Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 294

Rīgā 2016. gada 17. maijā (prot. Nr. 23 3. §)
Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma
46. panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina ietaupījumu koģenerācijas staciju saražotai primārai enerģijai.

2. Vērtības, ko izmanto koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos. Attiecībā uz mikrokoģenerācijas iekārtām šos aprēķinus var balstīt uz apstiprinātām vērtībām.

3. Norēķinu periodā koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, nosaka šādi:

3.1. aprēķina kopējo faktisko koģenerācijas stacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu (), izmantojot šādu formulu:

, kur

 – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais elektroenerģijas daudzums, kas noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātu rādījumiem ģeneratora izejā (MWh);

 – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh);

 – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās patērētais kurināmā daudzums (MWh);

3.2. pieņem, ka koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, norēķinu periodā ir vienāds ar elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

3.2.1. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto šo noteikumu 4.1. vai 4.3. apakšpunktā minēto tehnoloģiju, kopējais faktiskais enerģijas ražošanas lietderības koeficients ir 80 % vai lielāks;

3.2.2. koģenerācijas stacijai, kurā izmanto kādu no šo noteikumu 4.2., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7., 4.8., 4.9., 4.10. vai 4.11. apakšpunktā minētajām tehnoloģijām, kopējais faktiskais enerģijas ražošanas lietderības koeficients ir 75 % vai lielāks;

3.3. ja aprēķinātais koģenerācijas stacijas kopējais faktiskais lietderības koeficients ir mazāks nekā šo noteikumu 3.2.1. vai 3.2.2. apakšpunktā minētās vērtības, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām , aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

 – norēķinu periodā koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh);

α – attiecība starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, ko, izmantojot attiecīgās iekārtas tehniskās pases datus, aprēķina laikā, kad iekārta pilnībā darbojas koģenerācijas režīmā. Ja šādi dati nav pieejami, minēto lielumu nosaka atkarībā no izmantotās koģenerācijas tehnoloģijas (1. pielikums).

4. Primārās enerģijas ietaupījumu koģenerācijas stacijām, kas sastāv no koģenerācijas iekārtas un viena vai vairākiem siltumenerģijas ražošanas katliem vai tikai no koģenerācijas iekārtas un kas vienlaikus ražo elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, aprēķina vienai vai vairākām šādām ražošanas tehnoloģijām:

4.1. kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

4.2. tvaika pretspiediena turbīna;

4.3. tvaika kondensācijas turbīna ar tvaika termofikācijas nozartvaiku;

4.4. gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju;

4.5. iekšdedzes dzinējs;

4.6. mikroturbīnas;

4.7. Sterlinga dzinēji;

4.8. kurināmā elementi;

4.9. tvaika dzinēji;

4.10. organiskais Renkina cikls;

4.11. citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju.

5. Vērtības, ko izmanto koģenerācijas efektivitātes un primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz iekārtas paredzamo vai faktisko darbību normālos lietošanas apstākļos. Attiecībā uz mikrokoģenerācijas iekārtām primārās enerģijas ietaupījumu var aprēķināt, pamatojoties uz apstiprinātiem datiem.

6. Lai noteiktu koģenerācijas stacijas efektivitāti, aprēķina primārās enerģijas ietaupījumu, ko iegūst, koģenerācijas stacijai ražojot enerģiju koģenerācijā (PEI). Aprēķiniem izmanto šādu formulu:

, kur

 – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskais lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 7. punktā minēto formulu;

 – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltumenerģijas lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 8. punktā minēto formulu;

 – lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (2. pielikums);

 – lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (ja koģenerācijas stacijā izmanto koksnes kurināmo vai biogāzi, pieņem ), ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

 – saskaņotā efektivitātes atsauces vērtība ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā un gada, kad koģenerācijas stacija nodota ekspluatācijā (2. pielikums);

 – koģenerācijas stacijas pašpatēriņa koeficients, ko aprēķina, dalot koģenerācijas stacijas gadā patērēto elektroenerģijas apjomu ar koģenerācijas stacijas gadā saražotās elektroenerģijas apjomu;

 – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas stacijā (3. pielikums);

 – korekcijas koeficients novērstajiem tīkla zudumiem attiecībā uz elektroenerģiju, kas nodota tīklā (3. pielikums).

7. Koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektrisko lietderības koeficientu  noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

 – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais elektroenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh).

8. Koģenerācijas stacijas uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltumenerģijas lietderības koeficientu  noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

 – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 17. maija
noteikumiem Nr. 294
Attiecība starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju dažādām koģenerācijas tehnoloģijām
Nr.
p. k.
Koģenerācijas tehnoloģija Attiecība starp elektroenerģiju un siltumenerģiju α
1. Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju 0,95
2. Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku 0,45
3. Tvaika pretspiediena turbīna 0,45
4. Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju 0,55
5. Iekšdedzes dzinējs 0,75
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 17. maija
noteikumiem Nr. 294
Lietderības koeficienti

I. Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības ar klimata korekciju atsevišķai elektroenerģijas ražošanai

1. tabula

Kurināmais Kategorija Kurināmā veids Koģenerācijas elektrostacijas ekspluatācijā nodošanas gads
2012.
un agrāk
2012.–2015. 2016.
un vēlāk
Cietais kurināmais S1 Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu 0,442 0,442 0,442
S2 Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta 0,418 0,418 0,418
S3 Kūdra, kūdras briketes 0,390 0,390 0,390
S4 Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi 0,330 0,330 0,370
S5 Cita cietā biomasa ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms 0,250 0,250 0,300
S6 Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie) un atjaunojamie/bioloģiski noārdāmie atkritumi 0,250 0,250 0,250
Šķidrais kurināmais L7 Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti 0,442 0,442 0,442
L8 Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas 0,442 0,442 0,442
L9 Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunojamos atkritumus (ieskaitot pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus) 0,250 0,250 0,290
Gāzveida kurināmais G10 Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns 0,533 0,533 0,538
G11 Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze 0,450 0,450 0,450
G12 Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas 0,428 0,428 0,428
G13 Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi) 0,358 0,358 0,358
Cits O14 Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus) 0,300
O15 Kodolenerģija 0,300
O16 Saules enerģija 0,300
O17 Ģeotermālā enerģija 0,300
O18 Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā 0,300

II. Lietderības koeficienti atsevišķai siltumenerģijas ražošanai

2. tabula

Kurināmais Kategorija Kurināmā veids Siltumenerģijas izmantošanas veids
Karstais ūdens Tvaiks* Dūmgāzu tiešā izmantošana**
Cietais kurināmais S1 Akmeņogles, ieskaitot antracītu, bitumena ogles, melno lignītu, koksu, puskoksu, naftas koksu 0,88 0,83 0,80
S2 Lignīts, lignīta briketes, slānekļa nafta 0,86 0,81 0,78
S3 Kūdra, kūdras briketes 0,86 0,81 0,78
S4 Sausa biomasa, ieskaitot koksnes granulas un briketes, žāvēta šķelda, tīri koksnes atlikumi, riekstu čaumalas un olīvu un citi kauliņi 0,86 0,81 0,78
S5 Cita cietā biomasa, ieskaitot visu veidu cieto biomasu, kas nav uzskaitīta kategorijā S4, kā arī melnais un brūnais atsārms 0,80 0,75 0,72
S6 Sadzīves un rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie) un atjaunojamie/bioloģiski noārdāmie atkritumi 0,80 0,75 0,72
Šķidrais kurināmais L7 Mazuts, gāzeļļa, dīzeļeļļa, citi naftas produkti 0,85 0,80 0,77
L8 Biodegvielas, ieskaitot biometanolu, bioetanolu, biobutanolu, biodīzeļdegvielu un citas biodegvielas 0,85 0,80 0,77
L9 Šķidrā veida atkritumi, ieskaitot bioloģiski noārdāmus atkritumus un neatjaunojamos atkritumus (ieskaitot pirolīzes eļļu, kausētus taukus, taukus un izlietotos graudus) 0,75 0,70 0,67
Gāzveida kurināmais G10 Dabasgāze, SNG, SDG un biometāns 0,92 0,87 0,84
G11 Rafinēšanas gāze, ūdeņradis un sintēzes gāze 0,90 0,85 0,82
G12 Biogāze, kas iegūta no anaerobās sadalīšanas, atkritumu poligona un notekūdeņu attīrīšanas 0,80 0,75 0,72
G13 Koksa gāze, domnas gāze, kalnrūpniecības gāze un citas atgūstamās gāzes (izņemot rafinēšanas gāzi) 0,80 0,75 0,72
Cits O14 Siltuma pārpalikums (ieskaitot augstas temperatūras procesu izplūdes gāzes, eksotermiskas ķīmiskās reakcijas produktus) 0,92 0,87
O15 Kodolenerģija 0,92 0,87
O16 Saules enerģija 0,92 0,87
O17 Ģeotermālā enerģija 0,92 0,87
O18 Cita veida kurināmais, kas nav minēts šajā tabulā 0,92 0,87

Piezīmes.

1. * Šīs vērtības jāizmanto stacijām, kas darbojas ar tvaiku un nodotas ekspluatācijā pēc 2015. gada 31. decembra. Ja šādām stacijām, aprēķinot lietderības koeficientu atsevišķai siltumenerģijas ražošanai, neņem vērā kondensāta atgūšanu, tad tabulā norādītās vērtības tvaika gadījumā ir jāpalielina par 5 procentpunktiem.

2. ** Šīs vērtības jāizmanto, ja dūmgāzu temperatūra ir 250 °C vai augstāka.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 17. maija
noteikumiem Nr. 294
Korekcijas koeficienti z novērstajiem tīkla zudumiem, kas piemērojami, aprēķinot lietderības koeficientu atsevišķai elektroenerģijas ražošanai
Spriegums tīklā, kuram pieslēgta koģenerācijas elektrostacija Attiecībā uz elektroenerģiju,
kas nodota tīklā
Attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta koģenerācijas elektrostacijā
345 kV vai lielāks 1 0,976
No 200 līdz 345 kV (neieskaitot) 0,972 0,963
No 100 līdz 200 kV (neieskaitot) 0,963 0,951
No 50 līdz 100 kV (neieskaitot) 0,952 0,936
No 12 līdz 50 kV (neieskaitot) 0,935 0,914
No 0,45 līdz 12 kV (neieskaitot) 0,918 0,891
Mazāks par 0,45 kV 0,888 0,851
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījuma aprēķināšanas kārtība Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 294Pieņemts: 17.05.2016.Stājas spēkā: 20.05.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 96, 19.05.2016. OP numurs: 2016/96.3
Dokumenta valoda:
LVEN
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
282203
20.05.2016
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)