Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 353

Rīgā 2017. gada 20. jūnijā (prot. Nr. 31 18. §)
Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – zaļais iepirkums) principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā iepirkuma prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību;

1.2. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti (1. pielikums);

1.3. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus var izmantot būvdarbu, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā (2. pielikums);

1.4. aprites cikla izmaksu metodiku enerģiju patērējošām precēm (3. pielikums).

2. Zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, ko iekļauj publiskā iepirkuma dokumentācijā, piemēro konkrētai preču un pakalpojumu grupai vai būvdarbiem izvirzītajām vides prasībām un kritērijiem, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma atbilstību zaļā iepirkuma principiem.

3. Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.

4. Atbildīgā iestāde par zaļā iepirkuma piemērošanas kārtību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Zaļā iepirkuma piemērošanas kārtība

5. Preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumā ievēro šādus zaļā iepirkuma principus:

5.1. videi draudzīgāks iepirkums – vides un cilvēku veselības aizsardzības apsvērumiem jābūt vispārpieņemtai publisko iepirkumu prakses sastāvdaļai līdzās preces, pakalpojuma vai būvdarbu drošībai, cenai, darbības rādītājiem un pieejamībai;

5.2. kaitējuma novēršana – vides aizsardzības apsvērumi jāievēro no iepirkuma procesa sākuma, cenšoties laikus novērst vai samazināt potenciālo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai;

5.3. aprites cikla skatījums – preces, pakalpojuma vai būvdarbu ietekme uz vidi jāskata to aprites ciklā, sākot ar izejvielu izcelsmi, ražošanu, piegādi un lietošanu un beidzot ar preču nokļūšanu atkritumos un to utilizāciju. Izmaksas jāvērtē, sākot ar preču iegādes izmaksām, bet ņemot vērā arī to lietošanas, apkopes un aprites cikla beigu izmaksas;

5.4. ietekmju uz vidi salīdzinājums – jāņem vērā būtiskākās ietekmes, vadoties no videi un cilvēku veselībai nodarītā kaitējuma lieluma, atgriezeniskuma, ģeogrāfiskā mēroga un citiem faktoriem;

5.5. informācija par vides aizsardzības pasākumiem – prasībām un kritērijiem, kurus publiskajā iepirkumā izmanto preču, pakalpojumu vai būvdarbu ietekmes uz vidi samazināšanai, jābūt precīzi formulētiem un objektīvi izmērāmiem, norādot atbilstošas atbilstības pārbaudes metodes.

6. Preču un pakalpojumu grupas, kurām publiskajā iepirkumā obligāti jāpiemēro zaļais iepirkums, un piemērojamās zaļā iepirkuma prasības un kritēriji noteikti šo noteikumu 1. pielikumā. Zaļā iepirkuma prasības un kritērijus brīvprātīgi piemēro būvdarbiem, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupām publiskajā iepirkumā (2. pielikums), pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam iepriekš izvērtējot savas iespējas un videi draudzīgu alternatīvu pieejamību tirgū.

7. Preču un pakalpojumu grupām vai būvdarbiem, kas nav iekļauti šo noteikumu 1. un 2. pielikumā, zaļo iepirkumu var piemērot, iepirkuma procedūrā un iepirkumā integrējot nosacījumu par ekomarķējumu un, ja attiecināms, vides vadības standartu kā pierādījumu būvdarbu, preču vai pakalpojumu atbilstībai noteiktajām īpašībām.

8. Papildus šo noteikumu 6. un 7. punktā noteiktajam preču, pakalpojumu vai būvdarbu publiskajā iepirkumā var izmantot arī citas zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, ja tie attiecināmi uz iepērkamo preču un pakalpojumu grupu vai būvdarbiem, nodrošina brīvu preču un pakalpojumu kustību, vienādas iespējas piegādātājiem, atklātību un prasību samērību un nepieļauj diskrimināciju.

9. Šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteikto zaļā iepirkuma prasību un kritēriju piemērošanā pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ieteicams izmantot atbildīgās iestādes izstrādātās vadlīnijas, kuras pieejamas atbildīgās iestādes tīmekļvietnes zaļā iepirkuma sadaļā.

10. Nosakot zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, izstrādā un pretendentiem dara zināmu metodi to atbilstības pārbaudei. Pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma nolikumā norāda, kāda veida atbilstības apliecinājumus piegādātāji var iesniegt, un pievieno to indikatīvo sarakstu, kā arī norāda, ka tiks pieņemti arī citi līdzvērtīgi apliecinājumi. Atbilstības pārbaudes metodes šo noteikumu 1. un 2. pielikumā ietvertajām zaļā iepirkuma prasībām un kritērijiem norādītas atbildīgās iestādes izstrādātajās vadlīnijās.

11. Enerģiju patērējošu preču grupām, kuras iekļautas šo noteikumu 1. pielikumā, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izmantot aprites cikla izmaksu aprēķinu:

11.1. aprites cikla izmaksas, kas ir saistītas ar attiecīgās preces iegādi un lietošanu, izsaka naudas izteiksmē un aprēķina, izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā minēto metodiku;

11.2. iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina veikšanai nepieciešamos datus un nosaka, ka piegādātājs piedāvājumā iekļauj attiecīgās preces aprites cikla izmaksu aprēķina rezultātus, piemēram, izdruku no atbildīgās iestādes tīmekļvietnē pieejamā aprites cikla izmaksu aprēķina kalkulatora.

12. Pasūtītājs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, iegādājoties centralizēto elektronisko iepirkumu sistēmā šo noteikumu 1. pielikumā iekļautās preces un pakalpojumus, ja iespējams, izvēli veic no videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu piedāvājuma.

13. Pasūtītājam ir pienākums reizi ceturksnī (līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim) iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā pārskatu par pārtikas produktu piegādes līgumiem, kas iepriekšējā ceturksnī noslēgti, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 19. panta trešo daļu. Pārskatā iekļauj informāciju par iepirkuma priekšmetu, piegādātājiem, ar kuriem noslēgts līgums, līgumcenām, kā arī informāciju par zaļā iepirkuma principu ievērošanu. Piegādes līgumu pārskatu sagatavo un iesniedz, izmantojot atbilstošos Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejamos elektroniskos līdzekļus.

III. Zaļā iepirkuma īstenošana, uzraudzība un novērtēšana

14. Atbildīgā iestāde:

14.1. izstrādā zaļā iepirkuma vadlīnijas tām preču un pakalpojumu grupām un būvdarbiem, kuriem šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, un nodrošina to pieejamību savā tīmekļvietnē. Vadlīnijās norāda katrai preču un pakalpojumu grupai un būvdarbiem atbilstošo zaļā iepirkuma prasību un kritēriju formulējumu, metodes prasību un kritēriju atbilstības pārbaudei, kā arī citu nepieciešamo informāciju zaļā iepirkuma piemērošanai;

14.2. izstrādā un atbilstoši nepieciešamībai aktualizē metodiku aprites cikla izmaksu aprēķinam enerģiju patērējošām precēm;

14.3. nodrošina zaļā iepirkuma apmācības un metodisku atbalstu;

14.4. izveido un savā tīmekļvietnē uztur atsevišķu zaļā iepirkuma sadaļu ar nepieciešamo informāciju, kā arī nodrošina šīs informācijas periodisku pārskatīšanu un aktualizēšanu;

14.5. nodrošina zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu:

14.5.1. nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā;

14.5.2. apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

14.5.3. reizi gadā līdz 1. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.

15. Atbildīgā iestāde sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, centralizēto iepirkumu institūciju, nozaru ministrijām un Centrālo statistikas pārvaldi nodrošina šo noteikumu 14. punktā minēto funkciju izpildi.

16. Centralizēto iepirkumu institūcija:

16.1. nodrošina videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu izveidi un pastāvīgu darbību, prioritāti atvēlot tām preču un pakalpojumu grupām, kuras iekļautas šo noteikumu 1. pielikumā;

16.2. videi draudzīgu preču un pakalpojumu elektronisko katalogu preču piegādātājiem izvirza zaļā iepirkuma prasības atbilstoši šiem noteikumiem.

IV. Kontroles kārtība

17. Kontroli par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību noslēgtā zaļā iepirkuma līguma nosacījumiem veic nozares institūcija, kuras funkcijās ietilpst nozares uzņēmumu zaļā iepirkuma līgumu izpildes uzraudzība un kontrole.

18. Kontroli par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību zaļā iepirkuma līgumā noteiktajiem kritērijiem un normatīvo aktu prasībām veic izlases kārtībā vai pēc pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma. Kontroli veic šādā kārtībā:

18.1. preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc uzraudzības institūcijas amatpersonu pieprasījuma uzrāda pieprasītos dokumentus, kā arī sniedz visu informāciju, kas saistīta ar piegādātajām precēm vai sniegto pakalpojumu;

18.2. uzraudzības institūcijas amatpersonas pārbauda preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja iesniegtos dokumentus un citu informāciju par piegādātajām precēm vai sniegto pakalpojumu;

18.3. ja no iesniegtajiem dokumentiem uzraudzības institūcija nevar iegūt pietiekamus pierādījumus par piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma atbilstību noslēgtā zaļā iepirkuma līguma nosacījumiem vai uzraudzības institūcijai ir pamatotas aizdomas par faktiski piegādāto vai pakalpojumu sniegšanā izmantoto preču neatbilstību piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajai informācijai, preču faktiskās kvalitātes noskaidrošanai uzraudzības institūcija organizē paraugu ņemšanu;

18.4. paraugu ņemšanā piedalās uzraudzības institūcijas pārstāvis un tā uzņēmuma pārstāvis, kurā ņem paraugu. Ja uzņēmuma pārstāvis atsakās piedalīties, paraugus ņem bez viņa klātbūtnes;

18.5. par paraugu ņemšanu sastāda aktu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un uzraudzības institūcijas noteiktajai kārtībai;

18.6. par pārbaudes rezultātu objektivitāti ir atbildīga persona, kura parakstījusi pārbaudes atzinumu. Ja pārbaudes atzinums sastādīts, pamatojoties uz testēšanas pārskata rezultātiem, par testēšanas rezultātiem ir atbildīga persona, kura parakstījusi testēšanas pārskatu. Pārbaudes veicējs piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes atzinuma (testēšanas pārskata) noformēšanas iesniedz uzraudzības institūcijā divus ekspertīzes atzinuma (testēšanas pārskata) eksemplārus.

19. Izdevumus, kas saistīti ar paraugu ņemšanu, pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz pārbaudes veicējam un pārbaužu veikšanu, sedz šādā kārtībā:

19.1. izdevumus, kas saistīti ar paraugu ņemšanu, pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz pārbaudes veicējam un pārbaužu veikšanu, sedz uzraudzības institūcija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un uzraudzības institūcijas noteiktajai kārtībai;

19.2. ja pārbaudes atzinumā (testēšanas pārskatā) norādīts, ka faktiskie paraugi neatbilst piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajam, piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas samaksā uzraudzības institūcijai šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētos izdevumus;

19.3. ja piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētajā gadījumā un termiņā nesamaksā šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētos izdevumus vai atsakās tos maksāt, uzraudzības institūcija izdevumus piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

19.4. ja pārbaudes atzinumā (testēšanas pārskatā) norādīts, ka faktiskie paraugi atbilst piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja iesniegtajos dokumentos norādītajam, uzraudzības institūcija sedz ar pārbaudēm saistītos izdevumus.

20. Pārbaudes atzinumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārbaudes atzinuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

V. Noslēguma jautājumi

21. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

22. Šo noteikumu 17., 18., 19. un 20. punktā minētā kontroles kārtība stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

23. Iepirkumus, kas izsludināti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pabeidz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma izsludināšanas dienā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 20. jūnija
noteikumiem Nr. 353
Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums (ZPI)

(Pielikums MK 08.09.2020. noteikumu Nr. 568 redakcijā)

1. Biroja papīrs.

2. Drukas iekārtas.

3. Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra.

4. Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi.

5. Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi.

6. Iekštelpu apgaismojums.

7. Ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

ZPI prasības un kritēriji preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams ZPI

1. Biroja papīrs

Prasības un kritēriji kopēšanas un grafiskam papīram lietošanai birojā (biroja papīrs) attiecas uz loksnēs vai ruļļos nopērkamu neapdrukātu papīru rakstīšanai, drukāšanai un kopēšanai (līdz 170 g/m2). Kritēriji neattiecas uz gataviem papīra izstrādājumiem, piemēram, piezīmju blokiem, zīmēšanas burtnīcām, kalendāriem, rokasgrāmatām.

Iespējami divi dažādi videi draudzīga papīra iepirkuma risinājumi (ar atšķirīgiem ZPI kritērijiem):

a) papīram, kura izgatavošanas pamatā ir reģenerētas papīra šķiedras, otrreizēji pārstrādāts papīrs,

b) papīram, kura izgatavošanas pamatā ir neapstrādāta šķiedra.

Šeit norādītas abas kritēriju grupas, lai pasūtītājs varētu izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko videi draudzīga papīra iepirkuma risinājumu.

1.1. ZPI prasības un kritēriji un prasības otrreizēji pārstrādātam biroja papīram parastai izmantošanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Pilnībā no reģenerētām šķiedrām izgatavota otrreizēji pārstrādāta biroja papīra iepirkums.
Tehniskās specifikācijas 1. PAPĪRA IZGATAVOŠANAI IZMANTOTĀ ŠĶIEDRA

Papīram ir jābūt pilnībā izgatavotam no reģenerētām papīra šķiedrām. Reģenerētās papīra šķiedras ir gan izlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras, gan neizlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras no papīrfabrikās izbrāķētā papīra.

2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ (BALINĀŠANĀ)

Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski Elementary Chlorine Free). Tiks pieņemts arī hloru un tā savienojumus nesaturošs (TCF, angliski Totally Chlorine Free) papīrs.

1.2. ZPI prasības un kritēriji otrreizēji pārstrādātam papīram profesionālām vajadzībām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Otrreizēji pārstrādāta papīra iepirkums, kura izgatavošanā reģenerētu papīra šķiedru īpatsvars no kopējā šķiedru apjoma ir bijis vismaz 75 %.
Tehniskās specifikācijas 1. PAPĪRA IZGATAVOŠANAI IZMANTOTĀ ŠĶIEDRA

No papīra izgatavošanā izmantotajām šķiedrām 75 % ir jābūt reģenerētām šķiedrām. Reģenerētās papīra šķiedras ir gan izlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras, gan neizlietotās, otrreizēji pārstrādātās šķiedras no papīrfabrikās izbrāķētā papīra.

2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ (BALINĀŠANĀ)

Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski Elementary Chlorine Free). Tiks pieņemts arī hloru un tā savienojumus nesaturošs (TCF, angliski Totally Chlorine Free) papīrs.

1.3. ZPI prasības un kritēriji biroja papīram, kura izgatavošanas pamatā ir ilgtspējīgā veidā un likumīgi iegūta neapstrādāta šķiedra

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Papīra iepirkums, kura izgatavošanas pamatā ir ilgtspējīgā veidā un/vai likumīgi iegūta neapstrādāta šķiedra (papīrs var saturēt arī noteiktu daudzumu reģenerētu šķiedru).
Tehniskās specifikācijas 1. PAPĪRA IZGATAVOŠANĀ IZMANTOTĀS KOKSNES ŠĶIEDRAS IEGUVES LIKUMĪBA

Neapstrādātajām koksnes šķiedrām, ko izmanto celulozes ražošanā, ir jābūt iegūtām no likumīgiem avotiem.

2. ATSEVIŠĶU VIELU NEIZMANTOŠANA PAPĪRA RAŽOŠANĀ (BALINĀŠANĀ)

Papīrs nedrīkst saturēt elementāro hloru (ECF, angliski Elementary Chlorine Free).

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji ILGTSPĒJĪGA MEŽSAIMNIECĪBA

Papildu punkti tiks piešķirti proporcionāli tādu neapstrādātu koksnes šķiedru apjomam celulozes ražošanā, kas iegūtas pārbaudītos mežos, kuru apsaimniekošanā tiek īstenoti ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principi un pasākumi.

2. Drukas iekārtas

Drukas iekārtas ir ražojumi, kuri paredzēti lietošanai birojā un kuriem ir viena vai abas no šādām funkcijām:

a) iegūt papīra dokumenta vai fotogrāfijas formā drukātus attēlus vai nu no digitāla attēla vai arī dokumenta papīra formas kopijas kopēšanas/skenēšanas procesā;

b) iegūt digitālu attēlu no dokumenta papīra formas kopijas kopēšanas/skenēšanas procesā.

Prasības un kritēriji attiecas uz ražojumiem, kurus pārdod kā printerus, kopētājus un vairākfunkciju ierīces biroja vajadzībām. Kritēriji neattiecas uz faksa aparātiem, digitāliem pavairotājiem un skeneriem, kā arī lieljaudas attēlu pavairošanas iekārtām komercvajadzībām un ploteriem.

2.1. ZPI prasības un kritēriji drukas iekārtām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Tādu energoefektīvu drukas iekārtu iegāde, kam ir samazināta ietekme uz vidi.
Tehniskās specifikācijas

Piemēro tikai tādai drukas iekārtai, kas spēj sasniegt un / vai pārsniegt vienkrāsas drukāšanas / kopēšanas ātrumu 25 attēli minūtē uz A4 formāta papīra.

1. DRUKĀŠANA UZ ABĀM LAPAS PUSĒM

Iekārtai jābūt aprīkotai ar bloku, kas automātiski drukā/kopē uz abām lapas pusēm. Abpusējās drukāšanas un/vai kopēšanas funkcija ražotāja nodrošinātajā oriģinālprogrammatūrā ir iestatīta kā noklusējums.

2. VAIRĀKI ATTĒLI UZ VIENAS PAPĪRA LAPAS

Iekārtas standarta iespēja ir spēja drukāt un/vai kopēt 2 vai vairāk dokumenta lappuses uz vienas papīra lapas, ja ražojumu lieto ar ražotāja nodrošinātu oriģinālprogrammatūru (printera dzinis).

3. ENERGOEFEKTIVITĀTE LIETOŠANAS REŽĪMĀ

Visiem izstrādājumiem ir jābūt iesniegtai enerģijas patēriņa veidlapai, kurā iekļauta sekojoša informācija:

Enerģijas režīms Jaudas līmenis pie 230 V maiņstrāvas
Enerģijas patēriņš bez slodzes
(ārējais strāvas avots/lādētājs ir pievienots sienas kontaktligzdai, bet ir atvienots no produkta.)
 
Tipiskais enerģijas patēriņš W
Gada enerģijas patēriņš kWh/gadā
Ārējā barošanas avota efektivitātes līmenis (starptautiskais efektivitātes marķējuma protokols)  
Noklusētais enerģijas taupīšanas režīma laiks minūtes
Informācija par enerģijas taupīšanas funkciju tiek sniegta kopā ar produktu. jā/nē
Modeļa numurs, ražošanas datums  

4. INSTRUKCIJA PAR IEKĀRTAS IZMANTOŠANU VIDEI MAZĀK KAITĪGĀ VEIDĀ

Norādījumi, kā konkrēto drukas iekārtu izmantot, pēc iespējas mazāk kaitējot videi (aprakstītas ir papīra izmantošanas funkcijas, energoefektivitātes funkcijas, ražojuma atkritumu un jebkādu izlietojamu materiālu, piemēram, tintes un/vai tonera kasetņu izmantošana), ir rakstiski pieejami kā atsevišķa lietošanas rokasgrāmatas daļa un/vai elektroniski – ražotāja tīmekļvietnē.

5. RAŽOJUMA LIETOŠANAS ILGUMS UN GARANTIJA (neattiecas uz nomas līgumiem, kas ietver tehnisko apkalpošanu)

Ražojumam ir vismaz trīs gadu garantija remontam vai nomaiņai. Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

6. RESURSU EFEKTĪVA IZMANTOŠANA ATTIECĪBĀ UZ KASETNĒM: tonera un/vai tintes kasetņu atkārtotai izmantošanai paredzēta iekārtas uzbūve (dizains) (prasību nepiemēro iekārtām, kurās neizmanto kasetnes)

Jābūt iespējai iekārtās izmantot otrreiz uzpildītas tonera un/vai tintes kasetnes. Nedrīkst uzstādīt tādas ierīces vai izmantot tādas metodes, kas neļauj toneri un/vai tintes kasetni izmantot atkārtoti.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. LIELĀKA ENERGOEFEKTIVITĀTE LIETOŠANAS REŽĪMĀ

Papildu punktus piešķirs par katriem 5 % mazāk patērētas elektroenerģijas nekā norādīts tehniskajās specifikācijās attiecībā uz lietošanas režīmu, ko mēra saskaņā ar Testēšanas metodi biroja tehnikas iekārtu energopatēriņa noteikšanai.

2. DRUKĀŠANA UZ ABĀM LAPAS PUSĒM (piemēro tikai tādām drukas iekārtām ar maksimālo vienkrāsas drukāšanas/kopēšanas ātrumu mazāk par 25 attēliem minūtē uz A4 formāta papīra)

Papildu punktus piešķir drukas iekārtām, kas aprīkotas ar automātisku abpusējas drukāšanas/kopēšanas bloku (dupleksa bloks). Abpusējās drukāšanas un/vai kopēšanas funkcija ražotāja nodrošinātajā oriģinālprogrammatūrā ir iestatīta kā noklusējums.

3. ENERGOEFEKTIVITĀTE GAIDSTĀVES REŽĪMĀ

Papildu punktus piešķir atbilstoši elektroenerģijas patēriņam tīklierosas gaidstāves režīmā, uz ko iekārtu pārslēdz ar barošanas pārvaldības funkciju vai līdzīgu funkciju. Jo mazāks ir elektroenerģijas patēriņš, jo vairāk punktu tiek piešķirts.

Energopatēriņš ir jāmēra saskaņā ar Testēšanas metodi biroja tehnikas iekārtu energopatēriņa noteikšanai, 2.0 versija – galīgā redakcija, 2012. gada maijs, vai ekvivalentu metodi.

3. Datortehnika un IKT infrastruktūra

Prasības un kritēriji attiecas uz ražojumiem, kurus pārdod kā datorus (personālos datorus, piezīmjdatorus, monoblokus, planšetes) un monitorus, kā arī uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras komponentēm (serveriem, disku masīviem un komunikāciju iekārtām) un IKT infrastruktūras pakalpojumiem, kā arī uz datu centriem un mākoņpakalpojumiem.

Vēršam uzmanību, ka noradīto vērtēšanas kritēriju izmantošanu Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) iepirkumos būs iespējams nodrošināt tikai konkursa laikā, bet to nav iespējams nodrošināt vispārīgās vienošanās darbības laikā jeb EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā (e-katalogos).

3.1. ZPI prasības un kritēriji datortehnikai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Tādu [personālo datoru / piezīmjdatoru / monitoru/ monobloku/planšešu] iegāde, kuriem ir minimāla ietekme uz vidi visā to kalpošanas laikā.
Tehniskās specifikācijas 1. ENERGOEFEKTIVITĀTES KRITĒRIJI

Visiem izstrādājumiem ir jābūt iesniegtai enerģijas patēriņa veidlapai, kurā iekļauta sekojoša informācija:

Enerģijas režīms Jaudas līmenis pie 230 V maiņstrāvas
Enerģijas patēriņš bez slodzes
(ārējais strāvas avots/lādētājs ir pievienots sienas kontaktligzdai, bet ir atvienots no produkta.)
 
Tipiskais enerģijas patēriņš W
Gada enerģijas patēriņš kWh/gadā
Ārējā barošanas avota efektivitātes līmenis (starptautiskais efektivitātes marķējuma protokols)  
Displeja izšķirtspēja megapikseļi
Noklusētais enerģijas taupīšanas režīma laiks minūtes
Informācija par enerģijas taupīšanas funkciju tiek sniegta kopā ar produktu. jā/nē
Energoefektivitātes klase (tikai monitoriem):  
Modeļa numurs, ražošanas datums  

2. IERĪCES KALPOŠANAS ILGUMS

2.1. Personālajiem (galda) datoriem jābūt konstruētiem tā, lai:

• operatīvā atmiņa nomaināma vai modernizējama;

• cieto disku (vai daļas, kas pilda cietā diska funkcijas) un CD diskdzini, un/vai DVD diskdzini, ja datorā tāds ir, varētu nomainīt.

• barošanas bloks būtu ar vismaz 85% lietderības koeficientu pie 100% noslodzes.

2.2. Planšetdatoriem ir jābūt:

2.2.1. ar iebūvētu iekšējo atmiņu vismaz 16 GB un iespēju ievietot papildu iekšējo datu nesēju vai iespēju izmantot attālinātu datu piekļuvi (mākoņglabātuve).

2.1. Monoblokiem ir jābūt konstruētiem tā, lai operatīvā atmiņa būtu nomaināma vai modernizējama.

3. TROKŠŅA LĪMEŅI

Informācijas tehnoloģiju un telesakaru iekārtu emitēto trokšņu līmenis, kas novērtēts atbilstoši piemērojamo standartu prasībām, nedrīkst pārsniegt:

3.1. Personālā datora "deklarētais A-novērtētais skaņas intensitātes līmenis" (re 1 pW):

3.1.1. 4,0 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs 40 dB(A));

3.1.2. 4,0 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis (līdzvērtīgs 40 dB(A)).

3.2. Piezīmjdatora "deklarētais A-novērtētais skaņas intensitātes līmenis" (re 1 pW):

3.2.1. 3,0 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs 30 dB(A));

3.2.2. 3,5 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis (līdzvērtīgs 35 dB(A)).

3.3. Monobloka "deklarētais A-novērtētais skaņas intensitātes līmenis" (re 1 pW):

3.3.1. 3,5 B(A) dīkstāves darbības režīmā (līdzvērtīgs 35 dB(A));

3.3.2. 4,0 B(A), kad darbojas cietā diska diskdzinis (līdzvērtīgs 40 dB(A)).

4. INFORMĀCIJA VIDEI DRAUDZĪGAI LIETOŠANAI

Jānodrošina lietošanas norādījumi un/vai apmācības kursi par IT atbalstu datortehnikas videi draudzīgai pārvaldībai.

5. INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS PATĒRIŅA PĀRVALDĪBU

5.1 Datortehniku piegādā ar vismaz vienu no šādiem informatīvajiem materiāliem vai ar saiti uz interneta resursu, kas tos satur:

5.1.1. pēc noklusējuma iestatīto energopatēriņa pārvaldības iestatījumu apraksts;

5.1.2. dažādu energopatēriņa pārvaldības funkciju laika iestatījumu apraksts;

5.1.3. norādes par to, kā pareizi aktivizēt datoru no miega režīma.

5.2 Datortehniku piegādā ar vismaz vienu no šādiem informatīvajiem materiāliem vai ar saiti uz interneta resursu, kas tos satur:

5.2.1. noklusējuma energopatēriņa pārvaldības iestatījumu saraksts;

5.2.2. norāde par to, ka noklusējuma energopatēriņa pārvaldības iestatījumi ir energotaupīgi.

6. REZERVES DAĻU NEPĀRTRAUKTA PIEEJAMĪBA

Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

7. PLASTMASAS KORPUSU, APVALKU UN IETVARU MARĶĒŠANA

Ārējiem plastmasas korpusiem, apvalkiem un ietvariem, kuru svars pārsniedz 100 gramus un virsmas laukums pārsniedz 50 cm2, ir pastāvīgs marķējums, pēc kā identificē materiālu saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

8. REACH KANDIDĀTVIELU SARAKSTĀ IEKĻAUTU VIELU DEKLARĀCIJA

Pretendents deklarē REACH kandidātvielu sarakstā iekļauto vielu klātbūtni, ja koncentrācija pārsniedz 0,1 % (pēc masas) visā produktā un katrā no šādiem montāžas mezgliem:

- mātesplate ar mikroshēmām (tostarp CPU, RAM, grafikas mikroshēmas);

- displeja bloks (tostarp izgaismojums);

- korpusi un ietvari;

- ārēja tastatūra, pele un/vai sensorpanelis;

- ārējie maiņstrāvas un līdzstrāvas barošanas kabeļi (tostarp adapteri un akumulatoru bloki).

(REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņā ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table)

9. GARANTIJA UN KALPOŠANAS ILGUMS

Pretendents nodrošina vismaz trīs gadu garantiju stacionārajiem un portatīvajiem datoriem, monoblokiem un monitoriem, kas ir spēkā no produkta piegādes brīža. Šī garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar produkta aizvešanas un atvešanas vai remonta uz vietas iespēju.

Garantija nodrošina to, ka produkti atbilst līguma specifikācijām, nenosakot papildu maksu par to remontu, ja ir ievēroti ekspluatācijas un garantijas noteikumi. Tā attiecas uz akumulatora bojājumiem (Pie bojājumiem pieskaita neuzlādēšanos, kā arī nespēju noteikt akumulatora pieslēgumu. Akumulatora ietilpības pakāpenisku samazināšanos lietošanas gaitā neuzskata par bojājumu, ja vien uz to neattiecas īpašs garantijas noteikums, skatīt piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos)

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. DEMONTĀŽAS UN PLASTMASAS DETAĻU PĀRSTRĀDES IESPĒJAS

Papildu punktus var piešķirt par demontāžas ērtumu un vieglu plastmasas daļu pārstrādi personālajiem (galda) datoriem, monitoriem, piezīmjdatoriem:

1.2 a) savienojumi ir viegli pieejami un ir pēc iespējas standartizēti;

1.3 b) plastmasas daļām, kas sver vairāk par 25 g, ir pastāvīgs marķējums, pēc kā identificē materiālu saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Šis kritērijs neattiecas uz ekstrudētu plastmasu un plakano displeju gaismas vadiem;

1.4 c) plastmasas daļas ir no viena polimēra vai saderīgiem polimēriem, izņemot apvalkus, kas sastāv no ne vairāk kā divu veidu polimēriem, kuri ir atdalāmi.

2. ENERĢIJAS PATĒRIŅA UZLABOJUMS

Papildus punkti var tikt piešķirti, ja pretendents iesniedz Pasūtītāja izvēlētu aprites cikla izmaksu aprēķinu (piemēram, VARAM aprites cikla kalkulatoru), saskaņā ar kuru piedāvātais iespējamais uzlabojums rada produkta kopējo ekspluatācijas izmaksu relatīvu samazinājumu, savstarpēji salīdzinot ar iesniegtajiem piedāvājuma modeļiem ar zemāku energoefektivitātes līmeni.

Maksimāli X punktus piešķir pretendentam, kura piedāvājumā norādītas zemākās aprites cikla izmaksas. Citiem pretendentiem punktus piešķir proporcionāli to norādītajām aprites cikla izmaksām salīdzinājumā ar zemākajām izmaksām, izmantojot šādu formulu:

zemākās AC izmaksas  × Maksimālais punktu skaits
attiecīgā piedāvājuma AC izmaksas

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 20% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

3. REZERVES DAĻU IZMAKSU KONKURĒTSPĒJA

Pretendents iesniedz cenu sarakstu oriģinālajām vai saderīgām rezerves daļām (attiecīgi TS prasībām par daļu nomaināmību) un orientējošās darbaspēka izmaksas par to nomaiņu, ko veic pretendenta pilnvarotie pakalpojumu sniedzēji. Punktus piešķir atbilstoši izmaksu ziņā konkurētspējīgākajiem piedāvājumiem.

Piezīme. Norādītajā sarakstā var pievienot papildu sastāvdaļas, ja tās uzskatāmas par nozīmīgām cenu salīdzinājumā.

4. GARANTIJAS UN PAKALPOJUMU LĪGUMI

Papildus punkti tiek piešķirti, ja ražotāja garantijas ilgums stacionārajiem un portatīvajiem datoriem, monoblokiem un monitoriem ir vismaz četri un vairāk gadi.

5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa vismaz šādām grupām:

• bioloģiski noārdāmie atkritumi,

• papīrs/kartons,

• plastmasa,

• stikls,

• baterijas un bīstamie atkritumi.

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

Līguma izpildes noteikumi 1. NOLIETOTĀS DATORTEHNIKAS DROŠA UTILIZĀCIJA

IT tehnikas piegādātājam pēc attiecīgās iekārtas kalpošanas laika beigām ir pienākums nodrošināt bezmaksas tehnikas pieņemšanu un utilizācijas servisu. Pasūtītājs izdzēš datus un nogādā Piegādātājam iekārtu, savukārt piegādātājs to bezmaksas pieņem un nodod utilizēšanai elektronisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam.

 

3.2. ZPI prasības un kritēriji IKT infrastruktūras komponentēm

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Tādu iekārtu [serveru (tai skaitā serveru šasiju) un disku masīvu un apvienoto risinājumu] iegāde, kuriem ir minimāla ietekme uz vidi visā to kalpošanas laikā.
Tehniskās specifikācijas 1. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ

1.1. serveriem, kuros var izmantot tikai vienu procesoru, jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230V barošanas blokiem, kura(-u) efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir vismaz 90 procenti;

1.2. serveriem, kuros var vienlaicīgi izmantot vairāk nekā vienu procesoru, un disku masīviem, kuriem ir iespējams tikai viens vai divi kontrolieri, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir vismaz 90 procenti;

1.3. serveru šasijām (piemēram, asmeņserveru šasijām) un disku masīviem, kuriem ir iespējams izmantot vairāk nekā divus kontrolierus, ir jābūt aprīkotām ar vismaz diviem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procenti noslodzes ir vismaz 90 procenti.

2. IERĪCES KALPOŠANAS ILGUMS

Serveriem jābūt konstruētiem tā, lai:

2.1. operatīvā atmiņa būtu nomaināma vai modernizējama

2.2 cieto disku (vai daļas, kas pilda cietā diska funkcijas, ja serverī tādas ir) varētu nomainīt bez instrumentu palīdzības.

3. GARANTIJA

Pretendents nodrošina vismaz trīs gadu garantiju, kas ir spēkā no produkta piegādes brīža. Šī garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar produkta aizvešanas un atvešanas vai remonta uz vietas iespēju.

4. REZERVES DAĻU NEPĀRTRAUKTA PIEEJAMĪBA

Piegādātājam vai ražotājam Līgumā ir jāgarantē, ka rezerves daļas būs pieejamas vismaz trīs gadus pēc preces ražotāja vai piegādātāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. DEMONTĀŽAS IESPĒJAS

Papildu punktus piešķirs par demontāžas ērtumu:

1.1. iekārtai ir iespējams nomainīt barošanas bloku (ja iekārtai tāds ir) bez nepieciešamības apturēt iekārtas darbu;

1.2. iekārtas korpuss ir atverams bez instrumentu palīdzības.

2. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ

Papildu punktus piešķirs šādām iekārtām:

2.1. serveriem, kuros var izmantot tikai vienu procesoru, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir vismaz 92 procenti;

2.2. serveriem, kuros var vienlaicīgi izmantot vairāk nekā vienu procesoru, un disku masīviem, kuriem ir iespējams tikai viens vai divi kontrolieri, ir jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir vismaz 92 procenti;

2.3. serveru šasijām (piemēram, asmeņserveru šasijām) un disku masīviem, kuriem ir iespējams izmantot vairāk nekā divus kontrolierus, ir jābūt aprīkotiem ar vismaz diviem 230 V barošanas blokiem, kuru efektivitāte pie 50 procentu noslodzes ir vismaz 92 procenti.

3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa vismaz šādām grupām:

• bioloģiski noārdāmie atkritumi,

• papīrs/kartons,

• plastmasa,

• stikls,

• baterijas un bīstamie atkritumi.

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

Līguma izpildes noteikumi 1. NOLIETOTĀS DATORTEHNIKAS DROŠA UTILIZĀCIJA

IT tehnikas piegādātājam pēc attiecīgās iekārtas kalpošanas laika beigām ir pienākums nodrošināt bezmaksas tehnikas pieņemšanu un utilizācijas servisu. Pasūtītājs izdzēš datus un nogādā Piegādātājam iekārtu, savukārt piegādātājs to bezmaksas pieņem un nodod utilizēšanai elektronisko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam.

3.3. ZPI prasības un kritēriji IKT infrastruktūras pakalpojumiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Tādu [IT infrastruktūras ieviešanas, papildināšanas, apkalpošanas] pakalpojumu iegāde, kuriem ir minimāla ietekme uz vidi visā to kalpošanas laikā.
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Papildus vērtēšanas priekšrocības punktus Pasūtītājs var piešķirt, ja pretendents veic visu savu atkritumu šķirošanu pa vismaz šādām grupām:

• bioloģiski noārdāmie atkritumi,

• papīrs/kartons,

• plastmasa,

• stikls,

• baterijas un bīstamie atkritumi.

Maksimāli piešķiramo punktu skaits nepārsniedz 5% no kopējā saimnieciskā izdevīguma vērtējuma.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. PAKALPOJUMU PĀRVALDĪBA

[Ja atlases kritēriji nav iekļauti] Līgumslēdzējam jānodrošina, ka pakalpojumi tiek sniegti, mazinot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, pēc iespējas pakalpojumus sniedzot attālināti. Tādēļ līguma darbības pirmo 2 mēnešu laikā līgumslēdzējam būs jāizstrādā un jādokumentē procedūras saistībā ar vidi vismaz šādās sfērās:

1.1 svarīgāko pakalpojuma vides aspektu novērtējums;

1.2 ietekmes uz vidi mazināšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi;

1.3 atkritumu daudzuma mazināšana un šķirotā savākšana;

1.4 apmācība.

[Ja norādītie piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji ir vai nav iekļauti] pretendents nodrošina, ka visa Līguma izpildes laikā tā piedāvājumā norādītā Vides pārvaldības sistēma atbilst piedāvājumā norādītajiem kritērijiem un pēc pasūtītāja pieprasījuma jāiesniedz to apliecinošs sertifikāts vai atzītas iestādes (iestādes, kas akreditēta veikt šādus auditus) atzinums.

3.4. ZPI prasība un kritēriji datu centri un mākoņpakalpojumi

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Datu centri un mākoņpakalpojumi
Tehniskā specifikācija 1. Serveru energoefektivitāte

Ikvienam servera modelim datu centrā aktīvā stāvokļa efektivitātes rādītājiem jābūt vismaz tik lieliem, kā noradīts zemāk esošajā tabulā:

CPU ligzdas Torņserveris Statņserveris Asmeņserveri un vairākmezglu serveri
1 9.4 11.0 -
2 12.0 13.0 14.0
4 - 16.0 9.6

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz energoefektivitātes aprēķini katram servera modelim atbilstoši piemērojamiem standartiem. Tiek pieņemti arī citi kvalitātes marķējumu atbilstības noskaidrošanai veikti testu rezultāti, kas veikti pēc ekvivalentām metodēm.

2. Serveru, datu nesēju un tīkla aprīkojuma kalpošanas laika beigu pārvaldība

Kritērijs ir piemērojams kopā ar iepirkuma līguma izpildes noteikumiem 3.noteikumu.

Pretendentam jānodrošina aprīkojuma, kas sasniedzis kalpošanas laika beigas, atkalizmantošanas un pārstrādes pakalpojumi:

• aprīkojuma savākšana;

• konfidenciāla un droša datu dzēšana (ja vien to neveic Pasūtītājs);

• funkcionāla testēšana, apkope, remonts un uzlabošana;

• sagatavošana un marķēšana atkalizmantošanai;

• izjaukšana pārstrādes vai iznīcināšanas nolūkos.

Pretendentam jāsniedz informācija par sagatavotā aprīkojuma proporcionālo sadalījumu, kas sagatavots atkalizmantošanai vai pārstrādei.

Atkalizmantošanas, pārstrādes vai iznīcināšanas sagatavošanas darbiem jābūt veiktiem, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 24.7.2012., Nr. L 197, 38. lpp.) 8. pantu un VII un VIII pielikumu, un atbilstoši selektīvās apstrādes komponenšu sarakstam.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāsniedz detalizēta informācija par aprīkojuma savākšanas, datu drošības, funkcionālās testēšanas, sagatavošanas atkalizmantošanas, pārstrādes un iznīcināšanas darba kārtību.

3. IKT darba diapazoni – temperatūra un mitrums

Piemērojams gaisa dzesēšanai, ja datu centrs ir projektēts ekonomiskai un/vai brīvai dzesēšanai.

IKT aparatūrai jāspēj veikt darbu Komisijas Regulā (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) noteiktajos relatīvā mitruma un sausā termometra temperatūras diapazonos atbilstoši vismaz A2 ekspluatācijas apstākļu klasei.

Aprīkojumam jābūt testētam funkcionēšanai noteiktajos diapazonos vismaz 16 darba stundas. Testēšanai jābūt veiktai, lai atspoguļotu reālos darba apstākļus.

Piemērojams, ja tiek izmantota šķidruma dzesēšana

IKT aprīkojumam jāspēj veikt darbu ūdensapgādes temperatūru diapazonos atbilstoši iepirkumā norādītajai klasei.

Klase Galvenais dzesēšanas aprīkojums Papildu dzesēšanas aprīkojums Ūdensapgādes temperatūra
W2 Dzesinātājs/dzesēšanas tornis Ūdens puses ekonomaizers (ar sauso dzesētāju vai dzesēšanas torni) 2-27
W3 Dzesēšanas tornis Dzesinātājs 2-32

Avots: ASHRAE (2011)

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Ražotāja specifikācijai jābūt pievienotai par katru IKT aprīkojuma iekārtu.

Ražotājam jāapliecina, ka serveru modeļi ir testēti darbam pieļaujamajos diapazonos noteiktu stundu skaitu. Jāpievieno testēšanas specifikācija.

Tiek pieņemta CE marķējumam izmantotā informācija un testēšanas rezultāti.

4. Vides apstākļu monitorēšana

Pretendentam jāspēj demonstrēt, ka datu centra vides apstākļu kontroles infrastruktūra atbilst piemērojamiem standartiem un spēj mērīt:

• datortelpu temperatūras;

• gaisa ieplūdes temperatūru;

• gaisa izplūdes temperatūru;

• ailes auksto temperatūru (kur izmantojama);

• ailes karsto temperatūru (kur izmantojama);

• relatīvo mitrumu;

• ārējo relatīvo mitrumu;

• datortelpas relatīvo mitrumu;

• gaisa spiedienu zem pieejas grīdas (ja ir izbūvētā pieejas grīda);

• dzesēšanas šķidruma plūsmu (ja dzesēšanai izmanto šķidruma dzesēšanu).

Papildus jānorāda plānoto mērinstrumentu mērījumu precizitāte.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz plānotās monitorēšanas sistēmas tehniskais projekts un tehniskā specifikācija, kas atbilst piemērojamiem standartiem.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. Serveru dīkstāves jauda

Kritērijs ir izmantojams tikai kopā ar tehniskās specifikācijas kritēriju tehniskās specifikācijas 1. norādītajām prasībām, tiek piešķirti papildus punkti atkarībā no dīkstāves stāvokļa elektroenerģijas patēriņa.

Piemērojams tikai tad, ja produkta veids (t.i., torņserveris vai statņserveris, vienligzdas vai divligzdu serveris) un sistēmas raksturlielumi, kas ietekmē enerģijas patēriņu (t.i., CPU veiktspēja, serveris ar vai bez enerģijas padeves rezervi, atmiņa, datu nesēji) ir noteikti tehniskajā specifikācijā.

Papildu punkti tiks piešķirti serveriem un to komponentēm ar labākiem dīkstāves enerģijas patēriņa rādītājiem kā noteikts Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ).

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz dīkstāves enerģijas patēriņš katram servera modelim atbilstoši piemērojamiem standartiem vai ekvivalentu mērījumu metodoloģijai. Dīkstāves enerģijas patēriņam jāizpilda minimālās Komisijas Regula (ES) 2019/424 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ) prasības. Ja tiek piedāvātas dažādas servera modeļa konfigurācijas, tad ir jānorāda augstākās veiktspējas konfigurācijas rezultāti. Tiek pieņemti arī citi kvalitātes marķējumu atbilstības noskaidrošanai veikti testu rezultāti, kas veikti pēc ekvivalentām metodēm.

2. Serveru noslodze

Kritērijs iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse.

Punktus piešķir balstoties uz paredzamo gada vidējo serveru noslodzi, pamatojoties uz Pasūtītāja datu apstrādes prasībām. Punktus piešķir sekojošos diapazonos:

• >70% zemāk: 1.0 x punkti

• 40–70% zemāk: 0.8 x punkti

• 25–40% zemāk: 0.5 x punkti

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE:

Paredzētās noslodzes noteikšanai tiek izmantoti aprēķini, modelēšanas dati vai pierādījumi, kas sniegti atlases kritērijos.

3. Serveru kalpošanas laika beigu pārvaldība

Piemērojams kopā ar tehniskās specifikācijas kritēriju 2.norādījumu.

Punktus piešķir atkalizmantošanas un pārstrādes pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina atkalizmantošanai nepiemērotu iespiedshēmu plašu un kabeļu nošķirošanu un pārstrādi.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz apliecinājums/ sertifikāts par identificēto komponenšu pārstrādi.

4. Projektētā jaudas pielietojuma efektivitāte

Piemērojams, ja veic datu centra būvniecību vai pārbūvi un jau ir nosakāms IT aprīkojuma enerģijas patēriņš.

Punktus piešķir proporcionāli piedāvājumam ar vislabāko projektēto jaudas pielietojuma efektivitātes koeficientu (PUE – Power Usage Effectiveness) pie noteiktas IT slodzes un vides apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams, ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamiem standartiem.

5. Jaudas pielietojuma efektivitātes uzlabošanas potenciāls.

Piemērojams esošiem datu centriem, ja ir zināmi vēsturiskie jaudas pielietojuma efektivitātes rādītāji. Piemērojams arī servertelpām ar atsevišķu dzesēšanas infrastruktūru.

Punktus piešķir balstoties uz pretendentu aplēstajam jaudas pielietojuma efektivitātes potenciālam relatīvi Pasūtītāja vēsturiskajiem rādītājiem. Pretendentu aplēsēm jābūt balstītām uz vēsturisko IT infrastruktūras patēriņu un vides apstākļiem. PUE vērtību nosaka atbilstoši piemērojamiem standartiem.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz aprēķini, kuros redzams, ka PUE ir aprēķināts atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

6. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars

Iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse.

Pretendentiem pēc iespējas jāpalielina patērētās atjaunojamās enerģijas īpatsvars pakalpojuma nodrošināšanai. Punktus piešķir proporcionāli pretendentam ar visaugstāko atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru.

Patērētās elektroenerģijas un atjaunojamās enerģijas īpatsvara noteikšanas aprēķiniem jābūt veiktiem atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Atjaunojamās elektroenerģijas avotiem jāatbilst 2009/28/EC114 direktīvas definīcijai.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Jāiesniedz atjaunojamās enerģijas īpatsvara un kopējās elektroenerģijas piegādes un patēriņa dati, uz kuriem ir balstīti aprēķini.

7. Aukstumaģentu maisījuma globālās sasilšanas potenciāls

Pretendentiem punktus piešķir atbilstoši datu centra dzesēšanas sistēmā izmantoto aukstumaģentu globālās sasilšanas potenciāla (GSP) svērtajam vidējam rādītājam. Aprēķinus veic atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.  842/2006 IV pielikumam. Punktus piešķir sekojošos intervālos:

• x punkti – GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 0 līdz 10;

• 0.6x punkti – GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 11 līdz 150;

• 0.2x punkti – GSP vidējais svērtais rādītājs robežās no 151 līdz 750.

ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE. Pretendentam jāiesniedz globālās sasilšanas potenciāla vidējā svērtā rādītāja aprēķini atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 IV pielikumā aprakstītajai metodei, iekļaujot arī izmantoto aukstumaģentu tehnisko specifikāciju.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Serveru, datu nesēju un tīkla aprīkojuma galamērķa ziņošana

Līdz ko viss aprīkojums ir apstrādāts atkalizmantošanai, pārstrādei vai iznīcināšanai, Pasūtītājam jāiesniedz atskaite par inventāra stāvokli. Atskaitē jānorāda atkalizmantošanas un pārstrādes proporcionālo sadalījumu, un vai aprīkojums paliek ES vai tiek eksportēts.

Eiropas Savienībā pārstrādātam aprīkojumam un komponentēm pieņem šādus apstrādes pierādījumus:

• kompetentās valsts iestādes izsniegtu atļauju atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvas 2008/98 23. pantam, vai

• neatkarīgas trešās puses izsniegtu atbilstības shēmas sertifikātu, kas sagatavots atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

Ja aprīkojums un komponentes tiek eksportētas ārpus ES atkalizmantošanai vai pārstrādei, jāiesniedz sekojoša sūtījuma un apstrādes informācija:

• atkalizmantošanai paredzētā aprīkojuma sūtījuma informācija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 24.7.2012., Nr. L 197, 38. lpp.) VI pielikumam;

neatkarīgas trešās puses izsniegtu sertifikāciju par atbilstību EEIA prasībām noteiktām kritērijos vai arī piemērojamiem standartiem vai ekvivalentām tehniskajām prasības shēmām, ja EEIA tiek eksportēti apstrādei ārpus ES.

2. Jaudas pielietojuma efektivitātes ievades vērtību monitorēšana

Piemērojams kopā ar 4. un 5. piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju.

Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikgadējas atskaites, kurās norādīti gada vidējie un izdalīti pa mēnešiem datu centra kopējais enerģijas patēriņš un apakšrādītāji mehāniskajām un elektriskajām sistēmām un IT aprīkojumam.

3. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars

Iekļaujams, ja datu centru pārvalda trešā puse.

Datu centra pārvaldītājam jāiesniedz ikmēneša dati par iepirkto vai saražoto atjaunojamo elektroenerģiju. Salīdzināšanas nolūkos elektroenerģijas ražotājam arī jāiesniedz datu centra patērētās enerģijas uzskaite.

4. Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi

ZPI prasības un kritēriji ir noteikti pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem.

4.1. ZPI prasības un kritēriji pārtikas produktu piegādēm

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Pārtikas produktu (vai noteiktas pārtikas produktu grupas) iepirkums atbilstošs ZPI kritērijiem.
Tehniskās specifikācijas 1. PĀRTIKAS PRODUKTU ATBILSTĪBA

Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām ZPI prasību grupām:

1.1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE

1.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

un

1.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

vai

1.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;

vai

1.1.3. vismaz 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts.

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

1.2. VIDEI DRAUDZĪGA PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS PRODUKTI

Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot sezonalitāti;

vai

Transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot produktu piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (audzēšanas/ražošanas) vietas, jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

2. IEPIRKUMA DALĪŠANA DAĻĀS

Pārtikas produktu piegādes iepirkumu dala daļās. Lemjot par dalīšanu daļās, pasūtītājs ņem vērā arī iepirkuma apjomu un pasūtītājam pieejamos administratīvos resursus. Daļas veido, ņemot vērā vienu vai vairākas šādas pazīmes:

1.1. produktu izcelsmes veids (piemēram, dzīvnieku izcelsmes produkti, augu izcelsmes produkti, bakalejas produkti);

1.2. pārtikas produktu grupa (piemēram, piens un piena produktu, dārzeņi, augļi, ēdienu piedevas un dzērieni, eļļas) un līdzīgu produktu klāsts (piemēram, atsevišķa daļa pienam, raudzētiem piena produktiem un krējumam, atsevišķa daļa saldējumam, atsevišķa daļa sieriem un kausētiem sieriem), kuru piedāvā noteikts ražotāju vai piegādātāju loks;

1.3. iepakojuma veids;

1.4. uzglabāšanas vai transportēšanas noteikumi;

1.5. pārtikas produktu izcelsme (teritorija, ko raksturo noteikti klimatiskie apstākļi – piemēram, vienā daļā neapvieno eksotiskos augļus un sezonālos vietējos augļus);

1.6. pārtikas produktu sezonalitāte (piemēram, atsevišķās daļās izdala vasarā un rudenī pieejamos dārzeņus, augļus vai ogas).

Pasūtītājs augļu, ogu un dārzeņu piegādēm ievēro arī Zemkopības ministrijas izstrādātos vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendārus, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. Pārtikas produktu piegādes, iepirkumam izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu:

1.1. nosaka katra piedāvājuma izvērtēšanas kritērija īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu apmērā no piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju kopējās vērtības;

1.2. cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā;

2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam vērtē sekojošus ZPI kritērijus:

2.1. pārtikas produktu kvalitāte:

2.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vairāk kā 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vairāk kā 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vairāk kā 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

un

2.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

vai

2.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;

vai

2.1.3. vairāk kā 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts.

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

2.2. videi draudzīga piegāde un sezonāli produkti:

2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu piegāde veikta, ievērojot sezonalitāti;

vai

2.2.2.transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot produktu piegādei no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas vietas, ne loģistikas centra, noliktavas vai veikala, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

2.2.3. pārtikas produktu piegāde veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

3. Papildus punktus var piešķirt par:

3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA

Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA

Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.3 PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.4. AKVAKULTŪRAS UN JŪRAS PRODUKTI (ja attiecināms)

Akvakultūras un jūras produktu nozvejā un ražošanā ievērota ilgtspējīga prakse un metodes, kā noteikts attiecīgā ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras marķējumā.

Ja vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, pasūtītājs pārtikas produktu piegādes līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir lielāks to pārtikas produktu īpatsvars, vērtējot to sekojošā prioritārā kārtībā:

1. kuri atbilst bioloģiskās lauksaimniecības audzēšanas prasībām;

2. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām;

3. kurus paredzēts piegādāt noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Pārtikas produktu piegādes līgumā pasūtītājs paredz:

1.1. tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu, t.sk. nosakot atbildīgās personas par kontroli, izstrādājot iekšējās kontroles kritērijus, kā arī procedūras, kas jāveic piegādes izmaiņu saskaņošanai, un atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā;

1.2. pienākumu piegādātājam, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un/vai audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ar ražotāju un/vai audzētāju noslēgtu līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē;

1.3. tiesības pasūtītājam papildus piegādātāja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes;

1.4. pārtikas produktu sarakstu, norādot produktu ražotāju vai audzētāju un to izcelsmes valsti, kas izstrādāts atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām;

1.5. piegādātājs savlaicīgi informē un vienojas ar pasūtītāju par iespējamu piegādēs paredzētā produkcijas sortimenta maiņu, aizstājot tehniskajā specifikācijā iekļautos produktus ar jauniem ekvivalentiem (piem., vienu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt pret citu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu) vai kvalitatīvi labākiem produktiem (lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu var aizstāt ar bioloģiskajām prasībām atbilstošu produktu);

1.6. Pakalpojuma sniedzējam līguma darbības laikā jāuzkrāj un jāuzskaita rēķini, pavadzīmes un citi dokumenti, kas apliecina atbilstību iepirkuma dokumentos izvirzītajiem zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem;

1.7. Rēķini, pavadzīmes, citi dokumenti, un uzskaite jāuzrāda līguma slēdzējam pēc pieprasījuma.

2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā pārtikas produktu piegādes iepirkumu līgumu vai to kopiju pieejamību uz vietas iestādē, kurā notiek pārtikas produktu piegāde.

4.2. ZPI prasības un kritēriji ēdināšanas pakalpojumiem

ZPI prasību un kritēriju piemērošana ēdināšanas pakalpojumiem ir obligāta veicot iepirkumus, kur galvenais iepirkuma priekšmets un mērķis ir ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana, kas CPV klasifikatorā atpazīstama ar kādu no sekojošiem CPV kodiem: 55300000-3 Restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, 55500000-5 Ēdnīcu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.

Savukārt pakalpojumiem, kuru primārais mērķis nav ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana, piemēram, semināru organizēšanas pakalpojumi (CPV kods - 79951000-5), kuros kā atsevišķa komponente iespējama kafijas paužu un/vai ēdināšanas nodrošināšana, to ietvaros ZPI prasības un kritēriji pēc iespējas piemērojami brīvprātīgi.

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma priekšmets Ēdināšanas pakalpojumu iepirkums atbilstoši ZPI kritērijiem.
Tehniskās specifikācijas PĀRTIKAS PRODUKTU ATBILSTĪBA

Pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam paredz vismaz divas prasības no katras no zemāk uzskaitītajām divām ZPI prasību grupām:

1. PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTE

1.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

un

1.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

vai

1.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;

vai

1.1.3. vismaz 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts.

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

2. PIEGĀDE UN SEZONĀLI PĀRTIKAS PRODUKTI

Augļu, ogu un dārzeņu piegādes tiks veiktas, ievērojot sezonalitāti;

vai

transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22 decembra noteikumu Nr. 1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas vietas,) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Ēdināšanas pakalpojumu iepirkumam:

1. izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu:

1.1 nosaka katra piedāvājumu vērtēšanas kritērija īpatsvaru, bet ZPI kritērijiem kopā ne mazāk kā 35 procentu apmērā no piedāvājuma vērtēšanas kritēriju kopējās vērtības;

1.2 cenas vai izmaksu kritērijam pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā.

2. Lai novērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs papildus cenas vai izmaksu kritērijam vērtē sekojošus ZPI kritērijus:

2.1. pārtikas produktu kvalitāte:

2.1.1. a. Iegādājoties pienu un kefīru vairāk kā 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1. janvāra vairāk kā 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vairāk kā 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

un

2.1.1. b. Iegādājoties citas produktu grupas [X] procenti no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti (no noteiktas produktu grupas, pēc izvēles: piena produktiem (izņemot pienu un kefīru), gaļas produktiem, augļiem un dārzeņiem, vai konkrētu produktu saraksts, pēc izvēles: kartupeļi, liellopu gaļa, olas) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

vai

2.1.2. [X] procentiem no visas produktu masas vai vērtības vai X procenti [vai noteikta produktu grupa, piemēram, augļi, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, burkāni, āboli] jābūt ražotiem saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem;

vai

2.1.3. vairāk kā 45 procenti no noteiktas produktu grupas masas vai vērtības, piemēram, piena produkti, gaļas produkti, dārzeņi, vai konkrētu produktu saraksts, piemēram, kartupeļi, liellopu gaļa, olas, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, jāatbilst Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ko apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts sertifikāts.

Lai sasniegtu % īpatsvaru, pasūtītājs nosaka kalendāro un apjoma sadalījumu.

2.2. piegāde un sezonāli produkti:

2.2.1. augļu, ogu un dārzeņu produktu, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumos, piegāde veikta, ievērojot sezonalitāti;

vai

2.2.2. transportlīdzekļi, ko paredzēts izmantot ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām;

vai

2.2.3. ēdināšanas pakalpojumā izmantoto pārtikas produktu piegāde veikta noteiktā pasūtītāja paredzētā attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros.

Augļu, ogu un dārzeņu piegādēm jāievēro Zemkopības ministrijas izstrādātie vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāri, kuri publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē;

3. Papildu punktus var piešķirt par:

3.1. BIOLOĢISKĀ PĀRTIKA

Bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstoši produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.2. INTEGRĒTĀ RAŽOŠANA

Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.3. PĀRTIKAS KVALITĀTES SHĒMAS

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošo produktu apjoms, kas pārsniedz tehniskajā specifikācijā norādīto minimālo apjomu.

3.4. APRĪKOJUMS

Ja iekļauts ir arī aprīkojums, tad nepieciešams ievērot šādus kritērijus:

3.4.1. ledusskapjos un saldētavās, ko paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, nav ozona slāni noārdošās vielas (HCFC un HFC);

3.4.2. aprīkojums atbilst vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem energoefektivitātes standartiem, ja tādi pastāv, ES enerģijas patēriņa marķējums (A klase) vai līdzvērtīgs standarts;

3.4.3. aprīkojums ir efektīvs ūdens patēriņa ziņā saskaņā ar ES marķējumu (A klase) vai līdzvērtīgu standartu.

3.5. TĪRĪŠANAS LĪDZEKĻI (ja attiecināms)

Tīrīšanas līdzekļi, kurus paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, atbilst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu izveidotajiem ES ekomarķējuma kritērijiem tīrīšanas līdzekļiem.

3.6. VIDES PĀRVALDĪBAS SISTĒMA (VPS)

Papildus punkti tiek piešķirti par vides pārvaldības sistēmu (VPS) ēdināšanas pakalpojumiem.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Ēdināšanas pakalpojumu līgumā pasūtītājs paredz:

1.1. tehniskajā specifikācijā un vērtēšanas kritērijos noteikto prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par līguma prasību neizpildīšanu līguma darbības laikā;

1.2. pienākumu pretendentam, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu ražotājs vai audzētājs, attiecībā uz produktiem, kuri atbilst minētajām prasībām, iesniegt pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju, un ar ražotāju (audzētāju) noslēgtu līgumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju katra konkrētā pārtikas produktu piegādes līguma izpildē;

1.3. pasūtītāja tiesības papildus pakalpojuma sniedzēja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes;

1.4. pakalpojuma sniedzēja pienākumu iesniegt vienas nedēļas ēdienkarti ar pilnas uzturvērtības aprēķiniem un kalkulāciju, kā arī tehnoloģiskās kartes; Šāda prasība nav attiecināma uz ēdināšanas pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš ir 3 mēneši vai mazāk vai kurus noslēdz par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu atsevišķu pasākumu (tai skaitā konferenču, semināru, pieredzes apmaiņas braucienu) ietvaros.

1.5. pakalpojumu sniedzēja pienākumu iesniegt ēdināšanas pakalpojumam izmantoto galveno pārtikas pamatproduktu sarakstu, norādot produktu ražotāju vai audzētāju un to izcelsmes valsti, atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām.

1.6. pārtika un dzērieni jāpasniedz, lietojot atkārtoti izmantojamus galda piederumus, traukus un galdautus vai no atjaunojamām izejvielām ražotus galda piederumus, traukus vai izbraukuma ēdināšanas piederumus.

1.7. atkritumus, kas radīsies, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, pretendents savāks atsevišķi saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ietver [norādiet konkrētas atkritumu frakcijas, kas jāsavāc atsevišķi atbilstoši vietējiem administratīvajiem noteikumiem] frakcijas.

2. Pasūtītājs nodrošina noslēgtā ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas iepirkuma līguma vai tā kopijas pieejamību uz vietas iestādē, kurā tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi.

5. Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi

ZPI prasības un kritēriji aptver 5 tīrīšanas līdzekļu grupas (cieto virsmu tīrīšanas līdzekļi, mazgāšanas un skalošanas līdzekļi trauku mazgājamām mašīnām, līdzekļi trauku mazgāšanai ar rokām, veļas mazgāšanas līdzekļi un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītāji veļas mazgājamām mašīnām, un saimniecības precēm), kā arī tīrīšanas pakalpojumus.

Prasībās un kritērijos galvenā uzmanība pievērsta būtiskai ietekmei uz vidi, kas saistīta ar dažu bīstamu vielu izmantošanu, produktu pareizai dozēšanai un iepakojumam.

5.1. ZPI prasības un kritēriji cieto virsmu tīrīšanas līdzekļiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgu cieto virsmu tīrīšanas līdzekļi (t.sk. universālie tīrīšanas līdzekļi, virtuves virsmu, logu stiklu un sanitāro mezglu tīrīšanas līdzekļi).
Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS

1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)1 attiecībā uz aizliegtām vielām, kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

1.2. Produkts, kas iepakots aerosolā, nedrīkst saturēt propelentus.

2. PRODUKTA MARĶĒJUMA PRASĪBAS

Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

3. IEPAKOJUMA PRASĪBAS

Produktiem iepakojumā ar dozatoru jābūt pārdošanā kā atkārtotai uzpildīšanai paredzētas sistēmas daļai.

5.2. ZPI prasības un kritēriji līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma priekšmets Trauku mazgāšanai ar rokām paredzēti videi draudzīgi līdzekļi.
Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS

Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)2 attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

2. MARĶĒJUMA PRASĪBAS

Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

5.3. ZPI prasības un kritēriji veļas mazgāšanas līdzekļiem un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītājiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgi veļas mazgāšanas līdzekļi un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītāji.
Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS

1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)3 attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu sarakstā nedrīkst iekļaut fosfātus.

2. DOZĒŠANAS PRASĪBAS

2.1 Ieteicamā deva normāli netīru tekstilizstrādājumu (augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi, krāsām droši veļas mazgāšanas līdzekļi) un viegli netīru tekstilizstrādājumu (zemas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi) mazgāšanai ūdenī ar cietību 2,5 mmol CaCO3/l (vidēji cietā ūdenī) nepārsniedz attiecīgi šādas robežvērtības:

2.1.1.augstas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi – 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi);

2.1.2 krāsām droši mazgāšanas līdzekļi – 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi);

2.1.3. zemas efektivitātes veļas mazgāšanas līdzekļi – 17,0 g/kg mazgājamās veļas (pulveri/tabletes) vai 17,0 ml/kg mazgājamās veļas (šķidrumi).

Ja piemēro ieteikumus priekšmazgāšanai un turpmākai mazgāšanai, kopējā ieteicamā deva (priekšmazgāšanai un turpmākai mazgāšanai) atbilst maksimālajai devai.

3. MARĶĒJUMA PRASĪBAS

Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi Attiecībā uz veļas mazgāšanas līdzekļiem jāsniedz informācija par ieteicamo mazgāšanas temperatūru.

5.4. ZPI prasības un kritēriji mazgāšanas līdzekļiem un skalošanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Trauku mazgājamām mašīnām paredzēti videi draudzīgi mazgāšanas līdzekļi un skalošanas līdzekļi.
Tehniskās specifikācijas 1. ĶĪMISKĀS PRASĪBAS

1.1. Produktiem ir jāatbilst ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)4 attiecībā uz aizliegtām vielām kuras nedrīkst būt iekļautas produkta sastāvā nekādā koncentrācijā, vai ierobežota lietojuma vielām, kur nedrīkst būt pārsniegta norādītā koncentrācija (4. kritērijs), un toksicitāti ūdens organismiem (1.kritērijs).

1.2. Produkta etiķetē, drošības datu lapā (DDL) un citās attiecīgās tehnisko datu lapās norādīto sastāvdaļu sarakstā nedrīkst iekļaut šādas sastāvdaļas: fosfāti.

2. MARĶĒJUMA UN IEPAKOJUMA PRASĪBAS

2.1. Visi produkti jāpiegādā ar precīziem norādījumiem par dozēšanu.

2.2. Kartona iepakojuma sastāvā ir ≥ 80 procenti reciklētu materiālu.

5.5. ZPI prasības un kritēriji saimniecības precēm

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgas roku ziepes, higiēnas papīrs.
Tehniskās specifikācijas 1. ROKU ZIEPES

 (prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais produkts)

Vismaz (ieteicams – 70) % pēc pirkuma apjoma no visām roku ziepēm, kuras pretendentam ir jāpiegādā Pasūtītājam līguma ietvaros, ir jāatbilst ES ekomarķējuma tehniskajām prasībām attiecībā uz noskalojamiem kosmētikas līdzekļiem.

2. HIGIĒNAS PAPĪRS

(prasība tiek piemērota, ja tiek iepirkts attiecīgais produkts)

Visām salvešpapīra precēm, kuras pretendentam ir jāpiegādā Pasūtītājam līguma ietvaros, ir jāatbilst tehniskajām prasībām, kas paredzētas piemērojamos standartos.

5.6. ZPI prasības un kritēriji tīrīšanas pakalpojumiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgi tīrīšanas pakalpojumi.
Tehniskās specifikācijas 1. PRASĪBAS TĪRĪŠANAS UN MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻIEM UN PIEDERUMIEM

Tīrīšanas līdzekļiem, ko izmanto uzņēmumi, kas sniedz tīrīšanas pakalpojumus, jāatbilst attiecīgajiem ZPI kritērijiem par izmantojamajiem tīrīšanas līdzekļiem.

Līguma izpildes noteikumi

(attiecas uz līgumiem, kas noslēgti par regulāru telpu uzkopšanu un līguma darbības termiņš pārsniedz 6 mēnešus)

1. PĀRSKATS PAR VIDES VADĪBAS SISTĒMU

Pēc pirmajiem sešiem līguma darbības mēnešiem un vēlāk katra līguma darbības gada beigās piegādātājam jāiesniedz pārskats, norādot izmantoto tīrīšanas līdzekļu nosaukumus un daudzumu. Attiecībā uz produktiem, kas nav minēti sākotnējā piedāvājumā, piegādātājs iesniedz vajadzīgos pierādījumus par atbilstību tehniskajām specifikācijām.

2. PERSONĀLS UN DARBA ORGANIZĀCIJA

Visam tīrīšanas pakalpojumu sniegšanā nodarbinātajam personālam jānodrošina regulāra kvalifikācijas celšana tādu darbu veikšanā, kas saistīti ar līguma priekšmetu. Kvalifikācijas celšanas pasākumiem jāaptver apmācības par tīrīšanas līdzekļiem, metodēm, aprīkojumu un izmantojamām ierīcēm, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi un veselības, drošības un vides aizsardzības aspekti.

6. Iekštelpu apgaismojums

Prasības un kritēriji attiecas uz iekštelpu apgaismojuma iepirkumiem. Attiecībā uz šīm prasībām un kritērijiem iekštelpu apgaismojums ir lampas, apgaismes iekārtas (apgaismes armatūra) un apgaismes vadības ierīces, kas atrodas ēku iekštelpās. Kritēriji neattiecas uz dažādiem īpaša apgaismojuma veidiem (piemēram, krāsainu apgaismojumu, vitrīnu, skatuves, reklāmas u.tml. apgaismojumu). Atkarībā no iepirkuma mērķiem, tiek piedāvāti trīs dažādi kritēriju kopumi:

a) resursus taupošu un energoefektīvu lampu iegādei;

b) jauna apgaismojuma sistēmas projektēšanai vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai;

c) uzstādīšanas darbam.

Ar terminu "lampa" šeit apvienota spuldze, diode un gaismeklis.

6.1. ZPI prasības un kritēriji lampām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Resursus taupošas un energoefektīvas lampas
Tehniskās specifikācijas 1. GAISMAS ATDEVE

1.1. Nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā.

Lampas tips Attiecīgā enerģijas klase
Pārējās lampas, tostarp LED un gāzizlādes lampas A+

Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija.

1.2. Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā turpmāk.

Lampas tips Attiecīgā enerģijas klase
Visas lampas ar krāsu atveidojuma koeficientu Ra>=90 (ja tas ir nepieciešams ēkā veicamajai darbībai) B
Pārējās lampas A

Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija

2. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS

Lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, un nomaiņas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks par L90B50 pie 50 000 h vai L80B50 pie 100 000h.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS

Papildus punktus piešķir, ja lampas ekspluatācijas laiks ir lielāks nekā L90B50 pie 50 000h vai L80 B50 pie 100 000h.

6.2. ZPI prasības un kritēriji iekštelpu apgaismojuma projektam

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas PI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Resursus taupošs un energoefektīvs projekts jaunām apgaismojuma sistēmām vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai
Tehniskās specifikācijas 1. APGAISMOJUMA ĪPATNĒJĀ JAUDA

Ja apgaismojumu paredzēts uzstādīt visā ēkā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda visā ēkā, dalot ar kopējo platību, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

Ēkas tips Apgaismojuma īpatnējā jauda, (W/m2)
Autostāvvieta 2,5
Tiesa 14
Izstāžu zāle, muzejs 9
Ugunsdzēsēju depo 12
Tālākizglītība 13
Slimnīca 12
Bibliotēka 12
Birojs (galvenokārt nodalītā tipa) 13
Birojs (galvenokārt atvērtais plānojums) 11
Policijas iecirknis 14
Pasta nodaļa 14
Cietums 9
Sabiedriska zāle 9
Dzīvojamās telpas 11
Dzīvojamās telpas (tikai kopējās) 6
Skola 8
Sporta centrs 9
Pašvaldības ēka 13

2. APGAISMOJUMA NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA

Ja apgaismojumu uzstāda individuālā vietā vai ēkas daļā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda šajā vietā, dalot ar kopējo platību un ar tās apgaismotību, kas izteikta 100 luksu vienībās, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

Telpas veids Apgaismojuma normalizētā īpatnējā jauda
(W/m2/100 lx)

 

Guļamistabas 7,5
Ēdnīcas 3,5
Autostāvvietas 2,2
Kustības telpas, tostarp lifti, kāpņu telpas 3,2
Konferenču telpas 2,8
Sporta zāles 2,8
Vestibili 2,8
Slimnīcu palātas un procedūru telpas 4
Virtuves (mājsaimniecību) 5
Virtuves (restorānu) 2,8
Laboratorijas 2,8
Bibliotēkas 3,2
Atpūtas telpas — lielas 6
Atpūtas telpas — mazas 7,5
Biroji (atvērtais plānojums) 2,3
Biroji (nodalītā tipa) 3
Rūpnīcu telpas 3,2
Pasta telpas/vadības pultis 3,2
Cietumu kameras 4
Reģistrācijas vieta (piem., slimnīcā/viesnīcā) 4
Tualetes, vannas istabas 5
Mazumtirdzniecības telpas 3,5
Mācību telpas 2,3
Noliktavas 3,2
Uzgaidāmās telpas 3,2

3. APGAISMES VADĪBAS IERĪČU PROJEKTĒŠANA UN UZSTĀDĪŠANA

3.1. Reti apmeklētās telpās apgaismojums jākontrolē ar kustību sensoru, kas izslēdz apgaismojumu pēc tam, kad telpa ir tukša, ja vien nav apdraudēta drošība vai drošums.

3.2. Apgaismojums telpās, kas nav aizņemtas naktīs vai nedēļas nogalēs un kur var nejauši atstāt apgaismojumu, jāaprīko ar laika relejiem vai kustību sensoru, lai apgaismojums izslēgtos pēc tam, kad telpa ir tukša naktīs vai nedēļas nogalēs.

3.3. Apgaismojuma vadībai telpās ar sānu logiem jābūt sadalītai tā, lai apgaismojuma rindas, kas ir paralēli tuvāk logam, varētu izslēgt atsevišķi.

3.4. Apgaismojumam birojos, konferenču telpās, skolu klašu telpās un laboratorijās jābūt ierīkotiem pieejamiem slēdžiem, ko var izmantot telpu iemītnieki un kas atrodas ērtās vietās.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. APGAISMOJUMS AR REGULĒJAMU APGAISMES INTENSITĀTI

Papildu punktus par telpām, kurās būtu ieteicama gaismas intensitātes regulēšana (neskaitot birojus, konferenču telpas, klašu telpas un laboratorijas, kurās apgaismojuma intensitātes regulēšana ir nepieciešama), piešķir atbilstīgi kopējai regulējamā apgaismojuma jaudas procentuālajai attiecībai šādās telpās, kurās iespējams regulēt apgaismojuma intensitāti. Lai to varētu uzskatīt par apgaismojumu ar regulējamu apgaismes intensitāti, apgaismojumam jābūt regulējamam automātiski, lai apgaismes ierīču ekspluatācijas sākumā, kad lampas un apgaismes ierīces ir tīras un spožas, apgaismojumam var regulēt intensitāti tā, lai nodrošinātu nepieciešamo vienmērīgo un nežilbinošo apgaismotību. Ja telpā ir pieejama dienasgaisma, jāierīko automātiskās vadības ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu.

2. APGAISMOJUMS, KAS NEMIRGO

Papildus punktus piešķir, ja apgaismojumam ir veikti apgaismojuma mirgošanas (flickering) testi, kas apliecina lampas nemirgošanu tās darbības laikā.

3. APGAISMOJUMA ĪPATNĒJĀ UN NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA

Papildu punktus piešķir, ja īpatnējā jauda ir mazāka par 90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas iepriekš tabulā 1. punkta prasībā vai ja normalizētā īpatnējā jauda ir mazāka par 90 procenti no tām vērtībām, kas norādītas iepriekš tabulā 2.punkta prasībā.

6.3. ZPI prasības un kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Jaunu apgaismojuma sistēmu resursus taupoša un energoefektīva uzstādīšana vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija
Tehniskās specifikācijas 1. NEPIECIEŠAMIE NORĀDĪJUMI

Piegādātājs attiecībā uz jaunām vai renovētām apgaismojuma sistēmām iesniedz šādus norādījumus:

1.1. apgaismes iekārtu montāžas/uzstādīšanas instrukcijas norādījumus aizliegts izjaukt bez saskaņošanas ar ražotāju vai pieaicinot apmācītu/ kvalificētu speciālistu;

1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nepalielinot norādīto īpatnējo jaudu, tikai gadījumos, kad lampas nomaiņa ir piemērota nekvalificētai personai, vai arī norādes par kvalificētas/apmācītas personas iesaisti pretējā gadījumā;

1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības ierīces, ar norādījumu, ka bez ražotāja atļaujas aizliegts atvērt korpusu;

1.4. norādījumus kustības sensoriem, kā regulēt to jutību un laika aizturi, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas;

1.5. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt, piemēram, ņemot vērā izmaiņas telpas izkārtojumā;

1.6. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas.

2. VIDES AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība".

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Piegādātājs nodrošina, lai jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas un vadības iekārtas darbojas pareizi un neizmanto vairāk enerģijas, nekā tas ir nepieciešams.

1.1. kustības sensoru jutību un laika aizturi iestata noteiktā līmenī, kas atbilst iemītnieku vajadzībām un nevajadzīgi nepatērē enerģiju;

1.2. Pārbauda, vai kustības sensori darbojas pareizi un ir pietiekami jutīgi, lai uztvertu iemītnieku parastu kustību;

1.3. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienasgaismu, kalibrē tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma ir pietiekama;

1.4. Apgaismojuma intensitātes regulatoru kalibrē tā, lai tas uzturētu telpā nepieciešamā apgaismojuma dienasgaismas un elektriskās gaismas kombinētu līmeni;

1.5. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus, lai nodrošinātu iemītnieku vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas;

2. Ja pēc telpas lietošanas uzsākšanas apgaismes vadības ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām, Piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības ierīces, lai tās atbilstu.

3. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums (tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā projektā.

7. Ielu apgaismojums un satiksmes signāli

Ielu apgaismojums ir stacionāras apgaismes ierīces, kas diennakts tumšajās stundās paredzētas labas redzamības nodrošināšanai sabiedriskā transporta zonās, lai veicinātu satiksmes drošību, transporta plūsmu un sabiedrības drošību. Tas ietver gājēju ceļu un veloceliņu funkcionālo apgaismojumu, kā arī ielas un apdzīvotu vietu publiskā lietojumā esošu ceļu braucamās daļas apgaismojumu. Uz ielu apgaismojumu nav attiecināms tuneļu apgaismojums, privāto autostāvvietu apgaismojums, komerciālo vai rūpniecisko āra apgaismojums, sporta laukumu apgaismojums vai dekoratīvās apgaismes iekārta.

Satiksmes signāli ir sarkanas, dzeltenas un zaļas signālgaismas, kas ietvertas apaļos 200 mm un 300 mm korpusos un kas paredzētas ceļu satiksmei (neattiecas uz pārvietojamām signālgaismām).

Prasības un kritēriji saistīti ar ielu apgaismojuma un satiksmes signālu darbību, bet nav attiecināmi uz stabiem, būvniecības stiprinājumiem vai cita veida balstiem un izmantojamām nostiprināšanas ierīcēm.

7.1. ZPI prasības un kritēriji ielu apgaismojuma aprīkojumam

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Augstas efektivitātes apgaismojuma aprīkojums (lampas, droseles, apgaismes ierīces)
Tehniskās specifikācijas 1. GAISMEKĻU EFEKTIVITĀTE

Pretendents nodrošina apgaismojuma sistēmas, kurām kā gaismas avots kalpo gaismas diodes.

Uzstādāmo apgaismes ierīču gaismekļu efektivitāte ir augstāka par 137 lm/W.

Piemēro, ja pašreizējā apgaismes ierīcē gaismas avotus vai gaismekļus aizstās un netiks veikta pārveidošana.

2. DIMMĒŠANAS IESPĒJAS

Pretendenta piedāvātajiem gaismekļiem ir jābūt saderīgiem ar aptumšošanas funkciju.

3. JAUDAS KOEFICIENTS

Uzstādāmā LED gaismekļa jaudas koeficients ir ≥ 0,92.

4. RAŽOJUMU EKSPLUATĀCIJAS LAIKS, REZERVES DAĻAS UN GARANTIJA

Jebkuriem gaismas avotiem, kuru pamatā ir gaismas diodes, kalpošanas laiks ir vismaz 100 000h (L90B10) pie 25°C.

Uz LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme, attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas datuma.

Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā oriģinālajām daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst izmantot ekvivalentam rezerves daļas, kas veic tādu pašu funkciju tādā pašā vai augstākā veiktspējas līmenī.

5. GAISMEKĻA AIZSARDZĪBAS KLASE

Gaismekļiem uz M un C klases ceļiem jābūt aprīkotiem ar optisko sistēmu, kuras gaismekļa aizsardzības klase ir vismaz IP65. P klases ceļu gaismekļu aizsardzības klase ir IP55 vai augstāka atkarībā no vietējiem apstākļiem.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1.UZLABOTA GAISMEKĻU KVALITĀTE Punktu skaitu līdz X piešķir pretendentiem, kas spēj nodrošināt gaismas avotus vai gaismekļus, kuri pārsniedz tehniskajā specifikācijā noteikto obligāto gaismekļu efektivitāti.

7.2. ZPI prasības un kritēriji ielu apgaismojuma projektam

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Resursus taupošs un energoefektīvs projekts jaunām apgaismojuma sistēmām vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai
Tehniskās specifikācijas 1. MAKSIMĀLAIS ENERGOEFEKTIVITĀTES RĀDĪTĀJS

1.1. Ja satiksmes maršrutam (M vai C klase) paredzēts izstrādāt jaunu apgaismojuma sistēmu, maksimālais energoefektivitātes rādītājs, ko iegūst, ja sistēmas vidējo jaudu izdala ar nepieciešamo ceļa virsmas spilgtumu un apgaismojamo laukumu, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

Lampas jauda, (W) Maksimālais energoefektivitātes rādītājs, (W/cd/m2 · m2)
W ≤ 55 0,974
55 < W ≤ 155 0,824
155 < W 0,674

1.2. Ja jaunu apgaismojuma sistēmu paredzēts izstrādāt pretrunīgai zonai, piemēram, ceļu krustojumam, iepirkšanās ielai vai dzīvojamās zonas ielai, kājceliņam vai veloceliņam (CE vai S klase), nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.

Nepieciešamā apgaismotība, (luksi) Maksimālais energoefektivitātes rādītājs, (W/lx· m2)
E ≤ 15 luksi 0,054
E > 15 luksi 0,044
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. Ja paredzēts izstrādāt jaunu apgaismojuma sistēmu, papildu punktus piešķir, ja energoefektivitātes rādītāji ir mazāki par 90 procenti no tiem, kas sniegti iepriekš atbilstošajās tabulās 1.1. un 1.2. punktā norādītajās prasībās.

2. Ja gaismas intensitātes regulēšana ir nepieciešama un/vai ieteicama, papildu punktus piešķir atbilstīgi gaismas intensitātes regulēšanas procentuālajai attiecībai pret lampas jaudu.

Piezīme. Droseļu ar apgaismojuma regulatoru izmantošana ir atkarīga no atrašanās vietas un citiem aspektiem, piemēram, apkārtējās gaismas līmeņa.

7.3. ZPI prasības un kritēriji ielu apgaismojuma uzstādīšanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un pamatkritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Jaunu apgaismojuma sistēmu resursus taupoša un energoefektīva uzstādīšana vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija
Tehniskās specifikācijas 1. NEPIECIEŠAMIE NORĀDĪJUMI

Piegādātājs jaunu vai renovētu apgaismojuma sistēmu uzstādīšanai iesniedz šādus norādījumus:

1.1. apgaismes iekārtu izjaukšanas norādījumus;

1.2. norādījumus lampu nomaiņai un norādījumus, kuras lampas var izmantot apgaismes iekārtās, nesamazinot norādīto energoefektivitāti;

1.3. norādījumus, kā lietot un uzturēt apgaismes vadības ierīces;

1.4. norādījumus vadības ierīcēm, kas reaģē uz dienasgaismu, kā tās atkārtoti kalibrēt un regulēt;

2. norādījumus laika relejiem, kā regulēt izslēgšanas laiku, un ieteikumus, kā to labāk darīt, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Piegādātājs nodrošina, lai jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas un vadības iekārtas darbojas pareizi un neizmanto vairāk enerģijas, nekā tas ir nepieciešams.

1.1. Vadības ierīces, kas reaģē uz dienas gaismu, jākalibrē tā, lai tās izslēdz apgaismojumu, kad dienasgaisma ir pietiekama.

1.2. Laika relejiem iestata atbilstošus izslēgšanās laikus, lai nodrošinātu vizuālās vajadzības bez pārmērīgas enerģijas patēriņa palielināšanas.

Ja pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā apgaismes vadības ierīces šķietami neatbilst iepriekšminētajām prasībām, piegādātājs noregulē un/vai atkārtoti kalibrē vadības ierīces, lai tās atbilstu.

2. Piegādātājs nodrošina, lai apgaismojuma aprīkojums (tostarp lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces) tiktu uzstādīts tieši tā, kā norādīts sākotnējā projektā.

3. Piegādātājs veic atbilstošus apkārtējās vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu un reģenerētu atkritumus, kas radušies jaunas vai renovētas apgaismojuma sistēmas uzstādīšanas laikā. Visas izlietotās lampas, apgaismes iekārtas un apgaismes vadības ierīces jāsašķiro un jānosūta reģenerēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība".

7.4. ZPI prasības satiksmes signāliem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības
Iepirkuma līguma priekšmets Energoefektīvu satiksmes signālu iegāde
Tehniskās specifikācijas 1. PATĒRĒTĀ JAUDA

Ja pasūtītājs uzstāda jaunus vai modernizē tehnoloģiski novecojušus satiksmes signālus, signālu moduļu patērētā jauda nepārsniedz zemāk norādītās vērtības.

Moduļa tips Ekspluatācijas jauda, (25 oC temperatūrā)
300 mm sarkans aplis 10
200 mm sarkans aplis 8
300 mm sarkana bulta 9
300 mm dzeltens aplis 10
200 mm dzeltens aplis 8
300 mm dzeltena bulta 9
300 mm zaļš aplis 12
200 mm zaļš aplis 9
300 mm zaļa bulta 9

Tabulā iepriekš norādītās jaudas prasības attiecas uz atsevišķu moduli, nevis visu luksoforu. Šīs vērtības ietver lampas padeves ķēdes enerģijas patēriņu.

2. KALPOŠANAS LAIKS UN REZERVES DAĻAS

LED gaismas avotu aprēķinātais kalpošanas laiks 25 °C temperatūrā:

• L96 — 6000 stundu;

• L70 — 50 000 stundu (prognozēts);

• L0C0 — 3000 stundu vai C10 — 6000 stundu;

• C50 — 50 000 stundu (prognozēts).

Uz tādu LED moduļu remontu vai attiecīgu rezerves daļu nodrošināšanu, kuriem rodas pēkšņa darbības kļūme, attiecas garantija, kura ilgst piecus gadus no uzstādīšanas datuma. Rezerves daļām jābūt tādām pašām kā oriģinālajām daļām, taču, ja tas nav iespējams, drīkst izmantot ekvivalentas rezerves daļas, kas veic tādu pašu funkciju tādā pašā vai augstākā veiktspējas līmenī.

3. APRITES CIKLA IZMAKSAS

Aprites cikla izmaksas aprēķinam (ja tas tiek noteikts kā piedāvājuma izvēles kritērijs), pretendentam jāiesniedz šāda informācija, pamatojoties uz iepirkuma veicēja noteiktajām specifikācijām:

• laikposms, kurā spuldzēm piemēro garantiju pēkšņas darbības kļūmes gadījumos;

• aprēķinātais lampas ekspluatācijas laiks (t. i., laiks, kad lampas gaismas plūsma, kā paredzēts, samazināsies līdz 70 % no sākotnējās gaismas plūsmas);

• lampu iegādes izmaksas (sākumā un attiecībā uz jebkādu nepieciešamu nomaiņu noteiktajā laikposmā);

• jebkādu palīgierīču iegādes izmaksas;

• jebkādu stabu, pamatu un jaunu elektrisko savienojumu iegādes izmaksas;

• uzstādīšanas izmaksas (darba stundas reizina ar darba izmaksu likmēm un pieskaita jebkādas izmaksas par pacelšanas ierīcēm utt.).

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. APRITES CIKLA IZMAKSAS

(ja tiek noteikta 3. TS prasība)

Maksimāli X punktus piešķir pretendentam, kura piedāvājumā norādītas zemākās aprites cikla izmaksas. Citiem pretendentiem punktus piešķir proporcionāli to norādītajām aprites cikla izmaksām salīdzinājumā ar zemākajām izmaksām, izmantojot šādu formulu:

zemākās AC izmaksas  × Maksimālais punktu skaits
attiecīgā piedāvājuma AC izmaksas
2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 20. jūnija
noteikumiem Nr. 353
Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu, citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā

(Pielikums MK 08.09.2020. noteikumu Nr. 568 redakcijā)

Būvdarbi un preču un pakalpojumu grupas, kurām noteiktas ZPI prasības un kritēriji

1. Biroja ēku projektēšana, būvdarbiem un apsaimniekošana

2. Ceļu būve un satiksmes zīmes

3. Ūdens sildītāji siltuma ražošanai

4. Dārzkopības produkti un pakalpojumi

5. Elektroenerģija

6. Klozetpodi un pisuāri

7. Koģenerācijas iekārtas

8. Mēbeles

9. Notekūdeņu infrastruktūra

10. Sienu paneļi

11. Izlietnes krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums

12. Tekstilpreces

13. Transports

14. Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas (veselības aprūpes EEI)

15. Atpūtas un sporta infrastruktūra

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

ZPI prasības un kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu un citu augstākminēto preču un pakalpojumu grupu ZPI

1. Biroja ēku projektēšana, būvdarbiem un apsaimniekošana

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" pielikumu, biroja ēkas definētas kā "ēkas un telpu grupas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīvajiem mērķiem, tai skaitā bankas, pasta nodaļas, pašvaldību iestādes, valsts pārvaldes iestādes, uzņēmumu, iestāžu un citu organizāciju ēkas un telpu grupas, kā arī konferenču un kongresu centri, tiesu un parlamenta ēkas un telpu grupas".

ZPI prasības un kritēriji iedalīti septiņās atsevišķās grupās atbilstoši noteiktiem būvniecības projekta realizācijas posmiem (A-G).

A. ZPI prasības un kritēriji projektēŠANAS SAGATAVOŠANAI

B. ZPI prasības un kritēriji projektēŠANAI

C. ZPI prasības un kritēriji BŪVDARBIEM

D. ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbiem

E. ZPI prasības energosistēmu uzstādīšanai un energopakalpojumu piegādei

F. ZPI prasības un kritēriji ēkas apsaimniekošanaI

G. ZPI prasības un kritēriji APVIENOTO PROJEKTĒŠANAS UN BŪVDARBU IEPIRKUMIEM

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Jaunas biroju ēkas būvniecība atbilstoši energoefektivitātes un labu ekoloģisko raksturlielumu standartiem

vai

Esošas biroju ēkas nozīmīga atjaunošana atbilstoši augtiem energoefektivitātes un labu ekoloģisko raksturlielumu standartiem

A. ZPI prasības un kritēriji projektēšanas sagatavošanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji A1. ARHITEKTA/ PROJEKTĒTĀJA PIEREDZE

Arhitekts/projektētājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze paaugstinātas energoefektivitātes ēku projektēšanā;

2) pieredze tādu būvdarbu projektēšanas līgumu vadībā, kas ir atbilduši klientu izvirzītajām ekoloģisko raksturlielumu prasībām vai tās pārsnieguši;

3) pieredze vides tehnoloģiju un /vai konstruktīvu inovāciju veiksmīgā identificēšanā un realizācijas vadībā, kas nepieciešama ekoloģisko raksturlielumu un kvalitātes uzlabošanai;

4) iesaiste vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju finansiālajā novērtējumā projektu realizācijas ietvaros.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi A2. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Iepirkuma līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

B. ZPI prasības un kritēriji projektēšanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskā specifikācija B1. ĒKAS PATĒRĒTĀS ENERĢIJAS IZMAKSU OPTIMALITĀTE

Jaunbūvju, atjaunošanas vai pārbūves projektiem izmaksu ziņā optimālu primārās enerģijas patēriņa pieprasījumu biroju ēkai izsaka kWh/m2 un aprēķina pēc metodikas, kas norādīta Komisijas Deleģētajā 2012. gada 16. janvāra Regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem.

B2. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Ieteicams lampu un apgaismes projektu iepirkumā izmantot ZPI kritērijus iekštelpu apgaismojumam. Bez tam, lietotājiem jāspēj kontrolēt vai veikt labojumus apgaismošanas sistēmu funkcionēšanu ēkas zonās vai telpās.

B3. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Tiek uzstādīta un ekspluatēta ēkas vadības sistēma (BMS), kurā tiek ietverta arī energopārvaldības sistēma un ēkas enerģijas monitoringa sistēma (EMS).

Lietotāja saskarne nodrošina, ka ēkas lietotāji un apsaimniekotāji bez nozīmīgas apmācības var analizēt un lejupielādēt informāciju par enerģijas izmantojumu ēkā.

Ēkas energoefektivitātes pamatparametriem, ko sistēma var kontrolēt (t.i., apgaismojumam, apsildei, dzesēšanai), ir jābūt ērti regulējamiem.

B4. MAZOGLEKĻA VAI BEZOGLEKĻA ENERĢIJAS AVOTI

Ja ēka ir izvietota vietā, kur ir iespējams pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, ēkas energosistēmas projektē tā, lai būtu iespējams pieslēgties šai infrastruktūrai.

Augsti efektīva sistēma energoefektivitātes kontekstā ir:

1) centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā;2) jebkurš siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kas ievērojami samazina primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;

2) individuālās siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kurš ievērojami samazina no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņa apjoms, bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju.

B5. VELOSIPĒDU NOVIETNE

Ēkas projektā iestrādā drošu un viegli pieejamu velosipēdu novietni ar jumtu. Vietu skaitu nosaka, pamatojoties uz ēku novērtēšanas shēmu, ņemot vērā arī plānoto iespējamo skaita palielinājumu.

B6. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu pārstrādājamu materiālu šķirošanu.

B7. ŪDENS TAUPĪŠANAS IETAISES

Visas sanitārās un virtuves ūdens ietaises ir aprīkotas ar efektīvu ūdensapgādes aprīkojumu, kas atbilst kritērijiem par sanitārtehnisko aprīkojumu un klozetpodiem un pisuāriem ar noskalošanas funkciju. (Skatīt attiecīgo preču grupu ZPI kritērijus)

B8. SILTUMA KOMFORMTA APSTĀKĻI

Biroja ēkas projektētās telpu temperatūras vērtības (minimālā telpu temperatūra ziemā, maksimālā telpu temperatūra vasarā) atbilst vismaz II kategorijai saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

B9. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

80 procenti no izmantojamās biroja platības tiek nodrošināts vidējais dienasgaismas koeficients 1,5 procenti uz ārpagalmu vērstām fasādēm un 0,7 procenti uz iekšpagalmu vērstām fasādēm. Abus koeficientus mēra darba plaknes augstumā, ko nosaka pasūtītājs.

B10. VENTILĀCIJA UN GAISA KVALITĀTE

Norāda ventilācijas sistēmu, kas piegādā telpās gaisu ar IDA 2 kvalitātes rādītāju atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Vietās, kur āra gaisa kvalitāte ir zema, ēkas ventilācijas sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu tīra gaisa piegādi birojiem saskaņā ar prasībām 8.3.1.-8.3.2. Zemu gaisa kvalitāti definē kā āra gaisa (ODA) klasi 2 vai 3 atbilstoši piemērojamiem standartiem.

B11. IZBŪVES UN APDARES MATERIĀLU IZVĒLE

Visi biroju izbūvei un apdarei izvēlētie materiāli atbilst tabulā norādītajiem emisiju limitiem. Šī prasība attiecas uz:

1) griestu plātnēm;

2) krāsām un lakām;

3) grīdas un sienu tekstilsegumiem;

4) laminātu un elastīgo grīdas segumu;

5) koka grīdas segumu.

Visa testēšana jāveic gatavam produktam.

A tabula. Materiālu un apdares materiālu emisiju limiti.

Ražojums Emisiju limiti (μg/m3)
3 dienas 28 dienas
kopējie gaistošie organiskie savienojumi (total volatile organic compounds, TVOC) 10 000 < 2 000
Formaldehīds - < 120

B12. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA

Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.

1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI kritērijus ūdens sildītājiem).

2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas iekārtām).

B13. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Ēkas norobežojošās konstrukcijas un to uzbūvi projektē tā, lai nodrošinātu augstu gaisnecaurlaidības standartu. Rādītāji atkarīgi no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena:

- ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji B14. BŪVPROJEKTA VADĪTĀJA VAI IZSTRĀDĀTĀJA PIEREDZE

Būvprojekta vadītājs vai izstrādātājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un /vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra;

6) veic profesionālu pilnveidošanos attiecīgajās jomās.

B15. BŪVPROJEKTA DAĻU VADĪTĀJU PIEREDZE

Attiecināms uz atsevišķu būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu daļas, u.c. daļu vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (norādīt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS vai ekvivalentu) uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un/vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra;

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi B16. ĒKAS PERSONĀLA PĀRVIETOŠANĀS PLĀNS

Ēkas personāla pārvietošanās plānu izstrādā, konsultējoties ar pasūtītāju, atbildīgo plānošanas iestādi un attiecīgajiem infrastruktūras nodrošinātājiem. Plānā tiek identificēti konkrēti pasākumi, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus, var samazināt nepieciešamību pēc došanās uz ēku ar personīgo automobili un veicināt ilgtspējīgāku transporta veidu — tostarp riteņbraukšanas un kājāmiešanas, sabiedriskā transporta, mazemisiju transportlīdzekļu un automobiļu koplietošanas — izmantošanu.

B17. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Atkritumu savākšanas teritorijas(-u) lielumu nosaka pēc iespējamā noslogotības līmeņa, lai izvietotu pietiekamu skaitu konteineru, tā maksimāli palielinot otrreizēju pārstrādi un vienlaikus varētu nodrošināt atkritumu atlikuma apstrādi.

B18. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams apzināt vietas ēkā, kur var rasties apžilbinājums, kā arī noteikt kontroles pasākumus, lai šajās vietās ierobežotu tiešu vai netiešu apžilbinājumu

B19. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

C. ZPI prasības un kritēriji būvdarbiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskā specifikācija Lielākā daļa tehniskās specifikācijas prasības ir jau iepriekš iekļauta projektā.

C1. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem, t.sk.:

1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām konstrukcijām;

2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi, plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda stiegras.

C2. LIKUMĪGAS IZCELSMES KOKMATERIĀLI

Visiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, ko piegādā saskaņā ar līgumu, jābūt likumīgi iegūtiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Regula (ES) Nr.  995/2010).

Šī tehniskā specifikācija jāskata kombinācijā ar līguma izpildes noteikumiem.

C3. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Atkritumi, kas rodas būvdarbos un atjaunošanas darbos, izņemot nojaukšanas atkritumus, nepārsniedz 11 t uz 100 m2 no biroja iekštelpu bruto platības.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji C4. BŪVDARBU VADĪTĀJA PIEREDZE

Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to, kā tās izmantot;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu uzstādīšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu iepirkšanā, montāžā un verifikācijā;

5) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.

C5. SPECIALIZĒTO BŪVDARBU VADĪTĀJU PIEREDZE

Kritērijs attiecināms uz specifisku būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu daļas, u.c. būvdarbu vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu būvdarbu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbu vadīšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu izbūvē, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

C6. ĒKAS APRITES CIKLA GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Punkti šajā kritērijā var tikt piešķirti, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs attiecībā uz PVD. Ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina izmantotā aprites cikla griezumā. Punktus piešķir piegādātājiem ar zemāko kopējo GSP.

C7. ĒKAS GALVENO ELEMENTU EFEKTIVITĀTE: PRODUKTU VIDES DEKLARĀCIJU (PVD) APKOPOJUMS

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda, kurš no tālāk norādītajām trīs variantiem tiek izmantota vērtēšanā.

1) Vienkāršotais variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie rezultāti attiecībā uz GSP rādītāju, un to norāda kā CO2 emisijas ekvivalentu;

2) Rādītāja rezultātu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie PVD raksturlielumu rezultāti (ACN rezultāti attiecībā uz dažādiem rādītājiem ); vai

3) Atzīmju vai klašu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtās svērtās PVD atzīmes vai klases (parasti atzīme ir izteikta ar skaitli, bet klasi apzīmē ar burtu).

Salīdzināšanas pamatu un izmantojamo variantu precīzi norāda iepirkuma procedūras dokumentācijā. Vērtējamie ēkas elementi - A tabulā.

A tabula. Vērtējamie ēkas elementi.

Jaunbūve Atjaunošana
Pamati un apakšbūves

Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi

Ārsienas, apšuvums un izolācija

Grīdas un griesti

Iekšējās sienas

Logi

Jumti

Ārsienas, apšuvums un izolācija

Jauns jumta segums un izolācija

Logi

Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.

1.variants: Pasūtītājs piešķir punktus, pamatojoties uz A tabulā norādīto galveno ēkas elementu aprites cikla efektivitātes uzlabojumu salīdzinājumā ar references (būvprojekta) tāmi. Vērtēšanā izmanto Produktu vides deklarāciju. 2.variants: Efektivitāti vērtē, izmantojot PVD, kas atbilst piemērojamiem standartiem.

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda produktu kategorizēšanas noteikumus (PKN, skat. tālāk piezīmi), ko piemēro attiecībā uz PVD, un visi piegādātāji konsolidē uz PKN pamata sagatavotās PVD saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Tiek izmantoti tikai trešo pušu verificēti PKN. Te ietilpst arī izejas datu verifikācija.

3.variants: Vērtējot ēkas elementus nolūkā piešķirt atzīmi vai klasi, ir pieļaujams izmantot normalizēšanu un izsvarošanu, ar nosacījumu, ka ir ieviesti nacionālie PKN, kas ir būvatļauju vai ēku novērtēšanas un sertificēšanas shēmu pamatā.

Ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās jau ir veikta analīze, izmantojot PVD, tad projektētāji pasūtītājam iesniedz kopsavilkumu ar galvenajiem izmantotajiem tehniskajiem pieņēmumiem, lai tos varētu ietvert iepirkuma procedūras dokumentācijā

Piezīme. Produktu kategorizēšanas noteikumi ir jāievēro katras PVD sagatavošanā shēmas ietvaros. Tie nosaka, kā jāveic ACN un kā jāverificē katrs produkts, lai nodrošinātu saskanību.

C8. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA MATERIĀLA IZMANTOŠANA BETONĀ UN MŪRĪ

Šo kritēriju izmanto, ja visiem piegādātājiem ir jāpiedāvā betona un mūra konstrukcijas risinājums. Šis kritērijs attiecas uz biroja ēkām ar betona nesošajām konstrukcijām, bloku sienām un pildrežģa un mūra iekšējām sienām un ārsienām.

Pasūtītājs piešķir punktus piegādātājiem, kas ir panākuši, ka atkārtoti pārstrādātā materiāla saturs/blakusproduktu saturs B tabulā norādītajos ēkas galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc vērtības).

Var noteikt augstākas prasības par minimālo saturu, ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās ir panākta vienošanās ar projektētājiem.

B tabula. Ietveramie ēkas elementi

Jaunbūve Atjaunošana
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi

Ārējās sienas

Grīdas un griesti

Iekšējās sienas

Jumti

Pamati un apakšbūves

Ārējās sienas

Iekšējās sienas

Jauns jumta segums un izolācija

Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.

Atkārtoti pārstrādāto saturu aprēķina, pamatojoties uz atkārtoti pārstrādāto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):

1) katra gatavā maisījuma betona partija, no kuras betonu piegādā būvlaukumā – saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

2) rūpnieciski ražoti paneļi, balsti, bloki un elementi ar norādītu saturu – saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

C9. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ

Punktus piešķir proporcionāli CO2 ekvivalentu (CO2e) emisiju samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko izmanto E tabulā uzskaitīto ēkas galveno elementu ražošanā. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā radušos CO2 emisiju aprēķināšanas metodi un rīku.

Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās CO2e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un noteikumiem ietver būvdarbu iepirkumu procedūras dokumentācijā.

C tabula. Ietveramie ēkas elementi

Jaunbūve Atjaunošana
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi

Ārējās sienas

Grīdas un griesti

Iekšējās sienas

Jumti

Pamati un apakšbūves

Ārējās sienas

Iekšējās sienas

Jauns jumta segums un izolācija

Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.

C10. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Punkti tiek piešķirti piegādātājam, kurš nodrošina iespēju pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, un sniedz apkopes pakalpojumus. Tiek izmantots kopā ar attiecīgās tehniskās specifikācijas kritēriju.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi C11. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

C12. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Būvuzņēmējs izstrādā pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt, t.sk.:

1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu(EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;

2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un produkti;

3) aplēse par būvgružu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

C13. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Pirms darbu uzsākšanas objektā Būvuzņēmējs sagatavo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Plānā norāda, kādas dalītās vākšanas sistēmas objektā izmantos, lai sašķirotu materiālus atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Objekta atkritumu apsaimniekošanas plāns ietver:

1) būvizstrādājumus, kas veido galvenos ēkas elementus, tostarp kokmateriālus, stikla, metāla, ķieģeļu, keramikas, betona un inertos atkritumus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus;

2) būvizstrādājumus, kas ir daļa no ēkas izbūves, tostarp grīdas segumus, griestu plātnes, sausā apmetuma un ģipša paneļus, plastmasas profilus un izolācijas materiālus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus.

Materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju."

Objektā notiekošo būvdarbu laikā seko līdzi tam un ziņo par to, kā tiek realizēts apstiprinātais atkritumu apsaimniekošanas plāns. Tas ietver datus, kas attiecas uz to materiālu masu, kas objektā savākti dalītajā vākšanā ar mērķi tos atkārtoti izmantot un pārstrādāt tehniskajās specifikācijās norādītajā apmērā.

Tiek izmantota sistēma, kā monitorē un kvantificē radušos atkritumus un materiālus, kas nodalīti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Tāpat sistēmā var sekot līdzi un verificēt, kur nonāk atkritumu sūtījumi. Monitoringa un izsekošanas datus iesniedz līgumslēdzējai iestādei norunātā biežumā.

C14. ĒKAS ENERGOSISTĒMU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Atkarībā no iepirkuma procedūras šis noteikums var attiekties arī uz sistēmām, ko uzstāda trešā puse – energopakalpojumu sniedzējs (skatīt E sadaļu). Šādas sistēmas tiek projektētas, uzstādītas un nodotas ekspluatācijā, ievērojot saskaņotos projektus un specifikācijas:

1) apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (AVGK);

2) mazoglekļa un bezoglekļa energotehnoloģijas;

3) ēkas energovadības sistēma (BEMS);

4) apgaismojuma vadības sistēmas.

Būvuzņēmējs veic katras sistēmas funkcionālās veiktspējas testu, tostarp veiktspējas mērījumus. AVGK sistēmām jāatbilst piemērojamiem standartiem.

Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta ēkas inženiertīklu un inženieriekārtu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka ietaises darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus.

C15. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Tā kā materiālus pasūta un nogādā būvlaukumā atsevišķās partijās, atkārtoti pārstrādātā satura atbilstību iepirkuma piedāvājumā norādītajam pārbauda katrai produkta partijai atsevišķi.

Būvuzņēmējs atbilstību pārbauda, ievācot informāciju no izmantoto būvizstrādājumu piegādātāja (-iem), t.sk. veicotmasas bilances aprēķinus, kurus apstiprina partijas testēšanas rezultāti, piegādes dokumentācija un/vai rūpnīcas ražošanas kontroles dokumentācija. Katra dokumenta datus verificē trešās puses veiktā auditā.

Piezīme. "partija" ir vienoti marķētu tādu produktu daudzums, ko ražo vienā un tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas izejvielas.

C16. KOKMATERIĀLU LIKUMĪGA IEGŪŠANA

Ja iespējams, ieteicams veikt izlases veida pārbaudes sadarbībā ar kompetento iestādi, kas atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr.  995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, īstenošanu.

Pasūtītājs ir tiesīgs izlases veidā pārbaudīt, vai saskaņā ar līgumu izmantotie koka izstrādājumi (visi vai to konkrēta apakšgrupa) atbilst C1 tehniskajai specifikācijai. Pēc pieprasījuma darbuzņēmējs sniedz pierādījumus, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

Vairumā gadījumu, ja būvdarbu veicējs nav uzņēmums, kas pirmais laiž kokmateriālus vai koka izstrādājumus ES tirgū, bet iegūst šādus produktus no citiem (Regulā (ES) Nr.  995/2010 definēts kā "tirgotājs"), būvdarbu veicējs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam verificē izlases veida pārbaudēs:

1) tirgus dalībnieki vai tirgotāji, kas piegādājuši kokmateriālus un koka izstrādājumus to izmantošanai ēkas būvniecībā;

2) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

3) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

Ja būvdarbu veicējs kokmateriālus vai koka izstrādājumus pirmais laiž ES tirgū to izmantošanai būvniecības projektā (Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgus dalībnieks"), piegādātājs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam pārbauda izlases veida pārbaudēs:

4) katra izmantoto kokmateriālu veida apraksts, tostarp tirdzniecības nosaukums, izstrādājuma veids, koka sugas vispārpieņemtais nosaukums – attiecīgā gadījumā – pilns zinātniskais nosaukums;

5) kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādātāja nosaukums/vārds un adrese;

6) ieguves valsts un – vajadzības gadījumā:

- attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti;

- ieguves koncesija;

- daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits);

7) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

8) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Tie var ietvert sertifikāciju vai citas trešo pušu verificētas shēmas.

Kokmateriāli, kam ir derīgas ES FLEGT vai CITES licences, ir uzskatāmi par likumīgi iegūtiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

C17. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Pabeidzot būvniecību, būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un to uzbūves kvalitāti saskaņā ar piemērojamiem standartiem, lai nodrošinātu, ka ir sasniegta projektētā veiktspēja.

Būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un tās uzbūves kvalitāti, lai nodrošinātu atbilstību projektā noteiktajai gaiscaurlaidības specifikācijai. Ja konstatē defektus, tiek ierosināts, kā tos novērst.

Ar mehāniskās ventilācijas metodi testē vismaz 20 procentus no ēkas izmantojamās iekštelpu platības, pierādot, ka projektētā gaiscaurlaidība atbilst attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmienam.

Testēšanu veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kurus akceptē attiecīgā būvuzraudzības iestāde ēkas atrašanās vietā.

Testēšanu veic pēc būvniecības praktiskas pabeigšanas. Pēc tam, kad ir veikta testēšana saskaņā ar piemērojamiem standartiem, darbuzņēmējs iesniedz apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ēka atbilst gaiscaurlaidības prasībām.

C18. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Skatīt noteikumu 1.pielikuma 6.3. sadaļu "ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai"

Sistēmas tiek nodotas ekspluatācijā saskaņā ar 1. pielikuma 6.3. sadaļā iekļauto līguma izpildes 1. noteikumu. Būvdarbu veicējs nodrošina sistēmu ekspluatācijas norādījumus saskaņā ar 6.3.sadaļas tehniskās specifikācijas 1. prasību.

Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par sistēmu izmantošanu, t.sk. arī saskarni ar BEMS (F2. kritērijs).

Projektētāji vai projektēšanas un būvdarbu veicējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta apgaismes sistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus. Tāpat tie apstiprina, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācība.

C19. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Ēkas energovadības sistēmu (BEMS) nodod ekspluatācijā saskaņā ar noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Būvdarbu veicējs nodrošina BEMS ekspluatācijas rokasgrāmatu. Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par BEMS izmantošanu, t.sk.lietotāja saskarnes izmantošanu, lai analizētu un lejupielādētu energodatus, izmantojot pieejamos programmatūras rīkus.

Būvuzņēmējs iesniedz:

1) apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ir veikta BEMS testēšana;

2) datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas atbilstoši projektētajiem parametriem;

3) apstiprinājumu, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācības.

C20. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Mazoglekļa vai bezoglekļa energosistēmas ekspluatē saskaņā ar nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām.

Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta energosistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus.

C21. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU UN PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Pabeidzot būvniecību, Būvuzņēmējs apstiprina, ka ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu materiālu un nolietotu izstrādājumu nošķiršanu (atsaucoties uz B6 prasībām).

Būvdarbu veicējs iesniedz izbūvēto pārstrādājamu materiālu savākšanas ietaišu detalizētus gala plānus.

D. ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukauma sagatavošanas darbiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskā specifikācija D1. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem, t.sk.:

1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām konstrukcijām;

2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi, plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda stiegras.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi D2. BŪVGRUŽU PIRMSNOJAUKŠANAS/ PIRMSDEMONTĒŠANAS AUDITS

Būvdarbu veicējs izstrādā pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, pārstrādāt vai citā veidā atgūt, t.sk.:

1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;

2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un produkti;

3) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

E. ZPI prasības energosistēmu uzstādīšanai un energopakalpojumu piegādei

Prasības piemērojamas, ja to ir iespējams attiecināt uz paredzēto projektu. Būtu vēlams, ka šis kritērijs būtu iekļauts jau projektā.

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības
Tehniskās specifikācijas E1. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA

Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.

1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI kritērijus ūdens sildītājiem).

2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas iekārtām).

F. ZPI prasības un kritēriji ēkas apsaimniekošanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskās specifikācijas F1. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Ēkas ekspluatētājs vai ēkas apsaimniekotājs katru mēnesi sagatavo atskaites ēkas lietotājiem, izmantojot datus no ēkas energovadības sistēmas (BEMS). Šo kārtību reizi gadā pārskata. Atskaitēs sīki un atsevišķi iedala enerģijas izmantojumu apsildes, dzesēšanas, ventilācijas un apgaismošanas vajadzībām katrā sezonā.

F2. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAKALPOJUMA LĪGUMS

Attiecīgi ēkas ekspluatētājs vai apsaimniekotājs, pamatojoties uz ēkas enerģijas patēriņa sākotnējo modelēšanu (skatīt B3. kritēriju), vienojas par enerģijas patēriņa limitiem saistībā ar apgaismojumu, apsildi, dzesēšanu, ventilāciju un rezerves energoiekārtām. Tas neietver paredzēto slodzi saistībā ar lietotājiem, piemēram, te neietilpst patērētāju (piemēram, serveru vai mazjaudas iekārtu) prognozētā slodze. Jaunbūvēm nepieciešams nodrošināt energoefektivitātes garantiju.

Līguma pamatā ir veiktie aprēķini pēc Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes" un Latvijas būvnormatīvu būvklimatoloģijas prasībām. . Tāpat līgumā nosaka korekcijas saistībā ar nākotnē iespējamām noslogojuma izmaiņām, ārkārtas laika apstākļiem un tirgus enerģijas izmaksām.

Ja enerģijas izmantojums ir pārsniedzis šos limitus, attiecīgi energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs atbild par papildu izmaksām. Ja enerģijas patēriņš šos limitus nav pārsniedzis, ietaupījumu varētu dalīt 50:50 (vai vienoties par citu ietaupījuma sadalījumu) ar pasūtītāju iestādi. Šo kārtību reizi gadā pārskata.

F3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA

Ēkas apsaimniekotājs ievieš sistēmas, kas ēkas lietotājiem dod iespēju šķirot papīru, kartonu, pārtikas un dzērienu iepakojumu (stiklu, plastmasu un citus materiālus, ja pastāv attiecīgas vietējās dalītās vākšanas sistēmas) atsevišķās pārstrādes plūsmās. Ja iespējams, baterijas, tintes un toneru kasetnes, IT aprīkojumu un mēbeles arī vāc un sagatavo to atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi F4. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAKALPOJUMA LĪGUMS

Līguma izpildes ietvaros neatkarīgi tiek apkopoti energodati, lai varētu veikt ēkas energoefektivitātes monitoringu gada griezumā, to salīdzinot ar saskaņotajiem energopatēriņa limitiem. Ēkas ekspluatētājs vai apsaimniekotājs nodrošina, ka datus no rēķiniem/skaitītājiem un ēkas energovadības sistēmas apkopo trešā puse.

Šos datus katru gada pārskata gan ekspluatētājs, gan pasūtītājs, lai noteiktu ēkas enerģijas patēriņu un gan ekspluatētāja, gan pasūtītāja mēneša peļņu/zaudējumus.

F5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA

Ēkas ekspluatētājs pastāvīgi, ar pasūtītāju saskaņotā kārtībā uzrauga un uzskaita ēkā radušos atkritumus un atkārtotas izmantošanas un pārstrādes apjomus. Apsaimniekotājs vai būvdarbu veicējs pasūtītājam sniedz mēneša datus par radušos atkritumu apjomu, ko izsaka kā kopējo ēkā radušos atkritumu proporciju un kilogramos uz atkritumu frakciju.

G. ZPI prasības un kritēriji apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskā specifikācija G1. ĒKAS PATĒRĒTAIS ENERĢIJAS IZMAKSU OPTIMALITĀTE

Jaunbūvju, atjaunošanas vai pārbūves projektiem izmaksu ziņā optimālu primārās enerģijas patēriņa pieprasījumu biroju ēkai izsaka kWh/m2 un aprēķina pēc metodikas, kas norādīta Komisijas Deleģētajā 2012. gada 16. janvāra Regulā (ES) Nr. 244/2012, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, nosakot salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksu ziņā optimālu minimālo energoefektivitātes prasību līmeņu aprēķināšanai ēkām un būves elementiem.

G2. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Ieteicams lampu un apgaismes projektu iepirkumā izmantot ZPI kritērijus iekštelpu apgaismojumam. Bez tam lietotājiem jāspēj kontrolēt vai pārlabot apgaismošanas sistēmu funkcionēšanu ēkas zonās vai telpās.

G3. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Tiek uzstādīta un ekspluatēta ēkas vadības sistēma (BMS) vai ekvivalenta sistēma, kurā tiek ietverta arī energopārvaldības sistēma un ēkas enerģijas monitoringa sistēma (EMS) vai ekvivalenta.

Lietotāja saskarne nodrošina, ka ēkas lietotāji un apsaimniekotāji bez nozīmīgas apmācības var analizēt un lejupielādēt informāciju par enerģijas izmantojumu ēkā.

Ēkas energoefektivitātes pamatparametriem, ko sistēma var kontrolēt (t.i., apgaismojumam, apsildei, dzesēšanai), ir jābūt ērti regulējamiem.

G4. MAZOGLEKĻA VAI BEZOGLEKĻA ENERĢIJAS AVOTI

Ja ēka ir izvietota vietā, kur ir iespējams pieslēgties augstas efektīvitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, ēkas energosistēmas projektē tā, lai būtu iespējams pieslēgties šai infrastruktūrai.

Augsti efektīva sistēma energoefektivitātes kontekstā ir:

1) centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā;

2) jebkurš siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kas ievērojami samazina primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;

3) individuālās siltumapgādes/dzesēšanas risinājums, kurš ievērojami samazina no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats no neatjaunojamiem energoresursiem iegūtas primārās enerģijas patēriņa apjoms, bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju.

G5. VELOSIPĒDU NOVIETNE

Ēkas projektā iestrādā drošu un viegli pieejamu velosipēdu novietni ar jumtu. Vietu skaitu nosaka, pamatojoties uz ēku novērtēšanas shēmu, ņemot vērā arī plānoto iespējamo skaita palielinājumu .

G6. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu pārstrādājamu materiālu šķirošanu.

G7. ŪDENS TAUPĪŠANAS IETAISES

Visas sanitārās un virtuves ūdens ietaises ir aprīkotas ar efektīvu ūdensapgādes aprīkojumu, kas atbilst kritērijiem par sanitārtehnisko aprīkojumu un klozetpodiem un pisuāriem ar noskalošanas funkciju. (Skatīt attiecīgo preču grupu ZPI kritērijus)

G8. SILTUMA KOMFORMTA APSTĀKĻI

Biroja ēkas projektētās telpu temperatūras vērtības (minimālā telpu temperatūra ziemā, maksimālā telpu temperatūra vasarā) atbilst vismaz II kategorijai saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

G9. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

80 procenti no izmantojamās biroja platības tiek nodrošināts vidējais dienasgaismas koeficients 1,5 procenti uz ārpagalmu vērstām fasādēm un 0,7 procenti uz iekšpagalmu vērstām fasādēm. Abus koeficientus mēra darba plaknes augstumā, ko nosaka pasūtītājs.

G10. VENTILĀCIJA UN GAISA KVALITĀTE

Norāda ventilācijas sistēmu, kas piegādā telpās gaisu ar IDA 2 kvalitātes rādītāju atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Vietās, kur āra gaisa kvalitāte ir zema, ēkas ventilācijas sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu tīra gaisa piegādi birojiem saskaņā ar prasībām 8.3.1.-8.3.2. Zemu gaisa kvalitāti definē kā āra gaisa (ODA) klasi 2 vai 3 atbilstoši piemērojamiem standartiem.

G11. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Vismaz 55 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, ko saražo nojaukšanas un demontēšanas darbos, izņemot rakšanu un aizbēršanu, sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem, t.sk.:

1) kokmateriāli, stikla, metāla, ķieģeļu, akmens, keramikas un betona materiāli, ko atgūst no ēkas galvenajām konstrukcijām;

2) izbūves elementi un nenesošie elementi, tostarp durvis un to rāmji, grīdas segums, griestu plātnes, ģipša paneļi, plastmasas profili, izolācijas materiāli, logu rāmji, logu stikls, ķieģeļi, betona bloki un gatavelementi, tērauda stiegras.

G12. LIKUMĪGAS IZCELSMES KOKMATERIĀLI

Visiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem, ko piegādā saskaņā ar līgumu, jābūt likumīgi iegūtiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (Regula (ES) Nr.  995/2010).

Šī tehniskā specifikācija jāskata kombinācijā ar līguma izpildes noteikumiem.

G13. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Atkritumi, kas rodas būvdarbos un atjaunošanas darbos, izņemot nojaukšanas atkritumus, nepārsniedz 11 t uz 100 m2 no biroja iekštelpu bruto platības.

G14. IZBŪVES UN APDARES MATERIĀLU IZVĒLE

Visi biroju izbūvei un apdarei izvēlētie materiāli atbilst tabulā norādītajiem emisiju limitiem. Šī prasība attiecas uz:

1) griestu plātnēm;

2) krāsām un lakām;

3) grīdas un sienu tekstilsegumiem;

4) laminātu un elastīgo grīdas segumu;

5) koka grīdas segumu.

Visa testēšana jāveic gatavam produktam.

A tabula. Materiālu un apdares materiālu emisiju limiti.

Ražojums Emisiju limiti (μg/m3)
3 dienas 28 dienas
kopējie gaistošie organiskie savienojumi (total volatile organic compounds, TVOC) 10 000 < 2 000
Formaldehīds - < 120

G15. APSILDES SISTĒMAS, TOSTARP KOĢENERĀCIJA

Visas apsildes sistēmas (tostarp tādas, kuras apgādā koģenerācijas iekārtas), kas piegādā siltumenerģiju biroja ēkas siltumenerģijas sadales sistēmām, kurās tiek izmantots ūdens vai gaiss, atbilst attiecīgajiem ZPI pamatkritērijiem, kas apliecina katras tehnoloģijas efektivitāti.

1) Ūdenssildītāji, t.sk. sildkatli un siltumsūkņi, ar siltuma jaudu līdz 400 kW, un koģenerācijas iekārtas, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. kritērijam tehniskajā specifikācijā (skat. ZPI kritērijus ūdens sildītājiem).

2) Koģenerācijas iekārtas, kuru galvenā dzinēja elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 50 kWe: atbilst 1. un 2. tehniskajai specifikācijai, kas paredz minimālo gada kopējo efektivitāti 75 procenti un nosaka prasības "augsti efektīvai" koģenerācijai (skat. ZPI kritērijus koģenerācijas iekārtām).

G16. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Ēkas norobežojošās konstrukcijas un to uzbūvi projektē tā, lai nodrošinātu augstu gaisnecaurlaidības standartu. Rādītāji atkarīgi no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena:

- ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h)

- ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji G17. BŪVDARBU VADĪTĀJA PIEREDZE

Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai ekvivalentā sistēmas uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to, kā tās izmantot;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu uzstādīšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu iepirkšanā, montāžā un verifikācijā

5) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.

G18. SPECIALIZĒTO BŪVDARBU VADĪTĀJU PIEREDZE

Kritērijs attiecināms uz specifisku būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu, u.c. būvdarbu vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu būvdarbu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbu vadīšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentā sistēmas uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu izbūvē, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

G19. ARHITEKTA/ PROJEKTĒTĀJA PIEREDZE

Arhitekts/projektētājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kurām tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze paaugstinātas energoefektivitātes ēku projektēšanā

2) pieredze tādu būvdarbu līgumu projektēšanās vadībā, kas ir atbilduši klientu izvirzītajām ekoloģisko raksturlielumu prasībām vai tās pārsnieguši;

3) pieredze vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju realizācijas veiksmīgā identificēšanā un realizācijas vadībā, kas nepieciešama ekoloģisko raksturlielumu un kvalitātes uzlabošanai;

4) iesaiste vides tehnoloģiju un konstruktīvu inovāciju finansiālajā novērtējumā projektu realizācijas ietvaros.

G20. BŪVPROJEKTA DAĻU VADĪTĀJU PIEREDZE

Attiecināms uz atsevišķu būvprojekta daļu, piemēram, arhitektūras, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes, apkures, ventilācijas, kondicionēšanas, vājstrāvu, vadības automatizācijas sistēmu, u.c.daļu projektēšanas vadītāju pieredzi.

Būvprojekta daļu vadītājs ir zinošs un tam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):

1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;

2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (Building Energy Monitoring Systems, BEMS) vai ekvivalentā sistēmas uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to ekspluatāciju un izmantošanu, lai konstatētu, kāds ir ēkas energopatēriņa modelis;

3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz darbinieku;

4) pieredze vidi maz ietekmējošu būvmateriālu specifikāciju sastādīšanā,. Ir jāiekļauj atsauce uz produktu vides deklarāciju (PVD) saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

5) pieredze darbinieku pārvietošanās plānu izstrādē un/vai īstenošanā, tostarp mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem paredzēta infrastruktūra.

G21. ĒKAS APRITES CIKLA GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Punkti šajā kritērijā var tikt piešķirti, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs tiek attiecināts.. Ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) aprēķina izmantotā aprites cikla griezumā. Punktus piešķir pretendentam ar zemāko kopējo GSP.

G22. ĒKAS GALVENO ELEMENTU EFEKTIVITĀTE: PRODUKTU VIDES DEKLARĀCIJU (PVD) APKOPOJUMS

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda, kura no tālāk norādītajām trīs metodēm tiek izmantota vērtēšanā.

1) Vienkāršotais variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie rezultāti attiecībā uz GSP rādītāju, un to norāda kā CO2 emisijas ekvivalentu;

2) Rādītāja rezultātu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtie PVD raksturlielumu rezultāti (ACN rezultāti attiecībā uz dažādiem rādītājiem ); vai

3) Atzīmju vai klašu variants: tiek sakopoti par katru ēkas elementu iegūtās svērtās PVD atzīmes vai klases (parasti atzīme ir izteikta ar skaitli, bet klasi apzīmē ar burtu).

Salīdzināšanas pamatu un izmantojamo variantu precīzi norāda iepirkuma procedūras dokumentācijā. Vērtējamie ēkas elementi - A tabulā.

A tabula. Vērtējamie ēkas elementi.

Jaunbūve Atjaunošana
Pamati un apakšbūves

Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi

Ārsienas, apšuvums un izolācija

Grīdas un griesti

Iekšējās sienas

Logi

Jumti

Ārsienas, apšuvums un izolācija

Jauns jumta segums un izolācija

Logi

Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.

1.variants: Pasūtītājs piešķir punktus, pamatojoties uz A tabulā norādīto galveno ēkas elementu aprites cikla efektivitātes uzlabojumu salīdzinājumā ar references (būvprojekta) tāmi. Vērtēšanā izmanto Produktu vides deklarāciju.

2.variants: Efektivitāti vērtē, izmantojot PVD, kas atbilst piemērojamiem standartiem.

Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda produktu kategorizēšanas noteikumus (PKN, skat. tālāk piezīmi), ko piemēro attiecībā uz PVD, un visi pretendenti konsolidē uz PKN pamata sagatavotās PVD saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Tiek izmantoti tikai trešo pušu verificēti PKN. Te ietilpst arī izejas datu verifikācija.

3.variants: Vērtējot ēkas elementus nolūkā piešķirt atzīmi vai klasi, ir pieļaujams izmantot normalizēšanu un izsvarošanu, ar nosacījumu, ka ir ieviesti nacionālie PKN, kas ir būvatļauju vai ēku novērtēšanas un sertificēšanas shēmu pamatā.

Ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās jau ir veikta analīze, izmantojot PVD, tad projektētāji pasūtītājam iesniedz kopsavilkumu ar galvenajiem izmantotajiem tehniskajiem pieņēmumiem, lai tos varētu ietvert iepirkuma procedūras dokumentācijā

Piezīme. Produktu kategorizēšanas noteikumi ir jāievēro katras PVD sagatavošanā shēmas ietvaros. Tie nosaka, kā jāveic ACN un kā jāverificē katrs produkts, lai nodrošinātu saskanību.

G23. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA MATERIĀLA IZMANTOŠANA BETONĀ UN MŪRĪ

Šo kritēriju izmanto, ja visiem pretendentiem ir jāpiedāvā betona un mūra konstrukcijas risinājums. Šis kritērijs attiecas uz biroja ēkām ar betona nesošajām konstrukcijām, bloku sienām un pildrežģa un mūra iekšējām sienām un ārsienām.

Pasūtītājs piešķir punktus pretendentiem, kas ir panākuši, ka atkārtoti pārstrādātais saturs/blakusproduktu saturs B tabulā norādītajos ēkas galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc vērtības).

Var noteikt augstākas prasības par minimālo saturu, ja pirms būvdarbu veicēja izraudzīšanās ir panākta vienošanās ar projektētājiem.

B tabula. Ietveramie ēkas elementi

Jaunbūve Atjaunošana
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi

Ārējās sienas

Grīdas un griesti

Iekšējās sienas

Jumti

Pamati un apakšbūves

Ārējās sienas

Iekšējās sienas

Jauns jumta segums un izolācija

Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.

Atkārtoti pārstrādāto saturu aprēķina, pamatojoties uz atkārtoti pārstrādāto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):

1) katra gatavā maisījuma betona partija, no kuras betonu piegādā būvlaukumā — saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

2) rūpnieciski ražoti paneļi, balsti, bloki un elementi ar norādītu saturu —saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

G24. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ

Punktus piešķir proporcionāli CO2 ekvivalentu (CO2e) emisiju samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko izmanto E tabulā uzskaitīto ēkas galveno elementu ražošanā. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā radušos CO2 emisiju aprēķināšanas metodi un rīku.

Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās CO2e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un noteikumiem ietver būvdarbu ieprikumu procedūras dokumentācijā.

C tabula. Ietveramie ēkas elementi

Jaunbūve Atjaunošana
Nesošā konstrukcija, tostarp sijas, balsti un pārsegumi

Ārējās sienas

Grīdas un griesti

Iekšējās sienas

Jumti

Pamati un apakšbūves

Ārējās sienas

Iekšējās sienas

Jauns jumta segums un izolācija

Ja ir paredzēti papildu stāvi vai ēkas paplašināšana, kuru apjoms ir >25 procenti no esošās izmantojamās platības, piemēro arī jaunbūvju elementu sarakstu.

G25. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Punkti tiek piešķirti pretendentam, kurš nodrošina iespēju pieslēgties augstas efektivitātes un izmaksu ziņā ekonomiskām alternatīvās enerģijas sistēmām, un sniedz apkopes pakalpojumus. Tiek izmantots kopā ar attiecīgās tehniskās specifikācijas kritēriju.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi G26. ĒKAS PERSONĀLA PĀRVIETOŠANĀS PLĀNS

Ēkas personāla pārvietošanās plānu izstrādā, konsultējoties ar pasūtītāju, atbildīgo plānošanas iestādi un attiecīgajiem infrastruktūras nodrošinātājiem. Plānā tiek identificēti konkrēti pasākumi, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus, var samazināt nepieciešamību pēc došanās uz ēku ar personīgo automobili un veicināt ilgtspējīgāku transporta veidu — tostarp riteņbraukšanas un kājāmiešanas, sabiedriskā transporta, mazemisiju transportlīdzekļu un automobiļu koplietošanas — izmantošanu.

G27. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU VAI PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Atkritumu savākšanas teritorijas(-u) lielumu nosaka pēc iespējamā noslogotības līmeņa, lai izvietotu pietiekamu skaitu konteineru, tā maksimāli palielinot otrreizēju pārstrādi un vienlaikus varētu nodrošināt atkritumu atlikuma apstrādi.

G28. DIENASGAISMA UN APŽILBINĀJUMA KONTROLE

Apzina vietas ēkā, kur var rasties apžilbinājums, kā arī nosaka kontroles pasākumus, lai šajās vietās ierobežotu tiešu vai netiešu apžilbinājumu.

G29. GLOBĀLĀS SASILŠANAS POTENCIĀLA (GSP) APRĒĶINA IZMANTOŠANA

Līguma izpildes ietvaros nepieciešams veikt ēkas prognozētās energoefektivitātes globālās sasilšanas potenciālu (GSP) risinājumu alternatīvu izvērtēšanu aprites cikla griezumā.

G30. BŪVGRUŽU (TAI SKAITĀ DEMONTĒŠANAS) ŠĶIROŠANA UN NODOŠANA SPECIĀLOS POLIGONOS Būvuzņēmējs izstrādā pirmsnojaukšanas/ pirmsdemontēšanas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt, t.sk.:

1) tādu bīstamo atkritumu (tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA)) identificēšana un riska novērtēšana, kam var būt nepieciešama specializēta apiešanās un apstrāde, vai nojaukšanas laikā iespējami radušos emisiju identifikācija un riska novērtēšana;

2) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un produkti;

3) aplēse par būvgružu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, produktus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

G31. ĒKAS ENERGOSISTĒMU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Šādas sistēmas tiek projektētas, uzstādītas un nodotas ekspluatācijā, ievērojot saskaņotos projektus un specifikācijas:

1) apsilde, ventilācija un gaisa kondicionēšana (AVGK);

2) mazoglekļa un bezoglekļa energotehnoloģijas;

3) ēkas energovadības sistēma (BEMS);

4) apgaismojuma vadības sistēmas.

Būvuzņēmējs veic katras sistēmas funkcionālās veiktspējas testu, tostarp veiktspējas mērījumus. AVGK sistēmām jāatbilst piemērojamiem standartiem.

G32. OBJEKTA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Pirms darbu uzsākšanas objektā Būvuzņēmējs sagatavo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Plānā norāda, kādas dalītās vākšanas sistēmas objektā izmantos, lai sašķirotu materiālus atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Objekta atkritumu apsaimniekošanas plāns ietver:

1) būvizstrādājumus, kas veido galvenos ēkas elementus, tostarp kokmateriālus, stikla, metāla, ķieģeļu, keramikas, betona un inertos atkritumus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus;

2)  būvizstrādājumus, kas ir daļa no ēkas izbūves, tostarp grīdas segumus, griestu plātnes, sausā apmetuma un ģipša paneļus, plastmasas profilus un izolācijas materiālus, kā arī saistītos iepakojuma materiālus.

Materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju."

Objektā notiekošo būvdarbu laikā seko līdzi tam un ziņo par to, kā tiek realizēts apstiprinātais atkritumu apsaimniekošanas plāns. Tas ietver datus, kas attiecas uz to materiālu masu, kas objektā savākti dalītajā vākšanā ar mērķi tos atkārtoti izmantot un pārstrādāt tehniskajās specifikācijās norādītajā apmērā.

Tiek izmantota sistēma, kā monitorē un kvantificē radušos atkritumus un materiālus, kas nodalīti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Tāpat sistēmā var sekot līdzi un verificēt, kur nonāk atkritumu sūtījumi. Monitoringa un izsekošanas datus iesniedz līgumslēdzējai iestādei norunātā biežumā.

G33. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Tā kā materiālus pasūta un nogādā būvlaukumā atsevišķās partijā, atkārtoti pārstrādātā satura atbilstību iepirkuma piedāvājumā norādītajam pārbauda katrai produkta partijai atsevišķi.

Būvuzņēmējs atbilstību pārbauda, ievācot informāciju no izmantoto būvizstrādājumu piegādātāja (-iem), t.sk. veicotmasas bilances aprēķinus, kurus apstiprina partijas testēšanas rezultāti, piegādes dokumentācija un/vai rūpnīcas ražošanas kontroles dokumentācija. Katra dokumenta datus verificē trešās puses veiktā auditā.

Piezīme. "partija" ir vienoti marķētu tādu produktu daudzums, ko ražo vienā un tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas izejvielas.

G34. KOKMATERIĀLU LIKUMĪGA IEGŪŠANA

Ja iespējams, ieteicams veikt izlases veida pārbaudes sadarbībā ar kompetento iestādi, kas atbildīga par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr.  995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, īstenošanu.

Pasūtītājs ir tiesīgs izlases veidā pārbaudīt, vai saskaņā ar līgumu izmantotie koka izstrādājumi (visi vai to konkrēta apakšgrupa) atbilst D1 tehniskajai specifikācijai. Pēc pieprasījuma darbuzņēmējs sniedz pierādījumus, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulai (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

Vairumā gadījumu, ja būvdarbu veicējs nav uzņēmums, kas pirmais laiž kokmateriālus vai koka izstrādājumus ES tirgū, bet iegūst šādus produktus no citiem (Regulā (ES) Nr.  995/2010 definēts kā "tirgotājs"), būvdarbu veicējs par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam verificē izlases veida pārbaudēs:

1) tirgus dalībnieki vai tirgotāji, kas piegādājuši kokmateriālus un koka izstrādājumus to izmantošanai ēkas būvniecībā;

2) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

3) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 995/2010 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

Ja būvdarbu veicējs kokmateriālus vai koka izstrādājumus pirmais laiž ES tirgū to izmantošanai būvniecības projektā (Regulā (ES) Nr. 995/2010 definēts kā "tirgus dalībnieks"), pretendents par kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem sniedz šādu informāciju, ko pēc tam pārbauda izlases veida pārbaudēs:

4) katra izmantoto kokmateriālu veida apraksts, tostarp tirdzniecības nosaukums, izstrādājuma veids, koka sugas vispārpieņemtais nosaukums – attiecīgā gadījumā – pilns zinātniskais nosaukums;

5) kokmateriālu un koka izstrādājumu piegādātāja nosaukums/vārds un adrese;

6) ieguves valsts un – vajadzības gadījumā:

- attiecīgās valsts reģions, kur kokmateriāli iegūti;

- ieguves koncesija;

- daudzums (apjoms, svars vai vienību skaits);

7) dokumenti vai cita informācija, kas apliecina šo koka izstrādājumu atbilstību spēkā esošiem tiesību aktiem;

8) pierādījumi par risku novērtēšanu un īstenotajām risku mazināšanas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr.  995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Tie var ietvert sertifikāciju vai citas trešo pušu verificētas shēmas.

Kokmateriāli, kam ir derīgas ES FLEGT vai CITES licences, ir uzskatāmi par likumīgi iegūtiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

G35. PABEIGTAS ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU KVALITĀTE

Pabeidzot būvniecību, būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un to uzbūves kvalitāti saskaņā ar piemērojamiem standartiem, lai nodrošinātu, ka ir sasniegta projektētā veiktspēja.

Būvdarbu veicējs testē pabeigtas ēkas norobežojošo konstrukciju un tās uzbūves kvalitāti, lai nodrošinātu atbilstību projektā noteiktajai gaiscaurlaidības specifikācijai. Ja konstatē defektus, tiek ierosināts, kā tos novērst.

Ar mehāniskās ventilācijas metodi testē vismaz 20 procentus no ēkas izmantojamās iekštelpu platības, pierādot, ka projektētā gaiscaurlaidība atbilst attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmienam.

Testēšanu veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kurus akceptē attiecīgā būvuzraudzības iestāde ēkas atrašanās vietā.

Testēšanu veic pēc būvniecības praktiskas pabeigšanas. Pēc tam, kad ir veikta testēšana saskaņā ar piemērojamiem standartiem, darbuzņēmējs iesniedz apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ēka atbilst gaiscaurlaidības prasībām.

G36. APGAISMOJUMA VADĪBAS SISTĒMAS

Skatīt noteikumu 1.pielikuma 6.3. sadaļu "ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojuma uzstādīšanai"

Sistēmas tiek nodotas ekspluatācijā saskaņā ar 1. pielikuma 6.3. sadaļā iekļauto līguma izpildes 1. noteikumu. Būvdarbu veicējs nodrošina sistēmu ekspluatācijas norādījumus saskaņā ar 6.3.sadaļas tehniskās specifikācijas 1. prasību.

Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par sistēmu izmantošanu, t.sk. arī saskarni ar BEMS (F2. kritērijs).

Projektētāji vai projektēšanas un būvdarbu veicējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta apgaismes sistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus. Tāpat tie apstiprina, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācība.

G37. ĒKAS ENERGOVADĪBAS SISTĒMA

Ēkas energovadības sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu nodod ekspluatācijā saskaņā ar noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Būvdarbu veicējs nodrošina (EMS ekspluatācijas rokasgrāmatu. Ēkas lietotājiem un (ja attiecināms) nozīmētajam apsaimniekotājam nodrošina apmācību par BEMS vai ekvivalentas sistēmas izmantošanu, t.sk. lietotāja saskarnes izmantošanu, lai analizētu un lejupielādētu energodatus, izmantojot pieejamos programmatūras rīkus.

Būvuzņēmējs iesniedz:

1) apsekojuma ziņojuma vai sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka ir veikta BEMS vai ekvivalentas sistēmas testēšana;

2) datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas atbilstoši projektētajiem parametriem;

3) apstiprinājumu, ka ir nodrošināti nepieciešamie materiāli un apmācības.

G38. MAZOGLEKĻA UN BEZOGLEKĻA NULLES ENERGOAVOTU UZSTĀDĪŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Mazoglekļa vai bezoglekļa energosistēmas ekspluatē saskaņā ar nepieciešamajām tehniskajām specifikācijām.

Būvuzņēmējs iesniedz apsekošanas ziņojuma kopiju vai sertifikātu, kas apliecina, ka ir veikta energosistēmu testēšana, un satur datus, kas pierāda, ka sistēmas darbojas, nepārsniedzot projektētos parametrus.

G39. ATKĀRTOTI IZMANTOJAMU UN PĀRSTRĀDĀJAMU ATKRITUMU UZGLABĀŠANA

Pabeidzot būvniecību, Būvuzņēmējs apstiprina, ka ēkā vai tai piegulošajā teritorijā atrodas īpaša glabātava, lai ēkas lietotājiem atvieglotu atkārtoti izmantojamiu un pārstrādājamu materiālu un nolietotu izstrādājumu nošķiršanu (atsaucoties uz B6 prasībām).

Būvdarbu veicējs iesniedz izbūvēto pārstrādājamu materiālu savākšanas ietaišu detalizētus gala plānus.

2. Ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana

Jauna ceļa būvniecības process vai uzturēšanas pasākumi sastāv no skaidrām un secīgām iepirkuma darbībām un attiecīgiem līgumiem. Atkarībā no izvēlētā iepirkuma procesa šādus līgumus var piešķirt vienam līgumslēdzējam vai līgumi tiek piešķirti atsevišķi. Daži līgumi var būt iestrādāti projekta un būvniecības (PB) vai projekta, būvniecības un ekspluatācijas (PBE) līgumā, kas var paredzēt, ka tehniskā projekta izstrādes procesu, būvniecības pamatlīgumu, uzturēšanas un ekspluatācijas līgumu koordinē viens darbuzņēmējs.

ZPI prasības un kritēriji iedalīti 5 atsevišķās grupās atbilstoši šiem noteiktajiem iepirkuma procesa posmiem (A-E). Atkarībā no projekta vērienīguma un līgumslēdzējas iestādes pieredzes ne visi šajā prasību un kritēriju kopā ietvertie ZPI kritēriji būs piemērojami. Kopumā tomēr ZPI kritēriji ir vērsti uz ceļu kā sistēmu, nevis uz atsevišķiem ceļa elementiem. Jāatzīmē, ka atsevišķi ir pieejami ZPI kritēriji ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem, ko var izmantot iepirkuma kontekstā saistībā ar ceļu.

2.1. ZPI prasības un kritēriji ceļu projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Jaunu resursefektīvu ceļu būvniecība, kuru tehniskajā projektā ņemta vērā plašāka ietekme uz vidi, piemēram, troksnis, ūdens novade un transportlīdzekļu degvielas patēriņš lietošanas laikā,

vai

Esošo ceļu uzturēšanas darbi vai nozīmīga atjaunošana resursefektīvā veidā, kurā ņemta vērā plašāka vides ietekme, piemēram, troksnis, ūdens novade un transportlīdzekļu degvielas patēriņš lietošanas laikā.

A. ZPI prasības un kritēriji sīkām būvprojekta tehniskajām un izpildes prasībām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskās specifikācijas A1. ZEMAS TEMPERATŪRAS ASFALTS

Projektētājiem vai PB piegādātājam, vai PBE piegādātājam jāpiemēro vislabākā prakse un metodes bitumena maisījumu ieklāšanā, lai samazinātu asfalta ražošanas un ieklāšanas temperatūru.

Ieklāšanai paredzēto virsmas un saistkārtu bitumena maisījumu temperatūra nedrīkst pārsniegt 140 °C. Ieklāšanas temperatūra virs 140 °C, bet ne augstāka par 155 °C, ir pieļaujama tikai gadījumos, kad tiek izmantoti augstākas viskozitātes bitumena maisījumi.

A2. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS

Rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvgružus un nojaukšanas atkritumus, ir jāprotokolē.

Jāsagatavo izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plāns, izveidojot dalītās vākšanas sistēmas:

(i) izraktajiem materiāliem, kas radušies rakšanas darbos, piemēram, no būvlaukuma sagatavošanas un līmeņošanas, pamatu, pagraba un tranšejas rakšanas, parasti grunts un akmeņi, arī augsnes apakškārtai,

(ii) augsnes virskārtai.

Maksimāli jāievieš gan izrakto materiālu, gan augsnes virskārtas atkārtotas izmantošanas slēgtā aprite būvlaukumā atbilstoši oglekļa pēdas (OP) vai aprites cikla novērtējuma (ACN) raksturlielumu izvērtējuma rezultātiem (skatīt B14 kritēriju). Izrakto materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādāšanai un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju".

A3. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS ŪDENS PIESĀRŅOJUMA KONTROLES KOMPONENTIEM ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS

Ja noteku savienojumi nav īpaši noteikti vietējos noteikumos vai tie nav nepieciešami īpašu apstākļu dēļ.

Ceļu ūdens novades sistēma nedrīkst būt pievienota maģistrālajām notekcaurulēm.

Ūdens novades sistēmā jāietver ūdens novades komponenti, kas palīdz atdalīt no lietus ūdens nogulsnes un cietās daļiņas.

A4. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS LIETUS ŪDENS AIZTURĒŠANAS KAPACITĀTEI ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS

Kad tas noteikts tiesību aktos vai kad tam ir īpaša nozīme konkrētajā vietā.

Ūdens novades sistēmu projektē tā, lai tā spētu:

A.4.1. savākt nokrišņu daudzumu, kas radies aprēķina lietusgāzē ar atkārtošanās periodu vienu reizi X gados un ilgumu Y minūtes noteiktā teritorijā, no kuras novada ūdeni;

A.4.2. ierobežot maksimālos noteces rādītājus no ūdens novades sistēmas, lai tie nepārsniegtu neskartas teritorijas rādītājus vai citu konkrētu vērtību, ko skaidri noteikusi līgumslēdzēja iestāde uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

A5. VIDES INTEGRĀCIJAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNS

Šo kritēriju attiecina, kad ir stādīšanai piemērota zeme, un tas varētu ietvert ūdens novades dabiskās infrastruktūras apstādīšanu, piemēram, aizturēšanas ūdenstilpes, dīķus vai mākslīgos mitrājus.

Vides integrācijas un atjaunošanas plāns jāiesniedz kā ceļa tehniskā projekta daļa, kurā ietverta šāda informācija:

A.5.1. teritorijas karte, kurā norādīti visu augu sugu šķirņu veidi, atrašanās vieta un daudzums/blīvums (jāiekļauj tikai neinvazīvās un vietējās augu sugas);

A.5.2. augu sugu šķirņu atlases procedūras apraksts un īss pamatojums par katru šķirni, kāpēc tā ir piemērota teritorijas īpašajiem vides apstākļiem;

A.5.3. prasības dobei; izmantotā augsne/komposts/augsnes substrāts un to dziļums, sākotnējā mēslošana, mulčas izmantošana, zāliena sēšana;

A.5.4. plānotie pasākumi, lai izvairītos no augsnes erozijas pirms un pēc augu segas izveides;

A.5.5. paredzamās prasības apzaļumoto teritoriju apsaimniekošanai. Ietverta apūdeņošana, zāles pļaušana, apcirpšana vai augu aizvietošana.

Plānam jābūt veidotam atbilstoši labas prakses vadlīnijām.

A6. TROKŠŅA EMISIJAS MONITORINGS BŪVNIECĪBAS UN UZTURĒŠANAS LAIKĀ

Ja noteikts plānošanas atļaujā vai vietējos/nacionālajos tiesību aktos, vai to konkrēti pieprasījis pasūtītājs

Projektētāji vai PB piegādātājs, vai PBE piegādātājs iesniedz sīkas ziņas par to, kā uzstādāma pagaidu (vai pastāvīgas, ja tas ir gala tehniskais projekts) trokšņa aizsargbarjeras, lai noteiktajā uztveres zonā samazinātu trokšņa līmeni līdz mazāk nekā X dB(A) ar vidējo Ldvn un līdz Y dB(A) ar vidējo Lnakts vērtību, kā tas noteikts Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 1. pielikumā.

A7. MINIMĀLĀS PRASĪBAS ZEMA TROKŠŅA SEGUMA TEHNISKAJAM PROJEKTAM

Ja tas noteikts normatīvajā regulējumā, ka zems trokšņu līmenis ir uzskatāms par prioritāru šim ceļam.

Projektētāji vai PB piegādātājs vai PBE piegādātājs apliecina, ka piedāvātais zema trokšņa segums atbilst šādiem CPX (metode mērīšanai virsmu tiešā tuvumā) trokšņa emisijas līmeņiem, kas saskaņā ar piemērojamiem standartiem noteikti kā ceļa posmā maksimālā atļautā ātruma funkcija:

• 90 dB(A), ja ātrums ir 50 km/h, un/vai

• 95 dB(A), ja ātrums ir 70 km/h, un/vai

• 98 dB(A), ja ātrums ir 90 km/h.

Tehniskajā projektā un pieņēmumos izmantotajiem testēšanas datiem jābūt iegūtiem, izmantojot: CPX testēšanas metodi, transportlīdzekļus un/vai treilerus, kuriem izmantota radiālā riepa ar tērauda jostu un izmēra kodu P225/60 R16 (ASTM F2493-14), ar protektoru ne mazāku par 5 mm.

Testēšanas dati jākoriģē atbilstīgi 20 °C gaisa temperatūrai. Testēšanas datu nenoteiktības analīze jāizvērtē atbilstoši "Norādījumiem par nenoteiktības izteikšanu mērījumos" (ISO/IEC norādījumi Nr. 98-3:2008), un testēšanā jāuzrāda, ka rezultāti, arī to nenoteiktība, nepārsniedz iepriekš minētās vai tehniskajā projektā noteiktās (ja zemākas) vērtības vairāk par 1 dB(A).

A8. PRASĪBAS CEĻA APGAISMOJUMA RAKSTURLIELUMIEM

Attiecībā uz šo kritēriju lūdzam skatīt ZPI kritērijus ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem.

A9. PRASĪBAS CEĻA APZĪMĒJUMU RAKSTURLIELUMIEM

Attiecībā uz šo kritēriju, lūdzam skatīt ES ZPI kritērijus krāsām, lakām un ceļa apzīmējumiem. kas drīzumā tiks publicēti: Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.

A10. SATIKSMES SASTRĒGUMU MAZINĀŠANAS PLĀNS

Ceļa būvniecības un uzturēšanas pasākumos īstenojamais satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāns jāiesniedz kopā ar ceļa tehnisko projektu, un tajā jāietver:

A.10.1. ceļa kalpošanas laikā paredzamo būvniecības un/vai uzturēšanas darbu grafiks;

A.10.2. alternatīvi ceļi (ceļu remonta laikā) satiksmes novirzīšanai šādu darbību laikā, ja tas nepieciešams.

Ja projektētāji vai PB piegādātājs vai PBE piegādātājs aptver sastrēgumu risinājumus ceļa lietošanas posmā un jebkādas ceļa uzturēšanas darbības, kurās plānots izmantot maiņvirziena braukšanas joslas vai nostiprinātas apstāšanās nomales joslas vajadzībām, viņiem ir jāiesniedz ACI analīze, kurā iekļautas lietotājam radītās ārējās izmaksas sastrēguma dēļ.

Ceļi, kur satiksmes pārvaldībai ir ieviesta ITS, ir jāaprīko ar nepieciešamajām ITS atbalsta ierīcēm: kamerām, luksoforiem, informācijas ekrāniem un dažādām ceļazīmēm.

A11. PRASĪBAS CEĻA SEGUMA ILGIZTURĪBAS RAKSTURLIELUMIEM

Pasūtītājs nosaka ceļa seguma minimālo kalpošanas laiku, neattiecinot to uz seguma virskārtu, bet tam nevajadzētu būt īsākam par:

A.11.1. 15 gadiem saistkārtai, ar iespēju to samazināt ne mazāk kā līdz desmit gadiem īpašu apstākļu gadījumā (piemēram, nelabvēlīgs klimats, kam jābūt precizētam uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus;

A.11.2. 20 gadiem elastīgu/pusstingu segumu pamatkārtai un stingu segumu cementbetona plātnēm;

A.11.3. 40 gadiem pamata apakškārtai.

Papildus pasūtītājs var norādīt minimālo kalpošanas laiku seguma virskārtai, ja īpašie ceļa seguma apstākļi pieļauj sliekšņa noteikšanu.

A12. CEĻA UZTURĒŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNS

A12.1. 1. variants

Šis variants attiecas uz PBE līgumiem

PBE piegādātājs ceļa uzturēšanas un atjaunošanas plānu pievieno detalizētam tehniskajam projektam. Katram ceļa posmam, kam raksturīgas īpašas būvniecības metodes, materiāli, vides apstākļi, meteoroloģiskie apstākļi un lietojums, plānā vismaz ir :

A.12.1.1. jāaptver ikdienas, preventīvās un atjaunošanas darbības;

A.12.1.2. jāuzlabo uzturēšanas darbu izdevumu un ieguvumu attiecība;

A.12.1.3. jāuzrāda katras ikdienas, preventīvās un atjaunošanas darbības/stratēģijas ietekmes uz vidi raksturlielumi, kas ir iekļauti OP (attiecīgi saskaņā ar B14kritēriju);

A.12.1.4. jāiekļauj katras darbības izmaksas, paredzamie laika intervāli starp ceļa uzturēšanas pasākumiem, satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāns (saskaņā ar B10 kritēriju) un būvniecības, demontāžas atkritumu apsaimniekošanas plāns (saskaņā ar E2 kritēriju).

A.12.2. 2. variants

Šis variants attiecas uz atsevišķiem projektēšanas un būvdarbu līgumiem jeb PB līgumiem.

Projektētāji vai PB piegādātājs detalizētā tehniskajā projektā ietver vispārēju uzturēšanas un atjaunošanas plānu. Par katru ceļa posmu, kam raksturīgas īpašas būvniecības metodes, materiāli, vides apstākļi, meteoroloģiskie apstākļi un lietojums, vispārējā plānā jāiekļauj vismaz:

A.12.2.1. ikdienas, preventīvo un atjaunošanas darbību ietekmes uz vidi raksturlielumi (attiecīgi saskaņā ar OP B14 kritēriju);

A.12.2.2. visu ikdienas, preventīvo un atjaunošanas darbību vidējie intervāli (ja tos nav noteikusi līgumslēdzēja iestāde);

A.12.2.3. katrai darbībai satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāns (saskaņā ar B10 kritēriju) un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas plāns (saskaņā ar E2 kritēriju).

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji A14. CEĻA GALVENO ELEMENTU ACN EFEKTIVITĀTE

Šo kritēriju var piemērot tikai tad, ja pretendentiem paredzēts izsniegt references ceļa tāmi (Bill of Quantities), ko ņems par pamatu salīdzināšanai, vai tad, ja iepirkumā salīdzinās dažādu pretendentu iesniegtos projektus.

Iepirkuma procedūras dokumentācijā ievēro papildu tehniskos norādījumus, kas sniegti šī Pielikuma 2.2 punktā -Tehniskie pielikumi A sadaļā (OP variants).

Iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā palīdz tehniskais vērtētājs, kas specializējas OP un kritiski izvērtē pieteikumus.

Papildu punktus piešķirs, pamatojoties uz galveno ceļa elementu, kas nosaukti A tabulā, zemāko OP rādījumu salīdzinājumā ar references ceļu vai citiem iesniegtiem piedāvājumiem.

Salīdzināšanas pamatu precīzi norāda Iepirkuma procedūras dokumentācijā.

A tabula. Vērtējamie ceļa elementi

Jauna būvniecība vai būtiska paplašināšana Uzturēšana un atjaunošana
• Zemes pamatne, tostarp zemes darbi un grunts darbi

• Pamata apakškārta

• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

• Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles)

• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

Efektivitāti vērtē, veicot ceļa OP novērtējumu saskaņā piemērojamiem standartiem. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda metodi, kura jāizmanto vērtēšanā (skatīt A pielikumu).

Visaugstāk tiks vērtēts pretendents, kas uzrādīs vismazāko OP rādījumu.

Ja OP analīze tiek veikta pirms būvdarbu veicēja iepirkuma, pretendents sagatavo nodošanas dokumentu, ietverot galvenos pieņēmumus un rezultātus, īpaši attiecībā uz:

A.14.1. zemes darbu un grunts darbu risinājumiem;

A.14.2. ieteiktajiem materiāliem un izmantojamajām tehnoloģijām, piemēram, WMA (Warm Mix Asphalt), HWMA (Half Warm Mix Asphalt), CMA (Cold Mix Asphalt) un atkārtoti pārstrādāto saturu un/vai blakusproduktiem;

A.14.3. CO2 ekvivalentām (CO2e) emisijām uz vienu tonnu materiālu, kas pārvesti no ražošanas vietas uz darbu veikšanas vietu (pamata masas sadalījuma plāns);

A.14.4. atkārtoti pārstrādāto, otrreiz izmantoto un izrakto materiālu un būvniecības un nojaukšanas atkritumu procentuālo daudzumu būvlaukumā un ārpus tā;

A.14.5. uzturēšanas pasākumiem un biežumu.

A15. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Ir ieteicams izvērtēt iespēju šo kritēriju apvienot ar B16 kritēriju, bet to nevajadzētu izmantot, ja tiek izvēlēts B14 kritērijs.

Pasūtītājs piešķir papildu punktus pretendentiem, kas ir panākuši, ka reciklētais saturs, atkārtoti izmantotais saturs un/vai blakus produktu saturs C tabulā norādītajos ceļa galvenajos elementos ir vismaz 15 procenti (pēc masas).

Punktu piešķiršanai var noteikt augstākas minimālā satura prasības, ja pirms būvdarbu veicēja ir panākta vienošanās ar projektētājiem.

Pasūtītājs var piešķirt vairāk punktu par atkārtoti izmantotu saturu nekā par reciklētu vai atkārtoti pārstrādātu saturu atkarībā no vietējiem apstākļiem.

C tabula. Vērtējamie ceļa elementi

Jauna būvniecība vai būtiska paplašināšana Uzturēšana un atjaunošana
• Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi

• Pamata apakškārta

• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

Reciklēto, kā arī atkārtoti izmantoto saturu aprēķina, pamatojoties uz reciklēto materiālu un/vai blakusproduktu vidējo masas bilanci atkarībā no tā, kā tos ražo un piegādā uz būvlaukumu (attiecīgā gadījumā):

A.15.1. katrai gatavā maisījuma partijai, kuras piegāde tiek veikta uz būvlaukumu saskaņā ar piemērojamiem standartiem:

- pildvielām;

- asfalta segumam;

- betona segumam;

- hidrauliski saistītiem graudainajiem maisījumiem;

- stabilizētai gruntij.

A.15.2. rūpnieciski ražotas plātnes un elementi ar norādītu saturu — katru gadu saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

A16. EFEKTIVITĀTES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ CO2 EKVIVALENTĀM EMISIJĀM, KAS RODAS PILDVIELU TRANSPORTĒŠANĀ

Šo kritēriju neizmanto, ja tiek piemērots B14 kritērijs. Ir ieteicams izvērtēt iespēju šo kritēriju apvienot ar B15 kritēriju, lai sniegtu vispārēju labumu videi. Tas katrā ziņā jādara ar izpratni par tirgus apstākļiem, un iepirkuma procedūras dokumentācijā jānosaka un skaidri jānorāda, kāds ir to kritēriju svars, kas nodrošinās veiksmīgu iepirkuma norisi un dos pozitīvus punktus piedāvājumiem ar labākiem vispārējiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Punktus piešķirs proporcionāli CO2 ekvivalentas (CO2 e) emisijas samazinājumam uz tonnu pildvielu, ko izmanto E tabulā nosaukto ceļa galveno elementu ražošanā. Iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda transportēšanā radušos CO2 emisiju aprēķināšanas metodi un rīku.

Pasūtītājs, pamatojoties uz projektētāju sniegto informāciju, varētu noteikt mērķrādītāju: maksimālās CO2 e emisijas uz tonnu transportēto pildvielu. Šādu mērķrādītāju kopā ar to pamatā esošajiem pieņēmumiem un noteikumiem ietver galvenajam būvuzņēmējam domātajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.

E tabula. Vērtējamie ceļa elementi

Jauna būvniecība vai būtiska paplašināšana Uzturēšana un atjaunošana
• Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi

• Pamata apakškārta

• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

• Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles)

• Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

A17. PRASĪBAS ŪDENS PIESĀRŅOJUMA KONTROLES "DABISKAJIEM" KOMPONENTIEM ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS

Papildu punktus piešķir ūdens novades sistēmas projektiem, kuros iekļauti "dabiskie" komponenti (integrētās ūdens novades sistēmas, IŪNS), šādā kārtībā:

A.17.1. gar ceļa malu izbūvētas drenāžas tranšejas ar zemām malām (< 25 mm) vai bez tām, kas nosedz vismaz 40 procenti no ceļmalas (0,25X punkti);

A.17.2. ar zālienu apzaļumotas ievalkas, kas noklāj vismaz 40 procenti no ceļmalas (0,5X punkti);

A.17.3. apzaļumoti ūdens aizturēšanas baseini ar infiltrācijas nolūkā neoderētu pamatu, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,5X punkti);

A.17.4. apzaļumoti ūdens aizturēšanas dīķi ar oderējumu, lai radītu mākslīgu mitraini, un/vai tādi pastāvīgi ūdensobjekti visā baseinā vai tā daļā, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,75X punkti).

Ūdens novades projektā var būt iestrādātas vairākas IŪNS iezīmes.

Šādas sistēmas projektē saskaņā ar paraugprakses pamatnostādnēm.

A18. PRASĪBAS LIETUS ŪDENS AIZTURĒŠANAS KAPACITĀTEI ŪDENS NOVADES SISTĒMĀS, KURĀS IESTRĀDĀTI "DABISKIE" KOMPONENTI

Papildu punktus piešķir IŪNS, kas ietver tādas lietus ūdens aizturēšanas ierīces, kas uzlabo vietas estētiku un sekmē potenciālo dzīvotņu veidošanos, šādā kārtībā:

A.18.1 ar zālienu nostiprinātas ievalkas ar sliekšņiem un atveres plātnēm pamatnē, lai stipru lietusgāžu laikā tās darbotos kā aizturēšanas ierīces, bet parasti būtu sausas (0,5X punkti);

A.18.2 apzaļumoti ūdens aizturēšanas baseini ar infiltrācijas nolūkā neoderētu pamatni un pārplūdi skarbiem apstākļiem, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,5X punkti);

A.18.3. apzaļumoti ūdens aizturēšanas dīķi ar oderējumu, lai radītu mākslīgu mitraini, un/vai tādi pastāvīgi ūdensobjekti visā baseinā vai tā daļā, caur kuriem tiek novirzīts viss no ceļa novadītais ūdens, pirms tas sasniedz vietējo virszemes ūdenstilpi (0,75X punkti).

Ūdens novades tehniskajā projektā var iekļaut vienu pazīmi vai visas pazīmes, un tās var apvienot ar citiem "tehniskajiem" komponentiem atkarībā no vietas.

A19. RAKSTURLIELUMU PRASĪBAS VIETĀM, KUR CEĻU ŠĶĒRSO SAVVAĻAS DZĪVNIEKI

Papildu punktus piešķir tādai ūdens novades infrastruktūrai (caurtekām vai pazemes pārejām), kas palīdz droši šķērsot ceļu mazajai faunai un abinieku vai ūdensdzīvnieku sugām. Punktus piešķir šādi:

A.19.1. ceļmalās izbūvētas drenāžas tranšejas ar zemām apmalēm (< 25 mm) vai bez tām, kas aizņem vismaz 40 procenti no ceļmalas (0,5X punkti);

A.19.2. vismaz 50 procenti visu caurteku, kas paredzētas virsmas ūdens novadīšanai otrpus pamata virskārtai, nodrošinātas gludas un sausas ejas mazajai faunai (0,5X punkti);

A.19.3. visas caurtekas, caur kurām tiek novadīta virsmas ūdenstece, netraucē zivju vai abinieku sugu migrācijai pret straumi (0,5X punkti).

Caurtekas, kurās pieļaujama mazās faunas un ūdensdzīvnieku sugu pārvietošanās, projektē atbilstīgi paraugprakses pamatnostādnēm.

A20. IZPILDES NOSACĪJUMS ZEMA TROKŠŅA LĪMEŅA CEĻA SEGUMA TEHNISKAJAM PROJEKTAM

Papildu punktus piešķir, ja seguma tehniskajā projektā paredzēts panākt, ka CPX trokšņa emisijas ir vairāk nekā 1 dB(A) zemākas par tehniskajās prasībās noteikto minimumu (skatīt B7 prasību). Punktus piešķirs proporcionāli decibelu skaitam (dB(A)), par cik aplēstie raksturlielumi uzlabos minimālās tehniskās prasības.

B. ZPI līguma izpildes noteikumi ceļu būvniecībai vai tā būtiskai paplašināšanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI līguma izpildes noteikumi
Iepirkuma līguma izpildes noteikumi B1. CEĻA BŪVNIECĪBAS NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Būvdarbu veicējam jānodrošina, lai ceļa būves nodošana ekspluatācijā atbilst saskaņotajam tehniskajam projektam un specifikācijām. Ieteicams pievērst īpašu uzmanību šādiem aspektiem:

B.1.1. ceļa galveno elementu OP/ACN raksturlielumiem (B14 kritērijs) vai CO2 emisijām uz tonnu transportēto materiālu (B16 kritērijs);

B.1.2. izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plānam (A2 kritērijs);

Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja būvniecības fāzē tiek apsvērta nepieciešamība pēc būtiskas atkāpes no projektā izvirzītajām prasībām, un, ja tas ir pamatoti, vienojas par atkāpi.

Gadījumiem, kad nevar vienoties, līguma noteikumos jāparedz iepriekš noteikta kārtība, lai lemtu par atbilstīgām un samērīgām soda sankcijām sakarā ar neatbilstību un/vai koriģējošiem vai seku mazināšanas pasākumiem.

B2. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA

Kad materiālus nogādā būvlaukumā, apgalvojumus par reciklēto un atkārtoti pārstrādāto saturu, kas ir skaidri izsekojami, verificē katrai izstrādājumu partijai atsevišķi. Būvdarbu veicējs verificē apgalvojumus.

Piezīme. "Partija" ir vienoti marķētu tādu izstrādājumu daudzums ko ražo vienā un tajā pašā maisāmajā iekārtā vienādos apstākļos saskaņā ar noteiktu maisījuma projektu un izmantojot tās pašas izejvielas.

B3. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA VIENKĀRŠĀ UN VIEGLI PĀRSKATĀMĀ SISTĒMĀ

Būvdarbu veicējs ievieš vienkāršu un pasūtītājam viegli saprotamu un pārskatāmu uzraudzības un atskaitīšanās sistēmu par darbībām ar izraktajiem materiāliem un grunti būvdarbu gaitā būvlaukumā (kā pielikumu pie izpildes formas). Šī sistēma ietver datu uzskaiti par radītajām masām (augsnes virskārtu un izraktajiem materiāliem), būvlaukumā atkārtoti izmantoto/reciklēto materiālu procentuālajiem rādītājiem un ārpus būvlaukuma atkārtoti izmantoto/reciklēto materiālu procentuālajiem rādītājiem.

Tāpat sistēmā izseko un verificē izrakto materiālu sūtījumu galamērķi. Uzraudzības un izsekošanas datus saskaņā ar iepriekšēju vienošanos regulāri iesniedz līgumslēdzējai iestādei.

Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja uzskata, ka ir nepieciešama būtiska atkāpe no projektēšanas fāzē iesniegtā izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plāna, un, ja tas ir pamatoti, tad vienojas par atkāpi.

C. ZPI prasības un kritēriji autoceļa izmantošanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskās specifikācijas C1. ZEMA TROKŠŅA LĪMEŅA SEGUMU VEIKTSPĒJAS ILGIZTURĪBA

Ja tas noteikts normatīvajā regulējumā, ka zems trokšņu līmenis ir uzskatāms par prioritāru šim ceļam.

Zema trokšņa līmeņa ceļa seguma trokšņa emisijas, kas mērītas pēc CPX metodes saskaņā ar piemērojamiem standartiem, kā ceļa posmā maksimālā atļautā ātruma funkcija, nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības piecus gadus pēc atbilstības ražošanas testā:

• 93 dB(A), ja ātrums ir 50 km/h, un/vai

• 98 dB(A), ja ātrums ir 70 km/h, un/vai

• 101 dB (A), ja ātrums ir 90 km/h.

Pēc ceļa atvēršanas testēšanu veic vismaz vienu reizi 30 mēnešos.

CPX testēšanas transportlīdzekļiem un/vai piekabēm izmanto radiālo riepu ar tērauda jostu un izmēra kodu P225/60R16, kā noteikts standarta specifikācijā "P225/60R16 radiālā standarta atsauces testa riepa" (ASTM F2493-14) vai ekvivalenta, ar protektoru ne mazāku par 5 mm.

Testēšanas dati jākoriģē atbilstīgi 20 °C gaisa temperatūrai. Testēšanas datu nenoteiktības analīze jāizvērtē saskaņā ar "Norādījumiem par nenoteiktības izteikšanu mērījumos" (ISO/IEC norādījumi Nr. 98-3:2008), vai ekvivalentiem, un testēšanā jāuzrāda, ka rezultāti, arī to nenoteiktība, nepārsniedz iepriekš minētās vai tehniskajā projektā noteiktas ambiciozākas vērtības vairāk nekā par 1 dB(A).

Testētā ceļa posma telpiskajā dispersijā jāparāda, ka nevienā atsevišķā ceļa posma daļā kopējās robežvērtības netiek pārsniegtas vairāk par 2 dB(A).

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi C2. ZEMA TROKŠŅA LĪMEŅA SEGUMU VEIKTSPĒJAS ILGIZTURĪBA

Piecus gadus pēc atbilstības ražošanas testā Būvdarbu veicējs uztic neatkarīgām un kompetentām trešajām personām veikt ceļa segumam CPX trokšņa emisiju testēšanu saskaņā ar tehniskajā specifikācijā C1 norādīto metodi.

Testi jāveic sausos apstākļos un porainiem ceļa segumiem un ne mazāk kā divas dienas pēc lietus.

Ja CPX dati neatbilst attiecīgajām robežvērtībām ilgizturības veiktspējas kritērijam, tad būvdarbu veicējam piemēro finansiālus sodus un/vai uzliek pienākumu veikt labošanas darbus bez papildu izdevumiem pasūtītājam.

Piemērojamo sodu vai koriģējošo darbību kārtība ir skaidri noteikta iepirkuma procedūras dokumentācijā.

C3. CEĻA UZTURĒŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNA NODOŠANA

Šis variants attiecas uz PBE līgumiem, kuros paredzēts, ka uzraudzību veic PBE būvdarbu veicējs.

PBE būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja uzskata, ka ir nepieciešama būtiska atkāpe no projektēšanas fāzē iesniegtā uzturēšanas un atjaunošanas plāna, un, ja tas ir pamatoti, vienojas par atkāpi.

D. ZPI prasības un kritēriji ceļu uzturēšanai un ekspluatācijai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Tehniskās specifikācijas D1. BITUMENA SATUROŠS ASFALTS

Pasūtītājs var piemērot šo kritēriju, ja virsmas (virsma + seguma apakškārtas) un pamata virskārtas slāņa(-u) bitumena saturs pārsniedz normatīvajā regulējumā noteikto robežvērtību.

Ja bitumena saturs atgūstamajā asfaltā pārsniedz valsts regulējumā noteikto robežvērtību, tad bitumena saturoša otrreiz izmantojamā asfalta pārstrādē izmanto vislabākās iespējamās tehnoloģijas (atbilstīgi tam, kas tiek uzskatīta par vislabāko iespējamo tehnoloģiju atkarībā no vietējās situācijas) un to izmantošanu apraksta tehniskajā ziņojumā.

D2. BŪVNIECĪBAS UN DEMONTĀŽAS ATKRITUMU AUDITS UN APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS

Vismaz 70 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, kas rodas būvniecības un demontāžas laikā, tostarp aizbēršanai izmantoto materiālu, sagatavo otrreizējai izmantošanai, atkārtotai pārstrādāšanai vai reciklēšanai un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Te ietilpst:

(i) betoncements, atgūtā asfalta sega, pildvielas, kas reģenerētas no galvenajiem ceļa elementiem;

(ii) materiāli, kas reģenerēti no palīgelementiem.

Aizbēršana nav atļauta neapbūvētā teritorijā ārpus ceļa. Atļautās vietās ceļa teritorijā aizbēršana veicama tikai ar izraktajiem materiāliem un grunti. Atkārtoti izmantoto, reciklēto un atgūto materiālu aizbēršanai izmanto tikai necaurlaidīgās ceļa teritorijās.

Būvdarbu veicējs veic pirmsdemontāžas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt. Te ietilpst:

(i) bīstamu atkritumu identificēšana un riska novērtēšana;

(ii) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un izstrādājumi;

(iii) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.

Identificētos materiālus, izstrādājumus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi D3. CEĻA UZTURĒŠANAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNA NODOŠANA

Būvdarbu veicējs apņemas uzturēt ceļu saskaņā ar uzturēšanas un atjaunošanas plānu (skatīt B12 prasību).

D4. CEĻA UZTURĒŠANAS ĪSTENOŠANA

Galvenajam uzturēšanas piegādātājam jānodrošina, lai ceļa uzturēšana tiek veikta atbilstīgi saskaņotajam tehniskajam projektam un specifikācijām. Ieteicams pievērst īpašu uzmanību šādiem aspektiem:

D.4.1. ceļa galveno elementu OP/ACN raksturlielumiem (A14 kritērijs) vai CO2 emisijām uz tonnu transportēto materiālu (A16 kritērijs);

D.4.2. ūdens piesārņojuma kontroles komponentiem, lietus ūdens aizturēšanas kapacitātei, vidiskās integrācijas un atjaunošanas plānam un savvaļas dzīvnieku tuneļa projektam ūdens novades sistēmā (A3, A4, A5, A17, A18, A19 kritērijs);

D.4.3. ceļa seguma ilgizturībai (A11 kritērijs);

D.4.4. satiksmes sastrēgumu mazināšanas plāna ieviešanai (A10 kritērijs).

Būvdarbu veicējs informē pasūtītāju, ja būvniecības fāzē tiek apsvērta nepieciešamība pēc būtiskas atkāpes no projektā izvirzītajām prasībām, un, ja tas ir pamatoti, vienojas par atkāpi.

Gadījumiem, kad nevar vienoties, līguma noteikumos jāparedz iepriekš noteikta kārtība, lai lemtu par atbilstīgām un samērīgām soda sankcijām sakarā ar neatbilstību un/vai koriģējošiem vai seku mazināšanas pasākumiem.

D5. ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA UN RECIKLĒTA SATURA IZMANTOŠANA

Tāpat kā B2.

D6. ZEMAS TEMPERATŪRAS ASFALTA UZRAUDZĪBA

Tāpat kā B3.

D7. VIDES INTEGRĀCIJAS UN ATJAUNOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA

Darbu laikā būvdarbu veicējs pārliecinās, ka tiek veiktas atbilstīgas darbības, lai izveidotu veģetācijas segumu un varētu saglabāt biotopa kvalitāti. Cita starpā tās var būt šādas: mulčas/komposta ieklāšana, atzarošana, bojā gājušo augu aizstāšana utt.

Ja ir neapmierinoši vai neatbilstīgi rezultāti, skatīt vispārējā līguma izpildes noteikumus D4.

D8. TROKŠŅA EMISIJAS UZRAUDZĪBA UZTURĒŠANAS LAIKĀ

Tāpat kā B11.

D9. SATIKSMES SASTRĒGUMU MAZINĀŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA

Tāpat kā B13.

E. ZPI prasības aprites cikla beigām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasība
Tehniskās specifikācijas E1. NOJAUKŠANAS ATKRITUMU AUDITS UN APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS

Tāpat kā D2.

2.2. Tehniskie pielikumi

A pielikums

A14 kritērija papildnorādījumi: 1. variants — oglekļa dioksīda pēda (OP)

Piedāvājuma izvērtēšanas kritērijā A14 ir noteikts, ka pretendenti var izmantot oglekļa pēdu (OP), lai pierādītu kā tie ir samazinājuši ceļa būves ietekmi uz vidi. Šajā īsajā aprakstā izklāstīts:

– kad kritēriju var izmantot;

– kādi noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu piedāvājumu salīdzināmību;

– kāds tehniskais atbalsts nepieciešams piedāvājumu atlasei.

OP vienmēr izmanto, atsaucoties uz piemērojamiem standartiem.

1. Kad var izmantot OP 1. variantu?

Kritērija A14 izmantošana iesakāma tikai tad, ja ir iespējama uzlabojumu salīdzināšana ar atsauces ceļa projektu un/vai starp dažādiem ceļa projektiem. Tāpēc šis variants attiecas uz šādiem iepirkuma scenārijiem:

1.1. ja pasūtītājam jau ir atsauces ceļa projekts un tāme, un tā izvērtēšanas gaitā ir izkristalizējusies orientējošā cena, ar kuru salīdzina piedāvājumus;

1.2. ja projektu konkursu izmanto, lai veicinātu inovatīvu ceļu projektu piedāvājumus, ko virza projektētāji un/vai darbuzņēmēji.

Šajos gadījumos var noteikt, ka viens no līguma piešķiršanas nosacījumiem ir OP analīze.

2. Vai pieteikumu vērtēšanai būs nepieciešamas speciālas zināšanas?

Ikvienā ceļa būvniecības un uzturēšanas iepirkumā pasūtītājam, visticamāk, būs nepieciešamas kādas speciālas projektēšanas un tehniskās zināšanas. Tas nepieciešams, lai noteiktu prasības un vērtētu projektus. Pasūtītājs varētu pieaicināt ekspertus divos iepirkuma procesa posmos.

2.1. Projektēšanas uzdevuma un efektivitātes prasību izstrāde: piegādātājiem sniedz norādījumus par tehniskajām prasībām, kas ir jāievēro, lai nodrošinātu iesniegto projektu salīdzināmību.

2.2. Projektu un uzlabojumu iespēju vērtēšana: jāveic tehnisks novērtējums par to, kā piegādātāji ir ievērojuši šo kritēriju, lai pasūtītājs varētu pieņemt lēmumu.

Tehniskajam vērtētājam ir kritiski jāpārskata katra piegādātāja OP analīze, saskaņā ar C pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

3. Kādi norādījumi jādod piegādātājiem?

Lai nodrošinātu iesniegto piedāvājumu salīdzināmību, iepirkumu procedūras dokumentācijā ir jāiestrādā šādi tehniskie norādījumi. Ja iesniegtos piedāvājumus vērtē, pamatojoties uz atsauces ceļu, tas ir skaidri jānorāda, kā arī jāiesniedz tāme par paredzētajiem materiāliem.

Tehniskie norādījumi piegādātājiem, ja ceļa novērtēšanā izmanto OP

Attiecīgais tehniskais aspekts Praktiskā nozīme
a) Metode un inventarizācijas dati Salīdzināmības nodrošināšanas labad, cik iespējams, norāda ietekmes novērtēšanas metodi un aprites cikla inventarizācijas datus, ko izmantos katra projektētāju grupa.

Trūkstošo informāciju var papildināt, izmantojot verificētus primāros datus atbilstoši norādījumiem, kas sniegti piemērojamos standartos, un datus no produktu vides deklarācijām (PVD) atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Nenoteiktības līmeni mazina, ietverot:

1. nenoteiktību kvalitatīvo novērtējumu, kura pamatā ir pamatojuma datu avoti, tas, kā tie tika iegūti un apkopoti, un tas, uz kāda veida procesu un tehnoloģiju tie attiecas; kā arī

2. kvantitatīvu vērtējumu par diviem būtiskākajiem ceļa elementiem, kas identificēti analīzē (skatīt A14 kritērija A un B tabulu).

b) Salīdzinājums, kura pamatā ir funkcionālā ekvivalence Katrā projektā kā atsauces punktu nosaka šādus ceļa raksturlielumus (skatīt piemērojamos standartus):

– attiecīgās tehniskās un funkcionālās prasības, kā norādīts efektivitātes prasībās;

– prasītais darbmūžs.

Rezultātus izklāsta, izmantojot kopēju funkcionālo vienību saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

c) Ceļa aprites cikla un robežu definīcija Analīzes robežās ietver visu no sākuma līdz beigām, tostarp būvniecību (arī izejvielu ieguvi un transportēšanu), uzturēšanu, ekspluatāciju un aprites cikla beigas (ACB).

Reciklēto un atkārtoti izmantoto materiālu apjomus skaita saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

– ielaide (ražojuma posms): atbilstoši piemērojamiem standartiem;

– izlaide (aprites cikla beigu vai uzturēšanas posms): atbilstoši piemērojamiem standartiem.

d) Kritēriju darbības jomā ietilpstošie ceļa elementi Kritēriju darbības joma aptver vismaz tālāk minētos ceļa elementus.

– Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi.

– Pamata apakškārta.

– Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes.

– Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles).

f) Vērtēšanā izmantojamais aprites cikla kategorijas rādītāji Globālās sasilšanas potenciāls (GSP)

B pielikums

B14 kritērija (vispārīgā kritērija) papildnorādījumi: 2. variants — ACN analīze

Piešķiršanas kritērijā A14 ir izklāstīts, kā piegādātājivar izmantot aprites cikla novērtējumu (ACN), lai pierādītu, kā tie ir samazinājuši ceļa būves ietekmi uz vidi. Šajā īsajā aprakstā izklāstīts:

– kad kritēriju var izmantot;

– kādi noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu piedāvājumu salīdzināmību; kā arī

– kāds tehniskais atbalsts nepieciešams piedāvājumu atlasei.

ACN vienmēr izmanto, atsaucoties uz piemērojamiem standartiem.

1. Kad var izmantot ACN 2. variantu?

Kritērija A14 izmantošana iesakāma tikai tad, ja ir iespējama uzlabojumu salīdzināšana ar atsauces ceļa projektu un/vai starp dažādiem ceļa projektiem. Tāpēc šis variants attiecas uz šādiem iepirkuma scenārijiem:

– ja pasūtītājam jau ir atsauces ceļa projekts un tāme, un tā izvērtēšanas gaitā ir izkristalizējusies orientējošā cena, ar kuru salīdzina piedāvājumus;

– ja projektu konkursu izmanto, lai veicinātu inovatīvu ceļu projektus, ko virza projektētāji un/vai piegādātāji; Šajos gadījumos var noteikt, ka viens no līguma piešķiršanas nosacījumiem ir ACN analīze.

2. Vai pieteikumu vērtēšanai būs nepieciešamas speciālas zināšanas?

Ikvienā ceļa būvniecības un uzturēšanas iepirkumā pasūtītājam, visticamāk, būs nepieciešamas kādas speciālas projektēšanas un tehniskās zināšanas, lai noteiktu prasības un vērtētu projektus. Tāpēc pasūtītājs varētu pieaicināt ekspertus divos iepirkuma procesa posmos.

1. Projektēšanas uzdevuma un efektivitātes prasību izstrāde: piegādātājiem sniedz norādījumus par tehniskajām prasībām, kas ir jāievēro, lai nodrošinātu iesniegto projektu salīdzināmību.

2. Projektu un uzlabojumu iespēju vērtēšana: jāveic tehnisks novērtējums par to, kā piegādātāji ir ievērojuši šo kritēriju, lai pasūtītājs varētu pieņemt lēmumu.

Tehniskajam vērtētājam ir kritiski jāpārskata katra piegādātāja ACN analīze saskaņā ar C pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

3. Kādi norādījumi jādod piegādātājiem?

Lai nodrošinātu piedāvājumu salīdzināmību, iepirkuma procedūras dokumentācijā ir jāiestrādā šādi tehniskie norādījumi. Ja iesniegtos piedāvājumus vērtē, pamatojoties uz atsauces ceļu, tas ir skaidri jānorāda, kā arī jāiesniedz tāme par paredzētajiem materiāliem.

Tehniskie norādījumi piegādātājiem, ja ceļa novērtēšanā izmanto ACN:

Attiecīgais tehniskais aspekts Praktiskā nozīme
a) Metode un inventarizācijas dati Salīdzināmības nodrošināšanas labad, cik iespējams, norāda ietekmes novērtēšanas metodi un aprites cikla inventarizācijas datus, ko izmantos katra projektētāju grupa.

Trūkstošo informāciju var papildināt, izmantojot verificētus primāros datus atbilstoši norādījumiem, kas sniegti piemērojamos standartos, un datus no PVD atbilstoši piemērojamiem standartiem.

Nenoteiktības līmeni mazina, ietverot:

1. nenoteiktību kvalitatīvo novērtējumu, kura pamatā ir pamatojuma datu avoti, tas, kā tie tika iegūti un apkopoti, un tas, uz kāda veida procesu un tehnoloģiju tie attiecas; kā arī

2. kvantitatīvu vērtējumu par diviem būtiskākajiem ceļa elementiem, kas identificēti analīzē (skatīt A14 kritērija A tabulu).

b) Salīdzinājums, kura pamatā ir funkcionālā ekvivalence Katrā projektā kā atsauces punktu nosaka šādus ceļa raksturlielumus (skatīt piemērojamos standartus):

– attiecīgās tehniskās un funkcionālās prasības, kā norādīts efektivitātes prasībās;

– prasītais darbmūžs.

Rezultātus izklāsta, izmantojot kopēju funkcionālo vienību vai atsauces vienību (skatīt piemērojamos standartus). Kalpošanas darbmūžu aplūko funkcionālās vienības definīcijā.

c) Ceļa aprites cikla un robežu definīcija Analīzes robežās ietver visu no sākuma līdz beigām, tostarp būvniecību (arī izejvielu ieguvi un transportēšanu), uzturēšanu, ekspluatāciju un ACB (skatīt piemērojamos standartos).

Reciklēto un atkārtoti izmantoto materiālu apjomus skaita saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

– ielaide (ražojuma posms): atbilstoši noteikumiem piemērojamos standartos.

– izlaide (nolietojuma vai apkopes posms): atbilstoši noteikumiem piemērojamos standartos.

d) Kritēriju darbības jomā ietilpstošie ceļa elementi Kritēriju darbības joma aptver vismaz tālāk minētos ceļa elementus.

– Zemes pamatne, arī zemes darbi un grunts darbi

– Pamata apakškārta

– Ceļa pamats, saistkārta un ceļa virsma vai cementbetona plātnes

– Citi ceļa palīgelementi (pēc izvēles).

Attiecīgā ekspluatācijas fāzē ģenerēto enerģiju atņem no šajā fāzē patērētās enerģijas.

f) Vērtēšanā izmantojamais aprites cikla kategorijas rādītāji Tiek izmantoti vismaz šādi ietekmes kategorijas rādītāji, kas ir norādīti piemērojamos standartos:

– globālās sasilšanas potenciāls (GWP);

– troposfēras ozona fotoķīmisko oksidētāju veidošanās potenciāls (FOVP);

– stratosfēras ozona slāņa noplicināšanas potenciāls (ONP);

– augsnes un ūdens paskābināšanas potenciāls (PP);

– eitrofikācijas potenciāls (EP);

– abiotisko resursu noplicināšanas potenciāls (ARDP_elementi);

– abiotisko resursu noplicināšanas potenciāls (ARDP_fosilais kurināmais).

Daļēji vai pilnībā var ietvert arī citus piemērojamos standartos norādītos rādītājus, ar kuriem apraksta resursu izmantojumu, atkritumu un izlaides plūsmas, ja tie jau nav minēti citā ZPI kritērijā, piemēram, par atkārtoti pārstrādāto un reciklējamo saturu.

Lai novērtētu kopējo punktu skaitu, izmanto atlasīto ietekmes kategoriju rādītāju svēršanas sistēmu. Šo sistēmu izvēlas līgumslēdzēja iestāde, par pamatu ņemot:

– jau esošu piemērotu svēršanas sistēmu, piemēram, dažās nacionālajās ACN shēmās izmantotas sistēmas; vai

– svēršanas sistēmu, ko ierosina ACN tehniskais vērtētājs (skatīt C pielikumu).

Ja ar ACN rīku var izveidot ceļa apkopoto vērtējumu, tad ņem vērā tikai piemērojamos standartos norādīto ietekmes kategoriju rezultātu.

C pielikums

ACN tehniskā vērtētāja darba uzdevums

Tehniskā vērtētāja pienākums būs palīdzēt pasūtītājam definēt pamata nosacījumus piegādātājiem, atsaucoties uz A vai B pielikumu atkarībā no izvēlētā varianta.

Tehniskais vērtētājs ar pasūtītāju saskaņo tā iesniegto priekšlikumu par tādu ACIN rādītāju rezultātu svēršanu, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentācijā.

Pēc piedāvājumu atvēršanas tehniskais vērtētājs:

(i) kritiski pārskata OP, vērtējot metodikas izvēli, datu kvalitāti un salīdzināmību; vai

(ii) kritiski pārskata ACN, vērtējot metodikas izvēli, datu kvalitāti un salīdzināmību.

Kritisko pārskatīšanu veic, atsaucoties uz piemērojamo standartu nosacījumiem par oglekļa pēdu un Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikuma par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 04.05.2013., Nr. L 124, 1. lpp.) šādiem punktiem:

– kritiska pārskatīšana (II pielikums, 9. punkts, 54. lpp.);

– datu apkopošanas pārbaudes saraksts (II pielikuma III pielikums);

– datu kvalitātes prasības (II pielikums, 5.6. punkts, 33. lpp.);

– rezultātu interpretēšana (II pielikums, 7. punkts, 50. lpp.).

3. Ūdens sildītāji siltuma ražošanai

Ražojumu grupa "ūdens sildītāji" ietver ražojumus, ko izmanto siltuma ražošanai centrālajā ūdens apkures sistēmā, kurā uzsildītā ūdens sadali nodrošina cirkulācijas sūkņi un sildķermeņi, lai noslēgtās telpās, piemēram, ēkā, mājoklī vai istabā, tiktu sasniegts un uzturēts vēlamais iekštelpu temperatūras līmenis. Ūdens sildītāju maksimālā jauda ir 400 kW.

Šajā ražojumu grupā neietilpst:

• sildītāji, kuru primārā funkcija ir karsta dzeramā ūdens un saimniecības ūdens sagatavošana;

• sildītāji, ar kuriem silda un piegādā gāzveida siltumnesēju, piemēram, tvaiku vai gaisu;

• koģenerācijas sildītāji ar maksimālo elektrisko jaudu 50 kW vai lielāku;

• telpu sildītāji, kuros ir apvienota gan netiešās (izmantojot centrālo ūdens apkures sistēmu), gan tiešās (tieša siltuma atdeve telpā, kur iekārta uzstādīta) apsildes funkcija.

3.1. ZPI prasības un kritēriji ūdens sildītājiem siltuma ražošanai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Ūdens sildītāju uzstādīšana ar nelielu ietekmi uz vidi iepirkums / iepirkums un uzstādīšana
Tehniskās specifikācijas 1. MINIMĀLĀ ENERGOEFEKTIVITĀTE

Ūdens sildītāja telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ηs nedrīkst būt zemāka par turpmāk norādītajām vērtībām.

Siltumģenerēšanas tehnoloģija Minimālā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte
Visi sildītāji, izņemot cietās biomasas apsildes katlus ηs ≥ 90 %
Cietās biomasas apsildes katli ηs ≥ 75 %

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti aprēķina saskaņā ar:

1.1. procedūrām, kas izklāstītas Komisijas 2013. gada 2. augusta Regulas (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (Ekodizaina regula), III pielikumā attiecībā uz telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem, un

1.2. harmonizētajiem standartiem un mērīšanas un aprēķina pagaidu metodēm, kas paredzētas Komisijas 2013. gada 2. augusta Regulas (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (Ekodizaina regula) un Komisijas 2013. gada 18. februāra Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu (Energomarķējuma regula), īstenošanai un izklāstītas Komisijas paziņojumā 2014/C 207/02, kurā iekļautas mērīšanas un aprēķina pagaidu metodes ekodizaina prasību (1. daļa) īstenošanai.

Papildus 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajām procedūrām telpu sildītāju komplektiem piemēro procedūras, kas izklāstītas Komisijas 2013. gada 18. februāra Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu (Energomarķējuma regula), VII pielikumā attiecībā uz telpu sildītājiem, kombinētajiem sildītājiem un telpu sildītāju komplektiem

Cietā kurināmā apsildes katliem ηs aprēķina saskaņā ar iepriekš minētajām procedūrām, ņemot vērā šādus noteikumus:

1.2.1. ηs aprēķina pamatā ir mitra kurināmā (darba kurināmā) augstākā siltumspēja GCVar, kurā ņemts vērā kurināmā mitruma saturs un ietverta arī tā ūdeņraža latentā siltumenerģija, kas degšanas procesā oksidējas un pārvēršas ūdenī. Lai aplēstu ηs, piemēro piemērojamos standartos noteiktos principus, tomēr ηs aprēķināšanā izmanto GCVar, nevis mitra kurināmā (darba kurināmā) zemāko siltumspēju NCVar.

1.2.2. mitra kurināmā (darba kurināmā) augstākās siltumspējas GCVar noteikšanai izmanto piemērojamos standartos noteiktos principus.

2. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS LIMITI

Ūdens sildītāja siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ko izsaka CO2 ekvivalenta gramos uz siltuma jaudas kWh un aprēķina, izmantojot paskaidrojumos definētās kopējā ekvivalentā sasilšanas ietekmējuma (Total Equivalent Warming ImpactTEWI) formulas, nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības.

Siltumģenerēšanas tehnoloģija SEG emisijas limiti
Visi sildītāji, izņemot siltumsūkņa sildītājus 220 g CO2 ekvivalenta/kWh siltuma jaudas
Siltumsūkņa sildītāji 170 g CO2 ekvivalenta/kWh siltuma jaudas

3. RAŽOJUMA ILGMŪŽĪBA UN GARANTIJA

Ražojumam ir vismaz četru gadu remonta vai nomaiņas garantija. Pretendents turklāt nodrošina, lai vismaz desmit gadus no iegādes dienas būtu pieejamas (tieši vai ar citu izvirzīto pārstāvju starpniecību) oriģinālās vai tām līdzvērtīgas rezerves daļas. Šis noteikums neattiecas uz nenovēršamām, īslaicīgām situācijām, kas nav atkarīgas no ražotāja, piemēram, dabas katastrofām.

4. UZSTĀDĪŠANAS INSTRUKCIJA UN LIETOŠANAS NORĀDĪJUMI

Ražojumam drukātā veidā (uz iepakojuma un/vai ražojumam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā ir nodrošinātas šādas uzstādīšanas instrukcijas un lietošanas norādījumi:

4.1. vispārīga informācija par to, kāda izmēra sildītāji izmantojami dažādu konstrukciju/lielumu ēkās;

4.2. informācija par sildītāja energopatēriņu;

4.3. pienācīgas uzstādīšanas instrukcijas, tostarp:

4.3.1. instrukcijas, kurās norādīts, ka sildītājs jāuzstāda pilnīgi apmācītiem tehniķiem;

4.3.2. jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, sildītāju montējot un uzstādot;

4.3.3. instrukcijas, kurās norādīts, ka pēc uzstādīšanas pienācīgi jānoregulē sildītāja regulēšanas iestatījumi ("apsildes līkne");

4.3.4. attiecīgā gadījumā — informācija par to, kādas drīkst būt dūmgāzu gaisu piesārņojošo emisiju vērtības ekspluatācijas posmā un kā sildītājs noregulējams, lai tās nepārsniegtu. Ieteikumos īpaši būtu jāpiemin, ka:

4.3.4.1. sildītāju noregulē, izmantojot mērinstrumentus CO, O2 vai CO2, NOx, temperatūras un kvēpu mērīšanai, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta neviena 2., 4., 5., 6. un 7. kritērijā norādītā vērtība;

4.3.4.2. mērinstrumentu ievietošanas atveru izvietojums ir tāds pats kā laboratoriskās testēšanas laikā;

4.3.4.3. mērījumu rezultātus ieraksta īpašā veidlapā vai diagrammā, un galalietotājam paliek viena tās kopija;

4.3.5. ja izmanto tehnoloģiju ar zemu izejošo dūmgāzu temperatūru, instrukcijās norāda, ka sistēma jāaprīko ar koroziju kavējošu tehnoloģiju;

4.3.6. ja izmanto kondensācijas katlus, instrukcijās norāda, ka dūmenis jāaizsargā pret kondensātu ar zemu pH vērtību;

4.3.7. attiecībā uz siltumsūkņiem skaidri norāda, ka nedrīkst izmantot vielas, kas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006 klasificētas kādā no šajā regulā uzskaitītajām bīstamības klasēm;

4.3.8. informācija par to, ar ko tehniķim sazināties, lai saņemtu norādījumus par uzstādīšanu;

4.4. apkopes personālam paredzētas instrukcijas;

4.5. lietotājam paredzēta informācija, tostarp:

4.5.1. norādes par lietpratīgiem uzstādītājiem un apkopes personālu;

4.5.2. ieteikumi par sildītāja pienācīgu izmantošanu un uzstādīšanu, tostarp par to, kāds kurināmais jāizmanto un kā tas glabājams, lai nodrošinātu optimālu sadegšanu, un regulāro apkopju grafiks;

4.5.3. ieteikumi par to, kā racionāla apiešanās var mazināt sildītāja ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par ražojuma pareizu izmantošanu, lai samazinātu energopatēriņu;

4.5.4. attiecīgā gadījumā — informācija par to, kā interpretējami mērījumu rezultāti un kā tos var uzlabot;

4.5.5. informācija par to,kuras rezerves daļas var nomainīt;

4.6. ieteikumi par pienācīgu iznīcināšanu pēc ražojuma kalpošanas laika beigām.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Punkti tiks piešķirti par šādiem kritērijiem.

1. PAPILDU ENERGOEFEKTIVITĀTE

Papildu punktus piešķir par katru 1 procentu papildu pieauguma ūdens sildītāja telpu apsildes sezonas energoefektivitātē (ηs), kā norādīts 1. kritērijā.

2. PAPILDU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU SAMAZINĀŠANA

Papildpunktus piešķir par katriem 5 g papildu samazinājuma ūdens sildītāja siltumnīcefekta gāzu emisijās, kā norādīts tehniskās specifikācijas 2. kritērijā.

3. TROKŠŅA EMISIJAS LIMITI

Šo piešķiršanas kritēriju ieteicams piemērot to ūdens sildītāju publiskajā iepirkumā, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" jāuzstāda no trokšņa aizsargājamās ēkās, piemēram, slimnīcās un skolās.

Mērvienība ir attiecīgi dB(A) vai dB(C). Testus veic saskaņā ar piemērojamiem standartiem nominālos standartapstākļos un pie nominālas siltuma jaudas.

Piešķiramos punktus aprēķina šādi:

PL = LA,min / LA x PLA,max + LC, min / LC x PLC,max

kur:

• PL ir trokšņa līmeņa punkti;

• LA,min ir zemākais A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu;

• LC, min ir zemākais C-izsvarotais skaņas jaudas līmenis par pilnīgi

• LA ir novērtējamais A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis;

• LC ir novērtējamais C-izsvarotais skaņas jaudas līmenis (attiecīgā gadījumā);

• PLA,max ir iegūstamo punktu maksimālais skaits saistībā ar A- izsvaroto skaņas jaudas līmeni;

• PLC,max ir iegūstamo punktu maksimālais skaits saistībā ar C- izsvaroto skaņas jaudas līmeni (attiecīgā gadījumā).

Nepiešķir nevienu punktu, ja ūdens sildītāja trokšņa emisija pārsniedz turpmāk norādītās robežvērtības.

Siltumģenerēšanas tehnoloģija Mērīšana Trokšņa emisijas limits
Visi sildītāji, izņemot koģenerācijas sildītājus un siltumsūkņus, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju A-izsvarotais skaņas jaudas līmenis (LWAd,lim) 17 + 36 x log(PN +10) dB(A)
Koģenerācijas sildītāji un siltumsūkņi, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinēju A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis (LPAd,lim) 30 + 20 x log(PE +15) dB(A)
C-izsvarotais skaņas spiediena līmenis (LPCd,lim) LPAd,lim + 20 dB(C)

Piezīme. PN ir nominālā (pilnas slodzes) siltuma jauda; PE ir elektriskā jauda.

4. RAŽOJUMA KONSTRUKCIJA

Papildu punktus piešķir, ja profesionāli apmācīts personāls, izmantojot parasti pieejamos darbarīkus, ūdens sildītāju var viegli demontēt, lai veiktu remontu un nomainītu nolietojušās detaļas, aizstātu vecākas vai novecojušas detaļas ar jaunām un atdalītu detaļas un materiālus to pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai.

5. GĀZVEIDA ORGANISKĀ OGLEKĻA (OGC) EMISIJA

Papildu punktus piešķir, ja gāzveida organiskā oglekļa (OGC) emisijas nepārsniedz 7 mg/Nm3 pie O2 satura 10 procenti.

Par OGC emisijām piešķiramo maksimālo punktu skaitu piešķir visām tehnoloģijām, izņemot cietā kurināmā apsildes katlus, jo tie ir vienīgie, ko uzskata par problemātiskiem saistībā ar OGC emisijām.

Attiecībā uz cietā kurināmā apsildes katliem piešķiramos punktus aprēķina šādi:

POGC = OGCmin / OGC x POGCmax ,

kur:

POGC ir OGC emisiju punkti;

• OGCmin ir zemākais OGC emisiju testa rezultāts par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā piedāvājumus par cietā kurināmā apsildes katliem;

• OGC ir novērtējamais OGC emisiju testa rezultāts;

POGCmax ir maksimālais par OGC emisijām iegūstamo punktu skaits.

6. DAĻIŅU (PM) EMISIJAS

Papildu punktus piešķir, ja daļiņu (PM) emisijas nepārsniedz 20 mg/Nm3 pie O2 satura 10 procenti.

Par PM emisijām piešķiramo maksimālo punktu skaitu piešķir visām tehnoloģijām, izņemot cietā kurināmā apsildes katlus, jo tie ir vienīgie, ko uzskata par problemātiskiem saistībā ar PM emisijām.

Attiecībā uz cietā kurināmā apsildes katliem piešķiramos punktus aprēķina šādi:

PPMmin / PM x PPMmax ,

kur:

• PPM ir PM emisiju punkti;

• PMmin ir zemākais PM emisiju testa rezultāts par pilnīgi atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā piedāvājumus par cietā kurināmā apsildes katliem;

• PM ir novērtējamais PM emisiju testa rezultāts;

• PPMmax ir maksimālais par PM emisijām iegūstamo punktu skaits.

4. Dārzkopības produkti un pakalpojumi

Prasības un kritēriji attiecināmi uz iepirkumiem, kas saistīti ar publiskās zaļās zonas apsaimniekošanu: dārzkopības produktiem, tehniku un pakalpojumiem publiskās zaļās zonas apsaimniekošanai.

Dārzkopības pakalpojumus var sniegt nepastarpināti piegādātāja darbinieki vai ar pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma starpniecību. Tādēļ šajā dokumentā ietverti kritēriji gan attiecībā uz galveno dārzkopības produktu un elementu, piem., augu sugu, augsnes ielabošanas līdzekļu, dārzkopības materiālu un instrumentu, iekārtu (zālāju pļaujmašīnas, smalcinātāji) un apūdeņošanas sistēmu tiešo iepirkumu, gan uz dārzkopības pakalpojumu iepirkumu, kuriem tiks noteiktas papildu prasības attiecībā uz transportu un citiem līguma izpildes noteikumiem.

Citi ar dārzkopību saistītie aspekti (dārza mēbeles, dārzkopības pakalpojumu sniedzēju apģērbs, izmantotais lieljaudas transports) apskatīti ar konkrēto jomu saistītajās preču/pakalpojumu grupās (mēbeles, tekstilizstrādājumi, transports).

4.1. Dārzkopības produkti

Šīs prasības un kritērijus ir ieteicams piemērot galvenajiem produktiem un iekārtām, ko izmanto dārzkopībā, piemēram:

• augsnes ielabošanas līdzekļiem;

• dekoratīvajiem augiem;

• apūdeņošanas sistēmām;

• dārza tehnikai;

• smēreļļām;

• herbicīdiem un pesticīdiem;

• invazīviem augiem.

Šie kritēriji attiecas tikai uz dārzkopības iekārtām, kuras ir aprīkotas ar degvielas motoriem, elektrodzinējiem, uzlādējamiem akumulatoriem vai ir darbināmas ar roku, piemēram:

• zālāju pļaujmašīnām (ieskaitot zālāja traktorus) un skarifikatoriem;

• krūmzāģiem;

• ķēdes zāģiem;

• vieglajām motorizkaptīm ar auklu;

• vieglajām motorizkaptīm un dzīvžogu šķērēm;

• lapu savācējiem un lapu pūtējiem;

• autoizkaptīm;

• frēzēm-kapļiem;

• rotējošām zemes frēzēm;

• komposta smalcinātājiem.

4.1.1. ZPI prasības dekoratīvajiem augiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības
Iepirkuma līguma priekšmets Dekoratīvo augu un koku iepirkšana
Tehniskās specifikācijas 1. AUGU RAKSTUROJUMS

1.1. Vismaz [X] procenti dekoratīvo augu ir jābūt tādām augu sugām, kas ir piemērotas vietējiem augšanas apstākļiem (piem., augsnes skābums, vidējais nokrišņu daudzums, temperatūras diapazons gada laikā utt.).

1.2. Vismaz [Y] procenti dekoratīvo augu ir jābūt bioloģiski izaudzētiem saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu.

2. STĀDU KONTEINERI

Augus jāpiegādā pārstrādājamos vai bioloģiski noārdāmos konteineros. Ja stādu konteineri ir atkārtoti izmantojami, pēc augu/koku iestādīšanas uzņēmumam tie ir jāpaņem atpakaļ. Ja stādu konteineri bioloģiski noārdās:

2.1.tiem ir jābūt 100 procenti izgatavotiem no bioloģiski noārdāmām (kompostējamām) vielām, piemēram, salmiem, korķa, koksnes miltiem, kukurūzas cietes;

2.2.tie nedrīkst saturēt sintētiskus plastikas materiālus, plastifikatorus vai biocīdas vielas, piemēram, tādas vielas, kas ir biocīdu vai konservantu sastāvā.

3. IEPAKOJUMS

Mazus augus jāpiegādā redeļu kastēs vai kastēs, ko var nodot atpakaļ.

4.1.2. ZPI prasības augsnes ielabošanas līdzekļiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības
Iepirkuma līguma priekšmets Videi draudzīgu augsnes ielabošanas līdzekļu iepirkums.
Tehniskās specifikācijas 1. MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMO AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻU GALVENĀS SASTĀVDAĻAS

1.1. Augsnes ielabošanas līdzekļi, ko paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanā, nedrīkst saturēt kūdru vai notekūdeņu dūņas.

1.2. Organiskajām vielām ir jābūt iegūtām no atkritumu pārstrādes un/vai atkārtotas izmantošanas (kā noteikts Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" un to 1. pielikumā).

1.3. Dūņas (izņemot kanalizācijas dūņas) ir atļautas tikai tad, ja tās ir atzītas par kādu no šādiem atkritumiem atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa Noteikumiem Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus", attiecībā uz atkritumu sarakstu, un tad, ja tās nav sajaukušās ar kaitīgiem notekūdeņiem vai dūņām ārpus noteiktā ražošanas procesa):

1.3.1. 020305 notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās dūņas, sagatavojot un pārstrādājot augļus, dārzeņus, graudaugus, pārtikas eļļas, kakao, kafiju, tēju un tabaku, konservējot, ražojot raugu un rauga ekstraktu, sagatavojot un raudzējot melasi;

1.3.2. 020403 dūņas no cukura ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.3. 020502 dūņas no piena produktu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.4. 020603 dūņas no maizes ceptuvēs un konditorejas izstrādājumu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.5. 020705 dūņas no alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas.

2. BĪSTAMĀS VIELAS MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Maksimālajai smago metālu koncentrācijai atkritumos pirms pārstrādes (mg/kg saussvara) ir jāatbilst turpmāk norādītajām prasībām attiecībā uz bīstamajām vielām. Šajā tabulā iekļauto elementu saturam galaproduktā ir jābūt mazākam par tajā norādīto saussvaru.

Elements Saussvars (mg/kg)
Zn 300
Cu 100
Ni 50
Cd 1
Pb 100
Hg 1
Cr 100
Mo (*) 2
Se (*) 1,5
As (*) 10
F (*) 200

(*) Dati par šo elementu klātbūtni ir nepieciešami tikai attiecībā uz produktiem, kas satur vielas no rūpnieciskiem procesiem.

3. FIZIKĀLIE PIEJAUKUMI MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Galaproduktā stikla, metāla un plastmasas saturam (visu elementa summai) ir jābūt mazākam par 0,5 procenti saussvara.

4. SLĀPEKLIS (N) MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Slāpekļa saturs produktā nedrīkst pārsniegt 3 procenti no kopējā N (pēc svara) daudzuma, un neorganiskais N nedrīkst pārsniegt 20 procenti no kopējā N daudzuma (vai organiskais N ≥ 80 procenti).

5. MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMO AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻU IEDARBĪBA

Produktiem nedrīkst būt negatīva ietekme uz augu dīdzību un turpmāko augšanu un attīstību, un masas sausnas saturam ir jābūt ne zemākam par 25 procenti, kā arī masas sausnai ir jāsatur ne mazāk kā 20 procenti organisko vielu.

6. VESELĪBAS UN DROŠĪBAS ASPEKTI ATTIECĪBĀ UZ MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJIEM AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻIEM

Produkti nedrīkst saturēt zemāk norādīto primāro patogēnu maksimālo līmeni:

6.1. salmonella: nekonstatē 25 g produkta;

6.2. helmintu oliņas: nekonstatē 1,5 g produkta;

6.3. E.coli: <1000 MPN/g (MPN: most probable number – varbūtīgākais skaits)

4.1.3. ZPI prasības un kritēriji apūdeņošanas (laistīšanas) sistēmām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Automātisko apūdeņošanas (laistīšanas) sistēmu iepirkšana
Tehniskās specifikācijas 1. PRASĪBAS APŪDEŅOŠANAS SISTĒMAI

1.1. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt pielāgojamai izlaistītā ūdens daudzuma ziņā pa zonām.

1.2. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt ar regulējamiem taimeriem laistīšanas perioda programmēšanai.

1.3. Apūdeņošanas sistēmai ir jābūt ar higrometriem, kas mēra augsnes mitruma līmeni un automātiski bloķē apūdeņošanu, kad augsnes mitruma līmenis ir pietiekams (piemēram, pēc lietus).

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji ŪDENS NO VIETĒJI PĀRSTRĀDĀTIEM RESURSIEM

Papildu punkti tiks piešķirti, ja apūdeņošanas sistēma var savākt un izmantot ūdeni no vietēji pārstrādātiem resursiem, piemēram, lietus ūdens, gruntsūdens un filtrēta sadzīves notekūdens.

4.1.4. ZPI prasības un kritēriji dārzkopības iekārtām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Dārza tehnikas ar samazinātu ietekmi uz vidi iepirkšana
Tehniskās specifikācijas 1. DEGVIELAS VEIDI IEKĀRTĀM, KURĀS IR IZMANTOTS IEKŠDEDZES DZINĒJS

Ja iekārtai ir iekšdedzes dzinējs, tas projektēts tā, lai to var darbināt ar vienu vai vairākiem šādiem degvielas veidiem: bezsvina degviela ar benzīna saturu <1,0 procenti tilpuma, alkilāta degviela, A klases dīzeļa eļļa vai uz biodegvielu balstīta motora degviela.

2. TROKŠŅA EMISIJA

Iekārtas trokšņa emisijas līmenim ir jābūt zemākam par tabulā norādīto trokšņa līmeni.

Zālāju pļaujmašīnām (iesk. zālāja traktorus):

Pļaušanas platums L (cm) Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
L ≤ 50 94
50 < L ≤ 120 98
L > 120 103

Skarifikatoriem:

Iekšdedzes dzinēja tīrā nominālā jauda P (kW) Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
P 99+ 2 lgP

Krūmgriežiem:

Iekšdedzes dzinēja tīrā nominālā jauda P (kW) Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
P ≤ 1,5kW 107
P > 1,5kW 110

Ķēdes zāģiem:

Tīrā nominālā jauda P (kW) Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
Elektromotors 104
Iekšdedzes dzinējs 108 + 2 P

Vieglajām motorizkaptīm ar auklu:

Motors/dzinējs Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
Elektromotors 94
Iekšdedzes dzinējs 104

Vieglajām motorizkaptīm un dzīvžogu šķērēm:

Motors/dzinējs Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
Elektromotors 96
Iekšdedzes dzinējs 103

Lapu savācējiem:

Motors/dzinējs Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
Elektromotors 99
Iekšdedzes dzinējs 104

Lapu pūtējiem:

Motors/dzinējs Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
Elektromotors 99
Iekšdedzes dzinējs 105

Izkapts pļāvējiem:

Tīrā nominālā jauda P (kW) Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
P ≤ 1,5kW 107
P > 1,5kW 110

Frēzēm-kapļiem un rotējošām zemes frēzēm:

  Maksimāli pieļaujamais jaudas skaņas līmenis LWA (dB/1pW)
  93

3. DZINĒJA SMĒRVIELAS UN DEGVIELA

3.1. Iekārtās ir jābūt iespējām izmantot bioloģiski noārdāmas dzinēja smēreļļas (divtaktu motoriem) vai reģenerētās dzinēja smēreļļas (četrtaktu motoriem).

3.2. Degvielas patēriņš četrtaktu dzinējā, kas darbojas ar 50 procenti noslogojumu, nedrīkst būt lielāks kā 500-g/kWh degvielas, mērot saskaņā piemērojamiem standartiem.

4. IEKĀRTU MATERIĀLI UN SASTĀVDAĻAS

4.1. Iekārtu dizainam ir jābūt tādam, lai tajā varētu iepildīt degvielu un to iztīrīt, neradot degvielas noplūdi. Parastas iekārtas tīrīšanas laikā no tās nedrīkst sūkties eļļa un dzinējam ir jābūt tādam, lai eļļu tajā varētu nomainīt, neradot noplūdi.

4.2. Plastmasas detaļām, kas sver vairāk par 50 g, ir jābūt marķētām atbilstoši piemērojamiem standartiem. Šī prasība neattiecas uz elektrības kabeļiem.

4.3. Plastmasas materiāli nedrīkst saturēt kadmiju, svinu, dzīvsudrabu vai to savienojumus.

4.4. Virsmas apstrādes līdzekļi nedrīkst saturēt krāsas vai piedevas, kuru pamatsastāvā ir kadmijs, svins, dzīvsudrabs vai to savienojumi.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiks piešķirti par zemāk minētajiem kritērijiem.

1. TROKŠŅA EMISIJA

Iekārtas, kuru trokšņa emisija ir zemāka par specifikācijā noteikto maksimālo līmeni.

2. IZPLŪDES GĀZU EMISIJA

Iekārtas, kuru izplūdes gāzu emisijas apjoms ir mazāks nekā noteikts Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā"

4.1.5. ZPI prasības iekārtu smēreļļām (izņemot smērvielas četrtaktu dzinējiem)

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības
Iepirkuma līguma priekšmets Smērvielu, kas bioloģiski noārdās, iepirkšana
Tehniskās specifikācijas 1. ATJAUNOJAMĀS IZEJVIELAS

Formulētajam produktam ir jāsatur ogleklis, kas iegūts no atjaunojamiem izejmateriāliem (iegūts no augu eļļām vai dzīvnieku taukiem) šādā daudzumā:

1.1. 50 procenti (m/m) hidrauliskajām eļļām;

1.2. 45 procenti (m/m) taukiem;

1.3. 70 procenti (m/m) ķēdes zāģu eļļām un citām caurplūdes smērvielām;

1.4. 50 procenti (m/m) divtaktu eļļām.

2. APDRAUDĒJUMI VIDEI UN CILVĒKA VESELĪBAI

Produktam nedrīkst būt piešķirtas R frāzes, kas norāda par apdraudējumu videi un cilvēka veselībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006. Uz šo produktu grupu attiecas šādas R vai H frāzes: R20 (H332), R21 (H312), R22 (H302), R23 (H330 un H331), R24 (H311), R25 (H301), R26 (H330), R27 (H310), R28 (H300), R33 (H373), R34 (H314), R35 (H314), R36 (H319), R37 (H335), R38 (H315), R39 (H370), R40 (H351), R41 (H318), R42 (H334), R43 (H317), R45 (H350), R46 (H340), R48 (H372 & H373), R49 (H350i), R50 (H400), R51 (H411), R52 (H412), R53 (H413), R59 (EUH059), R60 (H360F), R61 (H360D un H360FD), R62 (H361f, H360FD un H360Df), R63 (H361d & H360Fd), R64 (H362), R65 (H304), R66 (EUH066), R67 (H336), R68 (H371) un to apvienojums.

4.2. Dārzkopības pakalpojumi

Gadījumos, kad par dārzkopības pakalpojumu izpildi tiek slēgts līgums, tiek ieteiktas prasības un kritēriji gan attiecībā uz izmantojamajiem produktiem, gan praksi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus ar tehniskajām specifikācijām ir sniegti ieteikumi par līguma noteikumiem, kurus nevar novērtēt iepirkuma procedūras laikā. Tādēļ līguma vadības laikā būs nepieciešami īpaši uzraudzības pasākumi.

4.2.1. ZPI prasības un kritēriji dārzkopības pakalpojumiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Dārzkopības pakalpojumi, kuros tiek izmantoti produkti un prakses ar samazinātu ietekmi uz vidi
Tehniskās specifikācijas 1. MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMO AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻU GALVENĀS SASTĀVDAĻAS

1.1. Augsnes ielabošanas līdzekļi, ko paredzēts izmantot pakalpojumu veikšanas laikā, nedrīkst saturēt kūdru vai notekūdeņu dūņas.

1.2. Augsnes ielabošanas līdzekļu sastāvā esošajām organiskajām vielām ir jābūt iegūtām no atkritumu pārstrādes un/vai atkārtotas izmantošanas (kā noteikts Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumos Nr.319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" un to 1. pielikumā).

1.3. Dūņas (izņemot kanalizācijas dūņas) ir atļautas tikai tad, ja tās ir atzītas par kādu no šādiem atkritumiem atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" attiecībā uz atkritumu sarakstu, un ja tās nav sajaukušās ar kaitīgiem notekūdeņiem vai dūņām ārpus noteiktā ražošanas procesa):

1.3.1. 020305 notekūdeņu vietējā attīrīšanā radušās dūņas, sagatavojot un pārstrādājot augļus, dārzeņus, graudaugus, pārtikas eļļas, kakao, kafiju, tēju un tabaku, konservējot, ražojot raugu un rauga ekstraktu, sagatavojot un raudzējot melasi;

1.3.2. 020403 dūņas no cukura ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.3. 020502 dūņas no piena produktu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.4. 020603 dūņas no maizes ceptuvēs un konditorejas izstrādājumu ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas;

1.3.5. 020705 dūņas no alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanas procesā radušos kaitīgo notekūdeņu vietējās attīrīšanas.

2. BĪSTAMĀS VIELAS MĒSLOŠANĀ IZMANTOJAMAJOS AUGSNES IELABOŠANAS LĪDZEKĻOS

Maksimālajai smago metālu koncentrācijai atkritumos pirms pārstrādes (mg/kg saussvara) ir jāatbilst zemāk norādītajām prasībām attiecībā uz bīstamajām vielām. Šajā tabulā iekļauto elementu saturam galaproduktā ir jābūt mazākam par tajā norādīto saussvaru.

Elements Saussvars (mg/kg)   Elements Saussvars (mg/kg)
Zn 300 Cr 100
Cu 100 Mo (*) 2
Ni 50 Se (*) 1,5
Cd 1 As (*) 10
Pb 100 F (*) 200
Hg 1    

(*) Dati par šo elementu klātbūtni nepieciešami tikai attiecībā uz produktiem, kas satur vielas no rūpnieciskiem procesiem.

3. SMĒRVIELAS

Smēreļļām, ko paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanā, ir jābūt bioloģiski noārdāmām, un tās nedrīkst būt toksiskas. Tādēļ smērvielām ir jāsatur ogleklis, kas iegūts no atjaunojamiem izejmateriāliem (iegūts no augu eļļām vai dzīvnieku taukiem) šādā daudzumā:

3.1. 50 procenti (m/m) hidrauliskajām eļļām;

3.2. 45 procenti (m/m) taukiem;

3.3.70 procenti (m/m) ķēdes zāģu eļļām un citām caurplūdes smērvielām;

3.4.50 procenti (m/m) divtaktu eļļām.

4. LAISTĪŠANA

Laistīšanas un ūdens izmantošanas pārvaldīšanas pasākumos:

4.1. jānodrošina maksimāla nedzeramā ūdens (lietus ūdens, gruntsūdens vai otrreizējas izmantošanas ūdens) izmantošana;

4.2. jāizmanto mulčēšana, lai izvairītos no iztvaikošanas vietās, ko norādījis pasūtītājs;

4.3. jāizmanto automātiskas apūdeņošanas sistēmas, kā norādījis pasūtītājs;

4.4. jāiesniedz periodiski pārskati par ūdens patēriņu.

5. AUTOMĀTISKĀS APŪDEŅOŠANAS SISTĒMAS

Automātiskajām apūdeņošanas sistēmām ir jāatbilst šādām prasībām:

5.1. tām jābūt pielāgojamām izlaistītā ūdens daudzuma ziņā pa zonām;

5.2. tām jābūt ar regulējamiem taimeriem laistīšanas perioda programmēšanai;

5.3. tām jābūt ar higrometriem, kas mēra augsnes mitruma līmeni un automātiski bloķē apūdeņošanu, kad augsnes mitruma līmenis ir pietiekams (piemēram, pēc lietus);

5.4. ja pasūtītājs uzskata par nepieciešamu, tām jāizmanto ūdens no vietēji pārstrādātiem resursiem, kas apvieno lietus ūdeni, gruntsūdeni un filtrētu sadzīves notekūdeni.

6. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Dārzkopības pakalpojumu sniegšanas laikā radušos atkritumus ir jāvāc šādi šķirojot:

6.1. visi organiskie atkritumi (sausās lapas, apgrieztie zari, zāle) ir jākompostē uz vietas, uzņēmuma teritorijā vai slēdzot līgumu ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu;

6.2. koksni saturoši organiskie atkritumi no zariem utt. ir jāsasmalcina uz vietas uzņēmuma teritorijā un jāizmanto mulčēšanā iepriekš saskaņotās vietās;

6.3. iepakojuma atkritumi ir jāšķiro atbilstoši pastāvošajam pilsētas atkritumu sadalījumam un jāievieto attiecīgajos ielas konteineros (papīrs, plastmasa utt.). Tomēr bīstamu vielu, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu iepakojums ir jāiznīcina drošā veidā, sertificētos savākšanas punktos vai nododot pilnvarotam atkritumu savācējam turpmākai pārstrādei;

6.4. motoreļļas ir jāsavāc un jāpārstrādā pilnvarotam atkritumu savākšanas uzņēmumam;

6.5. ja dārza tehnika ir nenovēršami sabojājusies, piegādātājam ir jānorāda šīs iekārtas nosūtīšanas galamērķis.

7. PERIODISKI ZIŅOJUMI

Reizi gadā ir jāsagatavo ziņojums, lai sniegtu informāciju par pakalpojumu sniegšanas laikā patērēto enerģiju, mēslošanas līdzekļu nosaukumu un daudzumu, izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem un smēreļļām, radīto atkritumu daudzumu, klasificējot pēc to veidiem un galamērķiem, kā arī informāciju par visiem citiem ar pakalpojumu sniegšanu saistītajiem pasākumiem, kas noteikti līgumā (pasākumi ūdens patēriņa samazināšanai, iepakojuma samazināšanai u. c.).

8. INVAZĪVIE AUGI UN DZĪVNIEKI

Par jebkuriem augiem vai dzīvniekiem, kas varētu būt invazīvi, ir nekavējoties jāziņo pasūtītājam un jāveic atbilstoši pasākumi, kas saskaņoti ar pasūtītāju.

9. AIZSARDZĪBA PRET KAITĒKĻIEM

Galveno augu slimību apkarošanā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmatošana ir jāsamazina, izmantojot alternatīvus paņēmienus (piemēram, termisku, mehānisku vai bioloģisku apstrādi).

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji JAUNI DEKORATĪVIE AUGI

Papildu punktus piešķirs par bioloģiski audzētu dekoratīvo augu izmantošanu.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. DIENESTA TRANSPORTLĪDZEKĻI

Transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot pakalpojumu sniegšanā, ir jāatbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai" I pielikuma 1. tabulā noteiktajām "Euro 5" emisijas robežvērtībām vai Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

2. DARBINIEKU APMĀCĪBA

Dārzkopības darbiniekiem ir jābūt apguvušiem dārzkopības paņēmienus, kam ir mazāka ietekme uz vidi, kas jāizmanto pakalpojumu sniegšanas laikā. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā ūdens un enerģijas taupīšana, atkritumu samazināšana, apsaimniekošana un šķirošana, no atjaunojamām izejvielām izgatavotu produktu izmantošana, rīkošanās ar ķimikālijām un konteineriem, kā arī to lietošana, droša, likumīga pesticīdu, ieskaitot herbicīdus, lietošana, t.sk. izvairīšanās no rezistences pret pesticīdiem utt. Apmācība būtiskos jautājumos, ieskaitot ķimikāliju izmantošanu, ir jānodrošina, pirms darbiniekiem tiek atļauts veikt šāda veida darbu.

5. Elektroenerģija

Prasības un kritēriji attiecas uz elektroenerģijas iegādi, un galvenais šo kritēriju mērķis ir veicināt tādas elektroenerģijas lielāku izmantošanu, ko iegūst no atjaunojamiem avotiem (RES-E).

Šo prasību un kritēriju specifikācijas attiecas uz tās elektroenerģijas īpatsvaru, ko nodrošina atjaunojamie enerģijas avoti (ieteicamais apjoms vismaz 50 procenti). Prasības un kritēriji atļauj izmantot arī augstas efektivitātes siltuma un elektroenerģijas koģenerāciju no neatjaunojamiem enerģijas avotiem. Piešķiršanas kritēriju mērķis ir veicināt, lai atjaunojamie enerģijas avoti vai arī augstas efektivitātes koģenerācija veidotu vēl lielāku īpatsvaru, kas pārsniegtu specifikācijā paredzēto minimumu.

5.1. ZPI prasības un kritēriji elektroenerģijai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Elektroenerģijas iegāde, kur vismaz 50 procenti enerģijas nodrošina atjaunojamie enerģijas avoti (RES-E) un/vai augstas efektivitātes koģenerācija.
Tehniskā specifikācija 1. ELEKTROENERĢIJAS IEGUVES VEIDS

Vismaz 50 procenti no piegādātās elektroenerģijas jābūt elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem (RES-E) un/vai izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju, kā noteikts Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 294 "Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība".

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punktus piešķirs par papildus RES-E un/vai augstas efektivitātes koģenerāciju.

1. Papildu punktus piešķirs proporcionāli no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtajam elektroenerģijas daudzumam, kas pārsniedz specifikācijās norādīto minimālo daudzumu.

2. Papildu punktus piešķirs proporcionāli augstas efektivitātes koģenerācijā iegūtajam elektroenerģijas daudzumam, kas pārsniedz specifikācijās norādīto minimālo daudzumu.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi Katra līguma darbības gada beigās pretendentam ir jāatklāj pasūtītājam piegādātās elektroenerģijas izcelsme, lai pierādītu, ka vismaz 50 procenti ir iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem un izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju.

6. Klozetpodi un pisuāri

Prasības un kritēriji attiecināmi uz klozetpodu iekārtu, tostarp kompaktpodu, klozetpodu tvertņu un klozetpodu skalošanas sistēmu, un pisuāru iekārtu, tostarp kompaktpisuāru, pisuāru, bezūdens pisuāru un pisuāru skalošanas sistēmu, iepirkumiem

ZPI prasības un kritēriji klozetpodiem un pisuāriem neattiecas uz:

• klozetpodu sēdekļiem un vākiem, ja tos laiž tirgū un/vai tirgo kā savrupu vienību;

• klozetpodu iekārtām, kurās neizmanto ūdeni, bet kuru skalošanas sistēmā izmanto ķīmiskas vielas un ūdeni, un klozetpodiem, kuru skalošanas sistēmā jāizmanto enerģija.

6.1. ZPI prasības un kritēriji klozetpodu iekārtām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Ūdens izmantošanas ziņā efektīvu klozetpodu iekārtu iegāde jaunām vai atjaunotām ēkām
Tehniskās specifikācijas 1. EFEKTĪVS ŪDENS IZMANTOJUMS

1.1. Pilns skalošanas apjoms

Nominālais klozetpoda iekārtas pilnais skalošanas apjoms, iekārtai nonākot tirgū, neatkarīgi no ūdens spiediena nav lielāks par 6,0 l vienā noskalošanas reizē.

1.2. Taupīgs ūdens izmantojums

Gan kompaktpodi ar pilnu skalošanas apjomu, kas pārsniedz 4,0 litrus, gan klozetpodu skalošanas sistēmas ir aprīkoti ar ūdens taupīšanas ierīci. Tos laižot tirgū, samazināts skalošanas apjoms, ko panāk, darbinot ūdens taupīšanas ierīci, neatkarīgi no ūdens spiediena nepārsniedz 3,0 l vienā noskalošanas reizē.

Klozetpoda tvertnēs var izmantot ūdens taupīšanas ierīci, kurā samazināts skalošanas apjoms, ko panāk, darbinot ūdens taupīšanas ierīci, neatkarīgi no ūdens spiediena nepārsniedz 3,0 l vienā noskalošanas reizē.

1.3. Regulējams skalošanas apjoms

Skalošanas sistēmas ir aprīkotas ar regulētājierīci, kas ļauj personai, kura veic uzstādīšanu, regulēt skalošanas apjomu, ņemot vērā kanalizācijas sistēmas vietējos apstākļus. Pilns skalošanas apjoms pēc regulēšanas pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem nepārsniedz 6 l vienā noskalošanas reizē vai 4 l vienā noskalošanas reizē, ja kompaktpods nav aprīkots ar ūdens taupīšanas ierīci, un samazināts skalošanas apjoms pēc regulēšanas pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem nepārsniedz 3 l vienā noskalošanas reizē.

2. PRODUKTA RAKSTURLIELUMI

2.1. Skalošanas sistēmām izvirzītās prasības

Skalošanas sistēmas atbilst piemērojamiem standartiem.

2.2. Skalošanas raksturlielumi

Kompaktpodu un klozetpoda tvertņu skalošanas raksturlielumi atbilst piemērojamiem standartiem.

3. PRODUKTA LIETOŠANAS ILGUMS

Klozetpodu skalošanas iekārtai ir vismaz četru gadu remonta vai nomaiņas garantija. Garantijas nosacījumi skaidri paredz, ka tā attiecas uz produkta hermētiskumu un jebkuru vārstu. Pieteikuma iesniedzējs turklāt nodrošina, lai oriģinālās vai tām līdzvērtīgas rezerves daļas būtu pieejamas vismaz desmit gadus no produkta iegādes dienas.

4. UZSTĀDĪŠANAS NORĀDĪJUMI/ LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Klozetpoda skalošanas iekārtai tiek nodrošināta turpmāk minētā informācija drukātā veidā (uz produkta iepakojuma un/vai tam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā.

4.1. Atbilstoši uzstādīšanas norādījumi, tostarp informācija par to, attiecībā uz kādu(-ām) klasi(-ēm) un/vai veidu(-iem) produkts ir testēts, informācija par to, kādiem konkrētiem darba spiedieniem šis produkts ir paredzēts, informācija par to, ar kāda veida kanalizācijas sistēmām šo produktu var izmantot, informācija par to, kā regulēt skalošanas apjomu un tā ietekmi (piemēram, attiecībā uz atlikušo ūdens līmeni, uzpildes ūdens līmeni utt.), un, gadījumā, ja klozetpoda tvertnes un klozetpoda skalošanas sistēmas tirgū tiek laistas atsevišķi, informācija par to, ar kādiem produktiem tās ir jākombinē, lai veidotu pilnībā funkcionējošu un ūdens izmantošanas ziņā efektīvu vienību.

4.2. Padomi, kā, racionāli izmantojot ūdeni, var cik vien iespējams samazināt ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par atbilstošu produkta lietošanu, lai cik vien iespējams samazinātu ūdens patēriņu.

4.3. Informācija par pilnu un samazinātu skalošanas apjomu, izteiktu litros vienā noskalošanas reizē.

4.4. Ieteikumi par atbilstošu produkta lietošanu un apkopi, tostarp informācija par to, kuras rezerves daļas var nomainīt, norādījumi par starpliku un citas armatūras nomaiņu, ja produktā ir noplūde, tīrīšanas ieteikumi utt.

4.5. Informācija par atbilstošu pārstrādi pēc produkta aprites cikla beigām.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Punktus piešķir par turpmāk minēto kritēriju izpildi.

1. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS PILNAI SKALOŠANAI

Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,5 litru ūdens papildu ietaupījumu pilnam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.1. kritērijā.

2. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS SAMAZINĀTAI SKALOŠANAI

Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,25 litru ūdens papildu ietaupījumu samazinātam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.2. kritērijā.

3. HIGIĒNA

Papildu punkti tiks piešķirti par bezkontakta (ar sensoru aprīkotu) skalošanas kontrolsviru, kas nepieļauj nevajadzīgu mehānisma iedarbināšanu un nodrošina skalošanu tikai pēc produkta faktiskās lietošanas.

6.2 ZPI prasības un kritēriji pisuāru iekārtām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Ūdens izmantošanas ziņā efektīvu pisuāru iekārtu iegāde jaunām vai atjaunotām ēkām
Tehniskās specifikācijas 1. PISUĀRU SKALOŠANAS IEKĀRTU EFEKTĪVS ŪDENS IZMANTOJUMS

1.1. Pilns skalošanas apjoms

Nominālais pisuāra skalošanas iekārtas pilnais skalošanas apjoms, iekārtai nonākot tirgū, neatkarīgi no ūdens spiediena nav lielāks kā 2,0 l vienā noskalošanas reizē.

1.2. Taupīgs ūdens izmantojums

Kompaktpisuāros un pisuāru skalošanas sistēmās ir uzstādīta atsevišķos gadījumos izmantojama skalošanas kontrolsvira pēc pieprasījuma. Ar skalošanas sistēmu aprīkotos plākšņveida pisuāros ir atsevišķi lietojama skalošanas kontrolsvira pēc pieprasījuma, kas regulē noskalojumu uz nepārtrauktās sienas ne vairāk kā 60 cm platumā.

Pisuāros drīkst lietot atsevišķos gadījumos izmantojamu skalošanas kontrolsviru pēc pieprasījuma. Plākšņveida pisuāros, kas nav aprīkoti ar skalošanas sistēmu, liek atsevišķos gadījumos izmantojamu skalošanas kontrolsviru pēc pieprasījuma, kas jānovieto uz nepārtrauktās sienas ne vairāk kā 60 cm platumā.

1.3. Regulējams skalošanas apjoms

Skalošanas sistēmas ir aprīkotas ar regulētājierīci, kas ļauj personai, kura veic uzstādīšanu, regulēt skalošanas apjomu, ņemot vērā kanalizācijas sistēmas vietējos apstākļus. Pilns skalošanas apjoms pēc regulēšanas pabeigšanas saskaņā ar uzstādīšanas norādījumiem nepārsniedz 2 l vienā noskalošanas reizē.

2. PRODUKTA RAKSTURLIELUMI

2.1. Pisuāru skalošanas sistēmām izvirzītās prasības

Skalošanas sistēmas atbilst piemērojamiem standartiem.

2.2. Kompaktpisuāru un pisuāru skalošanas raksturlielumi

Kompaktpisuāru un pisuāru skalošanas raksturlielumi atbilst piemērojamo standartu prasībām.

2.3. Bezūdens pisuāru raksturlielumi

Bezūdens pisuāri atbilst Komisijas lēmuma ( 2013/641/ES) "Par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai klozetpodiem un pisuāriem" 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.

3. PRODUKTA LIETOŠANAS ILGUMS

Pisuāra skalošanas iekārtai ir vismaz piecu gadu remonta vai nomaiņas garantija. Garantijas nosacījumi skaidri paredz, ka tā attiecas attiecas uz produkta hermētiskumu un jebkuru vārstu. Piegādātājs turklāt nodrošina, lai oriģinālās vai tām līdzvērtīgas rezerves daļas būtu pieejamas vismaz desmit gadus no produkta iegādes dienas.

4. ŠĶĪDUMA BIOLOĢISKĀ NOĀRDĪŠANĀS UN BEZŪDENS PISUĀRU APKOPE

Bezūdens pisuāros izmanto vieglu bioloģiski noārdošos šķīdumu, vai arī tie darbojas pilnīgi bez tā. Turklāt piegādātājam jāprecizē bezūdens pisuāriem nepieciešamais apkopes režīms, tostarp attiecīgā gadījumā informācija par kasetes nomaiņas laika skalu, un jānorāda pakalpojuma sniedzēju saraksts šo produktu regulāras apkopes veikšanai.

5. UZSTĀDĪŠANAS NORĀDĪJUMI/ LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Pisuāru skalošanas iekārtai tiek nodrošināta turpmāk minētā informācija drukātā veidā (uz produkta iepakojuma un/vai tam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā.

5.1. Atbilstoši uzstādīšanas norādījumi, tostarp informācija par to, attiecībā uz kādu (-ām) klasi (-ēm) un/vai veidu (-iem) produkts ir testēts, informācija par to, kādiem konkrētiem darba spiedieniem šis produkts ir paredzēts, informācija par to, ar kāda veida kanalizācijas sistēmām šo produktu var izmantot, informācija par to, kā regulēt pilnu skalošanas apjomu un tā ietekmi (piemēram, attiecībā uz atlikušo ūdens līmeni, uzpildes ūdens līmeni utt.), un, gadījumā, ja pisuāri un pisuāru skalošanas sistēmas tirgū tiek laisti atsevišķi, informācija par to, ar kādiem produktiem tie ir jākombinē, lai veidotu pilnībā funkcionējošu un ūdens izmantošanas ziņā efektīvu vienību.

5.2. Padomi, kā, racionāli izmantojot ūdeni, var cik vien iespējams samazināt ietekmi uz vidi, jo īpaši informācija par atbilstošu produkta lietošanu, lai cik vien iespējams samazinātu ūdens patēriņu.

5.3. Informācija par pilnu skalošanas apjomu, izteiktu litros vienā noskalošanas reizē.

5.4. Ieteikumi par atbilstošu produkta lietošanu un apkopi, tostarp padomi par produktu lietošanu un apkopi, informācija par to, kuras rezerves daļas ir nomaināmas, norādījumi par starpliku un citas armatūras nomaiņu, ja produktā ir noplūde, tīrīšanas ieteikumi utt.

5.5. Informācija par atbilstošu pārstrādi pēc produkta aprites cikla beigām.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Punktus piešķir par turpmāk minēto kritēriju izpildi.

1. PAPILDU TAUPĪGS ŪDENS IZMANTOJUMS SKALOŠANAI

Papildu punkti tiks piešķirti par katru 0,25 litru ūdens papildu ietaupījumu pilnam skalošanas apjomam, kā noteikts 1.1. kritērijā.

2. HIGIĒNA

Papildu punkti tiek piešķirti par bezkontakta (ar sensoru aprīkotu) skalošanas kontrolsviru, kas nepieļauj nevajadzīgu mehānisma iedarbināšanu un nodrošina skalošanu tikai pēc produkta faktiskās lietošanas.

7. Koģenerācijas iekārtas

Koģenerācija ir vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ražošana. Prasības attiecas uz koģenerācijas iekārtām, t. i., iekārtām, kuras var darboties koģenerācijas režīmā.

Ja prasības attiecas uz dažāda izmēra koģenerācijas iekārtām, t. i., mazām vai mikroiekārtām, piemēro šādas definīcijas:

• mikrokoģenerācijas iekārta ir koģenerācijas iekārta, kuras maksimālā jauda ir mazāka par 50 kWe;

• mazas jaudas koģenerācijas iekārta ir koģenerācijas iekārta, kuras uzstādītā jauda ir mazāka par 1 MWe.

7.1. ZPI prasības koģenerācijas iekārtām

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Efektīvas koģenerācijas iekārtas vai stacijas iepirkums
Tehniskās specifikācijas 1. IEKĀRTAS KOPĒJĀS EFEKTIVITĀTES MINIMUMS

Lai nodrošinātu enerģijas efektīvu pārveidošanu siltumenerģijā vai elektroenerģijā, iekārtas kopējās efektivitātes minimums ir 75 procenti vai lielāks saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumiem Nr. 294 "Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība".

2. PRASĪBAS AUGSTAS EFEKTIVITĀTES KOĢENERĀCIJAI

Koģenerācijas stacija atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām augstas efektivitātes koģenerācijai, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums ir:

lielāks par 1 % koģenerācijas stacijai, kurā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nav lielāka par vienu megavatu;

ne mazāks par 10 % pārējām koģenerācijas stacijām.

8. Mēbeles

Prasības un kritēriji aptver iekštelpu mēbeles darbam, piemēram, birojiem un skolām, kā arī mājsaimniecībām. Prasības un kritēriji neietver būvniecības izstrādājumus (piemēram, kāpnes, sienas, ciļņus, paneļus), sanitārtehniku, paklājus, tekstilizstrādājumus, biroja preces un citus produktus, kuru sākotnējais uzdevums nav kalpot kā mēbelei.

Prasības un kritēriji aptver tādas āra mēbeles kā soli, galdi un krēsli, izņemot citus produktus, kuru sākotnējais uzdevums nav kalpot kā mēbelei (ielu lampas, aprīkojums velosipēdu novietošanai, rotaļu laukumi utt.).

Piedāvātās prasības un kritēriji attiecas uz materiāliem, kurus mēbeļu ražošanā izmanto visbiežāk (koksne un koksnes materiāli, metāli, plastmasa, polsterējums un audumi), kā arī uz pārklājumiem un savienotājiem/līmēm, ko izmanto produkta salikšanai un iepakošanai.

8.1. ZPI prasības un kritēriji mēbelēm

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Mēbeles, kas ražotas, izmantojot videi draudzīgus materiālus un procesus.
Tehniskās specifikācijas 1. KOKSNE UN KOKSNES MATERIĀLI

Visai koksnei un koksnes materiāliem ir jānāk no likumīgas izcelsmes koksnes.

2. FORMALDEHĪDA EMISIJAS NO KOKSNES MATERIĀLU PLĀTNĒM

(Šo prasību piemēro neatkarīgi no koksnes materiālu plātņu masas daļas mēbeļu izstrādājumā.)

Formaldehīda emisijas no visām koksnes materiālu plātnēm, kuras piegādātas tādā formā, kādā tās izmanto mēbeļu izstrādājumā (proti, neapdarītas, pārklātas, aplīmētas, finierētas), un kuru ražošanā izmantoti sveķi uz formaldehīda bāzes, nepārsniedz formaldehīda emisiju E1 robežvērtības, kas noteiktas piemērojamos standartos.

3. PUTU VEIDOTĀJI (ATTIECAS TIKAI UZ MĪKSTAJĀM MĒBELĒM)

Ja mēbeļu tapsēšanā izmanto putu polsterēšanas materiālus, šādu polsterēšanas materiālu izgatavošanā neizmanto halogenētus organiskos savienojumus ne kā putu veidotājus, ne kā papildu putu veidotājus

4. ZIŅOŠANA PAR REACH KANDIDĀTU SARAKSTA VIELĀM

Pretendents deklarē ikvienas tādas REACH kandidātu saraksta vielas klātbūtni, kuras koncentrācija izstrādājumā un jebkurā tā detaļā/sastāvdaļā pārsniedz 0,1 % (masas). (REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņā ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table )

5. PIEMĒROTĪBA IZMANTOŠANAI

Mēbeļu izstrādājums atbilst šādu attiecīgu EN standartu jaunākajās versijās izklāstītajām prasībām, kas var attiekties uz izstrādājuma ilgizturību, izmēriem, drošumu un stiprību, atsaucoties uz 1.pielikuma vai citos avotos minētajiem standartiem.

(Pasūtītājam jānorāda atsauce uz konkrētajiem standartiem, kas visvairāk atbilst iepērkamajai mēbelei).

6. DEMONTĒJAMA UN REMONTĒJAMA KONSTRUKCIJA

Pretendents nodrošina skaidras demontāžas un remonta instrukcijas (piem., drukātu vai elektronisku eksemplāru, video), lai mēbeļu izstrādājumu varētu nesalaužot demontēt detaļu/sastāvdaļu nomaiņas nolūkā. Nodrošina instrukciju instrukcijas izdruku, ko piegādā kopā ar izstrādājumu, un/vai elektronisku eksemplāru ražotāja tīmekļa vietnē. Demontāžas un nomaiņas operācijām jābūt tādām, lai tās varētu veikt nekvalificēts darbaspēks ar parastiem un vienkāršiem rokas darbarīkiem.

7. IZSTRĀDĀJUMA GARANTIJA UN REZERVES DAĻAS

Pretendents piešķir vismaz trīs gadu garantiju, kuras termiņš sākas izstrādājuma piegādes dienā/ pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienā. Šī garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar izstrādājuma aizvešanas un atvešanas vai uz vietas veikta remonta iespēju. Garantijas ietvaros tiek nodrošināta preču atbilstība līguma specifikācijām bez papildu maksas.

Pretendents garantē rezerves daļu vai tādu elementu pieejamību, kam ir ekvivalenta funkcija vismaz trīs gadus, sākot no mēbeļu izstrādājuma piegādes dienas/ pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas. Norāda kontaktinformāciju, kas izmantojama, lai organizētu rezerves daļu piegādi.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 8. FORMALDEHĪDA EMISIJAS NO KOKSNES MATERIĀLU PLĀTNĒM

Punktus piešķir tad, ja tiek pierādīts, ka mēbelē izmantoto visu koksnes materiālu plātņu formaldehīda emisijas līmenis nepārsniedz 65 % no E1 formaldehīda emisiju robežvērtībām, kas noteiktas piemērojamos standartos.

9. VIDEI DRAUDZĪGA PIEGĀDE

Papildus punkti tiks piešķirti par tādu piegādi, kas tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai, lai maksimāli samazināt CO2 izmešus piegādes procesā (piemēram, 250 km ietvaros).

10. APRITES EKONOMIKAS PLĀNS

Pretendentam jāiesniedz plāns, kas ietver sekojošas daļas:

• konkrēts redzējums turpmākai darbībai;

• attīstība saskaņā aprites ekonomikas principiem līguma laikā;

• darba organizēšana un sadale līguma darbības laikā;

• pretendentam / piegādātājam paredzētās lomas un atbildība.

9. Notekūdeņu infrastruktūra

Šajā sadaļā ietvertās ZPI prasības un kritēriji ir izmantojami brīvprātīgi un tie neliedz publiskā sektora iestādēm izmantot valsts vai pašu izstrādātas pieejas attiecībā uz notekūdeņu infrastruktūras ZPI. Jāņem arī vērā, ka šīs prasības un kritēriji nekādā gadījumā neaizstāj valsts tiesību aktus un spēkā esošos valsts un starptautiskos standartus.

Notekūdeņu infrastruktūras iepirkums ir sarežģīts process. Vairumā gadījumu, lai pasūtītājs, kas organizē iepirkumu, varētu uzņemties visu iepirkuma procesu no priekšizpētes līdz piegādātāju galīgajai atlasei, tai būs vajadzīgs tehniskā atbalsta personāls ar īpašām zināšanām inženiertehnoloģiju, vides un ekonomikas jomā.

ZPI prasības un kritēriji attiecas uz kanalizācijas tīklu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un dūņu apstrādes iekārtu plānošanu, projektēšanu, būvniecību, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu.

Piezīme. Lai pienācīgi sagatavotos šādam iepirkumam, vēlams iepazīties arī ar Eiropas Komisijas pasūtītā pētījuma rezultātiem, kas izklāstīti ziņojumā "Videi nekaitīga publiskā iepirkuma kritēriji notekūdeņu infrastruktūrai". Ziņojums tulkots arī latviešu valodā un pieejams lejuplādei Eiropas Komisijas ZPI tīmekļvietnē.

9.1. ZPI prasības un kritēriji notekūdeņu infrastruktūrai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Videi nekaitīgas notekūdeņu infrastruktūras publiskais iepirkums.

9.1.1. ZPI prasības un kritēriji konsultatīvajiem pakalpojumiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiks piešķirti par šādu kritēriju izpildi.

1. PIEEJA

Piegādātājam ir jāapraksta, kā kopumā plāno īstenot projektu, lai sasniegtu tā mērķus, jo īpaši aprakstot, kā izprot projekta vides aspektus, piemēram, tiesisko regulējumu vides jomā, vietējos vides apstākļus, ietekmes uz vidi novērtējumu u. c.

2. METODIKA

Piegādātājam ir jāapraksta konkrētās metodes, kas tiks izmantotas, lai:

2.1. noteiktu alternatīvus risinājumus;

2.2. aplēstu alternatīvu finansiālās ACI;

2.3. novērtētu ietekmi uz vidi, izmantojot ACA pieeju;

2.4. savāktu datus par ietekmes uz vidi vienības izmaksām, kas tiks iekļautas ACI;

2.5. salīdzinātu alternatīvas tehnoloģiskās iespējas/alternatīvas;

3. ORGANIZĀCIJA UN DARBA GRUPA

Piegādātājam ir jāapraksta tās grupas organizācija, kvalifikācija un pieredze, kas sniegs pakalpojumus.

9.1.2. ZPI prasības un kritēriji būvniecības līgumam

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
A. Piegādātāja izraudzīšanās
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiks piešķirti par šādu kritēriju izpildi.

A2. VIDES PĀRVALDĪBAS PLĀNS

Piegādātājiem ir jāiesniedz vides pārvaldības plāna projekts, aprakstot savu izpratni par vides jautājumiem, kas radīsies būvniecības laikā, un to, kādā veidā tie tiks risināti. Plānā ir jāaplūko vismaz šādi jautājumi:

2.1. kādi materiāli tiks izmantoti, no kurienes tie tiks iegūti un kā tie tiks nogādāti un uzglabāti objektā; īpaša uzmanība jāpievērš darbam ar bīstamiem materiāliem;

2.2. enerģijas un ūdens izmantošana objektā;

2.3. atkritumu samazināšana un materiālu reģenerācija/ otrreizēja izmantošana.

B. Energoefektivitātes prasības
Tehniskās specifikācijas Notekūdeņu infrastruktūrai ir jāatbilst enerģijas patēriņa un efektivitātes prasībām saistībā ar visas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas/infrastruktūras kopējo enerģijas patēriņu.

B1. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ

Notekūdeņu infrastruktūras objekta kopējais enerģijas pieprasījums nav augstāks par noteikto līmeni (indikatīvās vērtības un attiecīgos apsvērumus šā līmeņa noteikšanai skatīt tālāk minētajā paskaidrojumā):

1.1. mērvienība notekūdeņu attīrīšanas iekārtai: kWh/CE vai kWh/attīrīto notekūdeņu m3;

1.2. mērvienība kanalizācijas sistēmai: kWh/pārvadīto notekūdeņu m3;

1.3. mērvienība dūņu apstrādes iekārtai: kWh/dūņu tonnu vai kWh/dūņu m3.

B2. APMĀCĪBA PAR ENERGOEFEKTIVITĀTI

Pirms iekārtas palaišanas ekspluatācijā attiecīgajiem darbiniekiem, ieskaitot tos, kuri strādā ar tehnoloģisko aprīkojumu, ir jāiziet būvdarbu veicēja nodrošināta apmācība par piegādātās iekārtas vai aprīkojuma (atkarībā no līguma veida) energoefektivitātes pārvaldību. Apmācībā ir jāietver skaidrojums par vispārējo enerģijas patēriņa vadīšanu un uzraudzību un to, kā uzlabot energoefektivitāti, lai vajadzīgajiem procesiem pastāvīgi nodrošinātu minimālu enerģijas patēriņu.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji B3. ENERĢIJAS MAZĀKS PATĒRIŅŠ

Papildu punkti tiks piešķirti par zemāku enerģijas patēriņu nekā noteikts tehniskajās specifikācijās, pamatojoties uz visa notekūdeņu infrastruktūras objekta kopējo enerģijas pieprasījumu.

C. Ūdens patēriņš

Piezīme. Pasūtītājs izvērtē šī kritērija nepieciešamību.

Tehniskās specifikācijas C1. DZERAMĀ ŪDENS PATĒRIŅŠ

Notekūdeņu infrastruktūras objektu kopējais dzeramā ūdens patēriņš (izņemot ūdens patēriņu biroju/administratīvajās ēkās), kas norādīts iepirkuma procedūras dokumentācijā, nepārsniedz šādu līmeni:

1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas: x m3 izmantotā ūdens uz 1000 m3 attīrīto notekūdeņu;

1.2. kanalizācijas sistēmas — ierīkoto cauruļu tīrīšana: x m3 izmantotā ūdens uz ierīkoto cauruļu 100 m.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji C2. DZERAMĀ ŪDENS MAZĀKS PATĒRIŅŠ

Papildu punkti tiks piešķirti par ūdens taupīšanas pasākumiem, kas pārsniedz iepriekš minētās specifikācijas, kuras iepirkuma procedūras dokumentācijā iekļautas attiecībā uz kritērijiem.

D. Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte
Tehniskās specifikācijas D1. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS STANDARTU PRASĪBU IEVĒROŠANA

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatētājam ir jāievēro Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumos Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" noteiktie notekūdeņu attīrīšanas standarti.

Notekūdeņu attīrīšanas standarti ir šādi:

<125 mg ĶSP/l, (ĶSP – ķīmiskais skābekļa patēriņš);

<25 mg BSP/l, (BSP – bioķīmiskais skābekļa patēriņš) ;

<35 mg SD/l (SD – suspendētās daļīņas);

<15 mg kopējā slāpekļa/l (jutīgās zonas);

<2 mg kopējā fosfora/l (jutīgās zonas).

Notekūdeņu attīrīšanas standarti atšķiras atkarībā no atbildīgās ūdensapgādes iestādes, un dažām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām normatīvajā regulējumā varētu būt noteiktas stingrākas iepriekš minēto parametru vērtības un/vai notekūdeņu attīrīšanas papildu standarti, piemēram, attiecībā uz patogēniem, smagajiem metāliem, organiskajām bīstamajām vielām u. c.

D2. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAKSIMĀLO ĶĪMISKO VIELU PATĒRIŅU

Nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu (parasti dzelzs vai alumīnija sāļi) g uz attīrīto notekūdeņu m3 vai nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu g uz kopējā fosfora kg ieplūdes vietā.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji D3. AUGSTĀKA NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS EFEKTIVITĀTE

Papildu punkti tiks piešķirti par augstāku notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti nekā noteikts tehniskajās specifikācijās.

3.1. Uzlabota attīrīšanas efektivitāte attiecībā uz BSP, kopējo slāpekli un kopējo fosforu

Mērvienība:

<xx mg BSP/l

<xx mg kopējā slāpekļa/l

<xx mg kopējā fosfora/l

3.2. Samazināta nogulsnētāja(-u) izmantošana uz atdalītā fosfora kg

Mērvienība: nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu (parasti dzelzs vai alumīnija sāļi) g uz attīrīto notekūdeņu m3 vai nogulsnēšanā izmantoto ķīmisko vielu g uz kopējā fosfora kg ieplūdes vietā.

E. Dūmgāzu apstrādes efektivitāte
Tehniskās specifikācijas E1. EMISIJAS STANDARTU IEVĒROŠANA

Dūņu sadedzināšanas iekārtai ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos Nr.401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" un 2019.gada labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) dokumentā par atkritumu sadedzināšanu (pieejams Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļvietnē http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/lptp-vadlinijas/lptp-vadliniju-saraksts).

Tipiskie emisijas standarti (vidēji diennaktī) ir šādi:

<40 mg SO2/Nm3;

<100 mg NOx/ Nm3;

<8 mg HCl/ Nm3;

<5 mg putekļu/ Nm3.

Dažām sadedzināšanas iekārtām normatīvajā regulējumā var piemērot stingrākas iepriekš minēto parametru vērtības un/vai papildu emisijas standartus, piemēram, dzīvsudrabam, PAO, kadmijam, cinkam u. c.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji E2. ZEMĀKS EMISIJU LĪMENIS

Papildu punktus var piešķirt apgriezti proporcionāli garantētajam SO2, NOx, HCl un putekļu (mg/Nm3) emisijas saturam, kas izteikts mg/Nm3 (piemēram, nulle punktus piešķir, ja saturs atbilst noteiktajiem emisijas standartiem, bet desmit punktus — ja tas ir 0 mg/Nm3).

 

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI līguma izpildes noteikumi
Iepirkuma līguma izpildes noteikumi Līguma izpildes noteikumi bieži vien ir vispārīgi, un tos papildina vides pārvaldības plānā (VPP) sīki izstrādātas prasības. VPP galvenie elementi parasti ir šādi:

1.1. noteiktie ietekmes uz vidi faktori un mērķi, kas atkarībā no apstākļiem var atšķirties, bet kas būs norādīti IVN vai citos projekta plānošanas dokumentos. Ietekmes faktori/mērķi, kas ir raksturīgi vairumam būvniecības vai ekspluatācijas projektu, ir ūdens un enerģijas izmantošana, atjaunojamu/ atkārtoti izmantotu materiālu izmantošana, pārstrādātie/reģenerētie materiāli, ietekme uz floru un faunu, ietekme uz vietējo satiksmi un trokšņa/smaku emisija;

1.2. izpildes pamatrādītāji, kas noteikti ietekmes novērtēšanai. Par šo jautājumu ir pieejami dažādi metodiskie līdzekļi, un nākamajā tabulā ir sniegti ilustratīvi piemēri;

1.3. konkrētie izpildes līmeņi attiecībā uz šiem dažādajiem ietekmes faktoriem. Ir jābūt iespējai līgumu regulāri atjaunināt, lai ņemtu vērā vajadzību pēc augstākiem izpildes līmeņiem vai pat jaunus ietekmes uz vidi faktorus. Attiecībā uz ekspluatācijas līgumiem tas jebkurā gadījumā būs vajadzīgā vides pārvaldības plāna dabisks iznākums, nosakot aizvien augstākus mērķus privātajam ekspluatantam. Izpildes pamatrādītāju un izpildes līmeņu noteikšana, piemēram, attiecībā uz ūdens un enerģijas izmantošanu, var būt salīdzinoši vienkārša. Būtībā tā ir konkrēta patēriņa līmeņa noteikšana kvantitatīvā izteiksmē (piemēram, attiecībā uz enerģiju — kWh). Šajā tabulā ir parādīti to izpildes rādītāju veidi, kas attiecas gan uz būvniecības, gan ekspluatācijas posmu, un līmeņi, kas jāizmanto attiecībā uz mazāk uzskatāmiem ietekmes faktoriem.

Ietekmes veids Izpildes pamatrādītāji Izpildes līmeņi
Smaka Iekārtā un ārpus tās nedrīkst rasties traucējoša smaka Sērūdeņraža (H2S) koncentrācijai pie objekta robežas ir jābūt mazākai par xx miljarddaļām, bet objekta teritorijā — mazākai par xx miljarddaļām
Troksnis Maksimālais pieļaujamais trokšņa līmenis Pa dienu (8.00–20.00) — maksimāli xx dB(A)

Pa nakti (20.00–8.00) — maksimāli xx dB(A)

Vietējā satiksme Noteiktā periodā sastrēgumstundu laikā konstatētās procentuālās izmaiņas ceļu satiksmē, dodoties uz objektu un no tā Noteikts maksimālais satiksmes pieauguma procents

2.1.Citās jomās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir plašākas iespējas izmantot dažādus izpildes rādītājus. Šajā saistībā VPP varētu ietvert, piemēram, šādus rādītājus:

2.1.kopējais rādītājs — x tonnas atkritumu, kas ik gadu tiek saražoti ekspluatācijas laikā vai uz EUR 100 000 no būvdarbu vērtības, un saražotā atkritumu daudzuma samazināšana par x procentiem noteiktā periodā (norāda gadu skaitu);

2.2.ne vairāk kā x tonnas atkritumu tiek nogādāti poligonā, un vismaz x tonnas atkritumu tiek pārstrādāti vai atkārtoti izmantoti;

2.3.vismaz x procenti no būvniecībā/ekspluatācijā izmantotajiem materiāliem ir iegūti no pārstrādātiem vai atkārtoti izmantotiem materiāliem.

10. Sienu paneļi

Sienu paneļi ir plātnes, ko izmanto vertikālā vai leņķveida novietojumā (piemēram, pārveidojot augšstāvus) ēkā, kur pats panelis nav nesošais elements un tā virsma nav galīgā virsma, ko redz pabeigtā ēkā, t. i., tā tiks apmesta, slīpēta, nokrāsota, aplīmēta ar tapetēm utt.

Uzmanība pievērsta galvenokārt diviem atšķirīgiem sienu paneļu materiāliem, jo abi minētie materiāli pārstāv gandrīz visu sienu paneļu tirgu. Tās ir ģipškartona plātnes un koksnes plātņu materiāli. Abi materiāli ir apskatīti kā atsevišķas vienības, jo, lai gan to izmantojums pārklājas, atšķiras gan to sastāvs, gan arī standarti, kam obligāti jāatbilst attiecīgajiem materiāliem.

10.1. ZPI prasības un kritēriji no ģipškartona plātnēm izgatavotiem sienu paneļiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Videi nekaitīgu sienu paneļu iepirkums.
Tehniskās specifikācijas 1. PRASĪBAS PAPĪRAM, KURU IZMANTO ĢIPŠKARTONA PLĀTŅU RAŽOŠANĀ

Papīram, ko izmanto ģipškartona plātņu ražošanā, jābūt no:

1.1. 100 procenti pārstrādāta koka/papīra un/vai

1.2. papīra, kas ražots no koka, kokšķiedrām vai kokskaidām, kuras iegūtas likumīgā mežizstrādē.

2. PĀRSTRĀDĀTĀ ĢIPŠA DAĻA ĢIPŠKARTONA PLĀTNĒS

Vismaz 2 procenti ģipša satura jābūt no pārstrādātām ģipškartona plātnēm (pēc svara, pamatojoties uz vidējo apjomu gadā, neieskaitot ģipsi no FGD (dūmgāzu desulfurizācijas) objektiem). Ja ir iespējamas lielākas procentuālās daļas, atlasē tām jādod priekšroka.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punktus piešķirs par turpmāk minēto kritēriju izpildi:

1. LIELĀKA PĀRSTRĀDĀTĀ ĢIPŠA DAĻA ĢIPŠKARTONA PLĀTNĒS

Proporcionāli palielinātajai pārstrādāta ģipša daļai iepirktajās ģipškartona plātnēs.

2. ILGTSPĒJĪGAS MEŽSAIMNIECĪBAS AVOTI

Ģipškartona plātņu ražošanā izmantotais papīrs ir izgatavots no koka, kokšķiedrām vai kokskaidām, kas iegūtas ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, kuros īstenoti principi un pasākumi ar mērķi nodrošināt mežu ilgtspējīgu un likumīgu apsaimniekošanu, ja minētie kritēriji raksturo izstrādājumu un ir tam būtiski.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. INFORMĀCIJA PAR SIENU PANEĻU PĀRKLĀJUMU

Jābūt pieejamai informācijai par sienu paneļu pārklājuma materiāliem, piemēram, krāsu tipiem, kas nekavēs ģipškartona plātņu pārstrādi vai novirzīšanu ekspluatācijas laika beigās.

2. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Izstrādājumam jāpievieno vai arī uz iepakojuma vai etiķetes jānorāda attiecīga un pieņemama informācija lietotājiem par rīkošanos ar izstrādājumu, uzstādīšanu, virsmas apstrādes paņēmieniem, pārstrādes un/vai apglabāšanas metodēm.

3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Piegādātājam jāpierāda, ka uzstādot sienu paneļus, tiek īstenota efektīvu politika un procedūras, lai nodrošinātu, ka uzstādīšanas laikā radušies atkritumi, t. i., atlikumi, atgriezumi, bojātās plātnes utt., tiek pienācīgi apstrādāti ilgtspējīgā veidā , piemēram, ja iespējams, ar atbilstošu savākšanas shēmu starpniecību tiek reģenerēti, pārstrādāti vai novirzīti no atkritumu poligona.

10.2. ZPI prasības un kritēriji no koksnes plātņu materiāliem izgatavotiem sienu paneļiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Videi nekaitīgu sienu paneļu iepirkums.
Tehniskās specifikācijas 1. PRASĪBAS KOKMATERIĀLIEM

Izmantotajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem jābūt iegūtiem no likumīgiem avotiem.

2. FORMALDEHĪDA SATURS

Koksnes plātņu materiāli, kuros izmantotas formaldehīdu saturošas saistvielas, nedrīkst pārsniegt piemērojamo standartu prasībām, proti, 0,13 mg/m3 gaisa (jeb 0,1 ppm). Tas attiecas arī uz plātnēm ar pārklājumu un plātņu gruntēšanu.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punktus piešķirs par turpmāk minēto kritēriju izpildi.

1. PĀRSTRĀDĀTAS VAI ATKĀRTOTI IZMANTOTAS KOKSNES PROCENTUĀLĀ DAĻA

Papildu punkti tiks piešķirti proporcionāli pārstrādātās (otrreiz izmantotās) koksnes daļai procentos.

2. ILGTSPĒJĪGI MEŽSAIMNIECĪBAS AVOTI

Gala izstrādājums ir izgatavots no koka, kokšķiedrām vai kokskaidām, kas iegūtas ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, kuros īstenoti principi un pasākumi ar mērķi nodrošināt mežu ilgtspējīgu un likumīgu apsaimniekošanu, ja minētie kritēriji raksturo izstrādājumu un ir tam būtiski.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. INFORMĀCIJA PAR SIENU PANEĻU PĀRKLĀJUMU

Jābūt pieejamai informācijai par sienu paneļu pārklājuma materiāliem, piemēram, krāsu tipiem, kas nekavēs koksnes plātņu materiālu pārstrādi vai novirzīšanu ekspluatācijas laika beigās

2. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Izstrādājumam jāpievieno vai arī uz iepakojuma vai etiķetes jānorāda attiecīga un pieņemama informācija lietotājiem par rīkošanos ar izstrādājumu, uzstādīšanu, virsmas apstrādes paņēmieniem, pārstrādes un/vai apglabāšanas metodēm.

3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

Piegādātājam jāpierāda, ka ka uzstādot sienu paneļus, tiek īstenota efektīva politika un procedūras, lai nodrošinātu, ka uzstādīšanas laikā radušies atkritumi tiek pienācīgi apstrādāti ilgtspējīgā veidā, piemēram, ja iespējams, tiek pārstrādāti vai novirzīti no atkritumu poligona.

11. Izlietnes krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums

Prasības un kritēriji attiecas uz izlietnes krāniem, dušas uzgaļiem un to aprīkojumu, ko parasti izmanto tādās publiskās ēkās kā skolās, biroju ēkās, slimnīcās, peldbaseinos, sporta centros, un citu armatūru, kas paredzēta abu veidu – gan nemājsaimniecību, gan mājsaimniecību – funkciju izpildei. Izlietnes krānu, dušas uzgaļu un to aprīkojuma kritēriji attiecināmi uz šādām produktu grupām:

• krāni,

• dušas uzgaļi un

• dušas sistēmas.

Prasības un kritēriji neattiecas uz šādiem produktu veidiem:

• vannas krāni,

• krāni lietošanai ārā,

• nemājsaimniecību krāni, dušas uzgaļi un dušas sistēmas īpašiem lietojumiem, kam paredzētās funkcijas izpildei vajadzīga neierobežota ūdens plūsma (piemēram, laboratoriju drošības krāni un dušas, profesionālie virtuves krāni),

• krāni, kas paredzēti dārzkopības produktiem un pakalpojumiem.

11.1. ZPI prasības krāniem, dušas uzgaļiem un to aprīkojumam

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības
Iepirkuma līguma priekšmets Krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums (sanitārtehniskais aprīkojums) ar efektīvu ūdens patēriņu iegāde jaunām vai atjaunotām ēkām
Tehniskās specifikācijas 1. ŪDENS PATĒRIŅŠ UN SAISTĪTAIS ENERĢIJAS IETAUPĪJUMS

1.1. Maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums

Neatkarīgi no ūdens spiediena maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums izlietnē nedrīkst pārsniegt 1. tabulā norādītās vērtības.

1. tabula. Maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums sanitārtehniskajam aprīkojumam.

Produkta apakšgrupa Ūdens plūsmas ātrums (l/min.)
Virtuves krāni 8,0
Vannas istabas izlietnes krāni 7,0
Dušas uzgaļi vai dušas sistēmas 9,0

Piezīme. sanitārtehniskajam aprķojumam ar vairākiem izsmidzināšanas veidiem ir jāatbilst prasībai attiecībā uz lielākās ūdens plūsmas iestatījumu.

1.2. Mazākais maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums

Neatkarīgi no ūdens spiediena sanitārtehniskā aprīkojuma mazākais maksimāli pieejamais ūdens plūsmas ātrums nedrīkst būt mazāks par 2. tabulā norādītajām vērtībām.

2. tabula. Mazākais maksimāli pieejamais plūsmas ātrums sanitārtehniskajam aprīkojumam.

Produkta apakšgrupa Ūdens plūsmas ātrums (l/min.)
Virtuves krāni 2,0
Vannas istabas izlietnes krāni 2,0
Dušas uzgaļi vai dušas sistēmas 4,5
Elektriskas dušas sistēmas un zemspiediena dušas 3,0

1.3. Temperatūras kontrole

(šis kritērijs nav piemērojams dušas uzgaļiem un sanitārtehniskajam aprīkojumam, ko pievienos ūdens piegādes sistēmai, kurai jau ir temperatūras kontroles iespējas)

Sanitārtehnisko aprīkojumu aprīko ar modernu ierīci vai tehnoloģiju, kas ļauj regulēt temperatūru. Atkarībā no savām vēlmēm valsts iestādes var izvēlēties vienu no šādām iespējām:

1.3.1.Sanitārtehnisko aprīkojumu aprīko ar karstā ūdens barjeru;

1.3.2.Sanitārtehniskais aprīkojums ir termostatiski regulējama;

1.3.3.Sanitārtehnisko aprīkojumu uzprojektē ar aukstā ūdens piegādi vidējā pozīcijā.

Dušas sistēmas ar dubultu sviru/rokturi neatbilst šim kritērijam.

1.4. Laika kontrole Sanitārtehnisko aprīkojumam, kas paredzēta daudzkārtīgai un biežai lietošanai

Sanitārtehniskais aprīkojums, kas uzstādīts nemājsaimniecības apstākļos daudzkārtīgai un biežai lietošanai (proti, Sanitārtehniskais aprīkojums , ko izmanto sabiedriskajās tualetēs vai tualetēs skolās, birojos, slimnīcās, peldbaseinos un tamlīdzīgos apstākļos), nosaka laika limitu vienreizējam ūdens patēriņam (proti, ierobežo patērēto ūdens tilpumu). To var izdarīt, aprīkojot produktus ar ierīcēm, kas aptur ūdens plūsmu pēc zināma laika, ja to neizmanto (piemēram, sensoriem, kas aptur ūdens plūsmu, kad lietotājs vairs nav sensora uztveršanas laukā), un/vai pēc iestatīta lietošanas laikposma (piemēram, laika limitētājiem, kas aptur ūdens plūsmu, kad ir sasniegts maksimālais plūsmas ilgums).

1.4.1. Ja valsts iestāde vēlas izmantot laika kontroles sistēmu:

Sanitārtehniskais aprīkojums, kas aprīkots ar laika limitētājiem, iepriekš iestatītais maksimālais plūsmas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 sekundes krāniem un 35 sekundes dušām. Tomēr produkts ir ražots tā, lai uzstādītājs varētu pielāgot plūsmas ilgumu saskaņā ar paredzēto produkta lietojumu.

1.4.2. Ja valsts iestāde vēlas sistēmu, ko kontrolē ar sensoru:

Sanitārtehniskais aprīkojums, kas aprīkots ar sensoru, izslēgšanās laiks pēc lietošanas nedrīkst pārsniegt 2 sekundes krāniem un 3 sekundes dušām. Turklāt sanitārtehniskajā aprīkojumā, kas aprīkots ar sensoru, jābūt iebūvētam tehniskam drošības aprīkojumam ar iepriekš iestatītu izslēgšanās laiku maksimāli pēc 2 minūtēm, lai nepieļautu negadījumus vai nepārtrauktu ūdens plūsmu no krāniem/dušām, kad tos nelieto.

2. PRODUKTA KVALITĀTE UN LIETOŠANAS ILGUMS

2.1. Iedarbībai pakļautās virsmas stāvoklis un pārklājuma kvalitāte

Sanitārie produkti, kam ir metālisks niķeļa-hroma pārklājums (neatkarīgi no pamatmateriāla īpašībām), atbilst piemērojamo standartu prasībām.

2.2. Rezerves daļu remonta iespējas un pieejamība

Produkts ir ražots tā, lai attiecīgā gadījumā galapatērētājs vai santehniķis tā nomaināmos komponentus varētu viegli aizstāt. Informāciju par to, kurus elementus var aizstāt, skaidri norāda produktam pievienotajā informācijas lapā. Turklāt pieteikuma iesniedzējs sniedz skaidrus norādījumus, lai attiecīgā gadījumā galalietotājs vai santehniķis varētu veikt pamatremontu.

Pieteikuma iesniedzējs turklāt nodrošina, ka rezerves daļas ir pieejamas vismaz piecus gadus pēc pirkuma dienas.

2.3. Garantija

Pieteikuma iesniedzējs dod vismaz četru gadu garantiju remontam vai nomaiņai.

3. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Produktam drukātā veidā (uz iepakojuma un/vai produktam pievienotajā dokumentācijā) un/vai elektroniskā formātā ir pievienota šāda informācija:

3.1. uzstādīšanas instrukcijas, tostarp informācija par konkrētu darbības spiedienu, kam produkts ir piemērots;

3.2. ieteikumi par produkta pareizu lietošanu un apkopi (tostarp tīrīšanu un atkaļķošanu), kuros minēti visi atbilstošie norādījumi, jo īpaši:

3.2.1. ieteikumi par produktu apkopi un lietošanu;

3.2.2. informācija par to, kuras rezerves daļas var aizstāt;

3.2.3. norādījumi par blīvju nomaiņu, ja no krāna pil ūdens;

3.2.4. ieteikumi par Sanitārtehniskā aprīkojuma tīrīšanu ar piemērotiem materiāliem, lai novērstu tās iekšējās un ārējās virsmas bojājumus;

3.2.5. ieteikumi par aeratoru regulāru un pareizu apkopi.

11.2. ZPI prasības krānu, dušas uzgaļu un to aprīkojuma uzstādīšanai
(prasības piemēro papildus 11.1. sadaļā norādītajiem)

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Jauna sanitārtehniskā aprīkojuma produktu ar efektīvu ūdens patēriņu uzstādīšana vai to aizstāšana
Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. Piegādātājs nodrošina, lai gadījumos, kad aprīkojums ietver sensorus vai laika limitētājus:

1.1. vienojoties ar pasūtītāju, sensoriem iestata jutību un laika aizturi uz atbilstošiem līmeņiem, lai tiktu apmierinātas lietotāju vajadzības, neradot pārmērīgu ūdens un enerģijas patēriņu;

1.2. sensorus pārbauda, lai nodrošinātu, ka tie pienācīgi darbojas un ir pietiekami jutīgi, lai uztvertu tipiskas lietotāju kustības;

1.3.laika limitētājus, vienojoties ar pasūtītāju, uzstāda uz nepieciešamajiem laikiem, lai tie atbilstu lietotāju vajadzībām, pārmērīgi nepalielinot ūdens un saistītās enerģijas patēriņu.

12. Tekstilpreces

Prasības un kritēriji attiecas uz šādiem tekstilizstrādājumiem

• apģērbs un aksesuāri (piemēram, kabatlakatiņus, šalles, somas, iepirkumu somas, mugursomas, jostas utt.), kuru sastāvā ir vismaz 90 masas procentu tekstilšķiedru;

• interjera tekstilpreces: lietošanai telpās paredzēti tekstilizstrādājumi, kuru sastāvā ir vismaz 90 masas procentu tekstilšķiedru (izņēmums ir grīdu un sienu segumi);

• šķiedras, dzijas un audumi, kas paredzēti izmantošanai apģērbā un aksesuāros no tekstilmateriāliem vai interjera tekstilprecēs.

12.1. ZPI prasības un kritēriji tekstilprecēm

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Tādu tekstilizstrādājumu iepirkums, kuros ir zems toksisku vielu līmenis, dodot priekšroku šķiedrām un izstrādājumiem, kuru ietekme uz vidi ražošanas laikā ir neliela un kuri izgatavoti no šķiedrām, kas ražotas, izmantojot minimālu pesticīdu daudzumu.
Tehniskās specifikācijas 1. PESTICĪDI

Gatavos izstrādājumos, kas izgatavoti no kokvilnas vai citām dabīgām celulozes šķiedrām, katras turpmāk minētās vielas saturs nepārsniedz 0,05 ppm (miljondaļas). Turpmāk minēto vielu kopējais saturs nepārsniedz 0,75 ppm:

• 2,4,5-T,

• aldrīns,

• kaptafols,

• hlordāns,

• hlordimeforms,

• DDT,

• dieldrīns,

• dinosebs un tā sāļi,

• endrīns,

• heptahlors,

• heksahlorbenzols,

• α-heksahlorcikloheksāns,

• β-heksahlorcikloheksāns,

• δ-heksahlorcikloheksāns,

• metamidofoss,

• monokrotofoss,

• β-heksahlorcikloheksāns,

• δ-heksahlorcikloheksāns,

• metamidofoss,

• monokrotofoss,

• parations,

• parationmetils,

• propetamfoss,

• toksafēns.

2. KRĀSVIELAS

Gatavu izstrādājumu ražošanā neizmanto šādas krāsvielas, kas klasificētas kā sensibilizējošas / alergēnas, kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas:

• C.I. Basic Red 9,

• C.I. Disperse Blue 1,

• C.I. Acid Red 26,

• C.I. Basic Violet 14,

• C.I. Disperse Orange 11,

• C. I. Direct Black 38,

• C. I. Direct Blue 6,

• C. I. Direct Red 28,

• C. I. Disperse Yellow 3,

• C.I. Disperse Yellow 23,

• C.I. Disperse Yellow 149.

Šādas krāsvielas ar izmanto tikai tad, ja krāsoto šķiedru, dziju vai audumu krāsnoturība pret sviedriem (skābiem un sārmainiem) atbilst vismaz 4. līmenim:

• C.I. Disperse Blue 3 C.I. 61 505,

• C.I. Disperse Blue 7 C.I. 62 500,

• C.I. Disperse Blue 26 C.I. 63 305,

• C.I. Disperse Blue 35,

• C.I. Disperse Blue 102,

• C.I. Disperse Blue 106,

• C.I. Disperse Blue 124,

• C.I. Disperse Orange 1 C.I. 11 080,

• C.I. Disperse Orange 3 C.I. 11 005,

• C.I. Disperse Orange 37,

• C.I. Disperse Orange 76 (iepriekšējais apzīmējums Orange 37),

• C.I. Disperse Red 1 C.I. 11 110,

• C.I. Disperse Red 11 C.I. 62 015,

• C.I. Disperse Red 17 C.I. 11 210,

• C.I. Disperse Yellow 1 C.I. 10 345,

• C.I. Disperse Yellow 9 C.I. 10 375

• C.I. Disperse Yellow 39,

• C.I. Disperse Yellow 49.

3. ARILAMĪNI

Gatavi izstrādājumi nesatur šādus arilamīnus:

• 4-aminodifenils (CAS Nr. 92-67-1),

• benzidīns (CAS Nr. 92-87-5),

• 4-hlor-o-toluidīns (CAS Nr. 95-69-2),

• 2-naftilamīns (CAS Nr. 91-59-8),

• o-aminoazotoluols (CAS Nr. 97-56-3),

• 2-amino-4-nitrotoluols (CAS Nr. 99-55-8),

• p-hloranilīns (CAS Nr. 106-47-8),

• 2,4-diaminoanizols (CAS Nr. 615-05-4)

• 4,4'-diaminodifenilmetāns (CAS Nr. 101-77-9),

• 3,3'-dihlorbenzidīns (CAS Nr. 91-94-1),

• 3,3'-dimetoksibenzidīns (CAS Nr. 119-90-4),

• 3,3'-dimetilbenzidīns (CAS Nr. 119-93-7),

• 3,3'-dimetil-4,4'-diaminodifenilmetāns (CAS Nr. 838-88-0),

• p-krezidīns (CAS Nr. 120-71-8),

• 4,4'-metilēn-bis(2-hloranilīns) (CAS Nr. 101-14-4),

• 4,4'-oksidianilīns (CAS Nr. 101-80-4),

• 4,4'-tiodianilīns (CAS Nr. 139-65-1),

• o-toluidīns (CAS Nr. 95-53-4),

• 2,4-diaminotoluols (CAS Nr. 95-80-7),

• 2,4,5-trimetilanilīns (CAS Nr. 137-17-7),

• 4-aminoazobenzols (CAS Nr. 60-09-3),

• o-anizidīns (CAS Nr. 90-04-0).

4. UGUNSAIZSARDZĪBAS ĶĪMISKIE LĪDZEKĻI

Gatavos izstrādājumos neizmanto šādus ugunsaizsardzības ķīmiskos līdzekļus:

• PBB (polibrombifenili) (CAS Nr. 59536-65-1),

• penta-BDE (pentabromdifenilēteris) (CAS Nr. 32534-81-9),

• okta-BDE (oktabromdifenilēteris) (CAS Nr. 32536-52-9),

• deka-BDE (dekabromdifenilēteris) (CAS Nr. 1163-19-5).

5. PENTAHLORFENOLS UN TETRAHLORFENOLS

Gatavos izstrādājumos, kas izgatavoti no kokvilnas vai citām dabīgām celulozes šķiedrām, pentahlorfenola saturs nepārsniedz 0,5 miljondaļas.

6. FTALĀTU MĪKSTINĀŠANAS LĪDZEKĻI

Gatavos izstrādājumos, kas nonāk tiešā saskarē ar ādu, šādu ftalātu mīkstināšanas līdzekļu saturs nepārsniedz 0,1 masas procentu:

• DEHP (di(2-etilheksil)ftalāts) (CAS Nr. 117-81-7),

• BBP (butilbenzilftalāts) (CAS Nr. 85-68-7),

• DBP (dibutilftalāts) (CAS Nr. 84-74-2),

• DNOP (di-n-oktilftalāts),

• DINP (diizononilftalāts),

• DIDP (diizodecilftalāts),

• DIBP (diizobutilftalāts),

• TCEP (tris(2-hloretil)fosfāts).

7. FORMALDEHĪDS

Brīva un daļēji hidrolizējama formaldehīda daudzums gatavos izstrādājumos, kas nonāk tiešā saskarē ar ādu, nepārsniedz 70 ppm, bet visos pārējos gatavajos izstrādājumos 300 ppm.

8. SMAGIE METĀLI

Kadmija (Cd), hroma (Cr), niķeļa (Ni), svina (Pb) un vara (Cu) daudzums gatavos izstrādājumos nepārsniedz šādas robežvērtības:

• kadmijs (Cd) 0,1 ppm,

• hroms (Cr) 2,0 ppm,

• niķelis (Ni) 4,0 ppm,

• svins (Pb) 1,0 ppm,

• varš (Cu) 50,0 ppm.

9. KRĀSNOTURĪBA UN FORMAS STABILITĀTE

Attiecībā uz krāsnoturību un formas stabilitāti izstrādājumiem jāatbilst šādam prasību minimumam.

Parametrs Kritēriji Testēšanas metode
9.1. Izmēru maiņa mazgājot un žāvējot Plus vai mīnus 2 procenti aizkariem un mēbeļaudumiem, kas ir mazgājami un noņemami.

No mīnus 8 procenti līdz plus 4 procenti citiem austiem izstrādājumiem, izturīgiem neaustiem izstrādājumiem, citiem trikotāžas izstrādājumiem un dvieļu frotē audumiem.

Piemērojamie standarti.
9.2. Krāsnoturība mazgājot Vismaz 3.–4. līmenis attiecībā uz krāsas maiņu.

Vismaz 3.–4. līmenis attiecībā uz krāsojuma plankumainību.

Piemērojamie standarti.
9.3. Krāsnoturība pret sviedriem (skābiem, sārmainiem) Vismaz 3.–4. līmenis (attiecībā uz krāsas maiņu un krāsojuma plankumainību).

3. līmenis, ja audums ir tumšā krāsā (standarta dziļums >1/1) un izgatavots no reģenerētas vilnas vai satur vairāk nekā 20 procenti zīda.

Piemērojamie standarti.
9.4. Krāsnoturība pret berzi mitrā veidā Vismaz 2.–3. līmenis.

Ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas audumam pieļaujams 2. līmenis.

Piemērojamie standarti.
9.5. Krāsnoturība pret berzi sausā veidā Vismaz 4. līmenis.

Ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas audumam pieļaujams 3.–4. līmenis.

Piemērojamie standarti.
9.6. Krāsnoturība pret gaismu Mēbeļaudumiem, aizkaru audumiem un drapēriju audumiem vismaz 4.–5. līmenis.

Visiem pārējiem izstrādājumiem vismaz 4. līmenis.

Pieļaujams 4. līmenis, ja mēbeļaudums, aizkaru audums vai drapēriju audums ir gaišā krāsā (standarta dziļums <1/12) un satur vairāk nekā 20 procenti vilnas vai citu keratīna šķiedru vai vairāk nekā 20 procenti zīda, vai vairāk nekā 20 procenti linšķiedras vai citu lūksnšķiedru.

Piemērojamie standarti.
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punktus piešķir proporcionāli šādu šķiedru daļai.

1. BIOLOĢISKI RAŽOTAS KOKVILNAS VAI CITAS DABĪGAS ŠĶIEDRAS

Piegādātājam jānorāda, kāda masas daļa no gatavos izstrādājumos izmantotajām kokvilnas vai citām dabīgām šķiedrām ir ražotas bioloģiski. Lai šķiedru uzskatītu par bioloģiski ražotu, tās izcelsmes kultūrai jābūt ražotai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 "Par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.  2092/91 atcelšanu".

2. RECIKLĒTAS ŠĶIEDRAS

Piegādātājam jānorāda, kādu masas daļu izstrādājumos veido reciklētas šķiedras, t.i., šķiedras, kas iegūtas tikai no tekstilpreču un apģērbu ražošanas atgriezumiem vai no pēclietošanas atkritumiem (tekstilmateriālu vai citiem atkritumiem).

13. Transports

Prasības un kritēriji attiecas uz trim ražojumu grupām:

• jauni pasažieru automobiļi, ko iegādājas tieši vai izmantojot līzingu/nomu;

• jauni sabiedriskie transportlīdzekļi un sabiedriskā transporta pakalpojumi;

• jauni atkritumu savākšanas automobiļi un pakalpojumi.

Piedāvātie kritēriji ir jāskata kopā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumiem Nr. 106 "Noteikumi par autotransporta līdzekļu kategorijām, kuru iepirkumos piemēro īpašas prasības, un autotransporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanas metodiku", 2013. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 351 " Sabiedrisko autotransporta līdzekļu iepirkuma noteikumi" un citiem saistītiem tiesību aktiem.

13.1. ZPI prasības un kritēriji jaunu vieglo automobiļu un jaunu vieglo kravas automobiļu iegādei

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Bezemisiju un zemas emisijas transportlīdzekļu iepirkšana vai noma.
Tehniskās specifikācijas 1. CO2 EMISIJAS

Saskaņā ar transportlīdzekļu tehnisko datu lapu, transportlīdzekļu CO2 emisija nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus (pēc WLTP mērīšanas metodes):

Transportlīdzekļa tips CO2 (g/km)
Vieglie pasažieru automobiļi (M1)
Mini 100
Mazs, mazs apvidus 110
Kompakts, kompaktā apvidus, mazā daudzfunkciju, kompaktā daudzfunkciju 120
Vidējs, vidējs daudzfunkciju 130
Liels, vidējā apvidus, lielā daudzfunkciju 150
Luksus, lielā apvidus 200
Vieglais komerctransports (N1)
Pikapi 180
Mazie furgoni 130
Vidējie furgoni 160
Lielie furgoni 190

2. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

Transportlīdzekļiem ir jāatbilst EURO 6 atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulas (EK) Nr.  715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai I pielikuma 2. tabulā noteiktajām "Euro 6" emisijas robežvērtībām un CO2 emisijas ir saskaņā ar tehnisko datu lapu.

3. EKOLOĢISKA BRAUKŠANA

Automašīnās/furgonos ir informācija/norādījumi par ekoloģisku braukšanu, kas atbilst transportlīdzeklim. Attiecībā uz transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru transportlīdzekļa lietotāja rokasgrāmatai jāietver norādes par agrīnu pārnesumu pārslēgšanu, vienmērīga ātruma uzturēšanu, ja apgriezienu skaits minūtē ir mazs, un satiksmes plūsmas paredzēšanu. Hibrīdtransportlīdzekļu un elektrotransportlīdzekļu gadījumā jāietver informācija par reģeneratīvās bremzēšanas izmantošanu ar mērķi taupīt enerģiju. No elektrotīkla uzlādējamu hibrīdelektrisku transportlīdzekļu un tādu elektrotransportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar attāluma palielinātājiem, jāietver konkrētas norādes par to, kā maksimāli palielināt to kilometru skaitu, kuri nobraukti, izmantojot elektrību.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai – autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā – sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

5. TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI

Trokšņa emisijas līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiek piešķirti par šādu kritēriju izpildi.

1. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

Transportlīdzekļa konstrukcija paredz alternatīvu degvielas veidu vai sistēmu izmantošanu
(piem., biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).

2. ZEMĀKAS CO2 EMISIJAS

CO2 emisijai ir jābūt mazākai par specifikācijās noteikto (1. kritērijs).

3. NULLES IZPLŪDES SPĒJA

Papildus punkti tiks piešķirti arī transportlīdzekļiem, kas var apliecināt spēju nodrošināt, ka izplūdes emisija ir 0 noteiktajā obligātajā attālumā, proti, attālumā, ko vieglais automobilis var nobraukt bez izplūdes emisijām, proporcionāli transportlīdzekļa jaudai. Pasūtītājs noteiks atsauces robežvērtību obligātajam attālumam, kurā izplūdes emisijai jābūt 0, saskaņā ar uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus minētajiem paredzētajiem izmantošanas profiliem (piedāvātais noklusējuma attālums varētu būt 40 km).

13.2. ZPI prasības un kritēriji jauniem sabiedriskajiem transportlīdzekļiem (autobusu iepirkums)

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Autobusu ar zemu emisiju līmeni iegāde vai iznomāšana.
Tehniskās specifikācijas 1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē iepirkuma procedūras dokumentācijā.

2. TROKŠŅA EMISIJAS

Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

Riepas klase Maksimālā rites pretestība (kg/t) Riepu marķējuma degvielas patēriņa efektivitātes klase
C2 9,2 E
C3 7 D

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā — sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

5. EKOLOĢISKA BRAUKŠANA

Autobusos ir informācija/norādījumi par ekoloģisku braukšanu, kas atbilst transportlīdzeklim.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiek piešķirti par šādu kritēriju izpildi.

1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām ( Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

To transportlīdzekļu proporcija, kuri var izmantot alternatīvus degvielas veidus vai sistēmas (piem., biodegvielu, elektrības, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).

13.3. ZPI prasības un kritēriji sabiedriskā transporta pakalpojumiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Līgums par sabiedriskā transporta (autobusu satiksme) pakalpojumu sniegšanu videi nekaitīgā veidā.
Tehniskās specifikācijas 1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē iepirkuma procedūras dokumentācijā.

2. TROKŠŅA EMISIJAS

Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa līmenim jābūt zemākam, nekā noteikts tiesību aktos.

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar piemērojamiem standartiem.:

Riepas klase Maksimālā rites pretestība (kg/t) Riepu marķējuma degvielas patēriņa efektivitātes klase
C2 9,2 E
C3 7 D

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā — sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiek piešķirti par šādu kritēriju izpildi.

1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām ( Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

To transportlīdzekļu proporcija, kuri var izmantot alternatīvus degvielas veidus vai sistēmas (piem., biodegvielu, elektrības, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas, dabasgāzi).

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. JAUNI TRANSPORTLĪDZEKĻI

Visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti pēc līgumtiesību piešķiršanas un ko izmanto pakalpojuma sniegšanai līguma darbības periodā, ir jāatbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 ( 2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām, un tie jāaprīko ar RSKS (riepu spiediena kontroles sistēma). Transportlīdzekļa izplūdes gāzu izpūtējs nedrīkst atrasties tajā pašā pusē, kur pasažieru durvis.

2. VADĪTĀJU APMĀCĪBA

Visiem līguma darbības laikā pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem autovadītājiem atzītā apmācības iestādē ir regulāri jāapgūst vidi saudzējoša autovadīšana, lai palielinātu degvielas ekonomiju.

13.4. ZPI prasības un kritēriji jauniem atkritumu savākšanas automobiļiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Atkritumu savākšanas kravas automobiļu ar zemu emisiju līmeni iegāde vai noma.
Tehniskās specifikācijas 1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

Transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulas (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI

Transportlīdzekļa, ieskaitot sablīvēšanas aprīkojumu, trokšņa emisijas līmenim jābūt zemākam par 102dB (A), mērot saskaņā Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.163 "Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām"

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr.  661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar ISO 28580: 2009 "Vieglo automobiļu, kravas automobiļu un autobusu riepas. Rites pretestības mērīšanas metodes. Vienotā punkta tests un mērījumu rezultātu korelācija" vai līdzvērtīgu standartu:

Riepas klase Maksimālā rites pretestība (kg/t) Riepu marķējuma degvielas patēriņa efektivitātes klase
C2 9,2 E
C3 7 D

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā — sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiek piešķirti par šādu kritēriju izpildi.

1. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

Transportlīdzekļa konstrukcija paredz alternatīvu degvielas veidu vai sistēmu izmantošanu (piemēram, biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas).

13.5. ZPI prasības un kritēriji atkritumu savākšanas pakalpojumiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Līgums par atkritumu savākšanas pakalpojumu sniegšanu videi nekaitīgā veidā.
Tehniskās specifikācijas 1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

Visu pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu dzinējiem ir jāatbilst EURO V atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1494 "Mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi" 11. pielikuma 41. iedaļā noteiktajām "EURO V" emisiju robežvērtībām.

Ja transportlīdzekļi nav sertificēti kā atbilstoši EURO V standartam, bet ar vēlāk veiktiem tehniskiem uzlabojumiem ir panākts standartam atbilstošs rezultāts, tas jādokumentē iepirkuma procedūras dokumentācijā.

2. TROKŠŅA EMISIJAS

Pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu trokšņa līmenim ir jābūt zemākam par 102 dB (A), mērot saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.163 "Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām".

3. TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS — TROKSNIS

Transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar riepām, kuru trokšņa emisijas līmenis ir mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību II pielikuma C daļā noteikto maksimālo līmeni. Tas atbilst divām (no trim pieejamajām) augstākajām ES riepu marķējuma ārējā rites trokšņa klases kategorijām.

Piegādātājam ir jāapņemas izmantot zemas rites pretestības riepas. Rites pretestībai (gan jaunām riepām, gan riepām ar atjaunotu protektoru), kas izteikta kilogramos uz tonnu (kg/t), jāatbilst šādām robežvērtībām, saskaņā ar ISO 28580: 2009 "Vieglo automobiļu, kravas automobiļu un autobusu riepas. Rites pretestības mērīšanas metodes. Vienotā punkta tests un mērījumu rezultātu korelācija", vai līdzvērtīgu standartu:

Riepas klase Maksimālā rites pretestība (kg/t) Riepu marķējuma degvielas patēriņa efektivitātes klase
C2 9,2 E
C3 7 D

Šie rādītāji attiecas uz dzenošajiem riteņiem, kā arī riteņiem ar citām īpašām funkcijām. Izmantotajām dzītā tilta riepām ir jābūt mazākai rites pretestībai nekā tām, ko izmanto piedziņai vai īpašām funkcijām.

4. RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMAS (TPMS)

LCV un lieljaudas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar riepu spiediena kontroles sistēmām, t. i., sistēmu, kas ierīkota transportlīdzekļi un var novērtēt riepu spiedienu vai tā izmaiņas laika gaitā un pārraidīt attiecīgo informāciju lietotājam transportlīdzekļa darbības laikā, vai — autobusu un atkritumu savākšanas kravas automobiļu gadījumā — sistēmām, kuras pārraida attiecīgo informāciju uz operatora atrašanās vietu.

5. VIDES VADĪBAS PASĀKUMI

Pretendentiem jābūt sagatavotām rakstiskām procedūrām, kuru mērķis ir:

1. Pārraudzīt un atzīmēt pakalpojuma siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošu vielu emisijas. Jāizmanto radītāji par pakalpojuma emisijām un enerģijas patēriņu kopā gadā un uz transportēto pasažieru/tonnu/vienību skaitu kilometrā vai cita vienība, kas atspoguļo pakalpojuma izpildi;

2. Ieviest emisiju samazināšanas plānu ar pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisu piesārņojošu vielu emisijas;

3. Izvērtēt emisiju samazināšanas plāna izvēršanu, sekojot līdzi izmaiņām rādītājos un plāna pasākumu īstenošanai praksē;

4. Īstenot nepieciešamos pasākumus ar mērķi labot novirzes no plāna vai rādītāju palielināšanos un, ja iespējams, novērst to nākotnē.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji Papildu punkti tiek piešķirti par šādu kritēriju izpildi.

1. IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS

To pakalpojuma sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu proporcija, kas atbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām.

2. ALTERNATĪVAS DEGVIELAS IZMANTOŠANA

To transportlīdzekļu proporciju, kuru konstrukcija paredz alternatīvu degvielas veidu vai sistēmu izmantošanu (piemēram, biodegvielas, elektriskās, ūdeņraža vai hibrīdsistēmas).

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi 1. JAUNI TRANSPORTLĪDZEKĻI

Visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas iegādāti pēc līgumtiesību piešķiršanas un ko izmanto pakalpojuma sniegšanai līguma darbības periodā, ir jāatbilst EURO VI atgāzu emisijas standartam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu I pielikuma tabulā noteiktajām "Euro VI" emisijas robežvērtībām, un tie jāaprīko ar RSKS (riepu spiediena kontroles sistēma). Transportlīdzekļa izplūdes gāzu izpūtējs nedrīkst atrasties tajā pašā pusē, kur pasažieru durvis.

2. VADĪTĀJU APMĀCĪBA

Visiem līguma darbības laikā pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem autovadītājiem atzītā apmācības iestādē ir regulāri jāapgūst vidi saudzējoša autovadīšana, lai palielinātu degvielas ekonomiju.

3. VIDES VADĪBAS PASĀKUMI

Pakalpojuma sniedzējam visā līguma darbības laikā ir jādokumentē un jāziņo informācija par:

— rādītāju uzraudzības rezultātiem,

— attiecīgā gadījumā izvērtēšanas un korektīvo un profilaktisko pasākumu rezultātiem saskaņā ar rakstiskajām procedūrām.

Jānodrošina šo ziņojumu pieejamība Pasūtītājam, lai tā varētu veikt pārbaudi.

14. Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas (veselības aprūpes EEI)

Veselības aprūpes EEI kritērijos ietvertas gan augstsprieguma, gan zemsprieguma iekārtas. Tās aptver visu aprūpes ciklu, kā norādīts Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumos Nr. 689 "Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība".

Šeit norādītās prasības un kritērijus paredzēts izmantot šādu ražojumu iepirkuma procedūrās:

• CPV 33157000-5: anestēzijas iekārtas – ventilatori (intensīvās aprūpes ventilatori, izņemot transporta ventilatorus, anestēzijas ventilatori, izņemot mājas ventilatorus);

• CPV 33195100-4: pacientu novērošanas monitori;

• CPV 33115100-0: datortomogrāfijas (DT) iekārtas;

• CPV 33123200-0: elektrokardiogrāfijas (EKG) iekārtas (diagnostikas);

• CPV 33168100-6: endoskopiskās iekārtas (kamera, endoskops, gaisma, kompresors);

• CPV 39330000-4: skalošanas–dezinfekcijas iekārtas;

• CPV 33181100-3: hemodialīzes iekārtas;

• CPV 33161000-6: AF, RF ķirurģiskās iekārtas, diatermijas iekārtas (divpolu, vienpola);

• CPV 33152000-0: inkubatori zīdaiņiem (stacionāri);

• CPV 33194110-0: infūzijas sūkņi un perfuzori;

• CPV 33157400-9: intensīvās aprūpes iekārtas – aktīvie elpošanas gāzu mitrinātāji;

• CPV 33169100-3: ķirurģiskie lāzerinstrumenti;

• CPV 33111610-0: magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas (MRI) iekārtas;

• CPV 39711120-6: medicīniskās saldētavas;

• CPV 31524110-9: medicīniskais apgaismojums – operāciju zāles lampas;

• CPV 33191110-9: medicīniskie autoklāvi;

• CPV 33160000-9, 33162000-3: pacientu sildīšanas sistēmas (segas, polsteri, matrači);

• CPV 33112200-0: ultraskaņas iekārtas (izņemot terapeitiskās);

• CPV 33191000-5: mazgāšanas–dezinfekcijas iekārtas;

• CPV 33111000-1, 33111650-2: rentgena iekārtas (tostarp mamogrāfijas, izņemot osteoporozes).

14.1. ZPI prasības attiecībā uz visiem iekārtu veidiem

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma līguma priekšmets Tādu veselības aprūpes nozarē izmantojamu elektrisko un elektronisko iekārtu iepirkums, kam ir samazināta ietekme uz vidi.
Tehniskās specifikācijas 1. INSTRUKCIJAS LIETOTĀJIEM PAR EKOLOĢISKO RAKSTURLIELUMU PĀRVALDĪBU

Ir nodrošināta rokasgrāmata ar instrukcijām par to, kā maksimāli izmantot konkrētās medicīniskās iekārtas ekoloģiskos raksturlielumus, rakstveidā, vai nu īpašā lietotāja rokasgrāmatas daļā, vai digitālā formātā, kas pieejams ražotāja tīmekļa vietnē, vai CD, vai arī papīra formātā uz iepakojuma vai uz ražojuma pavaddokumentiem. Instrukciju rokasgrāmata būs pieejama kopā ar iekārtu. Dokumentācijā, kā minimālo prasību un nekaitējot iekārtas klīniskajiem raksturlielumiem, iekļauj šādu informāciju.

1.1.Instrukcijas lietotājiem par to, kā izmantot iekārtu, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz vidi iekārtas uzstādīšanas, lietošanas, apkopes un pārstrādes/iznīcināšanas laikā, tostarp instrukcijas par to, kā līdz minimumam samazināt enerģijas un ūdens patēriņu, patērējamos materiālus/daļas, emisijas.

1.2.Ieteikumus par ražojuma pareizu tehnisko apkopi, tostarp informāciju par to, kuras rezerves daļas var nomainīt, tīrīšanas ieteikumus.

1.3.Informāciju par atbilstoši šim līgumam iepirktajā (-os) ražojumā (-os) esošo tādu vielu saturu, kas iekļautas ļoti lielas bažas izraisošu vielu (SVHC) kandidātvielu sarakstā un kas noteiktas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr.  1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK 57. pantam, lai līgumslēdzēja iestāde veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus, lai varētu nodrošināt, ka ražojuma lietotāji saņem informāciju un var attiecīgi rīkoties.

2. RAŽOJUMU EKSPLUATĀCIJAS ILGUMS UN GARANTIJA

Uz ražojumu attiecas ražotāja sniegta garantija remontam vai nomaiņai. Turklāt piegādātājs nodrošina, ka ir pieejamas oriģinālas vai līdzvērtīgas rezerves daļas (tieši vai ar citu izraudzītu pārstāvju starpniecību) iekārtas paredzētajam ekspluatācijas laikam vismaz 5 gadu garantijas laikā.

3. APMĀCĪBA ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAS JOMĀ

Piegādātājs nodrošina apmācību, kas ietver elementus saistībā ar iekārtas parametru, kuros izmanto elektrību (piemēram, gaidstāves režīms), pielāgošanu un noregulēšanu, lai optimizētu elektrības izmantošanu. Apmācību var ietvert klīniskajā un tehniskajā apmācībā, ko sniedz piegādātājs.

4. UZSTĀDĪŠANA, UZLABOJOT ENERGOEFEKTIVITĀTI

Piegādātājs, uzstādot iekārtu, sniedz lietotāja vajadzību novērtējumu (t. i., aprūpes nodaļā) (piemēram, par lietošanas biežumu, pārbaužu veidu u. c.). Pamatojoties uz analīzi, iegādātājs sniedz pasūtītājam dokumentāciju un informāciju par to, kā optimizēt iepirkto iekārtu elektroenerģijas patēriņa parametrus. Attiecīgā gadījumā šo procesu atkārto un pārskata katrā iekārtas profilaktiskās apkopes laikā, ko veic piegādātājs.

Iepirkuma līguma izpildes noteikumi INFORMĀCIJA PAR ĻOTI LIELAS BAŽAS IZRAISOŠU VIELU KANDIDĀTVIELU SARAKSTA SATURU

Piecu gadu laikā pēc ražojuma piegādes, 6 mēnešu laikā pēc tam, kad ECHA publicē pārskatītu SVHC kandidātvielu sarakstu, piegādātājs pasūtītāju informē par vienas vai vairāku šajā sarakstā esošo jauno vielu klātbūtni visos atbilstoši līgumam iepirktajos ražojumos, arī par riska pārvaldības dokumentācijas pārskata rezultātiem, lai pasūtītājs veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus, t. i., lai varētu nodrošināt, ka ražojuma lietotāji saņem informāciju un var attiecīgi rīkoties.

14.2. ZPI kritēriji energoefektivitātei

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI kritēriji
Energoefektivitātes prasības ir ierosinātas kā piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji.

1. VESELĪBAS APRŪPES EEI ENERGOEFEKTIVITĀTE

(neattiecas uz DT iekārtām, hemodialīzes iekārtām, MRI, medicīniskiem autoklāviem un dezinfekcijas iekārtām)

Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam dienā E (kWh)/dienā), kā norādīts turpmāk sniegtajā tabulā (jo zemāks enerģijas patēriņš dienā, jo vairāk punktu piešķir).

Režīmu definīcijas un ierosinātie verifikācijas līdzekļi ir norādīti vadlīnijās. Attiecībā uz inkubatoriem un medicīniskajām saldētavām punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam dienā uz tilpumu E (kWh/dienā un m3)

Pasūtītājam jānorāda iekārtas gaidāmie ikdienas lietošanas veidi ("pielāgotais scenārijs"), piegādātājam jānorāda iekārtas enerģijas patēriņš dažādos režīmos. Iepriekš noteiktais lietošanas scenārijs ir ieteikums pasūtītājam, pamatojoties uz parastajiem lietošanas scenārijiem Eiropas slimnīcās. Tomēr pasūtītājs var brīvi pielāgot lietošanas scenāriju īpašajām vajadzībām.

Iekārta Režīms Pielāgots scenārijs
Norāda pasūtītājs
Iepriekš noteikts lietošanas scenārijs
(norādījumi)
Enerģija lietošanas posmā
Norāda piegādātājs
Enerģijas patēriņa (E) aprēķins
Aktīvais elpošanas gāzu mitrinātājs Aktīvs T1 = 24 h T1 = 24 h P1 T1*P1=E

(kWh) dienā

Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Pacientu novērošanas monitori Aktīvs T1 = 24 h T1 = 24 h P1 T1*P1=E

(kWh) dienā

Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
EKG (elektrokardio-grāfijas) iekārta (diagnostikas) Aktīvs T1 T1 = 2 P1 (T1*P1)+(T2*P2)+ (T3*P3) = E (kWh) dienā
Gaidstāve (ierīcēm, kam ir šāds režīms) T2 T2 = 2 P2
Izslēgts T3 T3 = 20 P3
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Endoskopiskā iekārta (kamera, endoskops, gaisma, kompresors) Aktīvs T1 = stundu skaits šajā režīmā dienā, ievērojot šādus nosacījumus, ko attiecībā uz gaismas avotu norādījis pasūtītājs:

Lux = gaismas intensitāte; Ra = krāsu atveides indekss; krāsu temperatūra (kelvinos); ekspluatācijas ilgums stundās

T1 = 5 P1 (T1*P1)+(T2*P2)=E (kWh) dienā
Izslēgts T2 T2 = 19 P2
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
AF ķirurģiskās iekārtas, diatermijas iekārtas Aktīvs T1 = ekspluatācijas stundu skaits dienā T1 = 5 P1 = mēra ar slodzi 500 Ω vienpola un 50 Ω — divpolu iekārtām, ilgums 30 sekundes) (T1*P1)+(T2*P2) = E (kWh) dienā
Izslēgts T2 = ekspluatācijas stundu skaits dienā T2 = 19 P2
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās   Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam  
Inkubators zīdaiņiem (stacionārs) Aktīvs T1 = 24. Precizēt: vieta pacientiem, piemēram, vieta pacientiem līdz 6 kg un 60 cm garumam T1 = 24, inkubators ir piemērots līdz 6 kg smagiem un 60 cm gariem pacientiem E1 = (T1*P1) uz V (T1*P1) / V = E (kWh) dienā
Režīmu definīcijas tiks sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam

V = tāda inkubatora tilpums (m3), kas atbilst nosacījumiem (vieta), kurus norādījis pasūtītājs

Infūzijas sūkņi un perfuzori Aktīvs T1 T1 = 14 P1 (T1*P1)+(T2*P2) = E (kWh) dienā
Izslēgts T2 T2 = 10 P2
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW) Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Ķirurģiskie lāzerinstrumenti, vienlaidu lāzeri Aktīvs T1 T1 = 5 P1 (T1*P1)+(T2*P2)+ (T3*P3) = E (kWh) dienā
Gaidstāve (lāzera gaidstāve) T2 T2 = 4 P2
Izslēgts T3 T3 = 15 P3
Režīmu definīcijas tiks sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Medicīniskās saldētavas Aktīvs T1 = 24 h Precizēt: saldētavas izmantojamais tilpums, iekšējā tilpuma garums, platums un augstums = V, tilpums (m3), kā arī nepieciešamā temperatūra T1 = 24 P1 (T1*P1) / V = E (kWh) dienā
Režīmu definīcijas tiks sniegtas vadlīnijās T = laiks

V = tilpums

Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Medicīniskais apgaismojums (operāciju zāles lampas) Aktīvs T1 = stundu skaits šajā režīmā dienā, ievērojot šādus nosacījumus, ko norādījis pasūtītājs: Lux = gaismas intensitāte;

Ra = krāsu atveides indekss;

To = krāsu temperatūra (kelvinos); ekspluatācijas ilgums stundās

T1 = 8 P1 = mērot lampas tipam, kas atbilst pasūtītāja norādītajiem nosacījumiem (T1*P1)+(T2*P2) = E (kWh) dienā
Izslēgts   T2 = 16 P2
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Pacientu sildīšanas sistēmas (segas, polsteri, matrači) Aktīvs T1 T1 = 9 P1 (T1*P1)+(T2*P2) = E (kWh) dienā
Izslēgts T2 T2 = 15 P2
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Ar piespiedu ventilācijas ierīci Aktīvs T1 T1 = 9 P1 + PF (T1*(P1+PF)+ (T2*P2))=E (kWh) dienā
Izslēgts T2 T2 = 15 P2
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P=jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam.

PF = piespiedu ventilācijas ierīces jauda

Ultraskaņas iekārta, izņemot terapeitisko Skenēšana/ skenēšanas gatavība T1 T1 = 6 P1 (T1*P1)+(T2*P2)+ (T3*P3) = E (kWh) dienā
Gaidstāve T2 T2 = 6 P2
Izslēgts T3 T3 = 12 P3
Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Ar bateriju darbināmām ultraskaņas iekārtām:

Enerģijas patēriņš (kWh), lai pilnībā uzlādētu bateriju: Echarge

Enerģijas patēriņš dienā ar bateriju darbināmiem modeļiem: Echarge* 3

 
Ventilatori (intensīvās aprūpes ventilatori, izņemot transporta ventilatorus, anestēzijas ventilatori, izņemot mājas ventilatorus) Aktīvs T1 = 24 h T1 = 24 h P1 T1*P1=E (kWh) dienā
Režīmu definīcijas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam
Rentgena iekārtas, tostarp mamogrāfijas, izņemot osteoporozes Gaidstāve T1 T1 = 15 P1 (T1*P1)+(T2*P2) = E (kWh) dienā
Izslēgts T2 T2 = 9 P2
Režīmu definīcijas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā Ieteiktais lietošanas scenārijs P = jauda (kW). Jaudas mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajam

2. DATORTOMOGRĀFIJAS (DT) IEKĀRTAS ENERGOEFEKTIVITĀTE

Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam dienā E (kWh)/dienā), sk. turpmāk (jo zemāks enerģijas patēriņš dienā, jo vairāk punktu piešķir).

Pasūtītājam jānorāda iekārtas gaidāmie ikdienas lietošanas veidi ("pielāgotais scenārijs"), pretendentam jānorāda iekārtas patērētā jauda dažādos režīmos. Iepriekš noteiktais lietošanas scenārijs ir ieteikums pasūtītājam. Tomēr pasūtītājs var brīvi pielāgot lietošanas scenāriju īpašajām vajadzībām.

Iepriekš noteikts lietošanas scenārijs (izmantojams kā atsauce, salīdzinot DT iekārtas)

Pretendents norāda enerģijas patēriņu dienā, E (kWh)/dienā), vienam no 3 scenārijiem atbilstoši metodoloģijai un testa nosacījumiem, kas norādīti COCIR SRI datortomogrāfijas iekārtai, skatīt COCIR SRI tīmekļvietni, vai līdzvērtīgiem nosacījumiem. Pasūtītājs norāda, kuriem scenārijiem tiks sniegts enerģijas patēriņš.

2.1.Scenārijs "izslēgts": enerģijas patēriņš atbilstoši lietošanas scenārijam 20 skenēšanas procedūras dienā un 12 stundas izslēgtā režīmā pa nakti.

2.2.Scenārijs "brīvgaitas": enerģijas patēriņš atbilstoši lietošanas scenārijam 20 skenēšanas procedūras dienā un 12 stundas brīvgaitas režīmā pa nakti.

2.3.Scenārijs "mazjaudas": enerģijas patēriņš atbilstoši lietošanas scenārijam 20 skenēšanas procedūras dienā un 12 stundas mazjaudas režīmā pa nakti.

Pielāgots lietošanas scenārijs

Pretendents norāda šādas vērtības atbilstoši metodoloģijai un testa nosacījumiem, kas norādīti COCIR SRI datortomogrāfijas iekārtai, skatīt COCIR SRI tīmekļvietni, vai līdzvērtīgiem nosacījumiem:

POff: patērētā jauda (kW) izslēgtā režīmā

PIdle: patērētā jauda (kW) brīvgaitas režīmā

PLow: patērētā jauda (kW) mazjaudas režīmā

EScan: enerģijas patēriņš vēderdobuma skenēšanas laikā

TScan: vēderdobuma skenēšanas ilgums (no pieprasījuma brīža līdz jaudas pārslēgšanai atpakaļ brīvgaitas režīmā)

Enerģijas patēriņu dienā var aprēķināt atbilstoši šādai formulai (vērtības kursīvā nosaka pasūtītājs, treknrakstā — deklarē piegādātājs)

E=kWh/dienā = POff ×TOff + PLow×TLow + NScan ×EScan + PIdle × (24 TOffTLowNScan ×TScan),

kur

NScan ir skenēšanas procedūru skaits dienā.

Ņemot vērā niecīgo ietekmi, kāda ir patērētajai enerģijai skenēšanas režīmā 24 stundu laikā, ar COCIR metodoloģiju iegūtie rezultāti apliecināja, ka enerģijas patēriņu skenēšanas režīmā var aptuveni aprēķināt, izmantojot tikai vēderdobuma skenēšanu.

TLow, Off ir laiks stundās dienā katrā režīmā.

TScan ir katras skenēšanas procedūras ilgums (norāda piegādātājs).

3. HEMODIALĪZES IEKĀRTAS ENERGOEFEKTIVITĀTE

Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam vienā procedūrā, E (kWh)/procedūrā, un turpmāk norādītajiem testa nosacījumiem (jo zemāks enerģijas patēriņš vienā procedūrā, jo vairāk punktu piešķir).

3.1.Procedūras cikls atbilst turpmāk norādītajam saskaņā ar piemērojamiem standartiem:

3.1.1.Tests – ilgums atkarīgs no mehānisma

3.1.2.Uzpildīšana/skalošana – 10 minūtes

3.1.3.Posms pirms cirkulācijas – 15 minūtes

3.1.4.Dialīze – 4 stundas

3.1.5. Karsēšana/ ķīmiskā dezinfekcija – ilgums atkarīgs no mehānisma. Dezinfekcijas veidu norāda pasūtītājs.

Enerģijas patēriņu vienā procedūrā mēra atbilstoši vadlīnijās norādītajiem testa nosacījumiem.

Punktus piešķir, ja dialīzes iekārta ir aprīkota ar automātisku funkciju, kas samazina dializāta plūsmu laikā no posma pirms cirkulācijas līdz dialīzes veikšanas posmam. Piegādātājs norāda samazināto dializāta plūsmu. Jo lielāks dializāta plūsmas samazinājums, jo vairāk punktu piešķir.

Punktus piešķir, ja dialīzes iekārta pati izslēdzas, ja tā netiek izmantota 10 minūšu laikā pēc dezinfekcijas veikšanas.

4. MAGNĒTISKĀS REZONANSES ATTĒLDIAGNOSTIKAS (MRI) IEKĀRTAS ENERGOEFEKTIVITĀTE

Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam dienā E (kWh)/dienā), sk. turpmāk (jo zemāks enerģijas patēriņš dienā, jo vairāk punktu piešķir). Režīmu definīcijas sniegtas vadlīnijās.

Pasūtītājam jānorāda iekārtas gaidāmie ikdienas lietošanas veidi ("pielāgotais scenārijs"), piegādātājam jānorāda iekārtas enerģijas patēriņš dažādos režīmos. Iepriekš noteiktais lietošanas scenārijs ir ieteikums pasūtītājam. Tomēr pasūtītājs var brīvi pielāgot lietošanas scenāriju īpašajām vajadzībām.

Iepriekš noteikts lietošanas scenārijs (izmantojams kā atsauce, salīdzinot MRI iekārtas)

Piegādātājs norāda enerģijas patēriņu dienā E (kWh)/dienā) atbilstoši metodoloģijai un testa nosacījumiem, kas norādīti COCIR SRI magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas iekārtai, vai līdzvērtīgiem, skatīt COCIR SRI tīmekļvietni.

Pielāgots lietošanas scenārijs

Piegādātājs norāda šādas vērtības atbilstoši metodoloģijai un testa nosacījumiem, kas norādīti COCIR SRI magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas iekārtai, sk. COCIR SRI tīmekļvietni https://www.cocir.org/ initiatives/ecodesign-initiative.html, vai līdzvērtīgiem nosacījumiem:

POff: patērētā jauda (kW) izslēgtā režīmā

PLow: patērētā jauda (kW) mazjaudas režīmā

PReady: patērētā jauda (kW) skenēšanas gatavības režīmā

EScan: enerģijas patēriņš skenēšanas laikā 5 ķermeņa daļām (galva, mugurkauls, vēderdobums, celis, asinsvadi)

TScan: skenēšanas ilgums (tostarp skenēšanas laika secība un fiksēts skenēšanas gatavības laiks, kas definēts COCIR metodoloģijā)

Enerģijas patēriņu dienā var aprēķināt atbilstoši šādai formulai (vērtības kursīvā nosaka pasūtītājs, treknrakstā — deklarē piegādātājs)

E=kWh/dienā = POff ×TOff + PLow×TLow + NScan ×EScan + PReady × (24 TOffTLowNScan ×TScan),

kur

NScan ir skenēšanas darbību skaits katrai ķermeņa daļai: NScan × TScan = NHead × THead + NAbdomen × Tabdomen + NSpine × TSpine + NKnee × TKnee + NAngio × TAngio

TLow, Off ir laiks stundās dienā katrā režīmā.

TScan ir katras skenēšanas procedūras ilgums (norāda piegādātājs).

5. MEDICĪNISKO AUTOKLĀVU ENERGOEFEKTIVITĀTE

Iepriekš noteikts lietošanas scenārijs

Gan autoklāva jauda, gan slodze ietekmē energoefektivitāti atkarībā no pieejamās jaudas izmantošanas. Jo vairāk priekšmetu ir autoklāvā vienā ciklā, jo mazāks ir enerģijas patēriņš uz vienu priekšmetu. Autoklāvu enerģijas patēriņu var novērtēt vai nu, pamatojoties uz kameras izmantojamo tilpumu litros, vai uz maksimālo slogotspēju kilogramos. Piegādātājs norāda abu kritēriju rādītājus, lai sniegtu pasūtītājam vispārēju priekšstatu par enerģijas patēriņu.

5.1.Papildu punktus piešķir saskaņā ar enerģijas patēriņu vienā ciklā, t. i.:

5.1.1.cik zems ir norādītais enerģijas patēriņš uz vienu litru, EV (Wh/l), saskaņā ar vadlīnijās norādītajiem testa nosacījumiem;

5.1.2.cik zems ir norādītais enerģijas patēriņš uz vienu noslodzi, EW (Wh/kg), saskaņā ar vadlīnijās norādītajiem testa nosacījumiem;

Jo zemāks enerģijas patēriņš vienā ciklā, jo vairāk punktu piešķir.

5.2.Piegādātājs norāda:

5.2.1 enerģijas patēriņu:

5.2.2. EV tukšai kamerai;

5.2.3 EW maksimālajai noslodzei, kā norādīts vadlīnijās;

5.2.4. kameras izmantojamo tilpumu (litros);

5.2.5. piemēroto ražojuma piemērojamos standartus.

Pielāgots lietošanas scenārijs

Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam dienā E (kWh)/dienā), sk. turpmāk norādīto tabulu (jo zemāks enerģijas patēriņš dienā, jo vairāk punktu piešķir). Lūdzu, aizpildiet šo tabulu. Režīmu definīcijas un verifikācijas apraksts sniegts vadlīnijās.

Iekārta Režīms Pielāgots lietošanas scenārijs
Norāda pasūtītājs

 

Enerģija lietošanas posmā
Norāda piegādātājs

 

Medicīniskais autoklāvs Aktīvs N = norādītais ciklu skaits dienā (precizēt:

L = noslodze ciklā (kg),

M = materiāla veids (metāls vai tekstils),

T = cikla veids (sterilizēšanas t0 ), izmantots žāvēšanas cikls (jā/nē))

E1 = enerģijas patēriņš (kWh) vienā ciklā, pamatojoties uz pasūtītāja norādīto noteikto ciklu
Gatavības režīms T2 P2
Gaidstāve T3 P3
Režīmu definīcijas vadlīnijās T = laiks, stundu skaits aktuālajā režīmā dienā P = jauda (kW), jaudas un enerģijas patēriņa mērījumi atbilstoši vadlīnijās norādītajiem testa nosacījumiem

6. SKALOŠANAS–DEZINFEKCIJAS UN MAZGĀŠANAS–DEZINFEKCIJAS IEKĀRTAS ENERGOEFEKTIVITĀTE

Papildu punktus piešķir atbilstoši enerģijas patēriņam vienā ciklā E (kWh)/ciklā, sk. turpmāk (jo zemāks enerģijas patēriņš ciklā, jo vairāk punktu piešķir).

6.1.Pasūtītājs norāda iepērkamās dezinfekcijas iekārtas veidu:

6.1.1.elastīgo endoskopu dezinfekcijas iekārta,

6.1.2. visu pārējo instrumentu (vispārējo ķirurģisko instrumentu, MIS, anestēzijas, ortopēdijas u.c.) dezinfekcijas iekārta,

6.1.3.dezinfekcijas iekārta tādiem lielgabarīta priekšmetiem kā sterilas tvertnes, ratiņi, operāciju zāles apavi u.c.,

6.1.4.cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas iekārta,

6.2. viņam jānorāda šāda informācija:

6.2.1.konkrētā nepieciešamā slodze (slodzes apjoms),

6.2.2.žāvēšanas cikla izmantošana (jā/nē),

6.2.3.karstais ūdens (jā/nē),

6.2.4.apstrādāts ūdens beigu skalošanā (jā/nē),

6.2.5.apsildes metodes (tvaiks vai elektrība),

6.2.6.spriegums.

6.3.Mērījumus veic ražotājs saskaņā ar:

A0 vērtību:

6.3.1.Ķirurģisko un analīzes instrumentu dezinfekcijas iekārta: A0 3000

6.3.2.Instrumentu un lielgabarīta priekšmetu dezinfekcijas iekārta: A0 600

6.3.3.Cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas iekārta: A0 60

6.3.4.Aukstais ūdens, maksimālā temperatūra 20 oC

6.3.5 Karstais ūdens, maksimālā temperatūra 60 oC

6.3.6. Apstrādāts ūdens, maksimālā temperatūra 20 oC

6.3.7. Tvaiks, maksimāli 500 kPa

Papildu testa nosacījumi energoefektivitātes mērījumiem ir pieejami vadlīnijās.

Ražotājs norāda, kādi ir akceptēšanas kritēriji tīrīšanas, dezinfekcijas un žāvēšanas raksturlielumiem saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

Piegādātājs norāda energoefektivitāti vienā ciklā, pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem.

7. AUTOMĀTISKS MAZJAUDAS REŽĪMS MEDICĪNISKAJIEM AUTOKLĀVIEM, DEZINFEKCIJAS, DT, EKG DIAGNOSTIKAS, MRI UN ULTRASKAŅAS IEKĀRTĀM

Papildu punktus piešķir, ja iekārtu var konfigurēt automātiskai pārejai uz gaidstāves vai izslēgtu režīmu pēc konkrēta bezdarbības laikposma vai pēc iepriekš noteikta grafika saskaņā ar turpmāk norādīto paraugu. Par DT un MRI iekārtām punktus piešķir, ja skeneris ir aprīkots ar mazjaudas režīmu, kuru var aktivizēt iekārtas operators.

Iekārtas No režīma Uz režīmu
Medicīniskie autoklāvi un dezinfekcijas iekārtas Gatavības režīms Gaidstāves režīms
DT iekārtas Brīvgaita Mazjaudas režīms
EKG diagnostikas iekārtas Aktīvs vai gaidstāves režīms Izslēgts režīms
MRI iekārtas Skenēšanas gatavības režīms Mazjaudas režīms
Ultraskaņas iekārtas Skenēšanas gatavības režīms (ultraskaņas iekārta ir ieslēgta un gatava radīt attēlu. Ieslēgti ir visi moduļi, izņemot tos, kas nepieciešami skenēšanai (pārveidotājs nav aktivizēts.)) Gaidstāves režīms

Punktus piešķir arī tad, ja iekārtai ir īsa un automatizēta palaide uz pilnu funkcionalitāti, pēc tam, kad aktivizēta tās automātiskā funkcija saskaņā ar iepriekšminēto. Jānorāda laiks sekundēs un aktīvās darbības, kas jāveic personālam. Jo īsāks laiks un jo mazāk darbību nepieciešams, jo vairāk punktu piešķir.

Režīmu definīcijas atbilst vadlīnijās sniegtajām.

8. IEKĀRTA AR MĒRIERĪCI

Papildu punktus piešķir, ja ierīce ir aprīkota vai var tikt aprīkota ar mērierīci, lai varētu novērot un reģistrēt aktuālā patēriņa datus (elektrībai, ūdenim (attiecīgā gadījumā) un gāzei (attiecas uz anestēzijas un intensīvās aprūpes iekārtām). Lietotājam būtu arī jāspēj iegūt vēsturiskā patēriņa statistikas datus atskaites formā. Piegādātājs norāda patēriņa mērierīces nosacījumus, kā arī to, vai tiks piemērotas papildu izmaksas. Piegādātājs arī norāda ierobežojumus saistībā ar to, ko vai kā personāls var izmērīt ar mērierīci.

Punktus piešķir, ja iegūtos datus var automātiski nosūtīt uz datu apkopošanas centrālo punktu.

14.3. ZPI kritēriji ūdens izmantošanas efektivitātei

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI kritēriji
Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. ŪDENS PATĒRIŅŠ HEMODIALĪZES IEKĀRTĀ

Papildu punktus piešķir atbilstoši ūdens patēriņam vienā procedūrā (jo zemāks ūdens patēriņš, jo vairāk punktu piešķir).

Procedūras cikls atbilst turpmāk norādītajam saskaņā ar piemērojamiem standartiem:

1.1.Tests – ilgums atkarīgs no mehānisma

1.2.Uzpildīšana/skalošana – 10 minūtes

1.3.Posms pirms cirkulācijas – 15 minūtes

1.4.Dialīze – 4 stundas

1.5.Karsēšana/ ķīmiskā dezinfekcija – ilgums atkarīgs no mehānisma. Dezinfekcijas veidu norāda pasūtītājs.

Punktus piešķir iekārtām ar zema ūdens patēriņa funkciju (vismaz 50 procenti ūdens patēriņa samazinājums posmā pirms cirkulācijas).

Punktus piešķir iekārtām ar funkciju bez ūdens patēriņa gaidstāves režīmā (100 procenti samazinājums taupības režīmā).

Pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos jānorāda, cik daudz punktu piešķirs par katru piešķiršanas kritēriju.

2. SKALOŠANAS UN MAZGĀŠANAS–DEZINFEKCIJAS IEKĀRTAS ŪDENS PATĒRIŅŠ

2.1.Pasūtītājs norāda iepērkamās dezinfekcijas iekārtas veidu:

2.1.1.elastīgo endoskopu dezinfekcijas iekārta,

2.1.2.visu pārējo instrumentu (vispārējo ķirurģisko instrumentu, MIS, anestēzijas, ortopēdijas u. c.) dezinfekcijas iekārta,

2.1.3.dezinfekcijas iekārta tādiem lielgabarīta priekšmetiem kā sterilas tvertnes, ratiņi, operāciju zāles apavi u. c.,

2.1.4.cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas iekārta,

2.2.viņam jānorāda šāda informācija:

2.2.1.īpašā nepieciešamā slodze (slodzes apjoms),

2.2.2.žāvēšanas cikla izmantošana (jā/nē),

2.2.3.karstais ūdens (jā/nē),

2.2.4.apstrādāts ūdens beigu skalošanā (jā/nē),

2.2.5.apsildes metodes (tvaiks vai elektrība),

2.2.6.spriegums.

2.3.Mērījumus veic ražotājs saskaņā ar:

A0 vērtību:

2.3.1.Ķirurģisko un analīzes instrumentu dezinfekcijas iekārta: A0 3000

2.3.2.Instrumentu un lielgabarīta priekšmetu dezinfekcijas iekārta: A0 600

2.3.3.Cilvēka organisma izdalījumu tvertņu dezinfekcijas iekārta: A0 60

2.3.4.Aukstais ūdens, maksimālā temperatūra 20 oC

2.3.5.Karstais ūdens, maksimālā temperatūra 60 oC

2.3.6.Apstrādāts ūdens, maksimālā temperatūra 20 oC

2.3.7.Tvaiks, maksimāli 500 kPa

Ražotājs norāda, kādi ir akceptēšanas kritēriji tīrīšanas, dezinfekcijas un žāvēšanas raksturlielumiem saskaņā ar piemērojamiem standartiem.

Piegādātājs norāda ūdens patēriņu vienā ciklā, pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem.

15. Atpūtas un sporta infrastruktūra

Prasības un kritēriji aptver atpūtas un sporta infrastruktūras elementus.

15.1. ZPI prasības un kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai

Iepirkuma dokumentu sastāvdaļas ZPI prasības un kritēriji
Iepirkuma priekšmets Atpūtas un sporta infrastruktūras iepirkums, kas ražoti, izmantojot videi draudzīgus materiālus un procesus.
Tehniskā specifikācijas 1. Norādījumi projektēšanā un izmantoto materiālu vides kritēriji.

A. KOKSNE UN KOKSNES MATERIĀLI

Visai koksnei un koksnes materiāliem ir jānāk no likumīgas izcelsmes koksnes.

B. OTRREIZ PĀRSTRĀDĀTO MATERIĀLU SATURS (GUMIJA, PLASTMASA, METĀLS, RIEPAS)

Infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pimreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumiju un/vai nolietotas riepas.

2. VIRSMAS APSTRĀDE UN PĀRKLĀJUMS

Virsmas apstrāde/pārklājumi ir atļauta tikai funkcionālu iemeslu dēļ. Piemēram, lai nodrošinātu koksnes izturību vai novērstu oksidāciju sakausējuma elementos.

Izmantotie virsmas pārklājumi:

2.1. nepieciešams izmantot ķīmisko vielu klasifikāciju atbilstoši CLP regulai Nr.  1272/2008;

2.2. nedrīkst saturēt vairāk kā 5 masas procentus gaistošu organisko savienojumu (GOS);

2.3. ftalātiem: nav atļauta tādu ftalātu lietošana, kas piedāvājuma iesniegšanas laikā atbilst kādai šādu riska frāžu (vai to kombinācijas) klasifikācijai: R60, R61, R62 (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulai Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006);

2.4. nedrīkst saturēt aziridīnu;

2.5. nedrīkst saturēt hroma (VI) savienojumus.

3. EKODIZAINS: DEMONTĀŽA

Infrastruktūru nepieciešams projektēt tā, lai to dzīves laikā varētu izjaukt un noderīga, lai tā daļas un komponentus varētu viegli atdalīt un nosūtīt reģenerācijai, piemēram, sagatavošana atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.

Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 1. IZEJMATERIĀLI / ILGTSPĒJĪGA MEŽU APSAIMNIEKOŠANA

Papildu punkti tiks piešķirti par tādu no koksnes, koksnes šķiedras vai koksnes skaidām izgatavotu gala produktu īpatsvaru, kuru izcelsme ir meži, kuru pārvaldīšana, īstenojot ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus un pasākumus, ir pierādīta – ar nosacījumu, ka šie kritēriji raksturo produktu un ir attiecināmi uz to.

2. OTRREIZ PĀRSTRĀDĀTO MATERIĀLU SATURS

Papildu punkti tiks piešķirti par noteiktu pārstrādāto koksnes, plastmasas, metāla, un/vai nolietoto riepu materiālu masas procentuālo attiecību galaproduktā, ja pārstrādātā materiāla apjoms ir vismaz 50% no kopējā svara.

3. APRITES EKONOMIKAS PLĀNS.

Pretendentam jāiesniedz plāns, kas ietver sekojošas daļas:

• konkrēts redzējums turpmākai darbībai;

• attīstība saskaņā aprites ekonomikas principiem līguma laikā;

• darba organizēšana un sadale līguma darbības laikā;

• pretendentam / piegādātājam paredzētās lomas un atbildība;

• konkrēts produkta redzējums par izejvielu izmantošanu, papildus punkti tiek piešķirti, ja daļa no otrreizējiem pārstrādes produktiem tiek iepirkta, piemēram, ne tālāk kā 250 km attālumā no ražotnes/piegādes vietas."


1 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217 (2017. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.

2 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217 (2017. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.

3 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217 (2017. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.

4 KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/1217 (2017. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka ES ekomarķējuma kritērijus cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017D1217&from=LV.

3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 20. jūnija
noteikumiem Nr. 353
Aprites cikla izmaksu metodika enerģiju patērējošām precēm
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 353Pieņemts: 20.06.2017.Stājas spēkā: 01.07.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 129, 30.06.2017. OP numurs: 2017/129.2
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
291867
{"selected":{"value":"12.09.2020","content":"<font class='s-1'>12.09.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.09.2020","iso_value":"2020\/09\/12","content":"<font class='s-1'>12.09.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2017","iso_value":"2017\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2017.-11.09.2020.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.09.2020
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)