Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Izdarīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 216.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 8.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus "atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību" ar vārdiem "atkarīgās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaitu, mēneša atlīdzību".

2. Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdu "valsts" ar vārdiem "atvasinātas publiskas personas".

3. 22.panta otrajā daļā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) organizē to publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu, amatpersonu un darbinieku, kā arī publiskas personas kapitāla daļu turētāju amatpersonu un darbinieku apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, kuru darba pienākumi saistīti ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jautājumiem;";

aizstāt 5.punktā vārdus "valstij piederošajiem aktīviem" ar vārdiem "valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iepriekšējā gadā";

papildināt daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes, nevalstiskajām un starptautiskajām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos;".

4. Izslēgt 23.panta pirmās daļas 3.punktu.

5. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Koordinācijas institūcijas padome

(1) Lai nodrošinātu efektīvu publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, Ministru kabinets izveido koordinācijas institūcijas padomi.

(2) Koordinācijas institūcijas padome ir koleģiāla institūcija, kura:

1) izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā;

2) izvērtē koordinācijas institūcijas atzinumu par šā likuma 26.pantā minēto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē;

3) izskata koordinācijas institūcijas atzinumu par šā likuma 26.panta sestajā daļā minēto kapitālsabiedrības darījumu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē, un sniedz valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei vērtējumu par minēto atzinumu;

4) sniedz priekšlikumus koordinācijas institūcijai par citiem ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību saistītiem jautājumiem.

(3) Koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets. Koordinācijas institūcijas padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņem."

6. 26.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atzinumu par vidēja termiņa darbības stratēģiju koordinācijas institūcija sniedz triju mēnešu laikā no tās saņemšanas.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Koordinācijas institūcija izvērtē šā panta sestajā daļā minētā darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības vērtību un finanšu mērķu sasniegšanu, novērtējot ar paredzētajiem lēmumiem saistītos riskus vai ieguvumus, ilgtermiņa izmaksas un alternatīvas, kā arī darījuma lietderību.";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Nozares ministrija, koordinācijas institūcija un koordinācijas institūcijas padome, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota), ir atbildīgas par to sniegto vērtējumu.";

papildināt pantu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) apstiprināto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju nosūta koordinācijas institūcijai.

(14) Koordinācijas institūcija nosūta valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) koordinācijas institūcijas padomes vērtējumu, ja tas pieņemts šā likuma 24.panta otrās daļas 2. un 3.punktā noteiktajā kārtībā."

7. Izslēgt 27.panta trešajā daļā vārdus "kā arī priekšlikumus turpmākajai rīcībai".

8. Izteikt 28.panta nosaukumu šādā redakcijā:

"28.pants. Prognozējamās un dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtība valsts kapitālsabiedrībā un publiski privātajā kapitālsabiedrībā, kurā valsts ir dalībnieks (akcionārs)".

9. Aizstāt 37.panta piektajā daļā vārdu "valsts" ar vārdiem "atvasinātas publiskas personas".

10. 58.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā vārdu "plūsma" ar vārdiem "plūsmas pārskats";

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) kapitālsabiedrības izstrādātos pārskatus:

a) zvērināta revidenta nepārbaudītu starpperiodu pārskatu par trim, sešiem, deviņiem un divpadsmit mēnešiem (divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām),

b) zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu (piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām);";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā minētos starpperiodu pārskatus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, un tajos ietilpst:

1) starpperiodu finanšu pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, starpperiodu naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai starpperiodu finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci;

2) starpperiodu vadības ziņojums, kurā sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem laikposmā no finanšu gada sākuma līdz pārskata datumam un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatiem, apraksta galvenos riskus un norāda tos nākamajos finanšu gada mēnešos iespējamos neskaidros apstākļus, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus;

3) paziņojums par vadības atbildību, kuru sagatavo papildus prasībām, kas noteiktas likumā par gada pārskatu sagatavošanu. Paziņojumā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, starpperiodu finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija."

11. 79.pantā:

izteikt ceturtās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.";

izslēgt ceturtās daļas piekto teikumu;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

3) valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā."

12. 117.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Ministru kabinets nosaka valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālo apmēru, ņemot vērā vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai - atsevišķos gadījumos - nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10. Valdes locekļa mēneša atlīdzību nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā.

(2) Valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas. Prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru. Prēmijas noteikšanā ņem vērā šādus kritērijus:

1) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

2) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem;

3) valdes locekļa darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā.";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir."

13. Izteikt 140.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas sākotnējo vērtību (turpmāk - sākotnējā vērtība) nosaka šādi:

1) ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuru vērtība, kas noteikta pēc pašu kapitāla metodes (saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu), ir mazāka par 15 000 euro, sākotnējo vērtību nosaka kapitāla daļu pārdevējs ar pašu kapitāla metodi vai piemērojot šīs daļas 3.punktā minēto nosacījumu;

2) ja tiek pārdotas kapitāla daļas, kuras atrodas publiskajā apgrozībā, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, pieņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu, nosaka sākotnējās vērtības noteikšanas kārtību;

3) citos gadījumos sākotnējo vērtību nosaka neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem."

14.  141.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdus "sākotnējam novērtējumam" ar vārdiem "sākotnējai vērtībai";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ziņas par dalībniekiem (akcionāriem), par pirmpirkuma tiesībām uz pārdodamajām kapitāla daļām un to izmantošanas kārtību;".

15. 143.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Publiskas personas kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos atskaitījumus.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka atskaitījumu apmēru, ko valsts kapitālsabiedrība saņem no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem, ja tā ir valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija."

16. Pārejas noteikumos:

aizstāt 2.punkta 2.apakšpunktā skaitli un vārdu "1.jūlijam" ar skaitli un vārdu "1.oktobrim";

papildināt 2.punkta 2.apakšpunktu ar "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) nosaka atskaitījumu apmēru, ko saņem valsts kapitālsabiedrība kā atsavināšanu veicošā institūcija no valsts kapitāla daļu pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem (šā likuma 143.panta trešā daļa).";

papildināt 2.punktu ar 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) līdz 2015.gada 1.septembrim apstiprina šā likuma 24.panta trešajā daļā minēto koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu.";

izslēgt 3.punktā vārdus "un sociālās garantijas";

aizstāt 5.punkta ievaddaļā skaitli un vārdu "1.septembrim" ar skaitli un vārdu "1.decembrim";

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Koordinācijas institūcija līdz 2015.gada 1.decembrim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai centralizēto publisko pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām par 2014.gadu.";

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

"14. Publiska persona nodrošina, ka līdz 2016.gada 1.janvārim:

1) publiskas personas kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās publiskas personas kapitālsabiedrība ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas, valdes un padomes locekļu skaits atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam;

2) publiskas personas kapitālsabiedrības statūti atbilst tipveida statūtiem, kas izstrādāti un apstiprināti saskaņā ar šā likuma 46.panta otro daļu.";

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi ar valdes locekļiem paliek spēkā līdz valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kas noteikts kapitālsabiedrības statūtos, kuri bija spēkā valdes locekļa ievēlēšanas brīdī.";

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"19. Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība saskaņā ar šā likuma 57.pantu izstrādā vidēja termiņa darbības stratēģiju līdz 2016.gada 30.martam. Koordinācijas institūcija uzsāk atzinumu sniegšanu par valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijām, kas izstrādātas, sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

20. Līdz vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanai kapitālsabiedrību darbību izvērtē saskaņā ar iepriekš definētajiem mērķiem, plānotajiem darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem (šā likuma 27. un 34.pants).

21. Šā likuma 29.panta pirmajā daļā noteikto informāciju koordinācijas institūcija publisko līdz 2016.gada 30.martam.

22. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 31.panta piektajai daļai izvirza pārstāvjus dalībai nominācijas komisijās, sākot ar 2015.gada 1.augustu.

23. Koordinācijas institūcija atbilstoši šā likuma 32.pantam sniedz atzinumus, sākot ar 2016.gada 1.janvāri."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 18.jūnijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2015.gada 2.jūlijā