1. pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finanšu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

(05.10.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra un ierēdņi

1. (Izslēgta ar 25.10.2001. likumu.)

2. Valsts ieņēmumu dienestā ir centrālais aparāts un teritoriālās iestādes. Valsts ieņēmumu dienestam un tā teritoriālajām iestādēm ir juridiskās personas statuss.

3. Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta sastāvā ir Galvenā nodokļu pārvalde, Galvenā muitas pārvalde, Muitas kriminālpārvalde, Finanšu policijas pārvalde, kā arī Lielo nodokļu maksātāju pārvalde, Akcīzes preču pārvalde un citas struktūrvienības, kas nodrošina dienesta vispārējo darbību.

4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izveido Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, kas nodrošina dienesta galveno uzdevumu izpildi, šā likuma izpratnē ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, pārvalžu direktori un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, citu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori, nodokļu inspektori, galvenie inspektori, vecākie inspektori, inspektori; finanšu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori, kā arī teritoriālo muitas iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi, jaunākie muitas uzraugi, kā arī citas personas, kas veic Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999., 25.10.2001., 20.06.2002. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors

1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:

1) vada teritoriālās iestādes darbu un atbild par to;

2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba teritoriālās iestādes ierēdņus un darbiniekus;

4) pieprasa veikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto ierēdņu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus;

6) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam;

7) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 14.10.1999. un 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

7. pants. Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

9. pants. Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

10. pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā

1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes;

2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā;

3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;

5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību, kā arī sastādīt aktus par citiem konstatētajiem pārkāpumiem un ar tiem saistītajiem faktiem;

7) savas kompetences ietvaros likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt vainīgajiem ierēdņiem, kā arī fiziskajām personām administratīvos naudas sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu izdarīšanas rīkus un tiešos objektus;

8) aprakstīt mantu (sastādot aktu), lai nodrošinātu tiesā ceļamās (celtās) prasības vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi;

9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā veikt ar administratīvo pārkāpumu saistītās mantas izņemšanu, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija;

10) savas kompetences ietvaros un saskaņā ar šā likuma 5.panta 7.punkta nosacījumiem pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;

11) uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties Valsts ieņēmumu dienestā.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem ir tiesības:

1) apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;

2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;

3) ja nav iespējams veikt bezstrīda piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu, iesniegt tiesā pieteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu, soda un nokavējuma naudas un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kā arī juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbībā konstatēto nelikumīgi iegūto līdzekļu piedziņu attiecīgo budžetu ieņēmumos;

4) dot finanšu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas ierēdņiem dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas ierēdņu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana;

5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos noteiktajā termiņā nenomaksātās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas [ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana] un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;

7) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajam ierēdnim ir tādas tiesības;

8) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību;

9) pieņemt lēmumu atmaksāt bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas;

10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņus;

11) (izslēgts ar 18.06.1998. likumu);

12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus;

13) savas kompetences ietvaros pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus Valsts ieņēmumu dienesta interešu pārstāvības nodrošināšanai;

14) likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un kuru dzēšana nepiekrīt finanšu ministram vai pašvaldībai;

15) pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus;

16) ja nodokļu maksājumu revīzijas (audita) vai pārbaudes laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs gatavojas likvidēt, slēpt, atsavināt mantu, reorganizēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai veikt citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt lēmumu vai spriedumu par nodokļu parādu piedziņu, — pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus arī pirms likumā vai lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās;

17) pieņemt lēmumu par izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītajām summām.

3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.

4. Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.10.2001. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

11. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā

1. Preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar muitas nodokli un muitas nodevām, muitas nodokļa un muitas nodevu iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta.

2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir:

1) kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu;

2) piemērot muitas tarifus, kontrolēt preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas ievērošanu, iekasēt valsts nodokļus, muitas nodokli un muitas nodevas, kā arī citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomaksājami uz muitas robežas;

3) sadarboties ar ārvalstu muitas iestādēm, aizturot kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanu un izvešanu;

4) likumos noteiktajā kārtībā sniegt muitas iestāžu darbības pārskatu un statistikas pamatdatus;

5) saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošināt valsts institūcijas, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), organizācijas un fiziskās personas ar informāciju muitas lietās; gatavot speciālistus un paaugstināt speciālistu kvalifikāciju ar muitu saistītajos jautājumos;

6) sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu;

7) pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;

8) apsaimniekot robežpunktus un veikt to celtniecību;

9) veikt izziņu kontrabandas lietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 14.10.1999. un 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

12. pants. Muitas iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

13. pants. Muitas ierēdņu tiesības

1. Pildot dienesta pienākumus, muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, ieiet uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu, kā arī īpašo un atklāto ekonomisko zonu teritorijā vai telpā, kur atrodas muitas kontrolei pakļautās preces un citi priekšmeti.

2. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz Latvijas Republikas muitas robežas.

3. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmajā daļā.

4. Lai nodrošinātu muitas uzdevumu izpildi, muitas iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un fiziskajām personām.

5. Muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības un pienākums patstāvīgi vai kopā ar robežapsardzības, imigrācijas un sabiedriskās kārtības dienestu darbiniekiem aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. Muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, bet, veicot izziņu kontrabandas lietās, ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

7. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Galvenās muitas pārvaldes direktora speciāli pilnvarotiem muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pasākumus, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas iestāžu kompetencē esošajos jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998., 14.10.1999., 25.10.2001. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

13.¹ pants. Muitas kriminālpārvaldes ierēdņu tiesības, veicot izziņu kontrabandas lietās

Muitas kriminālpārvaldes ierēdņiem, veicot izziņu kontrabandas lietās, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 16.panta trešajā daļā un 16.¹ pantā.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

14. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas uzdevums ir:

1) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā;

2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku darbībā;

3) izdarīt izziņu kontrabandas lietās un krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku rīcībā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt citu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

15. pants. Finansu izziņas iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

16. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

1. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos. Sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus finanšu policijas ierēdņi ir tiesīgas veikt likumā noteiktajā kārtībā un ar attiecīgu finanšu policijas pārvaldes direktora pilnvarojumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

3. Lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas ierēdņiem ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7., 9. un 11.punktā, otrās daļas 8.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības:

1) piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktajos pasākumos un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem;

2) izsaukt uz attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas kompetencē, bet, ja attiecīgā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

3) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota finanšu policijai;

4) savas kompetences ietvaros likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai;

5) savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu vai tiek turētas aizdomās, vai ir apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā;

6) lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību, ja attiecīgo ierēdni tam rakstveidā ir pilnvarojis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai finanšu policijas pārvaldes direktors vai viņa vietnieks.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.10.2001. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

(Nodaļa 14.10.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

16.³ pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā ir šādi:

1) izsniegt, reģistrēt un pārreģistrēt speciālās atļaujas (licences), atļaujas un izziņas uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar akcīzes preču apriti;

2) organizēt un veikt kontroles pasākumus akcīzes preču aprites jomā;

3) izskatīt akcīzes preču aprites noteikumu pārkāpumus un piemērot normatīvajos aktos paredzētās sankcijas;

4) noteikt vietu, kurā uz akcīzes preču fasējuma piestiprināma akcīzes nodokļa marka vai iestrādājams kontroles marķējums;

5) nodrošināt akcīzes nodokļa marku izsniegšanu un to aprites uzraudzību;

6) pieprasīt, saņemt, sistematizēt un analizēt ar akcīzes preču apriti un to ražošanā izmantotajām izejvielām saistīto informāciju;

7) noteikt akcīzes preču realizācijas un pārvietošanas kārtību gadījumos, kad speciālās atļaujas (licences) un izziņas ir zaudējušas spēku, kā arī akcīzes preču pārvietošanas kārtību to izņemšanas, iznīcināšanas vai jebkura cita veida atsavināšanas gadījumos;

8) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos reģistrēt un noplombēt akcīzes preču uzskaitē izmantojamās mērierīces;

9) veikt akcīzes preču tranzīta plūsmas informatīvo uzraudzību;

10) izsniegt akcīzes preču noliktavas turēšanas atļaujas;

11) pieņemt, reģistrēt un kontrolēt akcīzes nodokļu likumos un tiem atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos paredzētos akcīzes nodokļa nodrošinājumus;

12) sniegt valsts institūcijām un kompetentām atbilstības novērtēšanas institūcijām atzinumus par akcīzes preču apritei izmantojamo mērīšanas un uzskaites sistēmu pielietojamību;

13) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt ar akcīzes preču apriti saistītās taras aprites un izmantošanas uzraudzību;

14) veikt citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

16.⁴ pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, veikt kontroles pasākumus akcīzes preču ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un realizācijas vietās, transportlīdzekļos, kā arī citās ar šo preču apriti saistītās vietās;

2) pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un reģistrētajiem patērētājiem jebkuru informāciju, kā arī izņemt pārbaudei (ekspertīzei) vai kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kas attiecas uz uzņēmējdarbību ar akcīzes precēm;

3) izņemtās akcīzes preces nodot pārbaudei (ekspertīzei) un saņemt atzinumu par to atbilstību normatīvo aktu prasībām;

4) izņemt un konfiscēt akcīzes preces, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos rīkus un priekšmetus, ja tie atrodas nereģistrētās uzņēmējdarbības vietās, ja tie atzīti par lietiskiem pierādījumiem, ja precēm ir nelegālas izcelsmes pazīmes, kā arī citos likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

5) nodot izņemtās akcīzes preces atbildīgā glabāšanā līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai;

6) izņemt un iznīcināt alkoholiskajiem dzērieniem izmantojamo stikla, plastmasas un cita veida taru, kurai nav likvidēts alkoholiskajiem dzērieniem paredzētais marķējums;

7) anulēt speciālās atļaujas (licences), atļaujas un izziņas uzņēmējdarbībai ar akcīzes precēm vai apturēt šo dokumentu darbību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

8) veikt akcīzes preču sākotnējo analīzi uzņēmējdarbības vietās;

9) īstenot starptautisko sadarbību akcīzes preču aprites uzraudzības un pieredzes apmaiņas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

(Nodaļa 25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

17. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā izglītība;

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem);

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) nav atlaista no darba ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

9) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar darbinieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

19. pants. Pretendenta iecelšana ierēdņa amatā

1. Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku. Šajā gadījumā norāda dienesta apstākļus, kas nosaka pretendenta iecelšanu amatā uz noteiktu laiku.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā pretendentu ieceļ šā likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

3. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem.

4. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā pirmo reizi, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nosaka sešu mēnešu pārbaudes laiku.

20. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzības nolūkos.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām nosaka piemaksas par izdienu un darbu paaugstinātas atbildības apstākļos.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

6. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgā ierēdņa 24 mēnešalgu apmēram.

7. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi papildus šajā pantā minētajai tiesiskajai aizsardzībai un sociālajām garantijām (izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās) saņem Valsts civildienesta likumā noteiktās piemaksas, pabalstus un kompensācijas.

8. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem atbilstoši Valsts civildienesta likumam tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums, papildu atvaļinājums, mācību atvaļinājums, kā arī atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas.

(Septītā daļa stājas spēkā 01.01.2002. Sk. pārejas noteikumus.)

21. pants. Ierēdņu un darbinieku atbildība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts, izņemot likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā spēkā esošos Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.

22. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas apstrīdami un pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) un izdotos rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var apstrīdēt rakstveidā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finanšu ministram ir tiesības pagarināt sūdzības izskatīšanu uz laiku līdz 60 kalendāra dienām; par to Valsts ieņēmumu dienests paziņo sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Kārtību, kādā apstrīdami un izpildāmi Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtie lēmumi, arī pārbaudes un revīzijas aktā minētie priekšlikumi nodokļu maksātājam, lēmums par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā izdevumu segšanu no nodokļu maksātāja līdzekļiem vai lēmums par lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, nosaka likums "Par nodokļiem un nodevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

23. pants. Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšanas un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas atdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāro dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzīto maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzīto maksājumu summas par katru nokavēto dienu un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt atmaksājamo summu palielina atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā.

26. pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un iestādes nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem — pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā.

(Nodaļa 25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

27. pants. Pārcelšana citā amatā

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pārcelšanas kārtību nosaka Valsts civildienesta likums.

(13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

28. pants. Disciplinārā atbildība

1. Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noteikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu, kā arī citos ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni sauc pie disciplinārās atbildības. Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

4) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas ierosina disciplinārlietu, izdodot rīkojumu par dienesta pārbaudes komisijas izveidošanu, pārkāpuma un ierēdņa rīcības izskatīšanu.

3. Dienesta pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors ar rakstveida rīkojumu var atstādināt ierēdni, kura rīcība tiek pārbaudīta, no amata pildīšanas, bet ne ilgāk par četrām nedēļām, saglabājot šajā laikā tiesības saņemt pilnu atalgojumu.

4. Dienesta pārbaudi veic dienesta pārbaudes komisija un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas sniedz atzinumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Ja nepieciešams, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors uz dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētāja motivēta iesnieguma pamata var pagarināt pārbaudes termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ierēdņa pārejošas darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neieskaita dienesta pārbaudes laikā.

5. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa no ierēdņa rakstveida paskaidrojumu, un ierēdņa pienākums ir iesniegt šādu paskaidrojumu. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa un saņem no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām vajadzīgos dokumentus.

6. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz disciplinārlietas apstākļu noskaidrošanas un dienesta pārbaudes rezultātiem, sagatavo atzinumu par nepieciešamību piemērot disciplinārsodu un kopā ar visiem dienesta pārbaudes laikā iegūtajiem dokumentiem iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram.

7. Aizliegts par vienu un to pašu disciplinārpārkāpumu piemērot ierēdnim vairākus disciplinārsodus. Aizliegts par pārkāpumu disciplināri sodīt vairākus ierēdņus, neizvērtējot katra ierēdņa vainas pakāpi.

8. Disciplinārsods piemērojams 10 dienu laikā pēc disciplinārlietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas. Disciplinārsods nav piemērojams un disciplinārlieta nav ierosināma, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas vai tā pabeigšanas pagājis viens gads, bet tāda disciplinārpārkāpuma gadījumā, par ko paredzēts disciplinārsods — atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta, — pagājuši divi gadi.

9. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors, izdodot rakstveida rīkojumu, piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto disciplinārsodu vai pieņem lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu.

10. Piemērojot konkrētu disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums, kāds ir nodarītā kaitējuma apmērs un apstākļi, kādos tas izdarīts, ierēdņa vaina, kā arī ierēdņa iepriekšējā darba vērtējums.

11. Par piemēroto disciplinārsodu septiņu dienu laikā paziņo ierēdnim. Iepazīšanos ar rīkojumu par piemēroto disciplinārsodu ierēdnis apliecina ar parakstu.

12. Ierēdnim ir tiesības mēneša laikā no dienas, kad viņš iepazinies ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu, pārsūdzēt viņam piemēroto disciplinārsodu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izveidotajā disciplinārlietu izskatīšanas komisijā. Pārsūdzība izskatāma mēneša laikā. Ja pārsūdzības lēmums ierēdni neapmierina, viņš mēneša laikā no dienas, kad iepazīstināts ar šo lēmumu, var pārsūdzēt to tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

13. Ierēdnis uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja no dienas, kad izdots rīkojums par piezīmes vai rājiena izteikšanu vai rīkojums par amatalgas samazināšanu, ir pagājis viens gads, bet, ja ierēdnis pazemināts amatā, — pēc šā termiņa beigšanās, ja attiecīgajā laikā ierēdnim nav piemērots jauns disciplinārsods. Ja ierēdnis sodīts ar atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta, rīkojums par disciplinārsodu un disciplinārlietas kopija pastāvīgi paliek valsts civildienesta gaitas aprakstā.

14. Dienesta pārbaudi ierēdņa saukšanai pie disciplinārās atbildības neveic, ja viņš disciplināri sodāms:

1) par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibumā;

2) par neattaisnotu darba kavējumu;

3) ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, kad dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes vai prokurora lēmuma vai iesnieguma. Šajos gadījumos atzinums un visi materiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūtāmi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram lēmuma pieņemšanai.

29. pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdni ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ar finanšu ministra lēmumu atbrīvo no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību amatam,

e) sakarā ar neatbilstību ierēdnim izvirzāmajām prasībām,

f) sakarā ar valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par šā ierēdņa darbības turpināšanu vai finanšu ministrs izdod rīkojumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atstāšanu amatā,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) ja atbrīvošana no ierēdņa amata piemērojama kā disciplinārsods,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā,

l) sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi;

3) sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

1. Finanšu ministrijai līdz 1993. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta personālsastāvu un budžeta asignējumu aprēķinus 1993. gada IV ceturksnim un 1994. gadam.

2. Līdz 1994. gada 1. aprīlim pilnīgi pabeigt Valsts ieņēmumu dienesta izveidošanu.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos likums «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» tiek atzīts par spēku zaudējušu.

4. Noteikumus attiecībā uz likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» izpildi pieņem Ministru kabinets.

5. Šā likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā.

(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

6. Grozījumi likuma 2. un 3.pantā, 4.panta otrās daļas 6.punktā, 22.panta pirmajā daļā, kā arī jaunā 5.nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Alkohola aprites likumā.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

7. Grozījums par likuma 24.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

8. Valsts ieņēmumu dienests ir Akcizēto preču pārvaldes tiesību un saistību pārņēmējs ar brīdi, kad tas šīs tiesības un saistības pilnīgi pārņēmis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

9. Akcizēto preču pārvaldes izsniegtās:

1) speciālās atļaujas (licences) alkohola aprites jomā — pārreģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā termiņā;

2) speciālās atļaujas (licences) tabakas, tabakas izstrādājumu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kā arī degvielas aprites jomā — derīgas līdz speciālajā atļaujā (licencē) norādītā termiņa beigām;

3) atļaujas un izziņas, kuras izsniegtas uz laiku līdz vienam gadam, derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

10. Likuma 4.panta otrās daļas 4.punkta un 5.panta pirmās daļas nosacījums par Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru iecelšanu amatā uz laiku līdz četriem gadiem piemērojams arī tiem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoriem, kuri iecelti amatā līdz šo pantu spēkā stāšanās laikam.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina un nav iesniedzis šai punktā minēto izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās dienā līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, viņam atļauts ieņemt ierēdņa amatu arī bez augstākās izglītības.

(25.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

12. Likuma 20.panta trešā daļa piemērojama Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem atbilstoši noteiktajai darba samaksas sistēmai un Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos nr.20 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem" paredzētajā kārtībā līdz vienotās ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku darba samaksas sistēmas pilnīgai ieviešanai.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)

13. Likuma 20.panta septītā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

14. Likuma 25.panta otrās un trešās daļas normas, kas saistītas ar muitas iestāžu ierēdņiem paredzētajām dienesta pakāpēm, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

15. Likuma 28.panta pirmā daļa attiecībā uz citiem ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem gadījumiem piemērojama saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumiem nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" līdz ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai.

(25.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2001.)

16. Grozījumi likuma 2. un 8.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.augustā.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2002.)