1. pants. Valsts kontrole pār valsts un pašvaldību finansu resursu likumīgu veidošanu un izlietošanu

Valsts kontroli pār valsts un pašvaldību finansu resursu likumīgu veidošanu un izlietošanu Latvijas Republikā veic Latvijas Valsts finansu inspekcija ar tās sistēmā ietilpstošo iestāžu starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.1992. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1992.)

2. pants. Latvijas Valsts finansu inspekcijas uzdevumi

Latvijas Valsts finansu inspekcijas uzdevumi ir:

1. kontrolēt Latvijas Republikas likumu ievērošanu:

1.1. valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanā, uzskaitot nodokļu maksātājus, ar nodokli apliekamos objektus, aprēķinot un iekasējot nodokļus, valsts nodevas un nenodokļu maksājumus, veicot šo maksājumu uzskaiti;

1.2. valsts budžeta un sociālās apdrošināšanas budžeta, kā arī pašvaldību budžetu līdzekļu izlietošanā;

1.3. cenu un tarifu noteikšanā un piemērošanā;

1.4. vietējo pašvaldību nodokļu un nodevu, citu maksājumu budžetā un ārpusbudžeta fondos ieviešanā un atcelšanā;

2. uzskaitīt konfiscēto, bezsaimnieka, apslēpto un pēc mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu, nodrošināt kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu budžetā;

3. šā panta 1. un 2. punktā norādīto uzdevumu izpildes nolūkā sekot valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību, juridisko un fizisko personu finansiāli saimnieciskajai darbībai;

4. likumā noteiktās kontroles kompetences ietvaros izstrādāt nodokļu un citu valsts finansu likumdošanas aktu piemērošanas metodiku, izskaidrot un publicēt šo likumdošanas aktu, kā arī starpvalstu līgumu noteikumu piemērošanu nodokļu aplikšanas jautājumos.

Piezīme. Valsts finansu inspekcijas izdotie normatīvie akti stājas spēkā tikai pēc to publicēšanas;

5. kontrolēt speciālo valsts ārpusbudžeta fondu, kā arī vietējo pašvaldību ārpusbudžeta fondu veidošanu un to līdzekļu izlietošanu;

6. piedzīt valsts nodokļu un nenodokļu maksājumu parādus;

7. veikt saimnieciski finansiālās darbības revīzijas uzņēmumos uzņēmējsabiedrībās, organizācijās un iestādēs, ja likumā noteiktajā kārtībā ir saņemtas ziņas par nozieguma pazīmēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 06.10.1992. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1992.)

3. pants. Latvijas Valsts finansu inspekcijas iestādes

Latvijas Valsts finansu inspekcijas vienotajā no resoriem neatkarīgo iestāžu sistēmā ietilpst:

1. Galvenā Valsts finansu inspekcija kā patstāvīga finansu kontroles valsts pārvaldes iestāde, Galvenās Valsts finansu inspekcijas darbu vada tās priekšnieks, kuru ieceļ Latvijas Republikas Ministru Padome;

2. Rajonu, republikānisko pilsētu valsts finansu inspekcijas. Šo inspekciju priekšniekus ieceļ Galvenās Valsts finansu inspekcijas priekšnieks.

Latvijas Valsts finansu inspekcijas iestādēm ir juridiskas personas tiesības, noteikta parauga ģerboņzīmogs ar attiecīgās iestādes nosaukumu.

Valsts finansu inspekcijas iestāžu uzturēšanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Inspekcijas iestāžu darbības attīstībai un veicināšanai izmanto 20 procentus no budžetā un ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā. No papildu līdzekļiem trīs ceturtdaļas izlietojamas inspekcijas iestāžu darbības attīstībai, materiāltehniskās bāzes nostiprināšanai un instruktīvu materiālu publicēšanai, viena ceturtdaļa — inspekcijas darbinieku sociālajai aizsardzībai un materiālajai stimulēšanai. Šo līdzekļu izlietošanas kārtību apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

Latvijas Valsts finansu inspekcijas iestādes šo likumu īsteno, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 06.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1992.)

4. pants. Latvijas Valsts finansu inspekcijas darbības tiesiskais regulējums

Latvijas Valsts finansu inspekcija savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem.

5. pants. Latvijas Valsts finansu inspekcijas amatpersonu tiesības

Latvijas Valsts finansu inspekcijas amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

1. uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt Latvijas Republikas teritorijā izvietoto juridisko un fizisko personu ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijā norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai pelņas gūšanu, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas, izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt Latvijas Republikas valsts pārvaldes, banku un pašvaldību iestādes;

2. izdarīt saimnieciski finansiālās darbības revīzijas, pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt vajadzīgos paskaidrojumus un izziņas; noplombēt kases, kasu telpas, noliktavas un arhīvus, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu saimnieciski finansiālo revīziju un pārbaužu laikā;

3. pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām grāmatvedības bilances un pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus revīzijām un pārbaudēm nepieciešamos dokumentus, tos pārbaudīt, noteikt budžetā un speciālajos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos iemaksājamo nodokļu apmērus, atskaitījumu, sankciju un soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

4. dot juridiskajam un fiziskajām personām obligātus uzdevumus noteiktā termiņā novērst konstatēto valsts un pašvaldību ieņēmumu, nodokļu un nodevu likumdošanas, kā arī valsts finansu un cenu disciplīnas pārkāpumus;

5. pieprasīt un saņemt no uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un pašvaldībām, bankām un citām finansu un kredīta iestādēm, kā arī no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu oriģinālus vai norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas saimnieciski finansiālo darbību, mantu un ienākumiem, par valsts budžeta, pašvaldību budžetu, sociālās apdrošināšanas budžeta un speciālo valsts un pašvaldību ārpusbudžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

6. sastādīt aktu un izņemt juridiskajām un fiziskajām personām uz revīzijas laiku vai laiku, līdz tās pilnībā norēķinās ar budžetu par aprēķinātajiem maksājumu parādiem, patentus, reģistrācijas apliecības un citus dokumentus, kuri saistīti ar saimnieciski finansiālo darbību un apstiprina ienākumu, peļņas vai citu apliekamo objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja šāda slēpšana ir notikusi vai tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību, vai ir paredzēta saimnieciski finansiālās darbības revīzija;

7. savas kompetences ietvaros likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt juridisko personu vainīgajām amatpersonām un fiziskajām personām administratīvos naudas sodus;

8. piedzīt bezstrīdus kārtībā (arī no uzņēmumu valūtas kontiem) ieskaitīšanai budžetā vai speciālajos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos juridisko un fizisko personu noteiktajos termiņos nenomaksātās valsts un pašvaldību ieņēmumu, nodokļu, nodevu, sankciju un citu maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas, ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana vai ja šī peļņa iegūta, pārkāpjot cenu piemērošanas kārtību, citas likumdošanā paredzētās soda naudas un valsts budžeta asignējumu neizlietotās summas, kuras saskaņā ar pastāvošajiem likumdošanas aktiem nevar palikt iestāžu un organizāciju rīcībā, kā arī ienākumus, kuri iegūti uzņēmējdarbībā bez reģistrēšanas vai atļaujas (licences);

pagarināt nodokļu maksāšanas termiņus valsts budžetā līdz vienam mēnesim, bet pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju — līdz trim mēnešiem, neaprēķinot likumā noteikto nokavējuma soda naudu. Ar pašvaldības piekrišanu pagarināt nodokļu maksāšanas termiņus pašvaldības budžetā līdz trim mēnešiem, neaprēķinot likumā noteikto nokavējuma soda naudu;

atdot bezstrīdus kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un ārpusbudžeta fondos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) nodokļu un citu maksājumu summas;

sadalīt nomaksas termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīdus kartība piedzenamo sankciju un soda naudas summas nomaksu;

9. ja nepieciešams, nodot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par valsts finansu disciplīnas pārkāpumiem;

gadījumos, kad finansu inspekcijai nav tiesību izdarīt bezstrīdus piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu, celt prasību tiesā par valsts nodokļu, nodevu, sankciju un citu nenodokļu maksājumu parādu, nelikumīgi vai nemērķtiecīgi izlieto budžeta asignējumu, kā arī juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbībā konstatēto nelikumīgi iegūto līdzekļu piedziņu attiecīgo budžetu ienākumos. Prasības nodrošinājuma nolūkā izdarīt tās mantas apraksti pēc akta, uz kuru vēršama piedziņa;

celt prasību tiesā par uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības darbības izbeigšanu vai maksātnespēju (valsts kā kreditora vārdā), ja tie, pārkāpjot Latvijas Republikas likumus, izvairās no nodokļu maksājumu samaksas un ar to saistītās noteiktās uzskaites, pārskata vai kontroles dokumentu kārtošanas vai nav spējīgi izpildīt nodokļu un nenodokļu maksājumu saistības.

10. saņemt no ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, bankām un citām finansu un kredīta iestādēm, pašvaldībām, zvērinātiem revidentiem un auditoru organizācijām viņu veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimnieciski finansiālo darbību.

11. iesniegt bankām un citām finansu un kredīta iestādēm obligāti izpildāmus lēmumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz šīs personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja tās nav laikā iesniegušas Valsts finansu inspekcijai grāmatvedības pārskatus, bilances, norēķinus, deklarācijas un citus dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas pārbaudes vai revīzijas veikšanai, noteiktā termiņā neizpilda Valsts finansu inspekcijas lēmumus, ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nodokļu nepareiza aprēķināšana, nelikumīga norēķinu operāciju veikšana;

12. noteiktā kārtībā ierosināt izskatīt to pašvaldību lēmumu apturēšanu vai atcelšanu, kuri ir pretrunā ar Latvijas Republikas līkumiem nodokļu un nodevu, republikas valsts budžeta līdzekļu un valūtas izlietošanas, kā arī cenu jautājumos;

13. atcelt republikas ministriju, resoru, organizāciju, iestāžu, uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu pieņemtos lēmumus un tajos noteiktās cenas un tarifus, ja šie lēmumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem cenu jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 06.10.1992. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1992.)

6. pants. Valsts finansu inspekcijas lēmumi un amatpersonu kompetence

Valsts finansu inspekcijas iestāžu un to amatpersonu lēmumi, kas pieņemti, realizējot šajā likumā noteiktās funkcijas, ir obligāti jāizpilda visām inspekcijas kontroles kompetencē ietilpstošajām juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas Republikas teritorijā.

Lietās par nodokļu parāda piedziņu Valsts finansu inspekcijas amatpersonām, kuras veic parādnieka mantas apraksti un parāda piedziņu pēc tiesas sprieduma, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības un to darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību nosaka Latvijas civilprocesa kodeksa normas

Šā likuma 5. pantā paredzētās tiesības ir Galvenās Valsts finansu inspekcijas priekšniekam un viņa vietniekam, 5. panta 1.—12. punktā paredzētās tiesības ir Galvenās Valsts finansu inspekcijas inspektoriem, pārvalžu, nodaļu priekšniekiem, rajonu un republikānisko pilsētu valsts finansu inspekciju priekšniekiem un viņu vietniekiem.

Rajonu un republikānisko pilsētu valsts finansu inspektoriem lir tikai 1.— 9. punktā paredzētās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.1992. un 06.10.1992 likumu, kas stājas spēkā 06.10.1992.)

7. pants. Valsts finansu inspekcijas un tās amatpersonu atbildība

Valsts finansu inspekcijas nepareizi piedzīto nodokļu un citu maksājumu summas ir jāatdod maksātājam. Atdodamās summas ir nosakāmas, ņemot vērā Latvijas Bankas noteiktās vidējās kredīta likmes attiecīgajā periodā.

Valsts finansu inspekcijas amatpersonām aizliegts izpaust juridisko un fizisko personu komercnoslēpumus, kas viņiem kļuvuši zināmi sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu.

Par komercnoslēpumu izpaušanu Valsts finansu inspekcijas amatpersonas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.1992. un 18.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

8. pants. Valsts finansu inspekcijas lēmumu pārsūdzēšana

Rajona un republikāniskās pilsētas valsts finansu inspekcijas pieņemtos lēmumus juridiskās un fiziskās personas var pārsūdzēt mēneša laikā Galvenajā Valsts finansu inspekcijā, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā. Galvenā valsts finansu inspekcija izskata sūdzību un dod atbildi iesniedzējam mēneša laikā.

Ja juridiskā vai fiziskā persona nepiekrīt piedziņas lietā pieņemtajam lēmumam, to var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārsūdzēšana neaptur valsts finansu iestāžu lēmumu, kā arī šo iestāžu amatpersonu pienākumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.1992. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1992.)

9. pants. Valsts finansu inspekcijas amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Ja Valsts finansu inspekcijas amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā juridiskajam un fiziskajām personām radušies zaudējumi, jautājumu par to atlīdzināšanu no valsts budžeta vai (un) pašvaldību budžetiem izskata šā likuma 8. pantā noteiktajā kārtībā.

Vainīgajai amatpersonai jāatlīdzina zaudējumi likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.10.1992. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1992.)

10. pants. Valsts finansu inspekcijas amatpersonu tiesiskā aizsardzība, tām pildot dienesta pienākumus

Par Valsts finansu inspekcijas amatpersonu kavēšanu realizēt to likumīgās tiesības, goda aizskaršanu, draudiem vai vardarbību, kā arī dzīvības apdraudējumu, tām pildot dienesta pienākumus, vainīgās personas tiek sauktas pie likumdošanas aktos noteiktās atbildības.