Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta rīkojums Nr.694

Rīgā 2014.gada 28.novembrī (prot. Nr.65 82.§)
Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.–2015.gadam

1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2014.–2015. gadam (turpmāk – plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķir­tajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos.

3. Atbildīgajām institūcijām:

3.1. līdz 2015. gada 1. maijam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopo­šanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi un citiem laikposmā no 2014. gada 1. jūnija līdz 2015. gada 1. jūnijam īstenotajiem pasākumiem Doing Business rādītāju uzlabošanai;

3.2. līdz 2014. gada 15. decembrim, 2015. gada 1. maijam, 2015. gada 1. septembrim un 2015. gada 1. decembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā noteikto pasākumu izpildi;

3.3. līdz 2015. gada 1. decembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai priekšlikumus par plāna ietvaros turpmāk īstenojamiem pasākumiem.

4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas (apstiprināta ar Ministru prezidenta 2014. gada 24. marta rīkojumu Nr. 96 "Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai") sēdē izteiktos viedokļus:

4.1. līdz 2015. gada 1. martam un 2016. gada 15. februārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi;

4.2. līdz 2016. gada 15. februārim iesniegt Ministru kabinetā Uzņēmēj­darbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2016.–2017. gadam.

5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS).

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2013. gada 24. aprīļa rīkojumu Nr. 165 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.–2014. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 81. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
(Ministru kabineta
2014.gada 28.novembra
rīkojums Nr.694)
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2014.–2015.gadam

(Plāns grozīts ar MK 19.05.2015. rīkojumu Nr.262)

SATURS

Kopsavilkums

Ievads

1. Globālās konkurētspējas indekss

2. Ekonomiskās brīvības indekss

3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business"

4. Uzņēmēju aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2013.-2014.gada rezultāti

5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2014.-2015.gadam

5.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana

5.2. Būvniecības atļaujas

5.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija

5.4. Kredītu reģistrs

5.5. Investoru aizsardzība

5.6. Grāmatvedība un nodokļi

5.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita)

5.8. Līgumsaistību izpilde

5.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana

5.10. Elektroenerģijas pieslēgums

5.11. E-pakalpojumu attīstība un lietpratīgs regulējums

6. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai

6. 1. Labāka regulējuma politika

6. 2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana

6. 3. Klusēšanas – piekrišanas principa īstenošana

7. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2014.-2015.gadam

SAĪSINĀJUMI

BIS – Būvniecības informācijas sistēma

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

DAP – Dabas aizsardzības pārvalde

EDS – Elektroniskā deklarēšanas sistēma

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

FM – Finanšu ministrija

IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

GKI – Globālās konkurētspējas indekss

MK – Ministru kabinets

MVR – Meža valsts reģistrs

MVU – Mazie un vidējie uzņēmumi

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

PVD – Pārtikas un veterinārais dienests

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis

SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SM – Satiksmes ministrija

TA – Tiesu administrācija

TAPIS – Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma

TM – Tieslietu ministrija

UR – Uzņēmumu reģistrs

UIN – Uzņēmumu ienākuma nodoklis

VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VI – Veselības inspekcija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VM – Veselības ministrija

VMD – Valsts meža dienests

VP – Valsts policija

VPVB – Vides pārraudzības valsts birojs

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

VSMTVA – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VSS – Valsts sekretāru sanāksme

VZD – Valsts zemes dienests

ZM – Zemkopības ministrija

ZVA – Zāļu valsts aģentūra

Kopsavilkums

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai.

Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā.

Latvijā plašāk izmantotais instruments, lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing Business 2014 pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 24.vietā un atrodas 9.vietā ES dalībvalstu vidū. Latvija ir saglabājusi savu pozīciju – saskaņā ar precizēto Doing Business vērtējumu Latvija 2013.gadā bija 24.vietā. starp 185 pasaules valstīm. Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija 2014.gada reitingā ierindojas 22.vietā (kritums par 1 vietu no 2013.gada), bet Lietuva ieņem augsto 17.vietu (pieaugums par 8 vietām no 2013.gada 25.pozīcijas).

Doing Business 2014.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas vērtējums ir sekojošs:

• 3.vieta – kredītu reģistrs (reitings nemainīgs);

• 17.vieta – pārrobežu tirdzniecība (uzlabots reitings par 6 vietām);

• 21.vieta – līgumsaistību izpilde (reitings nemainās, bet pasliktinās apakšrādītāji);

• 33.vieta – nekustamā īpašuma reģistrācija (zaudēts reitings par 4 vietām);

• 43.vieta – uzņēmējdarbības izbeigšana (uzlabots reitings par 3 vietām);

• 49.vieta – nodokļu maksāšana (uzlabots reitings par 3 vietām);

• 57.vieta – uzņēmējdarbības uzsākšana (uzlabots reitings par 2 vietām);

• 68.vieta – investoru tiesību aizsardzība (zaudēts reitings par 1 vietu );

• 79.vieta – būvniecības atļaujas (uzlabots reitings par 39 vietām);

• 83.vieta – pieslēgums elektroenerģijai (uzlabots reitings par 6 vietām).

Savukārt otrs instruments, kas ļauj kvantitatīvi un kvalitatīvi vērtēt uzņēmējdarbības situāciju Latvijā ir EM katru otro gadu īstenotā Uzņēmumu aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar 2014.gadā veiktā pētījuma rezultātiem, Latvijas uzņēmēji, risinot ar administratīvām prasībām saistītus jautājumus, vidēji tērē 13% sava darba laika. Uzņēmēju laika patēriņš administratīvo prasību izpildei šogad ir nedaudz lielāks nekā tas bija 2011.gada rezultātos (11%) un ir atgriezies 2009.gada līmenī. Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, aptauja identificē tādu problēmjomu pastāvēšanu kā uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi (grāmatvedība) un komercstrīdu risināšana.

Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus un pozicionētu Latviju kā uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgu ekonomiku, nepieciešams pieņemt uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus lēmumus.

Plāna 2014.-2015.gadam mērķis, turpinot jau iepriekšējos gados aizsākto, ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, un risina uzņēmumu aptaujā identificētās problēmas galvenokārt šādās jomās.

Uzņēmējdarbības uzsākšanā jāpārskata UR e-pakalpojums "Reģistrācija UR vestajos reģistros", jāveic uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana un jāatsakās no uzņēmumu ģeogrāfiskās lietu piekritības, jāatsakās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu, u.c.

Būvniecības procesā jānodrošina BIS projekta izstrādes pabeigšana un jāuzsāk tā pilnīga darbība.

Nekustamā īpašuma reģistrācijā 2014.gadā nepieciešams praksē ieviest elektronisku nekustamā īpašuma reģistrēšanu (lai to nodrošinātu, šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi Zemesgrāmatu likumā 3.lasījumā), kā arī jāizstrādā grozījumus attiecīgajos MK līmeņa normatīvajos aktos, kas paredz paplašināt no pašvaldības elektroniski saņemamās informācijas apjomu, t.i., informācija par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo dienu skaitu līdz minimumam.

Grāmatvedības un nodokļu jomā jāizstrādā jauns Gada pārskata likums, kas atbilstu Direktīvai 2013/34/ES, kuras mērķis ir sniegt iespējas dalībvalstīm noteikt atvieglotas prasības mikro un mazajiem uzņēmumiem un pārskatīt obligātās revīzijas sliekšņus. Tāpat jāvērtē iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un maksājumu FIFO metodi, jāvienkāršo statistikas atskaites, jāturpina darbs pie EDS informācijas uzlabošanas. Minēto pasākumu ieviešana samazinātu uzņēmējiem patērēto stundu skaitu nodokļu deklarācijas aizpildīšanai un nodokļu maksāšanai, kā arī samazinātu administratīvo slogu un izmaksas.

Līgumsaistību izpildē neatliekami jāveic ar Šķīrējtiesu likumu saistīto MK līmeņa normatīvo aktu izstrādi un jāturpina darbs pie tiesnešu specializācijas principu stiprināšanas un jānosaka lietas slodzes rādītājus, kā arī jāsakārto normatīvo regulējumu elektronisko dokumentu aprites ieviešanai tiesu iestādēs, jāveic augstākās tiesas reformap tiesu instancēm - "tīrās tiesu instances" ieviešana, u.c. pasākumus.

Ņemot vērā līdz šim ieviestos pasākumus uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu jomā, investoru aizsardzības jomā, elektrības pieslēgumu jomā, uzņēmējdarbības izbeigšanā un līgumsaistību izpildē, modelējot Latvijas novērtējumu Doing Business pašnovērtējuma rīkā, pie citiem nemainīgiem rādītājiem, t.sk.citu valstu, Latvijas vieta varētu būtiski uzlaboties, t.i., no 24.vietas iekļūstot pirmajā divdesmitniekā starp 189 pasaules valstīm.

Īstenojot visus Plānā 2014.-2015.gadam iekļautos pasākumus un pierādot to efektivitāti dzīvē, Latvija Doing Business kopējā reitingā varētu iekļūt pirmajā desmitniekā. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2013.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas.

Vienlaikus Plānā iekļautie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Kopumā Plānā 2014.–2015. gadam ietverti 87 uzdevumi, no tiem 48 uzdevumi ir jauni, un par to izpildi ir noteiktas šādas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM, VM, ZM un to padotībā esošas iestādes.

Plāns 2014.-2015.gadam ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī līdzatbildīgo ministriju un uzņēmēju izteiktajiem priekšlikumiem. Tāpat Plānā 2014.-2015.gadam iekļauti pasākumi no 2013.gadā veiktā pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā", kā arī 2014.gada pētījuma "Uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un priekšlikumiem turpmākai rīcībai". Plānā 2014.-2015.gadam tiek turpināti pasākumi, kas tika iekļauti Plānā 2013.-2014gadam.

Plāna izpildi regulāri uzrauga Plāna uzraudzības vadības grupa, kuras sastāvā ir TM, FM, LM, VARAM, SM, VID, UR, VRAA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, tāpēc EM aicina uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, uzņēmējus, ekspertus sniegt priekšlikumus papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.

Ievads

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem.

Lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai, EM kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns (turpmāk – Plāns).

Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie instrumenti ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business, Globālās konkurētspējas indekss un citi starptautiskie vērtējumi, ar kuru palīdzību tiek izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem, kā arī apzināts uzņēmēju viedoklis par administratīvo slogu radošajām prasībām, un attiecīgi tiek sagatavots veicamo uzdevumu saraksts Plāna ietvaros.

Plāns tiek sagatavots katru gadu kā atsevišķs plānošanas dokuments. Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Tāpēc Plāns 2014.-2015.gadam gan turpina Plāna 2013.-2014.gadam ietverto pasākumu īstenošanas uzraudzību, gan iekļauj pasākumus uz 2 gadiem, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un nekavējoši risināmus pasākumus.

Plāna 2014.-2015.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti, kā uzņēmējus apgrūtinoši, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksa rādītājiem tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, ārējā tirdzniecība, elektroniskā pārvalde un būvniecības regulējuma pilnveidošana, un citas.

Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no:

• Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā MK iecerēto darbību veiksim pastāvīgu konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides monitoringu un novērsīsim trūkumus (tiesu sistēmā, būvniecības procesos u. c.), lai panāktu uzlabojumus "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksa reitingos, kā arī nodrošināsim investīciju aizsardzību, atvieglojot ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas kārtību un veicinot alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību. Tiesu sistēmā panāksim efektīvu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā, izvērtēsim un mazināsim uzņēmējdarbības riskus, precizējot investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jomas regulējumu.

• Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanaii (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem;

1. Globālās konkurētspējas indekss

Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk – GKI) dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI ietver specifisku metodoloģiju, kas apvieno mikro- un makro- rādītājus, ar mērķi kvantificēt plašu indikatoru loku, sākot ar institūcijām, infrastruktūru un makroekonomisko vidi un beidzot ar darba tirgus efektivitāti, tirgus lielumu, tehnoloģisko gatavību un inovācijām.

Katram no GKI indikatoriem ir atšķirīgs svars kopējā rezultātā, atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Jo attīstītāka valsts, jo mazāka nozīme faktoru indikatoriem (institūcijas, infrastruktūra) un lielāka nozīme efektivitātes un inovāciju indikatoriem. Valsts kopējā vieta indeksā ir atkarīga no vidējās svērtās vērtības, aplūkojot visus atsevišķos indikatorus kopā. Valstis papildus tiek vērtētas, atkarībā no to attīstības līmeņa, un dažādiem faktoriem dažādās valstīs ir dažāda ietekme. Latvijas vietu būtiski ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus, tehnoloģijas un inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu reģistrēšana, muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI izmanto Doing Business indeksa datus.

GKI galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām un soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz respondentu "izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu precizitāte un iegūšanas kvalitāte. Līdz ar to efektīvākā GKI rādītāju uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm, komunicējot veiktās reformas, veidojot pozitīvu valsts pārvaldes un administratīvo procedūru tēlu uzņēmēju vidē.

Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība. Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu, darba tirgos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

GKI 2014-2015 vērtējumā Latvija ierindota 42.vietā (iepriekš ieņēma 52.vietu) no 144 valstīm, vienlaikus pamatprasību (institucionālās vides, sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība) izpildē Latvija no 40.vietas ir pakāpusies uz 34.vietu. Efektivitāti pastiprinošajos rādītājos (augstākā izglītība, produktu tirgus un darba spēka tirgus efektivitāte, finanšu tirgus attīstība, tehnoloģiju gatavība un tirgus lielums) ir vērojams uzlabojums no 41.vietas uz 36.vietu, kā arī ir uzlabojies uzņēmējdarbības apmierinātības un inovācijas rādītājs no 68.vietas uz 61.vietu.

Neraugoties uz to, ka Latvijas reitinga vieta GKI ir uzlabojusies, tomēr Latvija ierindota aiz Lietuvas (41.vieta kopējā reitingā) un Igaunijas (29.vieta kopējā reitingā).

Baltijas valstis GKI 2013-2015

Latvija Igaunija Lietuva
2013-2014.gads 2014-2015.gads 2013-2014.gads 2014-2015.gads 2013-2014.gads 2014-2015.gads
Valsts institūcijas 57 51 27 32 61 61
Infrastruktūra 59 47 40 34 41 43
Makroekonomiskā stabilitāte 29 32 22 20 58 42
Veselības aprūpe un pamatizglītība 41 31 29 26 50 35
Augstākā izglītība un pieaugušo apmācības 40 31 23 20 27 26
Preču tirgus efektivitāte 40 36 30 26 49 47
Darba tirgus efektivitāte 26 17 12 11 69 53
Finanšu tirgus attīstība 45 33 35 29 87 65
Tehnoloģiju attīstība 38 32 29 29 35 28
Tirgus lielums 95 95 99 100 78 77
Biznesa attīstība 67 61 51 48 48 49
Inovācijas 70 70 31 30 44 44

GKI 2014-2015 vērtējumā Igaunija ir uzlabojusi savu pozīciju par 3 vietām, bet Lietuva par 7 pozīcijām, taču abas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – attiecīgi 29.vietā un 41.vietā. Latvijas vājākās vietas salīdzinājumā ar abām citām Baltijas valstīm ir publisko institūciju vides kvalitāte, makroekonomiskā stabilitāte, sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, darba tirgus efektivitāte, biznesa attīstība un inovāciju un tehnoloģiju līmenis.

Kopumā Latvijā visbiežāk minētie uzņēmējdarbību kavējošie faktori ir neefektīva birokrātija – 17,8% (salīdzinot ar iepriekšējo aptauju +2,1%), nodokļu normatīvais regulējums – 11,9% (+1,4%), ierobežota finanšu pieejamība – 11,9% (-2,9%), korupcija – 9,3% (-0,8%). Problemātiska kļuvusi nepietiekama darbaspēka pieejamība – 8,9%, kā arī joprojām aktuāla problēma tiek uzrādīta nepietiekama infrastruktūra – 8 % (nemainīgi dati) un spēja ieviest inovācijas – 6,7% (-0,6%).

Latvijas rādītājus GKI vērtējumā lielā mērā noteiks ilgtermiņa valdības darbs, kas būs orientēts uz uzņēmēju identificēto trūkumu, katrā no indeksa pīlāriem, noteikšanu un atbilstošas politikas, kas novērš konstatētos trūkumus, izstrādi.

Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, GKI liecina par joprojām tādu problēmjomu aktualitāti kā uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi, darba attiecības, komercstrīdu risināšana.

2. Ekonomiskās brīvības indekss

Ekonomiskās brīvības indekss ir pētījumu institūta "Heritage Foundation" ikgadējs pētījums, kas tiek publicēts ik gadu kopš 1995.gada, un tā mērķis ir atspoguļot pasaules valstu ekonomiskās brīvības līmeni, prezumējot – jo augstāka ekonomiskā brīvība, jo lielāks labklājības līmenis un ienākumi uz vienu iedzīvotāju.

Ekonomiskās brīvības indekss sastāv no 10 rādītājiem, kas ir iedalīti 4 pīlāros: 1. tiesiskums – korupcijas brīvības un īpašumtiesību aizsardzības rādītāji; 2. valdības ierobežojumi – valdības ietekmes ekonomikā un fiskālās brīvības rādītāji; 3. regulējuma efektivitāte – uzņēmējdarbības brīvības, monetārās brīvības rādītājs un darba brīvības rādītāji; 4. tirgus atvērtība – tirdzniecības brīvības, investīciju brīvība un finanšu brīvības rādītāji.

Ekonomiskās brīvības rādītāja 2014.gada vērtējuma periods ir no 2012.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam (monetārās brīvības indekss tiek sastādīts kā vidējais inflācijas vērtējums par 3 pēdējiem kalendārajiem gadiem – no 2010.gada 1.janvāria līdz 2012.gada 31.decembrim). Ekonomiskās brīvības rādītājā tiek iekļauti arī dati no Doing Business pētījuma.

2014.gada janvārī publicētajā Ekonomiskās brīvības indekss 2014 vērtējumā Latvija ir ierindota 42.vietā starp 178 pasaules valstīm, uzlabojot rādītāju par 13 pozīcijām salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tomēr joprojām esot to valstu grupā, kas ir "mēreni brīvas", kamēr Igaunija un Lietuva abas ierindojas "galvenokārt brīvas" valstu grupā. Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 68,7 procentpunktiem, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš – pieauguma iemeslu pētījuma autori izskaidro ar plaša mēroga uzlabojumiem astoņos no 10 ekonomisko brīvību rādītājiem, jo īpaši uzņēmējdarbības brīvības, darba brīvības, investīciju brīvības un brīvības no korupcijas rādītājos.

Latvija salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu ir augstāk novērtēta Darba brīvības, Investīciju brīvības, Tirdzniecības brīvības un Monetārās brīvības rādītājos. Savukārt, ja vērtējam pīlārus, kuros Latvijai nav izdevies iegūt pietiekami augstu novērtējumu, tad secināms: Tiesiskuma (Īpašumtiesību aizsardzības un Korupcijas brīvības rādītāji) un Tirgus atvērtības (Finanšu brīvības rādītājs), Regulējuma efektivitātes (Uzņēmējdarbības brīvības rādītājs) un Valdības ierobežojuma (Fiskālās brīvības rādītājs) pīlāros Latvijā nav pietiekams progress.

Baltijas valstis Ekonomiskās brīvības indeksā 2013. un 2014.gadā

Latvija Igaunija Lietuva
2013.g. 2014.g. 2013.g. 2014.g. 2013.g. 2014.g.
Pasaules novērtējums 55 42 13 11 22 21
Reģiona novērtējums 25 19 4 4 12 11
Procentuālais gada vērtējums 66,5 68.7 75,3 75.9 72,1 73.0
Īpašumtiesības 50,0 50.0 85,0 90.0 60,0 60.0
Korupcija 42,0 43.6 64,0 64.2 48,0 49.9
Fiskālā brīvība 84,4 84.6 79,7 80.4 92,8 92.9
Valdības izdevumi 53,6 54.9 56,2 56.0 53,6 55.9
Uzņēmējdarbības brīvība 75,7 82.5 78,2 77.6 77,6 85.7
Darba brīvība 64,4 68.5 56,0 55.9 64,1 59.0
Monetārā brīvība 78,3 79.7 77,1 76.9 78,3 78.6
Tirdzniecības brīvība 86,8 87.8 86,8 87.8 86,8 87.8
Investīciju brīvība 80,0 85.0 90,0 90.0 80,0 80.0
Finanšu brīvība 50,0 50.0 80,0 80.0 80,0 80.0

Analizējot mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pozīcijas pētījumā ietvertajās jomās redzams, ka Latvijas vājākās vietas ir īpašumtiesības (intelektuālā īpašuma) rādītājs, finanšu brīvības rādītājs un korupcijas rādītājs. Ievērojot indeksa metodoloģiju, Latvijas īpašumtiesību rādītāju negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neefektivitāte un lietu lēnā izskatīšanas gaita, kas rada šķēršļus turpmāk sekmīgai uzņēmēju darbībai. Vienlaikus īpašumtiesību rādītājs tieši ietekmē korupcijas rādītāja vērtējumu. Savukārt finanšu brīvības rādītājs apskata banku darbību tādos jautājumos kā valdības finanšu pakalpojumu regulēšana, valsts iejaukšanās pakāpe banku un citu finanšu iestāžu darbībā, finanšu un kapitāla tirgus attīstības stadija, valdības ietekme kredītu piešķiršanā un valsts atvērtība ārvalstu konkurencei.

Svarīgi ir atzīmēt, ka, lai gan Regulējuma efektivitātes pīlārs Latvijai kopumā ir augsti vērtēts, secināms, ka nepieciešamas reformas uzņēmējdarbības brīvības rādītāja un darba brīvības rādītāja ietvaros. Uzņēmējdarbības brīvības rādītājā tiek vērtētas administratīvās procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu (skaits, laiks, izmaksas), būvatļaujas saņemšanu (skaits, laiks, izmaksas) un uzņēmējdarbības izbeigšanu (skaits, laiks, atgūstamā vērtība). Savukārt darba brīvības rādītājā tiek apskatītas 6 komponentes - attiecība starp minimālo algu pret vidējo pievienoto vērtību uz vienu darbinieku, šķēršļi papildu darbinieku pieņemšanai darbā, darba stundu elastība, šķēršļi darbinieku atlaišanai, uzteikuma laiks, atlaišanas paziņošanas laiks un atlaišanas pabalsti darbiniekam. Jāņem vērā, ka darba brīvības rādītājā joprojām atspoguļoti Doing Business 2009.gada dati.

Ņemot vērā Ekonomiskās brīvības indeksa apsvērumus, Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras, būvatļaujas saņemšana, darba elastdrošības nosacījumi un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas mērķis ir pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, lai stimulētu darba vietu radīšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un attīstītu augstas pievienotās vērtības eksportu, ņemot vērā Latvijas ierobežoto cilvēku un finanšu resursu bāzi un specifisko makroekonomisko situāciju. Kaut arī administratīvie šķēršļi ir tikai viens no aspektiem, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, tas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vides kvalitāti, mazinot birokrātiju, korupcijas risku. Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar attiecīgo jomu politiku ir risināma valdības deklarācijas un nozaru ministriju kompetenču ietvaros, Plānā 2014.-2015.gadam netiek risināti šādi pasākumi.

Latvijas vieta starptautiskos indeksos ir nostabilizējusies un pat cēlusies. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts, piemēram, Pasaules Bankas Doing Business vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā. Lai panāktu tālāku izaugsmi un mazinātu regresa risku, publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi jāstrādā uz noteiktām prioritātēm, atsakoties no liekajām administratīvajām procedūrām, dokumentiem un ieviešot e-risinājumus.

3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business"

Pasaules Bankas Doing Business pētījums (www.doingbusiness.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš tiek veidots jau astoņus gadus (kopš 2004.gada) un ik gadu mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras – gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo.

Doing Business pētījums ir gan kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, gan kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 10 uzņēmuma "dzīves cikla" posmos 189 dažādās pasaules valstīs. Doing Business pētījums kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs indekss noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos, piemēram, vērtējot valstu globālo konkurētspēju un ekonomisko brīvību.

Doing Business pamatprincipi:

1) aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums un kvantitatīvs rādītāju kopums, kas mēra uzņēmējdarbības likumdošanu 189 pasaules valstīs noteiktā laika griezumā;

2) tiek mērītas administratīvās prasības 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības dzīves cikla posmus;

3) tiek ņemtas vērā valstu īstenotās reformas laika periodā no iepriekšējā gada 2.jūnija līdz pašreizējā gada 1.jūnijam;

4) indikatoriem tiek piemēroti savi pieņēmumi, apskatīts normatīvais regulējums un īstenošanas prakse, tostarp e-procedūras, un no tā ir atkarīgs indeksa vērtējums.

5) intervijas un aptaujas – lai gūtu priekšstatu par jomās veiktajām aktuālajām reformām un apzinātu normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanu, pētījumā tiek apzināts ekspertu un uzņēmēju viedoklis;

6) Doing Business ietver divu veidu datu apkopošanu un attiecīgi rādītājus – Juridiskās vērtēšanas rādītāji un Laika un aprites rādītāji, kas nozīmē, ka atsevišķi indikatori apskata tikai normatīvajos aktos noteikto un neapskata praksi un citi – vērtē normatīvā regulējuma pielietošanu praksē.

Vairāk informācijas par Doing Business metodoloģijas apsvērumiem pieejama Plānā 2013.-2014.gadam un Pasaules bankas interneta vietnē: http://www.doingbusiness.org/methodology/ common-misconceptions.

Pateicoties mērķtiecīgi īstenotām reformām uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, Latvijā ir sasniegts augsts rezultāts – Pasaules Bankas Doing Business 2014 pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 24.vietā.

Latvijas un ES dalībvalstu vietas Doing Business 2014

Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 9.vietā, kas ir par 1 vietu zemāk nekā gadu iepriekš, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai un Igaunijai, un šogad arī Lietuvai. Jāatzīmē, ka Latvijas vērtējums ir kopumā uzlabojies, salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš – Latvija Doing Business 2013 bija 24.vietā starp 185 pasaules valstīm, bet pasliktinājies par vienu vietu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 1 vietu (no 21.vietas uz 22.vietu), savukārt Lietuva krasi uzlabojusi savas pozīcijas par 8 vietām (no 25.vietas uz 17.vietu). Minētā situācija ir skaidrojama ar to, ka Lietuvā ir veiktas būtiskas reformas, kā arī tas, ka citas valstis nav veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi uzlabojošas reformas, līdz ar to zaudējot savas pozīcijas stagnācijas dēļ.

Baltijas valstis Doing Business 2013 un 2014

Latvija Igaunija Lietuva
DB2013 DB2014 DB2013 DB2014 DB2013 DB2014
Uzņēmējdarbības uzsākšana 59 57 50 61 105 11
Būvniecības atļaujas 118 79 38 38 39 39
Pieslēgums elektroenerģijai 89 83 55 56 80 75
Īpašuma reģistrācija 29 33 14 15 5 6
Kredītu reģistrs 3 3 40 42 52 28
Investoru tiesību aizsardzība 67 68 67 68 67 68
Nodokļu maksāšana 52 49 44 32 59 56
Pārrobežu tirdzniecība 23 17 8 7 15 15
Līgumu izpilde 21 21 28 26 16 17
Uzņēmējdarbības izbeigšana 46 43 70 66 43 44

Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā.

Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās:

• Igaunija – būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā un pārrobežu tirdzniecībā;

• Lietuva – uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, pārrobežu tirdzniecībā un līgumu izpildē.

Latvijas novērtējums Doing Business 2013 un 2014 – rādītāju izmaiņas

Latvija 2013.gads* 2014.gads Izmaiņas
Uzņēmējdarbības uzsākšana 59 57 +2
Būvniecības atļaujas 118 79 +39
Pieslēgums elektroenerģijai 89 83 +6
Īpašuma reģistrācija 29 33 -4
Kredītu reģistrs 3 3 0
Investoru tiesību aizsardzība 67 68 -1
Nodokļu maksāšana 52 49 +3
Pārrobežu tirdzniecība 23 17 +6
Līgumu izpilde 21 21 0
Uzņēmējdarbības izbeigšana 46 43 +3

* Pasaules Bankas pārrēķinātie dati.

Salīdzinot ar Doing Business 2013 pētījumu, Latvija Doing Business 2014 būtiski uzlabojusi vērtējumu būvniecības atļauju saņemšanas procesā, pieslēgumā enerģijai, nodokļu rādītājā, pārrobežu tirdzniecībā, bet kritums ir nekustamā īpašuma reģistrācijā, tomēr neskatoties uz progresu lielākās problēmas joprojām konstatētas jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmas efektīvu darbību un būvniecības procesu.

Latvijas administratīvo procedūru novērtējums Doing Business 2008-2014

Latvijā tiek pastāvīgi izmantots starptautiski atzītais Doing Business pētījums kā reformu uzraudzības rīks, kas ļauj identificēt administratīvo slogu saturošas prasības, tādējādi novērtējot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Jāatzīmē, ka Pasaules Bankas pieeja Doing Business metodoloģijas piemērošanā neļauj salīdzināt Latvijas kopējās pozīcijas ilgāk par 2 gadiem, tomēr minētais rīks ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei, kā arī saistītās izmaksas.

Saskaņā ar Doing Business novērtējumu kopš 2008.gada līdz 2014.gadam, Latvija ir būtiski uzlabojusi novērtējumu Doing Business uzskaitītajās jomās, samazinot administratīvās prasības, laiku un izmaksas.

Uzņēmējdarbības uzsākšanai 2008.gadā bija nepieciešamas 5 procedūras, kas kopā prasīja 16 dienas un minimālā pamatkapitāla prasība (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) bija 22.05%. Procedūru skaits par vienu tika samazināts 2012.gadā, bet tikai 2014.gadā sistēmas darbībā ir identificēts laika ietaupījums par 3,5 dienām, pateicoties reģistrēšanās laika samazinājumam VID PVN reģistrā no 13 dienām uz 10 dienām un darba ņēmēju reģistrēšanai no 1 dienas uz 0,5 dienām. Veikto uzlabojumu rezultātā Latvija 2014.gada pētījumā salīdzinājumā ar 2013.gada pētījumu reitingā ir pakāpusies no 59.vietas uz 57.vietu. Vienlaikus, lai gan ir veikti uzlabojumi, citu valstu aktīvāku reformu rezultātā, Latvija savu reitingu ir zaudējusi no 30.vietas 2008.gadā uz 57.vietu 2014.gadā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 87,4% sasniegusi 91,79% no labākā rādītāja uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā Pēc EM aplēsēm, kopumā administratīvā sloga samazinājums uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā kopš 2008.gada ir 20%.

Būvniecības jomā Latvijā ir veiktas reformas, samazinot procedūru skaitu no 26 procedūrām 2008.gadā līdz 18 procedūrām 2014.gadā. 2010.gadā likumdošanā tika ieviestas izmaiņas, kas paredzēja procedūru samazināšanu un laika ietaupīšanu, kas praksē darbojās un tika ņemti vērā Doing Business 2014 pētījumā: procedūru skaits – 18, ilgums - 152 dienas; izmaksas - 15.4% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju; novērtējums - 79.vieta. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 61,08% sasniegusi 71,89% no labākā rādītāja būvniecības jomā. Pēc EM aplēsēm, kopumā administratīvā sloga samazinājums kopš 2008.gada būvniecības atļauju saņemšanas procesā ir ap 30%.

Nekustamā īpašuma reģistrācijā 2008.gadā Latvija bija 8 procedūras, 54 dienas un 2% izmaksas no īpašuma vērtības. Šajā sektorā ir veiktas reformas, kopumā samazinot procedūru skaita par 5 procedūrām un ietaupot 36 dienas (67% no kopējā laika 2008.gadā). Rezultātā Latvija ieņem 33.vietu. Doing Business 2014 pētījumā. Izmaksas % no īpašuma vērtības nav mainījušās. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 60,45% sasniegusi 81,31% no labākā rādītāja nekustamā īpašuma reģistrēšanas jomā. Pēc EM aplēsēm, kopējais administratīvā sloga samazinājums nekustamā īpašuma reģistrēšanā ir virs 50%.

Nodokļu jomā, lai gan laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gadam nemainoties kopējam maksājumu skaitam (7 maksājumi, salīdzinājumam Doing Business 2006 – 29 maksājumi), Latvijā ir samazinājies laika patēriņš (ilgums stundās) no 279 stundām 2008.gadā līdz 264 stundām 2014.gadā. Pēc uzņēmēju viedokļa visaugstākais laika patēriņš bijis 2011.gadā – 290 stundas gadā nodokļu nomaksai (Doing Business 2012 dati, salīdzinoši Doing Business 2006 – 320 stundas gadā). Rādītāja uzlabojumu ietekmēja VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešana, nodrošinot uzņēmējiem iespēju nodokļu deklarācijas iesniegt elektroniski, kā ar citi pasākumu grāmatvedības kārtošanas prasību atvieglošanā. Vienlaikus vērojams, ka mazinājusies kopējā nodokļu likme (% no peļņas) - no 36,4% (2008.gadā) līdz 35.9% Doing Business 2014 novērtējumā. Rezultātā Latvija nodokļu nomaksas rādītājā ierindota 49.vietā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), sasniegusi 79,63%, salīdzinoši 2005.gadā – 64,45% no labākā rādītāja nodokļu jomā.

Investoru tiesību aizsardzības novērtējumā Latvijai kopš 2008.gada, atbilstoši Doing Business metodoloģijas apsvērumiem, nav mainījušies rādītāji un līdz šim veiktie normatīvo aktu grozījumi nav snieguši būtisku ietekmi Latvijas novērtējumā, rezultātā Latvija zaudējusi 19 vietas no 49.vietas (2008.gadā) līdz 68.vietai (2014.gadā). Zemākais rādītājs bijis 2013.gadā – 70.vieta šīs kategorijas reitingā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada palicis nemainīgs 56,67% apmērā no labākā rādītāja investoru tiesību aizsardzības jomā.

Kredītu reģistra rādītājā Doing Business 2014 Latvija ieņem 3.vietu, saņemot augstāko punktu skaitu Tiesību apjoma koeficientā (10 punkti no 10) un otro augstāko punktu skaitu Kredītu informācijas indeksā (5 punkti no 6). Attiecīgi 2008.gadā iegūtais punktu skaits ir bijis 8 un 4 abās punktu kategorijās. Visbūtiskāk jeb 28 reizes ir pieaudzis Publisko kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) no 2.6 līdz 73.6%. Privāto kredītreģistru segums palicis nemainīgs – 0% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinoši 2008.gadā Latvija ieņēma 13.vietu Kredītu reģistra rādītājā pasaules reitingā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 81,25% sasniegusi 93,75% no labākā rādītāja kredītu reģistra jomā.

Pārrobežu tirdzniecības (muitas) rādītājā Doing Business Latvijai izmaiņas ir bijušas ļoti mērenas - eksporta veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits ir samazināts par 1 no 6 uz 5 2014.gadā, atbilstoši eksporta veikšanai nepieciešams laiks samazinājies par 3 dienām, bet maksa standarta partijai eksportam par 200 ASV dolāriem. Arī importa veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits 2014.gadā samazināts par 1 no 6 uz 5 dokumentiem, bet nepieciešamais laiks samazinājies jau 2011.gadā no 12 uz 11 dienām. Maksa standarta partijai importam visaugstākā bijusi 2009.gada Doing Business pētījumā – 850 ASV dolāri, bet tā samazinājusies līdz 801 ASV dolāri gadu vēlāk. Kopumā no 2008. līdz 2014.gadam Latvija paaugstinājusi savu vietu reitingā no 18. līdz 17.vietai, tomēr svārstības bijušas regulāras – 2009.gadā viszemākā 25.vietā, bet 2012.gadā visaugstākā 15.vieta pasaules reitingā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 77,88% sasniegusi 83,57% no labākā rādītāja pārrobežu tirdzniecības jomā. Pēc EM aplēsēm kopējais administratīvā sloga samazinājums ārējā tirdzniecībā ir lēšams ~ 20% apmērā.

Līgumsaistību izpildē ir vērojams vislielākais administratīvā sloga pieaugums - nemainoties kopējam procedūru skaitam, kas ir 27 procedūras, kopējais procedūru ilgums pieaudzis par 190 dienām jeb 68.1% (no 279 dienām 2008.gadā līdz 469 dienām 2014.gadā). Pieaugušas arī izmaksas % no prasības apjoma, kas 2008.gadā bija 12.9%, 2009.gadā 16%, bet kopš 2010.gadā saglabājušās 23.1% apmērā.Tādējādi Latvijas novērtējums Doing Business krities no 5.vietas 2008.gadā līdz 21.vietai 2014.gadā. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvijas pozīcija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 82,75% nokritusies līdz 74,98% no labākā rādītāja līgumsaistību izpildes jomā

Uzņēmējdarbības izbeigšanā 2010.gadā 1.novembrī stājās spēkā jauns Maksātnespējas likums, kurš paredzēja maksātnespējas procesa ilguma saīsināšanu, tomēr praksē šī likuma faktiskā darbība parādās tikai 2014.gadā, kad procedūras ilgums kopš 2008.gada samazinājies par 50% no 3 līdz 1.5gadiem, rezultātā arī samazinoties procesa izmaksām par 3 % no īpašuma vērtības (no 13% uz 10%). Svārstīgs ir bijis apmierināto prasību koeficients (centos no 1 ASV dolāra), kas 2008.gadā bijis 34.6%, krities līdz 29% 2009. gadā, bet 2014.gadā pieaudzis līdz 48.4%. Kopumā pozīcijas uzlabojušās no 67.vietas līdz 43.vietai periodā no 2008.gada līdz 2014.gadam, tomēr visaugstākā vieta reitingā ieņemta 2012.gadā – 32.vieta, kad apmierināto prasību koeficients bijis 56.2%. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 35,86% sasniegusi 51,30% no labākā rādītāja uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā.

Darba tiesisko attiecībujoma Doing Business tika apskatīta no 2008.gada līdz 2010.gadam pēc tādiem kritērijiem (piešķirot punktu skaitu) kā darbā pieņemšanas indekss, darba laika elastīguma indekss, atlaišanas izmaksas u.c. Latvijas novērtējumi šajās apakškategorijās atbilstošajā laikā bijušas nemainīgas, tomēr atbilstoši Doing Business metodoloģijai kopējais reitings zaudēts no 99.vietas līdz 128.vietai. Vienlaikus jāatzīmē, ka, neatkarīgi no jomas novērtējuma neesamības, reformas ir turpinātas šajā jomā, un, atbilstoši EM aplēsēm, uzlabojumi ir vismaz 30% apmērā kopš 2008.gada. Šai jomai Doing Business 2014 neietver vērtējumu, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier).

Elektrības pieslēgumarādītājā novērtējums veikts tikai 2013. un 2014.gada Doing Business pētījumos. Abos gados procedūru skaits bijis 5 un ilgums – 108 dienas. Savukārt izmaksas samazinājušās no 389.1% līdz 326.1% no ienākuma uz 1 cilvēku. Līdz ar to secināms, ka administratīvās izmaksas mazinājušās par 15%, nemainot administratīvās procedūras, kas līdz šim pamatojams ar ienākuma uz vienu iedzīvotāju palielināšanos. Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2009.gada 60,89% sasniegusi 72,83% no labākā rādītāja elektrības pieslēguma jomā.

Kopumā Doing Business 2014 Latvija rādītājā, kas mēra attālumu līdz jomas labākajam rādītājam (distance to frontier), no 2005.gada 67,5% sasniegusi 76,10% no labākā rādītāja (nav iekļauta elektrības pieslēguma joma).

Ņemot vērā Doing Business 2015 atskaites periodu no 2013.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 2.jūnijam, plānojams, ka Doing Business 2015 kopumā ietekmēs sekojoši 2013.gadā īstenotie pasākumi:

- uzņēmējdarbības uzsākšanā: 2013.gadā pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas paredz visiem mikrouzņēmuma dalībniekiem, dibinot uzņēmumu, vienlaikus apliecināt savus parakstus pie UR valsts notāra;

- investoru aizsardzībā: 2013.gadā pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas paredz nodrošināt iespēju ieinteresētajām personām savlaicīgi iepazīties ar potenciālajām izmaiņām komersanta reģistrācijas lietā, tādējādi dodot iespēju ātri reaģēt uz iespējamiem personas tiesību un likumisko interešu aizskārumiem (UR pakalpojums darbojas no 2014.gada 1.janvāra);

- maksātnespējas jomā: 2010.gadā ieviestais Maksātnespējas likums un mazāks ierosināto lietu skaits turpinās paaugstināt apmierināto prasību koeficientu un samazināt maksātnespējas procesam nepieciešamo laiku;

- nodokļu jomā: atbilstoši 2014.gada uzņēmēju aptaujas rezultātiem, uzņēmēji pavada 180 stundas gadā, lai sagatavotu UIN, IIN, VSAOI, PVN deklarācijas un iesniegtu tās VID, kas ir par 84 stundām mazāk nekā Doing Business 2014 norādītajos datos.

- līgumsaistību izpildē un investoru tiesību aizsardzībā: 2013.gadā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas noteic jaunu lietu kategoriju – lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kuras ietvaros izskata kapitālsabiedrību iekšējos strīdus, un nosaka, ka minētās lietas izskatīs viena "specializēta" tiesa – Jelgavas tiesa. Kā arī Civilprocesa likums paredz tikai divas tiesu instances – pirmā instance un kasācija, proti, nav paredzēta apelācijas instance, turklāt noteikti saīsināti termiņi procesuālajām darbībām

- elektrības pieslēgumu jomā: 2013.gadā ieviesta iespēja uzņēmējiem atgūt ieguldītos līdzekļus elektrības pieslēguma uzstādīšanai piecu gadu periodā, pēc investīciju veikšanas, tāpat ņemot vērā Sadales tīkla veiktos uzlabojumus iekšējās procedūrās un elektroniskās informācijas aprites ieviešanai sagaidāms termiņa samazinājums elektrības pieslēguma nodrošināšanai.

Tādējādi iespējams, ka jau Doing Business 2015 Latvija kopējā novērtējumā var ievērojami uzlabot savu vietu iekļūstot pirmajā divdesmitniekā pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Publiskās pārvaldes reformu plānotājiem Doing Business ikgadējie mērījumi ļauj diagnosticēt, kuri administratīvie šķēršļi, birokrātiskās barjeras un regulējošās jomas uzņēmējiem sagādā problēmas un cik lielā mērā problēmas gadu gaitā samazinās vai pieaug. Pamatota izpratne un stabila monitoringa sistēma dialogā ar privāto sektoru palīdz novērtēt ieviesto reformu rezultativitāti un identificēt jaunas reformas, turpinot reformu ciklu.

Reformas ir nepārtraukts process, un uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir atkarīga no valsts pārvaldes spējas pielāgoties un sniegt kvalitatīvus, konkurētspējīgus un esošā tirgus prasībām atbilstošus pakalpojumus. Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu pie sniegto pakalpojumu pilnveidošanas pat situācijā, ja Latvijai attiecīgajā jomā ir salīdzinoši labs rādītājs.

Norādāms, ka reformas paredz ne tikai administratīvo procedūru vienkāršošanu, bet arī lēmumu par izmaksu piešķiršanu, plānojot budžeta ietvaru, kā arī viennozīmīgi – ar politiskas plānošanu saistītu lēmumu pieņemšanu katrā no nozares jautājumiem.

