Ministru kabineta noteikumi Nr. 353
Rīgā 2017. gada 20. jūnijā (prot. Nr. 31 18. §)
Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība
1. Noteikumi nosaka: 1.1. zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – zaļais iepirkums) principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā iepirkuma prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību; 1.2. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti (1. pielikums); 1.3. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus var izmantot būvdarbu, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā (2. pielikums); 1.4. aprites cikla izmaksu metodiku enerģiju patērējošām precēm (3. pielikums). 2
2. Zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, ko iekļauj publiskā iepirkuma dokumentācijā, piemēro konkrētai preču un pakalpojumu grupai vai būvdarbiem izvirzītajām vides prasībām un kritērijiem, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma atbilstību zaļā iepirkuma principiem. 3
3. Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. 4
4. Atbildīgā iestāde par zaļā iepirkuma piemērošanas kārtību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). 5
II. Zaļā iepirkuma piemērošanas kārtība
5. Preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumā ievēro šādus zaļā iepirkuma principus: 5.1. videi draudzīgāks iepirkums – vides un cilvēku veselības aizsardzības apsvērumiem jābūt vispārpieņemtai publisko iepirkumu prakses sastāvdaļai līdzās preces, pakalpojuma vai būvdarbu drošībai, cenai, darbības rādītājiem un pieejamībai; 5.2. kaitējuma novēršana – vides aizsardzības apsvērumi jāievēro no iepirkuma procesa sākuma, cenšoties laikus novērst vai samazināt potenciālo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai; 5.3. aprites cikla skatījums – preces, pakalpojuma vai būvdarbu ietekme uz vidi jāskata to aprites ciklā, sākot ar izejvielu izcelsmi, ražošanu, piegādi un lietošanu un beidzot ar preču nokļūšanu atkritumos un to utilizāciju. Izmaksas jāvērtē, sākot ar preču iegādes izmaksām, bet ņemot vērā arī to lietošanas, apkopes un aprites cikla beigu izmaksas; 5.4. ietekmju uz vidi salīdzinājums – jāņem vērā būtiskākās ietekmes, vadoties no videi un cilvēku veselībai nodarītā kaitējuma lieluma, atgriezeniskuma, ģeogrāfiskā mēroga un citiem faktoriem; 5.5. informācija par vides aizsardzības pasākumiem – prasībām un kritērijiem, kurus publiskajā iepirkumā izmanto preču, pakalpojumu vai būvdarbu ietekmes uz vidi samazināšanai, jābūt precīzi formulētiem un objektīvi izmērāmiem, norādot atbilstošas atbilstības pārbaudes metodes. 6
6. Preču un pakalpojumu grupas, kurām publiskajā iepirkumā obligāti jāpiemēro zaļais iepirkums, un piemērojamās zaļā iepirkuma prasības un kritēriji noteikti šo noteikumu 1. pielikumā. Zaļā iepirkuma prasības un kritērijus brīvprātīgi piemēro būvdarbiem, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupām publiskajā iepirkumā (2. pielikums), pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam iepriekš izvērtējot savas iespējas un videi draudzīgu alternatīvu pieejamību tirgū. 7
7. Preču un pakalpojumu grupām vai būvdarbiem, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. un 2. pielikumā, zaļo iepirkumu var piemērot, iepirkuma procedūrā un iepirkumā integrējot nosacījumu par ekomarķējumu un, ja attiecināms, vides vadības standartu kā pierādījumu būvdarbu, preču vai pakalpojumu atbilstībai noteiktajām īpašībām. 8
8. Papildus šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktajam preču, pakalpojumu vai būvdarbu publiskajā iepirkumā var izmantot arī citas zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, ja tie attiecināmi uz iepērkamo preču un pakalpojumu grupu vai būvdarbiem, nodrošina brīvu preču un pakalpojumu kustību, vienādas iespējas piegādātājiem, atklātību un prasību samērību un nepieļauj diskrimināciju. 9
9. Šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteikto zaļā iepirkuma prasību un kritēriju piemērošanā pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ieteicams izmantot atbildīgās iestādes izstrādātās vadlīnijas, kuras pieejamas atbildīgās iestādes tīmekļvietnes zaļā iepirkuma sadaļā. 10
10. Nosakot zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, izstrādā un pretendentiem dara zināmu metodi to atbilstības pārbaudei. Pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma nolikumā norāda, kāda veida atbilstības apliecinājumus piegādātāji var iesniegt, un pievieno to indikatīvo sarakstu, kā arī norāda, ka tiks pieņemti arī citi līdzvērtīgi apliecinājumi. Atbilstības pārbaudes metodes šo noteikumu 1. un 2. pielikumā ietvertajām zaļā iepirkuma prasībām un kritērijiem norādītas atbildīgās iestādes izstrādātajās vadlīnijās. 11
11. Enerģiju patērējošu preču grupām, kuras iekļautas šo noteikumu 1. pielikumā, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izmantot aprites cikla izmaksu aprēķinu: 11.1. aprites cikla izmaksas, kas ir saistītas ar attiecīgās preces iegādi un lietošanu, izsaka naudas izteiksmē un aprēķina, izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā minēto metodiku; 11.2. iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina veikšanai nepieciešamos datus un nosaka, ka piegādātājs piedāvājumā iekļauj attiecīgās preces aprites cikla izmaksu aprēķina rezultātus, piemēram, izdruku no atbildīgās iestādes tīmekļvietnē pieejamā aprites cikla izmaksu aprēķina kalkulatora. 12
12. Pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, iegādājoties centralizēto elektronisko iepirkumu sistēmā šo noteikumu 1. pielikumā iekļautās preces un pakalpojumus, ja iespējams, izvēli veic no videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu piedāvājuma. 13
13. Pasūtītājam ir pienākums reizi ceturksnī (līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim) iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā pārskatu par pārtikas produktu piegādes līgumiem, kas iepriekšējā ceturksnī noslēgti, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 19. panta trešo daļu. Pārskatā iekļauj informāciju par iepirkuma priekšmetu, piegādātājiem, ar kuriem noslēgts līgums, līgumcenām, kā arī informāciju par zaļā iepirkuma principu ievērošanu. Piegādes līgumu pārskatu sagatavo un iesniedz, izmantojot atbilstošos Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejamos elektroniskos līdzekļus. 14
III. Zaļā iepirkuma īstenošana, uzraudzība un novērtēšana
14. Atbildīgā iestāde: 14.1. izstrādā zaļā iepirkuma vadlīnijas tām preču un pakalpojumu grupām un būvdarbiem, kuriem šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, un nodrošina to pieejamību savā tīmekļvietnē. Vadlīnijās norāda katrai preču un pakalpojumu grupai un būvdarbiem atbilstošo zaļā iepirkuma prasību un kritēriju formulējumu, metodes prasību un kritēriju atbilstības pārbaudei, kā arī citu nepieciešamo informāciju zaļā iepirkuma piemērošanai; 14.2. izstrādā un atbilstoši nepieciešamībai aktualizē metodiku aprites cikla izmaksu aprēķinam enerģiju patērējošām precēm; 14.3. nodrošina zaļā iepirkuma apmācības un metodisku atbalstu; 14.4. izveido un savā tīmekļvietnē uztur atsevišķu zaļā iepirkuma sadaļu ar nepieciešamo informāciju, kā arī nodrošina šīs informācijas periodisku pārskatīšanu un aktualizēšanu; 14.5. nodrošina zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu: 14.5.1. nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā; 14.5.2. apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām; 14.5.3. reizi gadā līdz 1. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē. 15
15. Atbildīgā iestāde sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, centralizēto iepirkumu institūciju, nozaru ministrijām un Centrālo statistikas pārvaldi nodrošina šo noteikumu 14. punktā minēto funkciju izpildi. 16
16. Centralizēto iepirkumu institūcija: 16.1. nodrošina videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu izveidi un pastāvīgu darbību, prioritāti atvēlot tām preču un pakalpojumu grupām, kuras iekļautas šo noteikumu 1. pielikumā; 16.2. videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu preču piegādātājiem izvirza zaļā iepirkuma prasības atbilstoši šiem noteikumiem. 17
17. Kontroli par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību noslēgtā zaļā iepirkuma līguma nosacījumiem veic nozares institūcija, kuras funkcijās ietilpst nozares uzņēmumu zaļā iepirkuma līgumu izpildes uzraudzība un kontrole. 18
18. Kontroli par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību zaļā iepirkuma līgumā noteiktajiem kritērijiem un normatīvo aktu prasībām veic izlases kārtībā vai pēc pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma. Kontroli veic šādā kārtībā: 18.1. preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc uzraudzības institūcijas amatpersonu pieprasījuma uzrāda pieprasītos dokumentus, kā arī sniedz visu informāciju, kas saistīta ar piegādātajām precēm vai sniegto pakalpojumu; 18.2. uzraudzības institūcijas amatpersonas pārbauda preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja iesniegtos dokumentus un citu informāciju par piegādātajām precēm vai sniegto pakalpojumu; 18.3. ja no iesniegtajiem dokumentiem uzraudzības institūcija nevar iegūt pietiekamus pierādījumus par piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma atbilstību noslēgtā zaļā iepirkuma līguma nosacījumiem vai uzraudzības institūcijai ir pamatotas aizdomas par faktiski piegādāto vai pakalpojumu sniegšanā izmantoto preču neatbilstību piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajai informācijai, preču faktiskās kvalitātes noskaidrošanai uzraudzības institūcija organizē paraugu ņemšanu; 18.4. paraugu ņemšanā piedalās uzraudzības institūcijas pārstāvis un tā uzņēmuma pārstāvis, kurā ņem paraugu. Ja uzņēmuma pārstāvis atsakās piedalīties, paraugus ņem bez viņa klātbūtnes; 18.5. par paraugu ņemšanu sastāda aktu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un uzraudzības institūcijas noteiktajai kārtībai; 18.6. par pārbaudes rezultātu objektivitāti ir atbildīga persona, kura parakstījusi pārbaudes atzinumu. Ja pārbaudes atzinums sastādīts, pamatojoties uz testēšanas pārskata rezultātiem, par testēšanas rezultātiem ir atbildīga persona, kura parakstījusi testēšanas pārskatu. Pārbaudes veicējs piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes atzinuma (testēšanas pārskata) noformēšanas iesniedz uzraudzības institūcijā divus ekspertīzes atzinuma (testēšanas pārskata) eksemplārus. 19
19. Izdevumus, kas saistīti ar paraugu ņemšanu, pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz pārbaudes veicējam un pārbaužu veikšanu, sedz šādā kārtībā: 19.1. izdevumus, kas saistīti ar paraugu ņemšanu, pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz pārbaudes veicējam un pārbaužu veikšanu, sedz uzraudzības institūcija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un uzraudzības institūcijas noteiktajai kārtībai; 19.2. ja pārbaudes atzinumā (testēšanas pārskatā) norādīts, ka faktiskie paraugi neatbilst piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajam, piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas samaksā uzraudzības institūcijai šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētos izdevumus; 19.3. ja piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētajā gadījumā un termiņā nesamaksā šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētos izdevumus vai atsakās tos maksāt, uzraudzības institūcija izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 19.4. ja pārbaudes atzinumā (testēšanas pārskatā) norādīts, ka faktiskie paraugi atbilst piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajam, uzraudzības institūcija sedz ar pārbaudēm saistītos izdevumus. 20
20. Pārbaudes atzinumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārbaudes atzinuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. 21
21. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā. 22
22. Šo noteikumu 17., 18., 19. un 20. punktā minētā kontroles kārtība stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. 23
23. Iepirkumus, kas izsludināti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pabeidz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma izsludināšanas dienā. 24
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 20. jūnija
noteikumiem Nr. 353
Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums (ZPI) (Pielikums MK 08.09.2020. noteikumu Nr. 568 redakcijā)
1. Biroja papīrs.
2. Drukas iekārtas.
3. Datortehnika un informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra.
4. Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi.
5. Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi.
6. Iekštelpu apgaismojums.
7. Ielu apgaismojums un satiksmes signāli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai
publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu
sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei
(turpmāk – piemērojamie standarti).
ZPI prasības un
kritēriji preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti
piemērojams ZPI
1. Biroja papīrs
Prasības un kritēriji kopēšanas un grafiskam papīram
lietošanai birojā (biroja papīrs) attiecas uz loksnēs vai
ruļļos nopērkamu neapdrukātu papīru rakstīšanai,
drukāšanai un kopēšanai (līdz 170 g/m2). Kritēriji
neattiecas uz gataviem papīra izstrādājumiem, piemēram,
piezīmju blokiem, zīmēšanas burtnīcām, kalendāriem,
rokasgrāmatām.
Iespējami divi dažādi videi draudzīga papīra iepirkuma
risinājumi (ar atšķirīgiem ZPI kritērijiem):
a) papīram, kura izgatavošanas pamatā ir reģenerētas
papīra šķiedras, otrreizēji pārstrādāts papīrs,
b) papīram, kura izgatavošanas pamatā ir neapstrādāta
šķiedra.
Šeit norādītas abas kritēriju grupas, lai pasūtītājs
varētu izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko videi
draudzīga papīra iepirkuma risinājumu.
1.1. ZPI
prasības un kritēriji un prasības otrreizēji pārstrādātam
biroja papīram parastai izmantošanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Pilnībā no reģenerētām
šķiedrām izgatavota otrreizēji pārstrādāta biroja papīra
iepirkums. |
Tehniskās specifikācijas |
1. PAPĪRA IZGATAVOŠANAI
IZMANTOTĀ ŠĶIEDRA
Papīram ir jābūt pilnībā izgatavotam no reģenerētām
papīra šķiedrām. Reģenerētās papīra šķiedras ir gan
izlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras, gan
neizlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras no
papīrfabrikās izbrāķētā papīra.
2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ
(BALINĀŠANĀ)
Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski
Elementary Chlorine Free). Tiks pieņemts arī hloru un tā
savienojumus nesaturošs (TCF, angliski Totally Chlorine
Free) papīrs.
|
1.2. ZPI
prasības un kritēriji otrreizēji pārstrādātam papīram
profesionālām vajadzībām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Otrreizēji pārstrādāta papīra
iepirkums, kura izgatavošanā reģenerētu papīra šķiedru
īpatsvars no kopējā šķiedru apjoma ir bijis vismaz 75 %. |
Tehniskās specifikācijas |
1. PAPĪRA IZGATAVOŠANAI
IZMANTOTĀ ŠĶIEDRA
No papīra izgatavošanā izmantotajām šķiedrām 75 % ir
jābūt reģenerētām šķiedrām. Reģenerētās papīra
šķiedras ir gan izlietotās, otrreizēji pārstrādātās
šķiedras, gan neizlietotās, otrreizēji pārstrādātās
šķiedras no papīrfabrikās izbrāķētā papīra.
2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ
(BALINĀŠANĀ)
Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski
Elementary Chlorine Free). Tiks pieņemts arī hloru un tā
savienojumus nesaturošs (TCF, angliski Totally Chlorine
Free) papīrs.
|
1.3. ZPI
prasības un kritēriji biroja papīram, kura izgatavošanas
pamatā ir ilgtspējīgā veidā un likumīgi iegūta
neapstrādāta šķiedra
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Papīra iepirkums, kura izgatavošanas
pamatā ir ilgtspējīgā veidā un/vai likumīgi iegūta
neapstrādāta šķiedra (papīrs var saturēt arī noteiktu
daudzumu reģenerētu šķiedru). |
Tehniskās specifikācijas |
1. PAPĪRA IZGATAVOŠANĀ
IZMANTOTĀS KOKSNES ŠĶIEDRAS IEGUVES LIKUMĪBA
Neapstrādātajām koksnes šķiedrām, ko izmanto celulozes
ražošanā, ir jābūt iegūtām no likumīgiem avotiem.
2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ
(BALINĀŠANĀ)
Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski
Elementary Chlorine Free).
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
ILGTSPĒJĪGA MEŽSAIMNIECĪBA
Papildu punkti tiks piešķirti proporcionāli tādu
neapstrādātu koksnes šķiedru apjomam celulozes ražošanā, kas
iegūtas pārbaudītos mežos, kuru apsaimniekošanā tiek
īstenoti ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi un
pasākumi.
|
2. Drukas
iekārtas
Drukas iekārtas ir ražojumi, kuri paredzēti lietošanai
birojā un kuriem ir viena vai abas no šādām funkcijām:
a) iegūt papīra dokumenta vai fotogrāfijas formā drukātus
attēlus vai nu no digitāla attēla vai arī dokumenta papīra
formas kopijas kopēšanas/skenēšanas procesā;
b) iegūt digitālu attēlu no dokumenta papīra formas kopijas
kopēšanas/skenēšanas procesā.
Prasības un kritēriji attiecas uz ražojumiem, kurus pārdod
kā printerus, kopētājus un vairākfunkciju ierīces biroja
vajadzībām. Kritēriji neattiecas uz faksa aparātiem,
digitāliem pavairotājiem un skeneriem, kā arī lieljaudas
attēlu pavairošanas iekārtām komercvajadzībām un
ploteriem.
2.1. ZPI prasības
un kritēriji drukas iekārtām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Tādu energoefektīvu drukas iekārtu
iegāde, kam ir samazināta ietekme uz vidi. |
Tehniskās specifikācijas
Piemēro tikai tādai drukas
iekārtai, kas spēj sasniegt un / vai pārsniegt vienkrāsas
drukāšanas / kopēšanas ātrumu 25 attēli minūtē uz A4
formāta papīra.
|
1. DRUKĀŠANA UZ ABĀM LAPAS PUSĒM
Iekārtai jābūt aprīkotai ar bloku, kas automātiski
drukā/kopē uz abām lapas pusēm. Abpusējās drukāšanas un/vai
kopēšanas funkcija ražotāja nodrošinātajā
oriģinālprogrammatūrā ir iestatīta kā noklusējums.
2. VAIRĀKI ATTĒLI UZ VIENAS PAPĪRA LAPAS
Iekārtas standarta iespēja ir spēja drukāt un/vai kopēt 2
vai vairāk dokumenta lappuses uz vienas papīra lapas, ja
ražojumu lieto ar ražotāja nodrošinātu
oriģinālprogrammatūru (printera dzinis).
3. ENERGOEFEKTIVITĀTE LIETOŠANAS REŽĪMĀ
Visiem izstrādājumiem ir jābūt iesniegtai enerģijas
patēriņa veidlapai, kurā iekļauta sekojoša informācija:
Enerģijas režīms |
Jaudas līmenis pie 230 V maiņstrāvas |
Enerģijas patēriņš bez
slodzes
(ārējais strāvas avots/lādētājs ir pievienots sienas
kontaktligzdai, bet ir atvienots no produkta.) |
|
Tipiskais enerģijas patēriņš |
W |
Gada enerģijas patēriņš |
kWh/gadā |
Ārējā barošanas avota
efektivitātes līmenis (starptautiskais efektivitātes marķējuma
protokols) |
|
Noklusētais enerģijas taupīšanas
režīma laiks |
minūtes |
Informācija par enerģijas
taupīšanas funkciju tiek sniegta kopā ar produktu. |
jā/nē |
Modeļa numurs, ražošanas
datums |
|
4. INSTRUKCIJA PAR IEKĀRTAS IZMANTOŠANU VIDEI MAZĀK
KAITĪGĀ VEIDĀ
Norādījumi, kā konkrēto drukas iekārtu izmantot, pēc
iespējas mazāk kaitējot videi (aprakstītas ir papīra
izmantošanas funkcijas, energoefektivitātes funkcijas, ražojuma
atkritumu un jebkādu izlietojamu materiālu, piemēram, tintes
un/vai tonera kasetņu izmantošana), ir rakstiski pieejami kā
atsevišķa lietošanas rokasgrāmatas daļa un/vai elektroniski
– ražotāja tīmekļvietnē.
5. RAŽOJUMA LIETOŠANAS ILGUMS UN GARANTIJA (neattiecas
uz nomas līgumiem, kas ietver tehnisko apkalpošanu)
Ražojumam ir vismaz trīs gadu garantija remontam vai
nomaiņai. Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē,
ka rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces
ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa
beigām.
6. RESURSU EFEKTĪVA IZMANTOŠANA ATTIECĪBĀ UZ KASETNĒM:
tonera un/vai tintes kasetņu atkārtotai izmantošanai paredzēta
iekārtas uzbūve (dizains) (prasību nepiemēro iekārtām,
kurās neizmanto kasetnes)
Jābūt iespējai iekārtās izmantot otrreiz uzpildītas tonera
un/vai tintes kasetnes. Nedrīkst uzstādīt tādas ierīces vai
izmantot tādas metodes, kas neļauj toneri un/vai tintes kasetni
izmantot atkārtoti.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. LIELĀKA ENERGOEFEKTIVITĀTE
LIETOŠANAS REŽĪMĀ
Papildu punktus piešķirs par katriem 5 % mazāk patērētas
elektroenerģijas nekā norādīts tehniskajās specifikācijās
attiecībā uz lietošanas režīmu, ko mēra saskaņā ar
Testēšanas metodi biroja tehnikas iekārtu energopatēriņa
noteikšanai.
2. DRUKĀŠANA UZ ABĀM LAPAS PUSĒM (piemēro tikai tādām
drukas iekārtām ar maksimālo vienkrāsas
drukāšanas/kopēšanas ātrumu mazāk par 25 attēliem minūtē
uz A4 formāta papīra)
Papildu punktus piešķir drukas iekārtām, kas aprīkotas ar
automātisku abpusējas drukāšanas/kopēšanas bloku (dupleksa
bloks). Abpusējās drukāšanas un/vai kopēšanas funkcija
ražotāja nodrošinātajā oriģinālprogrammatūrā ir iestatīta
kā noklusējums.
3. ENERGOEFEKTIVITĀTE GAIDSTĀVES REŽĪMĀ
Papildu punktus piešķir atbilstoši elektroenerģijas
patēriņam tīklierosas gaidstāves režīmā, uz ko iekārtu
pārslēdz ar barošanas pārvaldības funkciju vai līdzīgu
funkciju. Jo mazāks ir elektroenerģijas patēriņš, jo vairāk
punktu tiek piešķirts.
Energopatēriņš ir jāmēra saskaņā ar Testēšanas metodi
biroja tehnikas iekārtu energopatēriņa noteikšanai, 2.0 versija
– galīgā redakcija, 2012. gada maijs, vai ekvivalentu
metodi.
|
3. Datortehnika un IKT infrastruktūra
Prasības un kritēriji attiecas uz ražojumiem, kurus pārdod
kā datorus (personālos datorus, piezīmjdatorus, monoblokus,
planšetes) un monitorus, kā arī uz informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras komponentēm
(serveriem, disku masīviem un komunikāciju iekārtām) un IKT
infrastruktūras pakalpojumiem, kā arī uz datu centriem un
mākoņpakalpojumiem.
Vēršam uzmanību, ka noradīto vērtēšanas kritēriju
izmantošanu Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) iepirkumos būs
iespējams nodrošināt tikai konkursa laikā, bet to nav
iespējams nodrošināt vispārīgās vienošanās darbības laikā
jeb EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā (e-katalogos).
3.1. ZPI prasības
un kritēriji datortehnikai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Tādu [personālo datoru /
piezīmjdatoru / monitoru/ monobloku/planšešu] iegāde,
kuriem ir minimāla ietekme uz vidi visā to kalpošanas
laikā. |
Tehniskās specifikācijas |
1. ENERGOEFEKTIVITĀTES
KRITĒRIJI
Visiem izstrādājumiem ir jābūt iesniegtai enerģijas
patēriņa veidlapai, kurā iekļauta sekojoša informācija:
Enerģijas režīms |
Jaudas līmenis pie 230 V maiņstrāvas |
Enerģijas patēriņš bez
slodzes
(ārējais strāvas avots/lādētājs ir pievienots sienas
kontaktligzdai, bet ir atvienots no produkta.) |
|
Tipiskais enerģijas patēriņš |
W |
Gada enerģijas patēriņš |
kWh/gadā |
Ārējā barošanas avota
efektivitātes līmenis (starptautiskais efektivitātes marķējuma
protokols) |
|
Displeja izšķirtspēja |
megapikseļi |
Noklusētais enerģijas taupīšanas
režīma laiks |
minūtes |
Informācija par enerģijas
taupīšanas funkciju tiek sniegta kopā ar produktu. |
jā/nē |
Energoefektivitātes klase (tikai
monitoriem): |
|
Modeļa numurs, ražošanas
datums |
|
2. IERĪCES KALPOŠANAS ILGUMS
2.1. Personālajiem (galda) datoriem jābūt konstruētiem
tā, lai:
• operatīvā atmiņa nomaināma vai modernizējama;
• cieto disku (vai daļas, kas pilda cietā diska funkcijas)
un CD diskdzini, un/vai DVD diskdzini, ja datorā tāds ir, varētu
nomainīt.
• barošanas bloks būtu ar vismaz 85% lietderības
koeficientu pie 100% noslodzes.
2.2. Planšetdatoriem ir jābūt:
2.2.1. ar iebūvētu iekšējo atmiņu vismaz 16 GB un iespēju
ievietot papildu iekšējo datu nesēju vai iespēju izmantot
attālinātu datu piekļuvi (mākoņglabātuve).
2.1. Monoblokiem ir jābūt konstruētiem tā, lai operatīvā
atmiņa būtu nomaināma vai modernizējama.
3. TROKŠŅA LĪMEŅI
Informācijas tehnoloģiju un telesakaru iekārtu emitēto
trokšņu līmenis, kas novērtēts atbilstoši piemērojamo
standartu prasībām, nedrīkst pārsniegt:
3.1. Personālā datora "deklarētais A-novērtētais
skaņas intensitātes līmenis" (re 1 pW):
3.1.1. 4,0 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs
40 dB(A));
3.1.2. 4,0 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis
(līdzvērtīgs 40 dB(A)).
3.2. Piezīmjdatora "deklarētais A-novērtētais skaņas
intensitātes līmenis" (re 1 pW):
3.2.1. 3,0 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs
30 dB(A));
3.2.2. 3,5 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis
(līdzvērtīgs 35 dB(A)).
3.3. Monobloka "deklarētais A-novērtētais skaņas
intensitātes līmenis" (re 1 pW):
3.3.1. 3,5 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs
35 dB(A));
3.3.2. 4,0 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis
(līdzvērtīgs 40 dB(A)).
4. INFORMĀCIJA VIDEI DRAUDZĪGAI LIETOŠANAI
Jānodrošina lietošanas norādījumi un/vai apmācības kursi
par IT atbalstu datortehnikas videi draudzīgai pārvaldībai.
5. INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS PATĒRIŅA PĀRVALDĪBU
5.1 Datortehniku piegādā ar vismaz vienu no šādiem
informatīvajiem materiāliem vai ar saiti uz interneta resursu,
kas tos satur:
5.1.1. pēc noklusējuma iestatīto energopatēriņa
pārvaldības iestatījumu apraksts;
5.1.2. dažādu energopatēriņa pārvaldības funkciju laika
iestatījumu apraksts;
5.1.3. norādes par to, kā pareizi aktivizēt datoru no miega
režīma.
5.2 Datortehniku piegādā ar vismaz vienu no šādiem
informatīvajiem materiāliem vai ar saiti uz interneta resursu,
kas tos satur:
5.2.1. noklusējuma energopatēriņa pārvaldības iestatījumu
saraksts;
5.2.2. norāde par to, ka noklusējuma energopatēriņa
pārvaldības iestatījumi ir energotaupīgi.
6. REZERVES DAĻU NEPĀRTRAUKTA PIEEJAMĪBA
Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka
rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces
ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa
beigām.
7. PLASTMASAS KORPUSU, APVALKU UN IETVARU MARĶĒŠANA
Ārējiem plastmasas korpusiem, apvalkiem un ietvariem, kuru
svars pārsniedz 100 gramus un virsmas laukums pārsniedz 50 cm2,
ir pastāvīgs marķējums, pēc kā identificē materiālu
saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
8. REACH KANDIDĀTVIELU SARAKSTĀ IEKĻAUTU VIELU
DEKLARĀCIJA
Pretendents deklarē REACH kandidātvielu sarakstā iekļauto
vielu klātbūtni, ja koncentrācija pārsniedz 0,1 % (pēc masas)
visā produktā un katrā no šādiem montāžas mezgliem:
- mātesplate ar mikroshēmām (tostarp CPU, RAM, grafikas
mikroshēmas);
- displeja bloks (tostarp izgaismojums);
- korpusi un ietvari;
- ārēja tastatūra, pele un/vai sensorpanelis;
- ārējie maiņstrāvas un līdzstrāvas barošanas kabeļi
(tostarp adapteri un akumulatoru bloki).
(REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta
vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņā ar
Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un
ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu:
https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table)
9. GARANTIJA UN KALPOŠANAS ILGUMS
Pretendents nodrošina vismaz trīs gadu garantiju
stacionārajiem un portatīvajiem datoriem, monoblokiem un
monitoriem, kas ir spēkā no produkta piegādes brīža. Šī
garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu
līgumu ar produkta aizvešanas un atvešanas vai remonta uz vietas
iespēju.
Garantija nodrošina to, ka produkti atbilst līguma
specifikācijām, nenosakot papildu maksu par to remontu, ja ir
ievēroti ekspluatācijas un garantijas noteikumi. Tā attiecas uz
akumulatora bojājumiem (Pie bojājumiem pieskaita
neuzlādēšanos, kā arī nespēju noteikt akumulatora
pieslēgumu. Akumulatora ietilpības pakāpenisku samazināšanos
lietošanas gaitā neuzskata par bojājumu, ja vien uz to
neattiecas īpašs garantijas noteikums, skatīt piedāvājuma
izvērtēšanas kritērijos)
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. DEMONTĀŽAS UN PLASTMASAS DETAĻU
PĀRSTRĀDES IESPĒJAS
Papildu punktus var piešķirt par demontāžas ērtumu un
vieglu plastmasas daļu pārstrādi personālajiem (galda)
datoriem, monitoriem, piezīmjdatoriem:
1.2 a) savienojumi ir viegli pieejami un ir pēc iespējas
standartizēti;
1.3 b) plastmasas daļām, kas sver vairāk par 25 g, ir
pastāvīgs marķējums, pēc kā identificē materiālu saskaņā
ar piemērojamiem standartiem. Šis kritērijs neattiecas uz
ekstrudētu plastmasu un plakano displeju gaismas vadiem;
1.4 c) plastmasas daļas ir no viena polimēra vai saderīgiem
polimēriem, izņemot apvalkus, kas sastāv no ne vairāk kā divu
veidu polimēriem, kuri ir atdalāmi.
2. ENERĢIJAS PATĒRIŅA UZLABOJUMS
Papildus punkti var tikt piešķirti, ja pretendents iesniedz
Pasūtītāja izvēlētu aprites cikla izmaksu aprēķinu
(piemēram, VARAM aprites cikla kalkulatoru), saskaņā ar kuru
piedāvātais iespējamais uzlabojums rada produkta kopējo
ekspluatācijas izmaksu relatīvu samazinājumu, savstarpēji
salīdzinot ar iesniegtajiem piedāvājuma modeļiem ar zemāku
energoefektivitātes līmeni.
Maksimāli X punktus piešķir pretendentam, kura piedāvājumā
norādītas zemākās aprites cikla izmaksas. Citiem pretendentiem
punktus piešķir proporcionāli to norādītajām aprites cikla
izmaksām salīdzinājumā ar zemākajām izmaksām, izmantojot
šādu formulu:
zemākās AC izmaksas |
× Maksimālais
punktu skaits |
attiecīgā piedāvājuma AC
izmaksas |
Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 20% no
kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.
3. REZERVES DAĻU IZMAKSU KONKURĒTSPĒJA
Pretendents iesniedz cenu sarakstu oriģinālajām vai
saderīgām rezerves daļām (attiecīgi TS prasībām par daļu
nomaināmību) un orientējošās darbaspēka izmaksas par to
nomaiņu, ko veic pretendenta pilnvarotie pakalpojumu sniedzēji.
Punktus piešķir atbilstoši izmaksu ziņā
konkurētspējīgākajiem piedāvājumiem.
Piezīme. Norādītajā sarakstā var pievienot papildu
sastāvdaļas, ja tās uzskatāmas par nozīmīgām cenu
salīdzinājumā.
4. GARANTIJAS UN PAKALPOJUMU LĪGUMI
Papildus punkti tiek piešķirti, ja ražotāja garantijas
ilgums stacionārajiem un portatīvajiem datoriem, monoblokiem un
monitoriem ir vismaz četri un vairāk gadi.
5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var
piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa
vismaz šādām grupām:
• bioloģiski noārdāmie atkritumi,
• papīrs/kartons,
• plastmasa,
• stikls,
• baterijas un bīstamie atkritumi.
Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no
kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.
|
Līguma izpildes noteikumi |
1. NOLIETOTĀS DATORTEHNIKAS DROŠA
UTILIZĀCIJA
IT tehnikas piegādātājam pēc attiecīgās iekārtas
kalpošanas laika beigām ir pienākums nodrošināt bezmaksas
tehnikas pieņemšanu un utilizācijas servisu. Pasūtītājs
izdzēš datus un nogādā Piegādātājam iekārtu, savukārt
piegādātājs to bezmaksas pieņem un nodod utilizēšanai
elektronisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam.
|
3.2. ZPI prasības
un kritēriji IKT infrastruktūras komponentēm
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Tādu iekārtu [serveru (tai skaitā
serveru šasiju) un disku masīvu un apvienoto risinājumu]
iegāde, kuriem ir minimāla ietekme uz vidi visā to kalpošanas
laikā. |
Tehniskās specifikācijas |
1. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ
1.1. serveriem, kuros var izmantot tikai vienu procesoru,
jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230V barošanas
blokiem, kura(-u) efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir vismaz
90 procenti;
1.2. serveriem, kuros var vienlaicīgi izmantot vairāk nekā
vienu procesoru, un disku masīviem, kuriem ir iespējams tikai
viens vai divi kontrolieri, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai
vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50
procenti noslodzes ir vismaz 90 procenti;
1.3. serveru šasijām (piemēram, asmeņserveru šasijām) un
disku masīviem, kuriem ir iespējams izmantot vairāk nekā divus
kontrolierus, ir jābūt aprīkotām ar vismaz diviem 230 V
barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir
vismaz 90 procenti.
2. IERĪCES KALPOŠANAS ILGUMS
Serveriem jābūt konstruētiem tā, lai:
2.1. operatīvā atmiņa būtu nomaināma vai modernizējama
2.2 cieto disku (vai daļas, kas pilda cietā diska funkcijas,
ja serverī tādas ir) varētu nomainīt bez instrumentu
palīdzības.
3. GARANTIJA
Pretendents nodrošina vismaz trīs gadu garantiju, kas ir
spēkā no produkta piegādes brīža. Šī garantija attiecas uz
remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar produkta
aizvešanas un atvešanas vai remonta uz vietas iespēju.
4. REZERVES DAĻU NEPĀRTRAUKTA PIEEJAMĪBA
Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka
rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces
ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa
beigām.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. DEMONTĀŽAS IESPĒJAS
Papildu punktus piešķirs par demontāžas ērtumu:
1.1. iekārtai ir iespējams nomainīt barošanas bloku (ja
iekārtai tāds ir) bez nepieciešamības apturēt iekārtas
darbu;
1.2. iekārtas korpuss ir atverams bez instrumentu
palīdzības.
2. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ
Papildu punktus piešķirs šādām iekārtām:
2.1. serveriem, kuros var izmantot tikai vienu procesoru,
ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230 V barošanas
blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir vismaz 92
procenti;
2.2. serveriem, kuros var vienlaicīgi izmantot vairāk nekā
vienu procesoru, un disku masīviem, kuriem ir iespējams tikai
viens vai divi kontrolieri, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai
vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50
procentu noslodzes ir vismaz 92 procenti;
2.3. serveru šasijām (piemēram, asmeņserveru šasijām) un
disku masīviem, kuriem ir iespējams izmantot vairāk nekā divus
kontrolierus, ir jābūt aprīkotiem ar vismaz diviem 230 V
barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir
vismaz 92 procenti.
3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var
piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa
vismaz šādām grupām:
• bioloģiski noārdāmie atkritumi,
• papīrs/kartons,
• plastmasa,
• stikls,
• baterijas un bīstamie atkritumi.
Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no
kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.
|
Līguma izpildes noteikumi |
1. NOLIETOTĀS DATORTEHNIKAS DROŠA
UTILIZĀCIJA
IT tehnikas piegādātājam pēc attiecīgās iekārtas
kalpošanas laika beigām ir pienākums nodrošināt bezmaksas
tehnikas pieņemšanu un utilizācijas servisu. Pasūtītājs
izdzēš datus un nogādā Piegādātājam iekārtu, savukārt
piegādātājs to bezmaksas pieņem un nodod utilizēšanai
elektronisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam.
|
3.3. ZPI prasības
un kritēriji IKT infrastruktūras pakalpojumiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Tādu [IT infrastruktūras
ieviešanas, papildināšanas, apkalpošanas] pakalpojumu
iegāde, kuriem ir minimāla ietekme uz vidi visā to kalpošanas
laikā. |
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var
piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa
vismaz šādām grupām:
• bioloģiski noārdāmie atkritumi,
• papīrs/kartons,
• plastmasa,
• stikls,
• baterijas un bīstamie atkritumi.
Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no
kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. PAKALPOJUMU PĀRVALDĪBA
[Ja atlases kritēriji nav iekļauti] Līgumslēdzējam
jānodrošina, ka pakalpojumi tiek sniegti, mazinot nelabvēlīgo
ietekmi uz vidi, pēc iespējas pakalpojumus sniedzot attālināti.
Tādēļ līguma darbības pirmo 2 mēnešu laikā
līgumslēdzējam būs jāizstrādā un jādokumentē procedūras
saistībā ar vidi vismaz šādās sfērās:
1.1 svarīgāko pakalpojuma vides aspektu
novērtējums;
1.2 ietekmes uz vidi mazināšanas un energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumi;
1.3 atkritumu daudzuma mazināšana un šķirotā
savākšana;
1.4 apmācība.
[Ja norādītie piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji ir vai
nav iekļauti] pretendents nodrošina, ka visa Līguma izpildes
laikā tā piedāvājumā norādītā Vides pārvaldības sistēma
atbilst piedāvājumā norādītajiem kritērijiem un pēc
pasūtītāja pieprasījuma jāiesniedz to apliecinošs
sertifikāts vai atzītas iestādes (iestādes, kas akreditēta
veikt šādus auditus) atzinums.
|
3.4. ZPI prasība
un kritēriji datu centri un mākoņpakalpojumi
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Datu centri un mākoņpakalpojumi |
Tehniskā specifikācija |
1. Serveru energoefektivitāte
Ikvienam servera modelim datu centrā aktīvā stāvokļa
efektivitātes rādītājiem jābūt vismaz tik lieliem, kā
noradīts zemāk esošajā tabulā:
CPU
ligzdas |
Torņserveris |
Statņserveris |
Asmeņserveri un vairākmezglu serveri |
1 |
9.4 |
11.0 |
- |
2 |
12.0 |
13.0 |
14.0 |
4 |
- |
16.0 |
9.6 |
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz
energoefektivitātes aprēķini katram servera modelim atbilstoši
piemērojamiem standartiem. Tiek pieņemti arī citi kvalitātes
marķējumu atbilstības noskaidrošanai veikti testu rezultāti,
kas veikti pēc ekvivalentām metodēm.
2. Serveru, datu nesēju un tīkla
aprīkojuma kalpošanas laika beigu pārvaldība
Kritērijs ir piemērojams kopā ar
iepirkuma līguma izpildes noteikumiem 3.noteikumu.
Pretendentam jānodrošina aprīkojuma, kas sasniedzis
kalpošanas laika beigas, atkalizmantošanas un pārstrādes
pakalpojumi:
• aprīkojuma savākšana;
• konfidenciāla un droša datu dzēšana (ja vien to neveic
Pasūtītājs);
• funkcionāla testēšana, apkope, remonts un
uzlabošana;
• sagatavošana un marķēšana atkalizmantošanai;
• izjaukšana pārstrādes vai iznīcināšanas nolūkos.
Pretendentam jāsniedz informācija par sagatavotā aprīkojuma
proporcionālo sadalījumu, kas sagatavots atkalizmantošanai vai
pārstrādei.
Atkalizmantošanas, pārstrādes vai iznīcināšanas
sagatavošanas darbiem jābūt veiktiem, pilnībā ievērojot
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas
2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem
(EEIA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 24.7.2012., Nr.
L 197, 38. lpp.) 8. pantu un VII un VIII pielikumu, un
atbilstoši selektīvās apstrādes komponenšu sarakstam.
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāsniedz detalizēta
informācija par aprīkojuma savākšanas, datu drošības,
funkcionālās testēšanas, sagatavošanas atkalizmantošanas,
pārstrādes un iznīcināšanas darba kārtību.
3. IKT darba diapazoni –
temperatūra un mitrums
Piemērojams gaisa dzesēšanai, ja
datu centrs ir projektēts ekonomiskai un/vai brīvai
dzesēšanai.
IKT aparatūrai jāspēj veikt darbu Komisijas Regulā (ES)
2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības
serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas
Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) noteiktajos
relatīvā mitruma un sausā termometra temperatūras diapazonos
atbilstoši vismaz A2 ekspluatācijas apstākļu klasei.
Aprīkojumam jābūt testētam funkcionēšanai noteiktajos
diapazonos vismaz 16 darba stundas. Testēšanai jābūt veiktai,
lai atspoguļotu reālos darba apstākļus.
Piemērojams, ja tiek izmantota
šķidruma dzesēšana
IKT aprīkojumam jāspēj veikt darbu ūdensapgādes
temperatūru diapazonos atbilstoši iepirkumā norādītajai
klasei.
Klase |
Galvenais dzesēšanas aprīkojums |
Papildu dzesēšanas aprīkojums |
Ūdensapgādes temperatūra |
W2 |
Dzesinātājs/dzesēšanas tornis |
Ūdens puses ekonomaizers (ar sauso
dzesētāju vai dzesēšanas torni) |
2-27 |
W3 |
Dzesēšanas tornis |
Dzesinātājs |
2-32 |
Avots: ASHRAE (2011)
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Ražotāja specifikācijai jābūt
pievienotai par katru IKT aprīkojuma iekārtu.
Ražotājam jāapliecina, ka serveru modeļi ir testēti darbam
pieļaujamajos diapazonos noteiktu stundu skaitu. Jāpievieno
testēšanas specifikācija.
Tiek pieņemta CE marķējumam izmantotā informācija un
testēšanas rezultāti.
4. Vides apstākļu monitorēšana
Pretendentam jāspēj demonstrēt, ka datu centra vides
apstākļu kontroles infrastruktūra atbilst piemērojamiem
standartiem un spēj mērīt:
• datortelpu temperatūras;
• gaisa ieplūdes temperatūru;
• gaisa izplūdes temperatūru;
• ailes auksto temperatūru (kur izmantojama);
• ailes karsto temperatūru (kur izmantojama);
• relatīvo mitrumu;
• ārējo relatīvo mitrumu;
• datortelpas relatīvo mitrumu;
• gaisa spiedienu zem pieejas grīdas (ja ir izbūvētā
pieejas grīda);
• dzesēšanas šķidruma plūsmu (ja dzesēšanai izmanto
šķidruma dzesēšanu).
Papildus jānorāda plānoto mērinstrumentu mērījumu
precizitāte.
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz plānotās
monitorēšanas sistēmas tehniskais projekts un tehniskā
specifikācija, kas atbilst piemērojamiem standartiem.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. Serveru dīkstāves jauda
Kritērijs ir izmantojams tikai kopā
ar tehniskās specifikācijas kritēriju tehniskās specifikācijas
1. norādītajām prasībām, tiek piešķirti papildus punkti
atkarībā no dīkstāves stāvokļa elektroenerģijas
patēriņa.
Piemērojams tikai tad, ja produkta
veids (t.i., torņserveris vai statņserveris, vienligzdas vai
divligzdu serveris) un sistēmas raksturlielumi, kas ietekmē
enerģijas patēriņu (t.i., CPU veiktspēja, serveris ar vai bez
enerģijas padeves rezervi, atmiņa, datu nesēji) ir noteikti
tehniskajā specifikācijā.
Papildu punkti tiks piešķirti serveriem un to komponentēm ar
labākiem dīkstāves enerģijas patēriņa rādītājiem kā
noteikts Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar
ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas
ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai
2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments
attiecas uz EEZ).
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz dīkstāves
enerģijas patēriņš katram servera modelim atbilstoši
piemērojamiem standartiem vai ekvivalentu mērījumu
metodoloģijai. Dīkstāves enerģijas patēriņam jāizpilda
minimālās Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts),
ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas
ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai
2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments
attiecas uz EEZ) prasības. Ja tiek piedāvātas dažādas servera
modeļa konfigurācijas, tad ir jānorāda augstākās veiktspējas
konfigurācijas rezultāti. Tiek pieņemti arī citi kvalitātes
marķējumu atbilstības noskaidrošanai veikti testu rezultāti,
kas veikti pēc ekvivalentām metodēm.
2. Serveru noslodze
Kritērijs iekļaujams, ja datu
centru pārvalda trešā puse.
Punktus piešķir balstoties uz paredzamo gada vidējo serveru
noslodzi, pamatojoties uz Pasūtītāja datu apstrādes prasībām.
Punktus piešķir sekojošos diapazonos:
• >70% zemāk: 1.0 x punkti
• 40–70% zemāk: 0.8 x punkti
• 25–40% zemāk: 0.5 x punkti
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE:
Paredzētās noslodzes noteikšanai tiek izmantoti aprēķini,
modelēšanas dati vai pierādījumi, kas sniegti atlases
kritērijos.
3. Serveru kalpošanas laika beigu
pārvaldība
Piemērojams kopā ar tehniskās
specifikācijas kritēriju 2.norādījumu.
Punktus piešķir atkalizmantošanas un pārstrādes pakalpojuma
sniedzējiem, kas nodrošina atkalizmantošanai nepiemērotu
iespiedshēmu plašu un kabeļu nošķirošanu un pārstrādi.
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz apliecinājums/
sertifikāts par identificēto komponenšu pārstrādi.
4. Projektētā jaudas pielietojuma
efektivitāte
Piemērojams, ja veic datu centra
būvniecību vai pārbūvi un jau ir nosakāms IT aprīkojuma
enerģijas patēriņš.
Punktus piešķir proporcionāli piedāvājumam ar vislabāko
projektēto jaudas pielietojuma efektivitātes koeficientu (PUE
– Power Usage Effectiveness) pie noteiktas IT slodzes un
vides apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamo
standartu prasībām.
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams,
ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamiem standartiem.
5. Jaudas pielietojuma efektivitātes
uzlabošanas potenciāls.
Piemērojams esošiem datu centriem,
ja ir zināmi vēsturiskie jaudas pielietojuma efektivitātes
rādītāji. Piemērojams arī servertelpām ar atsevišķu
dzesēšanas infrastruktūru.
Punktus piešķir balstoties uz pretendentu aplēstajam jaudas
pielietojuma efektivitātes potenciālam relatīvi Pasūtītāja
vēsturiskajiem rādītājiem. Pretendentu aplēsēm jābūt
balstītām uz vēsturisko IT infrastruktūras patēriņu un vides
apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamiem
standartiem.
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams,
ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamo standartu
prasībām.
6. Atjaunojamās enerģijas
īpatsvars
Iekļaujams, ja datu centru pārvalda
trešā puse.
Pretendentiem pēc iespējas jāpalielina patērētās
atjaunojamās enerģijas īpatsvars pakalpojuma nodrošināšanai.
Punktus piešķir proporcionāli pretendentam ar visaugstāko
atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru.
Patērētās elektroenerģijas un atjaunojamās enerģijas
īpatsvara noteikšanas aprēķiniem jābūt veiktiem atbilstoši
piemērojamiem standartiem.
Atjaunojamās elektroenerģijas avotiem jāatbilst 2009/28/EC114
direktīvas definīcijai.
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz atjaunojamās enerģijas
īpatsvara un kopējās elektroenerģijas piegādes un patēriņa
dati, uz kuriem ir balstīti aprēķini.
7. Aukstumaģentu maisījuma
globālās sasilšanas potenciāls
Pretendentiem punktus piešķir atbilstoši datu centra
dzesēšanas sistēmā izmantoto aukstumaģentu globālās
sasilšanas potenciāla (GSP) svērtajam vidējam rādītājam.
Aprēķinus veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.
gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām
siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK)
Nr. 842/2006 IV pielikumam. Punktus piešķir sekojošos
intervālos:
• x punkti – GSP vidējais svērtais rādītājs robežās
no 0 līdz 10;
• 0.6x punkti – GSP vidējais svērtais rādītājs
robežās no 11 līdz 150;
• 0.2x punkti – GSP vidējais svērtais rādītājs
robežās no 151 līdz 750.
ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz globālās
sasilšanas potenciāla vidējā svērtā rādītāja aprēķini
atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa
Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm
un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 IV pielikumā
aprakstītajai metodei, iekļaujot arī izmantoto aukstumaģentu
tehnisko specifikāciju.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. Serveru, datu nesēju un tīkla
aprīkojuma galamērķa ziņošana
Līdz ko viss aprīkojums ir apstrādāts atkalizmantošanai,
pārstrādei vai iznīcināšanai, Pasūtītājam jāiesniedz
atskaite par inventāra stāvokli. Atskaitē jānorāda
atkalizmantošanas un pārstrādes proporcionālo sadalījumu, un
vai aprīkojums paliek ES vai tiek eksportēts.
Eiropas Savienībā pārstrādātam aprīkojumam un komponentēm
pieņem šādus apstrādes pierādījumus:
• kompetentās valsts iestādes izsniegtu atļauju atbilstoši
Eiropas Komisijas direktīvas 2008/98 23. pantam, vai
• neatkarīgas trešās puses izsniegtu atbilstības shēmas
sertifikātu, kas sagatavots atbilstoši piemērojamo standartu
prasībām.
Ja aprīkojums un komponentes tiek eksportētas ārpus ES
atkalizmantošanai vai pārstrādei, jāiesniedz sekojoša
sūtījuma un apstrādes informācija:
• atkalizmantošanai paredzētā aprīkojuma sūtījuma
informācija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada
4. jūlija Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko
iekārtu atkritumiem (EEIA) (Eiropas Savienības Oficiālais
Vēstnesis, 24.7.2012., Nr. L 197, 38. lpp.) VI pielikumam;
neatkarīgas trešās puses izsniegtu sertifikāciju par
atbilstību EEIA prasībām noteiktām kritērijos vai arī
piemērojamiem standartiem vai ekvivalentām tehniskajām prasības
shēmām, ja EEIA tiek eksportēti apstrādei ārpus ES.
2. Jaudas pielietojuma efektivitātes
ievades vērtību monitorēšana
Piemērojams kopā ar 4. un 5.
piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju.
Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikgadējas atskaites,
kurās norādīti gada vidējie un izdalīti pa mēnešiem datu
centra kopējais enerģijas patēriņš un apakšrādītāji
mehāniskajām un elektriskajām sistēmām un IT aprīkojumam.
3. Atjaunojamās enerģijas
īpatsvars
Iekļaujams, ja datu centru pārvalda
trešā puse.
Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikmēneša dati par
iepirkto vai saražoto atjaunojamo elektroenerģiju.
Salīdzināšanas nolūkos elektroenerģijas ražotājam arī
jāiesniedz datu centra patērētās enerģijas uzskaite.
|
4. Pārtika
un ēdināšanas pakalpojumi
ZPI prasības un kritēriji ir noteikti pārtikas produktu
piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem.
4.1. ZPI
prasības un kritēriji pārtikas produktu piegādēm
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Pārtikas produktu (vai noteiktas
pārtikas produktu grupas) iepirkums atbilstošs ZPI
kritērijiem. |
Tehniskās specifikācijas |
1. PĀRTIKAS PRODUKTU ATBILSTĪBA
Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz
vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām
ZPI prasību grupām:
1.1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE
1.1.1. a. Iegādājoties pienu un
kefīru vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai
vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vismaz 50 procenti) jābūt
ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm
saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007
par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un
par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu
pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu
pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem
atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar
Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par
bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par
Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
un
|
1.1.1. b. Iegādājoties citas
produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības
vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena
produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem
un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles:
kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši
bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007.
gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu
un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK)
Nr. 2092/91 atcelšanu;
vai
|
1.1.2. [X] procentiem no visas
produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu
grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu
saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt
ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;
vai
|
1.1.3. vismaz 45 procenti no noteiktas
produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti,
gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts,
piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot
ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās
pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un
veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. |
Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un
apjoma sadalījumu.
1.2. VIDEI DRAUDZĪGA PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS
PRODUKTI
Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot
sezonalitāti;
vai
Transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot produktu piegādei
no pārtikas produktu izcelsmes (audzēšanas/ražošanas) vietas,
jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada
20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa
apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz
emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem
transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi
transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I
pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas
robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22.
decembra noteikumiem noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā
noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;
vai
pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja
paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes
(tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja
norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km
ietvaros.
2. IEPIRKUMA DALĪŠANA DAĻĀS
Pārtikas produktu piegādes iepirkumu dala daļās. Lemjot par
dalīšanu daļās, pasūtītājs ņem vērā arī iepirkuma apjomu
un pasūtītājam pieejamos administratīvos resursus. Daļas
veido, ņemot vērā vienu vai vairākas šādas pazīmes:
1.1. produktu izcelsmes veids (piemēram, dzīvnieku izcelsmes
produkti, augu izcelsmes produkti, bakalejas produkti);
1.2. pārtikas produktu grupa (piemēram, piens un piena
produktu, dārzeņi, augļi, ēdienu piedevas un dzērieni,
eļļas) un līdzīgu produktu klāsts (piemēram, atsevišķa
daļa pienam, raudzētiem piena produktiem un krējumam,
atsevišķa daļa saldējumam, atsevišķa daļa sieriem un
kausētiem sieriem), kuru piedāvā noteikts ražotāju vai
piegādātāju loks;
1.3. iepakojuma veids;
1.4. uzglabāšanas vai transportēšanas noteikumi;
1.5. pārtikas produktu izcelsme (teritorija, ko raksturo
noteikti klimatiskie apstākļi – piemēram, vienā daļā
neapvieno eksotiskos augļus un sezonālos vietējos augļus);
1.6. pārtikas produktu sezonalitāte (piemēram, atsevišķās
daļās izdala vasarā un rudenī pieejamos dārzeņus, augļus vai
ogas).
Pasūtītājs augļu, ogu un dārzeņu piegādēm ievēro arī
Zemkopības ministrijas izstrādātos vietējo augļu, ogu un
dārzeņu sezonalitātes kalendārus, kuri publicēti Iepirkumu
uzraudzības biroja tīmekļvietnē.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. Pārtikas produktu piegādes,
iepirkumam izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu:
1.1. nosaka katra piedāvājuma izvērtēšanas kritērija
īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu
apmērā no piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju kopējās
vērtības;
1.2. cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz
īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā;
2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko
piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam
vērtē sekojošus ZPI kritērijus:
2.1. pārtikas produktu kvalitāte:
2.1.1. a. Iegādājoties pienu un
kefīru vairāk kā 35 procentiem no visas piena un kefīra masas
vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vairāk kā 50 procenti)
jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības
metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK)
Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu
marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu
pārslas, kviešu milti, griķi) vairāk kā 20 procentiem no
graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt
ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm
saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007
par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un
par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
un
|
2.1.1. b. Iegādājoties citas
produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības
vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena
produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem
un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles:
kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši
bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007.
gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu
un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK)
Nr. 2092/91 atcelšanu;
vai
|
2.1.2. [X] procentiem no visas
produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu
grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu
saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt
ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;
vai
|
2.1.3. vairāk kā 45 procenti no
noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena
produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu
saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko
paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas
nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina
Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. |
Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un
apjoma sadalījumu.
2.2. videi draudzīga piegāde un sezonāli produkti:
2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu piegāde veikta,
ievērojot sezonalitāti;
vai
2.2.2.transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot produktu
piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (tikai
audzēšanas/ražošanas vietas, ne loģistikas centra, noliktavas
vai veikala, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas
standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada
20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa
apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz
emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem
transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi
transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I
pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas
robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22.
decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā
noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;
vai
2.2.3. pārtikas produktu piegāde veikta noteiktā
pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu
izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz
pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā
250 km ietvaros.
Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības
ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu
sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības
biroja tīmekļvietnē.
3. Papildus punktus var piešķirt par:
3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA
Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu
apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto
minimālo apjomu.
3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA
Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām
atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā
specifikācijā norādīto minimālo apjomu.
3.3 PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām
atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā
specifikācijā norādīto minimālo apjomu.
3.4. AKVAKULTŪRAS UN JŪRAS PRODUKTI (ja attiecināms)
Akvakultūras un jūras produktu nozvejā un ražošanā
ievērota ilgtspējīga prakse un metodes, kā noteikts attiecīgā
ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras marķējumā.
Ja vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds,
pasūtītājs pārtikas produktu piegādes līguma slēgšanas
tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir lielāks
to pārtikas produktu īpatsvars, vērtējot to sekojošā
prioritārā kārtībā:
1. kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības audzēšanas
prasībām;
2. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai
lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas
prasībām;
3. kurus paredzēts piegādāt noteiktā pasūtītāja
paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes
(tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja
norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km
ietvaros.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. Pārtikas produktu piegādes
līgumā pasūtītājs paredz:
1.1. tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildes
kontroles mehānismu, t.sk. nosakot atbildīgās personas par
kontroli, izstrādājot iekšējās kontroles kritērijus, kā arī
procedūras, kas jāveic piegādes izmaiņu saskaņošanai, un
atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības
laikā;
1.2. pienākumu piegādātājam, ja tas pats nav bioloģiskās
lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas,
vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām
atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz
produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt
pasūtītājam ražotāju un/vai audzētāju sarakstu, norādot to
kontaktinformāciju, un ar ražotāju un/vai audzētāju noslēgtu
līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra
konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē;
1.3. tiesības pasūtītājam papildus piegādātāja
norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt
piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes
pārbaudes;
1.4. pārtikas produktu sarakstu, norādot produktu ražotāju
vai audzētāju un to izcelsmes valsti, kas izstrādāts
atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām
prasībām;
1.5. piegādātājs savlaicīgi informē un vienojas ar
pasūtītāju par iespējamu piegādēs paredzētā produkcijas
sortimenta maiņu, aizstājot tehniskajā specifikācijā
iekļautos produktus ar jauniem ekvivalentiem (piem., vienu
nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt
pret citu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu) vai
kvalitatīvi labākiem produktiem (lauksaimniecības produktu
integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu vai
nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt ar
bioloģiskajām prasībām atbilstošu produktu);
1.6. Pakalpojuma sniedzējam līguma darbības laikā jāuzkrāj
un jāuzskaita rēķini, pavadzīmes un citi dokumenti, kas
apliecina atbilstību iepirkuma dokumentos izvirzītajiem zaļā
publiskā iepirkuma kritērijiem;
1.7. Rēķini, pavadzīmes, citi dokumenti, un uzskaite
jāuzrāda līguma slēdzējam pēc pieprasījuma.
2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā pārtikas produktu
piegādes iepirkumu līgumu vai to kopiju pieejamību uz vietas
iestādē, kurā notiek pārtikas produktu piegāde.
|
4.2. ZPI
prasības un kritēriji ēdināšanas pakalpojumiem
ZPI prasību un kritēriju piemērošana ēdināšanas
pakalpojumiem ir obligāta veicot iepirkumus, kur galvenais
iepirkuma priekšmets un mērķis ir ēdināšanas pakalpojuma
nodrošināšana, kas CPV klasifikatorā atpazīstama ar kādu no
sekojošiem CPV kodiem: 55300000-3 Restorānu un ēdināšanas
pakalpojumi, 55500000-5 Ēdnīcu un sabiedriskās ēdināšanas
pakalpojumi.
Savukārt pakalpojumiem, kuru primārais mērķis nav
ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana, piemēram, semināru
organizēšanas pakalpojumi (CPV kods - 79951000-5), kuros kā
atsevišķa komponente iespējama kafijas paužu un/vai
ēdināšanas nodrošināšana, to ietvaros ZPI prasības un
kritēriji pēc iespējas piemērojami brīvprātīgi.
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma
priekšmets |
Ēdināšanas pakalpojumu iepirkums
atbilstoši ZPI kritērijiem. |
Tehniskās
specifikācijas |
PĀRTIKAS PRODUKTU ATBILSTĪBA
Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz
vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām
ZPI prasību grupām:
1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE
1.1.1. a. Iegādājoties pienu un
kefīru vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai
vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vismaz 50 procenti) jābūt
ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm
saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007
par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un
par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu
pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu
pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem
atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar
Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par
bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par
Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
un
|
1.1.1. b. Iegādājoties citas
produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības
vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena
produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem
un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles:
kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši
bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007.
gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu
un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK)
Nr. 2092/91 atcelšanu;
vai
|
1.1.2. [X] procentiem no visas
produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu
grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu
saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt
ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;
vai
|
1.1.3. vismaz 45 procenti no noteiktas
produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti,
gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts,
piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot
ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās
pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un
veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. |
Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un
apjoma sadalījumu.
2. PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS PRODUKTI
Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot
sezonalitāti;
vai
transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot ēdināšanas
pakalpojumu nodrošināšanai, jāatbilst vismaz EURO 5 vai V
atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007
par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem
attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un
komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par
piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes
informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5"
emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009.
gada 22 decembra noteikumu Nr. 1494 "Mopēdu, mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā
noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;
vai
ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu piegāde
tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros
no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas
vietas,) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes
adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.
|
Piedāvājuma
izvērtēšanas kritēriji |
Ēdināšanas pakalpojumu iepirkumam:
1. izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu:
1.1 nosaka katra piedāvājumu vērtēšanas kritērija
īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu
apmērā no piedāvājuma vērtēšanas kritēriju kopējās
vērtības;
1.2 cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz
īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā.
2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,
pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam vērtē
sekojošus ZPI kritērijus:
2.1. pārtikas produktu kvalitāte:
2.1.1. a. Iegādājoties pienu un
kefīru vairāk kā 35 procentiem no visas piena un kefīra masas
vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vairāk kā 50 procenti)
jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības
metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK)
Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu
marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu
pārslas, kviešu milti, griķi) vairāk kā 20 procentiem no
graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt
ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm
saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007
par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un
par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;
un
|
2.1.1. b. Iegādājoties citas
produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības
vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena
produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem
un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles:
kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši
bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007.
gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu
un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK)
Nr. 2092/91 atcelšanu;
vai
|
2.1.2. [X] procentiem no visas
produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu
grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu
saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt
ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;
vai
|
2.1.3. vairāk kā 45 procenti no
noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena
produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu
saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko
paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas
nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina
Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts. |
Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un
apjoma sadalījumu.
2.2. piegāde un sezonāli produkti:
2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu, ko paredzēts izmantot
ēdināšanas pakalpojumos, piegāde veikta, ievērojot
sezonalitāti;
vai
2.2.2. transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot ēdināšanas
pakalpojumu nodrošināšanai, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu
emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa
apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz
emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem
transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi
transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I
pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas
robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22.
decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības
novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā
noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;
vai
2.2.3. ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu
piegāde veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma
ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai
audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai
vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.
Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības
ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu
sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības
biroja tīmekļvietnē;
3. Papildu punktus var piešķirt par:
3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA
Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu
apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto
minimālo apjomu.
3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA
Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām
atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā
specifikācijā norādīto minimālo apjomu.
3.3. PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām
atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā
specifikācijā norādīto minimālo apjomu.
3.4. APRĪKOJUMS
Ja iekļauts ir arī aprīkojums, tad nepieciešams ievērot
šādus kritērijus:
3.4.1. ledusskapjos un saldētavās, ko paredzēts izmantot,
sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, nav ozona slāni noārdošās
vielas (HCFC un HFC);
3.4.2. aprīkojums atbilst vienam vai vairākiem no turpmāk
minētajiem energoefektivitātes standartiem, ja tādi pastāv, ES
enerģijas patēriņa marķējums (A klase) vai līdzvērtīgs
standarts;
3.4.3. aprīkojums ir efektīvs ūdens patēriņa ziņā
saskaņā ar ES marķējumu (A klase) vai līdzvērtīgu
standartu.
3.5. TĪRĪŠANAS LĪDZEKĻI (ja attiecināms)
Tīrīšanas līdzekļi, kurus paredzēts izmantot, sniedzot
ēdināšanas pakalpojumus, atbilst saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes Regulu (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par
ES ekomarķējumu izveidotajiem ES ekomarķējuma kritērijiem
tīrīšanas līdzekļiem.
3.6. VIDES PĀRVALDĪBAS SISTĒMA (VPS)
Papildus punkti tiek piešķirti par vides pārvaldības
sistēmu (VPS) ēdināšanas pakalpojumiem.
|
Iepirkuma līguma
izpildes noteikumi |
1. Ēdināšanas pakalpojumu līgumā
pasūtītājs paredz:
1.1. tehniskajā specifikācijā un vērtēšanas kritērijos
noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par
līguma prasību neizpildīšanu līguma darbības laikā;
1.2. pienākumu pretendentam, ja tas pats nav bioloģiskās
lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas,
vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām
atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz
produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt
pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to
kontaktinformāciju, un ar ražotāju (audzētāju) noslēgtu
līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra
konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē;
1.3. pasūtītāja tiesības papildus pakalpojuma sniedzēja
norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt
piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes
pārbaudes;
1.4. pakalpojuma sniedzēja pienākumu iesniegt vienas nedēļas
ēdienkarti ar pilnas uzturvērtības aprēķiniem un kalkulāciju,
kā arī tehnoloģiskās kartes; Šāda prasība nav attiecināma
uz ēdināšanas pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš ir 3
mēneši vai mazāk vai kurus noslēdz par ēdināšanas
pakalpojumu nodrošināšanu atsevišķu pasākumu (tai skaitā
konferenču, semināru, pieredzes apmaiņas braucienu)
ietvaros.
1.5. pakalpojumu sniedzēja pienākumu iesniegt ēdināšanas
pakalpojumam izmantoto galveno pārtikas pamatproduktu sarakstu,
norādot produktu ražotāju vai audzētāju un to izcelsmes
valsti, atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām
prasībām.
1.6. pārtika un dzērieni jāpasniedz, lietojot atkārtoti
izmantojamus galda piederumus, traukus un galdautus vai no
atjaunojamām izejvielām ražotus galda piederumus, traukus vai
izbraukuma ēdināšanas piederumus.
1.7. atkritumus, kas radīsies, sniedzot ēdināšanas
pakalpojumus, pretendents savāks atsevišķi saskaņā ar
pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ietver [norādiet
konkrētas atkritumu frakcijas, kas jāsavāc atsevišķi
atbilstoši vietējiem administratīvajiem noteikumiem]
frakcijas.
2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā ēdināšanas pakalpojuma
sniegšanas iepirkuma līguma vai tā kopijas pieejamību uz vietas
iestādē, kurā tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi.
|
5. Tīrīšanas
līdzekļi un pakalpojumi
ZPI prasības un kritēriji aptver 5 tīrīšanas līdzekļu
grupas (cieto virsmu tīrīšanas līdzekļi, mazgāšanas un
skalošanas līdzekļi trauku mazgājamām mašīnām, līdzekļi
trauku mazgāšanai ar rokām, veļas mazgāšanas līdzekļi un
iepriekšējas apstrādes traipu tīrītāji veļas mazgājamām
mašīnām, un saimniecības precēm), kā arī tīrīšanas
pakalpojumus.
Prasībās un kritērijos galvenā uzmanība pievērsta
būtiskai ietekmei uz vidi, kas saistīta ar dažu bīstamu vielu
izmantošanu, produktu pareizai dozēšanai un iepakojumam.
5.1. ZPI prasības
un kritēriji cieto virsmu tīrīšanas līdzekļiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi draudzīgu cieto virsmu
tīrīšanas līdzekļi (t.sk. universālie tīrīšanas
līdzekļi, virtuves virsmu, logu stiklu un sanitāro mezglu
tīrīšanas līdzekļi). |
Tehniskās specifikācijas |
1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS
1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem
cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)1
attiecībā uz aizliegtām vielām, kuras nedrīkst būt iekļautas
produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota
lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā
koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem
(1.kritērijs).
1.2. Produkts, kas iepakots aerosolā, nedrīkst saturēt
propelentus.
2. PRODUKTA MARĶĒJUMA PRASĪBAS
Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par
dozēšanu.
3. IEPAKOJUMA PRASĪBAS
Produktiem iepakojumā ar dozatoru jābūt pārdošanā kā
atkārtotai uzpildīšanai paredzētas sistēmas daļai.
|
5.2. ZPI prasības
un kritēriji līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma priekšmets |
Trauku mazgāšanai ar rokām
paredzēti videi draudzīgi līdzekļi. |
Tehniskās specifikācijas |
1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS
Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā
seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)2
attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas
produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota
lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā
koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem
(1.kritērijs).
2. MARĶĒJUMA PRASĪBAS
Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par
dozēšanu.
|
5.3. ZPI prasības
un kritēriji veļas mazgāšanas līdzekļiem un iepriekšējas
apstrādes traipu tīrītājiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi draudzīgi veļas mazgāšanas
līdzekļi un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītāji. |
Tehniskās specifikācijas |
1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS
1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem
cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)3
attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas
produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota
lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā
koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem
(1.kritērijs).
1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un
citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu
sarakstā nedrīkst iekļaut fosfātus.
2. DOZĒŠANAS PRASĪBAS
2.1 Ieteicamā deva normāli netīru tekstilizstrādājumu
(augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi, krāsām
droši veļas mazgāšanas līdzekļi) un viegli netīru
tekstilizstrādājumu (zemas efektivitātes veļas mazgāšanas
līdzekļi) mazgāšanai ūdenī ar cietību 2,5 mmol
CaCO3/l (vidēji cietā ūdenī) nepārsniedz attiecīgi
šādas robežvērtības:
2.1.1.augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi –
17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg
mazgājamās veļas (šķidrumi);
2.1.2 krāsām droši mazgāšanas līdzekļi – 17,0 g/kg
mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās
veļas (šķidrumi);
2.1.3. zemas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi –
17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg
mazgājamās veļas (šķidrumi).
Ja piemēro ieteikumus priekšmazgāšanai un turpmākai
mazgāšanai, kopējā ieteicamā deva (priekšmazgāšanai un
turpmākai mazgāšanai) atbilst maksimālajai devai.
3. MARĶĒJUMA PRASĪBAS
Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par
dozēšanu.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
Attiecībā uz veļas mazgāšanas
līdzekļiem jāsniedz informācija par ieteicamo mazgāšanas
temperatūru. |
5.4. ZPI prasības
un kritēriji mazgāšanas līdzekļiem un skalošanas līdzekļiem
trauku mazgājamām mašīnām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Trauku mazgājamām mašīnām
paredzēti videi draudzīgi mazgāšanas līdzekļi un skalošanas
līdzekļi. |
Tehniskās specifikācijas |
1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS
1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem
cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)4
attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas
produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota
lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā
koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem
(1.kritērijs).
1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un
citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu
sarakstā nedrīkst iekļaut šādas sastāvdaļas: fosfāti.
2. MARĶĒJUMA UN IEPAKOJUMA PRASĪBAS
2.1. Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par
dozēšanu.
2.2. Kartona iepakojuma sastāvā ir ≥ 80 procenti reciklētu
materiālu.
|
5.5. ZPI prasības
un kritēriji saimniecības precēm
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi draudzīgas roku ziepes,
higiēnas papīrs. |
Tehniskās specifikācijas |
1. ROKU ZIEPES
(prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais
produkts)
Vismaz (ieteicams – 70) % pēc pirkuma apjoma no visām roku
ziepēm, kuras pretendentam ir jāpiegādā Pasūtītājam līguma
ietvaros, ir jāatbilst ES ekomarķējuma tehniskajām prasībām
attiecībā uz noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem.
2. HIGIĒNAS PAPĪRS
(prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais
produkts)
Visām salvešpapīra precēm, kuras pretendentam ir
jāpiegādā Pasūtītājam līguma ietvaros, ir jāatbilst
tehniskajām prasībām, kas paredzētas piemērojamos
standartos.
|
5.6. ZPI prasības
un kritēriji tīrīšanas pakalpojumiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi draudzīgi tīrīšanas
pakalpojumi. |
Tehniskās specifikācijas |
1. PRASĪBAS TĪRĪŠANAS UN
MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻIEM UN PIEDERUMIEM
Tīrīšanas līdzekļiem, ko izmanto uzņēmumi, kas sniedz
tīrīšanas pakalpojumus, jāatbilst attiecīgajiem ZPI
kritērijiem par izmantojamajiem tīrīšanas līdzekļiem.
|
Līguma izpildes noteikumi
(attiecas uz līgumiem, kas noslēgti par regulāru telpu
uzkopšanu un līguma darbības termiņš pārsniedz 6
mēnešus)
|
1. PĀRSKATS PAR VIDES VADĪBAS
SISTĒMU
Pēc pirmajiem sešiem līguma darbības mēnešiem un vēlāk
katra līguma darbības gada beigās piegādātājam jāiesniedz
pārskats, norādot izmantoto tīrīšanas līdzekļu nosaukumus un
daudzumu. Attiecībā uz produktiem, kas nav minēti sākotnējā
piedāvājumā, piegādātājs iesniedz vajadzīgos pierādījumus
par atbilstību tehniskajām specifikācijām.
2. PERSONĀLS UN DARBA ORGANIZĀCIJA
Visam tīrīšanas pakalpojumu sniegšanā nodarbinātajam
personālam jānodrošina regulāra kvalifikācijas celšana tādu
darbu veikšanā, kas saistīti ar līguma priekšmetu.
Kvalifikācijas celšanas pasākumiem jāaptver apmācības par
tīrīšanas līdzekļiem, metodēm, aprīkojumu un izmantojamām
ierīcēm, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi un
veselības, drošības un vides aizsardzības aspekti.
|
6. Iekštelpu
apgaismojums
Prasības un kritēriji attiecas uz iekštelpu apgaismojuma
iepirkumiem. Attiecībā uz šīm prasībām un kritērijiem
iekštelpu apgaismojums ir lampas, apgaismes iekārtas (apgaismes
armatūra) un apgaismes vadības ierīces, kas atrodas ēku
iekštelpās. Kritēriji neattiecas uz dažādiem īpaša
apgaismojuma veidiem (piemēram, krāsainu apgaismojumu, vitrīnu,
skatuves, reklāmas u.tml. apgaismojumu). Atkarībā no iepirkuma
mērķiem, tiek piedāvāti trīs dažādi kritēriju kopumi:
a) resursus taupošu un energoefektīvu lampu iegādei;
b) jauna apgaismojuma sistēmas projektēšanai vai esošās
apgaismojuma sistēmas renovācijai;
c) uzstādīšanas darbam.
Ar terminu "lampa" šeit apvienota spuldze, diode un
gaismeklis.
6.1. ZPI prasības
un kritēriji lampām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Resursus taupošas un energoefektīvas
lampas |
Tehniskās specifikācijas |
1. GAISMAS ATDEVE
1.1. Nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm,
jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par
attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas
norādīta tabulā.
Lampas tips |
Attiecīgā enerģijas klase |
Pārējās lampas, tostarp LED un
gāzizlādes lampas |
A+ |
Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes
klases definīcija.
1.2. Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm,
jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par
attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas
norādīta tabulā turpmāk.
Lampas tips |
Attiecīgā enerģijas klase |
Visas lampas ar krāsu atveidojuma
koeficientu Ra>=90 (ja tas ir nepieciešams ēkā veicamajai
darbībai) |
B |
Pārējās lampas |
A |
Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes
klases definīcija
2. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS
Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, un
nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt
tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks par L90B50 pie
50 000 h vai L80B50 pie 100 000h.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS
Papildus punktus piešķir, ja lampas ekspluatācijas laiks ir
lielāks nekā L90B50 pie 50 000h vai L80 B50 pie 100 000h.
|
6.2. ZPI prasības
un kritēriji iekštelpu apgaismojuma projektam
Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas |
PI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Resursus taupošs un energoefektīvs
projekts jaunām apgaismojuma sistēmām vai esošās apgaismojuma
sistēmas renovācijai |
Tehniskās specifikācijas |
1. APGAISMOJUMA ĪPATNĒJĀ JAUDA
Ja apgaismojumu paredzēts uzstādīt visā ēkā, apgaismojuma
maksimālā patērētā jauda visā ēkā, dalot ar kopējo
platību, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.
Ēkas tips |
Apgaismojuma
īpatnējā jauda, (W/m2) |
Autostāvvieta |
2,5 |
Tiesa |
14 |
Izstāžu zāle, muzejs |
9 |
Ugunsdzēsēju depo |
12 |
Tālākizglītība |
13 |
Slimnīca |
12 |
Bibliotēka |
12 |
Birojs (galvenokārt nodalītā
tipa) |
13 |
Birojs (galvenokārt atvērtais
plānojums) |
11 |
Policijas iecirknis |
14 |
Pasta nodaļa |
14 |
Cietums |
9 |
Sabiedriska zāle |
9 |
Dzīvojamās telpas |
11 |
Dzīvojamās telpas (tikai
kopējās) |
6 |
Skola |
8 |
Sporta centrs |
9 |
Pašvaldības ēka |
13 |
2. APGAISMOJUMA NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA
Ja apgaismojumu uzstāda individuālā vietā vai ēkas daļā,
apgaismojuma maksimālā patērētā jauda šajā vietā, dalot ar
kopējo platību un ar tās apgaismotību, kas izteikta 100 luksu
vienībās, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās
vērtības.
Telpas veids |
Apgaismojuma
normalizētā īpatnējā jauda
(W/m2/100 lx)
|
Guļamistabas |
7,5 |
Ēdnīcas |
3,5 |
Autostāvvietas |
2,2 |
Kustības telpas, tostarp lifti,
kāpņu telpas |
3,2 |
Konferenču telpas |
2,8 |
Sporta zāles |
2,8 |
Vestibili |
2,8 |
Slimnīcu palātas un procedūru
telpas |
4 |
Virtuves (mājsaimniecību) |
5 |
Virtuves (restorānu) |
2,8 |
Laboratorijas |
2,8 |
Bibliotēkas |
3,2 |
Atpūtas telpas — lielas |
6 |
Atpūtas telpas — mazas |
7,5 |
Biroji (atvērtais plānojums) |
2,3 |
Biroji (nodalītā tipa) |
3 |
Rūpnīcu telpas |
3,2 |
Pasta telpas/vadības pultis |
3,2 |
Cietumu kameras |
4 |
Reģistrācijas vieta (piem.,
slimnīcā/viesnīcā) |
4 |
Tualetes, vannas istabas |
5 |
Mazumtirdzniecības telpas |
3,5 |
Mācību telpas |
2,3 |
Noliktavas |
3,2 |
Uzgaidāmās telpas |
3,2 |
3. APGAISMES VADĪBAS IERĪČU PROJEKTĒŠANA UN
UZSTĀDĪŠANA
3.1. Reti apmeklētās telpās apgaismojums jākontrolē ar
kustību sensoru, kas izslēdz apgaismojumu pēc tam, kad telpa ir
tukša, ja vien nav apdraudēta drošība vai drošums.
3.2. Apgaismojums telpās, kas nav aizņemtas naktīs vai
nedēļas nogalēs un kur var nejauši atstāt apgaismojumu,
jāaprīko ar laika relejiem vai kustību sensoru, lai apgaismojums
izslēgtos pēc tam, kad telpa ir tukša naktīs vai nedēļas
nogalēs.
3.3. Apgaismojuma vadībai telpās ar sānu logiem jābūt
sadalītai tā, lai apgaismojuma rindas, kas ir paralēli tuvāk
logam, varētu izslēgt atsevišķi.
3.4. Apgaismojumam birojos, konferenču telpās, skolu klašu
telpās un laboratorijās jābūt ierīkotiem pieejamiem
slēdžiem, ko var izmantot telpu iemītnieki un kas atrodas
ērtās vietās.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. APGAISMOJUMS AR REGULĒJAMU
APGAISMES INTENSITĀTI
Papildu punktus par telpām, kurās būtu ieteicama gaismas
intensitātes regulēšana (neskaitot birojus, konferenču telpas,
klašu telpas un laboratorijas, kurās apgaismojuma intensitātes
regulēšana ir nepieciešama), piešķir atbilstīgi kopējai
regulējamā apgaismojuma jaudas procentuālajai attiecībai
šādās telpās, kurās iespējams regulēt apgaismojuma
intensitāti. Lai to varētu uzskatīt par apgaismojumu ar
regulējamu apgaismes intensitāti, apgaismojumam jābūt
regulējamam automātiski, lai apgaismes ierīču ekspluatācijas
sākumā, kad lampas un apgaismes ierīces ir tīras un spožas,
apgaismojumam var regulēt intensitāti tā, lai nodrošinātu
nepieciešamo vienmērīgo un nežilbinošo apgaismotību. Ja
telpā ir pieejama dienasgaisma, jāierīko automātiskās vadības
ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu.
2. APGAISMOJUMS, KAS NEMIRGO
Papildus punktus piešķir, ja apgaismojumam ir veikti
apgaismojuma mirgošanas (flickering) testi, kas apliecina lampas
nemirgošanu tās darbības laikā.
3. APGAISMOJUMA ĪPATNĒJĀ UN NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ
JAUDA
Papildu punktus piešķir, ja īpatnējā jauda ir mazāka par
90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas iepriekš tabulā
1. punkta prasībā vai ja normalizētā īpatnējā jauda ir
mazāka par 90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas
iepriekš tabulā 2.punkta prasībā.
|
6.3. ZPI prasības
un kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Jaunu apgaismojuma sistēmu resursus
taupoša un energoefektīva uzstādīšana vai esošās
apgaismojuma sistēmas renovācija |
Tehniskās specifikācijas |
1. NEPIECIEŠAMIE NORĀDĪJUMI
Piegādātājs attiecībā uz jaunām vai renovētām
apgaismojuma sistēmām iesniedz šādus norādījumus:
1.1. apgaismes iekārtu montāžas/uzstādīšanas instrukcijas
norādījumus aizliegts izjaukt bez saskaņošanas ar ražotāju
vai pieaicinot apmācītu/ kvalificētu speciālistu;
1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras
lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nepalielinot norādīto
īpatnējo jaudu, tikai gadījumos, kad lampas nomaiņa ir
piemērota nekvalificētai personai, vai arī norādes par
kvalificētas/apmācītas personas iesaisti pretējā
gadījumā;
1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības
ierīces, ar norādījumu, ka bez ražotāja atļaujas aizliegts
atvērt korpusu;
1.4. norādījumus kustības sensoriem, kā regulēt to jutību
un laika aizturi, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai
nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas
patēriņa palielināšanas;
1.5. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz
dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt, piemēram,
ņemot vērā izmaiņas telpas izkārtojumā;
1.6. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas
laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu
iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa
palielināšanas.
2. VIDES AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides
aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu
atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma
sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas,
apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un
jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta
2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko
iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu
atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība".
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. Piegādātājs nodrošina, lai
jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas un vadības iekārtas
darbojas pareizi un neizmanto vairāk enerģijas, nekā tas ir
nepieciešams.
1.1. kustības sensoru jutību un laika aizturi iestata
noteiktā līmenī, kas atbilst iemītnieku vajadzībām un
nevajadzīgi nepatērē enerģiju;
1.2. Pārbauda, vai kustības sensori darbojas pareizi un ir
pietiekami jutīgi, lai uztvertu iemītnieku parastu kustību;
1.3. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu, kalibrē
tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma ir
pietiekama;
1.4. Apgaismojuma intensitātes regulatoru kalibrē tā, lai tas
uzturētu telpā nepieciešamā apgaismojuma dienasgaismas un
elektriskās gaismas kombinētu līmeni;
1.5. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus,
lai nodrošinātu iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas
enerģijas patēriņa palielināšanas;
2. Ja pēc telpas lietošanas uzsākšanas apgaismes vadības
ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām,
Piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības
ierīces, lai tās atbilstu.
3. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums
(tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības
ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā
projektā.
|
7. Ielu
apgaismojums un satiksmes signāli
Ielu apgaismojums ir stacionāras apgaismes ierīces, kas
diennakts tumšajās stundās paredzētas labas redzamības
nodrošināšanai sabiedriskā transporta zonās, lai veicinātu
satiksmes drošību, transporta plūsmu un sabiedrības drošību.
Tas ietver gājēju ceļu un veloceliņu funkcionālo apgaismojumu,
kā arī ielas un apdzīvotu vietu publiskā lietojumā esošu
ceļu braucamās daļas apgaismojumu. Uz ielu apgaismojumu nav
attiecināms tuneļu apgaismojums, privāto autostāvvietu
apgaismojums, komerciālo vai rūpniecisko āra apgaismojums,
sporta laukumu apgaismojums vai dekoratīvās apgaismes
iekārta.
Satiksmes signāli ir sarkanas, dzeltenas un zaļas
signālgaismas, kas ietvertas apaļos 200 mm un 300 mm korpusos un
kas paredzētas ceļu satiksmei (neattiecas uz pārvietojamām
signālgaismām).
Prasības un kritēriji saistīti ar ielu apgaismojuma un
satiksmes signālu darbību, bet nav attiecināmi uz stabiem,
būvniecības stiprinājumiem vai cita veida balstiem un
izmantojamām nostiprināšanas ierīcēm.
7.1. ZPI prasības
un kritēriji ielu apgaismojuma aprīkojumam
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Augstas efektivitātes apgaismojuma
aprīkojums (lampas, droseles, apgaismes ierīces) |
Tehniskās specifikācijas |
1. GAISMEKĻU EFEKTIVITĀTE
Pretendents nodrošina apgaismojuma sistēmas, kurām kā
gaismas avots kalpo gaismas diodes.
Uzstādāmo apgaismes ierīču gaismekļu efektivitāte ir
augstāka par 137 lm/W.
Piemēro, ja pašreizējā apgaismes
ierīcē gaismas avotus vai gaismekļus aizstās un netiks veikta
pārveidošana.
2. DIMMĒŠANAS IESPĒJAS
Pretendenta piedāvātajiem gaismekļiem ir jābūt saderīgiem
ar aptumšošanas funkciju.
3. JAUDAS KOEFICIENTS
Uzstādāmā LED gaismekļa jaudas koeficients ir ≥ 0,92.
4. RAŽOJUMU EKSPLUATĀCIJAS LAIKS, REZERVES DAĻAS UN
GARANTIJA
Jebkuriem gaismas avotiem, kuru pamatā ir gaismas diodes,
kalpošanas laiks ir vismaz 100 000h (L90B10) pie 25°C.
Uz LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu
nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme,
attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas
datuma.
Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā oriģinālajām
daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst izmantot
ekvivalentam rezerves daļas, kas veic tādu pašu funkciju tādā
pašā vai augstākā veiktspējas līmenī.
5. GAISMEKĻA AIZSARDZĪBAS KLASE
Gaismekļiem uz M un C klases ceļiem jābūt aprīkotiem ar
optisko sistēmu, kuras gaismekļa aizsardzības klase ir vismaz
IP65. P klases ceļu gaismekļu aizsardzības klase ir IP55 vai
augstāka atkarībā no vietējiem apstākļiem.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1.UZLABOTA GAISMEKĻU KVALITĀTE
Punktu skaitu līdz X piešķir pretendentiem, kas spēj
nodrošināt gaismas avotus vai gaismekļus, kuri pārsniedz
tehniskajā specifikācijā noteikto obligāto gaismekļu
efektivitāti. |
7.2. ZPI prasības
un kritēriji ielu apgaismojuma projektam
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Resursus taupošs un energoefektīvs
projekts jaunām apgaismojuma sistēmām vai esošās apgaismojuma
sistēmas renovācijai |
Tehniskās specifikācijas |
1. MAKSIMĀLAIS
ENERGOEFEKTIVITĀTES RĀDĪTĀJS
1.1. Ja satiksmes maršrutam (M vai C klase) paredzēts
izstrādāt jaunu apgaismojuma sistēmu, maksimālais
energoefektivitātes rādītājs, ko iegūst, ja sistēmas vidējo
jaudu izdala ar nepieciešamo ceļa virsmas spilgtumu un
apgaismojamo laukumu, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās
vērtības.
Lampas jauda,
(W) |
Maksimālais
energoefektivitātes rādītājs, (W/cd/m2 ·
m2) |
W ≤ 55 |
0,974 |
55 < W ≤ 155 |
0,824 |
155 < W |
0,674 |
1.2. Ja jaunu apgaismojuma sistēmu paredzēts izstrādāt
pretrunīgai zonai, piemēram, ceļu krustojumam, iepirkšanās
ielai vai dzīvojamās zonas ielai, kājceliņam vai veloceliņam
(CE vai S klase), nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās
vērtības.
Nepieciešamā
apgaismotība, (luksi) |
Maksimālais
energoefektivitātes rādītājs, (W/lx·
m2) |
E ≤ 15 luksi |
0,054 |
E > 15 luksi |
0,044 |
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. Ja paredzēts izstrādāt
jaunu apgaismojuma sistēmu, papildu punktus piešķir, ja
energoefektivitātes rādītāji ir mazāki par 90 procenti no
tiem, kas sniegti iepriekš atbilstošajās tabulās 1.1. un 1.2.
punktā norādītajās prasībās.
2. Ja gaismas intensitātes regulēšana ir nepieciešama un/vai
ieteicama, papildu punktus piešķir atbilstīgi gaismas
intensitātes regulēšanas procentuālajai attiecībai pret lampas
jaudu.
Piezīme. Droseļu ar apgaismojuma regulatoru
izmantošana ir atkarīga no atrašanās vietas un citiem
aspektiem, piemēram, apkārtējās gaismas līmeņa.
|
7.3. ZPI prasības
un kritēriji ielu apgaismojuma uzstādīšanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un
pamatkritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Jaunu apgaismojuma sistēmu resursus
taupoša un energoefektīva uzstādīšana vai esošās
apgaismojuma sistēmas renovācija |
Tehniskās specifikācijas |
1. NEPIECIEŠAMIE NORĀDĪJUMI
Piegādātājs jaunu vai renovētu apgaismojuma sistēmu
uzstādīšanai iesniedz šādus norādījumus:
1.1. apgaismes iekārtu izjaukšanas norādījumus;
1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras
lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nesamazinot norādīto
energoefektivitāti;
1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības
ierīces;
1.4. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz
dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt;
2. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas
laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu
vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa
palielināšanas.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. Piegādātājs nodrošina, lai
jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas un vadības iekārtas
darbojas pareizi un neizmanto vairāk enerģijas, nekā tas ir
nepieciešams.
1.1. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienas gaismu,
jākalibrē tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma
ir pietiekama.
1.2. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus,
lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas
enerģijas patēriņa palielināšanas.
Ja pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā apgaismes vadības
ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām,
piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības
ierīces, lai tās atbilstu.
2. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums
(tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības
ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā
projektā.
3. Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides
aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu
atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma
sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas,
apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un
jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta
2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko
iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu
atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība".
|
7.4. ZPI prasības
satiksmes signāliem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Energoefektīvu satiksmes signālu
iegāde |
Tehniskās specifikācijas |
1. PATĒRĒTĀ JAUDA
Ja pasūtītājs uzstāda jaunus vai modernizē tehnoloģiski
novecojušus satiksmes signālus, signālu moduļu patērētā
jauda nepārsniedz zemāk norādītās vērtības.
Moduļa tips |
Ekspluatācijas
jauda, (25 oC temperatūrā) |
300 mm sarkans aplis |
10 |
200 mm sarkans aplis |
8 |
300 mm sarkana bulta |
9 |
300 mm dzeltens aplis |
10 |
200 mm dzeltens aplis |
8 |
300 mm dzeltena bulta |
9 |
300 mm zaļš aplis |
12 |
200 mm zaļš aplis |
9 |
300 mm zaļa bulta |
9 |
Tabulā iepriekš norādītās jaudas prasības attiecas uz
atsevišķu moduli, nevis visu luksoforu. Šīs vērtības ietver
lampas padeves ķēdes enerģijas patēriņu.
2. KALPOŠANAS LAIKS UN REZERVES DAĻAS
LED gaismas avotu aprēķinātais kalpošanas laiks 25 °C
temperatūrā:
• L96 — 6000 stundu;
• L70 — 50 000 stundu (prognozēts);
• L0C0 — 3000 stundu vai C10 — 6000 stundu;
• C50 — 50 000 stundu (prognozēts).
Uz tādu LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu
nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme,
attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas
datuma. Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā
oriģinālajām daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst
izmantot ekvivalentas rezerves daļas, kas veic tādu pašu
funkciju tādā pašā vai augstākā veiktspējas līmenī.
3. APRITES CIKLA IZMAKSAS
Aprites cikla izmaksas aprēķinam (ja tas tiek noteikts kā
piedāvājuma izvēles kritērijs), pretendentam jāiesniedz šāda
informācija, pamatojoties uz iepirkuma veicēja noteiktajām
specifikācijām:
• laikposms, kurā spuldzēm piemēro garantiju pēkšņas
darbības kļūmes gadījumos;
• aprēķinātais lampas ekspluatācijas laiks (t. i., laiks,
kad lampas gaismas plūsma, kā paredzēts, samazināsies līdz 70
% no sākotnējās gaismas plūsmas);
• lampu iegādes izmaksas (sākumā un attiecībā uz jebkādu
nepieciešamu nomaiņu noteiktajā laikposmā);
• jebkādu palīgierīču iegādes izmaksas;
• jebkādu stabu, pamatu un jaunu elektrisko savienojumu
iegādes izmaksas;
• uzstādīšanas izmaksas (darba stundas reizina ar darba
izmaksu likmēm un pieskaita jebkādas izmaksas par pacelšanas
ierīcēm utt.).
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. APRITES CIKLA IZMAKSAS
(ja tiek noteikta 3. TS prasība)
Maksimāli X punktus piešķir pretendentam, kura piedāvājumā
norādītas zemākās aprites cikla izmaksas. Citiem pretendentiem
punktus piešķir proporcionāli to norādītajām aprites cikla
izmaksām salīdzinājumā ar zemākajām izmaksām, izmantojot
šādu formulu:
zemākās AC izmaksas |
× Maksimālais
punktu skaits |
attiecīgā piedāvājuma AC
izmaksas |
|
2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 20. jūnija
noteikumiem Nr. 353
Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu, citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā (Pielikums MK 08.09.2020. noteikumu Nr. 568 redakcijā)
Būvdarbi un preču un pakalpojumu
grupas, kurām noteiktas ZPI prasības un kritēriji
1. Biroja ēku projektēšana, būvdarbiem un
apsaimniekošana
2. Ceļu būve un satiksmes zīmes
3. Ūdens sildītāji siltuma ražošanai
4. Dārzkopības produkti un pakalpojumi
5. Elektroenerģija
6. Klozetpodi un pisuāri
7. Koģenerācijas iekārtas
8. Mēbeles
9. Notekūdeņu infrastruktūra
10. Sienu paneļi
11. Izlietnes krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums
12. Tekstilpreces
13. Transports
14. Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās
iekārtas (veselības aprūpes EEI)
15. Atpūtas un sporta infrastruktūra
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai
publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu
sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei
(turpmāk – piemērojamie standarti).
ZPI prasības un
kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu un citu augstākminēto
preču un pakalpojumu grupu ZPI
1. Biroja ēku
projektēšana, būvdarbiem un apsaimniekošana
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu
Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" pielikumu, biroja
ēkas definētas kā "ēkas un telpu grupas, kas tiek izmantotas
darījumiem un dažādiem administratīvajiem mērķiem, tai
skaitā bankas, pasta nodaļas, pašvaldību iestādes, valsts
pārvaldes iestādes, uzņēmumu, iestāžu un citu organizāciju
ēkas un telpu grupas, kā arī konferenču un kongresu centri,
tiesu un parlamenta ēkas un telpu grupas".
ZPI prasības un kritēriji iedalīti septiņās atsevišķās
grupās atbilstoši noteiktiem būvniecības projekta realizācijas
posmiem (A-G).
A. ZPI prasības un kritēriji projektēŠANAS
SAGATAVOŠANAI
B. ZPI prasības un kritēriji projektēŠANAI
C. ZPI prasības un kritēriji BŪVDARBIEM
D. ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un
būvlaukuma sagatavošanas darbiem
E. ZPI prasības energosistēmu uzstādīšanai un
energopakalpojumu piegādei
F. ZPI prasības un kritēriji ēkas apsaimniekošanaI
G. ZPI prasības un kritēriji APVIENOTO PROJEKTĒŠANAS UN
BŪVDARBU IEPIRKUMIEM
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Jaunas biroju ēkas būvniecība
atbilstoši energoefektivitātes un labu ekoloģisko raksturlielumu
standartiem
vai
Esošas biroju ēkas nozīmīga atjaunošana atbilstoši augtiem
energoefektivitātes un labu ekoloģisko raksturlielumu
standartiem
|
A. ZPI prasības un kritēriji projektēšanas
sagatavošanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
A1. ARHITEKTA/ PROJEKTĒTĀJA PIEREDZE
Arhitekts/projektētājs ir zinošs un tam ir pieredze
norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs
atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze paaugstinātas energoefektivitātes ēku
projektēšanā;
2) pieredze tādu būvdarbu projektēšanas līgumu vadībā,
kas ir atbilduši klientu izvirzītajām ekoloģisko raksturlielumu
prasībām vai tās pārsnieguši;
3) pieredze vides tehnoloģiju un /vai konstruktīvu inovāciju
veiksmīgā identificēšanā un realizācijas vadībā, kas
nepieciešama ekoloģisko raksturlielumu un kvalitātes
uzlabošanai;
4) iesaiste vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju
finansiālajā novērtējumā projektu realizācijas ietvaros.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
A2. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA
(GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA
Iepirkuma līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas
prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas
potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites
cikla griezumā.
|
B. ZPI prasības un kritēriji
projektēšanai
Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskā specifikācija |
B1. ĒKAS PATĒRĒTĀS ENERĢIJAS
IZMAKSU OPTIMALITĀTE
Jaunbūvju, atjaunošanas vai pārbūves projektiem izmaksu
ziņā optimālu primārās enerģijas patēriņa pieprasījumu
biroju ēkai izsaka kWh/m2 un aprēķina pēc metodikas,
kas norādīta Komisijas Deleģētajā 2012. gada 16. janvāra
Regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot
salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu
minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai
ēkām un būves elementiem.
B2. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS
Ieteicams lampu un apgaismes
projektu iepirkumā izmantot ZPI kritērijus iekštelpu
apgaismojumam. Bez tam, lietotājiem jāspēj kontrolēt vai veikt
labojumus apgaismošanas sistēmu funkcionēšanu ēkas zonās vai
telpās.
B3. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA
Tiek uzstādīta un ekspluatēta ēkas vadības sistēma (BMS),
kurā tiek ietverta arī energopārvaldības sistēma un ēkas
enerģijas monitoringa sistēma (EMS).
Lietotāja saskarne nodrošina, ka ēkas lietotāji un
apsaimniekotāji bez nozīmīgas apmācības var analizēt un
lejupielādēt informāciju par enerģijas izmantojumu ēkā.
Ēkas energoefektivitātes pamatparametriem, ko sistēma var
kontrolēt (t.i., apgaismojumam, apsildei, dzesēšanai), ir
jābūt ērti regulējamiem.
B4. MAZOGLEKĻA VAI BEZOGLEKĻA ENERĢIJAS AVOTI
Ja ēka ir izvietota vietā, kur ir iespējams pieslēgties
augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām
alternatīvās enerģijas sistēmām, ēkas energosistēmas
projektē tā, lai būtu iespējams pieslēgties šai
infrastruktūrai.
Augsti efektīva sistēma energoefektivitātes kontekstā
ir:
1) centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas sistēma, kuras
darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 %
siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota
siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 %
apmērā;2) jebkurš siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kas
ievērojami samazina primārās enerģijas patēriņu, kas
nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei
attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei,
pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo
enerģiju;
2) individuālās siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kurš
ievērojami samazina no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas
primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas
piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas
robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats no neatjaunojamiem
energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņa apjoms,
bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei,
transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju.
B5. VELOSIPĒDU NOVIETNE
Ēkas projektā iestrādā drošu un viegli pieejamu velosipēdu
novietni ar jumtu. Vietu skaitu nosaka, pamatojoties uz ēku
novērtēšanas shēmu, ņemot vērā arī plānoto iespējamo
skaita palielinājumu.
B6. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU
UZGLABĀŠANA
Ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša
glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu pārstrādājamu
materiālu šķirošanu.
B7. ŪDENS TAUPĪŠANAS IETAISES
Visas sanitārās un virtuves ūdens ietaises ir aprīkotas ar
efektīvu ūdensapgādes aprīkojumu, kas atbilst kritērijiem par
sanitārtehnisko aprīkojumu un klozetpodiem un pisuāriem ar
noskalošanas funkciju. (Skatīt attiecīgo preču grupu ZPI
kritērijus)
B8. SILTUMA KOMFORMTA APSTĀKĻI
Biroja ēkas projektētās telpu temperatūras vērtības
(minimālā telpu temperatūra ziemā, maksimālā telpu
temperatūra vasarā) atbilst vismaz II kategorijai saskaņā ar
piemērojamiem standartiem.
B9. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE
80 procenti no izmantojamās biroja platības tiek nodrošināts
vidējais dienasgaismas koeficients 1,5 procenti uz ārpagalmu
vērstām fasādēm un 0,7 procenti uz iekšpagalmu vērstām
fasādēm. Abus koeficientus mēra darba plaknes augstumā, ko
nosaka pasūtītājs.
B10. VENTILĀCIJA UN GAISA KVALITĀTE
Norāda ventilācijas sistēmu, kas piegādā telpās gaisu ar
IDA 2 kvalitātes rādītāju atbilstoši piemērojamiem
standartiem.
Vietās, kur āra gaisa kvalitāte ir zema, ēkas ventilācijas
sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu tīra gaisa piegādi
birojiem saskaņā ar prasībām 8.3.1.-8.3.2. Zemu gaisa
kvalitāti definē kā āra gaisa (ODA) klasi 2 vai 3 atbilstoši
piemērojamiem standartiem.
B11. IZBŪVES UN APDARES MATERIĀLU IZVĒLE
Visi biroju izbūvei un apdarei izvēlētie materiāli atbilst
tabulā norādītajiem emisiju limitiem. Šī prasība attiecas
uz:
1) griestu plātnēm;
2) krāsām un lakām;
3) grīdas un sienu tekstilsegumiem;
4) laminātu un elastīgo grīdas segumu;
5) koka grīdas segumu.
Visa testēšana jāveic gatavam produktam.
A tabula. Materiālu un apdares
materiālu emisiju limiti.
Ražojums |
Emisiju limiti (μg/m3) |
3 dienas |
28 dienas |
kopējie gaistošie organiskie
savienojumi (total volatile organic compounds, TVOC) |
10 000 |
< 2 000 |
Formaldehīds |
- |
< 120 |
B12. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA
Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā
koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja
ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots
ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas
apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.
1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar
siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru
elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1.
un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI
kritērijus ūdens sildītājiem).
2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja
elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1.
un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada
kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti
efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus
koģenerācijas iekārtām).
B13. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE
Ēkas norobežojošās konstrukcijas un to uzbūvi projektē
tā, lai nodrošinātu augstu gaisnecaurlaidības standartu.
Rādītāji atkarīgi no attiecīgās ēkas ventilēšanas
paņēmiena:
- ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤
3 m3/(m2 × h)
- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2
m3/(m2 × h)
- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar
siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5
m3/(m2 × h).
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
B14. BŪVPROJEKTA VADĪTĀJA VAI
IZSTRĀDĀTĀJA PIEREDZE
Būvprojekta vadītājs vai izstrādātājs ir zinošs un tam ir
pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam
būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam
līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un
ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas
projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja
pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti
uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens
uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy
Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas
apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un
izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa
modelis
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu
projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu
projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;
4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju
sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides
deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;
5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un
/vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un
velosipēdiem paredzēta infrastruktūra;
6) veic profesionālu pilnveidošanos attiecīgajās jomās.
B15. BŪVPROJEKTA DAĻU VADĪTĀJU PIEREDZE
Attiecināms uz atsevišķu būvprojekta daļu, piemēram,
arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes,
apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības
automatizācijas sistēmu daļas, u.c. daļu vadītāju
pieredzi.
Būvprojekta daļu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze
norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs
atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un
ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas
projektos (norādīt atbilstošo), tostarp dati (ja
pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti
uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens
uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy
Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas
apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un
izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa
modelis;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu
projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu
projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;
4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju
sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides
deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;
5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un/vai
īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un
velosipēdiem paredzēta infrastruktūra;
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
B16. ĒKAS PERSONĀLA PĀRVIETOŠANĀS
PLĀNS
Ēkas personāla pārvietošanās plānu izstrādā,
konsultējoties ar pasūtītāju, atbildīgo plānošanas iestādi
un attiecīgajiem infrastruktūras nodrošinātājiem. Plānā tiek
identificēti konkrēti pasākumi, kas, ņemot vērā vietējos
apstākļus, var samazināt nepieciešamību pēc došanās uz ēku
ar personīgo automobili un veicināt ilgtspējīgāku transporta
veidu — tostarp riteņbraukšanas un kājāmiešanas,
sabiedriskā transporta, mazemisiju transportlīdzekļu un
automobiļu koplietošanas — izmantošanu.
B17. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU
UZGLABĀŠANA
Atkritumu savākšanas teritorijas(-u) lielumu nosaka pēc
iespējamā noslogotības līmeņa, lai izvietotu pietiekamu skaitu
konteineru, tā maksimāli palielinot otrreizēju pārstrādi un
vienlaikus varētu nodrošināt atkritumu atlikuma apstrādi.
B18. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE
Līguma izpildes ietvaros nepieciešams apzināt vietas ēkā,
kur var rasties apžilbinājums, kā arī noteikt kontroles
pasākumus, lai šajās vietās ierobežotu tiešu vai netiešu
apžilbinājumu
B19. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA
IZMANTOŠANA
Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas
prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas
potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites
cikla griezumā.
|
C. ZPI prasības un kritēriji
būvdarbiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskā specifikācija |
Lielākā daļa tehniskās
specifikācijas prasības ir jau iepriekš iekļauta projektā.
C1. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN
NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti)
nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas
darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai
izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas
veidiem, t.sk.:
1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas
un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām
konstrukcijām;
2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un
to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi,
plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu
stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda
stiegras.
C2. LIKUMĪGAS IZCELSMES KOKMATERIĀLI
Visiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, ko piegādā
saskaņā ar līgumu, jābūt likumīgi iegūtiem atbilstīgi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES)
Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas
laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Regula (ES)
Nr. 995/2010).
Šī tehniskā specifikācija
jāskata kombinācijā ar līguma izpildes noteikumiem.
C3. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Atkritumi, kas rodas būvdarbos un atjaunošanas darbos,
izņemot nojaukšanas atkritumus, nepārsniedz 11 t uz 100
m2 no biroja iekštelpu bruto platības.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
C4. BŪVDARBU VADĪTĀJA PIEREDZE
Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par
kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties
attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un
ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos
(atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami)
par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver
apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un
palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai
ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju
informēšanā par to, kā tās izmantot;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu
uzstādīšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu
projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;
4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu iepirkšanā,
montāžā un verifikācijā;
5) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu
apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli
samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze
nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.
C5. SPECIALIZĒTO BŪVDARBU VADĪTĀJU PIEREDZE
Kritērijs attiecināms uz specifisku būvprojekta daļu,
piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas,
elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas,
vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu daļas, u.c.
būvdarbu vadītāju pieredzi.
Būvprojekta daļu būvdarbu vadītājs ir zinošs un tam ir
pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam
būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam
līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un
ietaišu būvdarbu vadīšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas
projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja
pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti
uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens
uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy
Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā,
ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un
izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa
modelis;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu
izbūvē, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu
izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;
C6. ĒKAS APRITES CIKLA GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP)
APRĒĶINA IZMANTOŠANA
Punkti šajā kritērijā var tikt piešķirti, ja piedāvājuma
izvērtēšanas kritērijs attiecībā uz PVD. Ēkas prognozētās
energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP)
aprēķina izmantotā aprites cikla griezumā. Punktus piešķir
piegādātājiem ar zemāko kopējo GSP.
C7. ĒKAS GALVENO ELEMENTU EFEKTIVITĀTE: PRODUKTU VIDES
DEKLARĀCIJU (PVD) APKOPOJUMS
Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda, kurš no tālāk
norādītajām trīs variantiem tiek izmantota vērtēšanā.
1) Vienkāršotais variants: tiek sakopoti par katru ēkas
elementu iegūtie rezultāti attiecībā uz GSP rādītāju, un to
norāda kā CO2 emisijas ekvivalentu;
2) Rādītāja rezultātu variants: tiek sakopoti par katru
ēkas elementu iegūtie PVD raksturlielumu rezultāti (ACN
rezultāti attiecībā uz dažādiem rādītājiem ); vai
3) Atzīmju vai klašu variants: tiek sakopoti par katru ēkas
elementu iegūtās svērtās PVD atzīmes vai klases (parasti
atzīme ir izteikta ar skaitli, bet klasi apzīmē ar burtu).
Salīdzināšanas pamatu un izmantojamo variantu precīzi
norāda iepirkuma procedūras dokumentācijā. Vērtējamie ēkas
elementi - A tabulā.
A tabula. Vērtējamie ēkas
elementi.
Jaunbūve |
Atjaunošana |
Pamati un apakšbūves
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi
Ārsienas, apšuvums un izolācija
Grīdas un griesti
Iekšējās sienas
Logi
Jumti
|
Ārsienas, apšuvums un izolācija
Jauns jumta segums un izolācija
Logi
Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru
apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības,
piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.
|
1.variants: Pasūtītājs piešķir punktus, pamatojoties uz A
tabulā norādīto galveno ēkas elementu aprites cikla
efektivitātes uzlabojumu salīdzinājumā ar references
(būvprojekta) tāmi. Vērtēšanā izmanto Produktu vides
deklarāciju. 2.variants: Efektivitāti vērtē, izmantojot PVD,
kas atbilst piemērojamiem standartiem.
Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda produktu
kategorizēšanas noteikumus (PKN, skat. tālāk piezīmi),
ko piemēro attiecībā uz PVD, un visi piegādātāji konsolidē
uz PKN pamata sagatavotās PVD saskaņā ar piemērojamiem
standartiem. Tiek izmantoti tikai trešo pušu verificēti PKN. Te
ietilpst arī izejas datu verifikācija.
3.variants: Vērtējot ēkas elementus nolūkā piešķirt
atzīmi vai klasi, ir pieļaujams izmantot normalizēšanu un
izsvarošanu, ar nosacījumu, ka ir ieviesti nacionālie PKN, kas
ir būvatļauju vai ēku novērtēšanas un sertificēšanas shēmu
pamatā.
Ja pirms būvdarbu veicēja
izraudzīšanās jau ir veikta analīze, izmantojot PVD, tad
projektētāji pasūtītājam iesniedz kopsavilkumu ar galvenajiem
izmantotajiem tehniskajiem pieņēmumiem, lai tos varētu ietvert
iepirkuma procedūras dokumentācijā
Piezīme. Produktu
kategorizēšanas noteikumi ir jāievēro katras PVD sagatavošanā
shēmas ietvaros. Tie nosaka, kā jāveic ACN un kā jāverificē
katrs produkts, lai nodrošinātu saskanību.
C8. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA MATERIĀLA IZMANTOŠANA BETONĀ UN
MŪRĪ
Šo kritēriju izmanto, ja visiem
piegādātājiem ir jāpiedāvā betona un mūra konstrukcijas
risinājums. Šis kritērijs attiecas uz biroja ēkām ar betona
nesošajām konstrukcijām, bloku sienām un pildrežģa un mūra
iekšējām sienām un ārsienām.
Pasūtītājs piešķir punktus piegādātājiem, kas ir
panākuši, ka atkārtoti pārstrādātā materiāla
saturs/blakusproduktu saturs B tabulā norādītajos ēkas
galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc vērtības).
Var noteikt augstākas prasības par
minimālo saturu, ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās ir
panākta vienošanās ar projektētājiem.
B tabula. Ietveramie ēkas
elementi
Jaunbūve |
Atjaunošana |
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas,
balsti un pārsegumi
Ārējās sienas
Grīdas un griesti
Iekšējās sienas
Jumti
Pamati un apakšbūves
|
Ārējās sienas
Iekšējās sienas
Jauns jumta segums un izolācija
Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru
apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības,
piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.
|
Atkārtoti pārstrādāto saturu aprēķina, pamatojoties uz
atkārtoti pārstrādāto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo
masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz
būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):
1) katra gatavā maisījuma betona partija, no kuras betonu
piegādā būvlaukumā – saskaņā ar piemērojamiem
standartiem;
2) rūpnieciski ražoti paneļi, balsti, bloki un elementi ar
norādītu saturu – saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
C9. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM
EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ
Punktus piešķir proporcionāli CO2 ekvivalentu
(CO2e) emisiju samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko
izmanto E tabulā uzskaitīto ēkas galveno elementu ražošanā.
Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā
radušos CO2 emisiju aprēķināšanas metodi un
rīku.
Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto
informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās
CO2e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu
mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un
noteikumiem ietver būvdarbu iepirkumu procedūras
dokumentācijā.
C tabula. Ietveramie ēkas
elementi
Jaunbūve |
Atjaunošana |
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas,
balsti un pārsegumi
Ārējās sienas
Grīdas un griesti
Iekšējās sienas
Jumti
Pamati un apakšbūves
|
Ārējās sienas
Iekšējās sienas
Jauns jumta segums un izolācija
Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru
apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības,
piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.
|
C10. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU
UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
Punkti tiek piešķirti piegādātājam, kurš nodrošina
iespēju pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā
ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, un sniedz
apkopes pakalpojumus. Tiek izmantots kopā ar attiecīgās
tehniskās specifikācijas kritēriju.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
C11. GLOBĀLĀS SASILŠANAS
POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA
Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas
prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas
potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites
cikla griezumā.
C12. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN
NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Būvuzņēmējs izstrādā
pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus
materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt,
t.sk.:
1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko
iekārtu atkritumu(EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana,
kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde,
vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija
un riska novērtēšana;
2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli
un produkti;
3) aplēse par būvgružu atkārtotas izmantošanas un
pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas
dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas
procesā.
Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita
nojaukšanas darbu tāmē.
C13. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Pirms darbu uzsākšanas objektā Būvuzņēmējs sagatavo
atkritumu apsaimniekošanas plānu. Plānā norāda, kādas
dalītās vākšanas sistēmas objektā izmantos, lai sašķirotu
materiālus atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem
materiālu atgūšanas veidiem. Objekta atkritumu apsaimniekošanas
plāns ietver:
1) būvizstrādājumus, kas veido galvenos ēkas elementus,
tostarp kokmateriālus, stikla, metāla, ķieģeļu, keramikas,
betona un inertos atkritumus, kā arī saistītos iepakojuma
materiālus;
2) būvizstrādājumus, kas ir daļa no ēkas izbūves, tostarp
grīdas segumus, griestu plātnes, sausā apmetuma un ģipša
paneļus, plastmasas profilus un izolācijas materiālus, kā arī
saistītos iepakojuma materiālus.
Materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai,
pārstrādei un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu
hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa
noteikumos Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu,
sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu
reģenerāciju."
Objektā notiekošo būvdarbu laikā seko līdzi tam un ziņo
par to, kā tiek realizēts apstiprinātais atkritumu
apsaimniekošanas plāns. Tas ietver datus, kas attiecas uz to
materiālu masu, kas objektā savākti dalītajā vākšanā ar
mērķi tos atkārtoti izmantot un pārstrādāt tehniskajās
specifikācijās norādītajā apmērā.
Tiek izmantota sistēma, kā monitorē un kvantificē radušos
atkritumus un materiālus, kas nodalīti atkārtotai izmantošanai
un pārstrādei. Tāpat sistēmā var sekot līdzi un verificēt,
kur nonāk atkritumu sūtījumi. Monitoringa un izsekošanas datus
iesniedz līgumslēdzējai iestādei norunātā biežumā.
C14. ĒKAS ENERGOSISTĒMU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA
EKSPLUATĀCIJĀ
Atkarībā no iepirkuma procedūras šis noteikums var
attiekties arī uz sistēmām, ko uzstāda trešā puse –
energopakalpojumu sniedzējs (skatīt E sadaļu). Šādas
sistēmas tiek projektētas, uzstādītas un nodotas
ekspluatācijā, ievērojot saskaņotos projektus un
specifikācijas:
1) apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (AVGK);
2) mazoglekļa un bezoglekļa energotehnoloģijas;
3) ēkas energovadības sistēma (BEMS);
4) apgaismojuma vadības sistēmas.
Būvuzņēmējs veic katras sistēmas funkcionālās
veiktspējas testu, tostarp veiktspējas mērījumus. AVGK
sistēmām jāatbilst piemērojamiem standartiem.
Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai
sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta ēkas inženiertīklu un
inženieriekārtu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka
ietaises darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus.
C15. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA
Tā kā materiālus pasūta un nogādā būvlaukumā
atsevišķās partijās, atkārtoti pārstrādātā satura
atbilstību iepirkuma piedāvājumā norādītajam pārbauda katrai
produkta partijai atsevišķi.
Būvuzņēmējs atbilstību pārbauda, ievācot informāciju no
izmantoto būvizstrādājumu piegādātāja (-iem), t.sk.
veicotmasas bilances aprēķinus, kurus apstiprina partijas
testēšanas rezultāti, piegādes dokumentācija un/vai rūpnīcas
ražošanas kontroles dokumentācija. Katra dokumenta datus
verificē trešās puses veiktā auditā.
Piezīme. "partija" ir
vienoti marķētu tādu produktu daudzums, ko ražo vienā un tajā
pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar
noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas
izejvielas.
C16. KOKMATERIĀLU LIKUMĪGA IEGŪŠANA
Ja iespējams, ieteicams veikt
izlases veida pārbaudes sadarbībā ar kompetento iestādi, kas
atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra
Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus
dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka
izstrādājumus, īstenošanu.
Pasūtītājs ir tiesīgs izlases veidā pārbaudīt, vai
saskaņā ar līgumu izmantotie koka izstrādājumi (visi vai to
konkrēta apakšgrupa) atbilst C1 tehniskajai specifikācijai. Pēc
pieprasījuma darbuzņēmējs sniedz pierādījumus, kas apliecina
atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra
Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus
dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka
izstrādājumus.
Vairumā gadījumu, ja būvdarbu veicējs nav uzņēmums, kas
pirmais laiž kokmateriālus vai koka izstrādājumus ES tirgū,
bet iegūst šādus produktus no citiem (Regulā (ES)
Nr. 995/2010 definēts kā "tirgotājs"), būvdarbu veicējs
par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu
informāciju, ko pēc tam verificē izlases veida pārbaudēs:
1) tirgus dalībnieki vai tirgotāji, kas piegādājuši
kokmateriālus un koka izstrādājumus to izmantošanai ēkas
būvniecībā;
2) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka
izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;
3) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku
mazināšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010
6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
Ja būvdarbu veicējs kokmateriālus vai koka izstrādājumus
pirmais laiž ES tirgū to izmantošanai būvniecības projektā
(Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgus dalībnieks"),
piegādātājs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz
šādu informāciju, ko pēc tam pārbauda izlases veida
pārbaudēs:
4) katra izmantoto kokmateriālu veida apraksts, tostarp
tirdzniecības nosaukums, izstrādājuma veids, koka sugas
vispārpieņemtais nosaukums – attiecīgā gadījumā – pilns
zinātniskais nosaukums;
5) kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādātāja
nosaukums/vārds un adrese;
6) ieguves valsts un – vajadzības gadījumā:
- attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti;
- ieguves koncesija;
- daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits);
7) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka
izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;
8) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku
mazināšanas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko
nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū
kokmateriālus un koka izstrādājumus 6. panta 1. punkta b) un c)
apakšpunktu. Tie var ietvert sertifikāciju vai citas trešo pušu
verificētas shēmas.
Kokmateriāli, kam ir derīgas ES FLEGT vai CITES licences, ir
uzskatāmi par likumīgi iegūtiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko
nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū
kokmateriālus un koka izstrādājumus.
C17. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE
Pabeidzot būvniecību, būvdarbu veicējs testē pabeigtas
ēkas norobežojošo konstrukciju un to uzbūves kvalitāti
saskaņā ar piemērojamiem standartiem, lai nodrošinātu, ka ir
sasniegta projektētā veiktspēja.
Būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo
konstrukciju un tās uzbūves kvalitāti, lai nodrošinātu
atbilstību projektā noteiktajai gaiscaurlaidības
specifikācijai. Ja konstatē defektus, tiek ierosināts, kā tos
novērst.
Ar mehāniskās ventilācijas metodi testē vismaz 20 procentus
no ēkas izmantojamās iekštelpu platības, pierādot, ka
projektētā gaiscaurlaidība atbilst attiecīgās ēkas
ventilēšanas paņēmienam.
Testēšanu veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kurus
akceptē attiecīgā būvuzraudzības iestāde ēkas atrašanās
vietā.
Testēšanu veic pēc būvniecības praktiskas pabeigšanas.
Pēc tam, kad ir veikta testēšana saskaņā ar piemērojamiem
standartiem, darbuzņēmējs iesniedz apsekojuma ziņojuma vai
sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ēka atbilst
gaiscaurlaidības prasībām.
C18. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS
Skatīt noteikumu 1.pielikuma
6.3. sadaļu "ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojuma
uzstādīšanai"
Sistēmas tiek nodotas ekspluatācijā saskaņā ar 1. pielikuma
6.3. sadaļā iekļauto līguma izpildes 1. noteikumu. Būvdarbu
veicējs nodrošina sistēmu ekspluatācijas norādījumus
saskaņā ar 6.3.sadaļas tehniskās specifikācijas 1.
prasību.
Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam
apsaimniekotājam nodrošina apmācību par sistēmu izmantošanu,
t.sk. arī saskarni ar BEMS (F2. kritērijs).
Projektētāji vai projektēšanas un būvdarbu veicējs
iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas
apliecina, ka ir veikta apgaismes sistēmu testēšana, un satur
datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot
projektētos parametrus. Tāpat tie apstiprina, ka ir nodrošināti
nepieciešamie materiāli un apmācība.
C19. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA
Ēkas energovadības sistēmu (BEMS) nodod ekspluatācijā
saskaņā ar noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Būvdarbu
veicējs nodrošina BEMS ekspluatācijas rokasgrāmatu. Ēkas
lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam
nodrošina apmācību par BEMS izmantošanu, t.sk.lietotāja
saskarnes izmantošanu, lai analizētu un lejupielādētu
energodatus, izmantojot pieejamos programmatūras rīkus.
Būvuzņēmējs iesniedz:
1) apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina,
ka ir veikta BEMS testēšana;
2) datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas atbilstoši
projektētajiem parametriem;
3) apstiprinājumu, ka ir nodrošināti nepieciešamie
materiāli un apmācības.
C20. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU
UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
Mazoglekļa vai bezoglekļa energosistēmas ekspluatē saskaņā
ar nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām.
Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai
sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta energosistēmu
testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas,
nepārsniedzot projektētos parametrus.
C21. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU UN PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU
UZGLABĀŠANA
Pabeidzot būvniecību, Būvuzņēmējs apstiprina, ka ēkā vai
tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas
lietotājiem atvieglotu atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu
materiālu un nolietotu izstrādājumu nošķiršanu (atsaucoties
uz B6 prasībām).
Būvdarbu veicējs iesniedz izbūvēto pārstrādājamu
materiālu savākšanas ietaišu detalizētus gala plānus.
|
D. ZPI prasības un kritēriji
likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukauma sagatavošanas
darbiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskā specifikācija |
D1. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ
DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS
Vismaz 55 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, ko
saražo nojaukšanas un demontēšanas darbos, izņemot rakšanu un
aizbēršanu, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un
citiem materiālu atgūšanas veidiem, t.sk.:
1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas
un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām
konstrukcijām;
2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un
to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi,
plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu
stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda
stiegras.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
D2. BŪVGRUŽU PIRMSNOJAUKŠANAS/
PIRMSDEMONTĒŠANAS AUDITS
Būvdarbu veicējs izstrādā pirmsnojaukšanas/
pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var
izmantot atkārtoti, pārstrādāt vai citā veidā atgūt,
t.sk.:
1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko
iekārtu atkritumu (EEIA)) identificēšana un riska
novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta
apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami
radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;
2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli
un produkti;
3) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes
potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas
vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas
procesā.
Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita
nojaukšanas darbu tāmē.
|
E. ZPI prasības energosistēmu
uzstādīšanai un energopakalpojumu piegādei
Prasības piemērojamas, ja to ir
iespējams attiecināt uz paredzēto projektu. Būtu vēlams, ka
šis kritērijs būtu iekļauts jau projektā.
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības |
Tehniskās specifikācijas |
E1. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP
KOĢENERĀCIJA
Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā
koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja
ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots
ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas
apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.
1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar
siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru
elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1.
un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI
kritērijus ūdens sildītājiem).
2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja
elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1.
un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada
kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti
efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus
koģenerācijas iekārtām).
|
F. ZPI prasības un kritēriji
ēkas apsaimniekošanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskās specifikācijas |
F1. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA
Ēkas ekspluatētājs vai ēkas apsaimniekotājs katru mēnesi
sagatavo atskaites ēkas lietotājiem, izmantojot datus no ēkas
energovadības sistēmas (BEMS). Šo kārtību reizi gadā
pārskata. Atskaitēs sīki un atsevišķi iedala enerģijas
izmantojumu apsildes, dzesēšanas, ventilācijas un apgaismošanas
vajadzībām katrā sezonā.
F2. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAKALPOJUMA LĪGUMS
Attiecīgi ēkas ekspluatētājs vai apsaimniekotājs,
pamatojoties uz ēkas enerģijas patēriņa sākotnējo
modelēšanu (skatīt B3. kritēriju), vienojas par enerģijas
patēriņa limitiem saistībā ar apgaismojumu, apsildi,
dzesēšanu, ventilāciju un rezerves energoiekārtām. Tas
neietver paredzēto slodzi saistībā ar lietotājiem, piemēram,
te neietilpst patērētāju (piemēram, serveru vai mazjaudas
iekārtu) prognozētā slodze. Jaunbūvēm nepieciešams
nodrošināt energoefektivitātes garantiju.
Līguma pamatā ir veiktie aprēķini pēc Ministru kabineta
2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes
aprēķina metodes" un Latvijas būvnormatīvu būvklimatoloģijas
prasībām. . Tāpat līgumā nosaka korekcijas saistībā ar
nākotnē iespējamām noslogojuma izmaiņām, ārkārtas laika
apstākļiem un tirgus enerģijas izmaksām.
Ja enerģijas izmantojums ir pārsniedzis šos limitus,
attiecīgi energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs atbild par
papildu izmaksām. Ja enerģijas patēriņš šos limitus nav
pārsniedzis, ietaupījumu varētu dalīt 50:50 (vai vienoties par
citu ietaupījuma sadalījumu) ar pasūtītāju iestādi. Šo
kārtību reizi gadā pārskata.
F3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA
Ēkas apsaimniekotājs ievieš sistēmas, kas ēkas lietotājiem
dod iespēju šķirot papīru, kartonu, pārtikas un dzērienu
iepakojumu (stiklu, plastmasu un citus materiālus, ja pastāv
attiecīgas vietējās dalītās vākšanas sistēmas)
atsevišķās pārstrādes plūsmās. Ja iespējams, baterijas,
tintes un toneru kasetnes, IT aprīkojumu un mēbeles arī vāc un
sagatavo to atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
F4. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAKALPOJUMA
LĪGUMS
Līguma izpildes ietvaros neatkarīgi tiek apkopoti energodati,
lai varētu veikt ēkas energoefektivitātes monitoringu gada
griezumā, to salīdzinot ar saskaņotajiem energopatēriņa
limitiem. Ēkas ekspluatētājs vai apsaimniekotājs nodrošina, ka
datus no rēķiniem/skaitītājiem un ēkas energovadības
sistēmas apkopo trešā puse.
Šos datus katru gada pārskata gan ekspluatētājs, gan
pasūtītājs, lai noteiktu ēkas enerģijas patēriņu un gan
ekspluatētāja, gan pasūtītāja mēneša
peļņu/zaudējumus.
F5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA
Ēkas ekspluatētājs pastāvīgi, ar pasūtītāju saskaņotā
kārtībā uzrauga un uzskaita ēkā radušos atkritumus un
atkārtotas izmantošanas un pārstrādes apjomus. Apsaimniekotājs
vai būvdarbu veicējs pasūtītājam sniedz mēneša datus par
radušos atkritumu apjomu, ko izsaka kā kopējo ēkā radušos
atkritumu proporciju un kilogramos uz atkritumu frakciju.
|
G. ZPI prasības un kritēriji
apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskā specifikācija |
G1. ĒKAS PATĒRĒTAIS ENERĢIJAS
IZMAKSU OPTIMALITĀTE
Jaunbūvju, atjaunošanas vai pārbūves projektiem izmaksu
ziņā optimālu primārās enerģijas patēriņa pieprasījumu
biroju ēkai izsaka kWh/m2 un aprēķina pēc metodikas,
kas norādīta Komisijas Deleģētajā 2012. gada 16. janvāra
Regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot
salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu
minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai
ēkām un būves elementiem.
G2. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS
Ieteicams lampu un apgaismes
projektu iepirkumā izmantot ZPI kritērijus iekštelpu
apgaismojumam. Bez tam lietotājiem jāspēj kontrolēt vai
pārlabot apgaismošanas sistēmu funkcionēšanu ēkas zonās vai
telpās.
G3. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA
Tiek uzstādīta un ekspluatēta ēkas vadības sistēma (BMS)
vai ekvivalenta sistēma, kurā tiek ietverta arī
energopārvaldības sistēma un ēkas enerģijas monitoringa
sistēma (EMS) vai ekvivalenta.
Lietotāja saskarne nodrošina, ka ēkas lietotāji un
apsaimniekotāji bez nozīmīgas apmācības var analizēt un
lejupielādēt informāciju par enerģijas izmantojumu ēkā.
Ēkas energoefektivitātes pamatparametriem, ko sistēma var
kontrolēt (t.i., apgaismojumam, apsildei, dzesēšanai), ir
jābūt ērti regulējamiem.
G4. MAZOGLEKĻA VAI BEZOGLEKĻA ENERĢIJAS AVOTI
Ja ēka ir izvietota vietā, kur ir iespējams pieslēgties
augstas efektīvitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām
alternatīvās enerģijas sistēmām, ēkas energosistēmas
projektē tā, lai būtu iespējams pieslēgties šai
infrastruktūrai.
Augsti efektīva sistēma energoefektivitātes kontekstā
ir:
1) centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas sistēma, kuras
darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 %
siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota
siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 %
apmērā;
2) jebkurš siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kas
ievērojami samazina primārās enerģijas patēriņu, kas
nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei
attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei,
pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo
enerģiju;
3) individuālās siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kurš
ievērojami samazina no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas
primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas
piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas
robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats no neatjaunojamiem
energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņa apjoms,
bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei,
transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju.
G5. VELOSIPĒDU NOVIETNE
Ēkas projektā iestrādā drošu un viegli pieejamu velosipēdu
novietni ar jumtu. Vietu skaitu nosaka, pamatojoties uz ēku
novērtēšanas shēmu, ņemot vērā arī plānoto iespējamo
skaita palielinājumu .
G6. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU
UZGLABĀŠANA
Ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša
glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu pārstrādājamu
materiālu šķirošanu.
G7. ŪDENS TAUPĪŠANAS IETAISES
Visas sanitārās un virtuves ūdens ietaises ir aprīkotas ar
efektīvu ūdensapgādes aprīkojumu, kas atbilst kritērijiem par
sanitārtehnisko aprīkojumu un klozetpodiem un pisuāriem ar
noskalošanas funkciju. (Skatīt attiecīgo preču grupu ZPI
kritērijus)
G8. SILTUMA KOMFORMTA APSTĀKĻI
Biroja ēkas projektētās telpu temperatūras vērtības
(minimālā telpu temperatūra ziemā, maksimālā telpu
temperatūra vasarā) atbilst vismaz II kategorijai saskaņā ar
piemērojamiem standartiem.
G9. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE
80 procenti no izmantojamās biroja platības tiek nodrošināts
vidējais dienasgaismas koeficients 1,5 procenti uz ārpagalmu
vērstām fasādēm un 0,7 procenti uz iekšpagalmu vērstām
fasādēm. Abus koeficientus mēra darba plaknes augstumā, ko
nosaka pasūtītājs.
G10. VENTILĀCIJA UN GAISA KVALITĀTE
Norāda ventilācijas sistēmu, kas piegādā telpās gaisu ar
IDA 2 kvalitātes rādītāju atbilstoši piemērojamiem
standartiem.
Vietās, kur āra gaisa kvalitāte ir zema, ēkas ventilācijas
sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu tīra gaisa piegādi
birojiem saskaņā ar prasībām 8.3.1.-8.3.2. Zemu gaisa
kvalitāti definē kā āra gaisa (ODA) klasi 2 vai 3 atbilstoši
piemērojamiem standartiem.
G11. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN
NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti)
nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas
darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai
izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas
veidiem, t.sk.:
1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas
un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām
konstrukcijām;
2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un
to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi,
plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu
stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda
stiegras.
G12. LIKUMĪGAS IZCELSMES KOKMATERIĀLI
Visiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, ko piegādā
saskaņā ar līgumu, jābūt likumīgi iegūtiem atbilstīgi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES)
Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas
laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Regula (ES)
Nr. 995/2010).
Šī tehniskā specifikācija
jāskata kombinācijā ar līguma izpildes noteikumiem.
G13. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Atkritumi, kas rodas būvdarbos un atjaunošanas darbos,
izņemot nojaukšanas atkritumus, nepārsniedz 11 t uz 100
m2 no biroja iekštelpu bruto platības.
G14. IZBŪVES UN APDARES MATERIĀLU IZVĒLE
Visi biroju izbūvei un apdarei izvēlētie materiāli atbilst
tabulā norādītajiem emisiju limitiem. Šī prasība attiecas
uz:
1) griestu plātnēm;
2) krāsām un lakām;
3) grīdas un sienu tekstilsegumiem;
4) laminātu un elastīgo grīdas segumu;
5) koka grīdas segumu.
Visa testēšana jāveic gatavam produktam.
A tabula. Materiālu un apdares
materiālu emisiju limiti.
Ražojums |
Emisiju limiti (μg/m3) |
3 dienas |
28 dienas |
kopējie gaistošie organiskie
savienojumi (total volatile organic compounds, TVOC) |
10 000 |
< 2 000 |
Formaldehīds |
- |
< 120 |
G15. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA
Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā
koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja
ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots
ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas
apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.
1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar
siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru
elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1.
un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI
kritērijus ūdens sildītājiem).
2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja
elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1.
un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada
kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti
efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas
iekārtām).
G16. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE
Ēkas norobežojošās konstrukcijas un to uzbūvi projektē
tā, lai nodrošinātu augstu gaisnecaurlaidības standartu.
Rādītāji atkarīgi no attiecīgās ēkas ventilēšanas
paņēmiena:
- ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤
3 m3/(m2 × h)
- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2
m3/(m2 × h)
- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar
siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5
m3/(m2 × h).
|
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji |
G17. BŪVDARBU VADĪTĀJA PIEREDZE
Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par
kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties
attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un
ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos
(atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami)
par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver
apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un
palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai
ekvivalentā sistēmas uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju
informēšanā par to, kā tās izmantot;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu
uzstādīšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu
projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;
4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu iepirkšanā,
montāžā un verifikācijā
5) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu
apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli
samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze
nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.
G18. SPECIALIZĒTO BŪVDARBU VADĪTĀJU PIEREDZE
Kritērijs attiecināms uz specifisku būvprojekta daļu,
piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas,
elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas,
vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu, u.c. būvdarbu
vadītāju pieredzi.
Būvprojekta daļu būvdarbu vadītājs ir zinošs un tam ir
pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam
būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam
līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un
ietaišu būvdarbu vadīšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas
projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja
pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti
uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens
uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy
Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentā sistēmas
uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to
ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas
energopatēriņa modelis;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu
izbūvē, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu
izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;
G19. ARHITEKTA/ PROJEKTĒTĀJA PIEREDZE
Arhitekts/projektētājs ir zinošs un tam ir pieredze
norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs
atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze paaugstinātas energoefektivitātes ēku
projektēšanā
2) pieredze tādu būvdarbu līgumu projektēšanās vadībā,
kas ir atbilduši klientu izvirzītajām ekoloģisko raksturlielumu
prasībām vai tās pārsnieguši;
3) pieredze vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju
realizācijas veiksmīgā identificēšanā un realizācijas
vadībā, kas nepieciešama ekoloģisko raksturlielumu un
kvalitātes uzlabošanai;
4) iesaiste vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju
finansiālajā novērtējumā projektu realizācijas ietvaros.
G20. BŪVPROJEKTA DAĻU VADĪTĀJU PIEREDZE
Attiecināms uz atsevišķu būvprojekta daļu, piemēram,
arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes,
apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības
automatizācijas sistēmu, u.c.daļu projektēšanas vadītāju
pieredzi.
Būvprojekta daļu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze
norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs
atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un
ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas
projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja
pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti
uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens
uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy
Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentā sistēmas
uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to
ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas
energopatēriņa modelis;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu
projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu
projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;
4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju
sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides
deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;
5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un/vai
īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un
velosipēdiem paredzēta infrastruktūra.
G21. ĒKAS APRITES CIKLA GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA
(GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA
Punkti šajā kritērijā var tikt piešķirti, ja piedāvājuma
izvērtēšanas kritērijs tiek attiecināts.. Ēkas prognozētās
energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP)
aprēķina izmantotā aprites cikla griezumā. Punktus piešķir
pretendentam ar zemāko kopējo GSP.
G22. ĒKAS GALVENO ELEMENTU EFEKTIVITĀTE: PRODUKTU VIDES
DEKLARĀCIJU (PVD) APKOPOJUMS
Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda, kura no tālāk
norādītajām trīs metodēm tiek izmantota vērtēšanā.
1) Vienkāršotais variants: tiek sakopoti par katru ēkas
elementu iegūtie rezultāti attiecībā uz GSP rādītāju, un to
norāda kā CO2 emisijas ekvivalentu;
2) Rādītāja rezultātu variants: tiek sakopoti par katru
ēkas elementu iegūtie PVD raksturlielumu rezultāti (ACN
rezultāti attiecībā uz dažādiem rādītājiem ); vai
3) Atzīmju vai klašu variants: tiek sakopoti par katru ēkas
elementu iegūtās svērtās PVD atzīmes vai klases (parasti
atzīme ir izteikta ar skaitli, bet klasi apzīmē ar burtu).
Salīdzināšanas pamatu un izmantojamo variantu precīzi
norāda iepirkuma procedūras dokumentācijā. Vērtējamie ēkas
elementi - A tabulā.
A tabula. Vērtējamie ēkas
elementi.
Jaunbūve |
Atjaunošana |
Pamati un apakšbūves
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi
Ārsienas, apšuvums un izolācija
Grīdas un griesti
Iekšējās sienas
Logi
Jumti
|
Ārsienas, apšuvums un izolācija
Jauns jumta segums un izolācija
Logi
Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru
apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības,
piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.
|
1.variants: Pasūtītājs piešķir punktus, pamatojoties uz A
tabulā norādīto galveno ēkas elementu aprites cikla
efektivitātes uzlabojumu salīdzinājumā ar references
(būvprojekta) tāmi. Vērtēšanā izmanto Produktu vides
deklarāciju.
2.variants: Efektivitāti vērtē, izmantojot PVD, kas atbilst
piemērojamiem standartiem.
Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda produktu
kategorizēšanas noteikumus (PKN, skat. tālāk piezīmi),
ko piemēro attiecībā uz PVD, un visi pretendenti konsolidē uz
PKN pamata sagatavotās PVD saskaņā ar piemērojamiem
standartiem. Tiek izmantoti tikai trešo pušu verificēti PKN. Te
ietilpst arī izejas datu verifikācija.
3.variants: Vērtējot ēkas elementus nolūkā piešķirt
atzīmi vai klasi, ir pieļaujams izmantot normalizēšanu un
izsvarošanu, ar nosacījumu, ka ir ieviesti nacionālie PKN, kas
ir būvatļauju vai ēku novērtēšanas un sertificēšanas shēmu
pamatā.
Ja pirms būvdarbu veicēja
izraudzīšanās jau ir veikta analīze, izmantojot PVD, tad
projektētāji pasūtītājam iesniedz kopsavilkumu ar galvenajiem
izmantotajiem tehniskajiem pieņēmumiem, lai tos varētu ietvert
iepirkuma procedūras dokumentācijā
Piezīme. Produktu
kategorizēšanas noteikumi ir jāievēro katras PVD sagatavošanā
shēmas ietvaros. Tie nosaka, kā jāveic ACN un kā jāverificē
katrs produkts, lai nodrošinātu saskanību.
G23. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA MATERIĀLA IZMANTOŠANA BETONĀ
UN MŪRĪ
Šo kritēriju izmanto, ja visiem
pretendentiem ir jāpiedāvā betona un mūra konstrukcijas
risinājums. Šis kritērijs attiecas uz biroja ēkām ar betona
nesošajām konstrukcijām, bloku sienām un pildrežģa un mūra
iekšējām sienām un ārsienām.
Pasūtītājs piešķir punktus pretendentiem, kas ir
panākuši, ka atkārtoti pārstrādātais saturs/blakusproduktu
saturs B tabulā norādītajos ēkas galvenajos elementos ir vismaz
15 procenti (pēc vērtības).
Var noteikt augstākas prasības par
minimālo saturu, ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās ir
panākta vienošanās ar projektētājiem.
B tabula. Ietveramie ēkas
elementi
Jaunbūve |
Atjaunošana |
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas,
balsti un pārsegumi
Ārējās sienas
Grīdas un griesti
Iekšējās sienas
Jumti
Pamati un apakšbūves
|
Ārējās sienas
Iekšējās sienas
Jauns jumta segums un izolācija
Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru
apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības,
piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.
|
Atkārtoti pārstrādāto saturu aprēķina, pamatojoties uz
atkārtoti pārstrādāto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo
masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz
būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):
1) katra gatavā maisījuma betona partija, no kuras betonu
piegādā būvlaukumā — saskaņā ar piemērojamiem
standartiem;
2) rūpnieciski ražoti paneļi, balsti, bloki un elementi ar
norādītu saturu —saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
G24. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM
EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ
Punktus piešķir proporcionāli CO2 ekvivalentu
(CO2e) emisiju samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko
izmanto E tabulā uzskaitīto ēkas galveno elementu ražošanā.
Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā
radušos CO2 emisiju aprēķināšanas metodi un
rīku.
Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto
informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās
CO2e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu
mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un
noteikumiem ietver būvdarbu ieprikumu procedūras
dokumentācijā.
C tabula. Ietveramie ēkas
elementi
Jaunbūve |
Atjaunošana |
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas,
balsti un pārsegumi
Ārējās sienas
Grīdas un griesti
Iekšējās sienas
Jumti
Pamati un apakšbūves
|
Ārējās sienas
Iekšējās sienas
Jauns jumta segums un izolācija
Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru
apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības,
piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.
|
G25. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU
UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
Punkti tiek piešķirti pretendentam, kurš nodrošina iespēju
pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām
alternatīvās enerģijas sistēmām, un sniedz apkopes
pakalpojumus. Tiek izmantots kopā ar attiecīgās tehniskās
specifikācijas kritēriju.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
G26. ĒKAS PERSONĀLA PĀRVIETOŠANĀS
PLĀNS
Ēkas personāla pārvietošanās plānu izstrādā,
konsultējoties ar pasūtītāju, atbildīgo plānošanas iestādi
un attiecīgajiem infrastruktūras nodrošinātājiem. Plānā tiek
identificēti konkrēti pasākumi, kas, ņemot vērā vietējos
apstākļus, var samazināt nepieciešamību pēc došanās uz ēku
ar personīgo automobili un veicināt ilgtspējīgāku transporta
veidu — tostarp riteņbraukšanas un kājāmiešanas,
sabiedriskā transporta, mazemisiju transportlīdzekļu un
automobiļu koplietošanas — izmantošanu.
G27. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU
UZGLABĀŠANA
Atkritumu savākšanas teritorijas(-u) lielumu nosaka pēc
iespējamā noslogotības līmeņa, lai izvietotu pietiekamu skaitu
konteineru, tā maksimāli palielinot otrreizēju pārstrādi un
vienlaikus varētu nodrošināt atkritumu atlikuma apstrādi.
G28. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE
Apzina vietas ēkā, kur var rasties apžilbinājums, kā arī
nosaka kontroles pasākumus, lai šajās vietās ierobežotu tiešu
vai netiešu apžilbinājumu.
G29. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA
IZMANTOŠANA
Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas
prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas
potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites
cikla griezumā.
G30. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN
NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Būvuzņēmējs izstrādā
pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus
materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt,
t.sk.:
1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko
iekārtu atkritumu (EEIA)) identificēšana un riska
novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta
apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami
radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;
2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli
un produkti;
3) aplēse par būvgružu atkārtotas izmantošanas un
pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas
dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas
procesā.
Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita
nojaukšanas darbu tāmē.
G31. ĒKAS ENERGOSISTĒMU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA
EKSPLUATĀCIJĀ
Šādas sistēmas tiek projektētas, uzstādītas un nodotas
ekspluatācijā, ievērojot saskaņotos projektus un
specifikācijas:
1) apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (AVGK);
2) mazoglekļa un bezoglekļa energotehnoloģijas;
3) ēkas energovadības sistēma (BEMS);
4) apgaismojuma vadības sistēmas.
Būvuzņēmējs veic katras sistēmas funkcionālās
veiktspējas testu, tostarp veiktspējas mērījumus. AVGK
sistēmām jāatbilst piemērojamiem standartiem.
G32. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Pirms darbu uzsākšanas objektā Būvuzņēmējs sagatavo
atkritumu apsaimniekošanas plānu. Plānā norāda, kādas
dalītās vākšanas sistēmas objektā izmantos, lai sašķirotu
materiālus atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem
materiālu atgūšanas veidiem. Objekta atkritumu apsaimniekošanas
plāns ietver:
1) būvizstrādājumus, kas veido galvenos ēkas elementus,
tostarp kokmateriālus, stikla, metāla, ķieģeļu, keramikas,
betona un inertos atkritumus, kā arī saistītos iepakojuma
materiālus;
2) būvizstrādājumus, kas ir daļa no ēkas izbūves,
tostarp grīdas segumus, griestu plātnes, sausā apmetuma un
ģipša paneļus, plastmasas profilus un izolācijas materiālus,
kā arī saistītos iepakojuma materiālus.
Materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai,
pārstrādei un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu
hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa
noteikumos Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu,
sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu
reģenerāciju."
Objektā notiekošo būvdarbu laikā seko līdzi tam un ziņo
par to, kā tiek realizēts apstiprinātais atkritumu
apsaimniekošanas plāns. Tas ietver datus, kas attiecas uz to
materiālu masu, kas objektā savākti dalītajā vākšanā ar
mērķi tos atkārtoti izmantot un pārstrādāt tehniskajās
specifikācijās norādītajā apmērā.
Tiek izmantota sistēma, kā monitorē un kvantificē radušos
atkritumus un materiālus, kas nodalīti atkārtotai izmantošanai
un pārstrādei. Tāpat sistēmā var sekot līdzi un verificēt,
kur nonāk atkritumu sūtījumi. Monitoringa un izsekošanas datus
iesniedz līgumslēdzējai iestādei norunātā biežumā.
G33. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA
Tā kā materiālus pasūta un nogādā būvlaukumā
atsevišķās partijā, atkārtoti pārstrādātā satura
atbilstību iepirkuma piedāvājumā norādītajam pārbauda katrai
produkta partijai atsevišķi.
Būvuzņēmējs atbilstību pārbauda, ievācot informāciju no
izmantoto būvizstrādājumu piegādātāja (-iem), t.sk.
veicotmasas bilances aprēķinus, kurus apstiprina partijas
testēšanas rezultāti, piegādes dokumentācija un/vai rūpnīcas
ražošanas kontroles dokumentācija. Katra dokumenta datus
verificē trešās puses veiktā auditā.
Piezīme. "partija" ir
vienoti marķētu tādu produktu daudzums, ko ražo vienā un tajā
pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar
noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas
izejvielas.
G34. KOKMATERIĀLU LIKUMĪGA IEGŪŠANA
Ja iespējams, ieteicams veikt
izlases veida pārbaudes sadarbībā ar kompetento iestādi, kas
atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra
Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus
dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka
izstrādājumus, īstenošanu.
Pasūtītājs ir tiesīgs izlases veidā pārbaudīt, vai
saskaņā ar līgumu izmantotie koka izstrādājumi (visi vai to
konkrēta apakšgrupa) atbilst D1 tehniskajai specifikācijai. Pēc
pieprasījuma darbuzņēmējs sniedz pierādījumus, kas apliecina
atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra
Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus
dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka
izstrādājumus
Vairumā gadījumu, ja būvdarbu veicējs nav uzņēmums, kas
pirmais laiž kokmateriālus vai koka izstrādājumus ES tirgū,
bet iegūst šādus produktus no citiem (Regulā (ES)
Nr. 995/2010 definēts kā "tirgotājs"), būvdarbu veicējs
par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu
informāciju, ko pēc tam verificē izlases veida pārbaudēs:
1) tirgus dalībnieki vai tirgotāji, kas piegādājuši
kokmateriālus un koka izstrādājumus to izmantošanai ēkas
būvniecībā;
2) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka
izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;
3) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku
mazināšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010
6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
Ja būvdarbu veicējs kokmateriālus vai koka izstrādājumus
pirmais laiž ES tirgū to izmantošanai būvniecības projektā
(Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgus dalībnieks"),
pretendents par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz
šādu informāciju, ko pēc tam pārbauda izlases veida
pārbaudēs:
4) katra izmantoto kokmateriālu veida apraksts, tostarp
tirdzniecības nosaukums, izstrādājuma veids, koka sugas
vispārpieņemtais nosaukums – attiecīgā gadījumā – pilns
zinātniskais nosaukums;
5) kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādātāja
nosaukums/vārds un adrese;
6) ieguves valsts un – vajadzības gadījumā:
- attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti;
- ieguves koncesija;
- daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits);
7) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka
izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;
8) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku
mazināšanas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko
nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū
kokmateriālus un koka izstrādājumus 6. panta 1. punkta b) un c)
apakšpunktu. Tie var ietvert sertifikāciju vai citas trešo pušu
verificētas shēmas.
Kokmateriāli, kam ir derīgas ES FLEGT vai CITES licences, ir
uzskatāmi par likumīgi iegūtiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko
nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū
kokmateriālus un koka izstrādājumus.
G35. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE
Pabeidzot būvniecību, būvdarbu veicējs testē pabeigtas
ēkas norobežojošo konstrukciju un to uzbūves kvalitāti
saskaņā ar piemērojamiem standartiem, lai nodrošinātu, ka ir
sasniegta projektētā veiktspēja.
Būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo
konstrukciju un tās uzbūves kvalitāti, lai nodrošinātu
atbilstību projektā noteiktajai gaiscaurlaidības
specifikācijai. Ja konstatē defektus, tiek ierosināts, kā tos
novērst.
Ar mehāniskās ventilācijas metodi testē vismaz 20 procentus
no ēkas izmantojamās iekštelpu platības, pierādot, ka
projektētā gaiscaurlaidība atbilst attiecīgās ēkas
ventilēšanas paņēmienam.
Testēšanu veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kurus
akceptē attiecīgā būvuzraudzības iestāde ēkas atrašanās
vietā.
Testēšanu veic pēc būvniecības praktiskas pabeigšanas.
Pēc tam, kad ir veikta testēšana saskaņā ar piemērojamiem
standartiem, darbuzņēmējs iesniedz apsekojuma ziņojuma vai
sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ēka atbilst
gaiscaurlaidības prasībām.
G36. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS
Skatīt noteikumu 1.pielikuma
6.3. sadaļu "ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojuma
uzstādīšanai"
Sistēmas tiek nodotas ekspluatācijā saskaņā ar 1. pielikuma
6.3. sadaļā iekļauto līguma izpildes 1. noteikumu. Būvdarbu
veicējs nodrošina sistēmu ekspluatācijas norādījumus
saskaņā ar 6.3.sadaļas tehniskās specifikācijas 1.
prasību.
Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam
apsaimniekotājam nodrošina apmācību par sistēmu izmantošanu,
t.sk. arī saskarni ar BEMS (F2. kritērijs).
Projektētāji vai projektēšanas un būvdarbu veicējs
iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas
apliecina, ka ir veikta apgaismes sistēmu testēšana, un satur
datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot
projektētos parametrus. Tāpat tie apstiprina, ka ir nodrošināti
nepieciešamie materiāli un apmācība.
G37. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA
Ēkas energovadības sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu
nodod ekspluatācijā saskaņā ar noteiktajām tehniskajām
specifikācijām. Būvdarbu veicējs nodrošina (EMS
ekspluatācijas rokasgrāmatu. Ēkas lietotājiem un (ja
attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību
par BEMS vai ekvivalentas sistēmas izmantošanu, t.sk. lietotāja
saskarnes izmantošanu, lai analizētu un lejupielādētu
energodatus, izmantojot pieejamos programmatūras rīkus.
Būvuzņēmējs iesniedz:
1) apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina,
ka ir veikta BEMS vai ekvivalentas sistēmas testēšana;
2) datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas atbilstoši
projektētajiem parametriem;
3) apstiprinājumu, ka ir nodrošināti nepieciešamie
materiāli un apmācības.
G38. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU
UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
Mazoglekļa vai bezoglekļa energosistēmas ekspluatē saskaņā
ar nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām.
Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai
sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta energosistēmu
testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas,
nepārsniedzot projektētos parametrus.
G39. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU UN PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU
UZGLABĀŠANA
Pabeidzot būvniecību, Būvuzņēmējs apstiprina, ka ēkā vai
tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas
lietotājiem atvieglotu atkārtoti izmantojamiu un pārstrādājamu
materiālu un nolietotu izstrādājumu nošķiršanu (atsaucoties
uz B6 prasībām).
Būvdarbu veicējs iesniedz izbūvēto pārstrādājamu
materiālu savākšanas ietaišu detalizētus gala plānus.
|
2. Ceļu
projektēšana, būvniecība un uzturēšana
Jauna ceļa būvniecības process vai uzturēšanas pasākumi
sastāv no skaidrām un secīgām iepirkuma darbībām un
attiecīgiem līgumiem. Atkarībā no izvēlētā iepirkuma procesa
šādus līgumus var piešķirt vienam līgumslēdzējam vai
līgumi tiek piešķirti atsevišķi. Daži līgumi var būt
iestrādāti projekta un būvniecības (PB) vai projekta,
būvniecības un ekspluatācijas (PBE) līgumā, kas var paredzēt,
ka tehniskā projekta izstrādes procesu, būvniecības
pamatlīgumu, uzturēšanas un ekspluatācijas līgumu koordinē
viens darbuzņēmējs.
ZPI prasības un kritēriji iedalīti 5 atsevišķās grupās
atbilstoši šiem noteiktajiem iepirkuma procesa posmiem (A-E).
Atkarībā no projekta vērienīguma un līgumslēdzējas iestādes
pieredzes ne visi šajā prasību un kritēriju kopā ietvertie ZPI
kritēriji būs piemērojami. Kopumā tomēr ZPI kritēriji ir
vērsti uz ceļu kā sistēmu, nevis uz atsevišķiem ceļa
elementiem. Jāatzīmē, ka atsevišķi ir pieejami ZPI kritēriji
ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem, ko var izmantot
iepirkuma kontekstā saistībā ar ceļu.
2.1. ZPI prasības
un kritēriji ceļu projektēšanai, būvniecībai un
uzturēšanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Jaunu resursefektīvu ceļu
būvniecība, kuru tehniskajā projektā ņemta vērā plašāka
ietekme uz vidi, piemēram, troksnis, ūdens novade un
transportlīdzekļu degvielas patēriņš lietošanas laikā,
vai
Esošo ceļu uzturēšanas darbi vai nozīmīga atjaunošana
resursefektīvā veidā, kurā ņemta vērā plašāka vides
ietekme, piemēram, troksnis, ūdens novade un transportlīdzekļu
degvielas patēriņš lietošanas laikā.
|
A. ZPI prasības
un kritēriji sīkām būvprojekta tehniskajām un izpildes
prasībām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskās
specifikācijas |
A1. ZEMAS TEMPERATŪRAS ASFALTS
Projektētājiem vai PB piegādātājam, vai PBE
piegādātājam jāpiemēro vislabākā prakse un metodes bitumena
maisījumu ieklāšanā, lai samazinātu asfalta ražošanas un
ieklāšanas temperatūru.
Ieklāšanai paredzēto virsmas un saistkārtu bitumena
maisījumu temperatūra nedrīkst pārsniegt 140 °C. Ieklāšanas
temperatūra virs 140 °C, bet ne augstāka par 155 °C, ir
pieļaujama tikai gadījumos, kad tiek izmantoti augstākas
viskozitātes bitumena maisījumi.
A2. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvgružus un
nojaukšanas atkritumus, ir jāprotokolē.
Jāsagatavo izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas
plāns, izveidojot dalītās vākšanas sistēmas:
(i) izraktajiem materiāliem, kas radušies rakšanas darbos,
piemēram, no būvlaukuma sagatavošanas un līmeņošanas, pamatu,
pagraba un tranšejas rakšanas, parasti grunts un akmeņi, arī
augsnes apakškārtai,
(ii) augsnes virskārtai.
Maksimāli jāievieš gan izrakto materiālu, gan augsnes
virskārtas atkārtotas izmantošanas slēgtā aprite būvlaukumā
atbilstoši oglekļa pēdas (OP) vai aprites cikla novērtējuma
(ACN) raksturlielumu izvērtējuma rezultātiem (skatīt B14
kritēriju). Izrakto materiālu dalītā vākšana atkārtotai
izmantošanai, pārstrādāšanai un atgūšanai notiek atbilstoši
atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Ministru
kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.184 "Noteikumi par
atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai
izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju".
A3. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS ŪDENS PIESĀRŅOJUMA KONTROLES
KOMPONENTIEM ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS
Ja noteku savienojumi nav īpaši
noteikti vietējos noteikumos vai tie nav nepieciešami īpašu
apstākļu dēļ.
Ceļu ūdens novades sistēma nedrīkst būt pievienota
maģistrālajām notekcaurulēm.
Ūdens novades sistēmā jāietver ūdens novades komponenti,
kas palīdz atdalīt no lietus ūdens nogulsnes un cietās
daļiņas.
A4. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS LIETUS ŪDENS AIZTURĒŠANAS
KAPACITĀTEI ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS
Kad tas noteikts tiesību aktos vai kad tam ir īpaša
nozīme konkrētajā vietā.
Ūdens novades sistēmu projektē tā, lai tā spētu:
A.4.1. savākt nokrišņu daudzumu, kas radies aprēķina
lietusgāzē ar atkārtošanās periodu vienu reizi X gados un
ilgumu Y minūtes noteiktā teritorijā, no kuras novada
ūdeni;
A.4.2. ierobežot maksimālos noteces rādītājus no ūdens
novades sistēmas, lai tie nepārsniegtu neskartas teritorijas
rādītājus vai citu konkrētu vērtību, ko skaidri noteikusi
līgumslēdzēja iestāde uzaicinājumā iesniegt
piedāvājumu.
A5. VIDES INTEGRĀCIJAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNS
Šo kritēriju attiecina, kad ir
stādīšanai piemērota zeme, un tas varētu ietvert ūdens
novades dabiskās infrastruktūras apstādīšanu, piemēram,
aizturēšanas ūdenstilpes, dīķus vai mākslīgos mitrājus.
Vides integrācijas un atjaunošanas plāns jāiesniedz kā
ceļa tehniskā projekta daļa, kurā ietverta šāda
informācija:
A.5.1. teritorijas karte, kurā norādīti visu augu sugu
šķirņu veidi, atrašanās vieta un daudzums/blīvums
(jāiekļauj tikai neinvazīvās un vietējās augu sugas);
A.5.2. augu sugu šķirņu atlases procedūras apraksts un īss
pamatojums par katru šķirni, kāpēc tā ir piemērota
teritorijas īpašajiem vides apstākļiem;
A.5.3. prasības dobei; izmantotā augsne/komposts/augsnes
substrāts un to dziļums, sākotnējā mēslošana, mulčas
izmantošana, zāliena sēšana;
A.5.4. plānotie pasākumi, lai izvairītos no augsnes erozijas
pirms un pēc augu segas izveides;
A.5.5. paredzamās prasības apzaļumoto teritoriju
apsaimniekošanai. Ietverta apūdeņošana, zāles pļaušana,
apcirpšana vai augu aizvietošana.
Plānam jābūt veidotam atbilstoši labas prakses
vadlīnijām.
A6. TROKŠŅA EMISIJAS MONITORINGS BŪVNIECĪBAS UN
UZTURĒŠANAS LAIKĀ
Ja noteikts plānošanas atļaujā
vai vietējos/nacionālajos tiesību aktos, vai to konkrēti
pieprasījis pasūtītājs
Projektētāji vai PB piegādātājs, vai PBE piegādātājs
iesniedz sīkas ziņas par to, kā uzstādāma pagaidu (vai
pastāvīgas, ja tas ir gala tehniskais projekts) trokšņa
aizsargbarjeras, lai noteiktajā uztveres zonā samazinātu
trokšņa līmeni līdz mazāk nekā X dB(A) ar vidējo
Ldvn un līdz Y dB(A) ar vidējo Lnakts
vērtību, kā tas noteikts Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra
noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības
kārtība" 1. pielikumā.
A7. MINIMĀLĀS PRASĪBAS ZEMA TROKŠŅA SEGUMA TEHNISKAJAM
PROJEKTAM
Ja tas noteikts normatīvajā
regulējumā, ka zems trokšņu līmenis ir uzskatāms par
prioritāru šim ceļam.
Projektētāji vai PB piegādātājs vai PBE piegādātājs
apliecina, ka piedāvātais zema trokšņa segums atbilst šādiem
CPX (metode mērīšanai virsmu tiešā tuvumā) trokšņa emisijas
līmeņiem, kas saskaņā ar piemērojamiem standartiem noteikti
kā ceļa posmā maksimālā atļautā ātruma funkcija:
• 90 dB(A), ja ātrums ir 50 km/h, un/vai
• 95 dB(A), ja ātrums ir 70 km/h, un/vai
• 98 dB(A), ja ātrums ir 90 km/h.
Tehniskajā projektā un pieņēmumos izmantotajiem testēšanas
datiem jābūt iegūtiem, izmantojot: CPX testēšanas metodi,
transportlīdzekļus un/vai treilerus, kuriem izmantota radiālā
riepa ar tērauda jostu un izmēra kodu P225/60 R16 (ASTM
F2493-14), ar protektoru ne mazāku par 5 mm.
Testēšanas dati jākoriģē atbilstīgi 20 °C gaisa
temperatūrai. Testēšanas datu nenoteiktības analīze
jāizvērtē atbilstoši "Norādījumiem par nenoteiktības
izteikšanu mērījumos" (ISO/IEC norādījumi Nr. 98-3:2008), un
testēšanā jāuzrāda, ka rezultāti, arī to nenoteiktība,
nepārsniedz iepriekš minētās vai tehniskajā projektā
noteiktās (ja zemākas) vērtības vairāk par 1 dB(A).
A8. PRASĪBAS CEĻA APGAISMOJUMA RAKSTURLIELUMIEM
Attiecībā uz šo kritēriju lūdzam
skatīt ZPI kritērijus ielu apgaismojumam un satiksmes
signāliem.
|
A9. PRASĪBAS CEĻA APZĪMĒJUMU
RAKSTURLIELUMIEM
Attiecībā uz šo kritēriju,
lūdzam skatīt ES ZPI kritērijus krāsām, lakām un ceļa
apzīmējumiem. kas drīzumā tiks publicēti: Eiropas Komisijas
tīmekļvietnē.
A10. SATIKSMES SASTRĒGUMU MAZINĀŠANAS PLĀNS
Ceļa būvniecības un uzturēšanas pasākumos īstenojamais
satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāns jāiesniedz kopā ar
ceļa tehnisko projektu, un tajā jāietver:
A.10.1. ceļa kalpošanas laikā paredzamo būvniecības un/vai
uzturēšanas darbu grafiks;
A.10.2. alternatīvi ceļi (ceļu remonta laikā) satiksmes
novirzīšanai šādu darbību laikā, ja tas nepieciešams.
Ja projektētāji vai PB piegādātājs vai PBE piegādātājs
aptver sastrēgumu risinājumus ceļa lietošanas posmā un
jebkādas ceļa uzturēšanas darbības, kurās plānots izmantot
maiņvirziena braukšanas joslas vai nostiprinātas apstāšanās
nomales joslas vajadzībām, viņiem ir jāiesniedz ACI analīze,
kurā iekļautas lietotājam radītās ārējās izmaksas
sastrēguma dēļ.
Ceļi, kur satiksmes pārvaldībai ir ieviesta ITS, ir
jāaprīko ar nepieciešamajām ITS atbalsta ierīcēm: kamerām,
luksoforiem, informācijas ekrāniem un dažādām
ceļazīmēm.
A11. PRASĪBAS CEĻA SEGUMA ILGIZTURĪBAS RAKSTURLIELUMIEM
Pasūtītājs nosaka ceļa seguma minimālo kalpošanas laiku,
neattiecinot to uz seguma virskārtu, bet tam nevajadzētu būt
īsākam par:
A.11.1. 15 gadiem saistkārtai, ar iespēju to samazināt ne
mazāk kā līdz desmit gadiem īpašu apstākļu gadījumā
(piemēram, nelabvēlīgs klimats, kam jābūt precizētam
uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus;
A.11.2. 20 gadiem elastīgu/pusstingu segumu pamatkārtai un
stingu segumu cementbetona plātnēm;
A.11.3. 40 gadiem pamata apakškārtai.
Papildus pasūtītājs var norādīt
minimālo kalpošanas laiku seguma virskārtai, ja īpašie ceļa
seguma apstākļi pieļauj sliekšņa noteikšanu.
A12. CEĻA UZTURĒŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNS
A12.1. 1. variants
Šis variants attiecas uz PBE
līgumiem
PBE piegādātājs ceļa uzturēšanas un atjaunošanas plānu
pievieno detalizētam tehniskajam projektam. Katram ceļa posmam,
kam raksturīgas īpašas būvniecības metodes, materiāli, vides
apstākļi, meteoroloģiskie apstākļi un lietojums, plānā
vismaz ir :
A.12.1.1. jāaptver ikdienas, preventīvās un atjaunošanas
darbības;
A.12.1.2. jāuzlabo uzturēšanas darbu izdevumu un ieguvumu
attiecība;
A.12.1.3. jāuzrāda katras ikdienas, preventīvās un
atjaunošanas darbības/stratēģijas ietekmes uz vidi
raksturlielumi, kas ir iekļauti OP (attiecīgi saskaņā ar
B14kritēriju);
A.12.1.4. jāiekļauj katras darbības izmaksas, paredzamie
laika intervāli starp ceļa uzturēšanas pasākumiem, satiksmes
sastrēgumu mazināšanas plāns (saskaņā ar B10 kritēriju) un
būvniecības, demontāžas atkritumu apsaimniekošanas plāns
(saskaņā ar E2 kritēriju).
A.12.2. 2. variants
Šis variants attiecas uz
atsevišķiem projektēšanas un būvdarbu līgumiem jeb PB
līgumiem.
Projektētāji vai PB piegādātājs detalizētā tehniskajā
projektā ietver vispārēju uzturēšanas un atjaunošanas plānu.
Par katru ceļa posmu, kam raksturīgas īpašas būvniecības
metodes, materiāli, vides apstākļi, meteoroloģiskie apstākļi
un lietojums, vispārējā plānā jāiekļauj vismaz:
A.12.2.1. ikdienas, preventīvo un atjaunošanas darbību
ietekmes uz vidi raksturlielumi (attiecīgi saskaņā ar OP B14
kritēriju);
A.12.2.2. visu ikdienas, preventīvo un atjaunošanas darbību
vidējie intervāli (ja tos nav noteikusi līgumslēdzēja
iestāde);
A.12.2.3. katrai darbībai satiksmes sastrēgumu mazināšanas
plāns (saskaņā ar B10 kritēriju) un nojaukšanas atkritumu
apsaimniekošanas plāns (saskaņā ar E2 kritēriju).
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
A14. CEĻA GALVENO ELEMENTU ACN
EFEKTIVITĀTE
Šo kritēriju var piemērot tikai
tad, ja pretendentiem paredzēts izsniegt references ceļa tāmi
(Bill of Quantities), ko ņems par pamatu salīdzināšanai, vai
tad, ja iepirkumā salīdzinās dažādu pretendentu iesniegtos
projektus.
Iepirkuma procedūras dokumentācijā ievēro papildu tehniskos
norādījumus, kas sniegti šī Pielikuma 2.2 punktā -Tehniskie
pielikumi A sadaļā (OP variants).
Iepirkuma dokumentācijas
sagatavošanā palīdz tehniskais vērtētājs, kas specializējas
OP un kritiski izvērtē pieteikumus.
Papildu punktus piešķirs, pamatojoties uz galveno ceļa
elementu, kas nosaukti A tabulā, zemāko OP rādījumu
salīdzinājumā ar references ceļu vai citiem iesniegtiem
piedāvājumiem.
Salīdzināšanas pamatu precīzi
norāda Iepirkuma procedūras dokumentācijā.
A tabula. Vērtējamie ceļa
elementi
Jauna
būvniecība vai būtiska paplašināšana |
Uzturēšana
un atjaunošana |
• Zemes pamatne, tostarp zemes darbi
un grunts darbi
• Pamata apakškārta
• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona
plātnes
• Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles)
|
• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa
virsma vai cementbetona plātnes |
Efektivitāti vērtē, veicot ceļa OP novērtējumu saskaņā
piemērojamiem standartiem. Iepirkuma procedūras dokumentācijā
norāda metodi, kura jāizmanto vērtēšanā (skatīt A
pielikumu).
Visaugstāk tiks vērtēts pretendents, kas uzrādīs vismazāko
OP rādījumu.
Ja OP analīze tiek veikta pirms
būvdarbu veicēja iepirkuma, pretendents sagatavo nodošanas
dokumentu, ietverot galvenos pieņēmumus un rezultātus, īpaši
attiecībā uz:
A.14.1. zemes darbu un grunts darbu
risinājumiem;
A.14.2. ieteiktajiem materiāliem un izmantojamajām
tehnoloģijām, piemēram, WMA (Warm Mix Asphalt), HWMA
(Half Warm Mix Asphalt), CMA (Cold Mix Asphalt) un
atkārtoti pārstrādāto saturu un/vai blakusproduktiem;
A.14.3. CO2 ekvivalentām
(CO2e) emisijām uz vienu tonnu materiālu, kas
pārvesti no ražošanas vietas uz darbu veikšanas vietu (pamata
masas sadalījuma plāns);
A.14.4. atkārtoti pārstrādāto,
otrreiz izmantoto un izrakto materiālu un būvniecības un
nojaukšanas atkritumu procentuālo daudzumu būvlaukumā un ārpus
tā;
A.14.5. uzturēšanas pasākumiem un
biežumu.
A15. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA
IZMANTOŠANA
Ir ieteicams izvērtēt iespēju šo
kritēriju apvienot ar B16 kritēriju, bet to nevajadzētu
izmantot, ja tiek izvēlēts B14 kritērijs.
Pasūtītājs piešķir papildu punktus pretendentiem, kas ir
panākuši, ka reciklētais saturs, atkārtoti izmantotais saturs
un/vai blakus produktu saturs C tabulā norādītajos ceļa
galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc masas).
Punktu piešķiršanai var noteikt
augstākas minimālā satura prasības, ja pirms būvdarbu veicēja
ir panākta vienošanās ar projektētājiem.
Pasūtītājs var piešķirt vairāk
punktu par atkārtoti izmantotu saturu nekā par reciklētu vai
atkārtoti pārstrādātu saturu atkarībā no vietējiem
apstākļiem.
C tabula. Vērtējamie ceļa
elementi
Jauna
būvniecība vai būtiska paplašināšana |
Uzturēšana
un atjaunošana |
• Zemes pamatne, arī zemes darbi un
grunts darbi
• Pamata apakškārta
• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona
plātnes
|
• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa
virsma vai cementbetona plātnes |
Reciklēto, kā arī atkārtoti izmantoto saturu aprēķina,
pamatojoties uz reciklēto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo
masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz
būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):
A.15.1. katrai gatavā maisījuma partijai, kuras piegāde tiek
veikta uz būvlaukumu saskaņā ar piemērojamiem standartiem:
- pildvielām;
- asfalta segumam;
- betona segumam;
- hidrauliski saistītiem graudainajiem maisījumiem;
- stabilizētai gruntij.
A.15.2. rūpnieciski ražotas plātnes un elementi ar norādītu
saturu — katru gadu saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
A16. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2
EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ
Šo kritēriju neizmanto, ja tiek
piemērots B14 kritērijs. Ir ieteicams izvērtēt iespēju šo
kritēriju apvienot ar B15 kritēriju, lai sniegtu vispārēju
labumu videi. Tas katrā ziņā jādara ar izpratni par tirgus
apstākļiem, un iepirkuma procedūras dokumentācijā jānosaka un
skaidri jānorāda, kāds ir to kritēriju svars, kas nodrošinās
veiksmīgu iepirkuma norisi un dos pozitīvus punktus
piedāvājumiem ar labākiem vispārējiem ekoloģiskajiem
raksturlielumiem.
Punktus piešķirs proporcionāli CO2 ekvivalentas
(CO2 e) emisijas samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko
izmanto E tabulā nosaukto ceļa galveno elementu ražošanā.
Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā
radušos CO2 emisiju aprēķināšanas metodi un
rīku.
Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto
informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās
CO2 e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu
mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un
noteikumiem ietver galvenajam būvuzņēmējam domātajā
uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.
E tabula. Vērtējamie ceļa
elementi
Jauna
būvniecība vai būtiska paplašināšana |
Uzturēšana
un atjaunošana |
• Zemes pamatne, arī zemes darbi un
grunts darbi
• Pamata apakškārta
• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona
plātnes
• Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles)
|
• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa
virsma vai cementbetona plātnes |
A17. PRASĪBAS ŪDENS PIESĀRŅOJUMA KONTROLES "DABISKAJIEM"
KOMPONENTIEM ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS
Papildu punktus piešķir ūdens novades sistēmas projektiem,
kuros iekļauti "dabiskie" komponenti (integrētās ūdens novades
sistēmas, IŪNS), šādā kārtībā:
A.17.1. gar ceļa malu izbūvētas drenāžas tranšejas ar
zemām malām (< 25 mm) vai bez tām, kas nosedz vismaz 40
procenti no ceļmalas (0,25X punkti);
A.17.2. ar zālienu apzaļumotas ievalkas, kas noklāj vismaz 40
procenti no ceļmalas (0,5X punkti);
A.17.3. apzaļumoti ūdens aizturēšanas baseini ar
infiltrācijas nolūkā neoderētu pamatu, caur kuriem tiek
novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz
vietējo virszemes ūdenstilpi (0,5X punkti);
A.17.4. apzaļumoti ūdens aizturēšanas dīķi ar oderējumu,
lai radītu mākslīgu mitraini, un/vai tādi pastāvīgi
ūdensobjekti visā baseinā vai tā daļā, caur kuriem tiek
novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz
vietējo virszemes ūdenstilpi (0,75X punkti).
Ūdens novades projektā var būt iestrādātas vairākas IŪNS
iezīmes.
Šādas sistēmas projektē saskaņā ar paraugprakses
pamatnostādnēm.
A18. PRASĪBAS LIETUS ŪDENS AIZTURĒŠANAS KAPACITĀTEI ŪDENS
NOVADES SISTĒMĀS, KURĀS IESTRĀDĀTI "DABISKIE" KOMPONENTI
Papildu punktus piešķir IŪNS, kas ietver tādas lietus ūdens
aizturēšanas ierīces, kas uzlabo vietas estētiku un sekmē
potenciālo dzīvotņu veidošanos, šādā kārtībā:
A.18.1 ar zālienu nostiprinātas ievalkas ar sliekšņiem un
atveres plātnēm pamatnē, lai stipru lietusgāžu laikā tās
darbotos kā aizturēšanas ierīces, bet parasti būtu sausas
(0,5X punkti);
A.18.2 apzaļumoti ūdens aizturēšanas baseini ar
infiltrācijas nolūkā neoderētu pamatni un pārplūdi skarbiem
apstākļiem, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais
ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,5X
punkti);
A.18.3. apzaļumoti ūdens aizturēšanas dīķi ar oderējumu,
lai radītu mākslīgu mitraini, un/vai tādi pastāvīgi
ūdensobjekti visā baseinā vai tā daļā, caur kuriem tiek
novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz
vietējo virszemes ūdenstilpi (0,75X punkti).
Ūdens novades tehniskajā projektā var iekļaut vienu pazīmi
vai visas pazīmes, un tās var apvienot ar citiem "tehniskajiem"
komponentiem atkarībā no vietas.
A19. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS VIETĀM, KUR CEĻU ŠĶĒRSO
SAVVAĻAS DZĪVNIEKI
Papildu punktus piešķir tādai ūdens novades infrastruktūrai
(caurtekām vai pazemes pārejām), kas palīdz droši šķērsot
ceļu mazajai faunai un abinieku vai ūdensdzīvnieku sugām.
Punktus piešķir šādi:
A.19.1. ceļmalās izbūvētas drenāžas tranšejas ar zemām
apmalēm (< 25 mm) vai bez tām, kas aizņem vismaz 40 procenti
no ceļmalas (0,5X punkti);
A.19.2. vismaz 50 procenti visu caurteku, kas paredzētas
virsmas ūdens novadīšanai otrpus pamata virskārtai,
nodrošinātas gludas un sausas ejas mazajai faunai (0,5X
punkti);
A.19.3. visas caurtekas, caur kurām tiek novadīta virsmas
ūdenstece, netraucē zivju vai abinieku sugu migrācijai pret
straumi (0,5X punkti).
Caurtekas, kurās pieļaujama mazās faunas un ūdensdzīvnieku
sugu pārvietošanās, projektē atbilstīgi paraugprakses
pamatnostādnēm.
A20. IZPILDES NOSACĪJUMS ZEMA TROKŠŅA LĪMEŅA CEĻA SEGUMA
TEHNISKAJAM PROJEKTAM
Papildu punktus piešķir, ja seguma tehniskajā projektā
paredzēts panākt, ka CPX trokšņa emisijas ir vairāk nekā 1
dB(A) zemākas par tehniskajās prasībās noteikto minimumu
(skatīt B7 prasību). Punktus piešķirs proporcionāli decibelu
skaitam (dB(A)), par cik aplēstie raksturlielumi uzlabos
minimālās tehniskās prasības.
|
B. ZPI līguma izpildes noteikumi
ceļu būvniecībai vai tā būtiskai paplašināšanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI līguma izpildes
noteikumi |
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
B1. CEĻA BŪVNIECĪBAS NODOŠANA
EKSPLUATĀCIJĀ
Būvdarbu veicējam jānodrošina, lai ceļa būves nodošana
ekspluatācijā atbilst saskaņotajam tehniskajam projektam un
specifikācijām. Ieteicams pievērst īpašu uzmanību šādiem
aspektiem:
B.1.1. ceļa galveno elementu OP/ACN raksturlielumiem (B14
kritērijs) vai CO2 emisijām uz tonnu transportēto
materiālu (B16 kritērijs);
B.1.2. izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plānam
(A2 kritērijs);
Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja būvniecības
fāzē tiek apsvērta nepieciešamība pēc būtiskas atkāpes no
projektā izvirzītajām prasībām, un, ja tas ir pamatoti,
vienojas par atkāpi.
Gadījumiem, kad nevar vienoties, līguma noteikumos jāparedz
iepriekš noteikta kārtība, lai lemtu par atbilstīgām un
samērīgām soda sankcijām sakarā ar neatbilstību un/vai
koriģējošiem vai seku mazināšanas pasākumiem.
B2. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA
IZMANTOŠANA
Kad materiālus nogādā būvlaukumā, apgalvojumus par
reciklēto un atkārtoti pārstrādāto saturu, kas ir skaidri
izsekojami, verificē katrai izstrādājumu partijai atsevišķi.
Būvdarbu veicējs verificē apgalvojumus.
Piezīme. "Partija" ir
vienoti marķētu tādu izstrādājumu daudzums ko ražo vienā un
tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā
ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas
izejvielas.
B3. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA
ĪSTENOŠANA VIENKĀRŠĀ UN VIEGLI PĀRSKATĀMĀ SISTĒMĀ
Būvdarbu veicējs ievieš vienkāršu un pasūtītājam viegli
saprotamu un pārskatāmu uzraudzības un atskaitīšanās sistēmu
par darbībām ar izraktajiem materiāliem un grunti būvdarbu
gaitā būvlaukumā (kā pielikumu pie izpildes formas). Šī
sistēma ietver datu uzskaiti par radītajām masām (augsnes
virskārtu un izraktajiem materiāliem), būvlaukumā atkārtoti
izmantoto/reciklēto materiālu procentuālajiem rādītājiem un
ārpus būvlaukuma atkārtoti izmantoto/reciklēto materiālu
procentuālajiem rādītājiem.
Tāpat sistēmā izseko un verificē izrakto materiālu
sūtījumu galamērķi. Uzraudzības un izsekošanas datus
saskaņā ar iepriekšēju vienošanos regulāri iesniedz
līgumslēdzējai iestādei.
Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja uzskata, ka ir
nepieciešama būtiska atkāpe no projektēšanas fāzē iesniegtā
izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plāna, un, ja tas
ir pamatoti, tad vienojas par atkāpi.
|
C. ZPI prasības un kritēriji
autoceļa izmantošanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskās specifikācijas |
C1. ZEMA TROKŠŅA LĪMEŅA SEGUMU
VEIKTSPĒJAS ILGIZTURĪBA
Ja tas noteikts normatīvajā
regulējumā, ka zems trokšņu līmenis ir uzskatāms par
prioritāru šim ceļam.
Zema trokšņa līmeņa ceļa seguma trokšņa emisijas, kas
mērītas pēc CPX metodes saskaņā ar piemērojamiem standartiem,
kā ceļa posmā maksimālā atļautā ātruma funkcija, nedrīkst
pārsniegt šādas robežvērtības piecus gadus pēc atbilstības
ražošanas testā:
• 93 dB(A), ja ātrums ir 50 km/h, un/vai
• 98 dB(A), ja ātrums ir 70 km/h, un/vai
• 101 dB (A), ja ātrums ir 90 km/h.
Pēc ceļa atvēršanas testēšanu veic vismaz vienu reizi 30
mēnešos.
CPX testēšanas transportlīdzekļiem un/vai piekabēm izmanto
radiālo riepu ar tērauda jostu un izmēra kodu P225/60R16, kā
noteikts standarta specifikācijā "P225/60R16 radiālā standarta
atsauces testa riepa" (ASTM F2493-14) vai ekvivalenta, ar
protektoru ne mazāku par 5 mm.
Testēšanas dati jākoriģē atbilstīgi 20 °C gaisa
temperatūrai. Testēšanas datu nenoteiktības analīze
jāizvērtē saskaņā ar "Norādījumiem par nenoteiktības
izteikšanu mērījumos" (ISO/IEC norādījumi Nr. 98-3:2008), vai
ekvivalentiem, un testēšanā jāuzrāda, ka rezultāti, arī to
nenoteiktība, nepārsniedz iepriekš minētās vai tehniskajā
projektā noteiktas ambiciozākas vērtības vairāk nekā par 1
dB(A).
Testētā ceļa posma telpiskajā dispersijā jāparāda, ka
nevienā atsevišķā ceļa posma daļā kopējās robežvērtības
netiek pārsniegtas vairāk par 2 dB(A).
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
C2. ZEMA TROKŠŅA LĪMEŅA SEGUMU
VEIKTSPĒJAS ILGIZTURĪBA
Piecus gadus pēc atbilstības ražošanas testā Būvdarbu
veicējs uztic neatkarīgām un kompetentām trešajām personām
veikt ceļa segumam CPX trokšņa emisiju testēšanu saskaņā ar
tehniskajā specifikācijā C1 norādīto metodi.
Testi jāveic sausos apstākļos un porainiem ceļa segumiem un
ne mazāk kā divas dienas pēc lietus.
Ja CPX dati neatbilst attiecīgajām robežvērtībām
ilgizturības veiktspējas kritērijam, tad būvdarbu veicējam
piemēro finansiālus sodus un/vai uzliek pienākumu veikt
labošanas darbus bez papildu izdevumiem pasūtītājam.
Piemērojamo sodu vai koriģējošo darbību kārtība ir
skaidri noteikta iepirkuma procedūras dokumentācijā.
C3. CEĻA UZTURĒŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNA NODOŠANA
Šis variants attiecas uz PBE
līgumiem, kuros paredzēts, ka uzraudzību veic PBE būvdarbu
veicējs.
PBE būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja uzskata, ka ir
nepieciešama būtiska atkāpe no projektēšanas fāzē iesniegtā
uzturēšanas un atjaunošanas plāna, un, ja tas ir pamatoti,
vienojas par atkāpi.
|
D. ZPI prasības un kritēriji
ceļu uzturēšanai un ekspluatācijai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Tehniskās specifikācijas |
D1. BITUMENA SATUROŠS ASFALTS
Pasūtītājs var piemērot šo
kritēriju, ja virsmas (virsma + seguma apakškārtas) un pamata
virskārtas slāņa(-u) bitumena saturs pārsniedz normatīvajā
regulējumā noteikto robežvērtību.
Ja bitumena saturs atgūstamajā asfaltā pārsniedz valsts
regulējumā noteikto robežvērtību, tad bitumena saturoša
otrreiz izmantojamā asfalta pārstrādē izmanto vislabākās
iespējamās tehnoloģijas (atbilstīgi tam, kas tiek uzskatīta
par vislabāko iespējamo tehnoloģiju atkarībā no vietējās
situācijas) un to izmantošanu apraksta tehniskajā
ziņojumā.
D2. BŪVNIECĪBAS UN DEMONTĀŽAS ATKRITUMU AUDITS UN
APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Vismaz 70 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, kas
rodas būvniecības un demontāžas laikā, tostarp aizbēršanai
izmantoto materiālu, sagatavo otrreizējai izmantošanai,
atkārtotai pārstrādāšanai vai reciklēšanai un citiem
materiālu atgūšanas veidiem. Te ietilpst:
(i) betoncements, atgūtā asfalta sega, pildvielas, kas
reģenerētas no galvenajiem ceļa elementiem;
(ii) materiāli, kas reģenerēti no palīgelementiem.
Aizbēršana nav atļauta neapbūvētā teritorijā ārpus
ceļa. Atļautās vietās ceļa teritorijā aizbēršana veicama
tikai ar izraktajiem materiāliem un grunti. Atkārtoti izmantoto,
reciklēto un atgūto materiālu aizbēršanai izmanto tikai
necaurlaidīgās ceļa teritorijās.
Būvdarbu veicējs veic pirmsdemontāžas auditu, lai noteiktu,
kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt.
Te ietilpst:
(i) bīstamu atkritumu identificēšana un riska
novērtēšana;
(ii) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi
būvmateriāli un izstrādājumi;
(iii) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes
potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas
vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas
procesā.
Identificētos materiālus, izstrādājumus un elementus
uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
D3. CEĻA UZTURĒŠANAS UN
ATJAUNOŠANAS PLĀNA NODOŠANA
Būvdarbu veicējs apņemas uzturēt ceļu saskaņā ar
uzturēšanas un atjaunošanas plānu (skatīt B12 prasību).
D4. CEĻA UZTURĒŠANAS ĪSTENOŠANA
Galvenajam uzturēšanas piegādātājam jānodrošina, lai
ceļa uzturēšana tiek veikta atbilstīgi saskaņotajam
tehniskajam projektam un specifikācijām. Ieteicams pievērst
īpašu uzmanību šādiem aspektiem:
D.4.1. ceļa galveno elementu OP/ACN raksturlielumiem (A14
kritērijs) vai CO2 emisijām uz tonnu transportēto
materiālu (A16 kritērijs);
D.4.2. ūdens piesārņojuma kontroles komponentiem, lietus
ūdens aizturēšanas kapacitātei, vidiskās integrācijas un
atjaunošanas plānam un savvaļas dzīvnieku tuneļa projektam
ūdens novades sistēmā (A3, A4, A5, A17, A18, A19
kritērijs);
D.4.3. ceļa seguma ilgizturībai (A11 kritērijs);
D.4.4. satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāna ieviešanai
(A10 kritērijs).
Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja būvniecības
fāzē tiek apsvērta nepieciešamība pēc būtiskas atkāpes no
projektā izvirzītajām prasībām, un, ja tas ir pamatoti,
vienojas par atkāpi.
Gadījumiem, kad nevar vienoties, līguma noteikumos jāparedz
iepriekš noteikta kārtība, lai lemtu par atbilstīgām un
samērīgām soda sankcijām sakarā ar neatbilstību un/vai
koriģējošiem vai seku mazināšanas pasākumiem.
D5. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA UN RECIKLĒTA SATURA
IZMANTOŠANA
Tāpat kā B2.
D6. ZEMAS TEMPERATŪRAS ASFALTA UZRAUDZĪBA
Tāpat kā B3.
D7. VIDES INTEGRĀCIJAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA
Darbu laikā būvdarbu veicējs pārliecinās, ka tiek veiktas
atbilstīgas darbības, lai izveidotu veģetācijas segumu un
varētu saglabāt biotopa kvalitāti. Cita starpā tās var būt
šādas: mulčas/komposta ieklāšana, atzarošana, bojā gājušo
augu aizstāšana utt.
Ja ir neapmierinoši vai neatbilstīgi rezultāti, skatīt
vispārējā līguma izpildes noteikumus D4.
D8. TROKŠŅA EMISIJAS UZRAUDZĪBA UZTURĒŠANAS LAIKĀ
Tāpat kā B11.
D9. SATIKSMES SASTRĒGUMU MAZINĀŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA
Tāpat kā B13.
|
E. ZPI prasības aprites cikla
beigām
Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas |
ZPI prasība |
Tehniskās specifikācijas |
E1. NOJAUKŠANAS ATKRITUMU AUDITS UN
APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Tāpat kā D2.
|
2.2. Tehniskie pielikumi
A pielikums
A14 kritērija papildnorādījumi: 1.
variants — oglekļa dioksīda pēda (OP)
Piedāvājuma izvērtēšanas kritērijā A14 ir noteikts, ka
pretendenti var izmantot oglekļa pēdu (OP), lai pierādītu kā
tie ir samazinājuši ceļa būves ietekmi uz vidi. Šajā īsajā
aprakstā izklāstīts:
– kad kritēriju var izmantot;
– kādi noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu
piedāvājumu salīdzināmību;
– kāds tehniskais atbalsts nepieciešams piedāvājumu
atlasei.
OP vienmēr izmanto, atsaucoties uz piemērojamiem
standartiem.
1. Kad var izmantot OP 1.
variantu?
Kritērija A14 izmantošana iesakāma tikai tad, ja ir
iespējama uzlabojumu salīdzināšana ar atsauces ceļa projektu
un/vai starp dažādiem ceļa projektiem. Tāpēc šis variants
attiecas uz šādiem iepirkuma scenārijiem:
1.1. ja pasūtītājam jau ir atsauces ceļa projekts un tāme,
un tā izvērtēšanas gaitā ir izkristalizējusies orientējošā
cena, ar kuru salīdzina piedāvājumus;
1.2. ja projektu konkursu izmanto, lai veicinātu inovatīvu
ceļu projektu piedāvājumus, ko virza projektētāji un/vai
darbuzņēmēji.
Šajos gadījumos var noteikt, ka viens no līguma
piešķiršanas nosacījumiem ir OP analīze.
2. Vai pieteikumu vērtēšanai būs
nepieciešamas speciālas zināšanas?
Ikvienā ceļa būvniecības un uzturēšanas iepirkumā
pasūtītājam, visticamāk, būs nepieciešamas kādas speciālas
projektēšanas un tehniskās zināšanas. Tas nepieciešams, lai
noteiktu prasības un vērtētu projektus. Pasūtītājs varētu
pieaicināt ekspertus divos iepirkuma procesa posmos.
2.1. Projektēšanas uzdevuma un efektivitātes prasību
izstrāde: piegādātājiem sniedz norādījumus par tehniskajām
prasībām, kas ir jāievēro, lai nodrošinātu iesniegto projektu
salīdzināmību.
2.2. Projektu un uzlabojumu iespēju vērtēšana: jāveic
tehnisks novērtējums par to, kā piegādātāji ir ievērojuši
šo kritēriju, lai pasūtītājs varētu pieņemt lēmumu.
Tehniskajam vērtētājam ir kritiski jāpārskata katra
piegādātāja OP analīze, saskaņā ar C pielikumā sniegtajiem
norādījumiem.
3. Kādi norādījumi jādod
piegādātājiem?
Lai nodrošinātu iesniegto piedāvājumu salīdzināmību,
iepirkumu procedūras dokumentācijā ir jāiestrādā šādi
tehniskie norādījumi. Ja iesniegtos piedāvājumus vērtē,
pamatojoties uz atsauces ceļu, tas ir skaidri jānorāda, kā arī
jāiesniedz tāme par paredzētajiem materiāliem.
Tehniskie norādījumi
piegādātājiem, ja ceļa novērtēšanā izmanto OP
Attiecīgais tehniskais aspekts |
Praktiskā nozīme |
a) Metode un inventarizācijas
dati |
Salīdzināmības nodrošināšanas
labad, cik iespējams, norāda ietekmes novērtēšanas metodi un
aprites cikla inventarizācijas datus, ko izmantos katra
projektētāju grupa.
Trūkstošo informāciju var papildināt, izmantojot
verificētus primāros datus atbilstoši norādījumiem, kas
sniegti piemērojamos standartos, un datus no produktu vides
deklarācijām (PVD) atbilstoši piemērojamiem standartiem.
Nenoteiktības līmeni mazina, ietverot:
1. nenoteiktību kvalitatīvo novērtējumu, kura pamatā ir
pamatojuma datu avoti, tas, kā tie tika iegūti un apkopoti, un
tas, uz kāda veida procesu un tehnoloģiju tie attiecas; kā
arī
2. kvantitatīvu vērtējumu par diviem būtiskākajiem ceļa
elementiem, kas identificēti analīzē (skatīt A14 kritērija A
un B tabulu).
|
b) Salīdzinājums, kura pamatā ir
funkcionālā ekvivalence |
Katrā projektā kā atsauces punktu
nosaka šādus ceļa raksturlielumus (skatīt piemērojamos
standartus):
– attiecīgās tehniskās un funkcionālās prasības, kā
norādīts efektivitātes prasībās;
– prasītais darbmūžs.
Rezultātus izklāsta, izmantojot kopēju funkcionālo vienību
saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
|
c) Ceļa aprites cikla un robežu
definīcija |
Analīzes robežās ietver visu no
sākuma līdz beigām, tostarp būvniecību (arī izejvielu ieguvi
un transportēšanu), uzturēšanu, ekspluatāciju un aprites cikla
beigas (ACB).
Reciklēto un atkārtoti izmantoto materiālu apjomus skaita
saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
– ielaide (ražojuma posms): atbilstoši piemērojamiem
standartiem;
– izlaide (aprites cikla beigu vai uzturēšanas posms):
atbilstoši piemērojamiem standartiem.
|
d) Kritēriju darbības jomā
ietilpstošie ceļa elementi |
Kritēriju darbības joma aptver
vismaz tālāk minētos ceļa elementus.
– Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi.
– Pamata apakškārta.
– Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona
plātnes.
– Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles).
|
f) Vērtēšanā izmantojamais aprites
cikla kategorijas rādītāji |
Globālās sasilšanas potenciāls
(GSP) |
B pielikums
B14 kritērija (vispārīgā
kritērija) papildnorādījumi: 2. variants — ACN analīze
Piešķiršanas kritērijā A14 ir izklāstīts, kā
piegādātājivar izmantot aprites cikla novērtējumu (ACN), lai
pierādītu, kā tie ir samazinājuši ceļa būves ietekmi uz
vidi. Šajā īsajā aprakstā izklāstīts:
– kad kritēriju var izmantot;
– kādi noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu
piedāvājumu salīdzināmību; kā arī
– kāds tehniskais atbalsts nepieciešams piedāvājumu
atlasei.
ACN vienmēr izmanto, atsaucoties uz piemērojamiem
standartiem.
1. Kad var izmantot ACN 2.
variantu?
Kritērija A14 izmantošana iesakāma tikai tad, ja ir
iespējama uzlabojumu salīdzināšana ar atsauces ceļa projektu
un/vai starp dažādiem ceļa projektiem. Tāpēc šis variants
attiecas uz šādiem iepirkuma scenārijiem:
– ja pasūtītājam jau ir atsauces ceļa projekts un tāme,
un tā izvērtēšanas gaitā ir izkristalizējusies orientējošā
cena, ar kuru salīdzina piedāvājumus;
– ja projektu konkursu izmanto, lai veicinātu inovatīvu
ceļu projektus, ko virza projektētāji un/vai piegādātāji;
Šajos gadījumos var noteikt, ka viens no līguma piešķiršanas
nosacījumiem ir ACN analīze.
2. Vai pieteikumu vērtēšanai būs
nepieciešamas speciālas zināšanas?
Ikvienā ceļa būvniecības un uzturēšanas iepirkumā
pasūtītājam, visticamāk, būs nepieciešamas kādas speciālas
projektēšanas un tehniskās zināšanas, lai noteiktu prasības
un vērtētu projektus. Tāpēc pasūtītājs varētu pieaicināt
ekspertus divos iepirkuma procesa posmos.
1. Projektēšanas uzdevuma un efektivitātes prasību
izstrāde: piegādātājiem sniedz norādījumus par tehniskajām
prasībām, kas ir jāievēro, lai nodrošinātu iesniegto projektu
salīdzināmību.
2. Projektu un uzlabojumu iespēju vērtēšana: jāveic
tehnisks novērtējums par to, kā piegādātāji ir ievērojuši
šo kritēriju, lai pasūtītājs varētu pieņemt lēmumu.
Tehniskajam vērtētājam ir kritiski jāpārskata katra
piegādātāja ACN analīze saskaņā ar C pielikumā sniegtajiem
norādījumiem.
3. Kādi norādījumi jādod
piegādātājiem?
Lai nodrošinātu piedāvājumu salīdzināmību, iepirkuma
procedūras dokumentācijā ir jāiestrādā šādi tehniskie
norādījumi. Ja iesniegtos piedāvājumus vērtē, pamatojoties uz
atsauces ceļu, tas ir skaidri jānorāda, kā arī jāiesniedz
tāme par paredzētajiem materiāliem.
Tehniskie norādījumi
piegādātājiem, ja ceļa novērtēšanā izmanto ACN:
Attiecīgais tehniskais aspekts |
Praktiskā nozīme |
a) Metode un inventarizācijas
dati |
Salīdzināmības nodrošināšanas
labad, cik iespējams, norāda ietekmes novērtēšanas metodi un
aprites cikla inventarizācijas datus, ko izmantos katra
projektētāju grupa.
Trūkstošo informāciju var papildināt, izmantojot
verificētus primāros datus atbilstoši norādījumiem, kas
sniegti piemērojamos standartos, un datus no PVD atbilstoši
piemērojamiem standartiem.
Nenoteiktības līmeni mazina, ietverot:
1. nenoteiktību kvalitatīvo novērtējumu, kura pamatā
ir pamatojuma datu avoti, tas, kā tie tika iegūti un apkopoti, un
tas, uz kāda veida procesu un tehnoloģiju tie attiecas; kā
arī
2. kvantitatīvu vērtējumu par diviem būtiskākajiem
ceļa elementiem, kas identificēti analīzē (skatīt A14
kritērija A tabulu).
|
b) Salīdzinājums, kura pamatā ir
funkcionālā ekvivalence |
Katrā projektā kā atsauces punktu
nosaka šādus ceļa raksturlielumus (skatīt piemērojamos
standartus):
– attiecīgās tehniskās un funkcionālās prasības, kā
norādīts efektivitātes prasībās;
– prasītais darbmūžs.
Rezultātus izklāsta, izmantojot kopēju funkcionālo vienību
vai atsauces vienību (skatīt piemērojamos standartus).
Kalpošanas darbmūžu aplūko funkcionālās vienības
definīcijā.
|
c) Ceļa aprites cikla un robežu
definīcija |
Analīzes robežās ietver visu no
sākuma līdz beigām, tostarp būvniecību (arī izejvielu ieguvi
un transportēšanu), uzturēšanu, ekspluatāciju un ACB (skatīt
piemērojamos standartos).
Reciklēto un atkārtoti izmantoto materiālu apjomus skaita
saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
– ielaide (ražojuma posms): atbilstoši noteikumiem
piemērojamos standartos.
– izlaide (nolietojuma vai apkopes posms): atbilstoši
noteikumiem piemērojamos standartos.
|
d) Kritēriju darbības jomā
ietilpstošie ceļa elementi |
Kritēriju darbības joma aptver
vismaz tālāk minētos ceļa elementus.
– Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi
– Pamata apakškārta
– Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona
plātnes
– Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles).
Attiecīgā ekspluatācijas fāzē ģenerēto enerģiju atņem
no šajā fāzē patērētās enerģijas.
|
f) Vērtēšanā izmantojamais aprites
cikla kategorijas rādītāji |
Tiek izmantoti vismaz šādi ietekmes
kategorijas rādītāji, kas ir norādīti piemērojamos
standartos:
– globālās sasilšanas potenciāls (GWP);
– troposfēras ozona fotoķīmisko oksidētāju veidošanās
potenciāls (FOVP);
– stratosfēras ozona slāņa noplicināšanas potenciāls
(ONP);
– augsnes un ūdens paskābināšanas potenciāls
(PP);
– eitrofikācijas potenciāls (EP);
– abiotisko resursu noplicināšanas potenciāls
(ARDP_elementi);
– abiotisko resursu noplicināšanas potenciāls
(ARDP_fosilais kurināmais).
Daļēji vai pilnībā var ietvert arī citus piemērojamos
standartos norādītos rādītājus, ar kuriem apraksta resursu
izmantojumu, atkritumu un izlaides plūsmas, ja tie jau nav minēti
citā ZPI kritērijā, piemēram, par atkārtoti pārstrādāto un
reciklējamo saturu.
Lai novērtētu kopējo punktu skaitu, izmanto atlasīto
ietekmes kategoriju rādītāju svēršanas sistēmu. Šo sistēmu
izvēlas līgumslēdzēja iestāde, par pamatu ņemot:
– jau esošu piemērotu svēršanas sistēmu, piemēram,
dažās nacionālajās ACN shēmās izmantotas sistēmas; vai
– svēršanas sistēmu, ko ierosina ACN tehniskais
vērtētājs (skatīt C pielikumu).
Ja ar ACN rīku var izveidot ceļa apkopoto vērtējumu, tad
ņem vērā tikai piemērojamos standartos norādīto ietekmes
kategoriju rezultātu.
|
C pielikums
ACN tehniskā vērtētāja darba
uzdevums
Tehniskā vērtētāja pienākums būs palīdzēt pasūtītājam
definēt pamata nosacījumus piegādātājiem, atsaucoties uz A vai
B pielikumu atkarībā no izvēlētā varianta.
Tehniskais vērtētājs ar pasūtītāju saskaņo tā iesniegto
priekšlikumu par tādu ACIN rādītāju rezultātu svēršanu, kas
noteikti iepirkuma procedūras dokumentācijā.
Pēc piedāvājumu atvēršanas tehniskais vērtētājs:
(i) kritiski pārskata OP, vērtējot metodikas izvēli, datu
kvalitāti un salīdzināmību; vai
(ii) kritiski pārskata ACN, vērtējot metodikas izvēli, datu
kvalitāti un salīdzināmību.
Kritisko pārskatīšanu veic, atsaucoties uz piemērojamo
standartu nosacījumiem par oglekļa pēdu un Komisijas 2013. gada
9. aprīļa Ieteikuma par kopīgu metožu izmantošanu
produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu
mērīšanai un uzrādīšanai (Eiropas Savienības Oficiālais
Vēstnesis, 04.05.2013., Nr. L 124, 1. lpp.) šādiem punktiem:
– kritiska pārskatīšana (II pielikums, 9. punkts, 54.
lpp.);
– datu apkopošanas pārbaudes saraksts (II pielikuma III
pielikums);
– datu kvalitātes prasības (II pielikums, 5.6. punkts, 33.
lpp.);
– rezultātu interpretēšana (II pielikums, 7. punkts, 50.
lpp.).
3. Ūdens
sildītāji siltuma ražošanai
Ražojumu grupa "ūdens sildītāji" ietver ražojumus, ko
izmanto siltuma ražošanai centrālajā ūdens apkures sistēmā,
kurā uzsildītā ūdens sadali nodrošina cirkulācijas sūkņi un
sildķermeņi, lai noslēgtās telpās, piemēram, ēkā, mājoklī
vai istabā, tiktu sasniegts un uzturēts vēlamais iekštelpu
temperatūras līmenis. Ūdens sildītāju maksimālā jauda ir 400
kW.
Šajā ražojumu grupā neietilpst:
• sildītāji, kuru primārā funkcija ir karsta dzeramā
ūdens un saimniecības ūdens sagatavošana;
• sildītāji, ar kuriem silda un piegādā gāzveida
siltumnesēju, piemēram, tvaiku vai gaisu;
• koģenerācijas sildītāji ar maksimālo elektrisko jaudu
50 kW vai lielāku;
• telpu sildītāji, kuros ir apvienota gan netiešās
(izmantojot centrālo ūdens apkures sistēmu), gan tiešās
(tieša siltuma atdeve telpā, kur iekārta uzstādīta) apsildes
funkcija.
3.1. ZPI
prasības un kritēriji ūdens sildītājiem siltuma
ražošanai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Ūdens sildītāju uzstādīšana ar
nelielu ietekmi uz vidi iepirkums / iepirkums un
uzstādīšana |
Tehniskās specifikācijas |
1. MINIMĀLĀ ENERGOEFEKTIVITĀTE
Ūdens sildītāja telpu apsildes sezonas energoefektivitāte
ηs nedrīkst būt zemāka par turpmāk norādītajām
vērtībām.
Siltumģenerēšanas tehnoloģija |
Minimālā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte |
Visi sildītāji, izņemot cietās
biomasas apsildes katlus |
ηs ≥ 90 % |
Cietās biomasas apsildes katli |
ηs ≥ 75 % |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti aprēķina saskaņā
ar:
1.1. procedūrām, kas izklāstītas Komisijas 2013. gada
2. augusta Regulas (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz
ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem
sildītājiem (Ekodizaina regula), III pielikumā attiecībā uz
telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem, un
1.2. harmonizētajiem standartiem un mērīšanas un aprēķina
pagaidu metodēm, kas paredzētas Komisijas 2013. gada
2. augusta Regulas (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz
ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem
sildītājiem (Ekodizaina regula) un Komisijas 2013. gada 18.
februāra Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013, ar ko
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina
attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu
sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas
iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras
regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu
energomarķējumu (Energomarķējuma regula), īstenošanai un
izklāstītas Komisijas paziņojumā 2014/C 207/02, kurā
iekļautas mērīšanas un aprēķina pagaidu metodes ekodizaina
prasību (1. daļa) īstenošanai.
Papildus 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajām procedūrām
telpu sildītāju komplektiem piemēro procedūras, kas
izklāstītas Komisijas 2013. gada 18. februāra Deleģētās
regulas (ES) Nr. 811/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju,
kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora
un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā
sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas
iekārtas komplektu energomarķējumu (Energomarķējuma regula),
VII pielikumā attiecībā uz telpu sildītājiem, kombinētajiem
sildītājiem un telpu sildītāju komplektiem
Cietā kurināmā apsildes katliem ηs aprēķina
saskaņā ar iepriekš minētajām procedūrām, ņemot vērā
šādus noteikumus:
1.2.1. ηs aprēķina pamatā ir mitra kurināmā
(darba kurināmā) augstākā siltumspēja GCVar, kurā ņemts vērā kurināmā
mitruma saturs un ietverta arī tā ūdeņraža latentā
siltumenerģija, kas degšanas procesā oksidējas un pārvēršas
ūdenī. Lai aplēstu ηs, piemēro piemērojamos
standartos noteiktos principus, tomēr ηs
aprēķināšanā izmanto GCVar, nevis mitra kurināmā (darba
kurināmā) zemāko siltumspēju NCVar.
1.2.2. mitra kurināmā (darba kurināmā) augstākās
siltumspējas GCVar
noteikšanai izmanto piemērojamos standartos noteiktos
principus.
2. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS LIMITI
Ūdens sildītāja siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ko
izsaka CO2 ekvivalenta gramos uz siltuma jaudas kWh un
aprēķina, izmantojot paskaidrojumos definētās kopējā
ekvivalentā sasilšanas ietekmējuma (Total Equivalent Warming
Impact — TEWI) formulas, nedrīkst pārsniegt turpmāk
norādītās vērtības.
Siltumģenerēšanas tehnoloģija |
SEG emisijas
limiti |
Visi sildītāji, izņemot
siltumsūkņa sildītājus |
220 g CO2 ekvivalenta/kWh
siltuma jaudas |
Siltumsūkņa sildītāji |
170 g CO2 ekvivalenta/kWh
siltuma jaudas |
3. RAŽOJUMA ILGMŪŽĪBA UN GARANTIJA
Ražojumam ir vismaz četru gadu remonta vai nomaiņas
garantija. Pretendents turklāt nodrošina, lai vismaz desmit gadus
no iegādes dienas būtu pieejamas (tieši vai ar citu izvirzīto
pārstāvju starpniecību) oriģinālās vai tām līdzvērtīgas
rezerves daļas. Šis noteikums neattiecas uz nenovēršamām,
īslaicīgām situācijām, kas nav atkarīgas no ražotāja,
piemēram, dabas katastrofām.
4. UZSTĀDĪŠANAS INSTRUKCIJA UN LIETOŠANAS
NORĀDĪJUMI
Ražojumam drukātā veidā (uz iepakojuma un/vai ražojumam
pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā ir
nodrošinātas šādas uzstādīšanas instrukcijas un lietošanas
norādījumi:
4.1. vispārīga informācija par to, kāda izmēra
sildītāji izmantojami dažādu konstrukciju/lielumu ēkās;
4.2. informācija par sildītāja energopatēriņu;
4.3. pienācīgas uzstādīšanas instrukcijas,
tostarp:
4.3.1. instrukcijas, kurās norādīts, ka sildītājs
jāuzstāda pilnīgi apmācītiem tehniķiem;
4.3.2. jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas
ievērojami, sildītāju montējot un uzstādot;
4.3.3. instrukcijas, kurās norādīts, ka pēc uzstādīšanas
pienācīgi jānoregulē sildītāja regulēšanas iestatījumi
("apsildes līkne");
4.3.4. attiecīgā gadījumā — informācija par to, kādas
drīkst būt dūmgāzu gaisu piesārņojošo emisiju vērtības
ekspluatācijas posmā un kā sildītājs noregulējams, lai tās
nepārsniegtu. Ieteikumos īpaši būtu jāpiemin, ka:
4.3.4.1. sildītāju noregulē, izmantojot mērinstrumentus CO,
O2 vai CO2, NOx, temperatūras un
kvēpu mērīšanai, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta
neviena 2., 4., 5., 6. un 7. kritērijā norādītā vērtība;
4.3.4.2. mērinstrumentu ievietošanas atveru izvietojums ir
tāds pats kā laboratoriskās testēšanas laikā;
4.3.4.3. mērījumu rezultātus ieraksta īpašā veidlapā vai
diagrammā, un galalietotājam paliek viena tās kopija;
4.3.5. ja izmanto tehnoloģiju ar zemu izejošo dūmgāzu
temperatūru, instrukcijās norāda, ka sistēma jāaprīko ar
koroziju kavējošu tehnoloģiju;
4.3.6. ja izmanto kondensācijas katlus, instrukcijās norāda,
ka dūmenis jāaizsargā pret kondensātu ar zemu pH vērtību;
4.3.7. attiecībā uz siltumsūkņiem skaidri norāda, ka
nedrīkst izmantot vielas, kas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.
gada 16. decembra Regulā Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu
klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un
atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK)
Nr. 1907/2006 klasificētas kādā no šajā regulā
uzskaitītajām bīstamības klasēm;
4.3.8. informācija par to, ar ko tehniķim sazināties, lai
saņemtu norādījumus par uzstādīšanu;
4.4. apkopes personālam paredzētas instrukcijas;
4.5. lietotājam paredzēta informācija, tostarp:
4.5.1. norādes par lietpratīgiem uzstādītājiem un apkopes
personālu;
4.5.2. ieteikumi par sildītāja pienācīgu izmantošanu un
uzstādīšanu, tostarp par to, kāds kurināmais jāizmanto un kā
tas glabājams, lai nodrošinātu optimālu sadegšanu, un
regulāro apkopju grafiks;
4.5.3. ieteikumi par to, kā racionāla apiešanās var mazināt
sildītāja ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par ražojuma
pareizu izmantošanu, lai samazinātu energopatēriņu;
4.5.4. attiecīgā gadījumā — informācija par to, kā
interpretējami mērījumu rezultāti un kā tos var uzlabot;
4.5.5. informācija par to,kuras rezerves daļas var
nomainīt;
4.6. ieteikumi par pienācīgu iznīcināšanu pēc
ražojuma kalpošanas laika beigām.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Punkti tiks piešķirti par šādiem
kritērijiem.
1. PAPILDU ENERGOEFEKTIVITĀTE
Papildu punktus piešķir par katru 1 procentu papildu pieauguma
ūdens sildītāja telpu apsildes sezonas energoefektivitātē
(ηs), kā norādīts 1. kritērijā.
2. PAPILDU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU
SAMAZINĀŠANA
Papildpunktus piešķir par katriem 5 g papildu
samazinājuma ūdens sildītāja siltumnīcefekta gāzu emisijās,
kā norādīts tehniskās specifikācijas 2. kritērijā.
3. TROKŠŅA EMISIJAS LIMITI
Šo piešķiršanas kritēriju ieteicams piemērot to ūdens
sildītāju publiskajā iepirkumā, kas saskaņā ar Ministru
kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr. 16 "Trokšņa
novērtēšanas un pārvaldības kārtība" jāuzstāda no
trokšņa aizsargājamās ēkās, piemēram, slimnīcās un
skolās.
Mērvienība ir attiecīgi dB(A) vai dB(C). Testus veic
saskaņā ar piemērojamiem standartiem nominālos
standartapstākļos un pie nominālas siltuma jaudas.
Piešķiramos punktus aprēķina šādi:
PL =
LA,min / LA x PLA,max + LC,
min / LC x PLC,max
kur:
• PL ir trokšņa līmeņa punkti;
• LA,min ir zemākais A-izsvarotais skaņas jaudas
līmenis par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu;
• LC, min ir zemākais C-izsvarotais skaņas jaudas
līmenis par pilnīgi
• LA ir novērtējamais A-izsvarotais skaņas
jaudas līmenis;
• LC ir novērtējamais C-izsvarotais skaņas
jaudas līmenis (attiecīgā gadījumā);
• PLA,max ir iegūstamo punktu maksimālais skaits
saistībā ar A- izsvaroto skaņas jaudas līmeni;
• PLC,max ir iegūstamo punktu maksimālais skaits
saistībā ar C- izsvaroto skaņas jaudas līmeni (attiecīgā
gadījumā).
Nepiešķir nevienu punktu, ja ūdens sildītāja trokšņa
emisija pārsniedz turpmāk norādītās robežvērtības.
Siltumģenerēšanas tehnoloģija |
Mērīšana |
Trokšņa emisijas limits |
Visi sildītāji, izņemot
koģenerācijas sildītājus un siltumsūkņus, kas aprīkoti ar
iekšdedzes dzinēju |
A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis
(LWAd,lim) |
17 + 36 x log(PN +10)
dB(A) |
Koģenerācijas
sildītāji un siltumsūkņi, kas aprīkoti ar iekšdedzes
dzinēju |
A-izsvarotais skaņas spiediena
līmenis (LPAd,lim) |
30 + 20 x log(PE +15) dB(A) |
C-izsvarotais skaņas spiediena
līmenis (LPCd,lim) |
LPAd,lim + 20 dB(C) |
Piezīme. PN ir nominālā
(pilnas slodzes) siltuma jauda; PE ir elektriskā jauda.
4. RAŽOJUMA KONSTRUKCIJA
Papildu punktus piešķir, ja profesionāli apmācīts
personāls, izmantojot parasti pieejamos darbarīkus, ūdens
sildītāju var viegli demontēt, lai veiktu remontu un nomainītu
nolietojušās detaļas, aizstātu vecākas vai novecojušas
detaļas ar jaunām un atdalītu detaļas un materiālus to
pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai.
5. GĀZVEIDA ORGANISKĀ OGLEKĻA (OGC) EMISIJA
Papildu punktus piešķir, ja gāzveida organiskā oglekļa
(OGC) emisijas nepārsniedz 7 mg/Nm3 pie O2
satura 10 procenti.
Par OGC emisijām piešķiramo maksimālo punktu skaitu
piešķir visām tehnoloģijām, izņemot cietā kurināmā
apsildes katlus, jo tie ir vienīgie, ko uzskata par
problemātiskiem saistībā ar OGC emisijām.
Attiecībā uz cietā kurināmā apsildes katliem piešķiramos
punktus aprēķina šādi:
POGC =
OGCmin / OGC x POGCmax ,
kur:
• POGC ir OGC emisiju punkti;
• OGCmin ir zemākais OGC emisiju testa rezultāts
par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā
piedāvājumus par cietā kurināmā apsildes katliem;
• OGC ir novērtējamais OGC emisiju testa rezultāts;
• POGCmax ir maksimālais par OGC emisijām
iegūstamo punktu skaits.
6. DAĻIŅU (PM) EMISIJAS
Papildu punktus piešķir, ja daļiņu (PM) emisijas
nepārsniedz 20 mg/Nm3 pie O2 satura 10
procenti.
Par PM emisijām piešķiramo maksimālo punktu skaitu piešķir
visām tehnoloģijām, izņemot cietā kurināmā apsildes katlus,
jo tie ir vienīgie, ko uzskata par problemātiskiem saistībā ar
PM emisijām.
Attiecībā uz cietā kurināmā apsildes katliem piešķiramos
punktus aprēķina šādi:
PPMmin
/ PM x PPMmax ,
kur:
• PPM ir PM emisiju punkti;
• PMmin ir zemākais PM emisiju testa rezultāts
par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā
piedāvājumus par cietā kurināmā apsildes katliem;
• PM ir novērtējamais PM emisiju testa rezultāts;
• PPMmax ir maksimālais par PM emisijām
iegūstamo punktu skaits.
|
4. Dārzkopības produkti un pakalpojumi
Prasības un kritēriji attiecināmi uz iepirkumiem, kas
saistīti ar publiskās zaļās zonas apsaimniekošanu:
dārzkopības produktiem, tehniku un pakalpojumiem publiskās
zaļās zonas apsaimniekošanai.
Dārzkopības pakalpojumus var sniegt nepastarpināti
piegādātāja darbinieki vai ar pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma
starpniecību. Tādēļ šajā dokumentā ietverti kritēriji gan
attiecībā uz galveno dārzkopības produktu un elementu, piem.,
augu sugu, augsnes ielabošanas līdzekļu, dārzkopības
materiālu un instrumentu, iekārtu (zālāju pļaujmašīnas,
smalcinātāji) un apūdeņošanas sistēmu tiešo iepirkumu, gan
uz dārzkopības pakalpojumu iepirkumu, kuriem tiks noteiktas
papildu prasības attiecībā uz transportu un citiem līguma
izpildes noteikumiem.
Citi ar dārzkopību saistītie aspekti (dārza mēbeles,
dārzkopības pakalpojumu sniedzēju apģērbs, izmantotais
lieljaudas transports) apskatīti ar konkrēto jomu saistītajās
preču/pakalpojumu grupās (mēbeles, tekstilizstrādājumi,
transports).
4.1. Dārzkopības
produkti
Šīs prasības un kritērijus ir ieteicams piemērot
galvenajiem produktiem un iekārtām, ko izmanto dārzkopībā,
piemēram:
• augsnes ielabošanas līdzekļiem;
• dekoratīvajiem augiem;
• apūdeņošanas sistēmām;
• dārza tehnikai;
• smēreļļām;
• herbicīdiem un pesticīdiem;
• invazīviem augiem.
Šie kritēriji attiecas tikai uz dārzkopības iekārtām,
kuras ir aprīkotas ar degvielas motoriem, elektrodzinējiem,
uzlādējamiem akumulatoriem vai ir darbināmas ar roku,
piemēram:
• zālāju pļaujmašīnām (ieskaitot zālāja traktorus) un
skarifikatoriem;
• krūmzāģiem;
• ķēdes zāģiem;
• vieglajām motorizkaptīm ar auklu;
• vieglajām motorizkaptīm un dzīvžogu šķērēm;
• lapu savācējiem un lapu pūtējiem;
• autoizkaptīm;
• frēzēm-kapļiem;
• rotējošām zemes frēzēm;
• komposta smalcinātājiem.
4.1.1. ZPI
prasības dekoratīvajiem augiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Dekoratīvo augu un koku
iepirkšana |
Tehniskās specifikācijas |
1. AUGU RAKSTUROJUMS
1.1. Vismaz [X] procenti dekoratīvo augu ir jābūt tādām
augu sugām, kas ir piemērotas vietējiem augšanas apstākļiem
(piem., augsnes skābums, vidējais nokrišņu daudzums,
temperatūras diapazons gada laikā utt.).
1.2. Vismaz [Y] procenti dekoratīvo augu ir jābūt bioloģiski
izaudzētiem saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu
(EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko
produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91
atcelšanu.
2. STĀDU KONTEINERI
Augus jāpiegādā pārstrādājamos vai bioloģiski noārdāmos
konteineros. Ja stādu konteineri ir atkārtoti izmantojami, pēc
augu/koku iestādīšanas uzņēmumam tie ir jāpaņem atpakaļ. Ja
stādu konteineri bioloģiski noārdās:
2.1.tiem ir jābūt 100 procenti izgatavotiem no bioloģiski
noārdāmām (kompostējamām) vielām, piemēram, salmiem, korķa,
koksnes miltiem, kukurūzas cietes;
2.2.tie nedrīkst saturēt sintētiskus plastikas materiālus,
plastifikatorus vai biocīdas vielas, piemēram, tādas vielas, kas
ir biocīdu vai konservantu sastāvā.
3. IEPAKOJUMS
Mazus augus jāpiegādā redeļu kastēs vai kastēs, ko var
nodot atpakaļ.
|
4.1.2. ZPI
prasības augsnes ielabošanas līdzekļiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi draudzīgu augsnes ielabošanas
līdzekļu iepirkums. |
Tehniskās specifikācijas |
1. MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMO
AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻU GALVENĀS SASTĀVDAĻAS
1.1. Augsnes ielabošanas līdzekļi, ko paredzēts izmantot
pakalpojumu sniegšanā, nedrīkst saturēt kūdru vai notekūdeņu
dūņas.
1.2. Organiskajām vielām ir jābūt iegūtām no atkritumu
pārstrādes un/vai atkārtotas izmantošanas (kā noteikts
Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.319
"Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem"
un to 1. pielikumā).
1.3. Dūņas (izņemot kanalizācijas dūņas) ir atļautas
tikai tad, ja tās ir atzītas par kādu no šādiem atkritumiem
atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa Noteikumiem Nr.
302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras
padara atkritumus bīstamus", attiecībā uz atkritumu sarakstu, un
tad, ja tās nav sajaukušās ar kaitīgiem notekūdeņiem vai
dūņām ārpus noteiktā ražošanas procesa):
1.3.1. 020305 notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās
dūņas, sagatavojot un pārstrādājot augļus, dārzeņus,
graudaugus, pārtikas eļļas, kakao, kafiju, tēju un tabaku,
konservējot, ražojot raugu un rauga ekstraktu, sagatavojot un
raudzējot melasi;
1.3.2. 020403 dūņas no cukura ražošanas procesā radušos
kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;
1.3.3. 020502 dūņas no piena produktu ražošanas procesā
radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;
1.3.4. 020603 dūņas no maizes ceptuvēs un konditorejas
izstrādājumu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu
vietējās attīrīšanas;
1.3.5. 020705 dūņas no alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu
(izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanas procesā radušos
kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas.
2. BĪSTAMĀS VIELAS MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES
IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS
Maksimālajai smago metālu koncentrācijai atkritumos pirms
pārstrādes (mg/kg saussvara) ir jāatbilst turpmāk
norādītajām prasībām attiecībā uz bīstamajām vielām.
Šajā tabulā iekļauto elementu saturam galaproduktā ir jābūt
mazākam par tajā norādīto saussvaru.
Elements |
Saussvars (mg/kg) |
Zn |
300 |
Cu |
100 |
Ni |
50 |
Cd |
1 |
Pb |
100 |
Hg |
1 |
Cr |
100 |
Mo (*) |
2 |
Se (*) |
1,5 |
As (*) |
10 |
F (*) |
200 |
(*) Dati par šo elementu klātbūtni ir nepieciešami tikai
attiecībā uz produktiem, kas satur vielas no rūpnieciskiem
procesiem.
3. FIZIKĀLIE PIEJAUKUMI MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES
IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS
Galaproduktā stikla, metāla un plastmasas saturam (visu
elementa summai) ir jābūt mazākam par 0,5 procenti
saussvara.
4. SLĀPEKLIS (N) MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES
IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS
Slāpekļa saturs produktā nedrīkst pārsniegt 3 procenti no
kopējā N (pēc svara) daudzuma, un neorganiskais N nedrīkst
pārsniegt 20 procenti no kopējā N daudzuma (vai organiskais
N ≥ 80 procenti).
5. MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMO AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻU
IEDARBĪBA
Produktiem nedrīkst būt negatīva ietekme uz augu dīdzību un
turpmāko augšanu un attīstību, un masas sausnas saturam ir
jābūt ne zemākam par 25 procenti, kā arī masas sausnai ir
jāsatur ne mazāk kā 20 procenti organisko vielu.
6. VESELĪBAS UN DROŠĪBAS ASPEKTI ATTIECĪBĀ UZ MĒSLOŠANĀ
IZMANTOJAMAJIEM AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻIEM
Produkti nedrīkst saturēt zemāk norādīto primāro patogēnu
maksimālo līmeni:
6.1. salmonella: nekonstatē 25 g produkta;
6.2. helmintu oliņas: nekonstatē 1,5 g produkta;
6.3. E.coli: <1000 MPN/g (MPN: most probable number –
varbūtīgākais skaits)
|
4.1.3. ZPI
prasības un kritēriji apūdeņošanas (laistīšanas)
sistēmām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Automātisko apūdeņošanas
(laistīšanas) sistēmu iepirkšana |
Tehniskās specifikācijas |
1. PRASĪBAS APŪDEŅOŠANAS
SISTĒMAI
1.1. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt pielāgojamai
izlaistītā ūdens daudzuma ziņā pa zonām.
1.2. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt ar regulējamiem
taimeriem laistīšanas perioda programmēšanai.
1.3. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt ar higrometriem,
kas mēra augsnes mitruma līmeni un automātiski bloķē
apūdeņošanu, kad augsnes mitruma līmenis ir pietiekams
(piemēram, pēc lietus).
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
ŪDENS NO VIETĒJI PĀRSTRĀDĀTIEM
RESURSIEM
Papildu punkti tiks piešķirti, ja apūdeņošanas sistēma var
savākt un izmantot ūdeni no vietēji pārstrādātiem resursiem,
piemēram, lietus ūdens, gruntsūdens un filtrēta sadzīves
notekūdens.
|
4.1.4. ZPI
prasības un kritēriji dārzkopības iekārtām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Dārza tehnikas ar samazinātu ietekmi
uz vidi iepirkšana |
Tehniskās specifikācijas |
1. DEGVIELAS VEIDI IEKĀRTĀM, KURĀS
IR IZMANTOTS IEKŠDEDZES DZINĒJS
Ja iekārtai ir iekšdedzes dzinējs, tas projektēts tā, lai
to var darbināt ar vienu vai vairākiem šādiem degvielas
veidiem: bezsvina degviela ar benzīna saturu <1,0 procenti
tilpuma, alkilāta degviela, A klases dīzeļa eļļa vai uz
biodegvielu balstīta motora degviela.
2. TROKŠŅA EMISIJA
Iekārtas trokšņa emisijas līmenim ir jābūt zemākam par
tabulā norādīto trokšņa līmeni.
Zālāju pļaujmašīnām
(iesk. zālāja traktorus):
Pļaušanas platums L (cm) |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
L ≤ 50 |
94 |
50 < L ≤ 120 |
98 |
L > 120 |
103 |
Skarifikatoriem:
Iekšdedzes dzinēja tīrā nominālā
jauda P (kW) |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
P |
99+ 2 lgP |
Krūmgriežiem:
Iekšdedzes dzinēja tīrā nominālā
jauda P (kW) |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
P ≤ 1,5kW |
107 |
P > 1,5kW |
110 |
Ķēdes zāģiem:
Tīrā nominālā jauda P (kW) |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
Elektromotors |
104 |
Iekšdedzes dzinējs |
108 + 2 P |
Vieglajām motorizkaptīm ar
auklu:
Motors/dzinējs |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
Elektromotors |
94 |
Iekšdedzes dzinējs |
104 |
Vieglajām motorizkaptīm un
dzīvžogu šķērēm:
Motors/dzinējs |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
Elektromotors |
96 |
Iekšdedzes dzinējs |
103 |
Lapu savācējiem:
Motors/dzinējs |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
Elektromotors |
99 |
Iekšdedzes dzinējs |
104 |
Lapu pūtējiem:
Motors/dzinējs |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
Elektromotors |
99 |
Iekšdedzes dzinējs |
105 |
Izkapts pļāvējiem:
Tīrā nominālā jauda P (kW) |
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
P ≤ 1,5kW |
107 |
P > 1,5kW |
110 |
Frēzēm-kapļiem un
rotējošām zemes frēzēm:
|
Maksimāli pieļaujamais jaudas
skaņas līmenis LWA (dB/1pW) |
|
93 |
3. DZINĒJA SMĒRVIELAS UN DEGVIELA
3.1. Iekārtās ir jābūt iespējām izmantot bioloģiski
noārdāmas dzinēja smēreļļas (divtaktu motoriem) vai
reģenerētās dzinēja smēreļļas (četrtaktu motoriem).
3.2. Degvielas patēriņš četrtaktu dzinējā, kas darbojas ar
50 procenti noslogojumu, nedrīkst būt lielāks kā 500-g/kWh
degvielas, mērot saskaņā piemērojamiem standartiem.
4. IEKĀRTU MATERIĀLI UN SASTĀVDAĻAS
4.1. Iekārtu dizainam ir jābūt tādam, lai tajā varētu
iepildīt degvielu un to iztīrīt, neradot degvielas noplūdi.
Parastas iekārtas tīrīšanas laikā no tās nedrīkst sūkties
eļļa un dzinējam ir jābūt tādam, lai eļļu tajā varētu
nomainīt, neradot noplūdi.
4.2. Plastmasas detaļām, kas sver vairāk par 50 g, ir jābūt
marķētām atbilstoši piemērojamiem standartiem. Šī prasība
neattiecas uz elektrības kabeļiem.
4.3. Plastmasas materiāli nedrīkst saturēt kadmiju, svinu,
dzīvsudrabu vai to savienojumus.
4.4. Virsmas apstrādes līdzekļi nedrīkst saturēt krāsas
vai piedevas, kuru pamatsastāvā ir kadmijs, svins, dzīvsudrabs
vai to savienojumi.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiks piešķirti par
zemāk minētajiem kritērijiem.
1. TROKŠŅA EMISIJA
Iekārtas, kuru trokšņa emisija ir zemāka par specifikācijā
noteikto maksimālo līmeni.
2. IZPLŪDES GĀZU EMISIJA
Iekārtas, kuru izplūdes gāzu emisijas apjoms ir mazāks nekā
noteikts Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1047
"Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas
iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju
gaisā"
|
4.1.5. ZPI prasības iekārtu
smēreļļām (izņemot smērvielas četrtaktu
dzinējiem)
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Smērvielu, kas bioloģiski noārdās,
iepirkšana |
Tehniskās specifikācijas |
1. ATJAUNOJAMĀS IZEJVIELAS
Formulētajam produktam ir jāsatur ogleklis, kas iegūts no
atjaunojamiem izejmateriāliem (iegūts no augu eļļām vai
dzīvnieku taukiem) šādā daudzumā:
1.1. 50 procenti (m/m) hidrauliskajām eļļām;
1.2. 45 procenti (m/m) taukiem;
1.3. 70 procenti (m/m) ķēdes zāģu eļļām un citām
caurplūdes smērvielām;
1.4. 50 procenti (m/m) divtaktu eļļām.
2. APDRAUDĒJUMI VIDEI UN CILVĒKA VESELĪBAI
Produktam nedrīkst būt piešķirtas R frāzes, kas norāda par
apdraudējumu videi un cilvēka veselībai saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu Nr. 1272/2008
par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un
iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un
1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006. Uz šo produktu
grupu attiecas šādas R vai H frāzes: R20 (H332), R21 (H312), R22
(H302), R23 (H330 un H331), R24 (H311), R25 (H301), R26 (H330), R27
(H310), R28 (H300), R33 (H373), R34 (H314), R35 (H314), R36 (H319),
R37 (H335), R38 (H315), R39 (H370), R40 (H351), R41 (H318), R42
(H334), R43 (H317), R45 (H350), R46 (H340), R48 (H372 & H373),
R49 (H350i), R50 (H400), R51 (H411), R52 (H412), R53 (H413), R59
(EUH059), R60 (H360F), R61 (H360D un H360FD), R62 (H361f, H360FD un
H360Df), R63 (H361d & H360Fd), R64 (H362), R65 (H304), R66
(EUH066), R67 (H336), R68 (H371) un to apvienojums.
|
4.2. Dārzkopības pakalpojumi
Gadījumos, kad par dārzkopības pakalpojumu izpildi tiek
slēgts līgums, tiek ieteiktas prasības un kritēriji gan
attiecībā uz izmantojamajiem produktiem, gan praksi attiecībā
uz pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus ar tehniskajām
specifikācijām ir sniegti ieteikumi par līguma noteikumiem,
kurus nevar novērtēt iepirkuma procedūras laikā. Tādēļ
līguma vadības laikā būs nepieciešami īpaši uzraudzības
pasākumi.
4.2.1. ZPI
prasības un kritēriji dārzkopības pakalpojumiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Dārzkopības pakalpojumi, kuros tiek
izmantoti produkti un prakses ar samazinātu ietekmi uz vidi |
Tehniskās specifikācijas |
1. MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMO
AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻU GALVENĀS SASTĀVDAĻAS
1.1. Augsnes ielabošanas līdzekļi, ko paredzēts
izmantot pakalpojumu veikšanas laikā, nedrīkst saturēt kūdru
vai notekūdeņu dūņas.
1.2. Augsnes ielabošanas līdzekļu sastāvā esošajām
organiskajām vielām ir jābūt iegūtām no atkritumu
pārstrādes un/vai atkārtotas izmantošanas (kā noteikts
Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.319
"Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem"
un to 1. pielikumā).
1.3. Dūņas (izņemot kanalizācijas dūņas) ir atļautas
tikai tad, ja tās ir atzītas par kādu no šādiem atkritumiem
atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem
Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām,
kuras padara atkritumus bīstamus" attiecībā uz atkritumu
sarakstu, un ja tās nav sajaukušās ar kaitīgiem notekūdeņiem
vai dūņām ārpus noteiktā ražošanas procesa):
1.3.1. 020305 notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās
dūņas, sagatavojot un pārstrādājot augļus, dārzeņus,
graudaugus, pārtikas eļļas, kakao, kafiju, tēju un tabaku,
konservējot, ražojot raugu un rauga ekstraktu, sagatavojot un
raudzējot melasi;
1.3.2. 020403 dūņas no cukura ražošanas procesā radušos
kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;
1.3.3. 020502 dūņas no piena produktu ražošanas procesā
radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;
1.3.4. 020603 dūņas no maizes ceptuvēs un konditorejas
izstrādājumu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu
vietējās attīrīšanas;
1.3.5. 020705 dūņas no alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu
(izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanas procesā radušos
kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas.
2. BĪSTAMĀS VIELAS MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES
IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS
Maksimālajai smago metālu koncentrācijai atkritumos pirms
pārstrādes (mg/kg saussvara) ir jāatbilst zemāk norādītajām
prasībām attiecībā uz bīstamajām vielām. Šajā tabulā
iekļauto elementu saturam galaproduktā ir jābūt mazākam par
tajā norādīto saussvaru.
Elements |
Saussvars (mg/kg) |
|
Elements |
Saussvars (mg/kg) |
Zn |
300 |
Cr |
100 |
Cu |
100 |
Mo (*) |
2 |
Ni |
50 |
Se (*) |
1,5 |
Cd |
1 |
As (*) |
10 |
Pb |
100 |
F (*) |
200 |
Hg |
1 |
|
|
(*) Dati par šo elementu klātbūtni nepieciešami tikai
attiecībā uz produktiem, kas satur vielas no rūpnieciskiem
procesiem.
3. SMĒRVIELAS
Smēreļļām, ko paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanā,
ir jābūt bioloģiski noārdāmām, un tās nedrīkst būt
toksiskas. Tādēļ smērvielām ir jāsatur ogleklis, kas iegūts
no atjaunojamiem izejmateriāliem (iegūts no augu eļļām vai
dzīvnieku taukiem) šādā daudzumā:
3.1. 50 procenti (m/m) hidrauliskajām eļļām;
3.2. 45 procenti (m/m) taukiem;
3.3.70 procenti (m/m) ķēdes zāģu eļļām un citām
caurplūdes smērvielām;
3.4.50 procenti (m/m) divtaktu eļļām.
4. LAISTĪŠANA
Laistīšanas un ūdens izmantošanas pārvaldīšanas
pasākumos:
4.1. jānodrošina maksimāla nedzeramā ūdens (lietus ūdens,
gruntsūdens vai otrreizējas izmantošanas ūdens)
izmantošana;
4.2. jāizmanto mulčēšana, lai izvairītos no iztvaikošanas
vietās, ko norādījis pasūtītājs;
4.3. jāizmanto automātiskas apūdeņošanas sistēmas, kā
norādījis pasūtītājs;
4.4. jāiesniedz periodiski pārskati par ūdens patēriņu.
5. AUTOMĀTISKĀS APŪDEŅOŠANAS SISTĒMAS
Automātiskajām apūdeņošanas sistēmām ir jāatbilst
šādām prasībām:
5.1. tām jābūt pielāgojamām izlaistītā ūdens daudzuma
ziņā pa zonām;
5.2. tām jābūt ar regulējamiem taimeriem laistīšanas
perioda programmēšanai;
5.3. tām jābūt ar higrometriem, kas mēra augsnes mitruma
līmeni un automātiski bloķē apūdeņošanu, kad augsnes mitruma
līmenis ir pietiekams (piemēram, pēc lietus);
5.4. ja pasūtītājs uzskata par nepieciešamu, tām jāizmanto
ūdens no vietēji pārstrādātiem resursiem, kas apvieno lietus
ūdeni, gruntsūdeni un filtrētu sadzīves notekūdeni.
6. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Dārzkopības pakalpojumu sniegšanas laikā radušos atkritumus
ir jāvāc šādi šķirojot:
6.1. visi organiskie atkritumi (sausās lapas, apgrieztie zari,
zāle) ir jākompostē uz vietas, uzņēmuma teritorijā vai
slēdzot līgumu ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu;
6.2. koksni saturoši organiskie atkritumi no zariem utt. ir
jāsasmalcina uz vietas uzņēmuma teritorijā un jāizmanto
mulčēšanā iepriekš saskaņotās vietās;
6.3. iepakojuma atkritumi ir jāšķiro atbilstoši
pastāvošajam pilsētas atkritumu sadalījumam un jāievieto
attiecīgajos ielas konteineros (papīrs, plastmasa utt.). Tomēr
bīstamu vielu, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu iepakojums
ir jāiznīcina drošā veidā, sertificētos savākšanas punktos
vai nododot pilnvarotam atkritumu savācējam turpmākai
pārstrādei;
6.4. motoreļļas ir jāsavāc un jāpārstrādā pilnvarotam
atkritumu savākšanas uzņēmumam;
6.5. ja dārza tehnika ir nenovēršami sabojājusies,
piegādātājam ir jānorāda šīs iekārtas nosūtīšanas
galamērķis.
7. PERIODISKI ZIŅOJUMI
Reizi gadā ir jāsagatavo ziņojums, lai sniegtu informāciju
par pakalpojumu sniegšanas laikā patērēto enerģiju,
mēslošanas līdzekļu nosaukumu un daudzumu, izmantotajiem augu
aizsardzības līdzekļiem un smēreļļām, radīto atkritumu
daudzumu, klasificējot pēc to veidiem un galamērķiem, kā arī
informāciju par visiem citiem ar pakalpojumu sniegšanu
saistītajiem pasākumiem, kas noteikti līgumā (pasākumi ūdens
patēriņa samazināšanai, iepakojuma samazināšanai u. c.).
8. INVAZĪVIE AUGI UN DZĪVNIEKI
Par jebkuriem augiem vai dzīvniekiem, kas varētu būt
invazīvi, ir nekavējoties jāziņo pasūtītājam un jāveic
atbilstoši pasākumi, kas saskaņoti ar pasūtītāju.
9. AIZSARDZĪBA PRET KAITĒKĻIEM
Galveno augu slimību apkarošanā ķīmisko augu aizsardzības
līdzekļu izmatošana ir jāsamazina, izmantojot alternatīvus
paņēmienus (piemēram, termisku, mehānisku vai bioloģisku
apstrādi).
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
JAUNI DEKORATĪVIE AUGI
Papildu punktus piešķirs par bioloģiski audzētu dekoratīvo
augu izmantošanu.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. DIENESTA TRANSPORTLĪDZEKĻI
Transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot pakalpojumu
sniegšanā, ir jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas
standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par
tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā
uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem
transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi
transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai"
I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas
robežvērtībām vai Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra
noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to
piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi"
11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju
robežvērtībām.
2. DARBINIEKU APMĀCĪBA
Dārzkopības darbiniekiem ir jābūt apguvušiem dārzkopības
paņēmienus, kam ir mazāka ietekme uz vidi, kas jāizmanto
pakalpojumu sniegšanas laikā. Tas attiecas uz tādiem
jautājumiem kā ūdens un enerģijas taupīšana, atkritumu
samazināšana, apsaimniekošana un šķirošana, no atjaunojamām
izejvielām izgatavotu produktu izmantošana, rīkošanās ar
ķimikālijām un konteineriem, kā arī to lietošana, droša,
likumīga pesticīdu, ieskaitot herbicīdus, lietošana, t.sk.
izvairīšanās no rezistences pret pesticīdiem utt. Apmācība
būtiskos jautājumos, ieskaitot ķimikāliju izmantošanu, ir
jānodrošina, pirms darbiniekiem tiek atļauts veikt šāda veida
darbu.
|
5.
Elektroenerģija
Prasības un kritēriji attiecas uz elektroenerģijas iegādi,
un galvenais šo kritēriju mērķis ir veicināt tādas
elektroenerģijas lielāku izmantošanu, ko iegūst no
atjaunojamiem avotiem (RES-E).
Šo prasību un kritēriju specifikācijas attiecas uz tās
elektroenerģijas īpatsvaru, ko nodrošina atjaunojamie enerģijas
avoti (ieteicamais apjoms vismaz 50 procenti). Prasības un
kritēriji atļauj izmantot arī augstas efektivitātes siltuma un
elektroenerģijas koģenerāciju no neatjaunojamiem enerģijas
avotiem. Piešķiršanas kritēriju mērķis ir veicināt, lai
atjaunojamie enerģijas avoti vai arī augstas efektivitātes
koģenerācija veidotu vēl lielāku īpatsvaru, kas pārsniegtu
specifikācijā paredzēto minimumu.
5.1. ZPI prasības
un kritēriji elektroenerģijai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Elektroenerģijas iegāde, kur vismaz
50 procenti enerģijas nodrošina atjaunojamie enerģijas avoti
(RES-E) un/vai augstas efektivitātes koģenerācija. |
Tehniskā specifikācija |
1. ELEKTROENERĢIJAS IEGUVES VEIDS
Vismaz 50 procenti no piegādātās elektroenerģijas jābūt
elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem
(RES-E) un/vai izmantojot augstas efektivitātes
koģenerāciju, kā noteikts Ministru kabineta 2016. gada 17. maija
noteikumos Nr. 294 "Koģenerācijas staciju saražotās
primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas
kārtība".
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punktus piešķirs par
papildus RES-E un/vai augstas efektivitātes koģenerāciju.
1. Papildu punktus piešķirs proporcionāli no atjaunojamiem
enerģijas avotiem iegūtajam elektroenerģijas daudzumam, kas
pārsniedz specifikācijās norādīto minimālo daudzumu.
2. Papildu punktus piešķirs proporcionāli augstas
efektivitātes koģenerācijā iegūtajam elektroenerģijas
daudzumam, kas pārsniedz specifikācijās norādīto minimālo
daudzumu.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
Katra līguma darbības gada beigās
pretendentam ir jāatklāj pasūtītājam piegādātās
elektroenerģijas izcelsme, lai pierādītu, ka vismaz 50 procenti
ir iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem un izmantojot
augstas efektivitātes koģenerāciju. |
6. Klozetpodi
un pisuāri
Prasības un kritēriji attiecināmi uz klozetpodu iekārtu,
tostarp kompaktpodu, klozetpodu tvertņu un klozetpodu skalošanas
sistēmu, un pisuāru iekārtu, tostarp kompaktpisuāru, pisuāru,
bezūdens pisuāru un pisuāru skalošanas sistēmu,
iepirkumiem
ZPI prasības un kritēriji klozetpodiem un pisuāriem
neattiecas uz:
• klozetpodu sēdekļiem un vākiem, ja tos laiž tirgū
un/vai tirgo kā savrupu vienību;
• klozetpodu iekārtām, kurās neizmanto ūdeni, bet kuru
skalošanas sistēmā izmanto ķīmiskas vielas un ūdeni, un
klozetpodiem, kuru skalošanas sistēmā jāizmanto enerģija.
6.1. ZPI prasības
un kritēriji klozetpodu iekārtām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Ūdens izmantošanas ziņā efektīvu
klozetpodu iekārtu iegāde jaunām vai atjaunotām ēkām |
Tehniskās specifikācijas |
1. EFEKTĪVS ŪDENS IZMANTOJUMS
1.1. Pilns skalošanas apjoms
Nominālais klozetpoda iekārtas pilnais skalošanas apjoms,
iekārtai nonākot tirgū, neatkarīgi no ūdens spiediena nav
lielāks par 6,0 l vienā noskalošanas reizē.
1.2. Taupīgs ūdens izmantojums
Gan kompaktpodi ar pilnu skalošanas apjomu, kas pārsniedz
4,0 litrus, gan klozetpodu skalošanas sistēmas ir aprīkoti
ar ūdens taupīšanas ierīci. Tos laižot tirgū, samazināts
skalošanas apjoms, ko panāk, darbinot ūdens taupīšanas
ierīci, neatkarīgi no ūdens spiediena nepārsniedz 3,0 l vienā
noskalošanas reizē.
Klozetpoda tvertnēs var izmantot ūdens taupīšanas ierīci,
kurā samazināts skalošanas apjoms, ko panāk, darbinot ūdens
taupīšanas ierīci, neatkarīgi no ūdens spiediena nepārsniedz
3,0 l vienā noskalošanas reizē.
1.3. Regulējams skalošanas apjoms
Skalošanas sistēmas ir aprīkotas ar regulētājierīci, kas
ļauj personai, kura veic uzstādīšanu, regulēt skalošanas
apjomu, ņemot vērā kanalizācijas sistēmas vietējos
apstākļus. Pilns skalošanas apjoms pēc regulēšanas
pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem
nepārsniedz 6 l vienā noskalošanas reizē vai 4 l vienā
noskalošanas reizē, ja kompaktpods nav aprīkots ar ūdens
taupīšanas ierīci, un samazināts skalošanas apjoms pēc
regulēšanas pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas
norādījumiem nepārsniedz 3 l vienā noskalošanas reizē.
2. PRODUKTA RAKSTURLIELUMI
2.1. Skalošanas sistēmām izvirzītās prasības
Skalošanas sistēmas atbilst piemērojamiem standartiem.
2.2. Skalošanas raksturlielumi
Kompaktpodu un klozetpoda tvertņu skalošanas raksturlielumi
atbilst piemērojamiem standartiem.
3. PRODUKTA LIETOŠANAS ILGUMS
Klozetpodu skalošanas iekārtai ir vismaz četru gadu remonta
vai nomaiņas garantija. Garantijas nosacījumi skaidri paredz, ka
tā attiecas uz produkta hermētiskumu un jebkuru vārstu.
Pieteikuma iesniedzējs turklāt nodrošina, lai oriģinālās vai
tām līdzvērtīgas rezerves daļas būtu pieejamas vismaz desmit
gadus no produkta iegādes dienas.
4. UZSTĀDĪŠANAS NORĀDĪJUMI/ LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
Klozetpoda skalošanas iekārtai tiek nodrošināta turpmāk
minētā informācija drukātā veidā (uz produkta iepakojuma
un/vai tam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā
formātā.
4.1. Atbilstoši uzstādīšanas norādījumi, tostarp
informācija par to, attiecībā uz kādu(-ām) klasi(-ēm) un/vai
veidu(-iem) produkts ir testēts, informācija par to, kādiem
konkrētiem darba spiedieniem šis produkts ir paredzēts,
informācija par to, ar kāda veida kanalizācijas sistēmām šo
produktu var izmantot, informācija par to, kā regulēt
skalošanas apjomu un tā ietekmi (piemēram, attiecībā uz
atlikušo ūdens līmeni, uzpildes ūdens līmeni utt.), un,
gadījumā, ja klozetpoda tvertnes un klozetpoda skalošanas
sistēmas tirgū tiek laistas atsevišķi, informācija par to, ar
kādiem produktiem tās ir jākombinē, lai veidotu pilnībā
funkcionējošu un ūdens izmantošanas ziņā efektīvu
vienību.
4.2. Padomi, kā, racionāli izmantojot ūdeni, var cik
vien iespējams samazināt ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija
par atbilstošu produkta lietošanu, lai cik vien iespējams
samazinātu ūdens patēriņu.
4.3. Informācija par pilnu un samazinātu skalošanas apjomu,
izteiktu litros vienā noskalošanas reizē.
4.4. Ieteikumi par atbilstošu produkta lietošanu un apkopi,
tostarp informācija par to, kuras rezerves daļas var nomainīt,
norādījumi par starpliku un citas armatūras nomaiņu, ja
produktā ir noplūde, tīrīšanas ieteikumi utt.
4.5. Informācija par atbilstošu pārstrādi pēc produkta
aprites cikla beigām.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Punktus piešķir par turpmāk minēto
kritēriju izpildi.
1. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS PILNAI
SKALOŠANAI
Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,5 litru ūdens
papildu ietaupījumu pilnam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.1.
kritērijā.
2. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS SAMAZINĀTAI
SKALOŠANAI
Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,25 litru ūdens
papildu ietaupījumu samazinātam skalošanas apjomam, kā noteikts
1.2. kritērijā.
3. HIGIĒNA
Papildu punkti tiks piešķirti par bezkontakta (ar sensoru
aprīkotu) skalošanas kontrolsviru, kas nepieļauj nevajadzīgu
mehānisma iedarbināšanu un nodrošina skalošanu tikai pēc
produkta faktiskās lietošanas.
|
6.2 ZPI
prasības un kritēriji pisuāru iekārtām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Ūdens izmantošanas ziņā efektīvu
pisuāru iekārtu iegāde jaunām vai atjaunotām ēkām |
Tehniskās specifikācijas |
1. PISUĀRU SKALOŠANAS IEKĀRTU
EFEKTĪVS ŪDENS IZMANTOJUMS
1.1. Pilns skalošanas apjoms
Nominālais pisuāra skalošanas iekārtas pilnais skalošanas
apjoms, iekārtai nonākot tirgū, neatkarīgi no ūdens spiediena
nav lielāks kā 2,0 l vienā noskalošanas reizē.
1.2. Taupīgs ūdens izmantojums
Kompaktpisuāros un pisuāru skalošanas sistēmās ir
uzstādīta atsevišķos gadījumos izmantojama skalošanas
kontrolsvira pēc pieprasījuma. Ar skalošanas sistēmu aprīkotos
plākšņveida pisuāros ir atsevišķi lietojama skalošanas
kontrolsvira pēc pieprasījuma, kas regulē noskalojumu uz
nepārtrauktās sienas ne vairāk kā 60 cm platumā.
Pisuāros drīkst lietot atsevišķos gadījumos izmantojamu
skalošanas kontrolsviru pēc pieprasījuma. Plākšņveida
pisuāros, kas nav aprīkoti ar skalošanas sistēmu, liek
atsevišķos gadījumos izmantojamu skalošanas kontrolsviru pēc
pieprasījuma, kas jānovieto uz nepārtrauktās sienas ne vairāk
kā 60 cm platumā.
1.3. Regulējams skalošanas apjoms
Skalošanas sistēmas ir aprīkotas ar regulētājierīci, kas
ļauj personai, kura veic uzstādīšanu, regulēt skalošanas
apjomu, ņemot vērā kanalizācijas sistēmas vietējos
apstākļus. Pilns skalošanas apjoms pēc regulēšanas
pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem
nepārsniedz 2 l vienā noskalošanas reizē.
2. PRODUKTA RAKSTURLIELUMI
2.1. Pisuāru skalošanas sistēmām izvirzītās prasības
Skalošanas sistēmas atbilst piemērojamiem standartiem.
2.2. Kompaktpisuāru un pisuāru skalošanas
raksturlielumi
Kompaktpisuāru un pisuāru skalošanas raksturlielumi atbilst
piemērojamo standartu prasībām.
2.3. Bezūdens pisuāru raksturlielumi
Bezūdens pisuāri atbilst Komisijas lēmuma ( 2013/641/ES) "Par
ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai
klozetpodiem un pisuāriem" 2. papildinājumā noteiktajām
prasībām.
3. PRODUKTA LIETOŠANAS ILGUMS
Pisuāra skalošanas iekārtai ir vismaz piecu gadu remonta vai
nomaiņas garantija. Garantijas nosacījumi skaidri paredz, ka tā
attiecas attiecas uz produkta hermētiskumu un jebkuru vārstu.
Piegādātājs turklāt nodrošina, lai oriģinālās vai tām
līdzvērtīgas rezerves daļas būtu pieejamas vismaz desmit gadus
no produkta iegādes dienas.
4. ŠĶĪDUMA BIOLOĢISKĀ NOĀRDĪŠANĀS UN BEZŪDENS PISUĀRU
APKOPE
Bezūdens pisuāros izmanto vieglu bioloģiski noārdošos
šķīdumu, vai arī tie darbojas pilnīgi bez tā. Turklāt
piegādātājam jāprecizē bezūdens pisuāriem nepieciešamais
apkopes režīms, tostarp attiecīgā gadījumā informācija par
kasetes nomaiņas laika skalu, un jānorāda pakalpojuma sniedzēju
saraksts šo produktu regulāras apkopes veikšanai.
5. UZSTĀDĪŠANAS NORĀDĪJUMI/ LIETOŠANAS
INSTRUKCIJA
Pisuāru skalošanas iekārtai tiek nodrošināta turpmāk
minētā informācija drukātā veidā (uz produkta iepakojuma
un/vai tam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā
formātā.
5.1. Atbilstoši uzstādīšanas norādījumi, tostarp
informācija par to, attiecībā uz kādu (-ām) klasi (-ēm)
un/vai veidu (-iem) produkts ir testēts, informācija par to,
kādiem konkrētiem darba spiedieniem šis produkts ir paredzēts,
informācija par to, ar kāda veida kanalizācijas sistēmām šo
produktu var izmantot, informācija par to, kā regulēt pilnu
skalošanas apjomu un tā ietekmi (piemēram, attiecībā uz
atlikušo ūdens līmeni, uzpildes ūdens līmeni utt.), un,
gadījumā, ja pisuāri un pisuāru skalošanas sistēmas tirgū
tiek laisti atsevišķi, informācija par to, ar kādiem produktiem
tie ir jākombinē, lai veidotu pilnībā funkcionējošu un ūdens
izmantošanas ziņā efektīvu vienību.
5.2. Padomi, kā, racionāli izmantojot ūdeni, var cik vien
iespējams samazināt ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par
atbilstošu produkta lietošanu, lai cik vien iespējams
samazinātu ūdens patēriņu.
5.3. Informācija par pilnu skalošanas apjomu, izteiktu litros
vienā noskalošanas reizē.
5.4. Ieteikumi par atbilstošu produkta lietošanu un apkopi,
tostarp padomi par produktu lietošanu un apkopi, informācija par
to, kuras rezerves daļas ir nomaināmas, norādījumi par
starpliku un citas armatūras nomaiņu, ja produktā ir noplūde,
tīrīšanas ieteikumi utt.
5.5. Informācija par atbilstošu pārstrādi pēc produkta
aprites cikla beigām.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Punktus piešķir par turpmāk minēto
kritēriju izpildi.
1. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS SKALOŠANAI
Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,25 litru ūdens
papildu ietaupījumu pilnam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.1.
kritērijā.
2. HIGIĒNA
Papildu punkti tiek piešķirti par bezkontakta (ar sensoru
aprīkotu) skalošanas kontrolsviru, kas nepieļauj nevajadzīgu
mehānisma iedarbināšanu un nodrošina skalošanu tikai pēc
produkta faktiskās lietošanas.
|
7. Koģenerācijas iekārtas
Koģenerācija ir vienlaicīga siltumenerģijas un
elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ražošana.
Prasības attiecas uz koģenerācijas iekārtām, t. i.,
iekārtām, kuras var darboties koģenerācijas režīmā.
Ja prasības attiecas uz dažāda izmēra koģenerācijas
iekārtām, t. i., mazām vai mikroiekārtām, piemēro šādas
definīcijas:
• mikrokoģenerācijas iekārta ir koģenerācijas iekārta,
kuras maksimālā jauda ir mazāka par 50 kWe;
• mazas jaudas koģenerācijas iekārta ir koģenerācijas
iekārta, kuras uzstādītā jauda ir mazāka par 1 MWe.
7.1. ZPI
prasības koģenerācijas iekārtām
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Efektīvas koģenerācijas iekārtas
vai stacijas iepirkums |
Tehniskās specifikācijas |
1. IEKĀRTAS KOPĒJĀS
EFEKTIVITĀTES MINIMUMS
Lai nodrošinātu enerģijas efektīvu pārveidošanu
siltumenerģijā vai elektroenerģijā, iekārtas kopējās
efektivitātes minimums ir 75 procenti vai lielāks saskaņā
ar Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumiem Nr. 294
"Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas
ietaupījuma aprēķināšanas kārtība".
2. PRASĪBAS AUGSTAS EFEKTIVITĀTES KOĢENERĀCIJAI
Koģenerācijas stacija atbilst turpmāk izklāstītajām
prasībām augstas efektivitātes koģenerācijai, ja saskaņā ar
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem aprēķinātais primāro
energoresursu ietaupījums ir:
lielāks par 1 % koģenerācijas stacijai, kurā uzstādītā
elektroenerģijas ražošanas jauda nav lielāka par vienu
megavatu;
ne mazāks par 10 % pārējām koģenerācijas stacijām.
|
8. Mēbeles
Prasības un kritēriji aptver iekštelpu mēbeles darbam,
piemēram, birojiem un skolām, kā arī mājsaimniecībām.
Prasības un kritēriji neietver būvniecības izstrādājumus
(piemēram, kāpnes, sienas, ciļņus, paneļus), sanitārtehniku,
paklājus, tekstilizstrādājumus, biroja preces un citus
produktus, kuru sākotnējais uzdevums nav kalpot kā mēbelei.
Prasības un kritēriji aptver tādas āra mēbeles kā soli, galdi
un krēsli, izņemot citus produktus, kuru sākotnējais uzdevums
nav kalpot kā mēbelei (ielu lampas, aprīkojums velosipēdu
novietošanai, rotaļu laukumi utt.).
Piedāvātās prasības un kritēriji attiecas uz materiāliem,
kurus mēbeļu ražošanā izmanto visbiežāk (koksne un koksnes
materiāli, metāli, plastmasa, polsterējums un audumi), kā arī
uz pārklājumiem un savienotājiem/līmēm, ko izmanto produkta
salikšanai un iepakošanai.
8.1. ZPI
prasības un kritēriji mēbelēm
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Mēbeles, kas ražotas, izmantojot
videi draudzīgus materiālus un procesus. |
Tehniskās specifikācijas |
1. KOKSNE UN KOKSNES MATERIĀLI
Visai koksnei un koksnes materiāliem ir jānāk no likumīgas
izcelsmes koksnes.
2. FORMALDEHĪDA EMISIJAS NO KOKSNES MATERIĀLU PLĀTNĒM
(Šo prasību piemēro neatkarīgi no
koksnes materiālu plātņu masas daļas mēbeļu
izstrādājumā.)
Formaldehīda emisijas no visām koksnes materiālu plātnēm,
kuras piegādātas tādā formā, kādā tās izmanto mēbeļu
izstrādājumā (proti, neapdarītas, pārklātas, aplīmētas,
finierētas), un kuru ražošanā izmantoti sveķi uz formaldehīda
bāzes, nepārsniedz formaldehīda emisiju E1 robežvērtības, kas
noteiktas piemērojamos standartos.
3. PUTU VEIDOTĀJI (ATTIECAS TIKAI UZ MĪKSTAJĀM MĒBELĒM)
Ja mēbeļu tapsēšanā izmanto putu polsterēšanas
materiālus, šādu polsterēšanas materiālu izgatavošanā
neizmanto halogenētus organiskos savienojumus ne kā putu
veidotājus, ne kā papildu putu veidotājus
4. ZIŅOŠANA PAR REACH KANDIDĀTU SARAKSTA VIELĀM
Pretendents deklarē ikvienas tādas REACH kandidātu saraksta
vielas klātbūtni, kuras koncentrācija izstrādājumā un
jebkurā tā detaļā/sastāvdaļā pārsniedz 0,1 % (masas).
(REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta
vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņā ar
Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un
ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu:
https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table )
5. PIEMĒROTĪBA IZMANTOŠANAI
Mēbeļu izstrādājums atbilst šādu attiecīgu EN standartu
jaunākajās versijās izklāstītajām prasībām, kas var
attiekties uz izstrādājuma ilgizturību, izmēriem, drošumu un
stiprību, atsaucoties uz 1.pielikuma vai citos avotos minētajiem
standartiem.
(Pasūtītājam jānorāda atsauce uz
konkrētajiem standartiem, kas visvairāk atbilst iepērkamajai
mēbelei).
6. DEMONTĒJAMA UN REMONTĒJAMA KONSTRUKCIJA
Pretendents nodrošina skaidras demontāžas un remonta
instrukcijas (piem., drukātu vai elektronisku eksemplāru, video),
lai mēbeļu izstrādājumu varētu nesalaužot demontēt
detaļu/sastāvdaļu nomaiņas nolūkā. Nodrošina instrukciju
instrukcijas izdruku, ko piegādā kopā ar izstrādājumu, un/vai
elektronisku eksemplāru ražotāja tīmekļa vietnē. Demontāžas
un nomaiņas operācijām jābūt tādām, lai tās varētu veikt
nekvalificēts darbaspēks ar parastiem un vienkāršiem rokas
darbarīkiem.
7. IZSTRĀDĀJUMA GARANTIJA UN REZERVES DAĻAS
Pretendents piešķir vismaz trīs gadu garantiju, kuras
termiņš sākas izstrādājuma piegādes dienā/ pieņemšanas un
nodošanas akta parakstīšanas dienā. Šī garantija attiecas uz
remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar
izstrādājuma aizvešanas un atvešanas vai uz vietas veikta
remonta iespēju. Garantijas ietvaros tiek nodrošināta preču
atbilstība līguma specifikācijām bez papildu maksas.
Pretendents garantē rezerves daļu vai tādu elementu
pieejamību, kam ir ekvivalenta funkcija vismaz trīs gadus, sākot
no mēbeļu izstrādājuma piegādes dienas/ pieņemšanas un
nodošanas akta parakstīšanas dienas. Norāda
kontaktinformāciju, kas izmantojama, lai organizētu rezerves
daļu piegādi.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
8. FORMALDEHĪDA EMISIJAS NO KOKSNES
MATERIĀLU PLĀTNĒM
Punktus piešķir tad, ja tiek pierādīts, ka mēbelē
izmantoto visu koksnes materiālu plātņu formaldehīda emisijas
līmenis nepārsniedz 65 % no E1 formaldehīda emisiju
robežvērtībām, kas noteiktas piemērojamos standartos.
9. VIDEI DRAUDZĪGA PIEGĀDE
Papildus punkti tiks piešķirti par tādu piegādi, kas tiks
veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no
ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai, lai
maksimāli samazināt CO2 izmešus piegādes procesā (piemēram,
250 km ietvaros).
10. APRITES EKONOMIKAS PLĀNS
Pretendentam jāiesniedz plāns, kas ietver sekojošas
daļas:
• konkrēts redzējums turpmākai darbībai;
• attīstība saskaņā aprites ekonomikas principiem līguma
laikā;
• darba organizēšana un sadale līguma darbības laikā;
• pretendentam / piegādātājam paredzētās lomas un
atbildība.
|
9. Notekūdeņu infrastruktūra
Šajā sadaļā ietvertās ZPI prasības un kritēriji ir
izmantojami brīvprātīgi un tie neliedz publiskā sektora
iestādēm izmantot valsts vai pašu izstrādātas pieejas
attiecībā uz notekūdeņu infrastruktūras ZPI. Jāņem arī
vērā, ka šīs prasības un kritēriji nekādā gadījumā
neaizstāj valsts tiesību aktus un spēkā esošos valsts un
starptautiskos standartus.
Notekūdeņu infrastruktūras iepirkums ir sarežģīts process.
Vairumā gadījumu, lai pasūtītājs, kas organizē iepirkumu,
varētu uzņemties visu iepirkuma procesu no priekšizpētes līdz
piegādātāju galīgajai atlasei, tai būs vajadzīgs tehniskā
atbalsta personāls ar īpašām zināšanām
inženiertehnoloģiju, vides un ekonomikas jomā.
ZPI prasības un kritēriji attiecas uz kanalizācijas tīklu,
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un dūņu apstrādes iekārtu
plānošanu, projektēšanu, būvniecību, ekspluatāciju un
ekspluatācijas pārtraukšanu.
Piezīme. Lai pienācīgi
sagatavotos šādam iepirkumam, vēlams iepazīties arī ar Eiropas
Komisijas pasūtītā pētījuma rezultātiem, kas izklāstīti
ziņojumā "Videi nekaitīga publiskā iepirkuma kritēriji
notekūdeņu infrastruktūrai". Ziņojums tulkots arī latviešu
valodā un pieejams lejuplādei Eiropas Komisijas ZPI
tīmekļvietnē.
9.1. ZPI prasības
un kritēriji notekūdeņu infrastruktūrai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi nekaitīgas notekūdeņu
infrastruktūras publiskais iepirkums. |
9.1.1. ZPI
prasības un kritēriji konsultatīvajiem pakalpojumiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiks piešķirti par
šādu kritēriju izpildi.
1. PIEEJA
Piegādātājam ir jāapraksta, kā kopumā plāno īstenot
projektu, lai sasniegtu tā mērķus, jo īpaši aprakstot, kā
izprot projekta vides aspektus, piemēram, tiesisko regulējumu
vides jomā, vietējos vides apstākļus, ietekmes uz vidi
novērtējumu u. c.
2. METODIKA
Piegādātājam ir jāapraksta konkrētās metodes, kas tiks
izmantotas, lai:
2.1. noteiktu alternatīvus risinājumus;
2.2. aplēstu alternatīvu finansiālās ACI;
2.3. novērtētu ietekmi uz vidi, izmantojot ACA pieeju;
2.4. savāktu datus par ietekmes uz vidi vienības izmaksām,
kas tiks iekļautas ACI;
2.5. salīdzinātu alternatīvas tehnoloģiskās
iespējas/alternatīvas;
3. ORGANIZĀCIJA UN DARBA GRUPA
Piegādātājam ir jāapraksta tās grupas organizācija,
kvalifikācija un pieredze, kas sniegs pakalpojumus.
|
9.1.2. ZPI
prasības un kritēriji būvniecības līgumam
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
A. Piegādātāja izraudzīšanās |
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiks piešķirti par
šādu kritēriju izpildi.
A2. VIDES PĀRVALDĪBAS PLĀNS
Piegādātājiem ir jāiesniedz vides pārvaldības plāna
projekts, aprakstot savu izpratni par vides jautājumiem, kas
radīsies būvniecības laikā, un to, kādā veidā tie tiks
risināti. Plānā ir jāaplūko vismaz šādi jautājumi:
2.1. kādi materiāli tiks izmantoti, no kurienes tie tiks
iegūti un kā tie tiks nogādāti un uzglabāti objektā; īpaša
uzmanība jāpievērš darbam ar bīstamiem materiāliem;
2.2. enerģijas un ūdens izmantošana objektā;
2.3. atkritumu samazināšana un materiālu reģenerācija/
otrreizēja izmantošana.
|
B. Energoefektivitātes prasības |
Tehniskās specifikācijas |
Notekūdeņu infrastruktūrai ir
jāatbilst enerģijas patēriņa un efektivitātes prasībām
saistībā ar visas notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas/infrastruktūras kopējo enerģijas patēriņu.
B1. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ
Notekūdeņu infrastruktūras objekta kopējais enerģijas
pieprasījums nav augstāks par noteikto līmeni (indikatīvās
vērtības un attiecīgos apsvērumus šā līmeņa noteikšanai
skatīt tālāk minētajā paskaidrojumā):
1.1. mērvienība notekūdeņu attīrīšanas iekārtai: kWh/CE
vai kWh/attīrīto notekūdeņu m3;
1.2. mērvienība kanalizācijas sistēmai: kWh/pārvadīto
notekūdeņu m3;
1.3. mērvienība dūņu apstrādes iekārtai: kWh/dūņu tonnu
vai kWh/dūņu m3.
B2. APMĀCĪBA PAR ENERGOEFEKTIVITĀTI
Pirms iekārtas palaišanas ekspluatācijā attiecīgajiem
darbiniekiem, ieskaitot tos, kuri strādā ar tehnoloģisko
aprīkojumu, ir jāiziet būvdarbu veicēja nodrošināta
apmācība par piegādātās iekārtas vai aprīkojuma (atkarībā
no līguma veida) energoefektivitātes pārvaldību. Apmācībā ir
jāietver skaidrojums par vispārējo enerģijas patēriņa
vadīšanu un uzraudzību un to, kā uzlabot energoefektivitāti,
lai vajadzīgajiem procesiem pastāvīgi nodrošinātu minimālu
enerģijas patēriņu.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
B3. ENERĢIJAS MAZĀKS
PATĒRIŅŠ
Papildu punkti tiks piešķirti par zemāku enerģijas
patēriņu nekā noteikts tehniskajās specifikācijās,
pamatojoties uz visa notekūdeņu infrastruktūras objekta kopējo
enerģijas pieprasījumu.
|
C. Ūdens patēriņš
Piezīme. Pasūtītājs izvērtē šī kritērija
nepieciešamību.
|
Tehniskās specifikācijas |
C1. DZERAMĀ ŪDENS PATĒRIŅŠ
Notekūdeņu infrastruktūras objektu kopējais dzeramā ūdens
patēriņš (izņemot ūdens patēriņu biroju/administratīvajās
ēkās), kas norādīts iepirkuma procedūras dokumentācijā,
nepārsniedz šādu līmeni:
1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas: x m3
izmantotā ūdens uz 1000 m3 attīrīto
notekūdeņu;
1.2. kanalizācijas sistēmas — ierīkoto cauruļu
tīrīšana: x m3 izmantotā ūdens uz ierīkoto
cauruļu 100 m.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
C2. DZERAMĀ ŪDENS MAZĀKS
PATĒRIŅŠ
Papildu punkti tiks piešķirti par ūdens taupīšanas
pasākumiem, kas pārsniedz iepriekš minētās specifikācijas,
kuras iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautas attiecībā
uz kritērijiem.
|
D. Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte |
Tehniskās specifikācijas |
D1. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS
STANDARTU PRASĪBU IEVĒROŠANA
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatētājam ir
jāievēro Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra
noteikumos Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju
ūdenī" noteiktie notekūdeņu attīrīšanas standarti.
Notekūdeņu attīrīšanas standarti ir šādi:
<125 mg ĶSP/l, (ĶSP – ķīmiskais skābekļa
patēriņš);
<25 mg BSP/l, (BSP – bioķīmiskais skābekļa
patēriņš) ;
<35 mg SD/l (SD – suspendētās daļīņas);
<15 mg kopējā slāpekļa/l (jutīgās zonas);
<2 mg kopējā fosfora/l (jutīgās zonas).
Notekūdeņu attīrīšanas standarti atšķiras atkarībā no
atbildīgās ūdensapgādes iestādes, un dažām notekūdeņu
attīrīšanas iekārtām normatīvajā regulējumā varētu būt
noteiktas stingrākas iepriekš minēto parametru vērtības un/vai
notekūdeņu attīrīšanas papildu standarti, piemēram,
attiecībā uz patogēniem, smagajiem metāliem, organiskajām
bīstamajām vielām u. c.
D2. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAKSIMĀLO ĶĪMISKO VIELU
PATĒRIŅU
Nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu (parasti dzelzs vai
alumīnija sāļi) g uz attīrīto notekūdeņu m3 vai
nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu g uz kopējā fosfora kg
ieplūdes vietā.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
D3. AUGSTĀKA NOTEKŪDEŅU
ATTĪRĪŠANAS EFEKTIVITĀTE
Papildu punkti tiks piešķirti par augstāku notekūdeņu
attīrīšanas efektivitāti nekā noteikts tehniskajās
specifikācijās.
3.1. Uzlabota attīrīšanas efektivitāte attiecībā uz BSP,
kopējo slāpekli un kopējo fosforu
Mērvienība:
<xx mg BSP/l
<xx mg kopējā slāpekļa/l
<xx mg kopējā fosfora/l
3.2. Samazināta nogulsnētāja(-u) izmantošana uz atdalītā
fosfora kg
Mērvienība: nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu (parasti
dzelzs vai alumīnija sāļi) g uz attīrīto notekūdeņu
m3 vai nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu g uz
kopējā fosfora kg ieplūdes vietā.
|
E. Dūmgāzu apstrādes efektivitāte |
Tehniskās specifikācijas |
E1. EMISIJAS STANDARTU
IEVĒROŠANA
Dūņu sadedzināšanas iekārtai ir jāatbilst prasībām, kas
noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos Nr.401
"Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas
iekārtu darbībai" un 2019.gada labāko pieejamo tehnisko
paņēmienu (LPTP) dokumentā par atkritumu sadedzināšanu
(pieejams Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļvietnē
http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/lptp-vadlinijas/lptp-vadliniju-saraksts).
Tipiskie emisijas standarti (vidēji diennaktī) ir šādi:
<40 mg SO2/Nm3;
<100 mg NOx/ Nm3;
<8 mg HCl/ Nm3;
<5 mg putekļu/ Nm3.
Dažām sadedzināšanas iekārtām normatīvajā regulējumā
var piemērot stingrākas iepriekš minēto parametru vērtības
un/vai papildu emisijas standartus, piemēram, dzīvsudrabam, PAO,
kadmijam, cinkam u. c.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
E2. ZEMĀKS EMISIJU LĪMENIS
Papildu punktus var piešķirt apgriezti proporcionāli
garantētajam SO2, NOx, HCl un putekļu
(mg/Nm3) emisijas saturam, kas izteikts
mg/Nm3 (piemēram, nulle punktus piešķir, ja saturs
atbilst noteiktajiem emisijas standartiem, bet desmit punktus —
ja tas ir 0 mg/Nm3).
|
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI līguma izpildes
noteikumi |
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
Līguma izpildes noteikumi bieži vien
ir vispārīgi, un tos papildina vides pārvaldības plānā (VPP)
sīki izstrādātas prasības. VPP galvenie elementi parasti ir
šādi:
1.1. noteiktie ietekmes
uz vidi faktori un mērķi, kas atkarībā no apstākļiem
var atšķirties, bet kas būs norādīti IVN vai citos projekta
plānošanas dokumentos. Ietekmes faktori/mērķi, kas ir
raksturīgi vairumam būvniecības vai ekspluatācijas projektu, ir
ūdens un enerģijas izmantošana, atjaunojamu/ atkārtoti
izmantotu materiālu izmantošana, pārstrādātie/reģenerētie
materiāli, ietekme uz floru un faunu, ietekme uz vietējo satiksmi
un trokšņa/smaku emisija;
1.2. izpildes
pamatrādītāji, kas noteikti ietekmes novērtēšanai. Par
šo jautājumu ir pieejami dažādi metodiskie līdzekļi, un
nākamajā tabulā ir sniegti ilustratīvi piemēri;
1.3. konkrētie
izpildes līmeņi attiecībā uz šiem dažādajiem ietekmes
faktoriem. Ir jābūt iespējai līgumu regulāri atjaunināt, lai
ņemtu vērā vajadzību pēc augstākiem izpildes līmeņiem vai
pat jaunus ietekmes uz vidi faktorus. Attiecībā uz
ekspluatācijas līgumiem tas jebkurā gadījumā būs vajadzīgā
vides pārvaldības plāna dabisks iznākums, nosakot aizvien
augstākus mērķus privātajam ekspluatantam. Izpildes
pamatrādītāju un izpildes līmeņu noteikšana, piemēram,
attiecībā uz ūdens un enerģijas izmantošanu, var būt
salīdzinoši vienkārša. Būtībā tā ir konkrēta patēriņa
līmeņa noteikšana kvantitatīvā izteiksmē (piemēram,
attiecībā uz enerģiju — kWh). Šajā tabulā ir parādīti to
izpildes rādītāju veidi, kas attiecas gan uz būvniecības, gan
ekspluatācijas posmu, un līmeņi, kas jāizmanto attiecībā uz
mazāk uzskatāmiem ietekmes faktoriem.
Ietekmes
veids |
Izpildes
pamatrādītāji |
Izpildes
līmeņi |
Smaka |
Iekārtā un ārpus tās nedrīkst
rasties traucējoša smaka |
Sērūdeņraža (H2S)
koncentrācijai pie objekta robežas ir jābūt mazākai par xx
miljarddaļām, bet objekta teritorijā — mazākai par xx
miljarddaļām |
Troksnis |
Maksimālais pieļaujamais trokšņa
līmenis |
Pa dienu (8.00–20.00) — maksimāli
xx dB(A)
Pa nakti (20.00–8.00) — maksimāli xx dB(A)
|
Vietējā satiksme |
Noteiktā periodā sastrēgumstundu
laikā konstatētās procentuālās izmaiņas ceļu satiksmē,
dodoties uz objektu un no tā |
Noteikts maksimālais satiksmes
pieauguma procents |
2.1.Citās jomās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā,
ir plašākas iespējas izmantot dažādus izpildes rādītājus.
Šajā saistībā VPP varētu ietvert, piemēram, šādus
rādītājus:
2.1.kopējais rādītājs — x tonnas atkritumu, kas ik gadu
tiek saražoti ekspluatācijas laikā vai uz EUR 100 000 no
būvdarbu vērtības, un saražotā atkritumu daudzuma
samazināšana par x procentiem noteiktā periodā (norāda gadu
skaitu);
2.2.ne vairāk kā x tonnas atkritumu tiek nogādāti poligonā,
un vismaz x tonnas atkritumu tiek pārstrādāti vai atkārtoti
izmantoti;
2.3.vismaz x procenti no būvniecībā/ekspluatācijā
izmantotajiem materiāliem ir iegūti no pārstrādātiem vai
atkārtoti izmantotiem materiāliem.
|
10. Sienu
paneļi
Sienu paneļi ir plātnes, ko izmanto vertikālā vai
leņķveida novietojumā (piemēram, pārveidojot augšstāvus)
ēkā, kur pats panelis nav nesošais elements un tā virsma nav
galīgā virsma, ko redz pabeigtā ēkā, t. i., tā tiks apmesta,
slīpēta, nokrāsota, aplīmēta ar tapetēm utt.
Uzmanība pievērsta galvenokārt diviem atšķirīgiem sienu
paneļu materiāliem, jo abi minētie materiāli pārstāv gandrīz
visu sienu paneļu tirgu. Tās ir ģipškartona plātnes un koksnes
plātņu materiāli. Abi materiāli ir apskatīti kā atsevišķas
vienības, jo, lai gan to izmantojums pārklājas, atšķiras gan
to sastāvs, gan arī standarti, kam obligāti jāatbilst
attiecīgajiem materiāliem.
10.1. ZPI
prasības un kritēriji no ģipškartona plātnēm izgatavotiem
sienu paneļiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi nekaitīgu sienu paneļu
iepirkums. |
Tehniskās specifikācijas |
1. PRASĪBAS PAPĪRAM, KURU IZMANTO
ĢIPŠKARTONA PLĀTŅU RAŽOŠANĀ
Papīram, ko izmanto ģipškartona plātņu ražošanā, jābūt
no:
1.1. 100 procenti pārstrādāta koka/papīra un/vai
1.2. papīra, kas ražots no koka, kokšķiedrām vai
kokskaidām, kuras iegūtas likumīgā mežizstrādē.
2. PĀRSTRĀDĀTĀ ĢIPŠA DAĻA ĢIPŠKARTONA PLĀTNĒS
Vismaz 2 procenti ģipša satura jābūt no pārstrādātām
ģipškartona plātnēm (pēc svara, pamatojoties uz vidējo apjomu
gadā, neieskaitot ģipsi no FGD (dūmgāzu
desulfurizācijas) objektiem). Ja ir iespējamas lielākas
procentuālās daļas, atlasē tām jādod priekšroka.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punktus piešķirs par
turpmāk minēto kritēriju izpildi:
1. LIELĀKA PĀRSTRĀDĀTĀ ĢIPŠA DAĻA ĢIPŠKARTONA
PLĀTNĒS
Proporcionāli palielinātajai pārstrādāta ģipša daļai
iepirktajās ģipškartona plātnēs.
2. ILGTSPĒJĪGAS MEŽSAIMNIECĪBAS AVOTI
Ģipškartona plātņu ražošanā izmantotais papīrs ir
izgatavots no koka, kokšķiedrām vai kokskaidām, kas iegūtas
ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, kuros īstenoti principi un
pasākumi ar mērķi nodrošināt mežu ilgtspējīgu un likumīgu
apsaimniekošanu, ja minētie kritēriji raksturo izstrādājumu un
ir tam būtiski.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. INFORMĀCIJA PAR SIENU PANEĻU
PĀRKLĀJUMU
Jābūt pieejamai informācijai par sienu paneļu pārklājuma
materiāliem, piemēram, krāsu tipiem, kas nekavēs ģipškartona
plātņu pārstrādi vai novirzīšanu ekspluatācijas laika
beigās.
2. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
Izstrādājumam jāpievieno vai arī uz iepakojuma vai etiķetes
jānorāda attiecīga un pieņemama informācija lietotājiem par
rīkošanos ar izstrādājumu, uzstādīšanu, virsmas apstrādes
paņēmieniem, pārstrādes un/vai apglabāšanas metodēm.
3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Piegādātājam jāpierāda, ka uzstādot sienu paneļus, tiek
īstenota efektīvu politika un procedūras, lai nodrošinātu, ka
uzstādīšanas laikā radušies atkritumi, t. i., atlikumi,
atgriezumi, bojātās plātnes utt., tiek pienācīgi apstrādāti
ilgtspējīgā veidā , piemēram, ja iespējams, ar atbilstošu
savākšanas shēmu starpniecību tiek reģenerēti, pārstrādāti
vai novirzīti no atkritumu poligona.
|
10.2. ZPI
prasības un kritēriji no koksnes plātņu materiāliem
izgatavotiem sienu paneļiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Videi nekaitīgu sienu paneļu
iepirkums. |
Tehniskās specifikācijas |
1. PRASĪBAS KOKMATERIĀLIEM
Izmantotajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem jābūt
iegūtiem no likumīgiem avotiem.
2. FORMALDEHĪDA SATURS
Koksnes plātņu materiāli, kuros izmantotas formaldehīdu
saturošas saistvielas, nedrīkst pārsniegt piemērojamo standartu
prasībām, proti, 0,13 mg/m3 gaisa (jeb 0,1 ppm). Tas
attiecas arī uz plātnēm ar pārklājumu un plātņu
gruntēšanu.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punktus piešķirs par
turpmāk minēto kritēriju izpildi.
1. PĀRSTRĀDĀTAS VAI ATKĀRTOTI IZMANTOTAS KOKSNES
PROCENTUĀLĀ DAĻA
Papildu punkti tiks piešķirti proporcionāli pārstrādātās
(otrreiz izmantotās) koksnes daļai procentos.
2. ILGTSPĒJĪGI MEŽSAIMNIECĪBAS AVOTI
Gala izstrādājums ir izgatavots no koka, kokšķiedrām vai
kokskaidām, kas iegūtas ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos,
kuros īstenoti principi un pasākumi ar mērķi nodrošināt mežu
ilgtspējīgu un likumīgu apsaimniekošanu, ja minētie kritēriji
raksturo izstrādājumu un ir tam būtiski.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. INFORMĀCIJA PAR SIENU PANEĻU
PĀRKLĀJUMU
Jābūt pieejamai informācijai par sienu paneļu pārklājuma
materiāliem, piemēram, krāsu tipiem, kas nekavēs koksnes
plātņu materiālu pārstrādi vai novirzīšanu ekspluatācijas
laika beigās
2. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
Izstrādājumam jāpievieno vai arī uz iepakojuma vai etiķetes
jānorāda attiecīga un pieņemama informācija lietotājiem par
rīkošanos ar izstrādājumu, uzstādīšanu, virsmas apstrādes
paņēmieniem, pārstrādes un/vai apglabāšanas metodēm.
3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA
Piegādātājam jāpierāda, ka ka uzstādot sienu paneļus,
tiek īstenota efektīva politika un procedūras, lai
nodrošinātu, ka uzstādīšanas laikā radušies atkritumi tiek
pienācīgi apstrādāti ilgtspējīgā veidā, piemēram, ja
iespējams, tiek pārstrādāti vai novirzīti no atkritumu
poligona.
|
11. Izlietnes
krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums
Prasības un kritēriji attiecas uz izlietnes krāniem, dušas
uzgaļiem un to aprīkojumu, ko parasti izmanto tādās publiskās
ēkās kā skolās, biroju ēkās, slimnīcās, peldbaseinos,
sporta centros, un citu armatūru, kas paredzēta abu veidu – gan
nemājsaimniecību, gan mājsaimniecību – funkciju izpildei.
Izlietnes krānu, dušas uzgaļu un to aprīkojuma kritēriji
attiecināmi uz šādām produktu grupām:
• krāni,
• dušas uzgaļi un
• dušas sistēmas.
Prasības un kritēriji neattiecas uz šādiem produktu
veidiem:
• vannas krāni,
• krāni lietošanai ārā,
• nemājsaimniecību krāni, dušas uzgaļi un dušas
sistēmas īpašiem lietojumiem, kam paredzētās funkcijas
izpildei vajadzīga neierobežota ūdens plūsma (piemēram,
laboratoriju drošības krāni un dušas, profesionālie virtuves
krāni),
• krāni, kas paredzēti dārzkopības produktiem un
pakalpojumiem.
11.1. ZPI
prasības krāniem, dušas uzgaļiem un to aprīkojumam
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Krāni, dušas uzgaļi un to
aprīkojums (sanitārtehniskais aprīkojums) ar efektīvu ūdens
patēriņu iegāde jaunām vai atjaunotām ēkām |
Tehniskās specifikācijas |
1. ŪDENS PATĒRIŅŠ UN SAISTĪTAIS
ENERĢIJAS IETAUPĪJUMS
1.1. Maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums
Neatkarīgi no ūdens spiediena maksimāli pieejamais ūdens
plūsmas ātrums izlietnē nedrīkst pārsniegt 1. tabulā
norādītās vērtības.
1. tabula. Maksimāli
pieejamais ūdens plūsmas ātrums sanitārtehniskajam
aprīkojumam.
Produkta
apakšgrupa |
Ūdens
plūsmas ātrums (l/min.) |
Virtuves krāni |
8,0 |
Vannas istabas izlietnes krāni |
7,0 |
Dušas uzgaļi vai dušas
sistēmas |
9,0 |
Piezīme. sanitārtehniskajam
aprķojumam ar vairākiem izsmidzināšanas veidiem ir jāatbilst
prasībai attiecībā uz lielākās ūdens plūsmas
iestatījumu.
1.2. Mazākais maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums
Neatkarīgi no ūdens spiediena sanitārtehniskā aprīkojuma
mazākais maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums nedrīkst
būt mazāks par 2. tabulā norādītajām vērtībām.
2. tabula. Mazākais
maksimāli pieejamais plūsmas ātrums sanitārtehniskajam
aprīkojumam.
Produkta
apakšgrupa |
Ūdens
plūsmas ātrums (l/min.) |
Virtuves krāni |
2,0 |
Vannas istabas izlietnes krāni |
2,0 |
Dušas uzgaļi vai dušas
sistēmas |
4,5 |
Elektriskas dušas sistēmas un
zemspiediena dušas |
3,0 |
1.3. Temperatūras kontrole
(šis kritērijs nav piemērojams
dušas uzgaļiem un sanitārtehniskajam aprīkojumam, ko pievienos
ūdens piegādes sistēmai, kurai jau ir temperatūras kontroles
iespējas)
Sanitārtehnisko aprīkojumu aprīko ar modernu ierīci vai
tehnoloģiju, kas ļauj regulēt temperatūru. Atkarībā no savām
vēlmēm valsts iestādes var izvēlēties vienu no šādām
iespējām:
1.3.1.Sanitārtehnisko aprīkojumu aprīko ar karstā ūdens
barjeru;
1.3.2.Sanitārtehniskais aprīkojums ir termostatiski
regulējama;
1.3.3.Sanitārtehnisko aprīkojumu uzprojektē ar aukstā ūdens
piegādi vidējā pozīcijā.
Dušas sistēmas ar dubultu sviru/rokturi neatbilst šim
kritērijam.
1.4. Laika kontrole Sanitārtehnisko aprīkojumam, kas
paredzēta daudzkārtīgai un biežai lietošanai
Sanitārtehniskais aprīkojums, kas uzstādīts
nemājsaimniecības apstākļos daudzkārtīgai un biežai
lietošanai (proti, Sanitārtehniskais aprīkojums , ko izmanto
sabiedriskajās tualetēs vai tualetēs skolās, birojos,
slimnīcās, peldbaseinos un tamlīdzīgos apstākļos), nosaka
laika limitu vienreizējam ūdens patēriņam (proti, ierobežo
patērēto ūdens tilpumu). To var izdarīt, aprīkojot produktus
ar ierīcēm, kas aptur ūdens plūsmu pēc zināma laika, ja to
neizmanto (piemēram, sensoriem, kas aptur ūdens plūsmu, kad
lietotājs vairs nav sensora uztveršanas laukā), un/vai pēc
iestatīta lietošanas laikposma (piemēram, laika limitētājiem,
kas aptur ūdens plūsmu, kad ir sasniegts maksimālais plūsmas
ilgums).
1.4.1. Ja valsts iestāde vēlas izmantot laika kontroles
sistēmu:
Sanitārtehniskais aprīkojums, kas aprīkots ar laika
limitētājiem, iepriekš iestatītais maksimālais plūsmas ilgums
nedrīkst pārsniegt 15 sekundes krāniem un 35 sekundes dušām.
Tomēr produkts ir ražots tā, lai uzstādītājs varētu
pielāgot plūsmas ilgumu saskaņā ar paredzēto produkta
lietojumu.
1.4.2. Ja valsts iestāde vēlas sistēmu, ko kontrolē ar
sensoru:
Sanitārtehniskais aprīkojums, kas aprīkots ar sensoru,
izslēgšanās laiks pēc lietošanas nedrīkst pārsniegt 2
sekundes krāniem un 3 sekundes dušām. Turklāt
sanitārtehniskajā aprīkojumā, kas aprīkots ar sensoru, jābūt
iebūvētam tehniskam drošības aprīkojumam ar iepriekš
iestatītu izslēgšanās laiku maksimāli pēc 2 minūtēm, lai
nepieļautu negadījumus vai nepārtrauktu ūdens plūsmu no
krāniem/dušām, kad tos nelieto.
2. PRODUKTA KVALITĀTE UN LIETOŠANAS ILGUMS
2.1. Iedarbībai pakļautās virsmas stāvoklis un
pārklājuma kvalitāte
Sanitārie produkti, kam ir metālisks niķeļa-hroma
pārklājums (neatkarīgi no pamatmateriāla īpašībām), atbilst
piemērojamo standartu prasībām.
2.2. Rezerves daļu remonta iespējas un pieejamība
Produkts ir ražots tā, lai attiecīgā gadījumā
galapatērētājs vai santehniķis tā nomaināmos komponentus
varētu viegli aizstāt. Informāciju par to, kurus elementus var
aizstāt, skaidri norāda produktam pievienotajā informācijas
lapā. Turklāt pieteikuma iesniedzējs sniedz skaidrus
norādījumus, lai attiecīgā gadījumā galalietotājs vai
santehniķis varētu veikt pamatremontu.
Pieteikuma iesniedzējs turklāt nodrošina, ka rezerves daļas
ir pieejamas vismaz piecus gadus pēc pirkuma dienas.
2.3. Garantija
Pieteikuma iesniedzējs dod vismaz četru gadu garantiju
remontam vai nomaiņai.
3. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
Produktam drukātā veidā (uz iepakojuma un/vai produktam
pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā ir
pievienota šāda informācija:
3.1. uzstādīšanas instrukcijas, tostarp informācija par
konkrētu darbības spiedienu, kam produkts ir piemērots;
3.2. ieteikumi par produkta pareizu lietošanu un apkopi
(tostarp tīrīšanu un atkaļķošanu), kuros minēti visi
atbilstošie norādījumi, jo īpaši:
3.2.1. ieteikumi par produktu apkopi un lietošanu;
3.2.2. informācija par to, kuras rezerves daļas var
aizstāt;
3.2.3. norādījumi par blīvju nomaiņu, ja no krāna pil
ūdens;
3.2.4. ieteikumi par Sanitārtehniskā aprīkojuma tīrīšanu
ar piemērotiem materiāliem, lai novērstu tās iekšējās un
ārējās virsmas bojājumus;
3.2.5. ieteikumi par aeratoru regulāru un pareizu apkopi.
|
11.2. ZPI prasības krānu,
dušas uzgaļu un to aprīkojuma uzstādīšanai
(prasības piemēro papildus 11.1. sadaļā
norādītajiem)
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Jauna sanitārtehniskā aprīkojuma
produktu ar efektīvu ūdens patēriņu uzstādīšana vai to
aizstāšana |
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. Piegādātājs nodrošina, lai
gadījumos, kad aprīkojums ietver sensorus vai laika
limitētājus:
1.1. vienojoties ar pasūtītāju, sensoriem iestata jutību un
laika aizturi uz atbilstošiem līmeņiem, lai tiktu apmierinātas
lietotāju vajadzības, neradot pārmērīgu ūdens un enerģijas
patēriņu;
1.2. sensorus pārbauda, lai nodrošinātu, ka tie pienācīgi
darbojas un ir pietiekami jutīgi, lai uztvertu tipiskas lietotāju
kustības;
1.3.laika limitētājus, vienojoties ar pasūtītāju, uzstāda
uz nepieciešamajiem laikiem, lai tie atbilstu lietotāju
vajadzībām, pārmērīgi nepalielinot ūdens un saistītās
enerģijas patēriņu.
|
12. Tekstilpreces
Prasības un kritēriji attiecas uz šādiem
tekstilizstrādājumiem
• apģērbs un aksesuāri (piemēram, kabatlakatiņus,
šalles, somas, iepirkumu somas, mugursomas, jostas utt.), kuru
sastāvā ir vismaz 90 masas procentu tekstilšķiedru;
• interjera tekstilpreces: lietošanai telpās paredzēti
tekstilizstrādājumi, kuru sastāvā ir vismaz 90 masas procentu
tekstilšķiedru (izņēmums ir grīdu un sienu segumi);
• šķiedras, dzijas un audumi, kas paredzēti izmantošanai
apģērbā un aksesuāros no tekstilmateriāliem vai interjera
tekstilprecēs.
12.1. ZPI
prasības un kritēriji tekstilprecēm
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Tādu tekstilizstrādājumu iepirkums,
kuros ir zems toksisku vielu līmenis, dodot priekšroku
šķiedrām un izstrādājumiem, kuru ietekme uz vidi ražošanas
laikā ir neliela un kuri izgatavoti no šķiedrām, kas ražotas,
izmantojot minimālu pesticīdu daudzumu. |
Tehniskās specifikācijas |
1. PESTICĪDI
Gatavos izstrādājumos, kas izgatavoti no kokvilnas vai citām
dabīgām celulozes šķiedrām, katras turpmāk minētās vielas
saturs nepārsniedz 0,05 ppm (miljondaļas). Turpmāk minēto vielu
kopējais saturs nepārsniedz 0,75 ppm:
• 2,4,5-T,
• aldrīns,
• kaptafols,
• hlordāns,
• hlordimeforms,
• DDT,
• dieldrīns,
• dinosebs un tā sāļi,
• endrīns,
• heptahlors,
• heksahlorbenzols,
• α-heksahlorcikloheksāns,
• β-heksahlorcikloheksāns,
• δ-heksahlorcikloheksāns,
• metamidofoss,
• monokrotofoss,
• β-heksahlorcikloheksāns,
• δ-heksahlorcikloheksāns,
• metamidofoss,
• monokrotofoss,
• parations,
• parationmetils,
• propetamfoss,
• toksafēns.
2. KRĀSVIELAS
Gatavu izstrādājumu ražošanā neizmanto šādas krāsvielas,
kas klasificētas kā sensibilizējošas / alergēnas,
kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas
vielas:
• C.I. Basic Red 9,
• C.I. Disperse Blue 1,
• C.I. Acid Red 26,
• C.I. Basic Violet 14,
• C.I. Disperse Orange 11,
• C. I. Direct Black 38,
• C. I. Direct Blue 6,
• C. I. Direct Red 28,
• C. I. Disperse Yellow 3,
• C.I. Disperse Yellow 23,
• C.I. Disperse Yellow 149.
Šādas krāsvielas ar izmanto tikai tad, ja krāsoto šķiedru,
dziju vai audumu krāsnoturība pret sviedriem (skābiem un
sārmainiem) atbilst vismaz 4. līmenim:
• C.I. Disperse Blue 3 C.I. 61 505,
• C.I. Disperse Blue 7 C.I. 62 500,
• C.I. Disperse Blue 26 C.I. 63 305,
• C.I. Disperse Blue 35,
• C.I. Disperse Blue 102,
• C.I. Disperse Blue 106,
• C.I. Disperse Blue 124,
• C.I. Disperse Orange 1 C.I. 11 080,
• C.I. Disperse Orange 3 C.I. 11 005,
• C.I. Disperse Orange 37,
• C.I. Disperse Orange 76 (iepriekšējais apzīmējums Orange
37),
• C.I. Disperse Red 1 C.I. 11 110,
• C.I. Disperse Red 11 C.I. 62 015,
• C.I. Disperse Red 17 C.I. 11 210,
• C.I. Disperse Yellow 1 C.I. 10 345,
• C.I. Disperse Yellow 9 C.I. 10 375
• C.I. Disperse Yellow 39,
• C.I. Disperse Yellow 49.
3. ARILAMĪNI
Gatavi izstrādājumi nesatur šādus arilamīnus:
• 4-aminodifenils (CAS Nr. 92-67-1),
• benzidīns (CAS Nr. 92-87-5),
• 4-hlor-o-toluidīns (CAS Nr. 95-69-2),
• 2-naftilamīns (CAS Nr. 91-59-8),
• o-aminoazotoluols (CAS Nr. 97-56-3),
• 2-amino-4-nitrotoluols (CAS Nr. 99-55-8),
• p-hloranilīns (CAS Nr. 106-47-8),
• 2,4-diaminoanizols (CAS Nr. 615-05-4)
• 4,4'-diaminodifenilmetāns (CAS Nr. 101-77-9),
• 3,3'-dihlorbenzidīns (CAS Nr. 91-94-1),
• 3,3'-dimetoksibenzidīns (CAS Nr. 119-90-4),
• 3,3'-dimetilbenzidīns (CAS Nr. 119-93-7),
• 3,3'-dimetil-4,4'-diaminodifenilmetāns (CAS Nr.
838-88-0),
• p-krezidīns (CAS Nr. 120-71-8),
• 4,4'-metilēn-bis(2-hloranilīns) (CAS Nr. 101-14-4),
• 4,4'-oksidianilīns (CAS Nr. 101-80-4),
• 4,4'-tiodianilīns (CAS Nr. 139-65-1),
• o-toluidīns (CAS Nr. 95-53-4),
• 2,4-diaminotoluols (CAS Nr. 95-80-7),
• 2,4,5-trimetilanilīns (CAS Nr. 137-17-7),
• 4-aminoazobenzols (CAS Nr. 60-09-3),
• o-anizidīns (CAS Nr. 90-04-0).
4. UGUNSAIZSARDZĪBAS ĶĪMISKIE LĪDZEKĻI
Gatavos izstrādājumos neizmanto šādus ugunsaizsardzības
ķīmiskos līdzekļus:
• PBB (polibrombifenili) (CAS Nr. 59536-65-1),
• penta-BDE (pentabromdifenilēteris) (CAS Nr.
32534-81-9),
• okta-BDE (oktabromdifenilēteris) (CAS Nr. 32536-52-9),
• deka-BDE (dekabromdifenilēteris) (CAS Nr. 1163-19-5).
5. PENTAHLORFENOLS UN TETRAHLORFENOLS
Gatavos izstrādājumos, kas izgatavoti no kokvilnas vai citām
dabīgām celulozes šķiedrām, pentahlorfenola saturs
nepārsniedz 0,5 miljondaļas.
6. FTALĀTU MĪKSTINĀŠANAS LĪDZEKĻI
Gatavos izstrādājumos, kas nonāk tiešā saskarē ar ādu,
šādu ftalātu mīkstināšanas līdzekļu saturs nepārsniedz 0,1
masas procentu:
• DEHP (di(2-etilheksil)ftalāts) (CAS Nr. 117-81-7),
• BBP (butilbenzilftalāts) (CAS Nr. 85-68-7),
• DBP (dibutilftalāts) (CAS Nr. 84-74-2),
• DNOP (di-n-oktilftalāts),
• DINP (diizononilftalāts),
• DIDP (diizodecilftalāts),
• DIBP (diizobutilftalāts),
• TCEP (tris(2-hloretil)fosfāts).
7. FORMALDEHĪDS
Brīva un daļēji hidrolizējama formaldehīda daudzums gatavos
izstrādājumos, kas nonāk tiešā saskarē ar ādu, nepārsniedz
70 ppm, bet visos pārējos gatavajos izstrādājumos 300 ppm.
8. SMAGIE METĀLI
Kadmija (Cd), hroma (Cr), niķeļa (Ni), svina (Pb) un vara (Cu)
daudzums gatavos izstrādājumos nepārsniedz šādas
robežvērtības:
• kadmijs (Cd) 0,1 ppm,
• hroms (Cr) 2,0 ppm,
• niķelis (Ni) 4,0 ppm,
• svins (Pb) 1,0 ppm,
• varš (Cu) 50,0 ppm.
9. KRĀSNOTURĪBA UN FORMAS STABILITĀTE
Attiecībā uz krāsnoturību un formas stabilitāti
izstrādājumiem jāatbilst šādam prasību minimumam.
Parametrs |
Kritēriji |
Testēšanas metode |
9.1. Izmēru maiņa mazgājot un
žāvējot |
Plus vai mīnus 2 procenti aizkariem
un mēbeļaudumiem, kas ir mazgājami un noņemami.
No mīnus 8 procenti līdz plus 4 procenti citiem austiem
izstrādājumiem, izturīgiem neaustiem izstrādājumiem, citiem
trikotāžas izstrādājumiem un dvieļu frotē audumiem.
|
Piemērojamie standarti. |
9.2. Krāsnoturība
mazgājot |
Vismaz 3.–4. līmenis attiecībā uz
krāsas maiņu.
Vismaz 3.–4. līmenis attiecībā uz krāsojuma
plankumainību.
|
Piemērojamie standarti. |
9.3. Krāsnoturība pret sviedriem
(skābiem, sārmainiem) |
Vismaz 3.–4. līmenis (attiecībā
uz krāsas maiņu un krāsojuma plankumainību).
3. līmenis, ja audums ir tumšā krāsā (standarta dziļums
>1/1) un izgatavots no reģenerētas vilnas vai satur vairāk
nekā 20 procenti zīda.
|
Piemērojamie standarti. |
9.4. Krāsnoturība pret berzi mitrā
veidā |
Vismaz 2.–3. līmenis.
Ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas audumam pieļaujams
2. līmenis.
|
Piemērojamie standarti. |
9.5. Krāsnoturība pret berzi sausā
veidā |
Vismaz 4. līmenis.
Ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas audumam pieļaujams 3.–4.
līmenis.
|
Piemērojamie standarti. |
9.6. Krāsnoturība pret gaismu |
Mēbeļaudumiem, aizkaru audumiem un
drapēriju audumiem vismaz 4.–5. līmenis.
Visiem pārējiem izstrādājumiem vismaz 4. līmenis.
Pieļaujams 4. līmenis, ja mēbeļaudums, aizkaru audums vai
drapēriju audums ir gaišā krāsā (standarta dziļums <1/12)
un satur vairāk nekā 20 procenti vilnas vai citu keratīna
šķiedru vai vairāk nekā 20 procenti zīda, vai vairāk nekā 20
procenti linšķiedras vai citu lūksnšķiedru.
|
Piemērojamie standarti. |
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punktus piešķir
proporcionāli šādu šķiedru daļai.
1. BIOLOĢISKI RAŽOTAS KOKVILNAS VAI CITAS DABĪGAS
ŠĶIEDRAS
Piegādātājam jānorāda, kāda masas daļa no gatavos
izstrādājumos izmantotajām kokvilnas vai citām dabīgām
šķiedrām ir ražotas bioloģiski. Lai šķiedru uzskatītu par
bioloģiski ražotu, tās izcelsmes kultūrai jābūt ražotai
saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 "Par bioloģisko
ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas
(EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu".
2. RECIKLĒTAS ŠĶIEDRAS
Piegādātājam jānorāda, kādu masas daļu izstrādājumos
veido reciklētas šķiedras, t.i., šķiedras, kas iegūtas tikai
no tekstilpreču un apģērbu ražošanas atgriezumiem vai no
pēclietošanas atkritumiem (tekstilmateriālu vai citiem
atkritumiem).
|
13. Transports
Prasības un kritēriji attiecas uz trim ražojumu grupām:
• jauni pasažieru automobiļi, ko iegādājas tieši vai
izmantojot līzingu/nomu;
• jauni sabiedriskie transportlīdzekļi un sabiedriskā
transporta pakalpojumi;
• jauni atkritumu savākšanas automobiļi un pakalpojumi.
Piedāvātie kritēriji ir jāskata kopā ar Ministru kabineta
2017. gada 28. februāra noteikumiem Nr. 106 "Noteikumi
par autotransporta līdzekļu kategorijām, kuru iepirkumos
piemēro īpašas prasības, un autotransporta līdzekļu
ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku",
2013. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.
351 " Sabiedrisko autotransporta līdzekļu iepirkuma
noteikumi" un citiem saistītiem tiesību aktiem.
13.1. ZPI
prasības un kritēriji jaunu vieglo automobiļu un jaunu vieglo
kravas automobiļu iegādei
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Bezemisiju un zemas emisijas
transportlīdzekļu iepirkšana vai noma. |
Tehniskās specifikācijas |
1. CO2 EMISIJAS
Saskaņā ar transportlīdzekļu tehnisko datu lapu,
transportlīdzekļu CO2 emisija nedrīkst pārsniegt
šādus rādītājus (pēc WLTP mērīšanas metodes):
Transportlīdzekļa tips |
CO2
(g/km) |
Vieglie pasažieru automobiļi (M1) |
Mini |
100 |
Mazs, mazs apvidus |
110 |
Kompakts, kompaktā apvidus, mazā
daudzfunkciju, kompaktā daudzfunkciju |
120 |
Vidējs, vidējs daudzfunkciju |
130 |
Liels, vidējā apvidus, lielā
daudzfunkciju |
150 |
Luksus, lielā apvidus |
200 |
Vieglais komerctransports (N1) |
Pikapi |
180 |
Mazie furgoni |
130 |
Vidējie furgoni |
160 |
Lielie furgoni |
190 |
2. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
Transportlīdzekļiem ir jāatbilst EURO 6 atgāzu emisijas
standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada
20. jūnija Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa
apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz
emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem
transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi
transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I
pielikuma 2. tabulā noteiktajām "Euro 6" emisijas
robežvērtībām un CO2 emisijas ir saskaņā ar
tehnisko datu lapu.
3. EKOLOĢISKA BRAUKŠANA
Automašīnās/furgonos ir informācija/norādījumi par
ekoloģisku braukšanu, kas atbilst transportlīdzeklim.
Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru
transportlīdzekļa lietotāja rokasgrāmatai jāietver norādes
par agrīnu pārnesumu pārslēgšanu, vienmērīga ātruma
uzturēšanu, ja apgriezienu skaits minūtē ir mazs, un satiksmes
plūsmas paredzēšanu. Hibrīdtransportlīdzekļu un
elektrotransportlīdzekļu gadījumā jāietver informācija par
reģeneratīvās bremzēšanas izmantošanu ar mērķi taupīt
enerģiju. No elektrotīkla uzlādējamu hibrīdelektrisku
transportlīdzekļu un tādu elektrotransportlīdzekļu gadījumā,
kas aprīkoti ar attāluma palielinātājiem, jāietver konkrētas
norādes par to, kā maksimāli palielināt to kilometru skaitu,
kuri nobraukti, izmantojot elektrību.
4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)
LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar
riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas
ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai
tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju
lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai – autobusu
un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā –
sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora
atrašanās vietu.
5. TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI
Trokšņa emisijas līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts
tiesību aktos.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiek piešķirti par
šādu kritēriju izpildi.
1. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA
Transportlīdzekļa konstrukcija paredz alternatīvu degvielas
veidu vai sistēmu izmantošanu
(piem., biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai
hibrīdsistēmas, dabasgāzi).
2. ZEMĀKAS CO2 EMISIJAS
CO2 emisijai ir jābūt mazākai par specifikācijās
noteikto (1. kritērijs).
3. NULLES IZPLŪDES SPĒJA
Papildus punkti tiks piešķirti arī transportlīdzekļiem, kas
var apliecināt spēju nodrošināt, ka izplūdes emisija ir 0
noteiktajā obligātajā attālumā, proti, attālumā, ko vieglais
automobilis var nobraukt bez izplūdes emisijām, proporcionāli
transportlīdzekļa jaudai. Pasūtītājs noteiks atsauces
robežvērtību obligātajam attālumam, kurā izplūdes emisijai
jābūt 0, saskaņā ar uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus
minētajiem paredzētajiem izmantošanas profiliem (piedāvātais
noklusējuma attālums varētu būt 40 km).
|
13.2. ZPI
prasības un kritēriji jauniem sabiedriskajiem
transportlīdzekļiem (autobusu iepirkums)
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Autobusu ar zemu emisiju līmeni
iegāde vai iznomāšana. |
Tehniskās specifikācijas |
1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu
dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam
saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem
Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi"
11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju
robežvērtībām.
Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V
standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir
panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē
iepirkuma procedūras dokumentācijā.
2. TROKŠŅA EMISIJAS
Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa
līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.
3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS
Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru
trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un
Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa
apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu,
sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību
II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst
divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma
ārējā rites trokšņa klases kategorijām.
Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības
riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar
atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t),
jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar piemērojamiem
standartiem.
Riepas klase |
Maksimālā rites pretestība
(kg/t) |
Riepu marķējuma degvielas patēriņa
efektivitātes klase |
C2 |
9,2 |
E |
C3 |
7 |
D |
Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī
riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā
tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko
izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.
4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)
Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu
spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota
transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā
izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju
lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu
un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā —
sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora
atrašanās vietu.
5. EKOLOĢISKA BRAUKŠANA
Autobusos ir informācija/norādījumi par ekoloģisku
braukšanu, kas atbilst transportlīdzeklim.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiek piešķirti par
šādu kritēriju izpildi.
1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu
proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009
(2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un
motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas
celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (
Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās
apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007
un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK
un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI"
emisijas robežvērtībām.
2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA
To transportlīdzekļu proporcija, kuri var izmantot
alternatīvus degvielas veidus vai sistēmas (piem., biodegvielu,
elektrības, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).
|
13.3. ZPI
prasības un kritēriji sabiedriskā transporta pakalpojumiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Līgums par sabiedriskā transporta
(autobusu satiksme) pakalpojumu sniegšanu videi nekaitīgā
veidā. |
Tehniskās specifikācijas |
1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu
dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam
saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem
Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi"
11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju
robežvērtībām.
Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V
standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir
panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē
iepirkuma procedūras dokumentācijā.
2. TROKŠŅA EMISIJAS
Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa
līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.
3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS
Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru
trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un
Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa
apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu,
sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību
II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst
divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma
ārējā rites trokšņa klases kategorijām.
Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības
riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar
atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t),
jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar piemērojamiem
standartiem.:
Riepas klase |
Maksimālā rites pretestība
(kg/t) |
Riepu marķējuma degvielas patēriņa
efektivitātes klase |
C2 |
9,2 |
E |
C3 |
7 |
D |
Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī
riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā
tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko
izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.
4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)
Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu
spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota
transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā
izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju
lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu
un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā —
sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora
atrašanās vietu.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiek piešķirti par
šādu kritēriju izpildi.
1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu
proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009
(2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un
motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas
celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (
Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās
apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007
un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK
un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI"
emisijas robežvērtībām.
2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA
To transportlīdzekļu proporcija, kuri var izmantot
alternatīvus degvielas veidus vai sistēmas (piem., biodegvielu,
elektrības, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. JAUNI TRANSPORTLĪDZEKĻI
Visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti pēc
līgumtiesību piešķiršanas un ko izmanto pakalpojuma
sniegšanai līguma darbības periodā, ir jāatbilst EURO VI
atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 ( 2009. gada 18. jūnijs) par
mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu
attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu
radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu
remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem
Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par
Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I
pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas
robežvērtībām, un tie jāaprīko ar RSKS (riepu spiediena
kontroles sistēma). Transportlīdzekļa izplūdes gāzu izpūtējs
nedrīkst atrasties tajā pašā pusē, kur pasažieru durvis.
2. VADĪTĀJU APMĀCĪBA
Visiem līguma darbības laikā pakalpojuma sniegšanā
iesaistītajiem autovadītājiem atzītā apmācības iestādē ir
regulāri jāapgūst vidi saudzējoša autovadīšana, lai
palielinātu degvielas ekonomiju.
|
13.4. ZPI
prasības un kritēriji jauniem atkritumu savākšanas
automobiļiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Atkritumu savākšanas kravas
automobiļu ar zemu emisiju līmeni iegāde vai noma. |
Tehniskās specifikācijas |
1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
Transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO VI atgāzu
emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 18. jūnija Regulas (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko
transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz
lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām
emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un
tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr.
715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK,
2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā
noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.
2. TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI
Transportlīdzekļa, ieskaitot sablīvēšanas aprīkojumu,
trokšņa emisijas līmenim jābūt zemākam par 102dB (A), mērot
saskaņā Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumiem
Nr.163 "Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras
izmanto ārpus telpām"
3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS
Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru
trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un
Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par
tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu,
sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību
II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst
divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma
ārējā rites trokšņa klases kategorijām.
Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības
riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar
atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t),
jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar ISO 28580: 2009
"Vieglo automobiļu, kravas automobiļu un autobusu riepas. Rites
pretestības mērīšanas metodes. Vienotā punkta tests un
mērījumu rezultātu korelācija" vai līdzvērtīgu
standartu:
Riepas klase |
Maksimālā rites pretestība
(kg/t) |
Riepu marķējuma degvielas patēriņa
efektivitātes klase |
C2 |
9,2 |
E |
C3 |
7 |
D |
Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī
riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā
tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko
izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.
4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)
LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar
riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas
ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai
tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju
lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu
un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā —
sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora
atrašanās vietu.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiek piešķirti par
šādu kritēriju izpildi.
1. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA
Transportlīdzekļa konstrukcija paredz alternatīvu degvielas
veidu vai sistēmu izmantošanu (piemēram, biodegvielas,
elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas).
|
13.5. ZPI
prasības un kritēriji atkritumu savākšanas pakalpojumiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Līgums par atkritumu savākšanas
pakalpojumu sniegšanu videi nekaitīgā veidā. |
Tehniskās specifikācijas |
1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu
dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam
saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem
Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un
sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi"
11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju
robežvērtībām.
Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V
standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir
panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē
iepirkuma procedūras dokumentācijā.
2. TROKŠŅA EMISIJAS
Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa
līmenim ir jābūt zemākam par 102 dB (A), mērot saskaņā ar
Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.163
"Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto
ārpus telpām".
3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS
Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru
trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un
Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa
apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu,
sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību
II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst
divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma
ārējā rites trokšņa klases kategorijām.
Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības
riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar
atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t),
jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar ISO 28580: 2009
"Vieglo automobiļu, kravas automobiļu un autobusu riepas. Rites
pretestības mērīšanas metodes. Vienotā punkta tests un
mērījumu rezultātu korelācija", vai līdzvērtīgu
standartu:
Riepas klase |
Maksimālā rites pretestība
(kg/t) |
Riepu marķējuma degvielas patēriņa
efektivitātes klase |
C2 |
9,2 |
E |
C3 |
7 |
D |
Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī
riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā
tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko
izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.
4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)
LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar
riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas
ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai
tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju
lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu
un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā —
sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora
atrašanās vietu.
5. VIDES VADĪBAS PASĀKUMI
Pretendentiem jābūt sagatavotām rakstiskām procedūrām,
kuru mērķis ir:
1. Pārraudzīt un atzīmēt pakalpojuma siltumnīcefekta gāzu
un gaisu piesārņojošu vielu emisijas. Jāizmanto radītāji par
pakalpojuma emisijām un enerģijas patēriņu kopā gadā un uz
transportēto pasažieru/tonnu/vienību skaitu kilometrā vai cita
vienība, kas atspoguļo pakalpojuma izpildi;
2. Ieviest emisiju samazināšanas plānu ar pasākumiem, kuru
mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisu
piesārņojošu vielu emisijas;
3. Izvērtēt emisiju samazināšanas plāna izvēršanu,
sekojot līdzi izmaiņām rādītājos un plāna pasākumu
īstenošanai praksē;
4. Īstenot nepieciešamos pasākumus ar mērķi labot novirzes
no plāna vai rādītāju palielināšanos un, ja iespējams,
novērst to nākotnē.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
Papildu punkti tiek piešķirti par
šādu kritēriju izpildi.
1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS
To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu
proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009
(2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un
motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas
celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām
(Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās
apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007
un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK
un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI"
emisijas robežvērtībām.
2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA
To transportlīdzekļu proporciju, kuru konstrukcija paredz
alternatīvu degvielas veidu vai sistēmu izmantošanu (piemēram,
biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas).
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
1. JAUNI TRANSPORTLĪDZEKĻI
Visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti pēc
līgumtiesību piešķiršanas un ko izmanto pakalpojuma
sniegšanai līguma darbības periodā, ir jāatbilst EURO VI
atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par
mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu
attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu
radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu
remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem
Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par
Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I
pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas
robežvērtībām, un tie jāaprīko ar RSKS (riepu spiediena
kontroles sistēma). Transportlīdzekļa izplūdes gāzu izpūtējs
nedrīkst atrasties tajā pašā pusē, kur pasažieru durvis.
2. VADĪTĀJU APMĀCĪBA
Visiem līguma darbības laikā pakalpojuma sniegšanā
iesaistītajiem autovadītājiem atzītā apmācības iestādē ir
regulāri jāapgūst vidi saudzējoša autovadīšana, lai
palielinātu degvielas ekonomiju.
3. VIDES VADĪBAS PASĀKUMI
Pakalpojuma sniedzējam visā līguma darbības laikā ir
jādokumentē un jāziņo informācija par:
— rādītāju uzraudzības rezultātiem,
— attiecīgā gadījumā izvērtēšanas un korektīvo un
profilaktisko pasākumu rezultātiem saskaņā ar rakstiskajām
procedūrām.
Jānodrošina šo ziņojumu pieejamība Pasūtītājam, lai tā
varētu veikt pārbaudi.
|
14. Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās
iekārtas (veselības aprūpes EEI)
Veselības aprūpes EEI kritērijos ietvertas gan
augstsprieguma, gan zemsprieguma iekārtas. Tās aptver visu
aprūpes ciklu, kā norādīts Ministru kabineta 2017. gada
28. novembra noteikumos Nr. 689 "Medicīnisko ierīču
reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas,
ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība".
Šeit norādītās prasības un kritērijus paredzēts izmantot
šādu ražojumu iepirkuma procedūrās:
• CPV 33157000-5: anestēzijas iekārtas – ventilatori
(intensīvās aprūpes ventilatori, izņemot transporta
ventilatorus, anestēzijas ventilatori, izņemot mājas
ventilatorus);
• CPV 33195100-4: pacientu novērošanas monitori;
• CPV 33115100-0: datortomogrāfijas (DT) iekārtas;
• CPV 33123200-0: elektrokardiogrāfijas (EKG) iekārtas
(diagnostikas);
• CPV 33168100-6: endoskopiskās iekārtas (kamera, endoskops,
gaisma, kompresors);
• CPV 39330000-4: skalošanas–dezinfekcijas iekārtas;
• CPV 33181100-3: hemodialīzes iekārtas;
• CPV 33161000-6: AF, RF ķirurģiskās iekārtas, diatermijas
iekārtas (divpolu, vienpola);
• CPV 33152000-0: inkubatori zīdaiņiem (stacionāri);
• CPV 33194110-0: infūzijas sūkņi un perfuzori;
• CPV 33157400-9: intensīvās aprūpes iekārtas – aktīvie
elpošanas gāzu mitrinātāji;
• CPV 33169100-3: ķirurģiskie lāzerinstrumenti;
• CPV 33111610-0: magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas
(MRI) iekārtas;
• CPV 39711120-6: medicīniskās saldētavas;
• CPV 31524110-9: medicīniskais apgaismojums – operāciju
zāles lampas;
• CPV 33191110-9: medicīniskie autoklāvi;
• CPV 33160000-9, 33162000-3: pacientu sildīšanas sistēmas
(segas, polsteri, matrači);
• CPV 33112200-0: ultraskaņas iekārtas (izņemot
terapeitiskās);
• CPV 33191000-5: mazgāšanas–dezinfekcijas iekārtas;
• CPV 33111000-1, 33111650-2: rentgena iekārtas (tostarp
mamogrāfijas, izņemot osteoporozes).
14.1. ZPI
prasības attiecībā uz visiem iekārtu veidiem
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma līguma priekšmets |
Tādu veselības aprūpes nozarē
izmantojamu elektrisko un elektronisko iekārtu iepirkums, kam ir
samazināta ietekme uz vidi. |
Tehniskās specifikācijas |
1. INSTRUKCIJAS LIETOTĀJIEM PAR
EKOLOĢISKO RAKSTURLIELUMU PĀRVALDĪBU
Ir nodrošināta rokasgrāmata ar instrukcijām par to, kā
maksimāli izmantot konkrētās medicīniskās iekārtas
ekoloģiskos raksturlielumus, rakstveidā, vai nu īpašā
lietotāja rokasgrāmatas daļā, vai digitālā formātā, kas
pieejams ražotāja tīmekļa vietnē, vai CD, vai arī papīra
formātā uz iepakojuma vai uz ražojuma pavaddokumentiem.
Instrukciju rokasgrāmata būs pieejama kopā ar iekārtu.
Dokumentācijā, kā minimālo prasību un nekaitējot iekārtas
klīniskajiem raksturlielumiem, iekļauj šādu informāciju.
1.1.Instrukcijas lietotājiem par to, kā izmantot iekārtu, lai
līdz minimumam samazinātu ietekmi uz vidi iekārtas
uzstādīšanas, lietošanas, apkopes un
pārstrādes/iznīcināšanas laikā, tostarp instrukcijas par to,
kā līdz minimumam samazināt enerģijas un ūdens patēriņu,
patērējamos materiālus/daļas, emisijas.
1.2.Ieteikumus par ražojuma pareizu tehnisko apkopi, tostarp
informāciju par to, kuras rezerves daļas var nomainīt,
tīrīšanas ieteikumus.
1.3.Informāciju par atbilstoši šim līgumam iepirktajā (-os)
ražojumā (-os) esošo tādu vielu saturu, kas iekļautas ļoti
lielas bažas izraisošu vielu (SVHC) kandidātvielu sarakstā un
kas noteiktas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006,
kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu,
licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas
Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ
Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK)
Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un
Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu
93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK 57. pantam, lai līgumslēdzēja
iestāde veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus, lai varētu
nodrošināt, ka ražojuma lietotāji saņem informāciju un var
attiecīgi rīkoties.
2. RAŽOJUMU EKSPLUATĀCIJAS ILGUMS UN GARANTIJA
Uz ražojumu attiecas ražotāja sniegta garantija remontam vai
nomaiņai. Turklāt piegādātājs nodrošina, ka ir pieejamas
oriģinālas vai līdzvērtīgas rezerves daļas (tieši vai ar
citu izraudzītu pārstāvju starpniecību) iekārtas paredzētajam
ekspluatācijas laikam vismaz 5 gadu garantijas laikā.
3. APMĀCĪBA ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAS JOMĀ
Piegādātājs nodrošina apmācību, kas ietver elementus
saistībā ar iekārtas parametru, kuros izmanto elektrību
(piemēram, gaidstāves režīms), pielāgošanu un noregulēšanu,
lai optimizētu elektrības izmantošanu. Apmācību var ietvert
klīniskajā un tehniskajā apmācībā, ko sniedz
piegādātājs.
4. UZSTĀDĪŠANA, UZLABOJOT ENERGOEFEKTIVITĀTI
Piegādātājs, uzstādot iekārtu, sniedz lietotāja vajadzību
novērtējumu (t. i., aprūpes nodaļā) (piemēram, par
lietošanas biežumu, pārbaužu veidu u. c.). Pamatojoties uz
analīzi, iegādātājs sniedz pasūtītājam dokumentāciju un
informāciju par to, kā optimizēt iepirkto iekārtu
elektroenerģijas patēriņa parametrus. Attiecīgā gadījumā šo
procesu atkārto un pārskata katrā iekārtas profilaktiskās
apkopes laikā, ko veic piegādātājs.
|
Iepirkuma līguma izpildes
noteikumi |
INFORMĀCIJA PAR ĻOTI LIELAS BAŽAS
IZRAISOŠU VIELU KANDIDĀTVIELU SARAKSTA SATURU
Piecu gadu laikā pēc ražojuma piegādes, 6 mēnešu laikā
pēc tam, kad ECHA publicē pārskatītu SVHC kandidātvielu
sarakstu, piegādātājs pasūtītāju informē par vienas vai
vairāku šajā sarakstā esošo jauno vielu klātbūtni visos
atbilstoši līgumam iepirktajos ražojumos, arī par riska
pārvaldības dokumentācijas pārskata rezultātiem, lai
pasūtītājs veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus, t. i.,
lai varētu nodrošināt, ka ražojuma lietotāji saņem
informāciju un var attiecīgi rīkoties.
|
14.2. ZPI
kritēriji energoefektivitātei
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI kritēriji |
Energoefektivitātes prasības ir ierosinātas
kā piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji. |
1. VESELĪBAS APRŪPES EEI ENERGOEFEKTIVITĀTE
(neattiecas uz DT iekārtām,
hemodialīzes iekārtām, MRI, medicīniskiem autoklāviem un
dezinfekcijas iekārtām)
Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam
dienā E (kWh)/dienā), kā norādīts turpmāk sniegtajā tabulā
(jo zemāks enerģijas patēriņš dienā, jo vairāk punktu
piešķir).
Režīmu definīcijas un ierosinātie verifikācijas līdzekļi
ir norādīti vadlīnijās. Attiecībā uz inkubatoriem un
medicīniskajām saldētavām punktus piešķir atbilstoši
enerģijas patēriņam dienā uz tilpumu E (kWh/dienā un
m3)
Pasūtītājam jānorāda iekārtas gaidāmie ikdienas
lietošanas veidi ("pielāgotais scenārijs"), piegādātājam
jānorāda iekārtas enerģijas patēriņš dažādos režīmos.
Iepriekš noteiktais lietošanas scenārijs ir ieteikums
pasūtītājam, pamatojoties uz parastajiem lietošanas
scenārijiem Eiropas slimnīcās. Tomēr pasūtītājs var brīvi
pielāgot lietošanas scenāriju īpašajām vajadzībām.
Iekārta |
Režīms |
Pielāgots scenārijs
Norāda pasūtītājs |
Iepriekš noteikts lietošanas scenārijs
(norādījumi) |
Enerģija lietošanas posmā
Norāda piegādātājs |
Enerģijas patēriņa (E) aprēķins |
Aktīvais elpošanas gāzu mitrinātājs |
Aktīvs |
T1 = 24 h |
T1 = 24 h |
P1 |
T1*P1=E
(kWh) dienā
|
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Pacientu novērošanas monitori |
Aktīvs |
T1 = 24 h |
T1 = 24 h |
P1 |
T1*P1=E
(kWh) dienā
|
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
EKG
(elektrokardio-grāfijas) iekārta (diagnostikas) |
Aktīvs |
T1 |
T1 = 2 |
P1 |
(T1*P1)+(T2*P2)+
(T3*P3) = E (kWh) dienā |
Gaidstāve (ierīcēm, kam ir šāds
režīms) |
T2 |
T2 = 2 |
P2 |
Izslēgts |
T3 |
T3 = 20 |
P3 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Endoskopiskā
iekārta (kamera, endoskops, gaisma, kompresors) |
Aktīvs |
T1 = stundu
skaits šajā režīmā dienā, ievērojot šādus nosacījumus, ko
attiecībā uz gaismas avotu norādījis pasūtītājs:
Lux = gaismas intensitāte; Ra = krāsu atveides indekss; krāsu
temperatūra (kelvinos); ekspluatācijas ilgums stundās
|
T1 = 5 |
P1 |
(T1*P1)+(T2*P2)=E
(kWh) dienā |
Izslēgts |
T2 |
T2 = 19 |
P2 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
AF ķirurģiskās iekārtas, diatermijas iekārtas |
Aktīvs |
T1 =
ekspluatācijas stundu skaits dienā |
T1 = 5 |
P1 = mēra ar slodzi 500 Ω
vienpola un 50 Ω — divpolu iekārtām, ilgums 30 sekundes) |
(T1*P1)+(T2*P2) = E
(kWh) dienā |
Izslēgts |
T2 =
ekspluatācijas stundu skaits dienā |
T2 = 19 |
P2 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
|
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
|
Inkubators zīdaiņiem (stacionārs) |
Aktīvs |
T1 = 24.
Precizēt: vieta pacientiem, piemēram, vieta pacientiem līdz 6 kg
un 60 cm garumam |
T1 = 24, inkubators ir
piemērots līdz 6 kg smagiem un 60 cm gariem pacientiem |
E1 =
(T1*P1) uz V |
(T1*P1) / V = E (kWh) dienā |
Režīmu
definīcijas tiks sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda (kW) Jaudas mērījumi
atbilstoši vadlīnijās norādītajam
V = tāda inkubatora tilpums
(m3), kas atbilst nosacījumiem (vieta), kurus
norādījis pasūtītājs
|
Infūzijas sūkņi un perfuzori |
Aktīvs |
T1 |
T1 = 14 |
P1 |
(T1*P1)+(T2*P2) = E
(kWh) dienā |
Izslēgts |
T2 |
T2 = 10 |
P2 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Ķirurģiskie lāzerinstrumenti, vienlaidu lāzeri |
Aktīvs |
T1 |
T1 = 5 |
P1 |
(T1*P1)+(T2*P2)+
(T3*P3) = E (kWh) dienā |
Gaidstāve (lāzera gaidstāve) |
T2 |
T2 = 4 |
P2 |
Izslēgts |
T3 |
T3 = 15 |
P3 |
Režīmu
definīcijas tiks sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Medicīniskās saldētavas |
Aktīvs |
T1 = 24 h
Precizēt: saldētavas izmantojamais tilpums, iekšējā tilpuma
garums, platums un augstums = V, tilpums (m3), kā arī
nepieciešamā temperatūra |
T1 = 24 |
P1 |
(T1*P1) / V = E (kWh) dienā |
Režīmu
definīcijas tiks sniegtas vadlīnijās |
T = laiks
V = tilpums
|
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Medicīniskais apgaismojums (operāciju zāles lampas) |
Aktīvs |
T1 = stundu
skaits šajā režīmā dienā, ievērojot šādus nosacījumus, ko
norādījis pasūtītājs: Lux = gaismas intensitāte;
Ra = krāsu atveides indekss;
To = krāsu temperatūra (kelvinos); ekspluatācijas
ilgums stundās
|
T1 = 8 |
P1 = mērot lampas tipam,
kas atbilst pasūtītāja norādītajiem nosacījumiem |
(T1*P1)+(T2*P2) = E
(kWh) dienā |
Izslēgts |
|
T2 = 16 |
P2 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Pacientu sildīšanas sistēmas (segas, polsteri, matrači) |
Aktīvs |
T1 |
T1 = 9 |
P1 |
(T1*P1)+(T2*P2) = E
(kWh) dienā |
Izslēgts |
T2 |
T2 = 15 |
P2 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Ar piespiedu ventilācijas
ierīci |
Aktīvs |
T1 |
T1 = 9 |
P1 + PF |
(T1*(P1+PF)+
(T2*P2))=E (kWh) dienā |
Izslēgts |
T2 |
T2 = 15 |
P2 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P=jauda (kW). Jaudas mērījumi
atbilstoši vadlīnijās norādītajam.
PF = piespiedu
ventilācijas ierīces jauda
|
Ultraskaņas iekārta, izņemot terapeitisko |
Skenēšana/ skenēšanas
gatavība |
T1 |
T1 = 6 |
P1 |
(T1*P1)+(T2*P2)+
(T3*P3) = E (kWh) dienā |
Gaidstāve |
T2 |
T2 = 6 |
P2 |
Izslēgts |
T3 |
T3 = 12 |
P3 |
Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās |
T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Ar bateriju darbināmām
ultraskaņas iekārtām:
Enerģijas patēriņš (kWh), lai pilnībā uzlādētu bateriju:
Echarge
Enerģijas patēriņš dienā ar bateriju darbināmiem
modeļiem: Echarge* 3
|
|
Ventilatori
(intensīvās aprūpes ventilatori, izņemot transporta
ventilatorus, anestēzijas ventilatori, izņemot mājas
ventilatorus) |
Aktīvs |
T1 = 24 h |
T1 = 24 h |
P1 |
T1*P1=E (kWh) dienā |
Režīmu definīcijas vadlīnijās |
T = laiks,
stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
Rentgena iekārtas, tostarp mamogrāfijas, izņemot
osteoporozes |
Gaidstāve |
T1 |
T1 = 15 |
P1 |
(T1*P1)+(T2*P2) = E
(kWh) dienā |
Izslēgts |
T2 |
T2 = 9 |
P2 |
Režīmu definīcijas vadlīnijās |
T = laiks,
stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
Ieteiktais
lietošanas scenārijs |
P = jauda
(kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam |
2. DATORTOMOGRĀFIJAS (DT) IEKĀRTAS
ENERGOEFEKTIVITĀTE
Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam
dienā E (kWh)/dienā), sk. turpmāk (jo zemāks enerģijas
patēriņš dienā, jo vairāk punktu piešķir).
Pasūtītājam jānorāda iekārtas gaidāmie ikdienas
lietošanas veidi ("pielāgotais scenārijs"), pretendentam
jānorāda iekārtas patērētā jauda dažādos režīmos.
Iepriekš noteiktais lietošanas scenārijs ir ieteikums
pasūtītājam. Tomēr pasūtītājs var brīvi pielāgot
lietošanas scenāriju īpašajām vajadzībām.
Iepriekš noteikts lietošanas scenārijs (izmantojams
kā atsauce, salīdzinot DT iekārtas)
Pretendents norāda enerģijas patēriņu dienā, E
(kWh)/dienā), vienam no 3 scenārijiem atbilstoši metodoloģijai
un testa nosacījumiem, kas norādīti COCIR SRI datortomogrāfijas
iekārtai, skatīt COCIR SRI tīmekļvietni, vai līdzvērtīgiem
nosacījumiem. Pasūtītājs norāda, kuriem scenārijiem tiks
sniegts enerģijas patēriņš.
2.1.Scenārijs "izslēgts": enerģijas patēriņš atbilstoši
lietošanas scenārijam 20 skenēšanas procedūras dienā un 12
stundas izslēgtā režīmā pa nakti.
2.2.Scenārijs "brīvgaitas": enerģijas patēriņš atbilstoši
lietošanas scenārijam 20 skenēšanas procedūras dienā un 12
stundas brīvgaitas režīmā pa nakti.
2.3.Scenārijs "mazjaudas": enerģijas patēriņš atbilstoši
lietošanas scenārijam 20 skenēšanas procedūras dienā un 12
stundas mazjaudas režīmā pa nakti.
Pielāgots lietošanas scenārijs
Pretendents norāda šādas vērtības atbilstoši
metodoloģijai un testa nosacījumiem, kas norādīti COCIR SRI
datortomogrāfijas iekārtai, skatīt COCIR SRI tīmekļvietni, vai
līdzvērtīgiem nosacījumiem:
POff: patērētā jauda (kW) izslēgtā režīmā
PIdle: patērētā jauda (kW) brīvgaitas
režīmā
PLow: patērētā jauda (kW) mazjaudas režīmā
EScan: enerģijas patēriņš vēderdobuma
skenēšanas laikā
TScan: vēderdobuma skenēšanas ilgums (no
pieprasījuma brīža līdz jaudas pārslēgšanai atpakaļ
brīvgaitas režīmā)
Enerģijas patēriņu dienā var aprēķināt atbilstoši
šādai formulai (vērtības kursīvā nosaka pasūtītājs,
treknrakstā — deklarē piegādātājs)
E=kWh/dienā = POff ×TOff +
PLow×TLow + NScan
×EScan + PIdle × (24 −
TOff −TLow
−NScan ×TScan),
kur
NScan ir skenēšanas procedūru skaits dienā.
Ņemot vērā niecīgo ietekmi, kāda ir patērētajai
enerģijai skenēšanas režīmā 24 stundu laikā, ar COCIR
metodoloģiju iegūtie rezultāti apliecināja, ka enerģijas
patēriņu skenēšanas režīmā var aptuveni aprēķināt,
izmantojot tikai vēderdobuma skenēšanu.
TLow, Off ir laiks stundās dienā katrā
režīmā.
TScan ir katras skenēšanas procedūras ilgums
(norāda piegādātājs).
3. HEMODIALĪZES IEKĀRTAS ENERGOEFEKTIVITĀTE
Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam
vienā procedūrā, E (kWh)/procedūrā, un turpmāk norādītajiem
testa nosacījumiem (jo zemāks enerģijas patēriņš vienā
procedūrā, jo vairāk punktu piešķir).
3.1.Procedūras cikls atbilst turpmāk norādītajam saskaņā
ar piemērojamiem standartiem:
3.1.1.Tests – ilgums atkarīgs no mehānisma
3.1.2.Uzpildīšana/skalošana – 10 minūtes
3.1.3.Posms pirms cirkulācijas – 15 minūtes
3.1.4.Dialīze – 4 stundas
3.1.5. Karsēšana/ ķīmiskā dezinfekcija – ilgums atkarīgs
no mehānisma. Dezinfekcijas veidu
norāda pasūtītājs.
Enerģijas patēriņu vienā procedūrā mēra atbilstoši
vadlīnijās norādītajiem testa nosacījumiem.
Punktus piešķir, ja dialīzes iekārta ir aprīkota ar
automātisku funkciju, kas samazina dializāta plūsmu laikā no
posma pirms cirkulācijas līdz dialīzes veikšanas posmam.
Piegādātājs norāda samazināto dializāta plūsmu. Jo lielāks
dializāta plūsmas samazinājums, jo vairāk punktu piešķir.
Punktus piešķir, ja dialīzes iekārta pati izslēdzas, ja tā
netiek izmantota 10 minūšu laikā pēc dezinfekcijas
veikšanas.
4. MAGNĒTISKĀS REZONANSES ATTĒLDIAGNOSTIKAS (MRI) IEKĀRTAS
ENERGOEFEKTIVITĀTE
Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam
dienā E (kWh)/dienā), sk. turpmāk (jo zemāks enerģijas
patēriņš dienā, jo vairāk punktu piešķir). Režīmu
definīcijas sniegtas vadlīnijās.
Pasūtītājam jānorāda iekārtas gaidāmie ikdienas
lietošanas veidi ("pielāgotais scenārijs"), piegādātājam
jānorāda iekārtas enerģijas patēriņš dažādos režīmos.
Iepriekš noteiktais lietošanas scenārijs ir ieteikums
pasūtītājam. Tomēr pasūtītājs var brīvi pielāgot
lietošanas scenāriju īpašajām vajadzībām.
Iepriekš noteikts lietošanas scenārijs (izmantojams
kā atsauce, salīdzinot MRI iekārtas)
Piegādātājs norāda enerģijas patēriņu dienā E
(kWh)/dienā) atbilstoši metodoloģijai un testa nosacījumiem,
kas norādīti COCIR SRI magnētiskās rezonanses
attēldiagnostikas iekārtai, vai līdzvērtīgiem, skatīt COCIR
SRI tīmekļvietni.
Pielāgots lietošanas scenārijs
Piegādātājs norāda šādas vērtības atbilstoši
metodoloģijai un testa nosacījumiem, kas norādīti COCIR SRI
magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas iekārtai, sk. COCIR
SRI tīmekļvietni https://www.cocir.org/
initiatives/ecodesign-initiative.html, vai līdzvērtīgiem
nosacījumiem:
POff: patērētā jauda (kW) izslēgtā režīmā
PLow: patērētā jauda (kW) mazjaudas režīmā
PReady: patērētā jauda (kW) skenēšanas
gatavības režīmā
EScan: enerģijas patēriņš skenēšanas laikā 5
ķermeņa daļām (galva, mugurkauls, vēderdobums, celis,
asinsvadi)
TScan: skenēšanas ilgums (tostarp skenēšanas
laika secība un fiksēts skenēšanas gatavības laiks, kas
definēts COCIR metodoloģijā)
Enerģijas patēriņu dienā var aprēķināt atbilstoši
šādai formulai (vērtības kursīvā nosaka pasūtītājs,
treknrakstā — deklarē piegādātājs)
E=kWh/dienā = POff ×TOff +
PLow×TLow + NScan
×EScan + PReady × (24 −
TOff −TLow
−NScan ×TScan),
kur
NScan ir skenēšanas darbību skaits katrai
ķermeņa daļai: NScan × TScan =
NHead × THead +
NAbdomen × Tabdomen +
NSpine × TSpine +
NKnee × TKnee +
NAngio × TAngio
TLow, Off ir laiks stundās dienā katrā
režīmā.
TScan ir katras skenēšanas procedūras ilgums
(norāda piegādātājs).
5. MEDICĪNISKO AUTOKLĀVU ENERGOEFEKTIVITĀTE
Iepriekš noteikts lietošanas
scenārijs
Gan autoklāva jauda, gan slodze ietekmē energoefektivitāti
atkarībā no pieejamās jaudas izmantošanas. Jo vairāk
priekšmetu ir autoklāvā vienā ciklā, jo mazāks ir enerģijas
patēriņš uz vienu priekšmetu. Autoklāvu enerģijas patēriņu
var novērtēt vai nu, pamatojoties uz kameras izmantojamo tilpumu
litros, vai uz maksimālo slogotspēju kilogramos. Piegādātājs
norāda abu kritēriju rādītājus, lai sniegtu pasūtītājam
vispārēju priekšstatu par enerģijas patēriņu.
5.1.Papildu punktus piešķir saskaņā ar enerģijas patēriņu
vienā ciklā, t. i.:
5.1.1.cik zems ir norādītais enerģijas patēriņš uz vienu
litru, EV (Wh/l), saskaņā ar vadlīnijās norādītajiem testa
nosacījumiem;
5.1.2.cik zems ir norādītais enerģijas patēriņš uz vienu
noslodzi, EW (Wh/kg), saskaņā ar vadlīnijās norādītajiem
testa nosacījumiem;
Jo zemāks enerģijas patēriņš vienā ciklā, jo vairāk
punktu piešķir.
5.2.Piegādātājs norāda:
5.2.1 enerģijas patēriņu:
5.2.2. EV tukšai kamerai;
5.2.3 EW maksimālajai noslodzei, kā norādīts
vadlīnijās;
5.2.4. kameras izmantojamo tilpumu (litros);
5.2.5. piemēroto ražojuma piemērojamos standartus.
Pielāgots lietošanas scenārijs
Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam
dienā E (kWh)/dienā), sk. turpmāk norādīto tabulu (jo zemāks
enerģijas patēriņš dienā, jo vairāk punktu piešķir).
Lūdzu, aizpildiet šo tabulu. Režīmu definīcijas un
verifikācijas apraksts sniegts vadlīnijās.
Iekārta |
Režīms |
Pielāgots lietošanas scenārijs
Norāda pasūtītājs
|
Enerģija lietošanas posmā
Norāda piegādātājs
|
Medicīniskais autoklāvs |
Aktīvs |
N = norādītais ciklu skaits
dienā (precizēt:
L = noslodze ciklā (kg),
M = materiāla veids (metāls vai tekstils),
T = cikla veids (sterilizēšanas t0 ), izmantots
žāvēšanas cikls (jā/nē))
|
E1 = enerģijas
patēriņš (kWh) vienā ciklā, pamatojoties uz pasūtītāja
norādīto noteikto ciklu |
Gatavības režīms |
T2 |
P2 |
Gaidstāve |
T3 |
P3 |
Režīmu
definīcijas vadlīnijās |
T = laiks,
stundu skaits aktuālajā režīmā dienā |
P = jauda
(kW), jaudas un enerģijas patēriņa mērījumi atbilstoši
vadlīnijās norādītajiem testa nosacījumiem |
6. SKALOŠANAS–DEZINFEKCIJAS UN
MAZGĀŠANAS–DEZINFEKCIJAS IEKĀRTAS ENERGOEFEKTIVITĀTE
Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam
vienā ciklā E (kWh)/ciklā, sk. turpmāk (jo zemāks enerģijas
patēriņš ciklā, jo vairāk punktu piešķir).
6.1.Pasūtītājs norāda iepērkamās dezinfekcijas iekārtas
veidu:
6.1.1.elastīgo endoskopu dezinfekcijas iekārta,
6.1.2. visu pārējo instrumentu (vispārējo ķirurģisko
instrumentu, MIS, anestēzijas, ortopēdijas u.c.) dezinfekcijas
iekārta,
6.1.3.dezinfekcijas iekārta tādiem lielgabarīta priekšmetiem
kā sterilas tvertnes, ratiņi, operāciju zāles apavi u.c.,
6.1.4.cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas
iekārta,
6.2. viņam jānorāda šāda informācija:
6.2.1.konkrētā nepieciešamā slodze (slodzes apjoms),
6.2.2.žāvēšanas cikla izmantošana (jā/nē),
6.2.3.karstais ūdens (jā/nē),
6.2.4.apstrādāts ūdens beigu skalošanā (jā/nē),
6.2.5.apsildes metodes (tvaiks vai elektrība),
6.2.6.spriegums.
6.3.Mērījumus veic ražotājs saskaņā ar:
A0 vērtību:
6.3.1.Ķirurģisko un analīzes instrumentu dezinfekcijas
iekārta: A0 3000
6.3.2.Instrumentu un lielgabarīta priekšmetu dezinfekcijas
iekārta: A0 600
6.3.3.Cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas
iekārta: A0 60
6.3.4.Aukstais ūdens, maksimālā temperatūra 20
oC
6.3.5 Karstais ūdens, maksimālā temperatūra 60
oC
6.3.6. Apstrādāts ūdens, maksimālā temperatūra 20
oC
6.3.7. Tvaiks, maksimāli 500 kPa
Papildu testa nosacījumi energoefektivitātes mērījumiem ir
pieejami vadlīnijās.
Ražotājs norāda, kādi ir akceptēšanas kritēriji
tīrīšanas, dezinfekcijas un žāvēšanas raksturlielumiem
saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
Piegādātājs norāda energoefektivitāti vienā ciklā,
pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem.
7. AUTOMĀTISKS MAZJAUDAS REŽĪMS MEDICĪNISKAJIEM
AUTOKLĀVIEM, DEZINFEKCIJAS, DT, EKG DIAGNOSTIKAS, MRI UN
ULTRASKAŅAS IEKĀRTĀM
Papildu punktus piešķir, ja iekārtu var konfigurēt
automātiskai pārejai uz gaidstāves vai izslēgtu režīmu pēc
konkrēta bezdarbības laikposma vai pēc iepriekš noteikta
grafika saskaņā ar turpmāk norādīto paraugu. Par DT un MRI
iekārtām punktus piešķir, ja skeneris ir aprīkots ar mazjaudas
režīmu, kuru var aktivizēt iekārtas operators.
Iekārtas |
No režīma |
Uz režīmu |
Medicīniskie autoklāvi un
dezinfekcijas iekārtas |
Gatavības režīms |
Gaidstāves režīms |
DT iekārtas |
Brīvgaita |
Mazjaudas režīms |
EKG diagnostikas iekārtas |
Aktīvs vai gaidstāves režīms |
Izslēgts režīms |
MRI iekārtas |
Skenēšanas gatavības režīms |
Mazjaudas režīms |
Ultraskaņas iekārtas |
Skenēšanas gatavības režīms
(ultraskaņas iekārta ir ieslēgta un gatava radīt attēlu.
Ieslēgti ir visi moduļi, izņemot tos, kas nepieciešami
skenēšanai (pārveidotājs nav aktivizēts.)) |
Gaidstāves režīms |
Punktus piešķir arī tad, ja iekārtai ir īsa un
automatizēta palaide uz pilnu funkcionalitāti, pēc tam, kad
aktivizēta tās automātiskā funkcija saskaņā ar
iepriekšminēto. Jānorāda laiks sekundēs un aktīvās
darbības, kas jāveic personālam. Jo īsāks laiks un jo mazāk
darbību nepieciešams, jo vairāk punktu piešķir.
Režīmu definīcijas atbilst vadlīnijās sniegtajām.
8. IEKĀRTA AR MĒRIERĪCI
Papildu punktus piešķir, ja ierīce ir aprīkota vai var tikt
aprīkota ar mērierīci, lai varētu novērot un reģistrēt
aktuālā patēriņa datus (elektrībai, ūdenim (attiecīgā
gadījumā) un gāzei (attiecas uz anestēzijas un intensīvās
aprūpes iekārtām). Lietotājam būtu arī jāspēj iegūt
vēsturiskā patēriņa statistikas datus atskaites formā.
Piegādātājs norāda patēriņa mērierīces nosacījumus, kā
arī to, vai tiks piemērotas papildu izmaksas. Piegādātājs arī
norāda ierobežojumus saistībā ar to, ko vai kā personāls var
izmērīt ar mērierīci.
Punktus piešķir, ja iegūtos datus var automātiski nosūtīt
uz datu apkopošanas centrālo punktu.
14.3. ZPI
kritēriji ūdens izmantošanas efektivitātei
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI kritēriji |
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. ŪDENS PATĒRIŅŠ HEMODIALĪZES
IEKĀRTĀ
Papildu punktus piešķir atbilstoši ūdens patēriņam vienā
procedūrā (jo zemāks ūdens patēriņš, jo vairāk punktu
piešķir).
Procedūras cikls atbilst turpmāk norādītajam saskaņā ar
piemērojamiem standartiem:
1.1.Tests – ilgums atkarīgs no mehānisma
1.2.Uzpildīšana/skalošana – 10 minūtes
1.3.Posms pirms cirkulācijas – 15 minūtes
1.4.Dialīze – 4 stundas
1.5.Karsēšana/ ķīmiskā dezinfekcija – ilgums atkarīgs no
mehānisma. Dezinfekcijas veidu norāda pasūtītājs.
Punktus piešķir iekārtām ar zema ūdens patēriņa funkciju
(vismaz 50 procenti ūdens patēriņa samazinājums posmā
pirms cirkulācijas).
Punktus piešķir iekārtām ar funkciju bez ūdens patēriņa
gaidstāves režīmā (100 procenti samazinājums taupības
režīmā).
Pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos jānorāda, cik
daudz punktu piešķirs par katru piešķiršanas kritēriju.
2. SKALOŠANAS UN MAZGĀŠANAS–DEZINFEKCIJAS IEKĀRTAS ŪDENS
PATĒRIŅŠ
2.1.Pasūtītājs norāda iepērkamās dezinfekcijas iekārtas
veidu:
2.1.1.elastīgo endoskopu dezinfekcijas iekārta,
2.1.2.visu pārējo instrumentu (vispārējo ķirurģisko
instrumentu, MIS, anestēzijas, ortopēdijas u. c.) dezinfekcijas
iekārta,
2.1.3.dezinfekcijas iekārta tādiem lielgabarīta priekšmetiem
kā sterilas tvertnes, ratiņi, operāciju zāles apavi u. c.,
2.1.4.cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas
iekārta,
2.2.viņam jānorāda šāda informācija:
2.2.1.īpašā nepieciešamā slodze (slodzes apjoms),
2.2.2.žāvēšanas cikla izmantošana (jā/nē),
2.2.3.karstais ūdens (jā/nē),
2.2.4.apstrādāts ūdens beigu skalošanā (jā/nē),
2.2.5.apsildes metodes (tvaiks vai elektrība),
2.2.6.spriegums.
2.3.Mērījumus veic ražotājs saskaņā ar:
A0 vērtību:
2.3.1.Ķirurģisko un analīzes instrumentu dezinfekcijas
iekārta: A0 3000
2.3.2.Instrumentu un lielgabarīta priekšmetu dezinfekcijas
iekārta: A0 600
2.3.3.Cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas
iekārta: A0 60
2.3.4.Aukstais ūdens, maksimālā temperatūra 20
oC
2.3.5.Karstais ūdens, maksimālā temperatūra 60
oC
2.3.6.Apstrādāts ūdens, maksimālā temperatūra 20
oC
2.3.7.Tvaiks, maksimāli 500 kPa
Ražotājs norāda, kādi ir akceptēšanas kritēriji
tīrīšanas, dezinfekcijas un žāvēšanas raksturlielumiem
saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
Piegādātājs norāda ūdens patēriņu vienā ciklā,
pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem.
|
15. Atpūtas un
sporta infrastruktūra
Prasības un kritēriji aptver atpūtas un sporta
infrastruktūras elementus.
15.1. ZPI
prasības un kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai
Iepirkuma dokumentu
sastāvdaļas |
ZPI prasības un kritēriji |
Iepirkuma priekšmets |
Atpūtas un sporta infrastruktūras
iepirkums, kas ražoti, izmantojot videi draudzīgus materiālus un
procesus. |
Tehniskā
specifikācijas |
1. Norādījumi projektēšanā un
izmantoto materiālu vides kritēriji.
A. KOKSNE UN KOKSNES MATERIĀLI
Visai koksnei un koksnes materiāliem ir jānāk no likumīgas
izcelsmes koksnes.
B. OTRREIZ PĀRSTRĀDĀTO MATERIĀLU SATURS (GUMIJA, PLASTMASA,
METĀLS, RIEPAS)
Infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto
gan pimreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram,
pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumiju un/vai nolietotas
riepas.
|
2. VIRSMAS APSTRĀDE UN PĀRKLĀJUMS
Virsmas apstrāde/pārklājumi ir atļauta tikai funkcionālu
iemeslu dēļ. Piemēram, lai nodrošinātu koksnes izturību vai
novērstu oksidāciju sakausējuma elementos.
Izmantotie virsmas pārklājumi:
2.1. nepieciešams izmantot ķīmisko vielu klasifikāciju
atbilstoši CLP regulai Nr. 1272/2008;
2.2. nedrīkst saturēt vairāk kā 5 masas procentus gaistošu
organisko savienojumu (GOS);
2.3. ftalātiem: nav atļauta tādu ftalātu lietošana, kas
piedāvājuma iesniegšanas laikā atbilst kādai šādu riska
frāžu (vai to kombinācijas) klasifikācijai: R60, R61, R62
(atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra
Regulai Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu,
marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas
67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006);
2.4. nedrīkst saturēt aziridīnu;
2.5. nedrīkst saturēt hroma (VI) savienojumus.
|
3. EKODIZAINS: DEMONTĀŽA
Infrastruktūru nepieciešams projektēt tā, lai to dzīves
laikā varētu izjaukt un noderīga, lai tā daļas un komponentus
varētu viegli atdalīt un nosūtīt reģenerācijai, piemēram,
sagatavošana atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.
|
Piedāvājuma izvērtēšanas
kritēriji |
1. IZEJMATERIĀLI / ILGTSPĒJĪGA
MEŽU APSAIMNIEKOŠANA
Papildu punkti tiks piešķirti par tādu no koksnes, koksnes
šķiedras vai koksnes skaidām izgatavotu gala produktu
īpatsvaru, kuru izcelsme ir meži, kuru pārvaldīšana,
īstenojot ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus un
pasākumus, ir pierādīta – ar nosacījumu, ka šie kritēriji
raksturo produktu un ir attiecināmi uz to.
2. OTRREIZ PĀRSTRĀDĀTO MATERIĀLU SATURS
Papildu punkti tiks piešķirti par noteiktu pārstrādāto
koksnes, plastmasas, metāla, un/vai nolietoto riepu materiālu
masas procentuālo attiecību galaproduktā, ja pārstrādātā
materiāla apjoms ir vismaz 50% no kopējā svara.
3. APRITES EKONOMIKAS PLĀNS.
Pretendentam jāiesniedz plāns, kas ietver sekojošas
daļas:
• konkrēts redzējums turpmākai darbībai;
• attīstība saskaņā aprites ekonomikas principiem līguma
laikā;
• darba organizēšana un sadale līguma darbības laikā;
• pretendentam / piegādātājam paredzētās lomas un
atbildība;
• konkrēts produkta redzējums par izejvielu izmantošanu,
papildus punkti tiek piešķirti, ja daļa no otrreizējiem
pārstrādes produktiem tiek iepirkta, piemēram, ne tālāk kā
250 km attālumā no ražotnes/piegādes vietas."
|
1 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217
(2017. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma
kritērijus cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.
2 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217 (2017. gada 23.
jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma
tīrīšanas līdzekļiem
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.
3 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217 (2017. gada 23.
jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma
tīrīšanas līdzekļiem
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.
4 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217 (2017. gada 23.
jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma
tīrīšanas līdzekļiem
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.
3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 20. jūnija
noteikumiem Nr. 353
Aprites cikla izmaksu metodika enerģiju patērējošām precēm
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Latvijas standarti
-
Citi saistītie dokumenti
|