1. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību.

2. Dienesta darbības mērķis ir tiesiska, taisnīga un efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās un uz sadarbību vērsta darbība, veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

3. Dienests veic Valsts ieņēmumu dienesta likumā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013), Muitas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:

3.1. atbilstoši kompetencei īsteno valsts uzraudzības un kontroles funkciju šādās jomās:

3.1.1. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

3.1.2. starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu uzraudzības jomā;

3.1.3. sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā;

3.1.4. valsts amatpersonām noteikto pienākumu izpildē;

3.2. īsteno ārpakalpojuma grāmatvežu atbilstības novērtēšanas funkciju;

3.3. pilda kompetentās iestādes funkcijas:

3.3.1. Eiropas Savienības tiesību akta izpratnē, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem;

3.3.2. skaidras naudas kontroles nodrošināšanai, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu vietās, kurās veic muitas kontroli;

3.3.3. saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem nodokļu jomā (pilda administrācijas (kompetentās iestādes) funkcijas) koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm) un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes;

3.3.4. Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē par tehniskajiem standartiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi un darbību;

3.3.5. saskaņā ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;

3.4. pilda koordinējošās iestādes funkcijas attiecībā uz Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2012. gada 12. novembra Protokola par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu  saistību izpildi protokola 22. pantā noteiktās informācijas apmaiņas un 29. panta 6. punktā noteikto tiesiskās palīdzības pieprasījumu saņemšanas un izvērtēšanas jomā;

3.5. piedalās politikas izstrādāšanā muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas valsts ieņēmumu jomā.

4. Lai nodrošinātu funkciju īstenošanu, dienests atbilstoši kompetencei veic Valsts ieņēmumu dienesta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī: 

4.1. īsteno muitas lietu un nodokļu politiku;

4.2. izstrādā šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētās jomas attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus.

5. Dienestam ir tiesības:

5.1. atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām;

5.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

5.3. organizēt un vadīt seminārus, konferences un citus pasākumus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar dienesta kompetencē esošajiem uzdevumiem; 

5.4. sniegt maksas pakalpojumus;

5.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

6. Dienesta ģenerāldirektoram ir vietnieki. Vietnieku kompetenci nosaka dienesta ģenerāldirektors.

7. Dienesta ģenerāldirektoram var būt palīgi un padomnieki.

8. Dienesta sastāvā ietilpst nodokļu administrēšanas struktūrvienības, kas pilda normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus nodokļu administrēšanas jomā, muitas iestādes, kas ir dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas jomā, un citas struktūrvienības, kas veic citos normatīvajos aktos dienestam noteiktos uzdevumus, kā arī nodrošina dienesta darbību. Dienesta ģenerāldirektors nosaka dienesta organizatorisko struktūru, struktūrvienību funkciju un uzdevumu sadalījumu dienestā. 

9. Nodokļu administrēšanas struktūrvienību ierēdņiem atbilstoši kompetencei ir likuma "Par nodokļiem un nodevām" 17. panta otrajā daļā noteiktās tiesības, kā arī tiesības:

9.1. normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai un nodokļu administrēšanas procesuālo darbību ietvaros pieprasīt nodokļu maksātājam informāciju un dokumentu atvasinājumus, kas pamato nodokļu maksātāja ieņēmumus un izdevumus, lai analizētu nodokļu maksātāja darbību un nodokļu saistību izpildi, kā arī lemtu par nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas lietderību nodokļu maksātājam;

9.2. veikt darbības nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistību labprātīgas izpildes un nodokļu parādu piedziņas jomā, tai skaitā preventīvas darbības ar nodokļu maksātāju par labprātīgu nodokļu maksājumu parādu samaksu līdz bezstrīda piedziņas uzsākšanai;

9.3. veikt nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu bezstrīda piedziņu valsts vai Eiropas Savienības budžetam un ar to saistīto darbību izpildi, tai skaitā aprakstīt mantu (sastādot aktu), lai nodrošinātu tiesā ceļamās (celtās) prasības vai dienesta lēmuma izpildi;

9.4. pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto dienesta administrēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu vai pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto valsts nodevu summas.

10. Dienesta ģenerāldirektora vietniekiem, dienesta struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā atbilstoši kompetencei ir likuma "Par nodokļiem un nodevām" 17. panta otrajā daļā un šo noteikumu 9.1. apakšpunktā noteiktās tiesības, kā arī tiesības:

10.1. pieņemt lēmumu:

10.1.1. atmaksāt pārmaksāto vai bezstrīda kārtībā budžetā nepareizi piedzīto dienesta administrēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu summas vai pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas;

10.1.2. par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu administrācijas pārbaudes procesu ietvaros;

10.1.3. par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, lai nodrošinātu lēmuma izpildi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, kā arī, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts  vai citas valsts, ar kuru noslēgts starptautisks līgums, tai skaitā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) attiecīgu pieprasījumu;

10.1.4. par personas iekļaušanu riska personu sarakstā un izslēgšanu no tā;

10.1.5. par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā;

10.1.6. par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, kā arī pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un bezstrīda kārtībā piedzīt nodokļu prasījumu, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai tās valsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) palīdzības pieprasījumu, ar kuru noslēgts starptautiskais līgums, tai skaitā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kurā noteikta palīdzība nodokļu iekasēšanā, vai par nokavējuma naudas piedziņu, kas aprēķināta par Eiropas Savienības dalībvalsts vai citas valsts nodokļu vai nodevu samaksas prasījuma izpildes kavējumu;

10.1.7. par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, kā arī atcelt to;

10.1.8. par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu;

10.1.9. par domēna vārda atslēgšanu, piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, par liegumu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai, par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) vai šo lēmumu atcelšanu;

10.1.10. par piekrišanu vai atteikumu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai;

10.1.11. par nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienību saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu, kapitālsabiedrības vai biedrības darbības izbeigšanu;

10.1.12. par komercdarbības atbalsta piešķiršanu un atgūšanu;

10.1.13. par nodokļu maksātāja valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādu, nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanu vai atteikumu dzēst nodokļu parādu un ar to saistītos maksājumus;

10.1.14. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu darbībām ar akcīzes precēm, tās pārreģistrēšanu, apturēšanu, atjaunošanu vai anulēšanu;

10.1.15. par sertifikāta izsniegšanu alkoholisko dzērienu patstāvīgajiem sīkražotājiem, tā pārreģistrēšanu vai anulēšanu;

10.1.16. par izziņas vai atļaujas izsniegšanu akcīzes nodokļa atvieglojuma vai atbrīvojuma piemērošanai, tās pārreģistrēšanu vai anulēšanu;

10.1.17. par atļaujas izsniegšanu akcīzes preču atlikumu pārvietošanai, realizēšanai vai iznīcināšanai;

10.1.18. par akcīzes nodokļa nodrošinājuma apliecības izsniegšanu, pārreģistrēšanu, apturēšanu, atjaunošanu vai anulēšanu;

10.1.19. par akcīzes nodokļa nodrošinājumu dzēšanu;

10.1.20. par akcīzes nodokļa nodrošinājumam iemaksātās drošības naudas atmaksu;

10.1.21. par akcīzes nodokļa nodrošinātāja statusa piešķiršanu vai anulēšanu;

10.1.22. par akcīzes nodokļa atmaksu;

10.1.23. par akcīzes nodokļa aprēķinu;

10.2. izdot finanšu iestādēm, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju (maksājumu rīkojumu izpildes) apturēšanu, naudas līdzekļu apķīlāšanu vai pārskaitīšanu, rīkojumus par to precizēšanu vai atcelšanu;

10.3. likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā nodokļu maksātāja maksātnespējas procesa pieteikumu;

10.4. iesniegt ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atsaukt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt uzņēmējdarbību, ja pārkāptas normatīvo aktu prasības;

10.5. pagarināt dienestam iesniedzamo nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

10.6. atbilstoši kompetencei pilnvarot dienesta ierēdņus dienesta interešu pārstāvības nodrošināšanai;

10.7. pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai citas valsts, ar kuru noslēgts starptautisks līgums, tai skaitā  starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pieprasījumu, paziņot nodokļu maksātājam par lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu tās teritorijā;

10.8. paziņot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātājam vai pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts vai citas valsts, ar kuru noslēgts starptautisks līgums, tai skaitā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei), lai tā paziņo savas valsts nodokļu maksātājam par dienesta lēmumiem vai citiem dokumentiem, kas attiecas uz nodokļu vai citu maksājumu prasījumu vai prasījuma piedziņu vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā;

10.9. pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts vai citas valsts, ar kuru noslēgts starptautisks līgums, tai skaitā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, iestādēm sniegt nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju, kā arī saņemt nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai nepieciešamo informāciju;

10.10. sagatavot un nosūtīt Eiropas Savienības dalībvalsts vai citas valsts, ar kuru noslēgts starptautisks līgums, tai skaitā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kompetentajai iestādei pieprasīto informāciju nodokļa, nodevas vai citu obligāto maksājumu piedziņai;

10.11. pieprasīt Eiropas Savienības dalībvalsts vai citas valsts, ar kuru noslēgts starptautisks līgums vai starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei) piemērot attiecīgus izpildes nodrošinājuma līdzekļus vai veikt piedziņas pasākumus;

10.12. izpildīt un iesniegt izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Eiropas Savienības dalībvalstī vai citā valstī izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī vai citā valstī; 

10.13. saskaņā ar Komisijas 2011. gada 18. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem, II pielikumu, Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā un Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, Protokolu par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un nodevām izdot vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī; 

10.14. iesniegt pieteikumu kriminālprocesā par valsts atzīšanu par cietušo un valstij kā cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju. 

11. Dienesta ģenerāldirektoram nodokļu administrēšanā ir šo noteikumu 10. punktā noteiktās tiesības. Papildus tam dienesta ģenerāldirektors:

11.1. nosaka dienesta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības pieprasīt veikt nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas pārbaudi vai nodokļu (nodevu) aprēķinu;

11.2. pilnvaro dienesta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātiem;

11.3. pilnvaro muitas iestāžu ierēdņus pieņemt lēmumu par tādas personas aplūkošanu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka, ieceļojot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izceļojot no tās, šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā, kā arī to lēmumā noteikt muitas iestādes ierēdni, kas veiks šādas personas aplūkošanu;

11.4. ir pilnvarots vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju (kompetento iestādi) par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību; 

11.5. saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, piekrīt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanai vai atsaka pārbaudes uzsākšanu;

11.6. izsaka piedāvājumu citas valsts nodokļu administrācijai uzsākt nodokļu kopīgo starpvalstu pārbaudi;

11.7. pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) pieprasījumu, lemj par ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvju piedalīšanos nodokļu administrēšanas procesos Latvijas Republikā;

11.8. pilnvaro dienesta ierēdņus informācijas iegūšanas un apmaiņas nolūkos, pamatojoties uz Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem, piedalīties citu valstu nodokļu administrēšanas procesos;

11.9. pilnvaro dienesta ierēdņus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izskatīt iesniegumus par valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu atmaksu un atmaksāt valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu;

11.10. pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību nodokļu prasījuma piedziņā, lemj par tās pilnvarota pārstāvja piedalīšanos piedziņas procesā Latvijas Republikā un palīdzības sniegšanu tiesā;

11.11. vienojas ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai dienests ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesā attiecīgajā dalībvalstī un palīdzības sniegšanu tiesā, kā arī pilnvaro dienesta ierēdni tajā piedalīties;

11.12. likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam.

12. Sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības jomā:

12.1. dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki atbilstoši kompetencei pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, kā arī lēmumu par atteikumu izskatīt iesniegumu pēc būtības atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normām;

12.2. dienesta struktūrvienības sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības jomā ierēdņi piemēro šā nolikuma 9.1. apakšpunktā noteiktās tiesības arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un šo organizāciju uzraudzības procesā, lai novērtētu biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbības atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.

13. Dienesta struktūrvienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā:

13.1. ierēdņi piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47. pantā noteiktās tiesības dienesta uzraudzībai noteikto subjektu uzraudzībā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 47. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās tiesības ierēdnis ir tiesīgs īstenot, uzrādot dienesta apliecību;

13.2. vadītājs pieņem lēmumus par:

13.2.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto sankciju piemērošanu dienesta uzraudzībā noteiktajiem subjektiem;

13.2.2. ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, pārreģistrāciju un anulēšanu atbilstoši Grāmatvedības likumam.

14. Dienesta struktūrvienības, kas veic likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos uzdevumus:

14.1. vadītājam un ierēdnim ir tiesības pieprasīt un saņemt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 28. panta ceturtajā daļā minēto informāciju;

14.2. ierēdņiem ir tiesības veikt pārbaudes publiskas personas institūcijās par valsts amatpersonu sarakstu iesniegšanu un sastādīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā apmeklēt publiskas personas institūcijas, uzrādot dienesta apliecību.

15. Dienesta struktūrvienību muitas jomā:

15.1. vadītāji un viņu vietnieki, vecākie muitas eksperti, muitas virsuzraugi un viņu vietnieki, muitas maiņu vadītāji, vecākie muitas uzraugi atbilstoši kompetencei izdod administratīvos aktus muitas jomā un citus administratīvos aktus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī veic faktisko rīcību;

15.2. muitas ierēdņu tiesības noteiktas regulā Nr. 952/2013, Muitas likumā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulā (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu, likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un citos normatīvajos aktos, kā arī:

15.2.1. muitas ierēdņiem ir likuma "Par nodokļiem un nodevām" 17. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās tiesības;

15.2.2. dienesta struktūrvienības muitas jomā vadītājam un viņa vietniekiem atbilstoši kompetencei ir likuma "Par nodokļiem un nodevām" 17. panta otrās daļas 10. punktā noteiktās tiesības.

16. Dienesta ģenerāldirektors ir atbildīgs par dienesta iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. 

17. Dienesta ģenerāldirektora izdotu administratīvo aktu valsts civildienesta jomā ierēdnis var apstrīdēt un pārsūdzēt vai dienesta ierēdņu izdotos administratīvos aktus, rīkojumus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā.

18. Valsti dienesta personā kasācijas instances tiesā civillietā pārstāv dienesta ģenerāldirektors, pārvaldes direktors vai viņa vietnieks, daļas vai nodaļas vadītājs vai galvenais jurists.

19. Dienests ne retāk kā reizi gadā vai pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma iesniedz Finanšu ministrijā pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu.

20. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumus Nr. 940 "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185. nr.).