Latvijas vietu Doing Business 2015 ietekmēs tikai tādi pasākumi, kas jau ir pieņemti un/vai ieviesti praksē, atbilstoši pētījuma metodoloģijai. Līdz ar to Plāna 2014.-2015.gada ietvaros izvirzītie pasākumi ietekmēs Latvijas vērtējumu Doing Business 2016.

Papildus, lai uzlabotu Latvijas novērtējumu jau Doing Business 2016, kā neatliekami ir jāveic šādi pasākumi:

1. uzņēmējdarbības uzsākšanā: jāpilnveido iespēja reģistrēt uzņēmumus Komercreģistrā, t.sk., ar portāla www.latvija.lv starpniecību, un jāvienkāršo mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju darbinieku reģistrāciju uzņēmuma dibināšanas procesā;

2. būvniecības jomā: jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Būvniecības informācijas sistēmas darbības uzsākšanu;

3. nekustamā īpašuma jomā: jāpieņem Saeimā grozījumi Zemesgrāmatu likumā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā, kā arī paredz nekustamā īpašuma reģistrāciju elektroniski;

4. līgumsaistību izpildē: neatliekami jāsakārto normatīvo regulējumu elektronisko dokumentu aprites ieviešanai tiesu iestādēs;

5. darba jomā: jāpieņem Saeimā grozījumi Darba likumā, kas paredz elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās.

Īstenojot visus Plānā 2014.-2015.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā starp visām 189 pasaules valstīm varētu pat iekļūt pirmajā desmitniekā Doing Business 2014 rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

4. Uzņēmēju aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2013.-2014.gada rezultāti

2014.gada sākumā pēc EM pasūtījuma septīto reizi tika veikta uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un 2014.gada jūnijā publicēti tās rezultāti. Minētais pētījums veikts kopš 2001.gada katru otro gadu un to rezultātā, sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām ir izstrādāti dažādi pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai tādās jomās kā uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības process, nekustamā īpašuma reģistrācija, pārrobežu tirdzniecība, uzņēmējdarbības izbeigšana un citās. Kopumā ar salīdzināmas aptaujas palīdzību ir analizēta situācija trīspadsmit gadu laikā, tādējādi sniedzot pamatu problēmu kvalitatīvai analīzei un nepieciešamo reformu identificēšanai.

No 2013.gada 1.decembra līdz 2014.gada 1.martam uzņēmējdarbības vides izvērtējumu veica SIA PricewaterhouseCoopers sadarbībā ar Latvijas Faktiem izmantojot tiešo (face-to-face) interviju metodi aptaujājot pēc nejaušas (kvotu) izlases principa izvēlētus 734 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Aptaujātie uzņēmumi ir reprezentatīvi pret visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem (komercsabiedrībām un individuāliem komersantiem) Latvijā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijas uzņēmēji, risinot ar administratīvām prasībām saistītus jautājumus, vidēji tērē 13% sava darba laika. Uzņēmēju laika patēriņš administratīvo prasību izpildei šogad ir nedaudz lielāks nekā tas bija 2011.gada rezultātos (11%) un ir atgriezies 2009.gada līmenī.

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Salīdzinoši visvairāk darba laiku dažādu birokrātijas jautājumu risināšanai velta lielo uzņēmumu vadītāji (26% no visa darba laika). Administratīvo prasību risināšanai patērēto laiku, kā lielu apgrūtinājumu, vērtēja 11,1% (2011.g. – 17%) uzņēmēju, kā nelielu apgrūtinājumu – 36,3% respondentu, savukārt 36,1% aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka tas nav apgrūtinājums.

Kopumā pētījuma rezultātu analīze un to salīdzinājums ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem ļauj apgalvot, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā uzlabojas. Visas pētījuma instrumentārijā iekļautās regulējošās jomas, administratīvās procedūras, iespējamie uzņēmējdarbības šķēršļi šogad retāk tika vērtēti, kā kavējoši uzņēmumu attīstībai, nekā tas bija iepriekšējos pētījumos (kopš 2001.gada). Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī šogad visbiežāk, kā šķērsli uzņēmējdarbībā, aptaujas dalībnieki nosauca nodokļu likmes ( vienīgais faktors, ko, kā kavējošu uzņēmuma attīstībai nosauca vairāk par pusi (59%) aptaujāto uzņēmēju (2011.gadā– 78%)); likumu un noteikumu izmaiņu biežums – kā šķērsli uzņēmējdarbībā nosauca 44% uzņēmēju (2011. gadā – 59%); nodokļu likumi un noteikumi/ nodokļu administrēšana – 42% (2011.gadā – 59%); inflācija – 32% (2011. gadā – 61%); Konkurence ar pelēko / ēnu ekonomiku – 24% (2011. gadā – 43%) un infrastruktūras pakalpojumu izmaksas (elektrība, ūdens, gāze, autoceļi) – 21% (2011.gadā – 35%). Minētās problēmas īpaši smagi ietekmē ražotājus un ārvalstu investorus.

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, aptauja identificē tādu problēmjomu pastāvēšanu kā uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi un komercstrīdu risināšana.

Lai rastu risinājumu, EM 2014.gada maijā tika organizētas ekspertu diskusijas un apzinātas rekomendācijas nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, atbilstoši uzņēmēju šodienas vajadzībām. Tika piesaistīti eksperti gan no valsts pārvaldes, gan – privātā sektora. Rezultātā tika sagatavots ziņojums par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā ar pasākumiem turpmākai rīcībai. Minētie pasākumi iekļauti Plānā 2014.-2015.gadam.

Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar attiecīgo jomu politiku ir risināma valdības deklarācijas un nozaru ministriju kompetenču ietvaros, Plānā 2014-2015.gadam netiek risināti šādi pasākumi.

5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2014.-2015.gadam

Plāna 2014.-2015.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai risinātu uzņēmēju identificētās problēmas, ņemot vērā 2013.-2014.gadā veiktās uzņēmumu aptaujas rezultātus par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī iekļauti pasākumi, kas uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, un, ievērojot savstarpējo korelāciju starp starptautiskajiem reitingiem, attiecīgi ietekmētu arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus, tādējādi nodrošinot Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējumu starptautiskajā līmenī. Tāpat Plānā 2014.-2015.gadam tiek turpināti pasākumi, kas iekļauti Pānā 2013.-2014.gadam.

Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2014.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas.

5.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana

Latvija Doing Business – uzņēmējdarbības uzsākšana 2013.g. 2014.g.
Procedūru skaits 4 4
Ilgums (dienas) 16 12.5
Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 2,3 1.9
Minimālais pamatkapitāls (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 0,0 0,0
59 57

Īstenotās aktivitātes

Uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvija ir ierindota 57.vietā, kas ir par 2 vietām augstāk nekā gadu iepriekš. Minētais saistīts ar ieviesto iespēju vienlaikus pieteikt uzņēmumu Komercreģistrā juridiskā statusa iegūšanai, kā arī VID pievienotās vērtības nodokļu maksātāja statusa iegūšanai (dienu skaits samazinājies no 16 uz 12,5 dienām), tāpat kā tiek norādīts, ka darbinieku reģistrēšana caur EDS aizņem mazāk nekā 1 dienu, bet, atbilstoši Doing Business metodoloģijai, tiek uzskaitīta kā atsevišķa procedūra. Doing Business 2014 ir identificēts, ka Latvijā samazinājušās ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas no 2,3% uz 1,9%,kas pamatā ir saistītas ar 2013.gadā MK līmeņa normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem uzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas reģistrēšanā Komercreģistrā, kā arī būtisku devumu ir sniedzis IKP pieaugums uz 1iedzīvotāju Latvijā 2013.gadā, tādējādi samazinot kopējo izmaksu īpatsvaru uzņēmuma dibināšanas izmaksās.

2013.gadā samazinātas valsts nodevas uzņēmumu reģistrācijai:

1) no 2014.gada 1.janvāra ir spēkā MK 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1530 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kas paredz valsts nodevu diferencēšanu atkarībā no pakalpojuma pieprasīšanas un sniegšanas veida (elektroniski vai papīra formātā). Proti, par 10% samazināta valsts nodeva par reģistrācijas darbībām Uzņēmumu reģistrā gadījumā, ja reģistrācijai tiek izmantota UR pārziņā esošā speciālā tiešsaistes forma portālā www.latvija.lv, un pēc klienta pieprasījuma pakalpojums arī tiek sniegts elektroniski, proti, sekojoša informācijas (valsts notāra lēmuma) saņemšana notiek uz speciālo tiešsaistes formu vai elektroniskā pasta adresi;

2) 2013.gada 29.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.65 "Oficiālo publikāciju noteikumi", un to 19.punkts paredz publikācija – ziņas vai ieraksti ir saistīti ar Komerclikuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas SIA pamatkapitāla palielināšanu – ir noteikta 9,25 EUR apmērā. Savukārt jaunas Komerclikuma 185.1panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas publikācijas maksa samazināta uz 14,23 EUR. Līdz ar to minēto normu ieviešana sniegs papildus izmaksu samazinājumu topošajiem uzņēmējiem.

Kā otrs būtisks pasākums, kas īstenots 2012.gada ietvaros ir saistīts ar PVN maksātāju reģistrāciju laika samazinājums - ar 2013.gada 1.janvāri stājies spēkā jaunais PVN likums, kas paredz PVN maksātāju reģistrāciju 5 darba dienu laikā, iepriekš normatīvajos aktos tika atrunātas 10 darba dienas. Ņemot vērā Doing Business apsekojuma periodu nodokļu jomā, minētā pasākuma ietekme būs vērojama Doing Business 2015 rādītājos.

Kā būtisks pasākums 2013.gadā, kas atvieglo uzņēmumu dibināšanu, ir ieviestas tiesības UR amatpersonai apliecināt parakstus uz jebkura komersanta (neatkarīgi no dalībnieku skaita) iesniegtajiem dokumentiem. 2013.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumāid/5490-komerclikums' target='_blank'>Komerclikumā, ar kuriem tiek būtiski paplašināts to gadījumu skaits, kad parakstu uz UR iesniedzama dokumenta (pieteikuma vai pieteikumam pievienojama dokumenta), cita starpā ir tiesības apliecināt arī UR amatpersonai. Minētais regulējums stājās spēkā ar 2014.gada 1.janvāri, taču atbilstoši Komerclikuma pārejas noteikumu 29. punktam jau no 2013.gada 1.jūlija parakstu apliecināšanas funkcija ir paplašināta attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ar samazinātu pamatkapitālu.

Pateicoties ieviestajām aktivitātēm, kā arī ieviestajai uzņēmumu elektroniskajai reģistrācijai ar portāla www.latvija.lv starpniecību, šobrīd Latvijā, ievērojot Doing Business metodoloģiju, uzņēmējdarbības uzsākšanā ir identificējamas 2 procedūras, kuru dienu skaits nepārsniedz 7 dienas, esošajā Doing Business 2014 rādītājā.

Kā papildus uzņēmējdarbības uzsākšanu atvieglojoša aktivitāte atzīmējama 2013.gadā ieviestā iespēja juridisku personu autentificēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību – VRAA ir izstrādāts risinājums, lai izmantojot portāla www.latvija.lv starpniecību varētu nodrošināt juridisku personu autentifikāciju gadījumam, ja juridiskās personas paraksta tiesīgai personai ir tiesības pārstāvēt juridisko personu atsevišķi un šīs tiesības ir reģistrētas UR. Risinājums pieejams kopš 2013.gada 19.decembra. Portālam www.latvija.lv ir sasaiste ar UR, kā rezultātā iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības - UR ir nodrošinājis piekļuvi UR datiem, izmantojot VRAA infrastruktūru (e-pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm pieejami ekspluatācijā no 2013.gada 1.marta). Minētā aktivitāte tieši neietekmēs Doing Business rādītājus, bet veicinās aktīvāku uzņēmumu reģistrāciju elektroniskajā vidē.

Jāatzīmē, ka 2014.gada uzņēmumu aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā rezultāti liecina, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešams arvien mazāks laiks un procedūru skaits.

Uzņēmuma reģistrācijai nepieciešamais laiks 2001. -2014.gadā

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Pēc uzņēmēju vērtējuma, pakāpeniski samazinās uzņēmumu reģistrācijai patērētais laiks. Ja 2009.gadā reģistrācijai uzņēmumu reģistrā tika patērētas 8,9 dienas, tad 2014.gadā tiek patērētas 5,7 dienas. Savukārt, reģistrācijai valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā 2009.gadā tika patērētas 9,2 dienas, bet 2014.gadā – 3,3 dienas. Vienlaikus konstatēts, ka 2014.gadā uzņēmumu reģistrācijai tikai daļa no jaundibinātajiem uzņēmējiem (13,9%) izmantojuši elektronisko pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

Kā liecina minētā aptauja, uzņēmēji ir informēti arī par e-paraksta pakalpojuma veidiem, taču to pielieto maza daļa uzņēmēju: 76.1% uzņēmēju ir informēti par e-parakstu, kur paraksts var tikt ģenerēts internetā bez plastikāta kartes, vairāk nekā 2011.gadā (65%), taču tikai 29% uzņēmumu izmanto šo pakalpojumu (22% 2011.gadā). No tiem, kas e-pakalpojumus neizmanto, lielākā daļa (54%) joprojām neredz vērtību šo pakalpojumu izmantošanā, savukārt 20% uzskata, ka pagaidām nav pietiekamu šo pakalpojumu izmantošanas iespēju.

Neskatoties uz 2013.gadā īstenotajām aktivitātēm, ir nepieciešams turpināt ieviest reformas uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai un ar uzņēmumu saistīto datu reģistrēšanu UR.

Plānotās aktivitātes

Jānodrošina mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju darbinieku reģistrācijas vienkāršošanas šā uzņēmuma dibināšanas procesā. Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru vienošanos, apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem PVN un mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai jaundibināts uzņēmums, kas plāno veikt mikrouzņēmumu nodokļa maksājumus, reģistrētu darbiniekus VID, tam nepieciešams atsevišķi griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā darbinieka reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas saturoša prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing Business 2014 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā. Pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.pantā noteikto, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja kritērijiem atbilstoša uzņēmuma dalībnieks un ir šī mikrouzņēmuma darbinieks (t.i., fiziska persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs), un secinot, ka šāda uzņēmuma īpašnieks nodrošinās, ka reģistrējot nodokļu maksātāju kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju automātiski tā īpašnieks tiks reģistrēts kā darba ņēmējs, ir iespējams pieteikt jaundibināmo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku reģistrāciju. Nodrošinot iespēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku reģistrāciju šā uzņēmuma reģistrēšanas brīdī, reģistrējot uzņēmumu ar minētā portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota uzņēmējdarbības uzsākšana. Lai īstenotu minēto pasākumu, nepieciešams sagatavot grozījumus MK 07.09.2010. noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atcelt prasību, ka darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – triju darbdienu laikā pēc VID lēmuma paziņošanas par reģistrāciju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā reģistrē VID mikrouzņēmuma darbinieku – mikrouzņēmuma īpašnieku, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (minētais uzdevums šobrīd iekļauts LM virzītajā VSS-475 projektā).

• Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekus reģistrācijai VID uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai.

Jāpārskata UR e-pakalpojums "Reģistrācija UR vestajos reģistros". Lai nodrošinātu ērtu un vienkāršu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ar 2012.gada 21.novembri portālā www.latvija.lv tika ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Savukārt kopš portāla www.latvija.lv atjaunošanas 2013.gada nogalē, minētais pakalpojums nebija pieejams līdz 2014.gada aprīļa beigām, tādējādi jau iepriekš identificētajai problēmai par uzņēmēju mazo skaitu, kas izmanto šo pakalpojumu un ar to saistīto risinājumu ieviešanu, šobrīd konstatējams, ka elektroniskā reģistrēšana caur minēto portālu nebija vispār iespējama 5 mēnešus. Nepieciešams izvērtēt UR portālā www.latvija.lv izvietotā e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" darbības laikā konstatētos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus, un veikt iepirkumu, kas nodrošina nepieciešamo pielāgojumu izstrādi, un paredz turpmāk stabilu e-pakalpojuma darbību un nepārtrauktu pieejamību.

• Ieviešot minēto pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm.

Jāuzlabo process uzņēmuma datu grozījumu veikšanai Komercreģistrā. Atbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajam ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets. Attiecīgi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumi Nr.567 "Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā" apstiprina 19 pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā, tostarp veidlapas, kas paredz izmaiņu izdarīšanu dibināšanas līgumā, lēmumā statūtos, par uzņēmuma pievienošanu, sadalīšanu u.c. Turklāt ir noteikta prasība visas aizpildītās lapas sanumurēt un caurauklot. Prasības neattiecina uz elektronisko dokumentu, ja tas ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma starpniecību un atbilstoši pielāgot šī pakalpojuma funkcionalitāti.

• Minētā pasākuma īstenošana atvieglotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai.

Jāveic uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana un jāatsakās no uzņēmumu ģeogrāfiskās lietu piekritības. Plāna 2012.gadam uzdevums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiktu efektīvu dokumentu apstrādi. Tehniskā risinājuma iegāde ir veikta 2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Projekta ietvaros ir izstrādāts risinājums, kas nodrošina projekta apjomā noteikto pieteikumu digitalizāciju. 2014. gada laikā UR tiks turpināts darbs pie UR procedūru pielāgošanas risinājuma ieviešanai. Nepieciešams izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR; sakārtot kārtību, kādā dokumenti tiek apstrādāti digitālajā formā nezaudējot to juridisko statusu pēc to sadales; paredz izslēgt nosacījumu reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju (atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības), tāpat nepieciešams nodrošināt UR dokumentu digitālo apriti un praksē no 2016.gada 1.janvāra atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības, kas paredz reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju.

• Minētais pasākums atvieglotu uzņēmējdarbības formalitāšu kārtošanu UR.

Jāatsakās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu. MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Nepieciešams pārskatīt iesniedzamo dokumentu veidus, jo daļa informācijas ir pieejama publiski, piemēram, zvērinātu notāru prakses vietas. Tāpat nav nepieciešams galvenā uzņēmuma lēmums par struktūrvienības izveidošanu, jo struktūrvienība neizveidojas ar lēmuma pieņemšanu, bet gan ar faktisku rīcību (uzsākot lietot attiecīgās telpas, teritoriju vai interneta vietni). Ir lemjams jautājums par obligātu reģistrācijas apliecību nepieciešamību. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt grozījumus MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150, paredzot atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, atcelt prasības par atsevišķi iesniedzamajiem dokumentiem, un saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.

• Ieviešot pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un paplašināšanas fāzē, kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm.

5.2. Būvniecības atļaujas

Latvija Doing Business – būvniecības atļaujas 2013.g. 2014.g.
Procedūru skaits 21 18
Ilgums (dienas) 205 152
Izmaksas (% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju) 18,6 15.4
Vieta 113 79

Īstenotās aktivitātes

Latvijai būvatļaujas saņemšanas procedūrās ir panākts ievērojams kāpums – Latvija ir novērtēta 79.vietā, kas ir par 38 vietām augstāk nekā vērtējumā gadu iepriekš. Būvatļaujas saņemšanai ir samazināts procedūru skaits no 21 procedūras uz 18 procedūrām, tādējādi samazinot dienu ilgumu no 205 dienām uz 152 dienām, Pasaules Banka ir izvērtējusi praksē un ņēmusi vērā 2012.gadā Latvijā ieviestos grozījumus MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas paredz īsākas procedūras būvatļaujas saņemšanai, kā arī, atbilstoši pētījuma metodoloģijai, samazinājusi procedūru skaitu, kas attiecas uz Sabiedrības veselības aģentūras darbu būvatļaujas apstiprināšanā un pārbaužu veikšanā. Latvijai Doing Business 2014 būvniecības jomas rādītājā, salīdzinoši ar gadu iepriekš samazinātas 3 saistītās procedūras un attiecīgi ietaupītas 51 diena, kā arī izmaksas – no 18.6% uz 15.4%. Minētie grozījumi pieņemti kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā.

Jāatzīmē, ka Pasaules Banka Doing Business pētījumā identificē procedūras un to kārtošanai nepieciešamo laiku, izmantojot attiecīgās valsts nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegto informāciju.

Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija būvatļauju saņemšanas jomā Doing Business 2014.gadam atradās viszemākajā – 79.vietā, Lietuva – 39.vietā, bet Igaunija – 38.vietā. Jāatzīmē, ka 2014.gada uzņēmumu aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā rezultāti liecina, ka būvniecībai nepieciešamo procedūru saskaņošanai un veikšanai uzņēmumiem bija nepieciešamas vidēji 68 kalendārās dienas un tas ir mazāk nekā visos iepriekšējos pētījumos (2011.g. – 81 diena).

Būvniecības saskaņošanai nepieciešamo procedūru nokārtošanai patērētais vidējais kalendāro dienu skaits 2007.-2014.gadā

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

2013.gada 9.jūlijā Saeima pieņēma jauno Būvniecības likumu, kuš stājies spēkā 2014.gada 1.oktobrī. Būvniecības likums sagatavots ar mērķi radīt mūsdienīgu un modernu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu ar nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību. Minētais likums nosaka būvniecības pamatprincipus, iesaistīto pušu kompetences, definē terminus, būvju iedalījumu un tām izvirzāmās prasības un nosaka vispārīgo kārtību, kādā veicama būvniecība.

Plānotās aktivitātes

Šobrīd būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo procedūru skaits un laiks joprojām norāda, ka būvniecības process satur pārlieku lielas birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem un jebkuram iedzīvotājam, kā arī kritiski ietekmē Latvijas vērtējumu starptautiski.

Jānodrošina BIS ieviešana ekspluatācijā būvvaldēs vai institūcijās, kas pilda būvvaldes funkcijas (t.i., būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, būves nodošana ekspluatācijā, tehnisko noteikumu saskaņošana). BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Ar BIS projekta realizāciju plānots, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.

Plānots, ka iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaicīgi kalpos arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to īstenotu, TM ir iesniegusi priekšlikumu uz Saeimas 2.lasījumu likumprojektam "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (reģ. Nr.673/Lp.11). Priekšlikums paredz papildināt likuma 24.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka MK nosaka, kādos gadījumos būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaicīgi ir uzskatāms arī par personu iesniegumu ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma veidošanu vai tā sastāva grozīšanu (deleģējums MK noteikumiem). Attiecīgi tiks grozīti MK 2012.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", tajos iekļaujot šo regulējumu. Būves pirmsreģistrācija (kadastra apzīmējuma piešķiršana) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā notiks, izmantojot BIS būvniecības procesa ietvaros pirms būvniecības saskaņošanas, piemēram, pirms būvatļaujas izsniegšanas. Lai to īstenotu, grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. Normas, kas nepieciešamas BIS ieviešanai ekspluatācijā, tiks iekļautas visos uz Būvniecības likuma pamata izdodamajos MK noteikumos, kas regulē būvniecības procesu. Šobrīd minētajos MK noteikumu projektos, izņemot MK noteikumu projektu "Elektroenerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi", BIS netiek pieminēta un tie paredz dokumentu apriti tikai papīra formā, līdz ar to padarot neiespējamu BIS ieviešanu bez grozījumiem tajos.

No 2014.gada 13.janvāra produkcijas vidē ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas publiskais portāls www.bis.gov.lv un trīs reģistri – Būvkomersantu reģistrs, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs un Būvinspektoru reģistrs. Savukārt 2014.gada martā publiskais portāls tika papildināts ar Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru. Tāpat BIS paredzēts iekļaut Neatkarīgu ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā un Ēku energosertifikātu reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm, EM ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski. Nepieciešams turpināt darbu pie BIS izstrādes ieviešanas, paredzot ieviest tādus e-pakalpojumus kā būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana un būves nodošana ekspluatācijā.

Jānodrošina vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un saskaņošanu ar BIS starpniecību. Kā labo praksi Doing Business atzīst Ķīnas vienas pieturas aģentūru būvatļaujas saņemšanai, kas ir identiska funkcijās Būvvaldei, vienlaikus kā atsevišķa vienība ir ieviesta Institūcija, kas nodrošina sinhronu tehnisko noteikumu izstrādi un saskaņošanu ar Vides aģentūru, Ūdensvada un kanalizācijas tīkla, Telekomunikāciju, Elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem, Valsts veselības inspekciju, Valsts vides dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Šobrīd minēto tehnisko noteikumu saskaņošana Latvijā uzņēmējam notiek, atsevišķi griežoties ar iesniegumu katrā institūcijā atsevišķi, kas ir nesamērīgs administratīvo resursu, laika un izmaksu saturošs slogs uzņēmējam. Nepieciešams BIS ietvaros nodrošināt minēto tehnisko noteikumu izdošanu, noslēgt vienošanos ar vismaz lielākajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu un pilnībā nodrošinot ātrāku dokumentu apriti būvatļaujas saņemšanai.

• Nodrošinot tehnisko noteikumu saskaņošanu BIS ietvaros, Latvija uzlabotu būvatļaujas saņemšanas procedūras, attiecīgi apsteidzot Ķīnu (izvairoties no atsevišķas institūcijas izveides), un ļautu Latviju ierindot šajā jomā 1.vietā (t.i., par 78.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 6 vietām (no 24.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jāievieš būvkomersantu klasifikācija. Būvniecības likums nosaka - lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiks finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvniecības likuma 5.pants nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju. Ar būvkomersantu klasifikāciju tiks nodrošināts, ka: 1) būvkomersantu nebūs nepieciešams vērtēt kā tādu publiskā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtēs tikai konkursa piedāvājumus; 2) būvkomersantam nebūs ik reizi jāiesniedz liels daudzums dokumentu (mazināsies administratīvais slogs būvkomersantiem); 3) tiks mazināts korupcijas un nevienlīdzīgas attieksmes risks iepirkumos; 4) sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiks uzticēts tikai noteiktam būvnieku lokam.

Nepieciešams izstrādāt attiecīgus MK noteikumus, kas paredz noteikt Būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, paredzot: 1) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas, 2) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus, 3) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai, 4) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai, 5) klasifikācijas iestādes pilnvaras, 6) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību.

Jānodrošina būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības žurnāla ieviešana elektroniskajā vidē BIS lietotājiem. Saskaņā ar MK 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu žurnāls, izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi un autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība. Gan būvdarbu žurnāls, gan arī autoruzraudzības žurnāls ir papīra dokumenta formā. Lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā, t. sk. minēto žurnālu reģistrēšanu būvvaldē un to uzglabāšanu, labāku informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, izstrādājot Būvniecības informācijas sistēmu, tiek plānots būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu nodrošināt elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas sistēmas lietotājiem. Nepieciešams nodrošināt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē BIS lietotājiem. Nepieciešamības gadījumā, MK lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.

Jāturpina darbs pie Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) ieviešanas. TAPIS nodrošinās visu līmeņu - nacionālā, reģionālā un vietējā, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu un publicēšanu, kā arī nodrošinās personām elektroniskā pakalpojuma "Izziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu" pieejamību. Tādējādi tiks uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem. Nepieciešams veikt TAPIS integrāciju ar citām Valsts informācijas sistēmām, nodrošinot VVARAM sadarbības līgumu noslēgšanu par datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji TAPIS, kā arī noslēgt sadarbības līgumus ar pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS produkcijas vidē; ieviest reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu.

• TAPIS un BIS projektu īstenošana atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

5.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija

Latvija Doing Business – nekustamā īpašuma reģistrācija 2013.g. 2014.g.
Procedūru skaits 5 5
Ilgums (dienas) 18 18
Izmaksas (% no īpašuma vērtības) 2,0 2,0
Vieta 29 33

Īstenotās aktivitātes

Doing Business 2014 gadā Latvija ir ierindota 33.vietā nekustamā īpašuma reģistrēšanas rādītājā, tādējādi zaudējot pozīciju par 4 vietām, paredzot 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā un nosakot valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā 2% apmērā no īpašuma vērtības. Minētais saistīts ar to, ka šajā jomā Latvijā nav veiktas būtiskas reformas apsekojuma periodā un citās valstīs reformas ir veiktas.

2013.gadā turpināts darbs pie nekustamā īpašuma reģistrēšanā. MK 2013.gada 16.aprīlī (TA-2376) (prot.Nr.20., 58.§) atbalstīts un 2014.gada 19.jūnijā pieņemts Saeimā otrajā lasījumā iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", kas paredz pienākumu zvērinātam notāram iesniegt zemesgrāmatā nostiprinājumu lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts. Pasākuma izpilde atstās pozitīvu ietekmi uz nekustamā īpašuma reģistrēšanas procesu, jo notariāli apliecināta pirkuma līguma gadījumā (šāda procedūra izdalīta atsevišķi), nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai nosūtīs zvērināts notārs, neiesaistot personu. Jāatzīmē, ka jau šobrīd ir tehniski ir nodrošināta iespēja elektroniski iesniegt nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus zemesgrāmatā tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatu nodaļā. Nostiprinājuma lūguma iesniegšana ir realizēta trīs veidos:

1) manuāla nostiprinājuma lūguma ievade tīmekļa vietnē www.zemesgramata.lv autorizētiem lietotājiem, kuriem ir tiesības elektroniski iesniegt nostiprinājuma lūgumus – tiesu izpildītājiem, maksātnespējas administratoriem u.c.;

2) manuāla nostiprinājuma lūguma aizpildīšana tīmekļa vietnē www.zemesgramata.lv neautorizētiem lietotājiem pirms viņu personīgās ierašanās zemesgrāmatas nodaļā;

3) automatizēta nostiprinājuma lūguma sagatavošana un iesniegšana, kas paredzēta izmantošanai no citu informācijas sistēmu puses ("sistēma-sistēma" režīmā).

Lai arī elektroniskās formās ir ieviestas, šis pasākums praktiski darbotos ir nepieciešams pieņemt Saeimā grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Šobrīd saskaņā ar TM sniegto informāciju, tuvākajā laikā likumprojektu plānots skatīt Saeimā 3.lasījumā.

Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju, valstī vidējais nostiprinājuma lūguma izskatīšanas laiks vidēji ir 5 dienas.

Datu avots: Tiesu administrācija (Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis)

Jāatzīmē, ka 2014.gadad uzņēmumu aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā rezultāti liecina, ka kopumā samazinājušās uzņēmēju laiks uz īpašumtiesību un citu tiesību, apgrūtinājumu reģistrāciju Zemesgrāmatā – ja 2011.gada dati liecina, ka process vidēji aizņēma 30 dienas, tad 2014.gadā – 24.dienas. Tomēr vērojams pieaugums vidējais procedūru nokārtošanai patērēto dienu skaits ir pieaudzis paziņojuma saņemšanai par pašvaldības atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām - lai gan 45% respondentu paziņojuma saņemšana no pašvaldības prasīja 1-7 dienas, vidēji aptaujas respondentiem šai procedūrai nācās patērēt 24 dienas (16 dienas 2011. gadā).

Turpinot reformas nekustamā īpašuma reģistrācijā Zemesgrāmatā, par pamatu izmantojot pasaules valstīs pastāvošo labo praksi, Latvija varētu turpināt progresu šajā jomā.

Plānotās aktivitātes

Jānodrošina praksē elektronisku nekustamā īpašuma reģistrēšanu. Lai ieviestu mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām atbilstošus un efektīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijā, kā arī vērtējot starptautisko labo praksi nekustamā īpašumtiesību reģistrācijā, nepieciešams turpināt Zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamību Latvijā un ieviest elektronisku nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistrāciju. Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē. Nepieciešams nodrošināt praksē elektroniskās reģistrācijas formas izmantošanu, kas paredz nekustamā īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšanu Zemesgrāmatā, nodrošināt e-paraksta iespēju, kā arī nodrošināt, ka elektroniski tiek iesaistītas visas iesaistītās institūcijas nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā. Minētā pasākuma ieviešana ir atkarīga no iepriekš minētā likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" virzības Saeimā.

Jāpaplašina no pašvaldības elektroniski saņemamās informācijas apjoms, t.i., informācija par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - 1.kārta" ietvaros jau apzinātas nekustamā īpašuma ierakstīšanas un tiesību nostiprināšanas procesā iesaistītās institūcijas, t.sk., to elektroniska iesaiste. Iepriekš minētie Saeimā esošie likumprojekti (Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā"") būtiski palielina sadarbības apjomu tiesību nostiprināšanas procesā gan VZD un zemesgrāmatu nodaļām, kā arī starp zemesgrāmatu nodaļām (lēmumu pieņemšanas procesā tiks izmantoti citā zemesgrāmatu nodaļā iesniegti un ieskenēti dokumenti), kā arī paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu. Ievērojot minēto, ar attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās, uzdevums tiks izpildīts, ciktāl tas neskar pašvaldību iesaisti. Nepieciešams nodrošināt, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas apjoms, t.i., informācija par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Lai to īstenotu nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos" un MK 2010 gada 28.septembra noteikumos Nr.919 "Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem", nodrošinot, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms" nodrošinot, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms. Norādāms, ka šobrīd minēto normatīvo esošā redakcija rada juridisku šķērsli praktiski īstenot jau šobrīd normatīvajos regulējumos paredzēto kārtību, ka iestādes saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta sestajā daļā noteikto sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi).

• Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu, atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 9.vietā (no 33.vietas) un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Jānosaka zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts. Šobrīd nekustamā īpašuma reģistrēšanai nepieciešams notariāls apliecinājums pirkuma līguma gadījumā – šāda procedūra Doing Business 2014 izdalīta atsevišķi un pēc būtības satur slogu uzņēmējam, apmeklējot vairākas iestādes nekustamā īpašuma reģistrēšanai. Lai uzlabotu informācijas apriti un tās ātrumu TM ir izstrādāti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt elektroniski nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi atvieglojot uzņēmējam saistošās prasības. Šobrīd norit likumprojekta saskaņošana. Pasākuma izpildes tieši ietekmē un atstās pozitīvu ietekmi uz Doing Business rādītāju, jo notariāli apliecināta pirkuma līguma gadījumā (šāda procedūra izdalīta atsevišķi), nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai nosūtīs zvērināts notārs, neiesaistot personu.

• Nosakot zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts, sniegtu iespēju nekustamā īpašuma īpašniekam perspektīvā samazināt nepieciešamo procedūru skaitu par 1 procedūru.

5.4. Kredītu reģistrs

Latvija Doing Business – kredītu reģistrs 2013.g. 2014.g.
Tiesību apjoma koeficients (0-10) 10 10
Kredītu informācijas indekss (0-6) 5 5
Publisko kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) 63,8 73.6
Privāto kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) 0,0 0,0
Vieta 3 3

Īstenotās aktivitātes

Kredītu pieejamības rādītājā Latvijas pozīcija ir nemainīga un tā ir novērtēta 3.vietā, kas ir visaugstākā pozīcija ne tikai Latvijas visos rādītājos, bet arī joprojām ir viens no labākajiem rādītājiem pasaulē. Vērojams Latvijas Bankā esošā publiskā kredītreģistra seguma koeficienta paaugstināšanās (% no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita) no 63,8% līdz 73,6 procentiem.

Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ir informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām (pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas). Visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības ir Kredītu reģistra dalībnieki. 2012.gada 31.decembrī Kredītu reģistrā ir reģistrēti 100 dalībnieki. Līdz ar to Latvijai Doing Business 2014.gadam publisko kredītbiroju segums ir uzrādīts 73.6 punktu vērtībā, kas ir par 9.8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai gan Latvija būtiski konkurē ar kaimiņvalstīm Doing Business 2014.gadam publisko kredītbiroju segumā, Latvijai privātā kredītbiroja segums ir uzrādīts "nulle" vērtībā, salīdzinoši Igaunijā ir 33,7 procenti un Lietuvā – 89.4 procenti. Privātā kredītbiroja segums tiek saprasts kā lielākajā privātajā kredītbirojā fizisko un juridisko personu skaits procentuālā izteiksmē no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita.

Lai risinātu situāciju, kas saistītas ar uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoma palielināšanos, iedzīvotāju saistību pieaugumu pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ne-banku kreditētāju aktivitāšu un iedzīvotāju parādsaistību pieaugumu, 2012.gadā EM sadarbībā ar TM, VARAM un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāja Kredītbiroju likumprojektu (Kredītinformācijas biroju likums).

Kredītbiroju likumprojekta mērķis ir mazināt kredītrisku un veicināt ar kredītrisku saistīta pakalpojuma plašāku pieejamību, veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību uzņemšanos, nodrošināt efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabot kredītriska pārvaldību un atvieglot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki un kuriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir tiesības saņemt ziņas no noteiktām valsts informācijas sistēmām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi par klientu vai iespējamo klientu identifikāciju vai izpēti. Likumprojektā ir paredzēts noteikt prasības kredītbiroju darbībai, atbildību par kredītinformācijas apstrādi, kredītinformācijas izsniegšanas noteikumus, un Datu valsts inspekcijas kompetenci kredītbiroju darbības uzraudzības nodrošināšanā.

Kredītinformācijas biroju likums (Nr.667/Lp11) pieņemts 3.lasījumā 2014.gada 18.septembrī un stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Ieviešot Kredītinformācijas biroju regulējumu, plānots uzlabot Doing Business 2015.gadam privāto kredītbiroju segumu Latvijai.

5.5. Investoru aizsardzība

Latvija Doing Business – investoru aizsardzība 2013.g. 2014.g.
Darījumu caurspīdīguma indekss (0-10) 5 5
Direktora atbildības indekss (0-10) 4 4
Akcionāru tiesību indekss (0-10) 8 8
Investoru tiesību aizsardzības indekss (0-10) 5,7 5,7
Vieta 67 68

Īstenotās aktivitātes

Kā uzrāda Doing Business metodoloģija, tad Latvijas vieta pēdējos gados būtiski pasliktinās – kopumā ir zaudētas 15 vietas 4 gadu laikā. Investoru tiesību aizsardzībā Latvija ir novērtēta par 1 pozīciju zemāk nekā gadu iepriekš – ierindota 67.vietā, saglabājot nemainīgu vērtējumu darījumu caurspīdīguma, direktoru un akcionāru tiesību indeksos. Pasaules banka ir izvērtējusi Latvijā 2012.gadā pieņemtos likumu grozījumus Komerclikumā, Gada pārskatu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā investoru tiesību aizsardzības uzlabošanai, atbilstoši metodoloģijai, un ir secinājusi, ka minētās reformas nav pietiekamas, lai uzlabotu minētos rādītājus. Jāatzīmē, ka visām trim Baltijas valstīm ir piešķirts vienāds vērtējums arī šogad.

Latvijā darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un Civillikuma normas.

Turpinot darbu pie investoru tiesību aizsardzības nodrošināšanas, Saeimā 2013.gada 2.maijā pieņemts likums "Grozījumi Komerclikumāid/5490-komerclikums' target='_blank'>Komerclikumā" (Nr. 283/Lp11) un stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Likums cita starp paredz papildināt Komerclikuma 7.pantu, kas paredz turpmāk ikvienai personai pēc rakstveida pieprasījuma iesniegšanas tiesības par maksu saņemt komercreģistra iestādes paziņojumu par katru attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā saņemtu pieteikumu. Komercreģistra iestāde paziņojumu nosūta pieteikuma saņemšanas dienā. Paziņojumā norāda pieteikuma būtību un tā saņemšanas datumu. Papildus 2013. gada maijā pieņemti grozījumi likumā "Likums par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", uzdodot UR amatpersonai nosūtīt par maksu personai paziņojumu par katru tiesību subjekta reģistrācijas lietā saņemto pieteikumu, ja persona ir iesniegusi lūgumu nosūtīt šādu paziņojumu. UR amatpersona paziņojumu nosūta pieteikuma saņemšanas dienā. Minētā regulējuma mērķis ir nodrošināt iespēju ieinteresētajām personām savlaicīgi iepazīties ar potenciālajām izmaiņām komersanta reģistrācijas lietā, tādējādi dodot iespēju ātri reaģēt uz iespējamiem personas tiesību un likumisko interešu aizskārumiem. Pakalpojums sniedz klientam iespēju saņemt informatīvus paziņojumus e-pastā, ja UR tiks iesniegti pieteikumi par saņemtajiem dokumentiem (pieteiktajām izmaiņām) ieraksta izdarīšanai klientu interesējošā subjekta (t.sk., komersanta) lietā. Ja pakalpojuma lietotājs būs amatpersona vai dalībnieks, uzzinot par tiesību subjekta reģistrācijas lietā saņemto pieteikumu, viņš varēs novērst pretlikumīgas darbības, pirms uz iesniegtā pieteikuma pamata ir izdarīts ieraksts attiecīgajā UR vestajā reģistrā. Minētā pasākuma ieviešana ne tikai pilnveidos investoru aizsardzības jautājumus, bet arī sniegtu iespēju paaugstināt Latvijas novērtējumu Doing Business investoru aizsardzības jomā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Ņemot vērā, ka Doing Business pētījuma ietvars ir kalendārais gads no 1.jūnija līdz 2.jūnijam, reforma tiks vērtēta Doing Business 2015 izstrādes ietvaros.

Plānotās aktivitātes

Jāizvērtē iespēja pilnveidot kapitāldaļu reģistra vešanas kārtību, pārskatot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodošana trešajai personai (iestādei). Saskaņā ar pašreizējo Komerclikuma regulējumu dalībnieku un akcionāru reģistru ved kapitālsabiedrības valde. Dalībnieka vai akcionāra statusu persona iegūst ar brīdi, kad tā tiek ierakstīta dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā valde dalībnieku reģistru iesniedz UR pievienošanai sabiedrības lietai, lai tas būtu publiski pieejams. Akciju sabiedrības gadījumā akcionāru reģistrs netiek iesniegts UR pievienošanai sabiedrības reģistrācijas lietai - akcionāru reģistrs ir pieejams tikai pašā sabiedrībā un nav publiski pieejams citām personām. Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtajam viedoklim, viens no iespējamiem risinājumiem šādām situācijām būtu dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodošana kādai trešajai personai (iestādei), un šādā gadījumā jaunais kapitālsabiedrības daļu vai akciju īpašnieks pats varētu vērsties pie dalībnieku un akcionāru reģistra turētāja, lai tiktu izdarīts attiecīgs ieraksts dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošināts kontroles mehānisms kapitāla daļu īpašnieku maiņai, kas veicinātu kapitāla daļu īpašnieku tiesību aizsardzību. Jāatzīmē, ka Latvijas Centrālais depozitārijs jau šobrīd nodrošina akcionāru reģistra kārtošanu sabiedrībām, kuras to ir pieteikušas brīvprātīgi. Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā norāda, ka šāds publiskas reģistrācijas pienākums pēc būtības ir uzskatāms par civiltiesību subjektu privātās autonomijas ierobežojumu, tādēļ uzsver, ka šāda iespēja būtu nosakāma tikai kā opcionāla, tas ir, sabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem būtu piešķiramas tiesības izvēlēties, vai iesaistīt sabiedrības reģistra vešanā trešo personu.

Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas iespēju, paredzot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodot trešajai personai (iestādei).

Jāizvērtē iespēja noteikt imperatīvas normas Komerclikumam attiecībā uz akciju sabiedrībām (iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību), kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām. 2010.gadā, tulkojot Komerclikuma 286.panta noteikumus par akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nonācis pie secinājuma, ka Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot, taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem (Senāta CD SKC-37/2010). Šāds Komerclikuma 286.panta tulkojums (kas mutatis mutandis piemērojams arī saistībā ar Komerclikuma 217.pantu, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) praksē var novest pie mazākuma akcionāru tiesību pilnības ignorēšanas, piemēram, mazākuma akcionāru neaicināšu uz akcionāru sapulcēm, informācijas nesniegšana, kas savukārt nozīmē, ka mazākuma ieguldījums Latvijas akciju sabiedrībās ir nedrošs un nepievilcīgs, izņemot ja tiek noslēgts akcionāru līgumus, kas piešķir papildu aizsardzību mazākuma akcionāram. Tam sekas ir šādu mazākuma ieguldījumu skaita un apmēra samazinājums, kas nozīmē, ka Latvijas akciju sabiedrībām ir grūtāk un dārgāk piesaistīt kapitālu mazākuma investīciju izskatā, kas bremzē visas ekonomikas attīstību.

Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par grozījumu veikšanu Komerclikumā, kas paredz, ka noteikumi par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām.

Jāpārskata Komerclikuma normas, izskatot iespēju noteikt kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību. Kapitālsabiedrību dalībnieku līgumi starp Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību dalībniekiem ir praksē ļoti bieži izmantots tiesību instruments, kas paaugstina korporatīvās pārvaldības integritātes līmeni un komercdarbības paredzamību, tomēr ne Komerclikumā, ne Latvijas tiesu praksē nav skaidri un gaiši noteiktas kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu spēks, sekas un izpildāmība, piemēram, vai šie līguma noteikumi var saistīt pašu sabiedrību un tās valdi, vai tie var saistīt trešās personas, u.c. aspekti. Komerclikuma 281.panta noteikumi noteic vienīgi zināmu akcionāru saistību ierobežojumus. Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus papildinājumus Komerclikumam, kas noteiktu kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt.

Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt.

Jāvērtē iespēja veikt komercreģistrā pieteikto ziņu pareizības pārbaudi pēc būtības. Ir svarīgi nodrošināties pret situācijām, kad īslaicīgi komercreģistrā tiek reģistrētas nepatiesas ziņas, kas ļauj neatgriezeniski ietekmēt komersanta stāvokli un lietas, ievērojot komercreģistra ierakstu publisko ticamību. Ārvalstu investoru padome Latvijā ir izvirzījusi priekšlikumu iekļaut Uzņēmuma reģistra likumā normu, kas paredz Uzņēmuma reģistra valsts notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības (faktisko apstākļu pārbaude), tostarp tiesības pieprasīt no pieteicēja un citām personām paskaidrojumus un pierādījumus. Minētās normas ieviešana sniegtu valsts notāram tiesības kritiskās situācijās pārliecināties par pieteikto ziņu pareizību, patiesumu un atbilstību likuma noteikumiem, kā arī novērstu nepamatotus ierakstus komercreģistrā līdz taisīts tiesas nolēmums pēc būtības saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas noteikumiem. Gadījumā, ja valsts notāram rastos pamatotas šaubas par pieteikto ziņu pareizību pēc būtības, valsts notārs varētu atlikt ieraksta izdarīšanu komercreģistrā līdz spēkā stājas augstākminētais tiesas nolēmums, pie nosacījuma, ja šāda tiesvedība tiek ierosināta konkrētu dienu laikā pēc valsts notāra lēmuma pieņemšanas.

Vienlaikus jāņem vērā, ka 2013.gada 22.maijā stājās spēkā likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr. 284/Lp11), kuru piemēro no 2013.gada 1.jūlija, un tā grozījumi noteic jaunu lietu kategoriju – "specializēta" tiesa kapitālsabiedrību iekšējo strīdu izskatīšanai – Jelgavas tiesa. Izvērtējot Ārvalstu investoru padomes priekšlikumu nepieciešamajām izmaiņām, ir jāņem vērā, ka šobrīd UR sistēma ir veidota tā, ka visus jautājumus pēc būtības var izskatīt tikai tiesa. Lietu izskatīšana pēc būtības prasītu radikālas izmaiņas UR darbībā, prasot arī ļoti lielus finanšu resursus. Turklāt tas nozīmētu, ka UR izskatāmo lietu termiņi ievērojami pieaugtu. Tajā pašā laikā TM atbalsta iespēju, ka strīdu gadījumā, ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, UR varētu pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu (lēmuma "iesaldēšana") līdz brīdim, kad tiesa izskata strīdu pēc būtības.

Nepieciešams izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par iespēju normatīvajā regulējumā paredzēt normas, kas nosaka pienākumu un kārtību, kādā pārbaudīt reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības, ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu iekšējo komercstrīdu risināšanai.

• Minēto pasākumu īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

5.6. Grāmatvedība un nodokļi

Latvija Doing Business - nodokļi 2013.g. 2014.g.
Maksājumu skaits 7 7
Ilgums (stundas) 264 264
Kopējā nodokļu likme (% no peļņas) 36,6 35.9
Vieta 52 49

Īstenotās aktivitātes

Nodokļu nomaksā Latvija šogad ir uzlabojusi rādītāju par 3 vietām, ierindojot Latviju 49.pozīcijā. Doing Business 2014 nodokļu nomaksas rādītājā ir visbūtiskākais uzlabojums, pateicoties kopējais nodokļu sloga rādītāja samazinājumam no 36,6% uz 35,9%, līdz ar to Latvijai ir izdevies pakāpties uz 49.vietu no 52.vietas.

Joprojām Latvijā ir konstatējams augsts administratīvais slogs attiecībā ar nodokļu nomaksu saistītajām procedūrām, t.i., uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti un deklarāciju sagatavošanu – ir identificētas 264 dienas, salīdzinoši Igaunijā– 81 diena, Lietuvā– 175 dienas.

Ar 2014.gada 1.jūniju Latvijā ir ieviestas elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas. 2013.gada 4.jūnijā pieņemti MK Nr.304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa", kas paredz, ka sākot ar 2014.gada 1.jūniju algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniska dokumenta formā, un pieejama, izmantojot VID EDS. Turpmāk darba devējam elektroniski, izmantojot VID EDS NMDS, būs pieejama informācija par savam darbiniekam (tikai par tiem, kuri izvēlējušies atbrīvojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem nodokļa atvieglojumiem, kā arī tiks informēts arī par izmaiņām attiecībā uz darbinieku piemērojamajiem atvieglojumiem. Minētais pasākums turpmāk mazinās uzņēmējiem nepieciešamo laiku, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai, un tādējādi ļaus paaugstināt Latvijas pozīciju turpmākajos Doing Business nodokļa rādītājā.

Jāatzīmē, ka ar 2014.gada uzņēmumu aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā rezultāti liecina, ka uzņēmēji pavada 180 stundas gadā, lai sagatavotu UIN, IIN, VSAOI, PVN deklarācijas un iesniegtu tās VID.

Uzņēmējiem nepieciešamais laiks UIN, IIN, VSAOI, PVN deklarāciju sagatavošanai
2011.-2014.gadā
(stundas/ gadā)

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Lai arī salīdzinoši ar Doing Business rādītājiem, tas ir par 84 stundām mazāk, joprojām konstatējams, ka grāmatošanas un deklarēšanas process satur administratīvo slogu uzņēmējiem. Vienlaikus, atbilstoši uzņēmumu aptaujai 10% no uzņēmumiem sagādā problēmas statistikas atskaišu sastādīšana, kas ir saistīts ar atkārtotas informācijas sniegšanu dažādām valsts iestādēm.

Līdz ar to ir jāturpina reformas nodokļu jomā, lai veidotu vienlīdzīgus ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju nosacījumus uzņēmējdarbības veikšanai.

Plānotās aktivitātes

Jāizstrādā jauns Gada pārskata likums, vienlaikus paredzot izvērtēt iespēju noteikt atvieglotas prasības mikro un mazajiem uzņēmumiem un pārskatīt obligātās revīzijas sliekšņus. Eiropas Parlaments un Padome 2013.gada 26.jūnijā pieņēma Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Eiropas Komisijas sagatavotās 2013/34/ES direktīvas izstrādes mērķis ir sniegt iespēju dalībvalstīm samazināt birokrātisko un administratīvo slogu mikro un mazajiem uzņēmumiem, stiprinot "domā par mazajiem vispirms" principa integrēšanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka administratīvais slogs ir samērīgs ar šā regulējuma radīto labumu, tādējādi veicinot šo uzņēmumu izaugsmi un darba vietu radīšanu, sniegtu taustāmu labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

2013.gada nogalē Latvijā uzsākts darbs pie jauna Gada pārskatu likumprojekta 2013/34/ES direktīvas pārņemšanai nacionālajā līmenī. Jāatzīmē, ka 2013/34/ES direktīva paredz atšķirīgu klasifikāciju mikro, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu noteikšanā, kas obligāti pārņemama visās EEZ valstīs, t.i., ir noteikti šādi sliekšņi Bilancei (EUR) / Neto apgrozījumam (EUR) / Vidējam darbinieku skaitam finanšu gada laikā: mikro uzņēmumiem: 350 000 / 700 000 / 10; maziem uzņēmumiem: 4 000 000 / 8 000 000 / 50; vidējiem uzņēmumiem: 20 000 000 / 40 000 000 / 250. 2013/34/ES direktīva paredz iespējas ieviest vairākus atvieglojumus prasībām gada pārskatu sagatavošanā mikro un maziem uzņēmumiem – ES dalībvalstis ir tiesīgas samazināt norādāmo posteņu skaitu bilances un peļņas vai zaudējumu pārskatos un tāpat kā līdz šim atbrīvot no naudas plūsmu aprēķināšanas un vadības ziņojuma sastādīšanas.

Lai 2013/34/ES direktīvu pielāgotu nacionālajā līmenī un nodrošinātu tās noteiktā mērķa sasniegšanu ir izveidota FM darba grupa, kuras mērķis ir analizēt un noteikt prasības un atvieglojumus, atbilstoši direktīvai, un izstrādāt jaunu Gada pārskatu likumu, kurš stātos spēkā 2015.gada 1.jūlijā.

EM uzskata, ka ir svarīgi neapgrūtināt mikro/ mazos uzņēmumus ar detālas informācijas sniegšanu, kā, piemēram, mazāk par 0,5% mikro un mazās sabiedrības gada pārskatā norāda tādus posteņus kā aizņēmumi pret obligācijām, akcijās pārvēršamie aizņēmumi, maksājamie vekseļi un atvasinātie finanšu instrumenti. Vienlaikus, atbilstoši EM veiktajam sākotnējam izvērtējumam, secināms, ka Latvijā ir noteiktas vienas no augstākajām prasībām ES, paredzot zemus sliekšņus bilances, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita veidā, no kuriem uzņēmumiem ir piemērojama obligātā revīzija. Latvijā noteiktie obligātās revīzijas sliekšņi: bilance – 400 000 EUR / neto apgrozījums – 800 000 EUR un 25 darbinieki. Salīdzinoši, Igaunijā sliekšņi ir noteikti šādā apmērā: 1 000 000 / 2 000 000 / 30, un Lietuvā - 3 500 000/ 1 700 000/ 50. Tāpat secināms, ka Eiropā obligāto revīziju sliekšņi citās valstīs ir vairāk kā divas reizes augstāki nekā Latvijā (papildus skatīt 5.1.pasākuma aprakstu). Atbilstoši EM apzinātajai informācijai, revīzijas pakalpojumu izmaksas par gada pārskata revīziju, atkarībā no uzņēmumā esošo darījumu apjoma, tautsaimniecībā esošajiem uzņēmumiem, uz kuriem ir attiecināma obligātā revīzija un tie iesniedz VID revidētus gada pārskatus, svārstās no 2 829 540 EUR līdz 4 379 050 EUR. Tādējādi Latvijā noteiktas, salīdzinoši augstas prasības uzņēmējiem un veidotas augstas administratīvās izmaksas, kas attiecīgi, iespējams, samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Izvērtējot prasības uzņēmējiem citās valstīs būtu jāņem vērā ne tikai obligātās revīzijas sliekšņi, bet arī tas, kāda daļa no uzņēmumiem tiek pakļauti revīzijai. Šādu pētījumu dati šobrīd nav pieejami, bet saskaņā ar informāciju no FM, Igaunijā obligātajām revīzijām un pārbaudēm ir pakļauta lielāka daļa no uzņēmumiem kā Latvijā kaut arī kritēriji nomināli ir augstāki.

Šobrīd arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas (LTRK, LDDK) ir norādījušas, t.sk., FM darba grupā, uz nepieciešamību mazināt administratīvo slogu MVU un piemērot līdzīgus kritērijus gada pārskatu sagatavošanā kā citās ES dalībvalstīs, īpaši izlīdzinot administratīvo slogu starp Baltijas valstīm. Tāpat tiek norādīta nepieciešamība pārskatīt augstās prasības attiecībā uz obligātajām revīzijām, jo šobrīd esošie sliekšņi, kā arī augstās gada pārskata sastādīšanas prasības Latvijā rada risku uzņēmumu konkurētspējas mazināšanai attiecībā pret citām Baltijas valstīm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izstrādāt Gada pārskata likumprojektu, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas ieviešanas mērķi un vērtēt iespējas noteikt atvieglojumus mikro un/vai mazajiem uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumos, kā arī vērtēt Latvijā noteiktos obligātās revīzijas sliekšņus un iespējas to noteikšanai vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim, tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus starp Baltijas valstīm.

• Atvieglotas prasības gada pārskatu sagatavošanā samazinātu uzņēmējiem patērēto stundu skaitu nodokļu deklarācijas aizpildīšanai un nodokļu maksāšanai, kā arī obligātās revīzijas sliekšņu celšanas rezultātā samazināsies administratīvais slogs un izmaksas uzņēmumiem.

Jāvērtē iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un maksājumu FIFO metodi. Šobrīd uzņēmējiem sagādā problēmas situācija, kad tiek nomaksāti ar tā saimniecisko darbību saistītie nodokļi, bet šo nodokļu samaksa notiek caur dažādiem kontiem, turklāt nodokļu nomaksas rezultātā cilvēciskā faktora rezultātā rodas dažādas kļūdas piemēram naudas summas pārskaitīšana uz nepareizu kontu, vai arī nodokļu pārmaksas gadījumā uzņēmējam ir jāvēršas ar iesniegumu VID par pārmaksāto nodokļu atmaksu vai VID ir jāpatērē laiks lēmuma pieņemšanai par šo summu atmaksu vai novirzīšanu uz citu nodokļu maksājumu segšanai. Minētā situācija rada papildus administratīvo slogu un izmaksas gan uzņēmējiem, gan VID

• Vienota nodokļa konta atvēršana uzņēmumam un nodokļu maksāšanas veikšana pēc FIFO metodes, ne tikai atvieglotu ar nodokļu nomaksu saistīto problēmas, bet arī uzlabotu pozīcijas Latvijas Doing Business nodokļu rādītājā, ļaujot apvienot 7 uzskaitītos nodokļu maksājumus vienā, kā arī tādējādi potenciāli samazinot nodokļu nomaksai nepieciešamo laiku vismaz par 25%, un nodrošinātu iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jāsagatavo izvērtējums par UIN maksāšanas atvieglojumu noteikšanas iespēju jaundibinātiem uzņēmumiem pirmo trīs saimnieciskās darbības gadu laikā, un jāpārskata šīs kārtības vispārīgas atvieglošanas iespēju. Jaundibināti uzņēmumi pirmajos trīs gados sastopas ar problēmām, kuru cēlonis ir nestabilitāte un zemā tirgus daļa, kā rezultātā viens gads no otra var atšķirties būtiski, tai skaitā, novērtējot tīro peļņu vai zaudējumus. Papildu apgrūtinājums veidojas uzņēmumiem, kuri pirmajā vai otrajā gadā ir strādājuši ar pozitīvu tīro peļņu un attiecīgi nākamajā taksācijas gadā tiem jāmaksā UIN ikmēneša avansa maksājumi. Gadījumā, kad nākamajā gadā uzņēmums cieš zaudējums, šis nodokļa maksāšanas režīms ir liels slogs, jo uzņēmums sastopas ar finansiālām grūtībām, kad iespējams nevar segt parādsaistības un kurām papildus uzlikts apgrūtinājums ik mēnesi maksāt UIN. Šādos gadījumos ir nepieciešams valdes locekļu personisko līdzekļu ieguldījums uzņēmumos, kas tā jau ir salīdzinoši liels uzņēmējdarbības uzsākšanas pirmajos gados. Jāatzīmē, ka uzņēmumiem, kuru UIN avansa maksājumi mēnesī iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza 711 EUR, ir iespēja UIN avansa maksājumus veikt reizi ceturksnī. Atsevišķos gadījumos (piemēram, tiek prognozēts ievērojams apgrozījuma samazinājums, uzņēmums ir mainījis darbības veidu) ir iespēja vērsties VID ar lūgumu samazināt UIN avansa maksājumus. Tomēr gadījumā, ja avansa maksājumi būs mazāki par gada beigās maksājamo UIN, tad par starpību tiek aprēķināta nokavējuma nauda. Identificējams, ka arī ceturkšņa maksājumi sastāda lielu nodokļa slogu uzņēmējiem, īpaši to darbības sākumposmā. Ir nepieciešams veicināt jauno uzņēmēju aktīvāku uzņēmējdarbību, kas vērsta uz izaugsmi. No valsts puses tas nozīmē piedāvāt pareizos stimulus, kas sakārto finanšu plūsmas uzņēmuma uzsākšanas fāzē, pirms tas ir pakļauts regulāriem UIN avansa maksājumiem. Papildus nepieciešams vērtēt iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam iepriekšējā taksācijas periodā (šobrīd 711 euro mēnesī), līdz kuram UIN avansa maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram līdz 3000 EUR. iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic, un attiecīgi izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

• Atvieglotas UIN maksāšanas kārtības ieviešana, īpaši uzņēmuma pirmajos trīs gados veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti tautsaimniecībā, straujāku uzņēmumu skaita un nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu, kā arī veicinātu Latvijas uzņēmēju izaugsmi un konkurētspēju.

Jāizvērtē iespēju atvieglot pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtību. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109.pantā noteikto kārtību, VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārceļ apstiprināto PVN summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo PVN summu, 30 dienu laikā pēc: 1) PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 2) nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja nodokļa deklarācija ir iesniegta pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam ir PVN parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parāds, VID pārmaksāto PVN pirms tā pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu maksājumu un nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam pēc pārmaksātās PVN summas novirzīšanas parādu segšanai joprojām ir pārmaksātā PVN summa, to pārceļ uz nākamajiem taksācijas periodiem. Beidzoties taksācijas gadam, VID PVN pārmaksu atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc tam, kad VID apstiprinājis pārmaksāto PVN summu par taksācijas gadu. Pārmaksāto PVN summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, VID atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā, ievērojot minētājā likumā noteikto termiņu, ja ir īstenots kāds no šādiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajiem nosacījumiem: 1) reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības; 2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības; 3) pārmaksātā PVN summa, kas izveidojusies par pamatlīdzekļiem, pārsniedz 142,29 euro, un reģistrētais nodokļa maksātājs ir pieprasījis šīs pārmaksātās PVN summas atmaksu; 4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un metāllūžņu darījumiem; 5) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.

Lai veicinātu uzņēmumā apgrozāmo līdzekļu apriti un attiecīgi to attīstību, nepieciešams izvērtēt Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto regulējumu par pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtību un iespēju samazināt minētā likuma 109.panta piektajā daļā norādīto summu apmēru. Izvērtējums būtu izskatāms Plāna vadības grupā, lai lemtu par turpmāk nepieciešamo rīcību.

• Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm un ietekmēs ar nodokļu nomaksu veikšanas vieglumu.

Jāvienkāršo statistikas ceturkšņa pārskata par darbu 2-darbs. Uzņēmēji ikdienā pilda ne tikai ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošanu VID, bet arī sagatavo informācijas pārskatus citām valsts pārvaldes iestādēm, atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām. Uzņēmēji ir konstatējuši, ka atsevišķās statistikas atskaitēs, ko apsekojuma veidā saņem CSP, tiek pieprasīta informācija, kas iesniedzama VID, kā rezultātā veidojas situācija, ka valsts pārvaldē iesniedzamā informācija dublējas un uzņēmējam tiek uzlikts papildus administratīvais slogs. Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir ceturkšņa pārskata par darbu 2-darbs statistikas atskaite. Uzņēmēji ir identificējuši, ka informācija CSP iesniedzamajā ceturkšņa pārskatā par darbu 2-darbs vietām atkārtojas no VID iesniegtās ceturkšņu informācijas. Turklāt, ieviešot elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas no 2014.gada 1.jūnija VID pieejamā informācija paplašināsies, kuru ir iespējams sniegt CSP un tā dublē 2-darbs atskaitē norādāmos datus. Līdz ar to būtiski ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz statistikas datu ievākšanu ar mērķi mazināt administratīvo slogu un nepieprasīt dublējošu informāciju uzņēmējiem. Nepieciešams izstrādāt grozījumus MK 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas ar 2016.gada 1.janvāri paredz jaunu vienkāršotu 2-darbs veidlapas formu un precizē tās aizpildīšanas kārtību, nodrošinot, ka uzņēmējam nav jāsniedz atkārtoti dati CSP, ja šie dati ir iesniegti VID vai tiks iesniegta VID līdz ar elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanu.

• Statistikas pārskata vienkāršošana (2-darbs) samazinās uzņēmējiem kopējo nodokļu deklarēšanai nepieciešamo stundu skaitu gadā un administratīvo slogu dublējošas informācijas sagatavošanā.

Jāpagarina statistikas atskaites finanšu aktīvi un pasīvi 1-FAP iesniegšanas termiņš. Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir gada atskaite par finanšu aktīviem un pasīviem 1-FAP. Uzņēmēji ir identificējuši, ka gada finanšu un pasīvu atskaite CSP iesniedzama maija sākumā, kas ir vēl pirms revidentu gala ziņojuma oficiālas nodošanas un publicēšanas, turklāt, līdz revidēto gada pārskatu iesniegšanai VID, uzņēmējiem praktiski nav iespējams veltīt laiku papildu statistikas aizpildīšanai. Līdz ar to ir nepieciešams pagarināts termiņu un to noteikt pēc revidēto gada pārskatu iesniegšanas. Lai mazinātu administratīvo slogu un pielāgotu statistikas atskaišu iesniegšanu biznesa un grāmatvedības cikliem, nepieciešams finanšu aktīvu un pasīvu 1-FAP gada atskaites iesniegšanas termiņu noteikt 1.jūniju pēc taksācijas gada un attiecīgi sakārtot normatīvo regulējumu. Nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus MK 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. noteikt par 1-FAP atskaites iesniegšanas termiņu nākamā gada 1.jūniju pēc taksācijas gada.

• Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. Turklāt publiskās pārvaldes pielāgošanās uzņēmēju vajadzībām mazina administratīvo slogu un atvieglo uzņēmējdarbību, padarot uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku jauniem tirgus dalībniekiem.

Jāveic pasākumi statistikas pārskatu automatizētai iesniegšana, paaugstinot grāmatvedības programmu funkcionalitāti. Lai gan CSP statistikas atskaites ir aizpildāmas elektroniski, katra datu vietne ir aizpildāma internetā manuāli, kā rezultātā atskaišu aizpildīšana prasa lielu laika patēriņu informācijas atlasei no informācijas avota (grāmatvedības programmas) uz CSP veidlapu, kas varētu tikt automatizēta, līdzīgi kā tas jau ir ieviests ar VID EDS. Turklāt, arī CSP veidlapās informācija par iepriekšējo periodu jau pašlaik aizpildās automātiski. Uzņēmēji ir konstatējuši, ka liela daļa CSP norādāmās informācijas tiek uzskaitītas savlaicīgi grāmatvedības programmās, līdz ar to, izstrādājot datu automātiskas pārneses programmu, statistikas atskaites tiktu aizpildītas automātiski, kā rezultātā tiktu samazināts patērētais laiks un uzlabotos datu kvalitāte, jo tiktu samazināts cilvēka kļūdu faktors. Lai pilnveidotu statistikas pārskatu iesniegšanas kārtību, EM organizēja tikšanos ar CSP, LTRK, grāmatvedības datorprogrammu, kuras rezultātā tika panākta vienošanās, ka tiks identificēts konkrēts to statistikas pārskatu saraksts, kur iesniedzamie dati būtu nolasāmi no grāmatvedības uzskaites programmām, turpmāk CSP izstrādās tehnisko specifikāciju, kā šie statistikas pārskati būtu aizpildāmi elektroniski no grāmatvedības uzskaites sistēmām, un balstoties uz šo grāmatvedības datorprogrammu izstrādāji varēs uzsākt darbu pie jauna produkta izstrādes, ar kura rīka palīdzību statistikas pārskatus būtu iespējams aizpildīt automātiski no grāmatvedības programmas. Nepieciešams CSP sagatavot aktuālāko statistikas pārskatu kopu, kas satur tipveida grāmatvedības programmās pieejamos datus un kuru iesniegšanai pakļauta lielākā uzņēmēju kopa, izstrādāt un saskaņot specifikāciju datu automatizētai ievadei statistikas pārskatos, uz kā pamata grāmatvedības programmu izstrādātāji var attīstīt jaunu produktu programmu lietotājiem un publicēt minētās specifikācijas CSP mājas lapā.

Vienlaikus ir jāturpina darbs pie EDS pilnveidošanas. Nepieciešams īstenot tādus pasākumus kā nodrošināt iespēju:

1) iesniegt nodokļu deklarācijas un citus ar tām saistītos dokumentus pirms taksācijas perioda beigām;

2) lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas nodokļu maksātājam ir jāiesniedz;

3) nodokļu maksātājus automātiski brīdināti par deklarāciju neiesniegšanu;

4) nodokļu maksātājam iespēju aprēķināt parāda summu uz noteiktu datumu (kalendārs);

5) nodokļu deklarāciju ievadformās attēlot lielāku ierakstu skaitu pēc nodokļu maksātāja paša izvēles (piemēram, neierobežota skaita ierakstus, 100 vai 20 ierakstus vienā lapā);

6) iespēju EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi;

7) UIN deklarācijas sagatavē iekļaut informāciju par nodokļu maksātāja taksācijas periodā samaksāto UIN avansa maksājumu apmēru, kā arī informāciju par CSP noteiktajiem patēriņa cenu indeksiem, kas izmantojami UIN avansa maksājumu aprēķinā, u.c. pasākumi.

• Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasību kārtošanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.

5.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita)

Latvija Doing Business – pārrobežu tirdzniecība 2013.g. 2014.g.
Eksporta veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits 5 5
Eksporta veikšanai nepieciešamais laiks (dienas) 10 10
Maksa standarta partijai eksportam (ASV $ par konteineru) 600 600
Importa veikšanai nepieciešamo dokumentu skaits 6 5
Importa veikšanai nepieciešamais laiks (dienas) 11 11
Maksa standarta partijai importam (ASV $ par konteineru) 801 801
Vieta 23 17

Īstenotās aktivitātes

Pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business 2014, Latvija ir ierindota 17.vietā, kas ir par 6 pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš, un ir atzīta kā viena no labās prakses ieviesējiem, pateicoties jaunas elektronisko konteineru termināļa rezervēšanas sistēmas ieviešanai Rīgas ostā.

Salīdzinoši Igaunija ir novērtēta 7.vietā, bet Lietuva – 15.vietā, kas skaidrojams ar izmaksu apmēriem importa-eksporta darījumiem. Atbilstoši Doing Business pētījumam Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir lielāks nekā kaimiņvalstīs, taču tas nenozīmē, ka pastāv būtiska aizkavēšanās preču muitošanas procesos, bet gan cēloņi meklējami arī loģistikas ķēdes dalībnieku savstarpēji nesaskaņotā rīcībā, kas būtu sakārtojams, uzlabojot kravu loģistikas ķēdes dalībnieku savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu.

Jāatzīmē, ka 2014.gada uzņēmumu aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā rezultāti liecina, ka samazinājies vidējais atmuitošanas procesa ilgums no 6,9 dienām 2011. gadā uz 5,3 dienām 2014.gadā, tomēr vērojams, ka joprojām tas ir laikietilpīgāks, salīdzinot datus ar 2007.gadā 2009.gadu atmuitošanas procesam nepieciešamajām 2,3 dienām.

Vidējais atmuitošanas procesa ilgums dienās 2007.-2014.gadā

Datu avots: 2014.gada Uzņēmumu aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Analizējot Latvijas muitas kontroles punktos piemēroto tranzīta procedūru statistiku, ir jāatzīmē, ka vairāk nekā 80% no piemērotajām tranzīta procedūrām ir piemērotas vienkāršotā kārtība, t.i., izmantojot piešķirtās atļaujas atzītā nosūtītāja statusam, kas nozīmē, ka to ir veikuši paši uzņēmēji, bez muitas iestāžu starpniecības. Rīgas ostā šādi noformēto kravu īpatsvars ir 78,6%, taču, neraugoties uz to, dažkārt tranzīta kravas izlaišana no Rīgas brīvostas brīvo zonu termināliem laika ziņā var aizņemt līdz vairākām stundām, kas būtiski palielina izmaksas un padara Rīgas ostas terminālus kā tranzīta kravām nepievilcīgu ostu, kā rezultātā nepieciešams meklēt risinājumus tranzīta kravu aprites paātrināšanai, t.sk. izvērtējot tranzīta kravu plombēšanas kārtības atvieglošanas iespējamību.

Uzņēmējdarbības vides sakārtošanai VID muitas struktūrvienības velta būtisku laiku un resursus, attīstot elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas, pārskatot muitas procesus, lai uzņēmējiem pēc iespējas būtu mazāk jāapmeklē muitas kontroles punkti, radot iespējas elektroniskai informācijas apmaiņai. Lai paātrinātu muitošanas procesu un mazinātu administratīvās izmaksas gan uzņēmējiem, gan VID, notiek aktīvs darbs pie kravu muitošanas procesu pilnveidošanas, muitas vienkāršojumu un e-pakalpojumu plašākas piemērošanas kravu muitošanas procesā.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jāpilnveido kravu muitošanas procesi, normatīvajos aktos noteiktajā apjomā atvieglojot tranzīta kravu plombēšanu, kā arī plašāk jāpiemēro muitas vienkāršojumi. Saskaņā ar Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EKK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr. 2454/93), 357.panta 1. un 4.punktu, preces, kam jāpiemēro Kopienas (Kopīgā) tranzīta procedūra, neizlaiž, ja tām nav uzlikta plomba, izņemot gadījumus, kad nosūtītāja muitas iestāde atbrīvo no pienākuma uzlikt plombu, ja, ņemot vērā citus iespējamos identifikācijas pasākumus, preču apraksts tranzīta deklarācijā sniegtajā informācijā vai papildu dokumentos padara tās viegli identificējamas. Atbilstoši minētajam, ES nosūtītāja muitas iestādes, izlaižot Kopienas tranzīta procedūrā preces, transportlīdzeklim, ar kuru tiks pārvadātas preces, uzliek muitas plombu. Savukārt, gadījumos, kad tiek izpildīti regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumi (piemēram, preces un preču daudzums ir viegli identificējami, preču apraksts pietiekami precīzs, lai preci varētu identificēt un klasificēt saskaņā ar ES Kombinēto nomenklatūru, kas noteikta ar Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu un ikgadējiem grozījumiem tās I pielikumā, preces netiek pārkrautas transportēšanas laikā, kā arī tranzīta deklarācijas 44.ailē norādīta preču nosūtītāja kravas plomba), nosūtītāja muitas iestādes izvērtē nepieciešamību uzlikt muitas plombu.

Atbilstoši 2014.gada 1ceturkšņa statistikas datiem, Latvijas muitas kontroles punktos 84,9% no piemērotajām tranzīta procedūrām ir piemērotas vienkāršotā kārtība. Rīgas ostā šādi noformēto kravu īpatsvars ir 78,6% Šobrīd spēkā esošas ir 84 atļaujas atzītā nosūtītāja un/vai atzītā saņēmēja statusa izmatošanai, kas nodrošina komersantiem (atļauju turētājiem) iespēju pieteikt preces tranzīta procedūrai atļaujā noteiktajās vietās, iesniedzot muitas deklarāciju elektroniskā veidā VID informācijas sistēmās, un izlaist tranzīta procedūrai elektroniski pieteiktās preces patstāvīgi (neuzrādot preces un tranzīta deklarāciju nosūtītāja muitas iestādē), ja muitas iestāde komersantiem (atļauju turētājiem) nav paziņojusi par nepieciešamību pārbaudīt muitojamās preces un muitojamo preču dokumentus.

Pamatojoties uz komersantu iesniegumiem, atbilstoši regulas Nr. 2454/93 nosacījumiem, VID Muitas pārvalde var pieņemt lēmumu:

1) atbrīvot no pienākuma uzlikt atzītā nosūtītāja plombas kravām, kas tiek nosūtītas ar neskartu nodrošinājumu, ar kurām pirms nosūtīšanas tranzītā netiek veiktas nekādas darbības (izkraušana, iekraušana) un kas paredzētas nosūtīšanai pa dzelzceļu, kā arī kravām, kuras tiek pārvadātas pa dzelzceļu specializētos dzelzceļa vagonos, ar dzelzceļa platformām un pusvagoniem pārvadājamām kravām, autotransporta līdzekļiem savā gaitā un lielgabarīta kravām, vai arī;

2) noteikt precēm citus identifikācijas līdzekļus - gadījumos, kad preces izmērs ir neliels un tās no komersanta muitas noliktavas tiek vestas transporta līdzeklī, kas nav piemērots plombēšanai, kravu identificēšanai izmantot pašlīmējošas uzlīmes.

Komersantiem, piemērojot Kopienas (Kopīgā) tranzīta procedūras vienkāršojumu - atzītais nosūtītājs - būtiski samazinās administratīvais slogs, jo komersanti paši, bez muitas iestāžu starpniecības piemēro precēm tranzīta muitas procedūras, bez kravas un tās pavaddokumentu uzrādīšanas muitas iestādē, tādejādi efektīvāk izmantojot komersantam pieejamos darbaspēka un finansiālos resursus.

Līdz ar to tranzīta kravu aprites paātrināšanai Latvijas loģistikas un transporta nozares asociācijām nepieciešams sniegt atbalstu uzņēmumiem (piemēram, informācijas kampaņa, konsultācijas, pārrunas ar ostas kravu apstrādes uzņēmumiem, kuri varētu sniegt šādu pakalpojumu citiem uzņēmumiem (autopārvadātājiem)), lai paplašinātu Kopienas tranzīta procedūras vienkāršojuma - atzītais nosūtītājs - izmantošanu.

Vienlaikus nepieciešams VID, tranzīta kravu aprites paātrināšanai, izvērtēt regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumu piemērošanu, izlaižot Kopienas tranzīta procedūrā preces, kas ir iekrautas jūras konteineros ar preču nosūtītāja neskarto nodrošinājumu, ievērojot 4.punktā noteikto attiecībā uz preču identifikāciju.

• Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu ātrākas pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem.

Jāturpina uzlabot elektroniskās informācijas apriti muitā – Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas pilnveidošanu Lai vienkāršotu muitošanas procesu, samazinot muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas gan komersantiem, gan valsts iestādēm un paaugstinātu muitas kontroles un riska analīzes efektivitāti, un samazinātu krāpniecības iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un legālu tirdzniecību, un nodrošinātu attiecīgo ES normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā 2006.gadā uzsākta e-muitas projekta īstenošana. E-muitas projekta ieviešana notiek vairākos posmos.

2013.gadā VID tika turpināta projekta "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) izstrāde, pilnveidošana un uzturēšana" īstenošana, turpinot darbu pie importa muitas deklarāciju, t.sk., vienkāršoto un muitas vērtības deklarāciju datu, elektroniskas iesniegšanas un apstrādes funkcionalitātes izstrādes EMDAS komersanta un muitas modulī un testēšanas. 2014.gada 6.maijā EMDAS importa muitas deklarāciju apstrādes funkcionalitāte tika ieviesta produkcijā, tādējādi nodrošinot uzņēmējiem iespēju elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, t.sk, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas.

2014.gadā jāturpina darbs pie e-pakalpojumu izstrādes muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv, kā arī pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanas un apstrādes , kā arī vienotas pagaidu uzglabāšanai deklarēto preču uzskaites funkcionalitātes izstrāde EMDAS.

Pilnveidojot EMDAS, nepieciešams nodrošināt e-pakalpojumu muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv, un nodrošināt uzņēmējiem iespēju elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas noformēšanai.

• Ieviešot minēto pasākumu, uzņēmējiem tiks nodrošināta vienota sistēma elektronisku muitas deklarāciju un citu ar muitu saistītu datu iesniegšanai un apstrādei.

Jāturpina projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" (SKLOIS) īstenošana. Plānotā projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums būs nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu. SKLOIS projekta rezultātā tiktu nodrošināta "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.

2013.gadā SKLOIS projekta ietvaros tika izsludināta iepirkuma procedūra – slēgts konkurss "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde, integrācija, e-pakalpojumu izstrāde". Nepieciešams nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, 2014.gadā noslēdzot līgumu ar izvēlēto pretendentu iepirkuma par SKLOIS sistēmas izstrādi un ieviešanu, un nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., muitas iestādēm, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu.

• Ieviešot minēto pasākumu, tas atvieglotu dokumentu aprites un noformēšanas kārtību pārrobežu tirdzniecības uzņēmējiem.

Jāmazina administratīvais slogs marķējamo akcīzes preču apritē iesaistītajiem uzņēmējiem. MK 07.04.2009. noteikumi Nr.320 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām" nosaka kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām, tajā skaitā nosacījumus par pasūtāmo akcīzes nodokļa marku daudzumu, to izsniegšanas termiņus un saņemšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par izlietotajām akcīzes nodokļa markām. Tostarp kārtība regulē akcīzes nodokļa marku lietošanu, attiecīgā uz akcīzes precēm, kuras laistas brīvā apgrozībā vai nodotas patēriņam, izvestas uz citu dalībvalsti vai valsti, kas nav dalībvalsts. Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi nosaka ļoti sadrumstalotu uzskaiti alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanai ar akcīzes nodokļa markām. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunus MK noteikumus par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas kārtību, lai vienkāršotu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanas sistēmu un samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nosakot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanu atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes nodokļa likmes.

5.8. Līgumsaistību izpilde

Latvija Doing Business – līgumsaistību izpilde 2013.g. 2014.g.
Procedūru skaits 27 27
Ilgums (dienas) 469 469
Izmaksas (% no prasības apjoma) 23,1 23,1
Vieta 24 21

Īstenotās aktivitātes

Līgumsaistību izpilde Latvijā joprojām aizņem 27 procedūras un 469 dienas un Latvija ir ierindota 21.vietā, kas ir nemainīga pozīcija salīdzinoši ar gadu iepriekš. Jāatzīmē, ka uzlabojums ir panākts, ņemot vērā citu valstu pozīciju kritumu minētajā kategorijā. Salīdzinoši Lietuvā līgumsaistību izpilde aizņem 32 procedūras un 300 dienas, Igaunijā – 35 procedūras un 425 dienas. Kopumā Latvija pēdējo divu gadu laikā līgumu izpildes jomā ir zaudējusi savu rādītāju par 7 vietām, kas ir saistāms ar straujo dienu skaitu pieaugumu komercstrīdu izskatīšanai par 100 dienām

Saskaņā ar TM sniegto informāciju, pateicoties līdz šim veiktajām reformām tieslietu jomā, 2012 bija pirmais gads, civillietās bija lielāks izskatīto lietu skaits nekā saņemto lietu skaits (tīrās plūsmas rādītājs jeb clearance rate). Šī pozitīvā tendence ir vērojama arī 2013.gadā.

Datu avots: Tieslietu ministrija.

Turpinot reformas tieslietu jomā, Saeima pēc otrreizējās caurlūkošanas 2013.gada 18.aprīlī pieņēma likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr. 284/Lp11), kas stājās spēkā 2013.gada 22.maijā un kuru piemēro no 2013.gada 1.jūlija. Grozījumi Civilprocesa likumā noteic jaunu lietu kategoriju – lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kuras ietvaros izskata kapitālsabiedrību iekšējos strīdus, par: izmaiņām sabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) un valdes pārstāvības tiesībās; pamatkapitāla izmaiņām; grozījumu izdarīšanu statūtos; sabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju un koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Minētās lietas izskatīs viena "specializēta" tiesa – Jelgavas tiesa. Paredzētas tikai divas tiesu instances – pirmā instance un kasācija, proti, nav paredzēta apelācijas instance. Noteikti saīsināti termiņi procesuālajām darbībām. Paredzēta rakstveida procesa iespēja, vienlaikus saglabājot vispārējo tiesneša prerogatīva no rakstveida procesa pāriet uz mutvārdu procesu, kā arī nosakot tiesības pusēm lūgt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Noteikti pagaidu aizsardzības līdzekļi: aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības un aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā. Līdz ar to kapitālsabiedrībām atsevišķu strīdu risināšanai ir noteikta tiesas "specializācija", kā arī prognozējami saīsinātāki lietu izskatīšanas termiņi

2013.gadā stiprināta tiesas priekšsēdētāja loma attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu konkrētajā tiesā. Grozījumi likumā "Par tiesu varu" paredz minētajā likumā jaunu 27.1pantu, kas nosaka, ka tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts), kā arī apstiprina lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Grozījumi likumā "Par tiesu varu" par tiesu priekšsēdētāju lomas stiprināšanu attiecībā uz tiesvedības procesa ilgumu konkrētajā tiesā stājās spēkā 2013.gada 1.septembrī.

Tāpat 2013.gadā izstrādāts uzlabots šķīrējtiesu regulējums - ir izstrādāts un MK 2013.gada 12.novembra sēdē apstiprināts likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" (VSS-95) un likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (VSS-96), lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likumprojekti 2013.gada 27.decembrī iesniegti izskatīšanai Saeimā un 2014.gada 30.janvārī izskatīti pirmajā lasījumā.

2013.gadā turpināta elektronisko dokumentu aprites ieviešana tiesu iestādēs - jaunajā tiesu portālā www.tiesas.lv no 2013.gada 15.marta ir pieejama datu izplatīšanas sistēmas publiskā daļa produkcijas versijā. Ir pabeigta elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešana, nodrošinot arī to apstrādi. Cita starpā ir nodrošināta iespēja personām (t.sk., uzņēmējiem) iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem tiešsaistē - izdoti MK 2013.gada 30.jūlija noteikumi Nr.441 "Grozījumi MK 2009.gada 10.februāra noteikumos Nr.123 "Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājas lapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas"" (spēkā stājās 2013.gada 1.septembrī). Pašlaik TM strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs, tajā skaitā, lai personas varētu dokumentus tiesā iesniegt elektroniskā formā. Savukārt TA, papildus jau izstrādātajam elektronisko dokumentu iesniegšanas risinājumam, izstrādātā dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumus, lai nodrošinātu iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām. Šādu dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu ieviešana portālā www.tiesas.lv atvieglos iesniegumu iesniegšanu tiesā, kā arī nodrošinās iespēju lietotājam ērti sekot līdzi iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.

Grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšana, elektronisko dokumentu aprites ieviešana tiesu iestādēs, kā arī pārējo līdz šim uzsākto pasākumu īstenošana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Vienlaikus ir turpināms darbs pie līgumsaistību jomas sakārtošanas, ieviešot pārdomātas un uz ilgtermiņu vērstas aktivitātes.

Plānotās aktivitātes

Jāveic ar Šķīrējtiesu likumu saistīto MK līmeņa normatīvo aktu izstrādi. Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Latvijā ir reģistrētas 212 šķīrējtiesas. Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram šķīrējtiesu. Lai ieviestu efektīvu un caurskatāmāku šķīrējtiesu regulējumu, 2012.gadā TM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm vērtēja pastāvošo starptautisko praksi un izstrādāja likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesu likums (Nr.1039/Lp11) izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, savukārt likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.1038/Lp11) izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Šķīrējtiesu likuma un grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšana, kā arī ar MK līmenī saistīto noteikumu pieņemšana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jāveic augstākās tiesas reforma un kompetenču pārdali starp tiesu instancēm - "tīrās tiesu instances" ieviešana. Grozījumi likumā "Par tiesu varu" noteic, ka pakāpeniski tiks pārdalīta kompetence starp tiesu palātām, apgabaltiesām un rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas 2016.gada 31.decembra visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa. Termiņi reformas īstenošanai nostiprināti likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 57. punktā, proti: līdz 2014. gada 31. decembrim pastāv Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta un līdz 2016. gada 31. decembrim pastāv Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta. Norādāms, ka ir pabeigts darbs pie tiesu kompetenču pārdales jeb pārejas uz "tīrajām tiesu instancēm" kriminālprocesā. 2014.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz pārejas noteikumus, lai nodrošinātu pakāpenisku lietu nodošanu attiecīgajām tiesu instancēm pēc piekritības. Attiecībā uz tiesu kompetenču pārdali, vēl nepieciešams turpināt darbu pie tiesu kompetenču pārdales civilprocesā, lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu arī civilprocesā. Tā nodrošināšanai jau ir veikti pirmie pasākumi: 2014.gada 4.javārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz rajonu (pilsētas) tiesu kompetencē nodot lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210 000 euro, un kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās izskatīja apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa. Sagaidāms, ka reformas rezultātā tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai, tajā skaitā, uzņēmējiem saprotamāka tiesu instanču sistēma, vienādojot piekritības noteikumus un nosakot, ka neatkarīgi no prasības priekšmeta un tā summas, visus pieteikumus kā pirmās instances tiesa skatīs pilsētas (rajona) tiesa.

Līdz ar to nepieciešams nodrošināt grozījumu sagatavošanu attiecīgajos normatīvajos aktos ar mērķi pakāpeniski veikt kompetenču pārdali starp tiesu instancēm civilprocesā.

Jāturpina darbs pie tiesnešu specializācijas principu stiprināšanas un jānosaka lietas slodzes rādītājus - lietu izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana. Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju. Pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, TA sagatavo Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, tādējādi paredzot izlīdzināt tiesu noslodzi.

Jāsakārto normatīvo regulējumu elektronisko dokumentu aprites ieviešanai tiesu iestādēs. 2013.gadā ir pabeigta elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešana, nodrošinot arī to apstrādi. Šobrīd elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas ir iespējams lejuplādēt un izdrukāt, iespēja aizpildīt veidlapas tiešsaistē ir atspējota, jo nav izsludināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs. Pašlaik TM strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs, tajā skaitā, lai personas varētu dokumentus tiesā iesniegt elektroniskā formā. Minētie normatīvo aktu grozījumi ir iesniegti izskatīšanai TM pastāvīgajās procesa likumu grozījumu izstrādes darba grupās. Pēc izstrādāto normatīvo aktu grozījumu projektu izskatīšanas darba grupās, tie tiks iesniegti VK izsludināšanai VSS. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt nepieciešamos grozījumu sagatavošanu normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.

Jāīsteno pasākumi tiesvedības procedūru uzlabojumiem, ņemot vērā 2013.gada veikto tiesvedības procesu izvērtējumu efektivitātes uzlabošanai. TA 2012.gadā noslēdza 2 pakalpojuma līgumus – vienu par "Tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošana" ar personu grupu SIA "AA Projekts" un zvērinātu advokātu biroja SIA "Tark Grunte Sutkiene" un otru par "Tiesvedības procesu pašizmaksu izvērtēšanu un optimizāciju" ar SIA "Corporate Solutions". Atbilstoši identificētajiem tiesvedības procedūru efektivizēšanas risinājumiem, nepieciešams nodrošināt šādu pasākumu īstenošanu:

1) papildināt elektronisko dokumentu iesniegšanas risinājumus portālā www.tiesas.lv, nodrošinot iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām, tādējādi atvieglojot iesniegumu iesniegšanu tiesā, kā arī nodrošinot iespēju lietotājam ērti sekot līdzi iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.

2) ieviest maksājumu moduļa risinājuma portālā www.tiesas.lv. Papildinājuma ieviešana portālā www.tiesas.lv ļaus gan autorizētiem, gan neautorizētiem lietotājiem ātri un vienkārši veikt tiesas maksājumu uzdevumu apmaksu.

3) ieviest papildinājuma portālā www.tiesas.lv, nodrošinot iespēju fiziskai personai, pēc autorizācijas portālā, sekot līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas datiem, lietās, kur pārstāvamā juridiskā persona ir lietas dalībnieks.

• Minēto pasākumu ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus.

5.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana

Latvija Doing Business – uzņēmējdarbības izbeigšana 2013.g. 2014.g.
Maksātnespējas procesa ilgums (gadi) 3,0 1.5
Procesa izmaksas (% no īpašuma vērtības) 13 10
Apmierināto prasību koeficients (centi no 1 dolāra) 59,8 48.4
Vieta 33 43

Īstenotās aktivitātes

Uzņēmējdarbības izbeigšanas rādītāja novērtējumā Latvija ir novērtēta 43.vietā, kas ir par 3 pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš. Pasaules Banka ir izvērtējusi 2010.gadā ieviestā Maksātnespējas likuma ieviešanu praksē un konstatējusi, ka maksātnespējas procesa ilgums ir samazinājies no 3 gadiem uz 1,5 gadiem, kā arī samazinājušās šī procesa izmaksas no 13% īpašuma vērtības uz 10 procentiem. Secināts, ka strauji krities apmierināto prasību koeficients – 2013.gada apsekojumā tas ir 59,8 centi no 1 dolāra, bet šogad noslīdējis līdz 48,4 centiem no 1 dolāra. Vienlaikus Pasaules Banka Latviju ir atzīmējusi kā labās prakses piemēru komercstrīdu risināšanai, ieviešot ārpus tiesas strīdu izskatīšanas procesu. Prognozējams arī turpmāks rādītāja uzlabojums, jo tiek turpināts vērtēt Maksātnespējas likuma rezultātus praksē.

Šobrīd turpinās darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma uzlabošanas, proti, 2013. gada 28. novembrī Saeimā otrajā lasījumā ir apstiprināts likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr.367/ Lp11). Šobrīd likumprojekts ir izskatīts atbildīgajā komisijā pirms trešā lasījuma. Uz likumprojekta trešo lasījumu TM iesniedza precizējoša rakstura priekšlikumus, lai novērstu neprecizitātes un nodrošinātu regulējuma konsolidētu un efektīvu darbību.

5.10. Elektroenerģijas pieslēgums

Latvija Doing Business – elektroenerģijas pieslēgums 2013.g. 2014.g.
Procedūras (skaits) 5 5
Procedūru laiks (dienas) 108 108
Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju) 389,1 326,1
Vieta 86 83

Īstenotās aktivitātes

Doing Business 2014 elektroenerģijas pieslēguma rādītājā Latvijai ir noteikta 83.vieta, kas ir par 6 pozīcijām augstāk, joprojām identificējot 5.procedūras un 108 dienas elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanai. Pozīciju ļāvis uzlabot pieslēguma izmaksu samazinājums no 389,1% pagājušajā gadā uz 326,1% no IKP uz 1 iedzīvotāju šī gada apsekojuma periodā.

Doing Business ietver nepieciešamās uzņēmuma procedūras, laiku un izmaksas, lai iegūtu pastāvīgu elektrības pieslēgumu un tās piegādi standartizētai noliktavai. Elektrības pieslēgumu procedūrās tiek ietverta atļauju saņemšana no uzraugošās valsts institūcijas (p., Sadales tīkls), līgumu slēgšana (ar elektrouzņēmumiem), ārējā un gala pieslēguma nodrošināšana.

Doing Business 2014 identificēts, ka elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādei un saskaņošanai nepieciešamais laiks aizņem 60 dienas (2011.gada datos tika uzrādītas 105 dienas). Līdzīga situācija ir elektrotīkla izbūvē – Doing Business 2014 uzrādītas 30 dienas (2011.gadā – 60). Minētais skaidrojams ar Pasaules Bankas apzināto uzņēmēju un nozares ekspertu praksi minēto procedūru kārtošanā un to laika ietilpībā, piemēram, 60 dienu termiņš saistīts ar uzņēmēju mērniecības pakalpojumu saņemšanu. Tomēr attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un novērtējuma sagatavošanu par tehniskajiem nosacījumiem, saskaņā ar Sadales tīkla sniegto informāciju, informācijas aprite notiek 9 dienās, nevis 14 dienās.

Vienlaikus, lai uzlabotu informācijas aprites procesu par elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanu starp uzņēmēju un Sadales tīklu, Sadales tīkla interneta mājas lapā www.sadalestikls.lv ir pieejams pieteikums un attiecīgā dokumentācija ir pieejami elektroniski, to var aizpildīt un elektroniski iesniegt jebkurā Sadales tīkla Klientu centrā. Līdz ar to plānojams, ka procedūra turpmāk aizņems aizvien mazāku laiku dokumentu kārtošanai.

Attiecībā uz procedūru izmaksām elektrības pieslēguma nodrošināšanai – izmaksās tiek iekļauti elektrotīklu izbūves pakalpojumu sniedzēju izcenojumi – elektroenerģijas pieslēguma tīkla dizaina izstrāde un izbūve (sastāda ~35 000 EUR). Ņemot vērā, ka procedūru izmaksas veidojas pēc tirgus cenas, Doing Business elektroenerģijas pieslēgumu rādītāja jomas uzlabošana ir ierobežota. Tomēr jāatzīmē, ka pēc Sadales tīklu sniegtās informācijas par 2013.gadu ārējo celtniecības darbu izmaksas elektrotīkla izbūvei nepārsniedz 14 000 EUR.

Papildus 2013.gadā ir ieviesta procedūra, kas ļauj atgūt visus elektroenerģija pieslēguma ieguldījumus 5 gadu laikā. Ja savienojums ir ar 6-20 kV tīkla vai 0,4 kV tīklu ar kopējo nominālo strāvu ieejas aizsardzības ierīcei, kas pārsniedz 100 A, šādiem savienojumiem ir iespēja atgūt ieguldīto līdzekļu uzstādīšanu savienojumu piecu gadu periodā. Ņemot vērā ieviesto iespēju uzņēmējiem atgūt ieguldījumu, secināms, ka kopējās izmaksas nav lielākas kā 12,09% no IKP uz 1 iedzīvotāju.

5.11. E-pakalpojumu attīstība un lietpratīgs regulējums

2014.gada uzņēmumu aptaujas par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā rezultāti liecina, ka paaugstinās uzņēmēju informētība par e-paraksta pakalpojumiem. Par e-parakstu, kur paraksts var tikt ģenerēts internetā bez plastikāta kartes, informēti ir 76,1% uzņēmēju (11% vairāk nekā 2011. gadā). To izmanto 29,3% aptaujas dalībnieku (7% vairāk nekā 2011. gadā). Par e-parakstu, kur paraksta ģenerēšanai ir nepieciešama īpaša plastikāta karte ar mikroshēmu un kartes nolasīšanas ierīce, informēti ir 76,1% respondentu (8% vairāk nekā 2011.g.). To izmanto 7,1% uzņēmēju (2% mazāk nekā 2011.g.). Par dokumentu masveida parakstīšanas risinājumu (DMPR) informēti ir 47,5% uzņēmēju (8,5% vairāk nekā 2011.g.). To izmanto 7,3% aptaujas dalībnieku (1% mazāk nekā 2011.g.). Vienlaikus konstatējams, ka tie uzņēmēji, kuri savā uzņēmumā neizmanto e-parakstu, to parasti (54% gadījumu) pamatoja ar vajadzības trūkumu. 20% respondentu skatījumā e-parakstam pagaidām nav pietiekamu izmantošanas iespēju, 10% respondentu elektronisko parakstu raksturoja kā pārāk sarežģītu. Tāpat vērojams, ka elektronisko dokumentu iesniegšanas iespējas valsts vai pašvaldības iestādēs, kā pietiekamas, vērtēja tikai 60,8% uzņēmēju (salīdzinoši tas ir par 23% vairāk nekā 2011.gadā).

Savukārt attiecībā uz valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem atļauju/ licenču izsniegšanā, uzņēmēju aptaujas rezultāti liecina uzņēmumiem, kuru darbībai nepieciešamas licences vai atļaujas vidēji ir nepieciešamas 3,2 licences vai atļaujas (2001.-2011. gada pētījumos vidējais licenču un atļauju skaits nesasniedza 3). Uzņēmumiem, kuriem nepieciešamas valsts licences vai atļaujas, vidēji nepieciešamas 2,9 licences vai atļaujas, un 1,9 pašvaldību izsniegtās licences vai atļaujas. Minētie rādītāji ir augstāki nekā iepriekšējos pētījumos.

Līdz ar to nepieciešams veikt pasākumus, kas veicina e-pakalpojumu sniegšanu un samazina administratīvo slogu attiecībā uz valsts pārvaldes sniegto licenču/ atļauju izsniegšanu.

Plānotās aktivitātes

Jāievieš dokumentu kopas apstiprināšanas principu. Praksē ir novērots, ka, piemēram, iepirkuma piedāvājuma dokumentācijā bieža prasība ir pievienot papilddokumentus, kuru autors ir trešā persona (izglītību apliecinoši dokumenti, partneru apliecinājums utt.). Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.pants noteic, ka fiziskā persona var apliecināt tikai tāda dokumenta atvasinājuma pareizību, kura autors tā ir. Līdz ar to fiziskai personai kā iepirkuma procedūras kandidātam nav tiesību apliecināt dokumentu atvasinājumus. Minētais sarežģī iepirkuma piedāvājumu iesniegšanu. Papildus praksē ir novērota ļoti sarežģīta iepirkuma dokumentācijas parakstīšana. Privātpersonai katrs dokuments ir jāparaksta atsevišķi, jo tikai tā tas var iegūt juridisku spēku. Ja iepirkumu procedūras dokumentācija satur ļoti daudz dokumentu, tad tas uzliek privātpersonai lielu administratīvo slogu. Minētais attiecas arī uz atvasinājumu apliecināšanu. Jāvērš uzmanība, ka speciālajā likumā – Publisko iepirkumu likuma 33.panta septītajā daļā ir noteikts, ka, iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots. Tomēr šis regulējums attiecas tikai uz iepirkuma procedūrām. Lai atvieglotu uzņēmējiem dokumentu kopas iesniegšanu arī citos gadījumos, būtu lietderīgi ietvert Dokumentu juridiskā spēka likumā jaunu terminu "dokumentu kopa", kas paredz iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.

Ņemot vērā minēto, Dokumentu juridiskā spēka likumā ir nepieciešams 1) paredzēt fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, proti, apliecināt dokumenta atvasinājumu pašai, nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt tā oriģinālu. Tāpat nepieciešams ieviest jaunu terminu "dokumentu kopa", kas paredzētu iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka daudzās valsts un pašvaldību iestādēs tiek veikta papīrā iesniegto dokumentu digitalizācija. Ja dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), tas apgrūtina digitalizācijas procesu, jo katrs cauršūtais dokuments ir jāskenē manuāli, turklāt biezu dokumentu kopu cauršūtā (caurauklotā) veidā dažkārt ir ļoti grūti skenēt. Ievērojot minēto, kā arī lai neapgrūtinātu uzņēmējus ar prasību parakstīt katru dokumentu atsevišķi, būtu jāparedz iespēja iestādēm dokumentu digitalizācijas procesā cauršūtu (caurauklotu) dokumentu sadalīt, paredzot Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.143 "Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā formā" prasības šim procesam, kas nodrošinātu iespēju saglabāt šiem dokumentiem juridisku spēku.

Nepieciešams izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ievieš jaunu terminu "dokumentu kopa", paredz fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, kā arī ļauj valsts pārvaldes iestādēm apstrādāt dokumentu kopu digitālā formā, saglabājot šo dokumentu juridisko spēku, un tādējādi atbrīvojot uzņēmējus no administratīvā sloga parakstīt katru iesniegumā pievienoto dokumentu atsevišķi.

• Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai

Jāpieņem ar Publisko pakalpojumu likumprojektu saistītie MK noteikumi, lai ieviestu uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu, kur vienuviet var saņemt detalizētu un precīzu informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām administratīvajām formalitātēm un iespējām elektroniski veikt nepieciešamās procedūras. Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams apstiprināt Publisko pakalpojumu likumprojektu. 14.01.2014. MK ir apstiprināts Publisko pakalpojumu likumprojekts (sēdes protokola Nr.2, 25.§.). Šobrīd notiek projekta virzība izskatīšanai Saeimā 2014.gada 30.janvārī likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai un 2014.gada 8.maijā apstiprināts 1.lasījumā. Vienlaikus jāturpina darbs pie saistošo MK noteikumu izstrādes, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Publisko pakalpojumu likumprojektu.

• Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

Jāstiprina e-risinājumu integrēšana publiskajā pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk., uzņēmēju pārrobežu darbībā. Lai veicinātu ātrāku saziņu ar valsts iestādēm un pašvaldībām, elektronisko pakalpojumu lietojamību, Latvijā iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiek nodrošināta iespēja rokas paraksta vietā izmantot drošu elektronisko parakstu (e-parakstu). Saskaņā ar 2014.gada uzņēmēju aptaujas datiem lielākā daļa (54%) uzņēmēju joprojām neredz vērtību e-pakalpojumu izmantošanā, savukārt 20% uzskata, ka pagaidām nav pietiekamu šo pakalpojumu izmantošanas iespēju. Turklāt jāatzīmē, ka uzņēmēji šobrīd elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanas neesamību saskata kā būtisku šķērsli pārrobežu uzņēmējdarbības veikšanā.

Lai vienkāršotu un veicinātu tiešsaistes un pārobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd noris darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti ES. Minētā regula 2014.gada 3.aprīlī ir izskatīta 1.lasījumā Parlamentā.Vienlaikus Eiropas Komisija ir izstrādājusi Elektroniskā paraksta programmatūru (Digital Signature Sofware (DSS)), kas nodrošina ES dalībvalstīm kopēju vietni, kur būtu iespēja pārbaudīt elektroniskā paraksta autentiskumu attiecīgajai ES dalībvalstij. Minētais DDS rīks pieejams Eiropas Komisijas mājas lapā: https://joinup.ec.europa.eu/software/sd-dss/description. DSS rīks ir atvērtā koda programma, ko iespējams integrēt WEB vietnē vai izmantot kā programmatūru. DSS rīks pārbauda dokumenta autentiskumu pret publiski pieejamo uzticamo sertifikātu sarakstu, kuru ir norādījusi katra ES dalībvalsts. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt Latvijā iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS).

Lai būtu iespējams ne tikai pārbaudīt citu ES valstu e-parakstu ar DSS (Digital Signature Software) moduli, bet arī praksē parakstīt pārrobežu dokumentus, visu trīs Baltijas valstu premjerministri ir vienojušies līdz 2014.gada beigām izstrādāt un ieviest nacionālajos parakstīšanās risinājumos (piemēram, LVRTC uzturētajā programmatūrā) abu pārējo Baltijas valstu eID karšu atbalstu. Tādējādi praksē varēs noritēt pārrobežu darījumi, būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.

Nepieciešams nodrošināt informāciju par DDS rīka pieejamību portālā www.latvija.lv, nodrošināt iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS), nodrošināt nepieciešamos pasākumus praktiskai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pārņemšanai.

• Īstenojot aktivitātes, kas paredz starpvalstu vispārēja elektronisko parakstu lietošanas vienkāršošanu un pieejamības nodrošināšanu, tiks ievērojami samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business visos uzņēmējdarbības rādītājos identificētajām procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Jānodrošina pašvaldību saistošo noteikumu pieejamību oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēšanu portālā www.likumi.lv Šobrīd saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" tikai daļa no pašvaldību saistošajiem noteikumiem tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ņemot vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kuros var būt paredzētas tiesības vai pienākumi privātpersonām (t.sk., pašvaldību nodevas), ir svarīgi, lai pašvaldības nodrošinātu sabiedrībai (t.sk., uzņēmējiem) efektīvu pieeju tās izdotajiem saistošajiem noteikumiem. Pašvaldību saistošo noteikumu pieejamība būtu daudz efektīvāka, ja visu pašvaldību saistošie noteikumi būtu publicēti un sistematizēti vienuviet, nodrošinot arī efektīvu meklēšanas rīku, kāds ir oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv. Oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv sabiedrībai ir brīvi un bez maksas pieejams internetā. Pasākuma īstenošanas rezultātā visi ārējie normatīvie akti, kas ir saistoši uzņēmējiem, būs pieejami vienuviet, nodrošinot, tai skaitā, ērtu meklēšanas rīku. Tādējādi uzņēmējiem būs vieglāk sameklēt to darbību regulējošos normatīvos aktus. Nepieciešams izstrādāt grozījumus likumā "Par pašvaldībām", paredzot atļaut novada domei publicēt saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

• Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

Jāpilnveido portāla www.latvija.lv ar informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām prasībām pēc "ceļa kartes" principa. Latvijā šobrīd nepastāv vienots e-pakalpojums pieprasījumam saņemt licences, pamatojoties uz kuru uzņēmēji varētu ērti un efektīvi atrast kādas uzņēmējdarbībai nepieciešamās licences un atļaujas tam ir nepieciešams saņemt pie dažādiem darbības veidiem. Lai arī uzņēmējiem nepieciešamās licences un atļaujas ir atrunātas attiecīgajos normatīvajos aktos, kas tās regulē, uzņēmējiem nav viegli gūt pārliecību par to, ka viņi ir visas nepieciešamās licences un atļaujas nokārtojuši. Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā www.latvija.lv, kur ir apkopota informācija par administratīvajām procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa minētā informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir jāmeklē vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir skaidri un pašsaprotami izdarāms. Vienlaikus jāņem vērā, ka "ceļa kartes" veidošana paredz lielu informācijas resursa apjoma sakārtošanu, līdz ar to kvalitatīva rezultāta nodrošināšanai minētais uzdevums jāveic pakāpeniski, prioritāri sakārtojot to nozaru pakalpojumus, kurās uzņēmēji piesakās visbiežāk.

Nepieciešams sakārtot www.latvija.lv pieejamās atļaujas, licences un citas valsts institūciju izdotās apliecības un licences, atbilstoši NACE 2 klasifikācijai, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu; pilnveidot www.latvija.lv pieejamo informāciju (ņemot vārā portālā jau norādīto informāciju un sagatavojot iztrūkstošos aprakstus), kas paredz sniegt uzņēmējiem informāciju par UR 2013.gadā veiktajā "Uzņēmumu reģistra klientu analīzes"" identificētajā populārākajā nozarē - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts - izrietošajām prasībām, p., atļauju saņemšana, nodokļu deklarāciju aizpildīšana, ņemot vērā uzņēmuma juridisko formu, "ceļa kartes" principa veidā, tādējādi nodrošinot iespēju sniegt skaidru un pārākstāmu priekšstatu par attiecīgai uzņēmējdarbības formai nepieciešamajām prasībām. Tāpat, ņemot vērā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam, nepieciešams izvērtēt iespēju veikt iepirkumu www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās e-adreses iniciatīvas īstenošanu).

• Pilnveidojot portāla www.latvija.lv funkcionalitāti, uzņēmējiem tiktu saīsināts laiks uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju un licenču iegūšanā un tādējādi samazināts administratīvais slogs.

Jāturpina darbs pie "informē vienreiz" principa ieviešanas uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās. Šobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas informācijas sniegšanas prasības dažādās uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības. Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt "informē vienreiz" principa integrēšanas iespējas uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas pieprasījumiem. VK 2014.gada 2.pusgadā plāno izsludināt iepirkumu "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām", pētījuma īstenošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.pusgadam. Nepieciešams sagatavot un nodrošināt iepirkuma "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" virzību un norisi, un izvērtējot pētījuma rezultātus un priekšlikumus turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem, kas paredz novērst uzņēmējiem atkārtotas informācijas sniegšanas saistības valsts pārvaldes iestādēs, uz tā pamata attiecīgi izstrādāt un MK iesniegt informatīvo ziņojumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa praktiskai ieviešanai uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās.

• Nodrošinot "informē vienreiz" principa integrēšanu uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Jāveicina e-paraksta izmantošanas pieejamība. Elektronisko identifikācijas karšu eID un e-paraksts ieņem nozīmīgu lomu e-pakalpojumu nodrošināšanai. Ja ikvienam nav pietiekamā apjomā pieejami parakstīšanās un autentifikācijas, jeb identitātes apliecināšanas līdzekļi elektroniskajā vidē, īstenotie pasākumi e-pakalpojumu aprites veicināšanai nesasniegs savu mērķi. Droša e- paraksta pielietojumam ikdienas uzņēmējdarbības procesos pastāv vairākas būtiskas barjeras. Viens no būtiskākajiem elektroniskās vides attīstības apgrūtinājumiem ir maksa par e-paraksta izmantošanu. Lai gan eID kartē ir iekļautas 120 bezmaksas parakstīšanās reizes, kas jāizmanto piecu gadu laika periodā, šis skaits ir nepietiekams, īpaši juridisko personu dokumentu apritē. Savukārt, citu droša e-paraksta veidu – virtuālā e-paraksta un LVRTC izsniegto e-paraksta viedkaršu, izmantošana ir maksas pakalpojums. Ņemot vērā eID kartēs iekļauto ierobežoto bezmaksas e-parakstīšanās reižu skaitu, gan valsts iestādes, gan privātais sektors joprojām kūtri izmanto elektroniskās vides priekšrocības un dokumentu aprite norit papīra formātā, kā dēļ tiek nelietderīgi izlietoti valsts pārvaldes resursi (resursi papīra dokumenta privātpersonai sagatavošanai un klientu apkalpošanas centru uzturēšanai ir lielāki, kā elektroniska dokumenta sagatavošanai un apstrāde), gan arī uzņēmēju laika un naudas resursi, kas ietekmē arī tautsaimniecības produktivitāti un Latvijas starptautisko konkurētspēju Baltijas un pasaules mērogā. Jāatzīmē, ka "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" nosaka darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt plašāku eID iekļaušanu e-autentifikācijas mehānismos, bezmaksas e-paraksta ieviešana un plašāka e-paraksta pielietošana. Nepieciešams uzsākt īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai.

• Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

Jānodrošina uzņēmumu oficiālās saziņas nodrošināšana ar valsts pārvaldes iestādēm, izmantojot uzņēmumu oficiālās e-pasta adreses. Šobrīd vērojams, ka valsts pārvaldes iestādēs tiek ieviestas dažādas e-pakalpojumu platformas ar mērķi uzlabot saziņu ar uzņēmējiem un sniegt pēc iespējas ērtākus pakalpojumus lietotājam, kā arī atvieglot valsts pārvalžu darbu dokumentu apritē. Piemēram, kā labā prakse minama VID EDS, kurā uzņēmēji sniedz grāmatvedību saistītās deklarācijas, UR jaunais pakalpojums uzņēmumu reģistrēšanai. Vienlaikus, joprojām pastāv liela papīra formas dokumentu aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem dažādu administratīvo jautājumu risināšanai, tostarp lēmumu paziņošana, pārsūdzība u.tml. Minēto procesu ietvaros vērojams, ka tādējādi tiek kavēta savlaicīga informācijas aprite un līdz ar to rodas uzņēmējam nelabvēlīgas sekas saimnieciskās darbības nodrošināšanā (piemēram, pārsūdzības iespējas, nevajadzīgas soda naudu nomaksas u.c.). Nepieciešams nodrošināt iespēju uzņēmējam elektroniski sazināties ar valsts pārvaldes uzraugošo iestādi (un otrādi), izmantojot uzņēmuma oficiālo e-pasta adresi, tādējādi nodrošinot iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu laicīgu paziņošanu adresātam.

2014.gada 18.februārī MK apstiprināja Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju. Plānots, ka 2017.gada 1.janvārī sistēma varētu sākt strādāt un oficiālās e-adreses izmantošana būs obligāta visām valsts iestādēm un komersantiem. Šo personu e-adreses kontus varēs izveidot un izmantot portālā www.latvija.lv ar iespēju integrēt e-adreses risinājumu ar savu DVS (dokumentu vadības/lietvedības sistēmu). Fiziskām personām tas būs brīvprātīgas izvēles jautājums, jo to nevar noteikt kā obligātu. Oficiālo e-adresi ieviesīs divās kārtās. Pirmajā kārtā (no 2017.gada) tiks nodrošināta saziņa starp valsti (iestādēm) un privātpersonām, par kurām ziņas iekļautas vienotajā e-adrešu katalogā (proti, privātpersonas, kuras reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā vai UR reģistros, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, maksātnespējas administratori. Otrajā kārtā, ņemot vērā iegūto pieredzi un jau ieviestā e-adreses risinājuma izvērtējumu, lems par e-adresi privātpersonu saziņai. Par oficiālās e-adreses praktisko nodrošinājumu būs atbildīga VARAM.

Lai jauno saziņas formu – oficiālo e-adresi - ieviestu, būs nepieciešami grozījumi arī virknē citu tiesību aktu: Iesniegumu likumā, Paziņošanas likumā, Administratīvā procesa likumā, Kriminālprocesa likumā un citos.

• Šobrīd pasākums netiek ietverts Plānā, jo jau paredz atsevišķa plānošanas dokumenta īstenošanu. Minētā pasākuma ieviešana nodrošinātu iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu laicīgu paziņošanu adresātam, tādējādi veicinot informācijas apriti starp valsts pārvaldes uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem un vienlaikus uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Jāturpina darbs pie iespējas e-parakstu aktivizēt ar 2017.gadu automātiski visiem eID karšu saņēmējiem. Portālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti eME). Vienlaikus secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu elektroniskajai dibināšanai, kā arī ar elektronisko parakstu dokumentu aprite nav plaši izplatīta sabiedrībā, līdz ar to primāri jāveicina pasākumi, kas paredz uzņēmumu reģistrēšanu elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmumu saimniecisko darbību un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku.

Plāns 2013.-2014.gadam paredzēja uzdevumu izvērtēt iespējas e-parakstu aktivizēt automātiski visiem eID karšu saņēmējiem (vērtējumā piedalījās SM, EM, IeM, PMLP) un secināja sekojošo. Identificēta problēma, ka gadījumā, ja e-parakstu aktivizētu automātiski visiem eID karšu saņēmējiem, tad ikvienai rīcībspējīgai personai būtu pienākums noslēgt līgumu par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu un tādējādi netiktu ievērots līguma slēgšanas brīvības princips. Vienlaikus saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 1.punktu patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja, iegādājoties preci vai pakalpojumu, nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba. Tādējādi secināts, ka paredzētā kārtība būtiski ierobežos normatīvajos aktos noteiktās personas brīvas izvēles tiesības uz sertifikācijas pakalpojumu saņemšanu personas apliecībā. Tāpat gadījumā, ja tiek noteikts ikvienai personai, kas saņem personas apliecību (e-ID karti), aktivizē elektroniskā paraksta sertifikātus, personai iesniegumā par personas apliecības izsniegšanu tiek uzlikts pienākums norādīt e-pasta adresi, uz kuru saņemt paziņojumus no LVRTC par sertifikātu statusa izmaiņām.

Jāatzīmē, ka, saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu, personai ir noteiktas tiesības izvēlēties saņemt personas apliecības jeb identifikācijas kartes (turpmāk – eID), kā ērtāku un lētāku personas apliecinošu dokumentu, un eID karte ir uzskatāma par derīgu elektronisko pakalpojumu saņemšanai un elektroniskās identitātes pārbaudei un tajā iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama eID turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, uzskatāma par derīgu personas identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Turklāt eID karte šobrīd ir vienīgais Latvijas normatīvajos aktos noteiktais elektroniskās identifikācijas rīks vispārējo elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Līdz ar to rodas situācija, ka spēkā esošie normatīvie akti praksē netiek pilnvērtīgi ieviesti.

Vienlaikus nevar piekrist apsvērumam, ka viens no iemesliem, kādēļ nevar aktivizēt elektroniskā paraksta sertifikātus eID kartē, ir fakts, ka ne visiem iedzīvotājiem ir pieejama elektroniskā pasta adrese. Jautājumu par pienākumu personai norādīt elektroniskā pasta adresi, iespējams risināt MK apstiprinātās Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas ietvaros, kas paredz no 2017.gada 1.janvāra izmantot oficiālo elektronisko adresi sarakstē starp valsti un privātpersonu. Ņemot vērā, ka elektroniskā vide tiek attīstīta un arvien vairāk pakalpojumu tiek nodrošināti elektroniskajā vidē, uzdevuma izpilde ir jāturpina, un nav atbalstāma šī uzdevuma atcelšana.

• E-paraksta aktivizēšana automātiski visiem eID karšu saņēmējiem uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un potenciāli paaugstinātu Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Pasākums netiek ietverts Plānā 2013.-2014.gadam, bet tiks virzīts nākamā perioda plānošanas ietvaros, ņemot vērā Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas īstenošanas gaitu.

Visu Plānā 2014.-2015.gadam ieviesto pasākumu būtība ir vērsta uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pilnveidošanu, administratīvā sloga un izmaksu samazināšanu un uzņēmumu dažādo dzīves ciklu attīstības atvieglošanu.

Īstenojot Plānā 2014.-2015.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā varētu iekļūt pirmajā divdesmitniekā starp visām 189 pasaules valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas, Jaunzēlandes, ASV, Dānijas un Malaizijas.

Plāna 2014.-2015.gadam pasākumu ietekme tiek rēķināta uz Doing Business metodoloģijas pamata, jo paredz Latvijas likumdošanā ieviesto uzņēmējdarbības uzlabošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanu un salīdzināmību.

Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts, piemēram, Pasaules Bankas vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā. Publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi jāstrādā uz noteiktām prioritātēm, atsakoties no liekajām administratīvajām procedūrām, dokumentiem un ieviešot e-risinājumus.

Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, kā arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā konkurētspējīgas un investoriem pievilcīgas ekonomikas nodrošināšanā.

6. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai

Papildus minētajām Plāna aktivitātēm tiek veikta administratīvo šķēršļu samazinoši pasākumi nozaru institūcijās.

6. 1. Labāka regulējuma politika

2013.gadā turpināts samazināt administratīvo slogu un izmaksas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kā arī paaugstināt publisko pakalpojumu kvalitāti, piemēram:

‒ turpināta Pasākumu plānā administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem noteikto uzdevumu izpilde (apstiprināts ar MK 2011.gada 29.augusta rīkojumu Nr.409) - 2013.gadā kopumā īstenoti 15 pasākumi, norit deviņu pasākumu īstenošana, un to īstenošana tiks turpināta 2014.gadā, savukārt viens pasākums no plāna izslēgts;

‒ sagatavots pasākumu plāna projekts, balstoties uz pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte privātajam sektoram darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā" rezultātiem. Šobrīd plāna projekta sabiedriskās apspriešanas tas tiek gatavots, lai virzītu saskaņošanai un apstiprināšanai MK;

‒ noslēdzies darbs pie pētījuma "Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumu izstrāde" izstrādes. Ar tieslietu ministres 2014. gada 3. aprīļa rīkojumu Nr.1-1/123 "Par darba grupas izveidošanu administratīvā procesa regulējuma un piemērošanas prakses uzlabošanai" ir apstiprināta Administratīvā procesa likuma darba grupa (turpmāk – APL darba grupa), kura plāno līdz 2015 gada 30.decembrim izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. APL darba grupas ietvaros paredzēts izvērtēt un īstenot pasākumus šādos iepriekš minētajā pētījumā aktualizētos jautājumos:

1) valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība administratīvajā procesā;

2) diferencēta (paaugstināta vai samazināta) valsts nodeva;

3) kritēriji maksas noteikšanai par administratīvo procesu iestādē;

4) procesuālās kārtības pārskatīšana savstarpēji cieši saistītiem vai līdzīgiem jautājumiem, kuri šobrīd tiek izskatīti dažādas jurisdikcijas tiesās;

5) administratīvā līguma (izlīguma) izmantošanas veicināšana iestādē un tiesā;

6) tiesību uz pieeju tiesai ļaunprātīgas izmantošanas ierobežošana ("traucējošie prāvnieki");

7) administratīvā akta izpildes procesa pilnveide;

8) Paziņošanas likumā ietvertā regulējuma modernizēšana;

‒ 2013.gada 5.novembrī atklāja divus jaunus instrumentus, kas paredzēti sadarbības sekmēšanai ar sabiedrību administratīvā sloga un nesamērīgās birokrātijas mazināšanai – speciālu interneta vietni www.mazinamslogu.gov.lv un mobilo aplikāciju "Futbols". Kampaņa "Piespēlē, lai labāks rezultāts!" tiek īstenota iniciatīvas "Mazinām slogu kopā!" ietvaros. Saņemtos priekšlikumus izvērtē VK atbildīgie departamenti, ja nepieciešams, sagatavojot Ministru prezidenta rezolūcijas ar uzdevumiem nozaru ministrijām;

Visi līdz šim veiktie pētījumi pieejami Valsts kancelejas interneta mājas lapas sadaļā: http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/vk-realizetie-projekti/aktivitate1512/petijumi/.

Jāatzīmē, ka ar 2014.gada 1.janvāri stājās spēkā uzlabota izstrādāto normatīvo aktu novērtēšana – MK 2013.gada 30.aprīlī apstiprināja grozījumus attiecīgajos tiesību aktos, kas paredz vienkāršot normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) saturu, veidlapu un veidlapas aizpildīšanas kārtību. Proti, ar anotācijas galvenās izmaiņas:

‒ esošās situācijas un problēmas apraksts turpmāk jāsasaista ar problēmas risināšanai izstrādātā tiesību akta projekta mērķi un būtības skaidrojumu;

‒ izveidots jauns punkts, kurā jānorāda projekta tiesiskā regulējuma paredzamā ietekme uz administratīvo slogu, administratīvo izmaksu monetārs novērtējums būs jāveic jebkuram projektam, kurā tiks paredzēta informācijas sniegšana, tomēr vienlaikus noteikts, ka aprēķins būs jāveic, ja tiesiskā regulējuma mērķgrupa ir fiziskas un juridiskas personas, kuru informācijas sniegšanas izmaksu apmērs pārsniedz attiecīgi 200 latu jeb minimālās algas apmēru mēnesī un 2000 latu jeb uzņēmuma pamatkapitāla apmēru. Paredzēts, ka administratīvo izmaksu novērtējums, ko tiesiskais regulējums rada saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem, būs jāaprēķina un jānorāda arī valsts pārvaldes institūcijai;

‒ informācija par izmaiņām institūciju darbībā, veidojot jaunas, reorganizējot vai likvidējot esošās institūcijas, turpmāk būs jāatspoguļo atkarībā no tā, kāda darbība ir plānota. Šajā sadaļā turpmāk būs jānorāda, kā normatīvā akta projektā plānotā izpildīšana ietekmē institūcijas cilvēkresursus;

‒ turpmāk sabiedrību paredzēts iesaistīt ne tikai attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, bet arī normatīvo aktu projektu izstrādē un visi institūciju izstrādātie normatīvie akti un attīstības plānošanas dokumenti būs jāpublicē attiecīgās institūcijas interneta vietnē, u.c. izmaiņas.

Labāka regulējuma politikas jomā 2014.gadā plānotās aktivitātes:

‒ juridiskās tehnikas jautājumu vienotas piemērošanas koordinācija valsts pārvaldes ietvaros, aktualizējot normatīvo aktu sagatavošanas rokasgrāmatu un veicot valsts pārvaldē nodarbināto apmācību ar VAS starpniecību;

‒ MK lēmumu pieņemšanas procesa modernizēšana, ieviešot vienotu tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas informatīvo sistēmu – līdz 2014.gada 31.decembrim plānots izstrādāts vienotu tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla koncepcijas projektu un tehnisko specifikāciju portāla izstrādes pakalpojuma publiskā iepirkuma uzsākšanai;

‒ nodrošināt pētījumu īstenošanu, lai izvērtētu strukturālo reformu ieviešanu valsts pārvaldē un stiprinātu analītiskās spējas šādās tautsaimniecībai nozīmīgās politikas jomās: budžeta un finanšu politika, industrijas un pakalpojumu politika, uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes politika;

‒ izstrādāt Pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai un administratīvo procedūru vienkāršošanai privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā;

‒ veikt VID procedūru izvērtējumu pret Doing Business rādītājiem un veikt izvērtējumu par izmaiņām noteiktās jomās par Doing Busines rādītājiem.

6. 2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana

VARAM tiek īstenots ESF projekts "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide", kura ietvaros tiek īstenoti vairāki publisko pakalpojumu sistēmas pārveides elementi. 2013.gada 12.februārī MK ir apstiprināta VARAM izstrādātā Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcija. Koncepcijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju, t.sk. uzņēmēju, vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību, ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot IKT iespēju visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzītos mērķus, rīcība tiek īstenota vairākos darbības virzienos:

1) vienota normatīvā un metodiskā ietvara izstrāde;

2) pakalpojumu elektronizācija un optimizācija;

3) vienota klātienes klientu apkalpošanas attīstība;

4) finansēšanas un maksāšanas kārtības noteikšana;

5) koordinēšanas un vadības mehānisma noteikšana.

2014.gada 14.janvārī MK ir apstiprināts Publisko pakalpojumu likumprojekts (sēdes protokola Nr.2 25.§.). Šobrīd notiek projekta virzība izskatīšanai Saeimā. 2014.gada 30.janvārī likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai un 2014.gada 8.maijā atbalstīts pirmajā lasījumā. Likumprojekts nosaka noteiktus publisko pakalpojumu nodrošināšanas pamatprincipus – samērīguma princips, laika ekonomijas princips, vienas pieturas aģentūras princips, e-pārvaldes princips, labas sadarbības princips, daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas princips, klusēšanas piekrišanas princips, teritoriālās diferenciācijas princips, kā arī publisko pakalpojumu finansēšanas princips. Likumprojekts attiecas uz visiem publisko pakalpojumu turētājiem, sniedzējiem un saņēmējiem, izņemot Saeimu, tiesu varu, neatkarīgās iestādes un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

2013.gadā tika īstenots darbs pie vienota klientu apkalpošanas centru (KAC) tīkla izveides pilotprojekta. 2013.gada 20.jūnijā MK saskaņoja "Informatīvo ziņojumu par klientu apkalpošanas centru tīkla izmēģinājumprojekta plānu". Atbilstoši minētajam ziņojumam, līdz 2013.gada beigām tika izpildīti visi nepieciešamie priekšdarbi pilotprojekta uzsākšanai, nodrošinot valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra tīkla pilotprojekta uzsākšanu Daugavpilī, Valmierā, Aucē, Rojā un Rīgas pilsētas pašvaldībā ar 2014.gada 2.janvāri.

Konstatēts, ka šobrīd iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami aptuveni 2000 valsts un pašvaldību piedāvātie publiskie pakalpojumi, kurus iespējams saņemt vairāk nekā 900 vietās visā Latvijā. Tas ir dārgi un neefektīvi, raugoties gan no uzņēmēju un iedzīvotāju, gan valsts viedokļa. Tādēļ 2014.gada pirmajā pusē tiek īstenots pilotprojekts, kas sniegs iespēju izvērtēt divas pieejas, kā efektīvāk un ērtāk iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošināt valsts iestāžu pakalpojumu saņemšanu. Šī pilotprojekta veiksmīgas īstenošanas rezultātā, visā Latvijā tiks izveidots Valsts vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls ar mērķi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu vienuviet, nevis apmeklējot atsevišķi katru valsts vai pašvaldības iestādi lēmuma saņemšanai.

Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" ietvaros sniegtas mācības valsts un pašvaldību institūciju 2364 darbiniekiem.

Vienlaikus Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcija paredz ne tikai izstrādāt Publisko pakalpojumu likumu un pakārtotos normatīvos aktus, bet arī veicināt e-pakalpojumu un IKT koplietošanas rīku attīstību, izstrādāt vienotu publisko pakalpojumu izmaksu uzskaites un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī veikt visus nepieciešamos sagatavošanas pasākumus attiecībā uz VARAM plānotā klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta īstenošanu.

Tāpat 2013.gadā norisinājās vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv pilnveidošana un jaunās versijas palaišana produkcijā (2013.gada 19.decembrī), tādējādi nodrošinot gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem uzlabotu vienotu piekļuves punktu visiem valsts/ pašvaldību iestāžu pakalpojumiem.

Lai nodrošinātu attālinātu pakalpojumu pieejamību, daudzus no portālā www.latvija.lv ietvertajiem pakalpojumiem ir iespējams saņemt elektroniski. Taču, lai uzlabotu un modernizētu pakalpojumu pieejamību turpmāk paredzēts palielināt elektroniski pieejamo pakalpojumu skaitu. Lai turpinātu 2013.gadā uzsāktos portāla modernizēšanas darbus, VARAM sadarbībā ar VRAA un nozaru ministrijām kā arī pašvaldībām 2014.gadā nepieciešams īstenot šādus e–pakalpojumu infrastruktūras attīstības pasākumus:

1. izveidot e-konsultāciju risinājumu, kas sniedz iespēju valsts pārvaldes iestādēm pārvaldīt iedzīvotāju konsultācijas elektroniskā veidā;

2. pilnveidot valsts pārvaldes iestāšu, t.sk. pašvaldību, Publisko pakalpojumu kartīšu saturu, to papildinot ar:

• informāciju par regulējuma atšķirībām attiecībā uz pastāvīgu un īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu;

• pašvaldību pakalpojumu apvienošanu zem unificētiem pakalpojumu nosaukumiem.

3. uzlabot personu elektroniskās identifikācijas (turpmāk – "eID") izmantošanu, e-parakstu pārbaudi, nepieciešamo komponenšu ieviešanu ārvalstu eID pārbaudei un e-Dokumentu pārbaudi, izmantojot ārvalstu eID, u.c.

6. 3. Klusēšanas – piekrišanas principa īstenošana

Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā kā viens no uzņēmējdarbības vides uzlabošanas veicinošiem instrumentiem ir paredzēts "klusēšanas – piekrišanas" princips, kas nosaka, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta un pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu.

Lai sekmētu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanu un īstenošanu atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē, EM sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām 2012.gadā sagatavoja pasākumu plānu, nosakot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, lai ieviestu "klusēšanas – piekrišanas" principu un piemērotu to atbildīgo institūciju administratīvajā praksē, tādējādi atvieglojot ar uzņēmējdarbību aistīto administratīvo prasību izpildi uzņēmējiem.

MK 2012.gada 12.jūnijā ar rīkojumu Nr.264 apstiprināja minēto pasākumu plānu "Par Pasākumu plānu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē", kurā tika noteikti uzdevumi, darbības rezultāti, to izpildes termiņi un par uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas. Saskaņā ar pasākumu plānu šobrīd "klusēšanas – piekrišanas" princips ir ieviests visiem noteiktajiem pakalpojumiem, piemēram, pašvaldības atļauju izsniegšanai ielu tirdzniecībai. Jāatzīmē, ka šobrīd "klusēšanas – piekrišanas" princips nav ieviests tikai vienā pasākumā – kārtībā, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā. Vienlaikus, šobrīd Saeimā tiek skatīts Publisko pakalpojumu likumprojekts, kurā arī iekļauts "klusēšanas – piekrišanas" princips;

Darbs pie "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanas tiek turpināts. 2013.gada 20.maijā ar EM valsts sekretāra rīkojumu Nr.94 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanas iespējamību visiem atbildīgo iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Darba grupas ietvaros ir izvērtēti 152 valsts iestāžu sniegtie pakalpojumu un identificēti 44 pakalpojumi, kuriem iespējams piemērot "klusēšanas – piekrišanas" principu. Lai īstenotu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanu valsts identificētajos pakalpojumos, darba grupa līdz 2014.gada jūlijam identificēja nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai. Ņemot vērā darba grupā paveikto un plānoto, līdz 2014.gada 31.decembrim EM plāno sagatavot grozījumus Plānā 2014-2015.gadam, paredzot pasākumus "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē, tādējādi kopumā veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, EM sadarbībā ar ekspertiem no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā 2014-2015.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2014 pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un iespēju saņemt elektroniskos pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību.

Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī VK nodrošina Plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk – Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi. Vadības grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs.

Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems MK.

7. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2014.-2015.gadam

Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem MĒRĶIS: vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā:
vairāk e-pakalpojumu!
Paredzētais finansējums (EUR) un tā avoti
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņi Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas Tiešie darbības rezultāti Paredzētais finansējuma avots (euro) un tā apmēri
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: 1. Uzņēmējdarbības uzsākšana
1.1. Procesa uzlabošana uzņēmuma datu grozījumu veikšanai Komercreģistrā

Atbilstoši Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajam ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina MK. Attiecīgi MK 27.12.2001. noteikumi Nr.567 "Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā" apstiprina 19 pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā, tostarp veidlapas, kas paredz izmaiņu izdarīšanu dibināšanas līgumā, lēmumā statūtos, par uzņēmuma pievienošanu, sadalīšanu u.c. Turklāt ir noteikta prasība visas aizpildītās lapas sanumurēt un caurauklot. Prasības neattiecina uz elektronisko dokumentu, ja tas ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no normatīvajā regulējumā noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma starpniecību un atbilstoši pielāgot šī pakalpojuma funkcionalitāti.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus Komerclikumā, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma starpniecību. Vienlaikus ar grozījumiem jāparedz deleģējums MK noteikumu izstrādei, ar kuriem tiktu noteikts iesniedzamo ziņu saturs.

2. sešu mēnešu laikā pēc Komerclikuma grozījumu un no tiem izrietošo MK noteikumu apstiprināšanas atbilstoši pielāgot e-pakalpojuma funkcionalitāti.

Minētā pasākuma īstenošana atvieglotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai.

1.01.12.2015. TM, UR 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi Komerclikumā, kas paredz vienkāršot procesu par komercreģistrā ierakstāmo uzņēmuma datu precizēšanu, atsakoties no noteiktajām veidlapām uzņēmumu datu izmaiņu veikšanai komercreģistrā un paredzot paziņojumu apriti tikai elektroniski ar šobrīd portālā www.latvija.lv nodrošinātā elektroniskā pakalpojuma starpniecību. Vienlaikus ar grozījumiem jāparedz deleģējums MK noteikumu izstrādei, ar kuriem tiktu noteikts iesniedzamo ziņu saturs.

2. Sešu mēnešu laikā, pēc Komerclikuma grozījumu un no tiem izrietošo MK noteikumu apstiprināšanas, atbilstoši pielāgota e-pakalpojuma funkcionalitāte.

Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.
1.2. Atteikšanās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu

 

MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Šo noteikumu izpratnē filiāle, izņemot ārvalsts uzņēmēja filiāli, ir struktūrvienība, kas nav reģistrējama UR, bet kuru reģistrē VID Nodokļu maksātāju reģistrā.

VID Nodokļu maksātāju reģistrā ietilpst:

1. fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrs;

2. juridisko personu (arī juridisko personu struktūrvienību un filiāļu, kā arī nerezidentu (ārvalsts uzņēmumu) pastāvīgo pārstāvniecību) un uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (turpmāk — citas personas) nodokļu maksātāju reģistrs.

Atbilstoši minēto MK noteikumu 6.punktam, nodokļu maksātāju struktūrvienības VID klientu apkalpošanas centrā reģistrējamas 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas atbilstoši tā nodokļu maksātāja juridiskajai adresei, kurš izveidojis struktūrvienību. Reģistrējot nodokļu maksātāja struktūrvienību, galvenais uzņēmums iesniedz (uzrāda) VID klientu apkalpošanas centrā šādus dokumentus:

1) pieteikuma veidlapu (3.pielikums MK 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" );

2) iesniedzēja (pilnvarotās personas) pasi un pilnvarojumu iesniegt dokumentus;

3) struktūrvienības telpu īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas (uzrādot oriģinālus);

4) galvenā uzņēmuma lēmumu par struktūrvienības izveidošanu.

Pirmkārt, nepieciešams pārskatīt iesniedzamo dokumentu veidus, jo daļa informācijas ir pieejama publiski, piemēram, zvērinātu notāru prakses vietas. Tāpat nav nepieciešams galvenā uzņēmuma lēmums par struktūrvienības izveidošanu, jo struktūrvienība neizveidojas ar lēmuma pieņemšanu, bet gan ar faktisku rīcību (uzsākot lietot attiecīgās telpas, teritoriju vai interneta vietni). Ir izvērtējams jautājums par obligātu reģistrācijas apliecību nepieciešamību

VID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegtos dokumentus, reģistrē nodokļu maksātāju VID Nodokļu maksātāju reģistrā un izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums.

MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" neliedz iespēju pieteikumus reģistrācijai Nodokļu maksātāju reģistrā iesniegt arī elektroniski. Līdz ar to jau šobrīd VID klientu apkalpošanas centri nodokļu maksātāju reģistrācijas pieteikumus, t.sk., arī pieteikumus struktūrvienību reģistrācijai, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, pieņem elektroniski. Ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts kā VID EDS klients, tad pieteikumu struktūrvienību reģistrācijai nodokļu maksātājs var iesniegt, izmantojot EDS.

Secināms, ka nodokļu maksātājs ir VID Nodokļu maksātāju reģistrā ierakstīta persona. Līdz ar to fiziskā persona vai juridiskā persona iegūst nodokļa maksātāja statusu tikai ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas brīdi VID Nodokļu maksātāju reģistrā, nevis, saņemot reģistrācijas apliecību. Līdz ar to nepieciešams atteikties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas un saīsināt struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.

Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, FM ir uzsācis darbu pie MK 27.03.2001. noteikumu Nr.150 grozījumu izstrādes, kas noteiks jaunu nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācijas kārtību VID. Minētie MK noteikumi paredzēs atteikšanos no nodokļu maksātāju reģistrācijas apliecību un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācijas apliecību izsniegšanas, kā arī tiks saīsināts struktūrvienību reģistrācijai nepieciešamo dienu skaits.

Vienlaikus, saskaņā ar TM izstrādāto koncepcijas projektu "Par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju" UR pārņems Publisko personu un iestāžu saraksta vešanu un tā kārtība tiks reglamentēta likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Saistībā ar minētās koncepcijas ieviešanu ir jāveic arī grozījumi MK 27.032001. noteikumos Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz izveidot publisko personu un iestāžu sarakstu, 24.10.2013. izskatīti Saeimā pirmajā lasījumā un ir konceptuāli atbalstīti.

Šobrīd VID tiek izstrādāts jauns MK noteikumu projekts. Minētie noteikumi ietvers Plāna 2014.–2015.gadam 1.2.apakšpunktā noteiktos uzdevumus, kā arī paredzēs ātrāku un ērtāku reģistrāciju, personai uzsākot veikt saimniecisko darbību, t.i., paredzēs pašnodarbināto personu reģistrāciju vienlaikus ar saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju. Vienlaikus būs jāveic grozījumi arī Ministru kabineta 07.09.2010. noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" vai, nepieciešamības gadījumā jaunus MK noteikumus, paredzot atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, atcelt prasības par atsevišķi iesniedzamajiem dokumentiem, un saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.

Ieviešot pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un paplašināšanas fāzē, kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm.

01.09.2015. FM, VID, TM, UR Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi MK 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" vai, nepieciešamības gadījumā jauni MK noteikumi, paredzot:

1. atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām;

2. atcelt prasības par atsevišķi iesniedzamajiem dokumentiem;

3. saīsināt struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu;

4. pašnodarbināto personu reģistrāciju vienlaikus ar saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.6.pasākums precizētā redakcijā

 

Normatīvo aktu izstrāde FM, VID budžeta ietvaros
1.3. Uzņēmumu UR arhīvā esošo dokumentu elektronizēšana un atteikšanās no uzņēmumu ģeogrāfiskās lietu piekritības

Plāna 2012.gadam uzdevums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē.

Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiktu efektīvu dokumentu apstrādi.. Tehniskā risinājuma iegāde ir veikta 2013.gadā veiktā ERAF projekta "UR informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Iepirkuma mērķis bija izstrādāt un ieviest integrētu dokumentu digitalizācijas un atpazīšanas risinājumu, kurš nodrošina ātru un efektīvu UR vestajos reģistros reģistrējamo pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā, tādējādi optimizējot reģistrācijas procesu. Risinājums sastāv no dokumentu atpazīšanas un web saskarnes elektroniskās reģistrācijas lietas skatīšanai. Digitalizācijas risinājuma izstrāde pabeigta 2013. gada decembrī. Projekta ietvaros ir izstrādāts risinājums, kas nodrošina projekta apjomā noteikto pieteikumu digitalizāciju. 2014. gada laikā UR tiks turpināts darbs pie UR procedūru pielāgošanas risinājuma ieviešanai.

Attiecībā uz normatīvā regulējuma pielāgošanu, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu efektīvu dokumentu apstrādi. Šobrīd notiek darbs pie risinājumu variantu izstrādes, lai dokumentu izskatīšanu jebkurā UR nodaļā varētu nodrošināt bez liela apjoma papildus finansējuma un cilvēkresursiem.

Konstatēta problēma, ka, lai UR spētu nodrošināt liela apjoma dokumentu elektronizāciju (ieskenēšanu), ja iesniegtais dokuments ir uz vairākām kopā sastiprinātām lapām, dokumenta lapas ir jāatdala viena no otras. Secināms, ka nav iespējams nodrošināt cauršūta (caurauklota) dokumenta lapu locīšanu ieskenēšanai, kā arī pastāv problēma, ka noteikta veida dokumenti (piemēram, dokumentu atvasinājumi, notariālie akti un notariālie apliecinājumi), tos sadalot, zaudēs juridisko spēku. Dokumenta cauršūšanas mērķis ir garantēt pilnīgu un negrozītu dokumenta saturu, līdz ar to, lai dokumentus (tostarp notariāli apliecinātus dokumentus) varētu sadalīt, nepieciešams normatīvi paredzēt, kārtību, kādā veicama šādu dokumentu apstrāde.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR; sakārtot kārtību, kādā dokumenti tiek apstrādāti digitālajā formā nezaudējot to juridisko statusu pēc to sadales; paredz izslēgt nosacījumu reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju (atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības);

2. nodrošināt UR dokumentu digitālo apriti un praksē atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības, kas paredz reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju no 01.01.2016.

Minētais pasākums atvieglotu uzņēmējdarbības formalitāšu kārtošanu UR.

01.05.2016. TM, UR 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos kas paredz:

1.1. uzlabot UR ienākošo dokumentu un datu apstrādes procedūras, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus UR,

1.2.sakārtot kārtību, kādā dokumenti tiek apstrādāti digitālajā formā nezaudējot to juridisko statusu pēc to sadales;

1.3. paredz izslēgt nosacījumu reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju (atteikties no lietu ģeogrāfiskās piekritības).

2. Nodrošināta UR dokumentu digitālā aprite un praksē atcelta lietu ģeogrāfiskā piekritība, kas paredz nosacījumu reģistrācijas dokumentus iesniegt tajā UR nodaļā, kura veikusi sākotnējo uzņēmuma reģistrāciju, no 01.01.2016.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.4.2.pasākums precizētā redakcijā

 

Normatīvo aktu sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros
1.4. Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju darbinieku reģistrācijas vienkāršošana šā uzņēmuma dibināšanas procesā.

Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru vienošanos, apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem PVN un mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai jaundibināts uzņēmums, kas plāno veikt mikrouzņēmumu nodokļa maksājumus, reģistrētu darbiniekus VID, tam nepieciešams atsevišķi griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā darbinieka reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas saturoša prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing Business 2014 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā. Pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.pantā noteikto, ka mikrouzņēmuma īpašnieks ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja kritērijiem atbilstoša uzņēmuma dalībnieks un ir šī mikrouzņēmuma darbinieks (t.i., fiziska persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs), un secinot, ka šāda uzņēmuma īpašnieks nodrošinās, ka reģistrējot nodokļu maksātāju kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju automātiski tā īpašnieks tiks reģistrēts kā darba ņēmējs, ir iespējams pieteikt jaundibināmo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku reģistrāciju. Nodrošinot iespēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku reģistrāciju šā uzņēmuma reģistrēšanas brīdī, reģistrējot uzņēmumu ar minētā portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota uzņēmējdarbības uzsākšana. Lai īstenotu minēto pasākumu, nepieciešams sagatavot grozījumus MK 07.09.2010. noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz atcelt prasību, ka darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – triju darbdienu laikā pēc VID lēmuma paziņošanas par reģistrāciju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā reģistrē VID mikrouzņēmuma darbinieku – mikrouzņēmuma īpašnieku, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. Jāatzīmē, ka minētais šobrīd iekļauts LM virzītajā VSS-475 projektā.

Nepieciešams:

1. nodrošināt praksē, ka ar 01.06.2015. jaundibinātu uzņēmumu – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju īpašnieki tiek pieteikti šā uzņēmuma reģistrācijas brīdī arī kā darbinieki, informācijas tālāknodošanai VID, un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav nepieciešams atsevišķi vērsties ar iesniegumu VID par reģistrējamajiem darbiniekiem.

Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekus reģistrācijai VID uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai.

01.06.2015. LM sadarbībā ar TM, UR, FM, VID 1. Nodrošināts praksē, ka ar 01.06.2015. jaundibinātu uzņēmumu – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju īpašnieki tiek pieteikti šā uzņēmuma reģistrācijas brīdī arī kā darbinieki, informācijas tālāknodošanai VID, un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav nepieciešams atsevišķi vērsties ar iesniegumu VID par reģistrējamajiem darbiniekiem..

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.1.pasākums precizētā redakcijā

 

Normatīvā akta sagatavošana LM budžeta ietvaros.
1.5. Uzņēmumu reģistra e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" pārskatīšana

Lai nodrošinātu ērtu un vienkāršu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ar 21.11.2012. portālā www.latvija.lv tika ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Savukārt kopš portāla www.latvija.lv atjaunošanas 2013.gada nogalē, minētais pakalpojums nebija pieejams līdz 2014.gada aprīļa beigām, tādējādi jau iepriekš identificētajai problēmai par uzņēmēju mazo skaitu, kas izmanto šo pakalpojumu un ar to saistīto risinājumu ieviešanu, šobrīd konstatējams, ka elektroniskā reģistrēšana caur minēto portālu nebija vispār iespējama 5 mēnešus.

Neatliekami ir jāsakārto UR un portāla www.latvija.lv savietošanas sistēmas, lai nodrošinātu iespēju reģistrēt uzņēmumus Komercreģistrā ar portāla www.latvija.lv starpniecību, tādējādi nodrošinot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un lietderīgi izmantojot valsts budžetā līdz šim piešķirtos resursus sistēmas darbībai.

Pasākuma īstenošanai ir plānots piesaistīt ERAF finansējumu, ja projekta iesniegums, kurā tiks iekļautas pasākumā norādītās plānotās darbības, atbildīs ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa Nr.2.2.1. "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" ieviešanas nosacījumiem.

Nepieciešams:

1. izvērtēt UR portālā www.latvija.lv izvietotā e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" darbības laikā konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus, nodrošinot stabilu e-pakalpojuma darbību un nepārtrauktu pieejamību.

Ieviešot minēto pasākumu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm.

30.10.2015. UR sadarbībā ar VRAA Izvērtēti UR portālā www.latvija.lv izvietotā e-pakalpojuma "Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros" darbības laikā konstatētie trūkumi un veikti nepieciešamie uzlabojumi, nodrošinot stabilu e-pakalpojuma darbību un nepārtrauktu pieejamību. 63000 EUR bez PVN, plānots piesaistīt ERAF finansējumu.
1.6. E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv

Portālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (e-paraksts eID kartē vai elektroniskā paraksta viedkartē). Vienlaikus secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu elektroniskajai dibināšanai piesakās maz, līdz ar to primāri jāveicina pasākumi, kas paredz uzņēmumu reģistrēšanu elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku.

Nepieciešams paplašināt e-paraksta funkcionalitāti, nodrošinot portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju.

VRAA ir izstrādāts risinājums, lai izmantojot portālu www.latvija.lv varētu nodrošināt sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju. Lai risinājumu varētu ieviest produkcijas vidē 2013.gadā izsludināta iepirkuma procedūra, 22.11.2013. kā uzvarētājs paziņots LVRTC. Pēc līguma noslēgšanas ar LVRTC tiek turpināts darbs pie risinājuma ieviešanas produkcijas vidē un LVRTC un VRAA katrs savā informācijas sistēmā var uzsākt risinājuma ieviešanu produkcijas vidē. Jāatzīmē, ka uz 18.07.2014. līguma projekts starp LVRTC un VRAA ir saskaņošanas stadijā, līdz ar to līgums vēl nav noslēgts.

Ņemot vērā, ka ETSI (European Telecommunication Standard Institute) šobrīd tiek gatavoti jaunajai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (COM(2012)0238–C7-0133/2012– 2012/0146(COD)) atbilstoši standarti, kuri būs jāievēro uzticamiem sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem (USPS), ir nepieciešams izvērtēt un lemt par uzdevumā noteiktā pakalpojuma turpmāku ieviešanu vai pielāgošanu no jaunā regulējuma izrietošajiem standartiem.

Nepieciešams:

1. nodrošināt portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju.

E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru.

01.10.2015. VARAM, VRAA SM, LVRTC Nodrošināta portāla www.latvija.lv sasaiste ar virtuālo e-parakstītāju.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.2.pasākums precizētā redakcijā

VARAM, VRAA, SM, LVTRC budžeta ietvaros
1.7. Juridisku personu autentificēšana portālā www.latvija.lv un VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās"

Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena bieži vien ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar VARAM, VRAA rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (54%). Lielākā daļa (85.4%) uzņēmumu internetu izmanto, lai iegūtu informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, nevis e-pakalpojumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā 2011. gadā (78%).

2013.gadā turpināts darbs pie portāla www.latvija.lv orientēšanas arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus. UR ir nodrošinājis piekļuvi UR datiem, izmantojot VRAA infrastruktūru (e-pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm pieejami ekspluatācijā no 01.03.2013.).

MK komitejas 22.04.2013. sēdē (Prot. Nr.15 4.§) tika atbalstīts likumprojekts "Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums". Taču pirms tā tālākas virzības MK, tika nolemts, ka jāizstrādā informatīvais ziņojums "Par kompetento un atbildīgo iestādi, kura nodrošinās kvalificētu un paaugstinātas drošības kvalificētu personas elektroniskās identifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību". Informatīvais ziņojums tika izsludināts 07.11.2013 VSS.

Vienlaikus, lai nodrošinātu iespēju autentificēt juridiskas personas, gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas, šādu risinājumu VRAA plāno izstrādāt līdz 2015.gada aprīlim.

VRAA projektā 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007 "Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide" ir veikti grozījumi, lai iekļautu aktivitāti "Juridisko personu elektroniskās pilnvarošanas risinājuma izstrāde" un pagarinātu projekta termiņu līdz 27.05.2015, un "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra tos ir apstiprinājusi. Līdz ar to uzsākts darbs pie funkcionalitātes izstrādes un ieviešanas, ko VRAA plāno pabeigt 2015.gada 2.ceturksnī.

Nepieciešams:

1. nodrošināt iespēju autentificēt juridiskas personas portālā www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas;

2. lai nodrošinātu pilnīgu 1.punktā uzdevuma izpildi, nepieciešams VARAM informēt valsts pārvaldes iestādes par pieejamo pakalpojumu "Vienotā pieteikšanās" un izmantošanas nosacījumiem, aicinot iestādes koplietošanas komponenti izmantot (ņemot vērā minēto iestādēm tiktu nodrošināta iespēja pieteikties minētajam pakalpojumam, un VARAM/VRAA informē EM par dalībnieku skaitu un jomām, kurās izmantota minētā komponente);

3. nodrošināt juridisku personu autentificēšana arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā.

Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu portālā www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas, kā arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm.

1. 01.04.2015.

2. 01.02.2015.

3. 01.07.2015.

1. VARAM, VRAA

2. VARAM, VRAA sadarbībā ar nozaru ministrijām

3. VARAM, VRAA, EM

1. Nodrošināta iespēja autentificēt juridiskas personas portālā www.latvija.lv gadījumos kad juridisko personu var pārstāvēt divas un vairāk fiziskas personas.

2. Lai nodrošinātu pilnīgu 1.punktā uzdevuma izpildi, VARAM ir informējis valsts pārvaldes iestādes par pieejamo pakalpojumu "Vienotā pieteikšanās" un izmantošanas nosacījumiem, aicinot iestādes koplietošanas komponenti izmantot (ņemot vērā minēto iestādēm ir nodrošināta iespēja pieteikties minētajam pakalpojumam, un VARAM/VRAA informē EM par dalībnieku skaitu un jomām, kurās izmantota minētā komponente".

3. Nodrošināta juridisku personu autentificēšana arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 1.5.3.pasākums precizētā redakcijā

 

Normatīvo aktu sagatavošana VARAM, VRAA, EM budžeta ietvaros.
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: 2. Būvniecības process
2.1. Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešana ekspluatācijā

BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Ar BIS projekta realizāciju plānots, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.

BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru (Būvspeciālistu reģistru), Neatkarīgu ekspertu reģistru ēku energoefektivitātes jomā, Ēku energosertifikātu reģistru, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un Būvinspektoru reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm, EM ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi.

Jāatzīmē, ka Būvkomersantu reģistrs, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs un Būvinspektoru reģistrs jau tiek ekspluatēts, izmantojot BIS, kā arī BIS izmantošana ir paredzēta attiecīgajos MK noteikumos

Plānots, ka iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaicīgi kalpos arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Lai to īstenotu, TM ir iesniegusi priekšlikumu uz Saeimas 2.lasījumu likumprojektam "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (reģ. Nr.673/Lp.11). Priekšlikums paredz papildināt likuma 24.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka MK nosaka, kādos gadījumos būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaicīgi ir uzskatāms arī par personu iesniegumu ierosināt kadastra objekta noteikšanu, nekustamā īpašuma veidošanu vai tā sastāva grozīšanu (deleģējums MK noteikumiem). Attiecīgi tiks grozīti MK 2012.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", tajos iekļaujot šo regulējumu.

Būves pirmsreģistrācija (kadastra apzīmējuma piešķiršana) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā notiks, izmantojot BIS būvniecības procesa ietvaros pirms būvniecības saskaņošanas, piemēram, pirms būvatļaujas izsniegšanas. Lai to īstenotu, grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Normas, kas nepieciešamas BIS ieviešanai ekspluatācijā, tiks iekļautas visos uz Būvniecības likuma pamata izdodamajos MK noteikumos, kas regulē būvniecības procesu. Šobrīd minētajos MK noteikumu projektos, izņemot MK noteikumu projektu "Elektroenerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi", BIS netiek pieminēta un tie paredz dokumentu apriti tikai papīra formā, līdz ar to padarot neiespējamu BIS ieviešanu bez grozījumiem tajos.

BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski.

Saskaņā ar "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004 projekta grozījumiem Nr.18, kas spēkā ar 05.06.2014., projekta sasniedzamie uzraudzības rezultāti ir minētie 4 e-pakalpojumi un projekta īstenošanas termiņš ir 30.06.2015., jo Būvniecības informācijas sistēmā tiek izmantoti citu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2. prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2. pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu ietvaros izstrādāti moduļi un saskarnes, kā arī nepieciešams pielāgot jaunajam Būvniecības likumam un uz to pamata izdotajiem pakārtotajiem normatīvajiem aktiem.

VRAA izstrādātais koplietošanas modulis "Vienotā pieteikšanās šobrīd nodrošina tikai fizisko personu autentificēšanos. Tāpēc ir būtiski, lai līdz BIS ieviešanai, VRAA papildinātu minēto koplietošanas moduli ar juridisku personu autentificēšanos. Gadījumā, ja koplietošanas modulis nenodrošinās šādu funkcionalitāti, BIS būs jāizstrādā individuāls risinājums, lai arī juridiskās personas varētu autentificēties un saņemt e-pakalapojumus. Līdz ar to, ja BIS projekta ietvaros būs nepieciešams izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās līdzekli, ir nepieciešams lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo šā brīža BIS projekta ietvaros šādam mērķim nav paredzēti līdzekļi.

BIS paredz elektronisku pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, izmantojot VRAA koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāti, pievienojot attiecīgu pilnvarojumu pakalpojuma izmantošanas laikā. Pašlaik ir iestājies plānotais 4. posma izstrādes pabeigšanas termiņš (10.10.2013.), līdz kuram bija paredzēts papildināt VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāti, nodrošinot arī juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājumu. BIS izstrādātājs SIA "Tieto Latvia" darbus nav nodevuši. Pašlaik nav zināms objektīvs iemesls darbu kavējumam, tādējādi tiek aprēķināti līgumā paredzētie līgumsodi lai nodrošinātu, ka darbi tiek veikti BIS projekta termiņā.

Saeima 09.07.2013. trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Būvniecības likums", tā spēkā stāšanās ir noteikta ar 01.10.2014. Atbilstoši MK 17.12.2013. sēdes protokolam Nr.67 101. §, ir pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par 09.07.2013. Saeimā pieņemtā Būvniecības likuma spēkā stāšanās nodrošināšanu", kura pielikumā noteikts, ka Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi stājas spēkā 01.10.2014. saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 6. punktu, t.i., vienlaicīgi ar izveidoto reģistru darbības uzsākšanu Būvniecības informācijas sistēmā.

Nepieciešams:

1. Astoņu mēnešu laikā pēc būvniecības informācijas sistēmas izveides, izstrādāt grozījumus būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos būvniecības procesa nodrošināšanai, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu un citas valsts informācijas sistēmas. Grozījumi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos, kas regulē datu apmaiņu starp būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu izstrādāti sadarbībā ar TM Minēto grozījumu izstrādes laikā nepieciešams lemt par plānoto būvju pirmsreģistrāciju un vai iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

2. Nodrošināt BIS izstrādes ieviešanu, paredzot ieviest šādus e-pakalpojumus:

1) būvniecības ieceres izskatīšana;

2) būvatļaujas izsniegšana;

3) vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana;

4) būves nodošana ekspluatācijā.

3. Nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu apmaiņu digitālā formā ar VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām pakāpeniski, atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par Būvju kadastrālās uzmērīšanas attīstības koncepcijas ieviešanu (iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā - būves pirmreģistrācijai).

4. Papildināt VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāti, nodrošinot arī juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājumu.

BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

1. Astoņu mēnešu laikā pēc BIS izveides

2. 01.07.2015.

3. 01.01.2016.

4. 01.07.2015.

1. EM, TM, VZD.

2. EM Būvvalde (pašvaldība).

3. EM, TM, VZD, Būvvalde

4.VRAA, EM.

1. Astoņu mēnešu laikā pēc būvniecības informācijas sistēmas izveides, noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK grozījumi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos būvniecības procesa nodrošināšanai, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu un citas valsts informācijas sistēmas. Grozījumi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos, kas regulē datu apmaiņu starp būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu izstrādāti sadarbībā ar TM. Minēto grozījumu izstrādes laikā lemts par plānoto būvju pirmsreģistrāciju un vai iesniegums būvniecības procesa ietvaros vienlaikus kalpo arī par iesniegumu būves un tās datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

2. Nodrošināta BIS izstrādes ieviešana, paredzot ieviest šādus e-pakalpojumus:

1) būvniecības ieceres izskatīšana;

2) būvatļaujas izsniegšana;

3) vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana;

4) būves nodošana ekspluatācijā.

3. Nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmas teksta un telpisko datu apmaiņa digitālā formā ar VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām pakāpeniski, atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas ieviešanu.

4. Papildināta VRAA izstrādātā koplietošanas moduļa "Vienotā pieteikšanās" funkcionalitāte, nodrošinot arī juridisko personu autentificēšanos, līdz BIS ieviešanai vai BIS projekta ietvaros izstrādāts individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājums.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 2.2.1, 2.2.2., 2.2.4., 2.2.5.pasākums precizētā redakcijā.
Normatīvo aktu sagatavošana EM budžeta ietvaros
2.2. Būvkomersantu klasifikācijas ieviešana

Būvniecības likums nosaka - lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiks finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments.

Būvniecības likuma 5.pants nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju, kuros nosaka:

a) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas,

b) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,

c) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai,

d) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,

e) klasifikācijas iestādes pilnvaras,

f) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību.

Būvniecības likuma 23.pants nosaka, ka, lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificē, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus (tai skaitā būvkomersantu reģistrā iekļautos komersantu raksturojošos datus), tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi. Būvkomersants ir tiesīgs pretendēt uz vienreizēju vai pagaidu klasifikācijas dokumentu. Informācija par būvkomersantu klasifikāciju ir iekļaujama būvniecības informācijas sistēmā un publiski pieejama.

Ar būvkomersantu klasifikāciju tiks nodrošināts, ka:
1) būvkomersantu nebūs nepieciešams vērtēt kā tādu publiskā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtēs tikai konkursa piedāvājumus;
2) būvkomersantam nebūs ik reizi jāiesniedz liels daudzums dokumentu (mazināsies administratīvais slogs būvkomersantiem);
3) tiks mazināts korupcijas un nevienlīdzīgas attieksmes risks iepirkumos;
4) sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiks uzticēts tikai noteiktam būvnieku lokam.

Nepieciešams:

1. Izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK attiecīgus MK noteikumus, kas paredz noteikt Būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, paredzot:

1) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas,

2) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,

3) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai,

4) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,

5) klasifikācijas iestādes pilnvaras,

6) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību.

Pasākuma īstenošana atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem.
01.01.2016. EM Ieviesta Būvkomersantu klasifikācijas sistēma, paredzot:

1) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas,

2) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,

3) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai,

4) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,

5) klasifikācijas iestādes pilnvaras,

6) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību.

Normatīvā akta izstrāde EM budžeta ietvaros.
2.3. Vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību

Doing Business 2014 Hong Kong SAR, Ķīna ir 1.vietā būvatļaujas saņemšanai procedūru – 6 procedūras, 70 dienas. Ķīnas vienas pieturas aģentūra paredz pieņemt pieteikumu būvatļaujas saņemšanai, kas ir identiska funkcijās Būvvaldei, vienlaikus kā atsevišķa vienība ir ieviesta Institūcija, kas nodrošina sinhronu tehnisko noteikumu izstrādi un saskaņošanu ar Vides aģentūru, Ūdensvada un kanalizācijas tīkla, Telekomunikāciju, Elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem, Valsts veselības inspekciju, Valsts vides dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Šobrīd minēto tehnisko noteikumu saskaņošana Latvijā uzņēmējam notiek, atsevišķi griežoties ar iesniegumu katrā institūcijā atsevišķi, kas ir nesamērīgs administratīvo resursu, laika un izmaksu saturošs slogs uzņēmējam. Nepieciešams BIS ietvaros nodrošināt minēto tehnisko noteikumu izdošanu, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu un pilnībā nodrošinot ātrāku dokumentu apriti būvatļaujas saņemšanai.

09.07.2013. Saeima pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā 01.10.2014. Līdz ar to šobrīd EM notiek darbs Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes un nodošanas ekspluatācijā, vienlaikus turpinās darbs pie vienotu tehnisko noteikumu izdošanas un saskaņošanas ar BIS starpniecību. Vienotu tehnisko noteikumu saņemšanu un izdošanu ar BIS starpniecību paredz 28.11.2011. noslēgtais iepirkuma līguma Nr. EM 2011/04/ERAF "Par Būvniecības informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu". Vienošanos noslēgšana ar lielākajiem pakalpojumu nodrošinātājiem Latvijā būs iespējama pēc pilnīgas BIS funkcionalitātes izstrādāšanas

Jāatzīmē, ka vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību ir paredzēta BIS projekta ietvaros, bet, iespējams, nepieciešams lemt par papildus līdzekļiem, jo BIS projekta izstrādes analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.

Nepieciešams:

1. nodrošināt vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un saskaņošanu ar BIS starpniecību. Nepieciešamības gadījumā, lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā;

2. noslēgt vienošanos ar vismaz lielākajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai.

Nodrošinot tehnisko noteikumu saskaņošanu BIS ietvaros, Latvija uzlabotu būvatļaujas saņemšanas procedūras, attiecīgi apsteidzot Ķīnu (izvairoties no atsevišķas institūcijas izveides), ļautu Latviju ierindot šajā jomā 1.vietā (t.i., par 78.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 6 vietām (no 24.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā".
01.07.2015. EM 1. Nodrošināta vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību. Nepieciešamības gadījumā, MK lemts par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.

2. Noslēgta vienošanās ar vismaz lielākajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu Valsts vides dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 2.3.pasākums.
Vienošanās noslēgšana EM budžeta ietvaros
2.4. Būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības žurnāla ieviešana elektroniskajā vidē BIS lietotājiem

Saskaņā ar MK 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu žurnāls, izņemot gadījumu, ja speciālajos būvnoteikumos ir noteikts citādi un autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība. No VARAM 2003.gada 24.janvāra rīkojuma Nr.26 "Par būvdarbu žurnālu" un MK 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.342 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 304-03 "Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi"" izriet, ka gan būvdarbu žurnāls, gan arī autoruzraudzības žurnāls ir papīra dokumenta formā.

Lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā, t. sk. minēto žurnālu reģistrēšanu būvvaldē un to uzglabāšanu, labāku informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, izstrādājot BIS, tiek plānots būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu nodrošināt elektroniskajā vidē BIS lietotājiem.

Nepieciešams:

1. nodrošināt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas sistēmas lietotājiem. Nepieciešamības gadījumā, MK lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā

Nodrošinot būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē BIS lietotājiem, tiktu mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā iesaistītajām pusēm, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā".
01.07.2015. EM Nodrošināta būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības žurnāla elektroniskajā vidē BIS lietotājiem. Nepieciešamības gadījumā, MK lemts par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai iespējams ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 2.4.pasākums

 
2.5. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) izstrāde

TAPIS nodrošinās visu līmeņu - nacionālā, reģionālā un vietējā, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu un publicēšanu, kā arī nodrošinās personām elektroniskā pakalpojuma "Izziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu" pieejamību. Tādējādi tiks uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem.

TAPIS nodrošinās rīku, ar kā palīdzību pašvaldības varēs atjaunot zemes izmantošanas informāciju, savietojot dažādu valsts reģistru ģeotelpiskos datus, t.sk., ar Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēmas ieviešanas rezultātā uzņēmēji iegūs risinājumu ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sabiedriskajās apspriešanās. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība informācijai par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem, kā arī nodrošināta informācijas ticamība.

TAPIS izstrāde paredzēta divās kārtās. TAPIS izstrādes 1.kārta ir īstenota 5 pašvaldībās un noslēgusies 19.11.2013.. Pašreiz uzsākta TAPIS izstrādes 2.kārta un VRAA risina jautājumus, kas saistīti ar sadarbības līgumu noslēgšanu par datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji TAPIS. VARAM paralēli gatavo sadarbības līgumu projektus ar pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS produkcijas vidē. TAPIS 2.kārtā ir paredzēts ieviest TAPIS vēl 27 pašvaldībās. Ir precizēts pilotpašvaldību saraksts, ar kurām VRAA noslēgusi "Projekta sadarbības apliecinājumus". Paralēli turpinās darbs pie sistēmas pamatfunkcionalitātes izstrādes. Līdz brīdim, kad Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā esošo datu izsniegšanu sistēmai, sistēmas pārzinis var slēgt vienošanās ar datu sniedzējiem, kuri Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā ir noteikti par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu sniedzējiem.

08.07.2014. MK pieņemti noteikumi Nr.392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikuminoteikumi".

Nepieciešams:

1. TAPIS ieviešanas ietvaros:

1.1. veikt TAPIS integrāciju ar citām Valsts informācijas sistēmām, nodrošinot VARAM sadarbības līgumu noslēgšanu par datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji TAPIS un VARAM kā arī noslēgt sadarbības līgumus ar pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS produkcijas vidē;

1.2. izstrādāt un ieviest reģionālās attīstības indikatora moduli (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu;

1.3. izveidot e-pakalpojumu "Izziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu";

1.4. pabeigt TAPIS sistēmas pamatfunkcionalitātes izstrādi.

TAPIS un BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.01.2016. VARAM, VRAA, TM, VZD, EM, SM 1. TAPIS ieviešanas ietvaros:

1.1. veikta TAPIS integrācija ar citām Valsts informācijas sistēmām, nodrošinot VARAM sadarbības līgumu noslēgšanu par datu apmaiņu ar VZD un LĢIA, kas ir lielākie datu sniedzēji TAPIS un VARAM kā arī noslēgti sadarbības līgumi ar pārējiem ārējiem datu sniedzējiem (SM, EM, ZM, DAP, VKPAI, u.c.), lai nodrošinātu datu pieejamību tiešsaistes režīmā TAPIS produkcijas vidē;

1.2. izstrādāts un ieviests reģionālās attīstības indikatora modulis (RAIM), kas paredz uzkrāt informāciju par ekonomiskajiem un nozaru ieguldījumu datu rādītājiem, ļaus izvērtēt pašvaldību teritorijas attīstības tendences, tādējādi nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzību un infrastruktūras plānošanu;

1.3. izveidots e-pakalpojums "Izziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu";

1.4. pabeigta TAPIS sistēmas pamatfunkcionalitātes izstrāde.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 2.5.pasākums precizētā redakcijā.
 
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: 3. Nekustamā īpašuma reģistrācija
3.1. Elektroniskā nekustamā īpašuma reģistrēšanas ieviešana

Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.

Saskaņā ar Doing Business 2014 vērtējumu, Latvijā identificējamas 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā. Turpretim Igaunijā un Lietuvā ir nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir paredzētas 3 procedūras, kas aizņem attiecīgi 17,5 un 2,5 dienas.

Doing Business 2014 kā labo praksi novērtē Gruziju (1.vieta). Gruzijā nekustamā īpašuma reģistrēšana aizņem 1 procedūru un 2 dienas. Lai reģistrētu nekustamo īpašumu ir nepieciešama sekojoša dokumentācija: pārdošanas līgums, kopija dokumentam, kas apliecina pārdevēja un pircēja identifikāciju, dokuments, kas apliecina samaksu par publisko reģistru reģistrācijas maksu, savukārt notariālais apstiprinājums un maksājums par valsts nodevu tiek saņemts izmantojot tiešsaisti. Turklāt Zemesgrāmatas tiesneši par iesaistīto pušu īpašumtiesībām pārliecinās pieejamajos kadastra reģistros (vienlaikus process ir nodrošināms arī klātienē). Jaunā tiešsaistes sistēma iekļauj "iepriekšējā biroja" informāciju, skenējot informāciju. Pieteikumu var iesniegt darījumu kādā no 500 autorizētiem lietotājiem (bankas, notāri vai nekustamā īpašuma kompānijas) – minētie speciālisti saņem apmācību ar Zemesgrāmatas turētāja institūcijas (Public Registry NAPR) un paraksta starpresoru vienošanos ar speciālistu. Pilnvarotā iestāde/speciālists, kas saņem pieteikumu, pārbauda pircēja un pārdevēja identitāti, kā arī īpašuma tiesības. Kad informācija ir iesniegta, Public Registry NAPR darbinieks pārbauda īpašumtiesības un personu identitāti (attiecīgajai datu bāzei var piekļūt elektroniski) esamība un apstrādāt pārskaitījumu. Gruzijas likumdošana paredz iespēju paātrinātās procedūras, ja pircējs vēlas reģistrēt īpašumu tiesības vienā iesniegšanas dienā visu nepieciešamo dokumentu, maksa ir attiecīgi 3 reizes lielāka par valsts maksas pakalpojuma veikšanu (informācijas apstrāde).

 

Lai ieviestu mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām atbilstošus un efektīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijā, kā arī vērtējot starptautisko labo praksi nekustamā īpašumtiesību reģistrācijā, nepieciešams turpināt Zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamību Latvijā un ieviest elektronisku nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistrāciju.

Pasākumi attiecībā uz elektroniskā nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistrācijas ieviešanu ir atkarīgi no likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr.672/Lp11), "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr.673/Lp11) un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (Nr.674/Lp11) virzības Saeimā".

Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - 1.kārta" ietvaros jau apzinātas nekustamā īpašuma ierakstīšanas un tiesību nostiprināšanas procesā iesaistītās institūcijas, t.sk., to elektroniska iesaiste. LikumprojektI ("Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (VSS-559), "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (VSS-560) un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā"" (VSS-561)) palielina sadarbības apjomu tiesību nostiprināšanas procesā gan VZD un zemesgrāmatu nodaļām, kā arī starp zemesgrāmatu nodaļām (lēmumu pieņemšanas procesā tiks izmantoti citā zemesgrāmatu nodaļā iesniegti un ieskenēti dokumenti), kā arī paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu. Ievērojot minēto, ar attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās, uzdevums tiks izpildīts tiktāl ciktāl tas neskar pašvaldību iesaisti.

Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas apjoms, piemēram, informācija par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Lai to īstenotu nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos" un MK 28.09.2010. noteikumos Nr.919 "Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem", kas šobrīd rada juridisku šķērsli praktiski īstenot jau šobrīd normatīvajos regulējumos paredzēto kārtību, ka iestādes saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta sestajā daļā noteikto sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi).

Nepieciešams:

1. nodrošināt praksē nekustamā īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšanu elektroniski Zemesgrāmatā;

2. izstrādāt grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos" un MK 28.09.2010. noteikumos Nr.919 "Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem", nodrošinot, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms.

Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam un paredzot tikai 1 procedūru atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 9.vietā (no 33.vietas) un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2014.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

01.01.2015. 1. TA

2. VARAM, TM

1. Nodrošināta praksē nekustamā īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšana elektroniski Zemesgrāmatā.

2. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos" un MK 28.09.2010. noteikumos Nr.919 "Par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem", nodrošinot, ka elektroniski tiek paplašināts no pašvaldības saņemamās informācijas, t.i., informācijas par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, apjoms.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 3.2.2.pasākums precizētā redakcijā.

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
3.2. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes izstrāde iespējai parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar drošu e-parakstu

Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē.

Lai ieviestu pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, 2013.gadā ir izstrādāta tehniski iespēja lietotājam autorizēties tīmekļa vietnē www.zemesgramata.lv ar e-parakstu/e-ID, aizpildīt un parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar e-parakstu/e-ID. Saņemot nostiprinājuma lūgumu VVDZ, tiek veiktas e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamība dokumentos. Praktiski izmantot šo iespēju būs iespējams līdz ar grozījumu pieņemšanu Zemesgrāmatu likumā (16.04.2013 sēdē atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (TA-2376) (prot. Nr.20., 58.§)). Likumprojekts (Nr.672/Lp11), kas 19.06.2014. pieņemts Saeimā otrajā lasījumā.

Nepieciešams:

1. nodrošināt praktiski iespēju, izmantojot e-parakstu, parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā, t.sk., veicot e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamību dokumentos.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes izstrāde iespējai parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu ar droša e-parakstu sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī samazināt nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo procedūru skaitu un laiku formalitāšu kārtošanā.

01.01.2015. TA Nodrošināta praksē iespēja, izmantojot e-parakstu, parakstīt elektronisku nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā, t.sk., veicot e-paraksta atbilstības un laika zīmoga pārbaudes un vīrusa vai citas kaitnieciskās programmatūras neesamību dokumentos.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 3.3.pasākums precizētā redakcijā.

 

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitātes sagatavošana TA budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: 4. Investoru aizsardzība
4.1. Kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas iespēju vērtēšana

Saskaņā ar pašreizējo Komerclikuma regulējumu dalībnieku un akcionāru reģistru ved kapitālsabiedrības valde. Dalībnieka vai akcionāra statusu persona iegūst ar brīdi, kad tā tiek ierakstīta dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā valde dalībnieku reģistru iesniedz UR pievienošanai sabiedrības lietai, lai tas būtu publiski pieejams. Akciju sabiedrības gadījumā akcionāru reģistrs netiek iesniegts UR pievienošanai sabiedrības reģistrācijas lietai - akcionāru reģistrs ir pieejams tikai pašā sabiedrībā un nav publiski pieejams citām personām.

Ar minēto kārtību saistītas dažādas problēmas attiecībā uz dalībnieku un akcionāra tiesību iegūšanu un aizsardzību. Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā sniegtajam viedoklim, viens no iespējamiem risinājumiem šādām situācijām būtu dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodošana kādai trešajai personai (iestādei), un šādā gadījumā jaunais kapitālsabiedrības daļu vai akciju īpašnieks pats varētu vērsties pie dalībnieku un akcionāru reģistra turētāja, lai tiktu izdarīts attiecīgs ieraksts dalībnieku vai akcionāru reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošināts kontroles mehānisms kapitāla daļu īpašnieku maiņai, kas veicinātu kapitāla daļu īpašnieku tiesību aizsardzību. Uz šādu iespēju norādīts jau 2011.gadā, aktualizējot diskusiju par dalībnieku un akcionāru reģistra vešanu, norādot, ka likumā būtu nepieciešams paredzēt kārtību, ka kapitāla daļu īpašniekiem (ar valdes starpniecību) ir tiesības dalībnieku reģistru vest valsts nodrošinātā kapitāla daļu reģistrā, vienlaikus nosakot tiesiskās sekas šāda ieraksta esamībai, t. sk. šāds ir ieraksts ir priekšnoteikums no kapitāla daļām izrietošo tiesību izmantošanai un tā ieraksts aizsargā labticīgas trešās personas.

Jāatzīmē, ka Latvijas Centrālais depozitārijs jau šobrīd nodrošina akcionāru reģistra kārtošanu sabiedrībām, kuras to ir pieteikušas brīvprātīgi.

Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā norāda, ka šāds publiskas reģistrācijas pienākums pēc būtības ir uzskatāms par civiltiesību subjektu privātās autonomijas ierobežojumu, tādēļ uzsver, ka šāda iespēja būtu nosakāma tikai kā opcionāla, tas ir, sabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem būtu piešķiramas tiesības izvēlēties, vai iesaistīt sabiedrības reģistra vešanā trešo personu vai nē.

Nepieciešams:

1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas iespēju, pārskatot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodot trešajai personai (iestādei).

Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.12.2015. TM Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums par kapitāldaļu reģistra vešanas kārtības pilnveidošanas iespēju, pārskatot tiesības dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas funkcijas nodot trešajai personai (iestādei). Izvērtējuma un normatīvā akta izstrāde TM budžeta ietvaros
4.2. Imperatīvu normu noteikšana Komerclikumam attiecībā uz akciju sabiedrībām (iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību), kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām

2010.gadā, tulkojot Komerclikuma 286.panta noteikumus par akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts nonācis pie secinājuma, ka Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot, taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem (Senāta CD SKC-37/2010).

Šāds Komerclikuma 286.panta tulkojums (kas mutatis mutandis piemērojams arī saistībā ar Komerclikuma 217.pantu, kas attiecas uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) praksē var novest pie mazākuma akcionāru tiesību pilnības ignorēšanas, piemēram, mazākuma akcionāru neaicināšu uz akcionāru sapulcēm, informācijas nesniegšana utt., kas savukārt nozīmē, ka mazākuma ieguldījums Latvijas akciju sabiedrībās ir nedrošs un nepievilcīgs, izņemot ja tiek noslēgts akcionāru līgumus, kas piešķir papildu aizsardzību mazākuma akcionāram (tomēr arī šāda līguma spēks un sekas Latvijas tiesu praksē nav nopietni vērtētas).

Tam sekas ir šādu mazākuma ieguldījumu skaita un apmēra samazinājums, kas nozīmē, ka Latvijas akciju sabiedrībām ir grūtāk un dārgāk piesaistīt kapitālu mazākuma investīciju izskatā, kas bremzē visas ekonomikas attīstību.

Tādēļ Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus papildinājumus Komerclikumam, kas noteiktu, ka noteikumi par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām.

Nepieciešams:

1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par grozījumu veikšanu Komerclikumā, kas paredz, ka noteikumi par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām.

Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.12.2015. TM Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums par grozījumu veikšanu Komerclikumā, kas paredz, ka noteikumi par akciju sabiedrībām (un, iespējams, arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) ir imperatīvas normas, kuru būtisku pārkāpumu gadījumā attiecīgie sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumi un citas darbības automātiski atzīstamas par spēkā neesošām. Izvērtējuma un normatīvā akta izstrāde TM budžeta ietvaros
4.3. Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību

Kapitālsabiedrību dalībnieku līgumi starp Latvijas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību dalībniekiem ir praksē ļoti bieži izmantots tiesību instruments, kas paaugstina korporatīvās pārvaldības integritātes līmeni un komercdarbības paredzamību, tomēr ne Komerclikumā, ne Latvijas tiesu praksē nav skaidri un gaiši noteiktas kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu spēks, sekas un izpildāmība, piemēram, vai šie līguma noteikumi var saistīt pašu sabiedrību un tās valdi, vai tie var saistīt trešās personas, u.c. aspekti. Komerclikuma 281.panta noteikumi noteic vienīgi zināmu akcionāru saistību ierobežojumus.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus papildinājumus Komerclikumam, kas noteiktu kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt.

Nepieciešams:

1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par Komerclikuma normu pārskatīšana, kas paredz noteikt kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt.

Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.12.2015. TM Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums par Komerclikuma normu pārskatīšanu, kas paredz noteikt kapitālsabiedrību dalībnieku līgumu noteikumu spēku, sekas un izpildāmību u.c. aspektus, skaidri nosakot, ka dalībnieku līgumi nevar grozīt minētos noteikumus, bet var tos papildināt un sīkāk detalizēt. Izvērtējuma un normatīvā akta izstrāde TM budžeta ietvaros
4.4. Komercreģistrā pieteikto ziņu pareizības pārbaudes veikšana pēc būtības

Atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā norādījumiem, ir svarīgi nodrošināties pret situācijām, kad īslaicīgi komercreģistrā tiek reģistrētas nepatiesas ziņas, kas ļauj neatgriezeniski ietekmēt komersanta stāvokli un lietas, ievērojot komercreģistra ierakstu publisko ticamību. Līdz ar to Ārvalstu investoru padome Latvijā ir izvirzījusi priekšlikumu iekļaut Uzņēmuma reģistra likumā normu, kas paredz Uzņēmuma reģistra valsts notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības (faktisko apstākļu pārbaude), tostarp tiesības pieprasīt no pieteicēja un citām personām paskaidrojumus un pierādījumus.

Minētās normas ieviešana sniegtu valsts notāram tiesības kritiskās situācijās pārliecināties par pieteikto ziņu pareizību, patiesumu un atbilstību likuma noteikumiem, kā arī novērstu nepamatotus ierakstus komercreģistrā līdz taisīts tiesas nolēmums pēc būtības saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas noteikumiem. Gadījumā, ja valsts notāram rastos pamatotas šaubas par pieteikto ziņu pareizību pēc būtības, valsts notārs varētu atlikt ieraksta izdarīšanu komercreģistrā līdz spēkā stājas augstākminētais tiesas nolēmums, pie nosacījuma, ja šāda tiesvedība tiek ierosināta konkrētu dienu laikā pēc valsts notāra lēmuma pieņemšanas. Tādēļ būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus Uzņēmuma reģistra likumā, kas noteiktu Uzņēmuma reģistra valsts notāra tiesības pārbaudīt reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pareizību pēc būtības. Minētie grozījumi būtu jāsalāgo ar Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas noteikumiem. Priekšlikuma akceptēšanas gadījumā būtu nepieciešams arī izvērtēt, vai līdztekus nebūtu jānosaka kārtība, kā valsts notārs varētu izmantot tiesības pieprasīt papildu ziņas un dokumentus, atliekot ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, lai novērstu šaubas par negodprātīgu vai nepareizu tiesību normu piemērošanu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka 22.05.2013.gada stājās spēkā likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr. 284/Lp11), kuru piemēro no 2013.gada 1.jūlija, un tā grozījumi noteic jaunu lietu kategoriju – ieviesta "specializēta" tiesa kapitālsabiedrību iekšējo strīdu izskatīšanai.

Izvērtējot Ārvalstu investoru padomes priekšlikumu nepieciešamajām izmaiņām, TM norāda, ka šobrīd UR sistēma ir veidota tā, ka visus jautājumus pēc būtības var izskatīt tikai tiesa. Lietu izskatīšana pēc būtības prasītu radikālas izmaiņas UR darbībā, prasot arī ļoti lielus finanšu resursus. Turklāt tas nozīmētu, ka UR izskatāmo lietu termiņi ievērojami pieaugtu. Tajā pašā laikā TM atbalsta iespēju, ka strīdu gadījumā, ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, UR varētu pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu (lēmuma "iesaldēšana") līdz brīdim, kad tiesa izskata strīdu pēc būtības.

Līdz ar to jautājums par komercreģistrā pieteikto ziņu pareizības pārbaudes veikšanu pēc būtības vērtējams, ņemot vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu.

Nepieciešams:

1. izskatīt TM Komerclikuma darba grupā jautājumu par iespēju normatīvajā regulējumā paredzēt normas, kas nosaka kārtību, kādā notiek reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pārbaude pēc būtības, , ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu iekšējo komercstrīdu risināšana.

Minētā pasākuma īstenošana veicinātu ar uzņēmējdarbības veikšanu saistīto procedūru caurskatāmību, kā arī sakārtotu ar uzņēmējdarbību veikšanu saistītās procedūras, tādējādi uzlabojot arī Latvijas pozīcijas Doing Business, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.12.2015. TM, UR Izskatīts TM Komerclikuma darba grupā jautājums par iespēju normatīvajā regulējumā paredzēt normas, kas nosaka kārtību, kādā notiek reģistrācijai komercreģistrā pieteikto ziņu pārbaude pēc būtības, ja ir saņemts pieteikums par pieteikuma neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā 2013.gadā ieviesto specializēto tiesu iekšējo komercstrīdu risināšanai. Izvērtējuma sagatavošana TM, UR budžeta ietvaros.
4.5. Akciju opciju normatīvā regulējuma pilnveidošana

Akciju opciju tiesību institūta būtību raksturo akciju sabiedrības iespējas pieņemt lēmumu par akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem. Akciju opcijas ļauj tām personām, kurām šādas tiesības ir piešķirtas, iegūt attiecīgās akciju sabiedrības akcijas. Lēmums par akciju pirkuma tiesību piešķiršanu ir balstīts uz akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, paredzot skaidrus nosacījumus, kādiem iestājoties, darbinieks var izlietot akciju opcijas (iegūt akciju sabiedrības akcijas). Parasti viens no nosacījumiem attiecas uz noteikta termiņa iestāšanos. Proti, lai nodrošinātu, ka akciju sabiedrības valdes un padomes locekļi, kā arī darbinieki būtu ieinteresēti augstāku akciju sabiedrības rezultātu sasniegšanā, tiek paredzēts, ka akciju pirkuma tiesības attiecīgā persona var izlietot tikai pēc noteikta laika perioda. Akciju opciju piešķiršana uzņēmuma darbiniekiem ir plaši izplatīta un valsts līmenī atbalstīta prakse daudzās valstīs, jo veicina akciju sabiedrību pārvaldes institūciju amatpersonu un darbinieku motivēšanu un ieinteresētību uzņēmuma darbības rezultātos un attīstībā. Turklāt akciju opciju regulējums veicina akciju sabiedrības ilgtermiņa interešu ievērošanu.

Lai īstenotu darbinieku akciju opciju plānu, iestājoties akciju opciju īstenošanas termiņam, akciju sabiedrībai ir nepieciešams palielināt pamatkapitālu vai arī iegādāties akcijas tirgū, lai atbilstoši plāna noteikumiem pārdot akcijas darbiniekiem. Lai akciju sabiedrība varētu to īstenot, ir nepieciešami grozījumi Komerclikuma/id/5490-komerclikums' target='_blank'>Komerclikuma regulējumā par akciju opcijām un pirmtiesībām.

20.12.2012. Saeimā jau tika pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas no 2013.gada 10.janvāra nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir ienākums, kas gūts, īstenojot akciju opcijas, kuras darba ņēmējam piešķīris darba devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums likuma "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" izpratnē. Arī likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" no 01.01.2013. paredz akciju opciju īstenošanas ienākuma aplikšanu ar algas nodokli. Ņemot vērā, ka Komerclikuma normas pagaidām vietējām akciju sabiedrībām ierobežo akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem, tāda iespēja ir tikai ārvalstīs reģistrētām kapitālsabiedrībām.

Nepieciešams:

1. veikt grozījumi Komerclikumāid/5490-komerclikums' target='_blank'>Komerclikumā, kas paredz pilnveidot normatīvo regulējumu par akciju opcijām un pirmtiesībām, atceļot akciju sabiedrībām ierobežojumu akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem.

Minētā pasākuma ieviešana nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.01.2016. TM Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi KomerclikumāKomerclikumā, kas paredz pilnveidot normatīvo regulējumu par akciju opcijām un pirmtiesībām, atceļot akciju sabiedrībām ierobežojumu akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Normatīvā akta izstrāde TM budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 5. Grāmatvedība un nodokļi
5.1. Jaunā Gada pārskata likuma izstrāde

18.12.2008. Eiropas Parlaments pieņēma neleģislatīvu rezolūciju par grāmatvedības prasībām maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām norādot, ka Grāmatvedības direktīvas (Padomes Ceturtā un Septītā direktīva) bieži vien rada lielu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jo īpaši saimnieciskajām mikrovienībām, un lūdza Eiropas Komisiju turpināt iesākto darbu, pārskatot minētās direktīvas. Eiropas Parlaments un Padome 26.06.2013. pieņēma Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Eiropas Komisijas sagatavotās 2013/34/ES direktīvas izstrādes mērķis ir sniegt iespēju dalībvalstīm samazināt birokrātisko un administratīvo slogu mikro un mazajiem uzņēmumiem, stiprinot "domā par mazajiem vispirms" principa integrēšanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka administratīvais slogs ir samērīgs ar šā regulējuma radīto labumu, tādējādi veicinot šo uzņēmumu izaugsmi un darba vietu radīšanu, sniegtu taustāmu labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

2013.gada nogalē Latvijā uzsākts darbs pie jauna Gada pārskatu likumprojekta 2013/34/ES direktīvas pārņemšanai nacionālajā līmenī. Jāatzīmē, ka 2013/34/ES direktīva paredz atšķirīgu klasifikāciju mikro, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu noteikšanā, kas obligāti pārņemama visās EEZ valstīs, t.i., ir noteikti šādi sliekšņi Bilancei (EUR) / Neto apgrozījumam (EUR) / Vidējam darbinieku skaitam finanšu gada laikā:

1) Mikro uzņēmumiem: 350 000/ 700000 / 10;

2) maziem uzņēmumiem: 4000000/ 8000000 / 50;

3) vidējiem uzņēmumiem: 20000 000/ 40000000/ 250.

2013/34/ES direktīva paredz iespējas ieviest vairākus atvieglojumus prasībām gada pārskatu sagatavošanā mikro un maziem uzņēmumiem – ES dalībvalstis ir tiesīgas samazināt norādāmo posteņu skaitu bilances un peļņas vai zaudējumu pārskatos un tāpat kā līdz šim atbrīvot no naudas plūsmu aprēķināšanas un vadības ziņojuma sastādīšanas.

Lai 2013/34/ES direktīvu pielāgotu nacionālajā līmenī un nodrošinātu tās noteiktā mērķa sasniegšanu ir izveidota FM darba grupa, kuras mērķis ir analizēt un noteikt prasības un atvieglojumus, atbilstoši direktīvai, un izstrādāt jaunu Gada pārskatu likumu, kurš stātos spēkā ar 01.07.2015.

EM uzskata, ka ir svarīgi neapgrūtināt mikro/ mazos uzņēmumus ar detālas informācijas sniegšanu, kā, piemēram, mazāk par 0,5% mikro un mazās sabiedrības gada pārskatā norāda tādus posteņus kā aizņēmumi pret obligācijām, akcijās pārvēršamie aizņēmumi, maksājamie vekseļi un atvasinātie finanšu instrumenti.

Vienlaikus, atbilstoši EM veiktajam vērtējumam, secināts, ka Latvijā ir noteiktas vienas no augstākajām prasībām ES, paredzot zemus sliekšņus bilances, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita veidā, no kuriem uzņēmumiem ir piemērojama obligātā revīzija. Latvijā noteiktie obligātās revīzijas sliekšņi: bilance – 400 000 EUR / neto apgrozījums – 800 000 EUR un 25 darbinieki. Salīdzinoši, Igaunijā sliekšņi ir noteikti šādā apmērā: 1 000 000 / 2 000 000 / 30, un Lietuvā - 3 500 000/ 1 700 000/ 50:

Valsts

Neto agrozījums (euro)

Bilance (euro)

Darbinieki

Latvija

800 000

400 000

25

Igaunija

2000 000

1000 000

30

Lietuva

3500 000

1700 000

50

Vācija

9680 000

4840 000

50

Francija

3100 000

1550 000

50

Lielbritānija

8000 000

4000 000

50

Nīderlande

8800 000

4400 000

50

Polija

5000 000

2500 000

50

Šveice

16400 000

8200 000

50

Somija

200 000

100 000

3

Norvēģija

600 000*

2400 000

10

Dānija

1100 000

550 000

12

Zviedrija

5000 000

2500 000

50

* Saimnieciskās darbības ieņēmumi

Savukārt saskaņā ar LZRA sniegto informāciju, šobrīd zemāki sliekšņi ir Zviedrijā, Norvēģijā, Ungārijā un Maltā. Līdz ar to var secināt, ka Eiropā obligāto revīziju sliekšņi citās valstīs ir pat vairāk kā divas reizes augstāki nekā Latvijā pašlaik.

Atbilstoši EM apzinātajai informācijai, revīzijas pakalpojumu izmaksas par gada pārskata revīziju, atkarībā no uzņēmumā esošo darījumu apjoma, tautsaimniecībā esošajiem uzņēmumiem, uz kuriem ir attiecināma obligātā revīzija un tie iesniedz VID revidētus gada pārskatus, svārstās no 2829540 euro līdz 4379050 euro. Tādējādi Latvijā noteiktas, salīdzinoši augstas prasības uzņēmējiem un veidotas augstas administratīvās izmaksas, kas attiecīgi, iespējams, samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Izvērtējot prasības uzņēmējiem citās valstīs būtu jāņem vērā ne tikai obligātās revīzijas sliekšņi, bet arī tas, kāda daļa no uzņēmumiem tiek pakļauti revīzijai. Šādu pētījumu dati šobrīd nav pieejami, bet saskaņā ar informāciju no FM, Igaunijā obligātajām revīzijām un pārbaudēm ir pakļauta lielāka daļa no uzņēmumiem kā Latvijā kaut arī kritēriji nomināli ir augstāki.

Šobrīd arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas (LTRK, LDDK) ir norādījušas, t.sk., FM darba grupā, uz nepieciešamību mazināt administratīvo slogu MVU un piemērot līdzīgus kritērijus gada pārskatu sagatavošanā kā citās ES dalībvalstīs, īpaši izlīdzinot administratīvo slogu starp Baltijas valstīm. Tāpat tiek norādīta nepieciešamība pārskatīt augstās prasības attiecībā uz obligātajām revīzijām, jo šobrīd esošie sliekšņi, kā arī augstās gada pārskata sastādīšanas prasības Latvijā rada risku uzņēmumu konkurētspējas mazināšanai attiecībā pret citām Baltijas valstīm.

EM piekrīt, ka obligātās revīzijas rezultātā tiek nodrošināta uzņēmumu darbības caurskatāmība, prognozējamība un uzticamība, īpaši tas attiecināms uz tādas kategorijas uzņēmumiem kā sabiedriskas nozīmes uzņēmumi, vidējie vai lielie uzņēmumi. Vienlaikus EM uzskata, lēmumā par obligātās revīzijas piemērošanu ir būtiski rast līdzsvaru starp finanšu pārskatu lietotāju interesēm un ziņošanas prasību izrietošo slogu - ir jāvērtē šīs prasības samērīgumu ar regulējuma radīto labumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams izstrādāt Gada pārskata likumprojektu, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas ieviešanas mērķi un vērtēt iespējas atvieglojumu piemērošanai mikro un/vai mazajiem uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumos, kā arī vērtēt Latvijā noteiktos obligātās revīzijas sliekšņus un iespējas to noteikšanai vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim, tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus starp Baltijas valstīm.

Nepieciešams:

1. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK Gada pārskata likumprojekts, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas ieviešanas mērķi un tā izstrādes laikā sagatavots:

1.1. izvērtējums atvieglojumu piemērošanai mikro un mazajiem uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumos;

1.2. izvērtējums par iespēju paaugstināt obligātās revīzijas sliekšņus un to noteikšanu vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim, tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus starp Baltija valstīm.

Atvieglotas prasības gada pārskatu sagatavošanā samazinātu uzņēmējiem patērēto stundu skaitu nodokļu deklarācijas aizpildīšanai un nodokļu maksāšanai, kā arī obligātās revīzijas sliekšņu celšanas rezultātā samazināsies administratīvais slogs un izmaksas uzņēmumiem.

01.02.2015. FM, VID sadarbībā ar EM, CSP, LTRK Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK Gada pārskata likumprojekts, ņemot vērā 2013/34/ES direktīvas ieviešanas mērķi un tā izstrādes laikā sagatavots:

1. izvērtējums atvieglojumu piemērošanai mikro un mazajiem uzņēmumiem bilances un peļņas vai zaudējumu shēmu sastādīšanā, vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumos;

2. izvērtējums par iespēju paaugstināt obligātās revīzijas sliekšņus un to iespējamo pielīdzināšanu līdz Igaunijas un Lietuvas noteiktajam līmenim, ja tas nerada administratīvo slogu uzņēmējiem, tādējādi veidojot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus starp Baltija valstīm.

Normatīvā akta izstrāde FM budžeta ietvaros
5.2. Statistikas ceturkšņa pārskata par darbu 2-darbs vienkāršošana

Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139 stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei, kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.

Uzņēmēji ikdienā pilda ne tikai ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošanu VID, bet arī sagatavo informācijas pārskatus citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, CSP statistiskās informācijas nodrošināšanai, atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām. Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir ceturkšņa pārskata par darbu 2-darbs statistikas atskaite.

EM vairāku tikšanos laikā 2014.gada 1.ceturksnī ar LTRK, CSP un VID diskutēja par statistikas atskaišu vienkāršošanu un aizpildīšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem. Tika konstatēts, ka atsevišķās statistikas atskaitēs, ko apsekojuma veidā saņem CSP, tiek pieprasīta informācija, kas iesniedzama VID, kā rezultātā veidojas situācija, ka valsts pārvaldē iesniedzamā informācija dublējas un uzņēmējam tiek uzlikts papildus administratīvais slogs.

Uzņēmēji ir identificējuši, ka informācija CSP iesniedzamajā ceturkšņa pārskatā par darbu 2-darbs vietām atkārtojas no VID iesniegtās ceturkšņu informācijas. Turklāt, ieviešot elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas no 2014.gada 1.jūnija VID pieejamā informācija paplašināsies, kuru ir iespējams sniegt CSP un tā dublē 2-darbs atskaitē norādāmos datus. Kā piemēram, VID ir zināma informācija, kas tiek pieprasīta 2-darbs veidlapas 1.1. sadaļā - kā norādāmais darba ņēmēju skaits ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā, kuri ir pamatdarbā vai blakus darbā; 1.3.sadaļas pirmās daļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" informācija "Nostrādātās stundas"; 1.4.sadaļas pirmās daļas "Darba samaksa" informācija "Darba ņēmēju skaits, kam aprēķināta darba samaksa"; 3.sadaļas otrās ailes informācija "Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" un cita informācija.

Līdz ar to būtiski ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz statistikas datu ievākšanu ar mērķi mazināt administratīvo slogu un nepieprasīt dublējošu informāciju uzņēmējiem.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. jaunu vienkāršotu 2-darbs veidlapas formu uzņēmējiem un precizē tās aizpildīšanas kārtību, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmējam nav jāsniedz atkārtoti dati CSP, ja šie dati ir iesniegti VID vai tiks iesniegta VID līdz ar elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanu.

Statistikas pārskata vienkāršošana (2-darbs) samazinās uzņēmējiem kopējo nodokļu deklarēšanai nepieciešamo stundu skaitu gadā un administratīvo slogu dublējošas informācijas sagatavošanā.

01.10.2015. CSP Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2016. jaunu vienkāršotu 2-darbs veidlapas formu uzņēmējiem un precizē tās aizpildīšanas kārtību, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmējam nav jāsniedz atkārtoti dati CSP, ja šie dati ir iesniegti VID vai tiks iesniegta VID līdz ar elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanu. Normatīvā akta sagatavošana CSP budžeta ietvaros
5.3. Statistikas atskaites finanšu aktīvi un pasīvi 1-FAP iesniegšanas termiņa pagarināšana

Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139 stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei, kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.

EM vairāku tikšanos laikā 2014.gada 1.ceturksnī ar LTRK, CSP un VID diskutēja par statistikas atskaišu vienkāršošanu un aizpildīšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem. Tika konstatēts, ka atsevišķu atskaišu iesniegšanas termiņi neatbilst biznesa cikliem un rada papildu administratīvo slogu, statistikas atskaišu iesniegšanai CSP.

Uzņēmējiem izlases kārtībā aizpildāma ir gada atskaite par finanšu aktīviem un pasīviem 1-FAP. Uzņēmēji ir identificējuši, ka gada finanšu un pasīvu atskaite CSP iesniedzama maija sākumā, kas ir vēl pirms revidentu gala ziņojuma oficiālas nodošanas un publicēšanas, turklāt, līdz revidēto gada pārskatu iesniegšanai VID, uzņēmējiem praktiski nav iespējams veltīt laiku papildu statistikas aizpildīšanai. Līdz ar to ir nepieciešams pagarināts termiņu un to noteikt pēc revidēto gada pārskatu iesniegšanas.

Minēto diskusiju laikā CSP norādīja uz zemo uzņēmēju disciplīnu, kā rezultātā vairāku atskaišu termiņi būtu pagarināmi vienīgi pie nosacījuma, ka atskaites tiek iesniegtas savlaicīgi, tomēr pašreizējā prakse rāda, ka neatkarīgi no termiņa statistikas pārskati tiek iesniegti ar nedēļas nokavēšanos. Vienlaikus CSP piekrīt, ka gada finanšu aktīvu un pasīvu pārskatu nav pamatoti pieprasīt iesniegt pirms revidēto gada pārskatu oficiālas publicēšanas un datu atzīšanas par patiesiem, līdz ar to 1-FAP atskaites termiņš būtu pagarināms līdz 1.jūnijam.

Lai mazinātu administratīvo slogu un pielāgotu statistikas atskaišu iesniegšanu biznesa un grāmatvedības cikliem, nepieciešams finanšu aktīvu un pasīvu 1-FAP gada atskaites iesniegšanas termiņu noteikt 1.jūniju pēc taksācijas gada un attiecīgi sakārtot normatīvo regulējumu.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. noteikt par 1-FAP atskaites iesniegšanas termiņu nākamā gada 1.jūniju pēc taksācijas gada.

Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. Turklāt publiskās pārvaldes pielāgošanās uzņēmēju vajadzībām mazina administratīvo slogu un atvieglo uzņēmējdarbību, padarot uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku jauniem tirgus dalībniekiem.

01.01.2015. CSP Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi MK 06.11.2006. noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi", kas paredz ar 01.01.2015. noteikt par 1-FAP atskaites iesniegšanas termiņu nākamā gada 1.jūniju pēc taksācijas gada. Normatīvā akta sagatavošana CSP budžeta ietvaros
5.4. Limita palielināšana, no kura jāsniedz informācija UIN deklarācijas 2. pielikumā "Darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (personām)"

Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā. Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, bet Lietuvā – 175 stundas, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.

UIN likuma 12.pants paredz, ka darījumos ar saistītiem uzņēmumiem ar nodokli apliekamais ienākums jāpalielina par darījuma vērtības un tirgus vērtības starpību neatkarīgi no darījumu summas un attiecīgi vērtību starpības. Savukārt UIN likuma normu piemērošanas noteikumi nosaka konkrētas metodes pēc kurām nosakāma tirgus cena un šo metožu izvēles nosacījumus.

Attiecīgi atbilstoši UIN likuma normām UIN deklarācijas 2.pielikumā jāiekļauj informācija par jebkura apmēra darījuma vērtības un tirgus vērtības starpību. Jau šobrīd MK 20.12.2011. noteikumu Nr.981 4.19. punkts paredz, ka atsevišķi darījumu summas ir jāuzrāda tikai gadījumos, ja vairākos darījumos ar vienu un to pašu personu izmantotās tirgus vērtības (cenas) noteikšanas metodes atsevišķiem darījumiem ir dažādas, vai atsevišķi darījumi ir veikti par cenām, kas neatbilst tirgus vērtībai.

Praksē nodokļu maksātājam veidojas administratīvais slogs, aizpildot UIN deklarācijas 2. pielikumu ar darījumiem, kuru summas ir nebūtiskas. Līdz ar to nepieciešams samazināt administratīvo slogu saistībā ar UIN deklarācijas 2. pielikumu par darījumiem, kuru summas ir nebūtiskas, nosakot, ka UIN deklarācijas 2.pielikums būtu jāaizpilda tikai nodokļu maksātājiem, ja darījumi ir veikti par cenām, kas atbilst tirgus cenai (vērtībai) un par darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem (personām), kuru summa pārsniedz 5000 EUR.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 20.12.2011. noteikumos Nr.981 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu", kas paredz 4.19.punktā noteikt, ka UIN deklarācijas 2. pielikums ir jāaizpilda tikai nodokļu maksātājiem, kuru darījumi ir veikti par cenām, kas neatbilst tirgus vērtībai vai par darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem (personām), kuru summa pārsniedz 5000 EUR.

Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasībām, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā".
01.01.2016. FM, VID Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi MK 20.12.2011. noteikumos Nr.981 "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu", kas paredz 4.19. punktā noteikt, ka UIN deklarācijas 2. pielikums ir jāaizpilda tikai nodokļu maksātājiem, kuru darījumi ir veikti par cenām, kas neatbilst tirgus vērtībai vai par darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem (personām), kuru summa pārsniedz 5000 EUR. Normatīvā akta izstrāde FM, VID budžeta ietvaros
5.5. Paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums) vienkāršošana

Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā. Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, bet Lietuvā – 175 stundas, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.

Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām šobrīd ir norādāma informācija par ienākuma izmaksas datumu, līdz ar to gadījumos, ja viena veida ienākums tiek izmaksāts vairākos datumos, tas jānorāda par katru izmaksu atsevišķi, kas rada administratīvo slogu uzņēmējam, apkopojot informāciju par katru veikto izmaksu.

Lietuvas un Igaunijas prakses izpēte liecina, ka šajās valstīs, sniedzot atskaites par fiziskajām personām izmaksātajām summām, nav nepieciešams atsevišķi norādīt izmaksāto summu izmaksas datumus.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 25.08.2008. noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 2.pielikumā, kas paredz izslēgt paziņojuma "Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)" 04. rindu "Ienākuma izmaksas datums" un dot iespēju nodokļu maksātājam summēt paziņojumā izmaksas fiziskām personām pa ienākumu veidiem, nenorādot konkrētus ienākuma izmaksas datumus, vai aizstājot šo informāciju ar ienākuma izmaksas mēnesi.

Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasībām, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā".
01.12.2014. FM, VID Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi MK 25.08.2008. noteikumos Nr.677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" 2.pielikumā, kas paredz izslēgt paziņojuma "Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums)" 04. rindu "Ienākuma izmaksas datums" un dot iespēju nodokļu maksātājam summēt paziņojumā izmaksas fiziskām personām pa ienākumu veidiem, nenorādot konkrētus ienākuma izmaksas datumus, vai aizstājot šo informāciju ar ienākuma izmaksas mēnesi. Normatīvā akta izstrāde FM, VID budžeta ietvaros
5.6. Izvērtējuma sagatavošana par nodokļu maksājumu ieviešanu pēc FIFO metodes un viena konta ieviešanu visiem nodokļu maksājumiem

Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un 7 nodokļu deklarēšanai un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, savukārt Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, Lietuvā – 175, bet Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.

Šobrīd uzņēmējiem sagādā problēmas situācija, kad tiek nomaksāti ar tā saimniecisko darbību saistītie nodokļi, bet šo nodokļu samaksa notiek caur dažādiem kontiem, turklāt nodokļu nomaksas rezultātā cilvēciskā faktora rezultātā rodas dažādas kļūdas piemēram naudas summas pārskaitīšana uz nepareizu kontu, vai arī nodokļu pārmaksas gadījumā uzņēmējam ir jāvēršas ar iesniegumu VID par pārmaksāto nodokļu atmaksu vai VID ir jāpatērē laiks lēmuma pieņemšanai par šo summu atmaksu vai novirzīšanu uz citu nodokļu maksājumu segšanai. Minētā situācija rada papildus administratīvo slogu un izmaksas gan uzņēmējiem, gan VID.

Līdz ar to nepieciešams vērtēt iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu uzņēmumam visiem nodokļu maksājumiem un maksājumus veikt pēc FIFO metodes1, t.i., uzņēmums noteiktā laika periodā nomaksā ar tā saimniecisko darbību saistīto nodokļa apmēru uz vienu kontu un brīdī, kad iestājas nodokļa maksājumu nomaksas saistība, VID ir tiesīgs no minētā konta pārskaitīt deklarētā nodokļa apmēru uz attiecīgo budžeta kontu.

Nepieciešams:

1. izstrādāt izvērtējumu par iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un maksājumu FIFO metodi un turpmāk nepieciešamo rīcību.

Vienota nodokļa konta atvēršana uzņēmumam un nodokļu maksāšanas veikšana pēc FIFO metodes, ne tikai atvieglotu ar nodokļu nomaksu saistīto problēmas, bet arī uzlabotu pozīcijas Latvijas Doing Business nodokļu rādītājā, ļaujot apvienot 7 uzskaitītos nodokļu maksājumus vienā, kā arī tādējādi potenciāli samazinot nodokļu nomaksai nepieciešamo laiku vismaz par 25%, un nodrošinātu iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.02.2015. FM, VID Izstrādāts izvērtējums par iespēju ieviest nodokļu maksājumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa, lai nodrošinātu vienu kontu visiem nodokļu maksājumiem un maksājumu FIFO metodi un turpmāk nepieciešamo rīcību. Izvērtējuma sagatavošana FM, VID budžeta ietvaros
5.7. Izvērtējuma sagatavošana par UIN maksāšanas atvieglojumu noteikšanu, t.sk., jaundibinātiem uzņēmumiem pirmo trīs saimnieciskās darbības gadu laikā

Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un nodokļu, tai skaitā, UIN, deklarēšanai un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, savukārt Igaunijā šo dienu stundu skaits gadā ir 81, Lietuvā – 175, bet Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.

Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23.pants nosaka, ka nodokļa maksātāji taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) iemaksā valsts budžetā avansa maksājumu vienas divpadsmitās daļas apmērā no aprēķinātā UIN.

Jaundibināti uzņēmumi pirmajos trīs gados sastopas ar problēmām, kuru cēlonis ir nestabilitāte un zemā tirgus daļa, kā rezultātā viens gads no otra var atšķirties būtiski, tai skaitā, novērtējot tīro peļņu vai zaudējumus. Papildu apgrūtinājums veidojas uzņēmumiem, kuri pirmajā vai otrajā gadā ir strādājuši ar pozitīvu tīro peļņu un attiecīgi nākamajā taksācijas gadā tiem jāmaksā UIN ikmēneša avansa maksājumi. Gadījumā, kad nākamajā gadā uzņēmums cieš zaudējums, šis nodokļa maksāšanas režīms ir liels slogs, jo uzņēmums sastopas ar finansiālām grūtībām, kad iespējams nevar segt parādsaistības un kurām papildus uzlikts apgrūtinājums ik mēnesi maksāt UIN. Šādos gadījumos ir nepieciešams valdes locekļu personisko līdzekļu ieguldījums uzņēmumos, kas tā jau ir salīdzinoši liels uzņēmējdarbības uzsākšanas pirmajos gados.

Jāatzīmē, ka uzņēmumiem, kuru UIN avansa maksājumi mēnesī iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza 711 EUR, ir iespēja UIN avansa maksājumus veikt reizi ceturksnī. Vienlaikus identificējams, ka arī ceturkšņa maksājumi sastāda lielu nodokļa slogu uzņēmējiem to darbības sākumposmā.

Nepieciešams tieši jaundibinātiem uzņēmumiem, kuri atrodas pirmajā uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē, ieviest atvieglotu nodokļu maksāšanas kārtību, piemēram, paredzot UIN aprēķināšanu un nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc pirmo trīs gadu kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu rādītāja vai UIN maksāšanu pēc taksācijas gada, un attiecīgi pēc pirmajiem trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN aprēķināšana un maksāšana būtu piemērojama ierastajā kārtībā. Šāda iespēja jāpiedāvā ir mikro un mazajiem uzņēmējiem, kur tieši uzņēmējdarbības pirmajā fāzē uzņēmēji iegulda savus personiskos līdzekļus un jebkuras UIN izmaksas, kas nav atbilstošas tekošajiem peļņas rādītājiem, rada pastiprinātus draudus.

Ir nepieciešams veicināt jauno uzņēmēju aktīvāku uzņēmējdarbību, kas vērta uz izaugsmi. No valsts puses tas nozīmē piedāvāt pareizos stimulus, kas sakārto finanšu plūsmas uzņēmuma uzsākšanas fāzē, pirms tas ir pakļauts regulāriem UIN avansa maksājumiem.

Tāpat risināms jautājums par ceturkšņa maksājumiem, kas ir mazāki par gada beigās maksājamo UIN. Atsevišķos gadījumos (piemēram, tiek prognozēts ievērojams apgrozījuma samazinājums, uzņēmums ir mainījis darbības veidu) ir iespēja vērsties VID ar lūgumu samazināt UIN avansa maksājumus. Tomēr gadījumā, ja avansa maksājumi būs mazāki par gada beigās maksājamo UIN, tad par starpību tiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic (šāda sistēma tiek praktizēta atsevišķās ES valstīs, piemēram, Lietuvā). Tāpat nepieciešams papildus vērtēt iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam iepriekšējā taksācijas periodā (šobrīd 711 euro mēnesī), līdz kuram UIN avansa maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram līdz 3000 EUR.

Nepieciešams:

1. izstrādāt izvērtējumu par iespēju likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredzēt:

1.1. jaundibinātiem uzņēmumiem veikt UIN aprēķināšanu un nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc pirmo trīs gadu kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu rādītāja vai UIN maksāšanu pēc taksācijas gada, un attiecīgi pēc pirmajiem trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN aprēķināšana un maksāšana būtu piemērojama ierastajā kārtībā;

1.2. iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic;

1.3. iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam iepriekšējā taksācijas periodā līdz kuram UIN avansa maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram, no 711 EUR līdz 3000 EUR

2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā izvērtējuma rezultātus, attiecīgi izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Atvieglotas UIN maksāšanas kārtības ieviešana, īpaši uzņēmuma pirmajos trīs gados veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti tautsaimniecībā, straujāku uzņēmumu skaita un nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu, kā arī veicinātu Latvijas uzņēmēju izaugsmi un konkurētspēju.

01.02.2015. FM 1. Izstrādāts izvērtējums par iespēju likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredzēt:

1.1. jaundibinātiem uzņēmumiem veikt UIN aprēķināšanu un nomaksu vienu reizi gadā vai pirmo reizi pēc pirmo trīs gadu kopējās tīrās peļņas vai zaudējumu rādītāja vai UIN maksāšanu pēc taksācijas gada, un attiecīgi pēc pirmajiem trīs saimnieciskās darbības gadiem UIN aprēķināšana un maksāšana būtu piemērojama ierastajā kārtībā;

1.2. iespēju noteikt, ka uzņēmumiem, kuru apliekamais ienākums iepriekšējā taksācijas periodā nepārsniedza noteiktu summu, UIN avansa maksājumi nav jāveic;

1.3. iespēju paaugstināt slieksni UIN avansa maksājumam iepriekšējā taksācijas periodā līdz kuram UIN avansa maksājumus var veikt reizi ceturksnī, piemēram, no 711 EUR līdz 3000 EUR

2. Ņemot vērā šā pasākuma 1.punktā izvērtējuma rezultātus, attiecīgi izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Normatīvā akta izstrāde FM budžeta ietvaros
5.8. Pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtības pārskatīšana un atvieglošana

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109.pantā noteikto kārtību, VID, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, pārceļ apstiprināto pārmaksāto PVN summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo PVN summu, 30 dienu laikā pēc: 1) PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa; 2) nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja nodokļa deklarācija ir iesniegta pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa; 3) precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam ir PVN parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parāds, VID pārmaksāto PVN summu pirms tā pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu maksājumu un nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai. Ja reģistrētam nodokļa maksātājam pēc pārmaksātās PVN summas novirzīšanas parādu segšanai joprojām ir pārmaksātā PVN summa, to pārceļ uz nākamajiem taksācijas periodiem. Beidzoties taksācijas gadam, VID PVN pārmaksu atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā 10 dienu laikā pēc tam, kad VID apstiprinājis pārmaksāto PVN summu par taksācijas gadu.

Pārmaksāto PVN summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, VID atmaksā reģistrētā nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā, ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto termiņu, ja ir īstenots kāds no minētajā likumā noteiktajiem nosacījumiem:

1) reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;

2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;

3) pārmaksātā PVN summa, kas izveidojusies par pamatlīdzekļiem, pārsniedz 142,29 euro un reģistrētais nodokļa maksātājs ir pieprasījis šīs pārmaksātās PVN summas atmaksu;

4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un metāllūžņu darījumiem;

5) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.

Lai veicinātu reģistrētā nodokļa maksātāja apgrozāmo līdzekļu apriti un attiecīgi to attīstību, nepieciešams izvērtēt Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto regulējumu par pārmaksātā PVN atmaksāšanas kārtību un iespēju samazināt minētā likuma 109.panta piektajā daļā norādīto summu apmēru.

Nepieciešams

1. sagatavot izvērtējumu (ar secinājumiem un priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem) par iespēju Pievienotās vērtības nodokļa likumā samazināt ārpus iekšzemes darījumu apjomu slieksni (šobrīd 90 procenti) un pārmaksātās PVN summas slieksni šādos gadījumos:

1) reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;

2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un reģistrētā nodokļa maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;

3) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un metāllūžņu darījumiem;

4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.

Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm un ietekmēs ar nodokļu nomaksu veikšanas vieglumu.

01.02.2015. FM sadarbībā ar VID Izstrādāts un iesniegts Plāna vadības grupai izvērtējums (ar secinājumiem un priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem) par iespēju Pievienotās vērtības nodokļa likumā samazināt ārpus iekšzemes darījumu apjoma slieksni (šobrīd 90 procenti) un pārmaksātās PVN summas slieksni šādos gadījumos:

1) reģistrētā nodokļu maksātāja ar PVN 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 90 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;

2) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un reģistrētā nodokļu maksātāja ar PVN 0 procentu likmi vai PVN samazināto likmi apliekamo darījumu apjoms vai to darījumu apjoms, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, ir vismaz 20 procenti no kopējās ar PVN apliekamo darījumu vērtības;

3) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 1422,87 euro un ir izveidojusies par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar būvniecības, kokmateriālu un metāllūžņu darījumiem;

4) pārmaksātā PVN summa pārsniedz 11 382,97 euro.

Izvērtējuma un normatīvā akta sagatavošana FM budžeta ietvaros
5.9. Statistikas pārskatu automatizēta iesniegšana, paaugstinot grāmatvedības programmu funkcionalitāti

Pēc Doing Business 2014 rādītājiem grāmatvedības vešanai un ar nodokļu deklarēšanu saistīto atskaišu sagatavošana un maksāšanai uzņēmēji patērē 264 stundas gadā, no kurām 139 stundas tiek tiešā veidā veltītas tiem nodokļiem un uzskaitei, kas saistīta ar darba ņēmēju algām un sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tikmēr Igaunijā šo dienu stundu skaits ir 81, bet Lietuvā – 175, turklāt Eiropas un Centrālāzijas valstu vidējais rādītājs ir 246 stundas gadā.

Lai gan CSP statistikas atskaites ir aizpildāmas elektroniski, katra datu vietne ir aizpildāma internetā manuāli, kā rezultātā atskaišu aizpildīšana prasa lielu laika patēriņu informācijas atlasei no informācijas avota (grāmatvedības programmas) uz CSP veidlapu, kas varētu tikt automatizēta, līdzīgi kā tas jau ir ieviests ar VID EDS. Turklāt, arī CSP veidlapās informācija par iepriekšējo periodu jau pašlaik aizpildās automātiski.

Uzņēmēji ir konstatējuši, ka liela daļa CSP norādāmās informācijas tiek uzskaitītas savlaicīgi grāmatvedības programmās, līdz ar to, izstrādājot datu automātiskas pārneses programmu, statistikas atskaites tiktu aizpildītas automātiski, kā rezultātā tiktu samazināts patērētais laiks un uzlabotos datu kvalitāte, jo tiktu samazināts cilvēka kļūdu faktors.

Lai pilnveidotu statistikas pārskatu iesniegšanas kārtību, EM organizēja tikšanos ar CSP, LTRK, grāmatvedības datorprogrammu s, kuras rezultātā tika panākta vienošanās, ka tiks identificēts konkrēts to statistikas pārskatu saraksts, kur iesniedzamie dati būtu nolasāmi no grāmatvedības uzskaites programmām, turpmāk CSP izstrādās tehnisko specifikāciju, kā šie statistikas pārskati būtu aizpildāmi elektroniski no grāmatvedības uzskaites sistēmām, un balstoties uz šo grāmatvedības datorprogrammu izstrādāji varēs uzsākt darbu pie jauna produkta izstrādes, ar kura rīka palīdzību statistikas pārskatus būtu iespējams aizpildīt automātiski no grāmatvedības programmas.

Nepieciešams:

1. CSP sagatavot aktuālāko statistikas pārskatu kopu, kas satur tipveida grāmatvedības programmās pieejamos datus un kuru iesniegšanai pakļauta lielākā uzņēmēju kopa;

2. izstrādāt un saskaņot specifikāciju datu automatizētai ievadei statistikas pārskatos, uz kā pamata grāmatvedības programmu izstrādātāji var attīstīt jaunu produktu programmu lietotājiem;

3. publicēt minētās specifikācijas CSP mājas lapā.

Minētā pasākuma ieviešana uzlabos uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

01.01.2015. CSP 1. Sagatavota aktuālākā statistikas pārskatu kopa, kas satur tipveida grāmatvedības programmās pieejamos datus un kuru iesniegšanai pakļauta lielākā uzņēmēju kopa;

2. Izstrādāta un saskaņota specifikācija datu automatizētai ievadei statistikas pārskatos, uz kā pamata grāmatvedības programmu izstrādātāji var attīstīt jaunu produktu programmu lietotājiem.

3. Publicētas minētās specifikācijas CSP mājas lapā.

CSP budžeta ietvaros.
5.10. Vadlīnijas grāmatvedības organizācijas dokumentu sagatavošanai

Pasākums par vadlīniju izstrādi grāmatvedības dokumentu sagatavošanai tikai iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam. Saskaņā ar MK 18.092012. sēdes protokollēmuma Nr.52 7.§ "Likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu likumā"" 3.punktā doto uzdevumu – FM sadarbībā ar EM, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un profesionālajām asociācijām grāmatvedības un revīzijas jomā tika izvērtēt iespēju piemērot grāmatvedības vienkāršā ieraksta sistēmu visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. 2012.gada nogalē noritēja darbs pie situācijas izvērtēšanas un iespējām ļaut vienkāršā ieraksta sistēmu izmantot visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. Darba grupas ietvaros tika secināts, ka šobrīd pasākumu nav iespējams īstenot, jo ir ierobežots EK 4.direktīvas par grāmatvedību deleģējums un ir saskatāmi riski grāmatvedības datu atspoguļošanai gadījumos, kad uzņēmums pāries no vienkāršās ieraksta sistēmas uz divkāršo (vai otrādi), t.i., zaudēs vai iegūs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.

Vienlaikus secināts, ka mikrouzņēmumiem (SIA) grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku izstrādāšana. Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā būtu noderīgi vienkāršoti un centralizēti sagatavoti grāmatvedības organizācijas dokumentu paraugi vadlīniju vai rokasgrāmatas formā, kas nav saistīti ar konkrētu nozari. Tajā skaitā, būtu noderīgs grāmatvedības kontu plāna paraugs vai centralizēts grāmatvedības kontu plāns, kuru varētu izmantot brīvprātīgai lietošanai tajos gadījumos, kad uzņēmējs nevēlas sagatavot un izmantot pats savu grāmatvedības kontu plānu. Būtu nepieciešams izstrādāt arī grāmatvedības politiku paraugus.

Vienlaikus 20.07.2013. ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, ar ko groza Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK un šī jaunā Grāmatvedības Direktīva jāpārņem 2 gadu laikā, t.i., līdz 01.07.2015. Jaunās Grāmatvedības Direktīvas mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī samazināt administratīvo slogu jo īpaši mazajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā minēto, FM ir uzsākts darbs pie jauna Gada pārskatu likuma izstrādes, kas paredz atvieglot prasības mazajiem uzņēmumiem, līdz ar to būs nepieciešams sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas

Nepieciešams:

1. sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas.

Minēto pasākumu ieviešana būtiski samazinātu laiku, kas jāpatērē gada pārskatu aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt uzlabot uzņēmēju viedokli GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājā.

01.01.2016. FM sadarbībā ar EM un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām Sagatavota grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 5.5.pasākums precizētā redakcijā

Vadlīniju sagatavošana FM budžeta ietvaros.
5.11. Brīdinošas informācijas aprite EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību

Ar 01.01.2012. uzņēmējiem ir ieviesta EDS, kas paredz kārtot formalitātes tikai elektroniskā formā. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad sniedzot PVN deklarācijas, uzņēmējam ir problēmas ar PVN apliekamā ienākuma atgūšanu, kas saistīts ar tā darījuma partnera saimnieciskās darbības pārtraukšanu, tādējādi apgrūtinot laicīgu grāmatvedības pārskatu gatavošanu uzņēmumā.

Lai risinātu minēto situāciju nepieciešams uzlabot EDS funkcionalitāti un nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību.

2013.gadā VID tika uzsākta izmaiņu veikšana EDS, kuras mērķis nodrošināt PVN deklarācijas kontroli un informēt nodokļu maksātāju ar brīdinājumu, ka deklarācijā norādītajam nodokļu maksātāja darījuma partnerim darījuma veikšanas brīdī ir apturēta saimnieciskā darbība, norādot saimnieciskās darbības apturēšanas datumu. Pasākuma izpilde tika apturēta un kavējās saistībā ar prioritārajiem eiro ieviešanas pasākumiem EDS. Brīdinošas informācijas norādīšana EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību tiks nodrošināta 2014.gadā.

Nepieciešams:

1. nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību ar 01.11.2014.

Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasību kārtošanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.

01.11.2014. FM, VID Nodrošināta brīdinošas informācijas aprite EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību ar 01.11.2014.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 5.3.pasākums precizētā redakcijā

FM, VID budžeta ietvaros
5.12. Uzņēmējiem nepieciešamās informācijas par nodokļu nomaksu un deklarāciju aprites uzlabošana EDS

Šobrīd EDS neparedz iespēju nodokļa deklarācijas iesniegt pirms taksācijas perioda beigām.

Praksē ir situācijas, kad uzņēmumam būtu vienkāršāk un lētāk organizēt nodokļu uzskaites darba plūsmu, iesniedzot deklarāciju pirms taksācijas perioda beigām gadījumos, kad nodokļu deklarācijas saturs jau ir iepriekš zināms, ja šāda iespēja tiktu paredzēta.

2014.gadā VID tiks izveidots risinājums, lai realizētu līdz šim nodrošinātā ierobežojuma - aizliegt EDS deklarāciju iesniegšanu pirms taksācijas perioda beigām, atcelšanu. Iesniedzot deklarāciju priekšlaicīgi, tā tiks sekmīgi pieņemta un nodota pārnešanai uz Nodokļu informācijas sistēmas datu bāzi.

Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju ar pilnīgu informāciju par tā pienākumiem sagatavot un noteiktos termiņos sniegt attiecīgās nodokļu deklarācijas, nepieciešams izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas nodokļu maksātājam ir jāiesniedz.

Šobrīd vairāku deklarāciju dokumentu ievada formās (piemēram PVN deklarācijas pielikums "PVN 1-I") vienlaicīgi uz ekrāna tiek attēlotas vienīgi 10 ierakstu rindas. Veicot vairāk kā 10 ierakstus, lietotājam ir jāpārvietojas starp vairākām ievadformas lapām. Līdz ar minēto, veicot lielu skaitu ierakstu, lietotājam ir apgrūtinoši pārskatīt visus veiktos ierakstus (piemēram, datu manuālas pārbaudes nolūkā).

Tāpat šobrīd EDS dokumentus var iesniegt pa vienam, tomēr būtu noderīga iespēja iesniegt vairākus dokumentus vienlaicīgi.

Pastāv atšķirības Nodokļu maksātāju deklarēšanas sistēmā (NMDS) sistēmā uzreiz redzamajos datos un datos, kuri tiek saņemti pēc uzņēmēja nodokļu nomaksas stāvokļa informācijas aktualizācijas pieprasījuma. Turklāt negatīvi tika atzīmēts minētā aktualizācijas pieprasījuma ilgais izpildes laiks.

Aizpildot UIN avansa maksājumu aprēķinu, uzņēmējiem ir jānorāda informācija par taksācijas periodā samaksāto UIN avansa maksājumu kopējo apmēru. Turklāt, aprēķinot UIN avansa maksājumus, UIN summa ir jākoriģē atbilstoši CSP noteiktajam pirmstaksācijas gada kopējam patēriņa cenu indeksam (vai kopējam patēriņa cenu indeksam pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot CSP noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu). Uzņēmējiem administratīvais slogs UIN avansa aprēķināšanai tiktu samazināts, ja tiktu atvieglota pieeja minētajai informācijai, to informatīvi vai automātiska aprēķina veidā iekļaujot UIN avansa maksājumu aprēķina veidlapā deklarācijas sagatavošanas brīdī.

Nepieciešams:

1. 2014.gada ietvaros izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz:

1.1. iespēju iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pirms taksācijas perioda beigām;

1.2. lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas nodokļu maksātājam ir jāiesniedz;

1.3. nodokļu maksātājus automātiski brīdināti par deklarāciju neiesniegšanu;

1.4. nodokļu maksātājam iespēju aprēķināt parāda summu uz noteiktu datumu (kalendārs);

2. 2015.gada ietvaros izstrādāt EDS izmaiņas, kas paredz:

2.1. iespēju nodokļu deklarāciju ievadformās attēlot lielāku ierakstu skaitu pēc nodokļu maksātāja paša izvēles (piemēram, neierobežota skaita ierakstus, 100 vai 20 ierakstus vienā lapā);

2.2. iespēju EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi;

2.3. NMDS sistēmas sniegtās informācijas attēlojuma aktualizēšanu un ātrdarbību;

2.4. UIN deklarācijas sagatavē iekļaut informāciju par nodokļu maksātāja taksācijas periodā samaksāto UIN avansa maksājumu apmēru, kā arī informāciju par CSP noteiktajiem patēriņa cenu indeksiem, kas izmantojami UIN avansa maksājumu aprēķinā.

Ieviešot šo pasākumu, tiktu mazināts uzņēmējiem administratīvais slogs saistībā ar darba organizācijas plānošanu un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošinās iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Pasākums identificēts 2013.gadā veiktā pētījuma "Administratīvo prasību izvērtējums nodokļu jomā un priekšlikumu izstrāde uzņēmēju administratīvā sloga samazināšanai nodokļu jomā".

Tāpat pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem

1.01.07.2015.

2. 01.01.2016.

VID 1. 2014.gada ietvaros izstrādātas EDS izmaiņas, kas paredz:

1.1. iespēju iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pirms taksācijas perioda beigām;

1.2. lietotājam EDS sākumlapā informāciju par deklarāciju iesniegšanas plānu, ko pēc VID rīcībā esošās informācijas nodokļu maksātājam ir jāiesniedz;

1.3. nodokļu maksātājus automātiski brīdināti par deklarāciju neiesniegšanu;

1.4. nodokļu maksātājam iespēju aprēķināt parāda summu uz noteiktu datumu (kalendārs);

2. 2015.gada ietvaros izstrādātas EDS izmaiņas, kas paredz:

2.1. iespēju nodokļu deklarāciju ievadformās attēlot lielāku ierakstu skaitu pēc nodokļu maksātāja paša izvēles (piemēram, neierobežota skaita ierakstus, 100 vai 20 ierakstus vienā lapā);

2.2. iespēju EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi;

2.3. NMDS sistēmas sniegtās informācijas attēlojuma aktualizēšanu un ātrdarbību;

2.4. UIN deklarācijas sagatavē iekļaut informāciju par nodokļu maksātāja taksācijas periodā samaksāto UIN avansa maksājumu apmēru, kā arī informāciju par CSP noteiktajiem patēriņa cenu indeksiem, kas izmantojami UIN avansa maksājumu aprēķinā.

VID budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 6. Pārrobežu tirdzniecība - muita  
6.1. Kravu muitošanas procesu pilnveidošana, normatīvajos aktos noteiktajā apjomā atvieglojot tranzīta kravu plombēšanu, un plašāka muitas vienkāršojumu piemērošana

Pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business 2014 Latvija ir ierindota 17.vietā. Salīdzinoši Igaunija ir novērtēta 7.vietā, bet Lietuva – 15.vietā, kas skaidrojams ar izmaksu apmēriem importa-eksporta darījumiem. Vērojams, ka Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir lielāks nekā kaimiņvalstīs

Saskaņā ar Komisijas 02.07.1993. Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr. 2454/93), 357.panta 1. un 4.punktu (1987.gada 20.maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru 11.pantu un I. papildinājuma 31.pantu) preces, kam jāpiemēro Kopienas (Kopīgā) tranzīta procedūra, neizlaiž, ja tām nav uzlikta plomba, izņemot gadījumus, kad nosūtītāja muitas iestāde atbrīvo no pienākuma uzlikt plombu, ja, ņemot vērā citus iespējamos identifikācijas pasākumus, preču apraksts tranzīta deklarācijā sniegtajā informācijā vai papildu dokumentos padara tās viegli identificējamas.

Analizējot 2014.gada 1.ceturksnī Latvijas muitas kontroles punktos piemēroto tranzīta procedūru statistiku, ir jāatzīmē, ka 84,9% no piemērotajām tranzīta procedūrām ir piemērotas vienkāršotā kārtība, t.i., izmantojot piešķirtās atļaujas atzītā nosūtītāja statusam, kas nozīmē, ka to ir veikuši paši uzņēmēji, bez muitas iestāžu starpniecības. Rīgas ostā šādi noformēto kravu īpatsvars ir 78,6%, taču, neskatoties uz to, dažkārt tranzīta kravas izlaišana no Rīgas brīvostas brīvo zonu termināliem laika ziņā var aizņemt līdz vairākām stundām, kas būtiski palielina izmaksas un padara Rīgas ostas terminālus kā tranzīta kravām nepievilcīgu ostu, kā rezultātā nepieciešams meklēt risinājumus tranzīta kravu aprites paātrināšanai, t.sk. izvērtējot tranzītu kravu plombēšanas kārtības atvieglošanas iespējamību.

Šobrīd spēkā esošas ir 84 atļaujas atzītā nosūtītāja un/vai atzītā saņēmēja statusa izmatošanai, kas nodrošina komersantiem (atļauju turētājiem) iespēju pieteikt preces tranzīta procedūrai atļaujā noteiktajās vietās, iesniedzot muitas deklarāciju elektroniskā veidā VID informācijas sistēmās, un izlaist tranzīta procedūrai elektroniski pieteiktās preces patstāvīgi (neuzrādot preces un tranzīta deklarāciju nosūtītāja muitas iestādē), ja muitas iestāde komersantiem (atļauju turētājiem) nav paziņojusi par nepieciešamību pārbaudīt muitojamās preces un muitojamo preču dokumentus.

Pamatojoties uz komersantu iesniegumiem, VID Muitas pārvalde atbilstoši regulas Nr. 2454/93 357. un 399.panta nosacījumiem jau šobrīd ir pieņēmusi lēmumus:

1) atbrīvot no pienākuma uzlikt atzītā nosūtītāja plombas šādos gadījumos:

a) kravām, kas tiek nosūtītas ar neskartu nodrošinājumu, ar kurām pirms nosūtīšanas tranzītā netiek veiktas nekādas darbības (izkraušana, iekraušana) un kas paredzētas nosūtīšanai pa dzelzceļu - 7 komersanti;

b) kravām, kuras tiek pārvadātas pa dzelzceļu specializētos dzelzceļa vagonos, ar dzelzceļa platformām un pusvagoniem pārvadājamām kravām, autotransporta līdzekļiem savā gaitā un lielgabarīta kravām neuzlikt ar atzītā nosūtītāja atļauju apstiprināto atzītā nosūtītāja nodrošinājumu – 8 komersanti;

2) noteikusi precēm citus identifikācijas līdzekļus - gadījumos, kad preces izmērs ir neliels un tās no komersanta muitas noliktavas tiek vestas transporta līdzeklī, kas nav piemērots plombēšanai, kravu identificēšanai izmantot pašlīmējošas uzlīmes – 9 komersanti.

Komersantiem, piemērojot Kopienas (Kopīgā) tranzīta procedūras vienkāršojumu - atzītais nosūtītājs - būtiski samazinās administratīvais slogs, jo komersanti paši, bez muitas iestāžu starpniecības piemēro precēm tranzīta muitas procedūras, bez kravas un tās pavaddokumentu uzrādīšanas muitas iestādē, tādejādi efektīvāk izmantojot komersantam pieejamos darbaspēka un finansiālos resursus.

Saskaņā ar 14.11.1975. Muitas Konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti (turpmāk - TIR konvencija) 19.pantu un 19.panta 0.19. "paskaidrojošo rakstu", nosūtītāja muitas iestādei, pirms izlaist preces TIR procedūrā transportlīdzeklim jāuzliek muitas nodrošinājums.

Pamatojoties uz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes priekšlikumu par nacionālā TIR procedūras vienkāršojuma ieviešanu, Finanšu ministrija un VID Muitas pārvalde sadarbībā ar nacionālo garantējošo asociāciju – biedrību "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto" ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu "Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība" projektu, kas paredz pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā statusa izveidošanu. MK noteikumu projekts paredz, ka pilnvarotais TIR nosūtītājs – persona, kas ir saņēmusi atbilstošo Valsts ieņēmumu dienesta atļauju –, ir tiesīgs piemērot TIR procedūru, neuzrādot preces, transportlīdzekli un TIR karneti nosūtītāja muitas iestādei.

Nepieciešams:

1. izvērtēt tranzīta kravu aprites paātrināšanai regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumu piemērošanu, izlaižot Kopienas tranzīta procedūrā preces, kas ir iekrautas jūras konteineros ar preču nosūtītāja neskarto nodrošinājumu, ievērojot 4.punktā noteikto attiecībā uz preču identifikāciju:

- preces tika pārvadātas ar jūras konteineri, bez preču pārkraušanas pārvadājuma laikā;

- jūras konteinerim uzliktā preču nosūtītāja kravas plomba atbilst starptautiskajiem kravas nodrošinājumu (plombu) standartiem (piemēram, ISO 17712:2013 "Freight containers - Mechanical seals"), ir norādīta jūras transporta preču dokumentos un ir neskarta;

- tranzīta deklarācijā un pavaddokumentos norādītā informācija atbilst regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumiem (preces un preču daudzums ir viegli identificējami, preču apraksts pietiekami precīzs, lai preci varētu identificēt un klasificēt saskaņā ar Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru, kas noteikta ar Padomes 23.07.1987. Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu un ikgadējiem grozījumiem tās I pielikumā, tranzīta deklarācijas 44.ailē norādīta preču nosūtītāja kravas plomba);

2. īstenot aktivitātes, kas paredz veicināt tranzīta kravu apriti, sadarbojoties ar Latvijas loģistikas un transporta nozares asociācijām atbalsta sniegšanā uzņēmējiem (informācijas kampaņa, konsultācijas, pārrunas ar ostas kravu apstrādes uzņēmumiem, kuri varētu sniegt šādu pakalpojumu citiem komersantiem (autopārvadātājiem)), lai paplašinātu Kopienas tranzīta procedūras vienkāršojuma - atzītais nosūtītājs - izmantošanu;

3. izstrādāt un publicēt VID mājas lapā tranzīta kravu muitošanas procesu aprakstus, kravu izvešanai no Rīgas ostas.

Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu ātrākas pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem.

01.01.2015. VID 1. Izvērtēta tranzīta kravu aprites paātrināšanai regulas Nr. 2454/93 357.panta 4.punkta noteikumu piemērošana, izlaižot Kopienas tranzīta procedūrā preces, kas ir iekrautas jūras konteineros ar preču nosūtītāja neskarto nodrošinājumu, ievērojot 4.punktā noteikto attiecībā uz preču identifikāciju.

2. Īstenot aktivitātes, kas paredz veicināt tranzīta kravu apriti, sadarbojoties ar Latvijas loģistikas un transporta nozares asociācijām atbalsta sniegšanā uzņēmējiem (informācijas kampaņa, konsultācijas, pārrunas ar ostas kravu apstrādes uzņēmumiem, kuri varētu sniegt šādu pakalpojumu citiem komersantiem (autopārvadātājiem)), lai paplašinātu Kopienas tranzīta procedūras vienkāršojuma - atzītais nosūtītājs - izmantošanu.

3 Izstrādāti un publicēti VID mājas lapā tranzīta kravu muitošanas procesu apraksti kravu izvešanai no Rīgas ostas.

VID budžeta ietvaros
6.2. Elektroniskās informācijas aprite muitā – muitas maksājumus veikt tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv, un iespēja uzņēmējiem elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas n

Lai vienkāršotu muitošanas procesu, samazinot muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas gan komersantiem, gan valsts iestādēm un paaugstinātu muitas kontroles un riska analīzes efektivitāti, un samazinātu krāpniecības iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un legālu tirdzniecību un nodrošinātu attiecīgo ES normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā 2006.gadā uzsākta e-muitas projekta īstenošana. E-muitas projekta ieviešana notiek vairākos posmos. Līdz šim ieviesta Eksporta kontroles sistēma un Importa kontroles sistēma, kas nodrošina eksporta deklarāciju, kā arī izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju elektronisku iesniegšanu un apstrādi, automātisku riska analīzi atbilstoši Kopienas riska kritērijiem un elektronisku datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar jaunajām sistēmām Latvijas muitā tika ieviesta jauna komersanta lietotāja saskarne, kas nodrošina TIR/tranzīta deklarāciju elektronisku iesniegšanu. Sistēmās ir integrēta Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI), kas sasaistīta ar EK centrālo Ekonomisko operatoru sistēmu (EOS) un nodrošina datu apmaiņu par Latvijā un citās ES dalībvalstīs Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēmā (EORI) reģistrētām personām, t.sk., atzītajiem komersantiem.

Ieviešot Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas EMDAS funkcionalitāti importa muitas procedūru noformēšanai, ar 2014.gada 6.maiju ir nodrošināta iespēja uzņēmējiem elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, tai skaitā, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas.

Nepieciešams turpināt uzlabot elektronisko muitas vidi, izmantojot jau ieviesto EMDAS platformu.

VID tiek turpināta projekta "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas izstrāde, pilnveidošana un uzturēšana" īstenošana:

- 06.05.2014. EMDAS produkcijas vidē tika uzstādīta versija, kurā realizēta jaunā EMDAS funkcionalitāte importa muitas procedūru noformēšanai, tai skaitā, vienkāršoto un muitas vērtības deklarāciju datu elektroniskai iesniegšanai un apstrādei, aizstājot līdz šim importa muitas procedūru formēšanai izmantoto deklarēšanas sistēmu ASYCUDA++;

- turpinās darbs pie e-pakalpojumu izstrādes un testēšanas muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv.

Lai nodrošinātu komersantiem iespēju elektroniski iesniegt datus preču pagaidu uzglabāšanas noformēšanai:

- ir izstrādāta manifestu funkcionalitātes un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes 1. un 2.kārta EMDAS komersanta un muitas modulī,

- 2014.gadā turpinās darbs pie pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanas un apstrādes funkcionalitātes (3.kārta), kā arī vienotas elektroniskas preču uzskaites izstrādes EMDAS.

Projekta "EMDAS izstrāde, pilnveidošana un uzturēšana" īstenošanas termiņš ir 30.06.2014. Pēc ERAF projekta beigām, 2014.gadā EMDAS pilnveidošana tiks turpināta Jauno politikas iniciatīvu īstenošanai papildus piešķirtā finansējuma ietvaros.

Nepieciešams:

1. nodrošināt e-pakalpojumu muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv;

2. nodrošināt pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanas un apstrādes, kā arī vienotas pagaidu uzglabāšanai deklarēto preču uzskaites funkcionalitātes izstrādi EMDAS.

Ieviešot minēto pasākumu, uzņēmējiem tiks nodrošināta vienota sistēma elektronisku muitas deklarāciju un citu ar muitu saistītu datu iesniegšanai un apstrādei.

01.01.2015. VID 1. Nodrošināts e-pakalpojums muitas maksājumu veikšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot portālu www.latvija.lv.

2. Nodrošināta pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšana un apstrāde, kā arī vienotas pagaidu uzglabāšanai deklarēto preču uzskaites funkcionalitātes izstrāde EMDAS.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 6.1.pasākums precizētā redakcijā
Projekta izstrāde ERAF budžeta ietvaros, VID budžeta ietvaros
6.3. Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) ieviešana

SKLOIS projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums būs nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu. SKLOIS projekta rezultātā tiktu nodrošināta "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.

SKLOIS projekta ietvaros ir veikta esošo un nākotnes biznesa procesu apzināšana un definēšana, precizēts projekta attīstības modelis un izmaksu sadalījums, kā arī pabeigts darbs pie projekta ieviešanai nepieciešamo tehnisko specifikāciju izstrādes. 2013.gada laikā projekta ietvaros ir veikta iepirkuma procedūra – slēgts konkurss "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde, integrācija, e-pakalpojumu izstrāde" un 2014.gadā noslēdzot līgumu ar izvēlēto pretendentu uzsākta SKLOIS sistēmas praktiska izstrāde un ieviešana.

Nepieciešams nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu.

Nepieciešams:

1. nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, paredzot nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu.

Ieviešot minēto pasākumu, tas atvieglotu dokumentu aprites un noformēšanas kārtību pārrobežu tirdzniecības uzņēmējiem.

01.07.2015 SM Nodrošināta projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošana un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešana, paredzot nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Valsts robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 6.2.2. un 6.2.3.pasākums precizētā redakcijā

Projekta izstrāde SKLOIS budžeta ietvaros.
6.4. Administratīvā sloga mazināšana marķējamo akcīzes preču apritē iesaistītajiem uzņēmējiem

MK 07.04.2009. noteikumi Nr.320 "Kārtība, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām" nosaka kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām, tajā skaitā nosacījumus par pasūtāmo akcīzes nodokļa marku daudzumu, to izsniegšanas termiņus un saņemšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par izlietotajām akcīzes nodokļa markām. Tostarp kārtība regulē akcīzes nodokļa marku lietošanu, attiecīgā uz akcīzes precēm, kuras laistas brīvā apgrozībā vai nodotas patēriņam, izvestas uz citu dalībvalsti vai valsti, kas nav dalībvalsts. Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi nosaka sadrumstalotu uzskaiti alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanai ar akcīzes nodokļa markām.

Līdz ar to nepieciešams izstrādāt jaunus MK noteikumus par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas kārtību, lai vienkāršotu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanas sistēmu un samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nosakot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanu atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes nodokļa likmes.

Nepieciešams:

1. izstrādāt jaunus MK noteikumus par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas kārtību, nosakot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanu, atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes nodokļa likmes

Ieviešot minēto pasākumu, tas vienkāršotu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanas sistēmu un samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ka arī nodrošinātu ātrākas pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem.

01.07.2015. FM, VID Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK jauni MK noteikumi par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanas kārtību, nosakot alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu (izņemot cigaretes) marķēšanu, atbilstoši alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijām, pēc kurām tiek noteiktas akcīzes nodokļa likmes. Normatīvā akta izstrāde FM, VID budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 7. Līgumsaistību izpilde  
7.1. Augstākās tiesas reformu veikšana un kompetenču pārdales īstenošana starp tiesu instancēm - "tīrās tiesu instances" ieviešana.

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" noteic, ka pakāpeniski tiks pārdalīta kompetence starp tiesu palātām, apgabaltiesām un rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas 31.12.2016. visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa. Termiņi reformas īstenošanai nostiprināti likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 57. punktā, proti:

1) līdz 31.12.2014. decembrim pastāv Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta;

2) līdz 31.12.2016. pastāv Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta.

Norādāms, ka ir pabeigts darbs pie tiesu kompetenču pārdales jeb pārejas uz "tīrajām tiesu instancēm" kriminālprocesā. 01.01.2014. stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz pārejas noteikumus, lai nodrošinātu pakāpenisku lietu nodošanu attiecīgajām tiesu instancēm pēc piekritības. Attiecībā uz tiesu kompetenču pārdali, vēl nepieciešams turpināt darbu pie tiesu kompetenču pārdales civilprocesā, lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu arī civilprocesā. Tā nodrošināšanai jau ir veikti pirmie pasākumi: 04.01.2014. stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz rajonu (pilsētas) tiesu kompetencē nodot lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210 000 euro, un kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās izskatīja apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa.

Sagaidāms, ka reformas rezultātā tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai, tajā skaitā, uzņēmējiem saprotamāka tiesu instanču sistēma, vienādojot piekritības noteikumus un nosakot, ka neatkarīgi no prasības priekšmeta un tā summas, visus pieteikumus kā pirmās instances tiesa skatīs pilsētas (rajona) tiesa.

Līdz ar to nepieciešams nodrošināt grozījumu Civilprocesa likumā sagatavošanu, ar mērķi pakāpeniski veikt kompetenču pārdali starp tiesu instancēm civilprocesā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu Augstākās tiesas reformu un kompetenču pārdali starp tiesu instancēm

Minētā pasākuma ieviešana samazinās komercstrīdu risināšanai. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

01.11.2014. TM Noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu Augstākās tiesas reformu un kompetenču pārdali starp tiesu instancēm. Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
7.2. Normatīvā regulējuma sakārtošana elektronisko dokumentu aprites ieviešanai tiesu iestādēs

Pēc Doing Business 2014.gada datiem Latvijā līgumsaistību izpilde aizņem 469 dienas un 27 procedūras. Lietuvā – 300 dienas un 32 procedūras, Igaunijā – 425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2015.gadam.

Tiesu administrācija 2013.gadā īstenoja Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros tiek izveidota elektroniska platforma (Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs, t.sk., iesniegt elektroniskos dokumentus – elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas, nodrošinot arī to apstrādi.

Datu izplatīšanas sistēmas publiskā daļa produkcijas versijā jaunajā tiesu portālā www.tiesas.lv ir pieejama no 15.03.2013. Ir pabeigta elektroniskās platformas, kas nodrošinās elektronisko dokumentu apriti tiesu iestādēs, ieviešana, nodrošinot arī to apstrādi. Šobrīd elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas ir iespējams lejuplādēt un izdrukāt, iespēja aizpildīt veidlapas on-line ir atspējota, jo nav izsludināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.

Pašlaik TM strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs, tajā skaitā, lai personas varētu dokumentus tiesā iesniegt elektroniskā formā. Ir secināts, ka pamatā grozījumi būs nepieciešami Civilprocesa likumā. Minētie grozījumi ir iesniegti izskatīšanai TM pastāvīgajā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā. Pēc izstrādāta grozījumu projekta izskatīšanas darba grupā, tas tiks iesniegts VK izsludināšanai VSS.

Nepieciešams:

1. sagatavot nepieciešamos grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.

Minētā pasākuma ieviešana samazinās komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2015. TM Noteiktā kārtībā izstrādāti un iesniegti MK grozījumi Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 7.4.2.pasākums precizētā redakcijā

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
7.3. Šķīrējtiesu regulējuma sakārtošana

Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi.

Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu.

Lai ieviestu efektīvu un caurskatāmāku šķīrējtiesu regulējumu, 2012.gadā TM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm vērtēja šobrīd pastāvošo starptautisko praksi, t.sk., ANO 21.06.1985. UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikuma redakciju, un izstrādāja likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Šķīrējtiesu likums (Nr.1039/Lp11) izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, savukārt likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.1038/Lp11) izsludināts 2014.gada 1.oktobrī un stāsies spēkā 2014.gada 1.novembrī.

Nepieciešams:

1. izstrādāt ar Šķīrējtiesu likumu saistītos MK noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pastāvīgā šķīrējtiesa reģistrējama un izslēdzama no šķīrējtiesu reģistra un valsts nodevas apmēra un samaksas kārtību par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā;

2. nodrošināt sabiedrības informēšanas aktivitātes par plānotajām izmaiņām šķīrējtiesu darbības regulējumā.

Ar Šķīrējtiesu likumu un grozījumiem Civilprocesa likumā saistīto MK līmeņa normatīvo aktu sakārtošana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus.

01.06.2015. TM 1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK ar Šķīrējtiesu likumu saistītie MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā pastāvīgā šķīrējtiesa reģistrējama un izslēdzama no šķīrējtiesu reģistra un valsts nodevas apmēra un samaksas kārtību par ieraksta izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā.

2. Nodrošinātas sabiedrības informēšanas aktivitātes par plānotajām izmaiņām šķīrējtiesu darbības regulējumā.

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros
7.4. Tiesnešu specializācijas principu ieviešana un lietas slodzes rādītāju noteikšana - lietu izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana

Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju.

Pēc Doing Business 2014.gada datiem Latvijā līgumsaistību izpilde aizņem 469 dienas un 27 procedūras. Lietuvā – 300 dienas un 32 procedūras, Igaunijā – 425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2015.gadam.

Pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, TA sagatavo Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kuru apstiprina Tieslietu padome. TA sagatavotā Tiesnešu specializācijas principu un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtība (turpmāk – Kārtība) 13.05.2013. nosūtīta Tieslietu padomei jautājuma par tās apstiprināšanu izlemšanai. Kārtība pēc Tieslietu padomes ieskata nodota atkārtotai precizēšanai TA.

28.05.2014. notika sanāksme, kurā piedalījās apgabaltiesu, vairāku rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji, Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Sanāksmē tika apspriesti tiesu priekšsēdētāju izteiktie iebildumi un priekšlikumi par Kārtības projektu, kā arī par pašiem specializācijas un lietu slodzes rādītāju noteikšanas principiem. Sanāksmē akceptēts, ka tiesu priekšsēdētāji sadarbībā ar Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju izstrādā jaunus tiesnešu specializācijas un lietu slodzes rādītāju noteikšanas principus. Šobrīd tiek veikts sagatavošanās darbs jaunu tiesnešu specializācijas un lietu slodzes rādītāju noteikšanas principu izstrādei.

Nepieciešams:

1. iesniegt saskaņošanai TM un tālākai iesniegšanai Tieslietu padomei apstiprināšanai precizētus Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību.

Minētā pasākuma ieviešana nodrošinātu maksimālu lietu izskatīšanas efektivitāti, nejaušības principu lietu sadalē un lietu sadales rezultātu caurskatāmību, samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu.

01.09.2015. TA Iesniegta saskaņošanai TM un tālākai iesniegšanai Tieslietu padomei apstiprināšanai precizēta Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtība.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 7.3.pasākums precizētā redakcijā

Iekšējā normatīvā akta sagatavošana TA budžeta ietvaros
7.5. Portāla www.tiesas.lv papildināšana ar dokumentu iesniegšanas risinājumu iesniegumu e-aprites nodrošināšanai

Tiesu administrācija 2013.gadā īstenoja Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros tika izveidota elektroniska platforma (Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs, t.sk., iesniegt elektroniskos dokumentus – elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas. Šobrīd elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas ir iespējams lejuplādēt un izdrukāt, iespēja aizpildīt veidlapas tiešsaistē ir atslēgta, jo nav izsludināti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai nodrošinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu tiesu iestādēs.

Šobrīd TA noris darbs pie izstrādātā dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu izveides, nodrošinot iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.

Šādu dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu ieviešana portālā www.tiesas.lv atvieglos iesniegumu iesniegšanu tiesā, kā arī nodrošinās iespēju lietotājam ērti sekot līdzi iesnieguma statusa informācijas izmaiņām.

Nepieciešams:

1. izstrādāt elektronisko dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājumu izstrādi, nodrošinot iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām, un ieviest to portālā www.tiesas.lv.

Minētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus.

01.01.2015. TA Izstrādāts elektronisko dokumentu iesniegšanas risinājuma papildinājums, nodrošinot iespēju portāla www.tiesas.lv autorizētiem lietotājam tiešsaistē aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt iesniegumu tiesai (bez e-veidlapas piesaistes), kā arī sekot līdzi nosūtītā iesnieguma statusa informācijas izmaiņām, un ieviests portālā www.tiesas.lv. TA budžeta ietvaros
7.6. Maksājumu uzdevumu veikšanas tiešsaistē iespējas nodrošināšana portālā www.tiesas.lv

TA izstrādā papildinājumus portālā www.tiesas.lv, lai gan autentificētiem, gan neautentificētiem lietotājiem nodrošinātu iespēju, pēc aprēķina veikšanas nodevu kalkulatorā, izveidot maksājuma uzdevumu, veikt izveidoto maksājumu atlasi, meklēšanu, drukāšanu, kā arī veikt maksājuma uzdevuma apmaksu.

Šāda papildinājuma ieviešana portālā www.tiesas.lv ļaus gan autorizētiem, gan neautorizētiem lietotājiem ātri un ērti veikt tiesas maksājumu uzdevumu apmaksu.

Nepieciešams:

1. izveidot maksājumu uzdevumu un ieviest apmaksas funkcionalitāti portālā www.tiesas.lv

Minētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus.

01.05.2015. TA Izveidots maksājumu uzdevums un ieviesta apmaksas funkcionalitāte portālā www.tiesas.lv. TA budžeta ietvaros
7.7. Iespējas nodrošināšana fiziskai personai portālā www.tiesas.lv sekot līdzi tiesvedības gaitas datiem, lietās, kur pārstāvamā juridiskā persona ir lietas dalībnieks.

Šobrīd portālā www.tiesas.lv tikai fiziskām personām pēc autorizācijas ir nodrošināta iespēja piekļūt tiesvedības gaitas datiem lietās, kur autorizētā fiziskā persona ir lietas dalībnieks.

TA izstrādā papildinājumus, lai autentificētiem lietotājiem, kuriem reģistrēta juridiskas personas pārstāvība, portālā www.tiesas.lv būtu iespēja piekļūt tiesvedības gaitas datiem lietās, kur attiecīgā juridiskā persona ir reģistrēta kā lietas dalībnieks.

Šāda sistēmas papildinājumu ieviešana ļaus juridiskas personas pārstāvim ērti sekot līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas datiem.

Nepieciešams:

1. ieviest portālā www.tiesas.lv papildus funkcionalitāti, nodrošinot iespēju fiziskai personai sekot līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas datiem

Minētā pasākuma ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus.

01.01.2015. TA Ieviesta portālā www.tiesas.lv papildus funkcionalitāte, nodrošinot iespēju fiziskai personai sekot līdzi pārstāvamās juridiskās personas tiesvedības gaitas datiem. TA budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 8. E-pakalpojumu attīstība un lietpratīgs regulējums
8.1. Dokumentu kopas apstiprināšanas principa ieviešana

Praksē ir novērots, ka, piemēram, iepirkuma piedāvājuma dokumentācijā bieža prasība ir pievienot papilddokumentus, kuru autors ir trešā persona (izglītību apliecinoši dokumenti, partneru apliecinājums utt.). Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.pants noteic, ka fiziskā persona var apliecināt tikai tāda dokumenta atvasinājuma pareizību, kura autors tā ir. Līdz ar to fiziskai personai kā iepirkuma procedūras kandidātam nav tiesību apliecināt dokumentu atvasinājumus. Minētais sarežģī iepirkuma piedāvājumu iesniegšanu.

Papildus praksē ir novērota ļoti sarežģīta iepirkuma dokumentācijas parakstīšana. Privātpersonai katrs dokuments ir jāparaksta atsevišķi, jo tikai tā tas var iegūt juridisku spēku. Ja iepirkumu procedūras dokumentācija satur ļoti daudz dokumentu, tad tas uzliek privātpersonai lielu administratīvo slogu.

Minētais attiecas arī uz atvasinājumu apliecināšanu. Jāvērš uzmanība, ka speciālajā likumā – Publisko iepirkumu likuma 33.panta septītajā daļā ir noteikts, ka, iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs visu iesniegto dokumentu atvasinājumu un tulkojumu pareizību apliecināt ar vienu apliecinājumu, ja viss piedāvājums vai pieteikums ir cauršūts vai caurauklots.

Tomēr šis regulējums attiecas tikai uz iepirkuma procedūrām. Lai atvieglotu uzņēmējiem dokumentu kopas iesniegšanu arī citos gadījumos, būtu lietderīgi ietvert Dokumentu juridiskā spēka likumā jaunu terminu "dokumentu kopa", kas paredz iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.

Ņemot vērā minēto, Dokumentu juridiskā spēka likumā ir nepieciešams:

1) paredzēt fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, proti, apliecināt dokumenta atvasinājumu pašai, nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt tā oriģinālu;

2) ieviest jaunu terminu "dokumentu kopa", kas paredzētu iespēju vairākus noteiktā secībā sakārtotus dokumentus parakstīt ar vienu parakstu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka daudzās valsts un pašvaldību iestādēs tiek veikta papīrā iesniegto dokumentu digitalizācija. Ja dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), tas apgrūtina digitalizācijas procesu, jo katrs cauršūtais dokuments ir jāskenē manuāli, turklāt biezu dokumentu kopu cauršūtā (caurauklotā) veidā dažkārt ir ļoti grūti skenēt. Ievērojot minēto, kā arī lai neapgrūtinātu uzņēmējus ar prasību parakstīt katru dokumentu atsevišķi, būtu jāparedz iespēja iestādēm dokumentu digitalizācijas procesā cauršūtu (caurauklotu) dokumentu sadalīt, paredzot Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumos Nr.143 "Kārtība, kādā publiskos dokumentus pārvērš elektroniskā formā" prasības šim procesam, kas nodrošinātu iespēju saglabāt šiem dokumentiem juridisku spēku.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ievieš jaunu terminu "dokumentu kopa", paredz fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, kā arī ļauj valsts pārvaldes iestādēm apstrādāt dokumentu kopu digitālā formā, saglabājot šo dokumentu juridisko spēku, un tādējādi atbrīvojot uzņēmējus no administratīvā sloga parakstīt katru iesniegumā pievienoto dokumentu atsevišķi.

Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

01.07.2015. TM sadarbībā ar KM, VARAM, SM, LVRTC Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos, kas ievieš jaunu terminu "dokumentu kopa", paredz fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, kā arī ļauj valsts pārvaldes iestādēm apstrādāt dokumentu kopu digitālā formā, saglabājot šo dokumentu juridisko spēku, un tādējādi atbrīvojot uzņēmējus no administratīvā sloga parakstīt katru iesniegumā pievienoto dokumentu atsevišķi. Normatīvā akta sagatavošana TM KM, VARAM, SM, LVRTC budžeta ietvaros
8.2. Publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana uzņēmējiem, ievērojot vienas pieturas aģentūras principu, un nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošana

Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu projektus.

14.01.2014. Ministru kabinetā ir apstiprināts Publisko pakalpojumu likumprojekts (sēdes protokola Nr.2, 25.§.). Šobrīd notiek projekta virzība izskatīšanai Saeimā. 30.01.2014. likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai un 08.05.2014. izskatīts 1.lasījumā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu publisko pakalpojumu sistēmai un tās attīstībai, tādējādi mazinot administratīvo slogu, uzlabojot publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību. Likumprojekts nosaka noteiktus publisko pakalpojumu nodrošināšanas pamatprincipus – samērīguma princips, laika ekonomijas princips, vienas pieturas aģentūras princips, e-pārvaldes princips, labas sadarbības princips, daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas princips, klusēšanas piekrišanas princips, teritoriālās diferenciācijas princips, kā arī publisko pakalpojumu finansēšanas princips.

Likumprojekts attiecas uz visiem publisko pakalpojumu turētājiem, sniedzējiem un saņēmējiem, izņemot Saeimu, tiesu varu, neatkarīgās iestādes un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

Vienlaikus jāturpina darbs pie saistošo MK noteikumu izstrādes, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar Publisko pakalpojumu likumprojektu. Nepieciešams izstrādāt MK līmeņa normatīvo regulējumu nosaka virtuālās vienas pieturas aģentūras portāla www.latvija.lv regulējumu un paredz vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, tādējādi nodrošinot to vienlaicīgu spēkā stāšanos ar Publisko pakalpojumu likumu.

Nepieciešams:

1. izstrādāt MK noteikumu projektus, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar atbilstoši Saeimā pieņemto Publisko pakalpojumu likumprojektu, kas nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek veikta publisko pakalpojumu elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām;

1.2. vienotu publisko pakalpojumu pieprasīšanas un samaksas kārtību;

1.3. kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes aktualizē informāciju par tās kompetencē esošajiem publiskajiem pakalpojumiem (t.sk., atļaujām, licencēm), kas ietverti Publisko pakalpojumu katalogā.

Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

01.01.2016. VARAM Izstrādāti un noteiktā kārtībā iesniegti MK attiecīgi MK noteikumu projekti, lai nodrošinātu to spēkā stāšanos līdz ar atbilstoši Saeimā pieņemto Publisko pakalpojumu likumprojektu, kas nosaka:

1. kārtību, kādā tiek veikta publisko pakalpojumu elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojuma pieejamība ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām;

2. vienotu publisko pakalpojumu pieprasīšanas un samaksas kārtību;

3. kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes aktualizē informāciju par tās kompetencē esošajiem publiskajiem pakalpojumiem (t.sk., atļaujām, licencēm), kas ietverti Publisko pakalpojumu katalogā.

Normatīvo akta sagatavošana VARAM budžeta ietvaros
8.3. Pašvaldību saistošo noteikumu pieejamības nodrošināšana, paredzot pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēšanu portālā www.likumi.lv

Šobrīd saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" tikai daļa no pašvaldību saistošajiem noteikumiem tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saskaņā ar minētā likuma 45.panta piekto daļu republikas pilsētas dome saistošos noteikumus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", savukārt novada dome – vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Vēsturiski šāda situācija izveidojusies, jo papīra laikraksta apjoms bija ierobežots ar standarta pastkastes lielumu, līdz ar to visu pašvaldību saistošo noteikumu apkopošana vienā laikrakstā bija nepraktiska. Ņemot vērā, ka ar 01.07.2012., stājoties spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam, ir ieviesta oficiālā elektroniskā publikācija, faktiski šķēršļi visu pašvaldību saistošo noteikumu publikācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vairs nepastāv. Tomēr pastāv juridiski šķēršļi, jo likuma "Par pašvaldībām" 45. panta piektā daļa nepieļauj iespēju novada domei publicēt savus saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Šobrīd republikas pilsētu domes savus saistošos noteikumus publicē par maksu, kas noteikta MK 29.01.2013. noteikumu Nr.65 "Oficiālo publikāciju noteikumi" pielikuma I sadaļas 18.punktā – cena par pašvaldību saistošo noteikumu rakstu zīmi ir 0.0235 euro.

Ņemot vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kuros var būt paredzētas tiesības vai pienākumi privātpersonām (t.sk., pašvaldību nodevas), ir svarīgi, lai pašvaldības nodrošinātu sabiedrībai (t.sk., uzņēmējiem) efektīvu pieeju tās izdotajiem saistošajiem noteikumiem. Kā jau minēts, tikai daļa no pašvaldību saistošajiem noteikumiem šobrīd tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", jo novadu domes saistošos noteikumus publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Pašvaldību saistošo noteikumu pieejamība būtu daudz efektīvāka, ja visu pašvaldību saistošie noteikumi būtu publicēti un sistematizēti vienuviet, nodrošinot arī efektīvu meklēšanas rīku, kāds ir oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv. Oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" un portālam www.likumi.lv sabiedrībai ir brīvi un bez maksas pieejams internetā.

Pasākuma īstenošanas rezultātā visi ārējie normatīvie akti, kas ir saistoši uzņēmējiem, būs pieejami vienuviet, nodrošinot, tai skaitā, ērtu meklēšanas rīku. Tādējādi uzņēmējiem būs vieglāk sameklēt to darbību regulējošos normatīvos aktus.

TM priekšlikumu veikt minētās izmaiņās likumā "Par pašvaldībām" 06.06.2013. ir sniegusi VARAM, uz kuru atbildot VARAM sniedza informāciju, ka minētos grozījumus iekļaus izstrādes stadijā esošajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". VARAM 06.02.2014. ir iesniegusi priekšlikumus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" (Nr:983/Lp11) 2.lasījumam, viens no ministrijas priekšlikumiem ir veikt grozījumus 45.pantā, kas paredz pašvaldības domei saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Nepieciešams:

1. noteikt pienākumu pašvaldības domei publicēt saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tādējādi samazinot uzņēmējiem nepieciešamo laiku to saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu izzināšanai.

Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

01.01.2015. VARAM, TM, VSIA "Latvijas Vēstnesis" Noteikts pienākums pašvaldības domei publicēt saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tādējādi samazinot uzņēmējiem nepieciešamo laiku to saimniecisko darbību regulējošo normatīvo aktu izzināšanai. Normatīvā akta izstrāde VARAM, TM budžeta ietvaros.
8.4. E-risinājumu stiprināšana publiskajā pārvaldē uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai, t.sk., uzņēmēju pārrobežu darbībā

Lai veicinātu ātrāku saziņu ar valsts iestādēm un pašvaldībām, elektronisko pakalpojumu lietojamību, Latvijā iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiek nodrošināta iespēja rokas paraksta vietā izmantot drošu elektronisko parakstu (e-parakstu). Līdzīgi e-parakstu var izmantot:

1) saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Visa veida dokumentu parakstīšanai, kas paredzēti iesniegšanai valsts un pašvaldību iestādēs. Elektronisko dokumentu likumā noteikts, ka visām valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt ar drošu e-parakstu parakstītus dokumentus. Darījumiem juridisko personu starpā. Līgumu, rēķinu, iesniegumu un jebkura veida citu dokumentu parakstīšanai atsevišķi vai, izmantojot lietvedības un grāmatvedības sistēmas, kur iestrādāta e-paraksta funkcionalitāte. E-parakstam ir līdzvērtīgs juridiskais spēks kā parakstam uz dokumentiem papīra formā;

2) trešo personu pilnvarošanai. Ar e-parakstu, identiski kā ar rokas parakstu, var pilnvarot arī trešās personas. Piemēram, zvērināts notārs klienta uzdevumā var izsniegt elektronisku notariālo aktu grāmatas izrakstu arī par citiem notariālo aktu grāmatā ierakstītiem aktiem, piemēram, pirkuma līgumu, dāvinājuma līgumu, maiņas līgumu, uztura līgumu, galvojuma līgumu, īres vai nomas līgumu u.c. gadījumos, ja elektroniskā paraksta izmantošanu attiecīgajā gadījumā neierobežo Elektronisko dokumentu likuma 3.panta sestā daļa.

3) autentifikācijai un autorizācijai (ar viedkartes e-parakstu vai personas apliecību (eID)). Autentifikācijas un autorizācijas iespējas dažādos portālos iestāžu sniegto pakalpojumu saņemšanai, turklāt visur ar vienu un to pašu viedkartes e-paraksta vai eID kartes PIN kodu, nevis lai atcerētos un ievadītu katrā savu paroli, piemēram, portālā www.latvija.lv , kur apkopoti visi valsts un pašvaldību pakalpojumi, kā arī pieejami dažādi e-pakalpojumi; izmantojot VID EDS grāmatvedības atskaišu, deklarāciju un citu dokumentu iesniegšanai; Ceļu satiksmes drošības direkcijas piedāvāto e-pakalpojumu izmantošanai u.c.

4) attālinātas oficiālas saziņas nodrošināšanai uzņēmējiem ar viņu klientiem. Uzņēmēji, veidojot savus portālus un apkalpošanas vides, var veidot vienotu piekļuves rīku, vienlaikus radot iespēju klientiem dažādu uzņēmēju portālos izmantot vienotu autentifikācijas rīku un ietaupīt izmaksas uz jaunu autentifikācijas rīku iegādi. Uzņēmēji, kuru pakalpojumu saņemšanai nepieciešams iesniegums uz noteikta parauga veidlapas, var nodrošināt publisku pieeju attiecīgajām veidlapām rediģējamā formā un iespēju tās lejupielādēt, lai būtu iespējams tās aizpildīt elektroniski un parakstīt ar e-parakstu.

Saskaņā ar 2014.gada uzņēmēju aptaujas datiem lielākā daļa (54%) uzņēmēju joprojām neredz vērtību e-pakalpojumu izmantošanā, savukārt 20% uzskata, ka pagaidām nav pietiekamu šo pakalpojumu izmantošanas iespēju. Turklāt jāatzīmē, ka uzņēmēji šobrīd elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanas neesamību saskata kā būtisku šķērsli pārrobežu uzņēmējdarbības veikšanā

Lai vienkāršotu un veicinātu tiešsaistes un pārobežu darījumus, un nodrošinātu pārrobežu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu, šobrīd noris darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pieņemšanas. Šīs regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, elektroniskās uzņēmējdarbības un elektroniskās tirdzniecības efektivitāti ES. Minētā regula 03.04.2014. ir izskatīta 1.lasījumā Parlamentā.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Elektroniskā paraksta programmatūru (Digital Signature Sofware (DSS)), kas nodrošina ES dalībvalstīm kopēju vietni, kur būtu iespēja pārbaudīt elektroniskā paraksta autentiskumu attiecīgajai ES dalībvalstij. Minētais DDS rīks pieejams Eiropas Komisijas mājas lapā: https://joinup.ec.europa.eu/software/sd-dss/description.

DSS rīks ir atvērtā koda programma, ko iespējams integrēt WEB vietnē vai izmantot kā programmatūru. DSS rīks pārbauda dokumenta autentiskumu pret publiski pieejamo uzticamo sertifikātu sarakstu, kuru ir norādījusi katra ES dalībvalsts. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt Latvijā iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS).

Jāatzīmē, ka, lai būtu iespējams ne tikai pārbaudīt citu ES valstu e-parakstu ar DSS (Digital Signature Software) moduli, bet arī praksē parakstīt pārrobežu dokumentus, visu trīs Baltijas valstu premjerministri ir vienojušies līdz 2014.gada beigām izstrādāt un ieviest nacionālajos parakstīšanās risinājumos (piemēram, LVRTC uzturētajā programmatūrā) abu pārējo Baltijas valstu eID karšu atbalstu. Tādējādi praksē varēs noritēt pārrobežu darījumi, būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.

Nepieciešams:

1. nodrošināt informāciju par DDS rīka pieejamību portālā www.latvija.lv un iespēju pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS);

2. nodrošināt nepieciešamos pasākumus praktiskai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pārņemšanai.

Īstenojot aktivitātes, kas paredz starpvalstu vispārēja elektronisko parakstu lietošanas vienkāršošanu un pieejamības nodrošināšanu, tiks ievērojami samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business visos uzņēmējdarbības rādītājos identificētajām procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

1. 01.07.2015.

2. 01.01.2016.

1. VARAM, VRAA, LVRTC

2. VARAM, VRAA

1. Nodrošināta informācija par DDS rīka pieejamību portālā www.latvija.lv un iespēja pārbaudīt ES dalībvalstu elektroniskā paraksta atbilstību pret noteikto uzticamo sertifikātu sarakstu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto atvērtā koda programmu (DSS).

2. Nodrošināti nepieciešamie pasākumi praktiskai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas "Par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū" pārņemšanai.

VARAM, VRAA budžeta ietvaros
8.5. Portāla www.latvija.lv papildināšana ar informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām prasībām pēc "ceļa kartes" principa

Latvijā šobrīd nepastāv vienots e-pakalpojums pieprasījumam saņemt licences, pamatojoties uz kuru uzņēmēji varētu ērti un efektīvi atrast kādas uzņēmējdarbībai nepieciešamās licences un atļaujas tam ir nepieciešams saņemt pie dažādiem darbības veidiem. Lai arī uzņēmējiem nepieciešamās licences un atļaujas ir atrunātas attiecīgajos normatīvajos aktos, kas tās regulē, uzņēmējiem nav viegli gūt pārliecību par to, ka viņi ir visas nepieciešamās licences un atļaujas nokārtojuši.

Šobrīd informācija par visām uzņēmējdarbībai nepieciešamajām atļaujām un licencēm ir apkopota portālā www.latvja.lv, kur ir apkopota informācija par administratīvajām procedūrām, kuras jāveic, lai iegūtu attiecīgo licenci vai atļauju. Jāatzīmē, ka portālā nav strukturēti pieejama visa minētā informācija. Tādēļ uzņēmējiem informācija ir jāmeklē vairākās vietnēs un jāliek kopā, kas ne visās situācijās ir skaidri un pašsaprotami izdarāms.

Lai veicinātu vispārēju uzņēmēju izpratni par to, kāda uzņēmējdarbības forma tiem jāreģistrē, kādas licences nepieciešamas u.c., būtu jāizveido pakalpojums, kura ietvaros būtu strukturēta informācija par ar uzņēmējdarbības formām saistītajām administratīvajām procedūrām un nodokļiem portālā www.latvija.lv, kā arī drukātos informācijas materiālos un atbildīgo institūciju mājas lapās. Piemēram, minētā informācija varētu tikt kārtota pēc "ceļa kartes" principa, kur uzņēmējam pakāpeniski izvēloties uzņēmējdarbības veidu un nozari parādās tālākie soļi, pastāvošie administratīvās procedūras, nepieciešamās licences un atļaujas un turpmākie reģistrācijas soļi.

Izvērtējot portālā www.latvija.lv pieejamo informāciju, identificēts, ka tā nav viegli pārskatāma un pastāv iespēja pilnveidot portāla www.latvija.lv sniegto informāciju.

Vienlaikus jāņem vērā, ka "ceļa kartes" veidošana paredz lielu informācijas resursa apjoma sakārtošanu, līdz ar to kvalitatīva rezultāta nodrošināšanai minētais uzdevums jāveic pakāpeniski, prioritāri sakārtojot to nozaru pakalpojumus, kurās uzņēmēji piesakās visbiežāk.

Atbilstoši 2013.gadā veiktās "Uzņēmumu reģistra klientu analīzes" (sagatavotājs pēc Uzņēmumu reģistra pasūtījuma – SIA "LURSOFT IT", vienotais reģ. Nr. 40003170000, pamatojoties uz 09.12.2013. noslēgto līgumu Nr.53554 "Par datu apstrādes pakalpojumu sniegšanu") rezultātiem, secināms, ka Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā pastāv zināmas atšķirības starp populārākajām darbības nozarēm. 2012.gadā starp visiem Komercreģistrā ierakstītajiem subjektiem 41 858 jeb 28,05% kā galveno darbības sfēru norādījuši vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu, savukārt no visiem Uzņēmumu reģistrā ierakstītajiem subjektiem 7 572 jeb 29,78% nodarbojušies ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Komercreģistrā ierakstīto subjektu populārākās darbības nozares 2012.gadā:

1. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts – 41858 subjekti;

2. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 18113 subjekti;

3. Būvniecība – 14286 subjekti;

4. Apstrādes rūpniecība – 12199 subjekti.

Nepieciešams:

1. sakārtot www.latvija.lv pieejamās atļaujas, licences un citas valsts institūciju izdotās apliecības un licences, atbilstoši NACE 2 klasifikācijai, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu;

2. pilnveidot www.latvija.lv pieejamo informāciju (ņemot vārā portālā jau norādīto informāciju un sagatavojot iztrūkstošos aprakstus), kas paredz sniegt uzņēmējiem informāciju par UR pētījumā identificētajā populārākajā nozarē - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts - izrietošajām prasībām, p., atļauju saņemšana, nodokļu deklarāciju aizpildīšana, ņemot vērā uzņēmuma juridisko formu, "ceļa kartes" principa veidā, tādējādi nodrošinot iespēju sniegt skaidru un pārākstāmu priekšstatu par attiecīgai uzņēmējdarbības formai nepieciešamajām prasībām.

Uzņēmējs, izvēloties attiecīgo pamatdarbības NACE 2 kodu un juridisko formu, varētu redzēt atbilstīgās prasības, kuras nepieciešamas veiksmīgai uzņēmējdarbībai minētajā nozarē, un vienlaikus šī uzdevuma izpilde veicinātu sakārtot jautājumu par uzņēmējiem norādāmajiem darbības klasifikācijas kodiem – tie būtu atbilstošāki uzņēmējdarbībai, ar kuru nodarbojas uzņēmums;

3. ņemot vērā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam, izvērtēt iespēju veikt iepirkumu www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās e-adreses iniciatīvas īstenošanu).

Pilnveidojot portāla www.latvija.lv darbību, uzņēmējiem tiktu saīsināts laiks uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju un licenču iegūšanā un tādējādi samazināts administratīvais slogs.

Pasākums identificēts arī 2014.gada uzņēmumu aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tā ziņojumā par priekšlikumiem turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem.
01.01.2016. 1. VARAM, VRAA sadarbībā ar nozaru ministrijām

2. EM, VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām

3. VARAM

4. VARAM, VRAA

1. Sakārtotas www.latvija.lv pieejamās atļaujas, licences un citas valsts institūciju izdotās apliecības un licences, atbilstoši NACE 2 klasifikācijai, tādējādi būtiski atvieglojot to meklēšanu.

2. Izstrādāti apraksti, kas paredz portālā www.latvija.lv sniegt uzņēmējiem informāciju par UR pētījumā identificētajā populārākajā nozarē – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts – izrietošajām prasībām, p., atļauju saņemšana, nodokļu deklarāciju aizpildīšana, ņemot vērā uzņēmuma juridisko formu, "ceļa kartes" principa veidā, tādējādi nodrošinot iespēju sniegt skaidru un pārākstāmu priekšstatu par attiecīgai uzņēmējdarbības formai nepieciešamajām prasībām.

3.. Iekļauta 2.punktā sagatavotā informācija portālā www.latvija.lv.

4. Ņemot vērā ES fondu plānošanas periodu 2014.-2020.gadam, izvērtēta iespēja veikt iepirkumu www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās e-adreses iniciatīvas īstenošanu).

Pasākuma īstenošana esošā iesaistīto institūciju budžeta ietvaros.
8.6. "Informē vienreiz" principa integrēšana valsts uzraugošajās iestādēs

Šobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas informācijas sniegšanas prasības dažādās valsts uzraugošajās pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības.

Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt "informē vienreiz" principa integrēšanas iespējas valsts uzraugošajās iestādēs, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas pieprasījumiem.

Līdzīga prakse ir Igaunijā – visi dati, ko uzņēmējs iesniedz UR vai citā valsts iestādē (Iedzīvotāju reģistrs, VID, CSP, u.c.) tiek uzkrāti centralizēti un netiek prasīti uzņēmējam atkārtoti.

VARAM 2013.gadā apzināta citu valstu pieredze "informē vienreiz" principa integrēšanai, t.sk. 14.10.2013. notika videokonference ar Igauniju (RIK, Centre of Registers and Information Systems - atbildīgā iestāde, kas atbild par inovatīviem un integrētiem risinājumiem Igaunijas e-pārvaldē) par viņu pieredzi un labo praksi "Best practices for reducing administrative burdens", kā viņi ieviesuši "informē vienreiz" principu savā valstī.

Vienlaikus VK 2014.gada 2.pusgadā plāno izsludināt iepirkumu "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām", pētījuma īstenošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.pusgadam Nepieciešams sagatavot un nodrošināt iepirkuma "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" virzību un norisi, un izvērtējot pētījuma rezultātus un priekšlikumus turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem, kas paredz novērst uzņēmējiem atkārtotas informācijas sniegšanas saistības valsts pārvaldes iestādēs, uz tā pamata attiecīgi izstrādāt un MK iesniegt informatīvo ziņojumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa praktiskai ieviešanai uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās.

Nepieciešams:

1. ņemot vērā VK veiktā pētījuma "Pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte" rezultātus, sagatavot vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs.

2. izstrādāt informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot nākotnes uzdevumus principa praktiskai ieviešanai.

Nodrošinot "informē vienreiz" principa integrēšanu uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

1.01.07.2015.

2.01.10.2015.

VK, VARAM sadarbībā ar EM, TM, FM 1. Ņemot vērā VK veiktā pētījuma "Pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte" rezultātus, sagatavots vērtējums par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs.

2. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK informatīvais ziņojums, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot nākotnes uzdevumus principa praktiskai ieviešanai.

Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 9.2.pasākums precizētā redakcijā.
Informatīvā ziņojuma aktu sagatavošana VARAM, TM, VK, FM budžeta ietvaros
8.7. E-paraksta izmantošanas pieejamības veicināšana

Elektronisko identifikācijas karšu eID un e-paraksts ieņem nozīmīgu lomu e-pakalpojumu nodrošināšanai. Ja bāze pakalpojumu pieejamībai netiek izveidota, t.i. ikvienam nav pietiekamā apjomā pieejami parakstīšanās un autentifikācijas, jeb identitātes apliecināšanas līdzekļi elektroniskajā vidē, īstenotie pasākumi e-pakalpojumu aprites veicināšanai nesasniegs savu mērķi.

Droša e-paraksta pielietojumam ikdienas uzņēmējdarbības procesos pastāv vairākas būtiskas barjeras. Viens no būtiskākajiem elektroniskās vides attīstības apgrūtinājumiem ir maksa par e-paraksta izmantošanu.

Lai gan eID kartē ir iekļautas 120 bezmaksas parakstīšanās reizes, kas jāizmanto piecu gadu laika periodā, šis skaits ir nepietiekams, īpaši juridisko personu dokumentu apritē. Savukārt, citu droša e-paraksta veidu – virtuālā e-paraksta un LVRTC izsniegto e-paraksta viedkaršu, izmantošana ir maksas pakalpojums.

Ņemot vērā eID kartēs iekļauto ierobežoto bezmaksas e-parakstīšanās reižu skaitu, gan valsts iestādes, gan privātais sektors joprojām kūtri izmanto elektroniskās vides priekšrocības un dokumentu aprite norit papīra formātā, kā dēļ tiek nelietderīgi izlietoti valsts pārvaldes resursi (resursi papīra dokumenta privātpersonai sagatavošanai un klientu apkalpošanas centru uzturēšanai ir lielāki, kā elektroniska dokumenta sagatavošanai un apstrāde), gan arī uzņēmēju laika un naudas resursi, kas ietekmē arī tautsaimniecības produktivitāti un Latvijas starptautisko konkurētspēju Baltijas un pasaules mērogā.

Jāatzīmē, ka "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" nosaka darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt plašāku eID iekļaušanu e-autentifikācijas mehānismos, bezmaksas e-paraksta ieviešana un plašāka e-paraksta pielietošana.

Nepieciešams:

1. uzsākt īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai.

Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

01.01.2016. SM sadarbībā ar VARAM, IEM, PMLP

Uzsākts īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai.

Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam noteiktā budžeta ietvaros.
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 9. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana
9.1. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana tiesu ekspertu sertifikācijā

Tiesu ekspertu likuma 5. pants nosaka pienākumu personai, kas vēlas veikt tiesu ekspertīzi, saņemt eksperta sertifikātu.

Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai tiesu eksperta kandidāts iesniedz noteiktus dokumentus pārbaudījuma kārtošanai, lai iegūtu tiesu eksperta sertifikātu.

Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē kandidātu, vai viņš ir pielaists pārbaudījuma kārtošanai. Kandidāts kārto pārbaudījumu, pēc kura Tiesu ekspertu padome pieņem lēmumu par tiesu eksperta kvalifikācijas piešķiršanu kandidātam, pamatojoties uz pārbaudījuma vērtējumu. Ja lēmums ir pozitīvs, Tiesu ekspertu padome izsniedz sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs ir pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus Tiesu ekspertu likumā, kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – kandidātu dokumentu izskatīšanā un Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu (pozitīva lēmuma gadījumā piemērojot klusēšanas–piekrišanas principu un nosakot, ka 10 darbdienu laikā pēc pārbaudījuma padome pieņem lēmumu);

2. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2016.

TM

1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Tiesu ekspertu likumā, kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – kandidātu dokumentu izskatīšanā un Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu.

2. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Tiesu ekspertu likumā izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā – Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu.

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.
9.2. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana tiesu ekspertu resertifikācijā

Tiesu ekspertu likuma 7. pants nosaka – lai atkārtoti saņemtu sertifikātu, tiesu eksperts iesniedz normatīvajos aktos noteiktos dokumentus resertifikācijai. Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē tiesu ekspertu, vai viņš ir resertificēts, un izsniedz jaunu sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus Tiesu ekspertu likumā, kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu resertificēšanā;

2. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu resertificēšanā, ja resertifikācijas dokumenti novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams punktu skaits, nosakot, ka mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas izsniedz sertifikātu.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2016.

TM

1. Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi Tiesu ekspertu likumā, kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu resertifikācijas procesā, ja resertifikācijas dokumenti novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams punktu skaits.

2. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Tiesu ekspertu likumā izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu tiesu ekspertu resertifikācijā, ja resertifikācijas dokumenti novērtēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir sasniegts pietiekams punktu skaits, nosakot, ka mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas izsniedz sertifikātu.

Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros.
9.3. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana atļaujas izsniegšanai atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas vai to pārreģistrācija ir atteikta

MK 26.06.2007. noteikumu Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles noteikumi" (turpmāk – MK 26.06.20017. noteikumi Nr. 416) regulējums nosaka ZVA tiesības izsniegt atļauju atlikušo zāļu krājuma izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas vai to pārreģistrācija ir atteikta, lai noteiktu atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai īsāku vai garāku termiņu par 12 mēnešiem. Tas uzliek pienākumu reģistrācijas apliecības īpašniekam vai paralēlajam importētājam iesniegt ZVA iesniegumu. Pēc iesnieguma saņemšanas un tiesiskuma izvērtēšanas, pamatojoties uz zāļu patēriņa datiem, ZVA veic risku un lietderības novērtējumu un izvērtē, cik ilgam laikam var atļaut atlikušo zāļu krājumu izplatīšanu. Lēmums par atlikušo zāļu krājumu izplatīšanas termiņa noteikšanu un atļaujas piešķiršanu tiek paziņots iesniedzējam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 26.06.2007. noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2016.

VM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 26.06.2007. noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā atlikušo zāļu krājumu izplatīšanai, ja zāles nav pārreģistrētas. Normatīvo aktu sagatavošana VM budžeta ietvaros.
9.4. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai

MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība" nosaka, ka sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanu veic DAP. DAP lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, atkārtotu izsniegšanu, anulēšanu vai atteikumu piešķirt sertifikātu pieņem, konsultējoties ar nozares institūcijām, profesionālajām asociācijām, biedrībām, nodibinājumiem, izglītības vai zinātniskajām iestādēm vai sertificētiem ekspertiem. DAP lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu pretendentam izsniedz rakstiski, kā arī pretendentam rakstiski izsniedz sertifikātu. DAP pieņem lēmumu par sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt, norādot atteikuma pamatojumu, un par to rakstiski paziņo pretendentam.

DAP izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un ievieto attiecīgu informāciju tīmekļa vietnē www.daba.gov.lv.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 16.03.2010. noteikumos Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju par sertifikāta derīguma termiņu pagarināšanu DAP tīmekļa vietnē, bez pienākuma par to informēt rakstveidā.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2016.

VARAM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 16.03.2010. noteikumos Nr. 267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikāta izsniegšanai, izvietojot informāciju par sertifikāta derīguma termiņu pagarināšanu DAP tīmekļa vietnē, bez pienākuma par to informēt rakstveidā. Normatīvo aktu sagatavošana VARAM budžeta ietvaros.
9.5. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijā

MK 10.09.2013. noteikumi Nr. 768 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība" nosaka, ka veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējs pirms darbības uzsākšanas iesniedz PVD iesniegumu veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai. PVD triju darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas reģistrē veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēju uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 10.09.2013. noteikumos Nr. 768 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijā.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

30.06.2015.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 10.09.2013. noteikumos Nr. 768 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja reģistrācijā. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.6. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana dzīvnieku kapsētu darbībā

MK 29.09.2009. noteikumi Nr. 1114 "Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām" nosaka, ka pirms dzīvnieku kapsētas ierīkošanas iesniedzējs saņem būvatļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību, zemes transformācijas atļauju un reģionālās vides pārvaldes izsniegtus tehniskos noteikumus pēc sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas. Pēc tam iesniedz PVD pieteikumu dzīvnieku kapsētas reģistrācijai. PVD, saņemot pieteikumu un apliecinājumu par būvju nodošanu ekspluatācijā, 10 dienu laikā piešķir reģistrācijas numuru dzīvnieku kapsētai, ievada uzņēmuma datus PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un rakstiski paziņo dzīvnieku kapsētas valdītājam par dzīvnieku kapsētas reģistrāciju.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 29.09.2009. noteikumos Nr. 1114 "Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu dzīvnieku kapsētu reģistrācijā.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2015.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 29.09.2009. noteikumos Nr. 1114 "Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu dzīvnieku kapsētu reģistrācijā. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.7. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana informācijas par veikto koku ciršanu mežā reģistrēšanā

MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, kas veic koku ciršanu (gan saskaņā ar apliecinājumu koku ciršanai, gan saskaņā ar paziņojumu par koku ciršanu) savā vai tiesiskajā valdījumā esošajā mežā katru gadu līdz 1. februārim iesniedz VMD pārskatu par faktiski izcirstajiem koksnes apjomiem. VMD pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību situācijai dabā un pieņem lēmumu informāciju reģistrēt informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrā – vai atteikt tās reģistrēšanu.

Nepieciešams:

1. izstrādāt un noteiktā kārtībā MK iesniegt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu, VMD pozitīva lēmuma gadījumā paredzot veikt reģistrāciju tikai informācijas sistēmā.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2015.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu, VMD pozitīva lēmuma gadījumā paredzot veikt reģistrāciju tikai informācijas sistēmā. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.8. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana meža inventarizācijas datu pieņemšanā Meža valsts reģistrā

MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka mēneša laikā pēc meža inventarizācijas datu saņemšanas VMD izvērtē tos un pieņem lēmumu par to reģistrēšanu MVR vai par pamatotu reģistrēšanas atteikumu. Lēmumu paziņo meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, meža inventarizācijas veicējam un, ja lēmums ir negatīvs, arī tai sertifikācijas institūcijai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas veicēju sertifikāciju un sertificēto personu darbības uzraudzību meža inventarizācijas veicējam izsniegusi sertifikātu.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt tikai reģistrāciju informācijas sistēmā.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2015.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt reģistrāciju tikai informācijas sistēmā. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.9. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana izmaiņās Meža valsts reģistra datos pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma

MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" nosaka, ka pakalpojums paredzēts meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri starpinventarizācijas periodā vēlas veikt MVR iekļauto meža inventarizācijas datu izmaiņas. Saņemot iesniegumu datu izmaiņām, VMD veic pārbaudi un dabā novērtē, vai izmaināmie dati atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, un pieņem lēmumu par datu izmainīšanu vai par atteikumu veikt izmaiņas informācijas sistēmā MVR reģistrētajos datos.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu izmaiņu veikšanai MVR datos pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt datu izmaiņas tikai informācijas sistēmā.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2015.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 12.02.2013. noteikumos Nr. 88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu izmaiņu veikšanai MVR datos pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma, paredzot VMD pozitīva lēmuma gadījumā veikt datu izmaiņas tikai informācijas sistēmā. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.10. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar labības sēklu audzēšanu un tirdzniecību

MK 13.02.2007. noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 13.02.2007 noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikuminoteikumi" kas paredz to personu reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar labības sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2017.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 13.02.2007. noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar labības sēklu audzēšanu un tirdzniecību. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.11. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību

MK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2017.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 17.02.2009. noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar lopbarības sēklu audzēšanu un tirdzniecību. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.12. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību

MK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2017.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 29.06.2010. noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar dārzeņu sēklu audzēšanu un tirdzniecību. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.13. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību

MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2017.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 14.08.2012. noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar biešu sēklu audzēšanu un tirdzniecību. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.14. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību

MK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikuminoteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2017.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 13.04.2010. noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar eļļas un šķiedraugu sēklu audzēšanu un tirdzniecību. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.15. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu audzēšanu un tirdzniecību

MK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" noteikts, ka, lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus reģistrācijai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un mēneša laikā pieņem lēmumu reģistrēt personu reģistrā vai atteikt reģistrāciju, par to informējot iesniedzēju. Reģistrs ir pieejams VAAD mājaslapā.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu audzēšanu un tirdzniecību.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2015.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 12.08.2003. noteikumos Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu to personu reģistrācijā Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, kuras nodarbojas ar kartupeļu sēklu audzēšanu un tirdzniecību. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.16. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai

MK 22.11.2011. noteikumi Nr. 899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai" nosaka, ka persona iesniedz VAAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus atļaujas saņemšanai. Dienests izvērtē iesniegtos dokumentus un 12 mēnešu laikā pēc noteikumos noteiktā iesnieguma iesniegšanas datuma, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc visu sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju un par to informē iesniedzēju.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 22.11.2011. noteikumos Nr. 899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2017.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 22.11.2011. noteikumos Nr. 899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecībai. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.
9.17. Klusēšanas–piekrišanas principa ieviešana atļaujas izsniegšanā šķirnes pārbaudes veikšanai

MK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi" nosaka, ka, lai saņemtu šķirnes pārbaudes veikšanas atļauju, VAAD iesniedz iesniegumu u.c. normatīvajos aktos noteiktos dokumentus. VAAD pārbauda institūcijas atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Ja institūcija atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem, dienests divu mēnešu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes) pārbaudes atļaujas izsniegšanu, publicējot informāciju AVS pārbaudes veicēju sarakstā VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv.

Nepieciešams:

1. izstrādāt grozījumus MK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā šķirnes pārbaudes veikšanai.

Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm.

31.12.2015.

ZM

Izstrādāti un noteiktā kārtībā MK iesniegti grozījumi MK 28.12.2010. noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi", kas paredz ieviest klusēšanas–piekrišanas principu atļaujas izsniegšanā šķirnes pārbaudes veikšanai. Normatīvo aktu sagatavošana ZM budžeta ietvaros.

 


1 Sīkāk par FIFO metodes (pirmais iekšā - pirmais ārā) darbības principu skatīt Grāmatvedības padomes ar 08.09.2010. lēmumu (prot. Nr.1, 2.p.) apstiprināto Latvijas grāmatvedības standartu Nr.11 "Krājumi" Latvijas Republikas tiesību aktu portālā: http://likumi.lv/doc.php?id=221422).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 694Pieņemts: 28.11.2014.Stājas spēkā: 28.11.2014.Zaudē spēku: 15.03.2017.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 240 (5300), 03.12.2014. OP numurs: 2014/240.2
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
270607
{"selected":{"value":"19.05.2015","content":"<font class='s-1'>19.05.2015.-14.03.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.05.2015","iso_value":"2015\/05\/19","content":"<font class='s-1'>19.05.2015.-14.03.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2014","iso_value":"2014\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2014.-18.05.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.05.2015
85
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva