5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi

(1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības izdevumus īpašnieku vai darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar saimniecisko darbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar nodokļa maksātāja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem (izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), ārkārtas dividendes, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar iekšzemes uzņēmuma un pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

(2) No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu.

(3) Maksātājam piederošie vai tā lietošanā esošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību.

(4) Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

(5) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu.

(6) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatācijas izdevumi mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā. Mēnešos, kuros par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, šā transportlīdzekļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(7) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punkta prasībām atbilstoša komersanta un zemnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatāciju, ja vieglais automobilis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētais komersants vai zemnieku saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(7¹) Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita normatīvajos aktos noteiktajiem atbalsta piešķiršanai nepieciešamajiem ikgadējās atbilstības kritērijiem atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo automobili) ekspluatāciju. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus minētā kooperatīvā saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar tās noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.

(8) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita kredītiestādes veiktos maksājumus par ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kas radušies parāda piedziņas procesa laikā, par ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumiem un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus (tai skaitā nokavējuma naudu), kurus parādnieks nav veicis par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu, ja tiek saglabātas tiesības šos maksājumus atprasīt no parādnieka vai parāds netiek atprasīts, jo parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet par tā norakstīšanu tiek nosūtīta informācija debitoram.

(9) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kuri izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, tostarp doti valsts amatpersonai kā kukulis vai valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai par nelikumīgu darbību izdarīšanu, vai arī privātpersonai komerciālas uzpirkšanas nolūkos.

(10) Šā panta astotā daļa attiecas arī uz kapitālsabiedrībām, kurām ir anulēta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai, ja maksājumi tiek veikti par tādas ķīlas uzturēšanas izdevumiem, kura nodibināta laikā, kad kapitālsabiedrībai bija licence (atļauja) kredītiestādes darbības veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 23.11.2000., 20.10.2005., 19.12.2006., 14.11.2008., 20.12.2010., 15.12.2011., 07.03.2013., 06.06.2013., 06.11.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par:

1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma korekciju summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, izņemot šīs daļas 10. un 23.punktā un šā panta ceturtās daļas 21.punktā minētos gadījumus;

2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;

3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām kapitālsabiedrībās, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās;

4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2. un 5.punktā, astotajā daļā paredzētajām izmaksām (izņemot dividendes) un 8.² daļā paredzētajām izmaksām (izņemot ārkārtas dividendes), ja nodokļa maksātājs no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā, kā arī par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kuri izdarīti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, ja no tiem izmaksas brīdī bija jāietur nodoklis saskaņā ar šā likuma 3.panta astoto, 8.² un devīto daļu, bet ienākuma izmaksas brīdī to nevarēja ieturēt;

5) 60 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai;

6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7., 7.² un 9.¹ pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) debitoru parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās);

7) (izslēgts ar 15.12.2011. likumu);

8) zaudējumiem, kas radušies no akciju atsavināšanas;

8¹) zaudējumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, kas nav akcijas;

8²) citiem izdevumiem, kas saistīti ar akciju un Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi, atsavināšanu vai glabāšanu taksācijas periodā;

9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.⁴ pantu;

12) darba devēja darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

13) izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu;

14) nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa nomu;

15) procentu maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa iegādi vai nomu;

16) (izslēgts ar 24.09.2009. likumu);

17) parāda summu, par kuru nodokļa maksātājs nav veicis norēķinus un par kuru preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 9.¹ panta pirmās daļas 7.punktam ir informējis nodokļa maksātāju — debitoru;

18) parāda summu, par kuru saskaņā ar šā likuma 9.¹ pantu izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) parāds nav atgūts triju pirmstaksācijas periodu laikā pēc tam, kad izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem,

b) parāds neatbilst šā likuma 9.panta nosacījumiem, bet izveidotais uzkrājums ir norakstīts pirms šā punkta “a” apakšpunktā minētā termiņa un nav iekļauts ieņēmumos;

19) starpību starp nodotā (cedētā) parāda vērtību un naudas summu, kas iegūta par prasījuma tiesību nodošanu (cedēšanu) citai personai;

20) ieķīlātā īpašuma uzturēšanas izdevumiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, kurus apmaksājusi kredītiestāde;

21) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, sadalīto pārpalikuma daļu, kura ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli;

22) izdevumiem, kas ir saistīti ar šā panta ceturtās daļas 18., 19. un 20.punktā minēto ienākumu gūšanu;

23) peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto izdevumu summu, kurai, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ir piemērots šā likuma 6.⁶ pantā noteiktais koeficients;

24) pētniecības un attīstības izdevumu summas daļu, par kuru jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums saskaņā ar šā likuma 6.⁶ panta ceturto daļu.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto normu piemēro arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un no budžeta finansētām institūcijām, ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību domju (padomju) lēmumos nav noteikti lielāki ierobežojumi.

(2¹) Šā panta pirmās daļas 19.punktu nepiemēro, ja ir ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) cesionārs ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs vai uzņēmumu ienākuma nodoklim pielīdzināta nodokļa maksātājs;

2) cesionārs ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;

3) cesijas darījums nenotiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu;

4) cesijas darījuma, kas notiek ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu, vērtība atbilst tā tirgus vērtībai.

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7., 8. un 9.¹pantā minētos gadījumus), par savu (savas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības) dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu.

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina:

1) par nekustamā īpašuma nodokļa (zemes nodokļa un īpašuma nodokļa), izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu, preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas summām,

2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

3) par taksācijas periodā zaudēto debitoru parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti debitoru parādiem paredzētie uzkrājumi (izņemot uzkrājumus, kas izveidoti saskaņā ar šā likuma 7., 7.² un 9.¹ pantu), kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem;

4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finanšu grāmatvedībā kā ieņēmumi;

5) ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, — par ieņēmumiem no kapitālsabiedrības negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp kapitālsabiedrības pirkšanas cenu un šīs kapitālsabiedrības līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību;

6) par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves, ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu;

6¹) par atgūtām bezcerīgo parādu vai izlaupījumu summām, kuras tieši iekļautas zaudējumos un par kurām iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts nodokļa maksātāja apliekamais ienākums;

7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

8) par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu, to aprīkojuma, tai skaitā drukas ierīču, atlikušo vērtību nodokļa maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;

9) par ienākumu no akciju atsavināšanas, izņemot gadījumu, kad kapitālsabiedrība, kuras akciju atsavināšana notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju;

10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

11) par to obligāto eksemplāru ražošanas izmaksām, kuri saskaņā ar obligāto eksemplāru likumu piegādāti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai;

12) par taksācijas periodā veiktajām izmaksām, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu (ar invaliditātes grupu), ja jauno darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu saglabā vismaz divus gadus;

13) par summām, par kurām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 17.punktu iepriekšējos taksācijas periodos ir palielināts ar nodokli apliekamais ienākums, bet par kurām nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir veicis norēķinus;

14) par summām, par kurām, saskaņā ar tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiek dzēstas vai samazinātas kredītsaistības, ja tās ir iekļautas nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā un nav uzrādītas nodokļa maksātāja izdevumos;

15) par ienākumu no to Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas (ieskaitot procentu maksājumus, kas gūti no obligācijām), kuri nav akcijas;

16) par nokavējuma naudas un soda naudas summu, kas ir dzēsta saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likumu;

17) par nodokļa maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, pārpalikuma daļu;

18) par augstskolu un koledžu ieņēmumiem, kas gūti kā samaksa par apmācības nodrošināšanu profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un augstākās izglītības programmas ietvaros, ieskaitot minētajiem mērķiem piešķirtos valsts budžeta līdzekļus (tai skaitā valsts budžeta transfertus), ja tiek nodrošināta ar šiem ieņēmumiem saistīto izdevumu dalīta uzskaite;

19) par ieņēmumiem, ko augstskolas gūst par publiski izpildītiem un izstādītiem (piemēram, izstādes, koncerti) darbiem, kas tapuši studiju procesā organizētas mākslinieciskās jaunrades ietvaros, ja tiek nodrošināta ar šiem ieņēmumiem saistīto izdevumu dalīta uzskaite;

20) par augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju ieņēmumiem no neatkarīgu pētījumu veikšanas nolūkā vairot zināšanas un izpratni, ja tiek nodrošināta šādu pētījumu un komersantu interesēs veiktu pētījumu dalīta uzskaite un ievēroti šādi kritēriji:

a) pētījumu rezultāti tiek izplatīti mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā,

b) peļņa no pētniecības tiek atkārtoti investēta neatkarīgajā pētniecības darbā, tās rezultātu izplatīšanā vai studējošo apmācībā,

c) privāto augstskolu un koledžu gadījumā to kapitāldaļu turētājiem ir liegta iespēja izmantot priekšrocības attiecībā uz pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem;

21) par pētniecības un attīstības izdevumu summu, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.⁶ panta pirmo daļu.

(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, tai skaitā novērtēšanas patiesajā vērtībā (turpmāk — pārvērtēšana), rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.

(5¹) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu)

(5²) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu)

(5³) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā tādu aktīvu pārvērtēšanas rezultātus (arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā), kuri ir ieguldījuma īpašumi, bioloģiskie aktīvi un pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi un ir novērtēti patiesajā vērtībā. Taksācijas periodā, kurā minētos aktīvus atsavina, nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu no minēto aktīvu atsavināšanas nosaka kā atsavināšanas ieņēmumu un sākotnējās uzskaites vērtības starpību.

(5⁴) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā zaudējumus, kas saistīti ar reprezentatīva automobiļa atsavināšanu, ja šim automobilim, kas kvalificēts kā pamatlīdzeklis, nodokļu aprēķināšanas vajadzībām nav aprēķināts nolietojums.

(6) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti Latvijā reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem" vai analoģiska rakstura privātajos pensiju fondos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Šie nosacījumi attiecas arī uz citu valstu (kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomikas zonas valstis) apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

(7) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu)

(8) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu)

(9) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu)

(10) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu)

(11) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(12) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(13) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu)

(14) Nosakot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības apliekamo ienākumu (taksācijas periodā, kurā tā veic juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas izveidotas minētajai sabiedrībai Latvijas Republikā, ja tās nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā, kuru tā izveido, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas. Tomēr šīs daļas noteikumi nav piemērojami uzkrājumiem un rezervēm, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai ir izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas.

(15) Taksācijas periodā, kurā notiek juridiskās adreses pārcelšana no Latvijas Republikas, nosakot apliekamo ienākumu pastāvīgajai pārstāvniecībai (kas izveidota, veicot juridiskās adreses pārcelšanu no Latvijas Republikas), neņem vērā uzkrājumus un rezerves, kuras līdz juridiskās adreses pārcelšanai no Latvijas Republikas ir izveidotas attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā (izņemot uzkrājumus un rezerves, kas izveidotas attiecībā uz minētās sabiedrības pastāvīgajām pārstāvniecībām ārpus Latvijas Republikas), ja uzkrājumi un rezerves tiek nodotas attiecīgās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā. Ja šajā panta daļā minētās pārņemtās uzkrājumu un rezervju veidošanas summas reorganizētajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai Latvijas Republikā pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu, pastāvīgā pārstāvniecība par norakstīto uzkrājumu summu drīkst samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.

(16) Nosakot apliekamo ienākumu nodokļu maksātājam, kura komercdarbība ir vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšana un kuram šīs komercdarbības ieņēmumi veido ne mazāk kā 90 procentus no apgrozījuma, attiecībā uz nomas objektiem nepiemēro šā panta pirmās daļas 13. un 14.punktu un 5.⁴ daļu un 13.panta pirmās daļas 8.¹ un 8.² punktu tiem pamatlīdzekļiem, kuri taksācijas gadā tiek iznomāti. Ar ieņēmumiem no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas šīs daļas izpratnē saprot ieņēmumu summu, ko veido ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumi, kas gūti no to papildu pakalpojumu sniegšanas, kuri ir tieši saistīti ar vieglā pasažieru autotransporta nomu, kā arī ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta kā nomas objekta atsavināšanas.

(17) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(18) Nodokļa maksātājs, kas nodarbina darbinieku, kurš dienē Zemessardzē, taksācijas perioda apliekamo ienākumu var samazināt par to darbinieka darba algas summas daļu, kura attiecīgajam darbiniekam tiek aprēķināta par Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanā vai apmācībā iesaistītā zemessarga aizvietošanu un kura šajā periodā nepārsniedz aizvietotā zemessarga darba līgumā noteikto atlīdzību atbilstoši aizvietošanas periodam. Apliekamo ienākumu var samazināt atbilstoši šīs daļas noteikumiem, ja darbinieks, kurš dienē Zemessardzē, ir bijis darba tiesiskajās attiecībās ar nodokļa maksātāju vairāk nekā trīs mēnešus (pirms Zemessardzes dienesta uzdevumu pildīšanas vai mācību uzsākšanas dienas).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997.,13.11.1997., 10.09.1998., 04.02.1999., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 01.11.2007., 14.11.2008., 16.06.2009., 12.06.2009., 24.09.2009., 01.12.2009., 09.08.2010., 07.10.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6.¹ pants. Ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos ienākumus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar ienākuma koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto ienākuma koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā).

(3) Ienākuma koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1) 0,0022 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,0019 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;

3) 0,0016 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;

4) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

6.² pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem

(1) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā saistībā ar saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīvu un pasīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus.

(2) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu saskaņā ar šā likuma 13.pantu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus (izņemot šā likuma 13.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus) attiecībā uz to pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kurus iegūstošā sabiedrībā saņēmusi saistībā ar saimnieciskās darbības veida nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro:

1) Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja gan pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents;

2) Latvijā pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents un ja aktīvi un pasīvi pēc to nodošanas nav attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas;

3) ja iegūstošā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un ja aktīvi un saistības pēc to nodošanas ir attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja iegūstošās sabiedrības akcijas, ko saņēmusi pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, neatrodas tās īpašumā vismaz trīs gadus pēc to nodošanas, ja vien pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība pamatoti nepierāda, ka šo akciju atsavināšana nav veikta nolūkā samazināt tās apliekamo ienākumu un nemaksāt Latvijā maksājamos nodokļus vai samazināt to apjomu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

6.³ pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem

(1) Ievērojot šā panta trešās daļas noteikumus, saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātus attiecībā uz iegūstošo sabiedrību neņem vērā. Ja dalībnieks saņem atzīstamu atlīdzību naudā, nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz atlīdzību naudā un iekļauts dalībnieka apliekamajā ienākumā.

(2) Apmaiņas rezultātā saņemtās akcijas dalībnieks novērtē pēc to iegādes vērtības, kāda šīm akcijām bija akciju apmaiņas brīdī saskaņā ar slēguma finanšu pārskatu, un palielina šo vērtību par atzīstamās atlīdzības naudā apmēru.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro iegūstošās sabiedrības dalībniekam, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir Latvijas rezidents;

2) nav Latvijas rezidents, bet viņa pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir gan nodoto akciju, gan apmaiņas rezultātā saņemto akciju turētājs.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

6.⁴ pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,57 reizes palielinātu taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi. Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi, kas aprēķināta, izmantojot monetāro finanšu iestāžu statistikas rādītājus, savā interneta mājaslapā viena mēneša laikā pēc taksācijas perioda beigām publicē Latvijas Banka. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

(3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(4¹) Šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumiem, kas saņemti no kredītiestādes, kura ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija vai līgums ir stājies spēkā, kā arī no Latvijas Republikas Valsts kases, Attīstības finanšu institūcijas, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Rekon­strukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Padomes un attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas.

(4²) Šā panta otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumiem, kas saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst abiem šajā panta daļā minētajiem kritērijiem:

1) tā ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija vai līgums ir stājies spēkā;

2) tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija.

(5) Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem ir piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neatkarīgi no darījuma juridiskās formas. Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem nav attiecināma uz Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 15.10.2009., 06.11.2013. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 114.punktu)

6.⁵ pants. Īpaši noteikumi reprezentatīva automobiļa vērtības noteikšanai

(1) Reprezentatīva automobiļa statusa noteikšanai par vieglā automobiļa vērtību tiek uzskatīta augstākā no šādām vērtībām bez pievienotās vērtības nodokļa: automobiļa iegādes vērtība vai uzskaites vērtība grāmatvedībā visā automobiļa izmantošanas laikā.

(2) Reprezentatīva automobiļa statusa noteikšanai gadījumā, kad vieglais automobilis tiek nomāts ar izpirkuma tiesībām, vieglā automobiļa vērtība ir nomas līgumā ar izpirkuma tiesībām norādītā automobiļa vērtība.

(3) Reprezentatīva automobiļa statusa noteikšanai gadījumā, kad vieglais automobilis tiek nomāts bez izpirkuma tiesībām, vieglā automobiļa vērtība, ja tā nav norādīta nomas līgumā, ir automobiļa apdrošināšanas līgumā norādītā automobiļa vērtība.

(4) Ja nomas līgumā norādītā automobiļa vērtība ir samazināta vairāk nekā par 10 procentiem no tirgus cenas vai tā vērtība nomas līgumā nav norādīta nolūkā samazināt nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu, automobili neatkarīgi no citiem šajā pantā minētajiem nosacījumiem kvalificē kā reprezentatīvu automobili.

(01.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

7.pants. Banku un krājaizdevu sabiedrību izveidoto debitora parādiem paredzēto uzkrājumu iekļaušana ar nodokli apliekamajā ienākumā

Ar nodokli apliekamo ienākumu bankām un krājaizdevumu sabiedrībām nepalielina par to atskaitījumu summu, par kādu taksācijas periodā atzīti izdevumi debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem, un nesamazina par summu, par kādu taksācijas periodā tiek samazināti izveidotie uzkrājumi (apvērsti iepriekšējos taksācijas periodos atzītie izdevumi) debitoru parādiem saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto uzkrājumu veidošanas kārtību.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

7.¹ pants. Banku aizņēmuma kapitalizācija

(1) Nodokļu maksātājs — līdzekļu aizdevējs — apliekamo ienākumu samazina par banku akciju atsavināšanas ienākumu vai palielina par akciju atsavināšanas zaudējumu, ja akcijas iegūtas un atsavinātas, ievērojot visus šā panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus.

(2) Nodokļu maksātājs — līdzekļu aizdevējs — apliekamo ienākumu nepalielina par izdevumos iekļautā kapitalizējamā aizdevuma vērtības samazināšanas summu, ja aizdevums (izņemot noguldījumu) tiek ieguldīts bankas pamatkapitālā.

(3) Banka — aizņēmēja — apliekamo ienākumu nesamazina par ieņēmumos iekļauto aizņēmuma vērtības samazināšanas summu, ja aizņēmums, kuru iegulda pamatkapitālā, ir novērtēts zemākā vērtībā.

(4) Šā panta pirmo un otro daļu ir tiesības piemērot, ja ievēroti visi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) bankai — aizņēmējai — ir rīcības plāns bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšanai, kas iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemto lēmumu un pieprasījumu;

2) akcijas iegūtas, aizdevumu ieguldot bankas pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu;

3) akcijas tiek atsavinātas 36 mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(5) Šā panta normas neattiecas uz aizdevumiem, kuri uzskatāmi par garantētiem noguldījumiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009. Sk. pārejas noteikumu 81.punktu.)

7.² pants. Attīstības finanšu institūcijas izveidoto uzkrājumu iekļaušana ar nodokli apliekamajā ienākumā

Ar nodokli apliekamo ienākumu Attīstības finanšu institūcija nepalielina par atskaitījumu summu, par kādu taksācijas periodā atzīti izdevumi debitoru parādiem paredzētajiem uzkrājumiem, un nesamazina par summu, par kādu taksācijas periodā tiek samazināti izveidotie uzkrājumi (apvērsti iepriekšējos taksācijas periodos atzītie izdevumi) debitoru parādiem. Uzkrājumi debitoru parādiem šā panta izpratnē ir arī Attīstības finanšu institūcijas izveidotie uzkrājumi izsniegtajām garantijām (arī eksporta kredītu garantijām), uzkrājumi ieguldījumiem riska kapitāla fondos un uzkrājumi izsniegtajiem kredītiem, īstenojot atbalsta un attīstības programmas.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 127.punktu)

8.pants. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību tehniskajām rezervēm paredzētie līdzekļi

Ar nodokli apliekamo ienākumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nepalielina par to atskaitījumu summu, kas ieskaitīta tehniskajās rezervēs, un nesamazina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm un ieskaitīta ienākumos saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

8.² pants. Nodokļa atvieglojums ziedotājiem

(Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

9.pants. Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra;

7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma;

8) parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(1¹) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.

(1²) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par zaudētā parāda summu:

1) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu;

2) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu;

3) kas saskaņā ar tiesas lēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram.

(1³) Šā panta 1.¹ daļu piemēro debitora parādiem, ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2007.gada 31.decembrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” normas. Ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā bijušās Maksātnespējas likuma normas, zaudētos parādus noraksta saskaņā ar šā panta 1.¹ daļu.

(1⁴) Ja debitors ir nerezidents, kas atbilst šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam, tad debitora parādam tiek piemērota šā panta 1.² daļa.

(2) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt:

1) par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā brīdī, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, un netika atgūtas;

2) par kredītiestādei realizēto preču vai pakalpojumu vērtību, par kuru līdz brīdim, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, atlīdzība netika saņemta.

(3) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.

(4) (Izslēgta ar 07.10.2010. likumu)

(5) Šā panta pirmās daļas 1.punkts nav piemērojams attiecībā uz:

1) neatgūto zaudētā parāda pievienotās vērtības nodokļa summu, par kuru nav samazināta valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu;

2) neatgūto aizdevuma summu, par kuru tika aprēķināti procentu maksājumi.

(05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 12.06.2009., 07.10.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

9.¹ pants. Uzkrājumi nedrošiem parādiem

(1) Ar nodokli apliekamo ienākumu nodokļa maksātājs nepalielina par to atskaitījumu summu, par kuru taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu ir palielināti nedrošiem parādiem paredzētie uzkrājumi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) parāda saistību izpildes diena ir iestājusies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem, bet ne agrāk kā 2009.gada 1.janvārī;

2) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

3) debitors ir juridiskā persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;

4) nodokļu maksātājs un debitors nav saistīti uzņēmumi vai kāds no viņiem nav ar uzņēmumu saistīta persona;

5) darījumi ar debitoru ir pārtraukti vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunoti;

6) nodokļa maksātājs var pierādīt, ka ir veicis pasākumus nedrošā parāda atgūšanai;

7) nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir informējis preču vai pakalpojumu saņēmēju — debitoru par to, ka par attiecīgā parāda summu (norādot darījuma dokumenta rekvizītus) tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem saskaņā ar šo pantu.

(2) Nedrošiem parādiem paredzēto uzkrājumu palielinājuma summa, kas noteikta atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma (pēc apliekamā ienākuma koriģēšanas).

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010. Sk. pārejas noteikumu 97.punktu)

10.pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie zaudējumi

(1) Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā ciests pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.

(4) Ja tiek izpildīts šā panta trešajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa uzskaites vērtība ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

10.¹ pants. Pamatlīdzekļu nomaiņas gadījumā gūtais ienākums

(1) Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekļa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi izmantojams pamatlīdzeklis.

(2) Šā panta izpratnē funkcionāli līdzīgi izmantojami pamatlīdzekļi ir vienas kategorijas pamatlīdzekļi, kuri nodrošina līdzīga veida lietderību. Ja iegādātā pamatlīdzekļa lietderība ir līdzīga veida, bet tas nodrošina kvalitatīvi labāku rezultātu nekā nomainītais pamatlīdzeklis, pamatlīdzekļus šā panta izpratnē uzskata par funkcionāli līdzīgi izmantojamiem.

(3) Ja izpilda šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtību nodokļa aprēķināšanai nosaka, no jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtības atņemot ienākumu, kas gūts no aizstātā pamatlīdzekļa atsavināšanas.

(4) Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz:

1) mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem;

2) ieguldījuma īpašumiem, pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem;

3) motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem, gaisa transporta līdzekļiem un automobiļiem.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009. Pantu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2009.gadā. Sk. pārejas noteikumus.)

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

(1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu.

(2) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no dividenžu izmaksātāja, kurš ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

(3) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(4) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(5) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. pārejas noteikumu 104.punktu)

14.¹ pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

(Izslēgts ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 114.punktu)

15.pants. Atlaižu piemērošana

(1) Katra šajā likumā noteiktā nodokļa atlaide tiek piemērota nodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma I un II nodaļas normām.

(2) Ja nodokļa maksātājs izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas, izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar šā likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar šā likuma 20.¹ pantu. Nodokļa atlaidi saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16. un 20.¹ pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

(2¹) Taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides nepiemēro.

(2²) Šā panta 2.¹ daļā minētais nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi uzņēmumu ienākuma nodokļa daļai, kas aprēķināma par:

1) izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību;

2) izveidotajiem uzkrājumiem;

3) soda naudām un līgumsodiem;

4) maksājumu nerezidentam, no kura bija jāietur, bet netika ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis;

5) izdevumu daļu, kura radusies sakarā ar aktīvu pārvērtēšanu;

6) zaudēto parādu summu, kura neatbilst šā likuma 9.panta nosacījumiem;

7) saņemtā pakalpojuma vai preces vai arī sniegtā pakalpojuma vai preces vērtības un tirgus vērtības starpību.

(3) Tonnāžas nodokļa maksātājam netiek piemērotas šajā nodaļā, kā arī citos likumos paredzētās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

(4) Nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs piemērot kādu šajā likumā vai citos likumos noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un ir sācis to piemērot, tā ir piemērojama visus taksācijas periodus pēc kārtas līdz taksācijas periodam, kad nodokļa maksātājs zaudē tiesības piemērot atlaidi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.10.2005., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

16.pants. Nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli

(1) Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu.

(3) Ja rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība taksācijas periodā gūst ienākumus vairākās ārvalstīs, šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi ir jāpiemēro atsevišķi katrā ārvalstī gūtajam ienākumam.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētais ienākums gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, tad nodokļa nomaksu ārvalstīs var apliecināt ar dokumentiem, kuri apstiprina, ka nodokļi no publiskās apgrozības ienākuma ārvalstī ir nomaksāti, un kurus attiecīgajam finanšu starpniekam izsniegusi nodokļu iekasēšanas institūcija Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ievērojot nosacījumu, ka minētajos dokumentos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas finanšu starpniekam izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzēto soda un nokavējuma naudu, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav ticis samaksāts.

(5) Šā panta pirmo daļu attiecībā uz ienākumu, kas gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, ir tiesības piemērot arī, pamatojoties uz dokumentiem, kurus izsniedzis ārvalsts finanšu starpnieks, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja šī konvencija vai līgums ir stājies spēkā, un kuri apstiprina nodokļa nomaksu ārvalstī no publiskās apgrozības vērtspapīru ienākuma, ievērojot nosacījumu, ka tajos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar finanšu starpnieka izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzētās soda un nokavējuma naudas, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav ticis samaksāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

17.pants. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem

(Zaudējis spēku ar 01.01.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

17.² pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem

(1) Nodokļa maksātājam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem piemērot nodokļa atlaidi:

1) 25 procentu apmērā no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas līdz 50 miljoniem euro;

2) 15 procentu apmērā no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas daļai, no 50 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro.

(1¹) Šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi nepiemēro sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas daļai, kas pārsniedz 100 miljonus euro. Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas daļai, kas pārsniedz 100 miljonus euro, ne vairāk kā 11,9 procentu apmērā, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu un Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(1²) Ja nodokļa maksātājs attiecībā uz investīcijām, kuras tiek pieteiktas atbalstāmo investīciju projektā, papildus šajā pantā noteiktajam atbalstam saņem citu valsts atbalstu, Ministru kabinets nosaka maksimāli pieļaujamos procentus, kādus drīkst sasniegt nodokļa atlaižu summa attiecībā pret sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summu.

(1³) Nodokļa atlaidi atbalstāmo investīciju projektam ar kopējiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem līdz 50 miljoniem euro attiecībā uz tiem pašiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem nodokļa maksātājs var apvienot ar citu valsts atbalstu, ja tas saņemts kā valsts vai pašvaldības galvojums, aizdevums vai tiešais maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas) vai kā de minimis atbalsts, ievērojot šādus nosacījumus:

1) par citu valsts atbalstu tiek paziņots Ekonomikas ministrijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) nodokļa atlaide kopā ar citu valsts atbalstu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti šādā apmērā:

a) 35 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, ja nodokļa maksātājs neatbilst Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikumā noteiktajiem kritērijiem,

b) 45 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, ja nodokļa maksātājs atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajai vidējo uzņēmumu kategorijai,

c) 55 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, ja nodokļa maksātājs atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajai mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu kategorijai.

(1⁴) Nodokļa atlaidi atbalstāmo investīciju projektam ar kopējiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem no 50 miljoniem euro līdz 100 miljoniem euro attiecībā uz tiem pašiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem nodokļa maksātājs var apvienot ar citu valsts atbalstu, ja tas saņemts kā valsts vai pašvaldības galvojums, aizdevums vai tiešais maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas) vai kā de minimis atbalsts, ievērojot šādus nosacījumus:

1) par citu valsts atbalstu tiek paziņots Ekonomikas ministrijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) nodokļa atlaide kopā ar citu valsts atbalstu nepārsniedz 17,5 procentus no kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas.

(1⁵) Nodokļa atlaidi atbalstāmo investīciju projektam ar kopējiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas lielāki par 100 miljoniem euro, nodokļa maksātājs neapvieno ar citu valsts atbalstu (neatkarīgi no tā, vai atbalsts saņemts no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem) attiecībā uz tiem pašiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem.

(1⁶) Nosakot plānotā atbalstāmo investīciju projekta maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti attiecībā uz nodokļa atlaides piemērošanu, ņem vērā visus tos nodokļa maksātāja (Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3.panta 3.punktā definēto saistīto uzņēmumu grupas līmenī) sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus, kuri veikti trijos taksācijas periodos tajā pašā statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) III līmeņa reģionā (vienots ieguldījumu projekts) un kuru veikšanai nodokļa maksātājs saņēmis vai plāno saņemt atbalstu. NUTS III līmeņa reģioni nosakāmi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.

(2) Nodokļa atlaidi piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

(3) Ja nodokļa maksātāja taksācijas periodā aprēķinātais nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātā nodokļa atlaide, nodokļa maksātājs par nodokļa atlaides neizmantoto daļu var samazināt nākamajos taksācijas periodos aprēķināto nodokli, līdz nodokļa atlaide ir izmantota pilnībā, taču ne ilgāk kā 16 nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā.

(4) Šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi ir tiesības piemērot nodokļa maksātājam, kas atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) nodokļa maksātājs atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus euro;

1¹) nodokļa maksātājs vismaz 25 procentus no atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem veic, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts nekāds valsts atbalsts, tostarp atbalsts kā valsts vai pašvaldības galvojums vai arī aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem;

2) kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa tiek ieguldīta piecu gadu laikā, sākot no dienas, kurā Ekonomikas ministrija ir saņēmusi atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu. Ja nodokļa maksātājs šajā likumā noteikto valsts atbalstu — nodokļa atlaidi — vēlas apvienot ar citu valsts atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai, nodokļa maksātājs uzsāk atbalstāmo investīciju projektu, kuru plānots apvienot ar citu valsts atbalstu, tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu atbalstāmo investīciju projektam;

3) nodokļa maksātājs veicis sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus kādā no šā panta astotajā daļā minētajām atbalstāmajām prioritārajām nozarēm;

3¹) ieguldījumi ēkās un būvēs nepārsniedz 40 procentus no kopējās sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas;

4) sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi ir veikti, lai izveidotu jaunu uzņēmējdarbības vietu, palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, uzsāktu tādas jaunas produkcijas ražošanu, kādu nodokļa maksātājs iepriekš nav ražojis, vai būtiski mainītu ražošanas procesu;

4¹) aktīvi, kas saistīti ar būtisku ražošanas procesa maiņu, atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14.panta 7.punktā noteiktajām prasībām;

5) nekustamais īpašums, kurā veic un izmanto ilgtermiņa sākotnējos ieguldījumus, ir nodokļa maksātāja īpašums vai nodokļa maksātājam uz to ir ilgtermiņa nomas tiesības (vismaz vēl 13 gadu pēc projekta uzsākšanas), un tās ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja nekustamais īpašums tiek nomāts no valsts vai pašvaldības, ilgtermiņa nomas tiesībām jābūt vismaz vēl 12 gadu pēc projekta uzsākšanas;

6) ir sagatavots atbalstāmo investīciju projekts. Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi atbalstāmo investīciju projekta ietekmi uz valsts ekonomiku un uz šā izvērtējuma pamata Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu. Ministru kabinets lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu vai atteikumu pieņem 12 mēnešu laikā no dienas, kad atbalstāmo investīciju projekts ir saņemts Ekonomikas ministrijā.

(4¹) Nodokļa maksātājs nepiemēro šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi, ja atbalstāmo investīciju projekta īstenošana ir uzsākta pirms tā iesniegšanas Ekonomikas ministrijai. Par atbalstāmo investīciju projekta īstenošanas uzsākšanas dienu uzskata dienu, kad tiek sākti būvdarbi vai kad projekta iesniedzējs uzņemas pirmās noteiktās iekārtu pasūtījuma saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, izņemot zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana.

(4²) Ja nodokļu maksātājs nenodrošina atbalstāmajā investīciju projektā norādītos un Ministru kabineta apstiprinātos atbilstības kritērijus vai minimālos kvalitātes kritērijus, ko noteicis Ministru kabinets atbalstāmā investīciju projekta statusa iegūšanai, Ministru kabinets pieņem lēmumu, kas atceļ atbilstoši šā panta ceturtās daļas 6.punktam pieņemto lēmumu.

(5) Nodokļa maksātājs, kurš piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atlaidi vai samazina nodokļa summu šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nepiemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā un 1.² daļā noteiktos atvieglojumus attiecībā uz atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem un 18. un 21.pantā noteiktās nodokļa atlaides, kā arī likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktās tiešo nodokļu atlaides.

(6) Šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi nepiemēro, ja:

1) izpildās Komisijas regulas Nr. 651/2014 1.panta 2.punkta "c" un "d" apakšpunkta un 4.punkta "a" un "c" apakšpunkta nosacījumi;

2) nodokļa maksātājs divu taksācijas periodu laikā pirms taksācijas perioda, kurā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par atbalstāmo investīciju projekta atbalstīšanu, Eiropas Ekonomikas zonā ir beidzis to pašu vai līdzīgu darbību, kā definēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 50.punktā, vai nodokļa maksātājam ir konkrēti plāni izbeigt šādu darbību divu taksācijas periodu laikā pēc taksācijas perioda, kurā atbalstāmo ilgtermiņa ieguldījumu projekts pabeigts;

3) taksācijas periodā, par kuru tiek piemērota nodokļu atlaide, nodokļu parāda kopsumma šā taksācijas perioda pēdējā dienā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(6¹) Piemērojot šā panta sestās daļas 1.punktu, par grūtībās nonākušu uzņēmumu ir uzskatāms uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 18.punkta nosacījumiem.

(7) Sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu vērtībā iekļauj tikai to pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības daļu, kas atbilst to tirgus cenai, ja darījumi notiek ar saistītajiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītajām personām.

(8) Atbalstāmās prioritārās nozares šā panta izpratnē ir saimnieciskās darbības veidi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — NACE):

1) pārtikas produktu ražošana (NACE C10);

2) dzērienu ražošana (NACE C11);

3) koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeļu ražošanu; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (NACE C16);

4) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana (NACE C20), izņemot sintētisko šķiedru ražošanu (NACE C20.6);

5) farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana (NACE C21);

6) gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (NACE C22);

7) metālu ražošana (NACE C24), izņemot tērauda rūpniecības produktu ražošanu, kuri noteikti Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 43.punktā;

8) gatavo metālizstrādājumu ražošana (NACE C25), izņemot mašīnu un iekārtu, kā arī ieroču un munīcijas ražošanu (NACE C25.4);

9) datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (NACE C26);

10) elektrisko iekārtu ražošana (NACE C27);

11) citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (NACE C28);

12) automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (NACE C29);

13) citu transportlīdzekļu ražošana (NACE C30), izņemot kuģu un peldošo iekārtu būvi (NACE C30.11);

13¹) mēbeļu ražošana (NACE C31);

14) telekomunikācija (NACE J61);

15) datorprogrammēšana un saistītās darbības (NACE J62), izņemot konsultēšanu datoru lietojuma jautājumos (NACE J62.02);

15¹) informācijas pakalpojumi (NACE J63);

16) uzglabāšanas un transporta palīgdarbības (NACE H52);

17) tekstilizstrādājumu ražošana (NACE C13);

18) apģērbu ražošana (NACE C14);

19) ādas un ādas izstrādājumu ražošana (NACE C15);

20) papīra un papīra izstrādājumu ražošana (NACE C17);

21) poligrāfija un ierakstu reproducēšana (NACE C18);

22) koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana (NACE C19);

23) nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (NACE C23);

24) cita veida ražošana (NACE C32);

25) iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (NACE C33).

(9) Ēkas un būves, kuras iegādātas vai izveidotas atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, kā arī atbalstāmo investīciju projekta ietvaros rekonstruētas vai renovētas ēkas un būves, paliek nodokļa maksātāja īpašumā un netiek pārceltas uz citu valsti, kā arī tiek izmantotas tā saimnieciskajā darbībā ne mazāk kā 10 taksācijas periodus, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas — piecus taksācijas periodus, sākot ar taksācijas periodu, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

(9¹) Sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumos netiek ietverti transportlīdzekļi, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem satiksmes jomā ir paredzēti reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas reģistrā.

(10) Ja kāds no sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumos ietvertajiem pamatlīdzekļiem tiek atsavināts, nodots lietošanā citai personai vai netiek izmantots saimnieciskās darbības nodrošināšanai atbalstāmajā prioritārajā nozarē, vai tiek pārcelts uz citu valsti pirms minētā termiņa beigām, nodokļa maksātājs precizē sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu vērtību un nodokli par iepriekšējiem taksācijas periodiem. Nodokļa maksātājs taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos zaudē tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atlaidi, kā arī saskaņā ar šā panta trešo daļu samazināt taksācijas periodā aprēķināto nodokli par iepriekšējos taksācijas periodos neizmantoto nodokļa atlaidi, ja tiek pārkāpti šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētie nosacījumi vai ilgtermiņa ieguldījumi, kuri tika ieguldīti atbalstāmo investīciju projekta ietvaros un kuru kopējā iegādes vai izveidošanas vērtība ir 50 un vairāk procentu no investīciju projektā noteiktās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas, tiek atsavināti, nodoti lietošanā citai personai vai netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai atbalstāmajā prioritārajā nozarē pirms šā panta devītajā daļā minētā termiņa beigām.

(11) Nodokļa atlaide piemērojama saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 III nodaļas 1.iedaļu "Reģionālais atbalsts".

(12) Nodokļa maksātājs nodokļa atlaidi ir tiesīgs saņemt ne vairāk kā vienu reizi 10 taksācijas periodos.

(20.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011., 06.06.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 04.12.2014., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

18.pants. Nodokļa atlaide nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību

(1) Nodokļa atlaide nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir noteikta taksācijas gadā 14,23 euro apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

(2) Nodokļa maksātājs šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi ir tiesīgs piemērot, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir deklarēta un apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros vai tad ja nodokļa maksātājs vienlaikus ar deklarāciju ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības izsniegtu izziņu par zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

(3) Šajā pantā noteiktā nodokļa atlaide netiek piemērota nodokļa maksātājiem, kas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesas ziņas par zemes izmantošanu.

(4) Šā panta izpratnē lauksaimnieciska darbība ir augkopība, lopkopība, iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un dārzkopība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005., 01.11.2007., 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

19.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos

(Izslēgts ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

21.pants. Īpašās nodokļa atlaides

Invalīdu biedrību kapitālsabiedrības, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvotas no nodokļa maksāšanas, ja tās pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

(1) Nodokļa maksātāji, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta noteikto avansa maksājumu apmēru, taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā šādus nodokļa avansa maksājumus:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, — summu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no aprēķinātā nodokļa, kurš, nepiemērojot šā likuma 20.¹ pantā noteikto atlaidi, ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda;

2) par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā — summu, kas noteikta, starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu un saskaņā ar šīs daļas 1.punktu samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām. Nosakot pirmstaksācijas perioda nodokļa summu, neņem vērā šā likuma 20.¹ pantā noteikto atlaidi.

(1¹) Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma, sākot ar mēnesi, kurā Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis maksātāja iesniegumu, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu apmēru šādos gadījumos:

1) ja maksātāja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, — nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (kas aprēķināts, nepiemērojot šā likuma 17., 18.¹, 19. un 20.¹ pantā noteiktās nodokļu atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā;

2) ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra, vai samazinājies peļņas apjoms, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto nodokli un nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 20 procentus no aprēķinātās nodokļa summas, palielina par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Aprēķinātā nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem;

3) ja maksātājam pirmstaksācijas periodā ir noteikti mazāki avansa maksājumi atbilstoši šīs daļas 1. vai 2.punktam un taksācijas periodā ir prognozējama arī turpmāka apgrozījuma nepalielināšanās, tad līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, var noteikt samazinātus avansa maksājumus atbilstoši pirmstaksācijas periodā noteiktajiem vai atbilstoši citai šajā pantā noteiktajai metodei.

(1²) Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus var neveikt mēnešos, kuros saimnieciskā darbība ir apturēta, sākot ar mēnesi, kurā komercreģistrā izdarīts ieraksts par komersanta darbības apturēšanu.

(2) Nodokļa maksātājiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta pirmo teikumu aprēķinātā nodokļa summa jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12. Nodokļa maksātājiem, kuri darbojušies nepilnu periodu pirms pirmstaksācijas perioda, jāveic šāda korekcija attiecībā uz nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(3) (Izslēgta ar 04.02.2016. likumu)

(3¹) Nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus, ņem vērā saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" taksācijas periodam paredzētos nodokļa atvieglojumus. Ja maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumiem saskaņā ar minēto likumu, avansa maksājumu samazinājumu summa, kas aprēķināta kā starpība starp avansa maksājumu summu saskaņā ar šā panta pirmās vai 1.¹ daļas noteikumiem, un avansa maksājumu summu, kas noteikta, ņemot vērā nodokļa atvieglojumus saskaņā ar minēto likumu, tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"

(4) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu)

(5) Nodokļa maksātāji, kuru ikmēneša avansa maksājumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu pirmstaksācijas periodos nav pārsnieguši 711 euro, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī — līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(6) Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.

(7) Par šā likuma 22. un 23.pantā minēto maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā nodokļa maksātājiem aprēķina kavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(8) Jaunizveidots nodokļa maksātājs un nodokļa maksātājs, kas pirmstaksācijas periodā bija reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, avansa maksājumus par pirmo taksācijas periodu un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai var veikt labprātīgi.

(9) Nodokļa maksātājiem ar izteiktu darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums, citu nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo nodokļa maksātāju ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem.

(10) (Izslēgta ar 06.11.2013. likumu)

(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 15.datumam veic tonnāžas nodokļa avansa maksājumus vienas divpadsmitās daļas apmērā no taksācijas periodam paredzamās tonnāžas nodokļa summas atbilstoši nodokļa maksātāja tonnāžas nodokļa prognozei.

(12) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nodokļa avansa maksājumus neveic.

(13) Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras pretendē uz atbilstīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusu, kā arī mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kas pretendē uz atbilstīgās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusu, uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus var veikt labprātīgi.

(14) Nodokļa maksātājs par taksācijas periodu, kurā tas saņem atbalstu saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, nodokļa avansa maksājumus var veikt labprātīgi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997., 25.11.1999., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.10.2005., 19.12.2006., 01.11.2007., 16.06.2009., 24.09.2009., 01.12.2009., 09.08.2010., 15.12.2011., 19.09.2013., 06.11.2013., 04.02.2016. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

24.pants. Nodokļa ieturēšana un informācijas sniegšana

(1) Nodokļu maksātājam, kurš izmaksā šā likuma 3.panta ceturtajā, astotajā vai 8.² daļā un 12.panta trešajā daļā minētās summas, jāietur nodoklis izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi ar izmaksājamo summu, ja šā panta 1.¹ un 1.² daļā nav noteikts citādi.

(1¹) Personālsabiedrība ietur ienākuma nodokli no personālsabiedrības ienākuma daļas, kas pienākas personālsabiedrības biedram — nerezidentam un apliekama ar nodokli, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam šajā likumā noteikto likmi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam — likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikto likmi, un iemaksā to budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības deklarācijas iesniegšanas.

(1²) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)

(2) Nodokļa maksātājam ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajām summām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 25.11.1999., 20.12.2004., 12.06.2009., 15.12.2011., 06.11.2013. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Sk. pārejas noteikumu 128. punktu)

25.pants. Nodokļa maksāšanas uzsākšana un izbeigšana

(1) Ja nodokļa maksātājam — neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, — taksācijas gada laikā pirmo reizi jāsāk maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no brīža, kad attiecīgajam maksātājam jāsāk maksāt nodokli, līdz gada beigām.

(2) Ja nodokļa maksātājs — neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, — taksācijas gada laikā beidz maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no gada sākuma līdz brīdim, kad attiecīgais maksātājs beidz maksāt šo nodokli, saglabājot maksātāja atbildību attiecībā uz visām šā likuma normām par šo periodu.

(3) Juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā Eiropas komercsabiedrība un Eiropas kooperatīvā sabiedrība nodokli sāk maksāt ar dienu, kad tā tiek reģistrēta Latvijā, un izbeidz dienā, kad tā pabeigusi juridiskās adreses pārcelšanu, reģistrējot šo faktu jaunajā, tās juridiskajai adresei atbilstošajā reģistrā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(4) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa izbeigšanu, sāk maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli taksācijas gadā saskaņā ar šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

26.pants. Atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī likumā "Par grāmatvedību" un Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību, paredzētā atbildība.

(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā un 1.¹ daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

26.¹ pants. Izvairīšanās no nodokļiem novēršana

(1) Šā likuma 6.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, 13.panta 3.¹ daļa un 14.panta 1.² daļa nav piemērojama, ja tiek konstatēts, ka juridiskās adreses pārcelšanas galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

(2) Ja juridiskās adreses pārcelšanu neveic pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, tas var radīt pieņēmumu, ka attiecīgās darbības galvenais mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir nemaksāt nodokļus vai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

1. Likums piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 1995.gada 1.janvāri.

2. Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas jāietur saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturto daļu un 12. panta trešo daļu, tiek ieturēts no maksājumiem, kas izdarīti, sākot ar 1995. gada 1. aprīli. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas izdarīti laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz 31. martam, nav ņemami vērā 6. panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumi.

3. Dividendes, kuras izmaksā nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem par ienākumiem, kas gūti laika posmā līdz 1994. gada 31. decembrim, ar šo nodokli netiek apliktas.

4. Līdz 1994.gada 31.decembrim iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu nolietojumu apliekamā ienākuma noteikšanai aprēķina pēc to bilances atlikuma vērtības uz 1995. gada 1. janvāri, ņemot vērā šā likuma 13. panta trešās daļas prasības.

5. Nemateriālie ieguldījumi, kuri izveidoti līdz 1994. gada 31. decembrim, jānoraksta piecu gadu laikā no to izveidošanas dienas, izņemot ieguldījumus, kuri saskaņā ar šā likuma 13. panta ceturtās daļas noteikumiem nav norakstāmi. Par šo ieguldījumu nenorakstīto vērtību ir jāpalielina 1995. gada un turpmāko gadu apliekamais ienākums - katru gadu par summu, kas atbilst šo ieguldījumu gadā norakstāmajai vērtībai.

6. Apliekamo ienākumu 1995.-1996. gadā var samazināt par zaudējumiem, kas uzņēmumiem radušies līdz 1994. gada 31.decembrim un aprēķināti saskaņā ar likuma "Par peļņas nodokli" 22. pantu, ja šie zaudējumi ir fiksēti peļņas nodokļa aprēķinā (atskaitē) par 1994. gadu. Zaudējumus par 1993.gadu var segt ne vēlāk kā 1995.gadā.

8. Maksātāji par 1995. gadu un 1996. gada janvāri - aprīli izdara avansa maksājumus 0,75 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī, ja šajos pārejas noteikumos nav noteikts citādi.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nomaksājuši izložu un azartspēļu nodokli un nodevu 1995.gadā, no janvāra līdz jūlijam (ieskaitot) avansa maksājumus neizdara.

9. Uzņēmumi, kuri iesnieguši pārskatu par peļņas nodokļa maksājumiem 1994.gada pirmajos deviņos mēnešos un šajā pārskatā ir uzrādījuši zaudējumus, avansa maksājumus par 1995.gada janvāri - aprīli neizdara.

Ja uzņēmuma 1994.gada pārskatā ir uzrādīti zaudējumi, avansa maksājumi par 1995.gadu nav jāizdara, izņemot šo pārejas noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.

10. Valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts (pašvaldību) kapitāla līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus, un citi maksātāji, kuru bilances aktīvu kopsumma 1994. gada 31. decembrī bija 1 miljons latu un lielāka vai neto apgrozījums 1994. gadā bija 2,5 miljoni latu un lielāks, iesniedz pārskatu un nodokļa deklarāciju par 1995. gada pirmo pusgadu ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. jūlijam un 1995. gada augustā - decembrī izdara avansa maksājumus par atlikušajiem mēnešiem, kā arī 1996. gada janvārī - aprīlī šādā veidā:

1) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā ir guvis apliekamus ienākumus, avansa maksājumi par katru atlikušo mēnesi un 1996. gada janvārī - aprīlī ir vienādi ar vienu piekto daļu no divkāršotas 1995. gada pirmā pusgada deklarētās nodokļa summas, no kuras atņemti faktiski izdarītie avansa maksājumi 1995. gada septiņos mēnešos, tajā skaitā peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu;

2) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, 1995. gada augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un 1996. gada janvārī avansa maksājumi nav jāizdara. Gada pārskats par 1995. gadu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija šādiem nodokļa maksātājiem ir jāsastāda un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996. gada februārim un par 1996. gada februāri - aprīli jāizdara avansa maksājumi vienas divpadsmitās daļas apmērā no nodokļa summas par 1995. gadu. Šie nodokļa maksātāji saglabā tiesības šā likuma 22. pantā noteiktajos termiņos iesniegt precizētu gada pārskatu un nodokļa deklarāciju, taču, ja 1996. gada februārī - aprīlī atbilstoši precizētajai nodokļa deklarācijai ir bijuši samazināti avansa maksājumi, nodokļa maksātājam jāmaksā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nokavējuma nauda par samazinātās summas daļu;

3) šādā kārtībā nodokļa avansa maksājumus var izdarīt arī citi šajā punktā neminēti nodokļa maksātāji, ja tie iesniedz pusgada pārskatu un nodokļa deklarāciju.

11. Peļņas nodokļa avansa maksājumi, kas izdarīti 1995. gadā, ir ņemami vērā, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 1995. gadu, bet šo pārejas noteikumu 12. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1995. gadu.

12. Peļņas nodokļa maksātājiem, kuri atbilstoši šā likuma 2. panta ceturtās daļas noteikumiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem:

a) līdz 1995. gada 1. maijam jāreģistrējas pašvaldībās pēc to atrašanās vietas (juridiskās adreses) kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem;

b) sākot ar 1995. gada otro ceturksni, ir jāizdara iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

c) izdarītie peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu ir ņemami vērā, aprēķinot kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokli 1995. gadam.

13. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

14. Šā likuma 6.panta astotā, devītā un desmitā daļa nav attiecināma uz aizņēmumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ja vien tie nav pagarināti pēc likuma spēkā stāšanās.

15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par peļņas nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 37./38.nr.; 1992, 18./19., 27./28., 29./31. nr.; 1993, 16./17. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 12. nr.), taču saglabājas šā nodokļa maksātāju atbildība pēc visām šā likuma normām par periodu līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 20.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.janvāra lēmums "Par dažu ražošanas apvienības "LITTA" uzņēmumu atbrīvošanu no peļņas nodokļa maksāšanas" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1991, 9./10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37./38.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 12.novembra lēmums "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem uzņēmumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,18./19. nr.);

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 16.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.); (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.);

8) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 11.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.);

9) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 2.decembra lēmums "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52. nr.);

10) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 31.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 4.septembra likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma "Par peļņas nodokli"" 8.panta un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" 2.punkta piemērošanu".

16. 8.¹ panta normas piemērojamas speciālajām rezervēm, kas izveidotas 1999.—2007.gadā.

(04.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2007.)

17. 6.panta 5.¹ daļu, grozījumus 11.pantā, 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 14.panta trešajā daļā, kā arī 23.panta 3.¹ daļu piemēro, sākot ar 1999.gada taksācijas periodu.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

18. Taksācijas periodā, kurā pārdoti vērtspapīri, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" un kurus nodokļa maksātājs — iekšzemes uzņēmums un pastāvīgā pārstāvniecība — iegādājies līdz 2001.gada 1.janvārim, tā apliekamo ienākumu palielina par visiem iepriekšējo taksācijas periodu izdevumiem, kuri saistīti ar minēto vērtspapīru iegādi.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Grozījumi likuma 14.pantā attiecināmi uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 20.pantu izdotie Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumi nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

21. Grozījums likuma 18.¹ panta 2.punktā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 2001.gada 1.janvāri.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

22. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.maijam nosaka kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumiem izsniedzams Labas ražošanas prakses sertifikāts.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

23. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā, otrajā, trešajā, astotajā un desmitajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem, kuriem nepiemēro šā likuma 17.¹ vai 18.¹ pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

1) no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2002.gadā;

2) no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Aprēķinot avansa maksājumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, pārejas noteikumu 23.punktā minētie nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma 17. un 18.¹ pants ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

26. Uzņēmumi, kuri izmanto šā likuma 17.¹ vai 18.¹ pantā noteiktos nodokļa atvieglojumus, šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 procentu likmi

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

27. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod noteikumus šā likuma 2.¹ panta otrās daļas un 22.panta sestās daļas piemērošanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28. Grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro attiecībā uz zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" vai Finanšu instrumentu tirgus likumu un kuri radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

29. 6.¹ panta trešajā daļā noteiktie koeficienti piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā. Līdz 2004.gadam minētie koeficienti piemērojami turpmāk noteiktajā apmērā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0016 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0013 — tonnāžai no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0010 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības;

2) taksācijas periodā, kas sākas 2003.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0018 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0015 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0012 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

30. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas 2002.gadā iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, ir tiesīgs no pieteikuma iesniegšanas dienas neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus par to taksācijas periodu, kurā iesniegts pieteikums, kā arī avansa maksājumus pēctaksācijas periodā no pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmumu gada pārskats.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

31. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, Valsts ieņēmumu dienests 2002.gadā ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nākamajā mēnesī, kas seko attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienai, uzsāk izdarīt tonnāžas nodokļa avansa maksājumus, sadalot taksācijas periodam paredzamo tonnāžas nodokļa summu pa maksāšanas termiņiem, kas atlikuši līdz taksācijas perioda beigām.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

32. Ja iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) 2002.gadā ir iesniedzis pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, bet šis statuss nav piešķirts, tad šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz lēmuma pieņemšanas dienai neveiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi ir uzskatāmi par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

33. Pārejas noteikumu 30.punktu nepiemēro nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

34. Šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkta stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

35. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta grozījumu un 4.¹ daļas stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

36. Šā likuma 6.² un 6.³ panta stāšanās spēkā attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

37. Par procentu maksājumiem, kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim un kurus uzņēmums bija tiesīgs pārnest atbilstoši šā likuma 6.panta astotās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājās grozījumi šajā panta daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu (turpmāk — uzkrātā procentu maksājumu summa), uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamo piecu taksācijas periodu laikā, katrā taksācijas periodā apliekamo ienākumu samazinot par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

38. Vienlaikus ar 2003.gada taksācijas perioda deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

39. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

40. Grozījumi šā likuma 2.panta trešajā daļā, 6.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 6.panta astotajā, devītajā un desmitajā daļā (attiecībā uz šo daļu izslēgšanu), 6.⁴ pants, grozījumi 15.panta otrajā daļā, 22.pantā un 23.panta 3.¹ daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2003.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

41. Šā likuma 1.panta četrpadsmitā, piecpadsmitā, sešpadsmitā, septiņpadsmitā, astoņpadsmitā, deviņpadsmitā (izņemot šo pārejas noteikumu 34.punktā atrunāto gadījumu), divdesmitā un divdesmit pirmā daļa, 6.² pants un 6.³ pants (izņemot šo pārejas noteikumu 36.punktā atrunāto gadījumu), 8.¹ panta 5.¹ daļa, 14.panta 8.¹, 11.¹ daļa un grozījumi 14.panta četrpadsmitajā daļā (attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu) un piecpadsmitajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

42. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā un 14.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

43. Grozījumi 6.panta ceturtās daļas 1.punktā, kas saistīti ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu, stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanos."

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

44. Šā likuma normas, kas reglamentē personālsabiedrību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļa maksāšanu, attiecas arī uz līgumsabiedrībām, bet normas, kas reglamentē nodokļa piemērošanu kapitālsabiedrībām, — arī uz statūtsabiedrībām.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

45. (Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

46. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktās nodokļa likmes, bet no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procentu likmi visiem 3.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajiem procentu maksājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

47. Grozījumi šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Līdz 2013.gada 30.jūnijam nodokļa likme samaksai Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai:

1) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "a" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu ir:

a) līdz 2005.gada 30.jūnijam — 15 procenti,

b) no 2005.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.jūnijam — 10 procenti,

c) no 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 30.jūnijam — 5 procenti;

2) par šā likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minēto intelektuālo īpašumu — 5 procenti.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

47.¹ Līdz 2013.gada 1.jūlijam šā likuma 3.panta divpadsmitās daļas noteikumu nodokļa ieturēšanai no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu piemēro atbilstoši tiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo pārejas noteikumu 46. un 47.punktu.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

48. Šā likuma 3.panta 4.³ un 4.⁴ daļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

49. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts tiek piemērots ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

50. Grozījumi šā likuma 6.panta sestajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

51. Grozījumi šā likuma 9.panta pirmajā daļā un 9.panta 1.¹ daļā tiek piemēroti attiecībā uz zaudētiem parādiem, kuru saistības radušās pēc 2004.gada 1.janvāra.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

52. (Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

53. (Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

54. Ja kapitālsabiedrība ierakstīta komercreģistrā, pārreģistrējot bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību par kapitālsabiedrību, šīs kapitālsabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Pirmais taksācijas periods pēc šīs kapitālsabiedrības pārreģistrācijas var aptvert īsāku vai garāku periodu nekā 12 mēneši, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

54.¹ Ja kooperatīvā sabiedrība, kas ierakstīta Uzņēmumu reģistrā, izdara grozījumus statūtos par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, šīs kooperatīvās sabiedrības taksācijas periods (uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai) sākas ar dienu, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

55. Ja kapitālsabiedrības dalībnieka kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļa) vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu palielina par minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļas vērtības palielinājumu tajā taksācijas periodā, kurā samazināta kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtība vai atsavināta kapitālsabiedrības kapitāla daļa.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

56. Kapitālsabiedrības dalībnieka apliekamo ienākumu samazina par kapitāla daļas vērtības palielinājumu, par kādu palielināta esošo kapitāla daļu vērtība, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu. Korekciju veic tajā taksācijas periodā, kurā veikta minētā kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielināšana.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

57. Kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam, kura kapitāla daļu vērtība ir palielināta, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, minētās pārreģistrācijas vai reorganizācijas rezultātā palielinātās kapitāla daļu vērtības palielinājumu apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes tajā taksācijas periodā, kurā veikta kapitāla daļas vērtības samazināšana vai kapitāla daļas atsavināšana. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

58. Izmaksājot kapitālsabiedrības dalībniekam — nerezidentam no speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas organizāciju (bezpeļņas uzņēmumu vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrību) pārreģistrējot vai reorganizējot par kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25. un 25.⁴ pantu, no bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) uzkrātā rezerves fonda (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) un kuras nav uzskatāmas par kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

58.¹ Izmaksājot kooperatīvās sabiedrības biedram — nerezidentam — vai kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram — nerezidentam — no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātajā rezerves fondā (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem) izveidotās speciālās rezerves summas, kuras tajā ieskaitītas, bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību pārreģistrējot par kooperatīvo sabiedrību vai reorganizējot par kapitālsabiedrību, un kuras nav uzskatāmas par kooperatīvās sabiedrības vai kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, minētās summas apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. Ienākuma izmaksātājs uzņēmumu ienākuma nodokli izmaksas brīdī ietur un iemaksā budžetā šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

59. Pārejas noteikumu 55.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis izslēgts no apliekamā ienākuma, bet 56.punktu piemēro, ja kapitāla daļu vērtības palielinājums ir bijis iekļauts apliekamajā ienākumā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

60. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas vērtības palielinājums ir starpība starp kapitālsabiedrības kapitāla daļas nominālvērtību pēc kapitāla daļas vērtības palielinājuma saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.⁴ pantu un kapitāla daļas nominālvērtību pirms minētās kapitāla daļas vērtības palielinājuma.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

61. Bezpeļņas organizācija līdz tās reorganizācijas dienai vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas organizācija taksācijas periodā, kurā tā pārreģistrējas komercreģistrā komercsabiedrības statusā, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz pārreģistrācijas dienai uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā. Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa pārreģistrācijas dienā.

(20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

61.¹ Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, vai darbības izbeigšanas dienai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība taksācijas periodā, kurā tā izdara statūtos grozījumus par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, par laikposmu no taksācijas perioda sākuma līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā. Minētās bezpeļņas organizācijas sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc stāvokļa dienā, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

62. Nosakot valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" apliekamo ienākumu, šo ienākumu samazina par to atskaitījumu summu, kuri ieskaitīti rezervēs, kas izveidotas kā rezerves fonds saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību privatizācijas fondiem" 5.panta otro daļu, un par kuriem ir samazināmi pārskaitījumi valsts un pašvaldības privatizācijas fondā, ja šos atskaitījumus izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē rezerves fonda izveidošanu un tā līdzekļu izlietošanu, savukārt apliekamo ienākumu palielina par summu, kas izņemta no šīm rezervēm taksācijas periodā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

63. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuri 2005.gadā līdz 31.martam ziedo Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam, biedrībām vai nodibinājumiem, vai reliģiskajām organizācijām, ir tiesīgi samazināt taksācijas periodam, kas sākas 2005.gadā, aprēķināto nodokli šādā apmērā (kopējā nodokļa atlaide taksācijas periodā par ziedotajām summām saskaņā ar šā likuma 20.pantu un šo punktu nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas):

1) ja ziedots Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai Latvijas Bērnu fondam, — par 90 procentiem no ziedoto summu apmēra;

2) ja ziedots biedrībām un nodibinājumiem, kuriem kā Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, un reliģiskajām organizācijām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, — par 85 procentiem no ziedoto summu apmēra.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

64. Latvijas Republikā reģistrētās sabiedriskās, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijas un fondi, un reliģiskās organizācijas, kurām 2004.gadā piešķirta vai pagarināta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Bērnu fonds ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.martam sniedz publisku pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu 2004.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

65. Pārejas noteikumu 63.punktā minētās organizācijas, pretendējot uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz Sabiedriskā labuma komisijai pārskatu par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu izlietojumu attiecībā uz ziedojumiem, kas saņemti 2005.gadā līdz 31.martam.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

66. Grozījumu šā likuma 2.panta trešajā daļā un 3.panta ceturtās daļas 1.¹ punktu, 6.panta 5.² daļu, 22.panta devīto un desmito daļu, kā arī 24.panta 1.¹ daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā. Grozījumu šā likuma 22.panta astotajā daļā piemēro, iesniedzot deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

66.¹ Grozījumi šā likuma 20.pantā attiecībā uz 2.¹daļas izteikšanu jaunā redakcijā aizstāj tos grozījumus šā likuma 20.pantā, kuri izdarīti saskaņā ar 2005.gada 20.oktobrī Saeimas pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" un kuri paredz papildināt 20.pantu ar 2.¹ daļu.

(08.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

67. Ja bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību vai Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti tās statūtu grozījumi par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu, tad no bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrātā rezerves fonda veido speciālo rezervi. Bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības darbības laikā uzkrāto rezerves fondu (ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem), kurš ir ieskaitīts speciālajā rezervē, kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības darbības laikā aizliegts izmaksāt kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) vai kooperatīvās sabiedrības biedriem. Kooperatīvās sabiedrības biedriem vai kapitālsabiedrības dalībniekiem sabiedrības likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā izmaksātās summas no speciālās rezerves, kuras tajā ir ieskaitītas kā bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības uzkrātais rezerves fonds (ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem), apliek ar ienākuma nodokli nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

68. Piemērojot šā likuma 2.panta otro daļu, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem līdz to izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nav uzskatāmi:

1) valsts uzņēmumi, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā;

2) bezpeļņas organizācijas.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

69. Nodokļa maksātājiem, par kuriem līdz 2005.gada 31.decembrim ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu šā likuma 17.¹ pantā noteiktajā kārtībā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim), ir tiesības uzsākt investīciju projektu, piemērojot 17.¹ pantā noteikto atlaidi, ar brīdi, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par investīciju projekta atbalstu, arī tad, ja Eiropas Komisijas lēmums pieņemts pēc 2005.gada 31.decembra.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

70. Likuma 19.pantā noteiktā nodokļa atlaide ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim. Minēto nodokļa atlaidi nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot par visu taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

71. Grozījumi likuma 2.panta trešajā daļā, grozījumi 6.pantā attiecībā uz 5.¹ un 5.² daļu izslēgšanu, 6.panta 5.³ daļa, grozījumi 13.panta pirmās daļas 8.punktā, 13.panta desmitā un vienpadsmitā daļa, grozījumi 22.panta astotajā daļā un pārejas noteikumu 61.punktā, kā arī pārejas noteikumu 54.¹, 58.¹, 61.¹ un 68.punkts piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

72. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 27.pantu izdotie Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

75. Grozījumi 11.panta ceturtajā un piektajā daļā piemērojami par dividendēm, kas aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007)

76. Grozījumi 14.¹ panta otrajā, trešajā, sestajā daļā, 6.¹ daļa, grozījumi septītajā daļā, 7.¹ daļa, grozījumi astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā daļā un divpadsmitā daļa piemērojama, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

77. Likuma 1.panta divdesmit sestā daļa, 6.panta pirmās daļas 13. un 14.punkts un 13.panta pirmās daļas 3.¹, 8.¹ un 8.² punkts piemērojams vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem, kas iegādāti pēc to likuma normu spēkā stāšanās, kas nosaka reprezentatīva automobiļa statusu.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

78. Šā likuma 3.panta 4.⁶ daļu, 6.panta ceturtās daļas 12.punktu un septiņpadsmito daļu, 10.¹ pantu un 13.panta 4.¹ daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2009.gadā.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

79. Grozījumu šā likuma 14.panta pirmajā, 1.² , 1.³, astotajā un 8.¹ daļā attiecībā uz vārda “pieci” (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu “astoņi” (attiecīgā locījumā) piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā. Līdz dienai, kad sāk piemērot šajā punktā minētos grozījumus likuma 14.pantā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus šādā kārtībā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2008.gadā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt tos iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus viņš bija tiesīgs segt 2007.gada taksācijas periodā, bet kurus nevarēja segt apliekamā ienākuma apmēra dēļ;

2) taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt tos iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus viņš bija tiesīgs segt 2007.gada vai 2008.gada taksācijas periodos, bet kurus nevarēja segt apliekamā ienākuma apmēra dēļ.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

80. Valsts dibināta augstākās izglītības institūcija, valsts zinātniskais institūts un valsts augstskolas zinātniskais institūts, kurš līdz 2013.gadam saņem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, piemērojot šā likuma 2.panta otro daļu, nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli par saimnieciskās darbības ienākumiem līdz tā taksācijas perioda beigām, kurā beidz īstenot attiecīgo Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

81. Šā likuma 7.¹ pantu piemēro ienākumam vai zaudējumam no akciju atsavināšanas, ja akcijas iegūtas atbilstoši minētā panta pirmajai daļai, no 2009.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 31.decembrim. Šā likuma 7.¹ panta otro un trešo daļu piemēro no 2009.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 31.decembrim.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

82. (Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

83. (Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

84. (Izslēgts ar 24.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

85. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par šā likuma 8.² panta spēkā esamības laikā veiktajiem ziedojumiem piemēro nodokļa atlaidi saskaņā ar šā likuma 20.¹ panta noteikumiem. Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā likuma 20. un 20.¹ panta noteikumiem taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējās nodokļa summas.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

86. Aprēķinot nodokļa avansa maksājumus atbilstoši šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam vai 1.¹ daļas 1.punktam, nodokļa maksātājs, kurš taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, ir piemērojis šā likuma 20.pantā noteikto nodokļa atlaidi, kas bija spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam, nodokļa avansa maksājumu aprēķinā par taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā, papildus šā likuma 23.pantā noteiktajam neņem vērā arī saskaņā ar šā likuma 20.pantu aprēķināto nodokļa atlaidi.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2009.)

87. (Izslēgts ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

88. Grozījumi likuma 6.⁴ panta ceturtajā daļā, 6.⁴ panta 4.¹ un 4.² daļa, kā arī grozījumi 6.⁴ panta piektajā daļā piemērojami ar taksācijas periodu, kurš sākas 2010.gadā.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.2009.)

89. Grozījumi šā likuma 2.panta otrās daļas 2.punktā piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā, ja nodokļa maksātājs grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar Gada pārskatu likumu ir nodrošinājis ar 2010.gada 1.janvāri.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

90. Individuālais uzņēmums vai zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kura pārreģistrāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja statusa uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statusu ir veikusi 2010.gadā, avansa maksājumus par laika posmu no pārreģistrācijas mēneša līdz gada pārskata par 2010.gadu iesniegšanai var veikt labprātīgi.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

91. Ja individuālais uzņēmums vai zemnieka vai zvejnieka saimniecība 2010.gadā veic pārreģistrāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja statusa uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statusu, tad 2010.gadā attiecīgā individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības samaksātie iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi novirzāmi uz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem par 2010.gadu.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

92. Šā likuma 6.panta astoņpadsmito daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

93. Grozījumus šā likuma 13.panta astotajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar trešo teikumu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākās 2009.gadā.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2010.)

94. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktā, 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 17.punktu, 6.panta ceturtās daļas 3.punktā piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

95. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 18.punktu un 6.panta ceturtajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 13.punktu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

96. Grozījumus šā likuma 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz tās papildināšanu ar 19.punktu, 6.pantā attiecībā uz tā papildināšanu ar 2.¹ daļu un grozījumu 9.pantā attiecībā uz ceturtās daļas izslēgšanu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

97. Šā likuma 9.¹ pantu piemēro uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas izveidoti, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā, līdz taksācijas periodam, kas sākas 2013.gadā.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

98. Šā likuma 17.² pantā noteikto nodokļa atlaidi nepiemēro nodokļa maksātāji, kas taksācijas periodā turpina piemērot šā likuma 17.¹ pantā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim) noteikto atlaidi.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

99. Šā likuma 17.² panta normas piemērojamas atbalstāmo investīciju projektiem, par kuriem Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu līdz 2014.gada 30.jūnijam un kuri pabeigti līdz 2019.gada 30.jūnijam, ievērojot Komisijas 2008.gada 6.augusta regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula). Šā likuma 17.² panta normas piemērojamas atbalstāmo investīciju projektiem, par kuriem Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 31.decembrim un kuri pabeigti līdz 2025.gada 31.decembrim, ievērojot valsts atbalsta normas, kas aizstāj Eiropas Komisijas 2008.gada 6.augusta regulu (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula).

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

100. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta, 4.² daļas un astotās daļas 1.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

101. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta ceturtās daļas 3. un 4.punkta, 4.³, 4.⁴ un 4.⁶ daļas un 24.panta 1.² daļas izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā un ir piemērojami tiem procentu un samaksas par intelektuālo īpašumu maksājumiem, kas tiek veikti Eiropas Savienības dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kapitālsabiedrībai, vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc 2013.gada 30.jūnija, bet no 2014.gada 1.janvāra šie grozījumi ir piemērojami visiem procentu un samaksas par intelektuālo īpašumu maksājumiem, kas tiek veikti pēc 2013.gada 31.decembra.

(15.12.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

102. Grozījumi attiecībā uz likuma 3.panta vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. No 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz šā likuma 3.panta trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minēto piemēro šādu regulējumu:

1) ja procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu izmaksas brīdī izmaksātāja rīcībā nav bijusi attiecīgā ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa vai to aizvietojošie šā likuma 3.panta četrpadsmitajā daļā minētie dokumenti un 3.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā noteiktais atbrīvojums nav ticis piemērots ienākuma izmaksas brīdī, bet ienākuma saņēmējs uzskata, ka ir tiesīgs to izmantot, tad pārmaksātās nodokļa summas atgūšanai ienākuma saņēmējs triju gadu laikā no maksājumu izmaksas dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu vai to aizvietojošos šā likuma 3.panta četrpadsmitajā daļā minētos dokumentus, kas apstiprina, ka ienākuma izmaksas brīdī sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst visām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā papildus iekasēto summu likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un termiņos. Šā apakšpunkta piemērošanai ienākuma saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa vai to aizvietojošie dokumenti ir derīgi tikai tā pārmaksātā nodokļa atmaksāšanai, kas ieturēts no ienākuma, kura izmaksas brīdī tie apstiprina, ka sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst visām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām;

2) ja sabiedrības — procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu saņēmējas rezidences valsts nodokļu administrācija neizsniedz atsevišķu izziņu, kas apstiprina, ka sabiedrība atbilst visām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām, tad šā likuma 3.panta ceturtās daļas 3. vai 4.punktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas ir piemērojams, pamatojoties uz rezidences apliecību, ko attiecīgās valsts nodokļu administrācija izsniegusi šīs valsts un Latvijas Republikas līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērošanai, un uz sabiedrības — procentu vai samaksas par intelektuālo īpašumu saņēmējas — pilnvarota pārstāvja rakstveida apliecinājumu Valsts ieņēmumu dienestam, ka sabiedrība — ienākuma saņēmēja atbilst pārējām šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

103. Grozījums likuma 4.panta pirmajā daļā ir piemērojams ziedojumiem, kuri veikti, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

104. Grozījumi attiecībā uz likuma 6.panta pirmās daļas 7.punkta izslēgšanu, 8.punkta un ceturtās daļas 9.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums likuma 11.panta pirmajā daļā, grozījumi attiecībā uz likuma 11.panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un trešās, ceturtās un piektās daļas izslēgšanu, kā arī 14.panta astotās un 8.¹ daļas izslēgšanu piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

105. Likuma 9.panta 1.² daļa ir piemērojama zaudēto parādu summām, ja tiesas nolēmums par maksātnespējas procesa pabeigšanu vai bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts saskaņā ar Saeimā 2010.gada 26.jūlijā pieņemtā Maksātnespējas likuma normām, arī aprēķinot apliekamo ienākumu par taksācijas periodu, kurš sācies pirms šā likuma spēkā stāšanās.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

106. Grozījums likuma 17.² panta piektajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2011.gadā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

107. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, nevēlas turpmāk saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, likuma 25.panta ceturtajā daļā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2012.gada 15.janvārim.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

108. Šā likuma 3.panta 4.⁷ daļu piemēro, sākot ar 2013.gada 1.jūliju.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

109. Grozījums šā likuma 4.panta pirmajā daļā un 4.panta vienpadsmitā daļa, 5.panta desmitā daļa, 6.panta ceturtās daļas 16.punkts un grozījums 9.panta otrajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2012.gadā.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

110. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 8.¹ un 8.² punkts, ceturtās daļas 15.punkts ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2013.gadā.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

111. Zaudējumus, kuri radušies no vērtspapīru pārdošanas līdz 2012.gada 31.decembrim, izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, un kuri netika segti, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

(06.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.2013.)

112. Grozījumi šā likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktā un 20.¹ panta ceturtajā daļā ir piemērojami par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos. Grozījumu šā likuma 20.¹ panta ceturtajā daļā var piemērot par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, ja tas ir labvēlīgs nodokļa maksātājam. Piemērojot minētos grozījumus periodā, kurā kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots lats, nodokļu parāda kopsumma nevar pārsniegt 100 latu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

113. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 21.punkts, ceturtās daļas 17.punkts un 22.panta 8.¹ daļa ir piemērojama attiecīgās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļai, kura sadalīta par taksācijas periodu, kas sākās 2013.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

114. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 22.punkts un ceturtās daļas 18., 19. un 20.punkts, grozījums 6.panta septiņpadsmitajā daļā par tās izslēgšanu, 6.⁴ panta pirmajā daļā, 14.¹ pantā par tā izslēgšanu, 22.panta 2.¹ un 2.² daļa un grozījums 22.panta desmitajā daļā ir piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

115. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 23. un 24.punkts, ceturtās daļas 21.punkts un 6.⁶ pants ir piemērojams attiecībā uz darbaspēka izmaksām, kuras aprēķinātas par 2014.gada jūliju un turpmākajiem periodiem, kā arī pētniecības un attīstības līgumiem, kuri noslēgti ar zinātniskajām institūcijām vai akreditētu sertificēšanas, testēšanas un kalibrēšanas institūciju no 2014.gada 1.jūlija un turpmākajos periodos.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

116. Grozījums šā likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktā par tā izslēgšanu un 14.panta devītajā daļā par tās izslēgšanu piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2019.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

117. Grozījumi, kas izslēdz šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu, 9. un 10.punktu un 14.panta sesto un septīto daļu, ir piemērojami, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

118. Grozījums šā likuma 13.panta 4.¹ daļā par tās izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

119. Līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā nodokļa maksātājs, kas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinam piemērojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā (redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 31.decembri) minēto koeficientu, turpina aprēķināt nolietojumu, nesamazinot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par summu, kas radusies, piemērojot pamatlīdzekļa vērtību palielinošo koeficientu, ja šo pamatlīdzekli turpina izmantot attiecīgajā teritorijā saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

120. Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojās līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus, kas radušies līdz 2004.gadam, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās nodokļa maksātāja taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, kas radušies taksācijas periodā, kas sākās 2005.gadā, vai pēc tam, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

121. Nodokļa maksātājs, kas reģistrēts un darbojas līdz 2012.gada 31.decembrim spēkā esošajā īpaši atbalstāmajā teritorijā, šā likuma 14.panta 1.¹ daļā minētos taksācijas periodu zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

122. Pārejas noteikumu 120. un 121.punkta normas ir piemērojamas tikai attiecībā uz to taksācijas periodu zaudējumiem, kuru laikā attiecīgajai teritorijai bija īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

123. Grozījumi šā likuma 1.panta divdesmit sestajā daļā un 13.panta pirmās daļas 8.² punktā piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

124. Sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2014.gadā, par reprezentatīviem automobiļiem nav uzskatāmi vieglie automobiļi, kuri taksācijas periodā, kas sākās 2007.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, tika atzīti par reprezentatīviem automobiļiem, bet kuru iegādes vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) nepārsniedza 50 000 euro.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

125. Šā likuma 2.panta 3.³ daļu un grozījumu 22.panta devītajā un desmitajā daļā attiecībā uz deklarācijā iekļaujamo informāciju piemēro, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2015.gada 1.janvārī.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

126. Grozījumu šā likuma 3.panta 4.⁸ daļā piemēro darījumiem, kas veikti, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

127. Grozījumus attiecībā uz šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkta un ceturtās daļas 3.punkta papildināšanu ar skaitli "7.²", 6.⁴ panta 4.¹ daļas papildināšanu ar norādi uz Attīstības finanšu institūciju, kā arī 7.² pantu piemēro Attīstības un finanšu institūcijas uzkrājumiem un procentu maksājumiem, kas attiecīgi tiek veidoti vai veikti no 2015.gada 1.marta.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

128. Grozījumi šā likuma 24.panta otrajā daļā un 27.panta 3.punktā attiecībā uz kārtību, kādā tiek sniegta informācija par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksājamām summām, piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar 2017.gada 1.janvāri.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

(20.12.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005., 17.05.2007. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1990.gada 23.jūlija direktīvas 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

2) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu);

3) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs;

4) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu);

5) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

6) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/76/EK, kas izdara labojumus direktīvā 2003/49/EK attiecībā uz iespējām atsevišķām dalībvalstīm piemērot pārejas periodu kopējas nodokļu aplikšanas sistēmas procentu un autortiesību maksājumiem, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs;

7) Padomes 2005.gada 17.februāra direktīvas 2005/19/EK, ar ko groza direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai;

8) Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/98/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

9) Padomes 2011.gada 30.novembra direktīvas 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādātā versija).