Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.694
Rīgā 2014.gada 28.novembrī (prot. Nr.65 82.§)
Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.–2015.gadam
1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.–2015. gadam (turpmāk – plāns). 2
2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 3
3. Atbildīgajām institūcijām: 3.1. līdz 2015. gada 1. maijam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi un citiem laikposmā no 2014. gada 1. jūnija līdz 2015. gada 1. jūnijam īstenotajiem pasākumiem Doing Business rādītāju uzlabošanai; 3.2. līdz 2014. gada 15. decembrim, 2015. gada 1. maijam, 2015. gada 1. septembrim un 2015. gada 1. decembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā noteikto pasākumu izpildi; 3.3. līdz 2015. gada 1. decembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai priekšlikumus par plāna ietvaros turpmāk īstenojamiem pasākumiem. 4
4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas (apstiprināta ar Ministru prezidenta 2014. gada 24. marta rīkojumu Nr. 96 "Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai") sēdē izteiktos viedokļus:
4.1. līdz 2015. gada 1. martam un 2016. gada 15. februārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi;
4.2. līdz 2016. gada 15. februārim iesniegt Ministru kabinetā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2016.–2017. gadam. 5
5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS). 6
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
(Ministru kabineta
2014.gada 28.novembra
rīkojums Nr.694)
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2014.–2015.gadam (Plāns grozīts ar MK 19.05.2015. rīkojumu Nr.262)
SATURS
Kopsavilkums
Ievads
1. Globālās konkurētspējas
indekss
2. Ekonomiskās brīvības
indekss
3. Pasaules Bankas pētījums
"Doing Business"
4. Uzņēmēju aptaujas par administratīvo procedūru
ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2013.-2014.gada
rezultāti
5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi
2014.-2015.gadam
5.1. Uzņēmējdarbības
uzsākšana
5.2. Būvniecības
atļaujas
5.3. Nekustamā īpašuma
reģistrācija
5.4. Kredītu reģistrs
5.5. Investoru
aizsardzība
5.6. Grāmatvedība un
nodokļi
5.7. Pārrobežu tirdzniecība
(muita)
5.8. Līgumsaistību
izpilde
5.9. Uzņēmējdarbības
izbeigšana
5.10. Elektroenerģijas
pieslēgums
5.11. E-pakalpojumu attīstība un
lietpratīgs regulējums
6. Citas aktivitātes
administratīvā sloga mazināšanai
6. 1. Labāka regulējuma
politika
6. 2. Publisko pakalpojumu
pilnveidošana
6. 3. Klusēšanas – piekrišanas
principa īstenošana
7. Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumi 2014.-2015.gadam
SAĪSINĀJUMI
BIS – Būvniecības informācijas sistēma
CSP – Centrālā statistikas pārvalde
DAP – Dabas aizsardzības pārvalde
EDS – Elektroniskā deklarēšanas sistēma
EM – Ekonomikas ministrija
ES – Eiropas Savienība
FM – Finanšu ministrija
IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
GKI – Globālās konkurētspējas indekss
MK – Ministru kabinets
MVR – Meža valsts reģistrs
MVU – Mazie un vidējie uzņēmumi
PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
PVD – Pārtikas un veterinārais dienests
PVN – Pievienotās vērtības nodoklis
SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SM – Satiksmes ministrija
TA – Tiesu administrācija
TAPIS – Teritorijas attīstības plānošanas informācijas
sistēma
TM – Tieslietu ministrija
UR – Uzņēmumu reģistrs
UIN – Uzņēmumu ienākuma nodoklis
VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
VI – Veselības inspekcija
VID – Valsts ieņēmumu dienests
VM – Veselības ministrija
VMD – Valsts meža dienests
VP – Valsts policija
VPVB – Vides pārraudzības valsts birojs
VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas
VSMTVA – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju
valsts aģentūra
VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VSS – Valsts sekretāru sanāksme
VZD – Valsts zemes dienests
ZM – Zemkopības ministrija
ZVA – Zāļu valsts aģentūra
Kopsavilkums
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis
ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta
uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu
likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un
nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu,
kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz
izbeigšanai.
Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie
uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts
pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes
novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot
uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus,
tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas
uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā.
Latvijā plašāk izmantotais instruments, lai novērtētu
uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais
pētījums Doing Business. Mērķtiecīgas reformas un
cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt
augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing Business 2014
pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā
24.vietā un atrodas 9.vietā ES dalībvalstu vidū. Latvija ir
saglabājusi savu pozīciju – saskaņā ar precizēto Doing
Business vērtējumu Latvija 2013.gadā bija 24.vietā. starp 185
pasaules valstīm. Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija 2014.gada
reitingā ierindojas 22.vietā (kritums par 1 vietu no 2013.gada),
bet Lietuva ieņem augsto 17.vietu (pieaugums par 8 vietām no
2013.gada 25.pozīcijas).
Doing Business 2014.gadam pētījumā uzņēmējdarbības
vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas vērtējums ir
sekojošs:
• 3.vieta – kredītu reģistrs (reitings nemainīgs);
• 17.vieta – pārrobežu tirdzniecība (uzlabots reitings
par 6 vietām);
• 21.vieta – līgumsaistību izpilde (reitings nemainās, bet pasliktinās
apakšrādītāji);
• 33.vieta – nekustamā īpašuma reģistrācija
(zaudēts reitings par 4
vietām);
• 43.vieta – uzņēmējdarbības izbeigšana (uzlabots
reitings par 3 vietām);
• 49.vieta – nodokļu maksāšana (uzlabots reitings par 3
vietām);
• 57.vieta – uzņēmējdarbības uzsākšana (uzlabots
reitings par 2 vietām);
• 68.vieta – investoru tiesību aizsardzība (zaudēts reitings par 1 vietu
);
• 79.vieta – būvniecības atļaujas (uzlabots reitings par
39 vietām);
• 83.vieta – pieslēgums elektroenerģijai (uzlabots
reitings par 6 vietām).
Savukārt otrs instruments, kas ļauj kvantitatīvi un
kvalitatīvi vērtēt uzņēmējdarbības situāciju Latvijā ir EM
katru otro gadu īstenotā Uzņēmumu aptauja par administratīvo
procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar
2014.gadā veiktā pētījuma rezultātiem, Latvijas uzņēmēji,
risinot ar administratīvām prasībām saistītus jautājumus,
vidēji tērē 13% sava darba laika. Uzņēmēju laika patēriņš
administratīvo prasību izpildei šogad ir nedaudz lielāks nekā
tas bija 2011.gada rezultātos (11%) un ir atgriezies 2009.gada
līmenī. Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, aptauja
identificē tādu problēmjomu pastāvēšanu kā
uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi (grāmatvedība) un
komercstrīdu risināšana.
Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus un pozicionētu
Latviju kā uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgu
ekonomiku, nepieciešams pieņemt uz tautsaimniecības attīstību
ilgtermiņā vērstus lēmumus.
Plāna 2014.-2015.gadam mērķis, turpinot jau iepriekšējos
gados aizsākto, ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi
uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti
veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem
Doing Business pētījumā, un risina uzņēmumu aptaujā
identificētās problēmas galvenokārt šādās jomās.
Uzņēmējdarbības uzsākšanā jāpārskata UR
e-pakalpojums "Reģistrācija UR vestajos reģistros", jāveic
uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana un
jāatsakās no uzņēmumu ģeogrāfiskās lietu piekritības,
jāatsakās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu
maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk.,
saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu,
u.c.
Būvniecības procesā jānodrošina BIS projekta
izstrādes pabeigšana un jāuzsāk tā pilnīga darbība.
Nekustamā īpašuma reģistrācijā 2014.gadā
nepieciešams praksē ieviest elektronisku nekustamā īpašuma
reģistrēšanu (lai to nodrošinātu, šobrīd Saeimā tiek
izskatīti grozījumi Zemesgrāmatu likumā 3.lasījumā), kā arī
jāizstrādā grozījumus attiecīgajos MK līmeņa normatīvajos
aktos, kas paredz paplašināt no pašvaldības elektroniski
saņemamās informācijas apjomu, t.i., informācija par
atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Ieviešot pilnīgi
elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem
tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo
dienu skaitu līdz minimumam.
Grāmatvedības un nodokļu jomā jāizstrādā jauns
Gada pārskata likums, kas atbilstu Direktīvai 2013/34/ES, kuras
mērķis ir sniegt iespējas dalībvalstīm noteikt atvieglotas
prasības mikro un mazajiem uzņēmumiem un pārskatīt obligātās
revīzijas sliekšņus. Tāpat jāvērtē iespēju ieviest nodokļu
maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu
vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un maksājumu FIFO metodi,
jāvienkāršo statistikas atskaites, jāturpina darbs pie EDS
informācijas uzlabošanas. Minēto pasākumu ieviešana
samazinātu uzņēmējiem patērēto stundu skaitu nodokļu
deklarācijas aizpildīšanai un nodokļu maksāšanai, kā arī
samazinātu administratīvo slogu un izmaksas.
Līgumsaistību izpildē neatliekami jāveic ar
Šķīrējtiesu likumu saistīto MK līmeņa normatīvo aktu
izstrādi un jāturpina darbs pie tiesnešu specializācijas
principu stiprināšanas un jānosaka lietas slodzes rādītājus,
kā arī jāsakārto normatīvo regulējumu elektronisko dokumentu
aprites ieviešanai tiesu iestādēs, jāveic augstākās tiesas
reformap tiesu instancēm - "tīrās tiesu instances" ieviešana,
u.c. pasākumus.
Ņemot vērā līdz šim ieviestos pasākumus
uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu jomā, investoru
aizsardzības jomā, elektrības pieslēgumu jomā,
uzņēmējdarbības izbeigšanā un līgumsaistību izpildē,
modelējot Latvijas novērtējumu Doing Business
pašnovērtējuma rīkā, pie citiem nemainīgiem rādītājiem,
t.sk.citu valstu, Latvijas vieta varētu būtiski uzlaboties, t.i.,
no 24.vietas iekļūstot pirmajā divdesmitniekā starp 189
pasaules valstīm.
Īstenojot visus Plānā 2014.-2015.gadam iekļautos pasākumus
un pierādot to efektivitāti dzīvē, Latvija Doing
Business kopējā reitingā varētu iekļūt pirmajā
desmitniekā. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu
ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2013.gada
rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek
veiktas.
Vienlaikus Plānā iekļautie pasākumi ietekmēs uzņēmēju
vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir
pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.
Kopumā Plānā 2014.–2015. gadam ietverti 87 uzdevumi,
no tiem 48 uzdevumi ir jauni, un par to izpildi ir noteiktas
šādas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM, VM,
ZM un to padotībā esošas iestādes.
Plāns 2014.-2015.gadam ir izstrādāts, balstoties uz
Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba
devēju konfederācijas, kā arī līdzatbildīgo ministriju un
uzņēmēju izteiktajiem priekšlikumiem. Tāpat Plānā
2014.-2015.gadam iekļauti pasākumi no 2013.gadā veiktā
pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā
un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga
samazināšanai nodokļu jomā", kā arī 2014.gada pētījuma
"Uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz
uzņēmējdarbības vidi un priekšlikumiem turpmākai rīcībai".
Plānā 2014.-2015.gadam tiek turpināti pasākumi, kas tika
iekļauti Plānā 2013.-2014gadam.
Plāna izpildi regulāri uzrauga Plāna uzraudzības vadības
grupa, kuras sastāvā ir TM, FM, LM, VARAM, SM, VID, UR, VRAA,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu
investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas
pārstāvji, tāpēc EM aicina uzņēmējus pārstāvošās
organizācijas, uzņēmējus, ekspertus sniegt priekšlikumus
papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides
pilnveidošanai.
Ievads
Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no
nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas
paaugstināšanai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt
uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt
tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu
rašanos un labklājību iedzīvotājiem.
Lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību,
vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu
normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no
uzsākšanas līdz izbeigšanai, EM kopš 1999.gada tiek sagatavots
un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plāns (turpmāk – Plāns).
Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie
instrumenti ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing
Business, Globālās konkurētspējas indekss un citi
starptautiskie vērtējumi, ar kuru palīdzību tiek izzināts
Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem
faktoriem, kā arī apzināts uzņēmēju viedoklis par
administratīvo slogu radošajām prasībām, un attiecīgi tiek
sagatavots veicamo uzdevumu saraksts Plāna ietvaros.
Plāns tiek sagatavots katru gadu kā atsevišķs plānošanas
dokuments. Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie
uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts
pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes
novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot
uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus,
tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas
uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Tāpēc Plāns
2014.-2015.gadam gan turpina Plāna 2013.-2014.gadam ietverto
pasākumu īstenošanas uzraudzību, gan iekļauj pasākumus uz 2
gadiem, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus
uzņēmēju darbību apgrūtinošus un nekavējoši risināmus
pasākumus.
Plāna 2014.-2015.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi
pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā
iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti, kā uzņēmējus
apgrūtinoši, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business
pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksa
rādītājiem tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu
administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, ārējā
tirdzniecība, elektroniskā pārvalde un būvniecības regulējuma
pilnveidošana, un citas.
Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no:
• Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā MK iecerēto
darbību veiksim pastāvīgu konkurētspējas un
uzņēmējdarbības vides monitoringu un novērsīsim trūkumus
(tiesu sistēmā, būvniecības procesos u. c.), lai panāktu
uzlabojumus "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksa
reitingos, kā arī nodrošināsim investīciju aizsardzību,
atvieglojot ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas
kārtību un veicinot alternatīvu strīdu risināšanas metožu
attīstību. Tiesu sistēmā panāksim efektīvu lietu
izskatīšanu saprātīgā termiņā, izvērtēsim un mazināsim
uzņēmējdarbības riskus, precizējot investoru tiesību
aizsardzības un maksātnespējas jomas regulējumu.
• Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020"
stratēģijas īstenošanaii (apstiprināta ar MK 2010.gada
16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no
galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem
izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir
uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo
procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga
samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības
veicējiem;
1. Globālās
konkurētspējas indekss
Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk – GKI) dati
ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus
atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI
ietver specifisku metodoloģiju, kas apvieno mikro- un makro-
rādītājus, ar mērķi kvantificēt plašu indikatoru loku,
sākot ar institūcijām, infrastruktūru un makroekonomisko vidi
un beidzot ar darba tirgus efektivitāti, tirgus lielumu,
tehnoloģisko gatavību un inovācijām.
Katram no GKI indikatoriem ir atšķirīgs svars kopējā
rezultātā, atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Jo
attīstītāka valsts, jo mazāka nozīme faktoru indikatoriem
(institūcijas, infrastruktūra) un lielāka nozīme efektivitātes
un inovāciju indikatoriem. Valsts kopējā vieta indeksā ir
atkarīga no vidējās svērtās vērtības, aplūkojot visus
atsevišķos indikatorus kopā. Valstis papildus tiek vērtētas,
atkarībā no to attīstības līmeņa, un dažādiem faktoriem
dažādās valstīs ir dažāda ietekme. Latvijas vietu būtiski
ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus, tehnoloģijas un
inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu reģistrēšana,
muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI izmanto Doing
Business indeksa datus.
GKI galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos
balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām
un soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz
respondentu "izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu
precizitāte un iegūšanas kvalitāte. Līdz ar to efektīvākā
GKI rādītāju uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm,
komunicējot veiktās reformas, veidojot pozitīvu valsts
pārvaldes un administratīvo procedūru tēlu uzņēmēju
vidē.
Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un
Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide,
cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva
transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība.
Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas
pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un
inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu,
darba tirgos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
GKI 2014-2015 vērtējumā Latvija ierindota
42.vietā (iepriekš ieņēma 52.vietu) no 144 valstīm,
vienlaikus pamatprasību (institucionālās vides, sabiedriskās
infrastruktūras kvalitāte, makroekonomiskā vide, veselība un
pamatizglītība) izpildē Latvija no 40.vietas ir pakāpusies uz
34.vietu. Efektivitāti pastiprinošajos rādītājos (augstākā
izglītība, produktu tirgus un darba spēka tirgus efektivitāte,
finanšu tirgus attīstība, tehnoloģiju gatavība un tirgus
lielums) ir vērojams uzlabojums no 41.vietas uz 36.vietu, kā arī
ir uzlabojies uzņēmējdarbības apmierinātības un inovācijas
rādītājs no 68.vietas uz 61.vietu.
Neraugoties uz to, ka Latvijas reitinga vieta GKI ir
uzlabojusies, tomēr Latvija ierindota aiz Lietuvas (41.vieta
kopējā reitingā) un Igaunijas (29.vieta kopējā reitingā).
Baltijas valstis
GKI 2013-2015
|
Latvija |
Igaunija |
Lietuva |
|
2013-2014.gads |
2014-2015.gads |
2013-2014.gads |
2014-2015.gads |
2013-2014.gads |
2014-2015.gads |
Valsts institūcijas |
57 |
51 |
27 |
32 |
61 |
61 |
Infrastruktūra |
59 |
47 |
40 |
34 |
41 |
43 |
Makroekonomiskā stabilitāte |
29 |
32 |
22 |
20 |
58 |
42 |
Veselības aprūpe un
pamatizglītība |
41 |
31 |
29 |
26 |
50 |
35 |
Augstākā izglītība un pieaugušo apmācības |
40 |
31 |
23 |
20 |
27 |
26 |
Preču tirgus efektivitāte |
40 |
36 |
30 |
26 |
49 |
47 |
Darba
tirgus efektivitāte |
26 |
17 |
12 |
11 |
69 |
53 |
Finanšu tirgus attīstība |
45 |
33 |
35 |
29 |
87 |
65 |
Tehnoloģiju attīstība |
38 |
32 |
29 |
29 |
35 |
28 |
Tirgus lielums |
95 |
95 |
99 |
100 |
78 |
77 |
Biznesa
attīstība |
67 |
61 |
51 |
48 |
48 |
49 |
Inovācijas |
70 |
70 |
31 |
30 |
44 |
44 |
GKI 2014-2015 vērtējumā Igaunija ir uzlabojusi savu
pozīciju par 3 vietām, bet Lietuva par 7 pozīcijām, taču abas
valstis atrodas augstāk nekā Latvija – attiecīgi 29.vietā un
41.vietā. Latvijas vājākās vietas salīdzinājumā ar abām
citām Baltijas valstīm ir publisko institūciju vides kvalitāte,
makroekonomiskā stabilitāte, sabiedriskās infrastruktūras
kvalitāte, darba tirgus efektivitāte, biznesa attīstība un
inovāciju un tehnoloģiju līmenis.
Kopumā Latvijā visbiežāk minētie uzņēmējdarbību
kavējošie faktori ir neefektīva birokrātija – 17,8%
(salīdzinot ar iepriekšējo aptauju +2,1%), nodokļu normatīvais
regulējums – 11,9% (+1,4%), ierobežota finanšu pieejamība –
11,9% (-2,9%), korupcija – 9,3% (-0,8%). Problemātiska kļuvusi
nepietiekama darbaspēka pieejamība – 8,9%, kā arī joprojām
aktuāla problēma tiek uzrādīta nepietiekama infrastruktūra –
8 % (nemainīgi dati) un spēja ieviest inovācijas – 6,7%
(-0,6%).
Latvijas rādītājus GKI vērtējumā lielā mērā noteiks
ilgtermiņa valdības darbs, kas būs orientēts uz uzņēmēju
identificēto trūkumu, katrā no indeksa pīlāriem, noteikšanu
un atbilstošas politikas, kas novērš konstatētos trūkumus,
izstrādi.
Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, GKI liecina par
joprojām tādu problēmjomu aktualitāti kā uzņēmējdarbības
uzsākšana, nodokļi, darba attiecības, komercstrīdu
risināšana.
2. Ekonomiskās
brīvības indekss
Ekonomiskās brīvības indekss ir pētījumu institūta
"Heritage Foundation" ikgadējs pētījums, kas tiek publicēts ik
gadu kopš 1995.gada, un tā mērķis ir atspoguļot pasaules
valstu ekonomiskās brīvības līmeni, prezumējot – jo
augstāka ekonomiskā brīvība, jo lielāks labklājības līmenis
un ienākumi uz vienu iedzīvotāju.
Ekonomiskās brīvības indekss sastāv no 10 rādītājiem, kas
ir iedalīti 4 pīlāros: 1. tiesiskums – korupcijas brīvības
un īpašumtiesību aizsardzības rādītāji; 2. valdības
ierobežojumi – valdības ietekmes ekonomikā un fiskālās
brīvības rādītāji; 3. regulējuma efektivitāte –
uzņēmējdarbības brīvības, monetārās brīvības rādītājs
un darba brīvības rādītāji; 4. tirgus atvērtība –
tirdzniecības brīvības, investīciju brīvība un finanšu
brīvības rādītāji.
Ekonomiskās brīvības rādītāja 2014.gada vērtējuma
periods ir no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam
(monetārās brīvības indekss tiek sastādīts kā vidējais
inflācijas vērtējums par 3 pēdējiem kalendārajiem gadiem –
no 2010.gada 1.janvāria līdz 2012.gada 31.decembrim).
Ekonomiskās brīvības rādītājā tiek iekļauti arī dati no
Doing Business pētījuma.
2014.gada janvārī publicētajā Ekonomiskās brīvības
indekss 2014 vērtējumā Latvija ir ierindota 42.vietā starp
178 pasaules valstīm, uzlabojot rādītāju par 13 pozīcijām
salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tomēr joprojām esot to valstu
grupā, kas ir "mēreni brīvas", kamēr Igaunija un Lietuva abas
ierindojas "galvenokārt brīvas" valstu grupā. Latvijas
ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 68,7
procentpunktiem, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu
iepriekš – pieauguma iemeslu pētījuma autori izskaidro ar
plaša mēroga uzlabojumiem astoņos no 10 ekonomisko brīvību
rādītājiem, jo īpaši uzņēmējdarbības brīvības, darba
brīvības, investīciju brīvības un brīvības no korupcijas
rādītājos.
Latvija salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu ir augstāk
novērtēta Darba brīvības, Investīciju brīvības,
Tirdzniecības brīvības un Monetārās brīvības rādītājos.
Savukārt, ja vērtējam pīlārus, kuros Latvijai nav izdevies
iegūt pietiekami augstu novērtējumu, tad secināms: Tiesiskuma
(Īpašumtiesību aizsardzības un Korupcijas brīvības
rādītāji) un Tirgus atvērtības (Finanšu brīvības
rādītājs), Regulējuma efektivitātes (Uzņēmējdarbības
brīvības rādītājs) un Valdības ierobežojuma (Fiskālās
brīvības rādītājs) pīlāros Latvijā nav pietiekams
progress.
Baltijas valstis
Ekonomiskās brīvības indeksā 2013. un 2014.gadā
|
Latvija |
Igaunija |
Lietuva |
|
2013.g. |
2014.g. |
2013.g. |
2014.g. |
2013.g. |
2014.g. |
Pasaules novērtējums |
55 |
42 |
13 |
11 |
22 |
21 |
Reģiona
novērtējums |
25 |
19 |
4 |
4 |
12 |
11 |
Procentuālais gada vērtējums |
66,5 |
68.7 |
75,3 |
75.9 |
72,1 |
73.0 |
Īpašumtiesības |
50,0 |
50.0 |
85,0 |
90.0 |
60,0 |
60.0 |
Korupcija |
42,0 |
43.6 |
64,0 |
64.2 |
48,0 |
49.9 |
Fiskālā
brīvība |
84,4 |
84.6 |
79,7 |
80.4 |
92,8 |
92.9 |
Valdības izdevumi |
53,6 |
54.9 |
56,2 |
56.0 |
53,6 |
55.9 |
Uzņēmējdarbības
brīvība |
75,7 |
82.5 |
78,2 |
77.6 |
77,6 |
85.7 |
Darba brīvība |
64,4 |
68.5 |
56,0 |
55.9 |
64,1 |
59.0 |
Monetārā
brīvība |
78,3 |
79.7 |
77,1 |
76.9 |
78,3 |
78.6 |
Tirdzniecības brīvība |
86,8 |
87.8 |
86,8 |
87.8 |
86,8 |
87.8 |
Investīciju
brīvība |
80,0 |
85.0 |
90,0 |
90.0 |
80,0 |
80.0 |
Finanšu brīvība |
50,0 |
50.0 |
80,0 |
80.0 |
80,0 |
80.0 |
Analizējot mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pozīcijas
pētījumā ietvertajās jomās redzams, ka Latvijas vājākās
vietas ir īpašumtiesības (intelektuālā īpašuma) rādītājs,
finanšu brīvības rādītājs un korupcijas rādītājs.
Ievērojot indeksa metodoloģiju, Latvijas īpašumtiesību
rādītāju negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neefektivitāte un
lietu lēnā izskatīšanas gaita, kas rada šķēršļus turpmāk
sekmīgai uzņēmēju darbībai. Vienlaikus īpašumtiesību
rādītājs tieši ietekmē korupcijas rādītāja vērtējumu.
Savukārt finanšu brīvības rādītājs apskata banku darbību
tādos jautājumos kā valdības finanšu pakalpojumu regulēšana,
valsts iejaukšanās pakāpe banku un citu finanšu iestāžu
darbībā, finanšu un kapitāla tirgus attīstības stadija,
valdības ietekme kredītu piešķiršanā un valsts atvērtība
ārvalstu konkurencei.
Svarīgi ir atzīmēt, ka, lai gan Regulējuma efektivitātes
pīlārs Latvijai kopumā ir augsti vērtēts, secināms, ka
nepieciešamas reformas uzņēmējdarbības brīvības rādītāja
un darba brīvības rādītāja ietvaros. Uzņēmējdarbības
brīvības rādītājā tiek vērtētas administratīvās
procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu
(skaits, laiks, izmaksas), būvatļaujas saņemšanu (skaits,
laiks, izmaksas) un uzņēmējdarbības izbeigšanu (skaits, laiks,
atgūstamā vērtība). Savukārt darba brīvības rādītājā
tiek apskatītas 6 komponentes - attiecība starp minimālo algu
pret vidējo pievienoto vērtību uz vienu darbinieku, šķēršļi
papildu darbinieku pieņemšanai darbā, darba stundu elastība,
šķēršļi darbinieku atlaišanai, uzteikuma laiks, atlaišanas
paziņošanas laiks un atlaišanas pabalsti darbiniekam. Jāņem
vērā, ka darba brīvības rādītājā joprojām atspoguļoti
Doing Business 2009.gada dati.
Ņemot vērā Ekonomiskās brīvības indeksa apsvērumus,
Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība,
uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras, būvatļaujas
saņemšana, darba elastdrošības nosacījumi un
uzņēmējdarbības izbeigšana.
Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas mērķis ir
pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides
veidošana, lai stimulētu darba vietu radīšanu, darba ražīguma
paaugstināšanu un attīstītu augstas pievienotās vērtības
eksportu, ņemot vērā Latvijas ierobežoto cilvēku un finanšu
resursu bāzi un specifisko makroekonomisko situāciju. Kaut arī
administratīvie šķēršļi ir tikai viens no aspektiem, lai
uzlabotu Latvijas konkurētspēju, tas būtiski ietekmē
uzņēmējdarbības vides kvalitāti, mazinot birokrātiju,
korupcijas risku. Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar
attiecīgo jomu politiku ir risināma valdības deklarācijas un
nozaru ministriju kompetenču ietvaros, Plānā 2014.-2015.gadam
netiek risināti šādi pasākumi.
Latvijas vieta starptautiskos indeksos ir nostabilizējusies un
pat cēlusies. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir
tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un
piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas,
uz kuru balstīts, piemēram, Pasaules Bankas Doing Business
vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām
uzņēmējdarbības jomā. Lai panāktu tālāku izaugsmi un
mazinātu regresa risku, publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi
jāstrādā uz noteiktām prioritātēm, atsakoties no liekajām
administratīvajām procedūrām, dokumentiem un ieviešot
e-risinājumus.
3. Pasaules Bankas
pētījums "Doing Business"
Pasaules Bankas Doing Business pētījums
(www.doingbusiness.org) ir starptautisks, salīdzinošs
uzņēmējdarbības vides reitings, kurš tiek veidots jau astoņus
gadus (kopš 2004.gada) un ik gadu mēra uzņēmējdarbību
regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu
dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi
mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un
procedūras – gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības
aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo.
Doing Business pētījums ir gan kvalitatīvs,
aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, gan
kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības
regulējumu 10 uzņēmuma "dzīves cikla" posmos 189 dažādās
pasaules valstīs. Doing Business pētījums kalpo ne tikai
kā pasaules valstu salīdzinošs indekss noteiktās
uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu
norišu atspoguļošanai pasaules tirgos, piemēram, vērtējot
valstu globālo konkurētspēju un ekonomisko brīvību.
Doing Business pamatprincipi:
1) aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums un
kvantitatīvs rādītāju kopums, kas mēra uzņēmējdarbības
likumdošanu 189 pasaules valstīs noteiktā laika griezumā;
2) tiek mērītas administratīvās prasības 10 jomās, kas
skar visus uzņēmējsabiedrības dzīves cikla posmus;
3) tiek ņemtas vērā valstu īstenotās reformas laika
periodā no iepriekšējā gada 2.jūnija līdz pašreizējā gada
1.jūnijam;
4) indikatoriem tiek piemēroti savi pieņēmumi, apskatīts
normatīvais regulējums un īstenošanas prakse, tostarp
e-procedūras, un no tā ir atkarīgs indeksa vērtējums.
5) intervijas un aptaujas – lai gūtu priekšstatu par jomās
veiktajām aktuālajām reformām un apzinātu normatīvajos aktos
noteikto normu piemērošanu, pētījumā tiek apzināts ekspertu
un uzņēmēju viedoklis;
6) Doing
Business ietver divu veidu
datu apkopošanu un attiecīgi rādītājus –
Juridiskās vērtēšanas rādītāji un Laika un aprites
rādītāji, kas nozīmē, ka atsevišķi indikatori apskata
tikai normatīvajos aktos noteikto un neapskata praksi un citi –
vērtē normatīvā regulējuma pielietošanu praksē.
Vairāk informācijas par Doing Business
metodoloģijas apsvērumiem pieejama Plānā 2013.-2014.gadam un
Pasaules bankas interneta vietnē:
http://www.doingbusiness.org/methodology/
common-misconceptions.
Pateicoties mērķtiecīgi īstenotām reformām
uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, Latvijā ir sasniegts
augsts rezultāts – Pasaules Bankas Doing Business 2014
pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā
24.vietā.
Latvijas un ES
dalībvalstu vietas Doing Business 2014

Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija
atrodas 9.vietā, kas ir par 1 vietu zemāk nekā gadu
iepriekš, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm,
piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai,
Zviedrijai, Vācijai un Igaunijai, un šogad arī Lietuvai.
Jāatzīmē, ka Latvijas vērtējums ir kopumā uzlabojies,
salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš – Latvija Doing
Business 2013 bija 24.vietā starp 185 pasaules valstīm, bet
pasliktinājies par vienu vietu starp Eiropas Savienības
dalībvalstīm.
Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, Igaunija ir zaudējusi
savas pozīcijas par 1 vietu (no 21.vietas uz 22.vietu), savukārt
Lietuva krasi uzlabojusi savas pozīcijas par 8 vietām (no
25.vietas uz 17.vietu). Minētā situācija ir skaidrojama ar to,
ka Lietuvā ir veiktas būtiskas reformas, kā arī tas, ka citas
valstis nav veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi
uzlabojošas reformas, līdz ar to zaudējot savas pozīcijas
stagnācijas dēļ.
Baltijas valstis
Doing Business 2013 un 2014
|
Latvija |
Igaunija |
Lietuva |
|
DB2013 |
DB2014 |
DB2013 |
DB2014 |
DB2013 |
DB2014 |
Uzņēmējdarbības uzsākšana |
59 |
57 |
50 |
61 |
105 |
11 |
Būvniecības atļaujas |
118 |
79 |
38 |
38 |
39 |
39 |
Pieslēgums
elektroenerģijai |
89 |
83 |
55 |
56 |
80 |
75 |
Īpašuma reģistrācija |
29 |
33 |
14 |
15 |
5 |
6 |
Kredītu
reģistrs |
3 |
3 |
40 |
42 |
52 |
28 |
Investoru tiesību aizsardzība |
67 |
68 |
67 |
68 |
67 |
68 |
Nodokļu
maksāšana |
52 |
49 |
44 |
32 |
59 |
56 |
Pārrobežu tirdzniecība |
23 |
17 |
8 |
7 |
15 |
15 |
Līgumu
izpilde |
21 |
21 |
28 |
26 |
16 |
17 |
Uzņēmējdarbības izbeigšana |
46 |
43 |
70 |
66 |
43 |
44 |
Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas un kredītu
reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas
vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā.
Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju sekojošās
pozīcijās:
• Igaunija – būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma
procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā un
pārrobežu tirdzniecībā;
• Lietuva – uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības
un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma
reģistrācijā, pārrobežu tirdzniecībā un līgumu
izpildē.
Latvijas
novērtējums Doing Business 2013 un 2014 – rādītāju
izmaiņas
Latvija |
2013.gads* |
2014.gads |
Izmaiņas |
Uzņēmējdarbības uzsākšana |
59 |
57 |
+2 |
Būvniecības
atļaujas |
118 |
79 |
+39 |
Pieslēgums elektroenerģijai |
89 |
83 |
+6 |
Īpašuma
reģistrācija |
29 |
33 |
-4 |
Kredītu reģistrs |
3 |
3 |
0 |
Investoru tiesību
aizsardzība |
67 |
68 |
-1 |
Nodokļu maksāšana |
52 |
49 |
+3 |
Pārrobežu
tirdzniecība |
23 |
17 |
+6 |
Līgumu izpilde |
21 |
21 |
0 |
Uzņēmējdarbības izbeigšana |
46 |
43 |
+3 |
* Pasaules Bankas pārrēķinātie dati.
Salīdzinot ar Doing Business 2013 pētījumu, Latvija
Doing Business 2014 būtiski uzlabojusi vērtējumu
būvniecības atļauju saņemšanas procesā, pieslēgumā
enerģijai, nodokļu rādītājā, pārrobežu tirdzniecībā, bet
kritums ir nekustamā īpašuma reģistrācijā, tomēr neskatoties
uz progresu lielākās problēmas joprojām konstatētas
jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmas efektīvu darbību un
būvniecības procesu.
Latvijas
administratīvo procedūru novērtējums Doing Business
2008-2014
Latvijā tiek pastāvīgi izmantots starptautiski atzītais
Doing Business pētījums kā reformu uzraudzības rīks, kas ļauj
identificēt administratīvo slogu saturošas prasības,
tādējādi novērtējot uzņēmējdarbības vidi kopumā.
Jāatzīmē, ka Pasaules Bankas pieeja Doing Business
metodoloģijas piemērošanā neļauj salīdzināt Latvijas
kopējās pozīcijas ilgāk par 2 gadiem, tomēr minētais rīks
ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to
izpildei, kā arī saistītās izmaksas.
Saskaņā ar Doing Business novērtējumu kopš 2008.gada līdz
2014.gadam, Latvija ir būtiski uzlabojusi novērtējumu Doing
Business uzskaitītajās jomās, samazinot administratīvās
prasības, laiku un izmaksas.
Uzņēmējdarbības uzsākšanai 2008.gadā bija
nepieciešamas 5 procedūras, kas kopā prasīja 16 dienas un
minimālā pamatkapitāla prasība (% no IKP uz 1 iedzīvotāju)
bija 22.05%. Procedūru skaits par vienu tika samazināts
2012.gadā, bet tikai 2014.gadā sistēmas darbībā ir
identificēts laika ietaupījums par 3,5 dienām, pateicoties
reģistrēšanās laika samazinājumam VID PVN reģistrā no 13
dienām uz 10 dienām un darba ņēmēju reģistrēšanai no 1
dienas uz 0,5 dienām. Veikto uzlabojumu rezultātā Latvija
2014.gada pētījumā salīdzinājumā ar 2013.gada pētījumu
reitingā ir pakāpusies no 59.vietas uz 57.vietu. Vienlaikus, lai
gan ir veikti uzlabojumi, citu valstu aktīvāku reformu
rezultātā, Latvija savu reitingu ir zaudējusi no 30.vietas
2008.gadā uz 57.vietu 2014.gadā. Saskaņā ar Doing Business 2014
vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas
labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada
87,4% sasniegusi 91,79% no labākā rādītāja uzņēmējdarbības
uzsākšanas jomā Pēc EM aplēsēm, kopumā administratīvā
sloga samazinājums uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā kopš
2008.gada ir 20%.
Būvniecības jomā Latvijā ir veiktas reformas,
samazinot procedūru skaitu no 26 procedūrām 2008.gadā līdz 18
procedūrām 2014.gadā. 2010.gadā likumdošanā tika ieviestas
izmaiņas, kas paredzēja procedūru samazināšanu un laika
ietaupīšanu, kas praksē darbojās un tika ņemti vērā Doing
Business 2014 pētījumā: procedūru skaits – 18,
ilgums - 152 dienas; izmaksas - 15.4% no ienākuma uz 1
iedzīvotāju; novērtējums - 79.vieta. Saskaņā ar Doing
Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra
attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to
frontier), no 2005.gada 61,08% sasniegusi 71,89% no labākā
rādītāja būvniecības jomā. Pēc EM aplēsēm, kopumā
administratīvā sloga samazinājums kopš 2008.gada būvniecības
atļauju saņemšanas procesā ir ap 30%.
Nekustamā īpašuma reģistrācijā 2008.gadā Latvija
bija 8 procedūras, 54 dienas un 2% izmaksas no īpašuma
vērtības. Šajā sektorā ir veiktas reformas, kopumā samazinot
procedūru skaita par 5 procedūrām un ietaupot 36 dienas (67% no
kopējā laika 2008.gadā). Rezultātā Latvija ieņem 33.vietu.
Doing Business 2014 pētījumā. Izmaksas % no īpašuma vērtības
nav mainījušās. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu,
Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam
rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 60,45%
sasniegusi 81,31% no labākā rādītāja nekustamā īpašuma
reģistrēšanas jomā. Pēc EM aplēsēm, kopējais
administratīvā sloga samazinājums nekustamā īpašuma
reģistrēšanā ir virs 50%.
Nodokļu jomā, lai gan laika posmā no 2008.gada līdz
2014.gadam nemainoties kopējam maksājumu skaitam (7 maksājumi,
salīdzinājumam Doing Business 2006 – 29 maksājumi), Latvijā
ir samazinājies laika patēriņš (ilgums stundās) no 279
stundām 2008.gadā līdz 264 stundām 2014.gadā. Pēc uzņēmēju
viedokļa visaugstākais laika patēriņš bijis 2011.gadā – 290
stundas gadā nodokļu nomaksai (Doing Business 2012 dati,
salīdzinoši Doing Business 2006 – 320 stundas gadā).
Rādītāja uzlabojumu ietekmēja VID Elektroniskās deklarēšanas
sistēmas ieviešana, nodrošinot uzņēmējiem iespēju nodokļu
deklarācijas iesniegt elektroniski, kā ar citi pasākumu
grāmatvedības kārtošanas prasību atvieglošanā. Vienlaikus
vērojams, ka mazinājusies kopējā nodokļu likme (% no peļņas)
- no 36,4% (2008.gadā) līdz 35.9% Doing Business 2014
novērtējumā. Rezultātā Latvija nodokļu nomaksas rādītājā
ierindota 49.vietā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu,
Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam
rādītājam (distance to frontier), sasniegusi 79,63%,
salīdzinoši 2005.gadā – 64,45% no labākā rādītāja
nodokļu jomā.
Investoru tiesību aizsardzības novērtējumā Latvijai
kopš 2008.gada, atbilstoši Doing Business metodoloģijas
apsvērumiem, nav mainījušies rādītāji un līdz šim veiktie
normatīvo aktu grozījumi nav snieguši būtisku ietekmi Latvijas
novērtējumā, rezultātā Latvija zaudējusi 19 vietas no
49.vietas (2008.gadā) līdz 68.vietai (2014.gadā). Zemākais
rādītājs bijis 2013.gadā – 70.vieta šīs kategorijas
reitingā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija
rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam
rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada palicis
nemainīgs 56,67% apmērā no labākā rādītāja investoru
tiesību aizsardzības jomā.
Kredītu reģistra rādītājā Doing Business 2014
Latvija ieņem 3.vietu, saņemot augstāko punktu skaitu Tiesību
apjoma koeficientā (10 punkti no 10) un otro augstāko punktu
skaitu Kredītu informācijas indeksā (5 punkti no 6). Attiecīgi
2008.gadā iegūtais punktu skaits ir bijis 8 un 4 abās punktu
kategorijās. Visbūtiskāk jeb 28 reizes ir pieaudzis Publisko
kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita)
no 2.6 līdz 73.6%. Privāto kredītreģistru segums palicis
nemainīgs – 0% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita.
Salīdzinoši 2008.gadā Latvija ieņēma 13.vietu Kredītu
reģistra rādītājā pasaules reitingā. Saskaņā ar Doing
Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra
attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to
frontier), no 2005.gada 81,25% sasniegusi 93,75% no labākā
rādītāja kredītu reģistra jomā.
Pārrobežu tirdzniecības (muitas) rādītājā Doing
Business Latvijai izmaiņas ir bijušas ļoti mērenas - eksporta
veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits ir samazināts par 1 no 6
uz 5 2014.gadā, atbilstoši eksporta veikšanai nepieciešams
laiks samazinājies par 3 dienām, bet maksa standarta partijai
eksportam par 200 ASV dolāriem. Arī importa veikšanai
nepieciešamo dokumentu skaits 2014.gadā samazināts par 1 no 6 uz
5 dokumentiem, bet nepieciešamais laiks samazinājies jau
2011.gadā no 12 uz 11 dienām. Maksa standarta partijai importam
visaugstākā bijusi 2009.gada Doing Business pētījumā – 850
ASV dolāri, bet tā samazinājusies līdz 801 ASV dolāri gadu
vēlāk. Kopumā no 2008. līdz 2014.gadam Latvija paaugstinājusi
savu vietu reitingā no 18. līdz 17.vietai, tomēr svārstības
bijušas regulāras – 2009.gadā viszemākā 25.vietā, bet
2012.gadā visaugstākā 15.vieta pasaules reitingā. Saskaņā ar
Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra
attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to
frontier), no 2005.gada 77,88% sasniegusi 83,57% no labākā
rādītāja pārrobežu tirdzniecības jomā. Pēc EM aplēsēm
kopējais administratīvā sloga samazinājums ārējā
tirdzniecībā ir lēšams ~ 20% apmērā.
Līgumsaistību izpildē ir vērojams vislielākais
administratīvā sloga pieaugums - nemainoties kopējam procedūru
skaitam, kas ir 27 procedūras, kopējais procedūru ilgums
pieaudzis par 190 dienām jeb 68.1% (no 279 dienām 2008.gadā
līdz 469 dienām 2014.gadā). Pieaugušas arī izmaksas % no
prasības apjoma, kas 2008.gadā bija 12.9%, 2009.gadā 16%, bet
kopš 2010.gadā saglabājušās 23.1% apmērā.Tādējādi
Latvijas novērtējums Doing Business krities no 5.vietas
2008.gadā līdz 21.vietai 2014.gadā. Saskaņā ar Doing Business
2014 vērtējumu, Latvijas pozīcija rādītājā, kas mēra
attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to
frontier), no 2005.gada 82,75% nokritusies līdz 74,98% no
labākā rādītāja līgumsaistību izpildes jomā
Uzņēmējdarbības izbeigšanā 2010.gadā 1.novembrī
stājās spēkā jauns Maksātnespējas likums, kurš paredzēja
maksātnespējas procesa ilguma saīsināšanu, tomēr praksē šī
likuma faktiskā darbība parādās tikai 2014.gadā, kad
procedūras ilgums kopš 2008.gada samazinājies par 50% no 3 līdz
1.5gadiem, rezultātā arī samazinoties procesa izmaksām par 3 %
no īpašuma vērtības (no 13% uz 10%). Svārstīgs ir bijis
apmierināto prasību koeficients (centos no 1 ASV dolāra), kas
2008.gadā bijis 34.6%, krities līdz 29% 2009. gadā, bet
2014.gadā pieaudzis līdz 48.4%. Kopumā pozīcijas uzlabojušās
no 67.vietas līdz 43.vietai periodā no 2008.gada līdz
2014.gadam, tomēr visaugstākā vieta reitingā ieņemta
2012.gadā – 32.vieta, kad apmierināto prasību koeficients
bijis 56.2%. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija
rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam
rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 35,86%
sasniegusi 51,30% no labākā rādītāja uzņēmējdarbības
izbeigšanas jomā.
Darba tiesisko attiecībujoma Doing Business tika
apskatīta no 2008.gada līdz 2010.gadam pēc tādiem kritērijiem
(piešķirot punktu skaitu) kā darbā pieņemšanas indekss, darba
laika elastīguma indekss, atlaišanas izmaksas u.c. Latvijas
novērtējumi šajās apakškategorijās atbilstošajā laikā
bijušas nemainīgas, tomēr atbilstoši Doing Business
metodoloģijai kopējais reitings zaudēts no 99.vietas līdz
128.vietai. Vienlaikus jāatzīmē, ka, neatkarīgi no jomas
novērtējuma neesamības, reformas ir turpinātas šajā jomā,
un, atbilstoši EM aplēsēm, uzlabojumi ir vismaz 30% apmērā
kopš 2008.gada. Šai jomai Doing Business 2014 neietver
vērtējumu, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam
rādītājam (distance to frontier).
Elektrības pieslēgumarādītājā novērtējums veikts
tikai 2013. un 2014.gada Doing Business pētījumos. Abos gados
procedūru skaits bijis 5 un ilgums – 108 dienas. Savukārt
izmaksas samazinājušās no 389.1% līdz 326.1% no ienākuma uz 1
cilvēku. Līdz ar to secināms, ka administratīvās izmaksas
mazinājušās par 15%, nemainot administratīvās procedūras, kas
līdz šim pamatojams ar ienākuma uz vienu iedzīvotāju
palielināšanos. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu,
Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam
rādītājam (distance to frontier), no 2009.gada 60,89%
sasniegusi 72,83% no labākā rādītāja elektrības pieslēguma
jomā.
Kopumā Doing Business 2014 Latvija rādītājā, kas
mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to
frontier), no 2005.gada 67,5% sasniegusi 76,10% no labākā
rādītāja (nav iekļauta elektrības pieslēguma joma).
Ņemot vērā Doing Business 2015 atskaites periodu no
2013.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 2.jūnijam, plānojams, ka
Doing Business 2015 kopumā ietekmēs sekojoši 2013.gadā
īstenotie pasākumi:
- uzņēmējdarbības
uzsākšanā: 2013.gadā pieņemti grozījumi
Komerclikumā, kas paredz visiem mikrouzņēmuma dalībniekiem,
dibinot uzņēmumu, vienlaikus apliecināt savus parakstus pie UR
valsts notāra;
- investoru aizsardzībā:
2013.gadā pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas paredz
nodrošināt iespēju ieinteresētajām personām savlaicīgi
iepazīties ar potenciālajām izmaiņām komersanta
reģistrācijas lietā, tādējādi dodot iespēju ātri reaģēt
uz iespējamiem personas tiesību un likumisko interešu
aizskārumiem (UR pakalpojums darbojas no 2014.gada
1.janvāra);
- maksātnespējas jomā:
2010.gadā ieviestais Maksātnespējas likums un mazāks
ierosināto lietu skaits turpinās paaugstināt apmierināto
prasību koeficientu un samazināt maksātnespējas procesam
nepieciešamo laiku;
- nodokļu jomā: atbilstoši
2014.gada uzņēmēju aptaujas rezultātiem, uzņēmēji pavada 180
stundas gadā, lai sagatavotu UIN, IIN, VSAOI, PVN deklarācijas un
iesniegtu tās VID, kas ir par 84 stundām mazāk nekā Doing
Business 2014 norādītajos datos.
- līgumsaistību izpildē
un investoru tiesību aizsardzībā: 2013.gadā
pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas noteic jaunu lietu
kategoriju – lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku
(akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem,
kuras ietvaros izskata kapitālsabiedrību iekšējos strīdus, un
nosaka, ka minētās lietas izskatīs viena "specializēta" tiesa
– Jelgavas tiesa. Kā arī Civilprocesa likums paredz tikai divas
tiesu instances – pirmā instance un kasācija, proti, nav
paredzēta apelācijas instance, turklāt noteikti saīsināti
termiņi procesuālajām darbībām
- elektrības pieslēgumu
jomā: 2013.gadā ieviesta iespēja uzņēmējiem atgūt ieguldītos
līdzekļus elektrības pieslēguma
uzstādīšanai piecu gadu periodā, pēc investīciju veikšanas, tāpat ņemot vērā
Sadales tīkla veiktos uzlabojumus iekšējās procedūrās un
elektroniskās informācijas aprites ieviešanai sagaidāms
termiņa samazinājums elektrības pieslēguma
nodrošināšanai.
Tādējādi iespējams, ka jau Doing Business 2015 Latvija
kopējā novērtējumā var ievērojami uzlabot savu vietu
iekļūstot pirmajā divdesmitniekā pie citiem nemainīgiem
rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības
rādītājus.
Publiskās pārvaldes reformu plānotājiem Doing
Business ikgadējie mērījumi ļauj diagnosticēt, kuri
administratīvie šķēršļi, birokrātiskās barjeras un
regulējošās jomas uzņēmējiem sagādā problēmas un cik
lielā mērā problēmas gadu gaitā samazinās vai pieaug.
Pamatota izpratne un stabila monitoringa sistēma dialogā ar
privāto sektoru palīdz novērtēt ieviesto reformu
rezultativitāti un identificēt jaunas reformas, turpinot reformu
ciklu.
Reformas ir nepārtraukts process, un uzņēmējdarbības vides
kvalitāte ir atkarīga no valsts pārvaldes spējas pielāgoties
un sniegt kvalitatīvus, konkurētspējīgus un esošā tirgus
prasībām atbilstošus pakalpojumus. Līdz ar to nepieciešams
turpināt darbu pie sniegto pakalpojumu pilnveidošanas pat
situācijā, ja Latvijai attiecīgajā jomā ir salīdzinoši labs
rādītājs.
Norādāms, ka reformas paredz ne tikai administratīvo
procedūru vienkāršošanu, bet arī lēmumu par izmaksu
piešķiršanu, plānojot budžeta ietvaru, kā arī viennozīmīgi
– ar politiskas plānošanu saistītu lēmumu pieņemšanu katrā
no nozares jautājumiem.
Latvijas vietu Doing Business 2015 ietekmēs tikai tādi
pasākumi, kas jau ir pieņemti un/vai ieviesti praksē,
atbilstoši pētījuma metodoloģijai. Līdz ar to Plāna
2014.-2015.gada ietvaros izvirzītie pasākumi ietekmēs Latvijas
vērtējumu Doing Business 2016.
