(Likuma nosaukums 17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

1. pants. (1) Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pašvaldības domes (turpmāk — dome) vēlēšanu sagatavošanai katrā valstspilsētas pašvaldībā un novada pašvaldībā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisija un novada pašvaldības vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija) 7—15 locekļu sastāvā. Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome.

(2) Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk — iecirkņu komisijas) — katra piecu līdz septiņu locekļu sastāvā.

(3) Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu pēc pašvaldības domes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija. Dome paziņojumu par vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu izliek domes informācijas sniegšanas vietā, bet Centrālā vēlēšanu komisija iecirkņu sarakstu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Pašvaldībā, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota, un tās pienākumus veic attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Pašvaldībā, kur ir divi vēlēšanu iecirkņi, viena iecirkņa komisijas pienākumus veic attiecīgā vēlēšanu komisija, bet otra iecirkņa komisiju izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Pašvaldībā, kur ir trīs vēlēšanu iecirkņi vai vairāk vēlēšanu iecirkņu, iecirkņu komisijas izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, un attiecīgā vēlēšanu komisija neveic iecirkņa komisijas pienākumus.

(5) Saeimas vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanai, ievērojot vēlēšanu likumu nosacījumus, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs:

1) Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs — pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma;

2) uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, — pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma;

3) citās piemērotās vietās — pēc vismaz 36 vēlētāju priekšlikuma.

(6) Vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var izveidot vienu iecirkņa komisiju vai vairākas iecirkņa komisijas balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002., 29.01.2004., 13.11.2008., 17.05.2018., 20.12.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

1.¹ pants. (1) Priekšlikums par vēlēšanu iecirkņu izveidošanu ārvalstīs iesniedzams Centrālajai vēlēšanu komisijai ne agrāk kā 120 dienas un ne vēlāk kā 75 dienas pirms vēlēšanām vai tautas nobalsošanas. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka priekšlikuma noformēšanas prasības un priekšlikumā norādāmo informāciju.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs izveido ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām vai tautas nobalsošanas un pieņemto lēmumu paziņo priekšlikuma iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Informāciju par ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem Centrālā vēlēšanu komisija iesniedz Ārlietu ministrijai, kas par to informē šo iecirkņu atrašanās vietu valstis.

(20.12.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2019.)

4. pants. (1) Katrai vēlēšanu komisijai ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās komisijas nosaukumu.

(2) Iecirkņu komisiju zīmogu paraugus un izmantošanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

5. pants. (1) Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un pārējos vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē attiecīgās pašvaldības dome triju mēnešu laikā pēc domes ievēlēšanas vai viena mēneša laikā pēc domes izveidošanas.

(2) Iecirkņa komisiju izveido vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(3) Iecirkņu komisijas ārvalstīs apstiprina un to skaitlisko sastāvu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija attiecīgi pēc Ārlietu ministrijas, kuģa īpašnieka vai vēlētāju priekšlikuma. Iecirkņa komisiju ārvalstīs veido no Latvijas pilsoņiem un tajā nedrīkst būt mazāk par trim un vairāk par septiņiem locekļiem.

(4) Eiropas Parlamenta vēlēšanām ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija ieceļ iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu un nosaka tās skaitlisko sastāvu, ievērojot šā panta trešajā daļā noteikto minimālo un maksimālo iecirkņa komisijas locekļu skaitu.

(5) (Izslēgta ar 20.12.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 29.01.2004., 13.11.2008., 17.05.2018., 20.12.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

6. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība.

(2) Par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas locekli nevar būt Saeimas, attiecīgās pašvaldības domes deputāts.

(3) Par iecirkņa komisijas locekli nevar būt persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja.

(4) Viena un tā pati persona, izņemot 1.panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, nevar būt vairākās komisijās.

(5) Vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētāji, sekretāri un komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002., 29.01.2004., 13.11.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

7. pants. (1) Tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ir reģistrēto politisko partiju vai to apvienību centrālajām pastāvīgi funkcionējošām vadības institūcijām, kā arī katram attiecīgās domes deputātam vai ne mazāk kā 10 balss­tiesīgiem Latvijas pilsoņiem (turpmāk — vēlētāju grupa).

(2) Katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, deputāta vai vēlētāju grupas izvirzīto un pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par attiecīgajā vēlēšanu komisijā ievēlējamo locekļu skaitu.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2008. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. 13.11.2008. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

8. pants. (1) Pieteikumā jānorāda vēlēšanu komisijas locekļa kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, darbavieta un profesija (nodarbošanās), ziņas par piedalīšanos vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā agrāk. Pieteikumam pievienojams katra kandidāta rakstveida paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras pieteikšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām.

(2) Ja kandidātu izvirza vēlētāju grupa, pieteikums jāparaksta katram vēlētājam, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi.

(3) Ja kandidātu izvirza politiskā partija vai politisko partiju apvienība, pieteikumam pievienojams arī izraksts no tās centrālās pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas lēmuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2008. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. 13.11.2008. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

9. pants. Vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanas termiņu nosaka attiecīgā dome. Valstspilsētas pašvaldības dome attiecīgu paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet novada dome to izliek redzamā vietā pie domes un pilsētas vai pagasta pārvaldes ēkām.

(13.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

10. pants. (1) Dome pārbauda, vai pieteiktais kandidāts atbilst likumā noteiktajām prasībām (6. pants).

(2) Par katru kandidātu balso atsevišķi. Par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu, taču ne mazāk, kā nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

(3) Tie kandidāti, kuri saņēmuši ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, bet neiekļūst vēlēšanu komisijā, tiek iekļauti vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu sarakstā.

(4) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas locekļiem dome izsniedz Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta parauga apliecības.

(5) Dome par vēlēšanu komisijas izveidošanu un tās sastāvu piecu dienu laikā pēc vēlēšanu komisijas ievēlēšanas paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Paziņojumā jānorāda informācija, kas par katru komisijas locekli sniegta pieteikumā (8.panta pirmā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002., 29.01.2004. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2008.)

11. pants. (1) Vēlēšanu komisijas loceklis var izbeigt darbību komisijā, iesniedzot par to pieteikumu attiecīgās pašvaldības domei.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis nepilda savus pienākumus vai pilda tos nolaidīgi, izdara pārkāpumus vai ja tiek konstatēti apstākļi, kas minēti šā likuma 6.pantā un ierobežo viņa tiesības tikt ievēlē tam, šo vēlēšanu komisijas locekli var atsaukt pēc Centrālās velēšanu komisijas, attiecīgās vēlēšanu komisijas vai tās priekšsēdētāja ierosinājuma.

(3) Lēmumu par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu pieņem dome, kura ir izveidojusi attiecīgo komisiju. Ja ierosinājums par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu saņemts pēc vēlēšanu vai tautas nobalsošanas izsludināšanas, domes priekšsēdētājs triju dienu laikā sasauc domes sēdi.

(4) Ja vēlēšanu komisijas loceklis savu darbību komisijā ir izbeidzis vai ir atsaukts no tās, dome pieņem lēmumu par komisijas locekļa kandidāta uzaicināšanu vai jaunu vēlēšanu komisijas kandidātu pieteikšanas termiņa izsludināšanu. Ja vēlēšanu komisijas loceklis savu darbību komisijā ir apturējis, jautājumu par viņa aizstāšanu ar vēlēšanu komisijas locekļa kandidātu izlemj dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 29.01.2004., 13.11.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

12. pants. (1) (Izslēgta ar 17.05.2018. likumu)

(2) Pirmajā sēdē vēlēšanu komisija no sava vidus ievēlē komisijas sekretāru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. un 17.05.2018.  likumu, kas stājas spēkā 13.06.2018.)

14. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas darbu vada un komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētājs.

(2) Komisijas priekšsēdētāja prombūtnē viņa pienākumus pilda komisijas sekretārs, bet sekretāra pienākumus šādā gadījumā komisija uzdod veikt vienam no komisijas locekļiem.

15. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdes ir atklātas.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt žurnālisti, reģistrēto politisko partiju un to apvienību pilnvarotas personas, viens no kandidātu saraksta iesniedzējiem. Vēlēšanu komisijas sēdē var būt klāt vēlētāji (balsotāji), ja viņi ir saņēmuši attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja atļauju.

(3) Vēlēšanu komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām.

(4) Iecirkņa komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās vēlēšanu komisijas locekļiem un šo komisiju pilnvarotām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 29.01.2004., 13.11.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

16. pants. Vēlēšanu komisija un iecirkņa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja "par" nobalso vairākums no komisijas locekļu kopskaita. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis, kurš nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot protokolam rakstveidā savu atsevišķo viedokli.

17. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdē raksta sēdes protokolu, kuru paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Komisijas lēmumi ierakstāmi protokolā.

(2) Sēžu protokoliem jautājumu izskatīšanas secībā pievienojami dokumenti, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu (sūdzības, akti, izziņas, vēlēšanu zīmes paraugs u. tml.). Sēžu protokoli sistematizējami lietā hronoloģiskā secībā.

(3) Katram deputātu kandidātu sarakstam domes vēlēšanās iekārtojama atsevišķa lieta. Šajā lietā ievietojams kandidātu saraksts, dokumenti, kas attiecas uz sarakstu kopumā (bankas kvīts, iesniedzēju pilnvarojums), un pēc tam visi dokumenti, kas attiecas uz katru deputāta kandidātu (paziņojumi, deklarācijas u. c.), tādā secībā, kādā viņi ietverti sarakstā.

(4) Minētie dokumenti nododami pašvaldības lietvedībā, kas tos sagatavo un nodod arhīvā pastāvīgai glabāšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2008.)

18. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs:

1) pārstāv komisiju valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;

2) pieņem vēlētājus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās komisijas darbību;

3) rīkojas ar komisijai iedalītajiem finansu līdzekļiem un materiālajām vērtībām;

4) informē augstāka līmeņa vēlēšanu komisiju un attiecīgo pašvaldību par savu darbību;

5) pilda citus ar vēlēšanām vai nobalsošanu saistītus pienākumus.

(2) Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darbu kopumā, bet it īpaši par balsošanas rezultātu pareizu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas attiecīgās komisijas rīcībā.

19. pants. (1) Vēlēšanu komisijas sekretārs un iecirkņa komisijas sekretārs raksta sēžu protokolus un kārto pārējo komisijas dokumentāciju.

(2) Komisijas sekretāra prombūtnē viņa pienākumus veic kāds no komisijas locekļiem saskaņā ar komisijas lēmumu.

(3) Komisijas sekretārs ir atbildīgs par dokumentu pareizu sakārtošanu un saglabāšanu līdz to nodošanai pašvaldības lietvedībā.

20. pants. (1) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir tiesības ierosināt jautājuma izskatīšanu komisijas sēdē, piedalīties izskatāmo jautājumu apspriešanā, vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja uzdevumā pārbaudīt attiecīgās iecirkņa komisijas darbību.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis tiek pieteikts par deputāta kandidātu vai viņš ir kandidātu saraksta iesniedzējs, viņa darbība komisijā apturama, tas ir, viņam nav tiesību piedalīties vēlēšanu komisijas darbībā ar kandidātu saraksta iesniegšanas dienu.

(3) Par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbību vēlēšanu komisijā vai iecirkņa komisijā, tās loceklis ir saucams pie atbildības saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

23. pants. (1) Vēlēšanu komisijas nodrošina Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu un attiecīgās domes vēlēšanu, kā arī likumā paredzētajos gadījumos — tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu.

(2) Vēlēšanu komisijai kā publisko tiesību subjektam ir atļauta tikai tāda darbība, kas paredzēta likumā un citos normatīvajos aktos.

(3) Vēlēšanu komisijas pilda pienākumus, kas noteikti:

1) šajā likumā;

2) Saeimas vēlēšanu likumā;

2¹) Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā;

3) Pašvaldības domes vēlēšanu likumā;

4) likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu";

5) (izslēgts ar 19.06.1998. likumu);

6) Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās.

(4) Vēlēšanu komisijām ir obligāti Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi un rīkojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 29.01.2004., 13.11.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

24. pants. (1) Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanā vēlēšanu komisijas:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

2) kontrolē, lai visos vēlēšanu iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas vēlēšanu telpas;

3) sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

4) nogādā iecirkņu komisijām pieteikto deputātu kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmes, aploksnes un citus vēlēšanu materiālus;

5) (izslēgts ar 29.01.2004. likumu);

6) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos;

7) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

8) izskata sūdzības un iesniegumus par attiecīgo vēlēšanu komisiju (iecirkņu komisiju) lēmumiem un darbību;

8¹) pēc vēlēšanu pabeigšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus un nogādā tos Centrālajai vēlēšanu komisijai;

8²) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finanšu līdzekļu izlietošanu;

9) pilda citus ar attiecīgajām vēlēšanām saistītus pienākumus.

(2) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)

(13.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2008. Pirmās daļas 8.¹ un 8.² punkts stājas spēkā un otrā daļa zaudē spēku 01.07.2009. Sk. 13.11.2008. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

25. pants. (1) Vēlēšanu komisija atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) pieņem, reģistrē un publicē deputātu kandidātu sarakstus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) apstiprina vēlēšanu zīmju saturu, nodrošina vēlēšanu zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām;

3) nosaka vēlēšanu iecirkni, kurā notiek balsošana pirms vispārējās vēlēšanu dienas;

4) kontrolē iecirkņu komisiju darbību un sniedz šīm komisijām palīdzību to nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

5) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos;

6) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

7) izskata ar vēlēšanām saistītas sūdzības un iesniegumus;

8) ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;

9) pēc vēlēšanu pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita vēlēšanu rezultātus;

10) apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un notikušo vēlēšanu rezultātus publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem Centrālajai vēlēšanu komisijai;

12) pilda citus ar domes vēlēšanām saistītus pienākumus;

13) (izslēgts ar 17.06.2020. likumu).

(2) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002., 29.01.2004., 13.11.2008. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

26. pants. Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, ja ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ierosinājuši pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī gadījumos, kad Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu komisijas:

1) nodrošina iespēju vēlētājiem parakstīties parakstu vākšanas lapās un nosūta tās Centrālajai vēlēšanu komisijai;

2) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finanšu līdzekļu izlietošanu;

3) pilda citus ar tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu saistītus pienākumus.

(13.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

27. pants.

(Izslēgts ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

28. pants. (1) Vēlēšanu, tautas nobalsošanas sagatavošanas laikā iecirkņu komisija:

1) nodrošina, lai vēlēšanu (balsošanas) telpas būtu iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu;

2) atbilstoši likumiem nodrošina vēlētājiem (balsotājiem) iespēju iepazīties ar kandidātu sarakstiem, vēlēšanu zīmju vai balsošanas zīmju paraugiem un citiem likumā paredzētajiem vēlēšanu dokumentiem;

3) nodrošina vēlēšanu vai balsošanas zīmju saglabāšanu līdz vēlēšanu (balsošanas) dienai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

29. pants. Vēlēšanu (balsošanas) dienā iecirkņa komisija nodrošina brīvu un netraucētu balsošanas norisi atbilstoši likuma un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai kārtībai un izskata vēlētāju (balsotāju) iesniegtās sūdzības un protestus.

30. pants. Par vēlēšanu (balsošanas) gaitu iecirkņa komisija raksta protokolu, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucē jumus, kā arī vēlētāju (balsotāju) sūdzības, protestus un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus.

(Nodaļas nosaukums 14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

32. pants. Vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

33. pants. Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 32.pantā minētos lēmumus ir:

1) vēlēšanās — kandidātu sarakstu iesniedzējiem un pieteiktajiem kandidātiem;

2) tautas nobalsošanā par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu — personai, kas iesniegusi Centrālajai vēlēšanu komisijai ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstītu pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

3) tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu — ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) (izslēgts ar 19.06.1998. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 29.01.2004. un 14.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

34. pants.

(Izslēgts ar 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

Novada vēlēšanu komisijā, ko izveido 2021. gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, var ievēlēt arī personas, kuras ir pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām izveidotās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi.

(17.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.01.2021.)