(Likuma nosaukums 02.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

1. pants. (1) Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes [turpmāk — dome (padome)] vēlēšanu sagatavošanai katrā pilsētā, rajonā, novadā un pagastā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi pilsētas vēlēšanu komisija, rajona vēlēšanu komisija, novada vēlēšanu komisija un pagasta vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija) 7- 5 locekļu sastāvā. Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome (padome).

(2) Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai pilsētās, novados un pagastos Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk — iecirkņu komisijas), katra septiņu locekļu sastāvā.

(3) Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu pēc pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija. Dome (padome) paziņojumu par vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu izliek domes (padomes) informācijas sniegšanas vietā, bet Centrālā vēlēšanu komisija iecirkņu sarakstu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Pilsētās, novados un pagastos, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota, un tās pienākumus veic attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija. Pilsētās, novados un pagastos, kur ir divi vēlēšanu iecirkņi, viena iecirkņa komisijas pienākumus veic attiecīgā vēlēšanu komisija, bet otra iecirkņa komisiju izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Pilsētās, novados un pagastos, kur ir trīs vēlēšanu iecirkņi vai vairāk vēlēšanu iecirkņu, iecirkņu komisijas izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, un attiecīgā vēlēšanu komisija neveic iecirkņa komisijas pienākumus.

(5) Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kā arī citās šim nolūkam piemērotās telpās. Centrālā vēlēšanu komisija pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma var izveidot vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, ja šajos gadījumos iespējams nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumu ievērošanu.

(6) Vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var izveidot vienu iecirkņa komisiju vai vairākas iecirkņa komisijas balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

2. pants. (1) Vēlēšanu komisijas kā pastāvīgas pašvaldību institūcijas darbojas visu attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laiku. Komisijas pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad jaunievēlētā dome (padome) ir izveidojusi jaunu vēlēšanu komisiju.

(2) Vēlēšanu komisijas sastāvs tiek grozīts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Iecirkņu komisijas darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

3. pants. (1) Vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta no valsts budžeta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība domes (padomes) vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta attiecīgi no pilsētas, novada vai pagasta budžeta.

(3) (Izslēgta ar 19.06.1998. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 19.06.1998. likumu.)

(5) Vēlēšanu (balsošanas) sarīkošanai nepieciešamās materiālās vērtības ir pašvaldības manta. Vēlēšanu (balsošanas) sarīkošanai nepieciešamās valsts vai pašvaldības īpašumā (valdījumā) esošās telpas ierādāmas bez nomas maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

4. pants. (1) Katrai vēlēšanu komisijai ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās komisijas nosaukumu.

(2) Iecirkņu komisiju zīmogu paraugus un izmantošanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

5. pants. (1) Pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisiju ievēlē attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, novada dome vai pagasta padome triju mēnešu laikā pēc domes (padomes) ievēlēšanas vai viena mēneša laikā pēc domes (padomes) izveidošanas.

(2) Iecirkņa komisiju izveido attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(3) Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija no attiecīgo konsulāro iestāžu ieteiktajiem Latvijas pilsoņiem ieceļ iecirkņu komisijas. Ja vēlēšanu iecirkņus izveido uz kuģiem, Centrālā vēlēšanu komisija ieceļ iecirkņu komisijas no Latvijas pilsoņiem pēc attiecīgā kuģa īpašnieka ieteikuma.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos par iecirkņa komisijas skaitlisko sastāvu Centrālā vēlēšanu komisija vienojas attiecīgi ar konsulāro iestādi vai kuģa īpašnieku, tomēr iecirkņa komisijā nedrīkst būt mazāk par trim un vairāk par septiņiem locekļiem.

(5) Eiropas Parlamenta vēlēšanām ārvalstīs Ārlietu ministrija ieceļ vēlēšanu iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu septiņu locekļu sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

6. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība.

(2) Par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas locekli nevar būt Saeimas, attiecīgās pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputāts.

(3) Par iecirkņa komisijas locekli nevar būt persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja.

(4) Viena un tā pati persona, izņemot 1.panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, nevar būt vairākās komisijās.

(5) Pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētāji, sekretāri un komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

7. pants. (1) Tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ir reģistrēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību centrālajām pastāvīgi funkcionējošām vadības institūcijām, kā arī katram attiecīgās domes (padomes) deputātam, rajona padomes loceklim vai ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem (turpmāk — vēlētāju grupa).