Papildus, lai uzlabotu Latvijas novērtējumu jau Doing
Business 2016, kā neatliekami ir jāveic šādi pasākumi:
1. uzņēmējdarbības
uzsākšanā: jāpilnveido iespēja reģistrēt uzņēmumus
Komercreģistrā, t.sk., ar portāla www.latvija.lv starpniecību,
un jāvienkāršo mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju darbinieku
reģistrāciju uzņēmuma dibināšanas procesā;
2. būvniecības jomā:
jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu
Būvniecības informācijas sistēmas darbības uzsākšanu;
3. nekustamā īpašuma jomā:
jāpieņem Saeimā grozījumi Zemesgrāmatu likumā Nekustamā
īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā
īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" vienas pieturas
aģentūras principa nodrošināšanai īpašuma datu
reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā, kā arī
paredz nekustamā īpašuma reģistrāciju elektroniski;
4. līgumsaistību izpildē:
neatliekami jāsakārto normatīvo regulējumu elektronisko
dokumentu aprites ieviešanai tiesu iestādēs;
5. darba jomā: jāpieņem
Saeimā grozījumi Darba likumā, kas paredz elastdrošības
principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās.
Īstenojot visus Plānā 2014.-2015.gadam iekļautos pasākumus,
Latvija Doing Business kopējā reitingā starp visām 189
pasaules valstīm varētu pat iekļūt pirmajā desmitniekā
Doing Business 2014 rādītājos pie citiem
nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
4. Uzņēmēju
aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz
uzņēmējdarbības vidi 2013.-2014.gada rezultāti
2014.gada sākumā pēc EM pasūtījuma septīto reizi tika
veikta uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi
uz uzņēmējdarbības vidi un 2014.gada jūnijā publicēti tās
rezultāti. Minētais pētījums veikts kopš 2001.gada katru otro
gadu un to rezultātā, sadarbībā ar nozaru ministrijām un
nevalstiskajām organizācijām ir izstrādāti dažādi pasākumi
uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai tādās jomās kā
uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības process, nekustamā
īpašuma reģistrācija, pārrobežu tirdzniecība,
uzņēmējdarbības izbeigšana un citās. Kopumā ar
salīdzināmas aptaujas palīdzību ir analizēta situācija
trīspadsmit gadu laikā, tādējādi sniedzot pamatu problēmu
kvalitatīvai analīzei un nepieciešamo reformu
identificēšanai.
No 2013.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.martam
uzņēmējdarbības vides izvērtējumu veica SIA
PricewaterhouseCoopers sadarbībā ar Latvijas Faktiem izmantojot
tiešo (face-to-face) interviju metodi aptaujājot pēc
nejaušas (kvotu) izlases principa izvēlētus 734 uzņēmumu
vadītājus visā Latvijā. Aptaujātie uzņēmumi ir
reprezentatīvi pret visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem
(komercsabiedrībām un individuāliem komersantiem) Latvijā.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijas uzņēmēji,
risinot ar administratīvām prasībām saistītus jautājumus,
vidēji tērē 13% sava darba laika. Uzņēmēju laika patēriņš
administratīvo prasību izpildei šogad ir nedaudz lielāks nekā
tas bija 2011.gada rezultātos (11%) un ir atgriezies 2009.gada
līmenī.

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo
procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Salīdzinoši visvairāk darba laiku dažādu birokrātijas
jautājumu risināšanai velta lielo uzņēmumu vadītāji (26% no
visa darba laika). Administratīvo prasību risināšanai
patērēto laiku, kā lielu apgrūtinājumu, vērtēja 11,1%
(2011.g. – 17%) uzņēmēju, kā nelielu apgrūtinājumu –
36,3% respondentu, savukārt 36,1% aptaujas dalībnieku pauda
viedokli, ka tas nav apgrūtinājums.
Kopumā pētījuma rezultātu analīze un to salīdzinājums ar
iepriekšējo pētījumu rezultātiem ļauj apgalvot, ka
uzņēmējdarbības vide Latvijā uzlabojas. Visas pētījuma instrumentārijā
iekļautās regulējošās jomas, administratīvās procedūras,
iespējamie uzņēmējdarbības šķēršļi šogad retāk tika
vērtēti, kā kavējoši uzņēmumu attīstībai, nekā tas bija
iepriekšējos pētījumos (kopš 2001.gada). Līdzīgi kā
iepriekšējos pētījumos, arī šogad visbiežāk, kā šķērsli
uzņēmējdarbībā, aptaujas dalībnieki nosauca nodokļu likmes (
vienīgais faktors, ko, kā kavējošu uzņēmuma attīstībai
nosauca vairāk par pusi (59%) aptaujāto uzņēmēju
(2011.gadā– 78%)); likumu un noteikumu izmaiņu biežums – kā
šķērsli uzņēmējdarbībā nosauca 44% uzņēmēju (2011. gadā
– 59%); nodokļu likumi un noteikumi/ nodokļu administrēšana
– 42% (2011.gadā – 59%); inflācija – 32% (2011. gadā –
61%); Konkurence ar pelēko / ēnu ekonomiku – 24% (2011. gadā
– 43%) un infrastruktūras pakalpojumu izmaksas (elektrība,
ūdens, gāze, autoceļi) – 21% (2011.gadā – 35%). Minētās
problēmas īpaši smagi ietekmē ražotājus un ārvalstu
investorus.

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo
procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, aptauja identificē
tādu problēmjomu pastāvēšanu kā uzņēmējdarbības
uzsākšana, nodokļi un komercstrīdu risināšana.
Lai rastu risinājumu, EM 2014.gada maijā tika organizētas
ekspertu diskusijas un apzinātas rekomendācijas nepieciešamajiem
pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, atbilstoši
uzņēmēju šodienas vajadzībām. Tika piesaistīti eksperti gan
no valsts pārvaldes, gan – privātā sektora. Rezultātā tika
sagatavots ziņojums par administratīvo procedūru ietekmi uz
uzņēmējdarbības vidi Latvijā ar pasākumiem turpmākai
rīcībai. Minētie pasākumi iekļauti Plānā
2014.-2015.gadam.
Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar attiecīgo jomu
politiku ir risināma valdības deklarācijas un nozaru ministriju
kompetenču ietvaros, Plānā 2014-2015.gadam netiek risināti
šādi pasākumi.
5.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi
2014.-2015.gadam
Plāna 2014.-2015.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai
risinātu uzņēmēju identificētās problēmas, ņemot vērā
2013.-2014.gadā veiktās uzņēmumu aptaujas rezultātus par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā, kā arī iekļauti pasākumi, kas uzlabotu Latvijas
pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, un,
ievērojot savstarpējo korelāciju starp starptautiskajiem
reitingiem, attiecīgi ietekmētu arī GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus, tādējādi nodrošinot Latvijas
uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu ietekmes
vērtējumu starptautiskajā līmenī. Tāpat Plānā
2014.-2015.gadam tiek turpināti pasākumi, kas iekļauti Pānā
2013.-2014.gadam.
Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes
vērtējums modelēts uz Doing Business 2014.gada
rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek
veiktas.
5.1. Uzņēmējdarbības
uzsākšana
Latvija Doing Business – uzņēmējdarbības
uzsākšana |
2013.g. |
2014.g. |
Procedūru skaits |
4 |
4 |
Ilgums (dienas) |
16 |
12.5 |
Izmaksas (% no
IKP uz 1 iedzīvotāju) |
2,3 |
1.9 |
Minimālais pamatkapitāls (% no IKP uz 1
iedzīvotāju) |
0,0 |
0,0 |
|
59 |
57 |
Īstenotās
aktivitātes
Uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvija ir ierindota 57.vietā,
kas ir par 2 vietām augstāk nekā gadu iepriekš. Minētais
saistīts ar ieviesto iespēju vienlaikus pieteikt uzņēmumu
Komercreģistrā juridiskā statusa iegūšanai, kā arī VID
pievienotās vērtības nodokļu maksātāja statusa iegūšanai
(dienu skaits samazinājies no 16 uz 12,5 dienām), tāpat kā tiek
norādīts, ka darbinieku reģistrēšana caur EDS aizņem mazāk
nekā 1 dienu, bet, atbilstoši Doing Business metodoloģijai, tiek
uzskaitīta kā atsevišķa procedūra. Doing Business 2014 ir
identificēts, ka Latvijā samazinājušās ar uzņēmējdarbības
uzsākšanu saistītās izmaksas no 2,3% uz 1,9%,kas pamatā ir
saistītas ar 2013.gadā MK līmeņa normatīvajos aktos
noteiktajiem atvieglojumiem uzņēmumiem uzņēmējdarbības
uzsākšanas reģistrēšanā Komercreģistrā, kā arī būtisku
devumu ir sniedzis IKP pieaugums uz 1iedzīvotāju Latvijā
2013.gadā, tādējādi samazinot kopējo izmaksu īpatsvaru
uzņēmuma dibināšanas izmaksās.
2013.gadā samazinātas valsts nodevas uzņēmumu
reģistrācijai:
1) no 2014.gada 1.janvāra ir spēkā MK 2013.gada 17.decembra
noteikumi Nr.1530 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu
reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo
dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kas paredz valsts nodevu
diferencēšanu atkarībā no pakalpojuma pieprasīšanas un
sniegšanas veida (elektroniski vai papīra formātā). Proti, par
10% samazināta valsts nodeva par reģistrācijas darbībām
Uzņēmumu reģistrā gadījumā, ja reģistrācijai tiek izmantota
UR pārziņā esošā speciālā tiešsaistes forma portālā
www.latvija.lv, un pēc klienta pieprasījuma pakalpojums arī tiek
sniegts elektroniski, proti, sekojoša informācijas (valsts
notāra lēmuma) saņemšana notiek uz speciālo tiešsaistes formu
vai elektroniskā pasta adresi;
2) 2013.gada 29.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta
noteikumi Nr.65 "Oficiālo publikāciju noteikumi", un to 19.punkts
paredz publikācija – ziņas vai ieraksti ir saistīti ar
Komerclikuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem
atbilstošas SIA pamatkapitāla palielināšanu – ir noteikta
9,25 EUR apmērā. Savukārt jaunas Komerclikuma
185.1panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas
sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas publikācijas
maksa samazināta uz 14,23 EUR. Līdz ar to minēto normu
ieviešana sniegs papildus izmaksu samazinājumu topošajiem
uzņēmējiem.
Kā otrs būtisks pasākums, kas īstenots 2012.gada ietvaros ir
saistīts ar PVN maksātāju reģistrāciju laika samazinājums -
ar 2013.gada 1.janvāri stājies spēkā jaunais PVN likums, kas
paredz PVN maksātāju reģistrāciju 5 darba dienu laikā,
iepriekš normatīvajos aktos tika atrunātas 10 darba dienas.
Ņemot vērā Doing Business apsekojuma periodu nodokļu
jomā, minētā pasākuma ietekme būs vērojama Doing
Business 2015 rādītājos.
Kā būtisks pasākums 2013.gadā, kas atvieglo uzņēmumu
dibināšanu, ir ieviestas tiesības UR amatpersonai apliecināt
parakstus uz jebkura komersanta (neatkarīgi no dalībnieku skaita)
iesniegtajiem dokumentiem. 2013.gada 1.jūlijā stājās spēkā
grozījumi Komerclikumā, ar kuriem tiek būtiski paplašināts to
gadījumu skaits, kad parakstu uz UR iesniedzama dokumenta
(pieteikuma vai pieteikumam pievienojama dokumenta), cita starpā
ir tiesības apliecināt arī UR amatpersonai. Minētais
regulējums stājās spēkā ar 2014.gada 1.janvāri, taču
atbilstoši Komerclikuma pārejas noteikumu 29. punktam jau no
2013.gada 1.jūlija parakstu apliecināšanas funkcija ir
paplašināta attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu
atbildību ar samazinātu pamatkapitālu.
Pateicoties ieviestajām aktivitātēm, kā arī ieviestajai
uzņēmumu elektroniskajai reģistrācijai ar portāla
www.latvija.lv starpniecību, šobrīd Latvijā, ievērojot Doing
Business metodoloģiju, uzņēmējdarbības uzsākšanā ir
identificējamas 2 procedūras, kuru dienu skaits nepārsniedz 7
dienas, esošajā Doing Business 2014 rādītājā.
Kā papildus uzņēmējdarbības uzsākšanu atvieglojoša
aktivitāte atzīmējama 2013.gadā ieviestā iespēja juridisku
personu autentificēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību
– VRAA ir izstrādāts risinājums, lai izmantojot portāla
www.latvija.lv starpniecību varētu nodrošināt juridisku personu
autentifikāciju gadījumam, ja juridiskās personas paraksta
tiesīgai personai ir tiesības pārstāvēt juridisko personu
atsevišķi un šīs tiesības ir reģistrētas UR. Risinājums
pieejams kopš 2013.gada 19.decembra. Portālam www.latvija.lv ir
sasaiste ar UR, kā rezultātā iespējams apliecināt
privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības - UR ir
nodrošinājis piekļuvi UR datiem, izmantojot VRAA infrastruktūru
(e-pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm pieejami
ekspluatācijā no 2013.gada 1.marta). Minētā aktivitāte tieši
neietekmēs Doing Business rādītājus, bet veicinās aktīvāku
uzņēmumu reģistrāciju elektroniskajā vidē.
Jāatzīmē, ka 2014.gada uzņēmumu aptaujas par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā rezultāti liecina, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai
nepieciešams arvien mazāks laiks un procedūru skaits.
Uzņēmuma
reģistrācijai nepieciešamais laiks 2001. -2014.gadā

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo
procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Pēc uzņēmēju vērtējuma, pakāpeniski samazinās uzņēmumu
reģistrācijai patērētais laiks. Ja 2009.gadā reģistrācijai
uzņēmumu reģistrā tika patērētas 8,9 dienas, tad 2014.gadā
tiek patērētas 5,7 dienas. Savukārt, reģistrācijai valsts
ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā 2009.gadā tika
patērētas 9,2 dienas, bet 2014.gadā – 3,3 dienas. Vienlaikus
konstatēts, ka 2014.gadā uzņēmumu reģistrācijai tikai daļa
no jaundibinātajiem uzņēmējiem (13,9%) izmantojuši
elektronisko pakalpojumu portālā www.latvija.lv.
Kā liecina minētā aptauja, uzņēmēji ir informēti arī par
e-paraksta pakalpojuma veidiem, taču to pielieto maza daļa
uzņēmēju: 76.1% uzņēmēju ir informēti par e-parakstu, kur
paraksts var tikt ģenerēts internetā bez plastikāta kartes,
vairāk nekā 2011.gadā (65%), taču tikai 29% uzņēmumu izmanto
šo pakalpojumu (22% 2011.gadā). No tiem, kas e-pakalpojumus
neizmanto, lielākā daļa (54%) joprojām neredz vērtību šo
pakalpojumu izmantošanā, savukārt 20% uzskata, ka pagaidām nav
pietiekamu šo pakalpojumu izmantošanas iespēju.
Neskatoties uz 2013.gadā īstenotajām aktivitātēm, ir
nepieciešams turpināt ieviest reformas uzņēmējdarbības
uzsākšanas atvieglošanai un ar uzņēmumu saistīto datu
reģistrēšanu UR.
Plānotās
aktivitātes
Jānodrošina mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju darbinieku
reģistrācijas vienkāršošanas šā uzņēmuma dibināšanas
procesā. Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru
vienošanos, apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem
PVN un mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai
jaundibināts uzņēmums, kas plāno veikt mikrouzņēmumu nodokļa
maksājumus, reģistrētu darbiniekus VID, tam nepieciešams
atsevišķi griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā
darbinieka reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas
saturoša prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing
Business 2014 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas
jomā. Pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.pantā
noteikto, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmumu
nodokļa maksātāja kritērijiem atbilstoša uzņēmuma
dalībnieks un ir šī mikrouzņēmuma darbinieks (t.i., fiziska
persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmuma
nodokļa maksātājs), un secinot, ka šāda uzņēmuma īpašnieks
nodrošinās, ka reģistrējot nodokļu maksātāju kā
mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju automātiski tā īpašnieks
tiks reģistrēts kā darba ņēmējs, ir iespējams pieteikt
jaundibināmo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku
reģistrāciju. Nodrošinot iespēju mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāju darbinieku reģistrāciju šā uzņēmuma
reģistrēšanas brīdī, reģistrējot uzņēmumu ar minētā
portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota
uzņēmējdarbības uzsākšana. Lai īstenotu minēto pasākumu,
nepieciešams sagatavot grozījumus MK 07.09.2010. noteikumos
Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un
iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atcelt prasību, ka
darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – triju
darbdienu laikā pēc VID lēmuma paziņošanas par reģistrāciju
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā reģistrē VID
mikrouzņēmuma darbinieku – mikrouzņēmuma īpašnieku,
iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (minētais uzdevums
šobrīd iekļauts LM virzītajā VSS-475 projektā).
• Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma -
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekus reģistrācijai
VID uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1
uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi
samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu
kārtošanai.
Jāpārskata UR e-pakalpojums "Reģistrācija UR vestajos
reģistros". Lai nodrošinātu ērtu un vienkāršu
uzņēmējdarbības uzsākšanu, ar 2012.gada 21.novembri portālā
www.latvija.lv tika ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu
uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Savukārt kopš
portāla www.latvija.lv atjaunošanas 2013.gada nogalē, minētais
pakalpojums nebija pieejams līdz 2014.gada aprīļa beigām,
tādējādi jau iepriekš identificētajai problēmai par
uzņēmēju mazo skaitu, kas izmanto šo pakalpojumu un ar to
saistīto risinājumu ieviešanu, šobrīd konstatējams, ka
elektroniskā reģistrēšana caur minēto portālu nebija vispār
iespējama 5 mēnešus. Nepieciešams izvērtēt UR portālā
www.latvija.lv izvietotā e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu
reģistra vestajos reģistros" darbības laikā konstatētos
trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus, un veikt iepirkumu, kas
nodrošina nepieciešamo pielāgojumu izstrādi, un paredz turpmāk
stabilu e-pakalpojuma darbību un nepārtrauktu pieejamību.
• Ieviešot minēto pasākumu tiks samazināts
administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts
Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām
nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī
ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar
valsts iestādēm.
Jāuzlabo process uzņēmuma datu grozījumu veikšanai
Komercreģistrā. Atbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā
daļā noteiktajam ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz
ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.
Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets. Attiecīgi
Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumi Nr.567 "Noteikumi
par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā" apstiprina
19 pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā, tostarp
veidlapas, kas paredz izmaiņu izdarīšanu dibināšanas līgumā,
lēmumā statūtos, par uzņēmuma pievienošanu, sadalīšanu u.c.
Turklāt ir noteikta prasība visas aizpildītās lapas sanumurēt
un caurauklot. Prasības neattiecina uz elektronisko dokumentu, ja
tas ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par
elektronisko dokumentu noformēšanu. Nepieciešams pārskatīt
normatīvo regulējumu, kas paredz vienkāršot procesu par
komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu,
atsakoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām veidlapām
uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot
paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā
www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma
starpniecību un atbilstoši pielāgot šī pakalpojuma
funkcionalitāti.
• Minētā pasākuma īstenošana atvieglotu ar
uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras procedūru un
attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam
formalitāšu kārtošanai.
Jāveic uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu
elektronizēšana un jāatsakās no uzņēmumu ģeogrāfiskās
lietu piekritības. Plāna 2012.gadam uzdevums paredzēja
uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu,
tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu
paziņošanu UR. Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu
ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu
formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR
procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā
arī ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā, kas
noteiktu efektīvu dokumentu apstrādi. Tehniskā risinājuma
iegāde ir veikta 2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR
informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva
(dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Projekta ietvaros ir
izstrādāts risinājums, kas nodrošina projekta apjomā noteikto
pieteikumu digitalizāciju. 2014. gada laikā UR tiks turpināts
darbs pie UR procedūru pielāgošanas risinājuma ieviešanai.
Nepieciešams izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas
paredz uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes
procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR;
sakārtot kārtību, kādā dokumenti tiek apstrādāti
digitālajā formā nezaudējot to juridisko statusu pēc to
sadales; paredz izslēgt nosacījumu reģistrācijas dokumentus
iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma
reģistrāciju (atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības),
tāpat nepieciešams nodrošināt UR dokumentu digitālo apriti un
praksē no 2016.gada 1.janvāra atteikties no lietu ģeogrāfiskās
piekritības, kas paredz reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā
UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma
reģistrāciju.
• Minētais pasākums atvieglotu uzņēmējdarbības
formalitāšu kārtošanu UR.
Jāatsakās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas
nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām,
t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu
skaitu. MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu
maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību
reģistrāciju VID" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji
un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē
UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā.
Nepieciešams pārskatīt iesniedzamo dokumentu veidus, jo daļa
informācijas ir pieejama publiski, piemēram, zvērinātu notāru
prakses vietas. Tāpat nav nepieciešams galvenā uzņēmuma
lēmums par struktūrvienības izveidošanu, jo struktūrvienība
neizveidojas ar lēmuma pieņemšanu, bet gan ar faktisku rīcību
(uzsākot lietot attiecīgās telpas, teritoriju vai interneta
vietni). Ir lemjams jautājums par obligātu reģistrācijas
apliecību nepieciešamību. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt
grozījumus MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150, paredzot
atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu
maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, atcelt
prasības par atsevišķi iesniedzamajiem dokumentiem, un saīsinot
struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.
• Ieviešot pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs
uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un
paplašināšanas fāzē, kā arī ietekmēts uzņēmēju
vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm.
5.2. Būvniecības atļaujas
Latvija Doing Business – būvniecības
atļaujas |
2013.g. |
2014.g. |
Procedūru skaits |
21 |
18 |
Ilgums (dienas) |
205 |
152 |
Izmaksas (% no
ienākuma uz 1 iedzīvotāju) |
18,6 |
15.4 |
Vieta |
113 |
79 |
Īstenotās
aktivitātes
Latvijai būvatļaujas saņemšanas procedūrās ir panākts
ievērojams kāpums – Latvija ir novērtēta 79.vietā, kas ir
par 38 vietām augstāk nekā vērtējumā gadu iepriekš.
Būvatļaujas saņemšanai ir samazināts procedūru skaits no 21
procedūras uz 18 procedūrām, tādējādi samazinot dienu ilgumu
no 205 dienām uz 152 dienām, Pasaules Banka ir izvērtējusi
praksē un ņēmusi vērā 2012.gadā Latvijā ieviestos
grozījumus MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie
būvnoteikumi", kas paredz īsākas procedūras būvatļaujas
saņemšanai, kā arī, atbilstoši pētījuma metodoloģijai,
samazinājusi procedūru skaitu, kas attiecas uz Sabiedrības
veselības aģentūras darbu būvatļaujas apstiprināšanā un
pārbaužu veikšanā. Latvijai Doing Business 2014 būvniecības
jomas rādītājā, salīdzinoši ar gadu iepriekš samazinātas 3
saistītās procedūras un attiecīgi ietaupītas 51 diena, kā
arī izmaksas – no 18.6% uz 15.4%. Minētie grozījumi pieņemti
kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā
Būvniecības likuma kontekstā.
Jāatzīmē, ka Pasaules Banka Doing Business pētījumā
identificē procedūras un to kārtošanai nepieciešamo laiku,
izmantojot attiecīgās valsts nozaru ekspertu un uzņēmēju
sniegto informāciju.
Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija būvatļauju
saņemšanas jomā Doing Business 2014.gadam atradās
viszemākajā – 79.vietā, Lietuva – 39.vietā, bet Igaunija
– 38.vietā. Jāatzīmē, ka 2014.gada uzņēmumu aptaujas par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā rezultāti liecina, ka būvniecībai nepieciešamo
procedūru saskaņošanai un veikšanai uzņēmumiem bija
nepieciešamas vidēji 68 kalendārās dienas un tas ir mazāk
nekā visos iepriekšējos pētījumos (2011.g. – 81 diena).
Būvniecības
saskaņošanai nepieciešamo procedūru nokārtošanai patērētais
vidējais kalendāro dienu skaits 2007.-2014.gadā

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo
procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
2013.gada 9.jūlijā Saeima pieņēma jauno Būvniecības
likumu, kuš stājies spēkā 2014.gada 1.oktobrī. Būvniecības
likums sagatavots ar mērķi radīt mūsdienīgu un modernu
būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu ar
nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu
būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības
iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot
maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu
aizsardzību. Minētais likums nosaka būvniecības pamatprincipus,
iesaistīto pušu kompetences, definē terminus, būvju iedalījumu
un tām izvirzāmās prasības un nosaka vispārīgo kārtību,
kādā veicama būvniecība.
Plānotās
aktivitātes
Šobrīd būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo procedūru
skaits un laiks joprojām norāda, ka būvniecības process satur
pārlieku lielas birokrātiskās procedūras un rada
administratīvo slogu uzņēmējiem un jebkuram iedzīvotājam, kā
arī kritiski ietekmē Latvijas vērtējumu starptautiski.
Jānodrošina BIS ieviešana ekspluatācijā būvvaldēs vai
institūcijās, kas pilda būvvaldes funkcijas (t.i.,
būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana,
būves nodošana ekspluatācijā, tehnisko noteikumu
saskaņošana). BIS nodrošinās elektronisku būvniecības
dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas
par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā
par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas
teritorijā. Ar BIS projekta realizāciju plānots, ka
pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir
pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts
informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.
Plānots, ka iesniegums būvniecības procesa ietvaros
vienlaicīgi kalpos arī par iesniegumu būves un tās datu
reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā. Lai to īstenotu, TM ir iesniegusi priekšlikumu uz
Saeimas 2.lasījumu likumprojektam "Grozījumi Nekustamā īpašuma
valsts kadastra likumā" (reģ. Nr.673/Lp.11). Priekšlikums paredz
papildināt likuma 24.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka MK nosaka,
kādos gadījumos būvniecības procesa ietvaros iesniegtais
iesniegums vienlaicīgi ir uzskatāms arī par personu iesniegumu
ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma
veidošanu vai tā sastāva grozīšanu (deleģējums MK
noteikumiem). Attiecīgi tiks grozīti MK 2012.gada 10.aprīļa
noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu
aktualizācijas noteikumi", tajos iekļaujot šo regulējumu.
Būves pirmsreģistrācija (kadastra apzīmējuma piešķiršana)
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā
notiks, izmantojot BIS būvniecības procesa ietvaros pirms
būvniecības saskaņošanas, piemēram, pirms būvatļaujas
izsniegšanas. Lai to īstenotu, grozījumi normatīvajos aktos nav
nepieciešami. Normas, kas nepieciešamas BIS ieviešanai
ekspluatācijā, tiks iekļautas visos uz Būvniecības likuma
pamata izdodamajos MK noteikumos, kas regulē būvniecības
procesu. Šobrīd minētajos MK noteikumu projektos, izņemot MK
noteikumu projektu "Elektroenerģijas ražošanas, glabāšanas,
pārvades un sadales būvju būvnoteikumi", BIS netiek pieminēta
un tie paredz dokumentu apriti tikai papīra formā, līdz ar to
padarot neiespējamu BIS ieviešanu bez grozījumiem tajos.
No 2014.gada 13.janvāra produkcijas vidē ir pieejams
Būvniecības informācijas sistēmas publiskais portāls
www.bis.gov.lv un trīs reģistri – Būvkomersantu reģistrs,
Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs un
Būvinspektoru reģistrs. Savukārt 2014.gada martā publiskais
portāls tika papildināts ar Dzīvojamo māju pārvaldnieku
reģistru. Tāpat BIS paredzēts iekļaut Neatkarīgu ekspertu
reģistru ēku energoefektivitātes jomā un Ēku
energosertifikātu reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka
pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm –
pašvaldību būvvaldēm, EM ir pieejami visi nepieciešamie
dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas
attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs
elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības
iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt
elektroniski. Nepieciešams turpināt darbu pie BIS izstrādes
ieviešanas, paredzot ieviest tādus e-pakalpojumus kā
būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana,
vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana un
būves nodošana ekspluatācijā.
Jānodrošina vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un
saskaņošanu ar BIS starpniecību. Kā labo praksi Doing
Business atzīst Ķīnas vienas pieturas aģentūru būvatļaujas
saņemšanai, kas ir identiska funkcijās Būvvaldei, vienlaikus
kā atsevišķa vienība ir ieviesta Institūcija, kas nodrošina
sinhronu tehnisko noteikumu izstrādi un saskaņošanu ar Vides
aģentūru, Ūdensvada un kanalizācijas tīkla, Telekomunikāciju,
Elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem, Valsts veselības
inspekciju, Valsts vides dienestu un Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienestu. Šobrīd minēto tehnisko noteikumu
saskaņošana Latvijā uzņēmējam notiek, atsevišķi griežoties
ar iesniegumu katrā institūcijā atsevišķi, kas ir nesamērīgs
administratīvo resursu, laika un izmaksu saturošs slogs
uzņēmējam. Nepieciešams BIS ietvaros nodrošināt minēto
tehnisko noteikumu izdošanu, noslēgt vienošanos ar vismaz
lielākajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla,
telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem
Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienestu Valsts vides dienestu par to dalību BIS
tehnisko noteikumu saskaņošanai, tādējādi nodrošinot vienas
pieturas aģentūras principu un pilnībā nodrošinot ātrāku
dokumentu apriti būvatļaujas saņemšanai.
• Nodrošinot tehnisko noteikumu saskaņošanu BIS ietvaros,
Latvija uzlabotu būvatļaujas saņemšanas procedūras, attiecīgi
apsteidzot Ķīnu (izvairoties no atsevišķas institūcijas
izveides), un ļautu Latviju ierindot šajā jomā 1.vietā (t.i.,
par 78.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 6 vietām
(no 24.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing
Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem
rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības
rādītājus.
Jāievieš būvkomersantu klasifikācija. Būvniecības
likums nosaka - lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas
pilnībā vai daļēji tiks finansēti no publisko tiesību
juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku
instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem,
ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās
institūcija, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas
dokuments. Būvniecības likuma 5.pants nosaka, ka Ministru
kabinets izdod noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju. Ar
būvkomersantu klasifikāciju tiks nodrošināts, ka: 1)
būvkomersantu nebūs nepieciešams vērtēt kā tādu publiskā
iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtēs
tikai konkursa piedāvājumus; 2) būvkomersantam nebūs ik reizi
jāiesniedz liels daudzums dokumentu (mazināsies administratīvais
slogs būvkomersantiem); 3) tiks mazināts korupcijas un
nevienlīdzīgas attieksmes risks iepirkumos; 4) sarežģītāks
vai mērogā lielāks projekts tiks uzticēts tikai noteiktam
būvnieku lokam.
Nepieciešams izstrādāt attiecīgus MK noteikumus, kas paredz
noteikt Būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, paredzot: 1)
klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas, 2)
būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus, 3)
nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta
saņemšanai, 4) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta
piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai, 5) klasifikācijas
iestādes pilnvaras, 6) informācijas par būvkomersantu
klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un
pārbaudes kārtību.
Jānodrošina būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības
žurnāla ieviešana elektroniskajā vidē BIS lietotājiem.
Saskaņā ar MK 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie
būvnoteikumi" katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu
žurnāls, izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir
noteikts citādi un autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta
autoruzraudzība. Gan būvdarbu žurnāls, gan arī
autoruzraudzības žurnāls ir papīra dokumenta formā. Lai
mazinātu administratīvo slogu būvniecībā, t. sk. minēto
žurnālu reģistrēšanu būvvaldē un to uzglabāšanu, labāku
informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm,
izstrādājot Būvniecības informācijas sistēmu, tiek plānots
būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu nodrošināt
elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas sistēmas
lietotājiem. Nepieciešams nodrošināt būvdarbu žurnālu un
autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē BIS lietotājiem.
Nepieciešamības gadījumā, MK lemt par papildus līdzekļu
piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka
minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir
nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta
pieteikumā.
Jāturpina darbs pie Teritorijas attīstības plānošanas
informācijas sistēmas (TAPIS) ieviešanas. TAPIS
nodrošinās visu līmeņu - nacionālā, reģionālā un
vietējā, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta
un grafisko daļu datu uzturēšanu un publicēšanu, kā arī
nodrošinās personām elektroniskā pakalpojuma "Izziņa par
nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar
pašvaldības teritorijas plānojumu" pieejamību. Tādējādi tiks
uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības
iespējām un ierobežojumiem. Nepieciešams veikt TAPIS
integrāciju ar citām Valsts informācijas sistēmām, nodrošinot
VVARAM sadarbības līgumu noslēgšanu par datu apmaiņu ar VZD un
LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji TAPIS, kā arī noslēgt
sadarbības līgumus ar pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM,
EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību
tiešsaistes režīmā TAPIS produkcijas vidē; ieviest
reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz
uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu
rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas
attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās
attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu.
• TAPIS un BIS projektu īstenošana atvieglotu uzņēmēju
būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu
Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī
uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts
iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu
Ekonomiskās brīvības rādītājus.
5.3. Nekustamā īpašuma
reģistrācija
Latvija Doing Business – nekustamā īpašuma
reģistrācija |
2013.g. |
2014.g. |
Procedūru skaits |
5 |
5 |
Ilgums (dienas) |
18 |
18 |
Izmaksas (% no
īpašuma vērtības) |
2,0 |
2,0 |
Vieta |
29 |
33 |
Īstenotās
aktivitātes
Doing Business 2014 gadā Latvija ir ierindota 33.vietā
nekustamā īpašuma reģistrēšanas rādītājā, tādējādi
zaudējot pozīciju par 4 vietām, paredzot 5 procedūras un 18
dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā un
nosakot valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu
Zemesgrāmatā 2% apmērā no īpašuma vērtības. Minētais
saistīts ar to, ka šajā jomā Latvijā nav veiktas būtiskas
reformas apsekojuma periodā un citās valstīs reformas ir
veiktas.
2013.gadā turpināts darbs pie nekustamā īpašuma
reģistrēšanā. MK 2013.gada 16.aprīlī (TA-2376) (prot.Nr.20.,
58.§) atbalstīts un 2014.gada 19.jūnijā pieņemts Saeimā
otrajā lasījumā iesniegtais likumprojekts "Grozījumi
Zemesgrāmatu likumā", kas paredz pienākumu zvērinātam notāram
iesniegt zemesgrāmatā nostiprinājumu lūgumu, ja tā pamatā ir
notariāls akts. Pasākuma izpilde atstās pozitīvu ietekmi uz
nekustamā īpašuma reģistrēšanas procesu, jo notariāli
apliecināta pirkuma līguma gadījumā (šāda procedūra
izdalīta atsevišķi), nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu
nodaļai nosūtīs zvērināts notārs, neiesaistot personu.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd ir tehniski ir nodrošināta iespēja
elektroniski iesniegt nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos
dokumentus zemesgrāmatā tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatu
nodaļā. Nostiprinājuma lūguma iesniegšana ir realizēta trīs
veidos:
1) manuāla nostiprinājuma lūguma ievade tīmekļa vietnē
www.zemesgramata.lv autorizētiem lietotājiem, kuriem ir tiesības
elektroniski iesniegt nostiprinājuma lūgumus – tiesu
izpildītājiem, maksātnespējas administratoriem u.c.;
2) manuāla nostiprinājuma lūguma aizpildīšana tīmekļa
vietnē www.zemesgramata.lv neautorizētiem lietotājiem pirms
viņu personīgās ierašanās zemesgrāmatas nodaļā;
3) automatizēta nostiprinājuma lūguma sagatavošana un
iesniegšana, kas paredzēta izmantošanai no citu informācijas
sistēmu puses ("sistēma-sistēma" režīmā).
Lai arī elektroniskās formās ir ieviestas, šis pasākums
praktiski darbotos ir nepieciešams pieņemt Saeimā grozījumus
Zemesgrāmatu likumā. Šobrīd saskaņā ar TM sniegto
informāciju, tuvākajā laikā likumprojektu plānots skatīt
Saeimā 3.lasījumā.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju,
valstī vidējais nostiprinājuma lūguma izskatīšanas laiks
vidēji ir 5 dienas.

Datu avots: Tiesu administrācija (Valsts vienotās
datorizētās zemesgrāmatas pārzinis)
Jāatzīmē, ka 2014.gadad uzņēmumu aptaujas par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā rezultāti liecina, ka kopumā samazinājušās
uzņēmēju laiks uz īpašumtiesību un citu tiesību,
apgrūtinājumu reģistrāciju Zemesgrāmatā – ja 2011.gada dati
liecina, ka process vidēji aizņēma 30 dienas, tad 2014.gadā –
24.dienas. Tomēr vērojams pieaugums vidējais procedūru
nokārtošanai patērēto dienu skaits ir pieaudzis paziņojuma
saņemšanai par pašvaldības atteikšanos no pirmpirkuma
tiesībām - lai gan 45% respondentu paziņojuma saņemšana no
pašvaldības prasīja 1-7 dienas, vidēji aptaujas respondentiem
šai procedūrai nācās patērēt 24 dienas (16 dienas 2011.
gadā).
Turpinot reformas nekustamā īpašuma reģistrācijā
Zemesgrāmatā, par pamatu izmantojot pasaules valstīs pastāvošo
labo praksi, Latvija varētu turpināt progresu šajā
jomā.
Plānotās
aktivitātes
Jānodrošina praksē elektronisku nekustamā īpašuma
reģistrēšanu. Lai ieviestu mūsdienu uzņēmējdarbības
prasībām atbilstošus un efektīvus valsts pārvaldes
pakalpojumus Latvijā, kā arī vērtējot starptautisko labo
praksi nekustamā īpašumtiesību reģistrācijā, nepieciešams
turpināt Zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamību Latvijā un
ieviest elektronisku nekustamā īpašuma tiesību
nostiprināšanas reģistrāciju. Šobrīd, lai reģistrētu
nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās
formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas
klātienē. Nepieciešams nodrošināt praksē elektroniskās
reģistrācijas formas izmantošanu, kas paredz nekustamā
īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšanu Zemesgrāmatā,
nodrošināt e-paraksta iespēju, kā arī nodrošināt, ka
elektroniski tiek iesaistītas visas iesaistītās institūcijas
nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā.
Minētā pasākuma ieviešana ir atkarīga no iepriekš minētā
likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" virzības
Saeimā.
Jāpaplašina no pašvaldības elektroniski saņemamās
informācijas apjoms, t.i., informācija par atteikšanos no
pirmpirkuma tiesībām. Eiropas Reģionālā attīstības fonda
projekta "Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu
arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai -
1.kārta" ietvaros jau apzinātas nekustamā īpašuma
ierakstīšanas un tiesību nostiprināšanas procesā
iesaistītās institūcijas, t.sk., to elektroniska iesaiste.
Iepriekš minētie Saeimā esošie likumprojekti (Grozījumi
Zemesgrāmatu likumā", "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma
ierakstīšanu zemesgrāmatā"") būtiski palielina sadarbības
apjomu tiesību nostiprināšanas procesā gan VZD un zemesgrāmatu
nodaļām, kā arī starp zemesgrāmatu nodaļām (lēmumu
pieņemšanas procesā tiks izmantoti citā zemesgrāmatu nodaļā
iesniegti un ieskenēti dokumenti), kā arī paredz zvērinātam
notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu. Ievērojot
minēto, ar attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās, uzdevums
tiks izpildīts, ciktāl tas neskar pašvaldību iesaisti.
Nepieciešams nodrošināt, ka elektroniski tiek paplašināts no
pašvaldības saņemamās informācijas apjoms, t.i., informācija
par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Lai to īstenotu
nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos"
un MK 2010 gada 28.septembra noteikumos Nr.919 "Par vietējo
pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un
termiņiem", nodrošinot, ka elektroniski tiek paplašināts no
pašvaldības saņemamās informācijas, t.i., informācijas par
atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms" nodrošinot, ka
elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās
informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma
tiesībām, apjoms. Norādāms, ka šobrīd minēto normatīvo
esošā redakcija rada juridisku šķērsli praktiski īstenot jau
šobrīd normatīvajos regulējumos paredzēto kārtību, ka
iestādes saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta
sestajā daļā noteikto sadarbojoties nepieciešamo informāciju
sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav
noteikts citādi).
• Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma
reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras
kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam,
tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu,
atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā
arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 9.vietā (no 33.vietas)
un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu)
Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem
rādītājiem.
Jānosaka zvērinātam notāram pienākumu iesniegt
nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts.
Šobrīd nekustamā īpašuma reģistrēšanai nepieciešams
notariāls apliecinājums pirkuma līguma gadījumā – šāda
procedūra Doing Business 2014 izdalīta atsevišķi un pēc
būtības satur slogu uzņēmējam, apmeklējot vairākas iestādes
nekustamā īpašuma reģistrēšanai. Lai uzlabotu informācijas
apriti un tās ātrumu TM ir izstrādāti grozījumi Zemesgrāmatu
likumā, kas paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt
elektroniski nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus
zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi atvieglojot uzņēmējam
saistošās prasības. Šobrīd norit likumprojekta saskaņošana.
Pasākuma izpildes tieši ietekmē un atstās pozitīvu ietekmi uz
Doing Business rādītāju, jo notariāli apliecināta
pirkuma līguma gadījumā (šāda procedūra izdalīta
atsevišķi), nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai
nosūtīs zvērināts notārs, neiesaistot personu.
• Nosakot zvērinātam notāram pienākumu iesniegt
nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts, sniegtu
iespēju nekustamā īpašuma īpašniekam perspektīvā samazināt
nepieciešamo procedūru skaitu par 1 procedūru.
5.4. Kredītu reģistrs
Latvija Doing Business – kredītu reģistrs |
2013.g. |
2014.g. |
Tiesību apjoma koeficients (0-10) |
10 |
10 |
Kredītu informācijas indekss (0-6) |
5 |
5 |
Publisko
kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju
kopskaita) |
63,8 |
73.6 |
Privāto kredītreģistru segums (% no pieaugušo
iedzīvotāju kopskaita) |
0,0 |
0,0 |
Vieta |
3 |
3 |
Īstenotās
aktivitātes
Kredītu pieejamības rādītājā Latvijas pozīcija ir
nemainīga un tā ir novērtēta 3.vietā, kas ir visaugstākā
pozīcija ne tikai Latvijas visos rādītājos, bet arī joprojām
ir viens no labākajiem rādītājiem pasaulē. Vērojams Latvijas
Bankā esošā publiskā kredītreģistra seguma koeficienta
paaugstināšanās (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) no
63,8% līdz 73,6 procentiem.
Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ir informācija par visiem
fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu,
kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu,
finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai,
operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un
citām saistībām (pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par
personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas). Visas
Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku
filiāles, to meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku
saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un
apdrošināšanas sabiedrības ir Kredītu reģistra dalībnieki.
2012.gada 31.decembrī Kredītu reģistrā ir reģistrēti 100
dalībnieki. Līdz ar to Latvijai Doing Business 2014.gadam
publisko kredītbiroju segums ir uzrādīts 73.6 punktu vērtībā,
kas ir par 9.8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Lai gan Latvija būtiski konkurē ar kaimiņvalstīm Doing
Business 2014.gadam publisko kredītbiroju segumā, Latvijai
privātā kredītbiroja segums ir uzrādīts "nulle" vērtībā,
salīdzinoši Igaunijā ir 33,7 procenti un Lietuvā – 89.4
procenti. Privātā kredītbiroja segums tiek saprasts kā
lielākajā privātajā kredītbirojā fizisko un juridisko personu
skaits procentuālā izteiksmē no pieaugušo iedzīvotāju
kopskaita.
Lai risinātu situāciju, kas saistītas ar uzņēmumu un
iedzīvotāju nodokļu parādu apjoma palielināšanos,
iedzīvotāju saistību pieaugumu pret komunālo pakalpojumu
sniedzējiem, ne-banku kreditētāju aktivitāšu un iedzīvotāju
parādsaistību pieaugumu, 2012.gadā EM sadarbībā ar TM, VARAM
un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāja Kredītbiroju
likumprojektu (Kredītinformācijas biroju likums).
Kredītbiroju likumprojekta mērķis ir mazināt kredītrisku un
veicināt ar kredītrisku saistīta pakalpojuma plašāku
pieejamību, veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību
uzņemšanos, nodrošināt efektīvāku kredītinformācijas
pieejamību un uzlabot kredītriska pārvaldību un atvieglot
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma
finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas ir kredītbiroja
dalībnieki un kuriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir
tiesības saņemt ziņas no noteiktām valsts informācijas
sistēmām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un
terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi par
klientu vai iespējamo klientu identifikāciju vai izpēti.
Likumprojektā ir paredzēts noteikt prasības kredītbiroju
darbībai, atbildību par kredītinformācijas apstrādi,
kredītinformācijas izsniegšanas noteikumus, un Datu valsts
inspekcijas kompetenci kredītbiroju darbības uzraudzības
nodrošināšanā.
Kredītinformācijas biroju likums (Nr.667/Lp11) pieņemts
3.lasījumā 2014.gada 18.septembrī un stāsies spēkā 2015.gada
1.janvārī. Ieviešot Kredītinformācijas biroju regulējumu,
plānots uzlabot Doing Business 2015.gadam privāto
kredītbiroju segumu Latvijai.
5.5. Investoru aizsardzība
Latvija Doing Business – investoru aizsardzība |
2013.g. |
2014.g. |
Darījumu caurspīdīguma indekss (0-10) |
5 |
5 |
Direktora atbildības indekss (0-10) |
4 |
4 |
Akcionāru
tiesību indekss (0-10) |
8 |
8 |
Investoru tiesību aizsardzības indekss
(0-10) |
5,7 |
5,7 |
Vieta |
67 |
68 |
Īstenotās
aktivitātes
Kā uzrāda Doing Business metodoloģija, tad Latvijas
vieta pēdējos gados būtiski pasliktinās – kopumā ir
zaudētas 15 vietas 4 gadu laikā. Investoru tiesību aizsardzībā
Latvija ir novērtēta par 1 pozīciju zemāk nekā gadu iepriekš
– ierindota 67.vietā, saglabājot nemainīgu vērtējumu
darījumu caurspīdīguma, direktoru un akcionāru tiesību
indeksos. Pasaules banka ir izvērtējusi Latvijā 2012.gadā
pieņemtos likumu grozījumus Komerclikumā, Gada pārskatu likumā
un Finanšu instrumentu tirgus likumā investoru tiesību
aizsardzības uzlabošanai, atbilstoši metodoloģijai, un ir
secinājusi, ka minētās reformas nav pietiekamas, lai uzlabotu
minētos rādītājus. Jāatzīmē, ka visām trim Baltijas
valstīm ir piešķirts vienāds vērtējums arī šogad.
Latvijā darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un
tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē
Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus
likums un Civillikuma normas.
Turpinot darbu pie investoru tiesību aizsardzības
nodrošināšanas, Saeimā 2013.gada 2.maijā pieņemts likums
"Grozījumi Komerclikumā" (Nr. 283/Lp11) un stājās spēkā
2013.gada 1.jūlijā. Likums cita starp paredz papildināt
Komerclikuma 7.pantu, kas paredz turpmāk ikvienai personai pēc
rakstveida pieprasījuma iesniegšanas tiesības par maksu saņemt
komercreģistra iestādes paziņojumu par katru attiecīgā
komersanta reģistrācijas lietā saņemtu pieteikumu.
Komercreģistra iestāde paziņojumu nosūta pieteikuma
saņemšanas dienā. Paziņojumā norāda pieteikuma būtību un
tā saņemšanas datumu. Papildus 2013. gada maijā pieņemti
grozījumi likumā "Likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru", uzdodot UR amatpersonai nosūtīt par maksu personai
paziņojumu par katru tiesību subjekta reģistrācijas lietā
saņemto pieteikumu, ja persona ir iesniegusi lūgumu nosūtīt
šādu paziņojumu. UR amatpersona paziņojumu nosūta pieteikuma
saņemšanas dienā. Minētā regulējuma mērķis ir nodrošināt
iespēju ieinteresētajām personām savlaicīgi iepazīties ar
potenciālajām izmaiņām komersanta reģistrācijas lietā,
tādējādi dodot iespēju ātri reaģēt uz iespējamiem personas
tiesību un likumisko interešu aizskārumiem. Pakalpojums sniedz
klientam iespēju saņemt informatīvus paziņojumus e-pastā, ja
UR tiks iesniegti pieteikumi par saņemtajiem dokumentiem
(pieteiktajām izmaiņām) ieraksta izdarīšanai klientu
interesējošā subjekta (t.sk., komersanta) lietā. Ja pakalpojuma
lietotājs būs amatpersona vai dalībnieks, uzzinot par tiesību
subjekta reģistrācijas lietā saņemto pieteikumu, viņš varēs
novērst pretlikumīgas darbības, pirms uz iesniegtā pieteikuma
pamata ir izdarīts ieraksts attiecīgajā UR vestajā reģistrā.
Minētā pasākuma ieviešana ne tikai pilnveidos investoru
aizsardzības jautājumus, bet arī sniegtu iespēju paaugstināt
Latvijas novērtējumu Doing Business investoru
aizsardzības jomā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
Ņemot vērā, ka Doing Business pētījuma ietvars ir
kalendārais gads no 1.jūnija līdz 2.jūnijam, reforma tiks
vērtēta Doing Business 2015 izstrādes ietvaros.
Plānotās
aktivitātes
Jāizvērtē iespēja pilnveidot kapitāldaļu reģistra
vešanas kārtību, pārskatot tiesības dalībnieku un akcionāru
reģistra vešanas funkcijas nodošana trešajai personai
(iestādei). Saskaņā ar pašreizējo Komerclikuma regulējumu
dalībnieku un akcionāru reģistru ved kapitālsabiedrības valde.
Dalībnieka vai akcionāra statusu persona iegūst ar brīdi, kad
tā tiek ierakstīta dalībnieku vai akcionāru reģistrā.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā valde dalībnieku
reģistru iesniedz UR pievienošanai sabiedrības lietai, lai tas
būtu publiski pieejams. Akciju sabiedrības gadījumā akcionāru
reģistrs netiek iesniegts UR pievienošanai sabiedrības
reģistrācijas lietai - akcionāru reģistrs ir pieejams tikai
pašā sabiedrībā un nav publiski pieejams citām personām.
Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtajam
viedoklim, viens no iespējamiem risinājumiem šādām
situācijām būtu dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas
funkcijas nodošana kādai trešajai personai (iestādei), un
šādā gadījumā jaunais kapitālsabiedrības daļu vai akciju
īpašnieks pats varētu vērsties pie dalībnieku un akcionāru
reģistra turētāja, lai tiktu izdarīts attiecīgs ieraksts
dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Tādējādi tiktu
nodrošināts kontroles mehānisms kapitāla daļu īpašnieku
maiņai, kas veicinātu kapitāla daļu īpašnieku tiesību
aizsardzību. Jāatzīmē, ka Latvijas Centrālais depozitārijs
jau šobrīd nodrošina akcionāru reģistra kārtošanu
sabiedrībām, kuras to ir pieteikušas brīvprātīgi. Vienlaikus
Ārvalstu investoru padomes Latvijā norāda, ka šāds publiskas
reģistrācijas pienākums pēc būtības ir uzskatāms par
civiltiesību subjektu privātās autonomijas ierobežojumu,
tādēļ uzsver, ka šāda iespēja būtu nosakāma tikai kā
opcionāla, tas ir, sabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem
būtu piešķiramas tiesības izvēlēties, vai iesaistīt
sabiedrības reģistra vešanā trešo personu.
Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu
par kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas
iespēju, paredzot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra
vešanas funkcijas nodot trešajai personai (iestādei).
Jāizvērtē iespēja noteikt imperatīvas normas
Komerclikumam attiecībā uz akciju sabiedrībām (iespējams, arī
sabiedrībām ar ierobežotu atbildību), kuru būtisku pārkāpumu
gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi
un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā
neesošām. 2010.gadā, tulkojot Komerclikuma 286.panta
noteikumus par akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā
neesošiem, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nonācis
pie secinājuma, ka Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst
dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā
paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot,
taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai
nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem
apstākļiem (Senāta CD SKC-37/2010). Šāds Komerclikuma
286.panta tulkojums (kas mutatis mutandis piemērojams arī
saistībā ar Komerclikuma 217.pantu, kas attiecas uz sabiedrībām
ar ierobežotu atbildību) praksē var novest pie mazākuma
akcionāru tiesību pilnības ignorēšanas, piemēram, mazākuma
akcionāru neaicināšu uz akcionāru sapulcēm, informācijas
nesniegšana, kas savukārt nozīmē, ka mazākuma ieguldījums
Latvijas akciju sabiedrībās ir nedrošs un nepievilcīgs,
izņemot ja tiek noslēgts akcionāru līgumus, kas piešķir
papildu aizsardzību mazākuma akcionāram. Tam sekas ir šādu
mazākuma ieguldījumu skaita un apmēra samazinājums, kas
nozīmē, ka Latvijas akciju sabiedrībām ir grūtāk un dārgāk
piesaistīt kapitālu mazākuma investīciju izskatā, kas bremzē
visas ekonomikas attīstību.
Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu
par grozījumu veikšanu Komerclikumā, kas paredz, ka noteikumi
par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar
ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku
pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes
institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas
par spēkā neesošām.
Jāpārskata Komerclikuma normas, izskatot iespēju noteikt
kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un
izpildāmību. Kapitālsabiedrību dalībnieku līgumi starp
Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju
sabiedrību dalībniekiem ir praksē ļoti bieži izmantots
tiesību instruments, kas paaugstina korporatīvās pārvaldības
integritātes līmeni un komercdarbības paredzamību, tomēr ne
Komerclikumā, ne Latvijas tiesu praksē nav skaidri un gaiši
noteiktas kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu spēks, sekas un
izpildāmība, piemēram, vai šie līguma noteikumi var saistīt
pašu sabiedrību un tās valdi, vai tie var saistīt trešās
personas, u.c. aspekti. Komerclikuma 281.panta noteikumi noteic
vienīgi zināmu akcionāru saistību ierobežojumus. Ārvalstu
investoru padomes Latvijā ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt
attiecīgus papildinājumus Komerclikumam, kas noteiktu
kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un
izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku
līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt
un sīkāk detalizēt.
Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu
par Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt
kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un
izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku
līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt
un sīkāk detalizēt.
Jāvērtē iespēja veikt komercreģistrā pieteikto ziņu
pareizības pārbaudi pēc būtības. Ir svarīgi
nodrošināties pret situācijām, kad īslaicīgi komercreģistrā
tiek reģistrētas nepatiesas ziņas, kas ļauj neatgriezeniski
ietekmēt komersanta stāvokli un lietas, ievērojot
komercreģistra ierakstu publisko ticamību. Ārvalstu investoru
padome Latvijā ir izvirzījusi priekšlikumu iekļaut Uzņēmuma
reģistra likumā normu, kas paredz Uzņēmuma reģistra valsts
notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai komercreģistrā
pieteikto ziņu pareizību pēc būtības (faktisko apstākļu
pārbaude), tostarp tiesības pieprasīt no pieteicēja un citām
personām paskaidrojumus un pierādījumus. Minētās normas
ieviešana sniegtu valsts notāram tiesības kritiskās
situācijās pārliecināties par pieteikto ziņu pareizību,
patiesumu un atbilstību likuma noteikumiem, kā arī novērstu
nepamatotus ierakstus komercreģistrā līdz taisīts tiesas
nolēmums pēc būtības saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.4
nodaļas noteikumiem. Gadījumā, ja valsts notāram rastos
pamatotas šaubas par pieteikto ziņu pareizību pēc būtības,
valsts notārs varētu atlikt ieraksta izdarīšanu
komercreģistrā līdz spēkā stājas augstākminētais tiesas
nolēmums, pie nosacījuma, ja šāda tiesvedība tiek ierosināta
konkrētu dienu laikā pēc valsts notāra lēmuma
pieņemšanas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka 2013.gada 22.maijā stājās
spēkā likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr.
284/Lp11), kuru piemēro no 2013.gada 1.jūlija, un tā grozījumi
noteic jaunu lietu kategoriju – "specializēta" tiesa
kapitālsabiedrību iekšējo strīdu izskatīšanai – Jelgavas
tiesa. Izvērtējot Ārvalstu investoru padomes priekšlikumu
nepieciešamajām izmaiņām, ir jāņem vērā, ka šobrīd UR
sistēma ir veidota tā, ka visus jautājumus pēc būtības var
izskatīt tikai tiesa. Lietu izskatīšana pēc būtības prasītu
radikālas izmaiņas UR darbībā, prasot arī ļoti lielus
finanšu resursus. Turklāt tas nozīmētu, ka UR izskatāmo lietu
termiņi ievērojami pieaugtu. Tajā pašā laikā TM atbalsta
iespēju, ka strīdu gadījumā, ja ir saņemts pieteikums par
pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, UR varētu
pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu (lēmuma
"iesaldēšana") līdz brīdim, kad tiesa izskata strīdu pēc
būtības.
Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu
par iespēju normatīvajā regulējumā paredzēt normas, kas
nosaka pienākumu un kārtību, kādā pārbaudīt reģistrācijai
komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības, ja ir
saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem
apstākļiem, ņemot vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu
iekšējo komercstrīdu risināšanai.
• Minēto pasākumu īstenošana veicinātu ar
uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību,
kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās
procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas
Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
5.6. Grāmatvedība un nodokļi
Latvija Doing Business - nodokļi |
2013.g. |
2014.g. |
Maksājumu skaits |
7 |
7 |
Ilgums (stundas) |
264 |
264 |
Kopējā
nodokļu likme (% no peļņas) |
36,6 |
35.9 |
Vieta |
52 |
49 |
Īstenotās
aktivitātes
Nodokļu nomaksā Latvija šogad ir uzlabojusi rādītāju par 3
vietām, ierindojot Latviju 49.pozīcijā. Doing Business
2014 nodokļu nomaksas rādītājā ir visbūtiskākais
uzlabojums, pateicoties kopējais nodokļu sloga rādītāja
samazinājumam no 36,6% uz 35,9%, līdz ar to Latvijai ir izdevies
pakāpties uz 49.vietu no 52.vietas.
Joprojām Latvijā ir konstatējams augsts administratīvais
slogs attiecībā ar nodokļu nomaksu saistītajām procedūrām,
t.i., uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti un deklarāciju
sagatavošanu – ir identificētas 264 dienas, salīdzinoši
Igaunijā– 81 diena, Lietuvā– 175 dienas.
Ar 2014.gada 1.jūniju Latvijā ir ieviestas elektroniskās
algas nodokļu grāmatiņas. 2013.gada 4.jūnijā pieņemti MK
Nr.304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa",
kas paredz, ka sākot ar 2014.gada 1.jūniju algas nodokļa
grāmatiņa ir tikai elektroniska dokumenta formā, un pieejama,
izmantojot VID EDS. Turpmāk darba devējam elektroniski,
izmantojot VID EDS NMDS, būs pieejama informācija par savam
darbiniekam (tikai par tiem, kuri izvēlējušies atbrīvojumus
piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem
nodokļa atvieglojumiem, kā arī tiks informēts arī par
izmaiņām attiecībā uz darbinieku piemērojamajiem
atvieglojumiem. Minētais pasākums turpmāk mazinās uzņēmējiem
nepieciešamo laiku, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai,
un tādējādi ļaus paaugstināt Latvijas pozīciju turpmākajos
Doing Business nodokļa rādītājā.
Jāatzīmē, ka ar 2014.gada uzņēmumu aptaujas par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā rezultāti liecina, ka uzņēmēji pavada 180 stundas
gadā, lai sagatavotu UIN, IIN, VSAOI, PVN deklarācijas un
iesniegtu tās VID.
Uzņēmējiem nepieciešamais
laiks UIN, IIN, VSAOI, PVN deklarāciju sagatavošanai
2011.-2014.gadā (stundas/ gadā)

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo
procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Lai arī salīdzinoši ar Doing Business rādītājiem, tas ir
par 84 stundām mazāk, joprojām konstatējams, ka grāmatošanas
un deklarēšanas process satur administratīvo slogu
uzņēmējiem. Vienlaikus, atbilstoši uzņēmumu aptaujai 10% no
uzņēmumiem sagādā problēmas statistikas atskaišu
sastādīšana, kas ir saistīts ar atkārtotas informācijas
sniegšanu dažādām valsts iestādēm.
Līdz ar to ir jāturpina reformas nodokļu jomā, lai veidotu
vienlīdzīgus ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju nosacījumus
uzņēmējdarbības veikšanai.
Plānotās
aktivitātes
Jāizstrādā jauns Gada pārskata likums, vienlaikus
paredzot izvērtēt iespēju noteikt atvieglotas prasības mikro un
mazajiem uzņēmumiem un pārskatīt obligātās revīzijas
sliekšņus. Eiropas Parlaments un Padome 2013.gada 26.jūnijā
pieņēma Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada
finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un
saistītiem ziņojumiem. Eiropas Komisijas sagatavotās 2013/34/ES
direktīvas izstrādes mērķis ir sniegt iespēju dalībvalstīm
samazināt birokrātisko un administratīvo slogu mikro un mazajiem
uzņēmumiem, stiprinot "domā par mazajiem vispirms" principa
integrēšanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un
proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka administratīvais
slogs ir samērīgs ar šā regulējuma radīto labumu, tādējādi
veicinot šo uzņēmumu izaugsmi un darba vietu radīšanu, sniegtu
taustāmu labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
2013.gada nogalē Latvijā uzsākts darbs pie jauna Gada
pārskatu likumprojekta 2013/34/ES direktīvas pārņemšanai
nacionālajā līmenī. Jāatzīmē, ka 2013/34/ES direktīva
paredz atšķirīgu klasifikāciju mikro, mazo, vidējo un lielo
uzņēmumu noteikšanā, kas obligāti pārņemama visās EEZ
valstīs, t.i., ir noteikti šādi sliekšņi Bilancei (EUR) / Neto
apgrozījumam (EUR) / Vidējam darbinieku skaitam finanšu gada
laikā: mikro uzņēmumiem: 350 000 / 700 000 / 10; maziem
uzņēmumiem: 4 000 000 / 8 000 000 / 50; vidējiem uzņēmumiem:
20 000 000 / 40 000 000 / 250. 2013/34/ES direktīva paredz
iespējas ieviest vairākus atvieglojumus prasībām gada pārskatu
sagatavošanā mikro un maziem uzņēmumiem – ES dalībvalstis ir
tiesīgas samazināt norādāmo posteņu skaitu bilances un
peļņas vai zaudējumu pārskatos un tāpat kā līdz šim
atbrīvot no naudas plūsmu aprēķināšanas un vadības ziņojuma
sastādīšanas.
Lai 2013/34/ES direktīvu pielāgotu nacionālajā līmenī un
nodrošinātu tās noteiktā mērķa sasniegšanu ir izveidota FM
darba grupa, kuras mērķis ir analizēt un noteikt prasības un
atvieglojumus, atbilstoši direktīvai, un izstrādāt jaunu Gada
pārskatu likumu, kurš stātos spēkā 2015.gada 1.jūlijā.
EM uzskata, ka ir svarīgi neapgrūtināt mikro/ mazos
uzņēmumus ar detālas informācijas sniegšanu, kā, piemēram,
mazāk par 0,5% mikro un mazās sabiedrības gada pārskatā
norāda tādus posteņus kā aizņēmumi pret obligācijām,
akcijās pārvēršamie aizņēmumi, maksājamie vekseļi un
atvasinātie finanšu instrumenti. Vienlaikus, atbilstoši EM
veiktajam sākotnējam izvērtējumam, secināms, ka Latvijā ir
noteiktas vienas no augstākajām prasībām ES, paredzot zemus
sliekšņus bilances, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku
skaita veidā, no kuriem uzņēmumiem ir piemērojama obligātā
revīzija. Latvijā noteiktie obligātās revīzijas sliekšņi:
bilance – 400 000 EUR / neto apgrozījums – 800 000 EUR un 25
darbinieki. Salīdzinoši, Igaunijā sliekšņi ir noteikti šādā
apmērā: 1 000 000 / 2 000 000 / 30, un Lietuvā - 3 500 000/ 1
700 000/ 50. Tāpat secināms, ka Eiropā obligāto revīziju
sliekšņi citās valstīs ir vairāk kā divas reizes augstāki
nekā Latvijā (papildus skatīt 5.1.pasākuma aprakstu).
Atbilstoši EM apzinātajai informācijai, revīzijas pakalpojumu
izmaksas par gada pārskata revīziju, atkarībā no uzņēmumā
esošo darījumu apjoma, tautsaimniecībā esošajiem uzņēmumiem,
uz kuriem ir attiecināma obligātā revīzija un tie iesniedz VID
revidētus gada pārskatus, svārstās no 2 829 540 EUR līdz 4 379
050 EUR. Tādējādi Latvijā noteiktas, salīdzinoši augstas
prasības uzņēmējiem un veidotas augstas administratīvās
izmaksas, kas attiecīgi, iespējams, samazina Latvijas uzņēmēju
konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.
Izvērtējot prasības uzņēmējiem citās valstīs būtu jāņem
vērā ne tikai obligātās revīzijas sliekšņi, bet arī tas,
kāda daļa no uzņēmumiem tiek pakļauti revīzijai. Šādu
pētījumu dati šobrīd nav pieejami, bet saskaņā ar
informāciju no FM, Igaunijā obligātajām revīzijām un
pārbaudēm ir pakļauta lielāka daļa no uzņēmumiem kā
Latvijā kaut arī kritēriji nomināli ir augstāki.
Šobrīd arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas (LTRK,
LDDK) ir norādījušas, t.sk., FM darba grupā, uz
nepieciešamību mazināt administratīvo slogu MVU un piemērot
līdzīgus kritērijus gada pārskatu sagatavošanā kā citās ES
dalībvalstīs, īpaši izlīdzinot administratīvo slogu starp
Baltijas valstīm. Tāpat tiek norādīta nepieciešamība
pārskatīt augstās prasības attiecībā uz obligātajām
revīzijām, jo šobrīd esošie sliekšņi, kā arī augstās gada
pārskata sastādīšanas prasības Latvijā rada risku uzņēmumu
konkurētspējas mazināšanai attiecībā pret citām Baltijas
valstīm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izstrādāt Gada
pārskata likumprojektu, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas
ieviešanas mērķi un vērtēt iespējas noteikt atvieglojumus
mikro un/vai mazajiem uzņēmumiem bilances un peļņas vai
zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu
pārskata pielikumos, kā arī vērtēt Latvijā noteiktos
obligātās revīzijas sliekšņus un iespējas to noteikšanai
vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim,
tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus
starp Baltijas valstīm.
• Atvieglotas prasības gada pārskatu sagatavošanā
samazinātu uzņēmējiem patērēto stundu skaitu nodokļu
deklarācijas aizpildīšanai un nodokļu maksāšanai, kā arī
obligātās revīzijas sliekšņu celšanas rezultātā
samazināsies administratīvais slogs un izmaksas uzņēmumiem.
Jāvērtē iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc
uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu
maksājumiem un maksājumu FIFO metodi. Šobrīd uzņēmējiem
sagādā problēmas situācija, kad tiek nomaksāti ar tā
saimniecisko darbību saistītie nodokļi, bet šo nodokļu samaksa
notiek caur dažādiem kontiem, turklāt nodokļu nomaksas
rezultātā cilvēciskā faktora rezultātā rodas dažādas
kļūdas piemēram naudas summas pārskaitīšana uz nepareizu
kontu, vai arī nodokļu pārmaksas gadījumā uzņēmējam ir
jāvēršas ar iesniegumu VID par pārmaksāto nodokļu atmaksu vai
VID ir jāpatērē laiks lēmuma pieņemšanai par šo summu
atmaksu vai novirzīšanu uz citu nodokļu maksājumu segšanai.
Minētā situācija rada papildus administratīvo slogu un izmaksas
gan uzņēmējiem, gan VID
• Vienota nodokļa konta atvēršana uzņēmumam un nodokļu
maksāšanas veikšana pēc FIFO metodes, ne tikai atvieglotu ar
nodokļu nomaksu saistīto problēmas, bet arī uzlabotu pozīcijas
Latvijas Doing Business nodokļu rādītājā, ļaujot apvienot 7
uzskaitītos nodokļu maksājumus vienā, kā arī tādējādi
potenciāli samazinot nodokļu nomaksai nepieciešamo laiku vismaz
par 25%, un nodrošinātu iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai,
uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.
Jāsagatavo izvērtējums par UIN maksāšanas atvieglojumu
noteikšanas iespēju jaundibinātiem uzņēmumiem pirmo trīs
saimnieciskās darbības gadu laikā, un jāpārskata šīs
kārtības vispārīgas atvieglošanas iespēju. Jaundibināti
uzņēmumi pirmajos trīs gados sastopas ar problēmām, kuru
cēlonis ir nestabilitāte un zemā tirgus daļa, kā rezultātā
viens gads no otra var atšķirties būtiski, tai skaitā,
novērtējot tīro peļņu vai zaudējumus. Papildu apgrūtinājums
veidojas uzņēmumiem, kuri pirmajā vai otrajā gadā ir
strādājuši ar pozitīvu tīro peļņu un attiecīgi nākamajā
taksācijas gadā tiem jāmaksā UIN ikmēneša avansa maksājumi.
Gadījumā, kad nākamajā gadā uzņēmums cieš zaudējums, šis
nodokļa maksāšanas režīms ir liels slogs, jo uzņēmums
sastopas ar finansiālām grūtībām, kad iespējams nevar segt
parādsaistības un kurām papildus uzlikts apgrūtinājums ik
mēnesi maksāt UIN. Šādos gadījumos ir nepieciešams valdes
locekļu personisko līdzekļu ieguldījums uzņēmumos, kas tā
jau ir salīdzinoši liels uzņēmējdarbības uzsākšanas
pirmajos gados. Jāatzīmē, ka uzņēmumiem, kuru UIN avansa
maksājumi mēnesī iepriekšējā taksācijas periodā
nepārsniedza 711 EUR, ir iespēja UIN avansa maksājumus veikt
reizi ceturksnī. Atsevišķos gadījumos (piemēram, tiek
prognozēts ievērojams apgrozījuma samazinājums, uzņēmums ir
mainījis darbības veidu) ir iespēja vērsties VID ar lūgumu
samazināt UIN avansa maksājumus. Tomēr gadījumā, ja avansa
maksājumi būs mazāki par gada beigās maksājamo UIN, tad par
starpību tiek aprēķināta nokavējuma nauda. Identificējams, ka
arī ceturkšņa maksājumi sastāda lielu nodokļa slogu
uzņēmējiem, īpaši to darbības sākumposmā. Ir nepieciešams
veicināt jauno uzņēmēju aktīvāku uzņēmējdarbību, kas
vērsta uz izaugsmi. No valsts puses tas nozīmē piedāvāt
pareizos stimulus, kas sakārto finanšu plūsmas uzņēmuma
uzsākšanas fāzē, pirms tas ir pakļauts regulāriem UIN avansa
maksājumiem. Papildus nepieciešams vērtēt iespēju paaugstināt
slieksni UIN avansa maksājumam iepriekšējā taksācijas periodā
(šobrīd 711 euro mēnesī), līdz kuram UIN avansa maksājumus
var veikt reizi ceturksnī, piemēram līdz 3000 EUR. iespēju
noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais ienākums iepriekšējā
taksācijas periodā nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa
maksājumi nav jāveic, un attiecīgi izstrādāt un noteiktā
kārtībā iesniegt MK grozījumus likumā "Par uzņēmumu
ienākuma nodokli".
• Atvieglotas UIN maksāšanas kārtības ieviešana, īpaši
uzņēmuma pirmajos trīs gados veicinātu uzņēmējdarbības
aktivitāti tautsaimniecībā, straujāku uzņēmumu skaita un
nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu, kā arī veicinātu
Latvijas uzņēmēju izaugsmi un konkurētspēju.
Jāizvērtē iespēju atvieglot pārmaksātā PVN
atmaksāšanas kārtību. Saskaņā ar Pievienotās vērtības
nodokļa likuma 109.pantā noteikto kārtību, VID, veicot nodokļu
administrēšanas pasākumus, pārceļ apstiprināto PVN summu uz
nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot
nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo PVN
summu, 30 dienu laikā pēc: 1) PVN deklarācijas iesniegšanas
termiņa; 2) nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja
nodokļa deklarācija ir iesniegta pēc likumā noteiktā nodokļa
deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās nodokļa
deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta
nodokļa deklarācija. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam ir
PVN parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto
maksājumu parāds, VID pārmaksāto PVN pirms tā pārcelšanas uz
nākamo taksācijas periodu novirza likumā "Par nodokļiem un
nodevām" noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu maksājumu un
nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai. Ja reģistrētam nodokļa
maksātājam pēc pārmaksātās PVN summas novirzīšanas parādu
segšanai joprojām ir pārmaksātā PVN summa, to pārceļ uz
nākamajiem taksācijas periodiem. Beidzoties taksācijas gadam,
VID PVN pārmaksu atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja
norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc tam, kad VID
apstiprinājis pārmaksāto PVN summu par taksācijas gadu.
Pārmaksāto PVN summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, VID
atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas
kontā, ievērojot minētājā likumā noteikto termiņu, ja ir
īstenots kāds no šādiem Pievienotās vērtības nodokļa
likumā noteiktajiem nosacījumiem: 1) reģistrētā nodokļa
maksātāja ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to
darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 90
procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības; 2)
pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un
reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN
samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu
apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti
no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības; 3)
pārmaksātā PVN summa, kas izveidojusies par pamatlīdzekļiem,
pārsniedz 142,29 euro, un reģistrētais nodokļa
maksātājs ir pieprasījis šīs pārmaksātās PVN summas
atmaksu; 4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro
un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un
metāllūžņu darījumiem; 5) pārmaksātā PVN summa pārsniedz
11 382,97 euro.
Lai veicinātu uzņēmumā apgrozāmo līdzekļu apriti un
attiecīgi to attīstību, nepieciešams izvērtēt Pievienotās
vērtības nodokļa likumā noteikto regulējumu par pārmaksātā
PVN atmaksāšanas kārtību un iespēju samazināt minētā likuma
109.panta piektajā daļā norādīto summu apmēru. Izvērtējums
būtu izskatāms Plāna vadības grupā, lai lemtu par turpmāk
nepieciešamo rīcību.
• Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli
par saskarsmi ar valsts iestādēm un ietekmēs ar nodokļu nomaksu
veikšanas vieglumu.
Jāvienkāršo statistikas ceturkšņa pārskata par
darbu 2-darbs. Uzņēmēji ikdienā pilda ne tikai
ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošanu VID,
bet arī sagatavo informācijas pārskatus citām valsts pārvaldes
iestādēm, atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām
prasībām. Uzņēmēji ir konstatējuši, ka atsevišķās
statistikas atskaitēs, ko apsekojuma veidā saņem CSP, tiek
pieprasīta informācija, kas iesniedzama VID, kā rezultātā
veidojas situācija, ka valsts pārvaldē iesniedzamā informācija
dublējas un uzņēmējam tiek uzlikts papildus administratīvais
slogs. Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir ceturkšņa
pārskata par darbu 2-darbs statistikas atskaite.
Uzņēmēji ir identificējuši, ka informācija CSP iesniedzamajā
ceturkšņa pārskatā par darbu 2-darbs vietām atkārtojas
no VID iesniegtās ceturkšņu informācijas. Turklāt, ieviešot
elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas no 2014.gada 1.jūnija
VID pieejamā informācija paplašināsies, kuru ir iespējams
sniegt CSP un tā dublē 2-darbs atskaitē norādāmos
datus. Līdz ar to būtiski ir sakārtot normatīvo regulējumu
attiecībā uz statistikas datu ievākšanu ar mērķi mazināt
administratīvo slogu un nepieprasīt dublējošu informāciju
uzņēmējiem. Nepieciešams izstrādāt grozījumus MK 2006.gada
6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un
anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas ar
2016.gada 1.janvāri paredz jaunu vienkāršotu 2-darbs
veidlapas formu un precizē tās aizpildīšanas kārtību,
nodrošinot, ka uzņēmējam nav jāsniedz atkārtoti dati CSP, ja
šie dati ir iesniegti VID vai tiks iesniegta VID līdz ar
elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanu.
• Statistikas pārskata vienkāršošana (2-darbs) samazinās
uzņēmējiem kopējo nodokļu deklarēšanai nepieciešamo stundu
skaitu gadā un administratīvo slogu dublējošas informācijas
sagatavošanā.
Jāpagarina statistikas atskaites finanšu aktīvi un
pasīvi 1-FAP iesniegšanas termiņš. Uzņēmējiem
izlases kārtībā aizpildāma ir gada atskaite par finanšu
aktīviem un pasīviem 1-FAP. Uzņēmēji ir
identificējuši, ka gada finanšu un pasīvu atskaite CSP
iesniedzama maija sākumā, kas ir vēl pirms revidentu gala
ziņojuma oficiālas nodošanas un publicēšanas, turklāt, līdz
revidēto gada pārskatu iesniegšanai VID, uzņēmējiem praktiski
nav iespējams veltīt laiku papildu statistikas aizpildīšanai.
Līdz ar to ir nepieciešams pagarināts termiņu un to noteikt
pēc revidēto gada pārskatu iesniegšanas. Lai mazinātu
administratīvo slogu un pielāgotu statistikas atskaišu
iesniegšanu biznesa un grāmatvedības cikliem, nepieciešams
finanšu aktīvu un pasīvu 1-FAP gada atskaites
iesniegšanas termiņu noteikt 1.jūniju pēc taksācijas gada un
attiecīgi sakārtot normatīvo regulējumu. Nepieciešams
sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK
2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas
pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi",
kas paredz ar 01.01.2015. noteikt par 1-FAP atskaites
iesniegšanas termiņu nākamā gada 1.jūniju pēc taksācijas
gada.
• Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli
par saskarsmi ar valsts iestādēm. Turklāt publiskās pārvaldes
pielāgošanās uzņēmēju vajadzībām mazina administratīvo
slogu un atvieglo uzņēmējdarbību, padarot uzņēmējdarbības
vidi pievilcīgāku jauniem tirgus dalībniekiem.
Jāveic pasākumi statistikas pārskatu automatizētai
iesniegšana, paaugstinot grāmatvedības programmu
funkcionalitāti. Lai gan CSP statistikas atskaites ir
aizpildāmas elektroniski, katra datu vietne ir aizpildāma
internetā manuāli, kā rezultātā atskaišu aizpildīšana prasa
lielu laika patēriņu informācijas atlasei no informācijas avota
(grāmatvedības programmas) uz CSP veidlapu, kas varētu tikt
automatizēta, līdzīgi kā tas jau ir ieviests ar VID EDS.
Turklāt, arī CSP veidlapās informācija par iepriekšējo
periodu jau pašlaik aizpildās automātiski. Uzņēmēji ir
konstatējuši, ka liela daļa CSP norādāmās informācijas tiek
uzskaitītas savlaicīgi grāmatvedības programmās, līdz ar to,
izstrādājot datu automātiskas pārneses programmu, statistikas
atskaites tiktu aizpildītas automātiski, kā rezultātā tiktu
samazināts patērētais laiks un uzlabotos datu kvalitāte, jo
tiktu samazināts cilvēka kļūdu faktors. Lai pilnveidotu
statistikas pārskatu iesniegšanas kārtību, EM organizēja
tikšanos ar CSP, LTRK, grāmatvedības datorprogrammu, kuras
rezultātā tika panākta vienošanās, ka tiks identificēts
konkrēts to statistikas pārskatu saraksts, kur iesniedzamie dati
būtu nolasāmi no grāmatvedības uzskaites programmām, turpmāk
CSP izstrādās tehnisko specifikāciju, kā šie statistikas
pārskati būtu aizpildāmi elektroniski no grāmatvedības
uzskaites sistēmām, un balstoties uz šo grāmatvedības
datorprogrammu izstrādāji varēs uzsākt darbu pie jauna produkta
izstrādes, ar kura rīka palīdzību statistikas pārskatus būtu
iespējams aizpildīt automātiski no grāmatvedības programmas.
Nepieciešams CSP sagatavot aktuālāko statistikas pārskatu kopu,
kas satur tipveida grāmatvedības programmās pieejamos datus un
kuru iesniegšanai pakļauta lielākā uzņēmēju kopa,
izstrādāt un saskaņot specifikāciju datu automatizētai ievadei
statistikas pārskatos, uz kā pamata grāmatvedības programmu
izstrādātāji var attīstīt jaunu produktu programmu
lietotājiem un publicēt minētās specifikācijas CSP mājas
lapā.
Vienlaikus ir jāturpina darbs pie EDS pilnveidošanas.
Nepieciešams īstenot tādus pasākumus kā nodrošināt
iespēju:
1) iesniegt nodokļu deklarācijas un citus ar tām saistītos
dokumentus pirms taksācijas perioda beigām;
2) lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju
iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas
nodokļu maksātājam ir jāiesniedz;
3) nodokļu maksātājus automātiski brīdināti par
deklarāciju neiesniegšanu;
4) nodokļu maksātājam iespēju aprēķināt parāda summu uz
noteiktu datumu (kalendārs);
5) nodokļu deklarāciju ievadformās attēlot lielāku ierakstu
skaitu pēc nodokļu maksātāja paša izvēles (piemēram,
neierobežota skaita ierakstus, 100 vai 20 ierakstus vienā
lapā);
6) iespēju EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus
vienlaicīgi;
7) UIN deklarācijas sagatavē iekļaut informāciju par
nodokļu maksātāja taksācijas periodā samaksāto UIN avansa
maksājumu apmēru, kā arī informāciju par CSP noteiktajiem
patēriņa cenu indeksiem, kas izmantojami UIN avansa maksājumu
aprēķinā, u.c. pasākumi.
• Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, tiktu
samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības
prasību kārtošanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas
pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.
5.7. Pārrobežu tirdzniecība
(muita)
Latvija Doing Business – pārrobežu
tirdzniecība |
2013.g. |
2014.g. |
Eksporta veikšanai nepieciešamo dokumentu
skaits |
5 |
5 |
Eksporta veikšanai nepieciešamais laiks
(dienas) |
10 |
10 |
Maksa standarta
partijai eksportam (ASV $ par konteineru) |
600 |
600 |
Importa veikšanai nepieciešamo dokumentu
skaits |
6 |
5 |
Importa
veikšanai nepieciešamais laiks (dienas) |
11 |
11 |
Maksa standarta partijai importam (ASV $ par
konteineru) |
801 |
801 |
Vieta |
23 |
17 |
Īstenotās
aktivitātes
Pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business
2014, Latvija ir ierindota 17.vietā, kas ir par 6
pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš, un ir atzīta kā viena
no labās prakses ieviesējiem, pateicoties jaunas elektronisko
konteineru termināļa rezervēšanas sistēmas ieviešanai Rīgas
ostā.
Salīdzinoši Igaunija ir novērtēta 7.vietā, bet Lietuva –
15.vietā, kas skaidrojams ar izmaksu apmēriem importa-eksporta
darījumiem. Atbilstoši Doing Business pētījumam Latvijā
eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir lielāks
nekā kaimiņvalstīs, taču tas nenozīmē, ka pastāv būtiska
aizkavēšanās preču muitošanas procesos, bet gan cēloņi
meklējami arī loģistikas ķēdes dalībnieku savstarpēji
nesaskaņotā rīcībā, kas būtu sakārtojams, uzlabojot kravu
loģistikas ķēdes dalībnieku savstarpējo sadarbību un
informācijas apmaiņu.
Jāatzīmē, ka 2014.gada uzņēmumu aptaujas par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā rezultāti liecina, ka samazinājies vidējais
atmuitošanas procesa ilgums no 6,9 dienām 2011. gadā uz 5,3
dienām 2014.gadā, tomēr vērojams, ka joprojām tas ir
laikietilpīgāks, salīdzinot datus ar 2007.gadā 2009.gadu
atmuitošanas procesam nepieciešamajām 2,3 dienām.
Vidējais
atmuitošanas procesa ilgums dienās 2007.-2014.gadā

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo
procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
Analizējot Latvijas muitas kontroles punktos piemēroto
tranzīta procedūru statistiku, ir jāatzīmē, ka vairāk nekā
80% no piemērotajām tranzīta procedūrām ir piemērotas
vienkāršotā kārtība, t.i., izmantojot piešķirtās atļaujas
atzītā nosūtītāja statusam, kas nozīmē, ka to ir veikuši
paši uzņēmēji, bez muitas iestāžu starpniecības. Rīgas
ostā šādi noformēto kravu īpatsvars ir 78,6%, taču,
neraugoties uz to, dažkārt tranzīta kravas izlaišana no Rīgas
brīvostas brīvo zonu termināliem laika ziņā var aizņemt līdz
vairākām stundām, kas būtiski palielina izmaksas un padara
Rīgas ostas terminālus kā tranzīta kravām nepievilcīgu ostu,
kā rezultātā nepieciešams meklēt risinājumus tranzīta kravu
aprites paātrināšanai, t.sk. izvērtējot tranzīta kravu
plombēšanas kārtības atvieglošanas iespējamību.
Uzņēmējdarbības vides sakārtošanai VID muitas
struktūrvienības velta būtisku laiku un resursus, attīstot
elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas, pārskatot muitas
procesus, lai uzņēmējiem pēc iespējas būtu mazāk jāapmeklē
muitas kontroles punkti, radot iespējas elektroniskai
informācijas apmaiņai. Lai paātrinātu muitošanas procesu un
mazinātu administratīvās izmaksas gan uzņēmējiem, gan VID,
notiek aktīvs darbs pie kravu muitošanas procesu pilnveidošanas,
muitas vienkāršojumu un e-pakalpojumu plašākas piemērošanas
kravu muitošanas procesā.
Plānotās
aktivitātes reitinga uzlabošanai
Jāpilnveido kravu muitošanas procesi, normatīvajos aktos
noteiktajā apjomā atvieglojot tranzīta kravu plombēšanu, kā
arī plašāk jāpiemēro muitas vienkāršojumi. Saskaņā ar
Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko
nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EKK) Nr. 2913/92
par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula
Nr. 2454/93), 357.panta 1. un 4.punktu, preces, kam jāpiemēro
Kopienas (Kopīgā) tranzīta procedūra, neizlaiž, ja tām nav
uzlikta plomba, izņemot gadījumus, kad nosūtītāja muitas
iestāde atbrīvo no pienākuma uzlikt plombu, ja, ņemot vērā
citus iespējamos identifikācijas pasākumus, preču apraksts
tranzīta deklarācijā sniegtajā informācijā vai papildu
dokumentos padara tās viegli identificējamas. Atbilstoši
minētajam, ES nosūtītāja muitas iestādes, izlaižot Kopienas
tranzīta procedūrā preces, transportlīdzeklim, ar kuru tiks
pārvadātas preces, uzliek muitas plombu. Savukārt, gadījumos,
kad tiek izpildīti regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumi
(piemēram, preces un preču daudzums ir viegli identificējami,
preču apraksts pietiekami precīzs, lai preci varētu identificēt
un klasificēt saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru, kas
noteikta ar Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87
par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu un
ikgadējiem grozījumiem tās I pielikumā, preces netiek
pārkrautas transportēšanas laikā, kā arī tranzīta
deklarācijas 44.ailē norādīta preču nosūtītāja kravas
plomba), nosūtītāja muitas iestādes izvērtē nepieciešamību
uzlikt muitas plombu.
Atbilstoši 2014.gada 1ceturkšņa statistikas datiem, Latvijas
muitas kontroles punktos 84,9% no piemērotajām tranzīta
procedūrām ir piemērotas vienkāršotā kārtība. Rīgas ostā
šādi noformēto kravu īpatsvars ir 78,6% Šobrīd spēkā
esošas ir 84 atļaujas atzītā nosūtītāja un/vai atzītā
saņēmēja statusa izmatošanai, kas nodrošina komersantiem
(atļauju turētājiem) iespēju pieteikt preces tranzīta
procedūrai atļaujā noteiktajās vietās, iesniedzot muitas
deklarāciju elektroniskā veidā VID informācijas sistēmās, un
izlaist tranzīta procedūrai elektroniski pieteiktās preces
patstāvīgi (neuzrādot preces un tranzīta deklarāciju
nosūtītāja muitas iestādē), ja muitas iestāde komersantiem
(atļauju turētājiem) nav paziņojusi par nepieciešamību
pārbaudīt muitojamās preces un muitojamo preču dokumentus.
Pamatojoties uz komersantu iesniegumiem, atbilstoši regulas
Nr. 2454/93 nosacījumiem, VID Muitas pārvalde var pieņemt
lēmumu:
1) atbrīvot no pienākuma uzlikt atzītā nosūtītāja plombas
kravām, kas tiek nosūtītas ar neskartu nodrošinājumu, ar
kurām pirms nosūtīšanas tranzītā netiek veiktas nekādas
darbības (izkraušana, iekraušana) un kas paredzētas
nosūtīšanai pa dzelzceļu, kā arī kravām, kuras tiek
pārvadātas pa dzelzceļu specializētos dzelzceļa vagonos, ar
dzelzceļa platformām un pusvagoniem pārvadājamām kravām,
autotransporta līdzekļiem savā gaitā un lielgabarīta kravām,
vai arī;
2) noteikt precēm citus identifikācijas līdzekļus -
gadījumos, kad preces izmērs ir neliels un tās no komersanta
muitas noliktavas tiek vestas transporta līdzeklī, kas nav
piemērots plombēšanai, kravu identificēšanai izmantot
pašlīmējošas uzlīmes.
Komersantiem, piemērojot Kopienas (Kopīgā) tranzīta
procedūras vienkāršojumu - atzītais nosūtītājs - būtiski
samazinās administratīvais slogs, jo komersanti paši, bez muitas
iestāžu starpniecības piemēro precēm tranzīta muitas
procedūras, bez kravas un tās pavaddokumentu uzrādīšanas
muitas iestādē, tādejādi efektīvāk izmantojot komersantam
pieejamos darbaspēka un finansiālos resursus.
Līdz ar to tranzīta kravu aprites paātrināšanai Latvijas
loģistikas un transporta nozares asociācijām nepieciešams
sniegt atbalstu uzņēmumiem (piemēram, informācijas kampaņa,
konsultācijas, pārrunas ar ostas kravu apstrādes uzņēmumiem,
kuri varētu sniegt šādu pakalpojumu citiem uzņēmumiem
(autopārvadātājiem)), lai paplašinātu Kopienas tranzīta
procedūras vienkāršojuma - atzītais nosūtītājs -
izmantošanu.
Vienlaikus nepieciešams VID, tranzīta kravu aprites
paātrināšanai, izvērtēt regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta
noteikumu piemērošanu, izlaižot Kopienas tranzīta procedūrā
preces, kas ir iekrautas jūras konteineros ar preču nosūtītāja
neskarto nodrošinājumu, ievērojot 4.punktā noteikto attiecībā
uz preču identifikāciju.
• Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu ātrākas
pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem.
Jāturpina uzlabot elektroniskās informācijas apriti muitā
– Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas
pilnveidošanu Lai vienkāršotu muitošanas procesu, samazinot
muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas
gan komersantiem, gan valsts iestādēm un paaugstinātu muitas
kontroles un riska analīzes efektivitāti, un samazinātu
krāpniecības iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas
attīstību un legālu tirdzniecību, un nodrošinātu attiecīgo
ES normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā 2006.gadā
uzsākta e-muitas projekta īstenošana. E-muitas projekta
ieviešana notiek vairākos posmos.
2013.gadā VID tika turpināta projekta "Elektroniskās muitas
datu apstrādes sistēmas (EMDAS) izstrāde, pilnveidošana un
uzturēšana" īstenošana, turpinot darbu pie importa muitas
deklarāciju, t.sk., vienkāršoto un muitas vērtības
deklarāciju datu, elektroniskas iesniegšanas un apstrādes
funkcionalitātes izstrādes EMDAS komersanta un muitas modulī un
testēšanas. 2014.gada 6.maijā EMDAS importa muitas deklarāciju
apstrādes funkcionalitāte tika ieviesta produkcijā, tādējādi
nodrošinot uzņēmējiem iespēju elektroniski iesniegt un
noformēt ievešanas muitas deklarācijas, t.sk, vienkāršotas
importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības
deklarācijas.
2014.gadā jāturpina darbs pie e-pakalpojumu izstrādes muitas
maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu
www.latvija.lv, kā arī pagaidu uzglabāšanas deklarāciju
iesniegšanas un apstrādes , kā arī vienotas pagaidu
uzglabāšanai deklarēto preču uzskaites funkcionalitātes
izstrāde EMDAS.
Pilnveidojot EMDAS, nepieciešams nodrošināt e-pakalpojumu
muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot
portālu www.latvija.lv, un nodrošināt uzņēmējiem iespēju
elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas
noformēšanai.
• Ieviešot minēto pasākumu, uzņēmējiem tiks
nodrošināta vienota sistēma elektronisku muitas deklarāciju un
citu ar muitu saistītu datu iesniegšanai un apstrādei.
Jāturpina projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un
ostu informācijas sistēma" (SKLOIS) īstenošana. Plānotā
projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas
informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko
kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem,
izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska
informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites.
SKLOIS uzdevums būs nodrošināt elektroniskās informācijas un
elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus
iesaistītājām institūcijām, t.sk., Valsts ieņēmumu dienesta
Muitas pārvaldi, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro
dienestu un Krasta apsardzes dienestu. SKLOIS projekta rezultātā
tiktu nodrošināta "vienas pieturas aģentūras" principa
ieviešana kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu
iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu
samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais
laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.
2013.gadā SKLOIS projekta ietvaros tika izsludināta iepirkuma
procedūra – slēgts konkurss "Starptautiskās kravu loģistikas
un ostu informācijas sistēmas izstrāde, integrācija,
e-pakalpojumu izstrāde". Nepieciešams nodrošināt projekta
"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma"
īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, 2014.gadā
noslēdzot līgumu ar izvēlēto pretendentu iepirkuma par SKLOIS
sistēmas izstrādi un ieviešanu, un nodrošināt elektroniskās
informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu
pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., muitas
iestādēm, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu
un Krasta apsardzes dienestu.
• Ieviešot minēto pasākumu, tas atvieglotu dokumentu
aprites un noformēšanas kārtību pārrobežu tirdzniecības
uzņēmējiem.
Jāmazina administratīvais slogs marķējamo akcīzes preču
apritē iesaistītajiem uzņēmējiem. MK 07.04.2009. noteikumi
Nr.320 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas
izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām" nosaka
kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas
izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām, tajā skaitā
nosacījumus par pasūtāmo akcīzes nodokļa marku daudzumu, to
izsniegšanas termiņus un saņemšanas nosacījumus, kā arī
kārtību, kādā sniedzama informācija par izlietotajām akcīzes
nodokļa markām. Tostarp kārtība regulē akcīzes nodokļa marku
lietošanu, attiecīgā uz akcīzes precēm, kuras laistas brīvā
apgrozībā vai nodotas patēriņam, izvestas uz citu dalībvalsti
vai valsti, kas nav dalībvalsts. Šobrīd spēkā esošie MK
noteikumi nosaka ļoti sadrumstalotu uzskaiti alkoholisko dzērienu
un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanai ar
akcīzes nodokļa markām. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt
jaunus MK noteikumus par alkoholisko dzērienu un tabakas
izstrādājumu marķēšanas kārtību, lai vienkāršotu
alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot
cigaretes) marķēšanas sistēmu un samazinātu administratīvo
slogu nodokļu maksātājiem, nosakot alkoholisko dzērienu un
tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanu
atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu
kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes nodokļa
likmes.
5.8. Līgumsaistību izpilde
Latvija Doing Business – līgumsaistību
izpilde |
2013.g. |
2014.g. |
Procedūru skaits |
27 |
27 |
Ilgums (dienas) |
469 |
469 |
Izmaksas (% no
prasības apjoma) |
23,1 |
23,1 |
Vieta |
24 |
21 |
Īstenotās
aktivitātes
Līgumsaistību izpilde Latvijā joprojām aizņem 27
procedūras un 469 dienas un Latvija ir ierindota 21.vietā, kas ir
nemainīga pozīcija salīdzinoši ar gadu iepriekš. Jāatzīmē,
ka uzlabojums ir panākts, ņemot vērā citu valstu pozīciju
kritumu minētajā kategorijā. Salīdzinoši Lietuvā
līgumsaistību izpilde aizņem 32 procedūras un 300 dienas,
Igaunijā – 35 procedūras un 425 dienas. Kopumā Latvija
pēdējo divu gadu laikā līgumu izpildes jomā ir zaudējusi savu
rādītāju par 7 vietām, kas ir saistāms ar straujo dienu skaitu
pieaugumu komercstrīdu izskatīšanai par 100 dienām
Saskaņā ar TM sniegto informāciju, pateicoties līdz šim
veiktajām reformām tieslietu jomā, 2012
bija pirmais gads,
civillietās bija lielāks
izskatīto lietu skaits nekā saņemto lietu
skaits (tīrās plūsmas rādītājs jeb clearance
rate). Šī pozitīvā tendence
ir vērojama arī
2013.gadā.

Datu avots: Tieslietu ministrija.
Turpinot reformas tieslietu jomā, Saeima pēc otrreizējās
caurlūkošanas 2013.gada 18.aprīlī pieņēma likumprojektu
"Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr. 284/Lp11), kas
stājās spēkā 2013.gada 22.maijā un kuru piemēro no 2013.gada
1.jūlija. Grozījumi Civilprocesa likumā noteic jaunu lietu
kategoriju – lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku
(akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem,
kuras ietvaros izskata kapitālsabiedrību iekšējos strīdus,
par: izmaiņām sabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome,
likvidators) un valdes pārstāvības tiesībās; pamatkapitāla
izmaiņām; grozījumu izdarīšanu statūtos; sabiedrības
darbības izbeigšanu, reorganizāciju un koncerna līguma
noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Minētās lietas
izskatīs viena "specializēta" tiesa – Jelgavas tiesa.
Paredzētas tikai divas tiesu instances – pirmā instance un
kasācija, proti, nav paredzēta apelācijas instance. Noteikti
saīsināti termiņi procesuālajām darbībām. Paredzēta
rakstveida procesa iespēja, vienlaikus saglabājot vispārējo
tiesneša prerogatīva no rakstveida procesa pāriet uz mutvārdu
procesu, kā arī nosakot tiesības pusēm lūgt lietas
izskatīšanu mutvārdu procesā. Noteikti pagaidu aizsardzības
līdzekļi: aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības un
aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā. Līdz ar to
kapitālsabiedrībām atsevišķu strīdu risināšanai ir noteikta
tiesas "specializācija", kā arī prognozējami saīsinātāki
lietu izskatīšanas termiņi
2013.gadā stiprināta tiesas priekšsēdētāja loma
attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu konkrētajā tiesā.
Grozījumi likumā "Par tiesu varu" paredz minētajā likumā jaunu
27.1pantu, kas nosaka, ka tiesas priekšsēdētājs
pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas
tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz
vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu
izskatīšanas termiņu standarts), kā arī apstiprina lietu
izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārrauga lietu
izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Grozījumi likumā "Par
tiesu varu" par tiesu priekšsēdētāju lomas stiprināšanu
attiecībā uz tiesvedības procesa ilgumu konkrētajā tiesā
stājās spēkā 2013.gada 1.septembrī.
Tāpat 2013.gadā izstrādāts uzlabots šķīrējtiesu
regulējums - ir izstrādāts un MK 2013.gada 12.novembra sēdē
apstiprināts likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" (VSS-95) un
likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (VSS-96), lai
noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības
pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu
civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likumprojekti
2013.gada 27.decembrī iesniegti izskatīšanai Saeimā un
2014.gada 30.janvārī izskatīti pirmajā lasījumā.
2013.gadā turpināta elektronisko dokumentu aprites ieviešana
tiesu iestādēs - jaunajā tiesu portālā www.tiesas.lv no
2013.gada 15.marta ir pieejama datu izplatīšanas sistēmas
publiskā daļa produkcijas versijā. Ir pabeigta elektroniskās
platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu
iestādēs, ieviešana, nodrošinot arī to apstrādi. Cita starpā
ir nodrošināta iespēja personām (t.sk., uzņēmējiem)
iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem
tiešsaistē - izdoti MK 2013.gada 30.jūlija noteikumi Nr.441
"Grozījumi MK 2009.gada 10.februāra noteikumos Nr.123 "Noteikumi
par tiesu informācijas publicēšanu mājas lapā internetā un
tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas"" (spēkā
stājās 2013.gada 1.septembrī). Pašlaik TM strādā pie
normatīvo aktu grozījumiem, lai nodrošinātu elektronisko
dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs, tajā skaitā, lai
personas varētu dokumentus tiesā iesniegt elektroniskā formā.
Savukārt TA, papildus jau izstrādātajam elektronisko dokumentu
iesniegšanas risinājumam, izstrādātā dokumentu iesniegšanas
risinājuma papildinājumus, lai nodrošinātu iespēju portāla
www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt,
elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez
e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā
iesnieguma statusa informācijas izmaiņām. Šādu dokumentu
iesniegšanas risinājuma papildinājumu ieviešana portālā
www.tiesas.lv atvieglos iesniegumu iesniegšanu tiesā, kā arī
nodrošinās iespēju lietotājam ērti sekot līdzi iesnieguma
statusa informācijas izmaiņām.
Grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšana, elektronisko
dokumentu aprites ieviešana tiesu iestādēs, kā arī pārējo
līdz šim uzsākto pasākumu īstenošana perspektīvā pozitīvi
ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību
izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas
efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas
efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma
akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju
aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus.
Vienlaikus ir turpināms darbs pie līgumsaistību jomas
sakārtošanas, ieviešot pārdomātas un uz ilgtermiņu vērstas
aktivitātes.
Plānotās
aktivitātes
Jāveic ar Šķīrējtiesu likumu saistīto MK līmeņa
normatīvo aktu izstrādi. Pastāvošā situācija neveicina
alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā,
kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt
efektīvu līgumsaistību izpildi. Latvijā ir reģistrētas 212
šķīrējtiesas. Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz
šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu,
šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā
arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais
regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu
izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un
efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu
valstu, piemēram šķīrējtiesu. Lai ieviestu efektīvu un
caurskatāmāku šķīrējtiesu regulējumu, 2012.gadā TM
sadarbībā ar iesaistītajām pusēm vērtēja pastāvošo
starptautisko praksi un izstrādāja likumprojektu "Šķīrējtiesu
likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", lai
noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības
pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu
civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesu likums (Nr.1039/Lp11) izsludināts 2014.gada
1.oktobrī un stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, savukārt
likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.1038/Lp11)
izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2014.gada
1.novembrī.
• Šķīrējtiesu likuma un grozījumu Civilprocesa likumā
pieņemšana, kā arī ar MK līmenī saistīto noteikumu
pieņemšana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing
Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa
rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu
risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu
apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un
"ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
Jāveic augstākās tiesas reforma un kompetenču pārdali
starp tiesu instancēm - "tīrās tiesu instances" ieviešana.
Grozījumi likumā "Par tiesu varu" noteic, ka pakāpeniski tiks
pārdalīta kompetence starp tiesu palātām, apgabaltiesām un
rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas
2016.gada 31.decembra visas lietas kā pirmā tiesu instance
skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance
– apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā
tiesa. Termiņi reformas īstenošanai nostiprināti likuma "Par
tiesu varu" pārejas noteikumu 57. punktā, proti: līdz 2014. gada
31. decembrim pastāv Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu
palāta un līdz 2016. gada 31. decembrim pastāv Augstākās
tiesas Civillietu tiesu palāta. Norādāms, ka ir pabeigts darbs
pie tiesu kompetenču pārdales jeb pārejas uz "tīrajām tiesu
instancēm" kriminālprocesā. 2014.gada 1.janvārī stājās
spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz pārejas
noteikumus, lai nodrošinātu pakāpenisku lietu nodošanu
attiecīgajām tiesu instancēm pēc piekritības. Attiecībā uz
tiesu kompetenču pārdali, vēl nepieciešams turpināt darbu pie
tiesu kompetenču pārdales civilprocesā, lai nodrošinātu
minēto mērķu sasniegšanu arī civilprocesā. Tā
nodrošināšanai jau ir veikti pirmie pasākumi: 2014.gada
4.javārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas
paredz rajonu (pilsētas) tiesu kompetencē nodot lietas, kas
izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210
000 euro, un kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās izskatīja
apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa. Sagaidāms, ka reformas
rezultātā tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai, tajā
skaitā, uzņēmējiem saprotamāka tiesu instanču sistēma,
vienādojot piekritības noteikumus un nosakot, ka neatkarīgi no
prasības priekšmeta un tā summas, visus pieteikumus kā pirmās
instances tiesa skatīs pilsētas (rajona) tiesa.
Līdz ar to nepieciešams nodrošināt grozījumu sagatavošanu
attiecīgajos normatīvajos aktos ar mērķi pakāpeniski veikt
kompetenču pārdali starp tiesu instancēm civilprocesā.
Jāturpina darbs pie tiesnešu specializācijas principu
stiprināšanas un jānosaka lietas slodzes rādītājus - lietu
izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana. Latvijas tiesas
ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu
izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida
līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa
attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas
jurisdikcijas reputāciju. Pamatojoties uz Tieslietu padomes
nolemto, TA sagatavo Tiesnešu specializācijas principus un lietas
slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, tādējādi paredzot
izlīdzināt tiesu noslodzi.
Jāsakārto normatīvo regulējumu elektronisko dokumentu
aprites ieviešanai tiesu iestādēs. 2013.gadā ir pabeigta
elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu
apriti tiesu iestādēs, ieviešana, nodrošinot arī to apstrādi.
Šobrīd elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās
veidlapas ir iespējams lejuplādēt un izdrukāt, iespēja
aizpildīt veidlapas tiešsaistē ir atspējota, jo nav
izsludināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai
nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu
iestādēs. Pašlaik TM strādā pie normatīvo aktu grozījumiem,
lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu
iestādēs, tajā skaitā, lai personas varētu dokumentus tiesā
iesniegt elektroniskā formā. Minētie normatīvo aktu grozījumi
ir iesniegti izskatīšanai TM pastāvīgajās procesa likumu
grozījumu izstrādes darba grupās. Pēc izstrādāto normatīvo
aktu grozījumu projektu izskatīšanas darba grupās, tie tiks
iesniegti VK izsludināšanai VSS. Līdz ar to nepieciešams
nodrošināt nepieciešamos grozījumu sagatavošanu normatīvajos
aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu
aprites ieviešanu tiesu iestādēs.
Jāīsteno pasākumi tiesvedības procedūru
uzlabojumiem, ņemot vērā 2013.gada veikto
tiesvedības procesu
izvērtējumu efektivitātes
uzlabošanai. TA 2012.gadā noslēdza 2 pakalpojuma līgumus
– vienu par "Tiesvedības
procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošana" ar
personu grupu SIA "AA Projekts" un zvērinātu advokātu biroja SIA
"Tark Grunte Sutkiene" un otru par "Tiesvedības procesu
pašizmaksu izvērtēšanu un optimizāciju" ar SIA "Corporate
Solutions". Atbilstoši identificētajiem tiesvedības procedūru
efektivizēšanas risinājumiem, nepieciešams nodrošināt šādu
pasākumu īstenošanu:
1) papildināt elektronisko dokumentu iesniegšanas risinājumus
portālā www.tiesas.lv, nodrošinot iespēju portāla
www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt,
elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez
e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā
iesnieguma statusa informācijas izmaiņām, tādējādi
atvieglojot iesniegumu iesniegšanu tiesā, kā arī nodrošinot
iespēju lietotājam ērti sekot līdzi iesnieguma statusa
informācijas izmaiņām.
2) ieviest maksājumu moduļa risinājuma portālā
www.tiesas.lv. Papildinājuma ieviešana portālā www.tiesas.lv
ļaus gan autorizētiem, gan neautorizētiem lietotājiem ātri un
vienkārši veikt tiesas maksājumu uzdevumu apmaksu.
3) ieviest papildinājuma portālā www.tiesas.lv, nodrošinot
iespēju fiziskai personai, pēc autorizācijas portālā, sekot
līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas
datiem, lietās, kur pārstāvamā juridiskā persona ir lietas
dalībnieks.
• Minēto pasākumu ieviešana ļaus secīgi turpināt
tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu
risināšanai nepieciešamos uzlabojumus.
5.9. Uzņēmējdarbības
izbeigšana
Latvija Doing Business –
uzņēmējdarbības izbeigšana |
2013.g. |
2014.g. |
Maksātnespējas procesa ilgums (gadi) |
3,0 |
1.5 |
Procesa izmaksas (% no īpašuma vērtības) |
13 |
10 |
Apmierināto
prasību koeficients (centi no 1 dolāra) |
59,8 |
48.4 |
Vieta |
33 |
43 |
Īstenotās
aktivitātes
Uzņēmējdarbības izbeigšanas rādītāja novērtējumā
Latvija ir novērtēta 43.vietā, kas ir par 3 pozīcijām augstāk
nekā gadu iepriekš. Pasaules Banka ir izvērtējusi 2010.gadā
ieviestā Maksātnespējas likuma ieviešanu praksē un
konstatējusi, ka maksātnespējas procesa ilgums ir samazinājies
no 3 gadiem uz 1,5 gadiem, kā arī samazinājušās šī procesa
izmaksas no 13% īpašuma vērtības uz 10 procentiem. Secināts,
ka strauji krities apmierināto prasību koeficients – 2013.gada
apsekojumā tas ir 59,8 centi no 1 dolāra, bet šogad noslīdējis
līdz 48,4 centiem no 1 dolāra. Vienlaikus Pasaules Banka Latviju
ir atzīmējusi kā labās prakses piemēru komercstrīdu
risināšanai, ieviešot ārpus tiesas strīdu izskatīšanas
procesu. Prognozējams arī turpmāks rādītāja uzlabojums, jo
tiek turpināts vērtēt Maksātnespējas likuma rezultātus
praksē.
Šobrīd turpinās darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma
uzlabošanas, proti, 2013. gada 28. novembrī Saeimā otrajā
lasījumā ir apstiprināts likumprojekts "Grozījumi
Maksātnespējas likumā" (Nr.367/ Lp11). Šobrīd likumprojekts ir
izskatīts atbildīgajā komisijā pirms trešā lasījuma. Uz
likumprojekta trešo lasījumu TM iesniedza precizējoša rakstura
priekšlikumus, lai novērstu neprecizitātes un nodrošinātu
regulējuma konsolidētu un efektīvu darbību.
5.10. Elektroenerģijas
pieslēgums
Latvija Doing Business – elektroenerģijas
pieslēgums |
2013.g. |
2014.g. |
Procedūras (skaits) |
5 |
5 |
Procedūru laiks (dienas) |
108 |
108 |
Izmaksas (% no
IKP uz 1 iedzīvotāju) |
389,1 |
326,1 |
Vieta |
86 |
83 |
Īstenotās
aktivitātes
Doing Business 2014 elektroenerģijas pieslēguma rādītājā
Latvijai ir noteikta 83.vieta, kas ir par 6 pozīcijām augstāk,
joprojām identificējot 5.procedūras un 108 dienas
elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanai. Pozīciju ļāvis
uzlabot pieslēguma izmaksu samazinājums no 389,1% pagājušajā
gadā uz 326,1% no IKP uz 1 iedzīvotāju šī gada apsekojuma
periodā.
Doing Business ietver nepieciešamās uzņēmuma
procedūras, laiku un izmaksas, lai iegūtu pastāvīgu elektrības
pieslēgumu un tās piegādi standartizētai noliktavai.
Elektrības pieslēgumu procedūrās tiek ietverta atļauju
saņemšana no uzraugošās valsts institūcijas (p., Sadales
tīkls), līgumu slēgšana (ar elektrouzņēmumiem), ārējā un
gala pieslēguma nodrošināšana.
Doing Business 2014 identificēts, ka elektroenerģijas
pieslēguma projekta izstrādei un saskaņošanai nepieciešamais
laiks aizņem 60 dienas (2011.gada datos tika uzrādītas 105
dienas). Līdzīga situācija ir elektrotīkla izbūvē –
Doing Business 2014 uzrādītas 30 dienas (2011.gadā –
60). Minētais skaidrojams ar Pasaules Bankas apzināto uzņēmēju
un nozares ekspertu praksi minēto procedūru kārtošanā un to
laika ietilpībā, piemēram, 60 dienu termiņš saistīts ar
uzņēmēju mērniecības pakalpojumu saņemšanu. Tomēr
attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un novērtējuma
sagatavošanu par tehniskajiem nosacījumiem, saskaņā ar Sadales
tīkla sniegto informāciju, informācijas aprite notiek 9 dienās,
nevis 14 dienās.
Vienlaikus, lai uzlabotu informācijas aprites procesu par
elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanu starp uzņēmēju un
Sadales tīklu, Sadales tīkla interneta mājas lapā
www.sadalestikls.lv ir pieejams pieteikums un attiecīgā
dokumentācija ir pieejami elektroniski, to var aizpildīt un
elektroniski iesniegt jebkurā Sadales tīkla Klientu centrā.
Līdz ar to plānojams, ka procedūra turpmāk aizņems aizvien
mazāku laiku dokumentu kārtošanai.
Attiecībā uz procedūru izmaksām elektrības pieslēguma
nodrošināšanai – izmaksās tiek iekļauti elektrotīklu
izbūves pakalpojumu sniedzēju izcenojumi – elektroenerģijas
pieslēguma tīkla dizaina izstrāde un izbūve (sastāda ~35 000
EUR). Ņemot vērā, ka procedūru izmaksas veidojas pēc tirgus
cenas, Doing Business elektroenerģijas pieslēgumu
rādītāja jomas uzlabošana ir ierobežota. Tomēr jāatzīmē,
ka pēc Sadales tīklu sniegtās informācijas par 2013.gadu
ārējo celtniecības darbu izmaksas elektrotīkla izbūvei
nepārsniedz 14 000 EUR.
Papildus 2013.gadā ir ieviesta procedūra, kas ļauj atgūt
visus elektroenerģija pieslēguma ieguldījumus 5 gadu laikā. Ja
savienojums ir ar 6-20 kV tīkla vai 0,4 kV tīklu ar kopējo
nominālo strāvu ieejas aizsardzības ierīcei, kas pārsniedz 100
A, šādiem savienojumiem ir iespēja atgūt ieguldīto līdzekļu
uzstādīšanu savienojumu piecu gadu periodā. Ņemot vērā
ieviesto iespēju uzņēmējiem atgūt ieguldījumu, secināms, ka
kopējās izmaksas nav lielākas kā 12,09% no IKP uz 1
iedzīvotāju.
5.11. E-pakalpojumu attīstība un
lietpratīgs regulējums
2014.gada uzņēmumu aptaujas par administratīvo procedūru
ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā rezultāti liecina, ka
paaugstinās uzņēmēju informētība par e-paraksta
pakalpojumiem. Par e-parakstu, kur paraksts var tikt ģenerēts
internetā bez plastikāta kartes, informēti ir 76,1% uzņēmēju
(11% vairāk nekā 2011. gadā). To izmanto 29,3% aptaujas
dalībnieku (7% vairāk nekā 2011. gadā). Par e-parakstu, kur
paraksta ģenerēšanai ir nepieciešama īpaša plastikāta karte
ar mikroshēmu un kartes nolasīšanas ierīce, informēti ir 76,1%
respondentu (8% vairāk nekā 2011.g.). To izmanto 7,1% uzņēmēju
(2% mazāk nekā 2011.g.). Par dokumentu masveida parakstīšanas
risinājumu (DMPR) informēti ir 47,5% uzņēmēju (8,5% vairāk
nekā 2011.g.). To izmanto 7,3% aptaujas dalībnieku (1% mazāk
nekā 2011.g.). Vienlaikus konstatējams, ka tie uzņēmēji, kuri
savā uzņēmumā neizmanto e-parakstu, to parasti (54% gadījumu)
pamatoja ar vajadzības trūkumu. 20% respondentu skatījumā
e-parakstam pagaidām nav pietiekamu izmantošanas iespēju, 10%
respondentu elektronisko parakstu raksturoja kā pārāk
sarežģītu. Tāpat vērojams, ka elektronisko dokumentu
iesniegšanas iespējas valsts vai pašvaldības iestādēs, kā
pietiekamas, vērtēja tikai 60,8% uzņēmēju (salīdzinoši tas
ir par 23% vairāk nekā 2011.gadā).
Savukārt attiecībā uz valsts pārvaldes sniegtajiem
pakalpojumiem atļauju/ licenču izsniegšanā, uzņēmēju
aptaujas rezultāti liecina uzņēmumiem, kuru darbībai
nepieciešamas licences vai atļaujas vidēji ir nepieciešamas 3,2
licences vai atļaujas (2001.-2011. gada pētījumos vidējais
licenču un atļauju skaits nesasniedza 3). Uzņēmumiem, kuriem
nepieciešamas valsts licences vai atļaujas, vidēji
nepieciešamas 2,9 licences vai atļaujas, un 1,9 pašvaldību
izsniegtās licences vai atļaujas. Minētie rādītāji ir
augstāki nekā iepriekšējos pētījumos.
Līdz ar to nepieciešams veikt pasākumus, kas veicina
e-pakalpojumu sniegšanu un samazina administratīvo slogu
attiecībā uz valsts pārvaldes sniegto licenču/ atļauju
izsniegšanu.
Plānotās
aktivitātes
Jāievieš dokumentu kopas apstiprināšanas principu.
Praksē ir novērots, ka, piemēram, iepirkuma piedāvājuma
dokumentācijā bieža prasība ir pievienot papilddokumentus, kuru
autors ir trešā persona (izglītību apliecinoši dokumenti,
partneru apliecinājums utt.). Dokumentu juridiskā spēka likuma
6.pants noteic, ka fiziskā persona var apliecināt tikai tāda
dokumenta atvasinājuma pareizību, kura autors tā ir. Līdz ar to
fiziskai personai kā iepirkuma procedūras kandidātam nav
tiesību apliecināt dokumentu atvasinājumus. Minētais sarežģī
iepirkuma piedāvājumu iesniegšanu. Papildus praksē ir novērota
ļoti sarežģīta iepirkuma dokumentācijas parakstīšana.
Privātpersonai katrs dokuments ir jāparaksta atsevišķi, jo
tikai tā tas var iegūt juridisku spēku. Ja iepirkumu procedūras
dokumentācija satur ļoti daudz dokumentu, tad tas uzliek
privātpersonai lielu administratīvo slogu. Minētais attiecas
arī uz atvasinājumu apliecināšanu. Jāvērš uzmanība, ka
speciālajā likumā – Publisko iepirkumu likuma 33.panta
septītajā daļā ir noteikts, ka, iesniedzot piedāvājumu vai
pieteikumu, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs visu
iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību
apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai
pieteikums ir cauršūts vai caurauklots. Tomēr šis regulējums
attiecas tikai uz iepirkuma procedūrām. Lai atvieglotu
uzņēmējiem dokumentu kopas iesniegšanu arī citos gadījumos,
būtu lietderīgi ietvert Dokumentu juridiskā spēka likumā jaunu
terminu "dokumentu kopa", kas paredz iespēju vairākus noteiktā
secībā sakārtotus dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.
Ņemot vērā minēto, Dokumentu juridiskā spēka likumā ir
nepieciešams 1) paredzēt fiziskai personai tiesības apliecināt
dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir
organizācijām, proti, apliecināt dokumenta atvasinājumu pašai,
nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt tā oriģinālu.
Tāpat nepieciešams ieviest jaunu terminu "dokumentu kopa", kas
paredzētu iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus
dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka daudzās valsts un pašvaldību
iestādēs tiek veikta papīrā iesniegto dokumentu
digitalizācija. Ja dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), tas
apgrūtina digitalizācijas procesu, jo katrs cauršūtais
dokuments ir jāskenē manuāli, turklāt biezu dokumentu kopu
cauršūtā (caurauklotā) veidā dažkārt ir ļoti grūti
skenēt. Ievērojot minēto, kā arī lai neapgrūtinātu
uzņēmējus ar prasību parakstīt katru dokumentu atsevišķi,
būtu jāparedz iespēja iestādēm dokumentu digitalizācijas
procesā cauršūtu (caurauklotu) dokumentu sadalīt, paredzot
Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.143
"Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā
formā" prasības šim procesam, kas nodrošinātu iespēju
saglabāt šiem dokumentiem juridisku spēku.
Nepieciešams izstrādāt grozījumus attiecīgajos
normatīvajos aktos, kas ievieš jaunu terminu "dokumentu kopa",
paredz fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu
atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām,
kā arī ļauj valsts pārvaldes iestādēm apstrādāt dokumentu
kopu digitālā formā, saglabājot šo dokumentu juridisko spēku,
un tādējādi atbrīvojot uzņēmējus no administratīvā sloga
parakstīt katru iesniegumā pievienoto dokumentu atsevišķi.
• Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās
procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu
uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm,
kas ir pamatā GKI aptaujai
Jāpieņem ar Publisko pakalpojumu likumprojektu saistītie
MK noteikumi, lai ieviestu uzņēmējiem vienas pieturas
kontaktpunktu, kur vienuviet var saņemt detalizētu un
precīzu informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām
administratīvajām formalitātēm un iespējām elektroniski veikt
nepieciešamās procedūras. Lai izveidotu virtuālās vienas
pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un
nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un
pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās
informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību
Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams apstiprināt Publisko
pakalpojumu likumprojektu. 14.01.2014. MK ir apstiprināts Publisko
pakalpojumu likumprojekts (sēdes protokola Nr.2, 25.§.). Šobrīd
notiek projekta virzība izskatīšanai Saeimā 2014.gada
30.janvārī likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Valsts
pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai un 2014.gada 8.maijā
apstiprināts 1.lasījumā. Vienlaikus jāturpina darbs pie
saistošo MK noteikumu izstrādes, lai nodrošinātu to spēkā
stāšanos līdz ar Publisko pakalpojumu likumprojektu.
• Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās
procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu
uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm,
kas ir pamatā GKI aptaujai.
Jāstiprina e-risinājumu integrēšana publiskajā
pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk.,
uzņēmēju pārrobežu darbībā. Lai
veicinātu ātrāku saziņu ar valsts iestādēm un pašvaldībām,
elektronisko pakalpojumu lietojamību, Latvijā iedzīvotājiem un
uzņēmējiem tiek nodrošināta iespēja rokas paraksta vietā
izmantot drošu elektronisko parakstu (e-parakstu).
Saskaņā ar 2014.gada uzņēmēju aptaujas datiem lielākā daļa
(54%) uzņēmēju joprojām neredz vērtību e-pakalpojumu
izmantošanā, savukārt 20% uzskata, ka pagaidām nav pietiekamu
šo pakalpojumu izmantošanas iespēju. Turklāt jāatzīmē, ka
uzņēmēji šobrīd elektroniskās
identifikācijas savstarpēju atzīšanas neesamību saskata
kā būtisku šķērsli pārrobežu uzņēmējdarbības
veikšanā.
Lai vienkāršotu un veicinātu
tiešsaistes un pārobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu
elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd
noris darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par
elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem
elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū"
pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir stiprināt
elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot
vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp
uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi
palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu,
elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības
efektivitāti ES. Minētā regula 2014.gada 3.aprīlī ir
izskatīta 1.lasījumā Parlamentā.Vienlaikus Eiropas Komisija ir
izstrādājusi Elektroniskā paraksta programmatūru (Digital
Signature Sofware (DSS)), kas nodrošina ES dalībvalstīm
kopēju vietni, kur būtu iespēja pārbaudīt elektroniskā
paraksta autentiskumu attiecīgajai ES dalībvalstij. Minētais DDS
rīks pieejams Eiropas Komisijas mājas lapā:
https://joinup.ec.europa.eu/software/sd-dss/description. DSS
rīks ir atvērtā koda programma, ko iespējams integrēt WEB
vietnē vai izmantot kā programmatūru. DSS rīks pārbauda
dokumenta autentiskumu pret publiski pieejamo uzticamo sertifikātu
sarakstu, kuru ir norādījusi katra ES dalībvalsts. Līdz ar to
nepieciešams nodrošināt Latvijā iespēju pārbaudīt ES
dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto
uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas
izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS).
Lai būtu iespējams ne tikai pārbaudīt citu ES valstu
e-parakstu ar DSS (Digital Signature Software) moduli, bet arī
praksē parakstīt pārrobežu dokumentus, visu trīs Baltijas
valstu premjerministri ir vienojušies līdz 2014.gada beigām
izstrādāt un ieviest nacionālajos parakstīšanās risinājumos
(piemēram, LVRTC uzturētajā programmatūrā) abu pārējo
Baltijas valstu eID karšu atbalstu. Tādējādi praksē varēs
noritēt pārrobežu darījumi, būtiski uzlabojot
uzņēmējdarbības vidi.
Nepieciešams nodrošināt informāciju par DDS rīka
pieejamību portālā www.latvija.lv, nodrošināt iespēju
pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret
noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas
Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS),
nodrošināt nepieciešamos pasākumus
praktiskai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko
identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko
darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pārņemšanai.
• Īstenojot aktivitātes, kas paredz starpvalstu vispārēja
elektronisko parakstu lietošanas vienkāršošanu un pieejamības
nodrošināšanu, tiks ievērojami samazināts administratīvais
slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing
Business visos uzņēmējdarbības rādītājos
identificētajām procedūrām nepieciešamais laiks (t.i.,
samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais
viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI
aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.
Jānodrošina pašvaldību saistošo noteikumu pieejamību
oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēšanu
portālā www.likumi.lv Šobrīd saskaņā ar likumu "Par
pašvaldībām" tikai daļa no pašvaldību saistošajiem
noteikumiem tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas
Vēstnesis". Ņemot vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir
ārējie normatīvie akti, kuros var būt paredzētas tiesības vai
pienākumi privātpersonām (t.sk., pašvaldību nodevas), ir
svarīgi, lai pašvaldības nodrošinātu sabiedrībai (t.sk.,
uzņēmējiem) efektīvu pieeju tās izdotajiem saistošajiem
noteikumiem. Pašvaldību saistošo noteikumu pieejamība būtu
daudz efektīvāka, ja visu pašvaldību saistošie noteikumi būtu
publicēti un sistematizēti vienuviet, nodrošinot arī efektīvu
meklēšanas rīku, kāds ir oficiālajam izdevumam "Latvijas
Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv. Oficiālais izdevums
"Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv sabiedrībai ir
brīvi un bez maksas pieejams internetā. Pasākuma īstenošanas
rezultātā visi ārējie normatīvie akti, kas ir saistoši
uzņēmējiem, būs pieejami vienuviet, nodrošinot, tai skaitā,
ērtu meklēšanas rīku. Tādējādi uzņēmējiem būs vieglāk
sameklēt to darbību regulējošos normatīvos aktus.
Nepieciešams izstrādāt grozījumus likumā "Par pašvaldībām",
paredzot atļaut novada domei publicēt saistošos noteikumus
oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
• Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās
procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu
uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm,
kas ir pamatā GKI aptaujai.
Jāpilnveido portāla www.latvija.lv ar informāciju par
uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām
prasībām pēc "ceļa kartes" principa. Latvijā šobrīd
nepastāv vienots e-pakalpojums pieprasījumam saņemt licences,
pamatojoties uz kuru uzņēmēji varētu ērti un efektīvi atrast
kādas uzņēmējdarbībai nepieciešamās licences un atļaujas
tam ir nepieciešams saņemt pie dažādiem darbības veidiem. Lai
arī uzņēmējiem nepieciešamās licences un atļaujas ir
atrunātas attiecīgajos normatīvajos aktos, kas tās regulē,
uzņēmējiem nav viegli gūt pārliecību par to, ka viņi ir
visas nepieciešamās licences un atļaujas nokārtojuši. Šobrīd
informācija par visām uzņēmējdarbībai nepieciešamajām
atļaujām un licencēm ir apkopota portālā www.latvija.lv, kur
ir apkopota informācija par administratīvajām procedūrām,
kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai atļauju.
Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa minētā
informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir jāmeklē
vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir
skaidri un pašsaprotami izdarāms. Vienlaikus jāņem vērā, ka
"ceļa kartes" veidošana paredz lielu informācijas resursa apjoma
sakārtošanu, līdz ar to kvalitatīva rezultāta
nodrošināšanai minētais uzdevums jāveic pakāpeniski,
prioritāri sakārtojot to nozaru pakalpojumus, kurās uzņēmēji
piesakās visbiežāk.
Nepieciešams sakārtot www.latvija.lv pieejamās atļaujas,
licences un citas valsts institūciju izdotās apliecības un
licences, atbilstoši NACE 2 klasifikācijai, tādējādi būtiski
atvieglojot to meklēšanu; pilnveidot www.latvija.lv pieejamo
informāciju (ņemot vārā portālā jau norādīto informāciju
un sagatavojot iztrūkstošos aprakstus), kas paredz sniegt
uzņēmējiem informāciju par UR 2013.gadā veiktajā "Uzņēmumu
reģistra klientu analīzes"" identificētajā populārākajā
nozarē - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un
motociklu remonts - izrietošajām prasībām, p., atļauju
saņemšana, nodokļu deklarāciju aizpildīšana, ņemot vērā
uzņēmuma juridisko formu, "ceļa kartes" principa veidā,
tādējādi nodrošinot iespēju sniegt skaidru un pārākstāmu
priekšstatu par attiecīgai uzņēmējdarbības formai
nepieciešamajām prasībām. Tāpat, ņemot vērā ES fondu
plānošanas perioda 2014.-2020.gadam, nepieciešams izvērtēt
iespēju veikt iepirkumu www.latvija.lv funkcionalitātes
paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums
reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to
termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās
atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās e-adreses iniciatīvas
īstenošanu).
• Pilnveidojot portāla www.latvija.lv funkcionalitāti,
uzņēmējiem tiktu saīsināts laiks uzņēmējdarbībai
nepieciešamo atļauju un licenču iegūšanā un tādējādi
samazināts administratīvais slogs.
Jāturpina darbs pie "informē vienreiz" principa ieviešanas
uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās.
Šobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas
informācijas sniegšanas prasības dažādās uzņēmējus
kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, kas rada
nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas
prasības. Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas
apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un
izvērtēt "informē vienreiz" principa integrēšanas iespējas
uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, lai
neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas
pieprasījumiem. VK 2014.gada 2.pusgadā plāno izsludināt
iepirkumu "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo
procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām",
pētījuma īstenošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.pusgadam.
Nepieciešams sagatavot un nodrošināt iepirkuma "Pētījums par
pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un
administratīvā sloga samazināšanas iespējām" virzību un
norisi, un izvērtējot pētījuma rezultātus un priekšlikumus
turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem, kas
paredz novērst uzņēmējiem atkārtotas informācijas sniegšanas
saistības valsts pārvaldes iestādēs, uz tā pamata
attiecīgi izstrādāt un MK iesniegt informatīvo ziņojumu par
turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa praktiskai ieviešanai uzņēmējus kontrolējošās
valsts pārvaldes institūcijās.
• Nodrošinot "informē vienreiz" principa integrēšanu
uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās,
tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks
pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības
uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts
ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis
par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un
Ekonomiskās brīvības rādītājam.
Jāveicina e-paraksta izmantošanas pieejamība.
Elektronisko identifikācijas karšu eID un e-paraksts ieņem
nozīmīgu lomu e-pakalpojumu nodrošināšanai. Ja ikvienam nav
pietiekamā apjomā pieejami parakstīšanās un autentifikācijas,
jeb identitātes apliecināšanas līdzekļi elektroniskajā vidē,
īstenotie pasākumi e-pakalpojumu aprites veicināšanai
nesasniegs savu mērķi. Droša e- paraksta pielietojumam ikdienas
uzņēmējdarbības procesos pastāv vairākas būtiskas barjeras.
Viens no būtiskākajiem elektroniskās vides attīstības
apgrūtinājumiem ir maksa par e-paraksta izmantošanu. Lai gan eID
kartē ir iekļautas 120 bezmaksas parakstīšanās reizes, kas
jāizmanto piecu gadu laika periodā, šis skaits ir nepietiekams,
īpaši juridisko personu dokumentu apritē. Savukārt, citu droša
e-paraksta veidu – virtuālā e-paraksta un LVRTC izsniegto
e-paraksta viedkaršu, izmantošana ir maksas pakalpojums. Ņemot
vērā eID kartēs iekļauto ierobežoto bezmaksas
e-parakstīšanās reižu skaitu, gan valsts iestādes, gan
privātais sektors joprojām kūtri izmanto elektroniskās vides
priekšrocības un dokumentu aprite norit papīra formātā, kā
dēļ tiek nelietderīgi izlietoti valsts pārvaldes resursi
(resursi papīra dokumenta privātpersonai sagatavošanai un
klientu apkalpošanas centru uzturēšanai ir lielāki, kā
elektroniska dokumenta sagatavošanai un apstrāde), gan arī
uzņēmēju laika un naudas resursi, kas ietekmē arī
tautsaimniecības produktivitāti un Latvijas starptautisko
konkurētspēju Baltijas un pasaules mērogā. Jāatzīmē, ka
"Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" nosaka
darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai, kur
viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt plašāku eID
iekļaušanu e-autentifikācijas mehānismos, bezmaksas e-paraksta
ieviešana un plašāka e-paraksta pielietošana. Nepieciešams
uzsākt īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID kartē
neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas
kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības
virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai.
• Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu
veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu
uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas)
administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes
iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli
par saskarsmi ar valsts iestādēm.
Jānodrošina uzņēmumu oficiālās saziņas
nodrošināšana ar valsts pārvaldes iestādēm, izmantojot
uzņēmumu oficiālās e-pasta adreses. Šobrīd vērojams, ka
valsts pārvaldes iestādēs tiek ieviestas dažādas e-pakalpojumu
platformas ar mērķi uzlabot saziņu ar uzņēmējiem un sniegt
pēc iespējas ērtākus pakalpojumus lietotājam, kā arī
atvieglot valsts pārvalžu darbu dokumentu apritē. Piemēram, kā
labā prakse minama VID EDS, kurā uzņēmēji sniedz
grāmatvedību saistītās deklarācijas, UR jaunais pakalpojums
uzņēmumu reģistrēšanai. Vienlaikus, joprojām pastāv liela
papīra formas dokumentu aprite starp valsts pārvaldes iestādēm
un uzņēmumiem dažādu administratīvo jautājumu risināšanai,
tostarp lēmumu paziņošana, pārsūdzība u.tml. Minēto procesu
ietvaros vērojams, ka tādējādi tiek kavēta savlaicīga
informācijas aprite un līdz ar to rodas uzņēmējam
nelabvēlīgas sekas saimnieciskās darbības nodrošināšanā
(piemēram, pārsūdzības iespējas, nevajadzīgas soda naudu
nomaksas u.c.). Nepieciešams nodrošināt iespēju uzņēmējam
elektroniski sazināties ar valsts pārvaldes uzraugošo iestādi
(un otrādi), izmantojot uzņēmuma oficiālo e-pasta adresi,
tādējādi nodrošinot iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu
uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu
laicīgu paziņošanu adresātam.
2014.gada 18.februārī MK apstiprināja Oficiālās
elektroniskās adreses koncepciju. Plānots, ka 2017.gada
1.janvārī sistēma varētu sākt strādāt un oficiālās
e-adreses izmantošana būs obligāta visām valsts iestādēm un
komersantiem. Šo personu e-adreses kontus varēs izveidot un
izmantot portālā www.latvija.lv ar iespēju integrēt e-adreses
risinājumu ar savu DVS (dokumentu vadības/lietvedības sistēmu).
Fiziskām personām tas būs brīvprātīgas izvēles jautājums,
jo to nevar noteikt kā obligātu. Oficiālo e-adresi ieviesīs
divās kārtās. Pirmajā kārtā (no 2017.gada) tiks nodrošināta
saziņa starp valsti (iestādēm) un privātpersonām, par kurām
ziņas iekļautas vienotajā e-adrešu katalogā (proti,
privātpersonas, kuras reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā vai
UR reģistros, zvērināti notāri, zvērināti advokāti,
maksātnespējas administratori. Otrajā kārtā, ņemot vērā
iegūto pieredzi un jau ieviestā e-adreses risinājuma
izvērtējumu, lems par e-adresi privātpersonu saziņai. Par
oficiālās e-adreses praktisko nodrošinājumu būs atbildīga
VARAM.
Lai jauno saziņas formu – oficiālo e-adresi - ieviestu, būs
nepieciešami grozījumi arī virknē citu tiesību aktu:
Iesniegumu likumā, Paziņošanas likumā, Administratīvā procesa
likumā, Kriminālprocesa likumā un citos.
• Šobrīd pasākums netiek ietverts Plānā, jo jau paredz
atsevišķa plānošanas dokumenta īstenošanu. Minētā pasākuma
ieviešana nodrošinātu iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu
uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu
laicīgu paziņošanu adresātam, tādējādi veicinot
informācijas apriti starp valsts pārvaldes uzraugošajām
iestādēm un uzņēmējiem un vienlaikus uzlabojot uzņēmēju
vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir
pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.
Jāturpina darbs pie iespējas e-parakstu aktivizēt ar
2017.gadu automātiski visiem eID karšu saņēmējiem.
Portālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu
uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Reģistrācijas
pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā
izsniegtu drošu e-parakstu (eID karti vai elektroniskā paraksta
viedkarti eME). Vienlaikus secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu
elektroniskajai dibināšanai, kā arī ar elektronisko parakstu
dokumentu aprite nav plaši izplatīta sabiedrībā, līdz ar to
primāri jāveicina pasākumi, kas paredz uzņēmumu
reģistrēšanu elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmumu
saimniecisko darbību un samazinot formalitātēm nepieciešamo
laiku.
Plāns 2013.-2014.gadam paredzēja uzdevumu izvērtēt iespējas
e-parakstu aktivizēt automātiski visiem eID karšu saņēmējiem
(vērtējumā piedalījās SM, EM, IeM, PMLP) un secināja
sekojošo. Identificēta problēma, ka gadījumā, ja e-parakstu
aktivizētu automātiski visiem eID karšu saņēmējiem, tad
ikvienai rīcībspējīgai personai būtu pienākums noslēgt
līgumu par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu un tādējādi
netiktu ievērots līguma slēgšanas brīvības princips.
Vienlaikus saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma
3.panta 1.punktu patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja,
iegādājoties preci vai pakalpojumu, nav ievērota patērētāja
izvēles brīvība un viņa izteiktā griba. Tādējādi secināts,
ka paredzētā kārtība būtiski ierobežos normatīvajos aktos
noteiktās personas brīvas izvēles tiesības uz sertifikācijas
pakalpojumu saņemšanu personas apliecībā. Tāpat gadījumā, ja
tiek noteikts ikvienai personai, kas saņem personas apliecību
(e-ID karti), aktivizē elektroniskā paraksta sertifikātus,
personai iesniegumā par personas apliecības izsniegšanu tiek
uzlikts pienākums norādīt e-pasta adresi, uz kuru saņemt
paziņojumus no LVRTC par sertifikātu statusa izmaiņām.
Jāatzīmē, ka, saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu
likumu, personai ir noteiktas tiesības izvēlēties saņemt
personas apliecības jeb identifikācijas kartes (turpmāk –
eID), kā ērtāku un lētāku personas apliecinošu dokumentu, un
eID karte ir uzskatāma par derīgu elektronisko pakalpojumu
saņemšanai un elektroniskās identitātes pārbaudei un tajā
iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama eID
turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša
elektroniskā paraksta radīšanai, uzskatāma par derīgu personas
identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu
saņemšanai. Turklāt eID karte šobrīd ir vienīgais Latvijas
normatīvajos aktos noteiktais elektroniskās identifikācijas
rīks vispārējo elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Līdz ar
to rodas situācija, ka spēkā esošie normatīvie akti praksē
netiek pilnvērtīgi ieviesti.
Vienlaikus nevar piekrist apsvērumam, ka viens no iemesliem,
kādēļ nevar aktivizēt elektroniskā paraksta sertifikātus eID
kartē, ir fakts, ka ne visiem iedzīvotājiem ir pieejama
elektroniskā pasta adrese. Jautājumu par pienākumu personai
norādīt elektroniskā pasta adresi, iespējams risināt MK
apstiprinātās Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas
ietvaros, kas paredz no 2017.gada 1.janvāra izmantot oficiālo
elektronisko adresi sarakstē starp valsti un privātpersonu.
Ņemot vērā, ka elektroniskā vide tiek attīstīta un arvien
vairāk pakalpojumu tiek nodrošināti elektroniskajā vidē,
uzdevuma izpilde ir jāturpina, un nav atbalstāma šī uzdevuma
atcelšana.
• E-paraksta aktivizēšana automātiski visiem eID karšu
saņēmējiem uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru
un potenciāli paaugstinātu Latvijas pozīcijas Doing
Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā, kā
arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.
Pasākums netiek ietverts Plānā 2013.-2014.gadam, bet tiks
virzīts nākamā perioda plānošanas ietvaros, ņemot vērā
Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas īstenošanas
gaitu.
Visu Plānā 2014.-2015.gadam ieviesto
pasākumu būtība ir vērsta uz uzņēmējdarbības vides
sakārtošanu un pilnveidošanu, administratīvā sloga un izmaksu
samazināšanu un uzņēmumu dažādo dzīves ciklu attīstības
atvieglošanu.
Īstenojot Plānā 2014.-2015.gadam iekļautos pasākumus,
Latvija Doing Business kopējā reitingā varētu
iekļūt pirmajā divdesmitniekā starp visām 189 pasaules
valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas,
Jaunzēlandes, ASV, Dānijas un Malaizijas.
Plāna 2014.-2015.gadam pasākumu ietekme tiek rēķināta uz
Doing Business metodoloģijas pamata, jo paredz Latvijas
likumdošanā ieviesto uzņēmējdarbības uzlabošanas pasākumu
efektivitātes novērtēšanu un salīdzināmību.
Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir tieši
atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas
kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru
balstīts, piemēram, Pasaules Bankas vērtējums, kā arī no
citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā.
Publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi jāstrādā uz noteiktām
prioritātēm, atsakoties no liekajām administratīvajām
procedūrām, dokumentiem un ieviešot e-risinājumus.
Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing
Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus
konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides
veidošanai, kā arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā
konkurētspējīgas un investoriem pievilcīgas ekonomikas
nodrošināšanā.
6. Citas
aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai
Papildus minētajām Plāna aktivitātēm tiek veikta
administratīvo šķēršļu samazinoši pasākumi nozaru
institūcijās.
6. 1. Labāka regulējuma politika
2013.gadā turpināts samazināt administratīvo slogu un
izmaksas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kā arī
paaugstināt publisko pakalpojumu kvalitāti, piemēram:
‒ turpināta Pasākumu plānā administratīvā sloga
samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un
publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un
iedzīvotājiem noteikto uzdevumu izpilde (apstiprināts ar MK
2011.gada 29.augusta rīkojumu Nr.409) - 2013.gadā kopumā
īstenoti 15 pasākumi, norit deviņu pasākumu īstenošana, un to
īstenošana tiks turpināta 2014.gadā, savukārt viens pasākums
no plāna izslēgts;
‒ sagatavots pasākumu plāna projekts, balstoties uz
pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte
privātajam sektoram darbības dokumentēšanas un dokumentu
glabāšanas jomā" rezultātiem. Šobrīd plāna projekta
sabiedriskās apspriešanas tas tiek gatavots, lai virzītu
saskaņošanai un apstiprināšanai MK;
‒ noslēdzies darbs pie pētījuma "Administratīvā procesa
likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas
priekšlikumu izstrāde" izstrādes. Ar tieslietu ministres 2014.
gada 3. aprīļa rīkojumu Nr.1-1/123 "Par darba grupas
izveidošanu administratīvā procesa regulējuma un piemērošanas
prakses uzlabošanai" ir apstiprināta Administratīvā procesa
likuma darba grupa (turpmāk – APL darba grupa), kura plāno
līdz 2015 gada 30.decembrim izstrādāt nepieciešamos grozījumus
normatīvajos aktos. APL darba grupas ietvaros paredzēts
izvērtēt un īstenot pasākumus šādos iepriekš minētajā
pētījumā aktualizētos jautājumos:
1) valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība
administratīvajā procesā;
2) diferencēta (paaugstināta vai samazināta) valsts
nodeva;
3) kritēriji maksas noteikšanai par administratīvo procesu
iestādē;
4) procesuālās kārtības pārskatīšana savstarpēji cieši
saistītiem vai līdzīgiem jautājumiem, kuri šobrīd tiek
izskatīti dažādas jurisdikcijas tiesās;
5) administratīvā līguma (izlīguma) izmantošanas
veicināšana iestādē un tiesā;
6) tiesību uz pieeju tiesai ļaunprātīgas izmantošanas
ierobežošana ("traucējošie prāvnieki");
7) administratīvā akta izpildes procesa pilnveide;
8) Paziņošanas likumā ietvertā regulējuma
modernizēšana;
‒ 2013.gada 5.novembrī atklāja divus jaunus instrumentus,
kas paredzēti sadarbības sekmēšanai ar sabiedrību
administratīvā sloga un nesamērīgās birokrātijas
mazināšanai – speciālu interneta vietni
www.mazinamslogu.gov.lv un mobilo aplikāciju "Futbols". Kampaņa
"Piespēlē, lai labāks rezultāts!" tiek īstenota iniciatīvas
"Mazinām slogu kopā!" ietvaros. Saņemtos priekšlikumus
izvērtē VK atbildīgie departamenti, ja nepieciešams,
sagatavojot Ministru prezidenta rezolūcijas ar uzdevumiem nozaru
ministrijām;
Visi līdz šim veiktie pētījumi pieejami Valsts kancelejas
interneta mājas lapas sadaļā:
http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/vk-realizetie-projekti/aktivitate1512/petijumi/.
Jāatzīmē, ka ar 2014.gada 1.janvāri stājās spēkā
uzlabota izstrādāto normatīvo aktu novērtēšana – MK
2013.gada 30.aprīlī apstiprināja grozījumus attiecīgajos
tiesību aktos, kas paredz vienkāršot normatīvā akta projekta
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk –
anotācija) saturu, veidlapu un veidlapas aizpildīšanas
kārtību. Proti, ar anotācijas galvenās izmaiņas:
‒ esošās situācijas un problēmas apraksts turpmāk
jāsasaista ar problēmas risināšanai izstrādātā tiesību akta
projekta mērķi un būtības skaidrojumu;
‒ izveidots jauns punkts, kurā jānorāda projekta tiesiskā
regulējuma paredzamā ietekme uz administratīvo slogu,
administratīvo izmaksu monetārs novērtējums būs jāveic
jebkuram projektam, kurā tiks paredzēta informācijas sniegšana,
tomēr vienlaikus noteikts, ka aprēķins būs jāveic, ja
tiesiskā regulējuma mērķgrupa ir fiziskas un juridiskas
personas, kuru informācijas sniegšanas izmaksu apmērs pārsniedz
attiecīgi 200 latu jeb minimālās algas apmēru mēnesī un 2000
latu jeb uzņēmuma pamatkapitāla apmēru. Paredzēts, ka
administratīvo izmaksu novērtējums, ko tiesiskais regulējums
rada saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai
uzglabāšanas pienākumiem, būs jāaprēķina un jānorāda arī
valsts pārvaldes institūcijai;
‒ informācija par izmaiņām institūciju darbībā, veidojot
jaunas, reorganizējot vai likvidējot esošās institūcijas,
turpmāk būs jāatspoguļo atkarībā no tā, kāda darbība ir
plānota. Šajā sadaļā turpmāk būs jānorāda, kā normatīvā
akta projektā plānotā izpildīšana ietekmē institūcijas
cilvēkresursus;
‒ turpmāk sabiedrību paredzēts iesaistīt ne tikai
attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, bet arī normatīvo
aktu projektu izstrādē un visi institūciju izstrādātie
normatīvie akti un attīstības plānošanas dokumenti būs
jāpublicē attiecīgās institūcijas interneta vietnē, u.c.
izmaiņas.
Labāka regulējuma politikas jomā 2014.gadā plānotās
aktivitātes:
‒ juridiskās tehnikas jautājumu vienotas piemērošanas
koordinācija valsts pārvaldes ietvaros, aktualizējot normatīvo
aktu sagatavošanas rokasgrāmatu un veicot valsts pārvaldē
nodarbināto apmācību ar VAS starpniecību;
‒ MK lēmumu pieņemšanas procesa modernizēšana, ieviešot
vienotu tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas
informatīvo sistēmu – līdz 2014.gada 31.decembrim plānots
izstrādāts vienotu tiesību aktu projektu izstrādes un
saskaņošanas portāla koncepcijas projektu un tehnisko
specifikāciju portāla izstrādes pakalpojuma publiskā iepirkuma
uzsākšanai;
‒ nodrošināt pētījumu īstenošanu, lai izvērtētu
strukturālo reformu ieviešanu valsts pārvaldē un stiprinātu
analītiskās spējas šādās tautsaimniecībai nozīmīgās
politikas jomās: budžeta un finanšu politika, industrijas un
pakalpojumu politika, uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes
politika;
‒ izstrādāt Pasākumu plānu administratīvā sloga
samazināšanai un administratīvo procedūru vienkāršošanai
privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu
glabāšanas jomā;
‒ veikt VID procedūru izvērtējumu pret Doing Business
rādītājiem un veikt izvērtējumu par izmaiņām noteiktās
jomās par Doing Busines rādītājiem.
6. 2. Publisko pakalpojumu
pilnveidošana
VARAM tiek īstenots ESF projekts "Publisko pakalpojumu
sistēmas pilnveide", kura ietvaros tiek īstenoti vairāki
publisko pakalpojumu sistēmas pārveides elementi. 2013.gada
12.februārī MK ir apstiprināta VARAM izstrādātā Publisko
pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcija. Koncepcijas mērķis
ir nodrošināt iedzīvotāju, t.sk. uzņēmēju, vajadzībām
atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu
administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu
valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību, ieviešot
sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu
attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot
pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot
institucionālo sadarbību un nodrošinot IKT iespēju
visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes
procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā. Lai sasniegtu
koncepcijā izvirzītos mērķus, rīcība tiek īstenota vairākos
darbības virzienos:
1) vienota normatīvā un metodiskā ietvara izstrāde;
2) pakalpojumu elektronizācija un optimizācija;
3) vienota klātienes klientu apkalpošanas attīstība;
4) finansēšanas un maksāšanas kārtības noteikšana;
5) koordinēšanas un vadības mehānisma noteikšana.
2014.gada 14.janvārī MK ir apstiprināts Publisko pakalpojumu
likumprojekts (sēdes protokola Nr.2 25.§.). Šobrīd notiek
projekta virzība izskatīšanai Saeimā. 2014.gada 30.janvārī
likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un
pašvaldību lietu komisijai un 2014.gada 8.maijā atbalstīts
pirmajā lasījumā. Likumprojekts nosaka noteiktus publisko
pakalpojumu nodrošināšanas pamatprincipus – samērīguma
princips, laika ekonomijas princips, vienas pieturas aģentūras
princips, e-pārvaldes princips, labas sadarbības princips,
daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas princips, klusēšanas
piekrišanas princips, teritoriālās diferenciācijas princips,
kā arī publisko pakalpojumu finansēšanas princips.
Likumprojekts attiecas uz visiem publisko pakalpojumu turētājiem,
sniedzējiem un saņēmējiem, izņemot Saeimu, tiesu varu,
neatkarīgās iestādes un veselības aprūpes pakalpojumu
sniedzējus.
2013.gadā tika īstenots darbs pie vienota klientu
apkalpošanas centru (KAC) tīkla izveides pilotprojekta.
2013.gada 20.jūnijā MK saskaņoja "Informatīvo ziņojumu par
klientu apkalpošanas centru tīkla izmēģinājumprojekta plānu".
Atbilstoši minētajam ziņojumam, līdz 2013.gada beigām tika
izpildīti visi nepieciešamie priekšdarbi pilotprojekta
uzsākšanai, nodrošinot valsts un pašvaldību vienotā klientu
apkalpošanas centra tīkla pilotprojekta uzsākšanu Daugavpilī,
Valmierā, Aucē, Rojā un Rīgas pilsētas pašvaldībā ar
2014.gada 2.janvāri.
Konstatēts, ka šobrīd iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir
pieejami aptuveni 2000 valsts un pašvaldību piedāvātie
publiskie pakalpojumi, kurus iespējams saņemt vairāk nekā 900
vietās visā Latvijā. Tas ir dārgi un neefektīvi, raugoties gan
no uzņēmēju un iedzīvotāju, gan valsts viedokļa. Tādēļ
2014.gada pirmajā pusē tiek īstenots pilotprojekts, kas sniegs
iespēju izvērtēt divas pieejas, kā efektīvāk un ērtāk
iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošināt valsts iestāžu
pakalpojumu saņemšanu. Šī pilotprojekta veiksmīgas
īstenošanas rezultātā, visā Latvijā tiks izveidots Valsts
vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls ar mērķi
nodrošināt pakalpojuma sniegšanu vienuviet, nevis apmeklējot
atsevišķi katru valsts vai pašvaldības iestādi lēmuma
saņemšanai.
Eiropas Sociālā fonda projekta
Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 "Publisko pakalpojumu sistēmas
pilnveidošana" ietvaros sniegtas mācības valsts un pašvaldību
institūciju 2364 darbiniekiem.
Vienlaikus Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcija
paredz ne tikai izstrādāt Publisko pakalpojumu likumu un
pakārtotos normatīvos aktus, bet arī veicināt e-pakalpojumu un
IKT koplietošanas rīku attīstību, izstrādāt vienotu publisko
pakalpojumu izmaksu uzskaites un pārskatu sniegšanas kārtību,
kā arī veikt visus nepieciešamos sagatavošanas pasākumus
attiecībā uz VARAM plānotā klientu apkalpošanas centru tīkla
pilotprojekta īstenošanu.
Tāpat 2013.gadā norisinājās vienotā valsts un
pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv pilnveidošana
un jaunās versijas palaišana produkcijā (2013.gada
19.decembrī), tādējādi nodrošinot gan uzņēmējiem, gan
iedzīvotājiem uzlabotu vienotu piekļuves punktu visiem valsts/
pašvaldību iestāžu pakalpojumiem.
Lai nodrošinātu attālinātu pakalpojumu pieejamību, daudzus
no portālā www.latvija.lv ietvertajiem pakalpojumiem ir
iespējams saņemt elektroniski. Taču, lai uzlabotu un
modernizētu pakalpojumu pieejamību turpmāk paredzēts
palielināt elektroniski pieejamo pakalpojumu skaitu. Lai
turpinātu 2013.gadā uzsāktos portāla modernizēšanas darbus,
VARAM sadarbībā ar VRAA un nozaru ministrijām kā arī
pašvaldībām 2014.gadā nepieciešams īstenot šādus
e–pakalpojumu infrastruktūras attīstības pasākumus:
1. izveidot e-konsultāciju risinājumu, kas sniedz iespēju
valsts pārvaldes iestādēm pārvaldīt iedzīvotāju
konsultācijas elektroniskā veidā;
2. pilnveidot valsts pārvaldes iestāšu, t.sk. pašvaldību,
Publisko pakalpojumu kartīšu saturu, to papildinot ar:
• informāciju par regulējuma atšķirībām attiecībā uz
pastāvīgu un īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu;
• pašvaldību pakalpojumu apvienošanu zem unificētiem
pakalpojumu nosaukumiem.
3. uzlabot personu elektroniskās identifikācijas (turpmāk –
"eID") izmantošanu, e-parakstu pārbaudi, nepieciešamo
komponenšu ieviešanu ārvalstu eID pārbaudei un e-Dokumentu
pārbaudi, izmantojot ārvalstu eID, u.c.
6. 3. Klusēšanas – piekrišanas
principa īstenošana
Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā kā viens no
uzņēmējdarbības vides uzlabošanas veicinošiem instrumentiem
ir paredzēts "klusēšanas – piekrišanas" princips, kas nosaka,
ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās
iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja
pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta un pakalpojuma sniedzējs ir
tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu.
Lai sekmētu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanu
un īstenošanu atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē, EM
sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām 2012.gadā sagatavoja
pasākumu plānu, nosakot nepieciešamos grozījumus tiesību
aktos, lai ieviestu "klusēšanas – piekrišanas" principu un
piemērotu to atbildīgo institūciju administratīvajā praksē,
tādējādi atvieglojot ar uzņēmējdarbību aistīto
administratīvo prasību izpildi uzņēmējiem.
MK 2012.gada 12.jūnijā ar rīkojumu Nr.264 apstiprināja
minēto pasākumu plānu "Par Pasākumu plānu "klusēšanas –
piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo
institūciju administratīvajā praksē", kurā tika noteikti
uzdevumi, darbības rezultāti, to izpildes termiņi un par
uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas. Saskaņā ar
pasākumu plānu šobrīd "klusēšanas – piekrišanas" princips
ir ieviests visiem noteiktajiem pakalpojumiem, piemēram,
pašvaldības atļauju izsniegšanai ielu tirdzniecībai.
Jāatzīmē, ka šobrīd "klusēšanas – piekrišanas" princips
nav ieviests tikai vienā pasākumā – kārtībā, kādā
sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo
pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā. Vienlaikus,
šobrīd Saeimā tiek skatīts Publisko pakalpojumu likumprojekts,
kurā arī iekļauts "klusēšanas – piekrišanas" princips;
Darbs pie "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanas
tiek turpināts. 2013.gada 20.maijā ar EM valsts sekretāra
rīkojumu Nr.94 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu
"klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanas iespējamību
visiem atbildīgo iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Darba grupas
ietvaros ir izvērtēti 152 valsts iestāžu sniegtie pakalpojumu
un identificēti 44 pakalpojumi, kuriem iespējams piemērot
"klusēšanas – piekrišanas" principu. Lai īstenotu
"klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanu valsts
identificētajos pakalpojumos, darba grupa līdz 2014.gada jūlijam
identificēja nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus
"klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai. Ņemot vērā
darba grupā paveikto un plānoto, līdz 2014.gada 31.decembrim EM
plāno sagatavot grozījumus Plānā 2014-2015.gadam, paredzot
pasākumus "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un
piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē,
tādējādi kopumā veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu
vidi.
Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un
pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, EM sadarbībā ar ekspertiem
no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un uzņēmējus
pārstāvošajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo
procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā
2014-2015.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2014
pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un iespēju saņemt
elektroniskos pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju
saimniecisko darbību.
Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju
uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot
regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu
izpildē. Tāpat arī VK nodrošina Plānā iekļauto uzdevumu
izpildes uzraudzību.
Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības
grupa Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk – Vadības
grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi.
Vadības grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu
atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir
ekonomikas ministrs.
Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju
valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei
veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos
vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos
tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par
tālāko rīcību lems MK.
7.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi
2014.-2015.gadam
Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas
mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem |
MĒRĶIS: vienkārši un kvalitatīvi
pakalpojumi uzņēmējdarbībā:
vairāk e-pakalpojumu! |
Paredzētais finansējums (EUR) un tā
avoti |
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņi |
Atbildīgā institūcija un iesaistītās
institūcijas |
Tiešie darbības rezultāti |
Paredzētais finansējuma avots (euro) un tā
apmēri |
Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai: |
1. Uzņēmējdarbības uzsākšana |
1.1. Procesa uzlabošana uzņēmuma datu
grozījumu veikšanai Komercreģistrā
Atbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajam
ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās
personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu
veidlapas apstiprina MK. Attiecīgi MK 27.12.2001. noteikumi Nr.567
"Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā"
apstiprina 19 pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā,
tostarp veidlapas, kas paredz izmaiņu izdarīšanu dibināšanas
līgumā, lēmumā statūtos, par uzņēmuma pievienošanu,
sadalīšanu u.c. Turklāt ir noteikta prasība visas aizpildītās
lapas sanumurēt un caurauklot. Prasības neattiecina uz
elektronisko dokumentu, ja tas ir sagatavots atbilstoši
normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu, kas paredz
vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma
datu precizēšanu, atsakoties no normatīvajā regulējumā
noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai
komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai elektroniski
ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā
pakalpojuma starpniecību un atbilstoši pielāgot šī pakalpojuma
funkcionalitāti.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus Komerclikumā, kas paredz
vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma
datu precizēšanu, atsakoties no noteiktajām veidlapām
uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot
paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā
www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma
starpniecību. Vienlaikus ar grozījumiem jāparedz deleģējums MK
noteikumu izstrādei, ar kuriem tiktu noteikts iesniedzamo ziņu
saturs.
2. sešu mēnešu laikā pēc Komerclikuma grozījumu un no tiem
izrietošo MK noteikumu apstiprināšanas atbilstoši pielāgot
e-pakalpojuma funkcionalitāti.
Minētā pasākuma īstenošana atvieglotu ar uzņēmējdarbību
veikšanu saistītās procedūras procedūru un attiecīgi
samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu
kārtošanai.
|
1.01.12.2015. |
TM, UR |
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti
MK grozījumi Komerclikumā, kas paredz vienkāršot procesu par
komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu,
atsakoties no noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu
veikšanai komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai
elektroniski ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā
elektroniskā pakalpojuma starpniecību. Vienlaikus ar grozījumiem
jāparedz deleģējums MK noteikumu izstrādei, ar kuriem tiktu
noteikts iesniedzamo ziņu saturs.
2. Sešu mēnešu laikā, pēc Komerclikuma grozījumu un no
tiem izrietošo MK noteikumu apstiprināšanas, atbilstoši
pielāgota e-pakalpojuma funkcionalitāte.
|
Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta
ietvaros. |
1.2. Atteikšanās no reģistrācijas
apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu
maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību
reģistrācijai veicamo dienu skaitu
MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu
maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību
reģistrāciju VID" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji
un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē
UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Šo
noteikumu izpratnē filiāle, izņemot ārvalsts uzņēmēja
filiāli, ir struktūrvienība, kas nav reģistrējama UR, bet kuru
reģistrē VID Nodokļu maksātāju reģistrā.
VID Nodokļu maksātāju reģistrā ietilpst:
1. fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrs;
2. juridisko personu (arī juridisko personu struktūrvienību
un filiāļu, kā arī nerezidentu (ārvalsts uzņēmumu)
pastāvīgo pārstāvniecību) un uz līguma vai norunas pamata
izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju
(turpmāk — citas personas) nodokļu maksātāju reģistrs.
Atbilstoši minēto MK noteikumu 6.punktam, nodokļu maksātāju
struktūrvienības VID klientu apkalpošanas centrā
reģistrējamas 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas
atbilstoši tā nodokļu maksātāja juridiskajai adresei, kurš
izveidojis struktūrvienību. Reģistrējot nodokļu maksātāja
struktūrvienību, galvenais uzņēmums iesniedz (uzrāda) VID
klientu apkalpošanas centrā šādus dokumentus:
1) pieteikuma veidlapu (3.pielikums MK 2001.gada 27.marta
noteikumiem Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu
maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu
dienestā" );
2) iesniedzēja (pilnvarotās personas) pasi un pilnvarojumu
iesniegt dokumentus;
3) struktūrvienības telpu īpašuma vai lietošanas tiesības
apliecinošus dokumentus vai to kopijas (uzrādot
oriģinālus);
4) galvenā uzņēmuma lēmumu par struktūrvienības
izveidošanu.
Pirmkārt, nepieciešams pārskatīt iesniedzamo dokumentu
veidus, jo daļa informācijas ir pieejama publiski, piemēram,
zvērinātu notāru prakses vietas. Tāpat nav nepieciešams
galvenā uzņēmuma lēmums par struktūrvienības izveidošanu, jo
struktūrvienība neizveidojas ar lēmuma pieņemšanu, bet gan ar
faktisku rīcību (uzsākot lietot attiecīgās telpas, teritoriju
vai interneta vietni). Ir izvērtējams jautājums par obligātu
reģistrācijas apliecību nepieciešamību
VID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegtos
dokumentus, reģistrē nodokļu maksātāju VID Nodokļu
maksātāju reģistrā un izsniedz nodokļu maksātāja
reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības
reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums.
MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu
maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību
reģistrāciju VID" neliedz iespēju pieteikumus reģistrācijai
Nodokļu maksātāju reģistrā iesniegt arī elektroniski. Līdz
ar to jau šobrīd VID klientu apkalpošanas centri nodokļu
maksātāju reģistrācijas pieteikumus, t.sk., arī pieteikumus
struktūrvienību reģistrācijai, kas parakstīti ar drošu
elektronisko parakstu, pieņem elektroniski. Ja nodokļu
maksātājs ir reģistrēts kā VID EDS klients, tad pieteikumu
struktūrvienību reģistrācijai nodokļu maksātājs var
iesniegt, izmantojot EDS.
Secināms, ka nodokļu maksātājs ir VID Nodokļu maksātāju
reģistrā ierakstīta persona. Līdz ar to fiziskā persona vai
juridiskā persona iegūst nodokļa maksātāja statusu tikai ar
attiecīgā ieraksta izdarīšanas brīdi VID Nodokļu maksātāju
reģistrā, nevis, saņemot reģistrācijas apliecību. Līdz ar to
nepieciešams atteikties no reģistrācijas apliecību
izsniegšanas un saīsināt struktūrvienību reģistrācijai
veicamo dienu skaitu.
Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, FM ir
uzsācis darbu pie MK 27.03.2001. noteikumu Nr.150 grozījumu
izstrādes, kas noteiks jaunu nodokļu maksātāju un nodokļu
maksātāju struktūrvienību reģistrācijas kārtību VID.
Minētie MK noteikumi paredzēs atteikšanos no nodokļu
maksātāju reģistrācijas apliecību un nodokļu maksātāju
struktūrvienību reģistrācijas apliecību izsniegšanas, kā
arī tiks saīsināts struktūrvienību reģistrācijai
nepieciešamo dienu skaits.
Vienlaikus, saskaņā ar TM izstrādāto koncepcijas projektu
"Par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības
veicēju reģistrāciju" UR pārņems Publisko personu un iestāžu
saraksta vešanu un tā kārtība tiks reglamentēta likumā "Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Saistībā ar minētās
koncepcijas ieviešanu ir jāveic arī grozījumi MK 27.032001.
noteikumos Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu
maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu
dienestā". Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru", kas paredz izveidot publisko personu un iestāžu
sarakstu, 24.10.2013. izskatīti Saeimā pirmajā lasījumā un ir
konceptuāli atbalstīti.
Šobrīd VID tiek izstrādāts jauns MK noteikumu projekts.
Minētie noteikumi ietvers Plāna 2014.–2015.gadam
1.2.apakšpunktā noteiktos uzdevumus, kā arī paredzēs ātrāku
un ērtāku reģistrāciju, personai uzsākot veikt saimniecisko
darbību, t.i., paredzēs pašnodarbināto personu reģistrāciju
vienlaikus ar saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju.
Vienlaikus būs jāveic grozījumi arī Ministru kabineta
07.09.2010. noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un
ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 2001.gada 27.marta noteikumos
Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju
struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" vai,
nepieciešamības gadījumā jaunus MK noteikumus, paredzot
atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu
maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, atcelt
prasības par atsevišķi iesniedzamajiem dokumentiem, un saīsinot
struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.
Ieviešot pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs
uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un
paplašināšanas fāzē, kā arī ietekmēts uzņēmēju
vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
01.09.2015. |
FM, VID, TM, UR |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 "Noteikumi par
nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību
reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" vai, nepieciešamības
gadījumā jauni MK noteikumi, paredzot:
1. atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas
nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju
struktūrvienībām;
2. atcelt prasības par atsevišķi iesniedzamajiem
dokumentiem;
3. saīsināt struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu
skaitu;
4. pašnodarbināto personu reģistrāciju vienlaikus ar
saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.6.pasākums precizētā
redakcijā
|
Normatīvo aktu izstrāde FM, VID budžeta
ietvaros |
1.3. Uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu
elektronizēšana un atteikšanās no uzņēmumu ģeogrāfiskās
lietu piekritības
Plāna 2012.gadam uzdevums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko
lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar
uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Jāatzīmē,
iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas
e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta
adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan
jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no
iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti
attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē.
Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas
lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu
kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot
jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ir nepieciešami
grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiktu efektīvu
dokumentu apstrādi.. Tehniskā risinājuma iegāde ir veikta
2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR informācijas sistēmas
izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija"
ietvaros. Iepirkuma mērķis bija izstrādāt un ieviest integrētu
dokumentu digitalizācijas un atpazīšanas risinājumu, kurš
nodrošina ātru un efektīvu UR vestajos reģistros reģistrējamo
pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu pārveidošanu
elektroniskā formā, tādējādi optimizējot reģistrācijas
procesu. Risinājums sastāv no dokumentu atpazīšanas un web
saskarnes elektroniskās reģistrācijas lietas skatīšanai.
Digitalizācijas risinājuma izstrāde pabeigta 2013. gada
decembrī. Projekta ietvaros ir izstrādāts risinājums, kas
nodrošina projekta apjomā noteikto pieteikumu digitalizāciju.
2014. gada laikā UR tiks turpināts darbs pie UR procedūru
pielāgošanas risinājuma ieviešanai.
Attiecībā uz normatīvā regulējuma pielāgošanu,
nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai
nodrošinātu efektīvu dokumentu apstrādi. Šobrīd notiek darbs
pie risinājumu variantu izstrādes, lai dokumentu izskatīšanu
jebkurā UR nodaļā varētu nodrošināt bez liela apjoma papildus
finansējuma un cilvēkresursiem.
Konstatēta problēma, ka, lai UR spētu nodrošināt liela
apjoma dokumentu elektronizāciju (ieskenēšanu), ja iesniegtais
dokuments ir uz vairākām kopā sastiprinātām lapām, dokumenta
lapas ir jāatdala viena no otras. Secināms, ka nav iespējams
nodrošināt cauršūta (caurauklota) dokumenta lapu locīšanu
ieskenēšanai, kā arī pastāv problēma, ka noteikta veida
dokumenti (piemēram, dokumentu atvasinājumi, notariālie akti un
notariālie apliecinājumi), tos sadalot, zaudēs juridisko spēku.
Dokumenta cauršūšanas mērķis ir garantēt pilnīgu un
negrozītu dokumenta saturu, līdz ar to, lai dokumentus (tostarp
notariāli apliecinātus dokumentus) varētu sadalīt,
nepieciešams normatīvi paredzēt, kārtību, kādā veicama
šādu dokumentu apstrāde.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz
uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes procedūras,
ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR; sakārtot
kārtību, kādā dokumenti tiek apstrādāti digitālajā formā
nezaudējot to juridisko statusu pēc to sadales; paredz izslēgt
nosacījumu reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā,
kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju (atteikties no
lietu ģeogrāfiskās piekritības);
2. nodrošināt UR dokumentu digitālo apriti un praksē
atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības, kas paredz
reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi
sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju no 01.01.2016.
Minētais pasākums atvieglotu uzņēmējdarbības formalitāšu
kārtošanu UR.
|
01.05.2016. |
TM, UR |
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti
MK grozījumi normatīvajos kas paredz:
1.1. uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes
procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR,
1.2.sakārtot kārtību, kādā dokumenti tiek apstrādāti
digitālajā formā nezaudējot to juridisko statusu pēc to
sadales;
1.3. paredz izslēgt nosacījumu reģistrācijas dokumentus
iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma
reģistrāciju (atteikties no lietu ģeogrāfiskās
piekritības).
2. Nodrošināta UR dokumentu digitālā aprite un praksē
atcelta lietu ģeogrāfiskā piekritība, kas paredz nosacījumu
reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi
sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju, no 01.01.2016.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.4.2.pasākums precizētā
redakcijā
|
Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta
ietvaros |
1.4. Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju
darbinieku reģistrācijas vienkāršošana šā uzņēmuma
dibināšanas procesā.
Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru vienošanos,
apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem PVN un
mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai jaundibināts
uzņēmums, kas plāno veikt mikrouzņēmumu nodokļa maksājumus,
reģistrētu darbiniekus VID, tam nepieciešams atsevišķi
griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā darbinieka
reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas saturoša
prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing Business
2014 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā.
Pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.pantā noteikto,
ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāja kritērijiem atbilstoša uzņēmuma dalībnieks un ir
šī mikrouzņēmuma darbinieks (t.i., fiziska persona, kuru uz
darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmuma nodokļa
maksātājs), un secinot, ka šāda uzņēmuma īpašnieks
nodrošinās, ka reģistrējot nodokļu maksātāju kā
mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju automātiski tā īpašnieks
tiks reģistrēts kā darba ņēmējs, ir iespējams pieteikt
jaundibināmo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku
reģistrāciju. Nodrošinot iespēju mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāju darbinieku reģistrāciju šā uzņēmuma
reģistrēšanas brīdī, reģistrējot uzņēmumu ar minētā
portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota
uzņēmējdarbības uzsākšana. Lai īstenotu minēto pasākumu,
nepieciešams sagatavot grozījumus MK 07.09.2010. noteikumos
Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un
iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atcelt prasību, ka
darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – triju
darbdienu laikā pēc VID lēmuma paziņošanas par reģistrāciju
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā reģistrē VID
mikrouzņēmuma darbinieku – mikrouzņēmuma īpašnieku,
iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. Jāatzīmē, ka minētais
šobrīd iekļauts LM virzītajā VSS-475 projektā.
Nepieciešams:
1. nodrošināt praksē, ka ar 01.06.2015. jaundibinātu
uzņēmumu – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju īpašnieki
tiek pieteikti šā uzņēmuma reģistrācijas brīdī arī kā
darbinieki, informācijas tālāknodošanai VID, un mikrouzņēmumu
nodokļa maksātājam nav nepieciešams atsevišķi vērsties ar
iesniegumu VID par reģistrējamajiem darbiniekiem.
Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma - mikrouzņēmumu
nodokļa maksātāja darbiniekus reģistrācijai VID uzņēmuma
reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1
uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi
samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu
kārtošanai.
|
01.06.2015. |
LM sadarbībā ar TM, UR, FM, VID |
1. Nodrošināts praksē, ka ar 01.06.2015.
jaundibinātu uzņēmumu – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju
īpašnieki tiek pieteikti šā uzņēmuma reģistrācijas brīdī
arī kā darbinieki, informācijas tālāknodošanai VID, un
mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav nepieciešams atsevišķi
vērsties ar iesniegumu VID par reģistrējamajiem darbiniekiem..
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
1.1.pasākums precizētā redakcijā
|
Normatīvā akta sagatavošana LM budžeta
ietvaros. |
1.5. Uzņēmumu reģistra e-pakalpojuma
"Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros"
pārskatīšana
Lai nodrošinātu ērtu un vienkāršu uzņēmējdarbības
uzsākšanu, ar 21.11.2012. portālā www.latvija.lv tika ieviesta
iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai
Komercreģistrā. Savukārt kopš portāla www.latvija.lv
atjaunošanas 2013.gada nogalē, minētais pakalpojums nebija
pieejams līdz 2014.gada aprīļa beigām, tādējādi jau
iepriekš identificētajai problēmai par uzņēmēju mazo skaitu,
kas izmanto šo pakalpojumu un ar to saistīto risinājumu
ieviešanu, šobrīd konstatējams, ka elektroniskā
reģistrēšana caur minēto portālu nebija vispār iespējama 5
mēnešus.
Neatliekami ir jāsakārto UR un portāla www.latvija.lv
savietošanas sistēmas, lai nodrošinātu iespēju reģistrēt
uzņēmumus Komercreģistrā ar portāla www.latvija.lv
starpniecību, tādējādi nodrošinot atbalstu uzņēmējdarbības
uzsākšanai un lietderīgi izmantojot valsts budžetā līdz šim
piešķirtos resursus sistēmas darbībai.
Pasākuma īstenošanai ir plānots piesaistīt ERAF
finansējumu, ja projekta iesniegums, kurā tiks iekļautas
pasākumā norādītās plānotās darbības, atbildīs ES fondu
2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa
Nr.2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu
un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora
mijiedarbību" ieviešanas nosacījumiem.
Nepieciešams:
1. izvērtēt UR portālā www.latvija.lv izvietotā
e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos
reģistros" darbības laikā konstatētos trūkumus un veikt
nepieciešamos uzlabojumus, nodrošinot stabilu e-pakalpojuma
darbību un nepārtrauktu pieejamību.
Ieviešot minēto pasākumu tiks samazināts administratīvais
slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing
Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām
nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī
ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar
valsts iestādēm.
|
30.10.2015. |
UR sadarbībā ar VRAA |
Izvērtēti UR portālā www.latvija.lv izvietotā
e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos
reģistros" darbības laikā konstatētie trūkumi un veikti
nepieciešamie uzlabojumi, nodrošinot stabilu e-pakalpojuma
darbību un nepārtrauktu pieejamību. |
63000 EUR bez PVN, plānots piesaistīt ERAF
finansējumu. |
1.6. E-paraksta funkcionalitātes
paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā
www.latvija.lv
Portālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt
iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā.
Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams
parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (e-paraksts eID
kartē vai elektroniskā paraksta viedkartē). Vienlaikus
secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu elektroniskajai dibināšanai
piesakās maz, līdz ar to primāri jāveicina pasākumi, kas
paredz uzņēmumu reģistrēšanu elektroniski, tādējādi
atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot
formalitātēm nepieciešamo laiku.
Nepieciešams paplašināt e-paraksta funkcionalitāti,
nodrošinot portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo
e-parakstītāju.
VRAA ir izstrādāts risinājums, lai izmantojot portālu
www.latvija.lv varētu nodrošināt sasaisti ar virtuālo
e-parakstītāju. Lai risinājumu varētu ieviest produkcijas vidē
2013.gadā izsludināta iepirkuma procedūra, 22.11.2013. kā
uzvarētājs paziņots LVRTC. Pēc līguma noslēgšanas ar LVRTC
tiek turpināts darbs pie risinājuma ieviešanas produkcijas vidē
un LVRTC un VRAA katrs savā informācijas sistēmā var uzsākt
risinājuma ieviešanu produkcijas vidē. Jāatzīmē, ka uz
18.07.2014. līguma projekts starp LVRTC un VRAA ir saskaņošanas
stadijā, līdz ar to līgums vēl nav noslēgts.
Ņemot vērā, ka ETSI (European Telecommunication Standard
Institute) šobrīd tiek gatavoti jaunajai Eiropas Parlamenta un
Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības
pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū
(COM(2012)0238–C7-0133/2012– 2012/0146(COD)) atbilstoši
standarti, kuri būs jāievēro uzticamiem sertifikācijas
pakalpojumu sniedzējiem (USPS), ir nepieciešams izvērtēt un
lemt par uzdevumā noteiktā pakalpojuma turpmāku ieviešanu vai
pielāgošanu no jaunā regulējuma izrietošajiem standartiem.
Nepieciešams:
1. nodrošināt portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo
e-parakstītāju.
E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu
reģistrācijai portālā www.latvija.lv uzlabotu
uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru.
|
01.10.2015. |
VARAM, VRAA SM, LVRTC |
Nodrošināta portāla www.latvija.lv sasaiste ar
virtuālo e-parakstītāju.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
1.2.pasākums precizētā redakcijā
|
VARAM, VRAA, SM, LVTRC budžeta ietvaros |
1.7. Juridisku personu autentificēšana
portālā www.latvija.lv un VRAA izstrādātajā koplietošanas
modulī "Vienotā pieteikšanās"
Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas
sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena bieži vien ir ļoti dinamiska
un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un
darījumu kārtošana. Līdz ar VARAM, VRAA rodas aizvien lielāka
nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla
uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo
informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda
iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla
www.latvija.lv palīdzību.
Uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju
neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (54%). Lielākā daļa
(85.4%) uzņēmumu internetu izmanto, lai iegūtu informāciju no
valsts un pašvaldību iestādēm, nevis e-pakalpojumiem, kas ir
augstāks rādītājs nekā 2011. gadā (78%).
2013.gadā turpināts darbs pie portāla www.latvija.lv
orientēšanas arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas
autentificējoties varētu ne tikai atrisināt savas kā
privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar
uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. UR ir nodrošinājis
piekļuvi UR datiem, izmantojot VRAA infrastruktūru (e-pakalpojumi
valsts un pašvaldību iestādēm pieejami ekspluatācijā no
01.03.2013.).
MK komitejas 22.04.2013. sēdē (Prot. Nr.15 4.§) tika
atbalstīts likumprojekts "Fizisko personu elektroniskās
identifikācijas likums". Taču pirms tā tālākas virzības MK,
tika nolemts, ka jāizstrādā informatīvais ziņojums "Par
kompetento un atbildīgo iestādi, kura nodrošinās kvalificētu
un paaugstinātas drošības kvalificētu personas elektroniskās
identifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību".
Informatīvais ziņojums tika izsludināts 07.11.2013 VSS.
Vienlaikus, lai nodrošinātu iespēju autentificēt juridiskas
personas, gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas
un vairāk fiziskas personas, šādu risinājumu VRAA plāno
izstrādāt līdz 2015.gada aprīlim.
VRAA projektā 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007 "Publiskās
pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides
izveide" ir veikti grozījumi, lai iekļautu aktivitāti "Juridisko
personu elektroniskās pilnvarošanas risinājuma izstrāde" un
pagarinātu projekta termiņu līdz 27.05.2015, un "Centrālā
finanšu un līgumu aģentūra tos ir apstiprinājusi. Līdz ar to
uzsākts darbs pie funkcionalitātes izstrādes un ieviešanas, ko
VRAA plāno pabeigt 2015.gada 2.ceturksnī.
Nepieciešams:
1. nodrošināt iespēju autentificēt juridiskas personas
portālā www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu var
pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas;
2. lai nodrošinātu pilnīgu 1.punktā uzdevuma izpildi,
nepieciešams VARAM informēt valsts pārvaldes iestādes par
pieejamo pakalpojumu "Vienotā pieteikšanās" un izmantošanas
nosacījumiem, aicinot iestādes koplietošanas komponenti izmantot
(ņemot vērā minēto iestādēm tiktu nodrošināta iespēja
pieteikties minētajam pakalpojumam, un VARAM/VRAA informē EM par
dalībnieku skaitu un jomām, kurās izmantota minētā
komponente);
3. nodrošināt juridisku personu autentificēšana arī VRAA
izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās",
lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv
varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piemēram,
Būvniecības informācijas sistēmā.
Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu portālā
www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt
divas un vairāk fiziskas personas, kā arī VRAA izstrādātajā
koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī
juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu
autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, tiks samazināts
administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts
Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām
nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī
ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar
valsts iestādēm.
|
1. 01.04.2015.
2. 01.02.2015.
3. 01.07.2015.
|
1. VARAM, VRAA
2. VARAM, VRAA sadarbībā ar nozaru ministrijām
3. VARAM, VRAA, EM
|
1. Nodrošināta iespēja autentificēt juridiskas
personas portālā www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu
var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas.
2. Lai nodrošinātu pilnīgu 1.punktā uzdevuma izpildi, VARAM
ir informējis valsts pārvaldes iestādes par pieejamo pakalpojumu
"Vienotā pieteikšanās" un izmantošanas nosacījumiem, aicinot
iestādes koplietošanas komponenti izmantot (ņemot vērā minēto
iestādēm ir nodrošināta iespēja pieteikties minētajam
pakalpojumam, un VARAM/VRAA informē EM par dalībnieku skaitu un
jomām, kurās izmantota minētā komponente".
3. Nodrošināta juridisku personu autentificēšana arī VRAA
izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās",
lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv
varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piemēram,
Būvniecības informācijas sistēmā.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.5.3.pasākums precizētā
redakcijā
|
Normatīvo aktu sagatavošana VARAM, VRAA, EM
budžeta ietvaros. |
Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai: |
2. Būvniecības process |
2.1. Būvniecības informācijas sistēmas
(BIS) ieviešana ekspluatācijā
BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas
apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par
būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par
būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas
teritorijā. Ar BIS projekta realizāciju plānots, ka
pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir
pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts
informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.
BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru, Būvprakses un
arhitektu prakses sertifikātu reģistru (Būvspeciālistu
reģistru), Neatkarīgu ekspertu reģistru ēku
energoefektivitātes jomā, Ēku energosertifikātu reģistru,
Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un Būvinspektoru
reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un
būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm,
EM ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts
informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.
Jāatzīmē, ka Būvkomersantu reģistrs, Būvprakses un
arhitektu prakses sertifikātu reģistrs, Dzīvojamo māju
pārvaldnieku reģistrs un Būvinspektoru reģistrs jau tiek
ekspluatēts, izmantojot BIS, kā arī BIS izmantošana ir
paredzēta attiecīgajos MK noteikumos
Plānots, ka iesniegums būvniecības procesa ietvaros
vienlaicīgi kalpos arī par iesniegumu būves un tās datu
reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā. Lai to īstenotu, TM ir iesniegusi priekšlikumu uz
Saeimas 2.lasījumu likumprojektam "Grozījumi Nekustamā īpašuma
valsts kadastra likumā" (reģ. Nr.673/Lp.11). Priekšlikums paredz
papildināt likuma 24.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka MK nosaka,
kādos gadījumos būvniecības procesa ietvaros iesniegtais
iesniegums vienlaicīgi ir uzskatāms arī par personu iesniegumu
ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma
veidošanu vai tā sastāva grozīšanu (deleģējums MK
noteikumiem). Attiecīgi tiks grozīti MK 2012.gada 10.aprīļa
noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu
aktualizācijas noteikumi", tajos iekļaujot šo regulējumu.
Būves pirmsreģistrācija (kadastra apzīmējuma
piešķiršana) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā notiks, izmantojot BIS būvniecības procesa ietvaros
pirms būvniecības saskaņošanas, piemēram, pirms būvatļaujas
izsniegšanas. Lai to īstenotu, grozījumi normatīvajos aktos nav
nepieciešami.
Normas, kas nepieciešamas BIS ieviešanai ekspluatācijā, tiks
iekļautas visos uz Būvniecības likuma pamata izdodamajos MK
noteikumos, kas regulē būvniecības procesu. Šobrīd minētajos
MK noteikumu projektos, izņemot MK noteikumu projektu
"Elektroenerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales
būvju būvnoteikumi", BIS netiek pieminēta un tie paredz
dokumentu apriti tikai papīra formā, līdz ar to padarot
neiespējamu BIS ieviešanu bez grozījumiem tajos.
BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī
komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un
būvkomersantu varēs veikt elektroniski.
Saskaņā ar "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde"
3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004 projekta grozījumiem Nr.18, kas
spēkā ar 05.06.2014., projekta sasniedzamie uzraudzības
rezultāti ir minētie 4 e-pakalpojumi un projekta īstenošanas
termiņš ir 30.06.2015., jo Būvniecības informācijas sistēmā
tiek izmantoti citu darbības programmas "Infrastruktūra un
pakalpojumi" papildinājuma 3.2. prioritātes "Teritoriju
pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2. pasākuma
"IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes
"Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas
sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas
sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu ietvaros
izstrādāti moduļi un saskarnes, kā arī nepieciešams pielāgot
jaunajam Būvniecības likumam un uz to pamata izdotajiem
pakārtotajiem normatīvajiem aktiem.
VRAA izstrādātais koplietošanas modulis "Vienotā
pieteikšanās šobrīd nodrošina tikai fizisko personu
autentificēšanos. Tāpēc ir būtiski, lai līdz BIS ieviešanai,
VRAA papildinātu minēto koplietošanas moduli ar juridisku
personu autentificēšanos. Gadījumā, ja koplietošanas modulis
nenodrošinās šādu funkcionalitāti, BIS būs jāizstrādā
individuāls risinājums, lai arī juridiskās personas varētu
autentificēties un saņemt e-pakalapojumus. Līdz ar to, ja BIS
projekta ietvaros būs nepieciešams izstrādāt individuālu
juridisko personu autentificēšanās līdzekli, ir nepieciešams
lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo šā brīža BIS
projekta ietvaros šādam mērķim nav paredzēti līdzekļi.
BIS paredz elektronisku pakalpojumu sniegšanu juridiskām
personām, izmantojot VRAA koplietošanas moduļa "Vienotā
pieteikšanās" funkcionalitāti, pievienojot attiecīgu
pilnvarojumu pakalpojuma izmantošanas laikā. Pašlaik ir
iestājies plānotais 4. posma izstrādes pabeigšanas termiņš
(10.10.2013.), līdz kuram bija paredzēts papildināt VRAA
izstrādātā koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās"
funkcionalitāti, nodrošinot arī juridisko personu
autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros
izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās
risinājumu. BIS izstrādātājs SIA "Tieto Latvia" darbus nav
nodevuši. Pašlaik nav zināms objektīvs iemesls darbu
kavējumam, tādējādi tiek aprēķināti līgumā paredzētie
līgumsodi lai nodrošinātu, ka darbi tiek veikti BIS projekta
termiņā.
Saeima 09.07.2013. trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu
"Būvniecības likums", tā spēkā stāšanās ir noteikta ar
01.10.2014. Atbilstoši MK 17.12.2013. sēdes protokolam Nr.67 101.
§, ir pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par
09.07.2013. Saeimā pieņemtā Būvniecības likuma spēkā
stāšanās nodrošināšanu", kura pielikumā noteikts, ka
Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi stājas spēkā
01.10.2014. saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 6.
punktu, t.i., vienlaicīgi ar izveidoto reģistru darbības
uzsākšanu Būvniecības informācijas sistēmā.
Nepieciešams:
1. Astoņu mēnešu laikā pēc būvniecības informācijas
sistēmas izveides, izstrādāt grozījumus būvniecības jomu
regulējošos normatīvajos aktos būvniecības procesa
nodrošināšanai, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu
un citas valsts informācijas sistēmas. Grozījumi būvniecības
jomu regulējošos normatīvajos aktos, kas regulē datu apmaiņu
starp būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma
valsts kadastra informācijas sistēmu izstrādāti sadarbībā ar
TM Minēto grozījumu izstrādes laikā nepieciešams lemt par
plānoto būvju pirmsreģistrāciju un vai iesniegums būvniecības
procesa ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu būves un
tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā.
2. Nodrošināt BIS izstrādes ieviešanu, paredzot ieviest
šādus e-pakalpojumus:
1) būvniecības ieceres izskatīšana;
2) būvatļaujas izsniegšana;
3) vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas
saskaņošana;
4) būves nodošana
ekspluatācijā.
3. Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un
telpisko datu apmaiņu digitālā formā ar VZD pārziņā
esošajām Valsts informācijas sistēmām pakāpeniski,
atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par Būvju kadastrālās
uzmērīšanas attīstības koncepcijas ieviešanu (iesniegums
būvniecības procesa ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu
būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā - būves pirmreģistrācijai).
4. Papildināt VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa
"Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāti, nodrošinot arī
juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS
projekta ietvaros izstrādāt individuālu juridisko personu
autentificēšanās risinājumu.
BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju
būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu
Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī GKI
un Ekonomiskās brīvības rādītājus.
|
1. Astoņu mēnešu laikā pēc BIS izveides
2. 01.07.2015.
3. 01.01.2016.
4. 01.07.2015.
|
1. EM, TM, VZD.
2. EM Būvvalde (pašvaldība).
3. EM, TM, VZD, Būvvalde
4.VRAA, EM.
|
1. Astoņu mēnešu laikā pēc būvniecības
informācijas sistēmas izveides, noteiktā kārtībā izstrādāti
un iesniegti MK grozījumi būvniecības jomu regulējošos
normatīvajos aktos būvniecības procesa nodrošināšanai,
izmantojot būvniecības informācijas sistēmu un citas valsts
informācijas sistēmas. Grozījumi būvniecības jomu
regulējošos normatīvajos aktos, kas regulē datu apmaiņu starp
būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmu izstrādāti sadarbībā ar TM.
Minēto grozījumu izstrādes laikā lemts par plānoto būvju
pirmsreģistrāciju un vai iesniegums būvniecības procesa
ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu būves un tās datu
reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā.
2. Nodrošināta BIS izstrādes ieviešana, paredzot ieviest
šādus e-pakalpojumus:
1) būvniecības ieceres izskatīšana;
2) būvatļaujas izsniegšana;
3) vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas
saskaņošana;
4) būves nodošana
ekspluatācijā.
3. Nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmas teksta un
telpisko datu apmaiņa digitālā formā ar VZD pārziņā
esošajām Valsts informācijas sistēmām pakāpeniski,
atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par Būvju kadastrālās
uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas ieviešanu.
4. Papildināta VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa
"Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāte, nodrošinot arī
juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS
projekta ietvaros izstrādāts individuālu juridisko personu
autentificēšanās risinājums.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 2.2.1, 2.2.2., 2.2.4.,
2.2.5.pasākums precizētā redakcijā. |
Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta
ietvaros |
2.2. Būvkomersantu klasifikācijas
ieviešana
Būvniecības likums nosaka - lai pretendētu uz tādu būvdarbu
veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiks finansēti no publisko
tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības
politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības
līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā
persona vai tās institūcija, būvkomersantam būs jāsaņem
klasifikācijas dokuments.
Būvniecības likuma 5.pants nosaka, ka Ministru kabinets izdod
noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju, kuros nosaka:
a) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās
ziņas,
b) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,
c) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas
dokumenta saņemšanai,
d) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta
piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,
e) klasifikācijas iestādes pilnvaras,
f) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju
izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes
kārtību.
Būvniecības likuma 23.pants nosaka, ka, lai pretendētu uz
tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek
finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem
Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu
finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko
tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam
jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificē,
izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus (tai skaitā
būvkomersantu reģistrā iekļautos komersantu raksturojošos
datus), tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi.
Būvkomersants ir tiesīgs pretendēt uz vienreizēju vai pagaidu
klasifikācijas dokumentu. Informācija par būvkomersantu
klasifikāciju ir iekļaujama būvniecības informācijas sistēmā
un publiski pieejama.
Ar būvkomersantu klasifikāciju tiks nodrošināts, ka:
1) būvkomersantu nebūs nepieciešams vērtēt kā tādu publiskā
iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtēs
tikai konkursa piedāvājumus;
2) būvkomersantam nebūs ik reizi jāiesniedz liels daudzums
dokumentu (mazināsies administratīvais slogs
būvkomersantiem);
3) tiks mazināts korupcijas un nevienlīdzīgas attieksmes risks
iepirkumos;
4) sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiks uzticēts
tikai noteiktam būvnieku lokam.
Nepieciešams:
1. Izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK attiecīgus
MK noteikumus, kas paredz noteikt Būvkomersantu klasifikācijas
sistēmu, paredzot:
1) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās
ziņas,
2) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,
3) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas
dokumenta saņemšanai,
4) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta
piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,
5) klasifikācijas iestādes pilnvaras,
6) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju
izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes
kārtību.
Pasākuma īstenošana atvieglotu uzņēmēju būvniecības
saskaņošanu, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus
Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo
viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI
aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības
rādītājus.
Pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk
nepieciešamajiem pasākumiem. |
01.01.2016. |
EM |
Ieviesta Būvkomersantu klasifikācijas sistēma,
paredzot:
1) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās
ziņas,
2) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,
3) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas
dokumenta saņemšanai,
4) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta
piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,
5) klasifikācijas iestādes pilnvaras,
6) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju
izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes
kārtību.
|
Normatīvā akta izstrāde EM budžeta
ietvaros. |
2.3. Vienotu tehnisko noteikumu izdošana un
saskaņošana ar BIS starpniecību
Doing Business 2014 Hong Kong SAR, Ķīna ir 1.vietā
būvatļaujas saņemšanai procedūru – 6 procedūras, 70 dienas.
Ķīnas vienas pieturas aģentūra paredz pieņemt pieteikumu
būvatļaujas saņemšanai, kas ir identiska funkcijās Būvvaldei,
vienlaikus kā atsevišķa vienība ir ieviesta Institūcija, kas
nodrošina sinhronu tehnisko noteikumu izstrādi un saskaņošanu
ar Vides aģentūru, Ūdensvada un kanalizācijas tīkla,
Telekomunikāciju, Elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem,
Valsts veselības inspekciju, Valsts vides dienestu un Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Šobrīd minēto tehnisko noteikumu saskaņošana Latvijā
uzņēmējam notiek, atsevišķi griežoties ar iesniegumu katrā
institūcijā atsevišķi, kas ir nesamērīgs administratīvo
resursu, laika un izmaksu saturošs slogs uzņēmējam.
Nepieciešams BIS ietvaros nodrošināt minēto tehnisko noteikumu
izdošanu, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras
principu un pilnībā nodrošinot ātrāku dokumentu apriti
būvatļaujas saņemšanai.
09.07.2013. Saeima pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas
stāsies spēkā 01.10.2014. Līdz ar to šobrīd EM notiek darbs
Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes un nodošanas
ekspluatācijā, vienlaikus turpinās darbs pie vienotu tehnisko
noteikumu izdošanas un saskaņošanas ar BIS starpniecību.
Vienotu tehnisko noteikumu saņemšanu un izdošanu ar BIS
starpniecību paredz 28.11.2011. noslēgtais iepirkuma līguma Nr.
EM 2011/04/ERAF "Par Būvniecības informācijas sistēmas
izstrādi un ieviešanu". Vienošanos noslēgšana ar lielākajiem
pakalpojumu nodrošinātājiem Latvijā būs iespējama pēc
pilnīgas BIS funkcionalitātes izstrādāšanas
Jāatzīmē, ka vienotu tehnisko noteikumu izdošana un
saskaņošana ar BIS starpniecību ir paredzēta BIS projekta
ietvaros, bet, iespējams, nepieciešams lemt par papildus
līdzekļiem, jo BIS projekta izstrādes analīzes laikā ir
noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai ir
nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta
pieteikumā.
Nepieciešams:
1. nodrošināt vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un
saskaņošanu ar BIS starpniecību. Nepieciešamības gadījumā,
lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta
analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes
nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi
nekā minēts projekta pieteikumā;
2. noslēgt vienošanos ar vismaz lielākajiem ūdensvada un
kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes
pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides
dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai.
Nodrošinot tehnisko noteikumu saskaņošanu BIS ietvaros,
Latvija uzlabotu būvatļaujas saņemšanas procedūras, attiecīgi
apsteidzot Ķīnu (izvairoties no atsevišķas institūcijas
izveides), ļautu Latviju ierindot šajā jomā 1.vietā (t.i., par
78.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 6 vietām (no
24.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing
Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem
rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības
rādītājus.
Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā
pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas
komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā". |
01.07.2015. |
EM |
1. Nodrošināta vienotu tehnisko noteikumu
izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību. Nepieciešamības
gadījumā, MK lemts par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS
projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās
funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami
lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.
2. Noslēgta vienošanās ar vismaz lielākajiem ūdensvada un
kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes
pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides
dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 2.3.pasākums. |
Vienošanās noslēgšana EM budžeta
ietvaros |
2.4. Būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības
žurnāla ieviešana elektroniskajā vidē BIS lietotājiem
Saskaņā ar MK 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie
būvnoteikumi" katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu
žurnāls, izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir
noteikts citādi un autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta
autoruzraudzība. No VARAM 2003.gada 24.janvāra rīkojuma Nr.26
"Par būvdarbu žurnālu" un MK 2003.gada 25.jūnija noteikumiem
Nr.342 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 304-03 "Būvdarbu
autoruzraudzības noteikumi"" izriet, ka gan būvdarbu žurnāls,
gan arī autoruzraudzības žurnāls ir papīra dokumenta
formā.
Lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā, t. sk.
minēto žurnālu reģistrēšanu būvvaldē un to uzglabāšanu,
labāku informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm,
izstrādājot BIS, tiek plānots būvdarbu žurnālu un
autoruzraudzības žurnālu nodrošināt elektroniskajā vidē BIS
lietotājiem.
Nepieciešams:
1. nodrošināt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības
žurnālu elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas
sistēmas lietotājiem. Nepieciešamības gadījumā, MK lemt par
papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes
laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes
nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi
nekā minēts projekta pieteikumā
Nodrošinot būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu
elektroniskajā vidē BIS lietotājiem, tiktu mazināts
administratīvais slogs būvniecības procesā iesaistītajām
pusēm, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības
rādītājus.
Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā
pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas
komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā". |
01.07.2015. |
EM |
Nodrošināta būvdarbu žurnāla un
autoruzraudzības žurnāla elektroniskajā vidē BIS lietotājiem.
Nepieciešamības gadījumā, MK lemts par papildus līdzekļu
piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka
minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir
nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
2.4.pasākums
|
|
2.5. Teritorijas attīstības plānošanas
informācijas sistēmas (TAPIS) izstrāde
TAPIS nodrošinās visu līmeņu - nacionālā, reģionālā un
vietējā, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta
un grafisko daļu datu uzturēšanu un publicēšanu, kā arī
nodrošinās personām elektroniskā pakalpojuma "Izziņa par
nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar
pašvaldības teritorijas plānojumu" pieejamību. Tādējādi tiks
uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības
iespējām un ierobežojumiem.
TAPIS nodrošinās rīku, ar kā palīdzību pašvaldības
varēs atjaunot zemes izmantošanas informāciju, savietojot
dažādu valsts reģistru ģeotelpiskos datus, t.sk., ar
Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēmas ieviešanas
rezultātā uzņēmēji iegūs risinājumu ar interaktīvas kartes
un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu
palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko
informāciju, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sabiedriskajās
apspriešanās. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība informācijai
par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem, kā
arī nodrošināta informācijas ticamība.
TAPIS izstrāde paredzēta divās kārtās. TAPIS izstrādes
1.kārta ir īstenota 5 pašvaldībās un noslēgusies 19.11.2013..
Pašreiz uzsākta TAPIS izstrādes 2.kārta un VRAA risina
jautājumus, kas saistīti ar sadarbības līgumu noslēgšanu par
datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji
TAPIS. VARAM paralēli gatavo sadarbības līgumu projektus ar
pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI,
u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā
TAPIS produkcijas vidē. TAPIS 2.kārtā ir paredzēts ieviest
TAPIS vēl 27 pašvaldībās. Ir precizēts pilotpašvaldību
saraksts, ar kurām VRAA noslēgusi "Projekta sadarbības
apliecinājumus". Paralēli turpinās darbs pie sistēmas
pamatfunkcionalitātes izstrādes. Līdz brīdim, kad Apgrūtināto
teritoriju informācijas sistēmas pārzinis nodrošina
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā esošo datu
izsniegšanu sistēmai, sistēmas pārzinis var slēgt vienošanās
ar datu sniedzējiem, kuri Apgrūtināto teritoriju informācijas
sistēmas likumā ir noteikti par Apgrūtināto teritoriju
informācijas sistēmas datu sniedzējiem.
08.07.2014. MK pieņemti noteikumi Nr.392 "Teritorijas
attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi".
Nepieciešams:
1. TAPIS ieviešanas ietvaros:
1.1. veikt TAPIS integrāciju ar citām Valsts informācijas
sistēmām, nodrošinot VARAM sadarbības līgumu noslēgšanu par
datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji
TAPIS un VARAM kā arī noslēgt sadarbības līgumus ar pārējiem
ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai
nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS
produkcijas vidē;
1.2. izstrādāt un ieviest reģionālās attīstības
indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par
ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus
izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences,
tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un
infrastruktūras plānošanu;
1.3. izveidot e-pakalpojumu "Izziņa par nekustamā īpašuma
atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumu";
1.4. pabeigt TAPIS sistēmas pamatfunkcionalitātes
izstrādi.
TAPIS un BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu
uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un
vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business
reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi
ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī
uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.
|
01.01.2016. |
VARAM, VRAA, TM, VZD, EM, SM |
1. TAPIS ieviešanas ietvaros:
1.1. veikta TAPIS integrācija ar citām Valsts informācijas
sistēmām, nodrošinot VARAM sadarbības līgumu noslēgšanu par
datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji
TAPIS un VARAM kā arī noslēgti sadarbības līgumi ar pārējiem
ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai
nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS
produkcijas vidē;
1.2. izstrādāts un ieviests reģionālās attīstības
indikatora modulis (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par
ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus
izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences,
tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un
infrastruktūras plānošanu;
1.3. izveidots e-pakalpojums "Izziņa par nekustamā īpašuma
atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumu";
1.4. pabeigta TAPIS sistēmas pamatfunkcionalitātes
izstrāde.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 2.5.pasākums precizētā
redakcijā. |
|
Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai: |
3. Nekustamā īpašuma reģistrācija |
3.1. Elektroniskā nekustamā īpašuma reģistrēšanas
ieviešana
Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs
kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp
apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.
Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvijā
identificējamas 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma
reģistrācijai Zemesgrāmatā. Turpretim Igaunijā un Lietuvā ir
nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir paredzētas 3 procedūras,
kas aizņem attiecīgi 17,5 un 2,5 dienas.
Doing Business 2014 kā labo praksi novērtē Gruziju
(1.vieta). Gruzijā nekustamā īpašuma reģistrēšana aizņem 1
procedūru un 2 dienas. Lai reģistrētu nekustamo īpašumu ir
nepieciešama sekojoša dokumentācija: pārdošanas līgums,
kopija dokumentam, kas apliecina pārdevēja un pircēja
identifikāciju, dokuments, kas apliecina samaksu par publisko
reģistru reģistrācijas maksu, savukārt notariālais
apstiprinājums un maksājums par valsts nodevu tiek saņemts
izmantojot tiešsaisti. Turklāt Zemesgrāmatas tiesneši
par iesaistīto pušu īpašumtiesībām pārliecinās pieejamajos
kadastra reģistros (vienlaikus process ir nodrošināms arī
klātienē). Jaunā tiešsaistes sistēma iekļauj "iepriekšējā
biroja" informāciju, skenējot informāciju. Pieteikumu var
iesniegt darījumu kādā no 500 autorizētiem lietotājiem
(bankas, notāri vai nekustamā īpašuma kompānijas) – minētie
speciālisti saņem apmācību ar Zemesgrāmatas turētāja
institūcijas (Public Registry NAPR) un paraksta starpresoru
vienošanos ar speciālistu. Pilnvarotā iestāde/speciālists, kas
saņem pieteikumu, pārbauda pircēja un pārdevēja identitāti,
kā arī īpašuma tiesības. Kad informācija ir iesniegta, Public
Registry NAPR darbinieks pārbauda īpašumtiesības un personu
identitāti (attiecīgajai datu bāzei var piekļūt elektroniski)
esamība un apstrādāt pārskaitījumu. Gruzijas likumdošana
paredz iespēju paātrinātās procedūras, ja pircējs vēlas
reģistrēt īpašumu tiesības vienā iesniegšanas dienā visu
nepieciešamo dokumentu, maksa ir attiecīgi 3 reizes lielāka par
valsts maksas pakalpojuma veikšanu (informācijas apstrāde).
Lai ieviestu mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām
atbilstošus un efektīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijā,
kā arī vērtējot starptautisko labo praksi nekustamā
īpašumtiesību reģistrācijā, nepieciešams turpināt
Zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamību Latvijā un ieviest
elektronisku nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas
reģistrāciju.
Pasākumi attiecībā uz elektroniskā nekustamā īpašuma
tiesību nostiprināšanas reģistrācijas ieviešanu ir atkarīgi
no likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr.672/Lp11),
"Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"
(Nr.673/Lp11) un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma
ierakstīšanu zemesgrāmatās" (Nr.674/Lp11) virzības
Saeimā".
Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Tieslietu
ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu
sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - 1.kārta"
ietvaros jau apzinātas nekustamā īpašuma ierakstīšanas un
tiesību nostiprināšanas procesā iesaistītās institūcijas,
t.sk., to elektroniska iesaiste. LikumprojektI ("Grozījumi
Zemesgrāmatu likumā" (VSS-559), "Grozījumi Nekustamā īpašuma
valsts kadastra likumā" (VSS-560) un "Grozījumi likumā "Par
nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā"" (VSS-561))
palielina sadarbības apjomu tiesību nostiprināšanas procesā
gan VZD un zemesgrāmatu nodaļām, kā arī starp zemesgrāmatu
nodaļām (lēmumu pieņemšanas procesā tiks izmantoti citā
zemesgrāmatu nodaļā iesniegti un ieskenēti dokumenti), kā arī
paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma
lūgumu. Ievērojot minēto, ar attiecīgu grozījumu spēkā
stāšanās, uzdevums tiks izpildīts tiktāl ciktāl tas neskar
pašvaldību iesaisti.
Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka elektroniski tiek
paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas apjoms,
piemēram, informācija par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām.
Lai to īstenotu nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu
lauku apvidos" un MK 28.09.2010. noteikumos Nr.919 "Par vietējo
pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un
termiņiem", kas šobrīd rada juridisku šķērsli praktiski
īstenot jau šobrīd normatīvajos regulējumos paredzēto
kārtību, ka iestādes saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 54.panta sestajā daļā noteikto sadarbojoties
nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā
normatīvajā aktā nav noteikts citādi).
Nepieciešams:
1. nodrošināt praksē nekustamā īpašumtiesību
reģistrācijas nostiprināšanu elektroniski Zemesgrāmatā;
2. izstrādāt grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas
Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos"
un MK 28.09.2010. noteikumos Nr.919 "Par vietējo pašvaldību
pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem",
nodrošinot, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības
saņemamās informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no
pirmpirkuma tiesībām, apjoms.
Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma
reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras
kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam un
paredzot tikai 1 procedūru atbilstoši Doing Business
metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot
šajā jomā 9.vietā (no 33.vietas) un ceļot kopējo reitingu par
4 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā
Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem
nemainīgiem rādītājiem.
|
01.01.2015. |
1. TA
2. VARAM, TM
|
1. Nodrošināta praksē nekustamā
īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšana elektroniski
Zemesgrāmatā.
2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā
"Par zemes reformu lauku apvidos" un MK 28.09.2010. noteikumos
Nr.919 "Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību
izmantošanas kārtību un termiņiem", nodrošinot, ka
elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās
informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma
tiesībām, apjoms.
Iekļauts Plāna
2013-2014.gadam 3.2.2.pasākums precizētā redakcijā.
|
Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta
ietvaros |
3.2. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas
funkcionalitātes izstrāde iespējai parakstīt elektronisku
nostiprinājuma lūgumu ar drošu e-parakstu
Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs
kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp
apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.
Lai ieviestu pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma
reģistrāciju, 2013.gadā ir izstrādāta tehniski iespēja
lietotājam autorizēties tīmekļa vietnē www.zemesgramata.lv ar
e-parakstu/e-ID, aizpildīt un parakstīt elektronisku
nostiprinājuma lūgumu ar e-parakstu/e-ID. Saņemot
nostiprinājuma lūgumu VVDZ, tiek veiktas e-paraksta atbilstības
un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās
programmatūras neesamība dokumentos. Praktiski izmantot šo
iespēju būs iespējams līdz ar grozījumu pieņemšanu
Zemesgrāmatu likumā (16.04.2013 sēdē atbalstīts likumprojekts
"Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (TA-2376) (prot. Nr.20.,
58.§)). Likumprojekts (Nr.672/Lp11), kas 19.06.2014. pieņemts
Saeimā otrajā lasījumā.
Nepieciešams:
1. nodrošināt praktiski iespēju, izmantojot e-parakstu,
parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā,
t.sk., veicot e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes
un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamību
dokumentos.
Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes
izstrāde iespējai parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu
ar droša e-parakstu sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas
pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī samazināt
nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo procedūru skaitu
un laiku formalitāšu kārtošanā.
|
01.01.2015. |
TA |
Nodrošināta praksē iespēja, izmantojot
e-parakstu, parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu
zemesgrāmatā, t.sk., veicot e-paraksta atbilstības un laika
zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās
programmatūras neesamību dokumentos.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
3.3.pasākums precizētā redakcijā.
|
Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas
funkcionalitātes sagatavošana TA budžeta ietvaros |
Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai: |
4. Investoru aizsardzība |
4.1. Kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības
pilnveidošanas iespēju vērtēšana
Saskaņā ar pašreizējo Komerclikuma regulējumu dalībnieku
un akcionāru reģistru ved kapitālsabiedrības valde. Dalībnieka
vai akcionāra statusu persona iegūst ar brīdi, kad tā tiek
ierakstīta dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Sabiedrības ar
ierobežotu atbildību gadījumā valde dalībnieku reģistru
iesniedz UR pievienošanai sabiedrības lietai, lai tas būtu
publiski pieejams. Akciju sabiedrības gadījumā akcionāru
reģistrs netiek iesniegts UR pievienošanai sabiedrības
reģistrācijas lietai - akcionāru reģistrs ir pieejams tikai
pašā sabiedrībā un nav publiski pieejams citām personām.
Ar minēto kārtību saistītas dažādas problēmas attiecībā
uz dalībnieku un akcionāra tiesību iegūšanu un aizsardzību.
Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtajam
viedoklim, viens no iespējamiem risinājumiem šādām
situācijām būtu dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas
funkcijas nodošana kādai trešajai personai (iestādei), un
šādā gadījumā jaunais kapitālsabiedrības daļu vai akciju
īpašnieks pats varētu vērsties pie dalībnieku un akcionāru
reģistra turētāja, lai tiktu izdarīts attiecīgs ieraksts
dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Tādējādi tiktu
nodrošināts kontroles mehānisms kapitāla daļu īpašnieku
maiņai, kas veicinātu kapitāla daļu īpašnieku tiesību
aizsardzību. Uz šādu iespēju norādīts jau 2011.gadā,
aktualizējot diskusiju par dalībnieku un akcionāru reģistra
vešanu, norādot, ka likumā būtu nepieciešams paredzēt
kārtību, ka kapitāla daļu īpašniekiem (ar valdes
starpniecību) ir tiesības dalībnieku reģistru vest valsts
nodrošinātā kapitāla daļu reģistrā, vienlaikus nosakot
tiesiskās sekas šāda ieraksta esamībai, t. sk. šāds ir
ieraksts ir priekšnoteikums no kapitāla daļām izrietošo
tiesību izmantošanai un tā ieraksts aizsargā labticīgas
trešās personas.
Jāatzīmē, ka Latvijas Centrālais depozitārijs jau šobrīd
nodrošina akcionāru reģistra kārtošanu sabiedrībām, kuras to
ir pieteikušas brīvprātīgi.
Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā norāda, ka
šāds publiskas reģistrācijas pienākums pēc būtības ir
uzskatāms par civiltiesību subjektu privātās autonomijas
ierobežojumu, tādēļ uzsver, ka šāda iespēja būtu nosakāma
tikai kā opcionāla, tas ir, sabiedrības dalībniekiem vai
akcionāriem būtu piešķiramas tiesības izvēlēties, vai
iesaistīt sabiedrības reģistra vešanā trešo personu vai
nē.
Nepieciešams:
1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par
kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas
iespēju, pārskatot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra
vešanas funkcijas nodot trešajai personai (iestādei).
Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar
uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību,
kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās
procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas
Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
|
01.12.2015. |
TM |
Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums
par kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas
iespēju, pārskatot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra
vešanas funkcijas nodot trešajai personai (iestādei). |
Izvērtējuma un normatīvā akta izstrāde TM
budžeta ietvaros |
4.2. Imperatīvu normu noteikšana Komerclikumam
attiecībā uz akciju sabiedrībām (iespējams, arī sabiedrībām
ar ierobežotu atbildību), kuru būtisku pārkāpumu gadījumā
attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas
darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām
2010.gadā, tulkojot Komerclikuma 286.panta noteikumus par
akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem,
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nonācis pie
secinājuma, ka Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst
dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā
paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot,
taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai
nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem
apstākļiem (Senāta CD SKC-37/2010).
Šāds Komerclikuma 286.panta tulkojums (kas mutatis
mutandis piemērojams arī saistībā ar Komerclikuma
217.pantu, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību)
praksē var novest pie mazākuma akcionāru tiesību pilnības
ignorēšanas, piemēram, mazākuma akcionāru neaicināšu uz
akcionāru sapulcēm, informācijas nesniegšana utt., kas
savukārt nozīmē, ka mazākuma ieguldījums Latvijas akciju
sabiedrībās ir nedrošs un nepievilcīgs, izņemot ja tiek
noslēgts akcionāru līgumus, kas piešķir papildu aizsardzību
mazākuma akcionāram (tomēr arī šāda līguma spēks un sekas
Latvijas tiesu praksē nav nopietni vērtētas).
Tam sekas ir šādu mazākuma ieguldījumu skaita un apmēra
samazinājums, kas nozīmē, ka Latvijas akciju sabiedrībām ir
grūtāk un dārgāk piesaistīt kapitālu mazākuma investīciju
izskatā, kas bremzē visas ekonomikas attīstību.
Tādēļ Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieskatā būtu
nepieciešams izstrādāt attiecīgus papildinājumus
Komerclikumam, kas noteiktu, ka noteikumi par akciju sabiedrībām
(un, iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) ir
imperatīvas normas, kuru būtisku pārkāpumu gadījumā
attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas
darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām.
Nepieciešams:
1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par
grozījumu veikšanu Komerclikumā, kas paredz, ka noteikumi par
akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar
ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku
pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes
institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas
par spēkā neesošām.
Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar
uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību,
kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās
procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas
Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
|
01.12.2015. |
TM |
Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums
par grozījumu veikšanu Komerclikumā, kas paredz, ka noteikumi
par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar
ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku
pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes
institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas
par spēkā neesošām. |
Izvērtējuma un normatīvā akta izstrāde TM
budžeta ietvaros |
4.3. Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt
kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un
izpildāmību
Kapitālsabiedrību dalībnieku līgumi starp Latvijas
sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību
dalībniekiem ir praksē ļoti bieži izmantots tiesību
instruments, kas paaugstina korporatīvās pārvaldības
integritātes līmeni un komercdarbības paredzamību, tomēr ne
Komerclikumā, ne Latvijas tiesu praksē nav skaidri un gaiši
noteiktas kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu spēks, sekas un
izpildāmība, piemēram, vai šie līguma noteikumi var saistīt
pašu sabiedrību un tās valdi, vai tie var saistīt trešās
personas, u.c. aspekti. Komerclikuma 281.panta noteikumi noteic
vienīgi zināmu akcionāru saistību ierobežojumus.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieskatā būtu
nepieciešams izstrādāt attiecīgus papildinājumus
Komerclikumam, kas noteiktu kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu
noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri
nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus,
bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt.
Nepieciešams:
1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par
Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt
kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un
izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku
līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt
un sīkāk detalizēt.
Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar
uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību,
kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās
procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas
Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
|
01.12.2015. |
TM |
Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums
par Komerclikuma normu pārskatīšanu, kas paredz noteikt
kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un
izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku
līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt
un sīkāk detalizēt. |
Izvērtējuma un normatīvā akta izstrāde TM
budžeta ietvaros |
4.4. Komercreģistrā pieteikto ziņu
pareizības pārbaudes veikšana pēc būtības
Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā norādījumiem,
ir svarīgi nodrošināties pret situācijām, kad īslaicīgi
komercreģistrā tiek reģistrētas nepatiesas ziņas, kas ļauj
neatgriezeniski ietekmēt komersanta stāvokli un lietas,
ievērojot komercreģistra ierakstu publisko ticamību. Līdz ar to
Ārvalstu investoru padome Latvijā ir izvirzījusi priekšlikumu
iekļaut Uzņēmuma reģistra likumā normu, kas paredz Uzņēmuma
reģistra valsts notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai
komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības
(faktisko apstākļu pārbaude), tostarp tiesības pieprasīt no
pieteicēja un citām personām paskaidrojumus un
pierādījumus.
Minētās normas ieviešana sniegtu valsts notāram tiesības
kritiskās situācijās pārliecināties par pieteikto ziņu
pareizību, patiesumu un atbilstību likuma noteikumiem, kā arī
novērstu nepamatotus ierakstus komercreģistrā līdz taisīts
tiesas nolēmums pēc būtības saskaņā ar Civilprocesa likuma
30.4 nodaļas noteikumiem. Gadījumā, ja valsts notāram rastos
pamatotas šaubas par pieteikto ziņu pareizību pēc būtības,
valsts notārs varētu atlikt ieraksta izdarīšanu
komercreģistrā līdz spēkā stājas augstākminētais tiesas
nolēmums, pie nosacījuma, ja šāda tiesvedība tiek ierosināta
konkrētu dienu laikā pēc valsts notāra lēmuma pieņemšanas.
Tādēļ būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus
Uzņēmuma reģistra likumā, kas noteiktu Uzņēmuma reģistra
valsts notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai
komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības.
Minētie grozījumi būtu jāsalāgo ar Civilprocesa likuma 30.4
nodaļas noteikumiem. Priekšlikuma akceptēšanas gadījumā būtu
nepieciešams arī izvērtēt, vai līdztekus nebūtu jānosaka
kārtība, kā valsts notārs varētu izmantot tiesības pieprasīt
papildu ziņas un dokumentus, atliekot ieraksta izdarīšanu
komercreģistrā, lai novērstu šaubas par negodprātīgu vai
nepareizu tiesību normu piemērošanu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka 22.05.2013.gada stājās spēkā
likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr.
284/Lp11), kuru piemēro no 2013.gada 1.jūlija, un tā grozījumi
noteic jaunu lietu kategoriju – ieviesta "specializēta" tiesa
kapitālsabiedrību iekšējo strīdu izskatīšanai.
Izvērtējot Ārvalstu investoru padomes priekšlikumu
nepieciešamajām izmaiņām, TM norāda, ka šobrīd UR sistēma
ir veidota tā, ka visus jautājumus pēc būtības var izskatīt
tikai tiesa. Lietu izskatīšana pēc būtības prasītu radikālas
izmaiņas UR darbībā, prasot arī ļoti lielus finanšu resursus.
Turklāt tas nozīmētu, ka UR izskatāmo lietu termiņi
ievērojami pieaugtu. Tajā pašā laikā TM atbalsta iespēju, ka
strīdu gadījumā, ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma
neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, UR varētu pieņemt
lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu (lēmuma
"iesaldēšana") līdz brīdim, kad tiesa izskata strīdu pēc
būtības.
Līdz ar to jautājums par komercreģistrā pieteikto ziņu
pareizības pārbaudes veikšanu pēc būtības vērtējams, ņemot
vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu.
Nepieciešams:
1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par
iespēju normatīvajā regulējumā paredzēt normas, kas nosaka
kārtību, kādā notiek reģistrācijai komercreģistrā pieteikto
ziņu pārbaude pēc būtības, , ja ir saņemts pieteikums par
pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā
2013.gadā ieviesto specializēto tiesu iekšējo komercstrīdu
risināšana.
Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar
uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību,
kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās
procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas
Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās
brīvības rādītājus.
|
01.12.2015. |
TM, UR |
Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums
par iespēju normatīvajā regulējumā paredzēt normas, kas
nosaka kārtību, kādā notiek reģistrācijai komercreģistrā
pieteikto ziņu pārbaude pēc būtības, ja ir saņemts pieteikums
par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, ņemot
vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu iekšējo
komercstrīdu risināšanai. |
Izvērtējuma sagatavošana TM, UR budžeta
ietvaros. |
4.5. Akciju opciju normatīvā regulējuma
pilnveidošana
Akciju opciju tiesību institūta būtību raksturo akciju
sabiedrības iespējas pieņemt lēmumu par akciju opciju
piešķiršanu darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem. Akciju
opcijas ļauj tām personām, kurām šādas tiesības ir
piešķirtas, iegūt attiecīgās akciju sabiedrības akcijas.
Lēmums par akciju pirkuma tiesību piešķiršanu ir balstīts uz
akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, paredzot skaidrus
nosacījumus, kādiem iestājoties, darbinieks var izlietot akciju
opcijas (iegūt akciju sabiedrības akcijas). Parasti viens no
nosacījumiem attiecas uz noteikta termiņa iestāšanos. Proti,
lai nodrošinātu, ka akciju sabiedrības valdes un padomes
locekļi, kā arī darbinieki būtu ieinteresēti augstāku akciju
sabiedrības rezultātu sasniegšanā, tiek paredzēts, ka akciju
pirkuma tiesības attiecīgā persona var izlietot tikai pēc
noteikta laika perioda. Akciju opciju piešķiršana uzņēmuma
darbiniekiem ir plaši izplatīta un valsts līmenī atbalstīta
prakse daudzās valstīs, jo veicina akciju sabiedrību pārvaldes
institūciju amatpersonu un darbinieku motivēšanu un
ieinteresētību uzņēmuma darbības rezultātos un attīstībā.
Turklāt akciju opciju regulējums veicina akciju sabiedrības
ilgtermiņa interešu ievērošanu.
Lai īstenotu darbinieku akciju opciju plānu, iestājoties
akciju opciju īstenošanas termiņam, akciju sabiedrībai ir
nepieciešams palielināt pamatkapitālu vai arī iegādāties
akcijas tirgū, lai atbilstoši plāna noteikumiem pārdot akcijas
darbiniekiem. Lai akciju sabiedrība varētu to īstenot, ir
nepieciešami grozījumi Komerclikuma regulējumā par akciju
opcijām un pirmtiesībām.
20.12.2012. Saeimā jau tika pieņemts likums "Grozījumi
likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas no 2013.gada
10.janvāra nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu objekts ir ienākums, kas gūts, īstenojot
akciju opcijas, kuras darba ņēmējam piešķīris darba devējs
vai ar darba devēju saistīts uzņēmums likuma "Par uzņēmuma
ienākuma nodokli" izpratnē. Arī likums "Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli" no 01.01.2013. paredz akciju opciju
īstenošanas ienākuma aplikšanu ar algas nodokli. Ņemot vērā,
ka Komerclikuma normas pagaidām vietējām akciju sabiedrībām
ierobežo akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem, tāda iespēja
ir tikai ārvalstīs reģistrētām kapitālsabiedrībām.
Nepieciešams:
1. veikt grozījumi Komerclikumā, kas paredz pilnveidot
normatīvo regulējumu par akciju opcijām un pirmtiesībām,
atceļot akciju sabiedrībām ierobežojumu akciju opciju
piešķiršanu darbiniekiem.
Minētā pasākuma ieviešana nodrošinās iespēju uzlabot
uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir
pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības
rādītājus.
|
01.01.2016. |
TM |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi Komerclikumā, kas paredz pilnveidot normatīvo
regulējumu par akciju opcijām un pirmtiesībām, atceļot akciju
sabiedrībām ierobežojumu akciju opciju piešķiršanu
darbiniekiem. |
Normatīvā akta izstrāde TM budžeta
ietvaros |
Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai |
5. Grāmatvedība un nodokļi |
5.1. Jaunā Gada pārskata likuma izstrāde
18.12.2008. Eiropas Parlaments pieņēma neleģislatīvu
rezolūciju par grāmatvedības prasībām maziem un vidējiem
uzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām norādot,
ka Grāmatvedības direktīvas (Padomes Ceturtā un Septītā
direktīva) bieži vien rada lielu slogu maziem un vidējiem
uzņēmumiem un jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām, un
lūdza Eiropas Komisiju turpināt iesākto darbu, pārskatot
minētās direktīvas. Eiropas Parlaments un Padome 26.06.2013.
pieņēma Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada
finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un
saistītiem ziņojumiem. Eiropas Komisijas sagatavotās 2013/34/ES
direktīvas izstrādes mērķis ir sniegt iespēju dalībvalstīm
samazināt birokrātisko un administratīvo slogu mikro un mazajiem
uzņēmumiem, stiprinot "domā par mazajiem vispirms" principa
integrēšanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un
proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka administratīvais
slogs ir samērīgs ar šā regulējuma radīto labumu, tādējādi
veicinot šo uzņēmumu izaugsmi un darba vietu radīšanu, sniegtu
taustāmu labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
2013.gada nogalē Latvijā uzsākts darbs pie jauna Gada
pārskatu likumprojekta 2013/34/ES direktīvas pārņemšanai
nacionālajā līmenī. Jāatzīmē, ka 2013/34/ES direktīva
paredz atšķirīgu klasifikāciju mikro, mazo, vidējo un lielo
uzņēmumu noteikšanā, kas obligāti pārņemama visās EEZ
valstīs, t.i., ir noteikti šādi sliekšņi Bilancei (EUR) / Neto
apgrozījumam (EUR) / Vidējam darbinieku skaitam finanšu gada
laikā:
1) Mikro uzņēmumiem: 350 000/ 700000 / 10;
2) maziem uzņēmumiem: 4000000/ 8000000 / 50;
3) vidējiem uzņēmumiem: 20000 000/ 40000000/ 250.
2013/34/ES direktīva paredz iespējas ieviest vairākus
atvieglojumus prasībām gada pārskatu sagatavošanā mikro un
maziem uzņēmumiem – ES dalībvalstis ir tiesīgas samazināt
norādāmo posteņu skaitu bilances un peļņas vai zaudējumu
pārskatos un tāpat kā līdz šim atbrīvot no naudas plūsmu
aprēķināšanas un vadības ziņojuma sastādīšanas.
Lai 2013/34/ES direktīvu pielāgotu nacionālajā līmenī un
nodrošinātu tās noteiktā mērķa sasniegšanu ir izveidota FM
darba grupa, kuras mērķis ir analizēt un noteikt prasības un
atvieglojumus, atbilstoši direktīvai, un izstrādāt jaunu Gada
pārskatu likumu, kurš stātos spēkā ar 01.07.2015.
EM uzskata, ka ir svarīgi neapgrūtināt mikro/ mazos
uzņēmumus ar detālas informācijas sniegšanu, kā, piemēram,
mazāk par 0,5% mikro un mazās sabiedrības gada pārskatā
norāda tādus posteņus kā aizņēmumi pret obligācijām,
akcijās pārvēršamie aizņēmumi, maksājamie vekseļi un
atvasinātie finanšu instrumenti.
Vienlaikus, atbilstoši EM veiktajam vērtējumam, secināts, ka
Latvijā ir noteiktas vienas no augstākajām prasībām ES,
paredzot zemus sliekšņus bilances, neto apgrozījuma un vidējā
darbinieku skaita veidā, no kuriem uzņēmumiem ir piemērojama
obligātā revīzija. Latvijā noteiktie obligātās revīzijas
sliekšņi: bilance – 400 000 EUR / neto apgrozījums – 800 000
EUR un 25 darbinieki. Salīdzinoši, Igaunijā sliekšņi ir
noteikti šādā apmērā: 1 000 000 / 2 000 000 / 30, un Lietuvā
- 3 500 000/ 1 700 000/ 50:
Valsts
|
Neto agrozījums (euro)
|
Bilance (euro)
|
Darbinieki
|
Latvija
|
800 000
|
400 000
|
25
|
Igaunija
|
2000 000
|
1000 000
|
30
|
Lietuva
|
3500 000
|
1700 000
|
50
|
Vācija
|
9680 000
|
4840 000
|
50
|
Francija
|
3100 000
|
1550 000
|
50
|
Lielbritānija
|
8000 000
|
4000 000
|
50
|
Nīderlande
|
8800 000
|
4400 000
|
50
|
Polija
|
5000 000
|
2500 000
|
50
|
Šveice
|
16400 000
|
8200 000
|
50
|
Somija
|
200 000
|
100 000
|
3
|
Norvēģija
|
600 000*
|
2400 000
|
10
|
Dānija
|
1100 000
|
550 000
|
12
|
Zviedrija
|
5000 000
|
2500 000
|
50
|
* Saimnieciskās darbības ieņēmumi
Savukārt saskaņā ar LZRA sniegto informāciju, šobrīd
zemāki sliekšņi ir Zviedrijā, Norvēģijā, Ungārijā un
Maltā. Līdz ar to var secināt, ka Eiropā obligāto revīziju
sliekšņi citās valstīs ir pat vairāk kā divas reizes
augstāki nekā Latvijā pašlaik.
Atbilstoši EM apzinātajai informācijai, revīzijas
pakalpojumu izmaksas par gada pārskata revīziju, atkarībā no
uzņēmumā esošo darījumu apjoma, tautsaimniecībā esošajiem
uzņēmumiem, uz kuriem ir attiecināma obligātā revīzija un tie
iesniedz VID revidētus gada pārskatus, svārstās no 2829540 euro
līdz 4379050 euro. Tādējādi Latvijā noteiktas, salīdzinoši
augstas prasības uzņēmējiem un veidotas augstas
administratīvās izmaksas, kas attiecīgi, iespējams, samazina
Latvijas uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām
Eiropas valstīm. Izvērtējot prasības uzņēmējiem citās
valstīs būtu jāņem vērā ne tikai obligātās revīzijas
sliekšņi, bet arī tas, kāda daļa no uzņēmumiem tiek
pakļauti revīzijai. Šādu pētījumu dati šobrīd nav pieejami,
bet saskaņā ar informāciju no FM, Igaunijā obligātajām
revīzijām un pārbaudēm ir pakļauta lielāka daļa no
uzņēmumiem kā Latvijā kaut arī kritēriji nomināli ir
augstāki.
Šobrīd arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas (LTRK,
LDDK) ir norādījušas, t.sk., FM darba grupā, uz
nepieciešamību mazināt administratīvo slogu MVU un piemērot
līdzīgus kritērijus gada pārskatu sagatavošanā kā citās ES
dalībvalstīs, īpaši izlīdzinot administratīvo slogu starp
Baltijas valstīm. Tāpat tiek norādīta nepieciešamība
pārskatīt augstās prasības attiecībā uz obligātajām
revīzijām, jo šobrīd esošie sliekšņi, kā arī augstās gada
pārskata sastādīšanas prasības Latvijā rada risku uzņēmumu
konkurētspējas mazināšanai attiecībā pret citām Baltijas
valstīm.
EM piekrīt, ka obligātās revīzijas rezultātā tiek
nodrošināta uzņēmumu darbības caurskatāmība,
prognozējamība un uzticamība, īpaši tas attiecināms uz tādas
kategorijas uzņēmumiem kā sabiedriskas nozīmes uzņēmumi,
vidējie vai lielie uzņēmumi. Vienlaikus EM uzskata, lēmumā par
obligātās revīzijas piemērošanu ir būtiski rast līdzsvaru
starp finanšu pārskatu lietotāju interesēm un ziņošanas
prasību izrietošo slogu - ir jāvērtē šīs prasības
samērīgumu ar regulējuma radīto labumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izstrādāt Gada
pārskata likumprojektu, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas
ieviešanas mērķi un vērtēt iespējas atvieglojumu
piemērošanai mikro un/vai mazajiem uzņēmumiem bilances un
peļņas vai zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā
un finanšu pārskata pielikumos, kā arī vērtēt Latvijā
noteiktos obligātās revīzijas sliekšņus un iespējas to
noteikšanai vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam
līmenim, tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas
nosacījumus starp Baltijas valstīm.
Nepieciešams:
1. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK Gada
pārskata likumprojekts, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas
ieviešanas mērķi un tā izstrādes laikā sagatavots:
1.1. izvērtējums atvieglojumu piemērošanai mikro un mazajiem
uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu
sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata
pielikumos;
1.2. izvērtējums par iespēju paaugstināt obligātās
revīzijas sliekšņus un to noteikšanu vismaz līdz Igaunijas un
Lietuvas noteiktajam līmenim, tādējādi veidojot līdzvērtīgus
konkurētspējas nosacījumus starp Baltija valstīm.
Atvieglotas prasības gada pārskatu sagatavošanā samazinātu
uzņēmējiem patērēto stundu skaitu nodokļu deklarācijas
aizpildīšanai un nodokļu maksāšanai, kā arī obligātās
revīzijas sliekšņu celšanas rezultātā samazināsies
administratīvais slogs un izmaksas uzņēmumiem.
|
01.02.2015. |
FM, VID sadarbībā ar EM, CSP, LTRK |
Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK
Gada pārskata likumprojekts, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas
ieviešanas mērķi un tā izstrādes laikā sagatavots:
1. izvērtējums atvieglojumu piemērošanai mikro un mazajiem
uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu
sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata
pielikumos;
2. izvērtējums par iespēju paaugstināt obligātās
revīzijas sliekšņus un to iespējamo pielīdzināšanu līdz
Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim, ja tas nerada
administratīvo slogu uzņēmējiem, tādējādi veidojot
līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus starp Baltija
valstīm.
|
Normatīvā akta izstrāde FM budžeta
ietvaros |
5.2. Statistikas ceturkšņa pārskata par
darbu 2-darbs vienkāršošana
Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai
un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un
maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139
stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei,
kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām
apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu
skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un
Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas
gadā.
Uzņēmēji ikdienā pilda ne tikai ar nodokļu deklarēšanu
saistīto atskaišu sagatavošanu VID, bet arī sagatavo
informācijas pārskatus citām valsts pārvaldes iestādēm,
piemēram, CSP statistiskās informācijas nodrošināšanai,
atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām.
Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir ceturkšņa
pārskata par darbu 2-darbs statistikas atskaite.
EM vairāku tikšanos laikā 2014.gada 1.ceturksnī ar LTRK, CSP
un VID diskutēja par statistikas atskaišu vienkāršošanu un
aizpildīšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem. Tika
konstatēts, ka atsevišķās statistikas atskaitēs, ko apsekojuma
veidā saņem CSP, tiek pieprasīta informācija, kas iesniedzama
VID, kā rezultātā veidojas situācija, ka valsts pārvaldē
iesniedzamā informācija dublējas un uzņēmējam tiek uzlikts
papildus administratīvais slogs.
Uzņēmēji ir identificējuši, ka informācija CSP
iesniedzamajā ceturkšņa pārskatā par darbu 2-darbs vietām
atkārtojas no VID iesniegtās ceturkšņu informācijas. Turklāt,
ieviešot elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas no 2014.gada
1.jūnija VID pieejamā informācija paplašināsies, kuru ir
iespējams sniegt CSP un tā dublē 2-darbs atskaitē norādāmos
datus. Kā piemēram, VID ir zināma informācija, kas tiek
pieprasīta 2-darbs veidlapas 1.1. sadaļā - kā norādāmais
darba ņēmēju skaits ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba
dienā, kuri ir pamatdarbā vai blakus darbā; 1.3.sadaļas pirmās
daļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" informācija
"Nostrādātās stundas"; 1.4.sadaļas pirmās daļas "Darba
samaksa" informācija "Darba ņēmēju skaits, kam aprēķināta
darba samaksa"; 3.sadaļas otrās ailes informācija "Darba devēja
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" un cita
informācija.
Līdz ar to būtiski ir sakārtot normatīvo regulējumu
attiecībā uz statistikas datu ievākšanu ar mērķi mazināt
administratīvo slogu un nepieprasīt dublējošu informāciju
uzņēmējiem.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922
"Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu
apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. jaunu
vienkāršotu 2-darbs veidlapas formu uzņēmējiem un precizē
tās aizpildīšanas kārtību, tādējādi nodrošinot, ka
uzņēmējam nav jāsniedz atkārtoti dati CSP, ja šie dati ir
iesniegti VID vai tiks iesniegta VID līdz ar elektronisko algas
nodokļu grāmatiņu ieviešanu.
Statistikas pārskata vienkāršošana (2-darbs) samazinās
uzņēmējiem kopējo nodokļu deklarēšanai nepieciešamo stundu
skaitu gadā un administratīvo slogu dublējošas informācijas
sagatavošanā.
|
01.10.2015. |
CSP |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas
pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi",
kas paredz ar 01.01.2016. jaunu vienkāršotu 2-darbs veidlapas
formu uzņēmējiem un precizē tās aizpildīšanas kārtību,
tādējādi nodrošinot, ka uzņēmējam nav jāsniedz atkārtoti
dati CSP, ja šie dati ir iesniegti VID vai tiks iesniegta VID
līdz ar elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanu. |
Normatīvā akta sagatavošana CSP budžeta
ietvaros |
5.3. Statistikas atskaites finanšu aktīvi
un pasīvi 1-FAP iesniegšanas termiņa
pagarināšana
Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai
un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un
maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139
stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei,
kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām
apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu
skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un
Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas
gadā.
EM vairāku tikšanos laikā 2014.gada 1.ceturksnī ar LTRK, CSP
un VID diskutēja par statistikas atskaišu vienkāršošanu un
aizpildīšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem. Tika
konstatēts, ka atsevišķu atskaišu iesniegšanas termiņi
neatbilst biznesa cikliem un rada papildu administratīvo slogu,
statistikas atskaišu iesniegšanai CSP.
Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir gada atskaite
par finanšu aktīviem un pasīviem 1-FAP. Uzņēmēji ir
identificējuši, ka gada finanšu un pasīvu atskaite CSP
iesniedzama maija sākumā, kas ir vēl pirms revidentu gala
ziņojuma oficiālas nodošanas un publicēšanas, turklāt, līdz
revidēto gada pārskatu iesniegšanai VID, uzņēmējiem praktiski
nav iespējams veltīt laiku papildu statistikas aizpildīšanai.
Līdz ar to ir nepieciešams pagarināts termiņu un to noteikt
pēc revidēto gada pārskatu iesniegšanas.
Minēto diskusiju laikā CSP norādīja uz zemo uzņēmēju
disciplīnu, kā rezultātā vairāku atskaišu termiņi būtu
pagarināmi vienīgi pie nosacījuma, ka atskaites tiek iesniegtas
savlaicīgi, tomēr pašreizējā prakse rāda, ka neatkarīgi no
termiņa statistikas pārskati tiek iesniegti ar nedēļas
nokavēšanos. Vienlaikus CSP piekrīt, ka gada finanšu aktīvu un
pasīvu pārskatu nav pamatoti pieprasīt iesniegt pirms revidēto
gada pārskatu oficiālas publicēšanas un datu atzīšanas par
patiesiem, līdz ar to 1-FAP atskaites termiņš būtu
pagarināms līdz 1.jūnijam.
Lai mazinātu administratīvo slogu un pielāgotu statistikas
atskaišu iesniegšanu biznesa un grāmatvedības cikliem,
nepieciešams finanšu aktīvu un pasīvu 1-FAP gada
atskaites iesniegšanas termiņu noteikt 1.jūniju pēc taksācijas
gada un attiecīgi sakārtot normatīvo regulējumu.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922
"Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu
apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. noteikt par
1-FAP atskaites iesniegšanas termiņu nākamā gada
1.jūniju pēc taksācijas gada.
Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm. Turklāt publiskās pārvaldes
pielāgošanās uzņēmēju vajadzībām mazina administratīvo
slogu un atvieglo uzņēmējdarbību, padarot uzņēmējdarbības
vidi pievilcīgāku jauniem tirgus dalībniekiem.
|
01.01.2015. |
CSP |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas
pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi",
kas paredz ar 01.01.2015. noteikt par 1-FAP atskaites
iesniegšanas termiņu nākamā gada 1.jūniju pēc taksācijas
gada. |
Normatīvā akta sagatavošana CSP budžeta
ietvaros |
5.4. Limita palielināšana, no kura jāsniedz
informācija UIN deklarācijas 2. pielikumā "Darījumi ar
saistītiem uzņēmumiem (personām)"
Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai
un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un
maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā. Igaunijā šo
dienu stundu skaits gadā ir 81, bet Lietuvā – 175 stundas,
turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir
246 stundas gadā.
UIN likuma 12.pants paredz, ka darījumos ar saistītiem
uzņēmumiem ar nodokli apliekamais ienākums jāpalielina par
darījuma vērtības un tirgus vērtības starpību neatkarīgi no
darījumu summas un attiecīgi vērtību starpības. Savukārt UIN
likuma normu piemērošanas noteikumi nosaka konkrētas metodes
pēc kurām nosakāma tirgus cena un šo metožu izvēles
nosacījumus.
Attiecīgi atbilstoši UIN likuma normām UIN deklarācijas
2.pielikumā jāiekļauj informācija par jebkura apmēra darījuma
vērtības un tirgus vērtības starpību. Jau šobrīd MK
20.12.2011. noteikumu Nr.981 4.19. punkts paredz, ka atsevišķi
darījumu summas ir jāuzrāda tikai gadījumos, ja vairākos
darījumos ar vienu un to pašu personu izmantotās tirgus
vērtības (cenas) noteikšanas metodes atsevišķiem darījumiem
ir dažādas, vai atsevišķi darījumi ir veikti par cenām, kas
neatbilst tirgus vērtībai.
Praksē nodokļu maksātājam veidojas administratīvais slogs,
aizpildot UIN deklarācijas 2. pielikumu ar darījumiem, kuru
summas ir nebūtiskas. Līdz ar to nepieciešams samazināt
administratīvo slogu saistībā ar UIN deklarācijas 2. pielikumu
par darījumiem, kuru summas ir nebūtiskas, nosakot, ka UIN
deklarācijas 2.pielikums būtu jāaizpilda tikai nodokļu
maksātājiem, ja darījumi ir veikti par cenām, kas atbilst
tirgus cenai (vērtībai) un par darījumiem ar saistītiem
uzņēmumiem (personām), kuru summa pārsniedz 5000 EUR.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 20.12.2011. noteikumos Nr.981
"Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda
deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu", kas paredz
4.19.punktā noteikt, ka UIN deklarācijas 2. pielikums ir
jāaizpilda tikai nodokļu maksātājiem, kuru darījumi ir veikti
par cenām, kas neatbilst tirgus vērtībai vai par darījumiem ar
saistītiem uzņēmumiem (personām), kuru summa pārsniedz 5000
EUR.
Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu
samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības
prasībām, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju
Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās
iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts
iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu
Ekonomiskās brīvības rādītājus.
Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma
"Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un
priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga
samazināšanai nodokļu jomā". |
01.01.2016. |
FM, VID |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi MK 20.12.2011. noteikumos Nr.981 "Noteikumi par
uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un
avansa maksājumu aprēķinu", kas paredz 4.19. punktā noteikt, ka
UIN deklarācijas 2. pielikums ir jāaizpilda tikai nodokļu
maksātājiem, kuru darījumi ir veikti par cenām, kas neatbilst
tirgus vērtībai vai par darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem
(personām), kuru summa pārsniedz 5000 EUR. |
Normatīvā akta izstrāde FM, VID budžeta
ietvaros |
5.5. Paziņojuma par fiziskajām personām
izmaksātajām summām (kopsavilkums) vienkāršošana
Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai
un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un
maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā. Igaunijā šo
dienu stundu skaits gadā ir 81, bet Lietuvā – 175 stundas,
turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir
246 stundas gadā.
Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām
šobrīd ir norādāma informācija par ienākuma izmaksas datumu,
līdz ar to gadījumos, ja viena veida ienākums tiek izmaksāts
vairākos datumos, tas jānorāda par katru izmaksu atsevišķi,
kas rada administratīvo slogu uzņēmējam, apkopojot informāciju
par katru veikto izmaksu.
Lietuvas un Igaunijas prakses izpēte liecina, ka šajās
valstīs, sniedzot atskaites par fiziskajām personām
izmaksātajām summām, nav nepieciešams atsevišķi norādīt
izmaksāto summu izmaksas datumus.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 25.08.2008. noteikumos Nr.677
"Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem"
2.pielikumā, kas paredz izslēgt paziņojuma "Paziņojums par
fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)" 04.
rindu "Ienākuma izmaksas datums" un dot iespēju nodokļu
maksātājam summēt paziņojumā izmaksas fiziskām personām pa
ienākumu veidiem, nenorādot konkrētus ienākuma izmaksas
datumus, vai aizstājot šo informāciju ar ienākuma izmaksas
mēnesi.
Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu
samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības
prasībām, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju
Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās
iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts
iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu
Ekonomiskās brīvības rādītājus.
Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma
"Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un
priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga
samazināšanai nodokļu jomā". |
01.12.2014. |
FM, VID |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi MK 25.08.2008. noteikumos Nr.677 "Noteikumi par
iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 2.pielikumā, kas
paredz izslēgt paziņojuma "Paziņojums par fiziskajām personām
izmaksātajām summām (kopsavilkums)" 04. rindu "Ienākuma
izmaksas datums" un dot iespēju nodokļu maksātājam summēt
paziņojumā izmaksas fiziskām personām pa ienākumu veidiem,
nenorādot konkrētus ienākuma izmaksas datumus, vai aizstājot
šo informāciju ar ienākuma izmaksas mēnesi. |
Normatīvā akta izstrāde FM, VID budžeta
ietvaros |
5.6. Izvērtējuma sagatavošana par nodokļu
maksājumu ieviešanu pēc FIFO metodes un viena konta ieviešanu
visiem nodokļu maksājumiem
Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai
un 7 nodokļu deklarēšanai un maksāšanai uzņēmēji patērē
264 stundas gadā, savukārt Igaunijā šo dienu stundu skaits
gadā ir 81, Lietuvā – 175, bet Eiropas un Centrālāzijas
valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.
Šobrīd uzņēmējiem sagādā problēmas situācija, kad tiek
nomaksāti ar tā saimniecisko darbību saistītie nodokļi, bet
šo nodokļu samaksa notiek caur dažādiem kontiem, turklāt
nodokļu nomaksas rezultātā cilvēciskā faktora rezultātā
rodas dažādas kļūdas piemēram naudas summas pārskaitīšana
uz nepareizu kontu, vai arī nodokļu pārmaksas gadījumā
uzņēmējam ir jāvēršas ar iesniegumu VID par pārmaksāto
nodokļu atmaksu vai VID ir jāpatērē laiks lēmuma pieņemšanai
par šo summu atmaksu vai novirzīšanu uz citu nodokļu maksājumu
segšanai. Minētā situācija rada papildus administratīvo slogu
un izmaksas gan uzņēmējiem, gan VID.
Līdz ar to nepieciešams vērtēt iespēju ieviest nodokļu
maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu
vienu kontu uzņēmumam visiem nodokļu maksājumiem un maksājumus
veikt pēc FIFO metodes1, t.i., uzņēmums noteiktā
laika periodā nomaksā ar tā saimniecisko darbību saistīto
nodokļa apmēru uz vienu kontu un brīdī, kad iestājas nodokļa
maksājumu nomaksas saistība, VID ir tiesīgs no minētā konta
pārskaitīt deklarētā nodokļa apmēru uz attiecīgo budžeta
kontu.
Nepieciešams:
1. izstrādāt izvērtējumu par iespēju ieviest nodokļu
maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu
vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un maksājumu FIFO metodi
un turpmāk nepieciešamo rīcību.
Vienota nodokļa konta atvēršana uzņēmumam un nodokļu
maksāšanas veikšana pēc FIFO metodes, ne tikai atvieglotu ar
nodokļu nomaksu saistīto problēmas, bet arī uzlabotu pozīcijas
Latvijas Doing Business nodokļu rādītājā, ļaujot apvienot 7
uzskaitītos nodokļu maksājumus vienā, kā arī tādējādi
potenciāli samazinot nodokļu nomaksai nepieciešamo laiku vismaz
par 25%, un nodrošinātu iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai,
uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.
|
01.02.2015. |
FM, VID |
Izstrādāts izvērtējums par iespēju ieviest
nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai
nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un
maksājumu FIFO metodi un turpmāk nepieciešamo rīcību. |
Izvērtējuma sagatavošana FM, VID budžeta
ietvaros |
5.7. Izvērtējuma sagatavošana par UIN
maksāšanas atvieglojumu noteikšanu, t.sk., jaundibinātiem
uzņēmumiem pirmo trīs saimnieciskās darbības gadu laikā
Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai
un nodokļu, tai skaitā, UIN, deklarēšanai un maksāšanai
uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, savukārt Igaunijā šo
dienu stundu skaits gadā ir 81, Lietuvā – 175, bet Eiropas un
Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas
gadā.
Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.pants nosaka, ka
nodokļa maksātāji taksācijas gada laikā līdz katra mēneša
15.datumam (ieskaitot) iemaksā valsts budžetā avansa maksājumu
vienas divpadsmitās daļas apmērā no aprēķinātā UIN.
Jaundibināti uzņēmumi pirmajos trīs gados sastopas ar
problēmām, kuru cēlonis ir nestabilitāte un zemā tirgus daļa,
kā rezultātā viens gads no otra var atšķirties būtiski, tai
skaitā, novērtējot tīro peļņu vai zaudējumus. Papildu
apgrūtinājums veidojas uzņēmumiem, kuri pirmajā vai otrajā
gadā ir strādājuši ar pozitīvu tīro peļņu un attiecīgi
nākamajā taksācijas gadā tiem jāmaksā UIN ikmēneša avansa
maksājumi. Gadījumā, kad nākamajā gadā uzņēmums cieš
zaudējums, šis nodokļa maksāšanas režīms ir liels slogs, jo
uzņēmums sastopas ar finansiālām grūtībām, kad iespējams
nevar segt parādsaistības un kurām papildus uzlikts
apgrūtinājums ik mēnesi maksāt UIN. Šādos gadījumos ir
nepieciešams valdes locekļu personisko līdzekļu ieguldījums
uzņēmumos, kas tā jau ir salīdzinoši liels uzņēmējdarbības
uzsākšanas pirmajos gados.
Jāatzīmē, ka uzņēmumiem, kuru UIN avansa maksājumi
mēnesī iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza 711 EUR,
ir iespēja UIN avansa maksājumus veikt reizi ceturksnī.
Vienlaikus identificējams, ka arī ceturkšņa maksājumi sastāda
lielu nodokļa slogu uzņēmējiem to darbības sākumposmā.
Nepieciešams tieši jaundibinātiem uzņēmumiem, kuri atrodas
pirmajā uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē, ieviest
atvieglotu nodokļu maksāšanas kārtību, piemēram, paredzot UIN
aprēķināšanu un nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc
pirmo trīs gadu kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu
rādītāja vai UIN maksāšanu pēc taksācijas gada, un
attiecīgi pēc pirmajiem trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN
aprēķināšana un maksāšana būtu piemērojama ierastajā
kārtībā. Šāda iespēja jāpiedāvā ir mikro un mazajiem
uzņēmējiem, kur tieši uzņēmējdarbības pirmajā fāzē
uzņēmēji iegulda savus personiskos līdzekļus un jebkuras UIN
izmaksas, kas nav atbilstošas tekošajiem peļņas rādītājiem,
rada pastiprinātus draudus.
Ir nepieciešams veicināt jauno uzņēmēju aktīvāku
uzņēmējdarbību, kas vērta uz izaugsmi. No valsts puses tas
nozīmē piedāvāt pareizos stimulus, kas sakārto finanšu
plūsmas uzņēmuma uzsākšanas fāzē, pirms tas ir pakļauts
regulāriem UIN avansa maksājumiem.
Tāpat risināms jautājums par ceturkšņa maksājumiem, kas ir
mazāki par gada beigās maksājamo UIN. Atsevišķos gadījumos
(piemēram, tiek prognozēts ievērojams apgrozījuma
samazinājums, uzņēmums ir mainījis darbības veidu) ir iespēja
vērsties VID ar lūgumu samazināt UIN avansa maksājumus. Tomēr
gadījumā, ja avansa maksājumi būs mazāki par gada beigās
maksājamo UIN, tad par starpību tiek aprēķināta nokavējuma
nauda.
Nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru
apliekamais ienākums iepriekšējā taksācijas periodā
nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic
(šāda sistēma tiek praktizēta atsevišķās ES valstīs,
piemēram, Lietuvā). Tāpat nepieciešams papildus vērtēt
iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam
iepriekšējā taksācijas periodā (šobrīd 711 euro mēnesī),
līdz kuram UIN avansa maksājumus var veikt reizi ceturksnī,
piemēram līdz 3000 EUR.
Nepieciešams:
1. izstrādāt izvērtējumu par iespēju likumā "Par
uzņēmumu ienākuma nodokli" paredzēt:
1.1. jaundibinātiem uzņēmumiem veikt UIN aprēķināšanu un
nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc pirmo trīs gadu
kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu rādītāja vai UIN
maksāšanu pēc taksācijas gada, un attiecīgi pēc pirmajiem
trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN aprēķināšana un
maksāšana būtu piemērojama ierastajā kārtībā;
1.2. iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais
ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza
noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic;
1.3. iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam
iepriekšējā taksācijas periodā līdz kuram UIN avansa
maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram, no 711 EUR līdz
3000 EUR
2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā izvērtējuma
rezultātus, attiecīgi izstrādāt un noteiktā kārtībā
iesniegt MK grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma
nodokli".
Atvieglotas UIN maksāšanas kārtības ieviešana, īpaši
uzņēmuma pirmajos trīs gados veicinātu uzņēmējdarbības
aktivitāti tautsaimniecībā, straujāku uzņēmumu skaita un
nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu, kā arī veicinātu
Latvijas uzņēmēju izaugsmi un konkurētspēju.
|
01.02.2015. |
FM |
1. Izstrādāts izvērtējums par iespēju likumā
"Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredzēt:
1.1. jaundibinātiem uzņēmumiem veikt UIN aprēķināšanu un
nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc pirmo trīs gadu
kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu rādītāja vai UIN
maksāšanu pēc taksācijas gada, un attiecīgi pēc pirmajiem
trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN aprēķināšana un
maksāšana būtu piemērojama ierastajā kārtībā;
1.2. iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais
ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza
noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic;
1.3. iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam
iepriekšējā taksācijas periodā līdz kuram UIN avansa
maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram, no 711 EUR līdz
3000 EUR
2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā izvērtējuma
rezultātus, attiecīgi izstrādāt un noteiktā kārtībā
iesniegt MK grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma
nodokli".
|
Normatīvā akta izstrāde FM budžeta
ietvaros |
5.8. Pārmaksātā PVN atmaksāšanas
kārtības pārskatīšana un atvieglošana
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109.pantā
noteikto kārtību, VID, veicot nodokļu administrēšanas
pasākumus, pārceļ apstiprināto pārmaksāto PVN summu uz
nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot
nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo PVN
summu, 30 dienu laikā pēc: 1) PVN deklarācijas iesniegšanas
termiņa; 2) nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja
nodokļa deklarācija ir iesniegta pēc likumā noteiktā nodokļa
deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās nodokļa
deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta
nodokļa deklarācija. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam ir
PVN parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto
maksājumu parāds, VID pārmaksāto PVN summu pirms tā
pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza likumā "Par
nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu
maksājumu un nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai. Ja
reģistrētam nodokļa maksātājam pēc pārmaksātās PVN summas
novirzīšanas parādu segšanai joprojām ir pārmaksātā PVN
summa, to pārceļ uz nākamajiem taksācijas periodiem. Beidzoties
taksācijas gadam, VID PVN pārmaksu atmaksā reģistrētā
nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā
pēc tam, kad VID apstiprinājis pārmaksāto PVN summu par
taksācijas gadu.
Pārmaksāto PVN summu, kas izveidojusies taksācijas periodā,
VID atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā
bankas kontā, ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā
noteikto termiņu, ja ir īstenots kāds no minētajā likumā
noteiktajiem nosacījumiem:
1) reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi
apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta
nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo
darījumu vērtības;
2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un
reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN
samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu
apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti
no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;
3) pārmaksātā PVN summa, kas izveidojusies par
pamatlīdzekļiem, pārsniedz 142,29 euro un reģistrētais
nodokļa maksātājs ir pieprasījis šīs pārmaksātās PVN
summas atmaksu;
4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir
izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un
metāllūžņu darījumiem;
5) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.
Lai veicinātu reģistrētā nodokļa maksātāja apgrozāmo
līdzekļu apriti un attiecīgi to attīstību, nepieciešams
izvērtēt Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto
regulējumu par pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtību un
iespēju samazināt minētā likuma 109.panta piektajā daļā
norādīto summu apmēru.
Nepieciešams
1. sagatavot izvērtējumu (ar secinājumiem un priekšlikumiem
turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem) par iespēju Pievienotās
vērtības nodokļa likumā samazināt ārpus iekšzemes darījumu
apjomu slieksni (šobrīd 90 procenti) un pārmaksātās PVN summas
slieksni šādos gadījumos:
1) reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi
apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta
nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo
darījumu vērtības;
2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un
reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN
samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu
apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti
no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;
3) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir
izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un
metāllūžņu darījumiem;
4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.
Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm un ietekmēs ar nodokļu nomaksu
veikšanas vieglumu.
|
01.02.2015. |
FM sadarbībā ar VID |
Izstrādāts un iesniegts Plāna vadības grupai
izvērtējums (ar secinājumiem un priekšlikumiem turpmāk
nepieciešamajiem pasākumiem) par iespēju Pievienotās vērtības
nodokļa likumā samazināt ārpus iekšzemes darījumu apjoma
slieksni (šobrīd 90 procenti) un pārmaksātās PVN summas
slieksni šādos gadījumos:
1) reģistrētā nodokļu maksātāja ar PVN 0 procentu likmi
apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta
nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo
darījumu vērtības;
2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un
reģistrētā nodokļu maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN
samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu
apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti
no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;
3) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir
izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un
metāllūžņu darījumiem;
4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.
|
Izvērtējuma un normatīvā akta sagatavošana FM
budžeta ietvaros |
5.9. Statistikas pārskatu automatizēta
iesniegšana, paaugstinot grāmatvedības programmu
funkcionalitāti
Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai
un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un
maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139
stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei,
kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām
apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu
skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un
Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas
gadā.
Lai gan CSP statistikas atskaites ir aizpildāmas elektroniski,
katra datu vietne ir aizpildāma internetā manuāli, kā
rezultātā atskaišu aizpildīšana prasa lielu laika patēriņu
informācijas atlasei no informācijas avota (grāmatvedības
programmas) uz CSP veidlapu, kas varētu tikt automatizēta,
līdzīgi kā tas jau ir ieviests ar VID EDS. Turklāt, arī CSP
veidlapās informācija par iepriekšējo periodu jau pašlaik
aizpildās automātiski.
Uzņēmēji ir konstatējuši, ka liela daļa CSP norādāmās
informācijas tiek uzskaitītas savlaicīgi grāmatvedības
programmās, līdz ar to, izstrādājot datu automātiskas
pārneses programmu, statistikas atskaites tiktu aizpildītas
automātiski, kā rezultātā tiktu samazināts patērētais laiks
un uzlabotos datu kvalitāte, jo tiktu samazināts cilvēka
kļūdu faktors.
Lai pilnveidotu statistikas pārskatu iesniegšanas kārtību,
EM organizēja tikšanos ar CSP, LTRK, grāmatvedības
datorprogrammu s, kuras rezultātā tika panākta vienošanās, ka
tiks identificēts konkrēts to statistikas pārskatu saraksts, kur
iesniedzamie dati būtu nolasāmi no grāmatvedības uzskaites
programmām, turpmāk CSP izstrādās tehnisko specifikāciju, kā
šie statistikas pārskati būtu aizpildāmi elektroniski no
grāmatvedības uzskaites sistēmām, un balstoties uz šo
grāmatvedības datorprogrammu izstrādāji varēs uzsākt darbu
pie jauna produkta izstrādes, ar kura rīka palīdzību
statistikas pārskatus būtu iespējams aizpildīt automātiski no
grāmatvedības programmas.
Nepieciešams:
1. CSP sagatavot aktuālāko statistikas pārskatu kopu, kas
satur tipveida grāmatvedības programmās pieejamos datus un kuru
iesniegšanai pakļauta lielākā uzņēmēju kopa;
2. izstrādāt un saskaņot specifikāciju datu automatizētai
ievadei statistikas pārskatos, uz kā pamata grāmatvedības
programmu izstrādātāji var attīstīt jaunu produktu programmu
lietotājiem;
3. publicēt minētās specifikācijas CSP mājas lapā.
Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
01.01.2015. |
CSP |
1. Sagatavota aktuālākā statistikas pārskatu
kopa, kas satur tipveida grāmatvedības programmās pieejamos
datus un kuru iesniegšanai pakļauta lielākā uzņēmēju kopa;
2. Izstrādāta un saskaņota specifikācija datu automatizētai
ievadei statistikas pārskatos, uz kā pamata grāmatvedības
programmu izstrādātāji var attīstīt jaunu produktu programmu
lietotājiem.
3. Publicētas minētās specifikācijas CSP mājas lapā.
|
CSP budžeta ietvaros. |
5.10. Vadlīnijas grāmatvedības
organizācijas dokumentu sagatavošanai
Pasākums par vadlīniju izstrādi grāmatvedības dokumentu
sagatavošanai tikai iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam. Saskaņā
ar MK 18.092012. sēdes protokollēmuma Nr.52 7.§ "Likumprojekts
"Grozījumi Gada pārskatu likumā"" 3.punktā doto uzdevumu – FM
sadarbībā ar EM, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameru un profesionālajām
asociācijām grāmatvedības un revīzijas jomā tika izvērtēt
iespēju piemērot grāmatvedības vienkāršā ieraksta sistēmu
visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no
juridiskās formas. 2012.gada nogalē noritēja darbs pie
situācijas izvērtēšanas un iespējām ļaut vienkāršā
ieraksta sistēmu izmantot visiem mikrouzņēmumu nodokļa
maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. Darba grupas
ietvaros tika secināts, ka šobrīd pasākumu nav iespējams
īstenot, jo ir ierobežots EK 4.direktīvas par grāmatvedību
deleģējums un ir saskatāmi riski grāmatvedības datu
atspoguļošanai gadījumos, kad uzņēmums pāries no
vienkāršās ieraksta sistēmas uz divkāršo (vai otrādi), t.i.,
zaudēs vai iegūs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja
statusu.
Vienlaikus secināts, ka mikrouzņēmumiem (SIA) grūtības
sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi
grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku
izstrādāšana. Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā
būtu noderīgi vienkāršoti un centralizēti sagatavoti
grāmatvedības organizācijas dokumentu paraugi vadlīniju vai
rokasgrāmatas formā, kas nav saistīti ar konkrētu nozari. Tajā
skaitā, būtu noderīgs grāmatvedības kontu plāna paraugs vai
centralizēts grāmatvedības kontu plāns, kuru varētu izmantot
brīvprātīgai lietošanai tajos gadījumos, kad uzņēmējs
nevēlas sagatavot un izmantot pats savu grāmatvedības kontu
plānu. Būtu nepieciešams izstrādāt arī grāmatvedības
politiku paraugus.
Vienlaikus 20.07.2013. ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta
un Padomes Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada
finanšu pārskatiem, ar ko groza Eiropas parlamenta un Padomes
Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un
83/349/EEK un šī jaunā Grāmatvedības Direktīva jāpārņem 2
gadu laikā, t.i., līdz 01.07.2015. Jaunās Grāmatvedības
Direktīvas mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī
samazināt administratīvo slogu jo īpaši mazajiem uzņēmumiem.
Ņemot vērā minēto, FM ir uzsākts darbs pie jauna Gada
pārskatu likuma izstrādes, kas paredz atvieglot prasības
mazajiem uzņēmumiem, līdz ar to būs nepieciešams sagatavot
grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu tām SIA,
kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma norādītajai mikro
sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē
izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas
Nepieciešams:
1. sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu
rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma
norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID)
tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi
pieejama bez maksas.
Minēto pasākumu ieviešana būtiski
samazinātu laiku, kas jāpatērē gada pārskatu aizpildīšanai,
un būtu iespējams paaugstināt uzlabot uzņēmēju viedokli GKI
un Ekonomiskās brīvības rādītājā.
|
01.01.2016. |
FM sadarbībā ar EM un uzņēmējus
pārstāvošajām organizācijām |
Sagatavota grāmatvedības organizācijas
dokumentu rokasgrāmata tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada
pārskatu likuma norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un
publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu,
kas būs brīvi pieejama bez maksas.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
5.5.pasākums precizētā redakcijā
|
Vadlīniju sagatavošana FM budžeta
ietvaros. |
5.11. Brīdinošas informācijas aprite EDS par
nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko
darbību
Ar 01.01.2012. uzņēmējiem ir ieviesta EDS, kas paredz kārtot
formalitātes tikai elektroniskā formā. Praksē ir konstatēti
gadījumi, kad sniedzot PVN deklarācijas, uzņēmējam ir
problēmas ar PVN apliekamā ienākuma atgūšanu, kas saistīts ar
tā darījuma partnera saimnieciskās darbības pārtraukšanu,
tādējādi apgrūtinot laicīgu grāmatvedības pārskatu
gatavošanu uzņēmumā.
Lai risinātu minēto situāciju nepieciešams uzlabot EDS
funkcionalitāti un nodrošināt brīdinošas informācijas apriti
EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto
saimniecisko darbību.
2013.gadā VID tika uzsākta izmaiņu veikšana EDS, kuras
mērķis nodrošināt PVN deklarācijas kontroli un informēt
nodokļu maksātāju ar brīdinājumu, ka deklarācijā
norādītajam nodokļu maksātāja darījuma partnerim darījuma
veikšanas brīdī ir apturēta saimnieciskā darbība, norādot
saimnieciskās darbības apturēšanas datumu. Pasākuma izpilde
tika apturēta un kavējās saistībā ar prioritārajiem eiro
ieviešanas pasākumiem EDS. Brīdinošas informācijas
norādīšana EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera
apturēto saimniecisko darbību tiks nodrošināta 2014.gadā.
Nepieciešams:
1. nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par
nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko
darbību ar 01.11.2014.
Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu
samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības
prasību kārtošanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas
pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.
|
01.11.2014. |
FM, VID |
Nodrošināta brīdinošas informācijas aprite
EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto
saimniecisko darbību ar 01.11.2014.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
5.3.pasākums precizētā redakcijā
|
FM, VID budžeta ietvaros |
5.12. Uzņēmējiem nepieciešamās
informācijas par nodokļu nomaksu un deklarāciju aprites
uzlabošana EDS
Šobrīd EDS neparedz iespēju nodokļa deklarācijas iesniegt
pirms taksācijas perioda beigām.
Praksē ir situācijas, kad uzņēmumam būtu vienkāršāk un
lētāk organizēt nodokļu uzskaites darba plūsmu, iesniedzot
deklarāciju pirms taksācijas perioda beigām gadījumos, kad
nodokļu deklarācijas saturs jau ir iepriekš zināms, ja šāda
iespēja tiktu paredzēta.
2014.gadā VID tiks izveidots risinājums, lai realizētu līdz
šim nodrošinātā ierobežojuma - aizliegt EDS deklarāciju
iesniegšanu pirms taksācijas perioda beigām, atcelšanu.
Iesniedzot deklarāciju priekšlaicīgi, tā tiks sekmīgi
pieņemta un nodota pārnešanai uz Nodokļu informācijas
sistēmas datu bāzi.
Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju ar pilnīgu
informāciju par tā pienākumiem sagatavot un noteiktos termiņos
sniegt attiecīgās nodokļu deklarācijas, nepieciešams
izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz lietotājam EDS sākumlapā
informāciju par deklarāciju iesniegšanas plānu, ko pēc VID
rīcībā esošās informācijas nodokļu maksātājam ir
jāiesniedz.
Šobrīd vairāku deklarāciju dokumentu ievada formās
(piemēram PVN deklarācijas pielikums "PVN 1-I") vienlaicīgi uz
ekrāna tiek attēlotas vienīgi 10 ierakstu rindas. Veicot vairāk
kā 10 ierakstus, lietotājam ir jāpārvietojas starp vairākām
ievadformas lapām. Līdz ar minēto, veicot lielu skaitu ierakstu,
lietotājam ir apgrūtinoši pārskatīt visus veiktos ierakstus
(piemēram, datu manuālas pārbaudes nolūkā).
Tāpat šobrīd EDS dokumentus var iesniegt pa vienam, tomēr
būtu noderīga iespēja iesniegt vairākus dokumentus
vienlaicīgi.
Pastāv atšķirības Nodokļu maksātāju deklarēšanas
sistēmā (NMDS) sistēmā uzreiz redzamajos datos un datos, kuri
tiek saņemti pēc uzņēmēja nodokļu nomaksas stāvokļa
informācijas aktualizācijas pieprasījuma. Turklāt negatīvi
tika atzīmēts minētā aktualizācijas pieprasījuma ilgais
izpildes laiks.
Aizpildot UIN avansa maksājumu aprēķinu, uzņēmējiem ir
jānorāda informācija par taksācijas periodā samaksāto UIN
avansa maksājumu kopējo apmēru. Turklāt, aprēķinot UIN avansa
maksājumus, UIN summa ir jākoriģē atbilstoši CSP noteiktajam
pirmstaksācijas gada kopējam patēriņa cenu indeksam (vai
kopējam patēriņa cenu indeksam pirmstaksācijas periodā, kas
aprēķināts, reizinot CSP noteiktos pirmstaksācijas perioda
ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods
nesakrīt ar kalendāra gadu). Uzņēmējiem administratīvais
slogs UIN avansa aprēķināšanai tiktu samazināts, ja tiktu
atvieglota pieeja minētajai informācijai, to informatīvi vai
automātiska aprēķina veidā iekļaujot UIN avansa maksājumu
aprēķina veidlapā deklarācijas sagatavošanas brīdī.
Nepieciešams:
1. 2014.gada ietvaros izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz:
1.1. iespēju iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas
pirms taksācijas perioda beigām;
1.2. lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju
iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas
nodokļu maksātājam ir jāiesniedz;
1.3. nodokļu maksātājus automātiski brīdināti par
deklarāciju neiesniegšanu;
1.4. nodokļu maksātājam iespēju aprēķināt parāda summu
uz noteiktu datumu (kalendārs);
2. 2015.gada ietvaros izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz:
2.1. iespēju nodokļu deklarāciju ievadformās attēlot
lielāku ierakstu skaitu pēc nodokļu maksātāja paša izvēles
(piemēram, neierobežota skaita ierakstus, 100 vai 20 ierakstus
vienā lapā);
2.2. iespēju EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus
vienlaicīgi;
2.3. NMDS sistēmas sniegtās informācijas attēlojuma
aktualizēšanu un ātrdarbību;
2.4. UIN deklarācijas sagatavē iekļaut informāciju par
nodokļu maksātāja taksācijas periodā samaksāto UIN avansa
maksājumu apmēru, kā arī informāciju par CSP noteiktajiem
patēriņa cenu indeksiem, kas izmantojami UIN avansa maksājumu
aprēķinā.
Ieviešot šo pasākumu, tiktu mazināts uzņēmējiem
administratīvais slogs saistībā ar darba organizācijas
plānošanu un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju
Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās
iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts
iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu
Ekonomiskās brīvības rādītājus.
Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma
"Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un
priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga
samazināšanai nodokļu jomā".
Tāpat pasākums identificēts arī
2014.gada uzņēmumu aptaujā par administratīvo procedūru
ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tā ziņojumā par
priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem
|
1.01.07.2015.
2. 01.01.2016.
|
VID |
1. 2014.gada ietvaros izstrādātas EDS izmaiņas,
kas paredz:
1.1. iespēju iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas
pirms taksācijas perioda beigām;
1.2. lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju
iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas
nodokļu maksātājam ir jāiesniedz;
1.3. nodokļu maksātājus automātiski brīdināti par
deklarāciju neiesniegšanu;
1.4. nodokļu maksātājam iespēju aprēķināt parāda summu
uz noteiktu datumu (kalendārs);
2. 2015.gada ietvaros izstrādātas EDS izmaiņas, kas
paredz:
2.1. iespēju nodokļu deklarāciju ievadformās attēlot
lielāku ierakstu skaitu pēc nodokļu maksātāja paša izvēles
(piemēram, neierobežota skaita ierakstus, 100 vai 20 ierakstus
vienā lapā);
2.2. iespēju EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus
vienlaicīgi;
2.3. NMDS sistēmas sniegtās informācijas attēlojuma
aktualizēšanu un ātrdarbību;
2.4. UIN deklarācijas sagatavē iekļaut informāciju par
nodokļu maksātāja taksācijas periodā samaksāto UIN avansa
maksājumu apmēru, kā arī informāciju par CSP noteiktajiem
patēriņa cenu indeksiem, kas izmantojami UIN avansa maksājumu
aprēķinā.
|
VID budžeta ietvaros |
Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai |
6. Pārrobežu tirdzniecība - muita |
|
6.1. Kravu muitošanas procesu pilnveidošana,
normatīvajos aktos noteiktajā apjomā atvieglojot tranzīta kravu
plombēšanu, un plašāka muitas vienkāršojumu piemērošana
Pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business 2014
Latvija ir ierindota 17.vietā. Salīdzinoši Igaunija ir
novērtēta 7.vietā, bet Lietuva – 15.vietā, kas skaidrojams ar
izmaksu apmēriem importa-eksporta darījumiem. Vērojams, ka
Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir
lielāks nekā kaimiņvalstīs
Saskaņā ar Komisijas 02.07.1993. Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar
ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92
par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula
Nr. 2454/93), 357.panta 1. un 4.punktu (1987.gada 20.maija
Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru 11.pantu un I.
papildinājuma 31.pantu) preces, kam jāpiemēro Kopienas
(Kopīgā) tranzīta procedūra, neizlaiž, ja tām nav uzlikta
plomba, izņemot gadījumus, kad nosūtītāja muitas iestāde
atbrīvo no pienākuma uzlikt plombu, ja, ņemot vērā citus
iespējamos identifikācijas pasākumus, preču apraksts tranzīta
deklarācijā sniegtajā informācijā vai papildu dokumentos
padara tās viegli identificējamas.
Analizējot 2014.gada 1.ceturksnī Latvijas muitas kontroles
punktos piemēroto tranzīta procedūru statistiku, ir jāatzīmē,
ka 84,9% no piemērotajām tranzīta procedūrām ir piemērotas
vienkāršotā kārtība, t.i., izmantojot piešķirtās atļaujas
atzītā nosūtītāja statusam, kas nozīmē, ka to ir veikuši
paši uzņēmēji, bez muitas iestāžu starpniecības. Rīgas
ostā šādi noformēto kravu īpatsvars ir 78,6%, taču,
neskatoties uz to, dažkārt tranzīta kravas izlaišana no Rīgas
brīvostas brīvo zonu termināliem laika ziņā var aizņemt līdz
vairākām stundām, kas būtiski palielina izmaksas un padara
Rīgas ostas terminālus kā tranzīta kravām nepievilcīgu ostu,
kā rezultātā nepieciešams meklēt risinājumus tranzīta kravu
aprites paātrināšanai, t.sk. izvērtējot tranzītu kravu
plombēšanas kārtības atvieglošanas iespējamību.
Šobrīd spēkā esošas ir 84 atļaujas atzītā nosūtītāja
un/vai atzītā saņēmēja statusa izmatošanai, kas nodrošina
komersantiem (atļauju turētājiem) iespēju pieteikt preces
tranzīta procedūrai atļaujā noteiktajās vietās, iesniedzot
muitas deklarāciju elektroniskā veidā VID informācijas
sistēmās, un izlaist tranzīta procedūrai elektroniski
pieteiktās preces patstāvīgi (neuzrādot preces un tranzīta
deklarāciju nosūtītāja muitas iestādē), ja muitas iestāde
komersantiem (atļauju turētājiem) nav paziņojusi par
nepieciešamību pārbaudīt muitojamās preces un muitojamo preču
dokumentus.
Pamatojoties uz komersantu iesniegumiem, VID Muitas pārvalde
atbilstoši regulas Nr. 2454/93 357. un 399.panta nosacījumiem jau
šobrīd ir pieņēmusi lēmumus:
1) atbrīvot no pienākuma uzlikt atzītā nosūtītāja plombas
šādos gadījumos:
a) kravām, kas tiek nosūtītas ar neskartu nodrošinājumu, ar
kurām pirms nosūtīšanas tranzītā netiek veiktas nekādas
darbības (izkraušana, iekraušana) un kas paredzētas
nosūtīšanai pa dzelzceļu - 7 komersanti;
b) kravām, kuras tiek pārvadātas pa dzelzceļu specializētos
dzelzceļa vagonos, ar dzelzceļa platformām un pusvagoniem
pārvadājamām kravām, autotransporta līdzekļiem savā gaitā
un lielgabarīta kravām neuzlikt ar atzītā nosūtītāja
atļauju apstiprināto atzītā nosūtītāja nodrošinājumu – 8
komersanti;
2) noteikusi precēm citus identifikācijas līdzekļus -
gadījumos, kad preces izmērs ir neliels un tās no komersanta
muitas noliktavas tiek vestas transporta līdzeklī, kas nav
piemērots plombēšanai, kravu identificēšanai izmantot
pašlīmējošas uzlīmes – 9 komersanti.
Komersantiem, piemērojot Kopienas (Kopīgā) tranzīta
procedūras vienkāršojumu - atzītais nosūtītājs - būtiski
samazinās administratīvais slogs, jo komersanti paši, bez muitas
iestāžu starpniecības piemēro precēm tranzīta muitas
procedūras, bez kravas un tās pavaddokumentu uzrādīšanas
muitas iestādē, tādejādi efektīvāk izmantojot komersantam
pieejamos darbaspēka un finansiālos resursus.
Saskaņā ar 14.11.1975. Muitas Konvencijas par
starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti
(turpmāk - TIR konvencija) 19.pantu un 19.panta 0.19.
"paskaidrojošo rakstu", nosūtītāja muitas iestādei, pirms
izlaist preces TIR procedūrā transportlīdzeklim jāuzliek muitas
nodrošinājums.
Pamatojoties uz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes
priekšlikumu par nacionālā TIR procedūras vienkāršojuma
ieviešanu, Finanšu ministrija un VID Muitas pārvalde sadarbībā
ar nacionālo garantējošo asociāciju – biedrību
"Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto" ir izstrādājusi
Ministru kabineta noteikumu "Muitas procedūras – tranzīts –
piemērošanas kārtība" projektu, kas paredz pilnvarotā
nosūtītāja TIR procedūrā statusa izveidošanu. MK noteikumu
projekts paredz, ka pilnvarotais TIR nosūtītājs – persona, kas
ir saņēmusi atbilstošo Valsts ieņēmumu dienesta atļauju –,
ir tiesīgs piemērot TIR procedūru, neuzrādot preces,
transportlīdzekli un TIR karneti nosūtītāja muitas
iestādei.
Nepieciešams:
1. izvērtēt tranzīta kravu aprites paātrināšanai regulas
Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumu piemērošanu, izlaižot
Kopienas tranzīta procedūrā preces, kas ir iekrautas jūras
konteineros ar preču nosūtītāja neskarto nodrošinājumu,
ievērojot 4.punktā noteikto attiecībā uz preču
identifikāciju:
- preces tika pārvadātas ar jūras konteineri, bez preču
pārkraušanas pārvadājuma laikā;
- jūras konteinerim uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba
atbilst starptautiskajiem kravas nodrošinājumu (plombu)
standartiem (piemēram, ISO 17712:2013 "Freight containers -
Mechanical seals"), ir norādīta jūras transporta preču
dokumentos un ir neskarta;
- tranzīta deklarācijā un pavaddokumentos norādītā
informācija atbilst regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta
noteikumiem (preces un preču daudzums ir viegli identificējami,
preču apraksts pietiekami precīzs, lai preci varētu identificēt
un klasificēt saskaņā ar Eiropas Savienības Kombinēto
nomenklatūru, kas noteikta ar Padomes 23.07.1987. Regulu (EEK)
Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo
muitas tarifu un ikgadējiem grozījumiem tās I pielikumā,
tranzīta deklarācijas 44.ailē norādīta preču nosūtītāja
kravas plomba);
2. īstenot aktivitātes, kas paredz veicināt tranzīta kravu
apriti, sadarbojoties ar Latvijas loģistikas un transporta nozares
asociācijām atbalsta sniegšanā uzņēmējiem (informācijas
kampaņa, konsultācijas, pārrunas ar ostas kravu apstrādes
uzņēmumiem, kuri varētu sniegt šādu pakalpojumu citiem
komersantiem (autopārvadātājiem)), lai paplašinātu Kopienas
tranzīta procedūras vienkāršojuma - atzītais nosūtītājs -
izmantošanu;
3. izstrādāt un publicēt VID mājas lapā tranzīta kravu
muitošanas procesu aprakstus, kravu izvešanai no Rīgas
ostas.
Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu ātrākas
pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem.
|
01.01.2015. |
VID |
1. Izvērtēta tranzīta kravu aprites
paātrināšanai regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumu
piemērošana, izlaižot Kopienas tranzīta procedūrā preces, kas
ir iekrautas jūras konteineros ar preču nosūtītāja neskarto
nodrošinājumu, ievērojot 4.punktā noteikto attiecībā uz
preču identifikāciju.
2. Īstenot aktivitātes, kas paredz veicināt tranzīta kravu
apriti, sadarbojoties ar Latvijas loģistikas un transporta nozares
asociācijām atbalsta sniegšanā uzņēmējiem (informācijas
kampaņa, konsultācijas, pārrunas ar ostas kravu apstrādes
uzņēmumiem, kuri varētu sniegt šādu pakalpojumu citiem
komersantiem (autopārvadātājiem)), lai paplašinātu Kopienas
tranzīta procedūras vienkāršojuma - atzītais nosūtītājs -
izmantošanu.
3 Izstrādāti un publicēti VID mājas lapā tranzīta kravu
muitošanas procesu apraksti kravu izvešanai no Rīgas ostas.
|
VID budžeta ietvaros |
6.2. Elektroniskās informācijas aprite muitā
– muitas maksājumus veikt tiešsaistes režīmā, izmantojot
portālu www.latvija.lv, un iespēja uzņēmējiem elektroniski
iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas n
Lai vienkāršotu muitošanas procesu, samazinot muitas
formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas gan
komersantiem, gan valsts iestādēm un paaugstinātu muitas
kontroles un riska analīzes efektivitāti, un samazinātu
krāpniecības iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas
attīstību un legālu tirdzniecību un nodrošinātu attiecīgo ES
normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā 2006.gadā
uzsākta e-muitas projekta īstenošana. E-muitas projekta
ieviešana notiek vairākos posmos. Līdz šim ieviesta Eksporta
kontroles sistēma un Importa kontroles sistēma, kas nodrošina
eksporta deklarāciju, kā arī izvešanas un ievešanas
kopsavilkuma deklarāciju elektronisku iesniegšanu un apstrādi,
automātisku riska analīzi atbilstoši Kopienas riska kritērijiem
un elektronisku datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar
jaunajām sistēmām Latvijas muitā tika ieviesta jauna komersanta
lietotāja saskarne, kas nodrošina TIR/tranzīta
deklarāciju elektronisku iesniegšanu. Sistēmās ir integrēta
Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma
(EORI), kas sasaistīta ar EK centrālo Ekonomisko operatoru
sistēmu (EOS) un nodrošina datu apmaiņu par Latvijā un
citās ES dalībvalstīs Komersantu reģistrācijas un
identifikācijas sistēmā (EORI) reģistrētām personām,
t.sk., atzītajiem komersantiem.
Ieviešot Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas EMDAS
funkcionalitāti importa muitas procedūru noformēšanai, ar
2014.gada 6.maiju ir nodrošināta iespēja uzņēmējiem
elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas,
tai skaitā, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas
vērtības deklarācijas.
Nepieciešams turpināt uzlabot elektronisko muitas vidi,
izmantojot jau ieviesto EMDAS platformu.
VID tiek turpināta projekta "Elektroniskās muitas datu
apstrādes sistēmas izstrāde, pilnveidošana un uzturēšana"
īstenošana:
- 06.05.2014. EMDAS produkcijas vidē tika uzstādīta versija,
kurā realizēta jaunā EMDAS funkcionalitāte importa muitas
procedūru noformēšanai, tai skaitā, vienkāršoto un muitas
vērtības deklarāciju datu elektroniskai iesniegšanai un
apstrādei, aizstājot līdz šim importa muitas procedūru
formēšanai izmantoto deklarēšanas sistēmu ASYCUDA++;
- turpinās darbs pie e-pakalpojumu izstrādes un testēšanas
muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot
portālu www.latvija.lv.
Lai nodrošinātu komersantiem iespēju elektroniski iesniegt
datus preču pagaidu uzglabāšanas noformēšanai:
- ir izstrādāta manifestu funkcionalitātes un pagaidu
uzglabāšanas funkcionalitātes 1. un 2.kārta EMDAS komersanta un
muitas modulī,
- 2014.gadā turpinās darbs pie pagaidu uzglabāšanas
deklarāciju iesniegšanas un apstrādes funkcionalitātes
(3.kārta), kā arī vienotas elektroniskas preču uzskaites
izstrādes EMDAS.
Projekta "EMDAS izstrāde, pilnveidošana un uzturēšana"
īstenošanas termiņš ir 30.06.2014. Pēc ERAF projekta beigām,
2014.gadā EMDAS pilnveidošana tiks turpināta Jauno politikas
iniciatīvu īstenošanai papildus piešķirtā finansējuma
ietvaros.
Nepieciešams:
1. nodrošināt e-pakalpojumu muitas maksājumu veikšanai
tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv;
2. nodrošināt pagaidu uzglabāšanas deklarāciju
iesniegšanas un apstrādes, kā arī vienotas pagaidu
uzglabāšanai deklarēto preču uzskaites funkcionalitātes
izstrādi EMDAS.
Ieviešot minēto pasākumu, uzņēmējiem tiks nodrošināta
vienota sistēma elektronisku muitas deklarāciju un citu ar muitu
saistītu datu iesniegšanai un apstrādei.
|
01.01.2015. |
VID |
1. Nodrošināts e-pakalpojums muitas maksājumu
veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu
www.latvija.lv.
2. Nodrošināta pagaidu uzglabāšanas deklarāciju
iesniegšana un apstrāde, kā arī vienotas pagaidu uzglabāšanai
deklarēto preču uzskaites funkcionalitātes izstrāde EMDAS.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 6.1.pasākums precizētā
redakcijā |
Projekta izstrāde ERAF budžeta ietvaros, VID
budžeta ietvaros |
6.3. Starptautiskās kravu loģistikas un ostu
informācijas sistēmas (SKLOIS) ieviešana
SKLOIS projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas
informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko
kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem,
izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska
informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites.
SKLOIS uzdevums būs nodrošināt elektroniskās informācijas un
elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus
iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts
robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes
dienestu. SKLOIS projekta rezultātā tiktu nodrošināta "vienas
pieturas aģentūras" principa ieviešana kravu pārvadājumu
jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs
informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko
kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu
iespējams iesniegt elektroniski.
SKLOIS projekta ietvaros ir veikta esošo un nākotnes biznesa
procesu apzināšana un definēšana, precizēts projekta
attīstības modelis un izmaksu sadalījums, kā arī pabeigts
darbs pie projekta ieviešanai nepieciešamo tehnisko
specifikāciju izstrādes. 2013.gada laikā projekta ietvaros ir
veikta iepirkuma procedūra – slēgts konkurss "Starptautiskās
kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde,
integrācija, e-pakalpojumu izstrāde" un 2014.gadā noslēdzot
līgumu ar izvēlēto pretendentu uzsākta SKLOIS sistēmas
praktiska izstrāde un ieviešana.
Nepieciešams nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu
loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā
ietverto e-pakalpojumu ieviešanu.
Nepieciešams:
1. nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un
ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto
e-pakalpojumu ieviešanu, paredzot nodrošināt elektroniskās
informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu
pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas
iestādes, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu
un Krasta apsardzes dienestu.
Ieviešot minēto pasākumu, tas atvieglotu dokumentu aprites un
noformēšanas kārtību pārrobežu tirdzniecības
uzņēmējiem.
|
01.07.2015 |
SM |
Nodrošināta projekta "Starptautiskās kravu
loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošana un tajā
ietverto e-pakalpojumu ieviešana, paredzot nodrošināt
elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp
visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk.,
Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro
dienestu un Krasta apsardzes dienestu.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
6.2.2. un 6.2.3.pasākums precizētā redakcijā
|
Projekta izstrāde SKLOIS budžeta ietvaros. |
6.4. Administratīvā sloga mazināšana
marķējamo akcīzes preču apritē iesaistītajiem
uzņēmējiem
MK 07.04.2009. noteikumi Nr.320 "Kārtība, kādā alkoholiskos
dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa
markām" nosaka kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un
tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām, tajā
skaitā nosacījumus par pasūtāmo akcīzes nodokļa marku
daudzumu, to izsniegšanas termiņus un saņemšanas nosacījumus,
kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par izlietotajām
akcīzes nodokļa markām. Tostarp kārtība regulē akcīzes
nodokļa marku lietošanu, attiecīgā uz akcīzes precēm, kuras
laistas brīvā apgrozībā vai nodotas patēriņam, izvestas uz
citu dalībvalsti vai valsti, kas nav dalībvalsts. Šobrīd
spēkā esošie MK noteikumi nosaka sadrumstalotu uzskaiti
alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot
cigaretes) marķēšanai ar akcīzes nodokļa markām.
Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunus MK noteikumus par
alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas
kārtību, lai vienkāršotu alkoholisko dzērienu un tabakas
izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanas sistēmu un
samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nosakot
alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot
cigaretes) marķēšanu atbilstoši alkoholisko dzērienu un
tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas
akcīzes nodokļa likmes.
Nepieciešams:
1. izstrādāt jaunus MK noteikumus par
alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas
kārtību, nosakot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu
(izņemot cigaretes) marķēšanu, atbilstoši alkoholisko
dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek
noteiktas akcīzes nodokļa likmes
Ieviešot minēto pasākumu, tas vienkāršotu alkoholisko
dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes)
marķēšanas sistēmu un samazinātu administratīvo slogu
nodokļu maksātājiem, ka arī nodrošinātu ātrākas pārrobežu
tirdzniecības procedūras uzņēmējiem.
|
01.07.2015. |
FM, VID |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
jauni MK noteikumi par alkoholisko dzērienu un tabakas
izstrādājumu marķēšanas kārtību, nosakot alkoholisko
dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes)
marķēšanu, atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas
izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes
nodokļa likmes. |
Normatīvā akta izstrāde FM, VID budžeta
ietvaros |
Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai |
7. Līgumsaistību izpilde |
|
7.1. Augstākās tiesas reformu veikšana un
kompetenču pārdales īstenošana starp tiesu instancēm -
"tīrās tiesu instances" ieviešana.
Grozījumi likumā "Par tiesu varu" noteic, ka pakāpeniski tiks
pārdalīta kompetence starp tiesu palātām, apgabaltiesām un
rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas
31.12.2016. visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai
rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance –
apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa.
Termiņi reformas īstenošanai nostiprināti likuma "Par tiesu
varu" pārejas noteikumu 57. punktā, proti:
1) līdz 31.12.2014. decembrim pastāv Augstākās tiesas
Krimināllietu tiesu palāta;
2) līdz 31.12.2016. pastāv Augstākās tiesas Civillietu tiesu
palāta.
Norādāms, ka ir pabeigts darbs pie tiesu kompetenču pārdales
jeb pārejas uz "tīrajām tiesu instancēm" kriminālprocesā.
01.01.2014. stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā,
kas paredz pārejas noteikumus, lai nodrošinātu pakāpenisku
lietu nodošanu attiecīgajām tiesu instancēm pēc piekritības.
Attiecībā uz tiesu kompetenču pārdali, vēl nepieciešams
turpināt darbu pie tiesu kompetenču pārdales civilprocesā, lai
nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu arī civilprocesā. Tā
nodrošināšanai jau ir veikti pirmie pasākumi: 04.01.2014.
stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz rajonu
(pilsētas) tiesu kompetencē nodot lietas, kas izriet no saistību
tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210 000 euro, un kuras
līdz grozījumu spēkā stāšanās izskatīja apgabaltiesa kā
pirmās instances tiesa.
Sagaidāms, ka reformas rezultātā tiks izveidota
vienkāršāka un sabiedrībai, tajā skaitā, uzņēmējiem
saprotamāka tiesu instanču sistēma, vienādojot piekritības
noteikumus un nosakot, ka neatkarīgi no prasības priekšmeta un
tā summas, visus pieteikumus kā pirmās instances tiesa skatīs
pilsētas (rajona) tiesa.
Līdz ar to nepieciešams nodrošināt grozījumu Civilprocesa
likumā sagatavošanu, ar mērķi pakāpeniski veikt kompetenču
pārdali starp tiesu instancēm civilprocesā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai
nodrošinātu Augstākās tiesas reformu un kompetenču pārdali
starp tiesu instancēm
Minētā pasākuma ieviešana samazinās komercstrīdu
risināšanai. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju
vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
01.11.2014. |
TM |
Noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK
grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu Augstākās
tiesas reformu un kompetenču pārdali starp tiesu instancēm. |
Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta
ietvaros |
7.2. Normatīvā regulējuma sakārtošana
elektronisko dokumentu aprites ieviešanai tiesu iestādēs
Pēc Doing Business 2014.gada datiem Latvijā
līgumsaistību izpilde aizņem 469 dienas un 27 procedūras.
Lietuvā – 300 dienas un 32 procedūras, Igaunijā – 425 dienas
un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas
varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business
2015.gadam.
Tiesu administrācija 2013.gadā īstenoja Latvijas un Šveices
sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija
Latvijā", kura ietvaros tiek izveidota elektroniska platforma
(Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko
dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs,
t.sk., iesniegt elektroniskos dokumentus – elektroniski
izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas, nodrošinot arī
to apstrādi.
Datu izplatīšanas sistēmas publiskā daļa produkcijas
versijā jaunajā tiesu portālā www.tiesas.lv ir pieejama no
15.03.2013. Ir pabeigta elektroniskās platformas, kas nodrošinās
elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešana,
nodrošinot arī to apstrādi. Šobrīd elektroniski izstrādātās
un sistēmā pieejamās veidlapas ir iespējams lejuplādēt un
izdrukāt, iespēja aizpildīt veidlapas on-line ir atspējota, jo
nav izsludināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai
nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu
iestādēs.
Pašlaik TM strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai
nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu
iestādēs, tajā skaitā, lai personas varētu dokumentus tiesā
iesniegt elektroniskā formā. Ir secināts, ka pamatā grozījumi
būs nepieciešami Civilprocesa likumā. Minētie grozījumi ir
iesniegti izskatīšanai TM pastāvīgajā Civilprocesa likuma
grozījumu izstrādes darba grupā. Pēc izstrādāta grozījumu
projekta izskatīšanas darba grupā, tas tiks iesniegts VK
izsludināšanai VSS.
Nepieciešams:
1. sagatavot nepieciešamos grozījumus Civilprocesa likumā,
lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu
iestādēs.
Minētā pasākuma ieviešana samazinās komercstrīdu
risināšanai nepieciešamo laiku. Tāpat minētie pasākumi
ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts
iestādēm.
|
31.12.2015. |
TM |
Noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK
grozījumi Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu elektronisko
dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
7.4.2.pasākums precizētā redakcijā
|
Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta
ietvaros |
7.3. Šķīrējtiesu regulējuma
sakārtošana
Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu
risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu
ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību
izpildi.
Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar
citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams
ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru
vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam
ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa).
Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu
darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa
un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas
spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav
pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana
Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva
risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu,
piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu.
Lai ieviestu efektīvu un caurskatāmāku šķīrējtiesu
regulējumu, 2012.gadā TM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm
vērtēja šobrīd pastāvošo starptautisko praksi, t.sk., ANO
21.06.1985. UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas
Parauglikuma redakciju, un izstrādāja likumprojektu
"Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa
likumā".
Šķīrējtiesu likums (Nr.1039/Lp11) izsludināts 2014.gada
1.oktobrī un stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, savukārt
likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.1038/Lp11)
izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2014.gada
1.novembrī.
Nepieciešams:
1. izstrādāt ar Šķīrējtiesu likumu saistītos MK
noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pastāvīgā
šķīrējtiesa reģistrējama un izslēdzama no šķīrējtiesu
reģistra un valsts nodevas apmēra un samaksas kārtību par
ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā;
2. nodrošināt sabiedrības informēšanas aktivitātes par
plānotajām izmaiņām šķīrējtiesu darbības regulējumā.
Ar Šķīrējtiesu likumu un grozījumiem Civilprocesa likumā
saistīto MK līmeņa normatīvo aktu sakārtošana perspektīvā
pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju
līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību
sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas
efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma
akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju
aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus.
|
01.06.2015. |
TM |
1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti
MK ar Šķīrējtiesu likumu saistītie MK noteikumi, kas nosaka
kārtību, kādā pastāvīgā šķīrējtiesa reģistrējama un
izslēdzama no šķīrējtiesu reģistra un valsts nodevas apmēra
un samaksas kārtību par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu
reģistrā.
2. Nodrošinātas sabiedrības informēšanas aktivitātes par
plānotajām izmaiņām šķīrējtiesu darbības regulējumā.
|
Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta
ietvaros |
7.4. Tiesnešu specializācijas principu
ieviešana un lietas slodzes rādītāju noteikšana - lietu
izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana
Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un
ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas
uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda
risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā
biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju.
Pēc Doing Business 2014.gada datiem Latvijā
līgumsaistību izpilde aizņem 469 dienas un 27 procedūras.
Lietuvā – 300 dienas un 32 procedūras, Igaunijā – 425 dienas
un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas
varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business
2015.gadam.
Pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, TA sagatavo Tiesnešu
specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju
noteikšanas kārtību, kuru apstiprina Tieslietu padome.
TA sagatavotā Tiesnešu
specializācijas principu un lietas slodzes rādītāju
noteikšanas kārtība (turpmāk – Kārtība) 13.05.2013.
nosūtīta Tieslietu padomei jautājuma par tās apstiprināšanu
izlemšanai. Kārtība pēc Tieslietu padomes ieskata nodota
atkārtotai precizēšanai TA.
28.05.2014. notika sanāksme, kurā piedalījās apgabaltiesu,
vairāku rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji, Tiesu
administrācijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Sanāksmē
tika apspriesti tiesu priekšsēdētāju izteiktie iebildumi un
priekšlikumi par Kārtības projektu, kā arī par pašiem
specializācijas un lietu slodzes rādītāju noteikšanas
principiem. Sanāksmē akceptēts, ka tiesu priekšsēdētāji
sadarbībā ar Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju
izstrādā jaunus tiesnešu specializācijas un lietu slodzes
rādītāju noteikšanas principus. Šobrīd tiek veikts
sagatavošanās darbs jaunu tiesnešu specializācijas un lietu
slodzes rādītāju noteikšanas principu izstrādei.
Nepieciešams:
1. iesniegt saskaņošanai TM un tālākai iesniegšanai
Tieslietu padomei apstiprināšanai precizētus Tiesnešu
specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju
noteikšanas kārtību.
Minētā pasākuma ieviešana nodrošinātu maksimālu lietu
izskatīšanas efektivitāti, nejaušības principu lietu sadalē
un lietu sadales rezultātu caurskatāmību, samazinātu
komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu.
|
01.09.2015. |
TA |
Iesniegta saskaņošanai TM un tālākai
iesniegšanai Tieslietu padomei apstiprināšanai precizēta
Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju
noteikšanas kārtība.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam
7.3.pasākums precizētā redakcijā
|
Iekšējā normatīvā akta sagatavošana TA
budžeta ietvaros |
7.5. Portāla www.tiesas.lv papildināšana ar
dokumentu iesniegšanas risinājumu iesniegumu e-aprites
nodrošināšanai
Tiesu administrācija 2013.gadā īstenoja Latvijas un Šveices
sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija
Latvijā", kura ietvaros tika izveidota elektroniska platforma
(Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko
dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs,
t.sk., iesniegt elektroniskos dokumentus – elektroniski
izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas. Šobrīd
elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas ir
iespējams lejuplādēt un izdrukāt, iespēja aizpildīt veidlapas
tiešsaistē ir atslēgta, jo nav izsludināti nepieciešamie
grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu elektronisko
dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.
Šobrīd TA noris darbs pie izstrādātā dokumentu
iesniegšanas risinājuma papildinājumu izveides, nodrošinot
iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam
tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt
iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot
līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.
Šādu dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu
ieviešana portālā www.tiesas.lv atvieglos iesniegumu
iesniegšanu tiesā, kā arī nodrošinās iespēju lietotājam
ērti sekot līdzi iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.
Nepieciešams:
1. izstrādāt elektronisko dokumentu iesniegšanas risinājuma
papildinājumu izstrādi, nodrošinot iespēju portāla
www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt,
elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez
e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā
iesnieguma statusa informācijas izmaiņām, un ieviest to
portālā www.tiesas.lv.
Minētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu
jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai
nepieciešamos uzlabojumus.
|
01.01.2015. |
TA |
Izstrādāts elektronisko dokumentu iesniegšanas
risinājuma papildinājums, nodrošinot iespēju portāla
www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt,
elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez
e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā
iesnieguma statusa informācijas izmaiņām, un ieviests portālā
www.tiesas.lv. |
TA budžeta ietvaros |
7.6. Maksājumu uzdevumu veikšanas
tiešsaistē iespējas nodrošināšana portālā www.tiesas.lv
TA izstrādā papildinājumus portālā www.tiesas.lv, lai gan
autentificētiem, gan neautentificētiem lietotājiem nodrošinātu
iespēju, pēc aprēķina veikšanas nodevu kalkulatorā, izveidot
maksājuma uzdevumu, veikt izveidoto maksājumu atlasi,
meklēšanu, drukāšanu, kā arī veikt maksājuma uzdevuma
apmaksu.
Šāda papildinājuma ieviešana portālā www.tiesas.lv ļaus
gan autorizētiem, gan neautorizētiem lietotājiem ātri un ērti
veikt tiesas maksājumu uzdevumu apmaksu.
Nepieciešams:
1. izveidot maksājumu uzdevumu un ieviest apmaksas
funkcionalitāti portālā www.tiesas.lv
Minētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu
jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai
nepieciešamos uzlabojumus.
|
01.05.2015. |
TA |
Izveidots maksājumu uzdevums un ieviesta apmaksas
funkcionalitāte portālā www.tiesas.lv. |
TA budžeta ietvaros |
7.7. Iespējas nodrošināšana fiziskai
personai portālā www.tiesas.lv sekot līdzi tiesvedības gaitas
datiem, lietās, kur pārstāvamā juridiskā persona ir lietas
dalībnieks.
Šobrīd portālā www.tiesas.lv tikai fiziskām personām pēc
autorizācijas ir nodrošināta iespēja piekļūt tiesvedības
gaitas datiem lietās, kur autorizētā fiziskā persona ir lietas
dalībnieks.
TA izstrādā papildinājumus, lai autentificētiem
lietotājiem, kuriem reģistrēta juridiskas personas
pārstāvība, portālā www.tiesas.lv būtu iespēja piekļūt
tiesvedības gaitas datiem lietās, kur attiecīgā juridiskā
persona ir reģistrēta kā lietas dalībnieks.
Šāda sistēmas papildinājumu ieviešana ļaus juridiskas
personas pārstāvim ērti sekot līdzi pārstāvamās juridiskās
personas tiesvedības gaitas datiem.
Nepieciešams:
1. ieviest portālā www.tiesas.lv papildus funkcionalitāti,
nodrošinot iespēju fiziskai personai sekot līdzi pārstāvamās
juridiskās personas tiesvedības gaitas datiem
Minētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu
jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai
nepieciešamos uzlabojumus.
|
01.01.2015. |
TA |
Ieviesta portālā www.tiesas.lv papildus
funkcionalitāte, nodrošinot iespēju fiziskai personai sekot
līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas
datiem. |
TA budžeta ietvaros |
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai |
8. E-pakalpojumu attīstība un lietpratīgs
regulējums |
8.1. Dokumentu kopas apstiprināšanas principa
ieviešana
Praksē ir novērots, ka, piemēram, iepirkuma piedāvājuma
dokumentācijā bieža prasība ir pievienot papilddokumentus, kuru
autors ir trešā persona (izglītību apliecinoši dokumenti,
partneru apliecinājums utt.). Dokumentu juridiskā spēka likuma
6.pants noteic, ka fiziskā persona var apliecināt tikai tāda
dokumenta atvasinājuma pareizību, kura autors tā ir. Līdz ar to
fiziskai personai kā iepirkuma procedūras kandidātam nav
tiesību apliecināt dokumentu atvasinājumus. Minētais sarežģī
iepirkuma piedāvājumu iesniegšanu.
Papildus praksē ir novērota ļoti sarežģīta iepirkuma
dokumentācijas parakstīšana. Privātpersonai katrs dokuments ir
jāparaksta atsevišķi, jo tikai tā tas var iegūt juridisku
spēku. Ja iepirkumu procedūras dokumentācija satur ļoti daudz
dokumentu, tad tas uzliek privātpersonai lielu administratīvo
slogu.
Minētais attiecas arī uz atvasinājumu apliecināšanu.
Jāvērš uzmanība, ka speciālajā likumā – Publisko iepirkumu
likuma 33.panta septītajā daļā ir noteikts, ka, iesniedzot
piedāvājumu vai pieteikumu, kandidāts vai piegādātājs ir
tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu
pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss
piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots.
Tomēr šis regulējums attiecas tikai uz iepirkuma
procedūrām. Lai atvieglotu uzņēmējiem dokumentu kopas
iesniegšanu arī citos gadījumos, būtu lietderīgi ietvert
Dokumentu juridiskā spēka likumā jaunu terminu "dokumentu kopa",
kas paredz iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus
dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.
Ņemot vērā minēto, Dokumentu juridiskā spēka likumā ir
nepieciešams:
1) paredzēt fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu
atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām,
proti, apliecināt dokumenta atvasinājumu pašai, nodrošinot
iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt tā oriģinālu;
2) ieviest jaunu terminu "dokumentu kopa", kas paredzētu
iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus dokumentus
parakstīt ar vienu parakstu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka daudzās valsts un pašvaldību
iestādēs tiek veikta papīrā iesniegto dokumentu
digitalizācija. Ja dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), tas
apgrūtina digitalizācijas procesu, jo katrs cauršūtais
dokuments ir jāskenē manuāli, turklāt biezu dokumentu kopu
cauršūtā (caurauklotā) veidā dažkārt ir ļoti grūti
skenēt. Ievērojot minēto, kā arī lai neapgrūtinātu
uzņēmējus ar prasību parakstīt katru dokumentu atsevišķi,
būtu jāparedz iespēja iestādēm dokumentu digitalizācijas
procesā cauršūtu (caurauklotu) dokumentu sadalīt, paredzot
Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.143
"Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā
formā" prasības šim procesam, kas nodrošinātu iespēju
saglabāt šiem dokumentiem juridisku spēku.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos,
kas ievieš jaunu terminu "dokumentu kopa", paredz fiziskai
personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā
apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, kā arī ļauj valsts
pārvaldes iestādēm apstrādāt dokumentu kopu digitālā formā,
saglabājot šo dokumentu juridisko spēku, un tādējādi
atbrīvojot uzņēmējus no administratīvā sloga parakstīt katru
iesniegumā pievienoto dokumentu atsevišķi.
Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras
un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju
kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā
GKI aptaujai.
|
01.07.2015. |
TM sadarbībā ar KM, VARAM, SM, LVRTC |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
grozījumi normatīvajos aktos, kas ievieš jaunu terminu
"dokumentu kopa", paredz fiziskai personai tiesības apliecināt
dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir
organizācijām, kā arī ļauj valsts pārvaldes iestādēm
apstrādāt dokumentu kopu digitālā formā, saglabājot šo
dokumentu juridisko spēku, un tādējādi atbrīvojot uzņēmējus
no administratīvā sloga parakstīt katru iesniegumā pievienoto
dokumentu atsevišķi. |
Normatīvā akta sagatavošana TM KM, VARAM, SM,
LVRTC budžeta ietvaros |
8.2. Publisko pakalpojumu pieejamības
nodrošināšana uzņēmējiem, ievērojot vienas pieturas
aģentūras principu, un nepieciešamo normatīvo aktu
sagatavošana
Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla
www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas
aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas
atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un
apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams
izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu projektus.
14.01.2014. Ministru kabinetā ir apstiprināts Publisko
pakalpojumu likumprojekts (sēdes protokola Nr.2, 25.§.). Šobrīd
notiek projekta virzība izskatīšanai Saeimā. 30.01.2014.
likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un
pašvaldību lietu komisijai un 08.05.2014. izskatīts
1.lasījumā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisko
regulējumu publisko pakalpojumu sistēmai un tās attīstībai,
tādējādi mazinot administratīvo slogu, uzlabojot publisko
pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību.
Likumprojekts nosaka noteiktus publisko pakalpojumu
nodrošināšanas pamatprincipus – samērīguma princips, laika
ekonomijas princips, vienas pieturas aģentūras princips,
e-pārvaldes princips, labas sadarbības princips, daudzkanālu
pakalpojumu sniegšanas princips, klusēšanas piekrišanas
princips, teritoriālās diferenciācijas princips, kā arī
publisko pakalpojumu finansēšanas princips.
Likumprojekts attiecas uz visiem publisko pakalpojumu
turētājiem, sniedzējiem un saņēmējiem, izņemot Saeimu, tiesu
varu, neatkarīgās iestādes un veselības aprūpes pakalpojumu
sniedzējus.
Vienlaikus jāturpina darbs pie saistošo MK noteikumu
izstrādes, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar
Publisko pakalpojumu likumprojektu. Nepieciešams izstrādāt MK
līmeņa normatīvo regulējumu nosaka virtuālās vienas pieturas
aģentūras portāla www.latvija.lv regulējumu un paredz vienas
pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu
sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades,
aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu
katalogā, tādējādi nodrošinot to vienlaicīgu spēkā
stāšanos ar Publisko pakalpojumu likumu.
Nepieciešams:
1. izstrādāt MK noteikumu projektus, lai nodrošinātu to
spēkā stāšanos līdz ar atbilstoši Saeimā pieņemto Publisko
pakalpojumu likumprojektu, kas nosaka:
1.1. kārtību, kādā tiek veikta publisko pakalpojumu
elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība ne
tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām;
1.2. vienotu publisko pakalpojumu pieprasīšanas un samaksas
kārtību;
1.3. kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes aktualizē
informāciju par tās kompetencē esošajiem publiskajiem
pakalpojumiem (t.sk., atļaujām, licencēm), kas ietverti Publisko
pakalpojumu katalogā.
Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras
un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju
kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā
GKI aptaujai.
|
01.01.2016. |
VARAM |
Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK
attiecīgi MK noteikumu projekti, lai nodrošinātu to spēkā
stāšanos līdz ar atbilstoši Saeimā pieņemto Publisko
pakalpojumu likumprojektu, kas nosaka:
1. kārtību, kādā tiek veikta publisko pakalpojumu
elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība ne
tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām;
2. vienotu publisko pakalpojumu pieprasīšanas un samaksas
kārtību;
3. kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes aktualizē
informāciju par tās kompetencē esošajiem publiskajiem
pakalpojumiem (t.sk., atļaujām, licencēm), kas ietverti Publisko
pakalpojumu katalogā.
|
Normatīvo akta sagatavošana VARAM budžeta
ietvaros |
8.3. Pašvaldību saistošo noteikumu
pieejamības nodrošināšana, paredzot pašvaldību saistošo
noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas
Vēstnesis" un sistematizēšanu portālā www.likumi.lv
Šobrīd saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" tikai daļa no
pašvaldību saistošajiem noteikumiem tiek publicēti oficiālajā
izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saskaņā ar minētā likuma
45.panta piekto daļu republikas pilsētas dome saistošos
noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis",
savukārt novada dome – vietējā laikrakstā vai bezmaksas
izdevumā. Vēsturiski šāda situācija izveidojusies, jo papīra
laikraksta apjoms bija ierobežots ar standarta pastkastes lielumu,
līdz ar to visu pašvaldību saistošo noteikumu apkopošana
vienā laikrakstā bija nepraktiska. Ņemot vērā, ka ar
01.07.2012., stājoties spēkā Oficiālo publikāciju un
tiesiskās informācijas likumam, ir ieviesta oficiālā
elektroniskā publikācija, faktiski šķēršļi visu pašvaldību
saistošo noteikumu publikācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas
Vēstnesis" vairs nepastāv. Tomēr pastāv juridiski šķēršļi,
jo likuma "Par pašvaldībām" 45. panta piektā daļa nepieļauj
iespēju novada domei publicēt savus saistošos noteikumus
oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Šobrīd republikas pilsētu domes savus saistošos noteikumus
publicē par maksu, kas noteikta MK 29.01.2013. noteikumu Nr.65
"Oficiālo publikāciju noteikumi" pielikuma I sadaļas 18.punktā
– cena par pašvaldību saistošo noteikumu rakstu zīmi ir
0.0235 euro.
Ņemot vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie
normatīvie akti, kuros var būt paredzētas tiesības vai
pienākumi privātpersonām (t.sk., pašvaldību nodevas), ir
svarīgi, lai pašvaldības nodrošinātu sabiedrībai (t.sk.,
uzņēmējiem) efektīvu pieeju tās izdotajiem saistošajiem
noteikumiem. Kā jau minēts, tikai daļa no pašvaldību
saistošajiem noteikumiem šobrīd tiek publicēti oficiālajā
izdevumā "Latvijas Vēstnesis", jo novadu domes saistošos
noteikumus publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.
Pašvaldību saistošo noteikumu pieejamība būtu daudz
efektīvāka, ja visu pašvaldību saistošie noteikumi būtu
publicēti un sistematizēti vienuviet, nodrošinot arī efektīvu
meklēšanas rīku, kāds ir oficiālajam izdevumam "Latvijas
Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv. Oficiālais izdevums
"Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv sabiedrībai ir
brīvi un bez maksas pieejams internetā.
Pasākuma īstenošanas rezultātā visi ārējie normatīvie
akti, kas ir saistoši uzņēmējiem, būs pieejami vienuviet,
nodrošinot, tai skaitā, ērtu meklēšanas rīku. Tādējādi
uzņēmējiem būs vieglāk sameklēt to darbību regulējošos
normatīvos aktus.
TM priekšlikumu veikt minētās izmaiņās likumā "Par
pašvaldībām" 06.06.2013. ir sniegusi VARAM, uz kuru atbildot
VARAM sniedza informāciju, ka minētos grozījumus iekļaus
izstrādes stadijā esošajā likumprojektā "Grozījumi likumā
"Par pašvaldībām"". VARAM 06.02.2014. ir iesniegusi
priekšlikumus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai
grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" (Nr:983/Lp11)
2.lasījumam, viens no ministrijas priekšlikumiem ir veikt
grozījumus 45.pantā, kas paredz pašvaldības domei saistošos
noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā
izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Nepieciešams:
1. noteikt pienākumu pašvaldības domei publicēt saistošos
noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis",
tādējādi samazinot uzņēmējiem nepieciešamo laiku to
saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu
izzināšanai.
Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras
un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju
kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā
GKI aptaujai.
|
01.01.2015. |
VARAM, TM, VSIA "Latvijas Vēstnesis" |
Noteikts pienākums pašvaldības domei publicēt
saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis",
tādējādi samazinot uzņēmējiem nepieciešamo laiku to
saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu
izzināšanai. |
Normatīvā akta izstrāde VARAM, TM budžeta
ietvaros. |
8.4. E-risinājumu stiprināšana publiskajā
pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk.,
uzņēmēju pārrobežu darbībā
Lai veicinātu ātrāku saziņu ar
valsts iestādēm un pašvaldībām, elektronisko pakalpojumu
lietojamību, Latvijā iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiek
nodrošināta iespēja rokas paraksta vietā izmantot drošu
elektronisko parakstu (e-parakstu). Līdzīgi e-parakstu var
izmantot:
1) saziņai ar valsts un pašvaldību
iestādēm. Visa veida dokumentu parakstīšanai, kas
paredzēti iesniegšanai valsts un pašvaldību iestādēs.
Elektronisko dokumentu likumā noteikts, ka visām valsts un
pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt ar drošu e-parakstu
parakstītus dokumentus. Darījumiem juridisko personu starpā.
Līgumu, rēķinu, iesniegumu un jebkura veida citu dokumentu
parakstīšanai atsevišķi vai, izmantojot lietvedības un
grāmatvedības sistēmas, kur iestrādāta e-paraksta
funkcionalitāte. E-parakstam ir līdzvērtīgs juridiskais spēks
kā parakstam uz dokumentiem papīra formā;
2) trešo personu pilnvarošanai. Ar
e-parakstu, identiski kā ar rokas parakstu, var pilnvarot arī
trešās personas. Piemēram, zvērināts notārs klienta uzdevumā
var izsniegt elektronisku notariālo aktu grāmatas izrakstu arī
par citiem notariālo aktu grāmatā ierakstītiem aktiem,
piemēram, pirkuma līgumu, dāvinājuma līgumu, maiņas līgumu,
uztura līgumu, galvojuma līgumu, īres vai nomas līgumu u.c.
gadījumos, ja elektroniskā paraksta izmantošanu attiecīgajā
gadījumā neierobežo Elektronisko dokumentu likuma 3.panta sestā
daļa.
3) autentifikācijai un
autorizācijai (ar viedkartes e-parakstu vai personas
apliecību (eID)). Autentifikācijas un autorizācijas iespējas
dažādos portālos iestāžu sniegto pakalpojumu saņemšanai,
turklāt visur ar vienu un to pašu viedkartes e-paraksta vai eID
kartes PIN kodu, nevis lai atcerētos un ievadītu katrā savu
paroli, piemēram, portālā www.latvija.lv , kur apkopoti visi
valsts un pašvaldību pakalpojumi, kā arī pieejami dažādi
e-pakalpojumi; izmantojot VID EDS grāmatvedības atskaišu,
deklarāciju un citu dokumentu iesniegšanai; Ceļu satiksmes
drošības direkcijas piedāvāto e-pakalpojumu izmantošanai
u.c.
4) attālinātas oficiālas saziņas nodrošināšanai
uzņēmējiem ar viņu klientiem. Uzņēmēji, veidojot
savus portālus un apkalpošanas vides, var veidot vienotu
piekļuves rīku, vienlaikus radot iespēju klientiem dažādu
uzņēmēju portālos izmantot vienotu autentifikācijas rīku un
ietaupīt izmaksas uz jaunu autentifikācijas rīku iegādi.
Uzņēmēji, kuru pakalpojumu saņemšanai nepieciešams iesniegums
uz noteikta parauga veidlapas, var nodrošināt publisku pieeju
attiecīgajām veidlapām rediģējamā formā un iespēju tās
lejupielādēt, lai būtu iespējams tās aizpildīt elektroniski
un parakstīt ar e-parakstu.
Saskaņā ar 2014.gada uzņēmēju aptaujas datiem lielākā
daļa (54%) uzņēmēju joprojām neredz vērtību e-pakalpojumu
izmantošanā, savukārt 20% uzskata, ka pagaidām nav pietiekamu
šo pakalpojumu izmantošanas iespēju. Turklāt jāatzīmē, ka
uzņēmēji šobrīd elektroniskās
identifikācijas savstarpēju atzīšanas neesamību saskata
kā būtisku šķērsli pārrobežu uzņēmējdarbības
veikšanā
Lai vienkāršotu un veicinātu
tiešsaistes un pārobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu
elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd
noris darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par
elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem
elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū"
pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir stiprināt
elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot
vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp
uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi
palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu,
elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības
efektivitāti ES. Minētā regula 03.04.2014. ir izskatīta
1.lasījumā Parlamentā.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi Elektroniskā paraksta
programmatūru (Digital Signature Sofware (DSS)), kas
nodrošina ES dalībvalstīm kopēju vietni, kur būtu iespēja
pārbaudīt elektroniskā paraksta autentiskumu attiecīgajai ES
dalībvalstij. Minētais DDS rīks pieejams Eiropas Komisijas
mājas lapā:
https://joinup.ec.europa.eu/software/sd-dss/description.
DSS rīks ir atvērtā koda programma, ko iespējams
integrēt WEB vietnē vai izmantot kā programmatūru. DSS
rīks pārbauda dokumenta autentiskumu pret publiski pieejamo
uzticamo sertifikātu sarakstu, kuru ir norādījusi katra ES
dalībvalsts. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt Latvijā
iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta
atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu,
izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu
(DSS).
Jāatzīmē, ka, lai būtu iespējams ne tikai pārbaudīt citu
ES valstu e-parakstu ar DSS (Digital Signature Software) moduli,
bet arī praksē parakstīt pārrobežu dokumentus, visu trīs
Baltijas valstu premjerministri ir vienojušies līdz 2014.gada
beigām izstrādāt un ieviest nacionālajos parakstīšanās
risinājumos (piemēram, LVRTC uzturētajā programmatūrā) abu
pārējo Baltijas valstu eID karšu atbalstu. Tādējādi praksē
varēs noritēt pārrobežu darījumi, būtiski uzlabojot
uzņēmējdarbības vidi.
Nepieciešams:
1. nodrošināt informāciju par DDS rīka pieejamību portālā
www.latvija.lv un iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu
elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo
sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto
atvērtā koda programmu (DSS);
2. nodrošināt nepieciešamos
pasākumus praktiskai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par
elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem
elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū"
pārņemšanai.
Īstenojot aktivitātes, kas paredz starpvalstu vispārēja
elektronisko parakstu lietošanas vienkāršošanu un pieejamības
nodrošināšanu, tiks ievērojami samazināts administratīvais
slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing
Business visos uzņēmējdarbības rādītājos
identificētajām procedūrām nepieciešamais laiks (t.i.,
samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais
viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI
aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.
|
1. 01.07.2015.
2. 01.01.2016.
|
1. VARAM, VRAA, LVRTC
2. VARAM, VRAA
|
1. Nodrošināta informācija par DDS rīka
pieejamību portālā www.latvija.lv un iespēja pārbaudīt ES
dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto
uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas
izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS).
2. Nodrošināti nepieciešamie
pasākumi praktiskai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par
elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem
elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū"
pārņemšanai.
|
VARAM, VRAA budžeta ietvaros |
8.5. Portāla www.latvija.lv
papildināšana ar informāciju par uzņēmējiem
nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām prasībām pēc
"ceļa kartes" principa
Latvijā šobrīd nepastāv vienots e-pakalpojums pieprasījumam
saņemt licences, pamatojoties uz kuru uzņēmēji varētu ērti un
efektīvi atrast kādas uzņēmējdarbībai nepieciešamās
licences un atļaujas tam ir nepieciešams saņemt pie dažādiem
darbības veidiem. Lai arī uzņēmējiem nepieciešamās licences
un atļaujas ir atrunātas attiecīgajos normatīvajos aktos, kas
tās regulē, uzņēmējiem nav viegli gūt pārliecību par to, ka
viņi ir visas nepieciešamās licences un atļaujas
nokārtojuši.
Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai
nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā
www.latvja.lv, kur ir apkopota informācija par administratīvajām
procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai
atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa
minētā informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir
jāmeklē vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās
situācijās ir skaidri un pašsaprotami izdarāms.
Lai veicinātu vispārēju uzņēmēju izpratni par to, kāda
uzņēmējdarbības forma tiem jāreģistrē, kādas licences
nepieciešamas u.c., būtu jāizveido pakalpojums, kura ietvaros
būtu strukturēta informācija par ar uzņēmējdarbības formām
saistītajām administratīvajām procedūrām un nodokļiem
portālā www.latvija.lv, kā arī drukātos informācijas
materiālos un atbildīgo institūciju mājas lapās. Piemēram,
minētā informācija varētu tikt kārtota pēc "ceļa kartes"
principa, kur uzņēmējam pakāpeniski izvēloties
uzņēmējdarbības veidu un nozari parādās tālākie soļi,
pastāvošie administratīvās procedūras, nepieciešamās
licences un atļaujas un turpmākie reģistrācijas soļi.

Izvērtējot portālā www.latvija.lv pieejamo informāciju,
identificēts, ka tā nav viegli pārskatāma un pastāv iespēja
pilnveidot portāla www.latvija.lv sniegto informāciju.
Vienlaikus jāņem vērā, ka "ceļa kartes" veidošana paredz
lielu informācijas resursa apjoma sakārtošanu, līdz ar to
kvalitatīva rezultāta nodrošināšanai minētais uzdevums
jāveic pakāpeniski, prioritāri sakārtojot to nozaru
pakalpojumus, kurās uzņēmēji piesakās visbiežāk.
Atbilstoši 2013.gadā veiktās "Uzņēmumu reģistra klientu
analīzes" (sagatavotājs pēc Uzņēmumu reģistra pasūtījuma
– SIA "LURSOFT IT", vienotais reģ. Nr. 40003170000, pamatojoties
uz 09.12.2013. noslēgto līgumu Nr.53554 "Par datu apstrādes
pakalpojumu sniegšanu") rezultātiem, secināms, ka
Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā pastāv zināmas
atšķirības starp populārākajām darbības nozarēm. 2012.gadā
starp visiem Komercreģistrā ierakstītajiem subjektiem 41 858 jeb
28,05% kā galveno darbības sfēru norādījuši
vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību; automobiļu un motociklu
remontu, savukārt no visiem Uzņēmumu reģistrā ierakstītajiem
subjektiem 7 572 jeb 29,78% nodarbojušies ar lauksaimniecību,
mežsaimniecību un zivsaimniecību. Komercreģistrā ierakstīto
subjektu populārākās darbības nozares 2012.gadā:
1. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un
motociklu remonts – 41858 subjekti;
2. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi –
18113 subjekti;
3. Būvniecība – 14286 subjekti;
4. Apstrādes rūpniecība – 12199 subjekti.
Nepieciešams:
1. sakārtot www.latvija.lv pieejamās atļaujas, licences un
citas valsts institūciju izdotās apliecības un licences,
atbilstoši NACE 2 klasifikācijai, tādējādi būtiski
atvieglojot to meklēšanu;
2. pilnveidot www.latvija.lv pieejamo informāciju (ņemot
vārā portālā jau norādīto informāciju un sagatavojot
iztrūkstošos aprakstus), kas paredz sniegt uzņēmējiem
informāciju par UR pētījumā identificētajā populārākajā
nozarē - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un
motociklu remonts - izrietošajām prasībām, p., atļauju
saņemšana, nodokļu deklarāciju aizpildīšana, ņemot vērā
uzņēmuma juridisko formu, "ceļa kartes" principa veidā,
tādējādi nodrošinot iespēju sniegt skaidru un pārākstāmu
priekšstatu par attiecīgai uzņēmējdarbības formai
nepieciešamajām prasībām.
Uzņēmējs, izvēloties attiecīgo pamatdarbības NACE 2 kodu
un juridisko formu, varētu redzēt atbilstīgās prasības, kuras
nepieciešamas veiksmīgai uzņēmējdarbībai minētajā nozarē,
un vienlaikus šī uzdevuma izpilde veicinātu sakārtot jautājumu
par uzņēmējiem norādāmajiem darbības klasifikācijas kodiem
– tie būtu atbilstošāki uzņēmējdarbībai, ar kuru
nodarbojas uzņēmums;
3. ņemot vērā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam,
izvērtēt iespēju veikt iepirkumu www.latvija.lv
funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs
uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās
licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti
atgādinājumi tās atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās
e-adreses iniciatīvas īstenošanu).
Pilnveidojot portāla www.latvija.lv darbību, uzņēmējiem
tiktu saīsināts laiks uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju
un licenču iegūšanā un tādējādi samazināts
administratīvais slogs.
Pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par
administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk
nepieciešamajiem pasākumiem. |
01.01.2016. |
1. VARAM, VRAA sadarbībā ar nozaru ministrijām
2. EM, VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām
3. VARAM
4. VARAM, VRAA
|
1. Sakārtotas www.latvija.lv pieejamās
atļaujas, licences un citas valsts institūciju izdotās
apliecības un licences, atbilstoši NACE 2 klasifikācijai,
tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu.
2. Izstrādāti apraksti, kas paredz portālā www.latvija.lv
sniegt uzņēmējiem informāciju par UR pētījumā
identificētajā populārākajā nozarē – vairumtirdzniecība un
mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts –
izrietošajām prasībām, p., atļauju saņemšana, nodokļu
deklarāciju aizpildīšana, ņemot vērā uzņēmuma juridisko
formu, "ceļa kartes" principa veidā, tādējādi nodrošinot
iespēju sniegt skaidru un pārākstāmu priekšstatu par
attiecīgai uzņēmējdarbības formai nepieciešamajām
prasībām.
3.. Iekļauta 2.punktā sagatavotā informācija portālā
www.latvija.lv.
4. Ņemot vērā ES fondu plānošanas periodu 2014.-2020.gadam,
izvērtēta iespēja veikt iepirkumu www.latvija.lv
funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs
uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās
licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti
atgādinājumi tās atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās
e-adreses iniciatīvas īstenošanu).
|
Pasākuma īstenošana esošā iesaistīto
institūciju budžeta ietvaros. |
8.6. "Informē vienreiz" principa integrēšana
valsts uzraugošajās iestādēs
Šobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas
informācijas sniegšanas prasības dažādās valsts
uzraugošajās pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu
administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības.
Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par
prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt
"informē vienreiz" principa integrēšanas iespējas valsts
uzraugošajās iestādēs, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar
atkārtotas informācijas pieprasījumiem.
Līdzīga prakse ir Igaunijā – visi dati, ko uzņēmējs
iesniedz UR vai citā valsts iestādē (Iedzīvotāju reģistrs,
VID, CSP, u.c.) tiek uzkrāti centralizēti un netiek prasīti
uzņēmējam atkārtoti.
VARAM 2013.gadā apzināta citu valstu pieredze "informē
vienreiz" principa integrēšanai, t.sk. 14.10.2013. notika
videokonference ar Igauniju (RIK, Centre of Registers and
Information Systems - atbildīgā iestāde, kas atbild par
inovatīviem un integrētiem risinājumiem Igaunijas e-pārvaldē)
par viņu pieredzi un labo praksi "Best practices for reducing
administrative burdens", kā viņi ieviesuši "informē vienreiz"
principu savā valstī.
Vienlaikus VK 2014.gada 2.pusgadā plāno izsludināt iepirkumu
"Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru
un administratīvā sloga samazināšanas iespējām", pētījuma
īstenošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.pusgadam Nepieciešams
sagatavot un nodrošināt iepirkuma "Pētījums par pārskatu
sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga
samazināšanas iespējām" virzību un norisi, un izvērtējot
pētījuma rezultātus un priekšlikumus turpmāk
nepieciešamajiem pasākumiem, kas paredz novērst uzņēmējiem
atkārtotas informācijas sniegšanas saistības valsts pārvaldes
iestādēs, uz tā pamata attiecīgi izstrādāt un MK
iesniegt informatīvo ziņojumu par turpmāku rīcību "informē
vienreiz" principa praktiskai ieviešanai
uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās.
Nepieciešams:
1. ņemot vērā VK veiktā pētījuma "Pārskatu sagatavošanas
administratīvo procedūru un administratīvā sloga
samazināšanas iespēju izpēte" rezultātus, sagatavot
vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz"
principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs.
2. izstrādāt informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt
lēmumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa
integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot nākotnes uzdevumus principa praktiskai
ieviešanai.
Nodrošinot "informē vienreiz" principa integrēšanu
uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās,
tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks
pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības
uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts
ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis
par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un
Ekonomiskās brīvības rādītājam.
|
1.01.07.2015.
2.01.10.2015.
|
VK, VARAM sadarbībā ar EM, TM, FM |
1. Ņemot vērā VK veiktā pētījuma "Pārskatu
sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga
samazināšanas iespēju izpēte" rezultātus, sagatavots
vērtējums par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz"
principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs.
2. Izstrādāts un noteiktā kārtībā
iesniegts MK informatīvais ziņojums, kas paredz pieņemt lēmumu
par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa integrēšanā
valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot
nākotnes uzdevumus principa praktiskai ieviešanai.
Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 9.2.pasākums precizētā
redakcijā. |
Informatīvā ziņojuma aktu sagatavošana VARAM,
TM, VK, FM budžeta ietvaros |
8.7. E-paraksta izmantošanas pieejamības
veicināšana
Elektronisko identifikācijas karšu eID un e-paraksts ieņem
nozīmīgu lomu e-pakalpojumu nodrošināšanai. Ja bāze
pakalpojumu pieejamībai netiek izveidota, t.i. ikvienam nav
pietiekamā apjomā pieejami parakstīšanās un autentifikācijas,
jeb identitātes apliecināšanas līdzekļi elektroniskajā vidē,
īstenotie pasākumi e-pakalpojumu aprites veicināšanai
nesasniegs savu mērķi.
Droša e-paraksta pielietojumam ikdienas uzņēmējdarbības
procesos pastāv vairākas būtiskas barjeras. Viens no
būtiskākajiem elektroniskās vides attīstības apgrūtinājumiem
ir maksa par e-paraksta izmantošanu.
Lai gan eID kartē ir iekļautas 120 bezmaksas parakstīšanās
reizes, kas jāizmanto piecu gadu laika periodā, šis skaits ir
nepietiekams, īpaši juridisko personu dokumentu apritē.
Savukārt, citu droša e-paraksta veidu – virtuālā e-paraksta
un LVRTC izsniegto e-paraksta viedkaršu, izmantošana ir maksas
pakalpojums.
Ņemot vērā eID kartēs iekļauto ierobežoto bezmaksas
e-parakstīšanās reižu skaitu, gan valsts iestādes, gan
privātais sektors joprojām kūtri izmanto elektroniskās vides
priekšrocības un dokumentu aprite norit papīra formātā, kā
dēļ tiek nelietderīgi izlietoti valsts pārvaldes resursi
(resursi papīra dokumenta privātpersonai sagatavošanai un
klientu apkalpošanas centru uzturēšanai ir lielāki, kā
elektroniska dokumenta sagatavošanai un apstrāde), gan arī
uzņēmēju laika un naudas resursi, kas ietekmē arī
tautsaimniecības produktivitāti un Latvijas starptautisko
konkurētspēju Baltijas un pasaules mērogā.
Jāatzīmē, ka "Latvijas kiberdrošības stratēģija
2014.-2018.gadam" nosaka darbības virzienu valsts IKT
pārvaldības veicināšanai, kur viens no galvenajiem uzdevumiem
ir veicināt plašāku eID iekļaušanu e-autentifikācijas
mehānismos, bezmaksas e-paraksta ieviešana un plašāka
e-paraksta pielietošana.
Nepieciešams:
1. uzsākt īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID
kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā
"Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto
darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai.
Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta
e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
01.01.2016. |
SM sadarbībā ar VARAM, IEM, PMLP |
Uzsākts īstenot nepieciešamos
pasākumus, kas paredz e-ID kartē neierobežotu paraksta reižu
skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija
2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT
pārvaldības veicināšanai.
|
Latvijas kiberdrošības stratēģija
2014.-2018.gadam noteiktā budžeta ietvaros. |
Rīcības virziens mērķa
sasniegšanai |
9. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana |
9.1. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana tiesu
ekspertu sertifikācijā
Tiesu ekspertu likuma 5. pants nosaka pienākumu personai, kas
vēlas veikt tiesu ekspertīzi, saņemt eksperta sertifikātu.
Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta
sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai
kārtībai tiesu eksperta kandidāts iesniedz noteiktus dokumentus
pārbaudījuma kārtošanai, lai iegūtu tiesu eksperta
sertifikātu.
Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē kandidātu, vai
viņš ir pielaists pārbaudījuma kārtošanai. Kandidāts kārto
pārbaudījumu, pēc kura Tiesu ekspertu padome pieņem lēmumu par
tiesu eksperta kvalifikācijas piešķiršanu kandidātam,
pamatojoties uz pārbaudījuma vērtējumu. Ja lēmums ir
pozitīvs, Tiesu ekspertu padome izsniedz sertifikātu. Tiesu
ekspertu reģistrs ir pieejams arī TA mājaslapā
www.ta.gov.lv.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus Tiesu ekspertu likumā, kas paredz
ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu
sertificēšanas procesā – kandidātu dokumentu izskatīšanā
un Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta
izsniegšanu (pozitīva lēmuma gadījumā piemērojot
klusēšanas–piekrišanas principu un nosakot, ka 10 darbdienu
laikā pēc pārbaudījuma padome pieņem lēmumu);
2. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427
"Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu
ekspertu sertificēšanas procesā – Tiesu ekspertu padomes
lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2016. |
TM
|
1. Izstrādāti un
noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Tiesu ekspertu
likumā, kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu
tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – kandidātu dokumentu
izskatīšanā un Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par
sertifikāta izsniegšanu.
2. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Tiesu ekspertu
likumā izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti
grozījumi MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta
sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu
sertificēšanas procesā – Tiesu ekspertu padomes lēmuma
paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu.
|
Normatīvo aktu
sagatavošana TM budžeta ietvaros. |
9.2. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana tiesu ekspertu resertifikācijā
Tiesu ekspertu likuma 7. pants nosaka – lai atkārtoti
saņemtu sertifikātu, tiesu eksperts iesniedz normatīvajos aktos
noteiktos dokumentus resertifikācijai. Atbilstoši MK 10.07.2008.
noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un
resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai Tiesu ekspertu
padome mēneša laikā informē tiesu ekspertu, vai viņš ir
resertificēts, un izsniedz jaunu sertifikātu. Tiesu ekspertu
reģistrs pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus Tiesu ekspertu likumā, kas paredz
ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu
resertificēšanā;
2. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427
"Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu
ekspertu resertificēšanā, ja resertifikācijas dokumenti
novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts
pietiekams punktu skaits, nosakot, ka mēneša laikā pēc
dokumentu iesniegšanas izsniedz sertifikātu.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2016. |
TM
|
1. Izstrādāti un noteiktā
kārtībā MK iesniegti grozījumi Tiesu ekspertu likumā, kas
paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu
resertifikācijas procesā, ja resertifikācijas dokumenti
novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts
pietiekams punktu skaits.
2. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Tiesu ekspertu
likumā izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti
grozījumi MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta
sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu
resertifikācijā, ja resertifikācijas dokumenti novērtēti
atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams
punktu skaits, nosakot, ka mēneša laikā pēc dokumentu
iesniegšanas izsniedz sertifikātu.
|
Normatīvo aktu sagatavošana TM
budžeta ietvaros. |
9.3. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana atļaujas izsniegšanai atlikušo zāļu
krājumu izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas vai to
pārreģistrācija ir atteikta
MK 26.06.2007. noteikumu Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un
kvalitātes kontroles noteikumi" (turpmāk – MK 26.06.20017.
noteikumi Nr. 416) regulējums nosaka ZVA tiesības izsniegt
atļauju atlikušo zāļu krājuma izplatīšanai, ja zāles nav
pārreģistrētas vai to pārreģistrācija ir atteikta, lai
noteiktu atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai īsāku vai
garāku termiņu par 12 mēnešiem. Tas uzliek pienākumu
reģistrācijas apliecības īpašniekam vai paralēlajam
importētājam iesniegt ZVA iesniegumu. Pēc iesnieguma
saņemšanas un tiesiskuma izvērtēšanas, pamatojoties uz zāļu
patēriņa datiem, ZVA veic risku un lietderības novērtējumu un
izvērtē, cik ilgam laikam var atļaut atlikušo zāļu krājumu
izplatīšanu. Lēmums par atlikušo zāļu krājumu izplatīšanas
termiņa noteikšanu un atļaujas piešķiršanu tiek paziņots
iesniedzējam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 26.06.2007. noteikumos Nr. 416
"Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", kas
paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas
izsniegšanā atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai, ja zāles
nav pārreģistrētas.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2016. |
VM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 26.06.2007. noteikumos Nr. 416 "Zāļu
izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", kas paredz
ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas
izsniegšanā atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai, ja zāles
nav pārreģistrētas. |
Normatīvo aktu sagatavošana VM
budžeta ietvaros. |
9.4. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta
sertifikāta izsniegšanai
MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības
jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības
kārtība" nosaka, ka sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu
sertificēšanu veic DAP. DAP lēmumu par sertifikāta
piešķiršanu, atkārtotu izsniegšanu, anulēšanu vai atteikumu
piešķirt sertifikātu pieņem, konsultējoties ar nozares
institūcijām, profesionālajām asociācijām, biedrībām,
nodibinājumiem, izglītības vai zinātniskajām iestādēm vai
sertificētiem ekspertiem. DAP lēmumu par sertifikāta
izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu pretendentam
izsniedz rakstiski, kā arī pretendentam rakstiski izsniedz
sertifikātu. DAP pieņem lēmumu par sertifikāta derīguma
termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt, norādot
atteikuma pamatojumu, un par to rakstiski paziņo pretendentam.
DAP izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un ievieto
attiecīgu informāciju tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 16.03.2010. noteikumos Nr. 267
"Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un
darbības uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības
jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju
par sertifikāta derīguma termiņu pagarināšanu DAP tīmekļa
vietnē, bez pienākuma par to informēt rakstveidā.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2016. |
VARAM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 16.03.2010. noteikumos Nr. 267 "Sugu un
biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības
uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības
jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju
par sertifikāta derīguma termiņu pagarināšanu DAP tīmekļa
vietnē, bez pienākuma par to informēt rakstveidā. |
Normatīvo aktu sagatavošana VARAM
budžeta ietvaros. |
9.5. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja
reģistrācijā
MK 10.09.2013. noteikumi Nr. 768 "Prasības
veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un
veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to
reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība" nosaka,
ka veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējs pirms darbības
uzsākšanas iesniedz PVD iesniegumu veterinārmedicīniskā
pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai. PVD triju darbdienu laikā
pēc minētā iesnieguma saņemšanas reģistrē
veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju uzraudzībai
pakļauto uzņēmumu reģistrā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 10.09.2013. noteikumos Nr. 768
"Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un
veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to
reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība", kas
paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu
veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijā.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
30.06.2015. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 10.09.2013. noteikumos Nr. 768
"Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un
veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to
reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība", kas
paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu
veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja
reģistrācijā. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.6. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana dzīvnieku
kapsētu darbībā
MK 29.09.2009. noteikumi Nr. 1114 "Noteikumi par dzīvnieku
kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības
izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu
noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām" nosaka, ka pirms
dzīvnieku kapsētas ierīkošanas iesniedzējs saņem būvatļauju
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību, zemes
transformācijas atļauju un reģionālās vides pārvaldes
izsniegtus tehniskos noteikumus pēc sākotnējā ietekmes uz vidi
novērtējuma veikšanas. Pēc tam iesniedz PVD pieteikumu
dzīvnieku kapsētas reģistrācijai. PVD, saņemot pieteikumu un
apliecinājumu par būvju nodošanu ekspluatācijā, 10 dienu
laikā piešķir reģistrācijas numuru dzīvnieku kapsētai,
ievada uzņēmuma datus PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu
reģistrā un rakstiski paziņo dzīvnieku kapsētas valdītājam
par dzīvnieku kapsētas reģistrāciju.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 29.09.2009. noteikumos Nr. 1114
"Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas,
uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību
un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu dzīvnieku
kapsētu reģistrācijā.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2015. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā
kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 29.09.2009. noteikumos
Nr. 1114 "Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas,
reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un
likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap
dzīvnieku kapsētām", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu dzīvnieku kapsētu
reģistrācijā. |
Normatīvo aktu
sagatavošana ZM budžeta ietvaros. |
9.7. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana
informācijas par veikto koku ciršanu mežā reģistrēšanā
MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un
Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka
meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota
persona, kas veic koku ciršanu (gan saskaņā ar apliecinājumu
koku ciršanai, gan saskaņā ar paziņojumu par koku ciršanu)
savā vai tiesiskajā valdījumā esošajā mežā katru gadu līdz
1. februārim iesniedz VMD pārskatu par faktiski izcirstajiem
koksnes apjomiem. VMD pārbauda iesniegtās informācijas
atbilstību situācijai dabā un pieņem lēmumu informāciju
reģistrēt informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrā –
vai atteikt tās reģistrēšanu.
Nepieciešams:
1. izstrādāt un noteiktā kārtībā MK iesniegt grozījumus
MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža
valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz
ieviest klusēšanas–piekrišanas principu, VMD pozitīva lēmuma
gadījumā paredzot veikt reģistrāciju tikai informācijas
sistēmā.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2015. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā
kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 12.02.2013. noteikumos
Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra
informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu, VMD pozitīva lēmuma
gadījumā paredzot veikt reģistrāciju tikai informācijas
sistēmā. |
Normatīvo aktu
sagatavošana ZM budžeta ietvaros. |
9.8. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana meža inventarizācijas datu pieņemšanā
Meža valsts reģistrā
MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un
Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka
mēneša laikā pēc meža inventarizācijas datu saņemšanas VMD
izvērtē tos un pieņem lēmumu par to reģistrēšanu MVR vai par
pamatotu reģistrēšanas atteikumu. Lēmumu paziņo meža
īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, meža inventarizācijas
veicējam un, ja lēmums ir negatīvs, arī tai sertifikācijas
institūcijai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža
inventarizācijas veicēju sertifikāciju un sertificēto personu
darbības uzraudzību meža inventarizācijas veicējam izsniegusi
sertifikātu.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88
"Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas
aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas
principu, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt tikai
reģistrāciju informācijas sistēmā.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2015. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža
inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites
noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas
principu, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt
reģistrāciju tikai informācijas sistēmā. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.9. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana izmaiņās Meža valsts reģistra datos pēc
meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma
MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un
Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka
pakalpojums paredzēts meža īpašniekiem vai tiesiskajiem
valdītājiem, kuri starpinventarizācijas periodā vēlas veikt
MVR iekļauto meža inventarizācijas datu izmaiņas. Saņemot
iesniegumu datu izmaiņām, VMD veic pārbaudi un dabā novērtē,
vai izmaināmie dati atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem
kritērijiem, un pieņem lēmumu par datu izmainīšanu vai par
atteikumu veikt izmaiņas informācijas sistēmā MVR
reģistrētajos datos.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88
"Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas
aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas
principu izmaiņu veikšanai MVR datos pēc meža īpašnieka vai
tiesiskā valdītāja pieprasījuma, paredzot VMD pozitīva lēmuma
gadījumā veikt datu izmaiņas tikai informācijas sistēmā.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2015. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža
inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites
noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu
izmaiņu veikšanai MVR datos pēc meža īpašnieka vai tiesiskā
valdītāja pieprasījuma, paredzot VMD pozitīva lēmuma
gadījumā veikt datu izmaiņas tikai informācijas sistēmā. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.10. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un
sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar labības sēklu
audzēšanu un tirdzniecību
MK 13.02.2007. noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas
un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz
VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai.
Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem
lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju,
par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD
mājaslapā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 13.02.2007 noteikumos Nr. 120
"Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" kas
paredz to personu reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu
tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar labības sēklu
audzēšanu un tirdzniecību.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2017. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 13.02.2007. noteikumos Nr. 120
"Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar labības sēklu audzēšanu un
tirdzniecību. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.11. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un
sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības
sēklu audzēšanu un tirdzniecību
MK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka,
lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus
reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un
mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai
atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs
ir pieejams VAAD mājaslapā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152
"Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības
noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu
to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju
reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un
tirdzniecību.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2017. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152
"Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības
noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu
to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju
reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un
tirdzniecību. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.12. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un
sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu
audzēšanu un tirdzniecību
MK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas
un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz
VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai.
Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem
lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju,
par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD
mājaslapā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592
"Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un
tirdzniecību.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2017. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592
"Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un
tirdzniecību. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.13. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un
sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu
audzēšanu un tirdzniecību
MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un
sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz
VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai.
Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem
lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju,
par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD
mājaslapā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554
"Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas
paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2017. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz
ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un
tirdzniecību. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.14. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un
sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un
šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību
MK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu
sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka,
lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus
reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un
mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai
atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs
ir pieejams VAAD mājaslapā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352
"Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu
tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas
ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2017. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352 "Eļļas
augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības
noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu
to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju
reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu
audzēšanu un tirdzniecību. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.15. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un
sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu
audzēšanu un tirdzniecību
MK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas
un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz
VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai.
Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem
lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju,
par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD
mājaslapā.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446
"Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu audzēšanu un
tirdzniecību.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2015. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446
"Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi",
kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu
reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā,
kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu audzēšanu un
tirdzniecību. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.16. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu
dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai
MK 22.11.2011. noteikumi Nr. 899 "Noteikumi par lopbarības
augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides
saglabāšanai" nosaka, ka persona iesniedz VAAD iesniegumu un
nepieciešamos dokumentus atļaujas saņemšanai. Dienests
izvērtē iesniegtos dokumentus un 12 mēnešu laikā pēc
noteikumos noteiktā iesnieguma iesniegšanas datuma, bet ne
vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc visu sēklu kvalitāti
apliecinošo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas
izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju un par to informē
iesniedzēju.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 22.11.2011. noteikumos Nr. 899
"Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti
dabiskās vides saglabāšanai", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu
maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2017. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 22.11.2011. noteikumos Nr. 899
"Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti
dabiskās vides saglabāšanai", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu
maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
9.17. Klusēšanas–piekrišanas
principa ieviešana atļaujas izsniegšanā šķirnes pārbaudes
veikšanai
MK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes
atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi" nosaka,
ka, lai saņemtu šķirnes pārbaudes veikšanas atļauju, VAAD
iesniedz iesniegumu u.c. normatīvajos aktos noteiktos dokumentus.
VAAD pārbauda institūcijas atbilstību noteiktajiem kritērijiem.
Ja institūcija atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem, dienests
divu mēnešu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas pieņem
lēmumu par AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes)
pārbaudes atļaujas izsniegšanu, publicējot informāciju AVS
pārbaudes veicēju sarakstā VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv.
Nepieciešams:
1. izstrādāt grozījumus MK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229
"Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un
stabilitātes pārbaudi", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā
šķirnes pārbaudes veikšanai.
Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem
nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo
formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm,
tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par
saskarsmi ar valsts iestādēm.
|
31.12.2015. |
ZM
|
Izstrādāti un noteiktā kārtībā
MK iesniegti grozījumi MK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229
"Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un
stabilitātes pārbaudi", kas paredz ieviest
klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā
šķirnes pārbaudes veikšanai. |
Normatīvo aktu sagatavošana ZM
budžeta ietvaros. |
1 Sīkāk par FIFO metodes (pirmais iekšā - pirmais
ārā) darbības principu skatīt Grāmatvedības padomes ar
08.09.2010. lēmumu (prot. Nr.1, 2.p.) apstiprināto Latvijas
grāmatvedības standartu Nr.11 "Krājumi" Latvijas Republikas
tiesību aktu portālā: http://likumi.lv/doc.php?id=221422).
Ekonomikas ministre Dana
Reizniece-Ozola
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Grozījumi
-
Tiesību akti, kuriem maina statusu
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokuments
-
Citi saistītie dokumenti
|