(Likuma nosaukums 02.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

1. pants. (1) Saeimas vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes [turpmāk — dome (padome)] vēlēšanu sagatavošanai katrā pilsētā, rajonā, novadā un pagastā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi pilsētas vēlēšanu komisija, rajona vēlēšanu komisija, novada vēlēšanu komisija un pagasta vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija) 7 - 15 locekļu sastāvā. Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome (padome).

(2) Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai pilsētās, novados un pagastos Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk — iecirkņu komisijas), katra septiņu locekļu sastāvā.

(3) Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu nosaka pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome ar aprēķinu, lai vēlētājiem būtu iespēja brīvi nobalsot. Dome (padome) paziņojumu par vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu izliek redzamā vietā pie domes (padomes) ēkas, bet republikas pilsētas dome attiecīgo paziņojumu publicē arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Šāds paziņojums atkārtoti izsludināms vismaz 15 dienas pirms vēlēšanām (balsošanas).

(4) Pilsētās, novados un pagastos, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota un tās pienākumus veic attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija. Pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome var uzdot attiecīgi pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai veikt viena iecirkņa komisijas pienākumus.

(5) Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kā arī citās šim nolūkam piemērotās telpās. Centrālā vēlēšanu komisija pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma var izveidot vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, ja šajos gadījumos iespējams nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumu ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

2. pants. (1) Vēlēšanu komisijas kā pastāvīgas pašvaldību institūcijas darbojas visu attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laiku. Komisijas pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad jaunievēlētā dome (padome) ir izveidojusi jaunu vēlēšanu komisiju.

(2) Vēlēšanu komisijas sastāvs tiek grozīts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Iecirkņu komisijas darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

3. pants. (1) Vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta no valsts budžeta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība domes (padomes) vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta attiecīgi no pilsētas, novada vai pagasta budžeta.

(3) (Izslēgta ar 19.06.1998. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 19.06.1998. likumu.)

(5) Vēlēšanu (balsošanas) sarīkošanai nepieciešamās materiālās vērtības ir pašvaldības manta. Ja vēlēšanu (balsošanas) sarīkošanai nepieciešamas pašvaldības īpašumā (valdījumā) esošās telpas, tās ierādāmas bez maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

4. pants. (1) Katrai vēlēšanu komisijai ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās komisijas nosaukumu.

(2) Iecirkņu komisiju zīmogu paraugus un izmantošanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

5. pants. (1) Pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisiju ievēlē attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, novada dome vai pagasta padome triju mēnešu laikā pēc domes (padomes) ievēlēšanas vai izveidošanas.

(2) Iecirkņa komisiju izveido attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(3) Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija no attiecīgo konsulāro iestāžu ieteiktajiem Latvijas pilsoņiem ieceļ iecirkņu komisijas. Ja vēlēšanu iecirkņus izveido uz kuģiem, Centrālā vēlēšanu komisija ieceļ iecirkņu komisijas no Latvijas pilsoņiem pēc attiecīgā kuģa īpašnieka ieteikuma.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos par iecirkņa komisijas skaitlisko sastāvu Centrālā vēlēšanu komisija vienojas attiecīgi ar konsulāro iestādi vai kuģa īpašnieku, tomēr iecirkņa komisijā nedrīkst būt mazāk par trim un vairāk par septiņiem locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

6. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība.

(2) Par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas locekli nevar būt Saeimas, attiecīgās pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputāts.

(3) Par iecirkņa komisijas locekli nevar būt persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja.

(4) Viena un tā pati persona nevar būt vairākās komisijās.

(5) Pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētāji, sekretāri un komisiju locekļi nav uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

7. pants. (1) Tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ir Tieslietu ministrijā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību centrālajām pastāvīgi funkcionējošām vadības institūcijām, kā arī katram attiecīgās domes (padomes) deputātam, rajona padomes loceklim vai ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem (turpmāk — vēlētāju grupa).

(2) Katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, deputāta, rajona padomes locekļa vai vēlētāju grupas izvirzīto un pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par attiecīgajā vēlēšanu komisijā ievēlamo locekļu skaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

8. pants. (1) Pieteikumā jānorāda vēlēšanu komisijas locekļa kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, darbavieta un profesija (nodarbošanās), ziņas par piedalīšanos vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā agrāk. Pieteikumam pievienojams katra kandidāta rakstveida paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras pieteikšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām.

(2) Ja kandidātu izvirza vēlētāju grupa, pieteikums jāparaksta katram vēlētājam, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi.

(3) Ja kandidātu izvirza politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, pieteikumam pievienojams arī izraksts no tās centrālās pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas lēmuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

9. pants. Vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanas termiņu nosaka attiecīgā dome (padome). Republikas pilsētas dome un rajona padome attiecīgu paziņojumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet rajona pilsētas dome, novada dome un pagasta padome attiecīgu paziņojumu izliek redzamā vietā pie domes (padomes) ēkas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

10. pants. (1) Dome (padome) pārbauda, vai pieteiktais kandidāts atbilst likumā noteiktajām prasībām (6. pants).

(2) Par katru kandidātu balso atsevišķi. Par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu, taču ne mazāk, kā nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

(3) Tie kandidāti, kuri saņēmuši ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, bet neiekļūst vēlēšanu komisijā, tiek iekļauti vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu rezerves sarakstā iegūto balsu skaita secībā.

(4) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas locekļiem dome (padome) izsniedz Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta parauga apliecības.

(5) Dome (padome) par vēlēšanu komisijas izveidošanu un tās sastāvu piecu dienu laikā pēc vēlēšanu komisijas ievēlēšanas paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Paziņojumā jānorāda informācija, kas par katru komisijas locekli sniegta pieteikumā (8.panta pirmā daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

11. pants. (1) Vēlēšanu komisijas loceklis var izbeigt darbību komisijā, iesniedzot par to pieteikumu attiecīgās pilsētas domei, rajona padomei, novada domei vai pagasta padomei.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis nepilda savus pienākumus vai pilda tos nolaidīgi, izdara pārkāpumus vai ja tiek konstatēti apstākļi, kas minēti šā likuma 6. pantā un ierobežo viņa tiesības tikt ievēlē tam, šo vēlēšanu komisijas locekli var atsaukt pēc Centrālās velēšanu komisijas, attiecīgās vēlēšanu komisijas vai tās priekšsēdētāja ierosinājuma.

(3) Lēmumu par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu pieņem dome (padome), kura ir izveidojusi attiecīgo komisiju. Ja ierosinājums par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu saņemts pēc vēlēšanu vai tautas nobalsošanas izsludināšanas, domes (padomes) priekšsēdētājs triju dienu laikā sasauc domes (padomes) sēdi.

(4) Ja vēlēšanu komisijas loceklis savu darbību komisijā ir izbeidzis vai ir atsaukts, viņa vietā domes (padomes) priekšsēdētājs no komisijas locekļu kandidātu rezerves saraksta aicina nākamo kandidātu, kurš saņēmis visvairāk balsu, bet, ja rezerves sarakstā kandidātu nav, — dome (padome) atkārtoti izsludina kandidātu pieteikšanas termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

12. pants. (1) Vēlēšanu komisijas pirmo sēdi sasauc attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

(2) Pirmajā sēdē vēlēšanu komisija no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

14. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas darbu vada un komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētājs.

(2) Komisijas priekšsēdētāja prombūtnē viņa pienākumus pilda komisijas sekretārs, bet sekretāra pienākumus šādā gadījumā komisija uzdod veikt vienam no komisijas locekļiem.

15. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdes ir atklātas.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt žurnālisti, Tieslietu ministrijā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību pilnvarotas personas, viens no kandidātu saraksta iesniedzējiem. Vēlēšanu komisijas sēdē var būt klāt vēlētāji (balsotāji), ja viņi ir saņēmuši attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja atļauju.

(3) Vēlēšanu komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām.

(4) Iecirkņa komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām, kā arī attiecīgās pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

16. pants. Vēlēšanu komisija un iecirkņa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja "par" nobalso vairākums no komisijas locekļu kopskaita. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis, kurš nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot protokolam rakstveidā savu atsevišķo viedokli.

17. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdē raksta sēdes protokolu, kuru paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Komisijas lēmumi ierakstāmi protokolā.

(2) Sēžu protokoliem jautājumu izskatīšanas secībā pievienojami dokumenti, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu (sūdzības, akti, izziņas, vēlēšanu zīmes paraugs u. tml.). Sēžu protokoli sistematizējami lietā hronoloģiskā secībā.

(3) Katram deputātu kandidātu sarakstam domes (padomes) vēlēšanās iekārtojama atsevišķa lieta. Šajā lietā ievietojams kandidātu saraksts, dokumenti, kas attiecas uz sarakstu kopumā (bankas kvīts, iesniedzēju pilnvarojums), un pēc tam visi dokumenti, kas attiecas uz katru deputāta kandidātu (paziņojumi, deklarācijas u. c.), tādā secībā, kādā viņi ietverti sarakstā.

(4) Minētie dokumenti nododami pašvaldības lietvedībā, kas tos sagatavo un nodod arhīvā pastāvīgai glabāšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

18. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs:

1) pārstāv komisiju valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;

2) pieņem vēlētājus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās komisijas darbību;

3) rīkojas ar komisijai iedalītajiem finansu līdzekļiem un materiālajām vērtībām;

4) informē augstāka līmeņa vēlēšanu komisiju un attiecīgo pašvaldību par savu darbību;

5) pilda citus ar vēlēšanām vai nobalsošanu saistītus pienākumus.

(2) Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darbu kopumā, bet it īpaši par balsošanas rezultātu pareizu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas attiecīgās komisijas rīcībā.

19. pants. (1) Vēlēšanu komisijas sekretārs un iecirkņa komisijas sekretārs raksta sēžu protokolus un kārto pārējo komisijas dokumentāciju.

(2) Komisijas sekretāra prombūtnē viņa pienākumus veic kāds no komisijas locekļiem saskaņā ar komisijas lēmumu.

(3) Komisijas sekretārs ir atbildīgs par dokumentu pareizu sakārtošanu un saglabāšanu līdz to nodošanai pašvaldības lietvedībā.

20. pants. (1) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir tiesības ierosināt jautājuma izskatīšanu komisijas sēdē, piedalīties izskatāmo jautājumu apspriešanā, vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja uzdevumā pārbaudīt attiecīgās iecirkņa komisijas darbību.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis tiek pieteikts par deputāta kandidātu vai viņš ir kandidātu saraksta iesniedzējs, viņa darbība komisijā apturama, tas ir, viņam nav tiesību piedalīties vēlēšanu komisijas darbībā ar kandidātu saraksta iesniegšanas dienu. Šajā periodā viņu aizstāj domes (padomes) priekšsēdētāja uzaicināts nākamais kandidāts no komisijas locekļu kandidātu rezerves saraksta.

(3) Par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbību vēlēšanu komisijā vai iecirkņa komisijā, tās loceklis ir saucams pie atbildības saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

23. pants. (1) Pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas nodrošina Saeimas vēlēšanu un attiecīgās domes (padomes) vēlēšanu, kā arī likumā paredzētajos gadījumos — tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu.

(2) Vēlēšanu komisijai kā publisko tiesību subjektam ir atļauta tikai tāda darbība, kas paredzēta likumā un citos normatīvajos aktos.

(3) Vēlēšanu komisijas pilda pienākumus, kas noteikti:

1) šajā likumā;

2) Saeimas vēlēšanu likumā;

3) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā;

4) likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu";

5) (izslēgts ar 19.06.1998. likumu);

6) Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās.

(4) Vēlēšanu komisijām ir obligāti Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi un rīkojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. un 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 29.11.2000.)

24. pants. (1) Saeimas vēlēšanu sagatavošanā vēlēšanu komisijas:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

2) kontrolē, lai visos vēlēšanu iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas vēlēšanu telpas;

3) sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

4) nogādā iecirkņu komisijām pieteikto deputātu kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmes, aploksnes un citus vēlēšanu materiālus;

5) vēlēšanu dienā nodrošina papildu vēlēšanu zīmju un aplokšņu nogādāšanu vēlēšanu iecirkņos, kuros to nepietiek;

6) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos;

7) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

8) izskata sūdzības un iesniegumus par attiecīgo vēlēšanu komisiju (iecirkņu komisiju) lēmumiem un darbību;

9) pilda citus ar Saeimas vēlēšanām saistītus pienākumus.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas:

1) pēc vēlēšanu pabeigšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgajā pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu, kuru kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai;

2) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finansu līdzekļu izlietošanu.

(13.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

25. pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) pieņem, reģistrē un publicē deputātu kandidātu sarakstus;

2) apstiprina vēlēšanu zīmju saturu, nodrošina vēlēšanu zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām;

3) nosaka vēlēšanu iecirkni, kurā notiek balsošana pirms vispārējās vēlēšanu dienas;

4) kontrolē iecirkņu komisiju darbību un sniedz šīm komisijām palīdzību to nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

5) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu iecirkņos;

6) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

7) izskata ar vēlēšanām saistītas sūdzības un iesniegumus;

8) ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;

9) vēlēšanu dienā nodrošina papildu vēlēšanu zīmju nogādāšanu vēlēšanu iecirkņos, kuros to nepietiek;

10) pēc vēlēšanu pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita vēlēšanu rezultātus attiecīgi pilsētā, novadā vai pagastā;

11) apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un republikas pilsētās notikušo vēlēšanu rezultātus publicē laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», bet rajona pilsētās, novados un pagastos izliek redzamā vietā pie attiecīgās domes (padomes) ēkas;

12) nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem Centrālajai vēlēšanu komisijai;

13) pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.

(2) Rajonu vēlēšanu komisijas atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) rūpējas, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu vēlēšanu komisijas ar telpām, transportu un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

2) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām, kā arī informācijas apmaiņas kārtību;

3) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu materiālus rajona vēlēšanu komisijai;

4) noklausās pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu sagatavošanu;

5) dod pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām;

6) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos;

7) informē vēlētājus par vēlēšanu kārtību;

8) izskata sūdzības un iesniegumus par pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību;

9) ir tiesīgas izskatīt jebkuru ar vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;

10) pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

26. pants. (1) Saskaņā ar likumu «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», ja ne mazāk kā 10000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ierosinājuši pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī gadījumos, ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pilsētu, novadu un pagastu velēšanu komisijas nodrošina iespēju vēlētājiem parakstīties parakstu vākšanas lapās un nosūta tās Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Sagatavojot tautas nobalsošanu, republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgās pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā;

2) kontrolē, lai visos balsošanas iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas balsošanas telpas;

3) sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem;

4) saņem no Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas zīmes un nogādā tās iecirkņu komisijām;

5) balsošanas dienā nodrošina papildu balsošanas zīmju nogādāšanu vēlēšanu iecirkņos, kuros to nepietiek;

6) pēc balsošanas pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus, pārbauda tos, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgi pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu un kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai;

7) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas pārskatu par finansu līdzekļu izlietošanu;

8) pilda citus ar tautas nobalsošanu saistītus pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)

27. pants.

(Izslēgts ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

28. pants. (1) Vēlēšanu, tautas nobalsošanas sagatavošanas laikā iecirkņu komisija:

1) nodrošina, lai vēlēšanu (balsošanas) telpas būtu iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu;

2) atbilstoši likumiem nodrošina vēlētājiem (balsotājiem) iespēju iepazīties ar kandidātu sarakstiem, vēlēšanu zīmju vai balsošanas zīmju paraugiem un citiem likumā paredzētajiem vēlēšanu dokumentiem;

3) nodrošina vēlēšanu vai balsošanas zīmju saglabāšanu līdz vēlēšanu (balsošanas) dienai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

29. pants. Vēlēšanu (balsošanas) dienā iecirkņa komisija nodrošina brīvu un netraucētu balsošanas norisi atbilstoši likuma un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai kārtībai un izskata vēlētāju (balsotāju) iesniegtās sūdzības un protestus.

30. pants. Par vēlēšanu (balsošanas) gaitu iecirkņa komisija raksta protokolu, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucē jumus, kā arī vēlētāju (balsotāju) sūdzības, protestus un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus.

32. pants. Par vēlēšanu komisijas lēmumu var iesniegt sūdzību septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas rajona (pilsētas) tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Rajona (pilsētas) tiesas spriedums ir galīgs.

33. pants. Tiesības iesniegt sūdzību par vēlēšanu komisijas lēmumu ir:

1) vēlēšanās — kandidātu sarakstu iesniedzējiem un pieteiktajiem kandidātiem;

2) tautas nobalsošanā par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu — personai, kas iesniegusi Centrālajai vēlēšanu komisijai ne mazāk kā 10000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstītu pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

3) tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu — ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) (izslēgts ar 19.06.1998. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

34. pants. Ja pārkāpumi vēlēšanu komisijas rīcībā tiek konstatēti nevis septiņu dienu laikā, bet gan vēlāk, sūdzību par vēlēšanu komisijas rīcību var iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par sūdzību pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(Izslēgts ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2002.)