Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34. nr.; 1995, 23., 24. nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt pirmo rindkopu un 1.punktu šādā redakcijā:

"Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas;";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt kontroli pār Korupcijas novēršanas likuma izpildi, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;";

izslēgt 4.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 5., 6. un 7.punktu attiecīgi par 4., 5. un 6. punktu.

2. Izteikt 3., 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra un amatpersonas

1. Valsts ieņēmumu dienestu vada ģenerāldirektors. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora prombūtnes laikā vai tādā gadījumā, ja citāds iemesls traucē viņam pildīt savu amatu, viņa pienākumus izpilda ģenerāldirektora norīkots vietnieks, bet, ja šāda norīkojuma nav, - augstākas institūcijas norīkots ģenerāldirektora vietnieks.

2. Valsts ieņēmumu dienestā ir centrālais aparāts un teritoriālās iestādes. Valsts ieņēmumu dienestam un tā teritoriālajām iestādēm ir juridiskās personas statuss.

3. Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta sastāvā ir Muitas pārvalde un Finansu policijas pārvalde, kā arī nodokļu administrēšanas struktūrvienības un struktūrvienības, kas nodrošina dienesta vispārējo darbību.

4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izveido Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas nodrošina dienesta galveno uzdevumu izpildi, šā likuma izpratnē ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, pārvalžu direktori un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, citu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori, nodokļu inspektori; finansu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori, kā arī teritoriālo muitas iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi, jaunākie muitas uzraugi.

4.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors

1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:

1) ir atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku, centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju un teritoriālo iestāžu direktoru kompetenci un atbildību, kā arī visu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības saskaņā ar šo likumu;

3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta amatpersonas un darbiniekus, kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata teritoriālo iestāžu direktorus;

5) apstiprina budžeta izdevumu tāmi;

6) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā;

7) ir tiesīgs pieprasīt ar jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu vai darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu, ja attiecīgā amatpersona vai attiecīgais darbinieks nav ievērojis Korupcijas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus un nav pildījis savus pienākumus vai citādi ir pārkāpis šā likuma noteikumus. Darba līguma izbeigšanas pamats šajā gadījumā ir Latvijas Darba likumu kodeksa 254.pants;

8) pieprasa veikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

9) nosaka teritoriālo iestāžu darbības teritoriju.

5.pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors

1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:

1) vada teritoriālās iestādes darbu un atbild par to;

2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba teritoriālās iestādes amatpersonas un darbiniekus;

4) pieprasa veikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā;

6) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī izskata muitas pārkāpumu lietas un saskaņā ar Latvijas Republikas Muitas kodeksu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu uzliek sodus par muitas noteikumu pārkāpumiem."

3. Aizstāt 6.panta nosaukumā un tekstā vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā).

4. Izslēgt 7.pantu.

5. Izteikt 2.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"2.nodaļa. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un amatpersonu tiesības nodokļu (nodevu) administrēšanā" .

6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests:

1) uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus;

2) piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;

3) uzskaita konfiscēto, bezīpašnieka un atbilstoši mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā;

4) izstrādā un apstiprina nodokļu aprēķināšanas metodiku un reglamentē uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām; izstrādā nodokļu uzskaites metodiku nodokļu pārskatu un deklarāciju sastādīšanai; izstrādā nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku;

5) apmāca Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) un konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;

6) lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai;

7) organizē šā likuma 2.panta 3. punktā noteikto uzdevumu izpildi;

8) saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu un citiem likumiem saņem no valsts amatpersonām un citām personām deklarācijas un pārbauda tajās sniegto ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;

9) pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesas pieprasījuma veic uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

10) veic citus likumos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus."

7. Izslēgt 9.pantu.

8. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Amatpersonu tiesības nodokļu administrēšanā

1. Visām amatpersonām, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, apmeklēt Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes;

2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā;

3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;

5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finansu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību;

7) savas kompetences ietvaros likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt vainīgajām amatpersonām, kā arī fiziskajām personām administratīvos naudas sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu izdarīšanas rīkus un tiešos objektus;

8) lai nodrošinātu tiesā celtās prasības izpildi, aprakstīt mantu (sastādot aktu), uz kuru vēršama piedziņa;

9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā veikt ar administratīvo pārkāpumu saistītās mantas izņemšanu, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem ir tiesības:

1) apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;

2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finansu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;

3) ja nav iespējams veikt bezstrīda piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu, iesniegt tiesā pieteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu, soda un nokavējuma naudas un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kā arī juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbībā konstatēto nelikumīgi iegūto līdzekļu piedziņu attiecīgo budžetu ieņēmumos;

4) dot finansu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas amatpersonām dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas amatpersonu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana;

5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos noteiktajā termiņā nenomaksātās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas [ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana] un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;

7) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas amatpersonas nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas amatpersonai ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajai amatpersonai ir tādas tiesības;

8) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību;

9) pieņemt lēmumu atmaksāt bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas;

10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņus;

11) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt ar nodokļu maksātāju vienošanās līgumu par aprēķināto summu samazināšanu;

12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus.

3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kuras apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo amatpersonu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību amatpersonām nosaka saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksu.

4. Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu piedziņu un nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma."

9. Izteikt 3.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"3.nodaļa. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un amatpersonu tiesības muitas politikas īstenošanā" .

10. Izteikt 11.panta nosaukumu šādā redakcijā:

"11.pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā" .

11. Izslēgt 12.pantu.

12. 13.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Pildot dienesta pienākumus, muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ieiet uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu, kā arī īpašo un atklāto ekonomisko zonu teritorijā vai telpā, kur atrodas muitas kontrolei pakļautās preces un citi priekšmeti.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"6. Ģenerāldirektora vai muitas pārvaldes direktora speciāli pilnvarotām muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pasākumus vispārējā veidā, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas iestāžu kompetencē esošajos jautājumos."

13. Izteikt 4.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"4.nodaļa. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevumi un amatpersonu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā" .

14. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevums ir:

1) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus valsts ieņēmumu jomā;

2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku darbībā;

3) izdarīt izziņu kontrabandas lietās un krimināllietās par noziegumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt citu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem."

15. Izslēgt 15.pantu.

16. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

1. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos. Sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus finansu policijas amatpersonas ir tiesīgas veikt likumā noteiktajā kārtībā un ar attiecīgu finansu policijas pārvaldes direktora pilnvarojumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijai ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

3. Lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7. un 9.punktā, otrās daļas 8.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības:

1) piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu veiktajos pasākumos un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem;

2) izsaukt uz attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas kompetencē, bet, ja attiecīgā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

3) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota finansu policijai;

4) savas kompetences ietvaros likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai;

5) savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu vai tiek turētas aizdomās, vai ir apsūdzētas noziegumu izdarīšanā;

6) lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finansu iestādēm un kredītiestādēm, un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību, ja attiecīgo amatpersonu tam rakstveidā ir pilnvarojis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai finansu policijas pārvaldes direktors vai viņa vietnieks."

17. Papildināt likumu ar 16.¹ un 16.² pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

1. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, lai:

1) atvairītu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kas pilda dienesta pienākumus;

2) aizturētu un nogādātu Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus un konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas finansu policijas amatpersonām vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

3) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza finansu policijas amatpersonas, pildot dienesta pienākumus.

2. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu veidu, kā arī speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonas pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

16.² pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu tiesības pielietot šaujamieroci

1. Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

2. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas tai izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersona ir tiesīga pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām vai citām Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām vai darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus.

4. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

5. Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt, ja nepieciešams, ir jāizdara arī brīdinājuma šāviens.

6. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi.

7. Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu dzīvību.

8. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja tās uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta šaujamieroča pielietošana vai izmantošana.

9. Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

10. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram."

18. Izteikt 5.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"5. nodaļa. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku statuss, to atbildība un lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums" .

19. Izslēgt 17. un 18.pantu.

20. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku statuss

1. Uz Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī uz tā amatpersonām un darbiniekiem neattiecas likums "Par valsts civildienestu". Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka darba likumdošanas akti, šis likums un citi normatīvie akti.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums."

21. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

"19.¹ pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) atbrīvošana no amata (atlaišana no darba)

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) atbrīvo no amata (atlaiž no darba) saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu, kā arī šādos gadījumos:

1) ja tiek pārkāptas Korupcijas novēršanas likuma normas;

2) ja amatpersona (darbinieks) ir notiesāta un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā - neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas."

22. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu kavēšanu realizēt to likumīgās tiesības, par to goda aizskaršanu, pret tām vērstiem draudiem vai vardarbību, kā arī par to dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) amatalgām tiek noteiktas piemaksas par izdienu un darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā tiek izsniegts pabalsts sešu mēneša pamatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki), tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā.

6. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdz attiecīgās amatpersonas (darbinieka) 24 mēneša amatalgu apmēram."

23. Aizstāt 21.panta nosaukumā un tekstā vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "amatpersona (darbinieks)" (attiecīgā locījumā).

24. 22.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā);

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu "priekšnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "ģenerāldirektors" (attiecīgā locījumā);

aizstāt trešajā daļā vārdus "rajonu (pilsētu) nodaļu" ar vārdiem "teritoriālo iestāžu".

25. 23.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas juridiskajai vai fiziskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā, atlīdzina no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

26. 24.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "valsts budžeta" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā";

izslēgt otro daļu;

izslēgt trešajā daļā vārdu "speciālajā".

27. 25.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "ierēdnis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā);

aizstāt panta tekstā vārdu "priekšnieks" ar vārdu "ģenerāldirektors".

29. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un nodaļas nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem - pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Latvijas Republikas Muitas kodeksā."

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka grozījumi likuma 20.panta ceturtās daļas 6.punktā un 23.panta otrajā daļā attiecībā uz atlīdzināšanu no Valsts ieņēmumu dienesta speciālā budžeta, kā arī grozījumi 24.pantā stājas spēkā ar likuma "Par valsts budžetu 1997.gadam" spēkā stāšanās dienu.

2. Līdz likuma "Par valsts budžetu 1997.gadam" spēkā stāšanās dienai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem darba samaksa tiek noteikta līdzšinējā kārtībā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 301 "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 16.janvārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 5.februārī