1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšana — apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma riska nodošana apdrošinātājam;

2) (izslēgts ar 27.03.2003. likumu);

3) apdrošinātājs — Latvijas Republikā reģistrēta:

a) komercsabiedrība akciju sabiedrības formā vai Eiropas komercsabiedrība vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu (turpmāk — apdrošināšanas sabiedrība),

b) ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu;

4) ārvalstu apdrošinātājs — ārpus Latvijas Republikas reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;

5) galvenais aktuārs — apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles amatpersona, kas novērtē noslēgtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumus un apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti;

6) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu);

7) (izslēgts ar 12.06.2008. likumu);

8) (izslēgts ar 27.03.2003. likumu);

9) tehniskās rezerves — atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanai aprēķinātās iespējamās apdrošinātāja saistības;

10) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā, vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita,

b) kontroles veidā,

c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

11) dalībvalsts apdrošinātājs — ārvalsts apdrošinātājs, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;

12) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

13) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā;

14) ārvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas darbojas kā:

a) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle,

b) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle;

15) nedalībvalsts apdrošinātājs — ārvalstī (ārpus dalībvalsts) reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu;

16) mītnes (reģistrācijas) valsts — valsts, kurā reģistrēts apdrošināšanas komersants;

17) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti:

a) valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā manta (īpašums), ja tie ir apdrošināti ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu,

b) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida transportlīdzeklis,

c) valsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs iegādājies polisi ar termiņu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceļojumu vai komandējumu saistītu risku,

d) visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums;

18) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu, un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā;

19) personas, kas saistītas ar apdrošinātāju, — personas, kuras atbilst kādai no šādām pazīmēm:

a) personas, kurām apdrošinātājā ir būtiska līdzdalība, un šo personu — fizisko personu — laulātie, vecāki un bērni,

b) apdrošinātāja meitas sabiedrības, kā arī komercsabiedrības, kurās apdrošinātājam ir būtiska ietekme,

c) apdrošinātāja valdes un padomes locekļi,

d) komercsabiedrības, kurās šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība;

20) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

21) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

22) apdrošinātāja uzraudzības institūcija — kompetenta institūcija, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt ārvalstu apdrošinātāju uzraudzību savā mītnes (reģistrācijas) valstī;

23) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

24) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

25) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

26) apdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir tiesīga sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;

27) iesaistītā valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā izveidota mītnes valstī reģistrēta apdrošināšanas komersanta filiāle vai kurā mītnes valsts apdrošināšanas komersants sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli;

28) kompetentas institūcijas — valsts pārvaldes institūcijas, tiesas, likvidatori, administratori un citas institūcijas vai personas, kuras atbilstoši savām likumā noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu;

29) likvidācija — tiesisku darbību kopums apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja (arī to filiāļu) brīvprātīgai vai obligātai darbības izbeigšanai, kura notiek likumā noteiktajā kārtībā un kuras gaitā tiek atsavināti apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja aktīvi, un ieņēmumi no šo aktīvu atsavināšanas tiek sadalīti starp kreditoriem un akcionāriem (dalībniekiem) likumā noteiktajā kārtībā;

30) reorganizācijas pasākumi — tiesiskas darbības, kurās iesaistītas apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles un kuras skar vai varētu skart trešo personu tiesības, un kuras tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja maksātspēju;

31) prasījumu un saistību neto ieskaits — pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība;

32) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas);

33) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras pamatdarbība ir iegūt un īstenot līdzdalību meitas sabiedrībās, ja šīs meitas sabiedrības ir:

a) vienīgi apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ārvalstu apdrošinātāji vai ārvalstu pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs,

b) galvenokārt (apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ārvalstu apdrošinātāju un ārvalstu pārapdrošinātāju aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā ir vairāk nekā puse no visu mātes sabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ārvalstu apdrošinātāji vai ārvalstu pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs;

34) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ārvalsts apdrošinātājs, ārvalsts pārapdrošinātājs, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet kurai vismaz viena no meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošināšanas sabiedrība vai dalībvalsts pārapdrošinātājs;

35) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura tiešā vai kontroles veidā ieguvusi 20 vai vairāk procentus balsstiesību kādā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles veidā ieguvusi komercsabiedrībā līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

36) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā tiešā vai kontroles veidā ir iegūti 20 vai vairāk procenti balsstiesību vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

37) starptautiskā reitinga aģentūra — dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk — OECD dalībvalsts) reģistrēta reitinga aģentūra, kura sniedz vērtējumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku finanšu drošību un kuras vērtējumus atzīst dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijas;

38) filiāles dalībvalsts — dalībvalsts, kurā atrodas apdrošināšanas sabiedrības, dalībvalsts apdrošinātāja vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas apdrošinājusi risku;

39) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli, apņemas sniegt vai sniedz apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ārpakalpojumus;

40) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.

41) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles spēju pilnībā izpildīt no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības un nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti.

(2) Likumā ir lietoti arī termini, kuri atbilst likumā "Par apdrošināšanas līgumu", Pārapdrošināšanas likumā un Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 26.11.2003., 17.06.2004., 16.12.2004., 09.06.2005., 14.06.2007., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.2009. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

2.pants. (1) Likums nosaka apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, šo pakalpojumu un to sniedzēju tiesisko statusu, kā arī reglamentē pakalpojumu sniedzēju darbību, reorganizācijas pasākumus un likvidāciju.

(2) Apdrošināšanas sabiedrību filiāļu darbības uzraudzību dalībvalstīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

(3) Kārtību, kādā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja bankrota gadījumā izbeidzama tā darbība un veicama likvidācija, regulē atsevišķs likums par maksātnespēju, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar finanšu nodrošinājumu, regulē atsevišķs likums par finanšu nodrošinājumu.

(17.06.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005. Sk. pārejas noteikumus.)

3.pants. (1) Šis likums neattiecas uz:

1) valsts sociālo apdrošināšanu;

2) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem;

3) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un citiem tamlīdzīgiem pakalpojumiem, kurus personai sniedz fiziskās un juridiskās personas, kas nav apdrošinātāji;

4) fizisko un juridisko personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekļa salūšanas vai avārijas gadījumā:

a) transportlīdzekļa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem,

b) transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļu, izmantojot citu transportlīdzekli,

c) transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai vietu, no kuras viņi devušies ceļā, vai uz brauciena galamērķi;

5) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja palīdzību transportlīdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un starp šādiem automoto klubiem ir noslēgts sadarbības līgums.

(2) Šā likuma prasības netiek piemērotas:

1) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu tikai šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem,

b) apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms gadā nepārsniedz piecus miljonus euro,

c) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas risks nav iekļauts kā šā likuma 12.¹ pantā minētais papildrisks;

2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 19.punktā minētajā apdrošināšanas veidā, ja to darbība pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) statūtos ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri veic papildu iemaksas, vai samazināt viņiem sniedzamo labumu vai palīdzību no citām personām, kuras uzņemas saistības šīs savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru vārdā,

b) trīs pārskata gadus pēc kārtas apdrošināšanas prēmiju un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru papildus veikto iemaksu apjoms nepārsniedz gadā piecus miljonus euro;

3) komercsabiedrībām, kuras sniedz pakalpojumus, nodrošinot palīdzību personām Latvijas Republikas teritorijā, un kuru kopējie ienākumi no šo pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz gadā 200 000 euro.

(3) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības uzraudzību, ja attiecīgā savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība ievēro šā panta otrās daļas 1. un 2.punkta prasības. Ja šīs prasības netiek ievērotas, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajai biedrībai jāsaņem licence apdrošināšanas veikšanai.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

4.pants. (1) Apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad ar likumu ir noteikts citādi. Apdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka apdrošinātājs. Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība izstrādā un apstiprina kārtību apdrošinātā riska parakstīšanai un apdrošināšanas prēmijas noteikšanai un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2) (Izslēgta ar 27.03.2003. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 27.03.2003. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

5.pants. (1) Apdrošināšanas prēmiju un pārapdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā un pārapdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanai.

(2) Ja netiek pildītas šā panta pirmās daļas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle maina noteiktās prēmiju likmes.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pastāvīgi novērtē apdrošināšanas prēmijas un pārapdrošināšanas prēmijas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajai prasībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

6.pants. Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "apdrošināšana" vai vārdu "apdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tā tiesībām sniegt apdrošināšanas un apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus.

(24.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

6.¹ pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai ārvalstī apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt apdrošināšanas starpnieku vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus attiecīgajā valstī.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

8.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un citu veidu apdrošināšanu. Šis ierobežojums neattiecas uz nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, ja to veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, var pieprasīt un saņemt licences nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, apdrošināšanas prēmiju vai citas apdrošināšanas līguma summas aprēķina, izmantojot aktuārmatemātikas metodes. Licence dzīvības apdrošināšanai ietver tiesības veikt šādu apdrošināšanu:

1) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajai personai līgumā noteiktajos gadījumos, kas saistīti ar apdrošinātā dzīvību, veselību vai fizisko stāvokli, kā arī gadījumos, ja apdrošinātais miris vai noslēdzis laulību, ja piedzimis apdrošinātā bērns vai iestājies līgumā noteiktais termiņš vai apdrošinātā vecums;

2) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajos gadījumos regulāru maksājumu veidā līdz apdrošinātā nāvei vai līgumā noteiktā termiņa beigām;

3) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi apdrošināšanas termiņa beigās par vienreizējiem vai periodiskiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

4) tirgum piesaistīto šīs daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto apdrošināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

8.¹ pants. (1) Vienīgi apdrošināšanas komersantiem, kuri ir tiesīgi nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli.

(3) Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē garantētu peļņu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietverama informācija, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

8.² pants. (1) Apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas informē apdrošinājuma ņēmēju par savu mītnes (reģistrācijas) valsti un juridisko adresi.

(2) Visos dokumentos, kas tiek izsniegti apdrošinājuma ņēmējam, norāda šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas prasības neattiecas uz lielo risku apdrošināšanu.

(4) Pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas atbilstoši apdrošināšanas līguma sarežģītībai noskaidro klienta prasības.

(5) Apdrošinātāja pienākums pirms līguma noslēgšanas ir izskaidrot klientam pašriska, virsapdrošināšanas vai zemapdrošināšanas būtību, ja tas var ietekmēt klienta intereses.

(6) Pirms tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinātāja pienākums ir sniegt klientam informāciju par visiem atskaitījumiem, kuri tiks ieturēti no klienta tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma darbības laikā.

(7) Gadījumā, kad apdrošinātājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas ar fizisko personu radies strīds, apdrošinātājam ir pienākums pierādīt šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildi. Apdrošinājuma ņēmēja paraksts uz apdrošināšanas pieteikuma vai apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājums apdrošināšanas līguma noslēgšanai citā apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātāja saskaņotā veidā ir pietiekams apliecinājums šā panta ceturtās, piektās un sestās daļas prasību izpildei, izņemot gadījumus, kad apdrošinājuma ņēmējs pierāda pretējo.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

8.⁶ pants. Apdrošināšanas komersantam un šā likuma 127.panta pirmajā daļā minētajām personām nedrīkst piederēt kaptīvs pārapdrošinātājs.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

9.¹ pants. Tiesības lūgt licenci apdrošināšanas veikšanai ir:

1) komercsabiedrībai akciju sabiedrības formā vai Eiropas komercsabiedrībai, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajai biedrībai, kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība, kas izveido galveno biroju Latvijas Republikā;

2) nedalībvalsts apdrošinātājam, kas atver filiāli Latvijas Republikā;

3) apdrošinātājam, kas saņēmis licenci apdrošināšanas veikšanai un vēlas paplašināt savu darbības jomu, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus citos apdrošināšanas veidos, kuru sniegšanai tas vēl nav saņēmis licenci.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

10.pants. (1) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var sniegt apdrošināšanas pakalpojumus vienīgi licencē norādītajos apdrošināšanas veidos.

(2) Licenci izsniedz, ja:

1) nedalībvalsts apdrošinātājs atbilst šādām prasībām:

a) tas ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus mītnes (reģistrācijas) valstī saskaņā ar attiecīgās valsts likumu,

b) tas reģistrē Latvijas Republikā savu filiāli,

c) tas apņemas kārtot nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem,

d) tas ieceļ nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām,

e) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā ir nodoti naudas līdzekļi šā likuma 32.panta 1.¹ daļas 3.punktā noteiktajā apmērā, no kuriem 25 procenti noguldīti Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē kā drošības nauda,

f) tas apņemas ievērot Latvijas Republikā nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei noteiktās maksātspējas normas;

2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir vienojusies ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu un sadarbību apdrošināšanas uzraudzības jomā.

(3) Lai saņemtu licenci, nedalībvalsts apdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) iesniegumu par licences izsniegšanu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei un norāda apdrošināšanas veidu, kuram nepieciešama licence;

2) paziņojumu par šā panta otrās daļas 1.punktā minēto prasību ievērošanu;

3) (izslēgts ar 26.02.2009. likumu);

4) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles nolikumu;

5) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas līdzekļu iemaksu nedalībvalsts apdrošinātāja filiālē noteiktā garantijas fonda minimālā lieluma izveidei un drošības naudas noguldīšanu;

6) darbības plānu pirmajiem trim gadiem. Plānā ietver:

a) plānotās apdrošināšanas raksturojumu,

b) polišu paraugus,

c) tarifu aprēķināšanas metodiku,

d) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,

e) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu,

f) darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai,

g) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā,

h) ieguldījumu veidošanas kārtību un nosacījumus;

7) pārvaldības sistēmas pamatelementu aprakstu, kurā ietverta:

a) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, filiāles struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,

b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,

c) finanšu risku pārvaldīšanas politika,

d) vadības informācijas sistēmas apraksts,

e) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,

f) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,

g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras,

h) šā likuma 29.¹ pantā noteiktā procedūra;

8) zvērināta revidenta pārbaudītus nedalībvalsts apdrošinātāja pēdējo triju darbības gadu pārskatus;

9) ziņas par nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām.

(4) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci palīdzības apdrošināšanai, tā papildus iesniedz šā likuma 13.panta trešajā daļā minēto informāciju. Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vēlas saņemt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un bankas dokumentu, kas apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā, un paziņo nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārstāvju nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī, kas pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(4¹) Ja nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata iesniegumu un triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga neizsniegt licenci šādos gadījumos:

1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4) saskaņā ar nedalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt filiāles uzraudzības funkcijas;

5) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

6) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā nodotie naudas līdzekļi iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo naudas līdzekļu tiesiska ieguve;

7) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

8) nedalībvalsts apdrošinātājs īsteno sava finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

(7) Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) šā panta trešās daļas 1. un 3.punktā minētos dokumentus;

2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai;

3) darbības plānu vienam gadam tam apdrošināšanas veidam, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta trešās daļas 6.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinu attiecīgajam apdrošināšanas veidam un tehnisko rezervju plānoto apmēru.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2004., 16.12.2004., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.2009. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

11.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, ievērojot šajā pantā ietvertās prasības, pirms filiāles atvēršanas par to rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā par filiāles atvēršanu ietver šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno atvērt filiāli;

2) darbības plāns trim gadiem, piedāvātie pakalpojumi un filiāles organizatoriskā struktūra;

3) apdrošināšanas sabiedrības filiāles adrese dalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

4) ziņas par apdrošināšanas sabiedrības filiāles vadītāju (persona, kura, pieņemot būtiskus lēmumus filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai civiltiesiskas saistības);

5) ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju:

a) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī,

b) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā pēc visas šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas par to informē filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju un apdrošināšanas sabiedrību, paziņojumā ietverot apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas prasību, izņemot šā panta 3.¹ daļā noteiktos gadījumus.

(3¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta trešajā daļā minēto informāciju nenosūta dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai šādos gadījumos:

1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu filiāles uzraudzību;

3) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.panta prasībām;

4) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

5) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj neiesniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai, tā triju mēnešu laikā pēc visas likumā minētās informācijas saņemšanas nosūta apdrošināšanas sabiedrībai attiecīgo lēmumu.

(4¹) Ja apdrošināšanas sabiedrība uzsākusi apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī ar filiāles starpniecību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, kurā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība izbeidz apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, šādos gadījumos:

1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas par apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī ar filiāles starpniecību;

2) apdrošināšanas sabiedrības un tās filiāles darbība dalībvalstī neļauj nodrošināt Latvijas Republikas apdrošinātāju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu apdrošināšanas sabiedrības un tās filiāles darbības uzraudzību dalībvalstī;

3) apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana dalībvalstī ar filiāles starpniecību apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.

(5) Filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija divu mēnešu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas var informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus filiāles dalībvalstī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā informē apdrošināšanas sabiedrību par filiāles dalībvalsts sniegto informāciju.

(6) Pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām apdrošināšanas sabiedrība var atvērt filiāli dalībvalstī un uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

(7) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija var pieņemt 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas sabiedrības paziņojuma saņemšanas attiecīgi šā panta trešajā un piektajā daļā minētos lēmumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai un filiāles dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004., 24.11.2005. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

11.¹ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība atver filiāli nedalībvalstī tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.

(2) Lai saņemtu atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī, apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles atvēršanu, kurā norāda:

1) filiāles adresi nedalībvalstī (adrese, kura izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

2) ziņas par filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;

3) filiāles organizatorisko struktūru;

4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu likumā noteikto, atbilstoši normatīvajos aktos minētajām prasībām noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz atļauju filiāles atvēršanai nedalībvalstī šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

2) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

3) filiāles organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

4) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajām prasībām;

5) nedalībvalsts likumi vai citi normatīvie akti ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju veikt uzraudzības funkcijas;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nav noslēgusi sadarbības un informācijas apmaiņas līgumu ar nedalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju;

7) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

8) nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(5) Izdarot grozījumus šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajā informācijā, apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas par to rakstveidā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu izdarīšanu izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsaka izsniegt atļauju vai nepiekrīt apdrošināšanas sabiedrības iesniegtajiem grozījumiem, tā lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

11.² pants. (1) Lai dalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāsaņem dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojums, kurā ietverta šā likuma 11.panta otrajā daļā minētā informācija. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju par sabiedrības intereses aizsargājošajos likumos ietvertajām prasībām, kuras jāievēro, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2) Dalībvalsts apdrošinātāja filiāle var uzsākt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā tūlīt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosūtītās informācijas saņemšanas no dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas vai pēc pirmajā daļā norādītā divu mēnešu termiņa beigām.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

11.³ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniegt apdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, par savu nodomu rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumā ietver šādu informāciju:

1) dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;

2) apdrošināmie riski.

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā paziņojumā papildus ietver šādu informāciju:

1) apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kurš pilnvarots pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, un viņa adrese dalībvalstī;

2) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība ir dalībvalsts transportlīdzekļu biroja vai tam analogas organizācijas un attiecīgā garantijas fonda dalībniece.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc visas šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanas nosūta to dalībvalstu apdrošinātāja uzraudzības institūcijām, kurās apdrošināšanas sabiedrība plāno sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, informāciju, kurā ietverts:

1) apliecinājums, ka apdrošināšanas sabiedrība izpilda maksātspējas prasību;

2) apdrošināšanas veidi, kuros apdrošināšanas sabiedrībai atļauts sniegt apdrošināšanas pakalpojumus;

3) apdrošināmie riski, kurus apdrošināšanas sabiedrība plāno apdrošināt dalībvalstī;

4) šā panta trešajā daļā minētā informācija, ja apdrošināšanas sabiedrība plāno veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(4¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju nenosūta dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai šādos gadījumos:

1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) apdrošināšanas sabiedrībā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nav novērsti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatētie pārkāpumi.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nenosūtīšanu dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai, tā lēmumu nekavējoties nosūta apdrošināšanas sabiedrībai. Lēmumā norāda atteikuma iemeslu.

(6) Apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu par šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai.

(6¹) Ja apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, uzsākusi apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, kurā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība izbeidz apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, šādos gadījumos:

1) apdrošināšanas sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas par apdrošināšanas pakalpojumu;

2) apdrošināšanas sabiedrības darbība neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu apdrošināšanas sabiedrības uzraudzību;

3) apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana dalībvalstī apdraud vai var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi.

(7) Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā paziņojumā ietvertajā informācijā, tā ievēro šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās prasības.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

11.⁴ pants. (1) Dalībvalsts apdrošinātājs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, drīkst uzsākt ar dienu, kad tas saņēmis attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojumu par šā likuma 11.³ panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Ja paziņojumā ietvertajā informācijā ir izdarīti grozījumi, tie Latvijas Republikā stājas spēkā ar dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas paziņojumu par grozījumiem.

(3) Dalībvalsts apdrošinātājam, kurš ir tiesīgs sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 6., 7., 11.², 11.³, 11.⁴, 29.² panta, VIII, X un XI nodaļas, 99.¹ un 109.¹ panta un XIV nodaļas noteikumi.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

11.⁵ pants. Dalībvalsts apdrošinātājs var veikt lielo risku apdrošināšanu, neievērojot šā likuma 11.², 11.⁴ un 13.panta prasības. Lielos riskus nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā apdrošināšanas veidus vai apdrošinājuma ņēmēju.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

11.⁶ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas atvērt filiāli Šveices Konfederācijā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Šveices Konfederācijā atver un apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz saskaņā ar šā likuma prasībām, kuras noteiktas apdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz filiāles atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu citās dalībvalstīs, ja Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts citādi.

(2) Dalībvalsts apdrošinātājs, kura mītnes (reģistrācijas) valsts ir Šveices Konfederācija un kurš vēlas atvērt filiāli Latvijas Republikā un sniegt apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, filiāli Latvijas Republikā atver un apdrošināšanas pakalpojumus, kas nav dzīvības apdrošināšana, sniedz saskaņā ar šā likuma prasībām, kuras noteiktas citu dalībvalstu apdrošinātājiem attiecībā uz filiāles atvēršanu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, nav noteikts citādi.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

12.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz licences šādiem apdrošināšanas veidiem:

1) nelaimes gadījumu apdrošināšanai;

2) veselības apdrošināšanai (apdrošināšanai pret slimībām);

3) sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa transportu) apdrošināšanai;

4) dzelzceļa transporta apdrošināšanai;

5) gaisakuģu apdrošināšanai;

6) kuģu apdrošināšanai;

7) kravu apdrošināšanai;

8) īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas stihijas);

9) īpašuma apdrošināšanai pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi, izņemot šā panta pirmās daļas 8.punktā minētos);

10) sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

11) gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

12) kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

13) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

14) kredītu apdrošināšanai;

15) galvojumu apdrošināšanai;

16) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai;

17) juridisko izdevumu apdrošināšanai;

18) palīdzības apdrošināšanai;

19) dzīvības apdrošināšanai.

(2) Licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam atsevišķi, ievērojot šā likuma 12.¹ panta nosacījumus.

(2¹) Pēc apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pieprasījuma, saņemot licenci, tajā norāda tos riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nevēlas apdrošināt.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izvērtējot apdrošināšanas sabiedrības akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā minētajā dokumentā ietverto informāciju, ir tiesīga apdrošināto interešu aizsardzības nolūkā licencē apdrošināšanas veikšanai noteikt pakalpojumu sniegšanas nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

12.¹ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kura ir saņēmusi licenci iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanai kādā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas veidiem, var apdrošināt risku, kas attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), ja apdrošinātais risks atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ir tieši saistīts ar iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanu tajā veidā, attiecībā uz kuru ir saņemta licence;

2) attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu, kas apdrošināts tajā apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru saņemta licence;

3) tiek apdrošināts ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz kredītu un galvojumu apdrošināšanas veidiem.

(3) Juridiskos izdevumus bez atsevišķas licences saņemšanas var apdrošināt tikai kopā ar palīdzības apdrošināšanu un kuģu apdrošināšanu, ja tiek izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

12.² pants. Par palīdzības apdrošināšanu uzskatāma apdrošināšana, kas paredz saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu nekavējoties nodrošināt apdrošinātajam palīdzības sniegšanu, ja viņš ir nokļuvis grūtībās ārvalstu ceļojuma laikā ārpus savas mītnes zemes. Šāda palīdzība ir naudas maksājums vai pakalpojuma sniegšana apdrošinātajam. Apdrošinātājs, kas veic palīdzības apdrošināšanu, ir tiesīgs izmantot pakalpojumus, ko sniedz cita persona, kurai ir personāls un aprīkojums (ieskaitot sertificētu medicīnisko personālu), kas nepieciešami, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību savlaicīgu izpildi šajā apdrošināšanas veidā.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

12.³ pants. (1) Licenci apdrošināšanas veikšanai izsniedz, ja persona atbilst šādām prasībām:

1) tā ir ierakstīta komercreģistrā kā akciju sabiedrība, Eiropas komercsabiedrība vai ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība;

2) tā plāno veikt apdrošināšanu un komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar apdrošināšanu;

3) tā nodrošina pašu līdzekļus šā likuma 32.panta 1.¹ daļā noteiktajā apmērā;

4) tā pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 31.pantā noteiktās maksātspējas prasības izpildi;

5) tā pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības amatpersonas atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas, 21.panta pirmās daļas un 22.panta pirmās daļas prasībām;

6) tā ir iesniegusi šā likuma 13.panta pirmajā daļā norādītos dokumentus;

7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 15.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.

(2) Licenci apdrošināšanas veikšanai citā apdrošināšanas veidā izsniedz, ja apdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām:

1) tā pierāda, ka izpilda šā likuma 31.pantā noteikto maksātspējas prasību;

2) tā ir iesniegusi šā likuma 13.panta otrajā daļā norādītos dokumentus;

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav konstatējusi šā likuma 15.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

13.pants. (1) Lai saņemtu licenci apdrošināšanas veikšanai, jaunizveidotā apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) iesniegumu par licences izsniegšanu vienam vai vairākiem apdrošināšanas veidiem;

2) dibināšanas dokumentu un statūtu norakstus;

3) (izslēgts ar 05.06.2014. likumu);

4) akcionāru (biedru) sarakstu un grupas struktūru;

5) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu garantijas fonda izveidei;

6) (izslēgts ar 26.02.2009. likumu);

7) ziņas par amatpersonām saskaņā ar šā likuma 20., 21. un 23.panta prasībām;

8) darbības uzsākšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai;

9) darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem, kurā ietver:

a) apdrošināmo risku aprakstu,

b) tarifu aprēķināšanas metodiku,

c) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku,

d) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu,

e) darbībai nepieciešamo garantijas fonda lielumu. Garantijas fondu nedrīkst izmantot, lai segtu darbības uzsākšanai nepieciešamos izdevumus,

f) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā;

10) pārvaldības sistēmas pamatelementu aprakstu, kurā ietverta:

a) apdrošināšanas sabiedrības organizatoriskā struktūra ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,

b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenie principi,

c) finanšu risku pārvaldīšanas politika,

d) vadības informācijas sistēmas apraksts,

e) informācijas sistēmu aizsardzības noteikumi,

f) iekšējās revīzijas (kontroles) sistēmas apraksts,

g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūra,

h) šā likuma 29.¹ pantā noteiktā procedūra.

(2) Lai saņemtu licenci citam apdrošināšanas veidam, apdrošināšanas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai:

1) šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto dokumentu;

2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem to segšanai;

3) darbības plānu vienam gadam attiecībā uz to apdrošināšanas veidu, kuram tiek pieprasīta licence, norādot šā panta pirmās daļas 9.punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu un tehnisko rezervju plānoto apmēru.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci palīdzības apdrošināšanai, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par savā rīcībā esošajiem līdzekļiem un noslēgtajiem līgumiem, kas nodrošina palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši uzņemtajām saistībām šajā apdrošināšanas veidā.

(4) Ja apdrošināšanas sabiedrība vēlas saņemt licenci sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai rakstveida apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un bankas dokumentu, kas apstiprina vienreizējo iemaksu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā, un paziņo apdrošināšanas sabiedrības pārstāvju nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī, kas pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(5) Ja apdrošināšanas sabiedrība tiek izslēgta vai izstājas no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vai tam analogas organizācijas dalībvalstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz apdrošināšanas sabiedrībai nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 26.11.2003., 17.06.2004., 16.12.2004., 09.06.2005., 12.06.2008., 26.02.2009., 10.12.2009. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

13.¹ pants. (1) Par jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāru un jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru ir tiesīga būt:

1) fiziskā persona;

2) juridiskā (reģistrēta) persona, kuras:

a) darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem,

b) finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem, tiek revidēti saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem un tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums (dalībvalstī reģistrētas juridiskās personas finanšu pārskati var būt gatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem);

3) valsts vai pašvaldība.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un brīvais kapitāls vismaz pilna paredzamā ieguldījuma (akciju vai paju iegādes darījumā) apjomā.

(3) Izvērtējot personas reputāciju un brīvā kapitāla pietiekamību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt šā likuma 13.² pantā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par brīvo kapitālu, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī pārbaudīt, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(4) Par jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem un jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedriem nevar būt fiziskās personas, kā arī tās juridiskās personas, uz kuru akcionāriem (biedriem) un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — šā likuma 13.² pantā minētajām fiziskajām personām — var attiecināt šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus apdrošināšanas komersantā vai finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu minēto pienākumu pildīšanas brīdī, vai kuras ir pildījušas valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam.

(5) Ja šajā pantā noteikto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaņem vai apdrošināšanas sabiedrība to atsakās sniegt, Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

13.² pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāru un jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru identitāti, bet, ja jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai jaunizveidotas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedri ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem (biedriem) un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

13.³ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, pirms tā izsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai tādai jaunizveidotai apdrošināšanas sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja, vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju vai dalībvalsts pārapdrošinātāju, vai dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms licences apdrošināšanas veikšanai izsniegšanas, kā arī licencētās apdrošināšanas sabiedrības uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, novērtējot akcionāru atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī to valdes locekļu reputāciju un pieredzi, kuri iesaistīti tāda dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadībā, kas ietilpst vienā grupā ar attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību.

(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

14.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences izsniegšanu apdrošināšanas veikšanai izskata un lēmumu pieņem triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, aptur iesnieguma izskatīšanu par licences izsniegšanu apdrošināšanas veikšanai attiecībā uz komercsabiedrību, kuras mātes sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanas apturēšana nevar būt ilgāka par trim mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

15.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz licenci apdrošināšanas veikšanai, ja:

1) apdrošināšana nav ekonomiski pamatota;

2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā stabilitāti un ierobežot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas;

4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 20. un 23.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kuri ieguldīti pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) nav iespējams pārliecināties par pretendenta akcionāru (biedru) un to īpašnieku (patieso labuma guvēju) — fizisko personu — identitāti, nevainojamo reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, kā arī pārbaudīt, vai brīvais kapitāls nav iegūts neparastos vai aizdomīgos darījumos;

8) pretendenta organizatoriskās struktūras dēļ nav iespējama tā uzraudzība;

9) pretendenta plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

10) tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumam par atteikšanos izsniegt licenci ir jābūt motivētam, un to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no atteikuma saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

16.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga anulēt izsniegto licenci apdrošināšanas veikšanai šādos gadījumos:

1) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nav uzsākusi apdrošināšanu 12 mēnešu laikā no licences saņemšanas dienas;

2) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pārtraukusi apdrošināšanu uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

3) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pārkāpj šo likumu, saskaņā ar to izdotos Ministru kabineta noteikumus un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumus vai neievēro licences nosacījumus;

4) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle būtiski pārkāpj citus likumus un normatīvos aktus, kas regulē komercdarbību;

5) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle atsakās no licences;

6) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā;

7) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nespēj izpildīt savas saistības;

8) nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nepilda šā likuma 10.panta trešās daļas 6.punktā minēto darbības plānu vai apdrošināšanas sabiedrība nepilda šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā minēto darbības plānu, neievēro citus šā likuma noteikumus, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasības, kuras tai tika noteiktas licences saņemšanai;

9) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav veikusi maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā;

10) apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tiek likvidēta;

11) apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz ieinteresētajai dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai informāciju par licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanu vai anulēšanu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences apdrošināšanas veikšanai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 17.06.2004., 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

17.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu, tā var pieņemt motivētu lēmumu par licences darbības apturēšanu.

(2) Licences darbības apturēšanas termiņš nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst slēgt jaunus līgumus, palielināt apdrošināšanas summas un pagarināt apdrošināšanas līgumus tajā apdrošināšanas veidā, kura veikšanai izsniegtās licences darbība ir apturēta, bet turpina pildīt spēkā esošos apdrošināšanas līgumus.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

19.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, apturot vai anulējot licenci apdrošināšanas veikšanai, ir tiesīga ierobežot apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcību ar tās aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzņemšanos.

(2) Lēmumu par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc tā saņemšanas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par apdrošināšanas veikšanai izsniegtās licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija turpina uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli līdz pilnīgai apdrošināšanas saistību izpildei vai līdz apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pasludināšanai par maksātnespējīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

21.pants. (1) Par apdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju, galveno aktuāru, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 16.12.2004. un 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

21.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamie dokumenti, kas apliecina šā likuma 21.panta pirmajā daļā minēto prasību izpildi, nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

22.pants. (1) Par apdrošināšanas sabiedrības padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajām prasībām. Par apdrošināšanas sabiedrības padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināms šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkts.

(2) Akcionāru (biedru) sapulces pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, ka tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas sabiedrības finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī ja tā neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 24.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

23.pants. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic dzīvības apdrošināšanu un jebkura veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, nodarbina galveno aktuāru, kura kvalifikācijas minimālās prasības nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

25.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

25.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no apdrošinātājiem apdrošināšanas polišu paraugus, lai izvērtētu apdrošināšanas polišu atbilstību likuma "Par apdrošināšanas līgumu" prasībām.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

25.² pants. (1) Būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 13.¹ panta prasībām un nodrošina 13.² panta nosacījumu un 26.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai nepieciešamības gadījumā persona spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas sabiedrības pašu līdzekļu atjaunošanai, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrības garantijas fonda un maksātspējas normas atbilstību likuma prasībām un apdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 26.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu akcionārus un īpašniekus (patiesos labumu guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu apdrošināšanas sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un apdrošināšanas sabiedrību.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

27.pants. Izvērtējot šā likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai arī dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(26.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.2009.)

28.² pants. (1) Ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāra ietekme uz apdrošināšanas sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst jaunizveidotas apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, tā nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 25.² panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme;

2) pieprasīt, lai tiek atsaukta apdrošināšanas sabiedrības valde (padome) vai kāds valdes (padomes) loceklis;

3) aizliegt akcionāram izmantot visu viņam piederošo akciju balsstiesības.

(2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu viņam piederošo akciju balsstiesības apdrošināšanas sabiedrībā, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst prasīt, lai tiek izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskajos reģistros, ja:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības;

2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 26.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai;

3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā šā likuma 26.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3) Ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāram ir aizliegts izmantot viņam piederošo akciju balsstiesības apdrošināšanas sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta.

(4) Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz apdrošināšanas sabiedrības akcionāru, kuram būtiska līdzdalība apdrošināšanas sabiedrībā rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

28.³ pants. (1) Nosakot netiešā veidā personas iegūtās līdzdalības apmēru apdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības apdrošināšanas sabiedrībā:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta nosacījumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(2) Persona, kura vēlas netiešā ceļā iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par attiecīgās personas atbilstību šā likuma II un III nodaļas prasībām.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2007.)

28.⁴ pants. Būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

29.pants. (1) Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir neizpaust informāciju par apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto.

(2) Lai samazinātu apdrošinātāja darbības risku un novērstu krāpšanu, apdrošinātājam ir tiesības tieši vai ar īpaši izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par apdrošinātajiem un spēkā esošajām apdrošināšanas polisēm.

(3) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 14.06.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. un 14.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2007. Sk. pārejas noteikumus.)

29.¹ pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot iekšējo kārtību, kādā:

1) sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, tiek nodrošināta godīga un atklāta attieksme pret apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto un personu, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu;

2) apdrošinātājs sniedz:

a) apdrošinājuma ņēmējam tā pieprasīto informāciju par apdrošināšanas darījumu, kas noslēgts starp apdrošinātāju un attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju,

b) apdrošinātajam un personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, to pieprasīto informāciju, kas attiecas uz šo personu tiesībām saņemt apdrošināšanas atlīdzību un pienākumiem pret apdrošinātāju,

c) informāciju par termiņu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedzama šajā punktā minētā informācija;

3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta novēršanu, saņemot un lietojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo informāciju.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

29.² pants. (1) Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, iesniedz rakstveida pieprasījumu, apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, iepazīstina šo personu ar tā rīcībā esošajiem dokumentiem, kas pamato lēmumu par šai personai pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vai izsniedz to kopijas. Personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, ir tiesības saņemt šajā punktā norādīto dokumentu kopijas par samaksu, kas nepārsniedz dokumentu kopiju sagatavošanas izdevumus.

(2) Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, nav pienākuma iepazīstināt ar dokumentiem un izsniegt dokumentu kopijas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ja saistībā ar apdrošinātā riska iestāšanās apstākļiem apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs ir iesniedzis dokumentus tiesību aizsardzības iestādēm kriminālprocesa ietvaros.

(3) Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pēc iepazīstināšanas ar dokumentiem, kas pamato tā lēmumu par pienākošās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ir tiesības pieprasīt, lai persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, paraksta rakstveida apliecinājumu, kurā norādīti dokumenti, ar kuriem šī persona ir iepazinusies. Ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, atsakās parakstīt šajā daļā noteikto apliecinājumu, to paraksta apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs, īpašā atzīmē norādot, ka minētā persona atteikusies parakstīt apliecinājumu.

(4) Apdrošinātājam vai dalībvalsts apdrošinātājam, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir pienākums izskatīt apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā vai personas, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, rakstveida prasījumu par apdrošināšanas līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu, un sniegt rakstveida motivētu atbildi ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc prasījuma pieteikuma saņemšanas.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

(Nodaļas nosaukums 16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

31.² pants. (1) Ja nedalībvalsts apdrošinātājs, kas nodibinājis filiāles vairākās dalībvalstīs, ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestāžu piekrišanu šajā daļā minēto nosacījumu ievērošanai, tas:

1) aprēķina nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu kopējo maksātspējas normu un pašu līdzekļus, aprēķinā iekļaujot visu to nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu finanšu rādītājus, kuru attiecīgās uzraudzības iestādes ir devušas piekrišanu;

2) šā likuma 31.¹ panta pirmajā daļā minēto drošības naudu nogulda tikai tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde veic kopējo filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzību;

3) šā likuma 31.¹ panta otrajā daļā minētos pašu līdzekļus iegulda jebkurā no dalībvalstīm, kurās nedalībvalsts apdrošinātājs ir nodibinājis filiāli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās piekrišanas saņemšanas gadījumā netiek veikts Latvijas Republikā reģistrētās nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķins.

(3) Lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minēto piekrišanu, nedalībvalsts apdrošinātājs iesniedz visu iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestādēm iesniegumu, kurā pamatoti norādīta dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veiks kopējo filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzību.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi stājas spēkā tikai tad, ja piekrišanu ir devušas visas dalībvalstis, kurām nedalībvalsts apdrošinātājs ir iesniedzis iesniegumu, un tajā norādītā dalībvalsts uzraudzības iestāde ir informējusi pārējās iesaistītās dalībvalstu uzraudzības iestādes par to, ka tā veiks kopējo filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzību.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz iesniegumā norādītajai dalībvalsts uzraudzības iestādei visu informāciju, kas nepieciešama kopējās filiāļu maksātspējas prasības izpildes uzraudzībai.

(6) Šā panta pirmās daļas nosacījumi tiek atcelti, ja kāda no iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm pieprasa tos atcelt.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

32.pants. (1) Garantijas fonds ir lielākais no šādiem diviem lielumiem:

1) viena trešdaļa no aprēķinātās maksātspējas normas;

2) garantijas fonda minimālais lielums.

(1¹) Garantijas fonda minimālais lielums:

1) komercsabiedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir 3,7 miljonu euro, bet pārējām komercsabiedrībām — 2,5 miljonu euro;

2) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, kuras veic apdrošināšanu šā likuma 12.panta pirmās daļas 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 19.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, ir 2,8 miljonu euro, bet pārējām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām — 1,9 miljonu euro;

3) nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei — 100 procentu apmērā no šā panta 1.¹ daļas 1.punktā minētā lieluma;

4) apdrošināšanas sabiedrībām, kuras nodarbojas ar pārapdrošināšanu, — 3,6 miljonu euro, ja tās atbilst kādai no šādām pazīmēm:

a) apdrošināšanas sabiedrības gadā saņemtās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz 10 procentus no tās saņemto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju kopsummas,

b) apdrošināšanas sabiedrības gadā saņemtās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz 50 miljonus euro,

c) apdrošināšanas sabiedrības atbilstoši pārapdrošināšanas līgumiem izveidotās tehniskās rezerves pārsniedz 10 procentus no tās atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem izveidoto tehnisko rezervju kopsummas.

(1²) Šā panta 1.¹ daļā noteiktais garantijas fonda minimālais lielums tiek pārskatīts reizi gadā un indeksēts, ja saskaņā ar statistikas biroja "Eurostat" sniegto informāciju patēriņa cenu indekss Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pieaudzis par pieciem procentiem vai vairāk. Minimālā garantijas fonda palielinājuma summa tiek noapaļota uz augšu līdz tuvākajiem 100 000 euro. Lēmumu par indeksācijas veikšanu un minimālā garantijas fonda palielinājuma apjomu attiecīgajā gadā paziņo Eiropas Komisija.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība tiek reorganizēta.

(3) Dibinot apdrošināšanas sabiedrību, tās pašu līdzekļi nedrīkst būt mazāki par garantijas fonda minimālo lielumu.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004., 14.06.2007., 12.06.2008., 10.12.2009., 16.05.2013., 19.09.2013. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014. Grozījums 1.¹ daļas 4.punktā attiecībā uz garantijas fonda minimālā lieluma palielināšanu no 3,4 uz 3,6 miljoniem euro stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 32.punktu)

33.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

35.¹ pants. (1) Prioritārie prasījumi ir apdrošinājuma ņēmēju avansā samaksātās apdrošināšanas prēmijas un šā likuma 75.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteiktie prasījumi.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nodrošina, lai jebkurā brīdī būtu zināma šā panta pirmajā daļā noteikto iespējamo prioritāro prasījumu summa.

(3) Iespējamiem prioritārajiem prasījumiem visu laiku jābūt pilnā apmērā segtiem ar šādiem aktīviem:

1) ar šā likuma 42.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā noteiktajiem aktīviem, ievērojot šā likuma 42.panta otrās daļas prasības;

2) ar naudu kasē.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

36.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

37.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

38.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

39.pants. (1) Tehniskās rezerves izveido tajā pašā valūtā, kurā apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle uzņēmusies saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas līgumiem.

(2) Tehniskās rezerves izveido pietiekamā apmērā, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle varētu pilnībā izpildīt savas saistības atbilstoši apdrošināšanai un pārapdrošināšanai un varētu nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti. Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība izstrādā un apstiprina tehnisko rezervju veidošanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle tehnisko rezervju veidošanas kārtību rakstveidā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šīs kārtības apstiprināšanas, kā arī informē par visām izmaiņām tajā.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle veic tehnisko rezervju aprēķinus katram apdrošināšanas līgumam vai līgumu grupai atsevišķi.

(3¹) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle pastāvīgi kontrolē izveidoto tehnisko rezervju pietiekamību, lai izpildītu saistības par noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

(4) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles peļņu samazina par tehniskajās rezervēs gada laikā ieskaitīto summu. Savukārt peļņu palielina par summu, kas gada laikā ir atskaitīta no tehniskajām rezervēm, un šo summu ieskaita apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles ienākumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

41.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles ieguldījumiem jābūt drošiem, daudzveidīgiem, likvīdiem un peļņu nesošiem, lai tie nodrošinātu apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti un garantētu apdrošināšanas līgumos paredzēto saistību izpildi. Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība izstrādā un apstiprina apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles ieguldījumu veidošanas kārtību un nosacījumus un ir atbildīga par šīs kārtības un nosacījumu ievērošanu. Apdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība ne retāk kā reizi gadā pārskata ieguldījumu veidošanas kārtību un nosacījumus, saskaņojot tos pa ieguldījumu veidiem, ģeogrāfisko izvietojumu, darījumu partneriem un tirgiem [finanšu instrumentu tirgus (regulētais, neregulētais), nekustamā īpašuma tirgus]. Pirms darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība izstrādā un apstiprina atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas kārtību, kas saskaņota ar apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pamatdarbību, tās ieguldījumu veidošanas kārtību un atbilstošo risku vadību.

(2) (Izslēgta ar 16.12.2004. likumu.)

(3) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī, aktīvus, kurus attiecina uz tehnisko rezervju segumu, iegulda dalībvalstīs.

(4) Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle uz tehnisko rezervju segumu var attiecināt tikai Latvijas Republikā ieguldītus aktīvus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

41.¹ pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

42.¹ pants. (1) Uz tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu tehnisko rezervju segumu attiecina tikai atvērto ieguldījumu fondu (tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu) ieguldījumu apliecības (daļas) vai apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles speciāli šim mērķim izveidotu nodalītu aktīvu kopumu, kas parasti sadalīti nosacītās daļās.

(2) Ja tirgum piesaistītie dzīvības apdrošināšanas līgumi piesaistīti akciju indeksam vai citam šā panta pirmajā daļā neparedzētam aprēķina lielumam, uz šādu līgumu tehnisko rezervju segumu attiecina aktīvus, kuru vērtības izmaiņas ir cieši piesaistītas akciju indeksa vai cita aprēķina lieluma vērtības izmaiņām.

(3) Tirgum piesaistītajos dzīvības apdrošināšanas līgumos atklāj informāciju, kura nepieciešama, lai apdrošinājuma ņēmējs izprastu šāda pakalpojuma būtību un apzinātos ar to saistītos riskus, tajā skaitā informāciju par apdrošināšanas atlīdzības nesaņemšanu no Apdrošināto aizsardzības fonda, un uz tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu tehnisko rezervju segumu neattiecas:

1) šā likuma 42.panta otrās daļas 4.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu aktīvus, kuri noguldīti kredītiestādē, kas nav saņēmusi licenci Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai OECD dalībvalstī;

2) šā likuma 42.panta otrās daļas 5.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu aktīvus, kuri nav reģistrēti Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai OECD dalībvalstī;

3) šā likuma 42.panta otrās daļas 5., 6. un 8.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu aktīvus, kuri nav iekļauti Latvijas Republikas, citas dalībvalsts vai OECD dalībvalsts regulētajā tirgū;

4) šā likuma 42.panta otrās daļas 7.punktā noteiktais aizliegums attiecināt uz tehnisko rezervju segumu ar hipotēku nodrošinātus aizdevumus, kas nav izsniegti pret Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai OECD dalībvalstī reģistrētu nekustamā īpašuma ķīlu;

5) šā likuma 43.panta noteikumi.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

43.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, veidojot aktīvu struktūru tehnisko rezervju segumam, ievēro šādus noteikumus:

1) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz vienu nekustamo īpašumu — zemesgabalu un ēkām vai zemesgabaliem un ēkām, kurus to atrašanās dēļ var uzskatīt par vienu ieguldījumu, un ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz ēkām un zemesgabaliem kopā;

2) ne vairāk kā piecus procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz kapitāla vērtspapīriem un parāda vērtspapīriem (izņemot hipotekārās ķīlu zīmes), ko emitējis viens emitents. Šis ierobežojums neattiecas uz Latvijas Republikas, citas dalībvalsts vai OECD dalībvalsts parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi valsts vai pašvaldība;

3) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz hipotekārajām ķīlu zīmēm, kas emitētas atbilstoši Hipotekāro ķīlu zīmju likumam vai dalībvalsts normatīvajiem aktiem un ko emitējis viens emitents, un ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm hipotekārajās ķīlu zīmēs kopā;

4) ne vairāk kā piecus procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz viena Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai OECD dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībām;

5) ne vairāk kā 25 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz noguldījumiem vienā kredītiestādē;

6) ne vairāk kā 10 procentus no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz vienai personai izsniegtu ar hipotēku nodrošinātu aizdevumu un ne vairāk kā 25 procentus uz aizdevumiem kopumā, kas nodrošināti ar hipotēku;

7) apdrošinājuma ņēmēju debitoru parādus no tiešās apdrošināšanas operācijām, kuru samaksas termiņš vēl nav iestājies, drīkst attiecināt uz tehnisko rezervju segumu proporcionāli neto nenopelnīto prēmiju tehniskās rezerves daļai bruto nenopelnīto prēmiju tehniskajā rezervē, nepārsniedzot neto nenopelnīto prēmiju tehniskās rezerves apmēru;

8) ne vairāk kā 15 procentus kopā no tehniskajām rezervēm drīkst attiecināt uz aktīviem personās, kas saistītas ar apdrošinātāju.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai tiek mainīts to aktīvu sastāvs un struktūra, kuri attiecināti uz tehnisko rezervju segumu, ja esošais aktīvu sastāvs un struktūra kaitē vai var kaitēt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālajai stabilitātei un apdrošinājuma ņēmēju interesēm un ja tiek konstatēts kāds no šādiem nosacījumiem:

1) pastāv pārmērīga paļaušanās uz kādu aktīvu kategoriju, ieguldījumu tirgu vai atsevišķu ieguldījumu;

2) aktīvu rakstura vai emitenta kvalitātes dēļ aktīvi ir saistīti ar lielu risku;

3) ir liels nelikvīdu aktīvu īpatsvars.

(3) Aktīvu vērtību nosaka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem par apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles gada pārskatu sagatavošanu.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.11.2003., 16.12.2004., 24.11.2005., 12.06.2008. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

45.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

46.pants. Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst tieši vai netieši izsniegt aizdevumu pašu izlaisto akciju vai ar apdrošināšanas sabiedrību saistīto personu izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par saistību nodrošinājumu pašu akcijas.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

47.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles galvojumi, kā arī citas līdzīgas saistības kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pašu līdzekļiem. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle galvojumus, kā arī citas līdzīgas saistības reģistrē.

(2) Reģistru kārto elektroniski, tas ietver arī darījuma un izdarīto grozījumu tekstu, un saskaņā ar tā programmnodrošinājumu ir iespēja izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem ierakstos, kas izdarīti iepriekš.

(26.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

48.pants.

(Izslēgts ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

49.¹ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pienākums ir nodrošināt galveno aktuāru ar visu nepieciešamo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(2) Galvenā aktuāra pienākums ir nekavējoties rakstveidā informēt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadību un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nenodrošina galveno aktuāru ar visu nepieciešamo informāciju aktuārnovērtējuma sagatavošanai.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

50.¹ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vismaz reizi gadā veic kritiskās situācijas analīzi, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma un scenāriju testus. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa riska faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, un scenāriju testus veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu cēloni. Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība, ņemot vērā būtiskos riskus un tiem atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina kritiskās situācijas analīzes veikšanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iestāšanās gadījumā. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle kritiskās situācijas analīzes rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības kritiskās situācijas analīzes veikšanai un šīs analīzes veikšanas kārtību.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle veic kritiskās situācijas analīzi, un noteikt testējamos faktorus un scenārijus.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

50.² pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība izstrādā un apstiprina sūdzību pārvaldības politiku, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu pārbaudi, iespējamo interešu konfliktu konstatēšanu un novēršanu, un ir atbildīga par šīs politikas ievērošanu. Rakstveida informācijai par sūdzību izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās un apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

(2) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nepārtraukti veic saņemto sūdzību analīzi, izvērtē to iemeslus, analizē cēloņus un veic pasākumus konstatēto cēloņu novēršanai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka saņemto sūdzību un sniegto atbilžu reģistrācijas kārtību, kā arī kritērijus un prasības šā panta otrajā daļā minētās analīzes veikšanai.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

51.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz tai informāciju par apdrošināšanas sabiedrības veikto apdrošināšanu attiecīgajā dalībvalstī, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

52.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

53.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

56.pants. (1) (Izslēgta ar 27.03.2003. likumu.)

(2) Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir grupas mātes sabiedrība, konsolidēto gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(4) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata, zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru sapulces vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī konsolidētā gada pārskata un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru sapulces vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokola izrakstu par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle šajā daļā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

(6) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka šā panta ceturtajā daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004., 14.06.2007., 29.05.2008., 23.09.2010. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

57.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle papildus šā likuma 56.panta ceturtajā daļā noteiktajam pati nodrošina, lai gada pārskats pēc tā apstiprināšanas kopā ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārbaudīto. Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(2) Ārvalsts apdrošinātāja filiāle nodrošina, lai ārvalsts apdrošinātāja gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā, kā arī zvērināta revidenta atzinumu publisko tulkotu latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts apdrošinātāja filiāle var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(29.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

58.pants. (1) Pārbaudot apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārskatus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē:

1) tehnisko rezervju pietiekamību;

2) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles garantijas fondu un maksātspējas normu;

3) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles ieguldījumu izkārtojumu un to likviditāti;

4) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un apmērus.

(2) Lai nodrošinātu šā likuma 39.panta prasību izpildi un attiecīgo norādījumu izpildi, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nav ievērojusi saskaņā ar šā likuma 40.pantu izdotos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumus par tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, var dot apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei norādījumus par tehnisko rezervju apmēru, dividenžu izmaksas apturēšanu un zaudējumu segšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

59.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem finanšu pārskatiem un pārbaužu rezultātiem, lai aizsargātu apdrošināto intereses, var pieprasīt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadība ir atbildīga par finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāna savlaicīgu izstrādi un izpildi.

(3) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu izstrādā turpmākajiem trim gadiem. Plānā norāda:

1) darbības izdevumus (administratīvos un klientu piesaistīšanas izdevumus);

2) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles ieņēmumus par veiktajām apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas operācijām un ar tām saistītās izmaksas;

3) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā;

4) finanšu avotus no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izrietošo saistību izpildei un prognozēto maksātspējas normu;

5) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas programmu;

6) veicamos pasākumus un to izpildes termiņus.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēro drošības pasākumus, ja apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle atsakās iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu vai iesniegtajā plānā paredzēto pasākumu īstenošana nenodrošina trūkumu novēršanu un apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālā stāvokļa uzlabošanu, vai iesniegtais plāns netiek īstenots.

(5) Apdrošināto interešu aizsardzībai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot šādus drošības pasākumus:

1) ierobežot apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles tiesības brīvi rīkoties ar saviem aktīviem un uzņemties jaunas saistības;

2) noteikt visu apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles veicamo izmaksu vai to daļas obligātu iepriekšēju saskaņošanu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē tās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju, kuras teritorijā apdrošināšanas sabiedrība atvērusi filiāli vai kuras teritorijā apdrošināšanas sabiedrība sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, par apdrošināšanas sabiedrībai piemērotajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem, un tai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija noteiktu apdrošināšanas sabiedrībai adekvātus ierobežojumus vai aizliegumus.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pēc dalībvalsts [kura ir dalībvalsts apdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts] apdrošinātāja uzraudzības institūcijas pieprasījuma noteikt dalībvalsts apdrošinātājam adekvātus ierobežojumus vai aizliegumus, kādus dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija ir noteikusi attiecībā uz dalībvalsts apdrošinātāju.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004., 12.06.2008. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

60.¹ pants. Ja riskus nodod cedētā pārapdrošināšanā un retrocesijā, izmantojot pārapdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pienākums ir pirms līguma noslēgšanas un visā līguma darbības laikā nepārtraukti novērtēt pārapdrošināšanas starpnieka finansiālo stāvokli un reputāciju. Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā jābūt dokumentiem, kuri atklāj cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un pārapdrošināšanas starpniekam samaksātās komisijas atlīdzības apmēru.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

63.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, neizdarot cedēto pārapdrošināšanu un retrocesiju, nedrīkst noslēgt apdrošināšanas līgumu ar vienu apdrošinājuma ņēmēju, ja apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles uzņemtās saistības saskaņā ar šo līgumu pārsniedz 20 procentus no pašas līdzekļiem. Personu grupas apdrošināšanas līgumos minētais nosacījums attiecas uz vienu apdrošināto personu.

(2) Ja saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem vienlaikus jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība par vairākiem apdrošināšanas gadījumiem, kurus var izraisīt viens un tas pats apdrošinātais risks, kopējās apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles uzņemtās saistības atbilstoši šiem līgumiem, neizdarot cedēto pārapdrošināšanu un retrocesiju, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pašas līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 01.06.2000., 16.12.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

64.pants. (1) Apdrošināšanas līgumu var parakstīt vairāki apdrošinātāji. Šajā gadījumā apdrošinātāju tiesības un pienākumi tiek sadalīti atbilstoši līgumam (kopapdrošināšana). Apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst parakstīt kopapdrošināšanas līgumu ar vienu vai vairākiem nedalībvalsts apdrošinātājiem, ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī.

(2) Ja nav īpašas vienošanās, kopapdrošināšana nerada apdrošinātāja pilnu (solidāru) atbildību. Ja kopapdrošināšanas līgumu paraksta apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle un viens vai vairāki nedalībvalsts apdrošinātāji, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle nedrīkst uzņemties pilnu (solidāru) atbildību.

(3) Uz kopapdrošināšanas līguma noslēgšanu attiecas visi tie paši ierobežojumi, kuri paredzēti, slēdzot apdrošināšanas līgumu.

(4) Apdrošinātāji izveido tehniskās rezerves atbilstoši katrs savam saistību apmēram. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezervju apmēru nosaka vadošais apdrošinātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

66.pants. (1) Apdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošo tehnisko rezervju ieguldījumiem.

(2) Ja apdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez atbilstošo tehnisko rezervju ieguldījumiem, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas pārņem šos līgumus, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 26.11.2003. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

67.pants. Lai novērstu apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles maksātnespēju un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var likt apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam, kurš ir piekritis pieņemt šos līgumus.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

68.pants. (1) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas Republikā, tad, lai informētu apdrošinājuma ņēmējus, apdrošinātos un citas personas, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas komersants un nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, pēc tam, kad saņemta atļauja nodot apdrošināšanas līgumus, nekavējoties publicē sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā norāda nododamos apdrošināšanas līgumus, personu, kura pieņēmusi apdrošināšanas līgumus (arī tās juridisko adresi), un apdrošināšanas līgumu nodošanas datumu.

(2) Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī, publicēšanas kārtību nosaka attiecīgās dalībvalsts likums.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

68.¹ pants. Apdrošināšanas līgumu nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās dienas ir saistoša apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citām personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem. Pēc apdrošināšanas līgumu pārņemšanas paliek spēkā visas no apdrošināšanas līguma izrietošās pušu tiesības un pienākumi.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

69.pants. (1) Aizsargājot apdrošināto intereses, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

1) vērsties tiesā ar pieteikumu atzīt apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāli par likvidējamu, ja tam ir anulētas licences visiem apdrošināšanas veidiem;

2) iesniegt tiesā apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu;

3) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles likvidācijas gadījumā anulēt licences visiem apdrošināšanas veidiem;

4) pieprasīt ziņas no dalībvalstu kompetentām institūcijām par tajās reģistrētu apdrošināšanas komersantu likvidācijas gaitu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles likvidācijas gadījumā likvidāciju īsteno likvidācijas lēmuma pieņēmēja iecelts likvidators (administrators).

(3) Kompetentas institūcijas, pirms tiek pieņemti lēmumi vai veiktas darbības, kas saistītas ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, ja reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā ir iesaistīta apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātājs (arī tā filiāle), par attiecīgajiem lēmumiem vai darbībām informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(4) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei izsniegto licenču anulēšanas likvidatoram ir tiesības turpināt darbības atbilstoši pilnvarām, kādas noteiktas šajā likumā un citos apdrošināšanas jomu regulējošajos likumos.

(5) Apdrošināšanas komersanta vai nedalībvalsts apdrošinātāja (arī tā filiāļu) reorganizācijas pasākumi neierobežo vai nav priekšnoteikums to turpmākai likvidācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 01.06.2000., 27.03.2003., 20.11.2003., 17.06.2004., 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

69.¹ pants. (1) Tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai vadības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, ir tādas pašas tiesības iesniegt kreditoru prasījumus un citas pretenzijas kā Latvijas Republikā reģistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem kreditoriem.

(2) Tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai vadības vieta atrodas ārpus Latvijas Republikas, likvidācijā ir tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikā reģistrētiem vai pastāvīgi dzīvojošiem kreditoriem.

(17.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004.)

70.pants. (1) Likvidators mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par likvidāciju, izstrādā un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai likvidācijas procesa plānu.

(1¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai likvidators precizē likvidācijas procesa plānu.

(2) Likvidators (administrators) ne retāk kā reizi mēnesī iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par likvidācijas gaitu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no likvidatora (administratora) nepieciešamo informāciju.

(4) Likvidatora pienākums, novērtējot apdrošinājuma ņēmēja intereses, ir izvērtēt no noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem izrietošo tiesību un pienākumu (saistību) nodošanu, izbeigšanu vai turpināšanas nepieciešamību un veikt visas nepieciešamās tiesiskās darbības, lai nodotu šos pienākumus (saistības), izbeigtu tos vai arī turpinātu to izpildi.

(4¹) Apdrošināšanas līgumu nodošanu veic saskaņā ar šā likuma 65., 66., 68. un 68.¹ pantā noteikto kārtību.

(4²) Izbeidzot nedzīvības apdrošināšanas līgumus, apdrošinātājs nav tiesīgs no izmaksājamās apdrošināšanas prēmijas ieturēt ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus.

(4³) Apdrošināšanas līgumi, kuru termiņš beidzas triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par darbības izbeigšanu vai tiesas nolēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, nav izbeidzami, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas.

(5) Likvidators regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā par likvidācijas gaitu rakstveidā informē zināmos kreditorus.

(6) Apdrošināšanas sabiedrībai ir pienākums pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt likvidatoru no amata, ja tiek konstatēts, ka likvidatora darbība apdraud apdrošināto personu intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003. , 17.06.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

70.¹ pants. (1) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesiskās attiecības, kas izriet no darba līgumiem, regulē vienīgi tie dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz noslēgtajiem darba līgumiem.

(2) Reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā tiesības attiecībā uz:

1) nekustamo īpašumu regulē to dalībvalstu tiesību akti, kuru teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

2) kuģi vai gaisakuģi regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pārziņā ir attiecīgais publiskais reģistrs, kurā šis kuģis vai gaisakuģis ierakstīts (reģistrēts);

3) finanšu instrumentiem, kuri reģistrējami publiskajos reģistros, kredītiestāžu kontos vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām regulē tie dalībvalstu tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas apdrošināšanas komersanta īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem;

4) reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā iesaistītās filiāles dokumentiem vai darbībām ar dokumentiem nosaka to dalībvalstu tiesību akti, kuru teritorijā atrodas attiecīgā filiāle.

(17.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004.)

70.² pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāju (arī tā filiāli), kas iegādājas aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, neietekmē darījumu dalībnieka — aktīvu pārdevēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(2) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāju (arī tā filiāli), kas pārdod aktīvus, pirms uzsākti attiecīgie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija, pēc attiecīgo aktīvu nodošanas pircējam nav pamats darījuma izbeigšanai vai atcelšanai un neietekmē darījuma dalībnieka — aktīvu pircēja — tiesības, ja šādu reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā veikti minētie reorganizācijas pasākumi vai likvidācija.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā minētos darījumus.

(17.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004.)

70.³ pants. (1) Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāju (arī tā filiāli) neietekmē kreditoru tiesības prasīt savu un apdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts apdrošinātāju prasījumu un saistību neto ieskaitu, prasījumu un saistību dzēšanu vai citu tiesisko seku ziņā līdzīgu darbību izpildi, ja šādas darbības pieļauj likums, kas piemērojams attiecīgajiem prasījumiem.

(2) Darījumus, kas pamatoti ar prasījumu un saistību neto ieskaita līgumiem, regulē vienīgi tie likumi, kas attiecas uz prasījumu un saistību neto ieskaita līgumu, saskaņā ar kuru šie darījumi tiek slēgti.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildi.

(17.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004.)

71.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

72.pants.

(Izslēgts ar 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

74.pants. (1) Uzsākot likvidācijas procesu, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle sagatavo pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli līdz likvidācijas sākuma dienai. Šo pārskatu sagatavo atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu un tam pievieno valdes un padomes ziņojumus par apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles mantas un saistību stāvokli un prognozējamiem likvidācijas rezultātiem.

(2) Ja likvidācijas procesa laikā beidzas kalendārais gads, tiek sastādīts gada starppārskats, kurā ir tādas pašas sastāvdaļas kā gada pārskatā. Šim gada pārskatam pievieno ziņojumu, kurā uzrāda likvidācijas gaitā paveikto un tālākās likvidācijas paredzamo gaitu un rezultātus. Likvidācijas gada starppārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(3) Likvidācijas procesu beidzot, tiek sagatavots likvidācijas slēguma pārskats, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

74.¹ pants. Ja apdrošinātāja likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā pastāv tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu saistības, tad šo saistību nodrošināšanai paredzētos apdrošinātāja aktīvus nedrīkst iekļaut apdrošinātāja — parādnieka — mantā, kura paredzēta maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanai un apdrošināto un citu personu prasījumu apmierināšanai šā likuma 75.pantā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

75.pants. (1) Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti apdrošināto un citu kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:

1) fizisko personu prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, kas nepārsniedz 2850 euro nedzīvības apdrošināšanā vai 14 230 euro dzīvības apdrošināšanā. Ja apdrošinājuma ņēmējs — fiziskā persona — ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no Apdrošināto aizsardzības fonda, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un Apdrošināto aizsardzības fonda prasījumi pret apdrošinātāju tiek pielīdzināti 7.grupas prasījumiem;

2) apdrošinātāja darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms tiesas sprieduma par parādnieka maksātnespēju pasludināšanas; attiecībā uz atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā minimālajā apmērā; attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību — par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī gadījumos, ja bijušajam darbiniekam, kurš nav uzskatāms par apdrošināto personu saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", arodslimība, kuras cēlonis ir šā darbinieka veiktais darbs kaitīgos darba apstākļos līdz 1997.gada 1.janvārim, konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, vai valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" prasījumi, ja tā ir apmierinājusi iepriekšminētos prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

3) prasījumi par nodokļu un nodevu parādu valsts budžetā un pašvaldību budžetos;

4) fizisko personu prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām, kas pārsniedz 2850 euro nedzīvības apdrošināšanā vai 14 230 euro dzīvības apdrošināšanā;

5) pārējo personu prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām;

6) apdrošinājuma ņēmēju prasījumi par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem;

7) pārējo kreditoru prasījumi (pamatsummas bez procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas;

8) prasījumi par procentu maksājumiem kreditoriem;

9) to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa;

10) prasījumi par subordinētā kapitāla atmaksāšanu.

(2) Apdrošināšanas sabiedrības akcionāru (biedru) prasījumi proporcionāli akcionāru (biedru) ieguldījumam apdrošināšanas sabiedrības pamatkapitālā tiek apmierināti pēc šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu apmierināšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2002., 20.11.2003., 17.06.2004., 16.12.2004., 19.09.2013. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

75.¹ pants. Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi, kuri, pamatojoties uz administratora rakstveida iesniegumu, izlietoti ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, tiek iekļauti maksātnespējas procesa administrācijas izmaksās.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

76.pants. (1) Ja apdrošinātāja likvidācijas gaitā atgūtā summa nav pietiekama, lai apmierinātu visus prasījumus, tā sadalāma starp kreditoriem šā likuma 75.pantā noteiktajā secībā.

(2) Katras nākamās grupas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

(3) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.

76.¹ pants. (1) Naudas līdzekļus, par kuriem apdrošināšanas sabiedrības kreditori nepiesaka savus prasījumus un kurus neizņem šā likuma 75.pantā minētajā kārtībā, apdrošināšanas sabiedrības likvidators vai administrators, noslēdzot līgumu, nodod glabājumā paša izraudzītai kredītiestādei. Rakstveida paziņojumu par naudas līdzekļu nodošanu kredītiestādei glabājumā apdrošināšanas sabiedrības likvidators vai administrators nekavējoties nosūta katram kreditoram, kā arī publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Maksu par kredītiestādei nodoto apdrošināšanas sabiedrības kreditoru naudas līdzekļu glabājumu ietur no apdrošināšanas sabiedrības kreditoriem un aprēķina proporcionāli no naudas līdzekļu summas, kas pienākas katram kreditoram.

(3) Apdrošināšanas sabiedrības kreditors zaudē prasījuma tiesības uz naudas līdzekļiem, ja viņš 10 gadu laikā no brīža, kad naudas līdzekļi nodoti kredītiestādei, nav izņēmis naudas līdzekļus, kas tam pienākas. Naudas līdzekļi, kuri pienākas apdrošināšanas sabiedrības kreditoriem un attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

(4) Pēc tam, kad noslēgts glabājuma līgums ar kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrības likvidators vai administrators iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par kredītiestādi, kurai naudas līdzekļi nodoti glabāšanā, un kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora identifikācijas datus un līdzekļu apmēru, kas pienākas katram kreditoram.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

(Izslēgta ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005. Sk. pārejas noteikumus.)

91.pants. (1) Lai aizsargātu apdrošināto intereses apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, tiek izveidots Apdrošināto aizsardzības fonds.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kā arī veic šādas funkcijas:

1) organizē apdrošinātāju vai dalībvalsts apdrošinātāju maksājumu ieskaitīšanu Apdrošināto aizsardzības fondā;

2) aprēķina un piedzen laikā nenomaksātās summas un soda naudu;

3) organizē apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

4) realizē kreditoru prasījuma tiesības pret apdrošinātāju vai dalībvalsts apdrošinātāju izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērā.

(3) Uzraudzību pār Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Konsultatīvā finanšu un kapitāla tirgus padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

92.pants. (1) Apdrošināšanas atlīdzību no Apdrošināto aizsardzības fonda izmaksā šajā likumā noteiktajā apmērā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā pēc tam, kad tiesa pasludinājusi apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas procesu.

(2) Ja Apdrošināto aizsardzības fondā nepietiek līdzekļu apdrošināšanas atlīdzības izmaksai saskaņā ar šo likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no Latvijā reģistrētas kredītiestādes, dalībvalsts vai ārvalsts kredītiestādes filiāles Latvijā vai apdrošinātāja. Ja apdrošināšanas atlīdzību izmaksai nepieciešamo trūkstošo summu nav iespējams aizņemties no vienas Latvijā reģistrētas kredītiestādes, dalībvalsts vai ārvalsts kredītiestādes filiāles Latvijā vai apdrošinātāja, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noslēgt aizdevuma līgumu ar vairākām Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, dalībvalsts vai ārvalstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā vai apdrošinātājiem.

(3) Latvijā reģistrēta kredītiestāde, dalībvalsts vai ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā vai apdrošinātājs var piedāvāt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai aizņemties no tās apdrošināšanas atlīdzību izmaksai nepieciešamo trūkstošo summu tikai tādā gadījumā, ja aizdevuma līguma noslēgšana ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju neietekmēs Latvijā reģistrētas kredītiestādes, dalībvalsts vai ārvalsts kredītiestādes filiāles Latvijā vai apdrošinātāja spēju ievērot kredītiestāžu vai apdrošinātāju darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās kredītiestāžu vai apdrošinātāju darbību regulējošās prasības.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, izraugoties Latvijā reģistrētu kredītiestādi, dalībvalsts vai ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijā vai apdrošinātāju, ar kuru tiks noslēgts aizdevuma līgums par apdrošināšanas atlīdzību izmaksai nepieciešamo trūkstošo summu, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izraugās to Latvijā reģistrēto kredītiestādi, dalībvalsts vai ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijā vai apdrošinātāju, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai piedāvājis zemāko aizdevuma procentu likmi.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apdrošināšanas atlīdzību izmaksai aizdotos naudas līdzekļus atmaksā no Apdrošināto aizsardzības fonda.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

93.pants. (1) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus izlieto samaksai pārvaldītājam (ja saskaņā ar šā panta otro daļu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam) ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizēšanu saistīto izdevumu segšanai, kā arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, šādā apmērā:

1) 100 procentu apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 14 230 euro vienam apdrošinājuma ņēmējam — dzīvības apdrošināšanā, izņemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu;

2) 50 procentu apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 2850 euro vienam apdrošinājuma ņēmējam — šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.-3., 8.-10., 13. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos.

(2) Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var nodot citam pārvaldītājam.

(3) Ienākumus (augļus), kas iegūti, pārvaldot Apdrošināto aizsardzības fondu, ieskaita šajā fondā.

(4) Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus aizliegts izmantot šajā likumā neparedzētiem mērķiem. Citus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzekļus, kas nav Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi, aizliegts izmantot apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.

(5) Iemaksas Apdrošināto aizsardzības fondā un izmaksas no šā fonda tiek veiktas tikai euro.

(6) Izmaksas no Apdrošināto aizsardzības fonda ārvalstu valūtā tiek aprēķinātas euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu dienā, kad likumā noteiktajā kārtībā pieņemts nolēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004., 12.06.2008., 10.12.2009., 19.09.2013. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

94.pants. No Apdrošināto aizsardzības fonda apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta:

1) ja apdrošinātājs ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība;

2) par obligāto apdrošināšanu;

3) par apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)

96.pants. (1) Atsevišķi tiek uzkrāta un izlietota fonda daļa, ko veido dzīvības apdrošinātāju vai dzīvības dalībvalsts apdrošinātāju iemaksas, un fonda daļa, ko veido pārējo apdrošinātāju vai dalībvalsts apdrošinātāju iemaksas.

(2) Obligātajos apdrošināšanas veidos, ja to nosaka likumi vai citi normatīvie akti, var izveidot atsevišķus fondus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

97.pants. (1) Fonda dalībniekam ir pienākums aprēķināt un samaksāt soda naudu par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā. Šī soda nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā.

(2) Soda nauda par maksājumu, kas noteiktajā termiņā nav iemaksāts Apdrošināto aizsardzības fondā, ir 0,05 procenti no termiņā nesamaksātās maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Soda nauda aprēķināma par laiku, par kuru fonda dalībnieks nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.

(3) Ja fonda dalībnieks vairāk nekā divus mēnešus nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija brīdina fonda dalībnieku, ka licence tā darbībai var tikt anulēta.

(4) Ja fonda dalībnieks mēneša laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija izteikusi brīdinājumu, ka licence tā darbībai var tikt anulēta, nav labprātīgi un pilnā apmērā veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē fonda dalībniekam izsniegto licenci.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

98.pants. (1) Apdrošināšanas atlīdzību var izmaksāt no Apdrošināto aizsardzības fonda tikai tad, ja persona pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu administratoram iesniedz triju mēnešu laikā pēc tam, kad apdrošinātājs vai dalībvalsts apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Apdrošināšanas atlīdzība no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek izmaksāta, pamatojoties uz administratora sagatavoto sarakstu un ievērojot šā likuma 75.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

(Nodaļas nosaukums 01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

99.pants. (1) Apdrošināšanas darbības valsts uzraudzību un papildu uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga dalībvalstīs izveidoto apdrošināšanas sabiedrību filiāļu, kā arī šo apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas pakalpojumus, ko tās sniedz dalībvalstīs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošinātāja uzraudzības institūcijām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt informāciju no dalībvalsts apdrošinātāja filiāles, kā arī pieprasīt, lai tiktu novērsta tās darbības neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par lēmumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo dalībvalsts apdrošinātāja vadībai un mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošinātāja uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu dalībvalstu apdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt informāciju no dalībvalsts apdrošinātāja, kurš, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā, un prasīt, lai tiktu novērsta tā darbības neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par lēmumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo dalībvalsts apdrošinātāja vadībai un mītnes (reģistrācijas) valsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu apdrošinātāja uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu dalībvalstu apdrošinātāju darbības uzraudzību Latvijas Republikā.

(4¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, izvērtē lēmumu iespējamo ietekmi uz citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2003., 16.12.2004., 23.10.2008. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99.¹ pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts apdrošinātājs izbeidz šādas darbības.

(2) Ja dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē par to attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju.

(3) Ja dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par to attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē par to dalībvalsts apdrošinātāju un dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūciju, nekavējoties veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu, un lemj par normatīvajos aktos paredzēto sodu piemērošanu.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

100.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

101.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

102.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

102.¹ pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

103.¹ pants. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka apdrošinātājs neievēro šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu, citu apdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu vai pieņemto lēmumu prasības vai apdrošinātāja darbība apdraud minēto prasību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) pieprasīt, lai apdrošinātājs nekavējoties veic nepieciešamās darbības attiecīgās situācijas novēršanai un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās noteiktajā termiņā pasākumu plānu konstatētā pārkāpuma novēršanai;

2) brīdināt apdrošinātāju;

3) dot apdrošinātājam saistošus rakstveida norādījumus, kas nepieciešami attiecīgās situācijas novēršanai;

4) uzlikt šajā likumā paredzēto soda naudu.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

105.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbību un dokumentus un piedalīties bez balsstiesībām apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūciju sēdēs.

(2) Apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei ir pienākums sadarboties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvi, viņam veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

106.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības ierosināt sasaukt apdrošināšanas akciju sabiedrības valdes, padomes sēdi vai akcionāru (biedru) pilnsapulci (savstarpējās apdrošināšanas biedrības biedru kopsapulci) un noteikt izskatāmos jautājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 27.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

107.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

107.¹ pants. (1) Informācija par apdrošinātāju vai apdrošināšanas starpnieku un viņa klientu, apdrošinātāja vai apdrošināšanas starpnieka un viņa klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu nav apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā minētā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu apdrošinātāju, apdrošināšanas starpnieku vai viņa klientu.

(1¹) Ja apdrošināšanas komersants atzīts par maksātnespējīgu vai likvidējamu, ierobežotas pieejamības informāciju, kas neattiecas uz trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās apdrošināšanas komersanta finansiālā stāvokļa uzlabošanai, var izpaust pēc kriminālprocesa virzītāja vai tiesas pieprasījuma.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši savai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar nedalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijām vai attiecīgās nedalībvalsts institūcijām, kas pielīdzināmas šā panta piektās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā minētajām institūcijām, ja šīs nedalībvalsts normatīvie akti paredz līdzvērtīgu atbildību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un pārapdrošināšanas komersantu uzraudzības veikšanai vai normatīvajos aktos attiecīgajām institūcijām noteikto funkciju pildīšanai. Saņemto informāciju attiecīgās nedalībvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā un piektajā daļā minēto saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi savu uzraudzības funkciju pildīšanai:

1) lai pārliecinātos par apdrošinātāju dibināšanu un darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz tehnisko rezervju veidošanu un to seguma nodrošināšanu ar aktīviem, maksātspējas prasības izpildi, vadības un grāmatvedības organizāciju un pārvaldības mehānismiem;

2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek pārsūdzēti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība;

4) tiesvedībā, kas ierosināta, pamatojoties uz noteikumiem, kuri paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību.

(5) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisiju atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar noteikto funkciju pildīšanai nepieciešamo ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu maksātnespēju un likvidāciju un citu līdzīgu procedūru veikšanu;

3) personām, kas Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas komersantos, pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu iestādēs;

4) dalībvalstu iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas (fondus);

5) Latvijas Banku;

6) iestādēm, kas veic to iestāžu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu maksātnespējas procedūru, likvidāciju un citu līdzīgu procedūru veikšanu;

7) iestādēm, kas veic to personu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas komersantos, pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu iestādēs;

8) neatkarīgiem apdrošināšanas komersantu vai pārapdrošināšanas komersantu aktuāriem, kas veic šo komersantu tiesisko uzraudzību, un iestādēm, kas veic neatkarīgo aktuāru uzraudzību;

9) iestādēm vai personām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par komerctiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu;

10) citām valsts pārvaldes institūcijām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un pārapdrošinātāju uzraudzības jomā, un darbiniekiem, kas rīkojas minēto institūciju uzdevumā, ja informācijas izpaušana ir vajadzīga piesardzīgas uzraudzības nodrošināšanai;

11) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku padomi.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, ievēro šādas prasības:

1) institūcijas un personas saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta piektajā daļā noteiktajām iestādēm un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta piektajā daļā minētajām iestādēm vai personām, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar apdrošināšanas komersantu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās iestādes vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto iestāžu vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta piektās daļas 6., 7., 8. un 9.punktā minētās iestādes vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(7) Pirms šā panta piektās daļas 9.punktā minētajām iestādēm vai personām tiek nosūtīta informācija, informācijas sniedzējiem tiek paziņots to personu vārds un uzvārds, kurām tieši informācija jāsūta, un šo personu precīzi pienākumi.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis par tām iestādēm un personām, kuras drīkst saņemt informāciju atbilstoši šā panta piektās daļas 6., 7., 8. un 9.punktam.

(9) Šā panta piektās daļas 10.punktā minētajām institūcijām un personām informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta otrajai daļai un piektās daļas 1., 2., 3. un 4.punktam vai kas iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta, ja dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, no kurām šāda informācija saņemta, vai dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, kuru dalībvalstī veikta pārbaude, ir devušas piekrišanu šādas informācijas izpaušanai.

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

107.² pants. (1) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas un konsultējas ar Eiropas Komisiju.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par būtiskām problēmām:

1) kas apdrošināšanas sabiedrībai radušās, piemērojot uz Eiropas Savienības direktīvu bāzes izstrādātos Latvijas Republikas normatīvos aktus, un kopā ar Eiropas Komisiju analizē minētās problēmas, lai atrastu atbilstošu risinājumu;

2) ar kādām, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus nedalībvalstīs vai uzsākot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu nedalībvalstīs, saskaras apdrošināšanas sabiedrības.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

107.³ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijām paziņojumus, informējot par gadījumiem, kad:

1) licence apdrošināšanas veikšanai izsniegta apdrošināšanas sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī;

2) komercsabiedrība, kas nav reģistrēta dalībvalstī, ir kļuvusi par apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību.

(2) Papildus šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajai informācijai, ja licence izsniegta dzīvības apdrošināšanas veikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai un dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijām ziņas par apdrošināšanas sabiedrības grupas struktūru.

(3) Papildus šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajai informācijai, ja licence izsniegta apdrošināšanas veikšanai, kas nav dzīvības apdrošināšana, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai ziņas par apdrošināšanas sabiedrības grupas struktūru.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta Eiropas Komisijai paziņojumu, informējot par gadījumiem, kad:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta obligātā apdrošināšana, norādot:

a) īpašās normas, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu,

b) noteikumus, kas obligāti norādāmi apdrošināšanas polisē;

2) Latvijas Republikā pieņemti normatīvie akti, kas regulē apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, pievienojot paziņojumam normatīvo aktu tekstu.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

107.⁴ pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrības informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par galvenajām grūtībām, ar kādām tās saskārušās, sākot veikt vai veicot darbību nedalībvalstī.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo Eiropas Komisijai.

(09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

108.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles darbības pārbaudi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

109.pants. (1) Ja netiek pildītas šā likuma prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam soda naudu līdz 142 000 euro.

(1¹) Ja netiek pildīti likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 6.panta otrās daļas, 24.¹ un 55.panta noteikumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam soda naudu līdz 14 200 euro.

(1²) Ja netiek pildīti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam soda naudu līdz 142 000 euro.

(1³) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 26.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tā izskatīšanas laikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 14 200 līdz 142 000 euro.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ieskaita valsts budžetā.

(3) Labprātīgi neizpildīta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma (administratīvā akta) piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 27.03.2003., 16.12.2004., 24.11.2005., 12.06.2008., 10.12.2009., 19.09.2013. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

109.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības atbilstoši savai kompetencei pieprasīt, lai apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs novērš konstatētos šā likuma un likuma "Par apdrošināšanas līgumu" pārkāpumus un veic pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

110.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

110.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzlikto soda naudu persona samaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par soda naudas uzlikšanu.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

110.² pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam, apdrošināšanas starpniekam vai trešajām personām, turklāt viņus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras viņi tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

111.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

112.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)

(Nodaļa 17.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004.)

113.pants. (1) Šīs nodaļas normas piemērojamas:

1) apdrošināšanas sabiedrībām, kurām ir filiāles citā dalībvalstī;

2) dalībvalsts apdrošinātājiem, kuriem ir filiāles Latvijas Republikā;

3) nedalībvalsts apdrošinātājiem, kuriem ir vismaz viena filiāle Latvijas Republikā un citā dalībvalstī;

4) apdrošināšanas sabiedrībām vai šīs daļas 3.punktā minētajiem nedalībvalsts apdrošinātājiem, kuriem ir no apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī.

(2) Citas reorganizācijas pasākumus un likvidāciju regulējošās normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šīs nodaļas normām.

114.pants. (1) Lēmumu par mītnes valstī reģistrēta apdrošināšanas komersanta (arī tā filiāļu) reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju iesaistītajā valstī ir tiesīgas pieņemt tikai attiecīgās mītnes valsts kompetentas institūcijas tām tiesību aktos noteiktās kompetences ietvaros.

(2) Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši, tiklīdz stājušies spēkā dalībvalstī, kurā tie pieņemti.

(3) Latvijas Republikā pieņemtie šā panta pirmajā daļā minētie lēmumi ir saistoši citām dalībvalstīm, tiklīdz tie stājušies spēkā Latvijas Republikā.

(4) Reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju regulē attiecīgās mītnes valsts tiesību akti, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu kompetentas institūcijas par lēmumiem vai darbībām, kas saistītas ar tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, kurai ir kreditori vai filiāle citā dalībvalstī vai kura citā dalībvalstī sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli.

115.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē to dalībvalstu, kurās nedalībvalsts apdrošinātājs atvēris filiāles, kompetentas institūcijas par lēmumu uzsākt reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju, kurā iesaistīta nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle Latvijas Republikā, un par pasākumiem, kas ietilpst ar to saistītajās darbībās.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic uzraudzību saskaņā ar šo likumu un sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentām institūcijām.

(3) Likvidatori vai citas likumā pilnvarotas personas sadarbojas ar citu dalībvalstu attiecīgi pilnvarotām personām, kurām ir tiesības veikt reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju.

(4) Reorganizācijas pasākumus vai likvidācijas darbības, kurās iesaistītas nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles dalībvalstīs, veic katrā dalībvalstī atsevišķi.

116.pants. (1) Ja tiesa pieņem nolēmumu vai citas kompetentas institūcijas nolemj veikt tādas apdrošināšanas sabiedrības reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju, kurai ir no apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī vai kurai ir filiāle citā dalībvalstī, vai kura iesaistītajā valstī sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli, likvidators vai cita likumā attiecīgi pilnvarota persona pēc šā nolēmuma vai lēmuma spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina likumos noteikto, ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto nolēmumu vai lēmumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūta paziņojumu par pieņemto nolēmumu vai lēmumu Eiropas Savienības Oficiālo publikāciju birojam publicēšanai izdevumā "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis".

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina no dalībvalstu kompetentām institūcijām saņemto, ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju saistīto paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto paziņojumu nepublicēšana nedod tiesības apstrīdēt minētos tiesas nolēmumus vai kompetentu institūciju lēmumus par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums tiek sagatavots Latvijas Republikas valsts valodā. Paziņojumā norāda tā mērķi, tiesisko pamatu, piemērojamo likumu, likvidatora personu identificējošos datus, prasījumu vai sūdzību iesniegšanas galīgo termiņu (datumu) un tās institūcijas pilnu adresi, kura ir tiesīga izskatīt sūdzības par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

(5) Šo pantu nepiemēro, ja reorganizācijas pasākumi vai likvidācija ietekmē tikai apdrošināšanas sabiedrības akcionāru (dalībnieku) vai darbinieku tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

117.pants. (1) Likvidators vai cita likumā pilnvarota persona par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju nekavējoties ar paziņojumu individuāli un rakstveidā informē visus zināmos kreditorus neatkarīgi no to atrašanās vietas. Minētais paziņojums nosūtāms arī apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem) un darbiniekiem.

(2) Likvidators vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumā kreditoriem norāda tiem saistošus termiņus, termiņu neievērošanas sekas, kompetentu institūciju, kurai ir tiesības pieņemt iesniegtos prasījumus vai citus paziņojumus saistībā ar prasījumiem, kā arī citas ziņas, kas kreditoriem rada, groza vai izbeidz saistības.

(3) Likvidators vai cita likumā pilnvarota persona paziņojumu:

1) no apdrošināšanas līgumiem izrietošiem kreditoriem citā dalībvalstī sniedz tās valsts oficiālajā valodā, kurā atrodas kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta;

2) no apdrošināšanas līgumiem izrietošiem kreditoriem ārpus dalībvalsts sniedz valodā, kurā noslēgts apdrošināšanas līgums;

3) šīs daļas 1. un 2.punktā neminētajiem kreditoriem sniedz Latvijas Republikas valsts valodā. Šim nolūkam izmanto veidlapu ar virsrakstu "Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Termiņš, kas jāievēro prasījuma iesniegšanai" visās dalībvalstu oficiālajās valodās.

(4) Visiem kreditoriem ir tiesības iesniegt savus prasījumus un pretenzijas saskaņā ar šajā pantā noteikto:

1) no apdrošināšanas līgumiem izrietošiem kreditoriem citā dalībvalstī — tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta, vai vienā no to dalībvalstu oficiālajām valodām, kurās atrodas kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā kreditora prasījuma pieteikuma virsraksts "Kreditora prasījuma pieteikums" ir Latvijas Republikas valsts valodā;

2) no apdrošināšanas līgumiem izrietošiem kreditoriem ārpus dalībvalsts — valodā, kurā noslēgts apdrošināšanas līgums;

3) šīs daļas 1. un 2.punktā neminētajiem kreditoriem dalībvalstī — attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no to dalībvalstu oficiālajām valodām, kurās atrodas kreditora dzīvesvieta vai vadības vieta. Šajā gadījumā kreditora prasījuma pieteikuma virsraksts "Kreditora prasījuma pieteikums" ir Latvijas Republikas valsts valodā.

(5) Likvidatoram vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt, lai kreditori nodrošina savu prasījumu vai pretenziju tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā tikai tad, ja par to viņi iepriekš informēti šajā pantā minētajā paziņojumā kreditoriem.

118.pants. Latvijas Republikas tiesību akti regulē jautājumus, kas saistīti ar:

1) aktīviem vai darbībām ar aktīviem, kuri iegūti vai nodoti apdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātājam saistībā ar tā filiāli Latvijas Republikā pēc šīs filiāles likvidācijas uzsākšanas;

2) Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles pārvaldes institūciju (arī ar likvidatora tiesībām un pienākumiem);

3) apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja, kuram ir filiāle Latvijas Republikā, prasījumu un saistību neto ieskaitu, prasījumu un saistību dzēšanu vai citu juridisko seku ziņā līdzīgu darbību izpildi;

4) likvidācijas ietekmi uz noslēgtajiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātājs saistībā ar tā filiāles Latvijas Republikā noslēgtajiem līgumiem;

5) likvidācijas ietekmi uz kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izņemot šā likuma 123.pantā paredzētos nepabeigtos tiesas procesus;

6) prasījumiem, kuri iegrāmatoti apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja pārskata, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, pasīvā saistībā ar tā filiāles Latvijas Republikā darījumiem, un darbībām ar prasījumiem, kuri konstatēti pēc likvidācijas uzsākšanas;

7) tām tiesību aktu prasībām, kuras nosaka prasījumu pieteikšanu, pārbaudi un atzīšanu;

8) tām tiesību aktu prasībām, kuras nosaka apdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja aktīvu atsavināšanu, no aktīvu atsavināšanas gūto ieņēmumu sadali, prasību grupēšanu un to kreditoru tiesības, kuru prasījumi pēc likvidācijas uzsākšanas daļēji apmierināti saskaņā ar lietu tiesībām vai īstenojot prasījumu un saistību neto ieskaitu vai prasījumu un saistību dzēšanu, vai citu juridisko seku ziņā līdzīgu darbību izpildi saistībā ar tā filiāli Latvijas Republikā;

9) tiesību aktu prasībām, ja likvidācija tiek izbeigta (arī ar izlīgumu);

10) kreditoru tiesībām pēc likvidācijas pabeigšanas;

11) tiesību aktu prasībām par likvidācijas izmaksām;

12) tādu tiesību aktu noteikumiem, kuri ierobežo noteiktas visu kreditoru tiesības vai nosaka aizliegumus vai ierobežojumus, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

119.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšana neierobežo kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz lietām, kuras pieder apdrošinātājam un reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.

120.pants. (1) Regulētā tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus darbībās ar finanšu instrumentiem sakarā ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas veikšanu nosaka vienīgi tie likumi, kuri piemērojami regulētajam tirgum.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo šā likuma 119.panta piemērošanu.

(3) Ieinteresētajām personām ir tiesības apstrīdēt šajā pantā minētās darbības vai tiesības.

121.pants. Ja pēc tam, kad pieņemts lēmums par reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas darbību uzsākšanu, tiek atsavināti aktīvi, tad attiecībā uz:

1) nekustamo īpašumu šādas darbības regulē to dalībvalstu tiesību akti, kuru teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

2) kuģi vai gaisakuģi šādas darbības regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pārziņā ir publiskais reģistrs;

3) finanšu instrumentiem, kuri reģistrējami publiskajā reģistrā, kredītiestādes kontā vai centrālajā depozitārijā, un tajos nostiprinātajām tiesībām šādas darbības regulē tie dalībvalstu tiesību akti, saskaņā ar kuriem tiek apliecinātas apdrošināšanas komersanta īpašuma tiesības uz attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

122.pants. Latvijas Republikas tiesību akti netiek piemēroti tiesībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz maksājumiem vai darījumiem, lai novērstu kreditoriem nevienlīdzīgus nosacījumus vai zaudējumus, ja persona, kura gūst labumu no šādiem maksājumiem vai darījumiem, pierāda, ka:

1) darbība, kas aizskar citu kreditoru intereses, izriet no tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kura nav Latvijas Republika;

2) Latvijas Republikas tiesību akts neparedz labumu guvušās personas darbību apstrīdēšanas iespējas.

123.pants. Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas ietekmi uz tiesvedībā esošām lietām regulē tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā notiek attiecīgā tiesvedība.

124.pants. (1) Dalībvalsts kompetentu institūciju iecelta likvidatora vai citas likumā pilnvarotas personas pilnvaras apliecina šo institūciju lēmuma oriģināla apliecināta kopija vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem. Kompetentām institūcijām ir tiesības pieprasīt minēto dokumentu tulkojumu Latvijas Republikas valsts valodā. Legalizācija vai cita tiesisko seku ziņā tai pielīdzināma darbība nav jāveic.

(2) Dalībvalstī ieceltam likvidatoram vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības Latvijas Republikā īstenot pilnvaras, ko tā drīkst īstenot attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Likvidatoram vai citai likumā pilnvarotai personai ir tiesības iecelt (pilnvarot) personas, kuras tai palīdz vai pārstāv to reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas laikā.

(3) Dalībvalstī iecelts likvidators vai cita likumā pilnvarota persona, īstenojot savas pilnvaras Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas tiesību aktus, arī tiesību aktus par darbībām, kas saistītas ar aktīvu realizāciju un ziņu sniegšanu darbiniekiem.

125.pants. (1) Mītnes valstī ieceltam likvidatoram vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt Latvijas Republikas publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka Latvijas Republikas tiesību akti.

(2) Latvijas Republikā ieceltam likvidatoram vai citai likumā pilnvarotai personai, īstenojot savas pilnvaras, ir pienākums reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju reģistrēt iesaistītās valsts publiskajos reģistros, ja šādas reģistrācijas nepieciešamību nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

(3) Izdevumi, kas saistīti ar reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas reģistrāciju dalībvalstu publiskajos reģistros, iekļaujami šo procesu izmaksās (izdevumos).

126.pants. (1) Kompetentas institūcijas, kuras savu tiesību aktos noteikto funkciju izpildei saņem ziņas par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, nodrošina šo ziņu neizpaušanu.

(2) Gadījumus, kad pieļaujama šā panta pirmajā daļā minēto ziņu izpaušana, un kārtību, kādā šādas ziņas izpaužamas, nosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

(Nodaļa 16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

127.pants. (1) Papildu uzraudzībai ir pakļauta apdrošināšanas sabiedrība, kura ir:

1) dalības sabiedrība vismaz vienā apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, ārvalsts apdrošinātājā vai ārvalsts pārapdrošinātājā;

2) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, nedalībvalsts apdrošinātāja vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja meitas sabiedrība;

3) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība.

(2) Veicot papildu uzraudzību, šajā likumā minētajos gadījumos ņem vērā komercsabiedrību, kura ir:

1) apdrošināšanas sabiedrības dalības sabiedrība;

2) apdrošināšanas sabiedrības saistītā sabiedrība;

3) apdrošināšanas sabiedrības dalības sabiedrības saistītā sabiedrība.

(3) Papildu uzraudzība ietver:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības pieprasīt informāciju;

2) informācijas sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai;

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības klātienē pārbaudīt iesniegtās informācijas patiesumu šā panta otrajā daļā minētajās komercsabiedrībās;

4) šā likuma 131.pantā minēto savstarpējo darījumu uzraudzību;

5) koriģētās maksātspējas prasības izpildes uzraudzību.

(4) Ja viena un tā pati apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātājs, nedalībvalsts pārapdrošinātājs vai daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ir mātes sabiedrība apdrošināšanas sabiedrībai vai pārapdrošināšanas sabiedrībai un dalībvalsts apdrošinātājam vai dalībvalsts pārapdrošinātājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienojas ar attiecīgo dalībvalsts apdrošinātāju uzraudzības institūciju vai dalībvalsts pārapdrošinātāju uzraudzības institūciju, kura no abām īstenos papildu uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

128.pants. (1) Papildu uzraudzībai pakļautā apdrošināšanas sabiedrība sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai visu papildu uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu uzraudzībai nepieciešamo informāciju tieši no apdrošināšanas sabiedrības saistītās sabiedrības, dalības sabiedrības un dalības sabiedrības saistītās sabiedrības, ja šī informācija nav saņemta no apdrošināšanas sabiedrības.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tās pilnvarotas personas var veikt papildu uzraudzībai iesniegtās informācijas patiesuma pārbaudes klātienē šā likuma 127.panta otrajā daļā minētajās komercsabiedrībās, un šīs komercsabiedrības nedrīkst atteikties sniegt informāciju, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(4) Pēc dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas pieprasījuma Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tās pilnvarotas personas, vai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcija, vai tās pilnvarotas personas var veikt papildu uzraudzībai sniegtās informācijas patiesuma pārbaudi Latvijas Republikā reģistrētajās komercsabiedrībās, kas ir dalībvalstī reģistrētas papildu uzraudzībai pakļautā dalībvalsts apdrošinātāja dalības sabiedrības, saistītās sabiedrības vai dalības sabiedrības saistītās sabiedrības.

129.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir pakļauta papildu uzraudzībai saskaņā ar šā likuma 127.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, izveido atbilstošu risku vadības un pārvaldības sistēmu un izstrādā procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu papildu uzraudzības mērķiem nepieciešamos rādītājus un informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka minimālās prasības papildu uzraudzībai pakļautas apdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidei un darbībai.

(2) Papildu uzraudzībai pakļautajai apdrošināšanas sabiedrībai, tās dalības sabiedrībām un saistītajām sabiedrībām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai nepieciešama papildu uzraudzības veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

133.pants. Ja pēc šā likuma 131.panta otrajā daļā minētās informācijas iegūšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija secina, ka apdrošināšanas sabiedrības finansiālā stabilitāte ir vai var tikt apdraudēta, tā pieprasa, lai apdrošināšanas sabiedrība veiktu pasākumus finansiālās stabilitātes uzlabošanai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr.; 1995, 20.nr.; 1996, 20.nr.; 1998, 2.nr.);

2) likums "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 20.nr.; 1997, 15.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 12.janvāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apdrošināšanu" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 31.decembrim saskaņā ar šā likuma 79., 82., 84. un 95.pantu izdod attiecīgus noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1999.)

4. Līdz 2001.gada 1.jūlijam līdzekļi Apdrošināto aizsardzības fondā un procenti par ieguldīšanu tiek uzkrāti, neveicot nekādas izmaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

5. No Apdrošināto aizsardzības fonda izmaksā apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar šā likuma prasībām tikai tad, ja pēc 2001.gada 1.jūlija apdrošinātājam ir anulētas visas licences un tiesa atzinusi to par maksātnespējīgu.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

6. Apdrošināšanas brokeru sabiedrības savu darbību atbilstoši šā likuma prasībām pārveido līdz 1999.gada 1.jūlijam.

7. Savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības savu darbību atbilstoši šā likuma 32.panta otrās daļas prasībām pārveido līdz 2002.gada 1.janvārim.

8. Likuma 109.pantā paredzētās normas ir piemērojamas līdz dienai, kad stājas spēkā Administratīvo sodu likums.

9. Grozījumi likuma 44.pantā (par valstu noteikšanu, kurās drīkst izdarīt ieguldījumus no tehniskajām rezervēm), 60.pantā (par pārapdrošināšanas programmas izstrādāšanu un apstiprināšanu) un likuma 44.¹ pants stājas spēkā 2000.gada 1.oktobrī.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

10. Grozījumi likuma XII nodaļas nosaukumā un 99.pantā, kā arī grozījums attiecībā uz vārdu "Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

11. Likuma 100., 101., 102., 102.¹, 107., 110., 111. un 112.pants ir spēkā līdz 2001.gada 30.jūnijam.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

12. Grozījums likuma 54.panta otrajā daļā (par ziņojuma sagatavošanu un tā noraksta nosūtīšanu Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai), 54.panta trešā un ceturtā daļa, kā arī grozījums 55.pantā (par otrās daļas izslēgšanu) stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgām normām likumā, kas regulē zvērinātu revidentu darbību.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

13. Grozījumi likuma 44., 44.¹, 49., 60., 79., 82., 84., 85. un 95.pantā attiecībā uz vārdu "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

14. Grozījums likuma 91. un 97.pantā, kā arī 92.pantā attiecībā uz vārdu "Apdrošināto aizsardzības fonda pārvaldes nolikumā" aizstāšanu ar vārdiem "Finansu un kapitāla tirgus komisijas" stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

15. Grozījums likuma 75.panta pirmās daļas 2.punktā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

(16.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2002.)

16. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkta un trešās daļas, 11., 11.², 11.³, 11.⁴ un 11.⁵ panta un 99.panta otrās, trešās un ceturtās daļas spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu. Līdz šā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai tiesiskās attiecības ar dalībvalsti regulē likuma normas, kuras attiecas uz nedalībvalsts apdrošinātāju.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

17. Apdrošināšanas sabiedrībām, kuru garantijas fonda minimālais lielums neatbilst šā likuma 32.panta pirmās daļas prasībām, tas jāpalielina līdz 2004.gada 1.jūlijam. Līdz 2004. gada 1. jūlijam dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības garantijas fonda minimālais lielums ir viens miljons latu, bet pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 500 000 latu, savstarpējās dzīvības apdrošināšanas kooperatīvās biedrības garantijas fonda minimālais lielums ir 400 000 latu, bet pārējām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām — 200 000 latu.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

18. Apdrošinātājs savu darbību atbilstoši šā likuma 60. un 60.¹ panta prasībām pārveido līdz 2004.gada 1.janvārim.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

19. Apdrošinātājs savu darbību atbilstoši šā likuma 47.panta otrās daļas un 50.panta trešās un ceturtās daļas prasībām pārveido līdz 2004. gada 1.aprīlim.

(27.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 25.12.2003.)

20. Apdrošināšanas aģentūra savu darbību atbilstoši šā likuma 78.panta piektās daļas prasībām un apdrošināšanas brokeru sabiedrība savu darbību atbilstoši šā likuma 80.panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļas prasībām pārveido līdz 2003.gada 1.novembrim.

(27.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2003.)

21. Pirms 2004.gada 1.jūlija uzsāktie reorganizācijas pasākumi veicami un pabeidzami vai uzsāktā likvidācija pabeidzama kārtībā, kādu noteica šis likums un citi apdrošināšanas jomu regulējošie likumi līdz 2004.gada 30.jūnijam.

(17.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004.)

22. Likuma 2.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgā likuma par finanšu nodrošinājumu spēkā stāšanos.

(17.06.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004.)

23. Likuma 8.³, 8.⁴ un 8.⁵ panta prasības attiecībā uz ārpakalpojumiem, kuri noteikti likuma 8.³ panta trešajā daļā un kurus apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle saņem, pirms stājies spēkā likums, ar kuru izdarīti attiecīgie papildinājumi, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle izpilda sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

24. Grozījums likuma 1.panta 23.punktā, likuma 6.¹ pants, grozījums attiecībā uz X nodaļas izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar likuma, kas paredz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumus, spēkā stāšanos.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005. Grozījums likuma 1.panta 23.punktā un grozījums attiecībā uz X nodaļas izslēgšanu iekļauts likuma redakcijā uz 15.01.2005.)

25. Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, kas paredz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņā ar šo likumu ir tiesības pieprasīt no apdrošināšanas starpniekiem informāciju un dokumentus par to darbību. Apdrošināšanas starpnieki pieprasīto informāciju iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiņos, un tie nedrīkst iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

26. Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, kas paredz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības atbilstoši savai kompetencei pieprasīt, lai apdrošināšanas starpnieks novērš konstatētos šā likuma un likuma "Par apdrošināšanas līgumu" pārkāpumus un veic pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

27. Grozījumi šā likuma 29.pantā attiecībā uz trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas izslēgšanu, kā arī 29.³ pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(14.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2007.)

28. Grozījumi šā likuma 56.pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk.

(29.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

29. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

(23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

30. Šā likuma 8.⁷ pants attiecībā uz maksājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās darbības finansēšanai stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā.

(16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

31. Grozījumi šā likuma 32.panta 1.¹ daļā par garantijas fonda minimālā lieluma palielināšanu (attiecīgi no 3,5 uz 3,7, no 2,3 uz 2,5, no 2,7 uz 2,8, no 1,8 uz 1,9 un no 3,2 miljonu uz 3,4 miljonu euro ekvivalentu, kas pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa) stājas spēkā 2013.gada 31.jūlijā.

(16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

32. Grozījumi šā likuma 32.panta 1.¹ daļas 4.punktā par garantijas fonda minimālā lieluma palielināšanu no 3,4 uz 3,6 miljoniem euro stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

(16.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 24.11.2005., 29.05.2008., 12.06.2008., 19.02.2009., 26.02.2009., 23.09.2010., 24.05.2012. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1973.gada 24.jūlija Pirmās direktīvas 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana;

2) Padomes 1973.gada 24.jūlija direktīvas 73/240/EEK, ar ko atceļ ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību tiešās apdrošināšanas jomā, izņemot dzīvības apdrošināšanu;

3) Padomes 1988.gada 22.jūnija Otrās direktīvas 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem direktīvā 73/239/EEK;

4) Padomes 1992.gada 18.jūnija direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar ko groza direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 27.oktobra direktīvas 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra direktīvas 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta direktīvas 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu;

10) Padomes 1991.gada 20.jūnija direktīvas 91/371/EEK par nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju attiecībā uz tādas tiešās apdrošināšanas īstenošanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, īstenošanu;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 9.marta direktīvas 2005/1/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru;

12) Padomes 1984.gada 10.decembra direktīvas 84/641/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes 1973.gada 24.jūlija Pirmo direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas jomā, izņemot dzīvības apdrošināšanu;

13) Padomes 1990.gada 8.novembra direktīvas 90/618/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atbildības apdrošināšanu, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 7.novembra direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK un 93/22/EEK par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm;

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.marta direktīvas 2002/13/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 73/239/EEK par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumu obligāto maksātspējas normu;

16) Padomes 1968.gada 9.marta Pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/58/EK, ar ko Padomes direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām;

18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem;

19) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra direktīvas 2007/44/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 92/49/EEK un direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē;

21) (izslēgts ar 24.05.2012. likumu);

22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK.