Zaudējis spēku - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2021. gada 23. septembra likumu: Latvijas Bankas likums.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums

(Likuma nosaukums 12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) izveidošanas un darbības kārtību.

2.pants. (1) Komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.

(2) Komisija patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, veic tai ar likumu noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. Neviens nav tiesīgs iejaukties Komisijas darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā.

3.pants. (1) Komisijas tiesībspēja un rīcībspēja atbilst šajā likumā un citos likumos noteiktajiem uzdevumiem. Komisijai ir nošķirta valsts manta un patstāvīga bilance.

(2) Komisijai ir zīmogs ar pilnu Komisijas nosaukumu, kā arī cita atribūtika un konts Latvijas Bankā.

4.pants. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ir emitenti, ieguldītāji, kredītiestādes, apdrošinātāji, apdrošināšanas starpnieki, pārapdrošinātāji, pārapdrošināšanas starpnieki, privātie pensiju fondi, regulētā tirgus organizētāji, depozitāriji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras), alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.2013. un 07.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2022.)

II nodaļa
Komisijas darbības mērķis, funkcijas, tiesības un atbildība

5.pants. Komisijas darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

6.pants. Komisijas funkcijas ir šādas:

1) izdot normatīvos noteikumus un pieņemt lēmumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību;

2) regulēt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kontrolējot normatīvo aktu un Komisijas normatīvo noteikumu un lēmumu izpildi;

3) noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām;

4) noteikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību;

5) apkopot un analizēt ar finanšu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicēt to;

6) nodrošināt Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un atlīdzību izmaksu no šiem fondiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu;

7) nodrošināt kompensāciju izmaksu ieguldītājiem saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu;

8) analizēt finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un to saskaņošanai ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem;

9) sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību;

10) sadarboties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedalīties starptautisko finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizāciju darbā;

11) administrēt finanšu stabilitātes nodevu saskaņā ar nodokļu un nodevu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

12) kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvajos aktos regulēto darbību veic tikai šajos normatīvajos aktos minētās personas;

13) uzraudzīt un kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības;

14) uzraudzīt un kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001., 12.02.2009., 20.12.2010., 08.11.2012. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

7.pants. (1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas, Komisijai ir tiesības:

1) izdot finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošus normatīvus noteikumus un pieņemt lēmumus;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem attiecīgo funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju. Šādas tiesības Komisija var izmantot arī pret citām personām, ja ir pamats uzskatīt, ka tās ir saistītas ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai to rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija;

3) noteikt ierobežojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbībai;

4) pārbaudīt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un Komisijas normatīvajiem noteikumiem un lēmumiem;

4¹) pieprasīt no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka neatkarīga pārbaudes veicēja atzinumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības atbilstību finanšu un kapitāla tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un Komisijas lēmumiem;

5) piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām, ja šie akti tiek pārkāpti. Šādas tiesības Komisija var izmantot arī pret citām personām, ja tās ir pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu prasības;

6) piedalīties finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pilnsapulcēs, ierosināt sasaukt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs;

6¹) veikt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā noteiktās funkcijas;

7) pieprasīt un saņemt bez maksas jebkuru tās funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju no Komercreģistra iestādes un citām valsts institūcijām;

8) sadarboties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un pēc savstarpējas vienošanās apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama likumā noteikto funkciju pildīšanai;

9) pieprasīt un saņemt no finanšu stabilitātes nodevas maksātājiem finanšu stabilitātes nodevas administrēšanai nepieciešamo informāciju;

10) ierasties pie jebkura finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) pārbaudes veikšanai;

11) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ierasties pārbaudes veikšanai (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) pie citas personas, ja ir pamats uzskatīt, ka šī persona ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija, Komisijas ierosinātās administratīvās lietas ietvaros;

12) pieprasīt un saņemt no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem telefonsarunu izdrukas un cita veida datu pārraides ierakstus;

13) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta tā rīcībā esošos noslodzes datus, kuriem var būt nozīme Komisijas ierosinātajā administratīvajā lietā;

14) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, personas, pie kuras notiek pārmeklēšana un apskate, un policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, to amatpersonu un darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas (turpmāk — pārmeklējamie objekti), veikt pārmeklējamo objektu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu apskati, tai skaitā elektroniskajā informācijas sistēmā — datoros, disketēs un citos informācijas nesējos — saglabāto ziņu (datu) apskati. Ja persona, pie kuras notiek pārmeklēšana, atsakās atvērt pārmeklējamos objektus, šie objekti tiek atvērti, nenodarot tiem būtiskus bojājumus. Pārmeklēšanas un apskates laikā Komisijas amatpersonas ir tiesīgas:

a) aizliegt pārmeklēšanas un apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz pārmeklēšanas un apskates beigām,

b) iepazīties ar dokumentos un elektroniskajā informācijas sistēmā iekļauto informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju),

c) izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme Komisijas ierosinātajā administratīvajā lietā,

d) pieprasīt un saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentu atvasinājumus,

e) veikt elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskajos informācijas nesējos,

f) pieprasīt un saņemt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka amatpersonām un darbiniekiem,

g) uz laiku, kas nav ilgāks par 72 stundām, aizzīmogot pārmeklējamos objektus un tajos esošās glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu;

15) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dokumenti vai manta, kas varētu kalpot par pierādījumu finanšu un kapitāla tirgus darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumam, tiek glabāta citu personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajos pārmeklējamos objektos, attiecībā uz šīm personām policijas klātbūtnē veikt šīs daļas 14.punktā minētās darbības. Ja fiziskās personas objektu pārmeklēšanu veic juridiskās personas telpās, pārmeklēšana un apskate notiek juridiskās personas pārstāvja un fiziskās personas klātbūtnē.

(2) Komisija ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009., 20.12.2010., 08.11.2012., 28.11.2013., 11.06.2015. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

7.¹ pants. (1) Šā likuma 7.panta pirmās daļas 14. un 15.punktā minēto pārmeklēšanas un apskates darbību laikā pēc Komisijas amatpersonu un darbinieku likumīga pieprasījuma finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, to amatpersonu un darbinieku, kā arī citas personas, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija Komisijas ierosinātajā administratīvajā lietā, pienākums ir:

1) nodrošināt piekļuvi jebkuriem to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajiem pārmeklējamiem objektiem, atverot tos un tajos esošās glabātavas;

2) nodrošināt piekļuvi jebkurā veidā un formā sastādītiem vai uzglabātiem dokumentiem, kā arī elektroniskajā informācijas sistēmā saglabātajām ziņām (datiem);

3) Komisijas noteiktajā termiņā sniegt pilnīgu un patiesu pieprasīto informāciju;

4) izsniegt pieprasītos dokumentus, dokumentu kopijas (norakstus) vai izrakstus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināt to pareizību;

5) apliecināt elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdruku vai elektroniskajos informācijas nesējos izdarīto ierakstu autentiskumu;

6) izpildīt citas Komisijas amatpersonu un pilnvarotu darbinieku likumīgās prasības.

(2) Komisija par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu ierosina administratīvo lietu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu Komisija uzliek fiziskajai personai soda naudu līdz 700 euro, bet juridiskajai personai — no 1400 līdz 14 200 euro.

(4) Komisijas amatpersonas un darbinieki, pildot amata pienākumus ārpus Komisijas telpām, uzrāda pilnvaru.

(5) Valsts policija sniedz palīdzību Komisijas amatpersonām šā likuma 7.panta pirmās daļas 14. un 15.punktā minēto pārmeklēšanas un apskates darbību izpildē.

(08.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

7.² pants. (1) Par atļauju veikt šā likuma 7.panta pirmās daļas 11., 13., 14. un 15.punktā minētās darbības lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atbilstoši Komisijas juridiskajai adresei. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Komisijas iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato nepieciešamību veikt šīs darbības, uzklausa Komisijas amatpersonas un darbiniekus un pieņem lēmumu par darbību atļaušanu vai par atteikumu veikt šīs darbības. Lēmumā par pārmeklēšanu un apskati norāda personu, pie kuras notiks pārmeklēšana un apskate, vietu, kur pārmeklēšana un apskate tiks veikta, un kādas administratīvās lietas ietvaros šī pārmeklēšana un apskate tiks veikta.

(2) Tiesneša lēmumu nosūta Komisijai 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(3) Par tiesneša lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt sūdzību tiesas priekšsēdētājam.

(4) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību izskata 10 dienu laikā. Komisijas sūdzību par tiesneša lēmumu izskata Komisijas pārstāvja klātbūtnē. Personas sūdzību par tiesneša lēmumu izskata Komisijas pārstāvja un ieinteresētās personas vai tās pārstāvja klātbūtnē. Tiesas priekšsēdētāja lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību var apmierināt vai noraidīt. Apmierinot sūdzību, tiesas priekšsēdētājs var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu.

(6) Pierādījumi, kas iegūti, pamatojoties uz pārsūdzēto lēmumu, kurš pilnīgi vai daļēji atcelts vai grozīts, nav izmantojami lietā tādā apjomā, kādā ir atzīts šā lēmuma prettiesiskums.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

7.³ pants. (1) Šā likuma 7.panta pirmās daļas 11., 14. un 15.punktā minētās pārmeklēšanas un apskates darbības Komisijas amatpersonas fiksē procesuālās darbības protokolā.

(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) personu — darbības dalībnieku amatu, vārdu un uzvārdu;

7) darbības norises gaitu un konstatētos faktus;

8) procesuālās darbības laikā iegūtās mantas un dokumentus.

(3) Protokolam pievieno procesuālās darbības gaitā iegūtās mantas un dokumentus.

(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(5) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu un motīvu.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

7.⁴ pants. (1) Komisija, uzsākot šā likuma 7.panta pirmās daļas 11., 13., 14. un 15.punktā minētās darbības, izsniedz tiesneša lēmuma kopiju personai, pie kuras tiek veiktas šīs darbības. Persona par to parakstās lēmumā.

(2) Uzsākot šā likuma 7.panta pirmās daļas 14. un 15.punktā minētās pārmeklēšanas un apskates darbības, Komisijas amatpersona informē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai citu personu, attiecībā uz kuru tiek veiktas šīs darbības, par tās tiesībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam vai citai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 7.panta pirmās daļas 14. un 15.punktā minētās pārmeklēšanas un apskates darbības, ir tiesības:

1) būt klāt visu pārmeklēšanas un apskates darbību laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) sniedzot paskaidrojumus, izmantot advokāta vai cita veida juridisko palīdzību. Paskaidrojumu sniegšanu atliek uz laiku, kas nav ilgāks par vienu stundu, ja ir nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju;

3) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai tiek noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss;

4) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, iesniegt labojumus un papildinājumus;

5) iesniegt sūdzību Komisijas priekšsēdētājam par Komisijas amatpersonas vai darbinieka rīcību.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

8.pants. Komisijas normatīvie noteikumi un lēmumi ir saistoši finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem. Normatīvie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja pašos noteikumos nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. un 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

9.pants. Komisija ir atbildīga par:

1) finanšu tirgus stabilitāti un attīstību;

2) brīvas konkurences veicināšanu finanšu un kapitāla tirgū;

3) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu;

4) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu ierobežojumiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

III nodaļa
Komisijas attiecības ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju

10.pants. (1) Komisija ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai apkopotu informāciju par situāciju finanšu un kapitāla tirgū.

(2) Komisija nekavējoties rakstveidā informē Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru par atsevišķa finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka īslaicīgām likviditātes problēmām, maksātnespējas iestāšanās iespējamību vai faktisko maksātnespēju. Komisija ir tiesīga lūgt Latvijas Banku izsniegt kredītiestādēm kredītu pret ķīlu.

(3) Komisija un Latvijas Banka apmainās ar savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju.

11.pants. Pēc Latvijas Bankas prezidenta rakstveida pieprasījuma Komisija sniedz informāciju par atsevišķu kredītiestāžu finansiālo stāvokli.

12.pants. Šajā nodaļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

IV nodaļa
Komisijas izveidošana un pārvalde

13.pants. (1) Komisiju pārvalda padome.

(2) Padome sastāv no trim padomes locekļiem: Komisijas priekšsēdētāja (turpmāk arī — priekšsēdētājs) un diviem padomes locekļiem.

(3) Priekšsēdētāju pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā apstiprina Saeima. Padomes locekļus pēc priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi, amatā apstiprina Saeima.

(4) Priekšsēdētāja amata pretendentus Ministru kabinets izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, finanšu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, Latvijas Bankas padomes loceklis, Valsts drošības dienesta direktors un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti tās sastāvā esošu biedrību pārstāvji. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.

(4¹) Ministru kabinets nosaka:

1) pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;

2) pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;

3) pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(4²) Priekšsēdētājs pirms padomes locekļa amata pretendenta saskaņošanas ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi pārliecinās, vai padomes locekļa amata pretendents atbilst šā panta piektās daļas nosacījumiem.

(5) Par priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura ir ieguvusi augstāko izglītību (vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu);

3) kura pārvalda latviešu valodu un angļu valodu;

4) kurai ir vismaz piecu gadu darbības pieredze finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

5) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un kurai ir vismaz piecu gadu pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā;

6) kurai ir nevainojama reputācija;

7) kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

8) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas).

(6) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(6¹) Priekšsēdētāja un padomes locekļa pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ja priekšsēdētājs vai kāds no padomes locekļiem atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā Saeima apstiprina attiecīgi jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Viena un tā pati persona var būt par priekšsēdētāju vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(6²) Ja Saeima no amata atbrīvo priekšsēdētāju vai vismaz vienu padomes locekli pirms šā panta 6.¹daļā noteiktā termiņa, tā padomes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga ieteikuma no pārējo padomes locekļu vai Komisijas darbinieku vidus var iecelt uz laiku priekšsēdētāju vai padomes locekli līdz tāda priekšsēdētāja vai padomes locekļa apstiprināšanai Saeimā, kuru saskaņā ar šo pantu ir izraudzījusies pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija un ieteicis Ministru kabinets. Uz laiku ieceltā priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru laiks nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(7) Komisijas priekšsēdētāja, padomes locekļu un citu darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

14. pants. (1) Pirms šā likuma 13. panta 6.¹ daļā noteiktā termiņa Saeima atbrīvo priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata tikai tad, ja:

1) ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, ar kuru priekšsēdētājam vai padomes loceklim ir piemērots sods par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) priekšsēdētājs vai padomes loceklis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus amata pienākumus;

4) ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu vai par kategorijas pazemināšanu;

5) ir saņemts priekšsēdētāja iesniegums par padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu, ja padomes loceklis vairs neatbilst šā likuma 13. panta piektās daļas 6. punktā minētajam kritērijam;

6) ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu, ja priekšsēdētājs vairs neatbilst šā likuma 13. panta piektās daļas 6. punktā minētajam kritērijam;

7) ir saņemts finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīgs motivēts iesniegums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētos iemeslus priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata izvērtē šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija.

(3) Ja šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētos iemeslus priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija nekonstatē, atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Ja pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija konstatē iemeslus priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Priekšsēdētājs vai padomes loceklis minēto lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesa (tiesnesis) pati nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(5) Ja šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētās pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija lēmumu nosūta Saeimai. Saeimas lēmums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

14.¹ pants. (1) Ja Saeima atbrīvo priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas apmēra.

(2) Tiesības uz šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju ir tad, ja pagājuši divi gadi, kopš šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona apstiprināta amatā.

(3) Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

15.pants. (1) Padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā — viņa iecelts padomes loceklis.

(2) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi, no kuriem viens ir priekšsēdētājs vai — priekšsēdētāja prombūtnes laikā — viņa iecelts padomes loceklis.

(3) Katrs padomes loceklis ir tiesīgs ar motivētu rakstveida iesniegumu pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu.

(4) Padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

(5) Padomes sēde notiek, padomes locekļiem tajā piedaloties klātienē. Ja padomes loceklis nevar ierasties padomes sēdes norises vietā, viņš sēdē piedalās attālināti. Padomes loceklim tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar sēdē izskatāmajiem dokumentiem. Kārtību, kādā notiek piedalīšanās padomes sēdē, lēmumu projektu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā attālināti, nosaka padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

16.pants. (1) Padome lēmumus pieņem ar padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

(2) Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Latvijas Bankas prezidents vai viņa vietnieks un finanšu ministrs. Padomes sēdēs, kas ar padomes lēmumu nav pasludinātas par slēgtām, ar padomdevēja tiesībām var piedalīties finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītāji.

(3) Padomes sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

(4) Ja kāds no padomes locekļiem nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa viedokli ieraksta sēdes protokolā un viņš par padomes lēmumu nav atbildīgs.

17.pants. (1) Tikai padome ir tiesīga:

1) apstiprināt finanšu un kapitāla tirgus regulēšanas un pārraudzības stratēģiju;

2) izdot finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošus normatīvus noteikumus un pieņemt lēmumus;

3) izsniegt speciālo atļauju (licenci) un sertifikātu darbībai finanšu un kapitāla tirgū;

4) apturēt un atjaunot izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un sertifikāta darbību;

5) anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci) un sertifikātu;

6) pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu pret personām, kas pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus;

6¹) pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesību, saistību izpildes un darbības ierobežojumiem;

6²) pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu iesniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 4.¹ punktā noteikto atzinumu;

7) noteikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumus Komisijas darbības finansēšanai;

8) apstiprināt Komisijas struktūru, Komisijas nolikumu un tās struktūrvienību nolikumus;

9) apstiprināt Komisijas gada budžetu;

10) noteikt Komisijas darbinieku atlīdzību;

11) apstiprināt Komisijas darba un gada pārskatu;

12) apstiprināt Komisijas rīcībā esošās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas un iznīcināšanas kārtību;

13) pieņemt lēmumu par sadarbības līgumu slēgšanu ar Latvijas Banku un ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām par apmaiņu ar finanšu un kapitāla tirgus uzraudzībai un regulēšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Padome šā panta pirmās daļas 6.² punktā minēto lēmumu pieņem, ja Komisijai ir pamatotas aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības neatbilstību finanšu un kapitāla tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un Komisijas lēmumiem.

(3) Padome šā panta pirmās daļas 6.² punktā minētajā lēmumā pamato atzinuma sagatavošanai veicamās finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības pārbaudes nepieciešamību, nosaka darbības pārbaudes apjomu, kārtību, uzdevumus un termiņus, kā arī prasības attiecībā uz neatkarīga pārbaudes veicēja izvēli. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, ievērojot padomes lēmumā noteiktās prasības, izvēlas neatkarīgu pārbaudes veicēju un apmaksā atzinuma sagatavošanai veicamās pārbaudes izmaksas, vienojoties ar neatkarīgu pārbaudes veicēju par darbības pārbaudes izmaksām un to samaksas kārtību. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks saskaņo ar Komisiju līguma projektu padomes lēmumā noteiktajos jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009., 20.12.2010. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

17.¹ pants. (1) Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, Komisija ņem vērā:

1) pārkāpuma smagumu;

2) pārkāpuma ilgumu;

3) personas atbildības pakāpi;

4) pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus;

5) pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu;

6) personas sadarbību pārkāpuma pārbaudē;

7) personas pieredzi finanšu un kapitāla tirgū;

8) personas finansiālo stāvokli;

9) personas iepriekš izdarītos pārkāpumus finanšu un kapitāla tirgū.

(2) Padome izdod ieteikumus (vadlīnijas) šā panta pirmajā daļā minēto sankciju noteikšanai un publicē šos ieteikumus Komisijas mājaslapā internetā.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas grozīta ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

17.² pants. Ja padomes izdotais administratīvais akts par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu iesniegt neatkarīga pārbaudes veicēja atzinumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības atbilstību finanšu un kapitāla tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un Komisijas lēmumiem tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

18.pants. (1) Priekšsēdētājs vada Komisiju, atbild par tās darba organizāciju un nosaka kārtību, kādā viņš tiek aizvietots savas prombūtnes laikā.

(2) Priekšsēdētājs pieņem darbā un atbrīvo no darba Komisijas darbiniekus.

(3) Priekšsēdētājs pārstāv Komisiju attiecībās ar valsts institūcijām, finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un starptautiskajām organizācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

V nodaļa
Komisijas amatpersonu un darbinieku atbildība

19.pants. (1) Komisijas amatpersonas ir padomes locekļi, Komisijas struktūrvienību vadītāji, kā arī citi darbinieki. Priekšsēdētājs apstiprina to darbinieku sarakstu, kuri atzīstami par valsts amatpersonām.

(2) Komisijas amatpersonu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

20.pants. (1) Padomes locekļiem, Komisijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi padome.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies Komisijas darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

(3) Par zaudējumiem, kas trešajai personai nodarīti ar Komisijas amatpersonas, darbinieka vai pilnvarnieka rīcību, pildot savus amata pienākumus, Komisija ir atbildīga tikai tad, ja attiecīgā amatpersona, darbinieks vai pilnvarnieks ir tīši rīkojies prettiesiski vai pieļāvis rupju neuzmanību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

VI nodaļa
Komisijas konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome

21.pants. (1) Lai sekmētu finanšu un kapitāla tirgus pārraudzības efektivitāti un veicinātu šā tirgus drošumu, stabilitāti un attīstību, izveido Komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi (turpmāk — Konsultatīvā padome). Konsultatīvā padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kuras uzdevumi ir šādi:

1) izskatīt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošo normatīvo noteikumu projektus;

2) pirms izskatīšanas padomē pēc finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka lūguma izskatīt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sūdzības par Komisijas veikto pārbaužu atzinumiem;

3) izstrādāt ieteikumus padomei likumā noteikto Komisijas funkciju pildīšanai un finanšu un kapitāla tirgus regulēšanas un pārraudzības attīstības un uzlabošanas stratēģijai;

4) iepazīties ar Komisijas gada budžeta projektu un dot savu vērtējumu par to;

5) iesniegt Komisijas priekšsēdētājam priekšlikumus par Komisijas darba pilnveidošanu;

6) uzraudzīt Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu un atlīdzību izmaksas no šiem fondiem.

(2) Ja padome, izlemjot Konsultatīvās padomes sēdē iepriekš izskatīto jautājumu, pieņem lēmumu, kas nesakrīt ar Konsultatīvās padomes viedokli, padomes sēdes protokolā iekļauj pamatojumu, kāpēc Konsultatīvās padomes viedoklis nav atbalstīts.

(3) Konsultatīvo padomi uz paritātes principa pamata veido Komisijas pārstāvji un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītāji.

(4) Konsultatīvā padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no Konsultatīvās padomes locekļiem vai rakstveida procedūras ietvaros saņemtas atbildes vismaz no puses Konsultatīvās padomes locekļu. Konsultatīvā padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, lēmums uzskatāms par nepieņemtu.

(4¹) Konsultatīvās padomes sēde notiek, padomes locekļiem tajā piedaloties klātienē. Konsultatīvās padomes loceklis, kurš Konsultatīvās padomes sēdē nevar piedalīties klātienē, sēdē piedalās attālināti, ja tam ir iespēja iepazīties ar sēdē izskatāmajiem dokumentiem.

(4²) Konsultatīvā padome ir tiesīga pieņemt lēmumu, sazinoties elektroniski, rakstveida procedūras ietvaros.

(4³) Kārtību, kādā notiek piedalīšanās Konsultatīvās padomes sēdē, lēmumu projektu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā attālināti, kā arī elektronisko rakstveida procedūru nosaka padome.

(5) Konsultatīvās padomes sēdes vada Komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(6) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

VII nodaļa
Komisijas finansēšana

22.pants. (1) Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz šajā likumā noteikto apmēru. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai.

(2) Ārvalstu komercsabiedrību filiāles, kuras Latvijas Republikā veic komercdarbību kā viens no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kā arī dalībvalstīs licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam reģistrējušas ieguldījumu fondu Latvijā, maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šā likuma 23.pantā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

23.pants. (1) Komisijas ieņēmumus Komisijas darbības finansēšanai veido:

1) apdrošinātāju maksājumi atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

2) privāto pensiju fondu maksājumi atbilstoši likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" noteiktajam apmēram un kārtībai;

3) kredītiestāžu maksājumi atbilstoši Kredītiestāžu likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrību maksājumi atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

5) regulētā tirgus organizētāju maksājumi atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

6) depozitārija maksājumi atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

7) ieguldījumu pārvaldes sabiedrību maksājumi atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

8) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku maksājumi atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

9) krājaizdevu sabiedrību maksājumi atbilstoši Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

10) pārapdrošinātāju maksājumi atbilstoši Pārapdrošināšanas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

11) maksājumu iestāžu maksājumi atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

12) elektroniskās naudas iestāžu maksājumi atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

13) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un citu dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku filiāļu maksājumi atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

14) ieņēmumi no Komisijas sniegtajiem likumos noteiktajiem pakalpojumiem.

(2) Maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic katrs šā panta pirmajā daļā un 22.panta otrajā daļā noteiktais finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001.,13.10.2011., 05.09.2013. un 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2015. Pirmās daļas 13.punkts (attiecībā uz Komisijas ieņēmumiem no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un citu dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku filiāļu maksājumiem) stājas spēkā 16.07.2015. Sk. pārejas noteikumu 16. un 18.punktu)

24.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki Komisijas noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz Komisijai pārskatu, kas nepieciešams 23.pantā noteikto maksājumu aprēķināšanai, un līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam veic maksājumus Komisijas darbības finansēšanai.

ansēšanai.

(2) Komisija izdod normatīvus noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto pārskatu iesniegšanas un maksājumu aprēķināšanas kārtību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka maksājumus Komisijas darbības finansēšanai ieskaita finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka izdevumos.

25.pants. (1) Par nokavētu vai nepilnīgu naudas līdzekļu pārskaitījumu Komisijas kontā Latvijas Bankā tiek aprēķināta nokavējuma nauda par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(2) Aprēķinātā nokavējuma nauda finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam jāieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā.

26.pants. Gada beigās Komisijas kontos Latvijas Bankā esošo līdzekļu atlikumi paliek Komisijas rīcībā un tiek izmantoti nākamajā gadā padomes apstiprinātā budžeta izdevumu finansēšanai.

VIII nodaļa
Komisijas darbības kontrole

27.pants. Komisija reizi gadā — ne vēlāk kā 1.jūlijā — iesniedz Saeimai un Finanšu ministrijai rakstveida pārskatu par savu iepriekšējā gada darbu un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu gada pārskatu. Minētie pārskati tiek publicēti Komisijas mājaslapā internetā.

(08.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

28.pants. Komisija gada pārskata bilanci un zvērināta revidenta atzinumu ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

29. pants. Komisija reizi trijos gados veic neatkarīgu savas darbības novērtējumu un publicē to Komisijas mājaslapā internetā.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2001.gada 30.jūnijam tiek apvienotas Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, Vērtspapīru tirgus komisija un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

2. Komisija darbu sāk 2001.gada 1.jūlijā.

3. Komisija ir Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja un Latvijas Bankas tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja kredītiestāžu uzraudzības jomā.

4. Priekšsēdētājs līdz 2000.gada 31.augustam izstrādā Komisijas budžeta projektu 2001.gadam. Komisijas izveidošanas un darbības uzsākšanas izdevumi tiek segti proporcionāli no Latvijas Bankas, Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas līdzekļiem.

5. Laikposmā no 2001.gada 1.jūlija līdz 2006.gada 31.decembrim Komisijas darbību finansē no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, valsts budžeta un Latvijas Bankas maksājumiem:

1) ar kredītiestāžu uzraudzību saistītos izdevumus:

a) 2001., 2002. un 2003.gadā Ls 1 200 000 apmērā sedz Latvijas Banka,

b) 2004.gadā Ls 960 000 apmērā sedz Latvijas Banka, bet pārējo — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

c) 2005.gadā Ls 600 000 apmērā sedz Latvijas Banka, bet pārējo — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

d) 2006.gadā Ls 240 000 apmērā sedz Latvijas Banka, bet pārējo — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem;

2) ar apdrošināšanas uzraudzību saistītos izdevumus sedz apdrošinātāji atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem;

3) ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību saistītos izdevumus:

a) 2001.gadā 100 procentu apmērā sedz no valsts budžeta,

b) 2002.gadā 198 962 latu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 50 000 latu apmērā — finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

c) 2003.gadā 150 000 latu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 100 000 latu apmērā — finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

d) 2004.gadā 100 000 latu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 150 000 latu apmērā — finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

e) 2005.gadā 50 000 latu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 200 000 latu apmērā — finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

f) 2006.gadā 250 000 latu apmērā sedz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem;

4) ar krājaizdevu sabiedrību uzraudzību saistītos izdevumus sedz krājaizdevu sabiedrības atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

6. Pārejas noteikumu 5.punkta 1.apakšpunktā noteiktos maksājumus Latvijas Banka veic reizi ceturksnī līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam apmērā, kas vienlīdzīgs ar vienu ceturto daļu no summas, kas attiecīgajā gadā jāsedz Latvijas Bankai.

7. Ar 2007.gadu Komisijas darbību pilnā apmērā finansē no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem.

8. Vērtspapīru tirgus komisijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Latvijas Bankas izsniegtās licences (atļaujas) un profesionālās kvalifikācijas sertifikāti darbībai finanšu un kapitāla tirgū, kas ir derīgi 2001.gada 1.jūlijā, paliek spēkā līdz tajos norādītā termiņa beigām. Latvijas Bankas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu piemērotā pastiprinātās uzraudzības kārtība un noteiktie finanšu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas ir spēkā 2001.gada 1.jūlijā, paliek spēkā līdz attiecīgam Komisijas lēmumam par piemērotās pastiprinātās uzraudzības kārtības un noteikto ierobežojumu atcelšanu.

9. Līdz attiecīgo Komisijas normatīvo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1998.gada 6.oktobra noteikumi nr.401 "Kārtība, kādā veicami maksājumi Apdrošināto aizsardzības fondā";

2) 1998.gada 27.oktobra noteikumi nr.421 "Apdrošināšanas sabiedrību gada pārskata sastādīšanas noteikumi";

3) 1998.gada 17.novembra noteikumi nr.436 "Apdrošināšanas aģentūru un aģentu reģistrācijas noteikumi";

4) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.441 "Apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu uzskaites kārtība apdrošināšanas brokeru sabiedrībā";

5) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.442 "Noteikumi par apdrošināšanas brokeru sabiedrību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu";

6) 1999.gada 19.janvāra noteikumi nr.18 "Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas kārtība";

7) 1998.gada 17.marta noteikumi nr.91 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) privāto pensiju fondu darbībai";

8) 1998.gada 7.jūlija noteikumi nr.243 "Privātajā pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas vispārējā kārtība";

9) 1998.gada 14.jūlija noteikumi nr.253 "Noteikumi par privātā pensiju fonda gada pārskatu".

10. Līdz attiecīgo Komisijas normatīvo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim, piemērojami Vērtspapīru tirgus komisijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Latvijas Bankas izdotie normatīva rakstura akti, kas regulē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

11. Ar 2001.gada 1.jūliju spēku zaudē likums "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 23.nr.).

12. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

13. Saskaņā ar šo likumu, nosakot atlīdzību 2010.gadā un 2011.gada janvārī un februārī, Komisija neizmaksā prēmijas, neveic materiālo stimulēšanu par darbinieku darba izpildes rezultātiem un neizmaksā atvaļinājuma pabalstu.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

14. Grozījumi šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktā attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrību maksājumiem stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

15. Grozījumi šā likuma 7.panta pirmās daļas 13.punktā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.

(08.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2012.)

16. Grozījumi šā likuma 23.panta pirmās daļas 4., 5., 6. un 9.punktā attiecībā uz Komisijas ieņēmumiem no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem attiecīgajos finanšu un kapitāla tirgu regulējošos likumos. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi finanšu un kapitāla tirgu regulējošos likumos, šā likuma 23.panta pirmās daļas 4., 5., 6. un 9.punktā minētie finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veic maksājumus Komisijas darbības finansēšanai tādā apmērā, kāds attiecīgajam dalībniekam bija noteikts šā likuma 23.panta pirmajā daļā līdz dienai, kad stājās spēkā tās grozījumi (par pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā).

(05.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

17. Piemērojot pārejas noteikumu 16.punktā noteikto, likuma 23.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā minētie finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šādā apmērā:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības — līdz 1 procentam ieskaitot no ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2845 euro gadā;

2) regulētā tirgus organizētāji — līdz 2 procentiem ieskaitot no to darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 7114 euro gadā;

3) depozitārijs — līdz 2 procentiem ieskaitot no depozitārija darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 7114 euro gadā.

(28.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

18. Šā likuma 23.panta pirmās daļas 13.punkts (attiecībā uz Komisijas ieņēmumiem no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un citu dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku filiāļu maksājumiem) stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā.

(11.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2015.)

19. Padome šā likuma 17.¹ panta otrajā daļā minētos ieteikumus (vadlīnijas) par sankciju noteikšanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, izdod līdz 2017.gada 1.janvārim.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

20. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. augustam izdod šā likuma 13. panta 4.¹daļā minētos noteikumus.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

21. Grozījumus šā likuma 13. panta otrajā daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumus septītajā daļā, 14. pantu jaunā redakcijā, 14.¹pantu un grozījumus 15. pantā attiecībā uz tā pirmās un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā piemēro ar brīdi, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju un abus padomes locekļus. Līdz dienai, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju un padomes locekļus, attiecībā uz padomes sastāvu, atbrīvošanu no amata, sēžu vadīšanu un lemttiesīgumu ir piemērojamas tās šā likuma normas, kuras bija spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas izdarīti ar 2019. gada 13. jūnija likumu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

22. Ievērojot šā likuma 14.¹pantā noteiktos nosacījumus par vienreizēju kompensāciju, ja Saeima atbrīvo Komisijas priekšsēdētāju vai padomes locekli, Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim informē Saeimu par iespējamiem risinājumiem attiecībā uz citu neatkarīgo institūciju Saeimas apstiprinātām amatpersonām.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

23. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja amata pretendentu. Līdzšinējais priekšsēdētājs turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja apstiprināšanai vai līdz brīdim, kad Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 14. panta 1. punktu. Līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā pirmo jauno padomes locekli. Līdzšinējie padomes locekļi, kurus amatā iecēlis priekšsēdētājs, turpina pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā otru jauno padomes locekli. Saeimas apstiprinātais jaunais priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi bez kavēšanās virza apstiprināšanai Saeimā jaunos padomes locekļu amata pretendentus.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

24. Priekšsēdētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms padomes locekļa atbrīvošanas no amata rakstveidā informē finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi, ja saņemts padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

25. Ja Saeima no amata atbrīvo līdzšinējo priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz brīdim, kad šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli, pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga ieteikuma no pārējo padomes locekļu vai Komisijas darbinieku vidus var iecelt priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību. Ja priekšsēdētājs atbrīvo no amata līdzšinējo padomes locekli, Saeima uz laiku līdz brīdim, kad tā šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā ir apstiprinājusi amatā jaunu padomes locekli, pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga ieteikuma no Komisijas darbinieku vidus var iecelt padomes locekli. Šādām personām piemēro tiesību normas, kas attiecībā uz prasībām priekšsēdētājam un padomes locekļiem bija spēkā līdz šā likuma 13. panta piektajā daļā izdarīto grozījumu attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā un sestajā daļā izdarīto grozījumu attiecībā uz tās izslēgšanu spēkā stāšanās dienai. Pārejas periodā padomes locekļu skaits ir ne mazāks par trim. Saeimas uz laiku ieceltais priekšsēdētājs vai uz laiku ieceltais padomes loceklis savus amata pienākumus pilda līdz dienai, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli saskaņā ar šā likuma 13. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Šādā gadījumā padomes sēdes sasauc un vada uz laiku ieceltais priekšsēdētājs, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā — viņa iecelts padomes loceklis. Padome darbojas saskaņā ar šo likumu un ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi, no kuriem viens ir priekšsēdētājs vai — priekšsēdētāja prombūtnes laikā — viņa iecelts padomes loceklis.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

26. Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas apmēra. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

27. Padome ir atbildīga par tādas iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu, kāda nepieciešama Komisijas 2022. gada finanšu pārskatu sagatavošanai.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

28. Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu nodrošina Komisijas līdz 2019. gada 31. decembrim radīto un uzkrāto pastāvīgi glabājamo dokumentu aprakstīšanu un nodošanu glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā, bet likuma 13.pants par priekšsēdētāja un viņa vietnieka iecelšanu, pārejas noteikumu 1., 2. un 4.punkts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 1.jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 20.jūnijā

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Saeima Veids: Pieņemts: 01.06.2000.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Tēma: ; Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 230/232, 20.06.2000.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 13, 13.07.2000.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Uz tiesību akta pamata izdotie
Eiropas Savienības Tiesas spriedumi
Augstākās tiesas atziņas
Anotācija / tiesību akta projekts
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids