Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Valsts ieņēmumu dienestu
1. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi.
Uzbūve un darbības principi

1. pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

(05.10.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998.likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

2. pants. Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi

Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas;

2) realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību;

3) likumā noteiktās kompetences ietvaros veikt kontroli pār Korupcijas novēršanas likuma izpildi, kā arī citos likumos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

4) novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;

5) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) apmācību, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;

6) likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;

7) nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998. un 14.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1999. 7.punkts stājas spēkā 01.01.2000. Sk. Pārejas noteikumus.)

3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra un amatpersonas

1. Valsts ieņēmumu dienestu vada ģenerāldirektors. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora prombūtnes laikā vai tādā gadījumā, ja citāds iemesls traucē viņam pildīt savu amatu, viņa pienākumus izpilda ģenerāldirektora norīkots vietnieks, bet, ja šāda norīkojuma nav, - augstākas institūcijas norīkots ģenerāldirektora vietnieks.

2. Valsts ieņēmumu dienestā ir centrālais aparāts un teritoriālās iestādes. Valsts ieņēmumu dienestam un tā teritoriālajām iestādēm ir juridiskās personas statuss.

3. Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta sastāvā ir Muitas pārvalde un Finansu policijas pārvalde, kā arī nodokļu administrēšanas struktūrvienības un struktūrvienības, kas nodrošina dienesta vispārējo darbību.

4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izveido Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kas nodrošina dienesta galveno uzdevumu izpildi, šā likuma izpratnē ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, pārvalžu direktori un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, citu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, galvenie nodokļu inspektori, vecākie nodokļu inspektori, nodokļu inspektori; finansu policijas vecākie izziņas inspektori, izziņas inspektori, jaunākie izziņas inspektori, kā arī teritoriālo muitas iestāžu vadītāji un viņu vietnieki, muitas maiņas priekšnieki, visu pakāpju muitas eksperti, muitas virsuzraugi, vecākie muitas uzraugi, muitas uzraugi, jaunākie muitas uzraugi.

(16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

4. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors

1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un darba līgumu ar viņu slēdz finansu ministrs. Darba līgumā nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors:

1) ir atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku, centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju un teritoriālo iestāžu direktoru kompetenci un atbildību, kā arī visu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības saskaņā ar šo likumu;

3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta amatpersonas un darbiniekus, kā arī ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un atbrīvo no amata teritoriālo iestāžu direktorus. Termiņam beidzoties, atestējot teritoriālās iestādes direktoru var iecelt uz atkārtotu termiņu šajā pašā vai citā teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka, Finansu policijas pārvaldes direktora, Galvenās muitas pārvaldes direktora un Galvenās nodokļu pārvaldes direktora kandidatūras pirms iecelšanas amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņo ar finansu ministru;

5) pārceļ Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktorus no vienas teritoriālās iestādes uz citu teritoriālo iestādi saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa normām;

6) apstiprina budžeta izdevumu tāmi;

7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā;

8) ir tiesīgs pieprasīt ar jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu vai darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu, ja attiecīgā amatpersona vai attiecīgais darbinieks nav ievērojis Korupcijas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus un nav pildījis savus pienākumus vai citādi ir pārkāpis šā likuma noteikumus. Darba līguma izbeigšanas pamats šajā gadījumā ir Latvijas Darba likumu kodeksa 254.pants;

9) pieprasa veikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

10) nosaka teritoriālo iestāžu darbības teritoriju;

11) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz ar nodokļu maksātāju vienošanās līgumu par aprēķināto summu samazināšanu.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998. un 14.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1999. Sk. Pārejas noteikumus.)

5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors

1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz laiku līdz četriem gadiem un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors:

1) vada teritoriālās iestādes darbu un atbild par to;

2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

3) ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba teritoriālās iestādes amatpersonas un darbiniekus;

4) pieprasa veikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

5) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā;

6) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Valsts ieņēmumu dienestam;

7) pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes amatpersonas pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998. un 14.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

6. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prasību izpilde

Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

7. pants. Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

2. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un amatpersonu
tiesības nodokļu (nodevu) administrēšanā

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

8. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām" (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests:

1) uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus;

2) piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;

3) uzskaita konfiscēto, bezīpašnieka un atbilstoši mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā;

4) izstrādā un apstiprina nodokļu aprēķināšanas metodiku un reglamentē uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām; izstrādā nodokļu uzskaites metodiku nodokļu pārskatu un deklarāciju sastādīšanai; izstrādā nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku;

5) saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem kā kompetenta iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu;

6) saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem iekasē nodokļus līgumslēdzējas valsts labā tās kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā, izpilda līgumslēdzējas valsts kompetentās iestādes pieprasījumu bezstrīda kārtībā vai ceļ prasību tiesā;

7) apmāca Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kuri attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā;

8) lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai;

9) organizē šā likuma 2.panta 3. punktā noteikto uzdevumu izpildi;

10) saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu un citiem likumiem saņem no valsts amatpersonām un citām personām deklarācijas un pārbauda tajās sniegto ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;

11) pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesas pieprasījuma veic uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu);

12) veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu;

13) veic citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998. un 14.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

9. pants. Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

10. pants. Amatpersonu tiesības nodokļu administrēšanā

1. Visām amatpersonām, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, apmeklēt Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes;

2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā;

3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;

5) pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finansu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

6) sastādīt aktus, kas apstiprina ienākumu vai citu ar nodokļiem apliekamu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību, kā arī sastādīt aktus par citiem konstatētajiem pārkāpumiem un ar tiem saistītajiem faktiem;

7) savas kompetences ietvaros likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt vainīgajām amatpersonām, kā arī fiziskajām personām administratīvos naudas sodus un konfiscēt administratīvo pārkāpumu izdarīšanas rīkus un tiešos objektus;

8) aprakstīt mantu (sastādot aktu), lai nodrošinātu tiesā ceļamās (celtās) prasības vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi;

9) likumā noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā veikt ar administratīvo pārkāpumu saistītās mantas izņemšanu, ja par attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta konfiskācija;

10) savas kompetences ietvaros un saskaņā ar šā likuma 5.panta 7.punkta nosacījumiem pieņemt lēmumus par nodokļu maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu;

11) uzaicināt nodokļu maksātāju ierasties Valsts ieņēmumu dienestā.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, un ģenerāldirektora pilnvarotajiem, centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem ir tiesības:

1) apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;

2) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finansu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;

3) ja nav iespējams veikt bezstrīda piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu, iesniegt tiesā pieteikumus par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu, soda un nokavējuma naudas un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kā arī juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbībā konstatēto nelikumīgi iegūto līdzekļu piedziņu attiecīgo budžetu ieņēmumos;

4) dot finansu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz attiecīgās personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no nodokļu administrācijas amatpersonām dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas vai nepakļaujas nodokļu pārbaudes vai revīzijas (audita) veikšanai, noteiktajā termiņā neizpilda nodokļu administrācijas amatpersonu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nepareiza nodokļu aprēķināšana vai nelikumīgu operāciju veikšana;

5) bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām ieskaitīšanai valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos noteiktajā termiņā nenomaksātās Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu Valsts ieņēmumu dienesta iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas [ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana] un citas soda un nokavējuma naudas, kā arī ienākumus, kas gūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai speciālas atļaujas (licences);

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu vai maksātnespēju;

7) iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskā, fiziskā vai cita persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai arī neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, visus saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas amatpersonas nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas amatpersonai ieiet nodokļu maksātāja telpās, ja minētajai amatpersonai ir tādas tiesības;

8) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apturēt nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību darbību;

9) pieņemt lēmumu atmaksāt bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību budžetos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas;

10) pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, pagarināt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņus;

11) (izslēgts ar 18.06.1998. likumu);

12) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pagarināt nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņus;

13) savas kompetences ietvaros pilnvarot Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas Valsts ieņēmumu dienesta interešu pārstāvības nodrošināšanai;

14) likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajos gadījumos dzēst valsts budžetā ieskaitāmo valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru piedzīšanu veic Valsts ieņēmumu dienests un kuru dzēšana nepiekrīt finansu ministram vai pašvaldībai;

15) pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas lēmuma izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus;

16) ja nodokļu maksājumu revīzijas (audita) vai pārbaudes laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs gatavojas likvidēt, slēpt, atsavināt mantu, reorganizēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai veikt citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt lēmumu vai spriedumu par nodokļu parādu piedziņu, — pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas lēmuma izpildi, uzliekot mantai arestu un piemērojot citus prasības nodrošinājuma līdzekļus arī pirms likumā vai lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās;

17) pieņemt lēmumu par izpildīšanas izdevumu ieturēšanu no piedzītajām summām.

3. Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kuras apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo amatpersonu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību amatpersonām nosaka saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksu.

4. Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998.likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998. Ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Sk. Pārejas noteikumus.)

3. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un amatpersonu
tiesības muitas politikas īstenošanā

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

11. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi muitas politikas īstenošanā

1. Preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar muitas nodokli un muitas nodevām, muitas nodokļa un muitas nodevu iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta.

2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir:

1) kontrolēt muitas lietās pieņemto likumdošanas aktu ievērošanu;

2) piemērot muitas tarifus, kontrolēt preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas ievērošanu, iekasēt valsts nodokļus, muitas nodokli un muitas nodevas, kā arī citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, kas saskaņā ar likumdošanas aktiem nomaksājami uz muitas robežas;

3) sadarboties ar ārvalstu muitas iestādēm, aizturot kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanu un izvešanu;

4) likumos noteiktajā kārtībā sniegt muitas iestāžu darbības pārskatu un statistikas pamatdatus;

5) saskaņā ar likumdošanas aktiem nodrošināt valsts institūcijas, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), organizācijas un fiziskās personas ar informāciju muitas lietās; gatavot speciālistus un paaugstināt speciālistu kvalifikāciju ar muitu saistītajos jautājumos;

6) sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto likumdošanas aktu ievērošanu;

7) pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;

8) apsaimniekot robežpunktus un veikt to celtniecību;

9) veikt izziņu kontrabandas lietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997. un 14.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

12. pants. Muitas iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

13. pants. Muitas amatpersonu tiesības

1. Pildot dienesta pienākumus, muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ieiet uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu, kā arī īpašo un atklāto ekonomisko zonu teritorijā vai telpā, kur atrodas muitas kontrolei pakļautās preces un citi priekšmeti.

2. Muitas iestāžu amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz Latvijas Republikas muitas robežas.

3. Muitas iestāžu amatpersonām, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmajā daļā.

4. Lai nodrošinātu muitas uzdevumu izpildi, muitas iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un fiziskajām personām.

5. Muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības un pienākums patstāvīgi vai kopā ar robežapsardzības, imigrācijas un sabiedriskās kārtības dienestu darbiniekiem aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

6. Muitas iestāžu amatpersonām ir muitas likumdošanas aktos noteiktās tiesības, bet, veicot izziņu kontrabandas lietās, ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

7. Ģenerāldirektora vai muitas pārvaldes direktora speciāli pilnvarotām muitas iestāžu amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pasākumus vispārējā veidā, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas iestāžu kompetencē esošajos jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997., 18.06.1998. un 14.10.1999. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

4. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevumi un amatpersonu
tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

14. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevumi likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas uzdevums ir:

1) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus valsts ieņēmumu jomā;

2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku darbībā;

3) izdarīt izziņu kontrabandas lietās un krimināllietās par noziegumiem, kas konstatēti valsts ieņēmumu jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt citu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem.

(16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

15. pants. Finansu izziņas iestādes un ierēdņi

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

16. pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu jomā

1. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošajos jautājumos. Sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus finansu policijas amatpersonas ir tiesīgas veikt likumā noteiktajā kārtībā un ar attiecīgu finansu policijas pārvaldes direktora pilnvarojumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijai ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

3. Lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3. (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 4., 5., 6., 7., 9. un 11.punktā, otrās daļas 8.punktā un 13.panta otrajā daļā, kā arī tiesības:

1) piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu veiktajos pasākumos un sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem;

2) izsaukt uz attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas kompetencē, bet, ja attiecīgā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

3) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota finansu policijai;

4) savas kompetences ietvaros likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai;

5) savas kompetences ietvaros likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu vai tiek turētas aizdomās, vai ir apsūdzētas noziegumu izdarīšanā;

6) lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finansu iestādēm un kredītiestādēm, un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību, ja attiecīgo amatpersonu tam rakstveidā ir pilnvarojis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai finansu policijas pārvaldes direktors vai viņa vietnieks.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998.likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

16.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

1. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, lai:

1) atvairītu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, kas pilda dienesta pienākumus;

2) aizturētu un nogādātu Valsts ieņēmumu dienesta telpās likumpārkāpējus un konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas finansu policijas amatpersonām vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

3) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza finansu policijas amatpersonas, pildot dienesta pienākumus.

2. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu veidu, kā arī speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonas pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

3. Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus un asaras izraisošas vielas pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu dzīvību vai veselību vai izrāda bruņotu pretošanos. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijai atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

16.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu tiesības pielietot šaujamieroci

1. Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

2. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas tai izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersona ir tiesīga pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām vai citām Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām vai darbiniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus.

4. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

5. Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt, ja nepieciešams, ir jāizdara arī brīdinājuma šāviens.

6. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi.

7. Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonu dzīvību.

8. Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonām ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja tās uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta šaujamieroča pielietošana vai izmantošana.

9. Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

10. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu Valsts ieņēmumu dienesta finansu policijas amatpersonai nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstveidā jāziņo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un prokuroram.

(16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

5. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un amatpersonu tiesības
akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

(Nodaļa 14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2000. Sk. Pārejas noteikumus.)

16.3 pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā ir šādi:

1) izsniegt, reģistrēt un pārreģistrēt speciālās atļaujas (licences), atļaujas un izziņas uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar akcīzes preču apriti;

2) organizēt un veikt kontroles pasākumus akcīzes preču aprites jomā;

3) izskatīt akcīzes preču aprites noteikumu pārkāpumus un piemērot normatīvajos aktos paredzētās sankcijas;

4) noteikt vietu, kurā uz akcīzes preču fasējuma piestiprināma akcīzes nodokļa marka vai iestrādājams kontroles marķējums;

5) nodrošināt akcīzes nodokļa marku izsniegšanu un to aprites uzraudzību;

6) pieprasīt, saņemt, sistematizēt un analizēt ar akcīzes preču apriti un to ražošanā izmantotajām izejvielām saistīto informāciju;

7) noteikt akcīzes preču realizācijas un pārvietošanas kārtību gadījumos, kad speciālās atļaujas (licences) un izziņas ir zaudējušas spēku, kā arī akcīzes preču pārvietošanas kārtību to izņemšanas, iznīcināšanas vai jebkura cita veida atsavināšanas gadījumos;

8) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos reģistrēt un noplombēt akcīzes preču uzskaitē izmantojamās mērierīces;

9) veikt akcīzes preču tranzīta plūsmas informatīvo uzraudzību;

10) izsniegt akcīzes preču noliktavas turēšanas atļaujas;

11) pieņemt, reģistrēt un kontrolēt akcīzes nodokļu likumos un tiem atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos paredzētos akcīzes nodokļa nodrošinājumus;

12) sniegt valsts institūcijām un kompetentām atbilstības novērtēšanas institūcijām atzinumus par akcīzes preču apritei izmantojamo mērīšanas un uzskaites sistēmu pielietojamību;

13) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt ar akcīzes preču apriti saistītās taras aprites un izmantošanas uzraudzību;

14) veikt citos likumos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

16.4 pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā

Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, pildot dienesta pienākumus akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības jomā, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, veikt kontroles pasākumus akcīzes preču ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un realizācijas vietās, transportlīdzekļos, kā arī citās ar šo preču apriti saistītās vietās;

2) pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un reģistrētajiem patērētājiem jebkuru informāciju, kā arī izņemt pārbaudei (ekspertīzei) vai kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus un priekšmetus, kas attiecas uz uzņēmējdarbību ar akcīzes precēm;

3) izņemtās akcīzes preces nodot pārbaudei (ekspertīzei) un saņemt atzinumu par to atbilstību normatīvo aktu prasībām;

4) izņemt un konfiscēt akcīzes preces, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos rīkus un priekšmetus, ja tie atrodas nereģistrētās uzņēmējdarbības vietās, ja tie atzīti par lietiskiem pierādījumiem, ja precēm ir nelegālas izcelsmes pazīmes, kā arī citos likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

5) nodot izņemtās akcīzes preces atbildīgā glabāšanā līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai;

6) izņemt un iznīcināt alkoholiskajiem dzērieniem izmantojamo stikla, plastmasas un cita veida taru, kurai nav likvidēts alkoholiskajiem dzērieniem paredzētais marķējums;

7) anulēt speciālās atļaujas (licences), atļaujas un izziņas uzņēmējdarbībai ar akcīzes precēm vai apturēt šo dokumentu darbību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

8) veikt akcīzes preču sākotnējo analīzi uzņēmējdarbības vietās;

9) īstenot starptautisko sadarbību akcīzes preču aprites uzraudzības un pieredzes apmaiņas jomā.

6. NODAĻA
Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku statuss,
to atbildība un lēmumu pārsūdzēšanas kārtība,
Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums

(Nodaļas nosaukums 16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

17. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem izvirzāmās prasības

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

18. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku iecelšana amatā un atbrīvošana no amata, pieņemšana darbā un atlaišana no darba

(Izslēgts ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

19. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku statuss

1. Uz Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī uz tā amatpersonām un darbiniekiem neattiecas likums "Par valsts civildienestu". Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka darba likumdošanas akti, šis likums un citi normatīvie akti.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(16.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

19.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) iecelšana amatā (pieņemšana darbā) un atbrīvošana no amata (atlaišana no darba)

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) ieceļ amatā (pieņem darbā) saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu, kā arī ievērojot to, lai personas atbilst šādiem papildu nosacījumiem:

1) nav sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, izņemot reabilitētās personas;

2) rīcībspēja nav ierobežota likumā noteiktajā kārtībā.

2. Personas, kuras pretendē uz Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) amatiem, stājoties darbā, rakstveidā apliecina, ka uz tām neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi. Valsts ieņēmumu dienests pārbauda šo ziņu patiesumu.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) atbrīvo no amata (atlaiž no darba) saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu, kā arī šādos gadījumos:

1) tiek pārkāptas Korupcijas novēršanas likuma normas;

2) amatpersona (darbinieks) ir notiesāta un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā — neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas;

3) Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes rezultātā tiek konstatēta neatbilstība šā panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

20. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu kavēšanu realizēt to likumīgās tiesības, par to goda aizskaršanu, pret tām vērstiem draudiem vai vardarbību, kā arī par to dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) amatalgām tiek noteiktas piemaksas par izdienu un darbu specifiskos apstākļos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā tiek izsniegts pabalsts sešu mēneša pamatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki), tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā.

6. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdz attiecīgās amatpersonas (darbinieka) 24 mēneša amatalgu apmēram.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997. likumu, kas stājas spēkā 18.12.1997.)

21. pants. Amatpersonas (darbinieka) atbildība

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai (darbiniekam) aizliegts, izņemot likumā paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas amatpersonai (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgā amatpersona (darbinieks) tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst sniegt informāciju tikai tām institūcijām, pārstāvjiem un personām, kas norādītas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrajā daļā.

2. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai (darbiniekam) aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā noteiktos iekšējās kārtības noteikumus, kurus apstiprina finansu ministrs. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgā amatpersona (darbinieks) tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

(05.10.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

22. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu lēmumu un rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā) un rīkojumus var pārsūdzēt rakstveidā 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu amatpersonu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta amatpersonu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

2. Valsts ieņēmumu dienestam sūdzība jāizskata un tās iesniedzējam jāatbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 kalendāra dienām. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Valsts ieņēmumu dienestā atsevišķu strīdīgu gadījumu izskatīšanai var izveidot konsultatīvu komisiju septiņu cilvēku sastāvā, kuru vada Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un kuras sastāvā iekļaujami divi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu pārstāvji, divi centrālā aparāta darbinieki un divi uzņēmēju pārstāvji, un kura darbojas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātu nolikumu.

4. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas lēmuma izpildi, kā arī šīs amatpersonas pienākumu izpildi.

5. Nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikt Valsts ieņēmumu dienestā vai tiesā prasību par nodokļu un nodevu samaksas pārskatīšanu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 16.01.1997. un 18.06.1998.likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

23. pants. Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšanas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai, kura pieļāvusi prettiesisku rīcību, zaudējumi jāatlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

(05.10.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1997. un 18.06.1998.likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

24. pants. Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums

1. Valsts ieņēmumu dienestu finansē no valsts budžeta.

2. (Izslēgta ar 16.01.1997. likumu.)

3. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt budžetā no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) maksu par pakalpojumiem, ko veic muitas iestādes saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

4. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku materiālajai stimulēšanai ārpus valsts piešķirtajām dotācijām izmanto 20 procentus no Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu, revīziju, kontroles un piedziņas darba rezultātā papildus budžetā aprēķinātajiem un iekasētajiem maksājumiem. Šie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts ieņēmumu dienesta budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995., 26.10.1995., 16.01.1997., 04.12.1997. un 18.06.1998.likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

25. pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu apliecības un atšķirības zīmes

1. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai ir dienesta apliecība.

2. Muitas iestāžu amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, kuru nēsāšanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. un 16.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1997.)

26. pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un nodaļas nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem - pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā.

(16.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998.likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

Pārejas noteikumi

1. Finansu ministrijai līdz 1993. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta personālsastāvu un budžeta asignējumu aprēķinus 1993. gada IV ceturksnim un 1994. gadam.

2. Līdz 1994. gada 1. aprīlim pilnīgi pabeigt Valsts ieņēmumu dienesta izveidošanu.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos likums «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» tiek atzīts par spēku zaudējušu.

4. Noteikumus attiecībā uz likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» izpildi pieņem Ministru kabinets.

5. Šā likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā.

(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

6. Grozījumi likuma 2. un 3.pantā, 4.panta otrās daļas 6.punktā, 22.panta pirmajā daļā, kā arī jaunā 5.nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Alkohola aprites likumā.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999. Grozījumi 3.pantā, 4.panta otrās daļas 6.punktā un 22.panta pirmajā daļā tiks iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2000.)

7. Grozījums par likuma 24.panta ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999. Grozījums tiks iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2000.)

8. Valsts ieņēmumu dienests ir Akcizēto preču pārvaldes tiesību un saistību pārņēmējs ar brīdi, kad tas šīs tiesības un saistības pilnīgi pārņēmis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

9. Akcizēto preču pārvaldes izsniegtās:

1) speciālās atļaujas (licences) alkohola aprites jomā — pārreģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā termiņā;

2) speciālās atļaujas (licences) tabakas, tabakas izstrādājumu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kā arī degvielas aprites jomā — derīgas līdz speciālajā atļaujā (licencē) norādītā termiņa beigām;

3) atļaujas un izziņas, kuras izsniegtas uz laiku līdz vienam gadam, derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

10. Likuma 4.panta otrās daļas 4.punkta un 5.panta pirmās daļas nosacījums par Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru iecelšanu amatā uz laiku līdz četriem gadiem piemērojams arī tiem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoriem, kuri iecelti amatā līdz šo pantu spēkā stāšanās laikam.

(14.10.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1999.)

Likums Saeimā pieņemts 1993. gada 28. oktobrī
Valsts prezidents G. ULMANIS
Rīgā 1993. gada 11. novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 28.10.1993.Stājas spēkā: 25.11.1993.Tēma:  Valsts iestādes, civildienests; Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 105, 11.11.1993.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 34, 09.12.1993.; Diena, 249, 17.11.1993.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
59902
{"selected":{"value":"04.11.1999","content":"<font class='s-1'>04.11.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2018","iso_value":"2018\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2017","iso_value":"2017\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-18.07.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.11.2016","iso_value":"2016\/11\/16","content":"<font class='s-1'>16.11.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.2016","iso_value":"2016\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.2016.-15.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.2016","iso_value":"2016\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2016.-02.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2015","iso_value":"2015\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2015.-04.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-13.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2014","iso_value":"2014\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2014","iso_value":"2014\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-11.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-30.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.12.2013","iso_value":"2013\/12\/11","content":"<font class='s-1'>11.12.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2013","iso_value":"2013\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2013.-10.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2013","iso_value":"2013\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-30.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.07.2012","iso_value":"2012\/07\/25","content":"<font class='s-1'>25.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","iso_value":"2012\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-24.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2010","iso_value":"2010\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2010.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-05.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.11.2009","iso_value":"2009\/11\/11","content":"<font class='s-1'>11.11.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-10.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.2008","iso_value":"2008\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2008","iso_value":"2008\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2008.-07.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2007","iso_value":"2007\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2007.-03.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-28.02.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.11.2006","iso_value":"2006\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2005","iso_value":"2005\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2005.-08.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.07.2005","iso_value":"2005\/07\/20","content":"<font class='s-1'>20.07.2005.-30.09.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.04.2003","iso_value":"2003\/04\/08","content":"<font class='s-1'>08.04.2003.-19.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-07.04.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2002","iso_value":"2002\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2002","iso_value":"2002\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2002.-31.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2001","iso_value":"2001\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2001.-18.07.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.07.2001","iso_value":"2001\/07\/20","content":"<font class='s-1'>20.07.2001.-22.11.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-19.07.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.11.1999","iso_value":"1999\/11\/04","content":"<font class='s-1'>04.11.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.07.1998","iso_value":"1998\/07\/22","content":"<font class='s-1'>22.07.1998.-03.11.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.12.1997","iso_value":"1997\/12\/18","content":"<font class='s-1'>18.12.1997.-21.07.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.02.1997","iso_value":"1997\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.1997.-17.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1997","iso_value":"1997\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1997.-18.02.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.08.1996","iso_value":"1996\/08\/14","content":"<font class='s-1'>14.08.1996.-31.12.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.1995","iso_value":"1995\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.1995.-13.08.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.10.1995","iso_value":"1995\/10\/31","content":"<font class='s-1'>31.10.1995.-02.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.11.1993","iso_value":"1993\/11\/25","content":"<font class='s-1'>25.11.1993.-30.10.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.11.1999
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva