrāde izvietošanai UR mājaslapā, kas
nodrošinātu iespēju informācijas pieprasītājam, norādot
personas kodu un juridisko personu identificējošas ziņas,
bez maksas saņemt atbildi par to, vai persona ar šādu
personas kodu ir vai nav tiesīga pārstāvēt attiecīgo
juridisko personu, kā arī informāciju par pārstāvības
tiesību apjomu (atsevišķi vai kopīgi).
Šāda pakalpojuma izstrāde paredzēta pasta politikas
pamatnostādnes 2011.-2017.gadam.
Vienlaikus ir svarīgi, lai UR e-pakalpojumam tiek laika
gaitā izstrādāta un uz Valsts informācijas sistēmu
savietotāja infrastruktūras izvietota apkalpe (serviss), un
kā perspektīvā UR e-pakalpojums tiktu izvietots portālā
Latvija.lv. Šobrīd izstrādātais risinājums UR pakalpojumam
paredz savietošanu ar citām sistēmām, vienlaikus jāņem
vērā, ka tā pilnīgai integrācijai Valsts informācijas
sistēmu savietotāja infrastruktūrā nepieciešami papildus
budžeta līdzekļi, kas šobrīd nav pieejami.
|
1. UR, sadarbībā ar VRAA un VARAM, vienojas par minētās
tīmekļa pakalpes izstrādi un izvietošanu Valsts
informācijas sistēmu savietotāja infrastruktūrā
2. Izstrādāts e-pakalpojums, nodrošinot iespēju UR
mājaslapā bez maksas pārbaudīt juridiskās personas
pārstāvju pārstāvības tiesības.
|
Uzlabots e-pakalpojums |
UR |
VRAA, VARAM |
1. 01.01.2018.
2. 01.07.2018.
|
Rīcības virziens |
3.5. Grāmatvedība un
nodokļi |
Politikas mērķis un rezultatīvie
rādītāji |
No 15.vietas 2017.gada reitingā uz 12.vietu
Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā
arī samazināts nodokļu deklarēšanai nepieciešamais dienu
skaits par 38 dienām (no 168 līdz 130 dienām), samazināts
uzņēmēju laiks administratīvo procedūru veikšanai no 13%
2014.gadā uz 11% 2018.gadā. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.5.1. |
0% UIN reinvestētās peļņas modeļa ieviešana Latvijā
Nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest 0% UIN
reinvestētās peļņas modeļa ieviešanu Latvijā līdzīgi
Igaunijas praksei, ar mērķi radīt mērķtiecīgus nodokļu
stimulus tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai un
attīstībai ilgtermiņā, tādējādi radot līdzvērtīgus
apstākļus reģionālajai uzņēmējdarbības attīstībai.
|
Izvērtēta iespēja ieviest 0% UIN
reinvestētās peļņas modeļa ieviešanu Latvijā un pozitīva
lēmuma gadījumā izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu
ienākuma nodokli"". |
Samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru
veikšanai
Veicināta uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīga nodokļu
sistēma
|
EM |
FM, VARAM |
01.01.2018 |
3.5.2. |
0% birokrātijas modeļa noteikšana nodokļu nomaksā un
grāmatvedības uzskaitē
Nepieciešams uzsākt darbu pie 0% birokrātijas modeļa
noteikšanas uzņēmēju nodokļu nomaksā un grāmatvedības
uzskaitē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazās
saimnieciskās darbības veicējiem) un viena (uzņēmējam
piederoša saimnieciskās darbības bankas kontu) konta
principa ieviešana nodokļu maksājumos.
|
Izvērtēta 0% birokrātijas modeļa
ieviešana uzņēmēju nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē
(piemēram, uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazās saimnieciskās
darbības veicējiem) un viena (uzņēmējam piederoša
saimnieciskās darbības bankas kontu) konta principa ieviešana
nodokļu maksājumos, attiecīgi izstrādāti un MK iesniegti
grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz minētā
0% birokrātijas modeļa ieviešanu. VID IT sistēmās paredzēti
minētajam modelim atbilstoši tehnoloģiskie risinājumi. |
Samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru
veikšanai
Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un
pārskatu iesniegšanai VID
|
1. FM, VID |
1.EM |
1. 01.01.2018. |
3.5.3. |
VID konsultatīvo pakalpojumu darbības uzlabošana,
nodrošinot profesionālu ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu
uzņēmumu apkalpošanu un saziņu angļu valodā
Nepieciešams:
1) pārskatīt un, ja nepieciešams, uzlabot VID
konsultāciju mehānismu ārvalstu uzņēmumu apkalpošanā,
nodrošinot to profesionālu apkalpošanu angļu valodā, lai ne
tikai veidotu par Latviju kā investīcijām atvērtu valsts
pārvaldi, bet arī veicinātu lielāku izpratni par esošajām
nodokļu prasībām uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību
Latvijā;
2) ieviest VID maksas pakalpojumu par VID audita
kopsavilkumu saņemšana angļu valodā.
Ņemot vērā, ka uzņēmumos, kuros īpašnieki (investori) ir
ārvalstu pārstāvji un tiem ir būtiski pārzināt VID lēmumus,
kas skar uzņēmuma saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu,
īpaši gadījumos, kad ir konstatēti pārkāpumi par uzņēmumā
notiekošo, nepieciešams nodrošināt VID konsultācijas
mehānismu - jaunu pakalpojumu, kurā nepastarpināti pēc
uzņēmuma īpašnieka pieprasījuma tiek sagatavoti VID audita
kopsavilkumi angļu valodā. Ņemot vērā, ka tas skar VID
kapacitāti, nepieciešams lemt par šāda pakalpojuma
samērīgas maksas noteikšanu.
Jāatzīmē, ka šobrīd no 220 899 Latvijā reģistrētajiem
uzņēmumiem 29028 uzņēmumam ir ārvalstu piederības
pamatkapitāls, uz kopējā Latvijas fona, šis skaitlis ir
vērtējams kā būtisks un šim skaitlim ir tendence pieaugt.
Latvijā šobrīd ir 583 uzņēmumi kuros ārvalstu kapitāls
pārsniedz 1 milj. euro.
|
1. Izvērtēta iespēja ieviest VID specializētu konsultatīvu
nodaļu ārvalstu uzņēmumu apkalpošanā;
2. Ieviests VID maksas pakalpojums par VID audita
kopsavilkumu saņemšana angļu valodā
|
Uzlaboti 2 VID pakalpojumi |
VID |
FM |
01.01.2018. |
3.5.4. |
Grāmatvedības vešana angļu valodā un citu valūtu
lietošana grāmatojumos
Uzņēmumi, īpaši ārvalstu uzņēmumi identificējuši
problēmu, ka prasība vest grāmatvedību nacionālajā valūtā,
ja darījumi tiek veikti ārvalstu valūtā rada administratīvo
slogu un liekas izmaksas ikdienas saimnieciskajā
darbībā.
Tāpat ārvalstu uzņēmumi ir identificējuši, ka to
ikdienas darbībā ērtāka un mazāk administratīvo slogu
radoši būtu kārtot grāmatvedību angļu valodā. Attiecīgi
nepieciešams izvērtēt minētā pasākuma iespēju, ņemot vērā,
ka Latvija ir ES dalībvalsts un angļu valoda ir viena no
tās oficiālajām valodām.
|
1. Izvērtēta iespēja atļaut vest grāmatvedību ārzemju
valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz
deklarācijas iesniegšanas brīdi, un, pozitīva lēmuma
gadījumā, izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz
atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt
konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas
brīdi.
2. Izvērtēta iespēja atļaut vest grāmatvedību angļu
valodā un, pozitīva lēmuma gadījumā, izstrādāti un noteiktā
kārtībā iesniegti MK grozījumi attiecīgajos normatīvajos
aktos, kas paredz grāmatvedības kārtošanu angļu valodā.
|
Mazināts laiks grāmatvedības
kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID |
EM |
TM, FM |
01.07.2017 |
3.5.5. |
Nodokļu deklarācijās un citos pārskatos norādāmās
informācijas pārklāšanās novēršana - tajos ietverto datu
sinhornizācija.
VK pasūtītajā un 20.07.2015. SIA "Pricewaterhouse
Coopers" sagatavotajā ziņojumā "Pētījums par
pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un
administratīvā sloga samazināšanas iespējām"
konstatēts, ka noteiktos pārskatos ir vērojama informācijas
pieprasīšanas dublēšanās, piemēram:
1) VID iesniedzamā gada pārskata informācijas
pārklāšanās ar CSP veidlapu Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi
un pasīvi 20___.gadā" un veidlapu Nr.1-gada
"Kompleksais pārskats par darbību
20___.gadā";
2) VID iesniedzamā deklarācijā par PVN informācijas
pārklāšanās CSP veidlapā "Pārskats par
apgrozījumu" 1-apgrozījums;
3) VID iesniedzamā Ziņojuma par VSAOI no darba ņēmēju
darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un
uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī
pārskata informācijas pārklāšanās ar Paziņojumā par
fiziskajām personām izmaksātajām summām (neattiecas uz CSP,
atbildīgie VID, FM);
4) dabas resursu nodokļu pārskatos, ja darbības, par
kurām jāaprēķina nodoklis, ir bijušas vienreizējas
(neattiecas uz CSP, atbildīgie FM, VARAM);
5) CSP veidlapā Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par
darbību 20___.gadā" norādītās informācijas pārklāšanās
ar uzņēmumu sniegto informāciju, atbilstoši Gada pārskatu
un konsolidēto gada pārskatu likumam;
6) CSP veidlapā "Ievedums-Intrastat-1A
"Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības
dalībvalstīm"" pārskata informācijas pārklāšanās
ar VID PVN deklarācijas PVN 1II un PVN 2 daļās sniegto
informāciju;
7) VID iesniedzamā gada pārskatā un CSP veidlapā Nr.1-F
"Pārskats par finansiālo stāvokli";
8) VID iesniedzamā gada pārskata informācijā un CSP
veidlapā Nr.6-ieguldījumi "Pārskats par
ieguldījumiem"
9) CSP veidlapā Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi
20___.gadā" un VID iesniedzamo gada pārskatu bilances
aktīvu un bilances pasīvu daļu
10) CSP ieguldījumu kustību pārskatu (1-ieguldījumi un
5-ieguldījumi) atsevišķās sadaļās - nepieciešams pārskatīt
šo informāciju iegūt no VID iesniegtajiem gada
pārskatiem.
Attiecīgi nepieciešams veikt minēto pārskatu atkārtotu
izvērtējumu un lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu,
kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas
prasības.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi
informatīvo ziņojumu "Par administratīvo datu
izmantošanu Centrālajā statistikas pārvaldē, problēmām un
iespējamajiem risinājumiem" (VSS-982), kurā tiek
plānots EM resorā izveidot darba grupu priekšlikumu
izstrādei administratīvo datu avotu pilnveidošanai, lai
nodrošinātu pilnīgāku administratīvo datu avotu izmantošanu
oficiālās statistikas nodrošināšanā, kurā tiktu iekļauti FM
un citu administratīvo datu turētāju pārstāvji. Tāpat
plānots, ka EM darba grupas izstrādāt un iesniegt MK
informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus
turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi
varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK līdz
01.01.2018.
Ņemot vērā, ka abi jautājumi - pārskatos dublējošās
informācijas konstatācija un plānotā rīcība par
administratīvo datu izmantošanu CSP iespējamajiem
risinājumiem - pēc būtības skar identisku jautājumu loku,
nepieciešams minētos uzdevumus skatīt vienkopus.
|
1. Veikts identificēto pārskatu atkārtotu izvērtējums un
lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš
uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības.
2. Ņemot vērā 1.punktā veiktos secinājumus, izstrādāti
un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos
aktos, kas atceļ dublējošas informācijas pieprasījumu vai,
ja nepieciešams, rasts risinājums par informācijas apmaiņu
starp citu administratīvo datu turētājiem, iesniedzot MK
informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus
turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi
varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK.
|
Mazināts laiks uzskaitei un
grāmatvedības kārtošanai un pārskatu iesniegšanai VID un
CSP |
EM, CSP
Par 3) FM, VID
Par 4) FM, VARAM
|
FM, VID, VARAM, LM |
01.01.2018 |
3.5.6. |
Atvieglotas kārtības noteikšana rezidenta apliecības -
iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai
MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 "Kārtība,
kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu
dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
noteiktie nodokļu atvieglojumi" nosaka, ka nodokli no
izmaksām nerezidentam var neieturēt vai piemērot samazināto
likmi tikai tad, ja maksājumu saņēmējs līdz dienai, kad
iesniedzama UIN deklarācija par pārskata periodu vai
iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, iesniedz
izmaksātājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta
apliecību - iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai
(turpmāk - atvieglojumu apliecība), kur maksājumu saņēmēja
rezidences valsts kompetentā iestāde ir apliecinājusi
rezidences statusu attiecīgajā valstī un kuru maksājumu
izmaksātājs iesniedz apstiprināšanai VID.
Ja izmaksātājs ir piemērojis nodokļu līgumā noteiktos
nodokļu atvieglojumus, bet maksājumu saņēmējs nav bijis
tiesīgs tos izmantot (maksājumu saņēmējs nav iesniedzis
izmaksātājam apstiprinātu atvieglojumu apliecību vai VID to
nav apstiprinājis), nodokli no maksājumiem, kuru nosaka kā
starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot
Latvijas Republikas likumos noteiktās nodokļu likmes, un
nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot attiecīgajā
nodokļu līgumā noteiktās likmes, samaksā izmaksātājs.
Limita noteikšana, no kura jāsniedz atvieglojuma
apliecība vienkāršotu nodokļu konvencijās noteikto
atvieglojumu piemērošanu līdz ar to, atvieglotu komersantu
uzņēmējdarbību.
Tiktu samazināts laiks, kas tiek patērēts atvieglojumu
apliecības saņemšanai no maksājumu saņēmējiem un tās
saskaņošanai (apstiprinājuma saņemšanai) ar VID. Attiecīgā
būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing
Business nodokļa rādītājā. Tiktu mazinātas
birokrātiskās procedūras un samazināsies informācijas
apjoms, kuru nodokļu maksātājs sniedz VID. Pienākums sniegt
informāciju par maksājumiem nerezidentiem iesniedzot
atsevišķus pārskatus jau ir noteikts likumā "Par
uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumā par
"Iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Minētā pasākuma izpildei ir nepieciešams noteikt, ka
maksājumu izmaksātāja rīcībā ir maksājumu saņēmēja
rezidences valsts kompetentās iestādes apliecinājums par
rezidences statusu attiecīgajā valstī un/vai nodokļu
maksātāja reģistrācijas apliecības kopija un darījuma summa
nepārsniedz 5000 eiro un ne vairāk kā 10 000 eiro gadā.
Šāda kārtība atvieglotu komersantu uzņēmējdarbību, kuriem
ir vairāki nelieli vienreizēji darījumi ar dažādiem
darījumu partneriem tādu valstu rezidentiem ar kuriem ir
spēkā nodokļu konvencijas.
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
iesniegti MK grozījumi MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumos
Nr.178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos
līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi",
kas nosaka limitu, no kura jāsniedz atvieglojuma
apliecība |
Ieviesta jauna kārtība nodokļu atvieglojumu piemērošanai
Mazināts laiks uzskaitei un grāmatvedības kārtošanai un
pārskatu iesniegšanai VID
|
FM |
VID |
01.07.2017 |
3.5.7. |
VID EDS attīstības pasākumu īstenošana
Lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu pārskatu un
deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu VID - samazinātu
nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiku,
nepieciešami šādi EDS uzlabojumi:
1. darba devējiem nodrošināts pārskats par slēgtajām un
anulētajām darba nespējas lapām (informācija tiks saņemta
no NVD e-veselības sistēmas);
2. Uzņēmumu gada pārskatam ieviests strukturēts
pielikums;
3. Iespēja EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus
vienlaicīgi;
4. paredzēt iespēju EDS, ka "tiesību
pārvaldnieks" kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS,
var sistēmā piešķirt tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma
lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja
profila.
Uzņēmēji norāda, ka ieejot EDS jebkurš lietotājs (ar
pieejas tiesībām konkrētam uzņēmumam) var redzēt nodokļu
parādu un to struktūru - tas izlec kā sarkans lauciņš
ekrāna augšgalā. Redz arī pārmaksu. Vienlaikus, lai
iepazītos ar principā to pašu, tikai mazliet detalizētāku
informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli budžetā (ieiet
NMDS) ir nepieciešama speciāla uzņēmuma vadības parakstīta
pilnvara. Tātad sagatavot atskaiti var, bet paskatīties,
kas rezultātā iznācis - nevar. Katram uzņēmumam ir tā
saucamais "tiesību pārvaldnieks", kuru uzņēmums
pilnvarojis pārvaldīt EDS. Būtu tikai normāli, ja tas
varētu turpat EDS piešķirt šis tiesības lietot NMDS citiem
uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie
lietotāja profila. Tādas "atzīmes" ir jau tagad.
Šobrīd ir vajadzīga vēl viena pilnvara tieši darbiniekam,
kuram ir nepieciešams strādāt ar nodokļu uzraudzību, vai
arī "tiesību pārvaldniekam "jābūt pilnvarai ar
pārpilnvarojuma tiesībām".
5. nodrošināt EDS interneta vietni arī angļu valodā.
|
Pilnveidota VID EDS, atbilstoši uzskaitītajiem
nepieciešamajiem uzlabojumiem:
1. darba devējiem nodrošināts pārskats par slēgtajām un
anulētajām darba nespējas lapām (informācija tiks saņemta
no NVD e-veselības sistēmas);
2. Uzņēmumu gada pārskatam ieviests strukturēts
pielikums;
3. Iespēja EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus
vienlaicīgi;
4. paredzēt iespēju EDS, ka "tiesību
pārvaldnieks" kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS,
var sistēmā piešķirt tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma
lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja
profila;
5. nodrošināt EDS interneta vietni (saskarni) arī angļu
valodā.
|
Uzlaboti 4 e-pakalpojumi
Mazināts laiks grāmatvedības kārtošanai un pārskatu
iesniegšanai VID
Uzlabota EDS funkcionalitāte
|
FM |
VID |
01.07.2017. |
3.5.8. |
Papīra veida VID izsniegto izziņu aizstāšana ar
elektroniski izsniegtajām izziņām, izmantojot tiešsaistes
sistēmu naftas produktu limitu uzskaites nodrošināšanai
MK 2007.gada 31.jūlija noteikumi Nr.525 "Kārtība,
kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu
akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes
nodokļa" paredz papīra veida izziņu izsniegšanu
personām, kas vēlas saņemt naftas produktus, piemērojot
atbrīvojumu vai atvieglojumu no akcīzes nodokļa, jo
praktiski vienīgais kontroles mehānisms, lai degvielas
piegādātāji nepārkāptu pieļaujamos piegādes limitus, ir
papīra veida izziņas otrā pusē manuāli aizpildāma tabula
pēc katras faktiskās preču piegādes.
Izvērtējot pozitīvo piemēru ar lauksaimniecības
degvielas realizācijas un līdz ar to arī pieļaujamo apjomu
kontroli, ir uzsākts darbs pie atļauju reģistrēšanas un
kontroles mehānisma izstrādes iespēju izvērtēšanas,
izmantojot elektronisko datu bāzi, ko šobrīd administrē
Lauku atbalsta dienests.
|
Izstrādāts un noteiktā kārtībā
iesniegts MK noteikumu projekts par atļauju reģistrēšanas un
kontroles mehānismu, kas paredz papīra veida VID izsniegto
izziņu aizstāšanu ar elektroniski izsniegtajām izziņām,
izmantojot tiešsaistes sistēmu naftas produktu limitu
uzskaites nodrošināšanai. |
Uzlabots VID e-pakalpojums |
FM |
VID, Lauku atbalsta
dienests |
01.07.2017 |
Rīcības virziens |
3.6. Pārrobežu
tirdzniecība - muita |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
No 25.vietas uz 15.vietu Doing Business
2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem). |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.6.1. |
SKLOIS ieviešana
SKLOIS projekta ietvaros paredzēta elektroniska
standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un
nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā
iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa
saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par
kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums ir
nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko
dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus
iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts
robežsardzi, PVD un Krasta apsardzes dienestu.
Projekta ietvaros ir izstrādāta SKLOIS, kas izvietota
NBS Krasta apsardzes dienesta telpās. Iegādāta un uzstādīta
attiecīgā aparatūra. SKLOIS ir ieviesta darbībā. Pirmajos
SKLOIS darbības mēnešus, lietotājiem iespējama datu ievade
arī vecajā formātā - pievienojot datu failus, taču vēlāk
tiks atļauta datu ievade tikai elektroniski digitālā formā.
SKLOIS informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā SM
sadarbojas ar NBS Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes
dienestu. Saskaņā ar parakstīto starpresoru vienošanos,
Krasta apsardzes dienests nodrošina SKLOIS tehnisko darbību
un lietotāju atbalstu, kā arī sadarbojoties ar SM nodrošina
SKLOIS darbības uzraudzību un attīstību.
SKLOIS praktiskā ieviešana sadarbībai ar citām
institūcijām norit pakāpeniski, dodot iespēju komersantiem
izveidot saskarnes ar SKLOIS sistēmu un nodrošinot datu
apmaiņu starp sistēmām XML formātā.
Pašlaik tiek plānota SKLOIS 2.kārta, kuras realizēšanai
jāizstrādā un jāapstiprina MK projekta apraksts.
SKLOIS sistēmas 1.kārtas izstrāde ir pabeigta
30.11.2015.
27.11.2015. veikti grozījumi MK 04.08.2009. noteikumos
Nr.857 "Kārtība, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība
Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas
sistēmas ietvaros", kas paredz SKLOIS kā valsts
informācijas sistēmas savietotāju, nodrošinot elektroniskās
informācijas un dokumentācijas apriti starp VID
Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, Valsts
robežsardzes informācijas sistēmu REIS, Latvijas dzelzceļa
informācijas sistēmu KPS (Kravu kustības pārvaldības
informācijas sistēmu), VRAA pārziņā esošo informācijas
sistēmu "Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu
portāls" (www.latvija.lv), kā arī
ostu un komercsabiedrību, kas sniedz pakalpojumus ostās,
informācijas sistēmām.
Pirms plānot SKLOIS 2.kārtu, tās realizēšanai jāizstrādā
un jāapstiprina MK projekta apraksts.
|
1. Izstrādāts projekta apraksts
par SKLOIS 2.kārtu. |
Izstrādāts un apstiprināts MK
projekta apraksts par SKLOIS 2.kārtu. |
SM |
|
01.01.2018 |
Rīcības virziens |
3.7. Līgumsaistību
izpilde |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
No 23.vietas uz 16.vietu Doing Business
2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts
dienu skaits no 469 līdz 400 dienām. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.7.1. |
Nozīmēto tiesas sēžu monitoringa uzlabošana
TA ierosina izstrādāt jaunu e-pakalpojuma pieejamību
juridisku personu pārstāvjiem, lai nodrošinātu atgādinājumu
saņemšanu uz lietotāja reģistrēto e-pasta adresi par
nozīmētajām tiesas sēdēm lietās, kurās pārstāvamā juridiskā
persona Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrēta kā lietas
dalībnieks.
Atgādinājumā plānots norādīt tiesas nosaukumu, lietas
numuru, tiesas sēdes vietu un laiku.
Pakalpojumu plānots nodrošināt kā TA maksas pakalpojumu
ar iespēju veikt pakalpojuma pieslēgšanas priekšapmaksu
portālā manas.tiesas.lv, izmantojot latvija.lv maksājumu
moduli.
Pakalpojums vērsts uz juridiskām personām, kuras
vienlaikus iesaistītas vairāku tiesvedības procesu
norisē.
|
Nodrošināta e-pakalpojuma
pieejamība un sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma
apmaksas veikšanai. |
Uzlabots e-pakalpojums |
TA |
|
01.07.2017 |
3.7.2. |
Tiesvedības datu monitoringa ieviešana, elektroniski
saņemot paziņojumus par izmaiņām tiesvedības datos
Ieviests e-pakalpojums "Tiesvedības datu
monitorings, elektroniski saņemot paziņojumus par izmaiņām
tiesvedības datos", lai lietas dalībnieks iegūtu
informāciju par izmaiņām lietas tiesvedības datos.
Informācija tiks nosūtīta uz lietotāja reģistrēto e-pasta
adresi.
Sistēma elektronisko paziņojumu sagatavos par
informācijas izmaiņas faktu, norādot tā aplūkošanas
iespējas portālā manas.tiesas.lv.
Papildus plānots ieviest papildinājumus, kas nodrošinās
iespēju lietotājiem veikt pakalpojuma saņemšanas
priekšapmaksu portālā manas.tiesas.lv, izmantojot
latvija.lv maksājumu moduli.
|
Nodrošināta e-pakalpojuma
pieejamība un sasaiste ar maksājumu moduli, pakalpojuma
apmaksas veikšanai. |
Uzlabots e-pakalpojums |
TA |
|
01.07.2017 |
Rīcības virziens |
3.8. Elektrības
pieslēgums |
Politikas rezultāti un rezultatīvie
rādītāji |
No 42.vietas uz 33.vietu Doing Business
2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts
dienu skaits no 107 līdz 90 dienām. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.8.1. |
Portāla e-st. elektronisko dokumentu aprites
izstrāde
Izveidotā AS "Sadales tīkls" e-st. portāla
darbības pilnveidošanai jāparedz papildus
funkcionalitāte:
- pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu;
- tehnisko noteikumu izsniegšana;
- vienošanās par projektēšanu noslēgšanu;
- pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta
puses);
- rēķina izsniegšanu un apmaksu;
- pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu.
Nepieciešams izstrādāt portāla e-st. elektronisko
dokumentu apriti, paredzot augstāk minētās iespējas.
|
Izstrādāta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite,
paredzot:
- pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu;
- tehnisko noteikumu izsniegšana;
- vienošanās par projektēšanu noslēgšanu;
- pieslēguma līgumu noslēgšanu (parakstīšana no klienta
puses);
- rēķina izsniegšanu un apmaksu;
- pēcuzskaites kabeļu izbūves akta iesniegšanu.
|
Nodrošināta portāla e-st. elektronisko dokumentu aprite
Samazināts dienu skaits elektroenerģijas pieslēguma
nodrošināšanas procesā
|
AS "Sadales
tīkls" |
|
01.07.2017. |
3.8.2. |
Kompensācijas mehānisma pārskatīšana elektroenerģijas
pārrāvuma gadījumā
Attiecībā uz kompensācijām klientiem par
elektroenerģijas pārrāvumiem Latvijā nav paredzēts
mehānisms, kas nosaka kompensāciju klientiem par
elektroenerģijas. Zaudējumi tiek kompensēti tikai par jau
notikušu mantas samazinājumu (piemēram, bojātu sadzīves
elektrotehniku), nevis par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
Pašlaik SPRK apsver iespēju ieviest kompensācijas
mehānismu, taču tas varētu notikt tikai gadījumā, ja
komisija ievieš speciālus kvalitātes rādītājus un paredz
kompensācijas mehānismam paredzētos līdzekļus iekļaut
nākošajā elektroenerģijas cenu aprēķinā.
Ir izstrādāti 21.01.2014. MK noteikumi Nr.50
"Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas
noteikumi", kuru 92. punkts nosaka, ka sistēmas
operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstošu sistēmas
pakalpojumu kvalitāti, un paredz elektroenerģijas maksas
atlaidi.
|
Veikts izvērtējums, kādā normatīvajā aktā nosakāma
kompensācijas mehānisma piemērošanas kārtība
elektroenerģijas piegādes pārrāvuma gadījumā un vai ir
nepieciešamas izmaiņas jau spēkā esošajā tiesiskajā
regulējumā.
Izvērtējuma rezultātā, atbilstoši izvēlētajam
risinājumam, veiktas nepieciešamās darbības izmaiņu
ieviešanai praksē.
|
Pilnveidots kompensācijas
mehānisms elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā |
SPRK |
AS "Sadales tīkls",
EM |
01.07.2017 |
3.8.3. |
Zemes īpašnieku brīdināšanas laika par jauna objekta
ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu mazināšana no 30
dienām uz 15 dienām
Enerģētikas likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka
energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai
esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma
īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.
Nepieciešams
|
Izstrādāts un noteiktā kārtībā
iesniegts MK grozījums Enerģētikas likuma 19.panta trešajā
daļā, kas nosaka, ka energoapgādes komersants par jauna
objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina
nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 15 dienas pirms darbu
uzsākšanas |
Samazināts dienu skaits
elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procesā par 15
dienām |
EM |
|
01.07.2017 |
Rīcības virziens |
3.9. Uzņēmējdarbības
izbeigšana |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
No 44.vietas uz 34.vietu Doing Business
2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), nodrošinot
atgūstamā īpašuma vērtību vismaz 60% apmērā.1 |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.9.1. |
Datu analizēšana, kas ļautu izdarīt secinājumus par
maksātnespējas sistēmas efektivitāti kopumā un izvirzīt
priekšlikumus turpmākajām reformām
Lai veicinātu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības
procesa uzraudzības kvalitātes paaugstināšanos ir jāveic
vismaz šādu galveno darbības rādītāju apkopošana:
- maksātnespējas procesu (ierosināto un pasludināto
lietu) skaits, ilgums un izmaksas;
- prasījumu atgūšanas apmērs gan nodrošinātajiem, gan
nenodrošinātajiem kreditoriem;
- vidējais parādsaistību apmērs maksātnespējas procesa
pasludināšanas brīdī;
- tiesiskās aizsardzības procesu skaits;
- tiesiskās aizsardzības ierosināto procesu un
pasludināto procesu skaits;
- katram maksātnespējas administratoram: vidējais
procesa ilgums/izmaksas/apmierināto prasījumu
apjoms/izmaksātā atlīdzība/vidējais procesu skaits
gadā;
- statistika par "tukšajiem" uzņēmumiem,
kuriem ir pasludināts maksātnespējas process un uzņēmumiem,
kuriem ir aktīvi;
Jānorāda, ka iepriekš minēto datu publiskas pieejamības
aktualitāte ir pamatojama gan ar nepieciešamību
komunikācijai ar starptautiskajām organizācijām, piemēram,
OECD vai Pasaules Banku, gan ar faktu, ka šobrīd pieejamā
norādīto datu informācija par tendencēm maksātnespējas jomā
nav caurskatāma, skaidra un pieejama sabiedrībai, līdz ar
to sabiedrībā, t.sk., ārvalstu investoru lokā, rodas
negatīvs priekšstats gan par procesa norisi kopumā, gan par
valsts pārvaldes darbības efektivitāti un tās pieņemtajiem
lēmumu argumentāciju.
ĀIPL sadarbībā ar Deloitte Latvia, ir veikusi pētījumu
par maksātnespējas sistēmas efektivitāti, kā arī
maksātnespējas ļaunprātīgas izmantošanas apjomu un ietekmi
uz ekonomiku Latvijā. Pētījumā tika analizēti dati par 9512
uzņēmumiem, kas, laikā no 2008. līdz 2014.gadam, tika
atzīti par maksātnespējīgiem. Galvenie informācijas avoti
ietver Uzņēmumu reģistru, MNA, VID, Valsts kontroli,
Centrālās statistikas pārvaldi, finanšu institūcijas,
privātos un valsts uzņēmumus un publiski pieejamus
pētījumus.
Ir secināms, ka valstī nepastāv sistēma, kas ļautu
novērtēt, vai pēdējo gadu maksātnespējas likumu reformas ir
novedušas pie likumdevēja un iesaistīto pušu mērķu
sasniegšanas, un kur ir nepieciešami citi uzlabojumi.
Saskaņā ar Doing Business pētījumu Latvija ir ieguvusi
12 punktus par tās maksātnespējas regulējuma atbilstību
starptautiskajai labajai praksei, kas ir gandrīz tikpat cik
vidējais OECD valstu ar augstu ienākumu līmeni rādītājs:
12,5. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, secināms, ka
Latvijas Maksātnespējas likumā kopumā ir ieviesta labākā
starptautiskā prakse. Taču, saskaņā ar Doing Business ir
ievērojama atšķirība starp nodrošināto kreditoru prasījumu
atgūšanas proporciju Latvijā (49,1%) un vidējiem atgūšanas
rādītājiem OECD valstīs ar augstu ienākumu līmeni (73%). Kā
redzams ĀIPL veiktajā pētījumā, šī atšķirība ir vēl lielāka
- vidējie prasījumu atgūšanas rādītāji nodrošinātajiem
kreditoriem Latvijā bija 42% pēdējo 3 gadu laikā. Vidējie
prasījumu atgūšanas rādītāji nenodrošinātajiem kreditoriem
(tai skaitā, VID) pēdējo 8 gadu laikā bija mazāki nekā
1%.
Atšķirība Latvijas maksātnespējas efektivitātes
rādītājos un OECD rādītājos ir skaidrojama ar neatbilstošu
un neattīstītu likuma piemērošanas praksi, nevis nepilnībām
pašā Maksātnespējas likumā.
Likuma piemērošanas problēmas apstiprina Latvijas
tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktā aptauja. 80%
uzņēmēju uzskata, ka maksātnespējas procesi netiek veikti
caurskatāmi un godīgi, 56% paši ir saskarušies ar
maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu, 75% no tiem, kas ir
cietuši no maksātnespējas sistēmas ļaunprātīgas
izmantošanas, ziņoja, ka pārkāpējiem nebija nekādu negatīvu
seku.
Būtiska problēma ir arī lielais skaits novēloto
maksātnespējas procesu, kas lielā mērā ietekmē kreditoru
prasījumu atgūšanas rādītājus. Vismaz 36% no visiem
maksātnespējas procesiem, kas uzsākti laikā no 2008. līdz
2014.gadam bija novēloti.
2016.gadā ir pabeigta maksātnespējas procesu
administratoru uzraudzības elektroniskās sistēmas (turpmāk
- sistēma) izstrāde. 30.04.2016. spēkā stājušies MK
19.04.2016. noteikumi Nr.247 "Noteikumi par
maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un
tā aizpildīšanas kārtību", kas paredz maksātnespējas
procesa administratora darbības pārskatu iesniegšanu
elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku
maksātnespējas procesu uzraudzību. Sistēma ļaus iegūt datus
par rādītājiem, kas radīs priekšstatu par maksātnespējas
sistēmas efektivitāti kopumā
Ņemot vērā to, ka šāda sistēma ir izstrādāta, ir ļoti
būtiski nodrošināt nepieciešamo datu ievākšanu, taču vēl jo
vairāk ir uzsverama nepieciešamība ievākto datu analīze un
izmantošana turpmāku reformu īstenošanā.
|
1. Nodrošināta iespēja iegūt informāciju par zemāk
minētajiem rādītājiem no Maksātnespējas reģistra, kā arī
administratoru uzraudzības elektroniskās sistēmas par
šādiem datiem:
- maksātnespējas procesu (ierosināto un pasludināto
lietu) skaits, ilgums un izmaksas;
- prasījumu atgūšanas apmērs gan nodrošinātajiem, gan
nenodrošinātajiem kreditoriem;
- vidējais parādsaistību apmērs maksātnespējas procesa
pasludināšanas brīdī;
- tiesiskās aizsardzības procesu skaits;
- tiesiskās aizsardzības ierosināto procesu un
pasludināto procesu skaits;
- katram maksātnespējas administratoram: vidējais
procesa ilgums/izmaksas/apmierināto prasījumu
apjoms/izmaksātā atlīdzība/vidējais procesu skaits
gadā;
- statistika par "tukšajiem" uzņēmumiem,
kuriem ir pasludināts maksātnespējas process un uzņēmumiem,
kuriem ir aktīvi;
2. Sistemātiski (reizi gadā) veikta ievākto datu analīze
un attiecīgās analīzes dati tiek apkopoti un publicēti, lai
nodrošinātu sabiedrībai iespēju pārliecināties par jomas
attīstības tendencēm.
3. Izvērtēta iespēja ieviest publisku agregēto datu
datubāzi un, ja nepieciešams papildus valsts budžeta
finansējums uzdevuma īstenošanai, virzīt jautājumu ar
priekšlikumiem turpmākajai rīcībai izlemšanai MK.
|
Veikta sistemātiska datu
ievākšana, kas ļauj novērtēt maksātnespējas sistēmu
kopumā |
MNA |
TM |
1. 01.07.2017.
2. 01.01.2018.
3. 01.07.2017.
|
Rīcības virziens |
3.10. Darbinieku
nodarbināšana |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
Stiprināt elastības principu darbinieku
nodarbināšanas jautājumos. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.10.1. |
Darba likuma normu pārskatīšanu nodrošinot lielāku
elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās
attiecībās
ĀIPL 2015.gadā sniedza rekomendācijas par nepieciešamību
pārskatīt Darba likuma normas, kas saistītas ar tādiem
jautājumiem kā :
1) darba devēja apmācību izdevumu atlīdzināšanu;
2) ierobežojumu noteikšanu uz blakus darba veikšanu
darba tiesisko attiecību ietvaros;
3) konfidencialitātes pienākuma saglabāšana pēc darba
līguma izbeigšanas;
4) atlīdzības par neizmantoto ikgadējo apmaksāto
atvaļinājumu ierobežošanu ar periodu, par kuru nav noilgusi
tiesība uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
5) konsultēšanās pienākuma ar arodbiedrībām sliekšņa
noteikšanu;
6) maksimālā termiņa pagarinājumu darbinieka
atstādināšanai no darba, u.c.
Ņemot vērā ĀIPL 2015.gada rekomendācijas, nepieciešams
ar iesaistītajām pusēm rast risinājumus par Darba likumā
veicamajiem grozījumiem un virzīt par atbalstītajiem vai
kompromisa rezultātā apstiprinātajiem priekšlikumiem
|
1. Izstrādāti un noteiktā
kārtībā iesniegti MK grozījumi Darba likumā par
atbalstītajiem vai kompromisa rezultātā starp iesaistītajām
pusēm rastajiem risinājumiem. |
Stiprināta elastība darba
tiesiskajās attiecībās, ņemot vērā ĀIPL 2016.gada
rekomendācijas |
LM |
EM, TM, FM |
01.07.2017. |
Rīcības virziens |
3.11. Lietpratīga
valsts pārvalde un tās e-pakalpojumi |
Politikas rezultāts un rezultatīvie
rādītāji |
Samazināts uzņēmēju laiks administratīvo
procedūru veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11% 2018.gadā,
ieviesti vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumi, kā arī
paaugstināta eID kartē esošā e-paraksta izmantošanas par
25%. |
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
3.11.1. |
Konsultē vispirms principa ieviešana valsts pārvaldes un
uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā
Šobrīd īpaši vērojams, ka sabiedrībā arvien vairāk rodas
neizpratne par kontrolējošo valsts pārvaldes institūciju
darbu un pieeju normu skaidrošanā, kas nereti noslēdzas ar
soda piemērošanu likuma normu nezināšanas dēļ.
Konsultē vispirms princips paredz valsts pārvaldes
uzraugošajās institūcijās pirmreizēju normu/prasību
skaidrošanu, īpaši, ja acīm redzami tiek konstatēts
pirmreizējs pārkāpums, dodot termiņu nepilnību
novēršanai.
Lai gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā šobrīd ir
paredzēta arī brīdinājumu sistēma par administratīvo
prasību neizpildi, tas neatspoguļo konsultē vispirms
principa būtību - secināms, ka:
1) brīdinājumu sistēma arī ir administratīvs sods;
2) Administratīvo pārkāpumu kodeksā pastāv sodi, kas
neparedz brīdinājumu izteikšanu;
2) Administratīvo pārkāpumu kodekss un nozari
regulējošie normatīvie akti pēc savas būtības neparedz
skaidrojošo/ konsultatīvo procesu, kas būtu jāievēro
institūcijām gadījumos, kad uzņēmējiem nav skaidra izpratne
par tam piemērojamajām administratīvajām prasībām (tai
skaitā, konstatējami sīki nebūtiski pārkāpumi).
Lai veidotu lietpratīgu valsts pārvaldi nepieciešams
ieviest konsultē vispirms principa ieviešanu kā horizontālu
darbības nosacījumu valsts pārvaldes un uzņēmējus
uzraugošajās institūcijās.
Konsultē vispirms principa piemērošana atrunājama ne
tikai vispārīgi, bet arī katras iestādes iekšējā dokumentā
- vadlīnijās, metodiskajos norādījumos, par principa
piemērošanu iestādes darbā.
Konsultē vispirms principa idejas būtība - valsts nav
represīvs uzraudzības mehānisms, bet tiesiskas
uzņēmējdarbības vides nodrošināšana.
Principa piemērošanā ir pieļaujami izņēmumi gadījumos,
kad pārkāpumi ir nozīmīgi un rada būtisku kaitējumu
sabiedrībai, vai apdraud personu veselību vai dzīvību.
- Konsultē vispirms principu nepieciešams ieviest ne
tikai nozaru ministrijās, bet arī tādās uzņēmumu darbību
uzraugošajās iestādēs kā Būvniecības valsts kontroles
birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, PVD, Valsts darba
inspekcija, VID, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests, Valsts vides dienests, VAAD, Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija, Būvvaldes, Datu valsts
inspekcija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija,
Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs,
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs,
Valsts meža dienests, Valsts valodas centrs, VI, Zāļu
valsts aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde, Nacionālais
veselības dienests u.c;
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas
likumā, kas paredz ieviest konsultē vispirms principu
2. veikt grozījumus iekšējos kārtības noteikumos, kas
paredz konsultē vispirms principa integrēšanu pasākumā
uzskaitītajās institūcijās;
ieviest kontroles mehānismu, kas paredz uzraudzīt minētā
principa īstenošanai, piemēram, Ministru prezidenta
rezolūcijas sagatavošana ar atskaiti reizi gadā.
|
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi
Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz ieviest
konsultē vispirms principu.
2. Izstrādātas kopējas vadlīnijas (algoritms) konsultē
vispirms principa ieviešanai praksē.
3. Sadarbībā ar valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo
institūcijām izskatīti šo iestāžu priekšlikumi konsultē
vispirms principa integrēšanai to darbībā.
4. Veikt grozījumus iekšējos kārtības noteikumos, kas
paredz konsultē vispirms principa integrēšanu.
5. Pārskatīti Administratīvajā pārkāpumu kodeksā vai
saistītajos nozaru normatīvajos aktos noteiktie sodi,
kuriem nav iespējams izteikt brīdinājumu.
6. Ņemot vērā šā pasākuma 5.punktā secināto, ja
nepieciešams - noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK
grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz ne tikai
brīdinājuma sistēmu, bet arī konsultē vispirms principa
iespējas nodrošināšanu.
7. Reizi gadā sagatavot valsts pārvaldes darbības
novērtējumu, kurā vērtēta, konsultē vispirms principa
ieviešana.
8. Sagatavots izvērtējums konsultē vispirms principa
piemērošanā un vismaz ik pēc trim gadiem sagatavoti
ieteikumi tā darbības efektivizācijai
|
Ieviests konsultē vispirms
princips valsts pārvaldes institūciju darbībā |
1.VK
2. EM
3. EM
4. Nozaru ministrijas un padotības iestādes
5. EM
6. Nozaru ministrijas un padotības iestādes
7. VK
8. EM
|
1.EM
2. Nozaru ministrijas un padotības iestādes
3. Nozaru ministrijas un padotības iestādes
4. Nozaru ministrijas un padotības iestādes
5. Nozaru ministrijas un padotības iestādes
7. PKC, EM
8. VK, PKC
|
1. 01.07.2017.
2. 31.03.2017.
3. 01.07.2017.
4. 01.01.2018.
5. 01.07.2017.
6. 01.01.2018.
7. 01.07.2018., 01.07.2019. 01.07.2020.
|
3.11.2. |
E-risinājumu stiprināšana publiskajā pārvaldē
uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk., uzņēmēju
pārrobežu darbībā un ārvalstu eID izmantošana Latvijas
e-pakalpojumos
Lai vienkāršotu un veicinātu tiešsaistes un pārrobežu
darījumus, un nodrošinātu pārrobežu elektroniskās
identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd noris darbs
pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par
elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem
elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū"
(turpmāk - eIDAS regula) pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir
stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū,
nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai
mijiedarbībai starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām
iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto
tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un
elektroniskās tirdzniecības efektivitāti ES.
Lai nodrošinātu minētās regulas ieviešanu nacionālajā
līmenī tiek plānotas šādas aktivitātes:
1) izveidot un darbināt Latvijas nacionālo eIDAS mezgla
punktu (vārteju, "eIDAS node") un papildināt
universālās pieteikšanās servisu, tādējādi tehniski
nodrošinot piekļuves iespējas Latvijas elektroniskajiem
pakalpojumiem ar citu dalībvalstu paziņotajiem
elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;
2) saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikt Latvijas
nacionālo elektroniskās identifikācijas shēmu, kas balstīta
uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un
iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu
elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti.
|
1. Nodrošināta Eiropas Komisijas izstrādātās atvērtās koda
programmas (DSS) rīka implementācija dokumentu
parakstīšanās un pārbaudes rīkos un iespēja pārbaudīt citu
ES dalībvalstu dokumentos elektroniskā paraksta atbilstību
pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot
DSS. Portālā www.latvija.lv
nodrošināta dokumentu pārbaudes iespēja un DSS pakalpojums
aprakstīts Publisko pakalpojumu katalogā.
2. Nodrošināti nepieciešamie pasākumi eIDAS regulas
pārņemšanai: izveidots un darbināts Latvijas nacionālais
eIDAS mezgla punkts (vārteja) un papildināts universālās
pieteikšanās serviss, tādējādi tehniski nodrošinot
piekļuves iespējas Latvijas elektroniskajiem pakalpojumiem
ar citu ES dalībvalstu paziņotajiem elektroniskās
identifikācijas līdzekļiem.
3. Saskaņā ar eIDAS regulas prasībām pieteikta Latvijas
nacionālā elektroniskās identifikācijas shēma, kas balstīta
uz eID karti, tādējādi radot iespēju Latvijas uzņēmumiem un
iedzīvotājiem autentificēties citu ES dalībvalstu
elektroniskajiem pakalpojumiem ar Latvijas eID karti.
4. Uzņēmējiem paredzētie e-pakalpojumi pielāgoti eIDAS
regulas prasībām, izmantojot VRAA nodrošināto vienotās
pieteikšanās risinājumu un eIDAS nacionālo vārteju,
nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību personām, kuras
izmanto citu ES dalībvalstu paziņotus elektroniskās
identifikācijas risinājumus
|
Uzlabots e-pakalpojums
Ieviestas nepieciešamās izmaiņas, lai Latvijas
e-pakalpojumiem varētu izmantot ārvalstu eID
Citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem (uzņēmējiem) pieejami
eIDAS regulas prasībām atbilstoši e-pakalpojumi
|
1. LVRTC
2. VRAA
3. AIM
4. Nozaru ministrijas
|
1. VARAM
PMLP, VRAA
3. PMLP, LVRTC
|
1. 01.01.2017
2. 01.07.2018.
3. 01.07.2018.
4. 01.10.2018.
|
3.11.3. |
Portāla www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļas pilnveidošana ar informāciju par
uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām
prasībām pēc "ceļa kartes" principa
Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai
nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā
www.latvja.lv, kur ir apkopota informācija par
administratīvajām procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu
attiecīgo licenci vai atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav
strukturēti pieejama visa minētā informācija. Tādēļ
uzņēmējiem informācija ir jāmeklē vairākās vietnēs un
jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir skaidri un
pašsaprotami izdarāms.
Portāla latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas
pilnveidošanas mērķis ir nodrošināt visaptverošu, skaidri
strukturētu, aktuālu, viegli pieejamu informāciju par
visiem uzņēmējdarbības dzīves cikla posmiem, nodrošinot
iespēju, ka visas procedūras un pakalpojumi uzņēmējiem būtu
pieejami elektroniski tiešsaistes režīmā, neatkarīgi no
atbildīgo institūciju lokācijas.
EM vairākkārt tiekoties ar VARAM un VRAA pārstāvjiem,
izstrādāja struktūru, kā būtu jāizskatās portāla latvija.lv
esošajai uzņēmējdarbības sadaļai, ņemot vērā līdzšinējo
pieredzi un uzņēmumu jautājumus par izrietošajām
administratīvajām prasībām (struktūra veidota pēc pieejas:
1) uzņēmējdarbības uzsākšana; 2) uzņēmējdarbības veikšana;
3) uzņēmējdarbības izbeigšana.
- EM ir organizējis tikšanos ar kontrolējošo institūciju
pārstāvjiem, lai pārrunātu šo institūciju noteiktās
prasības uzņēmējiem, kā arī lai identificētu kontrolējošo
institūciju izstrādātos materiālus un citus līdz šim
veiktos pasākumus noteikto prasību izskaidrošanā
uzņēmējiem. Kontrolējošās institūcijas ir iesniegušas
informācijas apkopojumu par savu jomu pārraudzībā esošajām
prasībām uzņēmējiem.
- EM ir izveidota starpinstitūciju darba grupa portāla
latvija.lv uzņēmējdarbības sadaļas uzlabošanai. Darba
grupas locekļiem ir uzdots uzdevums atbilstoši savas
nozares specifikai pārskatīt un nepieciešamības gadījumā
iesniegt papildinātu uz uzņēmējdarbību attiecināmo valsts
un pašvaldību institūciju pakalpojumu sarakstu, lai
konkrētos pakalpojumus varētu aprakstīt un integrēt vienotā
valsts un pašvaldību portāla latvija.lv uzņēmējdarbības
sadaļā. Šobrīd notiek informācijas apkopošana
- Uz doto brīdi EM ir sagatavojusi: Uzņēmējdarbības
sadaļai uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas sadaļas.
Tās plānots saskaņots darba grupas ietvaros un iesniegt
VARAM. Tāpat EM ir sagatavojusi sadarbībā ar TSP Mikro un
mazo uzņēmumu komiteju un nozaru ministrijām 3 ceļa kartes,
kuras ir publicētas EM lapā.
Nepieciešams:
1. izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK
informatīvais ziņojums par www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļas satura izveidošanas gaitu;
2. sagatavota, regulāri aktualizēta informācija un
ievietota www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļā pēc struktūras: 1) uzņēmējdarbības
uzsākšana; 2) uzņēmējdarbības veikšana; 3) uzņēmējdarbības
izbeigšana.
3. ievietot 2.punktā minēto informāciju www.latvija.lv;
4. izstrādāt normatīvo aktu projektu, kas paredz noteikt
katras nozaru institūcijas atbildību par www.latvija.lv
atspoguļojamās informācijas aktualitāti. Izveidots atļauju,
licenču un apliecību saraksts atbilstoši NACE 2
klasifikācijai un nodrošināta saraksta pieejamība portālā
www.latvija.lv,
tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu.
5. Izstrādāt moduli (algoritmu), kas paredz atbildīgajām
institūcijām ievietot informāciju latvija.lv portālā, bez
EM kā uzņēmējdarbības sadaļas sākotnējās struktūras
izveidotāja starpniecības.
6. Izvērtēta
iespēja veikt iepirkumu portāla www.latvija.lv
funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka
katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās
licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti
atgādinājumi tās atjaunot.
|
1. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK
informatīvais ziņojums par valsts pārvaldes pakalpojumu
portāla www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļas satura izveidošanas gaitu.
2. Sagatavota struktūra un pirmreizējā informācija
www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļā pēc struktūras:
1) uzņēmējdarbības uzsākšana;
2) uzņēmējdarbības veikšana;
3) uzņēmējdarbības izbeigšana.
3. No 2.punktā īstenotā, ievietota minētā informācija
www.latvija.lv.
EM īsteno nazaru ministriju koordinēšanu, lai
nodrošinātu regulāru informācijas aktualitāti portāla
www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļā.
4. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK normatīvā
akta projekts par portālu www.latvija.lv, kas
noteic, ka katra iestāde ir atbildīga par tās kompetencē
esošā satura aktualitāti portālā www.latvija.lv.
5. Izveidots atļauju, licenču un apileicību saraksts
atbilstoši NACE 2 klasifikācijai un nodrošināta saraksta
pieejamība portālā www.latvija.lv,
tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu.
6. Izvērtēta
iespēja veikt iepirkumu portāla www.latvija.lv
funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka
katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās
licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti
atgādinājumi tās atjaunot. (iekļauts Uzņēmējdarbības
plāna 2014.-2015.gadam 8.5.pasākums precizētā
redakcijā)
|
Sakārtota portāla www.latvija.lv
uzņēmējdarbības sadaļa |
1. EM
2. EM
3. EM
4. VARAM
5. Nozaru ministrijas
6. VARAM
|
1. Nozaru ministrijas
2. VRAA, nozaru ministrijas
3. Nozaru ministrijas, VRAA
4. EM, VRAA, VARAM
6. VRAA
|
1. 01.03.2017
2. 01.01.2018
3. 01.01.2018
4. 01.01.2017
5. 01.07.2018
6. 01.07.2017
|
3.11.4. |
Valsts pārvaldes institūciju tiešsaistes pakalpojumu
ieviešana portālā www.latvija.lv
Šobrīd (02.09.2016.) portālā www.latvija.lv pieejami
123 tiešsaistes pakalpojumi.
Lai aktīvāk veicinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgu valsts
pārvaldi un tās pakalpojumus, nepieciešams portālā
www.latvija.lv ievietot
papildus 20 e-pakalpojumus, ko sniedz valsts pārvaldes
institūcijas. Tāpat nepieciešams turpināt īstenot
pasākumus, kas paredz eID kartē neierobežotu paraksta reižu
skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija
2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts
IKT pārvaldības veicināšanai. Minētā pasākuma īstenošanas
rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas
tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks,
izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts
pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo
viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.
Nepieciešams:
1. Nozarēs izvērtēt, kuri valsts pārvaldes pakalpojumi
ir jāelektronizē (tiešsaistes pakalpojumi) un jādara
pieejami ar portāla www.latvija.lv
starpniecību, lai veicinātu uzņēmējdarbībai pieejamus un
atbilstošus mūsdienu vajadzībām valsts pārvaldes
e-pakalpojumus.
2. Jānodrošina pieejamība vismaz papildus 20 tiešsaistes
e-pakalpojumiem portālā www.latvija.lv līdz
2017.gada beigām.
3. Nodrošināt e-ID kartē automātisku paraksta
aktivizēšanu, izņemot bērnus līdz 14 gadiem, tās
izsniegšanas brīdī (bez vaicājuma, vai funkcija ir
pieslēdzama) un nodrošināt eID kartē neierobežotu bezmaksas
paraksta reižu skaitu.
|
1. Sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām
veikts izvertējums, kuri valsts pārvaldes 20 pakalpojumi ir
jāelektronizē (tiešsaistes pakalpojumi) un jādara pieejami
ar portāla www.latvija.lv
starpniecību.
2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā secināto, nodrošināta
pieejamība vismaz papildus 20 tiešsaistes e-pakalpojumiem,
kuros izmanto arī eID kartē esošo e-parakstu, portālā
www.latvija.lv.
3. Nodrošināt e-ID kartē automātisku paraksta
aktivizēšanu tās izsniegšanas brīdī, izņemot bērnus līdz 14
gadiem, (bez vaicājuma, vai funkcija ir pieslēdzama) un
nodrošināt eID kartē neierobežotu bezmaksas paraksta reižu
skaitu, ņemot vērā VARAM informatīvajā ziņojumā par
iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas
pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (eID) un to,
kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās
identitātes nodrošināšanai.
|
Ieviesti vismaz papildus 20
tiešsaistes e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv kuros
izmanto arī eID kartē esošo e-parakstu |
1. EM
2. Nozaru ministrijas
3. IEM, PMLP
|
1. Nozaru ministrijas
2. EM, VARAM
3. VARAM, IEM
|
1.01.07.2017.
2. 01.07.2020.
2.01.01.2019.
3.01.01.2019.
|
3.11.5. |
E-izziņas sistēmas izmantošanas paplašināšana
iepirkumos
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un
Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā ir
uzskaitīta virkne nosacījumu, kas ir pamatā kandidātu vai
pretendentu izslēgšanai no iepirkuma procedūras, vienlaikus
ziņas, kuras ir katra attiecīgā izslēgšanas nosacījuma
pamatā, ir izvietotas dažādās datu bāzēs un šobrīd nav
vienotas vietnes, kurā sabiedrisko pakalpojuma sniedzēji un
pasūtītāji var vienlaikus iegūt visu noteiktai pārbaudei
nepieciešamo informāciju. Kandidātam vai pretendentam, lai
apliecinātu savu neesamību izslēgšanas nosacījumiem
iesniedz kompetento iestāžu izziņas par neatbilstību
izslēgšanas nosacījumiem. Līdz ar to, lai samazinātu
administratīvo slogu Latvijas piegādātājiem attiecībā uz
izziņu iegūšanu un iesniegšanu, ir nepieciešams veikt
grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu
likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā,
paredzot, ka Publisko iepirkumu likumā paredzētās e-izziņas
var izmantot arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
iepirkumu likuma un Aizsardzības un drošības jomas
iepirkumu likuma subjekti piegādātāju izslēgšanas
nosacījumu pārbaudei.
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
iesniegti MK grozījumi Aizsardzības un drošības jomas
iepirkumu likumā, kas nosaka Elektroniskā iepirkumu sistēmā
(EIS) pieejamo e-izziņu izmantošanu iepirkumos |
Nodrošinātas normatīvā
regulējuma izmaiņas e-pakalpojuma izmantošanai |
FM |
VRAA, VARAM, IUB |
01.07.2017 |
3.11.6. |
Iepirkumu elektroniskas norises sistēmas ieviešana
Šobrīd pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana publiskajos
iepirkumus lielākoties notiek papīra veidā. Tas rada gan
izdevumus pieteikumu un piedāvājumu kopiju veidošanai, gan
pieteikumu un piedāvājumu nogādāšanai uz to iesniegšanas
vietu. Piegādātāju patērēto resursu apjomu pieteikumu un
piedāvājumu sagatavošanai varētu samazināt paredzot
piedāvājumu iesniegšanu un pieņemšanu elektroniskā
veidā.
Minēto atbalsta arī Eiropas Parlamenta un Padomes
2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko
iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk -
Direktīva 2014/24/ES), kuras preambulas 52.apsvērumā ir
norādīts, ka "elektroniskie informācijas un saziņas
līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un
palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību.
Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un
informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie
ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas
piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim
nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana
elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu
elektroniska pieejamība un pilnībā elektroniska saziņa,
proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos
procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu
un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska
iesniegšana)". Direktīva 2014/24/ES dod iespēju
dalībvalstīm elektronisko saziņu pilnībā ieviest līdz
2018.gada 18.oktobrim, taču, ņemot vērā to, ka VRAA
projekta Nr.3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/009/005
"Elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu un
e-izsoļu funkcionalitātes attīstība" ietvaros jau ir
izveidojusi publisko iepirkumu norisi atbalstošu valsts
informācijas sistēmu, kur būs iespējams iepirkumu
procedūras veikt elektroniskā vidē, pāreja uz iepirkumu
elektronisku norisi attiecībā uz noteiktām iepirkumu
procedūrām būtu iespējama jau pirms Direktīvas 2014/24/ES
noteiktā termiņa.
Līdz ar to, lai ieviestu efektīvu iepirkumu elektronisko
norisi, nepieciešams paredzēt attiecīgu regulējumu Publisko
iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
iepirkumu likumā un izstrādāt attiecīgus MK noteikumus, lai
pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var
izmantot VRAA izveidoto sistēmu.
Likumprojektā "Publisko iepirkumu likums" un
likumprojektā "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
iepirkumu likums" ir paredzēts, ka elektronisku
piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanu obligāti izmanto
attiecībā uz:
1) centralizētu iepirkumu institūciju veiktajām
iepirkuma procedūrām, kur paredzamā līgumcena ir vienāda ar
MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no
18.04.2017.;
2) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kur paredzamā
līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu
robežvērtībām vai lielāka, no 01.10.2018.;
3) attiecībā uz "mazajiem iepirkumiem" un
sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumiem no
01.01.2019.
Minētie termiņi noteikti saskaņā ar VRAA iespējām
nodrošināt elektronisko piedāvājumu un pieteikumu
pieņemšanas elektroniskās informācijas sistēmas darbību un
atbalsta pakalpojumus, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 26.02.2014. Direktīvā 2014/24/ES par publisko
iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk -
Direktīva 2014/24/ES) un Eiropas Parlamenta un Padomes
26.02.2014. Direktīvā 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno
subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas,
transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ
Direktīvu 2004/17/EK (turpmāk - Direktīva 2014/25/ES)
noteiktajiem attiecīgās prasības transponēšanas termiņiem.
Vēršam uzmanību, ka arī šobrīd saskaņā ar Publisko
iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
iepirkumu likumu ir iespējama elektroniska piedāvājumu un
pieteikumu pieņemšana.
Nepieciešams:
1. Nodrošināt iepirkumu elektroniskās sistēmas
ieviešanu.
|
Nodrošināta iepirkumu
elektroniskas norises sistēmas ieviešana. |
Ieviesta iepirkumu elektroniskās
norises sistēma |
VARAM |
VRAA, FM, IUB |
01.01.2019. |
3.11.7. |
Klusēšanas-piekrišanas principa ieviešana tiesu ekspertu
sertifikācijā un resertifikācijā
Tiesu ekspertu likuma 5.pants nosaka pienākumu personai,
kas vēlas veikt tiesu ekspertīzi, saņemt eksperta
sertifikātu.
Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr.427 "Tiesu
eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība"
noteiktajai kārtībai tiesu eksperta kandidāts iesniedz
noteiktus dokumentus pārbaudījuma kārtošanai, lai iegūtu
tiesu eksperta sertifikātu vai veiktu resertifikāciju.
Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē kandidātu,
vai viņš ir pielaists pārbaudījuma kārtošanai. Kandidāts
kārto pārbaudījumu, pēc kura Tiesu ekspertu padome pieņem
lēmumu par tiesu eksperta kvalifikācijas piešķiršanu
kandidātam, pamatojoties uz pārbaudījuma vērtējumu. Ja
lēmums ir pozitīvs, Tiesu ekspertu padome izsniedz
sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs ir pieejams arī TA
mājaslapā www.ta.gov.lv.
15.03.2016. stājās spēkā jaunais Tiesu ekspertu likums,
kura Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka MK 10.06.2008.
noteikumi Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un
resertifikācijas kārtība" ir spēkā ne ilgāk kā līdz
31.07.2016., proti, līdz ar jaunā Tiesu eksperta likuma
spēkā stāšanos ir jāizdod arī MK noteikumi, tajā skaitā par
tiesu ekspertu sertifikāciju un resertifikāciju.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr.427
"Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas
kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas
principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā - Tiesu
ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta
izsniegšanu, un tiesu ekspertu resertificēšanā, ja
resertifikācijas dokumenti novērtēti atbilstoši normatīvo
aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams punktu skaits,
nosakot, ka mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas
izsniedz sertifikātu.
|
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK
10.07.2008. noteikumos Nr.427 "Tiesu eksperta
sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas
paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu:
1) tiesu ekspertu sertificēšanas procesā - Tiesu
ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta
izsniegšanu; (iekļauts Uzņēmējdarbības plāna
2014.-2015.gadam 9.1.pasākums precizētā redakcijā)
2) tiesu ekspertu resertifikācijā
(iekļauts Uzņēmējdarbības
plāna 2014.-2015.gadam 9.2.pasākums precizētā
redakcijā)
|
Ieviests klusēšanas-piekrišanas princips 2 tieslietu jomas
pakalpojumos:
1) tiesu ekspertu sertifikācijā;
2) tiesu ekspertu resertifikācijā.
|
1. TM |
|
01.07.2017 |
3.11.8. |
Klusēšanas-piekrišanas principa ieviešana sugu un
biotopu aizsardzības jomā
MK 16.03.2010. noteikumi Nr.267 "Sugu un biotopu
aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības
uzraudzības kārtība" nosaka, ka sugu un biotopu
aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanu veic DAP. DAP
lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, atkārtotu izsniegšanu,
anulēšanu vai atteikumu piešķirt sertifikātu pieņem,
konsultējoties ar nozares institūcijām, profesionālajām
asociācijām, biedrībām, nodibinājumiem, izglītības vai
zinātniskajām iestādēm vai sertificētiem ekspertiem. DAP
lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu
izsniegt sertifikātu pretendentam izsniedz rakstiski, kā
arī pretendentam rakstiski izsniedz sertifikātu. DAP pieņem
lēmumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu vai
atteikumu to pagarināt, norādot atteikuma pamatojumu, un
par to rakstiski paziņo pretendentam.
DAP izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un
ievieto attiecīgu informāciju tīmekļa vietnē
www.daba.gov.lv.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 16.03.2010. noteikumos Nr.
267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu
sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība", kas
paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu sugu un
biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta
izsniegšanai, izvietojot informāciju par sertifikāta
derīguma termiņu vai derīguma termiņa pagarināšanu Dabas
aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv, bez
pienākuma izsniegt ekspertam rakstveida sertifikātu un par
to informēt rakstveidā
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK
16.03.2010. noteikumos Nr.267 "Sugu un biotopu
aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības
uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest
klusēšanas-piekrišanas principu sugu un biotopu
aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai,
izvietojot informāciju par sertifikāta derīguma termiņu vai
derīguma termiņa pagarināšanu Dabas aizsardzības pārvaldes
tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv, bez pienākuma izsniegt
ekspertam rakstveida sertifikātu un par to informēt
rakstveidā.
(iekļauts Uzņēmējdarbības
plāna 2014.-2015.gadam 9.4.pasākums precizētā
redakcijā)
|
Ieviests klusēšanas-piekrišanas
princips sugu un biotopu aizsardzības jomā - eksperta
sertifikāta izsniegšanai. |
VARAM |
|
01.07.2017 |
3.11.9. |
Klusēšanas-piekrišanas principa ieviešana ar
lauksaimniecisko darbību saistītos pakalpojumos
MK 17.02.2009. noteikumi Nr.152 "Lopbarības augu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK
29.06.2010. noteikumi Nr.592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas
un sēklu tirdzniecības noteikumi", MK 14.08.2012.
noteikumi Nr.554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu
tirdzniecības noteikumi", MK 13.04.2010. noteikumi
Nr.352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un
sēklu tirdzniecības noteikumi" nosaka, ka, lai persona
reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos
dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos
dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu
reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot
iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.
Tāpat MK 22.11.2011. noteikumi Nr.899 "Noteikumi
par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti
dabiskās vides saglabāšanai" nosaka, ka persona
iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus
atļaujas saņemšanai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus
un 12 mēnešu laikā pēc noteikumos noteiktā iesnieguma
iesniegšanas datuma, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā
pēc visu sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu saņemšanas
pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu
izsniegt atļauju un par to informē iesniedzēju
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus attiecīgajos MK normatīvajos
aktos, kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas
principu:
1) personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju
reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un
tirdzniecību; ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību;
ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību; ar eļļas un
šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību;
2) atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides
saglabāšanai tirdzniecībai
|
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK
17.02.2009. noteikumos Nr.152 "Lopbarības augu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas
paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un
tirdzniecību.
2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi
MK 29.06.2010. noteikumos Nr.592 "Dārzeņu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas
paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un
tirdzniecību.
3. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi
MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas
paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un
tirdzniecību.
4. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi
MK 13.04.2010. noteikumos Nr.352 "Eļļas augu un
šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības
noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas-piekrišanas
principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu
tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu
sēklu audzēšanu un tirdzniecību.
5 Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi
MK 22.11.2011. noteikumos Nr.899 "Noteikumi par
lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās
vides saglabāšanai", kas paredz ieviest
klusēšanas-piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu
maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai.
(iekļauts Uzņēmējdarbības
plāna 2014.-2015.gadam 9.11., 9.12., 9.13., 9.14., 9.15.,
9.16.pasākums precizētā redakcijā)
|
Ieviests klusēšanas-piekrišanas princips 5 ar
lauksaimniecisko darbību saistītajos pakalpojumos:
1) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar lopbarības
sēklu audzēšanu un tirdzniecību.
2) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar dārzeņu
sēklu audzēšanu un tirdzniecību;
3) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu
audzēšanu un tirdzniecību
4) personu reģistrācijā, kuras nodarbojas ar eļļas un
šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību
5) atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides
saglabāšanai tirdzniecībai.
|
ZM |
|
01.01.2018 |
3.11.10. |
Uz uzņēmējdarbības attīstību vērstas politikas veidošana
valsts pārvaldē.
Plānveidīgi attīstīt katra valsts pārvaldes darbinieka
speciālās un vispārējās kompetences uzņēmējdarbības
veicinošu faktoru un regulējošo normatīvo aktu izpratnei un
spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmumu situāciju,
nodrošinot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.
Lai to īstenotu, šobrīd Valsts administrācijas skolā
uzsākts Eiropas sociālā fonda projekts Nr.3.4.2.0/15/I/001
"Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide
labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu
atbalsta jomā".
Projekta mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādēs
nodarbinātie, kuriem ir ietekme uz uzņēmējdarbības vides
uzlabošanu, sakārtošanu un administratīvā sloga mazināšanu
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Mācībās plānots organizēt e-mācību, klātienes mācību un
citu pasākumus (pieredzes apmaiņas braucieni u.c.).
Mācību tematika:
1. Uzņēmējdarbība un ekonomika;
2. Tiesiskais regulējums;
3 .Normatīvisma mazināšana;
4. Valsts un privātā sektora sadarbība;
5. Publiskais pakalpojums;
6. Konkurētspējas veicināšana;
7. Igtspējīga uzņēmējdarbība, kā arī specializētās
mācības.
Plānotie ieguvumi sabiedrībai:
- klientorientēta pārvalde;
- valsts pārvaldē nodarbinātie, kuri izprot, atbalsta un
veido uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi;
- vienkāršotas administratīvās procedūras mazajiem un
vidējiem uzņēmumiem;
- vairāk labu un kvalitatīvu publisko pakalpojumu.
|
Organizētas apmācības valsts
pārvaldes iestāžu darbiniekiem, lai attīstītu kompetences
uzņēmējdarbību veicinošu faktoru un normatīvo aktu izpratnei
un spējai tos attiecināt uz reālu uzņēmuma situāciju,
nodrošinot komercdarbības vides sakārtošanu |
Labāka regulējuma izstrādē mazo
un vidējo komersantu jomā apmācīti valsts pārvaldē
nodarbinātie, izsniedzot kopskaitā 9835 sertifikātus, tai
skaitā 2494 sertifikātus par dalību un pārbaudījuma
nokārtošanu profesionālās kompetences pilnveidē |
Valsts administrācijas
skola |
VK |
01.07.2022. |
3.11.11. |
Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai MVU,
veicinot izaugsmi un inovācijas
Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa
"Eiropas teritoriālā sadarbība" 2014.-2020.gadam
INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas projekta
"Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai
MVU, veicinot izaugsmi un inovācijas" (SKILLS+)
ietvaros tiks uzlabota valsts politika reģionālo MVU
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk - IKT)
prasmju veicināšanai, optimizējot politikas instrumentus un
palīdzot MVU pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz vienotais
Eiropas digitālais tirgus un digitālā ekonomika.
Nepieciešams:
1. izvērtēt MVU IKT prasmju veicināšanas politikas
situāciju reģionos un izstrādāt pasākumus turpmākai
rīcībai, iekļaujot tos Uzņēmējdarbības plānā.
|
Izvērtēta MVU IKT prasmju
veicināšanas politikas situācija reģionos un izstrādāti
pasākumi turpmākai rīcībai, iekļaujot tos Uzņēmējdarbības
plānā |
Uzlabota (optimizēta) valsts
politika MVU IKT prasmju veicināšanai un kapacitātes
paaugstināšanai reģionos |
VARAM |
|
01.01.2019. |
1 Saistīts arī ar Maksātnespējas politikas
attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam ietverto uzdevumu
īstenošanu
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Tiesību akti, kuriem maina statusu
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|