1. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisku, taisnīgu, efektīvu un uz sadarbību vērstu Valsts ieņēmumu dienesta darbību, veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

(2) Likums nosaka Valsts ieņēmumu dienesta tiesisko statusu, funkcijas, uzdevumus, ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības, Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas un tajās veicamo fizisko personu datu apstrādi, kā arī būtiskākos Valsts ieņēmumu dienesta darbību reglamentējošos nosacījumus.

2. pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesiskais statuss

Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību.

3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas

Valsts ieņēmumu dienests nodrošina tā administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veic nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

4. pants. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām", konkrētajos nodokļu un nodevu likumos, Muitas likumā, starptautiskajās tiesību normās un citos normatīvajos aktos. Papildus Valsts ieņēmumu dienests veic šādus uzdevumus:

1) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei;

2) informē sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, veicinot nodokļu saistību labprātīgu izpildi un nodokļu iekasēšanu un rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus;

3) konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā;

4) īsteno starptautisko sadarbību — sadarbojas ar citu valstu nodokļu administrācijām un muitas iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kuru dalībniece ir Latvija;

5) pilda starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;

6) pieprasa, sistematizē un analizē ar akcīzes preču apriti saistīto informāciju;

7) veic pētījumus, analizē situāciju, kā arī informē sabiedrību par aktuāliem ar nodokļu iekasēšanu saistītiem jautājumiem.

5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja sadarbība

Lai nodrošinātu taisnīgu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu normatīvo aktu piemērošanu un efektīvas nodokļu maksātāju tiesību aizsardzības īstenošanu un pilnveidošanu, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas, kā arī ārvalstu ekspertus) savā darbībā, veic normatīvajos aktos noteiktās darbības nodokļu maksātāja informēšanai par tā tiesību aizsardzībai izmantojamiem tiesiskajiem risinājumiem un citas darbības, kuru mērķis ir panākt Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju savstarpēju sapratni un sadarbības pilnveidošanu, kā arī veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

6. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi un darbinieki

(1) Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kas atbilst Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.

(2) Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kas atbilst šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas pilsonis;

2) tā prot latviešu valodu;

3) tai ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem amata pienākumiem);

4) tā nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai tai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, vai pret to uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumu, kad uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

5) tai nav aizliegts ieņemt noteiktu amatu sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā uzliktu sodu;

6) tās rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;

7) tā nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) tā nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegtu organizāciju dalībnieks.

(3) Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetences sadalījumu administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā var noteikt Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā.

(4) Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņiem piešķir dienesta pakāpes. Dienesta pakāpju nosaukumus, piešķiršanas, saglabāšanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņi, pildot amata pienākumus, nēsā formas tērpu, dienesta pakāpes atšķirības zīmi un žetonu. Formas tērpu, dienesta pakāpju atšķirības zīmju un žetonu aprakstu nosaka Ministru kabinets. Formas tērpu, dienesta pakāpju atšķirības zīmju un žetonu nēsāšanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

(6) Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem amata pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību. Dienesta apliecības aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets.

7. pants. Tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu ierēdnim, ar kuru valsts civildienesta attiecības izbeigtas vai kurš pārcelts citā amatā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe

(1) Ierēdnim, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestā valsts civildienesta attiecības izbeigtas vai kurš pārcelts citā amatā Valsts ieņēmumu dienestā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe, ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, Valsts ieņēmumu dienesta vai tā struktūrvienības pasākumos, kā arī citos tādos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kurus atbalsta Valsts ieņēmumu dienests un kuros piedalās Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības neattiecas uz ierēdni, kurš atbrīvots no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā:

1) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

2) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam;

3) sakarā ar neatbilstību ierēdņiem noteiktajām obligātajām prasībām;

4) sakarā ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā;

5) piemērojot disciplinārsodu — atbrīvošana no ierēdņa amata.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam ierēdnim ir tiesības par personiskajiem līdzekļiem iegādāties un valkāt normatīvajos aktos noteikto svētku (parādes) formas tērpu atbilstoši pēdējai piešķirtajai dienesta pakāpei.

(4) Valkājot svētku (parādes) formas tērpu, šā panta pirmajā daļā minētais ierēdnis ievēro vispārējās pieklājības normas un ētikas principus un neveic darbības, kas diskreditē Valsts ieņēmumu dienestu.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētais ierēdnis neievēro vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus vai ar savu darbību diskreditē Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var viņam atņemt tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu.

8. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors

(1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts ieņēmumu dienestu.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors izveido šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteju, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem un nodrošina digitālās transformācijas attīstības monitoringu.

9. pants. Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteja

(1) Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteja ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izveidota koleģiāla institūcija, kuras uzdevumi ir šādi:

1) identificēt inovāciju iespējas Valsts ieņēmumu dienesta digitālās transformācijas jomā;

2) noteikt Valsts ieņēmumu dienesta digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem;

3) izvērtēt Valsts ieņēmumu dienesta informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas darba organizāciju un tās locekļiem izvirzāmās prasības nosaka komitejas nolikumā. Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejā var uz laiku līdz trim gadiem iekļaut neatkarīgus Latvijas un ārvalstu ekspertus, kuri nav vai nav bijuši Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi vai darbinieki.

(3) Ikviens Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas sastāvā iekļautais Latvijas vai ārvalstu eksperts ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:

1) ir vai pēdējo triju gadu laikā ir bijis darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, kurš saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta noslēgto publiskā iepirkuma līgumu piedalījies Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izstrādē, ir sniedzis pakalpojumus vai konsultācijas šādam komersantam;

2) laulība, radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni vai darbinieku;

3) cita veida personiska vai mantiska ieinteresētība, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādu atzinis Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas sastāvā iekļautiem Latvijas un ārvalstu ekspertiem atlīdzību nosaka, vienojoties un noslēdzot pakalpojuma vai uzņēmuma līgumu.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas loceklim ir aizliegts izpaust trešajām personām publiski neizplatītu informāciju, kas viņam uzticēta vai kļuvusi zināma, pildot komitejas locekļa pienākumus. Šis aizliegums uz Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas locekli attiecas arī pēc attiecīgā amata atstāšanas.

(6) Ja Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas sastāvā iekļautais citas institūcijas pārstāvis vai ārvalstu eksperts rīkojas prettiesiski, pārkāpj savas pilnvaras, neievēro tiesību aktus vai Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas nolikumu vai lēmumus vai darbojas ļaunprātīgi vai nolaidīgi, viņš atbild par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti Valsts ieņēmumu dienestam un citām personām. Valsts ieņēmumu dienests prasību pret viņu var celt Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(7) Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komitejas nolikumā attiecībā uz tās locekļiem var noteikt papildu ierobežojumus vai prasības.

(8) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina tā digitālās attīstības vadības komitejas darbībai nepieciešamos resursus, kā arī komitejas pieprasīto tās uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.

10. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību obligātums

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu likumīgās prasības, ko tie izvirzījuši, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas.

11. pants. Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir to valsts informācijas sistēmu pārzinis, kuras izmanto, lai izpildītu tam normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu nodrošināšanu budžetam un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām, akcīzes preču apriti un kontroli, muitas politikas īstenošanu, elektroniskās saziņas un elektronisko dokumentu aprites nodrošināšanu, normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamības nodrošināšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, sabiedrības interesēs veicamo valsts amatpersonu darbību nodrošināšanu, starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes uzraudzību, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību.

(2) Ministru kabinets nosaka visas valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests, un attiecībā uz katru no tām — funkcijas, uzdevumus un izmantošanas mērķus, kuru sasniegšanai nepieciešamās informācijas apriti nodrošina konkrētā valsts informācijas sistēma, katrā valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju un tās apjomu, glabāšanas termiņus, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.

12. pants. Fizisko personu datu apstrāde Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās

(1) Lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un uzdevumus, Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās apstrādā fizisko personu datus, kas nepieciešami:

1) lai nodrošinātu to, ka fiziskās personas pilda nodokļu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tostarp pienākumu pareizi aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā samaksāt nodokļus un nodevas, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos paredzētās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā;

2) lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu efektīvu iekasēšanu, tostarp veicot nodokļu maksājumu uzskaiti, tai skaitā Eiropas Savienības budžetam, ar nodokļiem apliekamo objektu uzskaiti, nodokļu maksātāju reģistrēšanu un uzskaiti, iesniegto deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību, nodokļu un nodevu atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizības kontroli, noteiktajā termiņā nesamaksāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, fiziskās personas datu profilēšanu, kā arī veicot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamos pasākumus;

3) lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamību, tostarp labprātīgas nodokļu un nodevu saistību izpildes, konkurences un valsts amatpersonu atbildības un darbības atklātuma veicināšanai;

4) lai atbilstoši tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem fizisko personu datu apstrādes nolūkiem īstenotu muitas politiku;

5) lai nodrošinātu valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību;

6) lai nodrošinātu starptautisko informācijas apriti;

7) lai uzraudzītu starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi;

8) lai veicinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu attiecībā uz personām, kuras Valsts ieņēmumu dienests uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu;

9) citiem nolūkiem, ja datu apstrāde ir regulēta citā likumā.

(2) Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās atbilstoši fizisko personu datu apstrādes nolūkam apstrādā šādas fizisko personu datu kategorijas:

1) identifikācijas datus;

2) datus par ienākumiem un mantisko stāvokli;

3) datus par saimniecisko darbību, tās veidu un profesionālo darbību;

4) datus par nodarbinātību un amatiem;

5) datus par finansēm, darījumiem un pakalpojumiem (tostarp izglītības, ārstniecības un medicīniskajiem pakalpojumiem);

6) datus par muitas procedūrām, to uzskaiti, kontroli un muitas maksājumiem;

7) datus par administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem;

8) datus par patiesajiem labuma guvējiem;

9) datus par politiskajiem uzskatiem, reliģisko piederību un dalību arodbiedrībās;

10) datus par ģimeniskajām saitēm (arī radiniekiem);

11) datus par apgādībā esošām personām;

12) datus par veselību;

13) datus par pilnvarotām personām;

14) datus par parādsaistībām;

15) datus, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem maksājumiem (tostarp datus par personas maksājumiem budžetā, no budžeta atmaksājamām summām, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto maksājumu aprēķiniem);

16) datus par riska personas statusa piešķiršanu;

17) datus par atļaujām, speciālajām atļaujām (licencēm) un izziņām darbībai ar akcīzes precēm;

18) datus par darījuma dalībniekiem un ar tiem saistītajām personām;

19) datus par valsts robežas šķērsošanu;

20) datus par akcīzes preču pārvietošanu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests valsts informācijas sistēmās esošos fizisko personu datus var sniegt citām iestādēm, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt un apstrādāt Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošos fizisko personu datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai un šie dati ir vienīgi Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā vai arī Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši tā kompetencei ir pienākums šādus datus radīt.

(4) Noteikumus par fizisko personu datu apstrādi Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās nosaka Ministru kabinets.

13. pants. Lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās

(1) Lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — Datu regula) un citu normatīvo aktu prasības, administratīvajā procesā iestādē var pieņemt lēmumus informācijas sistēmās, tostarp šo lēmumu pieņemšanai veikt fizisko personu datu profilēšanu, norādot, ka attiecīgais lēmums pieņemts informācijas sistēmās. Šādu lēmumu fiziskā persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, un pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus fizisko personu datu aizsardzības pasākumus. Informāciju par kārtību, kādā Datu regulā un citos normatīvajos aktos noteiktie datu subjekti var īstenot savas tiesības saistībā ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

14. pants. Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdotu administratīvo aktu valsts civildienesta jomā ierēdnis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Finanšu ministrijai. Finanšu ministrijas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdotu administratīvo aktu valsts civildienesta jomā, ierēdnis var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34. nr.; 1995, 23., 24. nr.; 1997, 4. nr.; 1998, 2., 15. nr.; 1999, 22. nr.; 2001, 15., 23. nr.; 2002, 16. nr.; 2003, 8. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 22. nr.; 2008, 14., 24. nr.; 2009, 2., 15., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199. nr.; 2010, 99. nr.; 2011, 85. nr.; 2012, 50., 108., 203. nr.; 2013, 232. nr.; 2014, 189., 214., 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 119., 204., 241. nr.; 2017, 132. nr.; 2018, 196. nr.; 2019, 253. nr.; 2021, 193. nr.; 2023, 75. nr.; 2024, 114. nr.).