Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2017. gada 28. jūlija likumu: Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par uzņēmumu ienākuma nodokli
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumos "Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Iekšzemes uzņēmumi - šā likuma izpratnē visi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Saistīti uzņēmumi - šā likuma izpratnē divi vai vairāki uzņēmumi, ja:

1) tie ir mātes un meitas uzņēmumi;

2) viena uzņēmuma līdzdalības daļa otrā uzņēmumā ir 20 līdz 50 procenti, turklāt šim uzņēmumam nav balsu vairākuma;

3) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajos divos vai vairākos uzņēmumos (ir balsu vairākums):

a) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

b) vai vairākām, bet ne vairāk kā 10 vienām un tām pašām personām,

c) vai uzņēmumam, kurā fiziskajai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šī uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības;

4) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo uzņēmumu valdēs;

5) starp šiem uzņēmumiem papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šie uzņēmumi veic cita veida saskaņotu darbību nodokļu samazināšanas nolūkā.

(4) Persona - šā likuma izpratnē fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa vai šādu personu vai grupas pārstāvji.

(5) Ar uzņēmumu saistīta persona - šā likuma izpratnē persona, kurai (tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no uzņēmuma pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kurai (tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme uzņēmumā.

(6) Dividendes - šā likuma izpratnē ienākumi naudā vai citās lietās (natūrā) no uzņēmuma akcijām, pajām, kapitāla daļām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šā uzņēmuma peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās (natūrā), ko saņem uzņēmuma likvidācijas gadījumā.

(7) Procentu ienākumi (augļi) - šā likuma izpratnē ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.

(8) Samaksa par intelektuālo īpašumu — šā likuma izpratnē jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

(9) Saimnieciskā darbība - šā likuma izpratnē darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.

(10) Tonnāžas nodoklis — uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (turpmāk — tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.

(11) Starptautiskā tilpības apliecība (1969) — dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.

(12) Kuģa izmantošana starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības ir:

1) tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esoša kuģa izmantošana kravu vai pasažieru pārvadājumos satiksmē ar ārvalstu ostām, starp ārvalstu ostām vai ārvalstu ostās, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

2) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā kravu vai pasažieru pārvadājumos starp Latvijas vai ārvalstu ostu un vietu ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 procentus no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur dabas resursi tiek pētīti vai iegūti, kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus;

4) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) vienlaikus tiek veikta stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) citas personas vietā vadīto kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

5) starptautiskajos pārvadājumos citas personas izmantoto kuģu tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana uz savstarpējas rakstveida vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) līdztekus kuģu tehniskajai vadīšanai vai apkalpes komplektēšanas vadīšanai, vai abiem minētajiem vadīšanas veidiem tiek veikta arī kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana,

b) šīs daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minētie nosacījumi;

6) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu nodošana citai personai uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata;

7) šīs daļas 1.punktā neminētu kuģu izmantošana starptautiskajos pārvadājumos uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šo kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā desmit reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 procentu līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

8) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu iekraušana un izkraušana, aģentēšana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem;

9) viesnīcu, kazino, restorānu (kafejnīcu, bāru), veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz šīs daļas 1.punktā minētajiem kuģiem, ja tiek izpildīts nosacījums, ka to veic tonnāžas nodokļa maksātājs;

10) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu uzņēmējdarbību) atsavināšana.

(13) Kuģa ekspluatācijas laiks — taksācijas periodā ietilpstošs laiks, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai. Kuģa ekspluatācijas laikā netiek ieskaitīts kuģa remonta un kuģa brīvguļas laiks, kā arī laiks, kurā kuģis netiek ekspluatēts sakarā ar tā arestu vai nepārvaramas varas radītu apstākļu dēļ.

(14) Saimnieciskās darbības veida nodošana — šā likuma izpratnē process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu. Darbības nozare ietver visus tos sabiedrības aktīvus un pasīvus, kas no organizatoriskā viedokļa ir patstāvīgs ekonomiskās darbības veids.

(15) Akciju apmaiņa — šā likuma izpratnē process, kad sabiedrība (iegūstošā sabiedrība) iegūst līdzdalību citas sabiedrības kapitālā (iegūtā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu iegūtās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā saņemot iegūtās sabiedrības akcijas, ar nosacījumu, ka iegūstošajai sabiedrībai ir balsu vairākums iegūtajā sabiedrībā.

(16) Apvienošana — šā likuma izpratnē process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

3) sabiedrība (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.

(17) Sadalīšana — šā likuma izpratnē process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā.

(18) Atzīstama atlīdzība naudā — šā likuma izpratnē atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.

(19) Sabiedrība — šā likuma izpratnē statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents, kā arī sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

1) ir minēta direktīvas 90/434/EEC "Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai" pielikumā, ņemot vērā tā papildinājumus;

2) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) ir nodokļa maksātājs, kas maksā vienu no nodokļiem, kādi minēti direktīvas 90/434/EEC "Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai" 3.panta "c" punktā, ņemot vērā tās papildinājumus. Šis punkts neattiecas uz sabiedrību, kas atbrīvota no attiecīgā nodokļa vai var izvēlēties atbrīvojumu.

(20) Dalībnieks — šā likuma izpratnē uzņēmuma akciju, paju, kapitāla daļu īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgā uzņēmuma peļņas sadalē.

(21) Akcija — šā likuma izpratnē akcija, paja, kapitāla daļa vai cits dokuments, kas rada tiesības saņemt dividendes šā likuma 1.panta sestās daļas izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 30.03.2000., 22.11.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003. Deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkts stājas spēkā 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

2.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

1) iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasības (turpmāk - rezidenti);

2) ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti);

3) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības).

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos, un bezpeļņas organizācijas, kā arī privātie pensiju fondi.

(3) Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs līgumsabiedrības (personālsabiedrības) dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos līgumsabiedrības (personālsabiedrības) peļņas daļu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dalībnieks — par tam sadalīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu.

(4) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā fiziskās personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem". Šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi neattiecas uz tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā taksācijas perioda (ieskaitot), kurā tie tika reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc šā taksācijas perioda beigām šis uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Laika posmā no taksācijas perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada sākumam šim uzņēmumam (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībai) jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

(5) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, termiņa pēdējais taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, taksācijas perioda ieņēmumiem jābūt mazākiem par summu, kas iegūta, reizinot vienu divpadsmito daļu no 45 000 latu ar mēnešu skaitu (ieskaitot nepilnos mēnešus) nepilnajā taksācijas periodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 25.11.1999. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

2.1 pants. Tonnāžas nodokļa maksātāji

(1) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un kurš:

1) savus īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta līguma pamata esošos kuģus izmanto starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās un

2) veic Latvijā savai vai atbilstoši šā likuma 1.panta divpadsmitās daļas 4. un 5.punkta nosacījumiem citas personas veicamajai saimnieciskajai darbībai nepieciešamās kuģu stratēģiskās, komerciālās, tehniskās un apkalpes komplektēšanas vadīšanas funkcijas.

(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties iekšzemes uzņēmuma veiktās darbības atzīstamas par kuģu stratēģisko vadīšanu, komerciālo, tehnisko vadīšanu un apkalpes komplektēšanas vadīšanu, un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai.

(3) Ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas tonnāžas nodokļa maksātājs nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā piemēro šā likuma 6.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu un ceturtās daļas 10.punktu, 6.1 pantu, 22.panta sesto daļu un 23.panta vienpadsmito daļu un uz viņu attiecināmi šā likuma 15.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(4) Iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ir tiesīgs to mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas periodus pēc minētā statusa iegūšanas.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(11) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi.

(2) Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.

(3) Ja nerezidents Latvijā tieši veic uzņēmējdarbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati uzņēmējdarbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes.

(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:

1) dividendēm - 10 procenti no dividenžu summas;

2) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem - 10 procenti no atlīdzības summas;

3) procentu maksājumiem, ja to maksātājs un saņēmējs ir saistīti uzņēmumi vai personas, - 10 procenti no šiem maksājumiem, bet procentu maksājumiem, ko Latvijas Republikā reģistrētās komercbankas izmaksā ar tām saistītiem uzņēmumiem vai personām, - 5 procenti no šiem maksājumiem;

4) samaksas par intelektuālo īpašumu:

a) maksājumiem par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, — 15 procenti no šiem maksājumiem,

b) maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem - 5 procenti no šiem maksājumiem;

5) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu - 5 procenti no šīs atlīdzības summas;

6) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — 2 procenti no atlīdzības summas.

(41) Ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam — pirms minētā divu gadu perioda beigām, Valsts ieņēmumu dienests piešķir atbrīvojumu no nodokļa ieturēšanas, ja sabiedrība Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz banku garantijas 10 procentu apmērā no izmaksājamo dividenžu apjoma.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) Šā panta izpratnē vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas.

(7) Taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

(8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās:

1) Latvijas rezidentu izmaksātās dividendes;

2) procentus no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem;

3) maksājumus par preču piegādēm, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces;

(9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā maksātājam piemēro šā panta astotās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.

(10) Šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 15 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta devītās daļas noteikumiem ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003. 4.1 daļa stājas spēkā 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

II nodaļa
Apliekamā ienākuma noteikšana

4.pants. Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums

(1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī - maksātājs) - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

(11) Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, kā arī citiem nodokļa maksātājiem, uz kuriem nav attiecināms likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likums vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, un uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokļa nomaksu veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Norāde uz nodokļa maksātāja peļņas palielināšanu vai samazināšanu turpmāk ir jāsaprot arī kā norāde uz attiecīgo zaudējumu samazināšanu vai palielināšanu.

(4) Apliekamā ienākuma koriģēšanu, to palielinot vai samazinot 6.pantā paredzētajā kārtībā, var veikt tikai tad, ja, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, ir ņemtas vērā šā panta pirmajā daļā minētās summas.

(5) Individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) - uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam - ir jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

(6) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(8) Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu saskaņā ar šo likumu, tiek ņemti vērā jebkuri ieņēmumi neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši nesaistītie izdevumi

(1) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus uzņēmuma izdevumus īpašnieku un darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar uzņēmuma autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, dāvinājumos pārvērstiem kredītiem un aizdevumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai kuras nav saistītas ar nodokļa maksātāja uzņēmējdarbību.

(2) No apliekamā ienākuma nedrīkst atskaitīt maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu.

(3) Maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja uzņēmējdarbību.

(4) Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras uzņēmumam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus uzņēmums veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Uzņēmumu apliekamo ienākumu palielina par:

1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, izņemot šīs daļas 10.punktā minētos gadījumus;

2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;

3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām uzņēmumos, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētajās institūcijās;

4) šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2.-6.punktā un astotajā daļā paredzētajām izmaksām, ja uzņēmums no tām nav ieturējis nodokli noteiktajā apjomā;

5) 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai;

6) summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā, un bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas zaudējumos (izmaksās);

7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem", kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar to vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem";

9) izdevumiem, kas tonnāžas nodokļa maksātājam radušies, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

10) uzņēmumu gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās;

11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.4 pantu.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto normu piemēro arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem un no budžeta finansētām institūcijām, ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību domju (padomju) lēmumos nav noteikti lielāki ierobežojumi.

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām, par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā likuma 7., 8. un 8.1pantā minētos gadījumus), par sava uzņēmuma dividenžu summu, ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā arī par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu.

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina:

1) par nekustamā īpašuma nodokļa (zemes nodokļa un īpašuma nodokļa), izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu summām,

2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

3) par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, kas noteiktas saskaņā ar likuma 9.pantu, un summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem;

4) par ieņēmumiem no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma vai tā daļas privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un pārdošanas cenu, kāda noteikta minētajam īpašumam vai tā daļai, kas privatizēta par sertifikātiem, ja attiecīgā vērtību starpība tiek uzrādīta maksātāja finanšu grāmatvedībā kā ieņēmumi;

5) ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldību uzņēmums, - par ieņēmumiem no uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības (starpības starp uzņēmuma pirkšanas cenu un šā uzņēmuma līdzekļu vērtību), kuru nevar dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību;

6) par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves, ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas ar nodokli apliekamajā ienākumā saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu;

7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

8) par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu, to aprīkojuma, tai skaitā drukas ierīču, atlikušo vērtību uzņēmuma finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;

9) ieņēmumiem no to vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem";

10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvi un pasīvi, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtējami latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendārajā dienā, un, nosakot apliekamo ienākumu, ņemami vērā attiecīgie ienākumi vai zaudējumi.

(51) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš ir nerezidents vai kurš piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, ja minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpība nav ieskaitīta rezervē.

(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu", kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem". Šie nosacījumi attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības.

(7) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(9) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(10) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(11) Apliekamais ienākums konkrētam uzņēmumam, uz kuru saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, jāpalielina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir atskaitīta, aprēķinot šā uzņēmuma apliekamo ienākumu.

(12) Apliekamais ienākums konkrētam uzņēmumam, no kura saskaņā ar šā likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uz citu uzņēmumu, jāsamazina par katru kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem, tādā apmērā, kādā šī kompensācija ir iekļauta šā uzņēmuma ienākumā.

(13) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997.,13.11.1997., 10.09.1998., 04.02.1999., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

6.1 pants. Ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos ienākumus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina latos, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar ienākuma koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto ienākuma koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu, kurās minētais kuģis bijis ekspluatācijā).

(3) Ienākuma koeficients (izteikts latos uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:

1) 0,0022 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,0019 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;

3) 0,0016 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;

4) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

6.2 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem

(1) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā saistībā ar saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīvu un pasīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus.

(2) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu saskaņā ar šā likuma 13.pantu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus (izņemot šā likuma 13.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus) attiecībā uz to pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kurus iegūstošā sabiedrībā saņēmusi saistībā ar saimnieciskās darbības veida nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro:

1) Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja gan pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents;

2) Latvijā pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents un ja aktīvi un pasīvi pēc to nodošanas nav attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas;

3) ja iegūstošā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un ja aktīvi un saistības pēc to nodošanas ir attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja iegūstošās sabiedrības akcijas, ko saņēmusi pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, neatrodas tās īpašumā vismaz trīs gadus pēc to nodošanas, ja vien pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība pamatoti nepierāda, ka šo akciju atsavināšana nav veikta nolūkā samazināt tās apliekamo ienākumu un nemaksāt Latvijā maksājamos nodokļus vai samazināt to apjomu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003. Pants attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, stājas spēkā 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

6.3 pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem

(1) Ievērojot šā panta trešās daļas noteikumus, saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātus attiecībā uz iegūstošo sabiedrību neņem vērā. Ja dalībnieks saņem atzīstamu atlīdzību naudā, nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz atlīdzību naudā un iekļauts dalībnieka apliekamajā ienākumā.

(2) Apmaiņas rezultātā saņemtās akcijas dalībnieks novērtē pēc to iegādes vērtības, kāda šīm akcijām bija akciju apmaiņas brīdī saskaņā ar ārkārtas (likvidācijas) bilanci, un palielina šo vērtību par atzīstamās atlīdzības naudā apmēru.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro iegūstošās sabiedrības dalībniekam, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir Latvijas rezidents;

2) nav Latvijas rezidents, bet viņa pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir gan nodoto akciju, gan apmaiņas rezultātā saņemto akciju turētājs.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003. Pants attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, stājas spēkā 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

6.4 pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

(3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Šā panta pirmo daļu un otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs saņemtiem kredītiem un aizņēmumiem, kā arī kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

7.pants. Kredītiestāžu nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu un noguldījumu apdrošināšanas fondos izdarīto maksājumu iekļaušana ienākumos vai izdevumos, nosakot apliekamo ienākumu

Nosakot apliekamo ienākumu kredītiestādēm, peļņu samazina par to atskaitījumu summu, kuri gada laikā izdarīti noguldījumu apdrošināšanas fondos un — saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību — speciālajos uzkrājumos nedrošiem parādiem, savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šiem uzkrājumiem gada laikā un ieskaitīta kredītiestādes ienākumos.

(12.10.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.1995.)

8.pants. Apdrošināšanas sabiedrību speciālajām (tehniskajām) rezervēm paredzētie līdzekļi

Nosakot apliekamo ienākumu apdrošināšanas sabiedrībām, saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu peļņu samazina par speciālajās (tehniskajās) rezervēs gada laikā izdarīto atskaitījumu summu, savukārt peļņu palielina par summu, kas ir izņemta no šīm rezervēm gada laikā un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.10.1998.)

8.1 pants. Nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei

(1) Nodokļa maksātāji, kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, sadalot taksācijas perioda peļņu, var veidot speciālu rezervi.

(2) Izveidotās rezerves kopējā summa taksācijas periodā nedrīkst pārsniegt summu, kas aprēķināta, piecus tūkstošus latu reizinot ar autotransporta uzņēmuma bilancē esošo autobusu skaitu tā taksācijas perioda sākumā, kurā šis uzņēmums pirmo reizi izmanto nodokļa atvieglojumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto rezervi var veidot triju taksācijas periodu laikā, ieskaitot taksācijas periodu, kurā attiecīgā rezerve izveidota. Minēto rezervi šo triju taksācijas periodu laikā nevar izmantot pamatkapitāla palielināšanai.

(4) Ja triju taksācijas periodu laikā autotransporta uzņēmums nav iegādājies pasažieru pārvadājumos izmantojamos autobusus vai iegādāto šādu autobusu vērtība ir mazāka par izveidotās rezerves lielumu, tad apliekamais ienākums ir jāpalielina par summu, kas aprēķināta kā starpība starp izveidotās rezerves lielumu trešā taksācijas perioda beigās un faktiski iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtību.

(5) Nodokļa daļa, kuru saskaņā ar šā panta ceturto daļu var attiecināt uz apliekamā ienākuma palielinājumu, uzskatāma par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(51) Iegūstošā sabiedrība, kurai piemēro šā likuma 6.2 pantu, ir tiesīga izmantot šā panta pirmajā daļā minēto rezervi, kas attiecināma uz saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, atbilstoši visiem nosacījumiem, kuri būtu piemērojami pārvedošajai, pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, ja nodošana nebūtu notikusi. Iegūstošā sabiedrība uzņemas pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumus attiecībā uz nodokļa atvieglojumu.

(6) Šā panta piemērošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā nodokļa maksātāji — autotransporta uzņēmumi sniedz informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu Valsts ieņēmumu dienestam, nosaka Ministru kabinets.

(04.02.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

9.pants. Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

3) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

4) debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

5) ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu;

6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums-debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra;

7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

(2) Uzņēmuma taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt par naudas summām, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām uzņēmums ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā ari tās summas, kuras uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda.

(3) Uzņēmuma taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.

(4) Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja uzņēmums savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.

(05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

10.pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie zaudējumi

(1) Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā ciests pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.

(4) Ja tiek izpildīts šā panta trešajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa uzskaites vērtība ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

(1) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu.

(2) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par:

1) dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, izņemot šā panta trešajā daļā minētās dividendes;

2) dividenžu summas daļu, kas saņemama no uzņēmumiem, kuri piemēro likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, un kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides un atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

(3) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja saņemamās dividendes vienlaicīgi atbilst šādiem nosacījumiem:

1) dividendes tiek saņemtas no tāda nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām;

2) dividenžu izmaksātājs ir rezidents tādā valstī vai teritorijā, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

12.pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem

(1) Ja saistīti uzņēmumi veido koncernu, koncerns iesniedz gada pārskatu par visu tajā ietilpstošo uzņēmumu nodokļa maksājumiem vienlaikus ar mātes uzņēmuma pārskatu par nodokļa maksājumiem.

(2) Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido:

1) zaudējumi no pamatlīdzekļu pārdošanas saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām;

2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, vai, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas ar uzņēmumu saistītām personām;

3) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, vai, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no personām, kas saistītas ar uzņēmumu;

4) darījuma vērtības un tirgus vērtības starpība, ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie uzņēmumi vai personas veic cita veida savstarpējus darījumus.

(3) Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā, nodoklis tiek ieturēts, piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes un saskaņā ar 3. un 24.panta noteikumiem.

(4) Rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības darījums ar citu uzņēmumu vai personu, ja tie atrodas, ir izveidoti vai nodibināti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu. Minēto valstu vai teritoriju sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 14.10.1998. un 04.02.1999. likumu, kas stājas spēkā 10.03.1999.)

13.pants. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu

(1) Aprēķinot apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka šādā kārtībā:

1) pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās un nosaka taksācijas perioda nolietojuma likmi procentos:

Kategorija. Nolietojuma likme. Pamatlīdzekļu veids

1. 5 % Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi

2. 10 % Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas

3. 35 % Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums

4. 20 % Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorijā minētos pamatlīdzekļus

5. 7,5 % Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām, naftas izpētes un ieguves kuģi

2) pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam saskaņā ar šo pantu kārto:

a) attiecībā uz ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem, naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem, kā arī attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā netiek izmantoti vai tiek izmantoti tikai daļēji, - par katru pamatlīdzekli atsevišķi,

b) attiecībā uz šīs daļas 9.punktā minētajiem pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, - atsevišķi no pārējiem attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem,

c) attiecībā uz pārējiem pamatlīdzekļiem - par visu kategoriju kopā;

3) uzņēmumu pamatlīdzekļiem taksācijas perioda nolietojuma summu aprēķina no katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušās vērtības pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai noteikto nolietojuma likmi divkāršā apmērā;

4) attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, nosaka, palielinot pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem un samazinot par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību summu, kas noteikta maksātāja finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī;

5) ja iepriekšējā punktā minētajos aprēķinos tiek iegūta negatīva bilance, attiecīgo summu pieskaita pie uzņēmuma apliekamā ienākuma, bet kategorijas bilanci pielīdzina nullei;

6) ja attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus vai attiecīgajā kategorijā vairs nav neviena pamatlīdzekļa, kategorijas atlikušo vērtību noraksta taksācijas gada uzņēmējdarbības izdevumos;

7) uzņēmuma pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsummu, ieskaitot iepriekšējā punktā minēto vērtību, nosaka, summējot pa pamatlīdzekļu kategorijām aprēķināto nolietojumu. Ja uzņēmuma taksācijas periods ir īsāks vai garāks par 12 mēnešiem, uzņēmuma pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar šo pantu, tiek reizināta ar koeficientu, kuru savukārt aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, tiek piemērota koriģētā taksācijas perioda nolietojuma kopsumma;

8) šā likuma 13.panta pirmā daļa neattiecas uz zemi, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam;

9) ja uzņēmums reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatlīdzekļiem, kurus šāds uzņēmums iegādājies laika posmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus tas izmanto savā uzņēmējdarbībā šajā teritorijā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

a) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,5,

b) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,3,

c) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,8,

d) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2.

(2) Kapitālās izmaksas ir pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku.

(3) Ja uzņēmums veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tās rezultātus, izņemot sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izdarītās pārvērtēšanas rezultātus, pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanā neņem vērā.

(4) Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

(5) Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.

(6) Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gados pēc izmaksu rašanās.

(7) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma un rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums.

(8) Ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šī izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā.

(9) Ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997., 13.11.1997., 25.11.1999., 23.11.2000. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

(1) Ja saskaņā ar šo likumu izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(11) Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kura īpašnieks pirmstaksācijas periodā par tā ienākumiem maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu saimnieciskās darbības zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", segt hronoloģiskā secībā no šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā uzņēmuma apliekamā ienākuma likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā zaudējumu pārnešanas periodā, tas ir, no triju pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, sākot ar to taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus.

(2) Ja taksācijas perioda laikā kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu, šā uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, ja uzņēmums, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst uzņēmuma pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas.

(4) Piemērojot šā panta otro daļu gadījumos, kad kontrole pār uzņēmumu tiek iegūta tā privatizācijas rezultātā, tiek uzskatīts, ka kontrole nav iegūta laika posmā līdz tam taksācijas periodam, kurā uzņēmums nav izpildījis kādu no noteikumiem, uz kuru pamata ir veikta tā privatizācija.

(5) Šā panta izpratnē tiek uzskatīts, ka persona kontrolē citu personu, ja pirmajai minētajai personai tieši vai izmantojot līdzdalības veidu vienā uzņēmējsabiedrībā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās pieder vairāk nekā 50 procenti no visām otrās personas izlaistajām akcijām vai kapitāla daļām un tām ir vairāk nekā 50 procenti no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Šā panta 1.1 daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi piemērojami tikai attiecībā uz to taksācijas periodu zaudējumiem, kuru laikā attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

(8) Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru (izņemot vērtspapīrus, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem") pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.

(81) Zaudējumus, kas radušies šā panta astotajā daļā minēto vērtspapīru pārdošanas rezultātā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja nodokļa maksātājs šo vērtspapīru pārdošanu neveic regulāri (ne biežāk kā vienu reizi taksācijas periodā) un pārdotie vērtspapīri bijuši viņa īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus.

(9) Ja, koriģējot apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, korekcijas rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(10) Ja uzņēmums veic naftas izpētes un ieguves darbus un tā kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(11) Ja viens uzņēmums tiek reorganizēts, pievienojot to otram uzņēmumam, un pirmo un otro uzņēmumu pirms reorganizācijas, bet otro uzņēmumu pēc reorganizācijas kontrolē viena un tā pati persona vai personu grupa, otrais uzņēmums pēc reorganizācijas ir tiesīgs pārņemt pirmā uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumus un tos segt taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(111) Iegūstošā sabiedrība saskaņā ar šā likuma 6.2 panta noteikumiem ir tiesīga pārņemt pārvedošās sabiedrības iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kuri attiecas uz tai nodoto saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, un segt šos zaudējumus saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem tajā taksācijas periodā, kurā notikusi nodošana, un nākamajos taksācijas periodos.

(12) Ja reorganizācijas ceļā uzņēmums tiek sadalīts vai atdalīts un sadalāmajam uzņēmumam reorganizācijas brīdī ir zaudējumi, kurus tas ir tiesīgs segt saskaņā ar šo pantu, tiesības segt šos sadalāmā uzņēmuma zaudējumus sadalīšanas gadījumā, ievērojot šā panta trīspadsmito un četrpadsmito daļu, pārņem jaundibinātie uzņēmumi, bet atdalīšanas gadījumā — sadalāmais uzņēmums pēc reorganizācijas un jaundibinātais atdalītais uzņēmums.

(13) Sadalāmā uzņēmuma zaudējumi starp sadalāmo uzņēmumu un jaundibināto atdalīto uzņēmumu atdalīšanas gadījumā un starp jaundibinātajiem uzņēmumiem sadalīšanas gadījumā pēc reorganizācijas ir sadalāmi proporcionāli attiecībai — atdalītā (sadalāmā) uzņēmuma aktīvu daļas vērtība pēc reorganizācijas pret sadalāmā uzņēmuma aktīvu vērtību pirms reorganizācijas.

(14) (Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)

(15) Sedzot zaudējumus, uzņēmumos, kuros veikta reorganizācija uzņēmumu pievienošanas, sadalīšanas vai atdalīšanas ceļā, nav piemērojama šā panta sestā un desmitā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 13.11.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

14.1 pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā

(1) Uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem.

(2) Galvenais uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

(3) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1) galvenajam uzņēmumam;

2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;

3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

(4) Piemērojot šā panta trešo daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2.punkta noteikumi:

1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;

2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaicīgi tiek izpildīti abi šādi noteikumi:

a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,

b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(5) Neatkarīgi no šā panta ceturtās daļas noteikumiem konkrēts uzņēmums netiek uzskatīts par apakšuzņēmumu, ja:

1) kādai personai, kas nav šīs uzņēmumu grupas dalībnieks, ir iespēja ietekmēt galvenā uzņēmuma vai apakšuzņēmuma tiesības attiecībā uz šā konkrētā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām vai šai personai ir tiesības iegūt jebkuras konkrētā uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas, un

2) viens no šīs vienošanās galvenajiem mērķiem ir bijis nodrošināt, lai konkrētais uzņēmums paliek uzņēmumu grupas dalībnieks.

(6) Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un saskaņā ar šo likumu veiktās šā uzņēmuma taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu.

(7) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, tikai tad, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) abi uzņēmumi ir statūtsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

2) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

3) abu uzņēmumu taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

4) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme (izņemot šā likuma III nodaļā minētos atvieglojumus);

5) neviens no uzņēmumiem nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamajiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

6) abi uzņēmumi līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu.

(8) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu, pirmais minētais uzņēmums nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu, nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums ir pārnesis uz citu uzņēmumu, pārsniedz summu, kādu uzņēmumam bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja uzņēmuma apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita uzņēmuma, abiem uzņēmumiem līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz pielikums atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai formai, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.

(13.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.1997.)

III nodaļa
Nodokļa atlaides

15.pants. Atlaižu piemērošana

(1) Katra šajā likumā noteiktā nodokļa atlaide tiek piemērota nodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma I un II nodaļas normām.

(2) Ja uzņēmums - nodokļa maksātājs - izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citiem Latvijas Republikas likumiem, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas, izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar šā likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar šā likuma 20.pantu. Nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un citiem Latvijas Republikas likumiem piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

(3) Tonnāžas nodokļa maksātājam netiek piemērotas šajā nodaļā, kā arī citos likumos paredzētās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

16.pants. Nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli

(1) Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu.

(3) Ja rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība taksācijas periodā gūst ienākumus vairākās ārvalstīs, šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi ir jāpiemēro atsevišķi katrā ārvalstī gūtajam ienākumam.

17.pants. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem

(1) Mazais uzņēmums šā likuma izpratnē ir uzņēmums, kurā taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1) pamatlīdzekļu bilances vērtība - 70 000 latu;

2) neto apgrozījums - 200 000 latu;

3) vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki.

(2) Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

(3) Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam, piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4) Ja mazais uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību, likvidācijas gadā nodokļa atlaidi nepiemēro.

(5) Nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību šā panta vajadzībām, jāņem vērā 13. panta trešās daļas nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

17.1 pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem

(1) Uzņēmumam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 40 procentu apmērā no kopējās ieguldījumu summas. Atlaidi piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

(2) Ja uzņēmuma taksācijas periodā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātā nodokļa atlaide, uzņēmums var par atlaides neizmantoto daļu samazināt nākamajos taksācijas periodos aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, līdz atlaide ir izmantota pilnībā, taču ne ilgāk kā desmit nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā.

(3) Uzņēmumi, kuri piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto atlaidi vai samazina nodokļa summu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, nav tiesīgi izmantot šā likuma 17., 18., 19. un 21.pantā noteiktās nodokļa atlaides, kā arī citos likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus.

(4) Šajā pantā noteiktā atlaide piemērojama uzņēmumam, kas atbilst visiem šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) uzņēmums atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu;

2) kopējā ieguldījumu summa tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sagatavots investīciju projekts un, ņemot vērā atbalstāmo investīciju projektā paredzēto ieguldījumu summu un ieguldījumu veikšanas termiņus, izvērtēta atbalstāmo investīciju projekta ietekme uz valsts ekonomiku, kā arī tas, vai minētais projekts neradīs konkurences ierobežojumus, un uz šā izvērtējuma pamata ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu.

(5) Ieguldījumi šā panta izpratnē ir kopējā uzņēmuma pamatlīdzekļos (ēkās, būvēs, jaunās tehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās) veikto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, ja minētie pamatlīdzekļi ir izmantojami uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai.

(6) Šo pantu nepiemēro to nozaru uzņēmumiem, kuru pakalpojumu sniegšanu regulē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kā arī uzņēmumiem, kuri taksācijas periodā piemēro vai iepriekšējos taksācijas periodos ir piemērojuši likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos nodokļu atvieglojumus.

(7) Ja uzņēmums ir veicis ieguldījumus pamatlīdzekļos atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, izmantojot kredītu vai iegādājoties pamatlīdzekļus nomā ar izpirkumu, piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par šā panta piektajā daļā minētajos pamatlīdzekļos veikto ieguldījumu summu atbilstoši maksājumiem (izņemot procentu maksājumus vai tiem pielīdzināmus maksājumus), kas veikti taksācijas periodā, kurā piemēro nodokļa atlaidi, kā arī pirmstaksācijas periodā un taksācijas periodā pirms pirmstaksācijas perioda.

(8) Ēkas un būves, kurās veikti ieguldījumi, paliek uzņēmuma īpašumā un tiek izmantotas tā saimnieciskajā darbībā ne mazāk kā desmit taksācijas periodus, bet tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas — piecus taksācijas periodus, sākot ar taksācijas periodu, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts. Ja minētie pamatlīdzekļi tiek atsavināti pirms minētā termiņa izbeigšanās, uzņēmums, sākot ar to taksācijas periodu, kurā pamatlīdzekļi atsavināti, zaudē tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atlaidi, kā arī saskaņā ar šā panta otro daļu samazināt taksācijas periodā aprēķināto nodokli par iepriekšējos taksācijas periodos neizmantoto nodokļa atlaidi.

(9) Par atbalstāmo investīciju projekta uzsākšanas brīdi uzskatāms Ministru kabineta lēmuma spēkā stāšanās brīdis, ja Ministru kabineta lēmumā nav noteikts citādi.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

18.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību

(1) Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir noteikta taksācijas gadā 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

(2) Lai saņemtu šajā pantā noteikto nodokļa atlaidi, uzņēmumam vienlaikus ar nodokļa deklarāciju jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības apstiprināts zemes izmantošanas plāns.

(3) Šajā pantā noteiktā nodokļa atlaide netiek piemērota uzņēmumiem, kas izmanto šā likuma 17. pantā paredzēto nodokļa atlaidi vai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesas ziņas par zemes izmantošanu.

(4) Šā panta izpratnē lauksaimnieciska darbība ir augkopība, lopkopība, iekšējo ūdeņu zivsaimniecība un dārzkopība.

18.1 pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus

Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus, ir 30 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

1) uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas periodā sastāda vairāk nekā 75 procentus;

2) uzņēmums ir sertificēts pēc ISO 9001 vai pēc ISO 14001 standarta, vai arī zāļu ražošanas uzņēmums saskaņā ar normatīviem aktiem ir sertificēts atbilstoši Labas ražošanas prakses prasībām. Labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas kārtību zāļu ražošanas uzņēmumiem nosaka Ministru kabinets.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2000.)

19.pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos

(1) Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

(2) Lai saņemtu šādu nodokļa atlaidi, uzņēmumam:

1) jābūt dibinātam un reģistrētam Uzņēmumu reģistrā ar mērķi nodarboties ar preču ražošanu un izmantot kā darbaspēku notiesātos tikai Latvijas ieslodzījuma vietu slēgta režīma zonās un jānodarbojas tikai ar to;

2) pirms dibināšanas jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja šāda uzņēmuma dibināšanai, kā arī jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju katra dibinātajā, dalībnieka, īpašnieka un izpildinstitūcijas locekļa persona. Minētā saskaņošana jāveic arī, atsavinot uzņēmumu vai pārvēlot izpildinstitūciju locekļus.

(3) Šajā pantā noteikta nodokļa atlaide netiek piemērota uzņēmumiem, kas izmanto šā likuma 17.pantā paredzēto nodokļa atlaidi.

(05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

20.pants. Nodokļa atlaide ziedotājiem

(1) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot nodokļa atlaidi. Ministru kabinets nosaka minētās atļaujas izsniegšanas un atsaukšanas kārtību, derīguma termiņu un iesniedzamos dokumentus, kā arī apstiprina formu, kādā sniedzams pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un ziedojumu izlietojumu.

(2) Rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 90 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam.

(3) Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā panta noteikumiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām organizācijām, fondiem un budžeta iestādēm ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. martam jāsniedz publisks pārskats par ziedotājiem, to ziedotajām summām un saņemto ziedojumu summu izlietojumu taksācijas gadā.

(5) Nodokļa atlaidi nepiemēro maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.

(6) Ja uzņēmums ir pārkāpis šā panta noteikumus vai slēpis apliekamo ienākumu, nodokļa summa tiek palielināta par šīs nodokļa atlaides summu divkāršā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 11.03.1998., 10.09.1998., 25.11.1999., 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

21.pants. Īpašās nodokļa atlaides

Invalīdu biedrību uzņēmumi, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumi pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvoti no nodokļa maksāšanas, ja tie pārskaita minētajiem fondiem (programmām, organizācijām) summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām.

IV nodaļa
Nodokļa aplēse un maksāšanas kārtība

22.pants. Nodokļa deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas gada deklarāciju, kuras formu saskaņā ar šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Nodokļa taksācijas gada deklarāciju maksātājs iesniedz vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajos termiņos, bet nodokļa maksātājs — krājaizdevu sabiedrība — ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc taksācijas gada beigām.

(2) Saskaņā ar nodokļa deklarāciju aprēķināto nodokli, kas ir samazināts atbilstoši šā likuma III nodaļā minētajām un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajām nodokļa atlaidēm un par taksācijas gada laikā izdarītajiem avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

(3) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas ieskaita uzņēmuma turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā uzņēmumam pēc tā pieprasījuma 10 dienu laikā.

(5) (Izslēgta ar 05.06.1996. likumu.)

(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un tonnāžas nodokļa deklarāciju, kuras formu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā abas minētās deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, tai skaitā tonnāžas nodokli.

(7) Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto tonnāžas nodokli un tonnāžas nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto tonnāžas nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 20 procentus no aprēķinātās tonnāžas nodokļa summas, palielina atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Aprēķinātā tonnāžas nodokļa un veikto avansa maksājumu starpības pārsnieguma daļa tiek sadalīta atbilstoši avansa maksājumu veikšanas termiņiem.

(8) Līgumsabiedrība (personālsabiedrība) iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un katram saņēmējam sadalītās peļņas lielumu. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība iesniedz deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 10.09.1998., 22.11.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

(1) Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā šādus nodokļa avansa maksājumus:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", - summu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no aprēķinātā nodokļa, kurš, nepiemērojot šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās atlaides, ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu;

2) par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā - summu, kas noteikta, starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu (kura koriģēta ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu) un saskaņā ar šīs daļas 1.punktu samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām. Nosakot pirmstaksācijas perioda nodokļa summu, neņem vērā šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās atlaides.

(11) Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma, sākot ar mēnesi, kurā Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis maksātāja iesniegumu, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu apmēru šādos gadījumos:

1) ja maksātāja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (kas aprēķināts, nepiemērojot šā likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteiktās nodokļa atlaides) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā;

2) ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un izdevumu (ieņēmumu vai izdevumu) struktūra, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Ja maksātāja aprēķinātā avansa maksājumu summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokli, kas aprēķināts, ņemot vērā taksācijas perioda galīgos norēķinus, starpība starp avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās metodes, un avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šajā punktā minētajām metodēm, katru mēnesi tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punkta pirmo teikumu aprēķinātā nodokļa summa jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12. Uzņēmumiem, kuri darbojušies nepilnu periodu pirms pirmstaksācijas perioda, jāveic šāda korekcija attiecībā uz nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(3) Nodokļa maksātāji, kuriem pirmstaksācijas periodā vai taksācijas periodā pirms pirmstaksācijas perioda piemērota nodokļa atlaide saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", šā panta pirmajā daļā paredzētos avansa maksājumus nosaka, ņemot vērā iepriekšminētajā likumā taksācijas periodam paredzētos atvieglojumu nosacījumus.

(31) Nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus, ņem vērā saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" taksācijas periodam paredzētos nodokļa atvieglojumus. Ja maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumiem saskaņā ar minēto likumu, avansa maksājumu samazinājumu summa, kas aprēķināta kā starpība starp avansa maksājumu summu saskaņā ar šā panta pirmās vai 1.1 daļas noteikumiem, un avansa maksājumu summu, kas noteikta, ņemot vērā nodokļa atvieglojumus saskaņā ar minēto likumu, tiek uzskatīta par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"

(4) Nodokļa maksātāji, kuriem var piemērot šā likuma 17. un 19.pantā minētās nodokļa atlaides, ikmēneša avansa maksājumus izdara 75 procentu apjomā no nodokļa avansa maksājumiem, kuri noteikti saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu (šī summa neietver saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu un 12.panta trešo daļu ieturētos nodokļus).

(5) Nodokļa maksātāji, kuru ikmēneša avansa maksājumi saskaņā ar šā panta pirmo daļu pirmstaksācijas periodos nav pārsnieguši 500 latus, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī - līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(6) Uzņēmumi, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.

(7) Par šā likuma 22. un 23.pantā minēto maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā uzņēmumiem aprēķina kavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(8) Ja jaunizveidota uzņēmuma pirmais taksācijas periods ilgst 12 mēnešus vai mazāk, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmo taksācijas periodu un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu var veikt labprātīgi. Ja jaunizveidota uzņēmuma pirmais taksācijas periods ir garāks par 12 mēnešiem, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmajiem 12 mēnešiem var veikt labprātīgi. Par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem un laika posmu līdz gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu šis uzņēmums avansa maksājumus veic 0,50 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī.

(9) Uzņēmumiem ar izteiktu darba sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests nosaka, ja ir pamatots maksātāja iesniegums, citu nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo uzņēmumu ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem.

(10) Uzņēmuma nodokļa avansa maksājumi nosakāmi, neņemot vērā jebkādus zaudējumus, kuri uz to ir pārnesti vai var tikt pārnesti no cita uzņēmuma atbilstoši šā likuma 14.1 panta noteikumiem.

(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz 15.datumam veic tonnāžas nodokļa avansa maksājumus vienas divpadsmitās daļas apmērā no taksācijas periodam paredzamās tonnāžas nodokļa summas atbilstoši nodokļa maksātāja tonnāžas nodokļa prognozei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.1996., 13.03.1997., 25.11.1999., 22.11.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

24.pants. Nodokļa ieturēšana

(1) Nodokļu maksātājam, kurš izmaksā šā likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētās summas, jāietur nodoklis izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Ieturamo nodokli aprēķina, reizinot nodokļa likmi ar izmaksājamo summu.

(2) Summas izmaksātājam ir jāveic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un jāiesniedz pārskati Valsts ieņēmumu dienestam un naudas saņēmējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

25.pants. Nodokļa maksāšanas uzsākšana un izbeigšana

(1) Ja nodokļa maksātājam - neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, - taksācijas gada laikā pirmo reizi jāsāk maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no brīža, kad attiecīgajam maksātājam jāsāk maksāt nodokli, līdz gada beigām.

(2) Ja nodokļa maksātājs - neatkarīgi no tā, vai viņš ir rezidents vai nav, - taksācijas gada laikā beidz maksāt nodokli saskaņā ar šā likuma prasībām, tās tiek piemērotas tikai par laiku no gada sākuma līdz brīdim, kad attiecīgais maksātājs beidz maksāt šo nodokli, saglabājot maksātāja atbildību attiecībā uz visām šā likuma normām par šo periodu.

26. pants. Atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētā atbildība.

(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

27.pants. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtība

Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija un skaidrojoši piemēri.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Pārejas noteikumi

1. Likums piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 1995.gada 1.janvāri.

2. Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas jāietur saskaņā ar šā likuma 3. panta ceturto daļu un 12. panta trešo daļu, tiek ieturēts no maksājumiem, kas izdarīti, sākot ar 1995. gada 1. aprīli. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem, kas izdarīti laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz 31. martam, nav ņemami vērā 6. panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumi.

3. Dividendes, kuras izmaksā nerezidentiem un saistītiem uzņēmumiem par ienākumiem, kas gūti laika posmā līdz 1994. gada 31. decembrim, ar šo nodokli netiek apliktas.

4. Līdz 1994.gada 31.decembrim iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu nolietojumu apliekamā ienākuma noteikšanai aprēķina pēc to bilances atlikuma vērtības uz 1995. gada 1. janvāri, ņemot vērā šā likuma 13. panta trešās daļas prasības.

5. Nemateriālie ieguldījumi, kuri izveidoti līdz 1994. gada 31. decembrim, jānoraksta piecu gadu laikā no to izveidošanas dienas, izņemot ieguldījumus, kuri saskaņā ar šā likuma 13. panta ceturtās daļas noteikumiem nav norakstāmi. Par šo ieguldījumu nenorakstīto vērtību ir jāpalielina 1995. gada un turpmāko gadu apliekamais ienākums - katru gadu par summu, kas atbilst šo ieguldījumu gadā norakstāmajai vērtībai.

6. Apliekamo ienākumu 1995.-1996. gadā var samazināt par zaudējumiem, kas uzņēmumiem radušies līdz 1994. gada 31.decembrim un aprēķināti saskaņā ar likuma "Par peļņas nodokli" 22. pantu, ja šie zaudējumi ir fiksēti peļņas nodokļa aprēķinā (atskaitē) par 1994. gadu. Zaudējumus par 1993.gadu var segt ne vēlāk kā 1995.gadā.

7. Peļņas nodokļa parādi vai, ja šādu parādu nav, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samazināts par to zaudējumu summu, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījuma izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992. gadā, ir dokumentāri pierādīti un nav tikuši kompensēti no 1994. gada vai iepriekšējo gadu valsts budžeta. Šie zaudējumi aprēķināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šā punkta nosacījumi neattiecas uz summām, kas ir aprēķinātas kā pamatparāda palielinājums un nokavējuma naudas, kuras var samazināt tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

8. Maksātāji par 1995. gadu un 1996. gada janvāri - aprīli izdara avansa maksājumus 0,75 procentu apmērā no neto apgrozījuma (kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības - no pamatdarbības ieņēmumiem) un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī, ja šajos pārejas noteikumos nav noteikts citādi.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nomaksājuši izložu un azartspēļu nodokli un nodevu 1995.gadā, no janvāra līdz jūlijam (ieskaitot) avansa maksājumus neizdara.

9. Uzņēmumi, kuri iesnieguši pārskatu par peļņas nodokļa maksājumiem 1994.gada pirmajos deviņos mēnešos un šajā pārskatā ir uzrādījuši zaudējumus, avansa maksājumus par 1995.gada janvāri - aprīli neizdara.

Ja uzņēmuma 1994.gada pārskatā ir uzrādīti zaudējumi, avansa maksājumi par 1995.gadu nav jāizdara, izņemot šo pārejas noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.

10. Valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts (pašvaldību) kapitāla līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus, un citi maksātāji, kuru bilances aktīvu kopsumma 1994. gada 31. decembrī bija 1 miljons latu un lielāka vai neto apgrozījums 1994. gadā bija 2,5 miljoni latu un lielāks, iesniedz pārskatu un nodokļa deklarāciju par 1995. gada pirmo pusgadu ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. jūlijam un 1995. gada augustā - decembrī izdara avansa maksājumus par atlikušajiem mēnešiem, kā arī 1996. gada janvārī - aprīlī šādā veidā:

1) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā ir guvis apliekamus ienākumus, avansa maksājumi par katru atlikušo mēnesi un 1996. gada janvārī - aprīlī ir vienādi ar vienu piekto daļu no divkāršotas 1995. gada pirmā pusgada deklarētās nodokļa summas, no kuras atņemti faktiski izdarītie avansa maksājumi 1995. gada septiņos mēnešos, tajā skaitā peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu;

2) ja uzņēmums 1995. gada pirmajā pusgadā nav guvis ar nodokli apliekamus ienākumus, 1995. gada augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un 1996. gada janvārī avansa maksājumi nav jāizdara. Gada pārskats par 1995. gadu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija šādiem nodokļa maksātājiem ir jāsastāda un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996. gada februārim un par 1996. gada februāri - aprīli jāizdara avansa maksājumi vienas divpadsmitās daļas apmērā no nodokļa summas par 1995. gadu. Šie nodokļa maksātāji saglabā tiesības šā likuma 22. pantā noteiktajos termiņos iesniegt precizētu gada pārskatu un nodokļa deklarāciju, taču, ja 1996. gada februārī - aprīlī atbilstoši precizētajai nodokļa deklarācijai ir bijuši samazināti avansa maksājumi, nodokļa maksātājam jāmaksā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nokavējuma nauda par samazinātās summas daļu;

3) šādā kārtībā nodokļa avansa maksājumus var izdarīt arī citi šajā punktā neminēti nodokļa maksātāji, ja tie iesniedz pusgada pārskatu un nodokļa deklarāciju.

11. Peļņas nodokļa avansa maksājumi, kas izdarīti 1995. gadā, ir ņemami vērā, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 1995. gadu, bet šo pārejas noteikumu 12. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1995. gadu.

12. Peļņas nodokļa maksātājiem, kuri atbilstoši šā likuma 2. panta ceturtās daļas noteikumiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem:

a) līdz 1995. gada 1. maijam jāreģistrējas pašvaldībās pēc to atrašanās vietas (juridiskās adreses) kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem;

b) sākot ar 1995. gada otro ceturksni, ir jāizdara iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

c) izdarītie peļņas nodokļa avansa maksājumi par 1995. gadu ir ņemami vērā, aprēķinot kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokli 1995. gadam.

13. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

14. Šā likuma 6.panta astotā, devītā un desmitā daļa nav attiecināma uz aizņēmumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ja vien tie nav pagarināti pēc likuma spēkā stāšanās.

15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par peļņas nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 37./38.nr.; 1992, 18./19., 27./28., 29./31. nr.; 1993, 16./17. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 12. nr.), taču saglabājas šā nodokļa maksātāju atbildība pēc visām šā likuma normām par periodu līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 20.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.janvāra lēmums "Par dažu ražošanas apvienības "LITTA" uzņēmumu atbrīvošanu no peļņas nodokļa maksāšanas" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1991, 9./10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 37./38.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 12.novembra lēmums "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem uzņēmumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992,18./19. nr.);

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 16.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.); (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28. nr.);

8) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 11.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.);

9) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 2.decembra lēmums "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51./52. nr.);

10) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 31.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 4.septembra likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma "Par peļņas nodokli"" 8.panta un Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 4.septembra lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" spēkā stāšanās kārtību" 2.punkta piemērošanu".

16. 8.1 panta normas piemērojamas speciālajām rezervēm, kas izveidotas 1999.-2008.gadā.

(04.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.1999.)

17. 6.panta 5.1 daļu, grozījumus 11.pantā, 13.panta pirmās daļas 1.punktā un 14.panta trešajā daļā, kā arī 23.panta 3.1 daļu piemēro, sākot ar 1999.gada taksācijas periodu.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

18. Taksācijas periodā, kurā pārdoti vērtspapīri, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" un kurus nodokļa maksātājs — iekšzemes uzņēmums un pastāvīgā pārstāvniecība — iegādājies līdz 2001.gada 1.janvārim, tā apliekamo ienākumu palielina par visiem iepriekšējo taksācijas periodu izdevumiem, kuri saistīti ar minēto vērtspapīru iegādi.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Grozījumi likuma 14.pantā attiecināmi uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, ir spēkā saskaņā ar šā likuma 20.pantu izdotie Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumi nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

21. Grozījums likuma 18.1 panta 2.punktā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 2001.gada 1.janvāri.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

22. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.maijam nosaka kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumiem izsniedzams Labas ražošanas prakses sertifikāts.

(08.02.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2001.)

23. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā, otrajā, trešajā, astotajā un desmitajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem, kuriem nepiemēro šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

1) no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2002.gadā;

2) no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Aprēķinot avansa maksājumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, pārejas noteikumu 23.punktā minētie nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma 17. un 18.1 pants ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

26. Uzņēmumi, kuri izmanto šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 procentu likmi

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

27. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod noteikumus šā likuma 2.1 panta otrās daļas un 22.panta sestās daļas piemērošanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

28. Grozījumus likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā piemēro attiecībā uz zaudējumiem no tādu vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" un kuri radušies pēc 2001.gada 1.janvāra.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

29. 6.1 panta trešajā daļā noteiktie koeficienti piemērojami ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā. Līdz 2004.gadam minētie koeficienti piemērojami turpmāk noteiktajā apmērā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0016 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0013 — tonnāžai no 1 001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0010 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības;

2) taksācijas periodā, kas sākas 2003.gadā, piemēro šādus ienākuma koeficientus:

a) 0,0018 — tonnāžai no 100 līdz 1000 tilpības vienībām,

b) 0,0015 — tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības,

c) 0,0012 — tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības,

d) 0,0007 — tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

30. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas 2002.gadā iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai taksācijas periodā, kas sākas 2002.gadā, ir tiesīgs no pieteikuma iesniegšanas dienas neizdarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus par to taksācijas periodu, kurā iesniegts pieteikums, kā arī avansa maksājumus pēctaksācijas periodā no pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tiek iesniegts uzņēmumu gada pārskats.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

31. Iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram, pamatojoties uz 2002.gadā iesniegto pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, Valsts ieņēmumu dienests 2002.gadā ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nākamajā mēnesī, kas seko attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienai, uzsāk izdarīt tonnāžas nodokļa avansa maksājumus, sadalot taksācijas periodam paredzamo tonnāžas nodokļa summu pa maksāšanas termiņiem, kas atlikuši līdz taksācijas perioda beigām.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

32. Ja iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) 2002.gadā ir iesniedzis pieteikumu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanai, bet šis statuss nav piešķirts, tad šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz lēmuma pieņemšanas dienai neveiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi ir uzskatāmi par nokavēto nodokļa maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

33. Pārejas noteikumu 30.punktu nepiemēro nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

34. Šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkta stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

35. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta grozījumu un 4.1 daļas stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003. 4.1 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.05.2004.)

36. Šā likuma 6.2 un 6.3 panta stāšanās spēkā attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, tiek noteikta ar īpašu likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

37. Par procentu maksājumiem, kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim un kurus uzņēmums bija tiesīgs pārnest atbilstoši šā likuma 6.panta astotās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājās grozījumi šajā panta daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu (turpmāk — uzkrātā procentu maksājumu summa), uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamo piecu taksācijas periodu laikā, katrā taksācijas periodā apliekamo ienākumu samazinot par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

38. Vienlaikus ar 2003.gada taksācijas perioda deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

39. Uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu, 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu laikā, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

40. Grozījumi šā likuma 2.panta trešajā daļā, 6.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 6.panta astotajā, devītajā un desmitajā daļā (attiecībā uz šo daļu izslēgšanu), 6.4 pants, grozījumi 15.panta otrajā daļā, 22.pantā un 23.panta 3.1 daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2003.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

41. Šā likuma 1.panta četrpadsmitā, piecpadsmitā, sešpadsmitā, septiņpadsmitā, astoņpadsmitā, deviņpadsmitā (izņemot šo pārejas noteikumu 34.punktā atrunāto gadījumu), divdesmitā un divdesmit pirmā daļa, 6.2 pants un 6.3 pants (izņemot šo pārejas noteikumu 36.punktā atrunāto gadījumu), 8.1 panta 5.1 daļa, 14.panta 8.1, 11.1 daļa un grozījumi 14.panta četrpadsmitajā daļā (attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu) un piecpadsmitajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

42. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā un 14.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

43. Grozījumi 6.panta ceturtās daļas 1.punktā, kas saistīti ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu, stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanos."

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2004.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/434/EEC un 90/435/EEC.

Likums stājas spēkā ar 1995. gada 1.aprīli.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.februārī.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 1.martā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 09.02.1995.Stājas spēkā: 01.04.1995.Zaudē spēku: 01.01.2018.Tēma:  Komerctiesības; Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 32, 01.03.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 7, 13.04.1995.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
34094
{"selected":{"value":"22.07.2003","content":"<font class='s-1'>22.07.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2016","iso_value":"2016\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2015","iso_value":"2015\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2015.-28.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-28.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.12.2014","iso_value":"2014\/12\/25","content":"<font class='s-1'>25.12.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-24.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.2013","iso_value":"2013\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2013","iso_value":"2013\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2013.-04.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.03.2013","iso_value":"2013\/03\/29","content":"<font class='s-1'>29.03.2013.-30.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-28.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.11.2010","iso_value":"2010\/11\/10","content":"<font class='s-1'>10.11.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2010","iso_value":"2010\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2010.-09.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2010","iso_value":"2010\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2010.-31.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-13.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.11.2009","iso_value":"2009\/11\/18","content":"<font class='s-1'>18.11.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.10.2009","iso_value":"2009\/10\/20","content":"<font class='s-1'>20.10.2009.-17.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-19.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2007","iso_value":"2007\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2007.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.06.2007","iso_value":"2007\/06\/12","content":"<font class='s-1'>12.06.2007.-27.11.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-11.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.12.2005","iso_value":"2005\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-13.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.07.2003","iso_value":"2003\/07\/22","content":"<font class='s-1'>22.07.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-21.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2001","iso_value":"2001\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2001.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2001","iso_value":"2001\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2001.-28.02.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.04.2000","iso_value":"2000\/04\/08","content":"<font class='s-1'>08.04.2000.-31.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-07.04.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.03.1999","iso_value":"1999\/03\/10","content":"<font class='s-1'>10.03.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.1998","iso_value":"1998\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.1998.-09.03.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.04.1998","iso_value":"1998\/04\/03","content":"<font class='s-1'>03.04.1998.-13.10.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.12.1997","iso_value":"1997\/12\/12","content":"<font class='s-1'>12.12.1997.-02.04.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.1997","iso_value":"1997\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.1997.-11.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.1996","iso_value":"1996\/07\/05","content":"<font class='s-1'>05.07.1996.-09.04.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.1996","iso_value":"1996\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.1996.-04.07.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.11.1995","iso_value":"1995\/11\/14","content":"<font class='s-1'>14.11.1995.-26.03.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.1995","iso_value":"1995\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.1995.-13.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.07.2003
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva