2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka kārtību, kādā:

1) publiska persona iegūst, izbeidz un maina līdzdalības apjomu kapitālsabiedrībās;

2) tiek pildīti publiskas personas kā kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) pienākumi un īstenotas tiesības;

3) tiek pārvaldītas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī meitas sabiedrības;

4) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas publiskas personas kapitālsabiedrības;

5) tiek reorganizētas publiskas personas kapitālsabiedrības;

6) atsavināmas publiskas personas kapitāla daļas;

7) publiskas personas kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību;

8) publiskas personas kapitālsabiedrība tiek pārveidota par iestādi vai publisko aģentūru.

(2) Šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus.

(3) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma un Koncernu likuma noteikumus.

(4) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(5) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(6) (Izslēgta ar 13.06.2019. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

6.pants. Koncerna līguma slēgšanas aizliegums

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nedrīkst slēgt Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus.

(2) Ja publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē paredzēts lemt par Koncernu likumā noteiktā koncerna līguma slēgšanu ar citu komercsabiedrību, publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvim, īstenojot dalībnieka (akcionāra) tiesības, ir pienākums balsot tā, lai kapitālsabiedrība nenoslēgtu koncerna līgumu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka to meitas sabiedrības neslēdz Koncernu likumā paredzētos koncerna līgumus ar citām komercsabiedrībām.

10.pants. Valsts kapitāla daļu turētājs

(1) Valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets;

2) institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas.

(2) Ministru kabinets nosaka ministriju, kurai attiecīgajā nozarē ir būtiska nozīme konkrētu valsts kapitāla daļu pārvaldībā (turpmāk — nozares ministrija).

(3) Valsts kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(4) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek reorganizēts, par attiecīgo kapitāla daļu turētāju kļūst institūcija, kura ir kapitāla daļu turētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja Ministru kabinets nenosaka citu valsts kapitāla daļu turētāju.

(5) Ja valsts kapitāla daļu turētājs tiek likvidēts, Ministru kabinets ieceļ citu valsts kapitāla daļu turētāju.

11.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs

(1) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir:

1) atvasināta publiska persona, kurai pieder šīs kapitāla daļas;

2) valsts pārvaldes iestāde, kuru par atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets pēc atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lūguma.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļām vienā kapitālsabiedrībā var būt tikai viens turētājs.

(3) Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek reorganizēta, par tai piederošo kapitāla daļu turētāju kļūst atvasināta publiska persona, kura ir reorganizētās atvasinātās publiskās personas tiesību un pienākumu pārņēmēja, ja lēmumā par atvasinātas publiskas personas reorganizāciju nav noteikts citādi.

(4) Ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona tiek likvidēta, tai piederošo kapitāla daļu turētāju nosaka likumā vai lēmumā par atvasinātas publiskas personas likvidāciju.

12.pants. Ministrija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ministrijas amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) ministrijas valsts sekretārs ir tiesīgs kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņemt pats vai uz minētās amatpersonas prombūtnes laiku pilnvarot šo lēmumu pieņemšanai citu ministrijas amatpersonu. Valsts sekretāra prombūtnes laikā attiecīgos lēmumus pieņem persona, kura pilda valsts sekretāra pienākumus.

(3) Ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas viņam vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai, kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, sniedz nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai valsts sekretārs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas valsts kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā.

(4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

13.pants. Cita valsts pārvaldes institūcija kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja publiskas personas kapitāla daļu turētājs ir cita valsts pārvaldes institūcija, šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Institūcijas vadītāja prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus pieņem persona, kura pilda institūcijas vadītāja pienākumus.

(3) Institūcijas vadītājs no institūcijas amatpersonu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai institūcijas vadītājs varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(4) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā institūcijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības izpilddirektors (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības citai tam pakļautai amatpersonai, tai skaitā tās pilsētas (novada) pašvaldības struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta attiecīgu pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(3) Pašvaldības izpilddirektora vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības izpilddirektora vai attiecīgās tam pakļautās amatpersonas pienākumus.

(4) Pašvaldības izpilddirektors no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padoto struktūrvienību darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz izpilddirektoram vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai izpilddirektors vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas pašvaldības kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā. Atbildīgo darbinieku var neiecelt, ja atbildīgā darbinieka pienākumu izpilde ietilpst pašvaldības izveidotas struktūrvienības kompetencē.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā pašvaldībā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

15.pants. Atvasināta publiska persona, izņemot pašvaldību, kā kapitāla daļu turētājs

(1) Ja atvasinātas publiskas personas (izņemot pašvaldību) kapitāla daļu turētājs ir atvasināta publiska persona, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var nodot atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības atvasinātas publiskas personas izveidotas iestādes (struktūrvienības) vadītājam, kuram ir uzticēta atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšana (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

(3) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība vai cita līdzīga situācija, kurā netiek nodrošinātas atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas) kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītāja vai attiecīgās iestādes (struktūrvienības) vadītāja pienākumus.

(4) Atvasinātas publiskas personas augstākās izpildinstitūcijas vadītājs no atvasinātas publiskas personas iestāžu darbinieku vidus vai šā panta otrajā daļā minētā amatpersona no tai padotās iestādes (struktūrvienības) darbinieku vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas sniedz augstākās izpildinstitūcijas vadītājam vai attiecīgajai amatpersonai nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai augstākās izpildinstitūcijas vadītājs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, privātajā kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros. Atbildīgajam darbiniekam par attiecīgo pienākumu pildīšanu var noteikt piemaksu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantu, ja atbildīgā darbinieka pienākumi ir uzskatāmi par papildu pienākumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

16.pants. Atbildīgā darbinieka pienākumi

(1) Atbildīgais darbinieks ziņo kapitāla daļu turētāja pārstāvim par katru dalībnieku (akcionāru) sapulci tūlīt pēc tam, kad saņemts paziņojums par sapulces sasaukšanu, un iepazīstina kapitāla daļu turētāja pārstāvi ar sapulces darba kārtību.

(2) Atbildīgais darbinieks nekavējoties sniedz kapitāla daļu turētāja pārstāvim visas ziņas, kas ir šā darbinieka rīcībā un nepieciešamas kapitāla daļu turētāja pārstāvim viņa kompetencē ietilpstošo lēmumu pieņemšanai.

(3) Atbildīgais darbinieks veic citas darbības un pilda arī citus uzdevumus, ko viņam rakstveidā uztic kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

17.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja piedalīšanās publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē

(1) Kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē pārstāv kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis var pilnvarot atbildīgo darbinieku vai citu personu (turpmāk — pilnvarotā persona) pārstāvēt kapitāla daļu turētāju kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Šādā gadījumā kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilnvarotajai personai izdod pilnvaru un rakstveida balsošanas uzdevumu katrā dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtības jautājumā. Pilnvarotā persona dalībnieku (akcionāru) sapulcē drīkst balsot tikai tā, kā norādīts balsošanas uzdevumā.

(3) Ja dalībnieku (akcionāru) sapulcē izskata jautājumu, kas nav norādīts paziņojumā par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, pilnvarotā persona rīkojas tā, kā attiecīgajā gadījumā rīkotos pats kapitāla daļu turētāja pārstāvis, lai panāktu nepieciešamo vai visizdevīgāko rezultātu.

18.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotajām personām noteiktie ierobežojumi

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pilnvarotā persona drīkst veikt tikai tādas darbības, ko paredz dalībnieka (akcionāra) pienākumu un tiesību īstenošana kapitālsabiedrībā un kas ir ar to cieši saistītas.

(2) Ja pilnvarotā persona papildus uzdotajai lietai izpildījusi vēl kādu citu lietu, tā attiecībā uz šo lietu ir pakļauta Civillikuma noteikumiem par neuzdotu lietvedību.

(3) Pilnvarotajai personai ir aizliegts atteikties no balsstiesību izmantošanas publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(4) Par atteikšanos no balsstiesību izmantošanas uzskatāma arī neierašanās dalībnieku (akcionāru) sapulcē pēc attiecīga pilnvarojuma saņemšanas, ja pilnvarotā persona par nespēju piedalīties dalībnieku (akcionāru) sapulcē nav paziņojusi kapitāla daļu turētāja pārstāvim laikā, kas nodrošina iespēju pilnvarot citu personu dalībai attiecīgajā dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(5) Pilnvarotā persona nedrīkst savus pienākumus deleģēt citai personai — veikt pārpilnvarojumu (substitūciju).

(6) Pilnvarotā persona nedrīkst pārkāpt tai dotā balsošanas uzdevuma ietvarus, un tai jārīkojas pēc kapitāla daļu turētāja pārstāvja norādījumiem.

(7) Pilnvarotā persona, kas nav valsts amatpersona, saņem kapitāla daļu turētāja pārstāvja iepriekšēju rakstveida piekrišanu pilnvarotās personas ievēlēšanai par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli, kontrolieri vai revidentu. Pilnvarotā persona, kas ir valsts amatpersona, saņem amatu savienošanas atļauju, ievērojot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto kārtību.

19.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumi publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis sniedz pilnvarotajai personai tās pienākumu sekmīgai veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par kapitālsabiedrību.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsniedz pilnvarotajai personai šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto pilnvaru, balsošanas uzdevumu, citus dokumentus un informāciju termiņā, kas nodrošina pilnvarotajai personai iespēju veikt tās pienākumus.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā veicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, kā arī šā likuma nosacījumu izpildi.

20.pants. Kapitāla daļu turētāja pārstāvja vai pilnvarotās personas pienākumu pildīšanai nepieciešamie līdzekļi

Kapitāla daļu turētājs dod kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai pilnvarotajai personai pienākumu veikšanai nepieciešamos līdzekļus, bet, ja kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona izlieto savus līdzekļus, kapitāla daļu turētājs šos izdevumus nekavējoties atlīdzina, tiklīdz kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniedz šos izdevumus attaisnojošus dokumentus.

21.pants. Pilnvarotās personas atbildība

Pilnvarotā persona neatbild par darbībām, kuras tā veikusi saskaņā ar šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto kapitāla daļu turētāja pārstāvja doto balsošanas uzdevumu.

23.pants. Koordinācijas institūcijas tiesības

(1) Veicot šā likuma 22.pantā noteiktos uzdevumus, koordinācijas institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no publisku personu orgāniem, kapitāla daļu turētājiem vai valsts kapitālsabiedrībām attiecīgo uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

2) sniegt atzinumus par citu valsts institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kuros tieši vai netieši skarti publiskas personas kapitāla daļu pārvaldes jautājumi;

3) (izslēgts ar 18.06.2015. likumu).

(2) Koordinācijas institūcijai ir tiesības veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktos uzdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

(Nodaļa 14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

24.¹ pants. Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums grupās pēc to finansējuma avotiem

(1) Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrība atkarībā no tās finansējuma avotiem ietilpst vienā no šādām grupām:

1) komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura nav iekļauta vispārējās valdības sektorā un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā nepārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā;

2) no publiskas personas atkarīga nekomerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība, kura primāri nodrošina nefinanšu mērķu īstenošanu un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā pārsniedz 90 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā;

3) no publiskas personas atkarīga komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura neatbilst šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrības ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst mātes sabiedrība, izņemot gadījumu, kad meitas sabiedrība tiek finansēta pēc atšķirīgiem principiem.

(3) Mainoties finansējuma avotiem vai izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībā šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā, kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

24.² pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības mērķu noteikšana

(1) Dokumentu, kas detalizē kapitālsabiedrības attīstības virzienus, vispārējos stratēģiskos, finanšu un nefinanšu mērķus, kā arī sniedz skaidrojumu par publiskas personas iecerēm, ko tā noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā (turpmāk — gaidu vēstule), apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Kapitāla daļu turētājs sagatavo gaidu vēstuli triju mēnešu laikā pēc tam, kad publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu vai saglabāšanu publiskas personas kapitālsabiedrībā vai publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā, ja tā tiek saglabāta publiskas personas izšķirošā ietekmē vai tiek noteikti vai aktualizēti kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi.

(3) Gaidu vēstulē ietver informāciju par:

1) kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu tvērumu un robežām;

2) kapitālsabiedrības augsta līmeņa finanšu un nefinanšu mērķiem sasaistē ar vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem;

3) publiskas personas iecerēm, ko nepieciešams īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā noteiktā periodā, tostarp informāciju par nozaru politikas dokumentos ietvertajiem uz konkrēto kapitālsabiedrību attiecināmajiem mērķiem;

4) paredzamo kapitālsabiedrības attīstības virzienu un kapitāla daļu turētāja finanšu iecerēm;

5) nefinanšu mērķiem, kuru sasniegšanai attiecīgi paredz piešķirt publiskas personas finansējumu vai nodrošināt citus finansējuma avotus, kā arī ieceres vai kvalitātes standartus attiecībā uz publiskas personas uzdevumu izpildi, ja nav noslēgts deleģēšanas līgums;

6) kapitālsabiedrības iekļaušanu attiecīgajā grupā, ievērojot šā likuma 24.¹ panta pirmajā daļā noteikto;

7) citu informāciju, ja nepieciešams.

(4) Valsts kapitāla daļu turētājs pirms gaidu vēstules apstiprināšanas saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstules satura atbilstību šā panta trešās daļas noteikumiem, kapitālsabiedrībai noteiktajiem vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un pietiekamību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādei. Ja kapitāla daļu turētājs nav nozares ministrija, tad valsts kapitāla daļu turētājs saņem tās atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstulē norādītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem.

(5) Kapitāla daļu turētājs var aktualizēt gaidu vēstuli, ja ir mainījušās kapitāla daļu turētāja ieceres vai nozares politikas mērķi vai ja to ierosina nozares ministrija, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, kapitālsabiedrības padome vai valde.

(6) Ja publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrībā publiskai personai pieder kapitāla daļas, kas nenodrošina izšķirošo ietekmi, publiskas personas kapitāla daļu turētājs pēc līdzdalības iegūšanas vai saglabāšanas šādā kapitālsabiedrībā izstrādā un nosūta kapitālsabiedrībai priekšlikumu par gaidu vēstules apstiprināšanu dalībnieku (akcionāru) sapulcē.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

25.pants. Vērtējums par valsts līdzdalības nepieciešamību kapitālsabiedrībās

(1) Valsts līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā var ierosināt nozares ministrija vai valsts kapitāla daļu turētājs, iesniedzot Ministru kabinetam attiecīgu priekšlikumu. Priekšlikumam pievieno vērtējumu par līdzdalības vai izšķirošās ietekmes iegūšanas atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, kā arī vispārējo stratēģisko mērķi, ko priekšlikuma iesniedzējs piedāvā valstij sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajam Ministru kabinetā iesniegtajam priekšlikumam pievieno koordinācijas institūcijas atzinumu.

(3) Koordinācijas institūcija gādā, lai atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi piecos gados valsts kapitāla daļu turētājs Ministru kabinetam iesniedz vērtējumu par valsts līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā un tās atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā vērtējumā sniegts priekšlikums saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, tajā ietver vispārējo stratēģisko mērķi.

(5) Koordinācijas institūcija izstrādā valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas.

26.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšana un izvērtēšana

(1) Ja valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, nav nozares ministrija un ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome, kapitāla daļu turētājs pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(2) Ja nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, un ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome, kapitāla daļu turētājs pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas [balsstiesību izlietošanas dalībnieku (akcionāru) sapulcē] saņem koordinācijas institūcijas atzinumu.

(3) Ja kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, ir izveidota padome, tā pirms kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas saņem nozares ministrijas un koordinācijas institūcijas atzinumu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajā atzinumā koordinācijas institūcija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (peļņas rādītājiem, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem. Atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju koordinācijas institūcija sniedz triju mēnešu laikā no tās saņemšanas.

(5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā atzinumā nozares ministrija sniedz vērtējumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem.

(6) Valsts kapitāla daļu turētājs valsts kapitālsabiedrībā un valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, pirms dod piekrišanu [izlieto balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē vai padomes lēmuma pieņemšanā] darījumam, kas būtiski ietekmē (vismaz par 15 procentiem un nav paredzēts vidēja termiņa darbības stratēģijā) kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto aktīvu apjomu.

(7) Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību un finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas, kā arī darījuma lietderību.

(8) Ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības vai valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, koordinācijas institūcijai rakstveidā tiek nosūtīta attiecīga argumentācija.

(9) Ja valsts kapitālsabiedrības vai valsts izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto, tad, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, padome savu argumentāciju rakstveidā nosūta nozares ministrijai.

(10) Ja valsts kapitāla daļu turētājs neņem vērā nozares ministrijas atzinumā norādīto un nevar vienoties par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem, attiecīgo jautājumu izskata Ministru kabinets. Šādā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot [izlietojot balsstiesības dalībnieku (akcionāru) sapulcē] kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, ievēro attiecīgu Ministru kabineta lēmumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā ietveramiem nefinanšu mērķiem.

(11) Nozares ministrija, koordinācijas institūcija un koordinācijas institūcijas padome, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota), ir atbildīgas par to sniegto vērtējumu.

(12) Ja valsts kapitāla daļu turētājs, apstiprinot kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju vai dodot piekrišanu šā panta sestajā daļā minētajam darījumam, neievēro koordinācijas institūcijas atzinumā norādīto, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir atbildīgs par attiecīgo pieņemto lēmumu.

(13) Valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) apstiprināto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju nosūta koordinācijas institūcijai.

(14) Koordinācijas institūcija nosūta valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) koordinācijas institūcijas padomes vērtējumu, ja tas pieņemts šā likuma 24.panta otrās daļas 2. un 3.punktā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

29.pants. Informācijas atklātības nodrošināšana

(1) Koordinācijas institūcija:

1) nodrošina atklātu pieeju salīdzināmai informācijai par valsts kapitāla atdevi, aktīviem un to vērtību, finanšu efektivitāti, dividenžu izmaksu un citiem svarīgiem kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem;

2) izstrādā valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem vienotas vadlīnijas kapitālsabiedrību informācijas atklātības un pārskatu sniegšanas ietvaram;

3) izveido interaktīvu mājaslapu internetā — datubāzi, kurā pieejama aktuālā informācija par valsts kapitāla daļām un to pārvaldību, korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un atsevišķiem pārvaldības aspektiem, tai skaitā šādas ziņas:

a) kapitālsabiedrību saraksts, kas grupēts pēc turētāja, nozares vai lieluma kritērijiem, pēc valsts dalības apmēra kapitālā,

b) atlasīto kapitālsabiedrību kopas vidējie finanšu rādītāji,

c) valsts piešķirtā finansējuma attīstība pa gadiem, piešķirtais finansējums atlasīto kapitālsabiedrību kopai vai konkrētai nozarei,

d) kapitālsabiedrības veiktās iemaksas valsts budžetā, tai skaitā dividendes, nodokļu maksājumi;

4) ievieto savā mājaslapā internetā jaunāko informāciju par aktuālajiem grozījumiem normatīvajos tiesību aktos, kas tieši skar publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu pārvaldi, kā arī publicē skaidrojošos materiālus.

(2) Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina savā mājaslapā internetā aktuālo informāciju par kapitālsabiedrībām, kurās tas ir daļu turētājs, tai skaitā šādas ziņas:

1) kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese, pamatkapitāla lielums un valsts līdzdalības apmērs;

2) valsts līdzdalības atbilstība šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem un vispārējais stratēģiskais mērķis;

3) kapitālsabiedrības līdzdalība citās sabiedrībās un tās atbilstība šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem;

4) valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā;

5) kapitālsabiedrības apstiprināts gada pārskats;

6) kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes valstij un veiktie maksājumi valsts budžetā;

7) ziņas, ka valsts paredzējusi izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā;

8) ziņas par uzsākto kapitālsabiedrības reorganizāciju vai pārveidi;

9) citas ziņas, kuras valsts kapitāla daļu turētājs uzskata par nepieciešamu publiskot vai kuru publiskošana noteikta koordinācijas institūcijas izstrādātajās vadlīnijās.

(3) Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ nevar publiskot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, koordinācijas institūcija vai valsts kapitāla daļu turētājs publisko attiecīgās kapitālsabiedrības sniegto skaidrojumu.

30.pants. Ikgadējais publiskais pārskats

(1) Koordinācijas institūcija līdz kārtējā gada 1. oktobrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām iepriekšējā gadā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pārskatā ietver konsolidētu informāciju par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās, tās ieguldītajiem resursiem un to atdevi, kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksām valsts budžetā un pašvaldību budžetos, saņemtajām valsts vai pašvaldības budžeta dotācijām, par nozarēm, kurās darbojas kapitālsabiedrības ar valsts līdzdalību, par notikušajiem valdes un padomes locekļu nominācijas procesiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu priekšstatu par valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Pārskatā iekļauj arī informāciju par to, kā izpildītas šā likuma 29. panta otrās daļas, 36. panta (attiecībā uz pašvaldībām) un 58. panta prasības un ievēroti šā likuma 22. panta otrās daļas 7.² un 7.³ punkta nosacījumi.

(3) Valsts kapitāla daļu turētājs atbilstoši koordinācijas institūcijas noteiktajai kārtībai sniedz tai šā panta pirmajā daļā minētā pārskata sagatavošanai nepieciešamo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

31.¹ pants. Valdes un padomes locekļu atalgojuma noteikšana valsts kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā

(1) Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

(2) Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa mēneša atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus.

(3) Ministru kabinets nosaka valsts kontrolētas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

32.pants. Koordinācijas institūcijas atzinuma saņemšanas kārtība

Atvasināta publiska persona, pirms tiek pieņemts šā likuma 5., 7. un 9. pantā minētais lēmums par atvasinātas publiskas personas līdzdalības vai izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā, atvasinātas publiskas personas līdzdalības pārvērtēšanu vai līdzdalības izbeigšanu kapitālsabiedrībā, var lūgt koordinācijas institūciju sniegt atzinumu. Koordinācijas institūcijas atzinumu sniedz mēneša laikā. Koordinācijas institūcijas atzinumam ir ieteikuma raksturs. Atvasināta publiska persona, pirms tiek pieņemts šā likuma 5. pantā minētais lēmums par atvasinātas publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā, saņem koordinācijas institūcijas atzinumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

33.pants. Kapitālsabiedrības izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas izvērtēšana

Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka kārtību, kādā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis vai kapitālsabiedrības padome saņem un izvērtē atsevišķu atvasinātu publisku personu orgānu viedokli pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

34.pants. Kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana

(1) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis katru gadu vispusīgi izvērtē kapitālsabiedrības finanšu darbības efektivitātes un vidēja termiņa darbības stratēģijās noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu.

(2) Izvērtējot mērķu īstenošanas progresu, atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis atbilstoši nepieciešamībai pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, lai nodrošinātu aktīvu atdeves un vērtības pieaugumu, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

(3) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka kārtību, kādā atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis izvērtē šā panta pirmajā daļā minētos kapitālsabiedrības darbības rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

35.pants. Dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme

(1) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija reglamentē kārtību, kādā nosakāma dividendēs izmaksājamā peļņas daļa kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis, nosakot kapitālsabiedrībai, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme, dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievēro:

1) kapitālsabiedrības mērķus un to īstenošanu;

2) kapitālsabiedrības budžetu un tajā iekļauto peļņas prognozi;

3) vidēja termiņa darbības stratēģijā iekļauto informāciju par plānoto sabiedrības budžetu nākamajiem gadiem, turpmākajiem kapitālsabiedrības attīstības un investīciju piesaistes virzieniem, finanšu ieguldījumiem un to avotiem un citiem pasākumiem, kas palielina kapitālsabiedrības vērtību un kapitāla turpmāko atdevi;

4) nepieciešamību nodrošināt optimālu kapitāla struktūru (pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecību), sabalansējot finanšu riskus, kā arī izvērtējot kapitāla pietiekamības un atdeves rādītājus.

36.pants. Informācijas atklātības nodrošināšana

Atvasināta publiska persona nodrošina, ka tās mājaslapā internetā tiek publiskota aktuāla informācija par kapitālsabiedrībām, kurās tai ir līdzdalība, tai skaitā šādas ziņas:

1) kapitālsabiedrību saraksts, kas grupēts pēc nozares vai lieluma kritērijiem;

2) kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese, pamatkapitāla lielums un atvasinātas publiskas personas līdzdalības apmērs;

3) atvasinātas publiskas personas līdzdalības atbilstība šā likuma 4.panta pirmās daļas nosacījumiem un vispārējais stratēģiskais mērķis;

4) kapitālsabiedrības līdzdalība citās sabiedrībās un tās atbilstība šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem;

5) atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā;

6) kapitālsabiedrības apstiprināts gada pārskats;

7) kapitālsabiedrības izmaksātās dividendes atvasinātai publiskai personai un veiktie maksājumi valsts budžetā un pašvaldības budžetos (tai skaitā atskaitījumi un nodokļu maksājumi);

8) ziņas, ka atvasināta publiska persona paredzējusi izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā;

9) ziņas par uzsākto kapitālsabiedrības reorganizāciju vai pārveidi;

10) citas ziņas, ko atvasināta publiska persona uzskata par nepieciešamu publiskot;

11) ne vēlāk kā līdz katra gada 1. oktobrim — ikgadējais pārskats par atvasinātai publiskai personai piederošām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Minētajā pārskatā ietver konsolidētu informāciju par atvasinātas publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, tās ieguldītajiem resursiem un to atdevi, kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksām valsts budžetā un pašvaldību budžetos, saņemtajām valsts vai pašvaldības budžeta dotācijām, par nozarēm, kurās darbojas kapitālsabiedrības ar atvasinātas publiskas personas līdzdalību, par notikušajiem valdes un padomes locekļu nominācijas procesiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu priekšstatu par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām. Pārskatā iekļauj arī informāciju par to, kā atvasināta publiska persona un tai piederošās kapitālsabiedrības izpildījušas šā panta 36. un šā likuma 58. panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

37.¹ pants. Valdes un padomes locekļu atalgojuma noteikšana atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā

(1) Ministru kabinets nosaka atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

(2) Ministru kabinets nosaka atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa mēneša atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus.

(3) Ministru kabinets nosaka atvasinātas publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

38.pants. Publiskas personas akciju sabiedrības akcijas

Publiskas personas akciju sabiedrības un publiski privātās akciju sabiedrības akcijas nevar būt publiskās apgrozības objekts, izņemot gadījumus, kad attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par akciju atsavināšanu, kotējot tās biržā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.05.2021.)

39.pants. Kapitālsabiedrība ar papildu atbildību

Publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību nevar dibināt kā kapitālsabiedrību ar papildu atbildību.

40.pants. Personas paraksta publiskas apliecināšanas pienākuma izņēmumi

(1) Publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma par publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā nav publiski jāapliecina.

(2) Publiski nav jāapliecina arī personas paraksts par prokūras izdošanu, atsaukšanu vai tās apjoma izmaiņām, kā arī uz komercreģistrā iesniedzamam pieteikumam pievienojamiem dokumentiem, kas minēti Komerclikuma 10.panta otrās daļas 2.punktā, izņemot šā punkta "f" un "g" apakšpunktā noteikto personas piekrišanu ieņemt kapitālsabiedrības valdes locekļa vai likvidatora amatu.

41.pants. Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldē ievērojamās prasības

Publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldē ievērojamas visas šā likuma B, D un E sadaļā noteiktās prasības un ierobežojumi, kas piemērojami publiskas personas kapitālsabiedrības valdei un padomei, kā arī valdes un padomes locekļiem (tai skaitā padomes veidošanas kritēriji, prasības valdes un padomes locekļiem, mēneša atlīdzības noteikšana, prēmiju izmaksāšanas ierobežojumi un citas šajā likumā noteiktās prasības).

42.pants. Valsts kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Rīkojumā par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu Ministru kabinets nosaka:

1) kapitālsabiedrības firmu;

2) kapitālsabiedrības veidu;

3) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apmaksas veidu;

4) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju;

5) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu.

(2) Kapitāla daļu turētājs pilda šajā likumā noteiktās valsts kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, izdodot attiecīgus rīkojumus.

43.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana

(1) Lēmumā par atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanu norāda:

1) atvasinātas publiskas personas nosaukumu un atrašanās vietas adresi;

2) kapitālsabiedrības firmu;

3) kapitālsabiedrības veidu;

4) kapitālsabiedrības pamatkapitāla lielumu un apmaksas veidu;

5) kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju;

6) citus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dibināšanu.

(2) Lēmumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

(3) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda šajā likumā noteiktās atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibinātāja funkcijas, pieņemot attiecīgus lēmumus vai parakstot dokumentus.

44.pants. Kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Valsts kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir Ministru kabineta rīkojums par kapitālsabiedrības dibināšanu, kapitāla daļu turētāja rīkojumi (šā likuma 45.pants) un kapitālsabiedrības statūti.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un kapitālsabiedrības statūti.

45.pants. Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumi

(1) Uz valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumiem attiecas Komerclikuma noteikumi par dibināšanas līgumu (Komerclikuma 143.panta piektā daļa).

(2) Valsts kapitāla daļu turētājs rīkojumā norāda šādas ziņas par valsts kapitālsabiedrības dibinātāju:

1) valsts pārvaldes iestādes nosaukumu un adresi;

2) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu, kura paraksta rīkojumu.

(3) Valsts kapitāla daļu turētāja rīkojumā nevienai personai nedrīkst noteikt īpašas tiesības vai priekšrocības kapitālsabiedrības dibināšanas laikā.

47.pants. Kapitālsabiedrības valdes, padomes un revidenta ievēlēšana

Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un padome tiek ievēlēta, kā arī revidents iecelts uz pilnu pilnvaru termiņu.

48.pants. Darbības pirms kapitālsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

Kapitāla daļu turētājs nedrīkst rīkoties dibināmās kapitālsabiedrības vārdā pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot tieši ar kapitālsabiedrības dibināšanu saistītu darbību veikšanu.

49.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē saskaņā ar Komerclikuma 154.pantā noteikto.

(2) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības pamatkapitāls tiek apmaksāts ar mantisko ieguldījumu, kura kopējā vērtība nepārsniedz 14 000 euro, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var kapitāla daļu turētājs.

50.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

Ja publiska persona pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā kapitāla daļu apmaksas termiņā nesamaksā pilnu parakstītās daļas cenu, publiskai personai reģistrē tikai apmaksātās daļas kapitālsabiedrībā.

51.pants. Valdes un padomes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklis neatbild par kapitālsabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kā arī labā ticībā saskaņā ar publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas, dalībnieku (akcionāru) sapulces, dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu.

(2) Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, īstenojot dalībnieka (akcionāra) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvja likumīgu lēmumu, par tiem atbild attiecīgi dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs. Ja zaudējumi publiskas personas kapitālsabiedrībai vai tās atkarīgajai kapitālsabiedrībai, vai tās izšķirošā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai nodarīti, dalībnieku (akcionāru) sapulcei, padomei (ja tāda ir izveidota) un valdei īstenojot publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas likumīgu lēmumu, par tiem atbild un par to segšanu lemj publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija. Par zaudējumiem, kas radušies publiski privātajai kapitālsabiedrībai, īstenojot dalībnieku (akcionāru) sapulces likumīgu lēmumu, atbild dalībnieks (akcionārs), kas balsojis par minētā lēmuma pieņemšanu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība var atbrīvot valdes vai padomes locekli no atbildības vai slēgt ar viņu izlīgumu (Komerclikuma 173.panta izpratnē) par veiktajām darbībām, ja lēmumu par to pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.)

52.pants. Konkurences aizliegums un interešu konflikta novēršana kapitālsabiedrības valdes locekļiem

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklim savā darbībā jāievēro:

1) Komerclikuma noteikumi attiecībā uz ierobežojumiem darījumu slēgšanai ar saistītajām personām;

2) konkurences aizliegums (Komerclikuma 171.pants);

3) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi.

(2) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos ierobežojumus, kapitālsabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti kapitālsabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu kapitālsabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst sešu mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi, padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.)

53.pants. Revidents

Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde vai padome nevar celt iebildumus pret dalībnieku (akcionāru) sapulces ievēlēto revidentu.

54.pants. Kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšana

Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174.pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu līdz attiecīgā gada 30.aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — līdz attiecīgā gada 31.maijam (ieskaitot), ja starptautiskās vienošanās neparedz citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2016.)

55.pants. Kapitālsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa kapitāla daļu turētājam

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības naudas līdzekļus dalībniekam (akcionāram) var izmaksāt, ievērojot Komerclikuma 182.pantā noteiktos ierobežojumus.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības izmaksātos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā.

56.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 28.pantā noteikto.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ievērojot šā likuma 35.pantā noteikto.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce nosaka kapitālsabiedrības dividendēs neizmaksātās peļņas izlietošanas principus, ievērojot kapitālsabiedrības darbības rezultātus un vidēja termiņa darbības stratēģiju.

57.pants. Vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju, ņemot vērā:

1) publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteiktos kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus;

2) nozares ministrijas vai atvasinātas publiskas personas orgāna izvirzītos nefinanšu mērķus (ja attiecināms);

3) kapitālsabiedrības finanšu mērķus, kā arī kapitālsabiedrības darbības efektivitāti raksturojošos rezultatīvos rādītājus (piemēram, tirgus daļa, izmaksu, procesu efektivitāte, klientu apmierinātība, darbinieku produktivitāte).

(2) Kapitālsabiedrības izstrādāto vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprina kapitālsabiedrības padome vai dalībnieku (akcionāru) sapulce (ja padome nav izveidota).

(3) Koordinācijas institūcija sagatavo vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas. Attiecībā uz atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību šīm vadlīnijām ir ieteikuma raksturs.

(4) Vidēja termiņa darbības stratēģijā tiek ietverta vismaz šāda informācija:

1) vispārīga informācija par kapitālsabiedrību [kapitālsabiedrības firma, pamatkapitāla lielums, dalībnieku (akcionāru) sastāvs un tiem piederošo daļu (akciju) skaits, veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā, informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu, informācija par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalība citās sabiedrībās), kapitālsabiedrības darbības veids, vēsture, vadības modelis];

2) informācija par biznesa modeli, tai skaitā kapitālsabiedrības produktiem un pakalpojumiem;

3) kapitālsabiedrības stipro un vājo pušu analīze;

4) tirgus analīze, konkurentu un klientu apraksts;

5) kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi;

6) nefinanšu mērķi (ja attiecināms);

7) kapitālsabiedrības finanšu mērķi, kā arī tās darbības efektivitāti raksturojošie rezultatīvie rādītāji;

8) prognoze peļņas vai zaudējumu aprēķinam, bilancei un naudas plūsmas plānam;

9) risku analīze.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.)

58.pants. Informācijas par kapitālsabiedrību publiskošana

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība publisko savā mājaslapā internetā, bet, ja tai tādas nav, — kapitāla daļu turētāja mājaslapā internetā kapitālsabiedrības vispārējos stratēģiskos mērķus, ziņas par kapitālsabiedrības darbības un komercdarbības veidiem, kā arī šādu informāciju:

1) ne retāk kā reizi gadā:

a) kapitālsabiedrības finanšu mērķu (saskaņā ar apstiprinātu gada pārskatu) un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātus (tai skaitā bilances kopsumma, neto apgrozījums, peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats, dažādi kapitālsabiedrības darbību raksturojošie rezultatīvie rādītāji) vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,

b) veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā (tai skaitā dividendes, atskaitījumi, nodokļu maksājumi) vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,

c) informāciju par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu (ja attiecināms) vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,

d) (izslēgts ar 13.06.2019. likumu),

e) (izslēgts ar 13.06.2019. likumu);

2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus vismaz par pēdējiem pieciem gadiem:

a) zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī zvērināta revidenta nepārbaudītu gada pārskatu (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

b) zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu (piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām);

3) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:

a) informāciju par īpašuma struktūru (tai skaitā līdzdalību citās sabiedrībās),

b) informāciju par organizatorisko struktūru,

c) informāciju par katra saņemtā un veiktā ziedojuma (dāvinājuma) summu un saņēmējiem vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,

d) informāciju par iepirkumiem vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,

e) citu nozīmīgu informāciju, ja tā nav saistīta ar komercnoslēpuma izpaušanu,

f) statūtus,

g) valdes, padomes (ja tāda ir izveidota) nolikumu vai citu tam pielīdzināmu dokumentu, kas regulē tās darbību,

h) informāciju par padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļiem (par katru atsevišķi): profesionālo darba pieredzi, izglītību, amatiem citās kapitālsabiedrībās, pilnvaru termiņiem, kā arī padomes locekļa atbilstību šajā likumā noteiktajiem neatkarīga padomes locekļa kritērijiem,

i) informāciju par visām paziņotajām kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, tai skaitā par darba kārtību un lēmumiem,

j) valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku un informāciju par katram valdes vai padomes loceklim noteikto mēneša atlīdzību un tās apmēra izmaiņām visā amata pildīšanas periodā, kā arī par izmaksāto amata atlīdzību, prēmiju apmēru un citiem saņemtajiem maksājumiem (piemēram, amata pienākumu izpildes nodrošināšanas izdevumu kompensācijām) katrā gadā,

k) kapitālsabiedrības ziedošanas (dāvināšanas) stratēģiju un ziedošanas (dāvināšanas) kārtību.

(1¹) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privāta kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst šā likuma 78. panta otrās daļas prasībām) papildus savā mājaslapā internetā publicē arī šādu informāciju:

1) ne retāk kā reizi gadā:

a) informāciju par paredzamiem riska faktoriem,

b) informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā,

c) pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu,

d) ja kapitālsabiedrība īsteno politiku attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu sastāva dažādību (daudzpusības politika), — aprakstu par šīs politikas mērķiem, īstenošanas pasākumiem un rezultātiem pārskata gadā,

e) informāciju par padomes komitejām (ja tādas izveidotas) un revīzijas komiteju (ja tāda izveidota), tai skaitā nolikumu, kā arī informāciju par komitejas locekļiem (profesionālo darba pieredzi, izglītību, amatiem citās kapitālsabiedrībās, pilnvaru termiņiem);

f) paziņojumu par korporatīvo pārvaldību;

2) pastāvīgi, atbilstoši nepieciešamībai aktualizējot:

a) informāciju par netipiskiem vai nozīmīga apjoma darījumiem ar saistītajām pusēm Finanšu instrumentu tirgus likuma 59.¹ panta izpratnē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem,

b) būtiskākās kapitālsabiedrības politikas, kurās definēti kapitālsabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem.

(1²) Šā likuma 58.² pantā minētā kapitālsabiedrība savā mājaslapā internetā publicē arī ilgtspējas ziņojumus vai konsolidētos ilgtspējas ziņojumus par pēdējiem pieciem gadiem un to apliecinājuma ziņojumus, kas sagatavoti atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām.

(2) Ja ir objektīvi iemesli, kuru dēļ kapitālsabiedrība nevar publiskot šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minēto informāciju, kurai noteikts komercnoslēpuma statuss saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu, kapitālsabiedrība mājaslapā internetā publisko attiecīgu skaidrojumu.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un otrajā daļā minēto skaidrojumu publisko arī tās meitas sabiedrība.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā minētos starpperiodu pārskatus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, un tajos ietilpst:

1) starpperiodu finanšu pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, starpperiodu naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata atlikumu salīdzināmību ar atlikumiem iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam), kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai starpperiodu finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;

2) starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos neskaidros apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus. Starpperiodu vadības ziņojumā publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privāta kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura atbilst šā likuma 78. panta otrās daļas prasībām) iekļauj arī šā panta pirmās daļas 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minēto informāciju, kā arī informāciju par valdes un padomes locekļiem izmaksāto atlīdzību;

3) paziņojums par vadības atbildību, kuru sagatavo papildus prasībām, kas noteiktas likumā par gada pārskatu sagatavošanu. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, starpperiodu finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.03.2018., 13.06.2019., 11.11.2021., 26.09.2024. un 14.11.2024. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

58.² pants. Ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir liela sabiedrība, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, kas attiecināmas uz lielām sabiedrībām.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir vidēja sabiedrība, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām, kas attiecināmas uz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem subjektiem.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem ir liela koncerna mātes sabiedrība, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ir pienākums konsolidētajā vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 7. un 8. panta prasībām.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

58.³ pants. Konsolidētais nefinanšu paziņojums

(Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

59.pants. Pamatkapitāla apmaksa, kapitāla daļu nominālvērtība un uzskaite

(1) Publiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šajā sadaļā — sabiedrība) pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē.

(2) Sabiedrības kapitāla daļas (turpmāk šajā sadaļā — daļas) nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos. Daļas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par vienu centu. Visām vienas kategorijas daļām ir vienāda nominālvērtība.

(3) Sabiedrības dalībnieku reģistru kārto atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

(4) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīga iepazīties jebkura persona.

(5) Kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitāla daļu turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par publiskai personai piederošām daļām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.05.2021.)

59.¹ pants. Daļu kategorijas

(1) Sabiedrība ir tiesīga atbilstoši attiecīgam publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumam izlaist citas kategorijas daļas, lai tās izmantotu kā sabiedrības rekapitalizācijas instrumentu.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāku kategoriju daļas, tad no daļām izrietošās tiesības, tai skaitā tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesības dalībnieku sapulcē, vai citas īpašas tiesības un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību nostiprina sabiedrības statūtos.

(3) Daļas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas daļas. Ja sabiedrībai ir vairākas daļu kategorijas, katrai no tām piešķir atšķirīgu apzīmējumu.

(4) Ja sabiedrībai ir vairākas daļu kategorijas, lēmums par statūtu grozījumiem, kas paredz grozīt, ierobežot vai atcelt attiecīgai daļu kategorijai noteiktās tiesības, ir pieņemts, ja tam piekrīt visi attiecīgās kategorijas daļu turētāji, ja vien statūtos nav noteikts citādi.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.05.2021.)

60.pants. Daļu ieķīlāšana

Sabiedrības daļas nedrīkst ieķīlāt.

61.pants. Savu daļu iegūšana

Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumu, kad sabiedrība samazina pamatkapitālu, daļas dzēšot.

62.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

63.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu;

2) pēc tam, kad gada pārskats vai saimnieciskās darbības pārskats par īsāku laikposmu nekā gads apstiprināts, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu. Saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Publiskas personas kapitāla daļu turētājam nav jāiesniedz sabiedrībai pieteikums daļu iegūšanai.

(4) Dalībnieka jaunās daļas sabiedrība ieraksta dalībnieku reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo daļu apmaksu.

(5) Valde pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu iesniedz komercreģistra iestādei pēc tam, kad veikta daļu apmaksa un jaunās daļas ierakstītas dalībnieku reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2016.)

64.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veids

Sabiedrības pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas.

65.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno dalībnieks, dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

66.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu;

2) peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu un atsaukšanu, izņemot gadījumus, kad sabiedrībā ir izveidota padome;

4) padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu;

5) revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu;

6) prasības celšanu pret valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

8) atlīdzības apmēru revidentam, padomes locekļiem (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome);

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu;

12) vidēja termiņa darbības stratēģiju, izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome;

13) citiem jautājumiem, ja tas paredzēts likumā.

(2) Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (šā likuma 82.pants).

(3) Dalībnieku sapulce pilda padomes uzdevumus, ja sabiedrībā nav izveidota padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

67.pants. Dalībnieka kompetence

(1) Dalībnieks atbilstoši šā likuma 5., 7. un 9.pantam pieņem lēmumus par līdzdalības iegūšanu, turpināšanu vai izbeigšanu sabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija.

68.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās dalībnieku sapulces un ārkārtas dalībnieku sapulces.

(2) Dalībnieku sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

69.pants. Kārtējās dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt šajā likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome (ja tāda ir izveidota) vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc dalībnieku sapulce. Šāda valdes rīcība var būt par pamatu padomes vai dalībnieku sapulces lēmumam par valdes atsaukšanu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(3) Ja padome (ja tāda ir izveidota) nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc dalībnieku sapulce.

(4) Ja padome (ja tāda ir izveidota) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, šāda padomes rīcība var būt par pamatu dalībnieku sapulces lēmumam atsaukt padomes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

70.pants. Ārkārtas dalībnieku sapulce

(1) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir izveidota), revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību, kā arī iesniedz lēmumu projektus darba kārtības jautājumos. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu, kā arī dalībnieku sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato dalībnieku sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt pati vai ierosināt padomei (ja tāda ir izveidota) atsaukt valdes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

71.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana īpašos gadījumos

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota), atbilstoši šā likuma 70.pantam sasauc dalībnieku sapulci un sniedz tajā paskaidrojumus.

72.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora ievēlēšanu, dalībnieku sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo dalībnieku sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas dalībnieku sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(4) Ārkārtas dalībnieku sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un kapitāla daļu turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas dalībnieku sapulce sasaucama šā likuma 70.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators paredzētajā termiņā nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas dalībnieku sapulci, to sasauc kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(7) Ja likvidators nesasauc dalībnieku sapulci bez pamatota iemesla, dalībnieku sapulce var atsaukt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

73.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāla daļu turētāja pārstāvim, visiem padomes locekļiem un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, dalībnieku sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(3) Ja dalībnieku sapulce tiek sasaukta šā likuma 69.panta otrajā un trešajā daļā vai 70.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai kapitāla daļu turētājs, padomes locekļi un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces.

74.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 73.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu;

3) kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšana;

4) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem).

75.pants. Piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku sapulcē piedalās kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(2) Valdes un padomes locekļiem, kā arī likvidatoram ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē. Revidentam ir pienākums piedalīties dalībnieku sapulcē, kad skata jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu.

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosaka citas personas, kurām arī jāpiedalās dalībnieku sapulcē.

76.pants. Dalībnieku sapulces norise

(1) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis atklāj un vada dalībnieku sapulci.

(2) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ dalībnieku sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatīto jautājumu.

77.pants. Dalībnieku sapulces protokols

(1) Dalībnieku sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) dalībnieku sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos;

9) valdes un padomes locekļu, revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta dalībnieku sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

80.pants. Valdes pārstāvības tiesības

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi.

81.pants. Valdes locekļa atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls, kā arī šā likuma 31.panta devītajā vai 37.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī dalībnieku sapulces lēmums par uzticības zaudēšanu.

82.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot jautājumus, kuros lēmumus saskaņā ar šo likumu un sabiedrības statūtiem pieņem attiecīgi dalībnieks, kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulce, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai vai izbeigšanai, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanai vai izbeigšanai citā sabiedrībā.

(3) Valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana šādu jautājumu izlemšanai:

1) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

2) konkrētu darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.

(4) Valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šādos jautājumos:

1) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

2) tādu darījumu slēgšana, kuri pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

3) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

4) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

5) vispārīgo komercdarbības principu noteikšana.

(5) Valsts kapitālsabiedrības valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto darījumu slēgšanai.

(6) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības nodot minētā jautājuma izskatīšanu dalībnieku sapulcei, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(7) Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanai valdei jāsaņem dalībnieku sapulces vai padomes (ja tāda ir izveidota) iepriekšēja rakstveida piekrišana.

(8) Ja sabiedrībā netiek veidota padome, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos jautājumos lēmumu pieņem dalībnieku sapulce.

(9) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos paredzētā valdes locekļu skaita.

(10) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

83.pants. Valdes sēdes protokols

(1) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemto lēmumu katrā jautājumā;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(2) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(3) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

84.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot publiskas personas akciju sabiedrību (turpmāk šajā sadaļā arī — sabiedrība), apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē.

85.pants. Akcijas

(1) Visas sabiedrības akcijas ir vienas kategorijas akcijas, izņemot:

1) gadījumus, kad sabiedrība emitē personāla akcijas atbilstoši šā likuma 87. panta noteikumiem;

2) gadījumus, kad sabiedrība atbilstoši attiecīgam publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumam emitē citas kategorijas akcijas, lai tās izmantotu kā sabiedrības rekapitalizācijas instrumentu.

(2) Visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas, izņemot gadījumus, kad attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par akciju atsavināšanu, kotējot tās biržā.

(3) Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.

(4) Katras sabiedrības akcijas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par 10 centiem, un tā dalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību un 10 centiem bez atlikuma.

(5) Ja sabiedrībai ir dažādu kategoriju akcijas, sabiedrības statūtos norāda visas akciju kategorijas (norādot tiesības, kas izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.05.2021.)

86.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Sabiedrības akcionāru reģistru kārto atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

(2) Ar sabiedrības akcionāru reģistru ir tiesīga iepazīties jebkura persona.

(3) Akciju turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un akciju turētāja pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības akcionāra reģistra izrakstu par publiskai personai piederošām akcijām sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 08.05.2021.)

87.pants. Personāla akcijas

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nosaka, kurās kapitālsabiedrībās var būt personāla akcijas.

(2) Personāla akcijas ir bez balsstiesībām.

(3) Personāla akcijas var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem un valdes locekļiem.

(4) Personāla akciju īpašnieks nevar šīs akcijas atsavināt citām personām, to skaitā citiem darbiniekiem.

(5) Ja darba tiesiskās attiecības starp sabiedrību un darbinieku izbeidzas vai sabiedrības valdes loceklis ir atsaukts vai atstājis amatu, darbiniekam vai valdes loceklim viņam piederošās personāla akcijas jāpārdod sabiedrībai un sabiedrībai tās jāatpērk pēc to nominālvērtības.

88.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas. To var darīt vienīgi tad, ja sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot vai iegūstot savas personāla akcijas.

89.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju nodošana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi savas personāla akcijas, tās nododamas darbiniekiem vai valdes locekļiem sešu mēnešu laikā no šo akciju iegūšanas dienas.

(2) Ja personāla akcijas netiek nodotas sabiedrības darbiniekiem vai valdes locekļiem šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā, tās dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

(3) Ja sabiedrība iegūst akcijas, samazinot savu pamatkapitālu, šīs akcijas dzēš.

90.pants. Konvertējamās obligācijas

Sabiedrība nav tiesīga emitēt konvertējamās obligācijas.

91.pants. Pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā reglamentēti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(2) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) akcionāram izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju;

2) pēc gada pārskata apstiprināšanas daļēji vai pilnībā ieskaitot pamatkapitālā pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju.

(3) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums akcionāram — publiskai personai — jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(4) Publiskas personas akciju turētājam nav jāparakstās uz jaunās emisijas akcijām.

(5) Akcionāra jaunās akcijas sabiedrība ieraksta akcionāru reģistrā, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina šo akciju apmaksu.

(6) Akcionāra balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(7) Valde pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu iesniedz komercreģistra iestādei pēc tam, kad veikta akciju apmaksa un jaunās akcijas ierakstītas akcionāru reģistrā.

92.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu palielina ar īpašu mērķi, ievērojot Komerclikuma 254.pantā noteikto, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām reorganizācijas gadījumā;

2) personāla akciju emisijai.

(3) Pamatkapitāla palielināšana, kuras rezultātā sabiedrība kļūst par privātu akciju sabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu, var notikt šā likuma I sadaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

93.pants. Akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas

(1) Sabiedrības pārvaldi īsteno akcionārs, akcionāru sapulce, valde un padome (ja tāda ir izveidota).

(2) Akcionāru sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem akciju turētāja pārstāvis.

94.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu;

2) peļņas izlietošanu;

3) valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja ievēlēšanu un atsaukšanu (ja sabiedrībā nav izveidota padome);

4) padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu;

5) revidenta ievēlēšanu un atsaukšanu;

6) prasības celšanu pret valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekli un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesā;

7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu;

8) atlīdzības apmēru revidentam, padomes locekļiem (ja padome ir izveidota) un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome);

9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) sabiedrības reorganizāciju;

11) likvidatora ievēlēšanu un atsaukšanu;

12) vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, kad ir izveidota padome;

13) citiem šajā likumā minētajiem jautājumiem.

(2) Akcionāru sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama akcionāru sapulces iepriekšēja piekrišana (118.pants).

95.pants. Akcionāra kompetence

(1) Akcionārs atbilstoši šā likuma 5., 7. un 9.pantam pieņem lēmumus par līdzdalības iegūšanu, turpināšanu un izbeigšanu sabiedrībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos lēmumus attiecīgās publiskās personas vārdā pieņem publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija.

96.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Tiek sasauktas kārtējās akcionāru sapulces un ārkārtas akcionāru sapulces.

(2) Akcionāru sapulces sasauc valde, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

97.pants. Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc padome (ja tāda ir izveidota) vai akciju turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad valdei bija jāsasauc akcionāru sapulce. Šāda valdes rīcība var būt par pamatu padomes vai akcionāru sapulces lēmumam par valdes atsaukšanu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(3) Ja padome (ja tāda ir izveidota) nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā un termiņā, lēmumu par akcionāru sapulces sasaukšanu pieņem akciju turētāja pārstāvis ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no dienas, kad padomei bija jāsasauc akcionāru sapulce.

(4) Ja padome (ja tāda ir izveidota) šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, šāda padomes rīcība var būt par pamatu akcionāru sapulces lēmumam atsaukt padomes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(5) Ja rodas strīds par to, vai valdes un padomes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir attiecīgi valdes un padomes locekļiem.

98.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa padome (ja tāda ir izveidota), revidents vai akciju turētājs.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību un iesniedz lēmumu projektus darba kārtības jautājumos. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz valdei un padomei (ja tāda ir izveidota) un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt pats ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātājs.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama termiņā, kas nodrošina iespēju laikus saņemt paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī akcionāru sapulces lēmumu projektus un citus materiālus. Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par septiņām dienām. Steidzamību rakstveidā pamato tas, kurš ir akcionāru sapulces steidzamas sasaukšanas ierosinātājs.

(6) Ja valde nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atsaukt pati vai ierosināt padomei (ja tāda ir izveidota) atsaukt valdes locekļus, pamatojoties uz pienākumu neizpildi.

(7) Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļu rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir valdes locekļiem.

99.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana īpašos gadījumos

Ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota), atbilstoši šā likuma 98.pantam sasauc ārkārtas akcionāru sapulci un sniedz tajā paskaidrojumus.

100.pants. Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība tiek likvidēta

(1) Ja ir pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidatora ievēlēšanu, akcionāru sapulci sasauc likvidators.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci likvidators sasauc laikā, kas nodrošina iespēju gada pārskatu apstiprināt likumā paredzētajā termiņā.

(3) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc likvidators pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstveidā pieprasa revidents vai akciju turētājs.

(4) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu sasaukt sapulci iesniedz likvidatoram un paziņo par to revidentam un akciju turētājam.

(5) Ja izskatāmajā jautājumā lēmums jāpieņem steidzami, ārkārtas akcionāru sapulce sasaucama šā likuma 98.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja likvidators nav sasaucis kārtējo vai ārkārtas akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to sasauc akciju turētājs.

(7) Ja likvidators nesasauc akcionāru sapulci bez pamatota iemesla, akcionāru sapulce var atsaukt likvidatoru.

(8) Ja rodas strīds par to, vai likvidatora rīcībai ir pamatots iemesls, pierādīšanas pienākums ir likvidatoram.

101.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu valde nosūta akciju turētājam, visiem padomes locekļiem (ja sabiedrībā ir izveidota padome) un revidentam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, paziņojumu nosūta arī personāla akciju īpašniekiem.

(3) Paziņojumā norāda akcionāru sapulces norises vietu un laiku, sapulces veidu, institūciju, kura pieprasījusi sasaukt sapulci, akcionāru sapulces darba kārtību, lēmumu projektus, kā arī citas ziņas, kas saistītas ar sapulces sasaukšanu un norisi.

(4) Ja akcionāru sapulce tiek sasaukta šā likuma 97.panta otrajā un trešajā daļā un 98.panta piektajā daļā minētajā kārtībā, sapulces sasaukšanas ierosinātājs nodrošina, lai akciju turētājs, padomes locekļi (ja sabiedrībā ir izveidota padome) un revidents sapulces lēmumu projektus un citus materiālus saņemtu ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sapulces.

102.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 101.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 101.pantā noteiktajā paziņojumā):

1) padomes locekļu (ja sabiedrībā ir izveidota padome), valdes locekļu (sabiedrībā, kurā nav izveidota padome), likvidatora vai revidenta atsaukšana un jaunu ievēlēšana, kā arī jauno valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atlīdzības noteikšana;

2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem (ja sabiedrībā ir izveidota padome), likvidatoru vai revidentu;

3) kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšana;

4) jauna akcionāru sapulces termiņa vai datuma noteikšana.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais akcionāru sapulces sasaukšanas laiks un veids (šis noteikums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem).

103.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akciju turētāja pārstāvis atklāj un vada akcionāru sapulci.

(2) Akciju turētāja pārstāvis ieceļ akcionāru sapulces sekretāru (protokolētāju).

(3) Valdes un padomes locekļiem, kā arī likvidatoram ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē. Revidentam ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē, kad skata jautājumu par gada pārskata apstiprināšanu.

104.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akciju turētāja pārstāvis pēc jautājuma izskatīšanas paziņo savu lēmumu attiecībā uz izskatīto jautājumu.

(2) Ja sabiedrībā ir personāla akcijas, personāla akciju īpašnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā un nebalso par sagatavotajiem lēmumu projektiem.

105.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces norise atspoguļojama protokolā.

(2) Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces norises vietu, datumu un laiku;

3) to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras piedalās jautājuma izskatīšanā;

4) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

5) sapulces vadītāja un sekretāra (protokolētāja) vārdu un uzvārdu;

6) sapulces darba kārtību;

7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

8) pieņemtos lēmumus visos darba kārtības jautājumos;

9) valdes un padomes locekļu (ja sabiedrībā ir izveidota padome), revidenta vai likvidatora iebildumus.

(3) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs (protokolētājs).

107.pants. Padomes uzdevumi

(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.

(2) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus;

2) noteikt valdes locekļu atlīdzību;

3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju un uzraudzīt tās īstenošanu;

4) pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām;

5) izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;

6) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

7) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

8) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;

9) sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu;

10) apstiprināt ikgadējo budžetu un uzraudzīt tā izpildi;

11) uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti;

12) apstiprināt būtiskākās politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem;

13) veikt padomes darba ikgadējo pašvērtējumu.

(3) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanai valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Ja padome noraida valdes priekšlikumu, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

108.pants. Prasības padomes locekļa kandidātam

(1) Par sabiedrības padomes locekli var būt fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi un kura izraudzīta, ievērojot šā likuma 31. vai 37.panta noteikumus.

(2) Sabiedrības statūtos var noteikt citus (šajā likumā neminētus) ierobežojumus padomes loceklim.

109.pants. Padomes locekļa ievēlēšana amatā un atsaukšana

(1) Padomes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(2) Padomes locekļus ievēlē amatā un atsauc akcionāru sapulce.

(3) Tiesības savienot padomes locekļa amatu ar citiem amatiem ir noteiktas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(4) Padomes loceklis nesaņem atsaukšanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām.

(5) Ar sabiedrības padomes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par padomes locekļa pienākumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.)

110.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā — padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, valdei un akciju turētājam, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(2) Ja padomes darba kārtībā iekļauti šā likuma 107.panta otrajā daļā minētie jautājumi, bet padome nav lemttiesīga tādēļ, ka sēdē nepiedalās nepieciešamais padomes locekļu skaits, šo jautājumu neizskatīšana padomes sēdē nav šķērslis tam, lai tos izskatītu akcionārs un akcionāru sapulce.

111.pants. Padomes lēmumu pieņemšana un padomes sēdes protokola parakstīšana

(1) Padomes loceklis var balsot tikai tad, ja piedalās padomes sēdē.

(2) Padomes sēdes protokolu paraksta persona, kura vada padomes sēdi, sēdes protokolētājs, kā arī visi padomes locekļi, kas piedalās sēdē.

113.pants. Akciju sabiedrības valdes pārstāvības tiesības

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi.

115.pants. Valdes locekļa ievēlēšana

(1) Valdes locekli amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

(2) Ar sabiedrības valdes locekli slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes locekļa pienākumu izpildi.

116.pants. Valdes locekļa atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls, kā arī šā likuma 31.panta devītajā daļā vai 37.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī akcionāru sapulces vai padomes (ja sabiedrībā ir izveidota padome) lēmums par uzticības zaudēšanu.

119.pants. Akciju sabiedrības valdes sēdes protokols

(1) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) valdes sēdes norises vietu, datumu un laiku;

3) valdes locekļus un citas personas, kas piedalās sēdē;

4) darba kārtības jautājumus;

5) pieņemto lēmumu katrā jautājumā;

6) balsošanas rezultātus, fiksējot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" attiecībā uz katru lēmumu;

7) citu informāciju, ko valdes loceklis pieprasa iekļaut protokolā vai kas nepieciešama, lai precīzi atspoguļotu valdes sēdes norisi.

(2) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, pēc šā valdes locekļa pieprasījuma viņa atšķirīgais viedoklis ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(3) Valdes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada valdes sēdi, sēdes protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

120.pants. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

(1) Kapitālsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieka (akcionāra) lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) ar lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanos sakarā ar sabiedrības maksātnespējas procesa pabeigšanu;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja kapitālsabiedrība dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja kapitālsabiedrība dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

(2) Maksātnespējīga publiskas personas kapitālsabiedrība izbeidz darbību saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

121.pants. Likvidatora iecelšana

(1) Kapitālsabiedrības likvidāciju veic valdes locekļi, ja institūcija, kura pieņēma lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, tajā nav noteikusi citādi.

(2) Ja publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par publiskas personas kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu noteikts, ka kapitālsabiedrības likvidāciju neveic valdes locekļi, likvidatoru ievēlē dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Atlīdzību likvidatoram un tās izmaksas kārtību nosaka institūcija, kas ieceļ likvidatoru.

(4) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, atlīdzību likvidatoriem un tās izmaksas kārtību nosaka dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(5) Nosakot likvidatoriem atlīdzību, ievēro šajā likumā paredzētos ierobežojumus attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzību.

122.pants. Pieteikums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu kapitālsabiedrība triju darbdienu laikā pēc likvidatora ievēlēšanas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumā norāda Komerclikuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru un attiecīgi pievieno:

1) attiecīgās institūcijas lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu;

2) likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.

123.pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar tās institūcijas lēmumu, kura pieņēmusi lēmumu par likvidatora iecelšanu.

(2) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

124.pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai tiem paredzētās naudas nodošanas glabājumā zvērinātam notāram un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sagatavo likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, ievērojot šā likuma 125.pantā noteikto.

(2) Personāla akciju īpašniekiem publiskas personas akciju sabiedrībās likvidācijas kvota netiek aprēķināta.

125.pants. Kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā četrus mēnešus no dienas, kad publicēts paziņojums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, un vienu mēnesi no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un kapitālsabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts kapitāla daļu turētājam.

(2) Mantu, kas nav nepieciešama kreditoru prasījumu apmierināšanai, likvidators nav tiesīgs pārdot, bet nodod iestādei, kas noteikta lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi.

(3) Izmaksas, kas likvidācijas gadījumā pienākas dalībniekam (akcionāram), tiek ieskaitītas attiecīgās publiskās personas budžetā.

(4) Mantu drīkst sadalīt pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, ja tam piekrīt dalībnieku (akcionāru) sapulce un ar to netiek radīti zaudējumi kreditoriem.

126.pants. Kapitālsabiedrības darbības turpināšana

Ja kapitālsabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu, attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par kapitālsabiedrības darbības turpināšanu vai kapitālsabiedrības reorganizāciju.

127.pants. Kapitālsabiedrību apvienošana

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrību apvienošanas uzsākšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā nosaka iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu turētāju.

(3) Kārtība, kādā notiek publisku personu kapitālsabiedrību apvienošana, ja kāda no apvienošanas procesā iesaistītajām sabiedrībām ir citai publiskai personai piederoša kapitālsabiedrība, publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrība, noteikta šā likuma I sadaļā.

128.pants. Kapitālsabiedrību sadalīšana

(1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanas uzsākšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā nosaka iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu turētāju.

(3) Publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanai nevar piemērot nodalīšanas paņēmienu (Komerclikuma 336.panta ceturtā un piektā daļa).

(4) Kārtība, kādā notiek publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšana, ja iegūstošā sabiedrība ir jau esoša citai publiskai personai piederoša kapitālsabiedrība, publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrība, noteikta šā likuma I sadaļā.

129.pants. Kapitālsabiedrību pārveidošana

(1) Lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības pārveidošanu cita veida publiskas personas kapitālsabiedrībā pieņem šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas ceļā nevar pārveidot par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību šajā sadaļā noteiktajā kārtībā.

130.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Pieņemot lēmumu par reorganizācijas uzsākšanu (šā likuma 127. un 128.pants), publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var paredzēt reorganizācijas nosacījumus.

131.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrības, izstrādājot reorganizācijas līgumu, ievēro publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā paredzētos nosacījumus (šā likuma 130.pants). Reorganizācijas līguma projektu saskaņo dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Reorganizācijas līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto kapitālsabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) datumu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darījumi iegūstošās kapitālsabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās kapitālsabiedrības darījumiem;

3) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem, kā arī sabiedrības kontrolierim;

4) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās kapitālsabiedrības darbiniekiem;

5) iegūstošās sabiedrības veidu, firmu un juridisko adresi;

6) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.

(3) Reorganizācijas līguma projektā nevar noteikt Komerclikuma 338.pantā paredzētos atliekošos nosacījumus.

(4) Ja publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanas procesā piedalās viena publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem noteikumus par kapitālsabiedrības sadalīšanu, ievērojot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto. Noteikumi aizstāj šā panta otrajā un trešajā daļā minēto reorganizācijas līgumu. Noteikumiem par kapitālsabiedrības sadalīšanu pievieno mantas sadales aktu atsevišķa dokumenta veidā.

(5) Lai reorganizētu publiskas personas kapitālsabiedrību, pārveidojot to, šīs kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem noteikumus par kapitālsabiedrības pārveidošanu, ievērojot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto.

132.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana reorganizācijas procesā

(1) Ja iegūstošajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai ja tā ir jauna kapitālsabiedrība, novērtē katras pievienojamās kapitālsabiedrības mantu vai sadalāmās kapitālsabiedrības attiecīgo mantas daļu, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā.

(3) Ja reorganizācijas rezultātā tiek nodibināta jauna sabiedrība, ievēro šā likuma 49.panta nosacījumus.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistra iestādē iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

133.pants. Reorganizācijas prospekts

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, reorganizācijas procesā iesaistītās publiskas personas kapitālsabiedrības negatavo reorganizācijas prospektu.

134.pants. Revidenta pārbaude

Veicot reorganizāciju šajā sadaļā paredzētajā kārtībā, revidents nepārbauda lēmumu par reorganizāciju.

135.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu grozījumi, dalībnieku (akcionāru) sapulce lēmumu par to pieņem tūlīt pēc lēmuma par reorganizāciju.

136.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

Lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

137.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā kapitālsabiedrība pēc tam, kad ir nodrošināti vai apmierināti noteiktā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi, iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai komercreģistrā.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) šajā likumā paredzēto lēmumu un reorganizācijas līgumu vai noteikumus par reorganizāciju;

2) likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauju;

3) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās kapitālsabiedrības slēguma finanšu pārskatu (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā kapitālsabiedrība);

4) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota);

5) to iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība);

6) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna kapitālsabiedrība vai ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota un iegūstošajai kapitālsabiedrībai paredzēta padome).

(3) Pieteikumā kapitālsabiedrība apliecina, ka noteiktajā termiņā pieteiktie kreditoru prasījumi ir nodrošināti vai apmierināti.

139.pants. Kapitāla daļu pārdevējs

(1) Valsts kapitāla daļas pārdod atsavināšanu veicošā institūcija.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas pārdod atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikta iestāde (struktūrvienība) vai tam tiek pilnvarota atsavināšanu veicošā institūcija.

(3) Lēmumu par kapitāla daļu pārdošanu nedēļas laikā no tā spēkā stāšanās publisko vismaz mājaslapā internetā kapitāla daļu turētājs, pārdevējs un kapitālsabiedrība.

140.pants. Kapitāla daļu pārdošanas sākotnējā vērtība

(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas sākotnējo vērtību (turpmāk — sākotnējā vērtība) nosaka šādi:

1) ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuru vērtība, kas noteikta pēc pašu kapitāla metodes (saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu), ir mazāka par 15 000 euro, sākotnējo vērtību nosaka kapitāla daļu pārdevējs ar pašu kapitāla metodi vai piemērojot šīs daļas 3.punktā minēto nosacījumu;

2) ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuras atrodas publiskajā apgrozībā, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, pieņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu, nosaka sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību;

3) citos gadījumos sākotnējo vērtību nosaka neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem.

(2) Sākotnējo vērtību var samazināt, ja atbilstoši šā likuma 141.pantā noteiktajai kārtībai kapitāla daļas netiek pārdotas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

141.pants. Kapitāla daļu pārdošanas kārtība publiskas personas kapitālsabiedrībā, publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā

(1) Kapitāla daļu pārdevējs izstrādā un apstiprina pārdošanas noteikumus, kuros ietverama vismaz šāda informācija:

1) kapitālsabiedrības, kuras kapitāla daļas tiek pārdotas, firma, juridiskā adrese un atrašanās vietu adreses;

2) kapitāla daļu pārdošanas cena, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 140.panta pirmo daļu, kā arī cenas korekcijas kārtība, ja kapitāla daļas neizdodas pārdot atbilstoši sākotnējai vērtībai;

3) kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi, ja tādi paredzēti šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā;

4) ziņas par dalībniekiem (akcionāriem), par pirmpirkuma tiesībām uz pārdodamajām kapitāla daļām un to izmantošanas kārtību;

5) drošības naudas un izsoles dalības maksas lielums un samaksas kārtība, pirkuma maksas samaksas kārtība un termiņi;

6) izsoles noteikumi;

7) kapitāla daļu pretendentu (pircēju) atlases kārtība un kritēriji, ja tādi tiek paredzēti;

8) termiņš, kurā iesniedzami intereses pieteikumi kapitāla daļu pirkšanai, tā pagarināšanas, atjaunošanas vai jauna pieteikšanās termiņa noteikšanas kārtība;

9) kapitāla daļu pircējam iesniedzamo dokumentu saraksts;

10) rīcība ar nepārdotajām kapitāla daļām;

11) citi kapitāla daļu pārdošanas procesā ievērojamie nosacījumi un garantijas.

(2) Kapitāla daļu pārdevējs nedēļas laikā pēc pārdošanas noteikumu apstiprināšanas publisko savā mājaslapā internetā informāciju par pārdošanas noteikumiem, kā arī ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par to, kur var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem. Minētajā termiņā kapitāla daļu pārdevējam jānosūta kapitāla daļu pārdošanas noteikumi attiecīgās kapitālsabiedrības valdei. Publiskas personas kapitālsabiedrības valde informē darbiniekus par kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību.

(3) Kapitāla daļu pārdevējs piedāvā publiski privātās kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības pirmpirkuma tiesīgajiem dalībniekiem (akcionāriem) nopirkt publiskas personas kapitāla daļas statūtos paredzētajā kārtībā un saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, nosakot, ka sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) kopumā vai atsevišķi jāpiesakās uz visām publiskas personas pārdodamajām kapitāla daļām, pretējā gadījumā uzskatāms, ka tie atteikušies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas.

(4) Ja pirmpirkuma tiesīgās personas neizmanto savas tiesības vai ja pirmpirkuma tiesīgo personu nav, kapitāla daļu pārdevējs tās pārdod atklātā izsolē, ja vien šā likuma 142.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā kārtībā nav noteikta cita pārdošanas metode.

(5) Kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem jābūt publiski pieejamiem vismaz mēnesi pirms termiņa, kad personai jāiesniedz pieteikums kapitāla daļu pirkšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

145.pants. Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu pārdošana

(1) Nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušās kapitāla daļas pārdod atbilstoši šā likuma XXIII nodaļas nosacījumiem.

(2) Valstij vai pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi attiecīgi valsts budžetā vai pašvaldības budžetā.

(16.06.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2016.)

147.pants. Lēmuma par kapitāla daļu ieguldīšanu publiskošana un īstenošana

(1) Lēmumu par kapitāla daļu ieguldīšanu nedēļas laikā no tā spēkā stāšanās publisko kapitāla daļu turētājs savā mājaslapā internetā.

(2) Lēmumu par kapitāla daļu ieguldīšanu īsteno kapitāla daļu turētājs.

148.pants. Piesaistes veidi

Publiskas personas kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, var kļūt par privāto kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību:

1) palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu (šā likuma 149.pants);

2) reorganizējot kapitālsabiedrību (šā likuma 150.pants);

3) nododot publiskas personas kapitāla daļas bez atlīdzības citai publiskai personai (šā likuma 159. un 160.pants).

149.pants. Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas mērķi

Kapitālsabiedrības pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) kapitālsabiedrības parādu aizstāšanai ar tās kapitāla daļām (turpmāk šajā sadaļā — parādu kapitalizācija);

2) konkrētas mantas iegūšanai, apmaksājot kapitāla daļas ar mantisko ieguldījumu (turpmāk šajā sadaļā — mantas iegūšana);

3) kapitāla piesaistei, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk šajā sadaļā — kapitāla piesaiste).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.)

150.pants. Kapitālsabiedrības reorganizācijas veidi

Reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) pievienojot kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — kapitālsabiedrības pievienošana);

2) pievienojoties kapitālsabiedrībai (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās kapitālsabiedrībai);

3) saplūstot ar kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā — saplūšana ar kapitālsabiedrību);

4) sadalot kapitālsabiedrību, ja iegūstošā kapitālsabiedrība jau ir privātā kapitālsabiedrība (turpmāk šajā sadaļā — pievienošanās privātajai kapitālsabiedrībai sadalīšanas rezultātā).

151.pants. Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par noteiktu parādu (izņemot nodokļu parādus) kapitalizāciju valsts kapitālsabiedrībā.

(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par noteiktu parādu (izņemot nodokļu parādus) kapitalizāciju atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par mantas iegūšanu valsts kapitālsabiedrības īpašumā.

(4) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par mantas iegūšanu atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības īpašumā.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par kapitāla piesaisti valsts kapitālsabiedrībai.

(6) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par kapitāla piesaisti atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.)

152.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

(1) Pamatkapitāls tiek palielināts, lai jaunās kapitāla daļas tiktu izmantotas tikai vienam no šā likuma 149.pantā minētajiem mērķiem.

(2) Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādāms pamatkapitāla palielināšanas mērķis.

(3) Pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt attiecīgajam mērķim nepieciešamo summu.

(4) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var noteikt papildu pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus.

153.pants. Darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu

Kapitālsabiedrības darbības, kas veicamas, palielinot pamatkapitālu, organizē kapitāla daļu turētājs.

154.pants. Pamatkapitāla palielināšanas kārtība

(1) Pamatkapitāls tiek palielināts saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce.

(3) Kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulcē, kurā tiek apstiprināti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, papildus tiek noteikts termiņš, kad tiks sasaukta tās privātās kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kura izveidosies pamatkapitāla palielināšanas rezultātā. Dalībnieku (akcionāru) sapulcē lēmumam pievienojams tās privātās kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības statūtu projekts, kura izveidosies pamatkapitāla palielināšanas rezultātā.

(4) Kapitālsabiedrības valde pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies pamatkapitāla palielināšanas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības statūtus, pārvēlē vai ievēlē (ja tāda nebija izveidota) pārraudzības institūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi.

(5) Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 151.pantā minēto publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2018. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2018.)

155.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācijā iesaistītās kapitālsabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā var iesaistīt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības.

(2) Pievienošanas procesā iegūstošā sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, bet pievienojamā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kura tiek pievienota.

(3) Pievienošanās procesā pievienojamā sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurai pievienojas.

(4) Saplūšanas procesā pievienojamās sabiedrības ir publiskas personas kapitālsabiedrības un privātā kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir jaundibināmā kapitālsabiedrība.

(5) Pievienošanās privātajai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā ir process, kurā publiskas personas kapitālsabiedrība ir sadalāmā sabiedrība un sadalītā sabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir privātā kapitālsabiedrība.

156.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var tai pievienot.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību.

(4) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var to pievienot.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs valsts kapitālsabiedrība.

(6) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību tā saplūdīs.

(7) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

(8) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par šīs personas kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

157.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācijas nosacījumi

Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija ir tiesīga noteikt reorganizācijas nosacījumus. Ja, reorganizējot publiskas personas kapitālsabiedrību, izveidojas privātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas pieder vairākām atvasinātām publiskām personām vai valstij un atvasinātai publiskai personai vai atvasinātām publiskām personām, par reorganizācijas nosacījumiem publiskas personas vienojas pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums par reorganizācijas uzsākšanu.

158.pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācijas līgumā papildus norādāms termiņš, kad sasaucama privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ja publiskas personas kapitālsabiedrība tiek reorganizēta pievienošanās vai saplūšanas rezultātā vai pievienojot to kapitālsabiedrībai sadalīšanās rezultātā, reorganizācijas līgumā papildus norādāmi publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvji privātās kapitālsabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir izveidota).

(2) Reorganizācijas līguma projektam pievienojams privātās kapitālsa­biedrības statūtu grozījumu projekts un pilns statūtu teksts jaunā redakcijā.

(3) Komerclikuma 343.pantā paredzēto lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce, un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

(4) Publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu par reorganizāciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(5) Kapitālsabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izveidosies reorganizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi. Dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolā norādāmi tie dalībnieki (akcionāri), kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(6) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 156.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.

159.pants. Valsts kapitāla daļu nodošana atvasinātai publiskai personai

(1) Valsts sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.

(2) Valsts kapitāla daļas var nodot atvasinātas publiskas personas īpašumā, ja attiecīgā atvasināta publiska persona ir izteikusi šādu lūgumu un atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(3) Valsts kapitāla daļu nodošanai atvasinātas publiskas personas īpašumā nepiemēro šā likuma H sadaļas noteikumus par atsavināšanu, kā arī šā likuma 5. un 9.panta noteikumus par līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu.

160.pants. Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu nodošana bez atlīdzības valstij vai citai atvasinātai publiskai personai

(1) Atvasināta publiska persona sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības valsts vai citas atvasinātas publiskas personas īpašumā ar ikreizēju attiecīgās atvasinātās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu, ievērojot Komerclikuma un attiecīgās kapitālsabiedrības statūtu noteikumus.

(2) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets izteicis šādu lūgumu un pieņēmis attiecīgu lēmumu.

(3) Atvasināta publiska persona kapitāla daļas var nodot citas atvasinātas publiskas personas īpašumā, ja attiecīgā atvasinātā publiskā persona izteikusi šādu lūgumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(4) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu nodošanai valsts vai citas atvasinātas publiskas personas īpašumā nepiemēro šā likuma H sadaļas noteikumus par atsavināšanu, kā arī šā likuma 5. un 9.panta noteikumus par līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu.

161.pants. Kapitālsabiedrības pārveides pamatnosacījumi

(1) Publiskas personas kapitālsabiedrību, kura izdod administratīvos aktus vai administrē valsts nodevu un kuras ienākumi veidojas no dotācijas (subsīdijas) vai pakalpojuma sniegšanas, izpildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, pārveido par iestādi vai publisko aģentūru, ja vien publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, ievērojot šā likuma 162.panta otrajā daļā noteikto, nav lēmusi citādi.

(2) Kapitālsabiedrību pārveido par iestādi, ja vien publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par pārveidi nav noteikts citādi un pārveidojamā kapitālsabiedrība atbilst Publisko aģentūru likumā noteiktajām publiskas aģentūras pazīmēm.

163.pants. Kapitālsabiedrības pārveide par iestādi (publisko aģentūru)

(1) Pēc kreditoru apzināšanas atbilstoši šā likuma 162.pantā noteiktajai kārtībai publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības pārveidi par iestādi (publisko aģentūru), nosakot:

1) par iestādi (publisko aģentūru) pārveidojamās kapitālsabiedrības firmu un reģistrācijas numuru;

2) izveidojamo iestādi (publisko aģentūru), tās nosaukumu, padotības formu un Ministru kabineta locekli vai atvasinātas publiskas personas institūciju un amatpersonu, kuras padotībā iestāde nodota;

3) kārtību, kādā ieceļ amatā izveidotās iestādes (publiskās aģentūras) vadītāju;

4) termiņu, līdz kuram valde iesniedz pieteikumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra;

5) datumu, ar kuru kapitālsabiedrība izslēdzama no komercreģistra.

(2) Komersantu izslēdz no komercreģistra, pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu. Kapitālsabiedrību izslēdz ar datumu, kas noteikts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā atbilstoši šā panta pirmās daļas 5.punktam.

(3) Valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Pieteikumam pievieno publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.

(4) Pārveidojot publiskas personas kapitālsabiedrību par iestādi vai publisko aģentūru, viss kapitālsabiedrības īpašums pāriet izveidotajai iestādei (publiskajai aģentūrai), ja vien lēmumā par pārveidi nav noteikts citādi. Izveidotā iestāde (publiskā aģentūra) ir pārveidotās publiskas personas kapitālsabiedrības tiesību un pienākumu pārņēmēja.

(5) Iestāde (publiskā aģentūra) sāk darbu ar kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(6) Ar kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra pilnvaras izbeidzas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem.

(7) Valdes un padomes locekļiem pēc kapitālsabiedrības izslēgšanas no komercreģistra paliek atbildība pret publisku personu par nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši šā likuma 51.pantam.

164.pants. Jaunizveidotās iestādes (publiskās aģentūras) darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi

(1) Iestādes (publiskās aģentūras) vadītājs divu mēnešu laikā pēc iestādes (aģentūras) darba sākuma rakstveidā paziņo attiecīgajam darbiniekam (amatpersonai) par grozījumiem darba līgumā, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

(2) Ja darbinieks pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas nepiekrīt noteiktajiem grozījumiem darba līgumā vai mēneša laikā nesniedz atbildi, vadītājs ar darbinieku izbeidz darba tiesiskās attiecības.

(3) Valsts pārvaldes iestādes (valsts aģentūras) vadītājs divu mēnešu laikā pēc iestādes (aģentūras) darba sākuma nosaka Valsts civildienesta likumā paredzētajā kārtībā valsts civildienesta ierēdņu amatus iestādē (aģentūrā) un darbiniekam, kurš iestādē (aģentūrā) ieņem amatu, kas ir noteikts kā ierēdņa amats, rakstveidā paziņo par amata statusa maiņu un brīdina viņu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts civildienesta attiecību uzsākšanu.

(4) Ja darbinieks pēc šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas nepiekrīt ieņemt ierēdņa amatu vai mēneša laikā nesniedz atbildi un valsts aģentūra nevar piedāvāt viņam citu amatu, kas nav ierēdņa amats, vai viņš nepiekrīt ieņemt citu piedāvāto amatu, vadītājs ar darbinieku izbeidz darba tiesiskās attiecības. Darbinieku, kurš pēc paziņojuma saņemšanas piekrīt ieņemt ierēdņa amatu un atbilst Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām obligātajām prasībām, ieceļ ierēdņa amatā un piešķir viņam ierēdņa statusu.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 2, 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 2., 6., 9., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 136., 205.nr.; 2013, 119., 193., 194.nr.; 2014, 75.nr.).

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2015.gada 1.martam nosaka valsts pārvaldes iestādi, kas pilda koordinācijas institūcijas uzdevumus (šā likuma 22.panta pirmā daļa);

2) līdz 2015.gada 1.oktobrim izdod noteikumus, kuros:

a) nosaka kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome (šā likuma 31.panta desmitā daļa),

b) nosaka kārtību, kādā tiek izpildīti šā likuma 27.panta nosacījumi (šā likuma 27.panta septītā daļa),

c) nosaka kārtību, kādā tiek izpildīti šā likuma 28.panta nosacījumi (šā likuma 28.panta sestā daļa),

d) apstiprina publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtus (šā likuma 46.panta otrā daļa),

e) nosaka kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaita noteikšanai nepieciešamos sabiedrības lielumu raksturojošos rādītājus (šā likuma 79.panta pirmā daļa, 106.panta trešā daļa, 114.panta pirmā daļa),

f) (izslēgts ar 16.06.2016. likumu);

g) nosaka atskaitījumu apmēru, ko saņem valsts kapitālsabiedrība kā atsavināšanu veicošā institūcija no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem (šā likuma 143.panta trešā daļa);

3) līdz 2015.gada 1.septembrim apstiprina šā likuma 24.panta trešajā daļā minēto koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2016.)

3. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.janvārim izdod noteikumus par maksimālo mēneša atlīdzības apmēru valdes un padomes loceklim, ņemot vērā vidējo atalgojuma apmēru vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas (šā likuma 79.panta ceturtā daļa, 112.panta pirmā daļa, 117.panta pirmā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

4. Līdz šo pārejas noteikumu 3.punktā paredzēto noteikumu izdošanai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome nosaka mēneša atlīdzību valdes vai padomes locekļiem, piemērojot Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumus Nr.311 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību".

5. Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija līdz 2015.gada 1.decembrim nosaka:

1) kārtību, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā, kurā ir izveidota padome (šā likuma 37.panta pirmā daļa);

2) kārtību, kādā nosakāma dividendēs izmaksājamās peļņas daļa kapitālsabiedrībā, kurā atvasinātai publiskai personai ir izšķirošā ietekme (šā likuma 35.panta pirmā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

6. Koordinācijas institūcija līdz 2015.gada 1.novembrim izstrādā un apstiprina:

1) valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas (šā likuma 25.panta piektā daļa);

2) kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, darbības rezultātu izvērtēšanas metodes (vadlīnijas) (šā likuma 27.panta pirmā daļa);

3) informācijas publiskošanas vadlīnijas valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem (šā likuma 29.panta pirmās daļas 2.punkts);

4) kārtību, kādā koordinācijas institūcijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām (šā likuma 30.panta trešā daļa);

5) vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas (šā likuma 57.panta trešā daļa).

7. Līdz šo pārejas noteikumu 6.punkta 1., 2., 3. un 5.apakšpunktā noteikto dokumentu izstrādei kapitāla daļu turētāji, kapitālsabiedrības un to izpildinstitūcijas var pildīt likumā noteiktos uzdevumus bez koordinācijas institūcijas izstrādātām vadlīnijām.

8. Publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā padomi var veidot, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ja tā atbilst šā likuma 78. vai 106.pantā noteiktajiem kritērijiem.

9. Koordinācijas institūcija līdz 2015.gada 1.decembrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai centralizēto publisko pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām par 2014.gadu.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

10. Nosakot saskaņā ar šā likuma 28.pantu no dividendēm iegūstamo summāro ieņēmumu apmēru 2016.gadā, ievēro likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto prognozi.

11. Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija saskaņā ar šā likuma 7.pantu līdz 2016.gada 1.oktobrim pieņem lēmumu par tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2016.)

12. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas uzdevumu pilda valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk — Aģentūra) līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un Aģentūra būs nodevusi tās turējumā esošās kapitāla daļas.

13. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2015.gada 1.jūlijam nodod Aģentūras turējumā valsts kapitāla daļas, kas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un ar Ministru kabineta lēmumu ir pārdodamas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu turētāja un atsavināšanu veicošās institūcijas uzdevumus pilda līdz brīdim, kad valsts kapitāla daļas tiek nodotas Aģentūrai. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra minētajā laika posmā kapitāla daļas atsavina atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumiem Nr.366 "Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību".

14. Publiska persona nodrošina, ka līdz 2016.gada 1.janvārim:

1) publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskas personas kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, valdes un padomes locekļu skaits atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam;

2) publiskas personas kapitālsabiedrības statūti atbilst tipveida statūtiem, kas izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar šā likuma 46.panta otro daļu.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

15. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai vārdu "valsts" vai "pašvaldība" ietverošas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību firmas to var saglabāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

16. Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kapitālsabiedrību noslēgtie koncerna līgumi tiek izbeigti līdz 2015.gada 1.martam.

17. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi ar valdes locekļiem paliek spēkā līdz valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kas noteikts kapitālsabiedrības statūtos, kuri bija spēkā valdes locekļa ievēlēšanas brīdī.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

18. Šā likuma 54.pants piemērojams, sākot ar 2015.gada pārskatu.

19. Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība saskaņā ar šā likuma 57.pantu izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju līdz 2016.gada 30.martam. Koordinācijas institūcija uzsāk atzinumu sniegšanu par valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijām, kas izstrādātas, sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

20. Līdz vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanai kapitālsabiedrību darbību izvērtē saskaņā ar iepriekš definētajiem mērķiem, plānotajiem darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem (šā likuma 27. un 34.pants).

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

21. Šā likuma 29.panta pirmajā daļā noteikto informāciju koordinācijas institūcija publisko līdz 2016.gada 30.martam.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

22. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 31.panta piektajai daļai izvirza pārstāvjus dalībai nominācijas komisijās, sākot ar 2015.gada 1.augustu.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

23. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 32.pantam sniedz atzinumus, sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

24. Līdz 2020. gada 1. janvārim nodibinātas publiskas personas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kurā nav izveidota padome, bet kura atbilst šā likuma 78. panta otrās daļas prasībām, izveido padomi ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. jūnijam.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

25. Līdz 2020. gada 1. janvārim nodibinātas publiskas personas akciju sabiedrībā, kurā nav izveidota padome, ievērojot šā likuma 106. pantā noteikto, ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. jūnijam izveido padomi vai līdz 2020. gada 1. decembrim pārveido akciju sabiedrību par sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

26. Koordinācijas institūcija līdz 2020. gada 1. jūnijam izstrādā un apstiprina vadlīnijas padomes darba ikgadējā pašvērtējuma veikšanai, šā likuma 36. panta 11. punktā minēto pārskatu sagatavošanai un valdes un padomes locekļu darbības rezultātu izvērtēšanai.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

27. Koordinācijas institūcija šā likuma 22. panta otrās daļas 7.² un 7.³ punktā noteikto pienākumu piemēro, sākot ar 2020. gada 1. martu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

28. Atvasināta publiska persona nodrošina šā likuma 36. panta 11. punktā minēto informāciju, sākot ar 2020. gada 1. martu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

29. Šā likuma 58. panta pirmās daļas 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, 2. punktā, 3. punkta "c" un "d" apakšpunktā, kā arī 1.¹ daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētais termiņa skaitījums informācijas publiskošanai vismaz par pieciem iepriekšējiem gadiem tiek piemērots, sākot ar 2020. gada 1. martu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

30. Pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno un kuras ir kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībā, neveic šā likuma 7. pantā noteikto pienākumu. Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros jaunizveidotās novadu pašvaldības izpilda šā likuma 7. pantā noteikto pienākumu līdz 2022. gada 1. jūnijam.

(10.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.12.2020.)

31. Šā likuma grozījumi par 31. panta ceturtās daļas 2. punkta un 37. panta ceturtās daļas 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. jūnijā.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.05.2021.)

32. Šā likuma 58.¹ pantā minēto paziņojumu par korporatīvo pārvaldību publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai (akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kura atbilst šā likuma 78. panta otrās daļas prasībām) ir pienākums sagatavot, sākot ar 2022. gadu par 2021. finanšu gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2021. gada 1. janvārī vai 2021. kalendāra gada laikā).

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.12.2021.)

33. Šā likuma 58.² pantā minēto nefinanšu paziņojumu un šā likuma 58.³ pantā minēto konsolidēto nefinanšu paziņojumu publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir liela kapitālsabiedrība un kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500, ir pienākums sagatavot, sākot ar 2022. gadu par 2021. finanšu gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2021. gada 1. janvārī vai 2021. kalendāra gada laikā).

(11.11.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

34. Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz apdrošināšanas līgumus, kuri atbilst attiecīgi šā likuma 79. panta devītajā daļā un 117. panta piektajā daļā noteiktajam, un tie apdrošināšanas līgumi, kuri neatbilst minētajām prasībām, tiek izbeigti vai grozīti ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. martam.

(11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.12.2021.)

35. Līdz brīdim, kad šā likuma 58.² pantā minētajai publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai kļūst saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tā sniedz nefinanšu paziņojumu saskaņā ar šā likuma 58.² un 58.³ pantā noteikto kārtību (redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 8. decembrī).

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

36. Periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās, publiskas personas kapitālsabiedrībās un to atkarīgajās kapitālsabiedrībās valdes un padomes locekļu atlīdzība tiek noteikta, nepārsniedzot to atlīdzību, kāda valdes vai padomes loceklim bija noteikta šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienā. Minētajā periodā valdes vai padomes locekļa atlīdzību var palielināt ne vairāk kā par 2,6 procentiem virs šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienā noteiktās atlīdzības apmēra tikai tādā gadījumā, ja valdes vai padomes locekļa atlīdzība 2023. un 2024. gadā netika palielināta.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

37. Papildus šo pārejas noteikumu 36. punktā noteiktajam laikā līdz šā likuma 31.¹ un 37.¹ pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātās kapitālsabiedrībās, kurās pārskata gada ieņēmumus vairāk nekā 80 procentu apmērā veido publiskais finansējums, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību nosaka ne vairāk kā 80 procentu apmērā no valdes un padomes locekļu atlīdzības līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

38. Periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim kapitālsabiedrībās, kurās publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu (akciju) īpatsvars ir 10 līdz 50 procenti no visām kapitālsabiedrības kapitāla daļām (akcijām), kapitāla daļu turētāja pārstāvis un publiskas personas nominētie padomes locekļi sagatavo priekšlikumu dalībnieku (akcionāru) sapulcei un padomes sēdei atbilstoši šo pārejas noteikumu 36. un 37. punkta noteikumiem par atlīdzības noteikšanu.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

39. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izvērtē no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību un no publiskas personas atkarīgu komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību tām noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

40. Šā likuma 8. panta otrās daļas 4. punkta noteikumus par mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem piemēro gadījumos, kad pilnvarojuma līgums noslēgts pēc šā likuma 8. panta otrās daļas 4. punkta spēkā stāšanās. Pilnvarojuma līgumus, kuri noslēgti pirms šā likuma 8. panta otrās daļas 4. punkta spēkā stāšanās, pagarināt aizliegts.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

41. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. maijam izdod šā likuma 31.¹ un 37.¹ pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru".

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)

42. Līdz 2026. gada 31. decembrim kapitāla daļu turētāja pārstāvim ir tiesības neveidot padomi no valsts atkarīgā nekomerciālā publiskas personas kapitālsabiedrībā, ja tam piekrīt Ministru kabinets. Ministru kabinets izvērtē kapitāla daļu turētāja pārstāvja sniegto pamatojumu, kā arī apliecinājumu par šā likuma 66. panta trešajā daļā noteiktā pienākuma pienācīgu izpildi.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2024.)