(2) Katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, deputāta, rajona padomes locekļa vai vēlētāju grupas izvirzīto un pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par attiecīgajā vēlēšanu komisijā ievēlamo locekļu skaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 13.06.2002. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

8. pants. (1) Pieteikumā jānorāda vēlēšanu komisijas locekļa kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, darbavieta un profesija (nodarbošanās), ziņas par piedalīšanos vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā agrāk. Pieteikumam pievienojams katra kandidāta rakstveida paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras pieteikšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām.

(2) Ja kandidātu izvirza vēlētāju grupa, pieteikums jāparaksta katram vēlētājam, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi.

(3) Ja kandidātu izvirza politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, pieteikumam pievienojams arī izraksts no tās centrālās pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas lēmuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

9. pants. Vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanas termiņu nosaka attiecīgā dome (padome). Republikas pilsētas dome un rajona padome attiecīgu paziņojumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet rajona pilsētas dome, novada dome un pagasta padome attiecīgu paziņojumu izliek redzamā vietā pie domes (padomes) ēkas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

10. pants. (1) Dome (padome) pārbauda, vai pieteiktais kandidāts atbilst likumā noteiktajām prasībām (6. pants).

(2) Par katru kandidātu balso atsevišķi. Par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu, taču ne mazāk, kā nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

(3) Tie kandidāti, kuri saņēmuši ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, bet neiekļūst vēlēšanu komisijā, tiek iekļauti vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu sarakstā.

(4) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas locekļiem dome (padome) izsniedz Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta parauga apliecības.

(5) Dome (padome) par vēlēšanu komisijas izveidošanu un tās sastāvu piecu dienu laikā pēc vēlēšanu komisijas ievēlēšanas paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Paziņojumā jānorāda informācija, kas par katru komisijas locekli sniegta pieteikumā (8.panta pirmā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

11. pants. (1) Vēlēšanu komisijas loceklis var izbeigt darbību komisijā, iesniedzot par to pieteikumu attiecīgās pilsētas domei, rajona padomei, novada domei vai pagasta padomei.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis nepilda savus pienākumus vai pilda tos nolaidīgi, izdara pārkāpumus vai ja tiek konstatēti apstākļi, kas minēti šā likuma 6.pantā un ierobežo viņa tiesības tikt ievēlē tam, šo vēlēšanu komisijas locekli var atsaukt pēc Centrālās velēšanu komisijas, attiecīgās vēlēšanu komisijas vai tās priekšsēdētāja ierosinājuma.

(3) Lēmumu par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu pieņem dome (padome), kura ir izveidojusi attiecīgo komisiju. Ja ierosinājums par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu saņemts pēc vēlēšanu vai tautas nobalsošanas izsludināšanas, domes (padomes) priekšsēdētājs triju dienu laikā sasauc domes (padomes) sēdi.

(4) Ja vēlēšanu komisijas loceklis savu darbību komisijā ir izbeidzis vai ir atsaukts no tās, dome (padome) pieņem lēmumu par komisijas locekļa kandidāta uzaicināšanu vai jaunu vēlēšanu komisijas kandidātu pieteikšanas termiņa izsludināšanu. Ja vēlēšanu komisijas loceklis savu darbību komisijā ir apturējis, jautājumu par viņa aizstāšanu ar vēlēšanu komisijas locekļa kandidātu izlemj dome (padome).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

12. pants. (1) Vēlēšanu komisijas pirmo sēdi sasauc attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

(2) Pirmajā sēdē vēlēšanu komisija no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

13. pants. (1) Vēlēšanu vai tautas nobalsošanas sagatavošanā un sarīkošanā vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas savu darbību uzsāk un beidz Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 19.06.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

14. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas darbu vada un komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētājs.

(2) Komisijas priekšsēdētāja prombūtnē viņa pienākumus pilda komisijas sekretārs, bet sekretāra pienākumus šādā gadījumā komisija uzdod veikt vienam no komisijas locekļiem.

15. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdes ir atklātas.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt žurnālisti, reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību pilnvarotas personas, viens no kandidātu saraksta iesniedzējiem. Vēlēšanu komisijas sēdē var būt klāt vēlētāji (balsotāji), ja viņi ir saņēmuši attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja atļauju.

(3) Vēlēšanu komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām.

(4) Iecirkņa komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām, kā arī attiecīgās pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

16. pants. Vēlēšanu komisija un iecirkņa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja "par" nobalso vairākums no komisijas locekļu kopskaita. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis, kurš nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot protokolam rakstveidā savu atsevišķo viedokli.

17. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdē raksta sēdes protokolu, kuru paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Komisijas lēmumi ierakstāmi protokolā.

(2) Sēžu protokoliem jautājumu izskatīšanas secībā pievienojami dokumenti, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu (sūdzības, akti, izziņas, vēlēšanu zīmes paraugs u. tml.). Sēžu protokoli sistematizējami lietā hronoloģiskā secībā.

(3) Katram deputātu kandidātu sarakstam domes (padomes) vēlēšanās iekārtojama atsevišķa lieta. Šajā lietā ievietojams kandidātu saraksts, dokumenti, kas attiecas uz sarakstu kopumā (bankas kvīts, iesniedzēju pilnvarojums), un pēc tam visi dokumenti, kas attiecas uz katru deputāta kandidātu (paziņojumi, deklarācijas u. c.), tādā secībā, kādā viņi ietverti sarakstā.

(4) Minētie dokumenti nododami pašvaldības lietvedībā, kas tos sagatavo un nodod arhīvā pastāvīgai glabāšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

18. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs:

1) pārstāv komisiju valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;

2) pieņem vēlētājus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās komisijas darbību;

3) rīkojas ar komisijai iedalītajiem finansu līdzekļiem un materiālajām vērtībām;

4) informē augstāka līmeņa vēlēšanu komisiju un attiecīgo pašvaldību par savu darbību;

5) pilda citus ar vēlēšanām vai nobalsošanu saistītus pienākumus.

(2) Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darbu kopumā, bet it īpaši par balsošanas rezultātu pareizu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas attiecīgās komisijas rīcībā.

19. pants. (1) Vēlēšanu komisijas sekretārs un iecirkņa komisijas sekretārs raksta sēžu protokolus un kārto pārējo komisijas dokumentāciju.

(2) Komisijas sekretāra prombūtnē viņa pienākumus veic kāds no komisijas locekļiem saskaņā ar komisijas lēmumu.

(3) Komisijas sekretārs ir atbildīgs par dokumentu pareizu sakārtošanu un saglabāšanu līdz to nodošanai pašvaldības lietvedībā.

20. pants. (1) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir tiesības ierosināt jautājuma izskatīšanu komisijas sēdē, piedalīties izskatāmo jautājumu apspriešanā, vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja uzdevumā pārbaudīt attiecīgās iecirkņa komisijas darbību.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis tiek pieteikts par deputāta kandidātu vai viņš ir kandidātu saraksta iesniedzējs, viņa darbība komisijā apturama, tas ir, viņam nav tiesību piedalīties vēlēšanu komisijas darbībā ar kandidātu saraksta iesniegšanas dienu.

(3) Par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbību vēlēšanu komisijā vai iecirkņa komisijā, tās loceklis ir saucams pie atbildības saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

21. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi laikā, kad viņi pilda ar vēlēšanām saistītos pienākumus, atbrīvojami no pienākumiem savā pamatdarba vietā, saglabājot viņu amatu (darbavietu).

(2) Par laiku, kurā vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi pilda savus pienākumus komisijā, viņi saņem atlīdzību.

(3) Atlīdzības apmēru vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā nosaka Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ministru kabineta apstiprinātajiem normatīviem, bet pārējos gadījumos — attiecīgā dome (padome).

(4) Vēlēšanu komisiju saimniecisko izdevumu tāmē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iekļaujami līdzekļi, kas nepieciešami vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju locekļu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai balsošanas procesa un balsu skaitīšanas laikā. Ēdināšanas izdevumus vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju locekļiem kompensē Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

22. pants. Balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai vēlēšanu komisija var pieaicināt valsts civildienesta ierēdņus un citus speciālistus no vēlētāju vidus. Ar viņiem attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs noslēdz līgumu, kurā noteiktas viņu tiesības un pienākumi, kā arī atlīdzība tāmē paredzēto līdzekļu ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

23. pants. (1) Pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas nodrošina Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu un attiecīgās domes (padomes) vēlēšanu, kā arī likumā paredzētajos gadījumos — tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu.

(2) Vēlēšanu komisijai kā publisko tiesību subjektam ir atļauta tikai tāda darbība, kas paredzēta likumā un citos normatīvajos aktos.

(3) Vēlēšanu komisijas pilda pienākumus, kas noteikti:

1) šajā likumā;

2) Saeimas vēlēšanu likumā;

2¹) Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā;

3) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā;

4) likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu";

5) (izslēgts ar 19.06.1998. likumu);

6) Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās.

(4) Vēlēšanu komisijām ir obligāti Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi un rīkojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

24. pants. (1) Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanā vēlēšanu komisijas:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

2) kontrolē, lai visos vēlēšanu iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas vēlēšanu telpas;

3) sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

4) nogādā iecirkņu komisijām pieteikto deputātu kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmes, aploksnes un citus vēlēšanu materiālus;

5) (izslēgts ar 29.01.2004. likumu);

6) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos;

7) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

8) izskata sūdzības un iesniegumus par attiecīgo vēlēšanu komisiju (iecirkņu komisiju) lēmumiem un darbību;

9) pilda citus ar attiecīgajām vēlēšanām saistītus pienākumus.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas:

1) pēc vēlēšanu pabeigšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgajā pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu, kuru kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai;

2) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finansu līdzekļu izlietošanu.

(13.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

25. pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) pieņem, reģistrē un publicē deputātu kandidātu sarakstus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) apstiprina vēlēšanu zīmju saturu, nodrošina vēlēšanu zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām;

3) nosaka vēlēšanu iecirkni, kurā notiek balsošana pirms vispārējās vēlēšanu dienas;

4) kontrolē iecirkņu komisiju darbību un sniedz šīm komisijām palīdzību to nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

5) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos;

6) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

7) izskata ar vēlēšanām saistītas sūdzības un iesniegumus;

8) ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;

9) (izslēgts ar 29.01.2004. likumu);

10) apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un notikušo vēlēšanu rezultātus publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un republikas pilsētās notikušo vēlēšanu rezultātus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet rajona pilsētās, novados un pagastos izliek domes (padomes) informācijas sniegšanas vietā;

12) nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem Centrālajai vēlēšanu komisijai;

13) pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.

(2) Rajonu vēlēšanu komisijas atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) rūpējas, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu vēlēšanu komisijas ar telpām, transportu un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

2) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām, kā arī informācijas apmaiņas kārtību;

3) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus rajona vēlēšanu komisijai;

4) noklausās pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu sagatavošanu;

5) dod pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām;

6) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos;

7) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

8) izskata sūdzības un iesniegumus par pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību;

9) ir tiesīgas izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;

10) pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002., 29.01.2004. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2008.)

26. pants. (1) Saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", ja ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ierosinājuši pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī gadījumos, ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pilsētu, novadu un pagastu velēšanu komisijas nodrošina iespēju vēlētājiem parakstīties parakstu vākšanas lapās un nosūta tās Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Sagatavojot tautas nobalsošanu, republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgās pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā;

2) kontrolē, lai visos balsošanas iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas balsošanas telpas;

3) sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem;

4) saņem no Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas zīmes un nogādā tās iecirkņu komisijām;

5) (izslēgts ar 29.01.2004. likumu);

6) pēc balsošanas pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus, pārbauda tos, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgi pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu un kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai;

7) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finansu līdzekļu izlietošanu;

8) pilda citus ar tautas nobalsošanu saistītus pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000., 13.06.2002. un 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

27. pants.

(Izslēgts ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

28. pants. (1) Vēlēšanu, tautas nobalsošanas sagatavošanas laikā iecirkņu komisija:

1) nodrošina, lai vēlēšanu (balsošanas) telpas būtu iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu;

2) atbilstoši likumiem nodrošina vēlētājiem (balsotājiem) iespēju iepazīties ar kandidātu sarakstiem, vēlēšanu zīmju vai balsošanas zīmju paraugiem un citiem likumā paredzētajiem vēlēšanu dokumentiem;

3) nodrošina vēlēšanu vai balsošanas zīmju saglabāšanu līdz vēlēšanu (balsošanas) dienai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

29. pants. Vēlēšanu (balsošanas) dienā iecirkņa komisija nodrošina brīvu un netraucētu balsošanas norisi atbilstoši likuma un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai kārtībai un izskata vēlētāju (balsotāju) iesniegtās sūdzības un protestus.

30. pants. Par vēlēšanu (balsošanas) gaitu iecirkņa komisija raksta protokolu, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucē jumus, kā arī vēlētāju (balsotāju) sūdzības, protestus un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus.

31. pants. Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas iecirkņu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nodrošina nodoto balsu saskaitīšanu un nogādā balsu skaitīšanas protokolu kopā ar citiem materiāliem attiecīgi pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

(Nodaļas nosaukums 14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

32. pants. Vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

33. pants. Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma 32.pantā minētos lēmumus ir:

1) vēlēšanās — kandidātu sarakstu iesniedzējiem un pieteiktajiem kandidātiem;

2) tautas nobalsošanā par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu — personai, kas iesniegusi Centrālajai vēlēšanu komisijai ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstītu pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

3) tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu — ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) (izslēgts ar 19.06.1998. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 29.01.2004. un 14.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.09.2006.)

34. pants.

(Izslēgts ar 29.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2004.)

Novada vēlēšanu komisijā, ko izveido 2009.gada 6.jūnijā paredzētajām domes vēlēšanām, var ievēlēt arī personas, kuras ir pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām izveidotās pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi.

(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2008.)