Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 353

Rīgā 2017. gada 20. jūnijā (prot. Nr. 31 18. §)
Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – zaļais iepirkums) principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā iepirkuma prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību;

1.2. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti (1. pielikums);

1.3. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus var izmantot būvdarbu, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā (2. pielikums);

1.4. aprites cikla izmaksu metodiku enerģiju patērējošām precēm (3. pielikums).

2. Zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, ko iekļauj publiskā iepirkuma dokumentācijā, piemēro konkrētai preču un pakalpojumu grupai vai būvdarbiem izvirzītajām vides prasībām un kritērijiem, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma atbilstību zaļā iepirkuma principiem.

3. Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.

4. Atbildīgā iestāde par zaļā iepirkuma piemērošanas kārtību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Zaļā iepirkuma piemērošanas kārtība

5. Preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumā ievēro šādus zaļā iepirkuma principus:

5.1. videi draudzīgāks iepirkums – vides un cilvēku veselības aizsardzības apsvērumiem jābūt vispārpieņemtai publisko iepirkumu prakses sastāvdaļai līdzās preces, pakalpojuma vai būvdarbu drošībai, cenai, darbības rādītājiem un pieejamībai;

5.2. kaitējuma novēršana – vides aizsardzības apsvērumi jāievēro no iepirkuma procesa sākuma, cenšoties laikus novērst vai samazināt potenciālo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai;

5.3. aprites cikla skatījums – preces, pakalpojuma vai būvdarbu ietekme uz vidi jāskata to aprites ciklā, sākot ar izejvielu izcelsmi, ražošanu, piegādi un lietošanu un beidzot ar preču nokļūšanu atkritumos un to utilizāciju. Izmaksas jāvērtē, sākot ar preču iegādes izmaksām, bet ņemot vērā arī to lietošanas, apkopes un aprites cikla beigu izmaksas;

5.4. ietekmju uz vidi salīdzinājums – jāņem vērā būtiskākās ietekmes, vadoties no videi un cilvēku veselībai nodarītā kaitējuma lieluma, atgriezeniskuma, ģeogrāfiskā mēroga un citiem faktoriem;

5.5. informācija par vides aizsardzības pasākumiem – prasībām un kritērijiem, kurus publiskajā iepirkumā izmanto preču, pakalpojumu vai būvdarbu ietekmes uz vidi samazināšanai, jābūt precīzi formulētiem un objektīvi izmērāmiem, norādot atbilstošas atbilstības pārbaudes metodes.

6. Preču un pakalpojumu grupas, kurām publiskajā iepirkumā obligāti jāpiemēro zaļais iepirkums, un piemērojamās zaļā iepirkuma prasības un kritēriji noteikti šo noteikumu 1. pielikumā. Zaļā iepirkuma prasības un kritērijus brīvprātīgi piemēro būvdarbiem, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupām publiskajā iepirkumā (2. pielikums), pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam iepriekš izvērtējot savas iespējas un videi draudzīgu alternatīvu pieejamību tirgū.

7. Preču un pakalpojumu grupām vai būvdarbiem, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. un 2. pielikumā, zaļo iepirkumu var piemērot, iepirkuma procedūrā un iepirkumā integrējot nosacījumu par ekomarķējumu un, ja attiecināms, vides vadības standartu kā pierādījumu būvdarbu, preču vai pakalpojumu atbilstībai noteiktajām īpašībām.

8. Papildus šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktajam preču, pakalpojumu vai būvdarbu publiskajā iepirkumā var izmantot arī citas zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, ja tie attiecināmi uz iepērkamo preču un pakalpojumu grupu vai būvdarbiem, nodrošina brīvu preču un pakalpojumu kustību, vienādas iespējas piegādātājiem, atklātību un prasību samērību un nepieļauj diskrimināciju.

9. Šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteikto zaļā iepirkuma prasību un kritēriju piemērošanā pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ieteicams izmantot atbildīgās iestādes izstrādātās vadlīnijas, kuras pieejamas atbildīgās iestādes tīmekļvietnes zaļā iepirkuma sadaļā.

10. Nosakot zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, izstrādā un pretendentiem dara zināmu metodi to atbilstības pārbaudei. Pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma nolikumā norāda, kāda veida atbilstības apliecinājumus piegādātāji var iesniegt, un pievieno to indikatīvo sarakstu, kā arī norāda, ka tiks pieņemti arī citi līdzvērtīgi apliecinājumi. Atbilstības pārbaudes metodes šo noteikumu 1. un 2. pielikumā ietvertajām zaļā iepirkuma prasībām un kritērijiem norādītas atbildīgās iestādes izstrādātajās vadlīnijās.

11. Enerģiju patērējošu preču grupām, kuras iekļautas šo noteikumu 1. pielikumā, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izmantot aprites cikla izmaksu aprēķinu:

11.1. aprites cikla izmaksas, kas ir saistītas ar attiecīgās preces iegādi un lietošanu, izsaka naudas izteiksmē un aprēķina, izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā minēto metodiku;

11.2. iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina veikšanai nepieciešamos datus un nosaka, ka piegādātājs piedāvājumā iekļauj attiecīgās preces aprites cikla izmaksu aprēķina rezultātus, piemēram, izdruku no atbildīgās iestādes tīmekļvietnē pieejamā aprites cikla izmaksu aprēķina kalkulatora.

12. Pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, iegādājoties centralizēto elektronisko iepirkumu sistēmā šo noteikumu 1. pielikumā iekļautās preces un pakalpojumus, ja iespējams, izvēli veic no videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu piedāvājuma.

13. Pasūtītājam ir pienākums reizi ceturksnī (līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim) iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā pārskatu par pārtikas produktu piegādes līgumiem, kas iepriekšējā ceturksnī noslēgti, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 19. panta trešo daļu. Pārskatā iekļauj informāciju par iepirkuma priekšmetu, piegādātājiem, ar kuriem noslēgts līgums, līgumcenām, kā arī informāciju par zaļā iepirkuma principu ievērošanu. Piegādes līgumu pārskatu sagatavo un iesniedz, izmantojot atbilstošos Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejamos elektroniskos līdzekļus.

III. Zaļā iepirkuma īstenošana, uzraudzība un novērtēšana

14. Atbildīgā iestāde:

14.1. izstrādā zaļā iepirkuma vadlīnijas tām preču un pakalpojumu grupām un būvdarbiem, kuriem šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, un nodrošina to pieejamību savā tīmekļvietnē. Vadlīnijās norāda katrai preču un pakalpojumu grupai un būvdarbiem atbilstošo zaļā iepirkuma prasību un kritēriju formulējumu, metodes prasību un kritēriju atbilstības pārbaudei, kā arī citu nepieciešamo informāciju zaļā iepirkuma piemērošanai;

14.2. izstrādā un atbilstoši nepieciešamībai aktualizē metodiku aprites cikla izmaksu aprēķinam enerģiju patērējošām precēm;

14.3. nodrošina zaļā iepirkuma apmācības un metodisku atbalstu;

14.4. izveido un savā tīmekļvietnē uztur atsevišķu zaļā iepirkuma sadaļu ar nepieciešamo informāciju, kā arī nodrošina šīs informācijas periodisku pārskatīšanu un aktualizēšanu;

14.5. nodrošina zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu:

14.5.1. nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā;

14.5.2. apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

14.5.3. reizi gadā līdz 1. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.

15. Atbildīgā iestāde sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, centralizēto iepirkumu institūciju, nozaru ministrijām un Centrālo statistikas pārvaldi nodrošina šo noteikumu 14. punktā minēto funkciju izpildi.

16. Centralizēto iepirkumu institūcija:

16.1. nodrošina videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu izveidi un pastāvīgu darbību, prioritāti atvēlot tām preču un pakalpojumu grupām, kuras iekļautas šo noteikumu 1. pielikumā;

16.2. videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu preču piegādātājiem izvirza zaļā iepirkuma prasības atbilstoši šiem noteikumiem.

IV. Kontroles kārtība

17. Kontroli par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību noslēgtā zaļā iepirkuma līguma nosacījumiem veic nozares institūcija, kuras funkcijās ietilpst nozares uzņēmumu zaļā iepirkuma līgumu izpildes uzraudzība un kontrole.

18. Kontroli par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību zaļā iepirkuma līgumā noteiktajiem kritērijiem un normatīvo aktu prasībām veic izlases kārtībā vai pēc pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma. Kontroli veic šādā kārtībā:

18.1. preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc uzraudzības institūcijas amatpersonu pieprasījuma uzrāda pieprasītos dokumentus, kā arī sniedz visu informāciju, kas saistīta ar piegādātajām precēm vai sniegto pakalpojumu;

18.2. uzraudzības institūcijas amatpersonas pārbauda preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja iesniegtos dokumentus un citu informāciju par piegādātajām precēm vai sniegto pakalpojumu;

18.3. ja no iesniegtajiem dokumentiem uzraudzības institūcija nevar iegūt pietiekamus pierādījumus par piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma atbilstību noslēgtā zaļā iepirkuma līguma nosacījumiem vai uzraudzības institūcijai ir pamatotas aizdomas par faktiski piegādāto vai pakalpojumu sniegšanā izmantoto preču neatbilstību piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajai informācijai, preču faktiskās kvalitātes noskaidrošanai uzraudzības institūcija organizē paraugu ņemšanu;

18.4. paraugu ņemšanā piedalās uzraudzības institūcijas pārstāvis un tā uzņēmuma pārstāvis, kurā ņem paraugu. Ja uzņēmuma pārstāvis atsakās piedalīties, paraugus ņem bez viņa klātbūtnes;

18.5. par paraugu ņemšanu sastāda aktu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un uzraudzības institūcijas noteiktajai kārtībai;

18.6. par pārbaudes rezultātu objektivitāti ir atbildīga persona, kura parakstījusi pārbaudes atzinumu. Ja pārbaudes atzinums sastādīts, pamatojoties uz testēšanas pārskata rezultātiem, par testēšanas rezultātiem ir atbildīga persona, kura parakstījusi testēšanas pārskatu. Pārbaudes veicējs piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes atzinuma (testēšanas pārskata) noformēšanas iesniedz uzraudzības institūcijā divus ekspertīzes atzinuma (testēšanas pārskata) eksemplārus.

19. Izdevumus, kas saistīti ar paraugu ņemšanu, pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz pārbaudes veicējam un pārbaužu veikšanu, sedz šādā kārtībā:

19.1. izdevumus, kas saistīti ar paraugu ņemšanu, pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz pārbaudes veicējam un pārbaužu veikšanu, sedz uzraudzības institūcija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un uzraudzības institūcijas noteiktajai kārtībai;

19.2. ja pārbaudes atzinumā (testēšanas pārskatā) norādīts, ka faktiskie paraugi neatbilst piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajam, piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas samaksā uzraudzības institūcijai šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētos izdevumus;

19.3. ja piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētajā gadījumā un termiņā nesamaksā šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētos izdevumus vai atsakās tos maksāt, uzraudzības institūcija izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

19.4. ja pārbaudes atzinumā (testēšanas pārskatā) norādīts, ka faktiskie paraugi atbilst piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajam, uzraudzības institūcija sedz ar pārbaudēm saistītos izdevumus.

20. Pārbaudes atzinumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārbaudes atzinuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

V. Noslēguma jautājumi

21. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

22. Šo noteikumu 17., 18., 19. un 20. punktā minētā kontroles kārtība stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

23. Iepirkumus, kas izsludināti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pabeidz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma izsludināšanas dienā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 353Pieņemts: 20.06.2017.Stājas spēkā: 01.07.2017.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 129 (5956), 30.06.2017. OP numurs: 2017/129.2
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
291867
01.07.2017
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva