|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 45 Rīgā 2021. gada 22. janvārī (prot. Nr. 8 20. §) Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam1. Apstiprināt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt, ka par plāna izpildes koordināciju ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 3. Atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosināto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu un pāriet no 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. 4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.1. informatīvo ziņojumu par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu finanšu saistībām līdz 2022. gada 30. decembrim; 4.2. līdz 2024. gada 1. oktobrim - informatīvu ziņojumu par plāna izpildi 2021., 2022. un 2023. gadā; 4.3. līdz 2027. gada 1. oktobrim - informatīvu ziņojumu par plāna izpildi 2024., 2025. un 2026. gadā; 4.4. līdz 2029. gada 1. oktobrim - informatīvu ziņojumu par plāna izpildi 2027. un 2028. gadā. Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un
(Ministru kabineta ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS VALSTS PLĀNS 2021.-2028. GADAMSATURS Saīsinājumi Kopsavilkums 1. Plāna virsmērķi un mērķi 1.1. ES direktīvās noteiktie mērķi 1.2. Plāna virsmērķi un mērķi 2. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas raksturojums 2.1. Atkritumu apsaimniekošanas institucionālā sistēma 2.2. Atkritumu apsaimniekošanas politikas instrumenti 2.3. Atkritumu datu pārvaldība 2.4. Sabiedrības informēšana un izglītošana 2.5. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbība 2.5.1. Atkritumu savākšana 2.5.2. Atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai 2.5.3. Atkritumu pārstrāde 2.5.4. Atkritumu šķirošana, sagatavošana pārstrādei un apglabāšanai 2.5.5. Blakusprodukti un atkritumu beigu statuss 2.5.6. Kompostēšana 2.5.7. Atkritumu reģenerācija 2.5.8. Biogāzes ieguve sadzīves atkritumu poligonos 2.5.9. Atkritumu apglabāšana poligonos un rekultivēto izgāztuvju izmantošanas ierobežojumi 2.6. Atkritumu sastāvs un atkritumu plūsmu apsaimniekošana 2.6.1. Sadzīves (mājsaimniecības) atkritumi 2.6.2. Bioloģiski noārdāmie un bioloģiskie atkritumi 2.6.3. Pārtikas atkritumi 2.6.4. Izlietotais iepakojums 2.6.5. Ražošanas atkritumi 2.6.6. Būvniecības atkritumi 2.6.7. Bīstamie atkritumi 2.6.8. Sadzīves bīstamie atkritumi 2.6.9. Naftas produktu (eļļu) atkritumi 2.6.10. Nolietotās riepas 2.6.11. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi 2.6.12. Bateriju un akumulatoru atkritumi 2.6.13. Nolietotie transportlīdzekļi 2.6.14. Tekstilmateriālu atkritumi 2.6.15. Mēbeļu atkritumi 2.6.16. Atkritumi, kas satur kritiski svarīgās izejvielas 2.6.17. Plastmasu atkritumi 2.7. Atkritumu ievešana un izvešana 3. Atkritumu plūsmu nākotnes attīstības tendences līdz 2035. gadam 3.1. Bāzes scenārijs 3.2. Scenārijs ar pasākumiem atkritumu rašanās novēršanai 3.3. Scenārijs ar aprites ekonomikas pasākumu ieviešanu 4. Atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstība 4.1. Vispārējās situācijas raksturojums 4.2. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu optimizācijas modelis 4.2.1. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu optimizācija - septiņu reģionu modelis 4.2.2. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu optimizācija - piecu reģionu modelis 4.3. Poligonu infrastruktūras optimizācija 4.4. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu apvienošanas finansiāli ekonomiskie aspekti 4.5. Kopsavilkums par atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanu un reģionālās pieejas turpmāka attīstība 4.6. Ražotāju paplašināto atbildības sistēmu tālāka attīstība 4.7. Ziņošanas, kontroles un uzraudzības kapacitātes stiprināšana 5. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni 5.1. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni 5.1.1. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstība 5.1.2. Atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai infrastruktūra 5.1.3. Atkritumu sagatavošanas reģenerācijai un pārstrādei iekārtu modernizācija 5.1.4. Atkritumu pārstrādes infrastruktūras attīstība 5.1.5. Atkritumu reģenerācijas iekārtas 5.1.6. Poligonu infrastruktūras attīstība 5.1.7. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi 5.1.8. Atkritumu ievešana un izvešana 6. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzētie rīcības virzieni un pasākumi 7. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais un pieejamais finansējums un tā avoti 8. Stratēģija bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai 8.1. Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasības attiecībā uz bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu apsaimniekošanu 8.2. Radītais bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums 8.3. Bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu apsaimniekošana 8.4. Prognoze par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, bioloģiskiem atkritumiem un pārtikas atkritumiem 8.5. Izvērtējums par Direktīvas 1999/31/EK mērķu izpildi 9. Atkritumu rašanās novēršanas valsts programma 9.1. Atkritumu rašanās novēršanas saikne ar aprites ekonomiku 9.2. Programmas indikatori 9.3. Politikas instrumenti un pasākumi atkritumu rašanās novēršanas veicināšanai 9.3.1. Maksājumi un ierobežojumi attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un atkritumu sadedzināšanu 9.3.2. "Maksā, kad izmet" princips 9.3.3. Ekonomiskie stimuli produktu ziedošanai 9.3.4. Depozīta sistēma 9.3.5. Investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un ekonomiskie stimuli 9.3.6. Zaļais publiskais iepirkums 9.3.7. Pasākumi, ar ko ierobežo subsīdijas, kuras neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai 9.3.8. Fiskālo pasākumu vai citu līdzekļu izmantošana, lai veicinātu produktu un materiālu, kas ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādāti, izmantošanu 9.3.9. Atbalsts pētniecībai un inovācijām modernajās pārstrādes tehnoloģijās un atjaunošanā 9.3.10. Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana atkritumu apstrādē 9.3.11. Sabiedrības apziņas veicināšana 9.3.12. Dialogs, sadarbība un brīvprātīgās vienošanās 9.4. Plānotie atkritumu rašanās novēršanas pasākumi 9.4.1. Pasākumi piegružošanas mazināšanai 9.4.2. Atkārtotas izmantošanas apjomu mērījumi 10. Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programma 10.1. Situācijas raksturojums pārtikas atkritumu jomā 10.1.1. Radītais pārtikas atkritumu daudzums un tā noteikšanas metodes 10.1.2. Pārtikas atkritumu savākšana 10.1.3. Pārtikas atkritumu un pārpalikumu sagatavošana pārstrādei, pārstrāde un apglabāšana 10.1.4. Iedzīvotāju viedoklis par pārtikas atkritumu mazināšanu 10.2. Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas priekšnosacījumi un pasākumu hierarhija 10.3. Programmas rīcības virzieni un pasākumi 10.3.1. Pārtikas ziedošanas sistēmas pilnveidošana 10.3.2. Pārtikas atkritumu rašanās novēršana 10.3.3. Informētības palielināšana un patērētāju informēšana par pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu 10.3.4. Pārtikas atkritumu daudzuma mērījumi un monitorings 10.3.5. Atbalsts pētniecībai un inovācijām, kas vērstas uz pārtikas atkritumu rašanās samazināšanu 11. Izlietotā iepakojuma rašanās novēršanas programma 11.1. Situācija izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā un nākotnes prognoze 11.2. Pasākumi atkritumu rašanās novēršanai 11.3. Pasākumi atkritumu rašanās novēršanai un aprites ekonomikas ieviešanai 12. Preču otrreizējas izmantošanas un labošanas pakalpojumu attīstības programma 12.1. Pakalpojumu pieejamības novērtējums 12.2. Situācija dažādās preču plūsmās 12.2.1. Transportlīdzekļi 12.2.2. Tekstilizstrādājumu atkritumi 12.2.3. Plastmasas 12.2.4. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi 12.2.5. Mēbeles 13. Plāna realizācijas ietekme uz citu sektoru politiku īstenošanu 13.1. Atbilstība normatīvajiem aktiem jūras vides politikas jomā 13.2. Atbilstība normatīvajiem aktiem ūdens resursu politikas jomā 13.3. Atbilstība normatīvajiem aktiem un politikai klimata un gaisa kvalitātes jomā 13.4. Plāna atbilstība normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā 14. Sabiedrības līdzdalība PIELIKUMI 1. pielikums. Starptautiskie, ES līmeņa un Latvijas politikas plānošanas dokumenti, kuros izvirzīto mērķu sasniegšanu var veicināt Plāna ieviešana 2. pielikums. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām, kas izriet no ES direktīvu prasībām 3. pielikums. Informācija par sasniedzamo rezultātu izpildi atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām atbilstoši ES direktīvu prasībām 4. pielikums. Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu dažādās Latvijas pašvaldībās, 2020. gadā 5. pielikums. Radītais poligonos nogādājamo atkritumu daudzums pašvaldībās 2020.-2035. gads. 6. pielikums. Indikatīvs attīstības vajadzību novērtējums par atkritumu apsaimniekošanas sektora efektīvai ekspluatācijai un attīstības nodrošināšanai nepieciešamo investīciju apjomu laika posmā līdz 2035. gadam 7. pielikums. 12. nodaļas tabulu apkopojums. 8. pielikums. Izziņa par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam projekta sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemtajiem priekšlikumiem 9. pielikums. Protokols par 2020. gadā 16., 17., 19., 20. novembrī notikušajām reģionālajām sanāksmēm SAĪSINĀJUMI
Skaidrojums par Plānā izmantotiem kodiem attiecībā uz atkritumu reģenerācijas veidiem
Atsevišķu Plānā lietoto jēdzienu lietojuma skaidrojums 1) Atbilstoši MK 27.12.2020.noteikumiem Nr. 1032 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi" atkritumu poligona infrastruktūra, citu starpā, ietver atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonu; iekšējos ceļus un laukumus; atkritumu apglabāšanas zonu un infiltrāta attīrīšanas ietaises. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā var būt izvietotas atkritumu šķirošanas līnijas, savukārt atkritumu apglabāšanas zonā ir izvietoti atkritumu apglabāšanas nodalījumi, kuri Plānā tiek saukti arī par šūnām vai krātuvēm. 2) Plānā kā sinonīmi jēdzienam "atkritumu poligons" tiek lietoti jēdzieni "sadzīves atkritumu poligons", "atkritumu poligons" un "poligons". 3) Plānā tiek lietots jēdziens "bioreaktors". Bioreaktors ir inženiertehniska būve (veidojums), kurā tiek izvietoti atšķiroti, bioloģiski noārdāmie atkritumi. Izvietojot atkritumus bioreaktorā, pa slāņiem tiek ierīkotas arī infiltrāta recirkulācijas un gāzes savākšanas sistēmas un tiek iegūta biogāze. Pēc bioreaktora piepildīšanas ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem tas tiks nosegts ar pagaidu rekultivācijas slāni. Bioreaktora darbības laiks nosegtā veidā būs atkarīgs no tā, cik ātri norisināsies anaerobā (gāzes rašanās un ieguves laiks) fāze. Kā sinonīmi jēdzienam "bioreaktors" plānā ir lietoti jēdzieni "biodegradācijas šūna", "bioenerģijas šūna" un "biošūna". KOPSAVILKUMS Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir viena no svarīgākajām vides aizsardzības nozarēm valstī. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ES un Latvijas attīstības plānošanas dokumentos, it īpaši vides aizsardzības, klimatneitralitātes un dabas resursu labas pārvaldības un apsaimniekošanas jomās. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam (turpmāk - Plāns) ir izstrādāts atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, izrietošajiem no tā MK noteikumiem un arī atbilstošam direktīvām. Plāna īstenošanas termiņš ir 8 gadi. Plāns pēctecīgi turpina Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020. gadam noteiktos rīcībpolitikas virzienus, kā arī nosaka jaunus virzienus un pasākumus, kuri nepieciešami, lai sasniegtu starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus. Plāns balstās uz VARAM publiskā iepirkumu "Investīciju vajadzību izvērtējums atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izstrādei"3 (IL/57/2020), kura izpildītājs ir SIA "Geo Consultants", multidisciplinārās ekspertu komandas veiktā pētījumu rezultātiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. Plāns izmanto arī publiskā iepirkumu "Investīciju vajadzību izvērtējums atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izstrādei" (IL/118/2019), kura izpildītājs ir SIA "Gateway Baltics", rezultātus. Pētījumu rezultāti ir publiski pieejami VARAM tīmekļa vietnē4. Plāns sniedz ieguldījumu attīstības virzienos, ko nosaka Eiropas Zaļais kurss5 un Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu".6 Plāns nodrošina un sniedz ieguldījumu Nacionālajā attīstības plāna 2021.-2027. gadam prioritāšu Kvalitatīva dzīvesvide un teritoriju attīstība un Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība ietvaros noteiktajos rīcību virzienos, it īpaši, Daba un vide- "Zaļais kurss" Produktivitāte, inovācija un eksports, Līdzsvarota reģionālā attīstība u.c. Plāna pasākumi papildina un veido sinerģiju ar pasākumiem, kas ietverti MK 2020. gada 4. septembrī apstiprinātāja "Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam". Atkritumu apsaimniekošana ir kompleksa pasākumu sistēma, kuras pārvaldība ietver institucionālos, organizatoriskos, tehniskos, juridiskos un finanšu jautājumus. Tā aptver piesārņojošo darbību operatorus, komersantus, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, atkritumu tirgotājus un starpniekus, pašvaldības un katru valsts iedzīvotāju, kas ikdienā rada atkritumus. Sistēma aptver atkritumu plūsmas, kuras kopā veido apmēram 1,8 milj. t atkritumu gadā. Šobrīd ir jauns stratēģisks uzdevums- materiālu atgūšana no atkritumu plūsmas, kas pārvirza pārvaldības uzsvaru uz atkritumu apjoma samazināšanu un rašanās novēršanu, atkritumu pārstrādes un tai nepieciešamo priekšnosacījumu (t.sk. bīstamu vielu ierobežošanas produktos un dalītas savākšanas sistēmas) attīstību. Arvien nozīmīgāki kļūst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas vēlamākie pasākumi, kas vērsti uz atkritumu radīšanas samazināšanu gan kopumā, gan attiecībā uz atsevišķām plūsmām (piem., pārtikas atkritumi un iepakojums). Jauns politikas virziens ciešā sasaiste ar aprites ekonomiku, ir preču labošanas un otrreizēja izmantošanas sektora attīstība, kur sabiedrības/patērētāja pieprasījumam ir noteicoša loma. Plāna pasākumi šajos virzienos sniedz ieguldījumu globāli svarīgo ilgtspējības mērķu 2030. gadam7 sasniegšanā, proti, nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus (12. mērķis) un saglabāt un pārdomāti izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību (14. mērķis) u.c. Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldībā ir jārisina iepriekšējā plāna laikā neatrisinātie uzdevumi, kas saistīti ar atkritumu uzskaites un statistikas datu kvalitāti, efektīvāku kontroli un visu pušu atbilstošu iesaisti un atbildību. Prasība pēc jauna veida datiem (pārtikas atkritumi katrā no aprites posmiem; atkārtotas izmantošanas un labošanas statistika u.tml.) vēl vairāk aktualizē minētos uzdevumus. Nepieciešamība pēc IT tehnoloģijās balstītiem risinājumiem un nozares pārvaldības neatliekama digitalizācija ir būtisks priekšnosacījums, lai Latvija ietu līdzi laikmetam un pilnībā pārvaldītu tās pārziņā esošo informācijas plūsmu par materiāliem, kas ir svarīgi ne tikai tautsaimniecībai, bet arī mūsu starptautiskās saistības attiecībā uz atkritumu pārvadājumu pārrobežu kontroli. Visbeidzot, Plāns nav ieviešams bez visaptverošas un proaktīvi īstenotas sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes, kas veicinātu tās paradumu maiņu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, it īpaši bez(maz)atkritumu dzīves veida un atkritumu šķirošanas darbību ieviešanu ikdienā gan sadzīvē, gan mācību un darba vidēs. Joprojām aktuāls ir publiskās pārvaldes iestāžu paraugs un labās prakses veicināšana, kas popularizētu šādu uzvedību. ZPI turpmāk būtu izmantojams kā instruments, lai veicinātu ražotāju pāreju uz aprites ekonomikā balstītu ražošanu un produktu dizainu, priekšroku publiskajos iepirkumos dodot precēm un pakalpojumiem, kas atbilst aprites ekonomikas principiem. Aprites ekonomikas būtība, kas ir šī Plāna pamatā, ir visas tautsaimniecības un sabiedrības attīstības pamatā, kas pamato loģiku, ka Plāna ieviešana nav iespējama bez visu tiešas nozaru iesaistes. Tomēr ņemot vērā valsti pastāvošo nozaru pieeju politikas veidošanā, tās ieviešanā un finansēšanā, dotajā Plāna projektā ir ietverta informācija par rīcības virzieniem un uzdevumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā ES finansējuma plānošanas periodā 2021.-2027. gadam. Līdz ar to Plāna pasākumu finansējums investīciju jomā atspoguļos Darbības programmā Latvijai, 2021.-2027. gadam ietvertās prioritātes, neizslēdzot arī citus finansējuma avotus. Citu ministriju un iesaistīto pušu atbildības Plānā noteiktas, balstoties uz to ieinteresētību un gatavību sniegt ieguldījumu Plāna ieviešanā. Plānu veido šādas nodaļas: 1. Plāna virsmērķi un mērķi 2. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas raksturojums 3. Atkritumu plūsmu nākotnes attīstības tendences līdz 2035. gadam 4. Atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstība 5. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni 6. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzētie rīcības virzieni un pasākumi 7. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais un pieejamais finansējums un tā avoti 8. Stratēģija bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai 9. Atkritumu rašanās novēršanas valsts programma, 10. Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programma 11. Izlietotā iepakojuma rašanās novēršanas programma 12. Preču otrreizējas izmantošanas un labošanas pakalpojumu attīstības programma 13. Plāna realizācijas ietekme uz citu sektoru politiku īstenošanu 14. Sabiedrības līdzdalība Plānam ir pievienota informācija par Plāna un tā ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma vides pārskata sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. 1. PLĀNA VIRSMĒRĶI UN MĒRĶI Plāns ir saistīts ar daudziem starptautiskajiem, ES līmeņa un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem (sk. 1. pielikumu), kuros izvirzīto mērķu sasniegšanā pienesumu dod Plāna pasākumu ieviešana. Kā nozīmīgākie nacionālā līmeņa dokumenti, ir minami: ‒ Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam; ‒ Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam; ‒ Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam; ‒ Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam; ‒ Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam; ‒ Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam. 1.1. ES direktīvās noteiktie mērķi ES direktīvās noteiktie mērķi ir Latvijai saistoši tās rīcībpolitikas veidošanā, tie ir noteicoši, pretendējot uz ES fondu finansējumu šo mērķu sasniegšanai. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.-2020. gadam ietvaros tika ieviesti pasākumi, kas nodrošināja virzību uz direktīvu, kas izstrādātas laika posmā no 1994. līdz 2012. gadam, mērķu sasniegšanu. Taču ne visi mērķi ir jau sasniegti un daži paredz ieviešanas termiņu vēl 2021. gadā. Tas pamato šo mērķu iekļaušanu šai Plānā (sk. arī 2. pielikumu un 3. pielikumu) Kad 2015. gada 2. februārī EK nāca klajā ar "ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku"8, ar kuru izveidoja ambiciozu rīcības programmu ar pasākumiem, kas ietver visu aprites ciklu, sākot no ražošanas un patēriņa, un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu un tirgiem otrreizējām izejvielām, tā piedāvāja arī priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanas jomas normatīvo aktu grozījumiem. Rīcības plāna ietvaros tika pieņemtas sekojošās direktīvas ar tajos ietvertiem jauniem mērķiem (sk. 1.1. tab.): 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/850/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (turpmāk - Direktīva 2018/850/ES);9 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (turpmāk - Direktīva 2018/851);10 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva 2018/852/ES, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;11 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu 2019/904/ES par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (turpmāk - direktīva 2019/904/ES).12 Plāna darbības laikā no 2021. līdz 2028. gadam sasniedzamie mērķi un rezultāti attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei (sk. 1.1. tab.) būtiskākajiem atkritumu veidiem un plūsmām (sk. 2. pielikumu) izriet minēto ES direktīvu prasībām (sk. 3. pielikumu). Atsevišķi 1.1. tabulā minētie mērķi pārsniedz Plāna darbības termiņu, tomēr to sasniegšanai nepieciešamie pasākumi ir jāuzsāk jau šajā plānošanas periodā. 1.1. tabula ES direktīvās noteiktie būtiskākie jaunie atkritumu apsaimniekošanas mērķi laika posmam līdz 2035. gadam
Latvijai ir jāņem vērā arī norādes, ko tā saņēmusi EK Agrīnās brīdināšanas ziņojumā14 un ESAO novērtējuma ziņojumā.15 Tajos Latvija tiek aicināta veidot politiku, kas palīdz: - uzlabot resursu produktivitāti un veicināt atkritumu rašanās novēršanu rūpniecībā un produktu ražošanas sākuma (dizaina) posmos; - integrēt materiālu aprites loku noslēgšanas un atkritumu rašanās novēršanas mērķus inovāciju politikā un veicināt ekoinovāciju attīstību, ieviešanu un pielietojumu; - īstenot pasākumus, lai mainītu patērētāju uzvedību un produktu dizainu; - piemērot "maksā, kad izmet"(MKI16) sistēmas lielākajās pilsētās; - palielināt pašvaldību atbildību par normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteikto atkritumu dalītās savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķu izpildi. 1.2. Plāna virsmērķi un mērķi Plāna virsmērķi: 1. Mērķis (M1) Novērst atkritumu rašanos un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, izmantojot maksimāli visas labākās pieejamās atkritumu rašanās novēršanas iespējas un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, palielinot resursu izmantošanas efektivitāti un veicinot ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības modeļa attīstību; 2. Mērķis (M2) Nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu, balstoties uz aprites ekonomikas pamatprincipiem un veicinot, ka resursi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē tautsaimniecībai noderīgā veidā; 3. Mērķis (M3) Nodrošināt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, veicinot attiecīgu produktu politiku, bīstamo un videi kaitīgo vielu ierobežojumus un pilnveidojot patērētāju informētību; 4. Mērķis (M4) Nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā. Plāna kvalitatīvie un kvantitatīvie mērķi, kas saistīti ar ES direktīvu mērķiem17: 1.1. Mērķis: līdz 2023. gada 1. janvārim izveidota dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem; 1.2. Mērķis: līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināts vismaz līdz 55% pēc masas; 1.3. Mērķis: nodrošināta virzība uz mērķi, ka līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms tiek palielināts vismaz līdz 60 % pēc masas; 1.4. Mērķis: līdz 2025.gada 1. janvārim izveidota dalītas savākšanas sistēma sadzīves bīstamajiem atkritumiem; 1.5. Mērķis: līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošināts, ka bioloģiskie atkritumi ir vai nu pārstrādāti rašanās vietā, vai dalīti savākti un nodoti pārstrādei; 1.6. Mērķis: vismaz 70% pēc svara nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumi, sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai materiāla reģenerācijai, tostarp aizbēršanai; 2.1. Mērķis: nodrošināta virzība uz mērķi līdz 2035. gadam nodrošināt, ka poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara); 3.1. Mērķis: līdz 2025. gada 31decembrim tiek pārstrādāti 65% no izlietotā iepakojuma gadā un tiek sasniegti normatīvajos aktos noteiktie minimālie pārstrādes mērķi konkrētām atkritumu plūsmām; 3.2. Mērķis: nodrošināta virzība uz mērķi, ka līdz 2030. gada 31. decembrim tiek pārstrādāti 70% no izlietotā iepakojuma gadā un tiek sasniegti normatīvajos aktos noteiktie minimālie pārstrādes mērķi; 4.1. Mērķis: NTL savākšanas apmērs ir ne mazāk kā 50 % no attiecīgajā gadā realizēto transportlīdzekļu skaita; 4.2. Mērķis: visu savākto NTL sastāvdaļu un materiālu atkārtota izmantošana un pārstrāde notiek vismaz 85 % apmērā no NTL vidējās pašmasas; 4.3. Mērķis: savākto NTL sastāvdaļu un materiālu atkārtota izmantošana un reģenerācija notiek vismaz 95% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas; 5.1. Mērķis: līdz 2021. gada 13. augustam ir palielināts EEIA savākšanas apjoms līdz 40-45 % gadā, no to EEI vidējā svara, kuras ir laistas Latvijas tirgū trīs iepriekšējos gados; 5.2. Mērķis: no 2021.gada 14.augusta ir palielināts EEIA atkritumu savākšanas apjoms līdz 65% no to EEI vidējā svara, kuras ir laistas Latvijas tirgū trīs iepriekšējos gados; 5.3. Mērķis: EEIA reģenerācija un pārstrāde notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 6.1. Mērķis: tiek savākti 45% no iepriekšējos trīs gados tirgū laistā pārnēsājamo bateriju un akumulatoru vidējā svara18; 7.1. Mērķis: līdz 2025. gadam nodrošināta dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma savākšana 77 % no attiecīgajā gadā tirgū laisto dzērienu attiecīgā iepakojuma apjoma pēc masas; 7.2. Mērķis: līdz 2029. gadam nodrošināta dalīta izlietotā vienreiz lietojamā plastmasas dzērienu iepakojuma savākšana 90% no attiecīgajā gadā tirgū laisto dzērienu attiecīgā iepakojuma apjoma pēc masas. Plāna mērķi, kas nodrošina dažādu nozaru politiku saskaņotību Plāna pasākumi ir vērsti uz to, lai tiek nodrošināta dažādu nozaru politiku saskaņotība un nozaru politikās savlaicīgi tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanā un ekonomikas zaļā kursa transformācijas ieviešanā. Plāna starpposmā tiks papildu novērtētas šādas vērtības atbilstoši Plāna pasākumu ietekmei uz to izmaiņām: ‒ atkritumu apsaimniekošanas nozares radītās SEG emisijas; ‒ sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis un no tiem iegūto energoresursu apjoms (jaudas vienībās), norādot to izmantošanas jomas. Balstoties uz veiktajiem SEG emisiju prognožu aprēķiniem, kurā ņemti vērā Plāna pasākumi, tiek izvirzīti indikatīvi SEG emisiju samazināšanas mērķi atkritumu apsaimniekošanas sektorā 2024. gadam 401,37 kt CO2 ekv. un 2028. gadam - 373,22 kt CO2 ekv., ņemot vērā bioloģisko atkritumu apstrādi un cieto atkritumu apglabāšanu (netiek iekļauta atkritumu sadedzināšana un notekūdeņu apsaimniekošana). 2. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS RAKSTUROJUMS Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības mērķis ir atkritumu apsaimniekošanas procesa radītās ietekmes samazināšana, kas tiek panākta, samazinot radīto atkritumu apjomu, drošā veidā apstrādājot un reģenerējot atkritumus vai arī atkritumus atgriežot saimnieciskajā apritē.19 Latvijā atkritumu apsaimniekošanas jomu reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums, Dabas resursu nodokļa likums, Iepakojuma likums, Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums un no tiem izrietošie vairāk kā 40 MK noteikumi, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi. Normatīvo akti izstrādāti, lai nodrošinātu katra Latvijas iedzīvotāja tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē, ES direktīvu prasību pārņemšanu nacionālajā tiesību aktu sistēmā, ES regulu prasību ievērošanu, starptautisko līgumu un vispārēji atzītu vides aizsardzības principu ievērošanu.20 Dati par atkritumu apsaimniekošana tiek apkopoti saskaņā ar ES un nacionāliem normatīviem aktiem. ES direktīvās ir noteikts, ka datu apkopošana par atkritumiem veicama 18 mēnešu laikā pēc kārtējā gada beigām. Plāna izstrādes gaitā Plāns tika papildināts ar informāciju par atkritumu apsaimniekošanu 2019.gadā tajās atkritumu apsaimniekošanas jomās, kur šāda informācija bija pieejama. 2.1. Atkritumu apsaimniekošanas institucionālā sistēma Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto institūciju atbildība un funkcijas parādītas 2.1. tabulā. Savukārt detālāks VARAM un pašvaldību atbildību sadalījums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā raksturots 2.1. attēlā. VARAM ir vadošā nozares ministrija, kas ir atbildīga par vides mērķu atkritumu apsaimniekošanas jomā sasniegšanu. Būtiska ir VARAM sadarbība ar nozaru ministrijām un to padotības iestādēm. Tomēr nākotnē ir nepieciešama visu pušu lielāka iesaiste atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanā un atbalsts tai, tostarp Plāna mērķu integrēšana nozaru rīcībpolitikās un ES finansējuma izmantošanas plānošanā un izmantošanā. 2.1. tabula Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto institūciju un atkritumu apsaimniekotāju atbildība un galvenās funkcijas
2.1. attēls. VARAM un pašvaldību atbildības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā Atbilstoši MK 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 377 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem" Latvijā ir izveidoti un patlaban darbojas 10 AAR. (sk. 2.2. att.). Vidējā AAR platība Latvijā ir 6457 km2. Ziemeļvidzemes AAR un Vidusdaugavas AAR ir vislielākie platības ziņā (vairāk nekā 7100 km2), Ventspils AAR - vismazākais (4464 km2) (sk. 2.2. tab.).
2.2. attēls. Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un atkritumu poligoni Latvijā (01.09.2020.) 2.2. tabula Atkritumu apsaimniekošanas reģionu raksturojums uz 2020. gada sākumu
Avots: CSP Vislielāko iedzīvotāju skaitu 2019. gadā apkalpoja Pierīgas AAR un vismazāko iedzīvotāju skaitu - Malienas AAR. Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī, vidēji AAR sniedz pakalpojumus 192 tūkst. iedzīvotāju. Pierīgas AAR dzīvo 4-5 reizes vairāk iedzīvotāju nekā citos AAR. Izņemot Pierīgas AAR, pārējo AAR vidējais iedzīvotāju skaits ir 116 tūkst., savukārt Ventspils, Malienas un Austrumlatgales AAR teritorijā dzīvo mazāk nekā 100 tūkst. iedzīvotāju. Laikā, kad reģionos izveidoja sadzīves atkritumu poligonus, visi aprēķini tika veikti, balstoties uz pieņēmumu, ka katrs sadzīves atkritumu poligons apkalpos 100 tūkst. Latvijas iedzīvotājus. Līdz ar nelielo iedzīvotāju skaitu dažādās teritorijās, arī iedzīvotāju blīvums ievērojami atšķiras dažādos reģionos. AAR vidēji iedzīvotāju blīvums ir krities no 1385 cilvēkiem uz km2 2011. gadā līdz 1259 cilvēkiem uz km2 2019. gadā, kas nozīmē, ka astoņu gadu laikā tas vidēji ir samazinājies par 9%. Pierīgas teritorijā iedzīvotāju blīvums ir ap 2,5 reizēm augstāks nekā vidēji Latvijā. Viszemākais iedzīvotāju blīvums ir Malienas AAR, kur 2019. gadā ir vien 58 cilvēki/km2, tāpat arī Piejūras AAR un Ventspils AAR teritorijā iedzīvotāju blīvums ir ap 60 cilvēkiem uz km2. Papildus jāņem vērā, ka Piejūras AAR un Pierīgas AAR ir vieni no pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā, tādējādi ir nepieciešami risinājumi papildus atkritumu apjomu apsaimniekošanai vasaras sezonā. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka, lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un koordinētu tā īstenošanu, apkopotu informāciju par sadzīves atkritumu plūsmu attiecīgajā AAR, kā arī nodrošinātu to uzdevumu efektīvāku īstenošanu, kuri šajā likumā pašvaldībai noteikti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldības var veidot kopīgas iestādes, kā arī deleģēt pārvaldes uzdevumus privātpersonai un citai publiskai personai, ievērojot likuma "Par pašvaldībām" un Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumus. Bīstamo atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem, uzglabā tos tā, lai tie neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personu mantu un nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. LVĢMC uzdevums ir nodrošināt bīstamo atkritumu poligona "Zebrene" apsaimniekošanu. Bīstamo atkritumu poligons "Zebrene" atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā. Šis poligons ir vienīgā bīstamo atkritumu apglabāšanas vieta Latvijā, izņemot saistītos azbestu saturošos atkritumus, kurus drīkst apglabāt arī sadzīves atkritumu poligonos, ja šis atkritumu veids ir iekļauts izsniegtajās atļaujās piesārņojošās darbības veikšanai. Atkritumu pārvadājumu uzskaite par pārvadājumiem uz atkritumu pārstrādes un reģenerācijas objektiem tiek veikta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā APUS, kas 2018. gadā izveidota uz Bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas (BAPUS) bāzes. APUS ietvaros tiek uzskaitīti pārvadāto atkritumu daudzumi un veidi. Sistēmas lietotāji ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kā arī institūcijas, kuras veic atkritumu aprites kontroli. APUS sistēmas darbību nākamajā periodā plānots attiecināt arī uz atkritumu pārvadājumiem uz apglabāšanas iekārtām. 2020. gadā VARAM sagatavoja normatīvā akta projektu, lai apvienotu APUS un būvniecībā radīto atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu BRAPUS, kas ļaus efektīvāk veikt atkritumu pārvadājumu uzskaiti un kontroli, un novērst datu neatbilstību, kas veidojas komersantiem reģistrējot pārvadājumus divās uzskaites sistēmās, tāpat arī nepieciešams uzskaitīt atkritumu pārvadājumus, kuri tiek nogādāti atkritumu apglabāšanas iekārtās, kā arī uzskaitīt atkritumus, kuri tiek atdalīti no atkritumu poligonos nogādātajiem atkritumiem un pēc tam tiek nogādāti uz citām iekārtām to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai. 2.2. Atkritumu apsaimniekošanas politikas instrumenti Latvijā pielietotie instrumenti ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu, tarifs par atkritumu apglabāšanu, DRN, kas īsteno principu "piesārņotājs maksā" un stimulē ražotāju atbildības principa īstenošanu, kā arī depozīta sistēma dzērienu iepakojumam (tiks piemērota no 2022. gada 1. februāra). Būtisks instruments atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanā ir arī ZPI un tādi brīvprātīgie instrumenti kā vides pārvaldības un tām līdzīgās sistēmas un ekomarķējumu izmantošana. Būtisks ekonomiskais instruments atkritumu apsaimniekošanā ir maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu maksu nosaka pašvaldība saskaņā ar AAL. Nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksu atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam veido: ‒ pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu atbilstoši līgumam, kuru noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs; ‒ Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos, kurā iekļauts arī DRN. Atkritumu apsaimniekotājs, kuru atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam izvēlējusies pašvaldība, nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību. Atbilstoši VARAM apkopotajai informācijai, maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Latvijas pašvaldībās 2020.gadā bija robežās no 10,71 EUR/m3 (ar PVN) līdz 27,89 EUR/m3 (ar PVN). Detalizēta informācija par pašvaldību noteiktajām maksām par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu 2019. un 2020. gadā ir sniegta 4. pielikumā. Tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un MK 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" apstiprina SPRK. Sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu salīdzinājums pa poligoniem skatāms 2.3. tabulā. 2.3. tabula Sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma komponente (bez DRN) spēkā esošajos tarifos laika posmā no 2014.-2020. gadam, EUR/t
Avots: SIA "GatewayBaltic", 2020; SPRK, 2020. Maksu par bīstamo atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, reģenerāciju vai ražošanas atkritumu apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonā atbilstoši MK 2012. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 235 "Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu" apstiprina VARAM. Latvijā atkritumu apglabāšanai un atsevišķu preču realizēšanai vai izmantošanai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai tiek piemērots DRN. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Atkritumu apsaimniekošanas jomā ar DRN apliek: atkritumus, ko apglabā poligonā; videi kaitīgas preces; transportlīdzekļus; preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus un atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās (šim objektam nodokli sāks piemērot no 2021. gada). DRN likmes nodokļa objektiem ir diferencētas atkarībā no konkrētās objektu grupas ietekmes uz vidi, un tās ir veidotas kā motivējošs instruments radītā atkritumu apjoma samazināšanai, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai, atkritumu dalītās vākšanas veicināšanai un atkritumu pārstrādes apjoma palielināšanai. Ar nodokļa starpniecību tiek īstenots princips "piesārņotājs maksā". VARAM ir analizēta DRN likmju efektivitāte. DRN likmes 2013.-2020. gadā ir vairākkārt paaugstinātas. DRN likmju par atkritumu apglabāšanu pakāpeniska paaugstināšana notika no 2017. gada 1. janvāra laika periodā līdz 2020. gadam (no 12,00 līdz 50,00 EUR/t), vienlaikus neizdalot vairs atsevišķu nodokļa likmi par ražošanas atkritumiem, ievērojot, ka ražošanas atkritumus atkarībā no īpašībām apglabā vai nu sadzīves vai bīstamo atkritumu poligonos. Likmes atbilstoši pakāpeniski paaugstinātas arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu (no 35,57 līdz 60,00 EUR/t). 2020. gada grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā nosaka, ka tiks turpināts paaugstināt DRN likmes par atkritumu apglabāšanu (sadzīves atkritumiem līdz 95 EUR/t 2023. gadā un bīstamajiem atkritumiem līdz 100 EUR/t 2023. gadā) un no 2022. gada 1. janvāra mainīta DRN maksājumu ieskaitīšanas proporcija budžetā, paredzot vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta sadzīves un ražošanas atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos, ieskaitāmo procentu (%) daļu. Nodokļa maksājumus par sadzīves atkritumu apglabāšanu ieskaita: 2) 2022. gadā 90% - valsts pamatbudžetā un 10% - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atkritumus apglabā atkritumu poligonā; 3) no 2023. gada 85% - valsts pamatbudžetā un 15% - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atkritumus apglabā atkritumu poligonā. DRN likmes videi kaitīgām precēm, iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem noteiktas atkarībā no preču veida vai iepakojuma materiāla veida, pamatojoties uz konkrēta veida atkritumu apsaimniekošanas izmaksām. Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokļa maksātājs tiek atbrīvots no nodokļa samaksas, ja tas ir izveidojis un piemēro attiecīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošinot noteiktos reģenerācijas un pārstrādes apjomus vai arī noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju, kas īsteno šādu sistēmu un nodrošina noteiktos reģenerācijas un pārstrādes apjomus. Tādejādi tiek īstenots ražotāju atbildības princips. DRN likmes par šiem objektiem paaugstinātas laika periodā 2017.-2020. gadā. No 2019. gada 1. jūlija atcelta atbrīvojuma piemērošana no DRN samaksas par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas, tādējādi veicinot alternatīvu materiālu izvēli. Līdzīgi kā videi kaitīgu preču un iepakojuma gadījumā nodokļa atbrīvojums tiek piemērots arī transportlīdzekļiem, ja tiek nodrošināta to atbilstoša apsaimniekošana. 2019. gadā paaugstināta arī DRN likme par transportlīdzekļiem, kurus pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, (no 40 līdz 55 euro par vienību) un noteikts jauns objekts - transportlīdzeklis, kurš valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tiek noņemts no uzskaites norakstīšanai bez nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta, ja nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāts būtu jāiesniedz (165 euro par vienību). Lēmumus par atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par VKP, iepakojumu un transportlīdzekļiem pieņem VVD, kas slēdz apsaimniekošanas līgumu ar nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju, un kontrolē apsaimniekošanas sistēmu piemērošanu. 2020. gadā darbojas septiņi RAS komersanti, kam ir noslēgti 15 līgumi par apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu ar VVD (sk. 2.4. tab.). 2.4. tabula Izlietotā iepakojuma, VKP atkritumu vai NTL apsaimniekošanas līgumu skaits
Avots: VVD, 25.11.2020. Kopš 2018. gada 1. jūlija atkritumu apsaimniekotājs atļaujas saņemšanai atkritumu pārvadāšanai, atkritumu uzglabāšanai, kā arī pārstrādei un reģenerācijai iesniedz VVD finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc VVD pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Atkritumu apsaimniekotājam finanšu nodrošinājums jāuztur spēkā visu atļaujas darbības laiku. Ja atļaujas darbības laikā atkritumu apsaimniekotājam nav spēkā esoša finanšu nodrošinājuma, atļaujas darbība tiek apturēta līdz attiecīga nodrošinājuma iesniegšanai VVD. Finanšu nodrošinājums noteikts, lai segtu izdevumus gadījumos, kad atkritumu apsaimniekotājs: 1) atkritumus nav nogādājis tiem paredzētajā vietā, un ir jānodrošina attiecīgo atkritumu savākšana, pārvadāšana, uzglabāšana vai pārstrāde; 2) atkritumus nav pārstrādājis vai reģenerējis noteiktā apjomā, un ir jānodrošina to pārstrāde vai reģenerācija; 3) nav nodrošinājis slēgtas vai rekultivētas izgāztuves rekultivāciju pēc izgāztuves atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas un ir jānodrošina teritorijas rekultivācija. Latvijas normatīvajos aktos ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvas 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās39 prasības. Ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iespējas, visefektīvākais veids, kā ievērojami samazināt ar minētajām vielām saistīto veselības un vides apdraudējumu, lai sasniegtu paredzēto aizsardzības līmeni, ir aizvietot minētās vielas, ko satur EEI, ar drošiem vai drošākiem materiāliem. Minēto bīstamo vielu izmantošanas ierobežošana var palielināt EEI atkritumu pārstrādes iespējas un saimniecisko rentabilitāti un samazināt negatīvo ietekmi uz darbinieku veselību pārstrādes uzņēmumos. Ierobežojumi un aizliegumi vairāku ķīmisko vielu lietojumam ir noteikti attiecībā arī uz transportlīdzekļu materiāliem un detaļām. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem40 (turpmāk - Direktīva 2000/53/EK) nosaka, ka dalībvalstis nodrošina to, ka materiāli un detaļas transportlīdzekļos, ko laiž tirgū pēc 2003. gada 1. jūlija, nesatur svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgo hromu. Savukārt Direktīvā 94/62/EK41 ir noteikti ierobežojumi smago metālu saturam iepakojumā. Visas minētās prasības ierobežojumiem un aizliegumiem ķīmisko vielu saturam dažādās precēs ir pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos. 2.3. Atkritumu datu pārvaldība Atkritumu apsaimniekošanas statistikas datu pamatavots ir datu bāze "3-Atkritumi". Dati šajā datu bāze tiek apkopoti, balstoties uz MK 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām". Pienākums sniegt ikgadējos datus par atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapas (turpmāk - veidlapas) ir šādiem operatoriem un komersantiem: 1) operatoriem, kuriem ir vai pārskata gadā bija atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums visu kategoriju (L, M, N, O) mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas un satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remonta un apkopes darbnīcai; 2) komersantiem, kuriem ir vai pārskata gadā bija izsniegta atkritumu apsaimniekošanas atļauja; 3) atkritumu tirgotājiem un atkritumu apsaimniekošanas starpniekiem; 4) atkritumu apsaimniekotājiem, kuri Latvijas teritorijā ieved vai no tās izved atkritumus reģenerācijai vai sadedzināšanai, ja sadedzināšana klasificējama kā atkritumu reģenerācija, kas minēti Regulas Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 3. pantā vai Bāzeles konvencijā; 5) atkritumu radītājam, kas no Latvijas teritorijas izved atkritumus apglabāšanai, pārstrādei vai reģenerācijai. Visi Latvijas iesniegtie ziņojumi EK un EUROSTAT tiek sagatavoti, izmantojot datu bāzē "3-Atkritumi" pieejamo datu analīzi. Katru gadu no pārskata "3-Atkritumi" datiem tiek veidots apkopojums par galvenajiem atkritumu apsaimniekošanas rādītājiem valstī. Apkopojums tiek publicēts LVGMC tīmekļvietnē. Balstoties uz šiem datiem, var veikt novērtējumus par dažādiem atkritumu apsaimniekošanas aspektiem. Tomēr tā kā komersantu sniegtie dati ne vienmēr ir precīzi un pārskati ne vienmēr tiek aizpildīti pareizi, kas prasa papildus darbu VVD datus apkopojot un analizējot, nepieciešams būtiski uzlabot datu kvalitāti. Lietderīgi izvērtēt ikgadējo "3-Atkritumi" pārskatu savienošanu ar APUS, kas ļautu daudz efektīvāk iegūt precīzus datus un veikt efektīvu kontroli. Informācijas pieejamība sabiedrībai par atkritumu apsaimniekošanu ir būtiska, lai motivētu iedzīvotājus aktīvi un atbildīgi iesaistīties atkritumu apsaimniekošanā, tajā skaitā dalītā vākšanā un atkritumu samazināšanā un novēršanā. Tāpēc ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu viegli un pārskatāmi pieejama informācija par publiski pieejamo dalītās vākšanas punktu izvietojumu, kā arī šī informācija tiktu operatīvi aktualizēta. Pašreiz iedzīvotājiem ir pieejama informācija par atkritumu dalītas vākšanas iespējām, tomēr tā ir izvietota dažādu organizāciju uzturētās tīmekļvietnēs, informācija pārklājas, tā var atšķirties, ne vienmēr tā tiek regulāri atjaunot. Tāpēc šobrīd notiek darbs pie normatīvās bāzes sagatavošanas un interneta vietnes "Šķiro viegli" izstrādes. Minētā vietne, kura būs VVD pārziņā, risinās minētās problēmas, jo sabiedrībai tiks piedāvāta ērti lietojama vietne, kurā vienkopus atrodama pilnīga informācija par visām publiski pieejamiem atkritumu dalītas vākšanas vietām Latvijā. Atbildīgi par informācijas ievadīšanu un aktualizēšanu vietnē būs atkritumu apsaimniekotāji. 2.4. Sabiedrības informēšana un izglītošana Sabiedrības informēšana un izglītošana par atkritumu apsaimniekošanas un ar tiem saistītajiem jautājumiem ir dažādu iesaistīto pušu pienākums, un tās panākumi un ietekme uz sabiedrības attieksmi un uzvedību ir atkarīgi no sadarbības un pasākumu sinerģijas, ietekmējot sabiedrības izpratni, zināšanas un rīcību. Lai veicinātu iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas ieradumu maiņu un padarīto patēriņa un uzvedības modeļus ilgtspējīgākus, kā arī ietekmētu sabiedrības attieksmi, nepieciešams regulāri informēt sabiedrību gan par atkritumu šķirošanu, gan arī par sekām un ietekmēm vidē, ko rada bezatbildīga rīcība, tajā skaitā nešķirošana vai nepareiza šķirošana. Pašvaldība veic sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus un šai jautājumā sadarbojas ar atkritumu apsaimniekotāju, vai arī deleģē šo uzdevumu veikt atkritumu apsaimniekotājam. Pašvaldība, slēdzot līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu tās administratīvajā teritorijā iekļauj arī nosacījumu atkritumu apsaimniekotājam sniegt informāciju par sabiedrības informēšanas pasākumiem par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī informācijas sniegšanas biežumu un komunikācijas veidu. Saskaņā ar AAL par atkritumu apsaimniekošanas informācijas sniegšanu sabiedrībai ir atbildīga LVĢMC. Ja sabiedrības izglītības pasākumus pašvaldības uzdevumā organizē atkritumu apglabāšanas poligons, tam ir tiesības šo pasākumu izmaksas iekļaut tarifā. Sabiedrības informēšanas pienākums ir arī RAS, kuru ietvaros tiek apsaimniekoti tādu preču atkritumi, kuras ir DRN objekti (iepakojums, VKP, NTL). Pēc 2020. gadā VARAM veiktās pašvaldību aptaujas "Par atkritumu apsaimniekošanu un atsevišķiem citiem vides aizsardzības jautājumiem pašvaldībā 2019./2020. gadā" secināts, ka no pašvaldībām, kurās iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas pasākumi tiek veikti aktīvāk, tiek saņemts ievērojami mazāk sūdzību un jautājumu no iedzīvotājiem par dažādiem, ar atkritumu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem. Tādejādi ir pamatoti arī nākamajā plānošanas periodā pievērst īpašu uzmanību sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem par atkritumu apsaimniekošanu. 2.5. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbība Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājs pirms attiecīgo darbību veikšanas saņem VVD atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kā arī slēgtas vai rekultivētas atkritumu izgāztuves atrakšanai un atkritumu pāršķirošanai. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu vairākām atkritumu pārstrādes un reģenerācijas darbībām jāsaņem A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Savukārt atkritumu tirgotājam vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekam saskaņā ar AAL pirms attiecīgo darbību uzsākšanas jāreģistrējas VVD. VVD izsniedz arī licences melno un krāsaino metālu lūžņu iepirkšanai atbilstoši MK 2011. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību". 2.5.1. Atkritumu savākšana Atkritumu savākšana ir atkritumu vākšana, arī atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, lai tos nogādātu uz atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām vai tādām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai. Sadzīves atkritumu savākšanai ir paredzēti vairāki savākšanas veidi: - sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts - speciāli aprīkota vieta, kur konteineros dalīti savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas. Savākšanas punktā nodrošina vismaz papīra un kartona, plastmasas, stikla un metālu atkritumu (tajā skaitā izlietotā iepakojuma) dalītu savākšanu. Vienā atkritumu konteinerā var vienlaikus savākt divu vai vairāku veidu dalīti savāktos sadzīves atkritumus. Savākšanas punktā var dalīti savākt un īslaicīgi uzglabāt BNA; - šķiroto atkritumu savākšanas laukums - speciāli aprīkota iežogota vieta, kur savāc un īslaicīgi uzglabā dažādu veidu atkritumus pirms to turpmākās transportēšanas; - būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu savākšanas laukums - speciāli aprīkota iežogota vieta tādu būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai, kuri nav uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem. - metāllūžņu noliktavas; - BNA kompostēšanas laukumi un zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas vietas. Atkritumu savākšanu no dalītās savākšanas punktiem vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietas. Latvijā 2020. gadā ir izveidoti aptuveni 5000 dalītās vākšanas punkti un aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Viens no trūkumiem, ko sabiedrība ir identificējusi, ir atšķirīgās atkritumu dalītās vākšanas (šķirošanas) prasības dažādās pašvaldībās, kas apgrūtina rīcību un šķirošanas paradumu iedzīvināšanu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktā jānodrošina vismaz papīra un kartona, plastmasas, stikla un metālu atkritumu dalītu savākšanu. MK 2017. gada jūnija noteikumos Nr. 328 ir norādīts, ka šķiroto atkritumu savākšanas punktam būtu jābūt uz katriem 700 iedzīvotājiem republikas pilsētās un 550 iedzīvotājiem novados. 2019. gadā Latvijā vidējais uzskaitīto dalīto atkritumu vākšanas vietu skaits ir uz 369 iedzīvotājiem, bet Piejūras AAR, Ziemeļvidzemes AAR, Liepājas AAR, Malienas AAR teritorijā tas ir ap 200 iedzīvotājiem uz vienu punktu, bet Pierīgas AAR, ir viens punkts uz 861 iedzīvotājiem (sk. 2.5. tab.). 2.5. tabula Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un iedzīvotāju skaits uz 1 uzskaitīto dalīto atkritumu vākšanas punktu vietu, skaits, 2019. gadā
Avots: SIA "GatewayBaltic", 2020 Saskaņā ar 2020. gadā VARAM veiktās pašvaldību aptaujas "Par atkritumu apsaimniekošanu un atsevišķiem citiem vides aizsardzības jautājumiem pašvaldībā 2019./2020. gadā" informāciju par dalīto atkritumu vākšanas vietu skaitu pašvaldībās, 2019. gada sākumā Rīgā ir 77 publiskie šķirošanas punkti un 6632 privātās šķirošanas vietas - privātmāju teritorija, daudzdzīvokļu māju teritorijas un koplaukumi. Pašvaldības speciālistu aprēķini liecina, ka papildus Rīgā nepieciešami 973 publiskie šķirošanas punkti. Rīgas pilsēta plāno uzstādīt papildus nepieciešamos atkritumu dalītās vākšanas punktus tuvākā gada laikā. Atbilstoši jaunai atkritumu apsaimniekošanas kārtībai Rīgas pilsētas pašvaldībā, tiek plānoti 8 dalītās vākšanas laukumi, tos plānots uzstādīt divu gada laikā. Izvērtējot dalīto atkritumu vākšanas punktu, kuros tiek iekļauti visi četri iepakojuma materiālu veidi, skaitu, tad vidēji valstī ir viens punkts uz 656 iedzīvotājiem. Izņēmumi ir Malienas AAR un Rīga, kur nav izveidota infrastruktūra pietiekošā apjomā. 50 pašvaldībās atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu savākšanas maršruti, lai nodrošinātu adekvātu pakalpojumu arī viensētu iedzīvotājiem lauku teritorijās. Latvijā visos novados, kur ir 8000 iedzīvotāju vai vairāk, ir jābūt ierīkotam vismaz vienam šķiroto atkritumu savākšanas laukumam, kas atbilst normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktajām prasībām. Tādējādi, starp tiem novadiem Latvijā, kur dzīvo 8000 un vairāk cilvēku, ir 9 novadi. Normatīvais regulējums noteic, ka nepieciešami vismaz 2 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi pilsētās ar iedzīvotāju skaitu no 50 000 līdz 100 000. Turklāt, ja pilsēta tiek dalīta vairāk nekā divās atkritumu apsaimniekošanas zonās, šķiroto atkritumu savākšanas laukums ierīkojams katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā. Šajā kategorijā var tikt iekļautas tādas Latvijas lielākās pilsētas kā Rīga, Liepāja, Jelgava un Daugavpils. Lai valstī maksimāli panāktu pozitīvu attīstību atkritumu dalītās savākšanas sistēmas efektivitātei jāievēro, lai ieguldījumi, kas tiek veikti sistēmas attīstībā, ir samērojami ar potenciālajiem ieguvumiem. Apkopojumu par šķiroto atkritumu savākšanas laukumu skaitu Latvijas pašvaldībās skatīt 2.3. attēlā.
2.3. attēls. Šķiroto
atkritumu savākšanas laukumu skaits (0-3) Latvijas pašvaldībās
2018. gadā Atbilstoši tiesību aktu prasībām, pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina, ka katrā pašvaldībā līdz 2023. gada 31. decembrim visiem iedzīvotājiem ir pieejams pakalpojums BNA dalītai savākšanai. Pierīgas AAR šis pakalpojums ir jānodrošina, sākot ar 2021. gada 1. janvāri. Savukārt, pārējā Latvijas teritorijā šis pakalpojums jānodrošina līdz 2024. gadam. Daļa no pašvaldībām jau šobrīd nodrošina BNA savākšanu dārzu un parku atkritumiem, kā piemēram lapām, zariem, krūmiem, un tiem līdzīgiem atkritumiem. Tikai dažas pašvaldības piedāvā savākt arī pārtikas atkritumus un pārtikas pārpalikumus. 2019. gada augustā un septembrī Rīgā un Pierīgā izvietoti pirmie 20 konteineri tekstila - apģērba, virsdrēbju, gultas veļas, segu, somu, apavu, jostu - šķirošanai. Pēc 2019. gadā veiktajiem tekstilmateriāla pilotprojekta rezultātiem, trešdaļai no tekstilatkritumiem nav tirgus vērtības, tādējādi to savākšanas izdevumu segšanai ieteicams izmantot RAS, lai iesaistītu ražotājus radīto atkritumu apsaimniekošanā un veiktu attiecīgas iemaksas atkritumu apsaimniekošanā. No 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina vairāku atkritumu veidu dalīta savākšana, piemēram tekstilmateriālu atkritumu. Latvijā iedzīvotājiem ir pieejams dalītas atkritumu vākšanas pakalpojums, bet ne visiem šada iespēja ir nodrošināta atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Ir pašvaldības, t.sk. Rīga, kur atkritumu dalītās vākšanas iespējas netiek nodrošinātas atbilstoši normatīvajos aktos par minimālajām atkritumu dalītās vākšanas iespējām atkritumu radītājiem noteiktajām prasībām. Apsaimniekotāji izmanto arī dažādas akcijas, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju atbrīvoties gan no bioloģiskajiem atkritumiem, gan arī no lielgabarīta atkritumiem, kā arī elektriskajiem un elektroniskajiem atkritumiem un riepām. Šobrīd dažās pašvaldībās ir uzsākta dalītā tekstilatkritumu vākšana pēc atkritumu apsaimniekotāja iniciatīvas pilotprojekta ietvaros. Izstrādājot saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, pašvaldībām būtu skaidri jādefinē vienoti kritēriji atkritumu konteineru piekļuves nodrošināšanai. Nepieciešams izvērtēt, vai šajā gadījumā nav nepieciešams izstrādāt papildu pakalpojumu izmaksu aprēķina metodiku, ievērojot privātā un publiskā sektora klientu specifiskās vajadzības pakalpojuma saņemšanai. Lai visā Latvijas teritorijā iedzīvotājiem nodrošinātu adekvātu dalītās atkritumu vākšanas pakalpojumu, ir nepieciešama jauna vai papildus savākšanas infrastruktūra. Lai nodrošinātu skaidrāku izpratni, nepieciešama veicinoša komunikācija ar iedzīvotājiem, jāattīsta regulāra iedzīvotāju izglītošana par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem valsts līmenī, kas ļautu paaugstināt konteineros ievietotā materiāla kvalitāti. 2.5.2. Atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai Latvijas normatīvajos aktos ir ietvertas prasības attiecībā uz pasākumiem, kas veicina atsevišķu atkritumu veidu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Lai noteiktu labošanas un atkārtotas izmantošanas sektora lielumu, tika aplūkoti šādu saistīto NACE nozaru statistiskie rādītāji (sk. 2.6. tab.). 2.6. tabula Dati par labošanas un atkārtotas izmantošanas sektoru Latvijā, 2018. gads
Avots: SIA "GatewayBaltic", 2020 Atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai datos nav iekļauta informācija par labdarības organizācijām, kas iesaistītas labošanas un atkārtotas izmantošanas sektoros, tomēr, lai iegūtu pilnīgāku informāciju par atkritumu un preču atkārtotu izmantošanu, būtu lietderīgi aptvert visus iespējamos informācijas avotus. Šie jautājumi pamatā tiek risināti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam. 2.5.3. Atkritumu pārstrāde Latvijas normatīvajos aktos42 atkritumu pārstrāde ir definēta kā atkritumu reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās atbilstoši to sākotnējam vai citam izmantošanas veidam, ietverot organisko materiālu pārstrādi un izņemot atkritumos esošās enerģijas reģenerāciju un tādu materiālu izgatavošanu, kuri tiks izmantoti par kurināmo vai izrakto tilpju aizbēršanai. Savukārt atkritumu reģenerācija ir definēta kā jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai. Šajā plāna nodaļā tiks aplūkota atkritumu pārstrāde. Atkritumu pārstrādei derīgi materiāli ir atgūstami no atkritumu dalītās vākšanas sistēmas, kā arī veicot nešķirotu atkritumu šķirošanas darbības. Būtiskākās pārstrādājamo materiālu plūsmas ir papīrs, kartons, plastmasas, stikls, metāls, t.sk. gan izlietotais iepakojums, gan šo materiālu plūsmas no mājsaimniecībām uzņēmumiem un iestādēm. MK 2011. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" nosaka dažādus atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veidus, kurus raksturo ar kodiem no R1 līdz R13. Atkritumu pārstrādes darbības tiek raksturotas ar kodi R2-R1143, kods R1 attiecas uz atkritumu reģenerācijas darbību - atkritumu sadedzināšanu ar enerģijas ieguvi, bet kodi R12 un R13 attiecas uz atkritumu sagatavošanas darbībām un uzglabāšanu pirms pārstrādes. Šajā nodaļā ir raksturotas atkritumu reģenerācijas darbības ar kodiem R2,R3, R3B, R3C, R4, R5, R6, R7, R8, R9, R10, R11. Līdz 2019. gada 14. decembrim pastāvēja šāds atkritumu pārstrādes veids - "R10A - Atkritumu izmantošana izrakto tilpju aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā", kas vairs nav spēkā.
2.4. attēls. Atkritumu
pārskatā reģistrētie pārstrādes apjomi pa pārstrādes kodiem,
t. Laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam Latvijā trešo daļu no visas atkritumu pārstrādes nodrošina citu neorganisko materiālu pārstrāde (kods R5), kuras apjomi arī ir ievērojami svārstījušies, tomēr caurmērā veido ap 160 tūkstošiem tonnu gadā. Kopš 2016.gada ar kodu R3D apzīmētā pārstrādes darbība - biogāzes ieguve 2017. un 2018. gadā arī ir veidojusi 15% no pārstrādātajiem atkritumu apjomiem, arī pārstrādājot ap 150 tūkstošiem tonnu atkritumu gadā. Apmēram 10% no kopējā pārstrādāto atkritumu apjoma tiek pārstrādāts, izmantojot ar kodu R3 apzīmēto atkritumu pārstrādes darbību (par šķīdinātājiem neizmantotu organisko vielu pārstrāde vai attīrīšana, ieskaitot kompostēšanu un citus bioloģiskās pārveidošanas procesus, kamēr ar kodu R10 apzīmētā pārstrādes darbību jeb apstrāde augsnē, kas rada ekoloģiskus vai lauksaimniecības uzlabojumus, arī tiek aktīvi izmantota, īpaši 2018. gadā. Tomēr Latvijā praktiski nenotiek R7 un R8 pārstrāde. Lielākā daļa pārstrādes infrastruktūras atrodas Latvijas centrālajā daļā, lielākoties ap Rīgu un Pierīgu, kā arī Zemgales AAR (2.5. att.).
2.5. attēls. Kopējais
pārstrādes infrastruktūras kartējums Latvijā Kopumā 2020. gada sākumā EEIA tiek šķiroti un to pārstrādes iespējas Latvijā ir nepietiekamas, tomēr ir jāņem vērā, ka Latvijā savāktie EEIA tiek izvesti pārstrādei uz citām ES valstīm. Ar EEIA pāršķirošanu, šķirošanu un pārstrādi dažādos apmēros savu atļauju ietvaros nodarbojas vairāki komersanti, taču uzņēmumu jaudas ir nepietiekošas un attiecināmas tikai uz nelielu daļu no kopējiem EEIA, tādējādi lielākoties EEIA tiek sadalīts frakcijās un eksportēts uz pārstrādi Lietuvā, Polijā, u.c. Atbilstoši LVĢMC datu bāzē pieejamai informācijai, tekstilmateriālu atkritumu pārstrādes apjomi ir bijuši no 22 t 2014. gadā līdz 2039 t 2018. gadā. Latvijas tekstila atkritumu pārstrādes kopējās jaudas ir identificētas 2000 tonnu apjomā. Izvērtējot Latvijas nolietoto transportlīdzekļu atkritumu šķirošanas kopējās jaudas, tad tās kopumā ir identificētas 59 tūkst. t apjomā. Pēc LVĢMC informācijas kopējais ražošanas atkritumu pārstrādes apjoms gadā Latvijā ir samazinājies no 106 tūkst. t 2014. gadā līdz 76 tūkst. t 2018.gadā. Pēc LVĢMC pārstrādes informācijas kopējais bīstamo sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms gadā Latvijā ir bijis no 24474 tūkst. t 2014.gadā līdz 22141 tūkst. t 2018.gadā. 2015 un 2016. gadā bija strauji pārstrādāto apjomu samazinājumi, 2016. gadā pārstrādāja tikai 3578 t minētās kategorijas atkritumus. 2018. gadā gandrīz tik pat liels apjoms bīstamo sadzīves atkritumus pārstrādes apjoms kā 2014. gadā. 2.5.4. Atkritumu šķirošana, sagatavošana pārstrādei un apglabāšanai Latvijā dalīti savāktu un nešķirotu atkritumu pāršķirošana lielākoties norit manuālajās vai daļēji automatizētajās šķirošanas līnijās. Kopumā Latvijā ir 36 šādas iekārtas ar kopējo jaudu ap 700 000 tonnām/gadā, kuras lielākoties ir izvietotas sadzīves atkritumu poligonos.44 Latvijā pieejamā tehniskās infrastruktūras kapacitāte (mehāniskās priekšapstrādes un šķirošanas jaudas) atkritumu pārstrādei vērtējama kā salīdzinoši laba, sniedzot iespēju pārstrādāt savākto un atkritumu poligonos pieņemto atkritumu daudzumu. Vienlaikus, joprojām salīdzinoši augstais nešķiroto mājsaimniecības atkritumu īpatsvars apglabāto atkritumu daudzumā - aptuveni ceturtā daļa no atkritumu poligonos pieņemtajiem atkritumiem - norāda uz nepieciešamību to optimizēt, kā arī papildināt šķirošanas un mehāniskās priekšapstrādes tehniskās iespējas atsevišķos atkritumu poligonos, kuros fiksēts kapacitātes trūkums. 2.5.5. Blakusprodukti un atkritumu beigu statuss Direktīva 2008/98/EK un nacionālie normatīvie akti nosaka, ka vielas vai priekšmetus, kas radušies tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: - vielu vai priekšmetu turpmāk noteikti lietos; - vielu vai priekšmetu var tieši izmantot bez turpmākas apstrādes, izņemot parastu rūpniecisko praksi; - viela vai priekšmets ir radies kā ražošanas procesa neatņemama daļa un turpmāka lietošana ir likumīga, proti, viela vai priekšmets atbilst visām attiecīgajām produkta, vides un veselības aizsardzības prasībām konkrētajam lietojumam un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pārstrādātus vai kā citādi reģenerētus atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem: - viela vai priekšmets tiks izmantoti konkrētiem nolūkiem; pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta; - viela vai priekšmets atbilst konkrētajos nolūkos noteiktajām tehniskajām prasībām, kā arī pastāvošajiem tiesību aktiem un produktiem piemērojamajiem standartiem; - vielas vai priekšmeta lietošanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību. ES līmenī atkritumu beigu statuss tiek reglamentēts vairākām atkritumu plūsmām: - Padomes 2011. gada 31. marta Regula Nr. 333/2011, ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK; - EK 2012. gada 10. decembra Regula Nr. 1179/2012, ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad stikla lauskas vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK; - EK 2013. gada 25. jūlija Regula Nr. 715/2013, ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad vara lūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK. MK 2018. gada 13. novembra noteikumi Nr. 682 "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no nolietotām riepām iegūtiem gumijas materiāliem" ir noteikti kritēriji atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai no nolietotām riepām iegūtiem gumijas materiāliem. 2018. gada 26. jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts MK noteikumu projekts "Noteikumu projekts "Kārtība atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai koksnes šķeldas materiāliem, kas iegūti no koksnes iepakojuma atkritumiem" (VSS-755, protokols Nr. 29, 24. §), vēlāk papildināts un virzīts ar nosaukumu "Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem". MK 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 302) ir noteikti kritēriji, kad ražošanas procesā radušos vielu vai priekšmetu, kura ražošana nav šā procesa galvenais mērķis, iekārtu operators klasificē attiecīgo vielu vai priekšmetu kā blakusproduktu. 2.5.6. Kompostēšana Atkritumu kompostēšana (atkritumu reģenerācijas veidi R3A un R10) pamatā tiek veikta sadzīves atkritumu poligonos, kur tiek radīts apmēram 40% no visa komposta apjoma un kurš tiek izmantots inženiertehniskajām vajadzībām poligonā un apglabāto atkritumu slāņu pārsegšanai. Atkritumu kompostēšana tiek veikta arī speciāli ierīkotās kompostēšanas iekārtās un vietās ārpus poligoniem, kurās iespējams ražot kvalitatīvu kompostu (sk. 2.6. att.).
2.6. attēls. Kompostētais atkritumu apjoms laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam, t45 Atkritumu poligonu darbībai izsniegtajās atļaujās norādītās kompostēšanas laukumu potenciālās jaudas ir nedaudz virs 100 tūkst. tonnu gadā, tomēr tās netiek izmantotas pilnā apmērā. Atkritumu kompostēšanas laukumi ir izvietoti arī ārpus sadzīves atkritumu poligoniem. To kopējā kompostēšanas jauda sasniedz 34 tūkstošus tonnu/gadā. Ārpus poligoniem kompostēšanas laukumi ir izveidoti Piejūras, Pierīgas un Vidusdaugavas AAR.
2.7. attēls. Kompostēšanas
laukumu infrastruktūras jaudas poligonos un ārpus poligoniem
(saskaņā ar saņemtajām atļaujām), tonnas Nepieciešams paplašināt mikrokompostēšanas un mājkompostēšanas iespējas privātpersonām un komersantiem. No 2027. gada 1. janvāra BNA, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, varēs ieskaitīt kā pārstrādātus vienīgi tad, ja tie ir dalīti savākti vai nodalīti to rašanās vietā46. Līdz ar dalītās atkritumu vākšanas nodrošināšanu, ir nepieciešami esošo šķirošanas līniju tehnoloģiskie uzlabojumi, lai sagatavotu pārstrādei un reģenerācijai materiālus. 2.5.7. Atkritumu reģenerācija Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, atkritumu reģenerācija ir jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai. Šajā nodaļā ir aprakstīts atkritumu reģenerācijas veids R1. Atkritumu reģenerācijai, sadedzinot atkritumus ar enerģijas ieguvi, ir būtiski riski: Direktīvas 2008/98/EK ietvaros noteiktajā atkritumu apsaimniekošanas veidu hierarhijā enerģijas ieguvi ar atkritumu sadedzināšanas metodi iedalīta vienā no pēdējām prioritātes pakāpēm, raugoties no ilgtspējīgās attīstības skatījuma, jo tā rada ievērojamas gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kā arī ir atkarīga no atkritumiem kā izejvielas, tādējādi atstājot potenciāli negatīvu ietekmi uz citām atkritumu apsaimniekošanas metodēm. Atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu uzskata par reģenerāciju, ja minēto darbību energoefektivitāte sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās ir līdzvērtīga vai lielāka par 0,60 vai 0,65. Ja iekārtu energoefektivitāte ir zemāka, tad atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu uzskata par atkritumu apglabāšanas darbību D1047. Kurināmā ražošana no pārstrādei nederīgās atkritumu frakcijas un reģenerācija ar enerģijas atguvi ir ES valstīs plaši īstenota prakse apglabāto atkritumu apjomu samazināšanai. Latvija ir viena no ES valstīm, kur atkritumu sadedzināšana praktiski netiek izmantota kā viens no atkritumu apsaimniekošanas veidiem. Latvijā notiek no atkritumiem iegūta kurināmā (NAIK) līdzsadedzināšana SIA "SCHWENK Latvija" cementa rūpnīcā. Atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas, enerģijas ieguvei iespējams izmantot dažāda veida atkritumus, tostarp nešķirotus speciāli sagatavotos sadzīves atkritumus (NAIK), ražošanas atkritumus (it īpaši zemas kvalitātes mežistrādes atkritumus), komerciālos atkritumus, kā arī notekūdeņu dūņas. Pēc Ekonomikas ministrijas pasūtītā pētījuma48 par augstas efektivitātes koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes izmantošanas potenciālu rezultātiem Latvijā vislielākais siltumenerģijas pieprasījums ir Rīgā - 24,2 GWh/km2, un 8 republikas nozīmes pilsētās, kur tas variē no 5,4 GWh/km2 - 14,3 GWh/km2. Citur Latvijā siltuma pieprasījums ir vien līdz 0,27 GWh/km2, bet Pierīgas reģionā tas ir 0,78-5,0 GWh/km2. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka atkritumu sagatavošanas pārstrādei un reģenerācijai darbību rezultātā rodas daudzums ap 200-220 tūkst. t gadā pārstrādei nederīgu, bet augstas energoietilpības materiālu, ko iespējams sagatavot kā energoresursu enerģijas ražošanai, tā kā ES direktīvās noteiktie mērķi paredz, ka 2035. gadā ir jānodrošina, ka tiek pārstrādāti 65% no radītājiem sadzīves atkritumiem, savukārt sadzīves atkritumu poligonos ir pieļaujams apglabāt 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem. Pašreizējā situācijā, tā kā nav pieejamas atbilstošas atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas iekārtas ar attiecīgām jaudām, šis energoresursu apjoms tiek apglabāts atkritumu poligonos. Kā norādīts plāna 5.1.4. nodaļā, ir paredzēti pasākumi atkritumu pārstrādes uzlabošanai. Lai samazinātu apglabāto atkritumu apjomu, īpaši ņemot vērā noteiktos apglabāšanas ierobežojumus 2035. gadā un nodrošinātu atkritumu lietderīgu apsaimniekošanu atbilstoši Latvijas un ES normatīvajos aktos noteiktajai atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, nepieciešams izskatīt iespējas atkritumu reģenerācijas iekārtu ar enerģijas atguvi izbūvei. Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, atkritumu sadedzināšanas iekārtu būvniecībai tiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējumu procedūra, kuras ietvaros tiek izvērtēta šo iekārtu ietekme uz vidi, atkritumu sadedzināšanas tehnoloģiskie risinājumi un to alternatīvas, kā arī tiek nodrošināta ieceres sabiedriskā apspriešana, ietverot visas iesaistītās puses. Šobrīd ieviešanas stadijā ir NAIK reģenerācijas iekārtu projekti - reģenerācijas iekārtas izbūve Ventspilī, plānotā reģenerācijas jauda - 15,5 tūkst. t gadā un NAIK līdzsadedzināšana šķeldas katlumājā Jelgavā - prognozējamā NAIK reģenerācijas jauda lēšama 20-30 tūkst. t gadā. Saskaņā ar prognozēm par radīto un apsaimniekoto sadzīves atkritumu plūsmām (skat. 4. nodaļu) ikgadējais saražojamā NAIK apjoms ir vismaz 150 tūkst. t. materiāla, kas galvenokārt var tikt saražots, apstrādājot nešķirotu sadzīves atkritumu plūsmu, kā atlikumi šķirojot pārstrādei derīgus materiālus, kā arī apstrādājot citas atkritumu plūsmas, kā piemēram būvniecības atkritumi, tekstils u.c. materiālus ar augstu kaloritāti. Novērtējot prognozētos NAIK ražošanas apjomus un pieejamās reģenerācijas jaudas (skat. 7.2. nodaļu) secināms, ka no sadzīves atkritumiem saražota NAIK reģenerācijai ir nepieciešams papildus jaudas ~ 90 tūkst. t/gadā, prognozējamais NAIK apjoms no citām atkritumu plūsmām ir ~50-60 tūkst. t/gadā, attiecīgi kopējais jaudu iztrūkums ir vērtējams ~ 150 tūkst. t gadā. Analizējot NAIK reģenerācijas iekārtu nepieciešamību kontekstā ar sadzīves atkritumu apglabāšanas limitu 10% 2035. gadā var prognozēt, ka apglabāšanas limitu ievērošanas nodrošināšanai kopējā nepieciešamā sadzīves atkritumu reģenerācijas jauda būs ~215 tūkst. t gadā. Analizējot iespējamās NAIK reģenerācijas alternatīvas ir izskatīti vairāki scenāriji, t.sk. inerces scenārijs, eksporta iespējas, SIA "SCHWENK Latvija" cementa rūpnīcas jaudu izmantošana, jaunu reģenerācijas iekārtu izbūve. 1) Inerces scenārijs Inerces scenārijā tiek pieņemts, ka NAIK reģenerācija tiek veikta trīs iekārtās - SIA "SCHWENK Latvija" cementa rūpnīcā Brocēnos, PSIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" un PSIA "Ventspils siltums" NAIK reģenerācijas iekārtās, SIA "Fortum" līdzsadedzināšanas iekārtās Jelgavas pilsētā. Atbilstoši līdzšinējai pieredzei prognozējams, ka SIA "SCHWENK Latvija" kvalitātes prasībām atbilstošs NAIK tiks sagatavots ~ 25 tūkst. t gadā, papildus, pēc Ventspils un Jelgavas reģenerācijas iekārtu ekspluatācijas uzsākšanas tiek sagatavots un reģenerēts līdz 40 tūkst. t NAIK. Raugoties no infrastruktūras pārklājuma viedokļa, NAIK reģenerācija tiek nodrošināta Latvijas rietumu daļā, centrālajā un austrumu daļā reģenerācijas iespējas netiek nodrošinātas un aptuveni 90 tūkst. t NAIK, jeb ~11% (2025. gads) no radītā sadzīves atkritumu apjoma ir jāapglabā atkritumu poligonos. Kā minēts iepriekš, līdz prasības par atkritumu apglabāšanas limitu stāšanās spēkā brīdim, šāds scenārijs ir īstenojams, tomēr ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā arī apsvērumus par atkritumos esošu energoresursu lietderīgu izmantošanu, šāda scenārija īstenošana netiek rekomendēta. Tāpat jāņem vērā, ka, ja vien laika posmā līdz 2035. gadam netiek attīstītas progresīvākas tehnoloģijas, atkritumu sadedzināšanas ar enerģijas atguvi tehnoloģijas pielietošana būs obligāts priekšnosacījums nepieciešamo atkritumu apglabāšanas limitu sasniegšanai. 2) Eksporta iespēju novērtējums Novērtējot eksporta iespējas nepieciešams nošķirt divus NAIK veidus - augstas kvalitātes NAIK, ko raksturo augsta siltumspēja (>15 GJ/t), zems mitruma līmenis (<20%), specifiski noteikti frakcijas izmēri un zemas kvalitātes NAIK, kam raksturīga zemāka siltumspēja (<15 GJ/t), augstāks mitruma līmenis un mazāk ierobežojumu uz kurināmā frakcijas izmēriem. Šiem diviem materiālu veidiem ir atšķirīgas reģenerācijas iekārtas, kas pirmajā gadījumā, pamatā ir cementa ražošanas industrija, otrajā gadījumā siltuma vai kombinētās siltuma - elektroenerģijas spēkstacijas. Vērtējot NAIK eksporta iespējas jāatzīmē, kā jau minēts - augstas kvalitātes NAIK pamatā tiek izmantots kā augstvērtīgs energoresurss ražošanas nozarē - šādu NAIK potenciāli iespējams nodot reģenerācijai bez papildus samaksas. Attiecībā uz zemākas kvalitātes NAIK utilizācijas iespējām jāsecina, ka tās ir plašākas, tomēr jāņem vērā, ka visos gadījumos zemas kvalitātes NAIK utilizācija būs jāapmaksā, tādejādi radot papildus izmaksas. Attiecībā uz NAIK eksporta attīstību, jāsecina, ka līdzšinējā pieredze neapliecina šāda NAIK apsaimniekošanas virziena potenciālu, jo augstas kvalitātes NAIK ražošanas apjomi ir nelieli (iepriekšējos gados vidēji 25 tūkst t. gadā) turklāt šādu NAIK ir iespējams nodot reģenerācijai Latvijā. Savukārt zemākas kvalitātes NAIK eksportam, ņemot vēra utilizācijas un transporta izmaksas, līdzšinējā praksē un arī nākotnē nav ekonomiska pamatojuma. Kopumā var secināt, ka NAIK eksportēšana utilizācija uz ārvalstīm nav perspektīvs apsaimniekošanas risinājums. 3) SIA "SCHWENK Latvija" jaudu izmantošana Atbilstoši SIA "SCHWENK Latvija" izsniegtajai atļaujai A kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai atļautais NAIK reģenerācijas apjoms ir 250 tūkst. t gadā. 2019. gadā SIA "SCHWENK Latvija" reģenerētais NAIK apjoms bija 121 tūkst. t, no kurām Latvijā saražots NAIK 26,1 tūkst. t. Analizējot Latvijā saražotā NAIK reģenerācijas apjomu SIA "SCHWENK Latvija" cementa rūpnīcā dinamiku pēdējo piecu gadu laikā, var konstatēt, ka tas ir palielinājies no 14 tūkst. t/gadā 2014. gadā līdz minētajiem 26 tūkst. t 2019. gadā, tomēr reģenerācijas apjoms 21-26 tūkst. t robežās ir vērojams pēdējo četru gadu laikā, kas norāda, ka saimnieciski un tehniski pamatotas, SIA "SCHWENK Latvija" prasībām atbilstošas NAIK plūsmas sagatavošanas iespējas ir izsmeltas. Cementa rūpnīcas reģenerācijas jaudu izmantošanu ierobežo augstās kvalitātes prasības, kas izvirzītas no atkritumiem iegūtajam kurināmajam. Zemākās pieļaujamās robežvērtības kaloritātei ir 14 MJ/kg, kas ir izpildāms rādītājs, turpretim, pieļaujamais mitruma līmenis <20% un NAIK frakcijas izmērs <70x70x5 mm, bez resursu ietilpīgas NAIK sagatavošanas nav sasniedzami un, ņemot vērā papildus izmaksas, kas rodas sagatavošanas un transportēšanas procesā, nav saimnieciski izdevīgs risinājums. Ņemot vērā šos apstākļus, NAIK reģenerācija cementa rūpnīcā var tik izskatīta kā alternatīva daļas no saražotā NAIK reģenerācija, bet ne pamat risinājums potenciāli saražotā NAIK apjoma reģenerācijai. 4) Jaunu reģenerācijas iekārtu izbūve Vadoties no esošā NAIK reģenerācijas iekārtu izvietojuma, īstenošanā esošo projektu ietvaros pieejamo iekārtu izvietojuma (Ventspilī un Jelgavā), un potenciāli sagatavojamiem NAIK apjomiem nepieciešams izskatīt iespējas reģenerācijas iekārtu izveidei Rīgas pilsētā, Vidzemes un Latgales reģionos. Potenciāli reģenerējamai NAIK apjoms ir novērtēts 110 tūkst. t Rīgas un Pierīgas pašvaldībās, Vidzemes un Latgales reģionos aptuveni 20 tūkst. t katrā reģionā. Iepriekš veikti pētījumi attiecībā uz NAIK enerģētiskajiem un tehniskajiem rādītājiem liecina, ka sagatavojamā materiāla kaloritāte ir robežās no 12-16 MJ/kg, mitruma līmenis vidēji 30-35%, frakcijas izmērs 40-350 mm. Viena no biežāk izmantotajām tehnoloģijām šādas kvalitātes NAIK reģenerācijai ir katlumājas ar kustīgo ārdu kurtuvi, karstā ūdens boileri siltumenerģijas ražošanai (ar vai bez elektroenerģijas ražošanas). Noteicošais faktors ekonomiski pamatotai NAIK reģenerācijas iekārtu izveidei ir iespēja saražoto siltumenerģiju nodot centralizētajā siltumapgādes tīklā, jo, pat gadījumā, ja tiek īstenots koģenerācijas tehnoloģiskais risinājums, saražotās elektroenerģijas īpatsvars nepārsniegs 20% no iekārtas nominālās jaudas. Rīgas pilsētas gadījumā, pie zemākās NAIK siltumspējas 12 MJ/kg, reģenerācijas iekārtas aprēķinātā enerģijas ražošanas jauda ir ~ 50 MW, kas nozīme, ka siltumapgādes tīklā ir jāspēj uzņemt līdz 40 MW siltumenerģijas. Iekārtām ar reģenerācijas jaudu 20 tūkst. t/gadā, prognozētā enerģijas ražošanas jauda ir ~ 8,5 MW, attiecīgi koģenerācijas režīmā siltumenerģijas daudzums būs ~ 6,8 MW. Lai nodrošinātu lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem, pirmkārt, iekārta izvietojama pilsētā, kur ir pietiekami liels siltumenerģijas patēriņš, t.sk. vasaras mēnešos, kad tiek veikta tikai siltā ūdens sagatavošana, otrkārt siltumapgādes sistēmai ir jābūt centralizētai, t.i., vairumam patērētāju ir jāatrodas vienotā tīklā, nevis autonomas katlumājas ar tīkliem individuālu pilsētas mikrorajonu siltumapgādei. Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgā vai tiešā tās tuvumā, ar iespēju nodrošināt pieslēgumu Rīgas pilsētas centralizētajam siltumapgādes tīklam, rekomendējams izbūvēt 110 tūkst. t/gadā (50 MW) reģenerācijas iekārtu. Vidzemes reģionā, optimāli, reģenerācija iekārta ar jaudu līdz 20 tūkst. t/gadā (10 MW) izbūvējama Valmierā. Latgales reģionā reģenerācija iekārta ar jaudu līdz 20 tūkst. t/gadā (10 MW) izbūvējama Daugavpilī. Jāatzīmē, ka Daugavpilī reģenerācijas iekārtu izveides projekts tika uzsākts 2018. gadā, tomēr tas tika pārtraukts sabiedrības iebildumu dēļ. Novērtējot atkritumu reģenerācijas iekārtu izveides iespējas minētajās pilsētās, ir apzināti esošie siltumenerģijas ražotāji Rīgā un Valmierā ar iespēju atkritumu reģenerāciju - sadedzināšana ar enerģijas ieguvi, nodrošināt ar esošajām siltumenerģijas jaudām. Patlaban Rīgas pilsētas teritorijā esošās siltumenerģijas ražošanas iekārtās, kurās kā kurināmais tiek izmantota tikai biomasa, nav iespējams atkritumus sadedzināt, ja netiek veikta šo iekārtu būtiska pārveide, kas ļautu kā kurināmo daļēji izmantot arī attiecīgi sagatavotus atkritumus. Atkritumu reģenerācijas iekārtu izveide minētajās pilsētās ir izvērtēta, ievērojot nepieciešamību pēc minētajām siltumenerģijas ražošanas jaudām. Atkritumu sadedzināšanas procesā saražotās siltumenerģijas rentabilitāte, saražotās siltumenerģijas izmaksas un siltumenerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmas pieprasījums pēc šādas enerģijas tiks vērtēts katra projekta izstrādes un izveides projekta ietvaros. Saskaņā ar Enerģētikas likumu49 centralizētās siltumapgādes sistēmas operators iepērk neatkarīgā ražotāja saražoto siltumenerģiju, ja šis neatkarīgais ražotājs spēj saražot siltumenerģiju, kas ir lētāka nekā paša centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora saražotā siltumenerģija. Kopumā vērtējot izskatītās alternatīvas ir rekomendējams papildus inerces scenārijā paredzētajai infrastruktūrai veikt trīs jaunu NAIK reģenerācijas iekārtu izbūvi, tādejādi virzoties uz atkritumu apsaimniekošanas darbību hierarhijas ievērošanu. Papildus reģenerācijas jaudu izveide ļaus samazināt apglabāto atkritumu apjomu, nodrošinās atkritumu lietderīgu izmantošanu ražojot enerģiju, kā arī nodrošinās 2035. gadā noteikto sadzīves atkritumu apglabāšanas limitu ievērošanu. Pirms papildus reģenerācijas jaudu izveides nepieciešams izstrādāt tehniski- ekonomisko pamatojumu un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, lai izvērtētu piemērotākās vietas NAIK reģenerācijas jaudu izveidošanai. Kā vēl viens atkritumu reģenerācijas attīstības virziens ir jāatzīmē atkritumu pārstrāde degvielā vai šķidrajā kurināmajā. Atkritumus enerģētikas sektorā var izmantot ne tikai atkritumu sadedzināšanai ar enerģijas ieguvi vai biogāzes ieguvei no atkritumu apglabāšanas, bet arī atkritumu kā izejvielas izmantošanai degvielas ražošanai, kur pēc tam minētā degviela kā biodegviela ir izmantojama transportlīdzekļos, aviācijā un kuģniecībā. 2.5.8. Biogāzes ieguve sadzīves atkritumu poligonos Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam50 poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē visiem sadzīves atkritumu poligoniem, kuros pieņem apglabāšanai BNA. Šīs nodaļas izpratnē jēdzieni "poligonu gāze" un "biogāze" tiek lietoti kā sinonīmi. Visos sadzīves atkritumu poligonos ir izveidotas sistēmas poligona gāzes savākšanai. Vairākos poligonos savākto gāzi apstrādā un izmanto enerģijas iegūšanai. Šajos poligonos ir izveidotas arī bioenerģētiskās šūnas51, kurās tiek ievietoti BNA. Informācija par komersantiem - atkritumu poligona biogāzes savācējiem, kas gūst ieņēmumus no šīs biogāzes, koģenerācijas iekārtās, saražojot elektroenerģiju un to realizējot obligātā iepirkuma ietvaros, ir sniegta 2.7. tabulā. 2.7. tabula Komersanti-atkritumu poligona biogāzes savācēji, biogāzes koģenerācijas iekārtas, to uzstādītā elektriskā jauda (MW)52, plānotais vai faktiskais biogāzes ražošanas apjoms (m3/gadā)
Avots: VPVB, 2020 Lielākais biogāzes ražošanas apjoms 2018. gadā tika sasniegts poligonā "Getliņi", kur uzstādītā biogāzes ražotne ir ievērojami lielākā uzstādītā elektriskā jauda- 6,28 MW. Sadzīves atkritumu poligonos kopīgā uzstādītā elektriskā jauda ir 7,84 MW. Kopā 2018. gadā biogāze tika savākta 16 276 tūkst. m3 apmērā, un saražota elelektroenerģija - 35 463 MWh apmērā. Investīciju projekta ietvaros poligonā "Pentuļi" ir uzstādīta atkritumu mehāniskās priekšapstrādes līnija, kur tehnoloģiskā procesa rezultātā iegūst izejmateriālu no atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanai un BNA frakciju, no kuras var iegūt biogāzi. Plānotais biogāzes ražošanas apjoms 1338 tūkst. m3/ gadā. Poligonos, kuros ir uzstādītas koģenerācijas stacijas, radītā biogāze tiek novirzīta koģenerācijas stacijā enerģijas ražošanai. Latvijā koģenerācijas stacijas uzstādītas sadzīves atkritumu poligonos "Getliņi", "Daibe" un "Ķīvītes", savukārt poligonā "Brakšķi" radītā biogāze tiek nodota enerģijas ražošanai uzņēmuma SIA "Brakšķu enerģija" koģenerācijas stacijā. Kopā šajos poligonos radītā un savāktā biogāze ļauj saražot aptuveni 10% no visām Latvijas biogāzes koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas, kas 2018.gadā bija 374 GWh. Ja poligonā "Getliņi" ik gadu saražo ap 35 GWh elektroenerģijas un ap 20 MWh siltumenerģijas, tad poligonā "Ķīvītes" - vien ap 3.3 GWh elektroenerģijas un ap 0,5 MWh siltumenerģijas, poligonā "Daibe" - ap 1,1 GWh elektroenerģijas un ap 1,2 MWh siltumenerģijas, savukārt no poligona "Brakšķi" novirzītajā SIA "Brakšķi enerģija" stacijā - ap 0,42 GWh elektroenerģijas un ap 0,16 MWh siltumenerģijas. Biogāze tiek iegūta arī pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" apsaimniekotajā sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi", kur savāktā biogāze tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, ko izmanto tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un poligona infrastruktūras objektu apsildei. Savukārt SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" apsaimniekotajā poligonā "Janvāri" savāktā biogāze tiek sadedzināta lāpā. Biogāzes ražotnēm ir pieejamas ap 502 tūkst. t BNA un pārtikas atkritumu. 2018. gadā Latvijā darbojās 52 biogāzes stacijas, no kurām 6 izvietotas sadzīves atkritumu poligonos, savukārt 43 biogāzes stacijas darbojās lauksaimniecības uzņēmumos (sk. 2.8. att.). 2020. gadā Latvijā darbojās 48 biogāzes stacijas.
2.8. attēls. Kompostēšanas
laukumu un biogāzes iekārtu pārklājums 2.5.9. Atkritumu apglabāšana poligonos un rekultivēto izgāztuvju izmantošanas ierobežojumi Latvijā 2020. gadā darbojas 10 SAP un viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons. SAP "Grantiņi" tika slēgts 2020. gada 1. aprīlī, kad pilnībā bija aizpildīts atkritumu šūnas tilpums. Visos SAP ir izveidotas un darbojās iekārtas atkritumu sagatavošanai reģenerācijai, kurās no nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmas tiek atdalīti bioloģiski noārdāmie atkritumi un pārstrādei derīgi atkritumi (sk. 2.8. tab.). Atsevišķos poligonos tiek ekspluatētas iekārtas lielizmēra, ražošanas u.c. specifisku atkritumu apstrādei, kā arī pārstrādei derīgu atkritumu šķirošanas iekārtas, kurās galvenokārt tiek apstrādāti atkritumi no atkritumu dalītās vākšanas sistēmas un pārstrādei derīgi materiāli, kas atgūti no nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmas. 2.8. tabula Sadzīves atkritumu poligonos esošās atkritumu apstrādes un izvietošanas infrastruktūras raksturojums 2020. gadā56
* ekspluatāciju plānots uzsākt 2022. gadā Pieejamā atkritumu apglabāšanas infrastruktūra, t.sk. bioreaktora šūnas ir raksturotas (sk. 2.9. tab.). Kopējā šūnu ietilpība atkritumu apglabāšanai un novietošanai ir 4 milj. m3, pieņemot, ka poligonos nogādāto atkritumu apjomi, kā arī pārstrādes apjomi saglabājas 2019. gada līmenī, esošo atkritumu krātuvju ekspluatācijas laiks pēc aprēķiniem svārstās no 3 līdz 54 gadiem. Aprēķini ir balstīti uz situāciju, kurā netiek nodrošinātas izmantošanas iespējas pārstrādāto atkritumu plūsmai un visi atkritumi ir apglabāti vai novietoti atkritumu krātuvēs. Veicot atkritumu krātuvju aizpildīšanas optimizāciju - modificējot krātuves aizpildījuma ģeometriskos parametrus attiecībā uz atkritumu slāņa augstumu un krātuves nogāžu slīpumu, iespējams palielināt ietilpību. Modelējot aizpildījumu poligonos, kur blakus atrodas vairākas atsevišķas atkritumu apglabāšanas šūnas, tika paredzēta šūnu apvienošana un attiecīgi tilpuma starp šūnām izmantošana atkritumu apglabāšanai (šāda prakse līdz šim ir īstenota atsevišķos Latvijas poligonos). Modelēšanas rezultāti liecina, ka izmantojot šādu pieeju iespējams būtiski palielināt atlikušo ekspluatācijas laiku vairākos poligonos. 2.9. tabula Sadzīves atkritumu poligonu atkritumu apglabāšanas šūnu un bioreaktora šūnu atlikušais ekspluatācijas laiks uz 2019. gada 31. decembri57
Poligona gāzes savākšanas sistēmas ir ierīkotas 8 poligonos. Četros atkritumu poligonos savāktā gāze tiek novadīta koģenerācijas iekārtās: trīs koģenerācijas iekārtas apsaimnieko pats atkritumu poligona apsaimniekotājs (SIA "Getliņi EKO", SIA "ZAAO", SIA "Liepājas RAS"), bet poligona "Brakšķi" 2.kārtas biošūnā savākto biogāzi (apglabāšanas krātuvē biogāzes savākšanas sistēmu plānots ierīkot 2020.-2021. gada laikā) SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" nodod SIA "Brakšķu enerģija", kas no tās koģenerācijas stacijā ražo elektrību un to pārdod obligātā iepirkuma ietvaros. Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" atkritumu poligona "Pentuļi" anaerobās fermentēšanas iekārtās saražoto biogāzi sadedzina apkures katlā, siltumu izmantojot atkritumu poligona infrastruktūras uzturēšanā (poligona gāzes savākšanas sistēmu atkritumu krātuvē izbūvēt nav plānots, jo mehāniskās priekšapstrādes rezultātā visi bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek nodalīti un pārstrādāti, lai tos izmantotu biogāzes ražošanai). SIA "ALAAS", SIA "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija" un SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" apsaimniekotajos atkritumu poligonos ir izveidota biogāzes savākšanas sistēma un biogāzes utilizēšanai uzstādīta lāpa. Poligonu gāzes apsaimniekošanas sistēmu attīstība, t.sk. koģenerācijas iekārtu uzstādīšana ir jāplāno kontekstā ar BNA anaerobās fermentācijas iekārtu izveidi, paredzot pietiekamas gāzes apsaimniekošanas un koģenerācijas jaudas gan BNA pārstrādes rezultātā, gan no atkritumu šūnām savāktās gāzes saimnieciskai izmantošanai. Kopējā tendence pēdējo gadu laikā liecina, ka vidējais poligonos nogādāto atkritumu apjoms pieaug, 2019. gadā, kopējais poligonos ievesto atkritumu apjoms sasniedz 786,5 tūkst. t. Lielāko īpatsvaru veido nešķiroto sadzīves atkritumu plūsma 501,2 tūkst. t jeb 63% no kopējā apjoma. Poligonos nogādātā nešķiroto sadzīves atkritumu plūsma ~ 90% apmērā tiek apstrādāta sagatavošanas reģenerācijai iekārtās, kur tiek atdalīta BNA frakcija un pārstrādei derīgi materiāli. BNA frakcija, atkarībā no pieejamās infrastruktūras tiek novietota kompostēšanas laukumos vai bioreaktoros. Pēc kompostēšanas tā saucamais "tehniskais komposts" tiek izmantots apglabāto atkritumu slāņa ikdienas pārklājuma veidošanai, atkritumu krātuves iekšējo pagaidu ceļu un laukumu izbūvei u.c. poligona ekspluatācijas vajadzībām. No kopējā ienākošā atkritumu daudzuma uz vietas poligonos tiek pārstrādāti un izmantoti aptuveni 19%, 14% tiek izvesti pārstrādei, aptuveni 37% no kopējā apjoma tiek novietoti bioreaktoros, attiecīgi apglabātais atkritumu daudzums veido līdz 28% no kopējā poligonos ievestā atkritumu daudzuma. Rekultivētu izgāztuvju pārrakšana saskaņā ar AAL pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja pēc pārrakšanas darbību veicējs sedz šo atkritumu apglabāšanas izmaksas un nodrošina izgāztuves rekultivāciju. Atkritumu apsaimniekotājs pirms attiecīgo darbību veikšanas saņem VVD atļauju rekultivēto atkritumu izgāztuvju atrakšanai un pāršķirošanai. Atļaujā izvirzāmās prasības, tajā skaitā norādot, kādus materiālus šīs darbības rezultātā atgūst, atbilstoši kādiem kritērijiem jāveic izgāztuves atkārtota rekultivācija pēc pāršķirošanas veikšanas, prasības atkārtoti rekultivētās izgāztuves pēcaprūpes monitoringam. Šo darbību veicējam ir pienākums VVD iesniegt informāciju par no izgāztuves izvestajiem atkritumiem un veikto izgāztuves atkārtoto rekultivāciju pēc darbu pabeigšanas. Atkritumu apsaimniekotājam pirms šādas darbības uzsākšanas un dokumentu iesniegšanas atļaujas saņemšanai jāsedz valstij vai pašvaldībai visi izdevumi, kas bija veikti no valsts vai pašvaldību budžetiem saistībā ar atkritumu izgāztuves rekultivāciju un tai sekojošo monitoringu, un jāiesniedz VVD finanšu nodrošinājums. 2.6. Atkritumu sastāvs un atkritumu plūsmu apsaimniekošana Sadzīves atkritumi ir nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām. Sadzīves un ražošanas atkritumu sastāvs ir noteikts pētījumā "Novērtējums par sadzīves, bīstamo un ražošanas atkritumu sastāvu AAR, atsevišķu atkritumu veidu apsaimniekošanu un atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas iespējām"58 (sk. 2.10. tab.). 2.10. tabula Sadzīves atkritumu sastāvs, %
2.6.1. Sadzīves (mājsaimniecības) atkritumi Sadzīves atkritumu daudzums kopš 2010. gada ir palielinājies par apmēram 20% (sk. 2.9. att.).
2.9. attēls. Radītais SA un
mājsaimniecības atkritumu daudzums, 2013.-2018. gadā 2018. gadā 63,3% iedzīvotāju mitinājās daudzdzīvokļu namos: pilsētās tas veido 76,6% (atsevišķi Rīgā - 87,5%, ēkās, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi. Tikai 6% Rīgas iedzīvotāju dzīvo savrupmājā, 1,9% - vienā no savrupmājas daļām vai arī rindu mājā. Laukos cilvēki lielākoties (2/3 no iedzīvotāju skaita) dzīvo viensētās, un tikai trešdaļa - daudzdzīvokļu mājā. Līdzīga tendence ir Pierīgas reģionā, kur vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju dzīvo savrupmājās, bet puse - daudzdzīvokļu mājās. Pēdējos desmit gados savrupmāju proporcija ir pieaugusi, īpaši Pierīgas reģionā, kā arī daudzdzīvokļu māju ar vairāk nekā 10 dzīvokļiem proporcija ir mainījusies, ievērojami pieaugot Rīgas reģionā.60 2.11. tabulā ir sniegta informācija par mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanu laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam. 2.11. tabula Apsaimniekotie sadzīves atkritumu apjomi laika posmā no 2013.-2019. gada, t
* Aplūkotajā periodā SA tikuši apglabāti ar kodiem D2 (44
t), D4 (1180 t), D5 (85702 t), D8 (3846 t), D10 (73 t), un D13
(17246 t). 2.6.2. Bioloģiski noārdāmie un bioloģiskie atkritumi BNA un BA ir vairāki potenciālie avoti - mājsaimniecības, pakalpojumu sektors (tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumi, tūrisma un izklaides pakalpojumu sniedzēji u.tml.), valsts un pašvaldību iestādes (izglītības un ārstniecības iestādes, dārzi un parki, kapsētas u.tml.), primārās ražošanas, pārstrādes un apstrādes uzņēmumi (primārā pārtikas ražošana, pārtikas pārstrāde un ražošana, kokapstrāde u.tml.) (sk. 2.10. att.).
2.10. attēls. BNA un BA
potenciālie rašanās avoti Radītais BNA daudzums 2019. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu palielinājies par 12%, savukārt savāktais BNA daudzums - par 20%. Kopš 2016. gada 40 - 57% radīto BNA tiek sagatavoti pārstrādei un reģenerācijai (atbilst kodiem R12, R12A, R12B). 2.12. tabula Radītais un savāktais BNA daudzums, t.sk. nešķirotos sadzīves atkritumos esošā BNA daļa, un to apsaimniekošana 2013.-2019.gadā61, t
* Aplūkotajā periodā BNA tikuši apglabāti ar kodu D5 (62069
t) un D10 (1660 t). Darbībām, kas veiktas ar BNA, nav pastāvīga pieauguma vai krituma tendences, izņemot apglabāšanu, kas ar katru gadu pakāpeniski samazinās un 2019. gadā veido 23% no radītā BNA daudzuma. Lielāko daļu (50-75 %) BNA veido BNA no nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Atlikušo daļu BNA (25-50%) veido pārtikas atkritumi un citi BNA (sk. 2.11. att.).
2.11. attēls. Radītais BNA
un BA daudzums 2013.-2018. gadā, tonnas Saskaņā ar MK 2013. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju"63 Pierīgas AAR pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2020. gada 31. decembrim jāizveido BNA dalītas savākšanas sistēma. Savukārt, pārējos AAR BNA dalītas savākšanas sistēmu jāizveido līdz 2023. gadam. Lielākā BNA daļa pašreiz nonāk poligonos nešķirotā veidā kopā ar citiem mājsaimniecības atkritumiem. Mājsaimniecībām BNA dalīta savākšana šobrīd tiek nodrošināta tikai 13 atkritumu dalītās vākšanas laukumos64, 65. Dalīti savāktie BNA var tikt izmantots komposta ražošanai augsnes organisko vielu satura paaugstināšanai. BNA izmantošana, kas ar mehāniskās apstrādes paņēmieniem tiek iegūti no nešķirotiem sadzīves atkritumiem, var saturēt gan sadzīves bīstamos atkritumus (piemēram, baterijas), gan fizikālus piemaisījumus (piemēram, stikls, plastmasas), kas var radīt vides piesārņojuma risku, ja to izmantotu augsnes uzlabošanai. Tāpēc to parasti izmanto kā apglabāto atkritumu pārklāšanas materiālu, poligona gadījumā. Attiecībā par BNA noteikts, ka, sākot no 2020. gada 16. jūlija, poligonos drīkst apglabāt vairs tikai 35% BNA masas, salīdzinot ar 1995. gadā radīto apjomu. Pamatojoties uz prognozēm, var secināt, ka Direktīvā 1999/31/EK noteikto prasību sasniegšanai var tikt pieļauta 161 tūkst. t bioloģisko sadzīves atkritumu daudzumu apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos (sk. 2.12. att.).
2.12. attēls. Pieļaujamais poligonos apglabātais sadzīves BNA daudzums, mērķis un izpilde saskaņā ar oficiālajiem ziņojumiem atbilstoši Direktīvai 1999/31/EK66, 67 2.6.3. Pārtikas atkritumi Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pārtikas atkritumi ir visu veidu pārtika, kas kļuvusi par atkritumiem. Pie pārtikas nepieder dzīvnieku barība, dzīvi dzīvnieki (ja vien tie nav sagatavoti laišanai tirgū patēriņam cilvēku uzturā), augi pirms novākšanas, zāles, kosmētiskie līdzekļi, tabaka un tabakas izstrādājumi, narkotiskās vai psihotropās vielas, kā arī atliekas un piesārņotāji. Balstoties uz EK Deleģēto lēmumu (ES) 2019/1597 (2019. gada 3. maijs), ar ko, attiecībā uz vienveidīgai pārtikas atkritumu un pārpalikumu līmeņu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku un obligātām kvalitātes prasībām, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, Latvijā ir sagatavota metodika, saskaņā ar kuru, sākot ar 2020. gadu vienu reizi vismaz četros gados tiek vākta un apkopota informācija par pārtikas atkritumu mērījumiem katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā - primārajā ražošanā, pārstrādē un ražošanā, mazumtirdzniecībā un cita veida izplatīšanā, sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās (pārtikas atkritumu potenciālie avoti). 2019. gadā ir izpētīta un adaptēta Latvijas situācijai ES apstiprinātā metodika pārtikas atkritumu un pārpalikumu noteikšanai.68 Sagatavots informatīvs materiāls "Pārtikas atkritumu mērīšanas rokasgrāmata"69, kas ir pielāgota uzņēmumu un mājsaimniecību vajadzībām. 2020. gadā izveidots aprēķins aptuvenām pārtikas apjoma aplēsēm, pēc kā noskaidrots, ka, ievērojamu pārtikas atkritumu un pārpalikumu daudzumu rada tirdzniecības, ēdināšanas un mājsaimniecību gala patēriņa posms, kur radītie pārtikas atkritumi tiek iejaukti nešķiroto sadzīves atkritumu masā (sk. 2.13. att.).
2.13. attēls. Kopējais
radītais (aprēķinātais) pārtikas atkritumu apjoms pārtikas
piegādes ķēdes posmos Ne visiem pārtikas atkritumu un pārpalikumu radītājiem ir pienākums ziņot par radīto un apsaimniekoto atkritumu daudzumu. Līdz ar to 2.13. attēlā apkopotā informācija par radīto pārtikas atkritumu un pārpalikumu daudzumu ir indikatīva un parāda kopējo tendenci. 2.6.4. Izlietotais iepakojums Iepakojuma apsaimniekošanu Latvijā regulē Iepakojuma likums un uz tā pamata izdotie MK noteikumi. Iepakotājiem, kas rada vairāk kā 300 kg izlietotā iepakojuma gadā, ir jānodrošina izlietotā iepakojuma reģenerācija normatīvajos aktos noteiktā apjomā. Lai izpildītu valsts noteiktās izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas normas, iepakotāji izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu var nodrošināt paši vai slēgt līgumus ar iepakojuma apsaimniekotājiem. Valstī radītais izlietotā iepakojuma daudzums ir pakāpeniski palielinājies no 214 tūkst. t 2010. gadā līdz 255 tūkst. t 2018. gadā, kopumā palielinoties par 20%.70 Lielāko daļu (27 %) izlietotā iepakojuma veido koka iepakojums ar tendenci tā īpatsvaram palielināties, savukārt izlietotā iepakojuma apjomā papīra iepakojumam ir tendence samazināties. Par 1% ir palielinājies izlietotā stikla iepakojuma un plastmasas iepakojuma īpatsvars, tiem veidojot attiecīgi 25% un 17% kopējā radītā izlietotā iepakojuma daudzuma. Metāla izlietotā iepakojuma īpatsvars ir saglabājis nemainīgi 5% līmenī. Saskaņā ar statistikas datiem izlietotā iepakojuma reģenerācijas mērķis tiek sasniegts. 2018. gadā par 20 tūkst. t palielinājies reģenerētais izlietotā iepakojuma daudzums. Izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķi tikuši sasniegti visiem materiālu veidiem, turklāt papīram un kartonam, plastmasai, metālam un kokam ar ievērojamu pārsvaru. Plastmasas iepakojuma pārstrādes mērķrādītāju izpilde līdz 2013. gadam pārsniedza pārstrādes mērķus par 4-6%, bet kopš 2014. gada, kad darbu Latvijā uzsāka vairākas plastmasas pārstrādes rūpnīcas, - jau par 12-14%. 2010.-2018. gada periodā pārstrādātais izlietotā iepakojuma daudzums Latvijā kopumā ir palielinājies par 37%, 2018. gadā sasniedzot 143 tūkst. t. Nozīmīgākie iepakojuma pārstrādes komersanti ir AS "PET Baltija" (plastmasas iepakojums), kas kopumā ir pārstrādājis 33% no izlietotā iepakojuma apjoma, kam seko SIA "Priekuļu Bloks" (stikla iepakojums) ar 17%, kā arī SIA "Nordic Plast" (plastmasas iepakojums) un SIA "Dankers&Partners" (stikla iepakojums) ar attiecīgi 13% un 11% no kopējā iepakojuma pārstrādes apjoma. 2.6.5. Ražošanas atkritumi Radīto ražošanas atkritumu daudzums laika posmā no 2013. gada līdz 2018. gadam ir pakāpeniski pieaudzis, īpaši pieaudzis nebīstamo ražošanas atkritumu daudzums (sk. 2.14. att.).
2.14 .attēls. Radītais
ražošanas atkritumu daudzums , tonnas Kopējais radīto rūpniecisko atkritumu daudzums ikgadēji nevienmērīgi palielinājies par 11,6%. No kopējā ikgadēji radītā rūpniecisko atkritumu apjoma vidēji 60,8% tiek pārstrādāti, 14,7% sagatavoti tālākai pārstrādei, bet 8,4% apglabāti. NACE saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas sekciju griezumā lielāko radīto nebīstamo un bīstamo ražošanas atkritumu apjomu laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam rada apstrādes rūpniecība (36%) un lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (32%). Būtiski bīstamo un nebīstamo ražošanas atkritumu apjomi rodas arī tādās nozarēs kā "Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšana" un "Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonta". 2.6.6. Būvniecības atkritumi Informācija par būvniecības atkritumu apsaimniekošanu laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam ir sniegta 2.14. tabulā. 2.14. tabula Nebīstamo būvniecības atkritumu apsaimniekošana 2013.-2019. gadā71, t
Tabulas paskaidrojumi: Vērtējot savākto būvniecības atkritumu sastāvu, 70% no savāktajiem atkritumiem 2019. gadā veidoja jaukti būvniecības atkritumi un inertie materiāli - 20% 2019. gadā. Dominējošā atkritumu apsaimniekošanas darbība būvniecības atkritumiem ir pārstrāde, t.sk. izrakto tilpju aizbēršana vai izmantošana inženiertehniskām vajadzībām. 2.6.7. Bīstamie atkritumi Bīstamo atkritumu radītājam, valdītājam vai īpašniekam ir jānogādā bīstamie atkritumi speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Informācija par lielākajām savākto bīstamo atkritumu grupām redzamas 2.15. attēlā.
2.15. attēls. Savāktais bīstamo atkritumu apjoms 2018. gadā, t72 No bīstamajiem atkritumiem tiek pārstrādāti galvenokārt eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām. Bīstamie atkritumi tiek nodoti uzglabāšanai, reģenerācijai vai apglabāšanai bīstamo atkritumu apsaimniekošanas komersantiem Latvijā vai citās ES valstīs, kā arī uzglabāti to rašanās vietās atbilstoši bīstamo atkritumu radītajam izsniegtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai. Latvijā esošajās bīstamo atkritumu pārstrādes iekārtās ir iespējams pārstrādāt aptuveni 86 000 tonnu bīstamo atkritumu. 2013.-2018. gadam Latvijas uzņēmumos savāktais PHB un PHT saturošo atkritumu apjoms ir samērā neliels - vidēji gadā 18 t. Savāktie PHB/PHT atkritumi tiek nogādāti sadedzināšanai citās ES valstīs. Ārstniecības iestādēs radīto bīstamo atkritumu dalītā savākšana, iepakošana marķēšana un uzglabāšana ir jānodrošina pašām iestādēm. Ārstniecības iestādēs radušos atkritumu apsaimniekošanas prasības nosaka MK 2012. gada 22. maija noteikumi Nr. 35373 un MK 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 494.74 Ja iestādei (ar gultas vietu skaitu virs 100) atbilstoši MK 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 108275 ir atbilstošs aprīkojums atkritumu priekšapstrādes veikšanai un tā ir saņēmusi atļauju B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, iestāde var veikt atkritumu priekšapstrādi uz vietas, lai mazinātu atkritumu bīstamību (dezinficējot, sterilizējot) vai mainīt to izskatu (sasmalcinot). Ja iestāde neveic atkritumu priekšapstrādi, tā atkritumus nodod atkritumu apsaimniekotājam. Šajā atkritumu grupā ir iekļauti arī neizlietoti medikamenti un zāles, kas rodas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās, vispārējās un slēgta tipa aptiekās, kuru apsaimniekošana noteikta ar MK 2007. gada 27. marta noteikumu Nr. 22076 prasībām. Kopumā gadā vidēji tiek savākti ap 2000 tonnu ārstniecības iestādēs radušos atkritumu. Kopš 2014. gada iedzīvotāji Latvijas aptiekās var nodot nederīgos medikamentus, kurus aptiekas tālāk nodod bīstamo atkritumu apsaimniekošanas komersantiem iznīcināšanai. 2.6.8. Sadzīves bīstamie atkritumi Par sadzīves bīstamajiem atkritumiem ir uzskatāmas EEIA (t.sk. hlorfluorūdeņražus saturošas nederīgas iekārtas (ledusskapju, citu saldēšanas iekārtu) un luminiscentās spuldzes), kā arī bateriju un akumulatoru atkritumi. Detalizēta informācija par šīm EEIA un akumulatoriem / baterijām sniegta Plānā nodaļās 2.6.11. un 2.6.12. Šajā nodaļā ir sniegta informācija par pārējo sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Lielākās sadzīves bīstamo atkritumu plūsmas ir šķīdinātāji, skābes, sārmi, pesticīdi, nederīga pārtikas eļļa un tauki, bīstamas vielas saturošas krāsas, tintes, saistvielas un sveķi, kā arī bīstamas vielas saturoši deterģenti. 2.15. tabula Savāktie sadzīves bīstamo atkritumu daudzumi 2016.-2018. gadā, t
Avots: LVĢMC77 EEIA (t.sk. hlorfluorūdeņražus saturošu nederīgo iekārtu (ledusskapju, citu saldēšanas iekārtu) un luminiscento spuldžu) un bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā dalītā savākšana, tiek veikta atbilstoši ražotāja atbildības principam un ar minēto atkritumu dalītās savākšanas un pārstrādes organizēšanu nodarbojas VKP apsaimniekotāji. 2.6.9. Naftas produktu (eļļu) atkritumi Smēreļļu un eļļas filtru apsaimniekošanā tiek piemērots ražotāja atbildības princips, t.i., smēreļļu un eļļas filtru atkritumu savākšanu, reģenerāciju un apglabāšanu nodrošina un minēto darbību izmaksas sedz šo VKP ražotājs. Naftas produktu atkritumi (smēreļļas) 2018. gadā Latvijā tika savākti 45% apmērā. Naftas produktu atkritumu savākšana notiek galvenokārt autotransporta līdzekļu tehniskās apkopes vietās. Liela daļa šo atkritumu, kas pēc tam netiek nodoti atbilstošai tālākai apsaimniekošanai, rodas lauksaimniecības un mežizstrādes nozarē. Nereti dažādas eļļas un smērvielas tiek uzglabātas neatbilstošos iepakojumos, kā rezultātā tās laika gaitā nonāk apkārtējā vidē. Savāktie naftas produktu atkritumi tiek pārstrādāti gan Latvijā (galvenokārt kā degviela cementa ražošanas procesos), gan ārzemēs. Informācija par smēreļļu atkritumu apsaimniekošanu norādīta 2.16. tabulā. Savāktie eļļas filtru atkritumi galvenokārt tiek pārstrādāti Latvijā (sk. 2.17. tab.). Latvijā atkritumeļļu pārstrādes infrastruktūra atrodas Latvijas centrālajā daļā - Rīgā un Zemgales AAR, kā arī Liepājā un Ventspilī, kur atrodas ostas. 2.16. tabula Smēreļļu atkritumu apsaimniekošana izveidoto VKP atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros 2016.-2018. gadā, t
Datu avots: VVD78 2.17. tabula Eļļas filtru atkritumu apsaimniekošana izveidoto VKP atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros 2016.-2018. gadā, tūkst. gab.
Avots: VVD79 2.6.10. Nolietotās riepas 2020. gadā VARAM izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par nolietotu riepu apsaimniekošanu", kurā ir analizēta situācija nolietoto riepu apsaimniekošanā, izvērtētas galvenās problēmas un sagatavoti priekšlikumi turpmākai rīcībai.
2.16. attēls. Riepu aprites
cikls Latvijā Nolietoto riepu apsaimniekošanā Latvijā tiek piemērots ražotāja atbildības princips, t.i., nolietoto riepu savākšanu, reģenerāciju un apglabāšanu nodrošina šo VKP apsaimniekotājs. 2020. gadā ar nolietoto riepu apsaimniekošanu nodarbojās pieci VKP atkritumu apsaimniekotāji.80 Nolietoto riepu savākšana pamatā notiek autotransporta līdzekļu tehniskās apkopes vietās, kā arī 209 VKP atkritumu savākšanas vietās. 2018. gadā Latvija tika realizētas apmēram 16 358 t riepu, bet savāktas apmēram 10871 t nolietoto riepu (aptuveni 66% no tirgū laistā apjoma).81 Daļa nolietoto riepu izmanto cementa ražošanas procesā, bet lielāko daļu izved pārstrādei ārpus Latvijas (sk. 2.18. tabulu). 2.18. tabula Nolietotu riepu apsaimniekošana izveidotajās VKP atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros 2016.-2018. gadā, t
Avots: VVD, 2019 Prakse liecina, ka iedzīvotāji joprojām nav pietiekoši informēti par iespēju nodot nolietotās riepas, tās nonāk vidē, radot piesārņojumu un degradējot vidi. Problēma ir arī arvien pieaugošie riepu pārdošanas apjomi e-komercijas vidē un nepietiekamā atbildība par to apsaimniekošanu. Riepu aprites ciklam jābūt efektīvam. Ievērojot MK 2017. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", ZPI prasību attiecināšana uz no nolietotām riepām iegūtā materiāla izmantošanu būvniecībā, tai skaitā ceļu būvniecībā un uzturēšanā dos iespēju izmantot pārstrādāto materiālu betonā un mūrī, kā arī izmantot pārstrādāto materiālu ceļu būvē. Esošais tiesiskais regulējums, tai skaitā būvnormatīvi, pieļauj būvizstrādājumu ražošanu no materiāliem, kas iegūti no nolietotām riepām, kā arī izmantot ceļu būvniecībā būvizstrādājumus, kuru ražošanā tiek izmantotas nolietotas riepas, vienlaikus atzīstot, ka pilnveidojami būvniecības standarti. 2.6.11. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi EEIA apsaimniekošanā tiek piemērots ražotāja atbildības princips, t.i. EEIA savākšanu, reģenerāciju un apglabāšanu nodrošina VKP apsaimniekotājs, un minēto darbību izmaksas sedz šo VKP ražotājs. EEI ražotājiem ir jāreģistrējas EEI ražotāju reģistrā (www.elektroregistrs.lv). Minētā ražotāju reģistra turētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija. EEIA savākšanu, pārstrādi un reģenerāciju organizē VKP apsaimniekotāji, ar kuriem EEI ražotāji ir noslēguši līgumus par EEIA apsaimniekošanu. 2020. gadā trīs VKP apsaimniekotāji veic elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu.82 EEIA atkritumu tiek savākti VKP atkritumu savākšanas punktos, atkritumu dalītās savākšanas laukumos. VKP apsaimniekotājs var nodrošināt mājsaimniecībās radīto EEIA pieņemšanu videi kaitīgu preču tirdzniecības vietās, tehniskās apkopes darbnīcās un remontdarbnīcās, kā arī ar pieņemšanas transporta vai mobilo pieņemšanas punktu starpniecību. Uz 2020. gada sākumu Latvijā darbojas 192 EEIA savākšanas vietas83. Kopumā pēdējos gados ir vērojams būtisks EEIA dalītās savākšanas apjomu pieaugums (sk. 2.17. att.).
2.17. attēls. EEI tirgū laistie apjomi un EEIA savākšanas apjomi 2012.-2017. gadā, t 2018. gadā Latvijā tika laistas tirgū 24 258 t EEI, bet savāktas 10 051 t EEIA. Lielākā daļa savākto EEIA tiek pārstrādātas Latvijā, atsevišķi EEIA veidi tiek pārstrādāti citās ES valstīs (piemēram, Lietuva, Vācija, Dānija). 2.6.12. Bateriju un akumulatoru atkritumi Bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanā tiek piemērots ražotāja atbildības princips, t.i., bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, reģenerāciju un apglabāšanu nodrošina VKP apsaimniekotājs un minēto darbību izmaksas sedz šo VKP ražotājs. 2020. gadā pieci VKP apsaimniekotāji veic bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu.84 Bateriju un akumulatoru ražotājiem ir jāreģistrējas bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā (www.elektroregistrs.lv), kura turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem un noslēgto līgumu ar VARAM ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija. 2020. gadā Latvijā ir izveidotas 299 vietas bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai. Baterijas pārsvarā tiek pārstrādāts citās valstīs. Piemēram, akumulatorus pārstrādā Igaunijā, Spānijā, Polijā un Lietuvā, bet pārnēsājamās baterijas - Beļģijā un Francijā. Informācija par bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu sniegta 2.19. tabulā. 2.19. tabula Bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošana 2016.-2018. gadā, t
Avots: VVD dati85 Baterijas un akumulatori ir sadzīves bīstamo atkritumu grupa, kam tiek prognozēts visstraujākais apjomu pieaugums. Visstraujāk augošā akumulatoru loma tuvākajās desmitgadēs ir paredzama transporta jomā, kur ir aizsācies auto industrijas elektrifikācijas process un arvien plašāku popularitāti iemanto elektriskie skrejriteņi. Paredzams, ka šādu atkritumu rašanās 5 gadu laikā pieaugs par 1 t uz 10000 iedzīvotājiem. 2.6.13. Nolietotie transportlīdzekļi Valstī palielinās savākto NTL un arī apstrādāto NTL apjomi (sk. 2.20. tab.). Savāktais NTL apjoms pēdējos gadus svārstās ap 10 000 tonnu. 82% savākto NTL tiek pārstrādāti, bet 7% izmantoti atkārtoti. Attiecībā uz NTL apsaimniekošanu tiek piemērots ražotāja atbildības princips. 2020. gadā darbojas tikai viena RAS - SIA "Auto pārstrāde", kas veic NTL apsaimniekošanu. 2.20. tabula NTL un apstrādes apjomi 2013.-2018. gadā, gab.
Avots: LVĢMC, 2020 2.6.14. Tekstilmateriālu atkritumi Pēc VRUA sniegtās informācijas, Latvijas tekstilizstrādājumu ražotāji eksportē 90% savu saražoto produkciju, vietējā tirgū realizējot tikai 10% no kopējā īpatsvara. 2019. gadā, ņemot vērā neto eksporta datus, Latvijas tirgū no jauna laistas 24 tūkst. t tekstilizstrādājumu, kas ir 12,52 kg uz iedzīvotāju gadā. Kopumā vieglās rūpniecības nozarē darbojas ap 4 tūkstoši uzņēmumi, kas veic arī apģērbu labošanu un pāršūšanu. Lielu daļu no tekstilizstrādājumu atkritumiem veido mājsaimniecību vajadzībām iegādātie tekstilizstrādājumi. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam Latvijas tirgū ik gadu vidēji tika ievestas aptuveni 12 tūkst. t lietotu tekstilizstrādājumu86. 2019. gadā lietotu tekstilizstrādājumu importa apjoms sasniedza gandrīz 15 532 t87.
2.18. attēls. Lietoto
apģērbu imports Latvijā laika periodā no 2010.-2019. gadam,
t 2019. gadā lietotais apģērbs sastādīja ap 57% no visa apģērbu importa, jauno apģērbu importam sasniedzot 11 661 t. 2019. gada augustā Rīgā un Pierīgā atkritumu apsaimniekošanas komersanti eksperimentālā kārtā izvietoja pirmos 20 konteinerus tekstila atkritumu - apģērba, virsdrēbju, gultas veļas, segu, somu, apavu, jostu u.c. izstrādājumu - šķirošanai. Eksperimenta ietvaros šķirošanu nodrošina 30 dažādiem tekstila veidiem. Sašķirotais materiāls tiek lietots dažādu matraču un segu pildījuma ražošanai (20%), 40 - 50% materiāla tiek eksportēts otrreizējai lietošanai citās valstīs. Atlikušais materiāls, ja tas ir tik ļoti sairis, ka tālāk nav izmantojams, tiek apglabāts. Tekstilizstrādājumu pārstrādes sistēmas uzlabošanai un attīstībai ir nepieciešami gan ieguldījumi vecās infrastruktūras atjaunošanā, gan jaunas infrastruktūras celtniecībā, kā arī investīcijas jaunāko tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, jo no importētajiem nešķirotajiem lietotajiem tekstilizstrādājumiem tikai 0,3% tiek pārstrādāti vietējā tirgū, bet 62 % - izvesti. 2.6.15. Mēbeļu atkritumi Mēbeļu atkritumi atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā netiek izdalīti kā atsevišķa atkritumu plūsma, tāpēc mēbeļu atkritumus ieskaita gan liela izmēra atkritumu plūsmā, gan būvniecības atkritumu plūsmā, ja šie atkritumi nodoti kopā ar būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem. Laikā no 2010. gada līdz 2018. gadam poligonos nodotais lielgabarīta atkritumu daudzums katru gadu vidēji sasniedza 10,4 tūkst. t. Ņemot vērā, ka mēbeļu atkritumi veido lielu daļu no liela izmēra atkritumu masas, ir nepieciešams izdalīt atsevišķu mēbeļu atkritumu plūsmu šo atkritumu patiesā apjoma apzināšanai un atbilstošas apsaimniekošanas nodrošināšanai. 2.6.16. Atkritumi, kas satur kritiski svarīgās izejvielas Atbilstoši EK 2017. gada 13. septembra paziņojumam88 ES par kritiski svarīgām ir atzītas 27 izejvielas, kuru Eiropā ir ļoti maz - antimonu, barītu, beriliju, bismutu, borātu, kobaltu, koksa ogles, fluoršpatu, galliju, germāniju, hafniju, hēliju, indiju, magniju, dabisko grafītu, dabisko kaučuku, niobiju, fosfāta iežus, fosforu, skandiju, silīciju, platīna grupas metālus, smagos un vieglos retzemju metālus, tantalu un volframu. Kritisko izejvielu loma īpaši uzsvērta Eiropas Industriālajā stratēģijā, kuru EK publiskoja 2020. gada 10 .martā89. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, veicot NTL un EEIA uzglabāšanu un izjaukšanu, ir jānodrošina tādu sastāvdaļu atdalīšana, kuras satur kritiskās izejvielas. 2.6.17. Plastmasu atkritumi Plastmasas atkritumi aiz bioloģiski noārdāmajiem un bioloģiskajiem atkritumiem veido nākošo lielāko daļu no nešķiroti savāktajiem atkritumiem. Latvijā pēdējos gados novērtēts plastmasas atkritumu sastāvs pa veidiem90, analizējot iedzīvotāju nešķiroti savākto konteineru saturu. Tas parāda būtiskas atšķirības starp iedzīvotāju izmantotajiem plastmasu veidiem, kas tālāk ļauj prognozēt to pārstrādi (sk. 2.21. tab.). 2.21. tabula Plastmasu atkritumu sastāvs sadzīves atkritumos 2017. gadā, %
Šie rādītāji atbilst arī ES apkopoto radīto plastmasas atkritumu sadalījumam pa nozarēm91 - plastmasas atkritumu sastāvā dominē iepakojums - 62,2%, bet pārējās nozares sniedz daudz mazāku plastmasas atkritumu daudzumu - celtniecības un ēku nojaukšanas atkritumi - 6%, lauksaimniecības atkritumi 5%, automašīnu atkritumi - 5%, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi - 5%, mājsaimniecības sporta un atpūtas priekšmetu atkritumi -3%, citi - 14%. Plastmasas atkritumu apsaimniekošanas statistiskie dati par 2017. gadu norāda, ka tikai neliela daļa radīto plastmasas atkritumu tiek dalīti savākti un nodoti pārstrādei. Vidējais nešķiroto atkritumu daudzums, ko savāc valstī gada laikā92, ir ~556 000 t. Tie satur ~19% jeb 104973 t dažādu plastmasu. Salīdzinot 2017. gada datus un 2019. gada mērījumus, redzams, ka plastmasu daudzums nešķirotajos sadzīves atkritumos ir pieaudzis no 14% līdz 19%. Augstskolas, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte aktīvi nodarbojas ar pētījumiem par dažādu plastmasas veidu atkritumu izmantošanu celtniecības materiālos. Plastmasu, it īpaši vienreizlietojamo plastmasu, atkritumu radītais piesārņojums veicināja EK 2019. gada 5. jūnijā pieņemt Direktīvu 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu. Lai līdz 2021. gada 3. jūlijam pārņemtu Direktīvas 2019/904 prasības, VARAM izstrādājusi Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, ko 2020. gada 5. novembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts paredz konkrētu plastmasas saturošu izstrādājumu laišanas tirgū aizliegumu, pasākumus plastmasas saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanai un prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu un pārstrādājamās plastmasas saturu tajos, kā arī nepieciešamību izveidot PET pudeļu dalītās savākšanas sistēmu un mērķus, ko var veikt RAS ietvaros vai depozīta sistēmas ietvaros. Latvijā noteikts, ka 2022. gada 1. februārī darbību uzsāks dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kas attiecas arī uz PET pudelēm. Direktīvas 2019/04 prasības attiecas arī uz tādām plastmasām, kas iegūtas no atjaunojamiem resursiem jeb biobāzētām plastmasām. Lai veidotu vienotu izpratni par biobāzētas plastmasas terminu, EK Jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" mērķu un pasākumu īstenošanas ietvaros EK līdz 2021. gadam izstrādās un pieņems biobāzētu plastmasu un bionoārdāmu vai kompostējamu plastmasu rīcībpolitikas satvaru. 2.7. Atkritumu ievešana un izvešana Atkritumu ievešana (imports) un izvešana (eksports) Latvijā notiek atbilstoši Bāzeles konvencijas, regulas Nr. 1013/2006 un AAL nosacījumiem. Atkritumus, kuru sagatavošana atkārtotai izmantošanai, atkārtota izmantošana, reģenerācija vai apglabāšana Latvijā nav iespējama ekonomisku vai tehnisku apsvērumu dēļ, attiecīgo darbību veikšanai var izvest uz citām valstīm. Savukārt, Latvijas teritorijā aizliegts ievest atkritumus apglabāšanai, arī sadedzināšanai, ja minētā darbība ir klasificējama kā atkritumu apglabāšana, vai arī ilgstošai uzglabāšanai. Atkritumus reģenerācijai vai sadedzināšanai, ja sadedzināšana klasificējama kā atkritumu reģenerācija, ir atļauts ievest tikai tādā gadījumā, ja valsts teritorijā darbojas atkritumu reģenerācijas iekārtas, kurām ir atbilstoša jauda un kuru īpašnieks ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu reģenerācijai, un atkritumu ievešanas rezultātā netiek apdraudēta atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā vai reģionālajos atkritumu apsaimniekošanas plānos noteiktā Latvijas teritorijā radīto atkritumu apstrāde un reģenerācija. Direktīva 2008/98/EK paredz, ka, atkāpjoties no Regulas Nr. 1013/2006, dalībvalstis, lai aizsargātu savu iekārtu tīklu, var ierobežot ienākošos atkritumu sūtījumus uz atkritumu pārstrādes vai atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kuras ir klasificējamas kā reģenerācijas iekārtas, ja ir noskaidrots, ka šādu sūtījumu dēļ būtu jāapglabā atkritumi, kas radušies pašā dalībvalstī. Par katru šādu lēmumu jāpaziņo EK. Šo atkāpi Latvija nav izmantojusi. Latvijā pārstrādei un reģenerācijai ievesto sadzīves atkritumu daudzums ir lielāks nekā izvesto sadzīves atkritumu daudzums (sk. 2.22. tab.). Lielākās Latvijā ievesto sadzīves atkritumu plūsmas bija no atkritumiem iegūts kurināmais, metāli, plastmasas, plastmasas iepakojums. Savukārt lielākās no Latvijas izvesto sadzīves atkritumu plūsmas bija metāli, papīra un kartona iepakojums, kā arī plastmasas iepakojums. Latvijā nav iekārtu visu veidu sadzīves atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai. 2.22. tabula Latvijā ievestais un izvestais atkritumu daudzums 2013.-2018. gadā, t
Avots: LVĢMC, 2020. Turpretī attiecībā uz bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem vērojama tendence, ka no valsts izvesto bīstamo atkritumu apjoms ievērojami pārsniedz ievesto bīstamo atkritumu daudzumu, tā kā Latvijā nav iekārtu visu veidu bīstamo atkritumu reģenerācijai. Lielākās izvesto bīstamo atkritumu plūsmas veido svina akumulatori, dažādas motoreļļas, savukārt lielākās ievesto bīstamo atkritumu plūsmas - EEIA un luminiscentās spuldzes. Gan atkritumu ievešanā, gan izvešanā pēdējos gados vērojams neliels pieaugums (sk. 2.19. att.).
2.19. attēls. Izvestais un
ievestais atkritumu daudzums Latvijā 2011.-2018. gadā, tūkst.
t Latvijas uzņēmumi no 2014. līdz 2018. gadam izveda atkritumus uz vairāk kā 31 valsti. Visvairāk atkritumus izveda uz tuvākajām kaimiņvalstīm - 2018. gadā uz Lietuvu izvesti 44% no kopējā izvestā daudzuma, uz Igauniju - 21%, savukārt uz Poliju - 13%. Atkritumus izved arī uz tālākām valstīm, tādām kā Ukraina - 5%, Šveice - 4%, Ķīna - 3%, Indija - 2%. 2018. gadā 28% no atkritumiem, ko izveda uz Lietuvu, bija dalīti savāktais papīrs un kartons, 22% - papīra un kartona iepakojums, 19% - papīrs un kartons, kas radies mehāniskās apstrādes rezultātā, 11% - zāģskaidas un koksnes atgriezumi, savukārt 6% - plastmasas iepakojums. Uz Igauniju pārsvarā izvesti krāsainie metāli - 48% no kopējā atkritumu apjoma, savukārt stikla iepakojumu izveda 17% no kopējā apjoma, bet papīru un kartonu - 11%, 10% - čugunu un tēraudu un 6% - jauktos metālus. 3. ATKRITUMU PLŪSMU NĀKOTNES ATTĪSTĪBAS TENDENCES LĪDZ 2035. GADAM Šajā Plāna nodaļā ir sniegts novērtējums par atkritumu plūsmu attīstības tendencēm laika posmā līdz 2035. gadam, izskatot 3 scenārijus: 1) bāzes scenāriju; 2) scenāriju ar pasākumiem atkritumu rašanās novēršanai un 3) scenāriju ar aprites ekonomikas pasākumu ieviešanu. Nodaļas sagatavošanā izmantots materiāls no VARAM publiskā iepirkuma īstenota pētījuma "Investīciju vajadzību izvērtējums atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izstrādei", kura izpildītājs bija SIA Geo Consultants93. 3.1. Bāzes scenārijs Radītā sadzīves atkritumu daudzuma prognoze līdz 2035. gadam veidota, ņemot vērā iedzīvotāju skaita un iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu prognozi līdz 2035. gadam. Tiek ņemts vērā arī IKP kritums par 7% 2020. gadā94 COVID-19 radītās pandēmijas dēļ. Atbilstoši VARAM veiktajām konsultācijām ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, nav konstatēts, ka COVID-19 pandēmija būtiski ietekmēs radīto sadzīves atkritumu daudzumu. Tiek pieņemts, ka radītais SA daudzums uz iedzīvotāju gadā tuvosies Eiropas ekonomiski attīstītāko valstu vidējam līmenim, kas 2018.gadā bija 534 kg/iedzīvotāju95/gadā, ar tendenci pieaugt. Sadzīves atkritumu radītā un apsaimniekotā (savāktā, pārstrādātā, reģenerētā un apglabātā) daudzuma prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka esošā SA apsaimniekošanas sistēma turpinās attīstīties kā līdz šim bez būtiskām politikas instrumentu piemērošanas izmaiņām. Prognozē nav ņemta vērā iekārtu nolietošanās (un jaudu samazināšanās) un citi uzstādīto jaudu samazināšanās iemesli. ES KF specifiskā atbalsta mērķa "5.2.1. Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" ietvaros 2014.-2020. gada plānošanas periodā izveidota atkritumu pārstrādes un reģenerācijas iekārtu jauda dažādu plastmasas atkritumu pārstrādei kopumā 30 304 t/gadā apmērā, bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei 100 000 t/gadā apmērā un no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijai 15 300 t/gadā apmērā. Pēc 2020. gada sekos ekonomiskās situācijas uzlabošanās un attiecīgi radītā SA daudzuma palielināšanās, 2035. gadā sasniedzot 921 185 tonnas (sk. 3.1. tab.). Savākto SA daudzums būs vienāds ar radīto SA daudzumu, t.i. radītie SA tiks savākti 100% apmērā 3.1. tabula Prognozētais radīto un savākto SA daudzums un darbības ar tiem* 2020.-2035. gadā96, t
* Prognozēs tiek pieņemts, ka uzglabāto un citos veidos apglabāto atkritumu daudzums ir pielīdzināms nullei, tādēļ tabulā netiek attēlots. Šajā laika periodā pārstrādāti un reģenerēti tiks līdz 60% radītā sadzīves daudzuma. Pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzuma palielināšanos kavēs nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums un joprojām to lielais īpatsvars kopējā sadzīves atkritumu masā (ne mazāk kā 46 %). Līdz ar to reģenerācijai un pārstrādei sagatavoto sadzīves atkritumu daudzums atkritumu poligonu priekšapstrādes iekārtās pakāpeniski samazināsies, tādējādi pakāpeniski atbrīvojot pieejamo uzstādīto jaudu97 avotā šķirotu atkritumu pāršķirošanai un apstrādei. Apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma īpatsvars prognozētajā periodā saglabāsies aptuveni 135 000 tonnu apjomā, kas veidos aptuveni 13-15% no radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Atbilstoši plānotajam IKP pieaugumam, kā arī būtiskāko valsts tautsaimniecības nozaru attīstības novērtējumam iepriekšējā periodā, var uzskatīt, ka, ja valsts attīstība kopumā būtiski nemainīsies, IKP pieaugs pirmo piecu gadu laikā par 3-5% , bet nākošo 10 gadu laikā vidēji par 2-3% gadā.98 Tomēr tieši saistīt rūpniecības attīstību kopumā ar tās radīto atkritumu daudzumu nav iespējams. (sk. 3.2. tab.). 3.2. tabula Prognozējamie ražošanas atkritumu daudzumi 2035. gadā99, t
2035. gadā maksimālais prognozētais radīto atkritumu daudzums būs 1 155 905 t. Nebīstamo būvniecības atkritumu plūsmu nākotnes prognozes līdz 3035. gadam sniegtas 3.3. tabulā. Prognozei izmantoti būvniecības atkritumu daudzumu dati no oficiālās statistikas pārskata "A3- Atkritumi". Modelēšanā izmantotie parametri: - iedzīvotāju demogrāfiskā skaita dinamika (datu avots: SIA "Jāņa sēta" prognoze 2030. gadam); - galvenie makroekonomiskie rādītāji un prognozes līdz 2023. gadam100; - būvniecības apjoma izmaiņas pret iepriekšējo gadu; - pieņemts, ka būs ietekme no 2024. gada ES fondu finansējuma samazinājuma, tādēļ pieaugums 3 x mazāks nekā prognozes pēc CSP datiem. Būvniecības atkritumu radītā un apsaimniekotā (pārstrādātā, reģenerētā un apglabātā) daudzuma prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka esošā būvniecības atkritumu apsaimniekošanas sistēma turpinās attīstīties bez būtiskas politikas instrumentu ietekmes. 3.3. tabula Nebīstamo būvniecības atkritumu daudzuma un apsaimniekošanas prognozes 2020.-2035. gadā*, t101
* Prognozēs tiek pieņemts, ka radītais būvniecības atkritumu daudzums ir vienāds ar savākto. Reģenerēto un uzglabāto atkritumu daudzums ir pielīdzināms nullei, tādēļ tabulā netiek attēlots. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) radītā un apsaimniekotā daudzuma prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka esošā BNA apsaimniekošanas sistēma turpinās attīstīties kā līdz šim, bez būtiskas politikas instrumentu ietekmes. Prognozēs tiek ņemti vērā dati par demogrāfisko un ekonomisko rādītāju izmaiņām un to ietekmi uz radīto atkritumu daudzumu. Netiek veidotas jaunas atkritumu apsaimniekošanas jaudas, bet tās tiek saglabātas līmenī, ko nodrošina ES KF 2014.-2020. gada plānošanas perioda laikā izveidotā un izveidojamā atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (ar enerģijas atguvi) iekārtu jauda, BNA gadījumā sausās fermentācijas bioreaktors poligonā "Getliņi" ar uzstādīto jaudu 100 000 t/gadā (maksimālo jaudu plānots sasniegt 2025. gadā102). Prognozē nav ņemta vērā iekārtu nolietošanās (līdz ar to jaudu samazināšanās) un citi uzstādīto jaudu samazināšanās iemesli. Iegūtie rezultāti parāda, ka radītais BNA daudzums turpinās pieaugt un 2035. gadā sasniegs 624 133 tonnas (pieaugums par 18% pret 2019. gadu) (sk. 3.4. tab.). Radītā BNA daudzuma prognozē tiek pieņemts, ka tiks radīti 113 kg/iedzīvotāju/gadā103 pārtikas atkritumu. Nešķirotie sadzīves atkritumi un līdz ar to arī to sastāvā esošā BNA daļa tiks savākti 100% apmērā no radītā daudzuma, pārējie BNA tiks savākti aptuveni 90% apmērā. Tādējādi kopumā palielināsies arī savākto BNA daudzums, kam būs nepieciešama pārstrādes jauda. 3.4. tabula Prognozētais radīto un savākto BNA daudzums un darbības ar tiem* 2020.-2035. gadā, t104
* Prognozēs tiek pieņemts, ka bioreaktoros ievietotais BNA daudzums ir pielīdzināms nullei, tādēļ tabulā netiek attēlots. Tiek prognozēts, ka līdz ar 100 tūkst. t/gadā pārstrādes jaudas uzstādīšanu poligonā "Getliņi", ievērojami palielināsies arī pārstrādāto un reģenerēto BNA daudzums, tomēr šī jauda nespēs nodrošināt visu savākto BNA pārstrādi. Apglabāto BNA daudzuma īpatsvars prognozētajā periodā veidos aptuveni 12-14% no radītā daudzuma jeb līdz 80 tūkst. t/gadā, ar tendenci samazināties. Vērtējot 2004. līdz 2018. gadā radīto bīstamo atkritumu daudzumu un īpatsvaru kopējā radīto atkritumu apjomā, Latvijai vidēji ir tāds pats īpatsvars 4,1% kā ES valstīs (sk. 3.5. tab.). 3.5. tabula Radītais bīstamo atkritumu daudzums kopējā atkritumu apjomā ES 28 un Latvijā 2004.-2018. gadā105, t
Atkritumu apjomu prognozē izmantots vidējās procentuālās izmaiņas pret iepriekšējo periodu 0,4%. Prognozes līdz 2035. gadam par kopējo bīstamo atkritumu apjomu, to pārstrādi un apglabāšanu sniegtas 3.6. tabulā. 3.6. tabula Kopējais bīstamo atkritumu apjoms un pārstrādes un apglabāšanas situācija un prognozes 2020.-2035. gadam106, t
Liela daļa neizlietotu medikamentu un zāļu, ambulatorās aprūpes un ārstu privātprakšu medicīnas, veterinārmedicīnas atkritumi nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmā, tāpēc modelēšanā netiek plānoti atsevišķi atkritumu daudzuma samazināšanas pasākumi (sk. 3.7. tab.). 3.7. tabula Ārstniecības un veterinārmedicīnas atkritumi, tai skaitā bīstamo atkritumu apjoms un pārstrādes un apglabāšanas prognozes 2020.-2035. gadā,107 t
Normatīvajos aktos noteiktie mērķi ir NTL atkārtoti izmantot un reģenerēt vismaz 95% apmērā no savāktā nolietotā transportlīdzekļa vidējās masas, NTL atkārtoti izmantot un pārstrādāt vismaz 85% apmērā no savāktā nolietotā transportlīdzekļa vidējās masas. Modelēšanā izmantotie parametri un pieņēmumi: - iedzīvotāju demogrāfiskā skaita dinamika (datu avots: apgāds "Jāņa sēta"); - Pārskats "Reģistrēto, pirmoreiz reģistrēto un norakstīto transportlīdzekļu skaits" un "Pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu skaits" (datu avots: CSDD; autoru aprēķins); Nav ņemts vērā CSDD reģistrēto, satiksmē pielaisto (tehniskā kārtībā) un apdrošināto transportlīdzekļu skaits; - kā pamatindikators reģistrēto pamatlīdzekļu pieaugumam izvēlēts vieglais autotransports, kas kopējā transportlīdzekļu reģistrā valstī veido 76% īpatsvaru, ja 2019. gadā Latvijā reģistrēts 380 vieglie transportlīdzekļi uz 1 000 iedzīvotājiem, tad 2035. gadā Latvija sasniegs rādītāju - 514 vieglie transporta līdzekļi uz 1 000 iedz. (ES-28 vidējais rādītājs 2016.gadā - 506 pasažieru transportlīdzekļi uz 1 000 iedz.108); - pieņemts, ka savāktais transportlīdzekļu skaits atbilst norakstītajam transportlīdzekļu skaitam pie vidējas pilnas masas 3,5 t. Prognozes par nolietoto transportlīdzekļu pārstrādi ir norādītas 3.8. tabulā. 3.8. tabula Nolietotu transportlīdzekļu pārstrādes prognozes 2020.-2035. gadā109, t
Baterijas un akumulatori ir sadzīves bīstamo atkritumu grupa, kam tiek prognozēts visstraujākais apjomu pieaugums. Jaunu akumulatoru tehnoloģiju attīstības rezultātā arvien pieaugošā bateriju un akumulatoru energokapacitāte, enerģijas blīvums un uzlādes ātrums ir ļāvis būtiski attīstīties pārnēsājamo viedierīču tirgum. Plaši sastopami akumulatori ir arī rokas elektriskajos darbarīkos - urbjos, slīpmašīnās, profesionālajās videokamerās, u.tml. Visstraujāk augošā akumulatoru loma tuvākajās desmitgadēs ir paredzama transporta jomā, kur ir aizsācies auto industrijas elektrifikācijas process un arvien plašāku popularitāti iemanto elektriskie skrejriteņi. Akumulatori tiek izmantoti arī saules elektroenerģijas uzkrāšanai dienā, lai šo enerģiju izmantotu naktī. Šobrīd Latvijā šī joma nav izteikti populāra, taču, pieaugot šādu risinājumu izplatībai un samazinoties paneļu izmaksām, tie nākotnē, īpaši lauku reģionos, arī Latvijā varētu kļūt izplatītāki. Paredzams, ka bateriju un akumulatoru atkritumu rašanās 5 gadu laikā pieaugs par 1 t uz 10000 iedzīvotājiem (sk. 3.1. att.).
3.1. attēls. Bateriju un akumulatoru atkritumu daudzuma prognoze laika posmam no 2004. gada līdz 2035. gadam kā prognozes, t/10 000 iedzīvotājiem EEIA ir nozīmīga atkritumu kategorija, kuras apjomi strauji pieaug gan pasaules, gan Latvijas mērogā. Ir sagaidāms, ka šīs kategorijas atkritumu daudzuma palielināšanās tendences turpināsies arī nākotnē. Latvijas EEIA ražošanas prognoze 2019.-2035. gadam ir sagatavota atbilstoši EEIA radītā apjoma Latvijā datu kopai laika posmam no 2004. līdz 2018. gadam. Paredzams, ka šādu atkritumu rašanās 5 gadu laikā pieaugs par 10 t uz 10000 iedzīvotājiem (sk. 3.2. att.):
3.2. attēls. EEIA radītā apjoma prognoze, t/10 000 iedzīvotājiem Lai izveidotu un optimizētu pārskatāmu EEIA uzskaites sistēmu, ir jāuzlabo EEIA savākšanas iekārtu kontrole attiecībā uz informāciju par atkritumu savākšanu no iepriekš minētajām kategorijām, tāpat ir nepieciešams uzlabot sabiedrības informētību par EEIA negatīvo ietekmi, ja EEIA tiek izmesti kopā ar sadzīves atkritumiem. Potenciālais eļļu samazinājums līdz ar transportlīdzekļu elektronizāciju un attiecīgu eļļu apjoma samazināšanu varētu būt ap 2030. gadu, taču to īpatsvars tikai nedaudz samazina pārstrādātā atkritumu apjomu (sk. 3.3. att.).
3.3. attēls. Savāktā atkritumeļļu daudzuma prognoze, t/gadā110 Vienlaikus jāņem vērā, ka direktīvas 2008/98/EK 21. panta 4. punkts paredz, ka EK jāapsver iespēja pieņemt pasākumus attiecībā uz atkritumeļļu apstrādi, tostarp kvantitatīvus mērķrādītājus attiecībā uz atkritumeļļu reģenerāciju. 3.2. Scenārijs ar pasākumiem atkritumu rašanās novēršanai Scenāriju ar pasākumiem atkritumu rašanās novēršanai balstīts uz pieņēmumu, ka papildus bāzes scenārijam tiek veikti jauni atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, un atkritumu apsaimniekošanas jaudas paliek bāzes līmenī, ko nodrošina ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda laikā izveidotā un izveidojamā atkritumu pārstrādes un reģenerācijas iekārtu jauda. Tiek papildus nošķirotas jaunas atkritumu plūsmas (bioloģiskie atkritumi, tekstilmateriāli, sadzīves bīstamie atkritumi), tiek samazināts apglabāto atkritumu daudzums. Scenārijā simulēta radīto nešķiroto SA daudzuma pakāpeniska mazināšanās, kāpinot dalīto atkritumu vākšanu dažādām nešķiroto SA sastāvā esošajām frakcijām. Simulētais dalītās atkritumu vākšanas kāpuma temps atkarībā no frakcijas ir 0.5-3.0% gadā. Prognožu veidošanā tiek izmantoti SIA "Geo Consultants" (2016)111 dati par 2019. gada nešķiroto SA sastāvu. Palielinoties dalīti savāktajam dažādu atkritumu veidu daudzumam, ne vien mazināsies radīto nešķiroto SA daudzums, bet arī mainīsies nešķiroto SA sastāvs (sk. 3.4. att.).
3.4. attēls. Radītā nešķiroto SA daudzuma un sastāva izmaiņas 2019.-2035. gadā112, t Scenārijs parāda, ka, veicinot dažādu atkritumu veidu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstību, radīto nešķiroto SA daudzums mazināsies un 2035. gadā sasniegs 282 241 t (-46.7% pret 2019. gada daudzumu). Nešķiroto SA daudzuma izmaiņu rezultātā palielināsies pārstrādāto un reģenerēto SA daudzums. 2035. gadā pārstrādāto SA īpatsvars no radītā atkritumu apjoma sasniegs 51.4%, reģenerēto - 1.7%, bet apglabāto - 0.5%. Atlikusī SA daļa nonāks atkritumu priekšapstrādes iekārtās, kur tiks sagatavota pārstrādei un reģenerācijai. Augstāka pārstrādāto un reģenerēto SA īpatsvara iegūšanu kavēs jaudu iztrūkums bioloģisko atkritumu pārstrādei un SA reģenerācijai. Scenārijā simulēta BA dalītā vākšana, pieņemot, ka 2021. gadā dalīti tiks savākti 10% no šobrīd nešķirotu SA masā esošā bioloģisko atkritumu daudzuma. Atbilstoši SIA "Getliņi EKO" oficiālajā statistikas pārskatā sniegtajai informācijai, Pierīgas AAR 2019.gadā dalīti tika savāktas 30 tūkst. t SA, kas aptuveni ir 10% no radītajiem SA. Tiek pieņemts, ka 2024. gadā šī vērtība sasniegs 30%, pēc tam ik gadu palielinoties par 3%. Ņemot vērā atkritumu rašanās avotā dalīti savāktā BA daudzuma palielināšanos, ievērojami palielināsies arī pārstrādājamo BNA daudzums, pārsniedzot pieejamās pārstrādes jaudas - veidosies pārstrādes jaudu iztrūkums 50-80 tūkst. t apmērā. Nodrošinot nepieciešamo jaudu pieaugumu tiktu sasniegta 60% BNA pārstrāde 2035. gadā. Jaudām saglabājoties esošajā līmenī, pārstrādāto BNA īpatsvars svārstīsies ap 48%. Nešķiroto SA masā palikusī BNA daļa būs jāsagatavo pārstrādei un reģenerācijai, izmantojot poligonos esošās mehāniskās priekšapstrādes jaudas. Jāņem vērā, ka no 2027. gada ar mehānisko priekšapstrādi no nešķirotiem SA atdalītais un kompostētais BNA daudzums nevarēs tikt ieskaitīts pārstrādāto BNA daudzumā. Tas nozīmē, ka dalīti savākto BA daudzums būtu jākāpina straujāk, vienlaikus nodrošinot iespējas savākto BNA daudzumu pārstrādāt kvalitatīvā, tirgū realizējamā kompostā. 3.3. Scenārijs ar aprites ekonomikas pasākumu ieviešanu Scenārijs ar aprites ekonomikas pasākumu ieviešanu balstās uz pieņēmumu, ka atbilstoši Aprites ekonomikas rīcības plānam Latvijai 2020.-2028. gadam un ES Jaunajam aprites ekonomikas rīcības plānam, kuros paredzētās rīcības papildina scenārijā ar pasākumiem atkritumu rašanās novēršanai modelētos pasākumus, turklāt jaudas tiek saglabātas līmenī, ko nodrošina ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda laikā izveidotā un izveidojamā atkritumu pārstrādes un reģenerācijas iekārtu jauda. Scenārijā simulēta paplašinātās RAS piemērošana atsevišķām atkritumu grupām (tekstils, mēbeles, būvmateriāli, plastmasa un pārtikas atkritumi), kā rezultātā no 2024. gada ik gadu samazinās attiecīgo atkritumu radītais apjoms par 1%. Rezultāti parāda, ka šādā veidā līdz 2035. gadam izdosies samazināt nešķiroto SA daudzumu kopumā par 150 tūkst. t salīdzinot ar bāzes scenāriju, un par 9 300 t salīdzinot ar B scenāriju (scenārijs ar pasākumiem atkritumu rašanās novēršanai) (3.5. att. un 3.9. tab.). Scenārijā tiek arī izdarīts pieņēmums, ka nepieciešamajā apjomā tiks palielinātas arī SA reģenerācijas jaudas un bioloģisko atkritumu pārstrādes jaudas.
3.5. attēls. Radītā nešķiroto SA daudzuma un sastāva izmaiņas 2019.-2035. gadā113, t 3.9. tabula Prognozētais radīto nešķiroto SA daudzums un sastāvs 2020.-2035. gadā114, t
Nešķiroto SA daudzuma izmaiņu rezultātā samazināsies kopējais radīto SA daudzums. Pārstrādes un reģenerācijas jaudu palielināšanas rezultātā palielināsies arī pārstrādāto un reģenerēto SA daudzums. 2035. gadā pārstrādāto SA īpatsvars no radītā sasniegs 60.4% (+9%, salīdzinot ar B scenāriju), reģenerēto - 2.5%, bet apglabāto 0%. Atlikusī SA daļa nonāks atkritumu priekšapstrādes iekārtās, kur tiks sagatavota pārstrādei un reģenerācijai. Scenārijā simulēta PA rašanās novēršana, kas attiecīgi ietekmē bioloģisko atkritumu daudzumu. Tiek pieņemts, ka 2024. gadā novērsto PA daudzums būs 1% no B scenārijā radītā, pēc tam ik gadu novērstajam daudzumam palielinoties par 1%. Ņemot vērā bioloģisko atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanos, palielināsies arī pārstrādājamo BNA daudzums, tādējādi ļaujot sasniegt 60.7% BNA pārstrādi 2035. gadā. Atlikusī nešķiroto SA masā palikusī BNA daļa būs jāsagatavo pārstrādei un reģenerācijai, izmantojot poligonos esošās mehāniskās priekšapstrādes jaudas. 4. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS INSTITUCIONĀLĀS SISTĒMAS ATTĪSTĪBA 4.1. Vispārējās situācijas raksturojums Latvijas teritorija pašlaik ir sadalīta 10 AAR, katra reģiona vienojošais elements ir SAP. AAR izveides mērķis bija nodrošināt ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanu, kas ietver samērīgu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un reģionā radīto atkritumu apsaimniekošanas balansu, saprātīgus atkritumu pārvadājumu attālumus no atkritumu rašanās vietām līdz SAP u.c. Pašreizējie AAR (4.1. att.): 1) Austrumlatgales AAR; 2) Dienvidlatgales AAR; 3) Liepājas AAR; 4) Malienas AAR; 5) Piejūras AAR; 6) Pierīgas AAR; 7) Ventspils AAR; 8) Vidusdaugavas AAR; 9) Zemgales AAR; 10) Ziemeļvidzemes ARR.
4.1. attēls. Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un atkritumu poligoni Latvijā (2020. gada septembris) Kopš AAR izveides ir pagājuši vairāk kā 10 gadi un situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mainījusies: ‒ atkritumu apglabāšana nav galvenā atkritumu apsaimniekošanas sistēmas funkcija, līdz ar to aktualitāti zaudē SAP kā atkritumu apglabāšanas vieta un vienojošais elements, ‒ ir notikušas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju skaita ziņā AAR, kā rezultātā ir izmainījušies radītie atkritumu apjomi, ‒ galvenā aktualitāte atkritumu apsaimniekošanas sektorā ir atkritumu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veicināšana, kā sekmes lielā mērā nosaka atbilstošas infrastruktūras pieejamība. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu nepārstrādātie SA, atbilstoši sagatavoti, jāapglabā tā reģiona, kurā tie ir radīti, SAP, ievērojot, ka katrā reģionā ir viens SAP. Šobrīd AAR apsaimniekoto atkritumu apjomi būtiski atšķiras (no nepilniem 10 tūkst. t Malienas AAR, līdz vairāk kā 450 tūkst. t Pierīgas AAR). Līdz ar to ir nepieciešams izvērtējums par turpmāko AAR dzīvotspēju, lietderību, funkcijām, pienākumu un atbildības sadalījumu. Faktiski, vienīgais AAR vienojošais funkcionālais elements ir prasība sadzīves atkritumus apglabāt tā AAR sadzīves atkritumu poligonā, kurā tie ir radīti. SIA "Geo Consultants" pētījuma "Investīciju vajadzību izvērtējums atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izstrādei"115 ietvaros apkopoti dati par ATR rezultātā izveidotajās pašvaldībās radīto atkritumu apjomiem, kas potenciāli nogādājami poligonos, balstoties uz 2019. gada faktiskajiem datiem par atkritumu plūsmām uz poligoniem, iedzīvotāju skaitu pašvaldībās un aprēķināto radīto atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju. Esošo poligonu noslodze, pieejamā infrastruktūra un darbības rezultāti ir atšķirīgi. Viens no būtiskākajiem kritērijiem, kas ietekmē poligonu spēju izpildīt normatīvo aktu prasības, ir ienākošo atkritumu plūsma, proti, lielāki poligonā pieņemto atkritumu daudzumi nodrošina lielāku finanšu resursu apriti un attiecīgi spēju investēt infrastruktūrā. Otrs faktors ir esošās infrastruktūras un apsaimniekoto atkritumu apjomu attiecības samērība - vairākos poligonos būtiska problēma ir nesamērīgi maza ienākošo atkritumu plūsma attiecībā pret atkritumu apglabāšanas jaudām, kā rezultātā ieņēmumi ir nepietiekami kvalitatīvai infrastruktūras uzturēšanai. Minētā SIA "Geo Consultants" pētījuma ietvaros tika novērtēti katrā AAR radītie atkritumu apjomi pa atkritumu grupām, esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra, atkritumu apsaimniekošanas finanšu ekonomiskie aspekti. Tāpat pētījuma ietvaros tika apkopoti dati par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotajās pašvaldībās radīto atkritumu apjomiem, kas potenciāli nogādājami poligonos. Balstoties uz 2019. gada faktiskajiem datiem par atkritumu plūsmām uz poligoniem, iedzīvotāju skaitu pašvaldībās un aprēķināto radīto atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju, sagatavota prognoze laika posmam no 2020. gada līdz 2035. gadam, balstoties uz izstrādātiem pieņēmumiem par radīto atkritumu apjomu dinamiku un demogrāfiskajām prognozēm. Galvenie izmantotie kritēriji AAR robežu un tajos ietilpstošo pašvaldību saraksta pārskatīšanai ir: - atkritumu rašanās "smaguma centri" attiecībā pret to apsaimniekošanai nepieciešamās infrastruktūras novietojumu, - esošie atkritumu plūsmu pārvadājumu virzieni, - infrastruktūras kapacitāte, un poligonu optimizācijas pasākumi, - finanšu ekonomiskie kritēriji, t.sk. esošo saistību segšanas iespējas, jaunu infrastruktūras objektu finansēšanas iespējas, - piedāvāto izmaiņu ietekme uz atkritumu radītāju maksātspēju. Poligonos apsaimniekojamo atkritumu apjoms pārskata periodā tiek lēsts no 669 tūkst.t 2020. gadā, līdz 826 tūkst. t 2035. gadā, kopā 16 gadu periodā 12 milj. t. Saskaņā ar aprēķinu rezultātiem dažādās pašvaldībās ir vērojamas atšķirīgas tendences apsaimniekojamo atkritumu apjomu pieauguma - samazinājuma ziņā, ko nosaka iedzīvotāju skaita izmaiņas. Prognozēts, ka faktiskais poligonos nogādāto atkritumu apjoms būs mazāks, ko ietekmēs pārstrādei derīgu materiālu dalītās vākšanas apjomu pieaugums, tāpat samazināsies poligonos nogādāto nešķiroto sadzīves atkritumu plūsma BNA dalītās vākšanas sistēmas attīstības rezultātā. Vērtējot ATR ietekmi uz reģionu robežām (sk. 4.2. att.) var secināt, ka ietekme uz AAR ir vērojama vairākos reģionos - visbūtiskāk ir samazinājusies Zemgales AAR teritorija, ko nosaka Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pievienošanas Bauskas novadam, kas ir Pierīgas AAR sastāvā. Tāpat, pievienojot Apes novadu Smiltenes novadam un Cesvaines novadu Madonas novadam, ir samazinājusies Malienas AAR teritorija. Teritorijas samazinājums ir vērojams arī Liepājas AAR.
4.2. attēls. AAR robežas, ņemot vērā ATR ietvaros izveidotās pašvaldības116 Lai novērtētu atkritumu poligonu turpmākās izmantošanas iespējas, ekonomisko dzīvotspēju un efektivitāti, tika analizēti arī poligonu darbības rādītāji un kredītsaistības, kas apkopotas 4.1. tabulā. 4.1. tabula Sadzīves atkritumu poligonu darbības rādītāji un kredītsaistības
Reģionu tehniski ekonomiskie rādītāji ATR rezultāta ir raksturoti 4.2. tabulā. 4.2. tabula AAR tehniski ekonomiskie rādītāji, prognoze 2020. gadā117
Vērtējot iespējamās radīto atkritumu izmaiņas un attiecīgi pieprasījumu pēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un noslodzi uz infrastruktūru, secināts, ka 3 AAR radītais atkritumu apjoms pārskata periodā samazinās, savukārt pārējos AAR palielinās. Īpaši būtisks pieaugums prognozējams Pierīgas AAR, kas skaidrojams ar demogrāfiskajām tendencēm. Ievērojot, ka izstrādātais atkritumu ražošanas dinamikas scenārijs attiecībā uz atkritumu rašanās ierobežošanas pasākumu efektivitāti ir piesardzīgs, gadījumā, ja īstenotie atkritumu rašanās novēršanas pasākumi ir efektīvi, radīto atkritumu apjoma pieaugums būs mazāks, kas palielina riskus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieprasījumu un infrastruktūras noslodzi īpaši tajos AAR, kur jau šajā scenārijā ir vērojama negatīva pieauguma dinamika. Šāda modeļa gadījumā nebūs iespējams sasniegt ambiciozos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, ko pierāda arī pašreizējā situācija atkritumu apsaimniekošanā. Prognozējama atkritumu dalītās vākšanas apjomu turpmāka palielināšanās, kas nosaka nepieciešamību attīstīt infrastruktūru, kas nepieciešama dalīti savākto pārstrādei derīgo materiālu sagatavošanai pārstrādei. Sākot ar 2021. gadu ir paredzēta BNA dalītās vākšanas sistēmas attīstība, kas savukārt nosaka nepieciešamību attīstīt BNA pārstrādes jaudas. BA ir "smagā" atkritumu frakcija, līdz ar to ir jāievēro arī atkritumu pārvadāšanas attālumi, veidojot jaunus BA pārstrādes objektus. Atbilstoši AAL bioloģiskos atkritumus kompostē sadzīves atkritumu poligonos vai bioloģisko atkritumu kompostēšanai speciāli ierīkotās vietās vai pārstrādā citādā veidā, ja saņemta atļauja attiecīgās darbības veikšanai. Tas nozīmē, ka BA var kompostēt arī speciāli ierīkotās vietās ārpus sadzīves atkritumu poligoniem. Kompostēšanas laukumi izveidoti daudzās pašvaldībās un dažos SAP, tomēr tie nevar nodrošināt pakalpojuma pieejamību visiem atkritumu radītājiem, kā arī tajos iespējams kompostēt un iegūt tālāk izmantojamu materiālu - kompostu, izmantojot tikai zaļos dārzu un parku atkritumus vai tiem līdzīgus atkritumus. Šos laukumus paredzēts izmantot arī turpmāk. Nākamajā plānošanas periodā paredzēts attīstīt kompostēšanas laukumus ārpus poligoniem. Iepriekš minētie faktori atstāj ietekmi uz infrastruktūru, kas paredzēta nešķirotu sadzīves atkritumu plūsmas sagatavošanai pārstrādei un reģenerācijai. Nepieciešams vērtēt arī atkritumu apglabāšanas kapacitātes attīstības nepieciešamību, kā arī jāņem vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas sektorā noteikto mērķu sasniegšanai būs nepieciešams attīstīt arī atkritumu sadedzināšanu ar enerģijas atguvi, kas tālāk tiek lietderīgi izmantota. Attiecīgi pamatpieņēmumi un kritēriji AAR un infrastruktūras optimizācijai ir sekojoši: • Sekmīgai atkritumu apsaimniekošanas sektorā noteikto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama atkritumu apsaimniekošanas sistēmas centralizācija, tādejādi nodrošinot lielāku vienuviet apsaimniekojamo atkritumu apjomu, kas sniedz iespēju efektīvāk investēt tehnoloģijās, kas nepieciešamas atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanai; • Vērtējot infrastruktūras pieejamību un ieguldījumu nepieciešamību, īpaši teritorijās ar zemāku apsaimniekojamo atkritumu apjomu jāizskata specializācijas iespējas noteiktu atkritumu plūsmu un/vai atkritumu apsaimniekošanas darbību īstenošanā; • Plānojot sistēmas centralizācijas pasākumus, jāņem vērā nākotnes atkritumu plūsmu virzieni, t.i., zinot, ka ekonomiski pamatotu atkritumu sadedzināšanas ar enerģijas atguvi iekārtu skaits nepārsniedz 3-4 iekārtas, optimizējot atkritumu sagatavošanas pārstrādei un reģenerācijai infrastruktūru, šai infrastruktūrai būtu jāatrodas pēc iespējas tuvāk potenciāli izveidojamām atkritumu reģenerācijas iekārtām. 4.2. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu optimizācijas modelis Noteikto sistēmas centralizācijas uzdevumu īstenošanai tiek piedāvāts izveidot 5 līdz 7 AAR modeli, kas izstrādāts, pamatojoties uz iepriekš analizētajiem principiem, t.sk., ņemot vērā ATR. ATR ir balstīta uz visiem nozīmīgākajiem reģionu raksturojošajiem rādītājiem, t.i. līdzšinējo un prognozēto iedzīvotāju skaita dinamiku reģionā, ceļu infrastruktūru un tās stāvokli, ekonomiskās attīstības līdzšinējo un prognozēto dinamiku nozaru griezumā. Līdz ar to ir pamatoti AAR reorganizācijas modeļa robežas saskaņot ar ATR rezultātā jauno izveidoto administratīvo teritoriju robežām. Pretējā gadījumā varētu nākties saskarties ar administratīviem šķēršļiem tālākā AAR darbībā, ja, piemēram, AAR robeža sadalītu kādu no jaunizveidotajiem novadiem. 4.2.1. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu optimizācija - septiņu reģionu modelis Izstrādājot optimizācijas priekšlikumu 7 AAR robežās, tiek piedāvāta sekojošu AAR izveide (sk. 4.3. attēlu): 1) Apvienojoties Dienvidlatgales AAR, Austrumlatgales AAR un daļai no Vidusdaugavas AAR, tiek izveidots Latgales AAR; 2) Apvienojoties Ziemeļvidzemes, Malienas AAR, daļai no Vidusdaugavas AAR un daļai no Pierīgas AAR, tiek izveidots Vidzemes AAR; 3) Pierīgas AAR apvienojoties ar daļu Vidusdaugavas AAR, tiek paplašināts Pierīgas AAR; 4) Piejūras AAR saglabājas tā esošajās robežās; 5) Liepājas AAR saglabājas tā esošajās robežās; 6) Zemgales AAR saglabājas tā esošajās robežās; 7) Ventspils AAR saglabājas tā esošajās robežās.
4.3. attēls. AAR optimizācija, 7 AAR modelis Apkopojumu par pašvaldību piekritību izveidojamajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem skatīt 4.3. tabulu. 4.3. tabula Pašvaldību piekritība 7AAR
AAR tehniski ekonomiskie rādītāji ir raksturoti 4.4. tabulā. Apvienojot pašvaldības un ievērojot atkritumu plūsmas un infrastruktūras izvietojumu, joprojām saglabājās būtiskas atšķirības starp potenciālajos AAR apsaimniekojamo atkritumu apjomu, tomēr arī mazākajos AAR palielinās vienkopus apsaimniekojamo atkritumu apjoms. 4.4. tabula 7 AAR tehniski ekonomiskie rādītāji, prognoze 2020. gadā118
Reģionos apsaimniekojamo atkritumu apjoms ir robežās no 23,7 tūkst. t Ventspils reģionā līdz 386,8 tūkst. t Pierīgas reģionā. Negatīva radīto atkritumu pieauguma dinamika saglabājās vienā AAR - Latgales AAR. 4.2.2. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu optimizācija - piecu reģionu modelis Izstrādājot optimizācijas priekšlikumu 5 AAR robežās, sākotnēji tiek piedāvāta sekojošu AAR izveide (sk. 4.4. att.) : 1) Apvienojoties Dienvidlatgales AAR, Austrumlatgales AAR un daļai no Vidusdaugavas AAR, tiek izveidots Latgales AAR; 2) Apvienojoties Ziemeļvidzemes, Malienas AAR, daļai no Vidusdaugavas AAR un daļai no Pierīgas AAR, tiek izveidots Vidzemes AAR; 3) Apvienojoties daļai no Pierīgas AAR apvienojoties ar Zemgales AAR un daļu no Vidusdaugavas AAR, tiek izveidots Viduslatvijas AAR; 4) Piejūras AAR apvienojoties ar Ventspils AAR, tiek izveidots Ziemeļkurzemes AAR; 5) tiek izveidots Dienvidkurzemes AAR, kura pamats ir Liepājas AAR, kas saglabājas gandrīz tā esošajās robežās (ievērojot, ka daļa no novadiem, kas iepriekš bija Liepājas AAR sastāvā, ATR rezultātā pievienoti Kuldīgas novadam, kurš ir Ziemeļkurzemes AAR sastāvā).
4.4. attēls. AAR optimizācijas 5 AAR modelis Apkopojumu par pašvaldību piekritību izveidojamajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem skatīt 4.5. tabulā. 4.5. tabula Pašvaldību piekritība 5AAR
Reģionu tehniski ekonomiskie rādītāji ATR rezultāta raksturoti 4.6. tabulā. Ņemot vērā atšķirīgo situāciju dažādos Latvijas reģionos, arī 5 AAR modelī nav iespējams izlīdzsvarot viena reģiona robežās apsaimniekojamo atkritumu daudzumus, tomēr šāds modelis nodrošina iespēju kāpināt vienuviet apsaimniekojamos apjomus. 4.6. tabula Jaunveidojamo 5 AAR tehniski ekonomiskie rādītāji, prognoze 2020. gadā119
AAR apsaimniekojamo atkritumu apjoms ir robežās no 30,2 tūkst. t Dienvidkurzemes AAR līdz 336 tūkst. t Viduslatvijas AAR. Negatīva radīto atkritumu pieauguma dinamika saglabājās vienā AAR - Latgales AAR. Atkritumu apsaimniekošanas pasākumu finansēšanā tiek piemērots Vides aizsardzības likumā noteiktais princips "piesārņotājs maksā", kas nozīmē, ka atkritumu radītājs sedz izmaksas, kas saistītas ar tā radīto atkritumu apsaimniekošanu proporcionāli radītajam atkritumu apjomam un atkritumu bīstamībai. Taču atkritumu apsaimniekošanas maksai, tāpat kā attiecībā uz citiem sabiedriskam pakalpojumiem (ūdensapgāde, siltumapgāde, u.c.), ir novērojama korelācija ar debitoru pieaugumu, respektīvi - jo lielāka pakalpojuma maksa, jo lielāks ir to patērētāju skaits, kas kavē samaksu par pakalpojumiem. Tādēļ veicot aprēķinus tika ievērots priekšnosacījums, kas balstīts uz Pasaules bankas rekomendācijām, ka maksājumu apmērs par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 1% no mājsaimniecības ienākumiem. Atkritumu apsaimniekošanas maksājumi 2020. gadā sastāda vidēji 0.6% no mājsaimniecības ienākumiem. Atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums aprēķinu periodā tiek vērtēts ~ 40% apjomā, tādējādi SA apsaimniekošanas izdevumu īpatsvars mājsaimniecību ienākumos var palielināties, bet nepārsniedzot 1% procentu no mājsaimniecības ienākumiem (vidēji periodā 0,92%) (sk. 4.7. tabulu). 4.7. tabula Iedzīvotāju maksātspējas aprēķini120
Vienlaikus jāņem vērā, ka atkritumu apglabāšanas tarifs un līdz ar to arī apsaimniekošanas maksa pieaugs neatkarīgi no AAR izmaiņām, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem turpinās pieaugt DRN likmes par atkritumu apglabāšanu. 4.3. Poligonu infrastruktūras optimizācija Vienlaikus ar AAR robežu pārskatīšanu, tika vērtēta arī atkritumu apglabāšanas poligonu turpmākā ekspluatācija, atsevišķu to funkciju pildīšanas iespējas un lietderība. Tika izskatītas šobrīd esošo atkritumu apglabāšanas poligonu turpmākās darbības alternatīvas: 1) Poligonu ekspluatācijas līdzšinējā praksē - "inerces scenārijs", nenotiek būtiskas izmaiņas poligonu ekspluatācijā, visos poligonos tiek veiktas visas atkritumu apsaimniekošanas darbības, t.sk. atkritumu sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, atkritumu pārstrāde (tai skaitā BA), atkritumu apglabāšana; 2) Atsevišķu poligonu slēgšana - atsevišķi poligoni tiek pilnībā slēgti un atkritumu krātuves tiek rekultivētas, kam nepieciešami papildus resursi rekultivācijas un monitoringa veikšanai, jo uzkrājumi šo darbību veikšanai vēl nav pašlaik pietiekami. Vienlaikus šajās vietās nevarēs attīstīt citas atkritumu apsaimniekošanas darbības, kuru veidošanai un izvietošanai būs nepieciešamas gan investīcijas, gan laiks un procedūras atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņoto darbību veikšanu; 3) Poligonu funkciju specializācija - atkritumu apglabāšanas poligonu vietas tiek reorganizētas par atkritumu apsaimniekošanas centriem, specializējot funkcijas, t.i. poligonos tiek nodrošināts atšķirīgs atkritumu apsaimniekošanas funkciju klāsts. Atkarībā no poligonu apglabāšanas iespējām tos turpina izmantot, ciktāl tas ir ekonomiski un tehnoloģiski pamatoti. Saskaņā ar AAL atkritumu poligons ir speciāli ierīkota un aprīkota vieta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē, kur nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi. Sākotnēji atkritumu poligoni tika ierīkoti atbilstoši minētajai definīcijai, un šajās vietās tika nodrošināta tikai atkritumu apglabāšana, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības. Vienlaikus poligonu teritorijas platības bija un ir daudz plašākas nekā teritorijas, kas tiek izmantotas atkritumu apglabāšanai. Ar laiku aizpildot ar atkritumiem vienu teritoriju (šūnu/krātuvi), tiek veidota atbilstoša jauna apglabāšanas vieta (šūna/krātuve) poligona teritorijā. Paralēli apglabāšanas darbībām kopējā teritorijā tiek attīstītas arī citas atkritumu apsaimniekošanas darbības (sagatavošana pārstrādei, reģenerācijai, atkritumu šķirošana u.c.). Tāpat arī jāņem vērā, ka apglabājamo atkritumu apjoms pakāpeniski samazinās, kas paver vēl lielākas iespējas šajās teritorijās attīstīt citas atkritumu apsaimniekošanas darbības, jo tur jau tiek veiktas piesārņojošas darbības, un nepieciešams attīstīt atkritumu apstrādes, pārstrādes un reģenerācijas darbības. Tas nozīmē, ka nepieciešams pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas vietas apzīmējumu, ievērojot, ka apglabāšana tiek veikta speciāli ierīkotā un aprīkotā vietā (poligona šūnā/krātuvē), bet kopējā teritorija tiek izmantota arī citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām. Tiek piedāvāts uz poligonu bāzes veidot atkritumu apsaimniekošanas centrus, kuros atrodas apglabāšanas poligoni. Ar laiku aizpildot ar atkritumiem vienu teritoriju, tiek veidota atbilstoša jauna apglabāšanas vieta poligona teritorijā. Paralēli apglabāšanas darbībām kopējā teritorijā tiek attīstītas arī citas atkritumu apsaimniekošanas darbības (sagatavošana pārstrādei, reģenerācijai, atkritumu šķirošana u.c.). Tāpat jāņem vērā, ka apglabājamo atkritumu apjoms pakāpeniski samazinās un turpinās samazināties, ievērojot izvirzītos mērķus šajā jomā, kas paver vēl lielākas iespējas šajās teritorijās attīstīt citas atkritumu apsaimniekošanas darbības, jo tur jau tiek veiktas piesārņojošas darbības, un vienlaikus nepieciešams attīstīt atkritumu apstrādes, pārstrādes un reģenerācijas darbības. Tas nozīmē, ka nepieciešams pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas vietas apzīmējumu, ievērojot, ka apglabāšana tiek veikta speciāli ierīkotā un aprīkotā vietā, bet kopējā teritorija tiek izmantota arī citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām. Tāpēc piedāvāts uz poligonu bāzes veidot atkritumu apsaimniekošanas centrus, kuros atrodas apglabāšanas poligoni. Kā minēts iepriekš, esošo atkritumu poligonu noslodze, pieejamā infrastruktūra un darbības rezultāti ir atšķirīgi. Viens no būtiskākajiem kritērijiem, kas ietekmē poligonu spēju izpildīt normatīvo aktu prasības un sasniegt noteiktos mērķus atkritumu pārstrādei un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai, ir ienākošo atkritumu plūsma - proti, lielāki poligonā pieņemto atkritumu daudzumi nodrošina lielāku finanšu resursu apriti un attiecīgi spēju investēt infrastruktūrā. Otrs faktors ir esošās infrastruktūras un apsaimniekoto atkritumu apjomu attiecības samērība - vairākos poligonos būtiska problēma ir nesamērīgi maza ienākošo atkritumu plūsma attiecībā pret atkritumu apglabāšanas jaudām, kā rezultātā ieņēmumi ir nepietiekami kvalitatīvai infrastruktūras uzturēšanai. Vērtējot atkritumu poligonus pēc pieņemto atkritumu apjoma, pirmkārt, nepieciešams atsevišķi izdalīt poligonu Getliņi, kas apsaimnieko vairāk kā pusi Latvijas teritorijā poligonos nogādāto atkritumu apjomu. Poligonā Getliņi tiek būvēta nepieciešamā infrastruktūra (plānots pabeigt 2021.gada sākumā) normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei. Prognozes par ienākošo atkritumu plūsmu nākotnē liecina par apjomu pieaugumu, līdz ar to poligons Getliņi slēgšanas vai specializācijas kontekstā netiek analizēts. Parējos atkritumu poligonus var nosacīti grupēt 2 grupās: ‒ pirmā grupa - ar ienākošo atkritumu plūsmu zem 30 tūkst. t gadā, t.sk. Dziļā vāda, Križevņiki, Kaudzītes, Pentuļi, ‒ otrā grupa - poligoni ar ienākošo atkritumu plūsmu ap 40 un vairāk tūkst. t gadā, t.sk. Cinīši, Daibe, Brakšķi, Janvāri un Ķīvītes. Analizējot poligonu turpmākās ekspluatācijas iespējas un nepieciešamību, pirmkārt, ir vērtējama tieši pirmās grupas poligonu ekspluatācijas lietderība. Papildus faktors, kas jāņem vērā analīzes ietvaros, ir AAR robežu pārskatīšana un attiecīgi poligonu atrašanās jaunajos AAR (sk. 4.8. tabulu). 4.8. tabula Poligonu izvietojums AAR
Ievērojot iepriekš izskatītos faktorus un balstoties uz pieņēmuma, ka katrā AAR vidējā termiņā primāri ir nepieciešams viens atkritumu poligons atkritumu apglabāšanas darbību veikšanai, kā potenciāli restrukturizējamie atkritumu poligoni: 7 AAR modelī ir: - Latgales AAR: Dziļā vāda, Križevņiki; - Vidzemes AAR: Kaudzītes. 5 AAR modelī restrukturizējamie SAP: - Latgales AAR: Dziļā vāda, Križevņiki; - Vidzemes AAR: Kaudzītes; - Ziemeļkurzemes AAR: Pentuļi. Ņemot vērā Viduslatvijas AAR kopējo atkritumu apjomu, tai skaitā SAP "Brakšķi" prognozēto atkritumu plūsmu, tad 5AAR modelī tiek noteikts, ka Viduslatvijas AAR darbību turpina divi poligoni. Izvērtējot izskatītās priekšrocības un trūkumus, tiek rekomendēts īstenot poligonu specializācijas scenāriju, saglabājot visu poligonu ekspluatāciju, bet diferencējot poligonos veicamo atkritumu apsaimniekošanas darbību klāstu, pārveidojot tos par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem (RAAC). RAAC ir pašvaldību veidoti vai konkursa kārtībā pašvaldību izvēlēti atkritumu apsaimniekošanas operatori, kuru funkcijas ar saglabātu poligona darbību tiek noteiktas sekojošas: atkritumu sagatavošana reģenerācijai un pārstrādei, BNA pārstrāde, atkritumu apglabāšana, atkritumu pārkraušana. SAP specializācijas scenārija īstenošanas AAR apvienošanas procesā tiek rekomendēts ievērot šādus pamatnosacījumus: • Reformām saistībā ar AAR apvienošanu jāparedz pārejas periods 3 gadi, bet SAP darbības specializācijai un RAAC attīstībai var paredzēt ilgāku periodu, ja tas ir pamatoti. • Pārejas periodā līdz jaunās sistēmas darbības uzsākšanai nepieciešams katrā AAR izveidot BNA pārstrādes infrastruktūru, kur tas ir ekonomiski pamatoti un veikt citus jaunās sistēmas darbības uzsākšanai nepieciešamos pasākumus; • Uzsākot darbu jaunajai sistēmai, RAAC, kur netiek veikta atkritumu apglabāšana un pārstrāde, tiek nogādāti tikai tādi atkritumi, kuru sagatavošanai reģenerācijai un pārstrādei attiecīgajā centrā ir pieejama atbilstoša infrastruktūra. Pārējie savāktie atkritumi, izmantojot centru kā pārkraušanas staciju vai tieši no savākšanas vietas tiek nogādāti uz piemērotu apstrādes vai pārstrādes vietu. Šāda pieeja piemērojama arī atkritumiem, kurus nav iespējams pārstrādāt vai reģenerēt un kurus līdz ar to nepieciešams apglabāt SAP. • Attiecībā uz atkritumu apglabāšanas jaudu nodrošināšanu ievērot principu, ka jaunu atkritumu krātuvju būvniecība tiek veikta tikai tad, kad AAR esošās poligonu krātuves ir aizpildītas vai esošo krātuvju turpmāka ekspluatācija nav ekonomiski pamatota. Vienlaikus tas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādē jāpamato ar ekonomiskiem aprēķiniem. Vienlaikus, ja aprēķini apliecina nepieciešamību, tiek uzsākta nākamās krātuves būvniecība reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centra SAP , kur plānota arī turpmāka atkritumu apglabāšana. • AAR ietvaros ir rekomendējama specializācija ne tikai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbībās, bet arī speciālo atkritumu grupu, kā, piemēram, būvniecības atkritumu sagatavošanā reģenerācijai. • Plānojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai nepieciešamās investīcijas, jāparedz finansējums arī ar AAR apvienošanu un poligonu specializāciju saistīto pasākumu finansēšanai. • Plānā netiek vērtēta informācija un dati par to, kā palielināsies atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļu veiktie attālumi, lai savāktie atkritumi tiktu nogādāti uz SAP, jo piedāvātais 5AAR modelis vidējā termiņā nepalielinās slodzi uz autoceļiem, kā arī nepalielināsies šo transportlīdzekļu izmantotais transporta enerģijas apjoms un to radītais siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojošo vielu emisiju apjoms. Pašvaldībām, izstrādājot AAR apsaimniekošanas plānus un plānojot atsevišķu SAP reorganizāciju, jāņem vērā minētie aspekti un jāizvērtē siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojošo vielu emisiju apjoms un kompensējošie pasākumi, tajā skaitā prasības atkritumus pārvadājošiem transportlīdzekļiem. Ievērojot poligonu specializācijas priekšlikumus, kas ietver bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas iekārtu izbūvi tikai vienā no katra AAR reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem (izņemot Viduslatvijas AAR, kur pamatota pārstrādes jaudu izveide divos RAAC), prognozējams apglabājamo atkritumu un anaerobās fermentācijas iekārtās pārstrādājamo BNA pārvadāšanas apjomu pieaugums, kas tika analizēts, sagatavojot priekšlikumus poligonu specializācijai - proti, novērtējot potenciāli pārvadājamo atkritumu apjomu, apglabāšanas un BNA pārstrādi nodrošinošais poligons (RAAC) tika noteikts ar mērķi pēc iespējas minimizēt papildus pārvadājumu apjomu. 4.4. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu apvienošanas finansiāli ekonomiskie aspekti Īstenojot AAR optimizāciju un specializējot esošos atkritumu apglabāšanas poligonus, veidojās atšķirīgas nepieciešamo infrastruktūras attīstības pasākumu investīciju izmaksas, kā arī ekspluatācijas izmaksas. Optimizācijas scenārijā 5AAR un 7AAR gadījumā investīciju izmaksu ekonomija pamatā tiek panākta BNA pārstrādes iekārtu izveides, infiltrāta un gāzes apsaimniekošanas sistēmu pozīcijās. Katra SAP darbības ekonomiskais pamatojums ir jāvērtē reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes procesā, sagaidāms, ka SAP krātuvju konservācija vidējā termiņā (vismaz 3 gadi pārejas periods vai ilgāk) varētu skart divus poligonus, kuru turpmāka ekspluatācija varētu nebūt ekonomiski un tehniski pamatota. Attiecīgi optimizācijas scenāriju 5AAR un 7AAR īstenošanā jāņem vērā izmaksas, kas saistītas ar to krātuvju konservāciju, kuru ekspluatācija vidējā termiņā tiks apturēta. Tā kā poligonu konservācijas izdevumus nav iespējams segt no uzkrātajiem līdzekļiem SAP rekultivācijai un monitoringa, tad šo izdevumu segšanai būs nepieciešams rast risinājumu. Šajā sakarā VARAM līdz 2022. gada 30. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā Informatīvais ziņojums par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu finanšu saistībām. Indikatīvi novērtējot nepieciešamās investīcijas, aprēķināts, ka poligonu infrastruktūras attīstībai nepieciešamā investīciju summa laika posmā līdz 2035. gadam sasniedz 301,9 milj. euro - 10AAR scenārijā, 278,7 milj. euro -7AAR scenārijā un 266,4 milj. euro - 5AAR scenārijā. ES fondu līdzfinansētie projekti saistībā ar atkritumu apglabāšanu un atbilstošas infrastruktūras veidošanu SAP tika īstenoti 2007.-2013. gada plānošanas periodā 3.5.1.2.2. apakšaktivitātes "Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība" ietvaros. Savukārt 2014.-2020. gada plānošanas periodā ieguldījumi no ES fondu līdzekļiem BNA pārstrādei notiek tikai poligonā "Getliņi EKO". Līdz ar to, veicot institucionālās sistēmas reformu, netiek apdraudēti ES fondu ieguldījumi. 4.9. tabula Indikatīvs investīciju izmaksu novērtējums, euro121
Padziļinātās analīzes ietvaros tika veikta finanšu ekonomisko rādītāju analīze periodam no 2021. līdz 2035. gadam. Investīciju finanšu efektivitāte ir augstāka 5AAR scenārijā. NSA apsaimniekošanas izdevumu īpatsvars mājsaimniecību ienākumos būs zemāks 7AAR vai 5AAR scenārijā un tas varētu sasniegt 1.23% un 1.12% attiecīgi, tai pat laikā 10AAR scenārijā šis rādītājs sasniegtu 1.30%. Padziļinātās analīzes ietvaros tika veikta arī finanšu ekonomisko rādītāju analīze periodam no 2021. līdz 2035. gadam. Iegūtie salīdzinošie rezultāti ir sniegti 4.10. tabulā. 4.10. tabula Finanšu-ekonomiskie rādītāji, īstenojot AAR modeļus, 2021.-2035. gadā
4.5. Kopsavilkums par atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanu un reģionālās pieejas turpmāka attīstība AAR Latvijā būtiski atšķiras gan no apsaimniekoto atkritumu apjomu, gan pieejamās infrastruktūras viedokļa. Lai optimizētu nepieciešamos ieguldījumus un ar poligonu ekspluatāciju saistītās izmaksas, nepieciešams veikt atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras konsolidāciju. Vienlaikus jāņem vērā, ka AAR robežu pārskatīšana un to apvienošana nespēj ietekmēt atkritumu ražošanu teritoriālā griezumā, proti, atkritumu ražošana saglabājās esošajās lokācijās, tādēļ būtiski saglabāt esošo infrastruktūru, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti. Galvenie secinājumi: 1) Neviens apvienošanas modelis nenodrošina izlīdzsvarotas sistēmas izveidi, kas ļautu noteikt universālus, visiem AAR piemērojamus kritērijus. Esošās infrastruktūras pieejamība un kvalitāte ir atšķirīga, tādēļ atkritumu apsaimniekošanas sistēmas plānošana detalizētā līmenī ir jāveic, izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus katrā AAR. 2) Uz SAP bāzes nepieciešams izveidot RAAC, kuros atrodas SAP. Jebkurā gadījumā jānodrošina pakalpojuma nepārtrauktība. 3) Paralēli nepieciešams normatīvajos aktos noteikt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru funkcijas un pienākumus atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros izvirzīto atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai. 4) Reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā bez atkritumu apsaimniekošanas tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem detalizēti jānosaka pienākumu un atbildības sadalījums par atkritumu apsaimniekošanas sektorā noteikto mērķu sasniegšanu attiecīgajā AAR atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 5) Esošās infrastruktūras attīstība, specializācijas un reorganizācijas pasākumi, atsevišķu infrastruktūras elementu ekspluatācijas apturēšana ir jābalsta uz AAR tehnisko un ekonomisko faktoru analīzi, t.sk. esošās infrastruktūras jaudas, to izvietojums attiecībā pret atkritumu ražošanas smaguma centriem, atkritumu loģistikas optimizācijas iespējas. 6) Pašvaldībām, izstrādājot AAR apsaimniekošanas plānus un plānojot atsevišķu SAP reorganizāciju, jāņem vērā minētie aspekti un jāizvērtē siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojošo vielu emisiju apjoms un kompensējošie pasākumi, tajā skaitā prasības atkritumus pārvadājošiem transportlīdzekļiem. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas Reģionālā Attīstības fonda un Kohēzijas fonda Regulas projekta (ERDF/CF Regulation, Nr. 13716/20) 6. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) apakšapakšpunkta prasībām šo fondu ietvaros netiek atbalstīta fosilo energoresursu transportlīdzekļu iegāde, izņemot, ja investīciju ietvaros publiskiem mērķiem paredzēts iegādāties "tīrus" transportlīdzekļus, kas definēti grozītās Direktīvas 2009/33/EK 4. panta 4. punkta prasībās. 7) Veiktās ieguvumu - izdevumu analīzes rezultāti liecina, ka atkritumu apsaimniekošanas maksas kāpumu var ierobežot, specializējoties bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas iekārtu izveidē. Tādēļ tiek rekomendēts, pirmkārt, izvērtēt tieši šīs infrastruktūras ekspluatācijas vai izveides lietderību. 8) Veiktās ieguvumu - izdevumu analīzes rezultāti liecina, ka vislabākos rezultātus attiecībā uz investīciju un ekspluatācijas izmaksu ekonomiju uzrāda 5 AAR scenārijs. Tādēļ rekomendējama šī scenārija īstenošana. AAR robežas Plānā noteiktas kā indikatīvas. Plānots, ka MK noteiks jaunos AAR un tajos ietilpstošās pašvaldības līdz 2021.gada maijam. Lai sasniegtu definētos mērķus un īstenotu aprites ekonomikas principus, ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas organizācijā, veidojot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus. Nepieciešams attīstīt reģionālo pieeju atkritumu apsaimniekošanā, koncentrējot gan uzdevumus, gan atbildību atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanā. Katram AAR jāizstrādā integrēts atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns, kura izstrāde ir obligāta atbilstoši normatīvajiem aktiem. Atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas organizācijas sistēmisko izmaiņu īstenošanai un RAAC veidošanai tiks izstrādāti normatīvo aktu grozījumi. Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri RAAC izveides pamatā būs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligoni, izmantojot pieejamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru un veicinot simbiozi starp reģiona komersantiem un pašvaldībām aprites ekonomikas ieviešanai. Pašvaldības, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus, tajos norāda AAR sadalījumu zonās atkarībā no poligonu skaita un izvietojuma un to, kuras pašvaldības ietilpst kurā zonā un uz kuru SAP ved tās teritorijā savāktos nešķirotos atkritumus. Katrā zonā atkritumu apsaimniekošanas darbības veic viens RAAC, un zonā ir vienots atkritumu apsaimniekošanas tarifs. Viduslatvijas AAR izveido divus RAAC uz SAP "Getliņi" un SAP "Brakšķi" bāzes, un kuriem katram ir savs atkritumu apsaimniekošanas tarifs. RAAC veidos tās pašvaldības, kuras ietilpst vienā atkritumu apsaimniekošanas zonā. AAR ietvaros esošās pašvaldības var lemt arī, ka visās zonās nešķirotos atkritumus apsaimnieko viens RAAC komersants. RAAC komersantus pašvaldības veidos atbilstoši AAR ietilpstošo pašvaldību lēmumam un regionālajos atkritumu apsaimniekošanas plānos noteiktajam vienā no šādiem veidiem: ‒ esošā SAP operatora pamatkapitāla palielināšana, iesaistoties AAR zonā ietilpstošajām pašvaldībām; ‒ jauna komersanta (piemēram, reorganizācijas ceļā) dibināšana; ‒ RAAC komersanti var palikt esošie SAP operatori, nemainoties īpašnieku sastāvam. RAAC nodrošinās atkritumu poligonu apsaimniekošanu, nodrošinās saņemto atkritumu apstrādi, sagatavošanu pārstrādei, reģenerācijai, apglabāšanai un apglabāšanu un atbilstošās infrastruktūras uzturēšanu. RAAC kā atkritumu apsaimniekošanas komersants, pamatojoties uz pašvaldību ekonomiski pamatotu lēmumu tiek veidots uz katra poligona bāzes, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanu no brīža, kad savās infrastruktūrās saņem no atkritumu radītājiem savāktos atkritumus. AAR pašvaldībām, izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, tajos jāiekļauj informācija par RAAC izveidi uz esošo SAP bāzes, par RAAC apsaimniekotāja (pašvaldību kapitālsabiedrība) izveidi un funkcijām, vienlaikus nosakot poligonu turpmāko izmantošanu. Pašvaldību pienākums būs noteikt RAAC izveidošanu savā administratīvajā teritorijā, noteikt funkcijas RAAC specializācijai, ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšana par atkritumu apglabāšanas turpināšanu 2024.-2027. gada periodā. Pēc atkritumu apsaimniekošanas reģionu pārdales reģiona pašvaldības būs atbildīgas par lēmumu pieņemšanu saistībā ar komersantu, kas turpinās reģionālā atkritumu poligona vai poligonu un RAAC apsaimniekošanu, izvēli, kā arī nepieciešamības gadījumā par komersantu reorganizācijas procesu nodrošināšanu, tajā skaitā nosakot, kā notiks esošo aktīvu un saistību pārņemšana. Tarifs par atkritumu apsaimniekošanu Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma, ko nodrošina reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs, tarifu apstiprina SPRK. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums, par kuru tiek noteikts vienots tarifs RAAC, ietver darbības ar centrā saņemtajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem - atkritumu apstrādi, sagatavošanu pārstrādei, reģenerācijai, apglabāšanai un apglabāšanu, kas tiek veiktas RAAC ietvaros vai to uzdevumā, izmantojot RAAC piederošo vai apsaimniekošanā esošo infrastruktūru SAP vai ārpus tā. Izstrādājot normatīvos aktus par RAAC veicamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apjomu, nepieciešams izvērtēt termina "atkritumu apsaimniekošanas tarifs" lietojumu un precizēt to, lai būtu nepārprotami skaidrs, par kādu tarifu ir runa. Tāpat nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu SPRK iespēju pārbaudīt visu regulējamā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas izmaksu ekonomisko pamatotību, tostarp gadījumos, ja daļu no darbībām RAAC uzdevumā veic cits komersants, kā arī gadījumos, ja RAAC regulētā pakalpojuma nodrošināšanai izmanto citām personām piederošu infrastruktūru. Šajā sakarā nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, kas veicami 2021. gada laikā. Pašvaldību izveidotais RAAC apsaimniekotājs saņem VVD atbilstošu piesārņojošās darbības atļauju, reģistrējas SPRK sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā un iesniedz atkritumu apsaimniekošanas tarifa projektu kopā ar tarifu veidojošo izmaksu pamatojošiem dokumentiem SPRK. Gada laikā pēc jauno AAR un RAAC izveides, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada beigām, jaunajam atkritumu apsaimniekošanas tarifa projektam jābūt iesniegtam izvērtēšanai SPRK. 2024. komersants var sākt pārrēķināt tarifus pēc jauniem noteikumiem, bet līdz tam laikam strādā vai nu ar apglabāšanas tarifu (ja nemainās infrastruktūra un darbības, ko veic), vai pats noteic savu maksu (ja mainās komersants, tā veicamās darbības vai mainās apsaimniekotā infrastruktūra), līdz Regulators apstiprina tarifu. Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni Pašreizējais normatīvais regulējums paredz, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādē un to īstenošanā, pašvaldības var veidot kopīgas iestādes, kā arī deleģēt pārvaldes uzdevumus privātpersonai un citai publiskai personai, ievērojot likuma "Par pašvaldībām" un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022. gada 30. decembrim jāizstrādā un jāapstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni, laikposmam līdz 2027. gada 30. decembrim, tāpēc pašvaldībām savlaicīgi jāzina, kura atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros tās turpmāk organizēs atkritumu apsaimniekošanu un saskaņā ar normatīvajiem aktiem sadarbosies atkritumu mērķu sasniegšanas nodrošināšanā. AAR reforma, kas ietver arī SAP darbības izmaiņas, pozitīvi ietekmēs uzņēmumus, kuri nodarbojas ar atkritumu pārstrādi, jo tiks attīstīta un palielināta dalītā atkritumu vākšana un palielināta atkritumu šķirošana, rezultātā iegūstot kvalitatīvu materiālu pārstrādei, tādejādi palielinot pārstrādāto atkritumu apjomu un samazinot apglabājamo atkritumu apjomu poligonos. SAP, kuros netiks turpināta atkritumu apglabāšana, varēs arī attīstīt atkritumu sagatavošanu reģenerācijai un sagatavot atbilstošas kvalitātes kurināmo materiālu no atkritumiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti. AAR reforma neietekmēs materiāla ražošanu reģionā esošu siltumapgādes uzņēmumu vajadzībām, jo to ražošana tiks turpināta tāpat kā līdz šim, tajā skaitā SAP, kas tiks pārveidoti par RAAC. Saskaņā ar AAL atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022. gada 30. decembrim jāizstrādā un jāapstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni. Plānu izstrādes gaitā pašvaldībām jāizvērtē, kā tās AAR ietvaros īstenos atkritumu apsaimniekošanu un sasniegs normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Līdz ar to AAR pašvaldībām būs iespēja izlemt, vai SAP apsaimniekošanu AAR ietvaros veiks viens vai vairāki jau esošie SAP apsaimniekotāji. Viduslatvijas AAR izveido divus RAAC uz SAP "Getliņi" un SAP "Brakšķi" bāzes, un kuriem katram ir savs atkritumu apsaimniekošanas tarifs. Pašvaldībām būs jāpieņem lēmums par SAP apsaimniekošanas uzņēmumu saglabāšanu vai apvienošanu (jaunu uzņēmumu veidošanu) AAR ietvaros. Plānos nosaka arī, uz kuru sadzīves atkritumu poligonu katra pašvaldība AAR ietvaros ved atkritumus apglabāšanai. Jāņem vērā, ka SAP apsaimniekošanas uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļu turētājas pārsvarā gadījumu (tikai viens no uzņēmumiem, kas apsaimnieko poligonu, kas atrodas Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā - "Brakšķi", SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" pieder Jelgavas pilsētas domei (51,00%) un privātai kapitālsabiedrībai - SIA "KULK" (49,00%), kura patiesā labuma guvējs ir fiziska persona), ir tikai pašvaldības, kurām pieder noteikts daudzums no kapitālsabiedrības pamatkapitāla. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Saeimā izskatīšanā esošajiem šī likuma grozījumiem ir izteikts priekšlikums noteikt, ka pašvaldību, kuras ir tādu kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājas, kurās dalībnieces ir divas vai vairākas pašvaldības, domes pieņem lēmumu par to tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās līdz 2022. gada 1. jūnijam. Šāds termiņš ir atbilstošs jauno pašvaldību izveidei, situācijas izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par SAP apsaimniekotājiem. Ja pašvaldības pieņems lēmumu, ka nepieciešams apvienot AAR esošo SAP apsaimniekošanas uzņēmumus, tad visas saistības, tajā skaitā finanšu, jāpārņem jaunizveidotajam (kas apvienos iepriekšējos uzņēmumus) atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam. Tādejādi tiks nodrošināta saistību izpilde tajos poligonos, kuros netiks turpināta atkritumu apglabāšana, it īpaši gadījumos, ja šajos poligonos iepriekš ir ieguldīti Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļi. AAR ietilpstošās pašvaldības, izstrādājot un apstiprinot atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, atkritumu plūsmās balstītos aprēķinos un izmaksu pamatotā gadījumā var lemt, ka pārstrukturizācijai paredzētajos poligonos var turpināt veikt atkritumu apglabāšanas darbības arī pēc šajā ziņojumā noteiktā pārejas perioda beigām, pagarinot termiņu par ne vairāk kā trīs gadiem. Iespējamie komersantu restrukturizācijas veidi ir norādīti un skaidroti Komerclikumā. Komerclikuma regulējums, atbilstoši Komerclikuma 1., 2. un 3. pantam, attiecas uz visiem komersantiem, kas ierakstīti komercreģistrā. Savukārt, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums attiecas uz publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanas nodrošināšanu. Līdz ar to ir jāapzina RAAC veidošana no Komerclikuma un Likuma regulējuma attiecināmības katrā konkrētajā gadījumā, papildinot ar izvērtējumu un skaidrojumu kā tiks veidots RAAC. Jautājumu par SAP, kur pēc specializācijas vairs netiks nodrošināts atkritumu apglabāšanas tehnoloģiskais process, turpinās apsaimniekot tie paši komersanti, kas pašlaik nodrošina regulētā pakalpojuma sniegšanu, kā arī lēmumus par apsaimniekotāju (pašvaldību uzņēmumu) reorganizācijas procesu un esošo aktīvu un saistību pārņemšanu pieņems AAR ietilpstošās pašvaldības. Šos jautājumus regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējums G sadaļā "Publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācija". Tāpat arī šajos procesos jāņem vērā Komerclikuma C daļas "Komercsabiedrību reorganizācija" noteikumi. Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāldaļu pārvaldību ir pašvaldības dome. Pieņemot lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var paredzēt reorganizācijas nosacījumus. Plāna īstenošanas laikā VARAM vērtēs nepieciešamību veikt grozījumus atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos. Vienlaikus jāņem vērā, ka Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta otrās daļas 12. punkts noteic, ka dokumentu saskaņotības princips - pieņemot attīstības plānošanas dokumentu vai izdarot grozījumus šādā dokumentā, nodrošina izmaiņu veikšanu arī citos saistītajos dokumentos un normatīvajos aktos, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, un 8. pants nosaka politikas plānošanas dokumentu darbības termiņus. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir politikas plānošanas dokuments noteiktam laika periodam. Līdz ar to secināms, ka uz šī attiecīgā laika periodu, personai īstenojas tiesiskās paļāvības princips, tomēr tas nenozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā nevar būt izmaiņas, tāpēc, ka tiesiskās paļāvības princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšana un reģionālās pieejas turpmāka attīstība īstenojama šādos termiņos: • Līdz 2021. gada maija beigām MK nosaka jaunos AAR, tajās ietilpstošās pašvaldības; • Līdz 2022. gada 31. decembrim AAR pašvaldības izstrādā un apstiprina reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus; • Līdz 2023. gada 31. decembrim pašvaldības uz SAP bāzes izveido RAAC (komersantu), kas nodrošina atkritumu apstrādi, sagatavošanu pārstrādei, reģenerācijai, apglabāšanai un apglabāšanu; • Līdz 2024. gada beigām RAAC ir saņēmis piesārņojošās darbības atļauju, reģistrējies SPRK un iesniedzis SPRK apstiprināšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu. 4.6. Ražotāju paplašināto atbildības sistēmu tālāka attīstība Latvijā ir izveidotas un darbojas vairākas RAS. Direktīvā 2008/98/EK ir iekļautas prasības un nosacījumi RAS darbības pilnveidošanai, tai skaitā nosakot "minimālās prasības", kurām ir jāatbilst jebkurai no valstī izveidotajām RAS. Šo prasību mērķis ir uzlabot RAS pārvaldību un pārredzamību, kā arī mazināt interešu konfliktu iespēju starp organizācijām, kuras pilda ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus produktu ražotāju uzdevumā, un atkritumu apsaimniekotājiem, kurus minētās organizācijas nolīgst. RAS sistēmām, kas izveidotas līdz 2018. gada 4. jūlijam, jānodrošina atbilstība jaunajām prasībām līdz 2023. gada 5. janvārim. Līdz ar to Plāna ieviešanas periodā īpaša uzmanība tiks pievērsta RAS darbībai un to efektivitātei, lai sasniegtu izvirzītos vides mērķus, tai skaitā īstenojot šādus pasākumus: ‒ Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām, kas uzsākušas darbību pirms 2020. gada 1. augusta, jānodrošina atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem, prasībām sākot ar 2022. gada 1. janvāri saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu. RAS, kas uzsāk darbību no 2020. gada 1. augusta, minētās prasības jānodrošina jau ar darbības uzsākšanu; ‒ Noteikt, ka no 2022. gada RAS ir obligāta visa veida iepakojumam; ‒ Izvērtēt DRN atbrīvojumu atcelšanu nepārstrādājamam un grūti pārstrādājamam iepakojumam; ‒ Izveidot RAS noteiktiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem (mitrās salvetes, baloni, tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) un plastmasu saturošu zvejas rīkiem; ‒ Noteikt, ka no 2023. gada RAS izveido un piemēro tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu. Tāpat nepieciešams izvērtēt nepieciešamību piemērot RAS mēbelēm, kā arī izvērtēt nepieciešamību RAS ietvaros noteikt lielāku maksu par EEIA, kas satur lielus metālu apjomus, vienlaikus aizliedzot metāllūžņu savācējiem pieņemt EEIA. Viens no būtiskiem uzdevumiem ir arī plaša sabiedrības informēšana un izglītošana par RAS darbību saistītiem jautājumiem. 4.7. Ziņošanas, kontroles un uzraudzības kapacitātes stiprināšana Ziņošanas prasību apjoms saistībā ar ES direktīvās noteikto mērķu izpildi aizvien pieaug, kas aptver gan atkritumu plūsmu detālāku un plašāku tvērumu, gan jauna veida mērķu sasniegšanas regulāru monitoringu, prasa kompetences celšanu publiskās pārvaldes iestādēs ziņošanas, kontroles un uzraudzības kapacitātes stiprināšanai. Lai varētu nodrošināt Plānā paredzēto pasākumu ieviešanu un noteikto mērķu sasniegšanu, ir jāstiprina uzraudzības un kontroles prasmes un kapacitāte atkritumu jomā. Atkritumu apsaimniekošanas kontrolē būtiska ir plūsmu analīze, atkritumu aprites uzraudzība, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta nepieciešamā atkritumu reģenerācijas un pārstrādes efektivitāte, tiek veikta atbilstoša atkritumu uzskaite, neveidojas ilgstoši neapsaimniekotu atkritumu uzkrājumi, netiek iepludināti no ārvalstīm ievesti atkritumi. VVD īstenotā kontrole jāveic koordinēti ar Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām, Valsts policiju un citu valstu kontrolējošām institūcijām pārrobežu atkritumu sūtījumu kontrolē. VVD šobrīd nav pietiekamu cilvēkresursu iepriekšminētā kontrolei un uzraudzībai. VVD saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāveic efektīva RAS, ražotāju, uzsākot importētāju un tirgotāju faktisko kontroli, tai skitā, lai noskaidrotu, vai DRN maksātāji atskaitās par visu apjomu un nav slēpti, sagrozīti DRN objektu apjomi, veikta DRN nomaksa pilnā apmērā. Kapacitātes celšana kas ietver gan cilvēkresursu, gan sistēmu attīstību un pilnveidošanu, nepieciešama plašā spektrā valsts iestāžu un to funkciju, it īpaši attiecībā uz VVD, CSP. Lai stiprinātu VVD analītikas un kontroles spējas atkritumu plūsmu kontrolē, lai nodrošinātu atkritumu reģenerācijas mērķu izpildes kontroli, nepieciešams izveidot specializētu atkritumu apsaimniekošanas kontroles struktūrvienību VVD ietvaros, kas veic atkritumu plūsmu analīzi un uzskaites kontroli, atkritumu apsaimniekošanas inspekcijas (pārbaudes). Nepieciešams pilnveidot VVD kapacitāti "3-Atkritumi" pārskatu pārbaudei, nodrošinot, ka visi komersanti, kuriem izsniegtas atļaujas un ir jāatskaitās, to izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Nepieciešams ieviest vienotu pieeju A un B kategoriju un atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanā. Nepieciešama arī metodiskā atbalsta un konsultāciju plašāka nodrošināšana komersantiem, tai skaitā, izstrādājot vadlīnijas vai skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu attiecībā uz problemātisko statistikas kontekstā atkritumu plūsmu (būvniecības atkritumi, metāllūžņi, biogāzes ieguves digestāts, koksnes apstrādes atlikumi, kūtsmēsli, lauksaimniecības atlikumi, pārtikas atlikumi, kuri vairs nav izmantojami cilvēku un dzīvnieku uzturam) uzskaiti. No vienas puses, arvien pieaugošais ziņošanas prasību apjoms saistībā ar ES direktīvās noteikto mērķu izpildi, kas aptver gan atkritumu jomu detālāku un plašāku tvērumu, gan jauna veida mērķu sasniegšanas regulāru monitoringu, prasa veidot jaunas datu kopas un to integrēšanu kopējā datu sistēmā. Tāpēc viena no VARAM prioritātēm nākamajā periodā ir būtiski pilnveidot oficiālās statistikas datu kvalitāti, kas ļaus piedāvāt labākus risinājumus plānā ietverto mērķu sasniegšanai. Šai nolūkā nepieciešams nodrošināt digitālos risinājumus kontroles pilnveidošanai, t.sk. nodrošinot, ka VVD atļauju sistēma (Tulpe) tiek savienota ar Vienotās vides informācijas sistēmu (VVIS). Vairākkārt starpinstitūciju darba grupās ir vērtētas iespējas izveidot integrētu pārstrādāto būvmateriālu aprites sistēmu, paplašinot sasaisti ar Būvniecības informācijas sistēmu - BIS, ko EM plāno veikt nākamajā BIS sistēmas attīstības kārtā. 5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI Vēlamie attīstības virzieni atkritumu apsaimniekošanā normatīvajos aktos ir nostiprināta kā atkritumu hierarhijas sistēma (sk. 5.1. att).
5.1. attēls. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas sistēma Šajā Plāna nodaļā ir sniegts kopsavilkums esošās sistēmas novērtējumam, analizēti atsevišķi infrastruktūras elementi, kā arī sagatavoti priekšlikumi prioritārajiem attīstības virzieniem un to ietvaros īstenojamām aktivitātēm. 5.1. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni 5.1.1. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstība Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstība ir svarīga atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanai, jo, galvenokārt kvalitatīvus pārstrādei nododamus materiālus ir iespējams iegūt, šķirojot atkritumus to rašanās vietās. Līdzšinējā pieredze liecina, ka atkritumu radītāju iesaisti dalītās vākšanas sistēmā ietekmē gan dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamība, gan atkritumu radītāju vides apziņas veidošana. Attiecībā uz sadzīves atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamības nodrošinājumu iepriekšējo gadu laikā ir vērojams būtisks progress un vidēji valstī dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamība pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības. Atkritumu radītāju šķirošanas ieradumus ietekmē atbilstoša un pieejama šķirošanas infrastruktūra - ērti sasniedzami, savlaicīgi iztukšoti publiskie atkritumu dalītās vākšanas konteineri, šķirošanas iespējas arī privātmājās, ērti pieejami un patērētājam izdevīgos laikos atvērti dažādu preču atkritumu šķirošanas laukumi utt. - tas viss veicina patērētāju vēlmi un iespējas šķirot atkritumus. Lai turpinātu sistēmas attīstību, ievērojot, ka dalītās vākšanas infrastruktūras izveidē vairumā reģionu ir sasniegti noteiktie minimālie standarti, būtu nepieciešama dalītās vākšanas integrēšana kopējā atkritumu un materiālu apsaimniekošanas sistēmā, nosakot, ka atsevišķs konteiners pārstrādei derīgu materiālu uzkrāšanai ir jānodrošina noteiktā daļā vietu, kur ir izvietoti konteineri sadzīves atkritumu uzkrāšanai. Šāda pieeja pēc būtības jau tiek īstenota, jo daļā no šķirošanas laukumiem, kas izvietoti daudzdzīvokļu māju masīvos, vienuviet ir uzstādīti konteineri gan nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai, gan pārstrādei derīgu materiālu savākšanai - šādas prakses paplašināšana ir rekomendējama, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu attiecību. Otrs virziens sistēmas attīstībā ir normatīvajos aktos noteiktās prasības jaunu atkritumu plūsmu iekļaušanai dalītās vākšanas sistēmā, t.i. BNA dalītā vākšana un tekstila atkritumu dalītā vākšana. Attiecībā uz BNA plūsmu, kas kopējā apjomā sastāda līdz 40%, ir rekomendējama konteineru izvietošana un atkritumu savākšana tieši no atkritumu rašanās vietām, savukārt tekstila atkritumu savākšanu rekomendējams īstenot, izmantojot savākšanas punktu un laukumu sistēmu. Kopumā atkritumu dalītās vākšanas sistēmas turpmākai attīstībai būtu nepieciešama sekojošu aktivitāšu īstenošana: 1) SA dalītās savākšanas infrastruktūras pārklājuma paplašināšana - esošo SA dalītās vākšanas punktu pilnveidošana, jaunu punktu ierīkošana. Virzoties uz atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamības palielināšanu, turpmāk būtu atbalstāma arī atsevišķu konteineru dalīto atkritumu savākšanai iegāde, uzstādīšanai tieši atkritumu rašanās vietās; 2) Šķiroto atkritumu savākšanas laukumu infrastruktūras paplašināšana - esošo šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pilnveidošana, jaunu laukumu ierīkošana. Šobrīd analizējot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošanas normatīvu izpildi konstatēts, ka minimālo prasību izpildei nepieciešams ierīkot papildus 14 šķiroto atkritumu savākšanas laukumus. Vēlams izvērtēt minimālās prasības un noteikt pienākumu ierīkot šķiroto atkritumu savākšanas laukumus visās līdzšinējo novadu teritorijas, kur iedzīvotāju skaits sasniedz vismaz 5000. Nosakot šādu minimālo slieksni laukumu izveidei būtu nepieciešama vēl papildu 13 laukumu izveide; 3) Ieviešot BNA dalītās savākšanas sistēmu, ir nepieciešama savākšanas konteineru iegāde uzstādīšanai atkritumu rašanās vietās, t.sk. specializēto konteineru iegāde, kas ļauj samazināt izvešanas biežumu; 4) Tekstila atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide - ietver tekstila atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana esošajos un jaunveidojamos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kā arī speciālu konteineru uzstādīšanu publiski ieejamās vietās - pie lielveikaliem, pašvaldību iestādēm u.c. ērti sasniedzamās vietās. Sistēmas ieviešana būtu īstenojama pakāpeniski; 5) Sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošana - tā kā joprojām atkritumu radītājiem ir ierobežotas iespējas videi droša veidā atbrīvoties no sadzīves bīstamajiem atkritumiem, piemēram, sadzīves ķīmijas, piesārņota iepakojuma, medikamentiem, kam beidzies derīguma termiņš, u.c., tiek rekomendēta sadzīves bīstamo atkritumu uzglabāšanas konteineru izvietošana visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos; 6) PA dalītā savākšana no uzņēmumiem un iestādēm - attīstot PA dalīto vākšanu un pārstrādi ir rekomendējama specializētu konteineru iegāde PA savākšanai no pārtikas vairumtirdzniecības bāzēm, loģistikas centriem, tirgiem, pārtikas ražošanas uzņēmumiem, arī lielveikaliem, kur vienuviet regulāri rodas lieli attiecīgās atkritumu plūsmas apjomi. 5.1.2. Atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai infrastruktūra Atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai veicināšanai nepieciešams uzsākt organizētas lietotu preču aprites sistēmas izveidi, kas ietver preču savākšanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai infrastruktūru. Sākotnēji tās izveidi varētu uzsākt pilotprojekta veidā, kas ļautu iegūt informāciju, par atkārtotai lietošanai sagatavojamu preču daudzumiem, veidiem, iedzīvotāju iesaistes rādītājiem. Sākotnējai sistēmas infrastruktūrai būtu jāietver: 1) Preču savākšanas infrastruktūras izveide, kas ietver šim nolūkam paredzētu konteineru izvietošanu šķiroto atkritumu savākšanas laukumos. Papildus savākšanas laukumiem būtu organizējamas kampaņu veida savākšanas akcijas atkārtotai izmantošanai derīgu preču savākšanai tieši no mājsaimniecībām; 2) Preču labošanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai centru izveide - preču labošanas un sagatavošana atkārtotai izmantošanai centru funkcijās būtu jāietver savākto preču pārbaude, labošana / sagatavošana atkārtotai izmantošanai, atkārtotai izmantošanai sagatavoto preču uzglabāšana un nodošana jaunajiem lietotājiem. Centru izveidē atbalsts būtu piešķirams piemērotu telpu izveidei, kā arī pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei. Sistēmas ieviešanas pilotprojektu fāzē rekomendējams izveidot vienu šādu centru katra AAR teritorijā. 5.1.3. Atkritumu sagatavošanas reģenerācijai un pārstrādei iekārtu modernizācija Paralēli poligonu infrastruktūrai atkritumu sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai tiek veikta sadzīves atkritumu šķirošanas stacijās, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apstrādes centros, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes centros u.c. Ar mērķi palielināt atkritumu apstrādes apjomus un atgūto pārstrādei derīgo materiālu īpatsvaru, kā arī attīstot jaunu atkritumu plūsmu sagatavošanu pārstrādei un reģenerācijai, ir nepieciešama sekojošu aktivitāšu īstenošana: 1) Esošo mehānisko un manuālo atkritumu šķirošanas iekārtu efektivitātes uzlabošana, ar mērķi nodrošināt iespējami augstu pārstrādes / reģenerācijas apjomu sasniegšanu. Nepieciešams atbalstīt pasākumus, kas palielina pārstrādei nodoto materiālu apjoma un kvalitātes pieaugumu, nodrošina NAIK sagatavošanu, dalīti savākto BNA sagatavošanu pārstrādei atbilstoši katra reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra veiktspējai; 2) Tādu atkritumu plūsmu kā būvniecības atkritumu, elektrisko un elektronisko iekārtu, nolietotu transportlīdzekļu, u.c. sagatavošanas pārstrādei / reģenerācijai tehnoloģisko procesu pilnveidošana; 3) Reģionālo tekstila atkritumu šķirošanas centru vai centralizētas sistēmas izveidei jāietver telpu izbūvi / iekārtošanu un aprīkojuma piegādes dalīti savākto tekstila atkritumu šķirošanai un sagatavošanai atbilstoši turpmākajam izmantošanas veidam pa plūsmām, kas: 1) nododamas atkārtotai izmantošanai, 2) pārstrādei, 3) reģenerācijai un 4) apglabāšanai. 5.1.4. Atkritumu pārstrādes infrastruktūras attīstība Lai veicinātu atkritumu pārstrādes apjomu pieaugumu, nepieciešams sniegt atbalstu jaunu pārstrādes iekārtu izveidei un esošo iekārtu tehnoloģisko procesu pilnveidošanai. Tiek pieņemts, ka pārstrādes jaudu pieejamība radīs kumulatīvu efektu - veicinās papildu atkritumu apjoma atdalīšanu no apglabājamo atkritumu plūsmas. Ņemot vērā prasības par tekstila atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu, īpaša uzmanība būtu vēršama tieši šī materiāla veida pārstrādes jaudu attīstīšanu. Turpmākai pārstrādes attīstībai būtu nepieciešama sekojošu aktivitāšu īstenošana: 1) BA un PA pārstrāde transporta degvielā - atsevišķu iekārtu izbūve BA un PA pārstrādei, kas savākti no vairumtirdzniecības bāzēm, loģistikas centriem, tirgiem, pārtikas ražošanas uzņēmumiem, arī lielveikaliem un sabiedriskās ēdināšanas; 2) Iekārtas tādu materiālu kā stikls, plastmasas, papīrs, tekstils, u.c. pārstrādei. Prioritāri atbalstāmas tādu materiālu pārstrādes iekārtas, kuru tirgus un eksporta iespējas ir ierobežotas; 3) BNA pārstrādei nepieciešamā infrastruktūra sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonos, tajā skaitā arī BNA pārstrādei kopā ar sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņām; 4) Dabasgāzes kvalitātes biometāna sagatavošanas iekārtas - iekārtas poligonu gāzes, t.sk. gāzes no BNA anaerobās fermentācijas iekārtām, attīrīšanai un sagatavošanai, lai gāzi izmantotu kā videi draudzīgu degvielu autotransportam. 5.1.5. Atkritumu reģenerācijas iekārtas ES direktīvās noteiktie mērķi paredz, ka 2035. gadā ir jānodrošina, ka tiek pārstrādāti 65% no radītājiem sadzīves atkritumiem, savukārt SAP ir pieļaujams apglabāt 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem. Atkritumu sagatavošanas pārstrādei un reģenerācijai darbību rezultātā rodas ap 200-220 tūkst. t/gadā pārstrādei nederīgu, bet augstas energoietilpības materiālu daudzums, ko iespējams sagatavot kā energoresursu enerģijas ražošanai. Pašreizējā situācijā, kad nav pieejamas atbilstošas atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas iekārtas ar attiecīgām jaudām, šis energoresursu apjoms tiek apglabāts atkritumu poligonos. Kā norādīts Plāna 5.1.4. nodaļā, ir paredzēti pasākumi atkritumu pārstrādes uzlabošanai. Tomēr, lai samazinātu apglabāto atkritumu apjomu, īpaši ņemot vērā noteiktos apglabāšanas ierobežojumus 2035. gadā, un nodrošinātu atkritumu lietderīgu apsaimniekošanu atbilstoši Latvijas un ES normatīvajos aktos noteiktajai atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, nepieciešams izskatīt iespējas atkritumu reģenerācijas iekārtu ar enerģijas atguvi izbūvei. Attīstot enerģijas reģenerācijas tehnoloģijas, obligāts priekšnoteikums energoefektīvai un ekonomiski pamatotai tehnoloģijas ekspluatācijai ir saražotās siltumenerģijas lietderīga izmantošana, kas ir nodrošināma tikai, ja saražotā siltumenerģija tiek nodota centralizētajā siltumapgādes tīklā. Izvērtējot potenciāli pieejamās energo reģenerācijas jaudas nākamo gadu laikā, kā arī iespējas nodot saražoto siltumenerģiju patēriņam centralizētajā siltumapgādes tīklā, jāizvērtē sekojošu aktivitāšu īstenošanu: 1) Atkritumu reģenerācijas iekārtu izveide Viduslatvijas AAR - atkritumu reģenerācijas iekārtas ar enerģijas atguvi izveide Viduslatvijas AAR, Rīgā. Iekārtām jānodrošina pārstrādei nederīgas atkritumu daļas reģenerācija gūstot siltumenerģiju ar elektroenerģijas ražošanu. Orientējošā nepieciešamā jauda 110 000 t/gadā; 2) Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi iekārtu izveide Latgales AAR - atkritumu reģenerācijas iekārta ar enerģijas atguvi izveide Latgales AAR, Daugavpilī. Iekārtām jānodrošina pārstrādei nederīgas atkritumu daļas reģenerācija gūstot siltumenerģiju ar elektroenerģijas ražošanu. Orientējošā nepieciešamā jauda 20 000 t/gadā; 3) Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi iekārtu izveide Vidzemes AAR - atkritumu reģenerācijas iekārta ar enerģijas atguvi izveide Vidzemes AAR, Valmierā. Iekārtām jānodrošina pārstrādei nederīgas atkritumu daļas reģenerācija gūstot siltumenerģiju ar elektroenerģijas ražošanu. Orientējošā nepieciešamā jauda 20 000 t/gadā. 5.1.6. Poligonu infrastruktūras attīstība Poligonu infrastruktūra ir attīstīta gan no inženiertehnisko risinājumu, gan vides aizsardzības prasību viedokļa, tādēļ ir izvērtējama to turpmāka pilnveidošana par RAAC. Līdzšinējo funkciju optimizācijai un jaunu atkritumu apsaimniekošanas darbību ieviešanai ir nepieciešama sekojošu aktivitāšu īstenošana: 1) Atkritumu sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai esošo iekārtu un/vai jaunu iekārtu, kas paredzētas pārstrādei / reģenerācijai derīgu materiālu atdalīšanai no nešķiroto atkritumu plūsmas, modernizācija, t.sk. iekārtas dalīti savākto BNA apstrādei pirms pārstrādes darbību veikšanas; 2) BNA pārstrāde - anaerobās fermentācijas iekārtas mehāniski atšķiroto un dalīti savākto BNA pārstrādei. Iekārtas paredzēts izvietot piecos atkritumu apglabāšanas poligonos, t.sk. paredzēt finansējumu būvniecības stadijā esošo poligona "Getliņi" BNA pārstrādes iekāru nākamo attīstības kārtu investīciju finansēšanai; 3) Infiltrāta apsaimniekošana - infiltrāta attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšana un papildus infiltrāta attīrīšanas iekārtu tehnoloģisko risinājumu ieviešana atkritumu apglabāšanas poligonos, kur plānots turpināt atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu; 4) Poligonu gāzes apsaimniekošana - poligonu gāzes apsaimniekošanas sistēmu pilnveidošana un attīstība. Investīcijas poligonu gāzes utilizācijas ar enerģijas atguvi apjomu palielināšanai poligonos, kur tiek turpināta atkritumu apglabāšana un plānota BNA anaerobā pārstrāde; 5) Atkritumu apglabāšanas infrastruktūra - jaunu atkritumu krātuvju izbūve poligonā "Getliņi" un "Ķīvītes", pietiekamu atkritumu apglabāšanas jaudu nodrošināšanai. Sakarā ar uzsāktajiem projektēšanas darbiem jauna atkritumu apglabāšanas krātuve tiek plānota arī poligonā "Daibe". 6) Esošo krātuvju rekultivācija - atkritumu krātuves, kuras pārskata periodā līdz 2035. gadam tiek piepildītas, slēgšana un rekultivācija - poligonā "Getliņi", "Ķīvītes" un "Daibe"; 7) Esošo krātuvju konservācija: neaizpildīto, bet turpmāk neizmantoto atkritumu apglabāšanas krātuvju konservācija poligonos. Konservācijas darbi nepieciešami, lai samazinātu krātuvju uzturēšanas izmaksas un ietekmi uz vidi; 8) Vides aizsardzības pasākumu īstenošana, infrastruktūras paplašināšanas pasākumi: poligona "Getliņi" piegulošās teritorijas sanācijas darbi un teritorijas paplašināšana, poligona "Dziļā vāda" meliorācijas sistēmas rekonstrukcija un poligona "Daibe" pievedceļa asfaltēšana un vides monitoringa sistēmas attīstība. 5.1.7. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu mērķis galvenokārt ir atkritumu radītāju iesaistīšana atkritumu rašanās samazināšanā, pareizā apsaimniekošanā, apziņas veidošana par izvairīšanos no atkritumu radīšanas, par to, ka atkritumu satur daudz tautsaimniecībā potenciālu izmantojamus resursus, atkritumu radītāju (individuālās mājsaimniecības, ražošanas un apkalpošanas sfēras uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, u.c.) iesaistīšana atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, jo faktiski dalītās vākšanas sistēmas efektivitāte ir atkarīga ne tikai no pakalpojuma pieejamības, bet arī no atkritumu radītāja vēlmes un motivācijas piedalīties atkritumu šķirošanā. Ņemot vērā nesen noteiktās iniciatīvas attiecībā uz jaunu atkritumu plūsmu dalītās vākšanas ieviešanu, t.sk. BNA dalītā vākšana un tekstila atkritumu dalītā vākšana, kā arī preču sagatavošanas atkārtotai izmantošanai sistēmas attīstību, sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošana ir neatņemama paredzēto pasākumu ieviešanas sastāvdaļa. Informēšanas pasākumi būtu atbalstāmi ne tikai kā infrastruktūras izveides projektu informatīvā sastāvdaļa, bet arī kā atsevišķas patstāvīgas aktivitātes. Paralēli infrastruktūras attīstības pasākumiem ir nepieciešams veikt uz sabiedrības informēšanu un izglītošanu vērstus pasākumus: 1) Izglītošanas un informēšanas kampaņas par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību, jauniem sistēmas elementiem visā plāna īstenošanas laikā (t.sk. BNA dalītā vākšana, tekstila atkritumu dalītā vākšana, preču atkārtotas izmantošanas centru attīstība u.c.); 2) Izglītības kompetences centru izveide un pilnveidošana atkritumu apsaimniekošanas reģionos, paredzot vismaz viena kompetences centra izveide katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kas pastāvīgi nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas satura izglītības aktivitāšu plānošanu un īstenošanu. 5.1.8. Atkritumu ievešana un izvešana Latvijā nav tādu atkritumu pārstrādes iekārtu, kas ļautu ekonomiski pamatoti pārstrādāt vai reģenerēt visus radīto atkritumu veidus Latvijā radītos atkritumus, tāpēc daļa no radītajiem atkritumiem tiek pārstrādāta citās ES valstīs un valstīs, kuras nav ES dalībvalstis. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā tiek ievesti pārstrādei citās ES valstīs radītie atkritumi, jo Latvijā dažu veidu radīto un savākto atkritumu daudzums ir nepietiekams, lai attiecīgās pārstrādes jaudas pilnībā noslogotu, vai arī atkritumu kvalitāte un cena neatbilst atkritumu pārstrādes uzņēmumu nosacījumiem. Nepieciešams pastiprināti kontrolēt ievesto atkritumu kvalitāti un piemērotību pārstrādei. VVD pirms attiecīgo atkritumu ievešanas izvērtē atkritumu reģenerācijas iekārtas jaudu un plānoto reģenerējamo atkritumu apjomu un veidu, atbilstoši šo iekārtu darbībai izsniegtajai A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujai. 6. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS VALSTS PLĀNĀ PAREDZĒTIE RĪCĪBAS VIRZIENI UN PASĀKUMI 6.1. tabula Plāna rīcības virzieni un pasākumi to ietvaros
6.2. tabula Kopsavilkums par Plāna 6. nodaļas pasākumu atbilstību Plāna mērķiem
7. PLĀNĀ PAREDZĒTO PASĀKUMU ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMAIS UN PIEEJAMAIS FINANSĒJUMS UN TĀ AVOTI Vēl nav apstiprināta ES parlamenta un Padomes regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, kā arī saistīto regulu, kas nosaka ES fondu finansējuma izmantošanas nosacījumus un principus. Tikai pēc minēto regulu apstiprināšanas Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" varēs tikt saskaņota ar EK un apstiprināta. 2014.-2020. gada reģionālā atbalsta kartes darbības termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. decembrim, savukārt Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2021.-2027. gadam raitas procedūras izpildes gadījumā indikatīvi varētu tikt apstiprinātas tikai 2022. gadā. Pēc šo dokumentu apstiprināšanas varēs tikt uzsākta MK noteikumu izstrāde investīciju saņemšanai. Pēc MK noteikumu izstrādes un apstiprināšanas plānota atlases procedūra - atlases nolikuma izstrāde un saskaņošana, atlases izsludināšana, pieteikšanās periods, iesniegto projektu vērtēšana, kam seko līguma slēgšana ar finansējuma saņēmēju. Ievērojot minēto, 2023. gada otrajā pusgadā varētu tikt plānoti pirmie maksājumu pieprasījumi (t.sk., avanss). Investīciju projektu ieviešanai plānojamais finansējums sastāv no KF finansējuma un finansējuma saņēmēja līdzfinansējuma. Līdzfinansējuma apmērs atkarīgs no valsts atbalsta likmes intensitātes (minimālā līdzfinansējuma likme - 15% sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem; maksimālā - komersantiem un pašvaldībām indikatīvi līdz 50-65%) atkarībā no finansējuma saņēmēja veidiem. Konkrētas valsts atbalsta likmes noteiks valsts atbalsta regulējums (t.sk., Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2021.-2027. gadam). Ietekme uz pašvaldību un valsts budžetu atkarīga no pašvaldību intereses iesniegt projektus atkritumsaimniecības jomā un līdz ar to ieguldīt līdzfinansējumu projektu īstenošanā. ES fondu 2014-2020.gada plānošanas periodā pašvaldību iesniegto atkritumsaimniecības projektu finansējums no pašvaldību līdzekļiem nepārsniedza 0,8 milj. eiro (to veido 65% līdzfinansējuma likme). Valsts budžeta ieņēmumi ir maksimāli iespējamā finansējuma KF daļa (maksimāli 85%) apmērā no projektam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma (attiecināmām izmaksām). Budžeta izdevumi ir projektu ieviešanai nepieciešamie kopējie finanšu līdzekļi, t.sk. KF finansējums, kā arī līdzfinansējums, kas atbilstoši nosacījumiem, jānodrošina no valsts budžeta un pašvaldību budžeta. Precīzu finansējuma apjomu budžeta izdevumu sadaļā, kas tiks izmantots no publiskajiem resursiem, nav iespējams norādīt detalizācijā pa pasākumiem un gadiem pirms nav apstiprināta Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība". Attiecīgi Plānā informācija par nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu ir sniegta atšķirīgā formā no tā, ko paredz Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr.7 37 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 2. pielikumā un 25.6. apakšpunktā noteiktais. Kopā ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Darbības programmā indikatīvi paredzētais finansējums atkritumu apsaimniekošanas jomā ir raksturots 7.1. tabulā. 7.1. tabula ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Darbības programmā indikatīvi paredzētais finansējums atkritumu apsaimniekošanas jomā
Darbības programmas ieviešanai plānojamie provizoriskie rādītāji atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas var tikt precizēti līdz ar Darbības programmas apstiprināšanu, ir norādīti plāna 7.2. tabulā. 7.2. tabula Darbības programmas ieviešanai plānojamie provizoriskie rādītāji atkritumu apsaimniekošanas nozarē
Pašvaldību budžetu plāna īstenošanai šobrīd nav iespējams aprēķināt, jo saskaņā ar šo plānu un normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu līdz 2022. gada 31. decembrim AAR pašvaldībām jāizstrādā un jāapstiprina reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni, kuros jāiekļauj arī reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai pieejamais un papildus nepieciešamais finansējums un tā avoti, tai skaitā izveidotās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. 2021. gadā paredzēts izveidot jaunus AAR, ievērojot arī ATR rezultātā izveidotās pašvaldības. Indikatīvs attīstības vajadzību novērtējums par atkritumu apsaimniekošanas sektora efektīvai ekspluatācijai un attīstības nodrošināšanai nepieciešamo investīciju apjomu laika posmā līdz 2035. gadam ir atspoguļots 6. pielikumā. Nepieciešamais investīciju apjoms noteikts, vadoties no nepieciešamajiem pasākumiem, pasākumu apjoma un šo pasākumu īstenošanas izmaksām, kas aprēķinātas pamatojoties uz īstenošanā esošiem un iepriekš īstenotiem infrastruktūras attīstības projektiem. Investīciju vajadzību novērtējums prioritāri īstenojamo pasākumu īstenošanai ir apkopots 7.3. tabulā. Tas sagatavots, ņemot vērā patreiz spēkā esošās un nākotnē aktuālās normatīvo aktu prasības atkritumu apsaimniekošanas sektorā, veiktās analīzes ietvaros konstatētās neatbilstības un apsvērumus par optimālo sistēmas attīstības scenāriju. Jāņem vērā, ka prioritāri īstenojamo pasākumu saraksts ir savstarpēji pakārtots, līdz ar to mainot prioritāti kādai atsevišķai aktivitātei, prioritātes var mainīties arī citām saistītajām aktivitātēm. Raugoties no atbalsta un finansējuma avota viedokļa, ne visas prioritāri īstenojamās aktivitātes ir plānots finansēt izmantojot ES fondu līdzekļus - finansējuma avots tiks noteikts, vadoties no finanšu instrumentu pielietošanas nosacījumiem un atbalsta ietvaros finansējamajām aktivitātēm. 7.4. tabulā ir identificēti potenciālie investīciju pasākumu finansēšanas avoti, t.sk. arī ES finansējums un tā līdzfinansējuma apmērs publiskās privātās partnerības projekta ietvaros, ES fondu finansējums. Ieviešot pasākumus un lemjot par paredzēto pasākumu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas sektorā, tiks ievērotas atbilstošas komercdarbības atbalsta kontroles normas. Papildu finansējuma piešķiršana 2022., 2023. un tālākos gados notiks atbilstoši valsts budžeta iespējām. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības pasākumu finansēšana ir jābalsta uz principu "piesārņotājs maksā". Tas nozīmē, ka atkritumu apsaimniekošana sistēmas tiek nodrošinātas no atkritumu apsaimniekošanas maksas, ko maksā atkritumu radītājs. Vienlaikus sistēmas attīstībai nepieciešamas investīcijas infrastruktūras izveides, tajā skaitā atkritumu pārstrādes jaudu attīstīšanas, nodrošināšanai. Investīciju vajadzību atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā finansēšanas potenciālie avoti ir: 1) Valsts un pašvaldību budžets un to veidojošie nodokļu ieņēmumi; 2) ES fondu līdzekļi; 3) Citi ārvalstu finanšu instrumenti (t.sk. Norvēģijas finanšu instruments, Šveices finanšu instruments). 4) Privātie līdzekļi, ko veido operatoru ienākumi no: ‒ atkritumu apsaimniekošanas maksām un tarifiem, ‒ atkritumu apsaimniekošanas operatoru ienākumi no šķiroto un pārstrādei vai reģenerācijai nodoto atkritumu realizācijas (plastmasa, PET, papīrs, stikls, komposts, metāls, u.c.),134 ‒ ienākumi no atkritumu apsaimniekošanas procesā radītajiem un realizētajiem blakusproduktiem: gāze, siltumenerģija, elektroenerģija u.c. ‒ citi ienākumi (papildus saistītie pakalpojumi un/vai produkti - piemēram, transports, konteineru noma, dārzeņu audzēšana izmantojot gāzes pārstrādes procesā radušos siltumu u.c.); ‒ kredītresursi 7.3. tabula Investīciju vajadzību atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā apkopojums
7.4. tabula Investīciju pasākumu finansēšanas avoti
8. STRATĒĢIJA BIOLOĢISKI NOĀRDĀMO ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAI 8.1. Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasības attiecībā uz bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Saskaņā ar Direktīvu 1991/31/EK, dalībvalstīm ir jāizveido nacionāla līmeņa stratēģija, lai samazinātus tos BA daudzumus, kas tiek apglabāti poligonos. Stratēģijai ir jāsatur pasākumi, lai sasniegtu direktīvā noteiktos mērķus, it īpaši, izmantojot atkritumu pārstrādi, kompostēšanu, biogāzes ieguvi vai materiālu/enerģijas reģenerāciju. Latvijai ir saistoši šādi ES izvirzītie mērķi: 1) Latvijā atbilstoši Direktīvai 1999/31/EK no 2020. gada 16. jūlija poligonos drīkst apglabāt tikai 35% no tādu bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu masas, kas radīti 1995. gadā un par ko ir pieejami standartizēti Eurostat dati; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30.maija Direktīvai 2018/850/ES, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem136 paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai 2035. gadā atkritumu poligonos tiktu apglabāti 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem; 3) Direktīva 2018/850/ES paredz, ka dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. decembrim jānodrošina BNA atdalīšana un pārstrāde rašanās vietā, vai dalīta savākšana, nodrošinot, ka BNA nav sajaukti ar citiem atkritumu veidiem, kam nav BNA līdzīgas bioloģiskās noārdīšanās un kompostēšanās īpašības. Tādējādi, piemēram, iepakojums, kas ir reģenerējams kompostējot un bioloģiskās noārdīšanās procesā, varētu tikt savākts kopā ar BA. Latvijā BNA obligāta dalīta savākšana jānodrošina līdz 2023. gada 31. decembrim un jāvirzās uz PA rašanās novēršanas mērķi, kas paredz līdz 2030.gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumu rašanos salīdzinājumā ar 2014.gada līmeni, kas Latvijai ir liels izaicinājums. Apsaimniekošanas izaicinājumu rada savāktā BNA tālākas apstrādes un izmantošanas iespēju nodrošināšana. 8.2. Radītais bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums Atbilstoši Direktīvā 1999/31/EK 5.2. pantā minētajam BNA apglabāšanai poligonā mērķi tiek noteikti, izmantojot datus par BNA daudzumu, kas ir radies 1995.gadā vai pēdējā gadā pirms 1995. gada, par kuru ir pieejami standartizēti Eurostat dati. Tā kā statistikas datu vākšana un apkopošana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tika uzsākta tikai 2001. gadā, tad Latvijā nav pieejami oficiāli dati par 1995.gadā radīto BNA daudzumu. Tāpēc, lai varētu novērtēt poligonos apglabājamo BNA daudzumu un to BNA daudzumu, kuru poligonos apglabāt nevarēs, ir izmantotas Eurostat sagatavotās standarta vērtības (sk. 8.1. tab.). 8.1. tabula EUROSTAT sagatavotās standarta vērtības par bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzumiem Latvijā 1995. gadā
Datu avots: Eurostat Prognozes sagatavošanā tika pieņemts, ka bioloģisko atkritumu daudzums ir 62,5% no radītā sadzīves atkritumu daudzuma.137 Direktīvā 1999/31/EK noteikto prasību sasniegšanai var tikt pieļauta ierobežota bioloģisko sadzīves atkritumu daudzuma, kas norādīta 8.2. tabulā, apglabāšana sadzīves atkritumu poligonos. 8.2. tabula Pieļaujamie apglabājamie bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzumi atbilstoši direktīvas 1999/31/EK prasībām
Datu avots: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020. gadam138 8.3. Bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu apsaimniekošana Situācijas detāls apraksts un analīze par BNA apsaimniekošanu Latvijā ir pieejama Plāna 2.6.2. sadaļā Bioloģiski noārdāmie un bioloģiskie atkritumi. Šī nodaļa dod īsas atsauces un aptver tur neapskatītos jautājumus. BNA raksturojums Direktīva 1999/31/EK139 (arī direktīva 2018/850140) par atkritumu poligoniem piemēro plašāku definīciju - par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA), klasificējot organiskos atkritumus, kas spēj sadalīties aerobos vai anaerobos vides apstākļos, t.sk. papīrs un kartons. BNA ietver arī: 1) Direktīvā 2018/850/EK definētos bioloģiskos atkritumus (BA), kas ir bioloģiski noārdāmi bioloģiski noārdāmi dārza un parka atkritumi, mājsaimniecību, biroju, restorānu, vairumtirdzniecības, ēdnīcu, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi141; 2) Direktīvā 2018/850/EK definētos pārtikas atkritumus, kas ir visu veidu pārtika atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 2. pantam142, kas ir kļuvusi par atkritumiem. BNA avoti un BNA dalītā savākšana BNA potenciālie avoti ir mājsaimniecības, pakalpojumu sektors, valsts un pašvaldību iestādes, primārās ražošanas, pārstrādes un apstrādes uzņēmumi (sk. 2.6.2. nodaļas 2.10. att.). Patlaban Latvijā BNA pamatā savāc sadzīves atkritumu savākšanas sistēmā. Rezultātā tiek pasliktināta gan pārstrādei pieejamo sadzīves atkritumu kvalitāte, gan pārstrādei pieejamo BNA atkritumu kvalitāte. BNA dalītā vākšana tiek veikta 2020. gadā tikai atsevišķās pašvaldībās. Pierīgas AAR ietilpstošajām pašvaldībām ir pienākums sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2020. gada 31. decembrim izveidot dalītas savākšanas sistēmu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Pārējām pašvaldībām šādas sistēmas izveide jānodrošina līdz 2023. gada beigām. Dalīti savāktie BNA var tikt izmantoti komposta ražošanai augsnes organisko vielu satura paaugstināšanai. BNA pārstrāde Lielākā BNA daļa pašreiz nonāk sadzīves atkritumu poligonos nešķirotā veidā kopā ar citiem mājsaimniecības atkritumiem. Poligonos pieņemtie atkritumi poligonos izvietotajās šķirošanas līnijās tiek sašķiroti nodalot atkritumus, kuri ir piemēroti turpmākai pārstrādei atkritumu pārstrādēs iekārtās. BNA pārstrāde tiek veikta, realizējot šo atkritumu kompostēšanu. Detāla analīze par situāciju attiecībā uz kompostēšanu (atkritumu reģenerācijas veidi R3A un R10) ir pieejama Plāna 2.5.6. nodaļā Kompostēšana. Jāņem vērā, ka iegūtā BNA komposta kvalitāte ir atkarīga no kompostēšanas procesā ievadīto atkritumu kvalitātes un cik rūpīgi ir veikta dažādu nevēlamu komponentu (piemēram, sadzīves bīstamie atkritumu, plastmasa, stikls, metāli) atdalīšana pirms kompostēšanas procesa. BNA, kas ar mehāniskās apstrādes paņēmieniem tiek iegūti no nešķirotiem sadzīves atkritumiem, var saturēt gan sadzīves bīstamos atkritumus, piemēram, baterijas, gan fizikālus piemaisījumus, piemēram, stiklu, plastmasas, kas var radīt vides piesārņojuma risku, ja to izmantotu augsnes uzlabošanai. Tāpēc to parasti izmanto kā apglabāto atkritumu pārklāšanas materiālu, poligona gadījumā. Šobrīd valstī problemātiska ir kompostēšanas rezultātā iegūtā BNA turpmākā izmantošana, ko nosaka gan piemērotu tehnoloģiju trūkums, gan iegūtā komposta kvalitāte. Plāna īstenošanas gaitā paredzēts: 1) Sagatavot priekšlikumus BA pārstrādes rezultātā iegūto materiālu iedalīšanai vairākās kategorijās atkarībā no komposta sastāva/kvalitātes, lai uz šī pamata noteiktu atkritumu beigu statusu BNA; 2) Sagatavot priekšlikumus BA pārstrādē iegūto materiālu izmantošanai tautsaimniecībā (atkarībā no kvalitātes kategorijas). No 2027. gada 1. janvāra EK direktīva ir norādījusi, ka bioloģiskus sadzīves atkritumus, kas nonāk aerobā vai anaerobā apstrādē, var ieskaitīt kā pārstrādātus vienīgi tad, ja tie ir dalīti savākti vai nodalīti to rašanās vietā143. Tādējādi mehāniski atdalītos BNA ir iespēja uzskatīt kā pārstrādātus tikai līdz minētajam laika posmam. Līdz ar dalītās atkritumu vākšanas ieviešanas nodrošināšanu ir nepieciešamas efektīvākas un tehnoloģiski modernākas iekārtas, kas spētu starp atkritumiem, kuros vairs nav iepakojuma un bioloģisko atkritumu, atlasīt vēl vērtīgos un pārstrādājamos materiālus. BNA reģenerācija un apglabāšana Detālu situācijas analīzi par BNA reģenerāciju sniedz Plāna 2.5.8. sadaļa Biogāzes ieguve sadzīves atkritumu poligonos. Kopumā biogāzes ražotnēm ir pieejamas ap 502 tūkst. t BNA un pārtikas atkritumu. 2020. gadā Latvijā darbojās 48 biogāzes stacijas. 2.5.9. nodaļā Atkritumu apglabāšana poligonos un rekultivēto izgāztuvju izmantošanas ierobežojumi ir apskatīti jautājumi, kas skar BNA apglabāšanas infrastruktūru. Poligonos pieņemtie atkritumi SAP izvietotajās šķirošanas līnijās tiek sašķiroti, nodalot atkritumus, kuri ir piemēroti turpmākai pārstrādei atkritumu pārstrādēs iekārtās. Tiek veikta arī atkritumu mehāniski-bioloģiskā pārstrāde, kuras rezultātā samazinās poligonos apglabātais atkritumu apjoms (sk. 8.1. att.).
8.1. attēls. Poligonos apstrādei sagatavotais (R12), šķirotais (R12B), mehāniski - bioloģiski apstrādātais (R12A), un uzglabāšanā novietotais (R13) BNA daudzums 2016.-2018. gadā, t144 Sagatavotie BNA tālākai reģenerācijai poligonos tālāk tiek virzīti galvenokārt tādām reģenerācijas darbībām kā organisko vielu pārstrāde ar bioloģiskās pārveidošanas procesiem (R3), tostarp biogāzes ieguvei (R3D) un kompostēšanai (R3A). Tāpat arī daļa atkritumu tiek izmantota izrakto tilpju aizbēršanai (R5), apstrāde augsnē, kas rada ekoloģiskus vai lauksaimniecības uzlabojumus (R10). Kopējais poligonos reģenerēto atkritumu daudzums, kuram veikta reģenerācija pēc šķirošanas un priekšapstrādes, ir palielinājies no 341 031 t 2016.gadā līdz 386 076 t 2018.gadā, t.i., par 13%. Reģenerēto atkritumu daudzuma pieaugums galvenokārt noticis, palielinoties atkritumu apjomam, kas izmantots biogāzes ieguvei (R3D), kas pieaudzis no 250,3 tūkst. t 2016. gadā līdz 289,5 tūkst. t 2018. gadā, no 8,6 tūkst. t 2016. gadā līdz 41 353 t 2018. gadā. 8.4. Prognoze par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, bioloģiskiem atkritumiem un pārtikas atkritumiem BNA radītā un apsaimniekotā (savāktā, pārstrādātā, reģenerētā un apglabātā) daudzuma prognozes pie dažādiem scenārijiem ir apskatītas Plāna 3. nodaļā. Iegūtie rezultāti parāda, ka radītais BNA daudzums turpinās pieaugt un 2035. gadā sasniegs 624 133 t (pieaugums par 18% pret 2019. gadu). Nešķirotie sadzīves atkritumi un līdz ar to arī to sastāvā esošā BNA daļa tiks savākti 100% apmērā no radītā daudzuma, pārējie BNA tiks savākti aptuveni 90% apmērā. Tādējādi kopumā palielināsies arī savākto BNA daudzums, kuram būs nepieciešama pārstrādes jauda. Tiek prognozēts, ka līdz ar 100 tūkst. t/gadā pārstrādes jaudas uzstādīšanu poligonā Getliņi, ievērojami palielināsies arī pārstrādāto un reģenerēto BNA daudzums, tomēr šī jauda nespēs nodrošināt visu savākto BNA pārstrādi. Īpaši izteikti pietrūks pasterizācijas un higienizācijas jaudas pārtikas atkritumu apstrādei pirms anaerobās pārstrādes biogāzes stacijās. Līdz ar to nebūs iespējams pilnībā izmantot jau esošo biogāzes ražošanas staciju infrastruktūru un jaudu (potenciāli līdz 400 tūkst. t/gadā pārtikas atkritumu pārstrādei). Apglabāto BNA daudzuma īpatsvars prognozētajā periodā veidos aptuveni 12-14% no radītā daudzuma jeb līdz 80 tūkst. t/gadā ar tendenci samazināties. 8.5. Izvērtējums par Direktīvas 1999/31/EK mērķu izpildi Patreiz spēkā esošā plāna145 izstrādē izmantotās prognozes liecina, ka 2013. gadā tika apglabāti 67% no 1995. gadā apglabātā BNA daudzuma. Patlaban var prognozēt, ka 2020.gadā tiks apglabāti 55% no 1995. gadā apglabātā BNA daudzuma, tādējādi netiks izpildīts direktīvas 1999/31/EK noteiktais mērķis - poligonos apglabāt ne vairāk kā 35% no BNA daudzuma, kurš tika apglabāts 1995. gadā (sk. 8.7. att.). Poligonos nogādātā nešķiroto sadzīves atkritumu plūsma ~ 90% apmērā tiek apstrādāti sagatavošanas reģenerācijai iekārtās, kur tiek atdalīta BNA frakcija un pārstrādei derīgi materiāli. BNA frakcija, atkarībā no pieejamās infrastruktūras tiek novietota kompostēšanas laukumos vai bioreaktoru šūnās. Pēc kompostēšanas t.s. tehniskais komposts tiek izmantots apglabāto atkritumu slāņa ikdienas pārklājuma veidošanai, atkritumu krātuves iekšējo pagaidu ceļu un laukumu izbūvei u.c. poligona ekspluatācijas vajadzībām. (sk. 8.3. tabulu). 8.3. tabula Sadzīves atkritumu poligonos apsaimniekoto atkritumu apjomu novērtējums 2019. gadā, t146
Lai nodrošinātu direktīvā 1999/31/EK mērķu izpildi, Plānā ietverti pasākumi, kas veicinās: 1) BNA dalītu vākšanu un to pārstrādi, kā arī saražotā komposta un 2) BNA pārstrādes pārpalikumu izmantošanu. Pārējie rīcību virzieni un pasākumi, kas sniedz ieguldījumu stratēģijas BNA apsaimniekošanas ieviešanai, ir ietverti Plāna 6. nodaļas 6.1. tabulā. 9. ATKRITUMU RAŠANĀS NOVĒRŠANAS VALSTS PROGRAMMA 9.1. Atkritumu rašanās novēršanas saikne ar aprites ekonomiku Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu147 (turpmāk - programma) veido pasākumu kopums, kas aprakstīts šajā un arī citās Plāna sadaļās (stratēģijās, programmās, nodaļās - sk. 9.1. att.). Atkritumu rašanās novēršanas pasākumi ir ieviešami katrā no materiālu aprites cikla posmiem, kas tieši saista šo programmu ar Rīcības plānu pārejai un aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam148 un konkrētiem rīcību virzieniem un pasākumiem, kas tajā noteikti.
9.1. attēls. Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas sastāvdaļas 9.2. Programmas indikatori Lai veiktu programmas ieviešanas uzraudzību un novērtētu atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas efektivitāti, ir noteikti atkritumu rašanās novēršanas kvantitatīvie indikatori (kvalitatīvie vai kvantitatīvie rādītāji un mērķrādītāji), kas ir arī izmantojami kā šīs Programmas ieviešanas uzraudzības rezultatīvie rādītāji (sk. 9.1. tab.) 9.1. tabula Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu programmas efektivitātes novērtēšanas kvantitatīvie indikatori (rezultatīvie rādītāji)
9.3. Politikas instrumenti un pasākumi atkritumu rašanās novēršanas veicināšanai 9.3.1. Maksājumi un ierobežojumi attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un atkritumu sadedzināšanu Maksājumi un ierobežojumi attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos (SAP) un atkritumu sadedzināšanu, kas veicina atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi, vienlaikus nodrošinot, ka apglabāšana poligonos ir vismazāk vēlamais atkritumu apsaimniekošanas veids. Laika posmā no 2016. gada līdz 2018. gadam SAP pieņemtais kopējais nebīstamo atkritumu apjoms ir būtiski pieaudzis - no 657,8 tūkst. t 2016.gadā līdz 820,2 tūkst. t 2018. gadā. Vienlaikus nešķirotu mājsaimniecības atkritumu daļa šai apjomā ir samazinājusies - no 531,7 tūkst. t 2016.gadā līdz 526.0 tūkst. t 2018. gadā. (sk. 9.2. att.).
9.2. attēls. Sadzīves
atkritumu poligonos pieņemtie galvenie nebīstamo atkritumu veidi
2016.-2018. gadā, t Lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu un pārstrādi, jāturpina palielināt DRN likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonos. 9.3.2. "Maksā, kad izmet" princips "Maksā, kad izmet" ir princips, saskaņā ar kuru atkritumu radītāji maksā par atkritumu apsaimniekošanu, pamatojoties uz faktiski radīto atkritumu daudzumu. Tas ir stimuls pārstrādājamo atkritumu atdalīšanai to rašanās vietā un nešķirotu atkritumu apjoma samazināšanai, kas Latvijā šobrīd tiek piemērots tikai vienā pašvaldībā - Jūrmalā, kur savākto atkritumu svēršanu uzsāka 2018. gada 1. martā. Īpaši svarīgi ir atrast šāda principa piemērošanas optimālo modeli daudzdzīvokļu mājās. Tomēr interese par principa ieviešanu nav guvusi viennozīmīgu atbalstu, kā viens no iemesliem ir arī paredzamais atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums, kas saistīts ar šādas sistēmas ieviešanas un uzturēšanas investīcijām. Šāds maksas pieaugums var izrādīties sociāli nepieņemams risinājums iedzīvotājiem patreizējos apstākļos. Vienlaikus pastāv bažas, ka patērētāja iespējas iegādāties neiepakotu ražotāja preci pašlaik ir ļoti ierobežotas. Šai sakarā risinājums ir saistāms ar Eiropas Jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" īstenošanas ietvaros paredzētajiem tiesību aktiem, kas vērsti uz iepakojuma apjoma samazināšanu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Lai rastu risinājumu par principa "Maksā, kad izmet" ieviešanas iespējām Latvijā, nepieciešams veikt pētījumu, izvērtējot sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas, kā arī resursus, kas būs nepieciešami, lai novērstu nelegālās izgāztuves un atkritumu izmešanu sistēmai nepiederošu atkritumu konteineros (sk. 1.5.2. pasākumu plāna 6. nodaļas 6.1. tabulā). Vienlaikus ir nepieciešams paplašināt atkritumu dalītās vākšanas pakalpojumu pieejamību blīvi apdzīvotās vietās un mikrorajonos, tai skaitā ieviešot atsevišķi savāktu lietotās elektrotehnikas, tekstila un mēbeļu dalītās atkritumu šķirošanas plūsmu, kam ir augsts potenciāls ievērojami samazināt vides piesārņojumu un nešķiroto atkritumu apjomu. Minēto pasākumu realizācija ir paredzēta Plāna 6. nodaļas 6.1. tabulas 2.2. punktā, savukārt nepieciešamais finansējums ir raksturots plāna 7. nodaļas 7.1. tabulas 2. punktā. 9.3.3. Ekonomiskie stimuli produktu ziedošanai Latvijā tiek izmantoti vairāki instrumenti, kas veicina produktu ziedošanu. Ja komersants ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura pilda Kultūras ministrijas deleģētās funkcijas, tas var izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, ko nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Komersanti, kuri ziedo, var izvēlēties vienu no trim UIN atvieglojumu veidiem, proti, ziedojuma apmēra noteikšanai izmantot iepriekšējā gada peļņu, ziedojuma apmēra noteikšanai izmantot iepriekšējā gada darba samaksas apmēru, vai, izmantojot ziedojuma apmēru, samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no dividendēm. No 2020. gada 18. augusta ir spēkā MK noteikumi Nr. 514 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"153. Noteikumi nosaka produktu grupas, to izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kas marķēta ar norādi "Ieteicams līdz ", atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Pārtiku atļauts nodot ziedošanai biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību un ir reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību. Ziedošanai nodot var tikai fasētu pārtiku, kas marķēta ar uzņēmuma izveidotu īpašu skaidri saskatāmu, salasāmu un neizdzēšamu norādi. Savukārt labdarības organizācijām jānodrošina ziedošanai paredzētās pārtikas izsekojamība un uzglabāšanas nosacījumi, ja tādi tiks norādīti marķējumā. MK 2020. gada 17. marta noteikumi Nr. 145 "Prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā mājputnu olas vai ziedo dzīvnieku izcelsmes pārtiku" nosaka prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas mazā daudzumā ziedo saldētu svaigu gaļu, saldētus svaigus un svaigus sagatavotus zvejniecības produktus vai mājputnu olas citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem vai mazā daudzumā piegādā mājputnu olas citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, panta 5. punkta "b" apakšpunkta "ii" un "c" apakšpunktu. Šo noteikumu izpratnē cits mazumtirdzniecības uzņēmums, kam atļauts saņemt ziedošanai paredzēto pārtiku, ir biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija vai tās iestāde, kas nodarbojas ar labdarību un ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību. Saskaņā ar 2020. gada 18. jūnija grozījumiem noteikumos Nr. 104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība" PVD jāreģistrējas arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību un līdz ar to iesaistās pārtikas apritē. Latvijā darbojas Pārtikas banka "Paēdušai Latvijai", kas ir Latvijas Samariešu apvienības vadīta pārtikas programma, kas palīdz trūkumā nonākušiem iedzīvotājiem, izsniedzot pārtikas pakas. To saturu veido no ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju ziedotajiem pārtikas produktiem. Pieņem neierobežotā daudzumā kvalitatīvus, lietošanai derīgus produktus, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt īpašu temperatūru. Produktus, kas ātri bojājas un kuriem istabas temperatūrā ir īss derīguma termiņš, pieņem tikai tādā gadījumā, ja ir iespēja tos ātri nogādāt palīdzības saņēmējam. Pārtikas banka pieņem arī higiēnas un saimniecības preces, piemēram, zobu pastas, zobu birstes, ziepes, veļas pulveri, šampūnu, pamperus un citas preces. Pārtikas pakas tiek dalītas iedzīvotājiem visā Latvijā sadarbībā ar vietējām labdarības organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem. No ziedojumiem netiek ieturēta nekāda starpniecības vai komisijas maksa. Visi ziedojumi pilnā apmērā tiek izlietoti pārtikas paku nokomplektēšanai. Nepieciešams paredzēt iespēju nodrošināt ziedošanu no veikaliem bez labdarības organizāciju starpniecības, veicinot pārtikas atkritumu samazināšanu.154 Līdz ar to nepieciešams precizēt normatīvajos aktos ziedošanas nosacījumus pārtikas un nepārtikas precēm un paplašināt organizāciju loku, kam pārtikas produktu ziedošana varētu būt nepieciešama (piemēram, pansionāti). 9.3.4. Depozīta sistēma Lai veicinātu izmantotā dzērienu iepakojuma efektīvu savākšanu un atgriešanu apritē vai pārstrādi, tiek izmantota depozīta sistēma un citi instrumenti. Grozījumi Iepakojuma likumā nosaka, ka no 2022. gada 1. februāra Latvijā tiks uzsākta depozīta sistēmas piemērošana dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmas piemērošana dzērienu iepakojumam: - veicinās izlietotā iepakojuma apjoma, kas jāapglabā atkritumu poligonā, samazināšanu; - nodrošinās dabas resursu efektīvu izmantošanu, novirzot pārstrādei plastmasas, stikla un metāla dzērienu iepakojumus; - veicinās iedzīvotāju iesaistīšanos iepakojuma apsaimniekošanā. Plānots, ka depozīta sistēma aptvers 7% ko kopēja tirgū laistā iepakojuma daudzuma. 9.3.5. Investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un ekonomiskie stimuli Atkritumu apjoma radīšanas samazināšanu veicina atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā veicamo investīciju pārdomāta plānošana, tostarp izmantojot ES fondus. Šāds pārdomāts investīciju plānojums caurstrāvo visus nacionālā līmeņa plānošanas dokumentus un tas pamatojas uz nozares investīciju vajadzību izvērtējumu, kas regulāri tiek pārskatīts. Nacionālais attīstības plāns 2021-2027. gadam (NAP) paredz, ka nepieciešama rīcība atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzlabošanā. Resursu otrreizējā pārstrāde nodrošinās ekonomikas dažādošanu un palielinās katras resursa vienības lietderīgāku izmantošanu. Atkritumu atkārtota izmantošana, atkritumu daudzuma samazināšana un bezatkritumu dzīvesveids un tā popularizēšana mazinās atkritumu daudzumu un vides piesārņojumu.155 Saskaņā ar NAP, antropogēnā piesārņojuma samazināšana ir sabiedrības atbildīga rīcība, lai mazinātu apkārtējās vides piesārņojumu. Tā ir iespēja mainīt ekonomikas paradigmu, veidot jaunu, klimatneitrālu ekonomiku, izmantojot pieejamos vai radot jaunus tehnoloģiskos risinājumus ekonomikas dažādošanai, atkārtoti izmantojot atkritumus kā izejvielas. ES finanšu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam tika paredzēts piešķirt atbalstu mērķtiecīgai atkritumu apsaimniekošanas direktīvās156 noteikto prasību īstenošanai, kā arī visas nozares attīstību veicinošām darbībām, lietderīgai atkritumu kā resursu izmantošanai, kas īstenojama, paplašinot atkritumu dalītu vākšanu un stimulējot pārstrādi (sk. 9.2. tabula). 9.2. tabula ES fondu atbalsts atkritumu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un reģenerācijai periodā no 2014. līdz 2020. gadam
9.3.6. Zaļais publiskais iepirkums ZPI ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju. Šis risinājums palīdz: - samazināt ietekmi uz vidi - katra nopirktā prece vai pakalpojums atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās; - veicināt sociālus uzlabojumus - ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, samazinot toksisko ķīmisko vielu saturu tīrīšanas līdzekļos uzlabo dzīves un darba vides apstākļus, transports ar samazinātu izmešu apjomu veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos un saslimstības ar elpvadu slimībām riska samazināšanos; - panākt ietaupījumus budžetā - plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek veikts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju. ZPI ir viens no ES vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās kļūst prioritārs uzdevums arī Latvijā. ZPI normatīvo ietvaru kopš 2004. gada veido divas publiskā iepirkuma direktīvas,157, 158 kas paredz vides nosacījumu iekļaušanu iepirkuma procedūrās, ja iepirkums pārsniedz noteiktu robežlielumu (slieksni). No 2017. gada 1. jūlija ir spēkā MK 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība"159. Šo noteikumu 1. pielikumā noteiktas septiņas obligātās preču un pakalpojumu grupas (biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un IKT infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli), kurām ZPI ir jāpiemēro obligāti. Savukārt minēto noteikumu 2. pielikumā ir definēti ZPI kritēriji 14 preču un pakalpojumu grupām, bet 3. pielikumā - metodoloģija aprites cikla izmaksu aprēķinam enerģiju patērējošām precēm. ZPI īpatsvara pieaugumā Latvijā iezīmējās pozitīvas tendences. Saskaņā ar IUB datiem 2019. gadā ZPI īpatsvars jau veidoja 17,3% no visiem iepirkumiem finansiālā izteiksmē, kas veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu jeb 515 milj. euro. Pēc iepirkumu skaita tas veido 13,2% jeb gandrīz 1500 iepirkumus. ZPI vadlīnijas ir jau aktualizētas un tajās ir integrēti aprites ekonomikas principi, kā piemēram, veicināta nolietotu riepu pārstrāde un izmantošana atpūtas un sporta infrastruktūras iepirkumos. Arī turpmāk ZPI vadlīnijās arvien vairāk tiks integrēti aprites principi. 9.3.7. Pasākumi, ar ko ierobežo subsīdijas, kuras neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir noteikta atkritumu apsaimniekošanas hierarhija. Minētais princips ir nostiprināts arī normatīvajos aktos160 attiecībā uz ierobežojumiem ES struktūrfondu izmantošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kuras atrodas atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā posmā - atkritumu apglabāšanai poligonos. Normatīvie akti paredz, ka atbalsts no ES struktūrfondiem netiek piešķirts: 1) darbībām, kas palielina poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu; 2) manuālo un mehānisko atkritumu šķirošanas (apstrādes) iekārtu iegādei vai uzlabošanai; 3) iekārtu izveidei, kas nav iekļautas pārstrādes iekārtas kompleksā un kuru darbības rezultātā atkritumi netiek pārstrādāti; 4) atkritumu reģenerācijai, kas nav pārstrāde, un tādām atkritumu pārstrādes darbībām, kurās pārstrādes process ilgst vairāk nekā trīs gadus; 5) pārstrādāšanai materiālos, kas izmantojami par degvielu vai kurināmo. 9.3.8. Fiskālo pasākumu vai citu līdzekļu izmantošana, lai veicinātu produktu un materiālu, kas ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādāti, izmantošanu Nākamajā ES fondu finansējuma plānošanas periodā 2021.-2027. gadam paredzēts atbalstīt darbības šādās jomās: - Uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas aprites ekonomikas principu ieviešana ražošanā un pakalpojumos, veicinot atkritumu apjoma mazināšanas procesus, samazinot materiālu ietilpību un palielinot pārstrādājamību un ilglietojamību (atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība), attīstot racionālu izejvielu un resursu izmantošanu, veicinot pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos ("safe by design"), otrreizēju un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju, ieviešot ekodizaina principus preču ražošanā, materiālu un iepakojuma izmantošanā, veidojot inovatīvus aprites uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu, kā arī veicinot industriālo simbiozi, atbalstāmajos projektos paredzot informēšanas un publicitātes pasākumus atbilstoši finansējuma avotu nosacījumiem. Atbalsta sniegšanu aprites ekonomikas principu ieviešanai un attīstībai lielākoties paredzēta maziem un vidējiem uzņēmumiem; - Vietējā līmeņa atkritumu radīšanas samazināšanas, preču labošanas pakalpojumu attīstības un aprites ekonomikas veicināšanas pasākumi. Ekodizains ir produktu un pakalpojumu projektēšana, lai minimizētu ietekmi uz vidi visā dzīves ciklā, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo funkcionalitāti, kvalitāti, izmaksas un estētisko izskatu. Ekodizaina mērķis ir samazināt resursu patēriņu, izmantot videi draudzīgus materiālus, optimizēt produkta ražošanu, izplatīšanu un lietošanu, kā arī nodrošināt tā pienācīgu apsaimniekošanu aprites cikla beigās - atjaunošanu, apstrādi vai noglabāšanu. Ar ekodizaina metožu palīdzību var novērst un samazināt produkta nelabvēlīgo ietekmi uz vidi visā tā dzīves ciklā - sākot no izejvielu ražošanas un piegādes, produkta ražošanas, iepakošanas, piegādes, lietošanas un nonākšanos atkritumos. Vērtējamās ietekmes - globālā pasiltināšanās, paskābināšanās, resursu pārtēriņš, biodaudzveidības samazināšanās, toksisko vielu klātbūtne atmosfēras, kā arī iekštelpu gaisā un ūdenī, ozoņa slāņa noārdīšanās u.c. Ekodizaina pieeja īsteno ilgtspējīgas attīstības principu, jo novērš piesārņojumu, pirms tas ir radies. Direktīvā 2008/98/EK ir ietverti nosacījumu, kas uzliek par pienākumu jebkurai personai, kas pirmo reizi lieto tādu materiālu, kas atzīts par atkritumu statusu zaudējušu, vai izplata to tirgū (pirmreizēji), jānodrošina, ka materiāls atbilst normatīvajām prasībām, kas izriet no produktu un ķīmisko vielu regulējuma. Plāna 2.5.5. nodaļā ir sniegta informācija par atkritumu beigu statusa piemērošanu, un 6. nodaļas 6.1. tabulā ietverti plānotie pasākumi. Pasākumi saistībā ar pārstrādāto materiālu saturu iepakojumā ir apskatīti plāna 10. nodaļā par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem attiecībā uz iepakojumu. 9.3.9. Atbalsts pētniecībai un inovācijām modernajās pārstrādes tehnoloģijās un atjaunošanā Latvijā tiek īstenota Klasteru programma, kurā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums ir vairāk nekā 5 milj. eiro. Klasteru programmas mērķis ir veidot sadarbības tīklu, kurā komersanti apvienojas ar pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizācijām. Šāda sadarbība tiek veicināta, lai paaugstinātu komersantu konkurētspēju, palielinātu eksporta apjomu un attīstītu inovācijas un jaunu produktu veidošanos. Projektu iesniedzēji šajā programmā ir biedrības vai nodibinājumi, kas pārstāv ne mazāk kā 20 savstarpēji nesaistītus sīkos (mikro), mazos un vidējos komersantus (klastera dalībniekus), kā arī tiem jāspēj nodrošināt dalībnieku skaita turpmāka palielināšana. Inovāciju atbalstam pieejamas arī citas programmas, t.sk. atbalsts zinātniskajām institūcijām pētniecisko izstrādņu komercializācijai, atbalsts uzņēmumiem inovācijas vaučera veidā, atbalsts Kompetences centru programmas ietvaros, atbalsts eksperimentālu ražošanas iekārtu izstrādei un uzstādīšanai, atbalsts nodarbināto apmācībām u.c., kā arī paredzēts ieviest Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada programmu "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi", kuras ietvaros atbalsts pieejams MVU zaļo tehnoloģiju, kā arī IKT izstrādei un ieviešanai ražošanā. 9.3.10. Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana atkritumu apstrādē Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un MK 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" atļaujas nosacījumu pārskatīšana un iekārtas darbības atbilstība labākiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem (LPTP) jānodrošina ne vēlāk kā četru gadu laikā pēc attiecīgo secinājumu publicēšanas. Operatoram ir jāizvērtē iekārtas darbības atbilstība, nepieciešamie pārveidojumi, jāsastāda plāns prasību ieviešanai un jāvēršas VVD ar iesniegumu par atļaujas nosacījumu pārskatīšanu piesārņojošas darbības veikšanai. VVD, pārskatot atļaujas nosacījumus piesārņojošas darbības veikšanai, ņem vērā visus jaunos vai atjaunotos secinājumus par LPTP, kas piemērojami iekārtā. 9.3.11. Sabiedrības apziņas veicināšana Latvijā regulāri tiek īstenoti pasākumi sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas, jo īpaši attiecībā uz dalīto savākšanu, atkritumu rašanās novēršanu un piegružojuma mazināšanu, un šo jautājumu integrēšana izglītībā un apmācībā. Dažādas sabiedrības grupu iniciatīvas sociālajos medijos popularizē videi draudzīgus patērētāju uzvedības modeļus un izvēles, piemēram, biedrība "Zero waste", kuras ietvaros domubiedru grupas dalās pieredzē kā samazināt ikdienā radīto atkritumu apjomu, pievēršot uzmanību saviem patēriņa un iepirkšanās paradumiem. Līdzīgi darbojas arī kopienu izpārdošanas (krāmu) tirdziņi. Tādu organizāciju kā biedrība "Repair cafe Rīga" u.c. galvenais mērķis ir caur dažādiem pasākumiem popularizēt ideju par mantu labošanu. Savukārt beziepakojuma veikali popularizē iepakojuma samazināšanas un atkārtotas lietošanas pieeju. Būtiskas ir iniciatīvas pārtikas atkritumu apjoma samazināšanā, kur nozīmīga loma ir NVO projektiem, īpaši biedrības "Vides izglītības fonds" ieviestajai starptautiski atzītai Ekoskolu programmai, kuru ietvaros ar panākumiem ir īstenotas iniciatīvas pārtikas atkritumu samazināšanai daudzās Latvijas izglītības iestādēs, un arī biedrībai "Zaļā brīvība", kas organizē un piedalās dažādos atkritumu (gan pārtikas, gan industriālo) samazināšanas projektos un attīsta iniciatīvas vides un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai veicinātu sabiedrības informētību par atkritumiem kā resursu ar vērtību, VARAM ir atbalstījusi informatīvo kampaņu un attiecīgu materiālu un tīmekļa vietņu izstrādi, piem., "www.neizmet.lv" un "Izmests miskastē nav pazudis". VVD strādā pie interaktīvas kartes par atkritumu dalītas vākšanas vietām "Šķiro viegli". Savstarpēja atkritumu statistikas datu bāzu sasaiste, tostarp ar jauniem digitāliem risinājumiem, starp kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas atkritumu apsaimniekošanā, var būtiski uzlabot izsekojamību materiālu plūsmām un kļūt par efektīvu rīku informācijas pieejamības uzlabošanai par izmantojamiem resursiem. Digitālo tehnoloģiju izmantošana ir nozīmīgs instruments aprites ekonomikas veicināšanai, tāpēc pasākumi tiek ieviesti sinerģijā ar Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam plānotajiem pasākumiem atkritumu un materiālu plūsmas uzskaites uzlabošanai komersantu, pašvaldību un valsts līmenī, kas veicinās statistikas izmantošana informētas politikas veidošanā. Tāpēc arī turpmāk nepieciešams turpināt esošo sistēmu darbības uzturēšanu un pilnveidošanu, nodrošinot savstarpēju informācijas apmaiņu starp tām. Tas attiecas uz šādām sistēmām: - VVD sistēma "TULPE"; - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma; - Vides SOS; - Valsts informācijas sistēma par vides statistiku; - Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrs; - Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrs; - Jaunveidojamā pārtikas uzskaites sistēmu; - Atkritumu šķirošanas tīmekļa vietne www.skiroviegli.lv. 9.3.12. Dialogs, sadarbība un brīvprātīgās vienošanās Vides aizsardzības likums paredz brīvprātīgu vienošanos un līgumu slēgšanu vides mērķu sasniegšanai. VARAM izvērtēs šādu līgumu slēgšanas iespējas attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanas pasākumu veikšanu tautsaimniecības nozarēs, no savas puses piedāvājot sniegt informatīvu un publicitātes atbalstu līguma ietvaros veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem. 2020. gadā noslēgti šādi sadarbības memorandi: ‒ Ilgtspējīgas būvniecības atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā, aprites ekonomikas plāna mērķtiecīgā ieviešanā būvniecībā, komersantu nelegālu darbību izbeigšanā, efektīvā dabas resursu izmantošanā, otrreizēju izejvielu izmantošanā un būvniecības atkritumu efektīvā apsaimniekošanā starp VARAM, VVD, SIA "Clean R", LASUA, LPS, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Būvmateriālu ražotāju asociāciju un EM; ‒ Ilgtspējīgas tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un ieviešanā starp VARAM, LTRK, LDDK, VVD, VRUA, LASUA, LASA, biedrība "Latvijas Sarkanais krusts", SIA "Rimi Latvia", SIA " R.D.A". VARAM īsteno nepārtrauktu dialogu un sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm atkritumu apsaimniekošanā, izmantojot Atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu darba grupu un Vides konsultatīvo padomi. VARAM eksperti regulāri piedalās dažādos forumos un pasākumos, piemēram, pasākumā LAMPA, zaļā dzīves veida popularizēšanas aktivitātēs, atbalsta publicitātes un informatīvos pasākumus no valsts budžeta programmas "Latvijas Vides aizsardzības fonds". 9.4. Plānotie atkritumu rašanās novēršanas pasākumi Pasākumi tiek ieviests sinerģijā ar Rīcības plānā aprites ekonomikas veicināšanai 2020.-2027. gadam161 plānotajiem pasākumiem, it īpaši šādiem pasākumiem: 1) Ekodizaina principu attīstība ražošanā un produktu izstrādē, izglītībā un inovācijās saistībā arī ar produktu politikas pilnveidošanu; 2) Atbalsta instrumentu izstrāde jaunu biznesa modeļu veicināšana preču ražošanā un izplatīšanā; 3) Atbalsts produktu atkārtotai izmantošanai un labošanai, tostarp jo īpaši attiecībā uz EEI, tekstilmateriāliem un mēbelēm, kā arī iepakojumu, būvmateriāliem un būvniecībā izmantojamiem produktiem. Plāna īstenošanas gaitā paredzētie atkritumu novēršanas pasākumi, kas ir sagrupēti pa galvenajām materiālu plūsmām, ir uzskaitīti 9.3. tabulā. Vienlaikus jāņem vērā, ka atsevišķi atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, kas attiecas uz pārtikas atkritumu plūsmu, ir detāli aprakstīti Plāna 10. nodaļā Pārtikas atkritumu novēršanas programma. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem atbilst arī 12. nodaļā Preču otrreizējas izmantošanas un labošanas pakalpojumu attīstības programmā aprakstītā situācija un tās analīzē pamatotie pasākumi, kuri ir iekļauti arī Plāna 6. nodaļas 6.1. tabulā. 9.3. tabula Atkritumu rašanās novēršanas programmas 1. daļa: pasākumi pa galvenajām materiālu plūsmām162
9.4. tabula Kopsavilkums par Programmas 1. daļas pasākumu atbilstību Plāna mērķiem
9.4.1. Pasākumi piegružošanas mazināšanai Rīcību jūru piesārņojošo atkritumu (JPA) rašanās novēršanai paredz 2016. gadā MK apstiprinātās "Pasākumu programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020. gadā"170 rīcības virziens "Atkritumu rašanās novēršana, informācijas bāzes pilnveidošana, sabiedrības informētības līmeņa celšana (attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā171 noteiktā kvalitatīvā raksturlielumu Nr. 10 "Jūru piesārņojošie atkritumi")" ietver 5 pasākumus atkritumu mazināšanai un novēršanai, tostarp sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, ko līdztekus atkritumu sabiedriskajam monitoringam pludmalē īsteno Vides izglītības fonds ikgadējās kampaņas "Mana jūra" ietvaros. Iegūtie monitoringa dati tiek izmantoti jūras vides stāvokļa novērtēšanai, tiek ziņoti EK un HELCOM. Latvijas situācija JPA jomā vērtējama kā neatbilstoša, turklāt tendence nacionālā līmenī ir negatīva. ES Aprites ekonomikas veicināšanas mērķu kontekstā satraucošs ir arī pieaugošais plastmasas materiālu īpatsvars piekrastes atkritumos un to dominance izplatītāko atkritumu veidu sastāvā. Būtisks priekšnoteikums situācijas uzlabojumiem tādēļ ir ne tikai starptautisko saistību izpilde datu apkopošanā, bet arī turpmāks darbs sabiedrības izglītošanā un iesaistē, kā arī zināšanu paaugstināšanā prioritārās mērķauditorijās (pašvaldības, piekrastes uzņēmumi) par rīcībām JPA problēmas novēršanai. Ievērojot minēto, nepieciešams turpināt un pilnveidot Vides izglītības fonda ikgadējo kampaņu "Mana jūra", kas tiek īstenota kopš 2012. gada. 2019. gadā fonds ir izstrādājis vadlīnijas pašvaldībām par rīcībām jūru piesārņojošo atkritumu plūsmu novēršanai no prioritārajiem sektoriem, ieskaitot labās prakses piemēru apkopojumu no Baltijas jūras reģiona un citām valstīm. Savukārt pasākumi jūras piegružojuma (jūru piesārņojošo atkritumu), kas rodas uz sauszemes, mazināšanai, ir izstrādāti, balstoties uz HELCOM Reģionālais rīcības plānu jūru piesārņojošo atkritumu mazināšanai (HELCOM rekomendācija 36/1 (2015.) "Regional Action Plan on Marine Litter", pielikums172, kas ir detāli aprakstītas Pasākumu programmā laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020.gadam (MK 13.07.2016. rīkojums Nr. 393), 3. Rīcības virziena (RV), kas izriet no nospraustā jūras vides mērķa "(JVM6) Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu", sasniegšanai "RV3 Atkritumu rašanās novēršana, informācijas bāzes pilnveidošana, sabiedrības informētības līmeņa celšana". Ievērojot, ka Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai tiks precizēta un turpinātā arī šī Plāna darbības laikā, 9.5. tabulā, kas ietver plašāku pasākumu kopumu jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai, ir apkopotas arī tās galvenās rīcības ar jūras piegružojuma, kas rodas uz sauszemes, mazināšanai un ir svarīgas šī Plāna mērķu sasniegšanai. 9.5. tabula Atkritumu rašanās novēršanas programmas 2. daļa: Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai
9.6. tabula Kopsavilkums par Programmas 2. daļas pasākumu atbilstību Plāna mērķiem
2016. gada 23. janvārī LVIF un VARAM ir noslēgta vienošanās par sadarbības ietvaru, kurā kā viena no prioritārajām sadarbības sfērām tika atzīta kampaņas "Mana Jūra" īstenošana, "veidojot nacionālo sabiedriskā monitoringa sistēmu jūras piesārņojošo atkritumu jomā un nacionālās Adopt the Beach sistēmas izveidē saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 36/1 (2015) "Reģionālais rīcības plāns jūru piesārņojošo atkritumu jomā" un ANO Vides programmas metodiku". Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvai 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā179 pasākumi piegružošanas novēršanai iekšzemes ūdenstilpju tuvumā ir ietverti Daugavas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā un plūdu riska pārvaldības plānā 2016.-2021.gadam180, Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā un plūdu riska pārvaldības plānā 2016-2021.gadam181, Lielupes upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā un plūdu riska pārvaldības plānā 2016.-2021. gadam182, un Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā un plūdu riska pārvaldības plānā 2016.-2021. gadam183. 9.4.2. Atkārtotas izmantošanas apjomu mērījumi Atkārtotas izmantošanas mērījumi uzsākti 2020. gadā un tiks turpināti visā Plāna īstenošanas laikā. Tie tiks veikti atbilstoši Eiropas Komisijas deleģētajam lēmumam184, ar kuru nosaka kopīgu metodoloģiju, ziņošanas formātu un kvalitātes pārbaudes ziņojuma formātu attiecībā uz produktu atkārtotu izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/98/EK. Pārtikas atkritumu apjomu mērījumi detāli aprakstīti 10. nodaļā "Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programma". Pārtikas atkritumu mērīšana tiks veikta atbilstoši EK 2019. gada 3. maija Deleģētajam lēmumam 2019/1597, ar ko attiecībā uz vienveidīgai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai paredzētu vienotu metodiku un obligātām kvalitātes prasībām papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK. Izvērtējums par atkritumu rašanās pasākumu piemēru un citu attiecīgo pasākumu lietderību Latvijas situācijas kontekstā, kas sagatavots atbilstoši EK prasībām par šāda izvērtējuma nepieciešamību, ir apkopots 9.6. tabulā. Atkritumu rašanās pasākumu piemēru un citu attiecīgo pasākumu lietderības izvērtējums ir veikts, izmantojot ekspertu vērtēšanas metodi, kas balstās uz datu un informācijas analīzi un sintēzi. 9.6. tabula Izvērtējums par atkritumu rašanās pasākumu piemēru un citu attiecīgo pasākumu lietderību
10. PĀRTIKAS ATKRITUMU RAŠANĀS NOVĒRŠANAS PROGRAMMA Pārtikas atkritumu (turpmāk - PA) rašanās novēršanas programma 2021.-2028. (turpmāk - Programma) ir daļa no Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028., tā ietvaros izstrādātās Atkritumu rašanās novēršanas programmas. PA programma ir viens no instrumentiem, lai sistēmiski īstenotu pasākumus un sasniegtu mērķus, kuri noteikti Direktīvā 2008/98/EK, tostarp Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteikto mērķrādītāju - līdz 2030. gadam uz pusi samazināt PA daudzumu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patēriņa līmenī un samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs, tostarp zudumus pēc ražas novākšanas. Dažādu iemeslu dēļ, pārtika tiek izmesta un izšķērdēta (rodas pārtikas pārpalikumi) visos pārtikas aprites ķēdes posmos - primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā arī mājsaimniecībās. Viena trešā daļa no pasaulē saražotās pārtikas - apmēram 1,3 miljardi t gadā - tiek izmesta atkritumos186, kas veido aptuveni 30 % no saražoto produktu daudzuma. Ar šo izmestās pārtikas daudzumu varētu pabarot 3 miljardus cilvēku. Īpaši saistoši tas būtu tiem 821 milj. no 7,7 miljardiem pasaules iedzīvotāju, kam 2017. gadā pārtika nav bijusi pieejama pietiekošā daudzumā187. Pārtikas izšķērdēšana lielākoties ir cilvēku lēmumu un rīcības rezultāts. Tāpēc pārtikas pārprodukcija un izmešana atkritumos ir vērtējama arī no ētiskas rīcības skatu punkta un no atbildības par globālajām problēmām. ES katru gadu tiek izšķērdēti gandrīz 90 milj. t. pārtikas - rodas pārtikas pārpalikumi jeb vidēji 180 kg pārtikas produktu uz vienu iedzīvotāju188. Tas veido ap 20% no visiem saražotajiem pārtikas produktiem, un ar to ražošanu saistītās izmaksas sasniedz 143 miljardus eiro189. Izniekota pārtika (pārtikas pārpalikumi) nav tikai ekonomisks zaudējums - izšķiesta nauda. Atkritumos izmestai pārtikai (pārtikas pārpalikumiem) ir ievērojama ietekme uz vidi un klimatu. PA mazināšana ir svarīga saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, pārtikas un vides ilgtspēju. Izniekotai pārtikai ir arī sociāla ietekme, kas izpaužas kā pārtikas audzēšanā, pārstrādē, ražošanā, transportēšanā un tirdzniecībā iesaistītā darbaspēka resursa izniekošana. Ja pārtika tiek izmesta atkritumos, neapēstās pārtikas audzēšanai un ražošanai nevajadzīgi tiek noplicināti un izšķērdēti dabas resursi, apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un izniekota no dabas resursiem iegūtā enerģija. PA un pārpalikumi veido aptuveni 35% no nešķirotiem sadzīves atkritumiem.190 PA sadaloties, rodas fotoķīmiskie oksidanti un siltumnīcefekta gāzes (turpmāk - SEG). Atsevišķi emisijas no PA netiek aprēķinātas, tās ietilpst apakšsektorā atkritumu apglabāšana. 2018. gadā 4,7% no kopējām valsts SEG emisijām veidoja atkritumu apsaimniekošana, kas ietver arī PA apsaimniekošanu. Tās ietver CH4 emisijas no atkritumu apglabāšanas, kas veido vairāk kā pusi (69,6%) no kopējām SEG emisijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā, CH4 un N2O emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes (8,7% no kopējām atkritumu apsaimniekošanas emisijām)191. Tiesiskais pamats programmas izstrādāšanai ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK192 par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (turpmāk - Direktīvas 2008/98/EK) 29. panta 2.a punkts, kurš nosaka, ka dalībvalstis savās atkritumu rašanās novēršanas programmās iekļauj īpašas PA Programmas. Ņemot vērā Direktīvu 2008/98/EK un jo īpaši tās 9. panta pirmā punkta g) un h) apakšpunktos noteikto - dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, ar kuriem tiek samazināta PA rašanās visos tās aprites ķēdes posmos, lai tādējādi palīdzētu sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi; tiek veicināta pārtikas ziedošana un cita veida sadalīšana cilvēku patēriņam, priekšroku dodot tās izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas precēs. Lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu, nepieciešams katrā posmā ierobežot pārtikas pārpalikumu rašanos un, ja tie tomēr radušies, atgūt pārtikas pārpalikumus un nodrošināt vislietderīgāko pārtikas resursu izlietojumu saskaņā ar atkritumu rašanās novēršanas hierarhiju. ES 2018. gada jūlijā stājās spēkā pārskatīts tiesiskais regulējums atkritumu jomā15, kas saistībā ar bioloģiskajiem atkritumiem, t.sk. PA, ietver jaunus, vērienīgus pārstrādes rādītājus, vienkāršākas un saskaņotākas definīcijas un aprēķina metodes un pārstrādāto materiālu un blakusproduktu precizētu tiesisko statusu, stingrākus noteikumus un jaunus pienākumus saistībā ar bioloģisko atkritumu dalītu savākšanu, kā arī stingrākus atkritumu rašanās novēršanas un atkritumu apsaimniekošanas pasākumus attiecībā uz PA. Pārtikas izšķērdēšana un tās ietekme uz ekonomisko, vides un sociālo ilgtspējību nozīmē, ka šīs programmas īstenošana ir jāsaista ar citām valsts iniciatīvām, kuru mērķi ir vai nu papildinoši, vai sakrīt, piemēram, ar Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu un ar Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam166, arī ar Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030.193 10.1. Situācijas raksturojums pārtikas atkritumu jomā Darbību veikšanā ar PA uzņēmumiem ir saistoši šādi likumi: Pārtikas aprites uzraudzības likums, Dzīvnieku barības aprites likums, Veterinārmedicīnas likums, Farmācijas likums, Atkritumu apsaimniekošanas likums. Attiecīgie uzņēmumi ir pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - PVD) uzraudzībai un Zemkopības ministrijas kompetences jomas regulējošajiem normatīvajiem aktiem. PVD reģistrē, atzīst vai licencē šo uzņēmumu saimniecisko darbību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/851194 PA ir visu veidu pārtika, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002195 2. pantā, kas kļuvusi par atkritumiem. Pārtika (jeb pārtikas produkts) Regulā Nr. 178/2002 definēta kā jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā. Pie "pārtikas" pieder196 dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens, kas apzināti pievienotas pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā. Atbilstoši šai definīcijai atlasītas noteiktas atkritumu klasifikatora klases, kas tiek izmantotas radīto un apsaimniekoto PA daudzuma noteikšanai (sk. 10.1. tab.). 10.1. tabula PA klasifikatora klases197
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
